Procedūra : 2019/0181(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0097/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0097/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0061

<Date>{04/05/2020}4.5.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0097/2020</NoDocSe>
PDF 204kWORD 62k

<TitreType>IETEIKUMS</TitreType>     <RefProcLect>***</RefProcLect>

<Titre>par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti</Titre>

<DocRef>(12158/2019 – C9-0004/2020 – 2019/0181(NLE))</DocRef>


<Commission>{LIBE}Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Petar Vitanov</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

(12158/2019 – C9-0004/2020 – 2019/0181(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12158/2019),

 ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (12160/2019),

 ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C9-0004/2020),

 ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0097/2020),

1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Baltkrievijas Republikas valdībai un parlamentam.


 

PASKAIDROJUMS

Savienības attiecības ar Baltkrievijas Republiku sākās 1995. gadā, kad tika parakstīts partnerības un sadarbības nolīgums (PSN). Tomēr, tā kā Baltkrievija nav apņēmusies ievērot demokrātiju un pamattiesības, Savienība vēl nav ratificējusi divpusējo nolīgumu. Vēlāk tika apturētas tirdzniecības preferences un piemērotas sankcijas, ņemot vērā to, ka Baltkrievija ir pārkāpusi Savienības pamatprincipus. Turklāt Savienība ir izslēgusi Baltkrieviju no Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP), kas sākotnēji bija izstrādāta, lai stiprinātu attiecības ar kaimiņvalstīm austrumos un dienvidos. 2009. gadā Savienība uzsāka jaunu iniciatīvu, lai padziļinātu un stiprinātu attiecības ar dažām austrumu valstīm, tostarp Baltkrieviju, — Austrumu partnerību. Šajā daudzpusējā formātā ES un Baltkrievijas attiecības ir uzlabojušās, jo īpaši pēdējos gados. Baltkrievija ir aktīvi piedalījusies Austrumu partnerībā, un divpusējās attiecības tiks stiprinātas, izmantojot ES un Baltkrievijas partnerības prioritātes, par kurām pašlaik notiek sarunas.

 

Austrumu partnerības samitā, kas notika 2009. gada maijā, Savienība atkārtoti apliecināja politisko atbalstu vīzu režīma pilnīgai liberalizēšanai drošā vidē un mobilitātes veicināšanai ar vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar Austrumu partnerības valstīm. Ievērojot vienoto pieeju Savienības politikas izstrādei vīzu režīma atvieglošanas jomā, kuru dalībvalstis 2005. gada decembrī pieņēma COREPER, nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu nevar noslēgt, ja vispirms nav noslēgts atpakaļuzņemšanas nolīgums.

 

Attiecīgi Komisija 2010. gada 12. novembrī Padomei iesniedza ieteikumu ar mērķi saņemt sarunu norādes sarunu vešanai ar Baltkrievijas Republiku par nolīgumiem par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu un par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti. Padome 2011. gada 28. februārī oficiāli atļāva Komisijai risināt sarunas par abiem nolīgumiem starp Savienību un Baltkrieviju.

 

Sarunas tika oficiāli sāktas 2014. gada 30. janvārī, un oficiālo sarunu pirmā kārta notika 2014. gada 13. jūnijā Minskā. Tai sekoja trīs sarunu kārtas — vispirms Briselē (2014. gada 25. novembrī) un pēc tam Minskā (2015. gada 11. martā un 2017. gada 20. jūnijā). Galvenie sarunu vedēji nolīguma tekstu parafēja 2019. gada 17. jūnijā e-pastu apmaiņā.

 

Sarunu gaitā Baltkrievija, Savienība un septiņas iesaistītās dalībvalstis (Bulgārija, Rumānija, Lietuva, Polija, Ungārija, Somija un Latvija) 2016. gada 13. oktobrī parakstīja kopīgu deklarāciju par mobilitātes partnerību. Šī partnerība paredz pasākumus, lai palielinātu sadarbību tādās jomās kā legālā migrācija un darbaspēka migrācija, patvērums un bēgļu aizsardzība, neatbilstīgas migrācijas novēršana un apkarošana, tostarp migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, kā arī lai maksimāli palielinātu migrācijas un mobilitātes ietekmi uz attīstību.

 

Nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu ir cieši saistīts ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Abus nolīgumus parakstīja 2020. gada 8. janvārī.

 

***

 

Baltkrievija ir ratificējusi vairākas attiecīgas starptautiskās konvencijas, tostarp 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un 1967. gada protokolu. Tā ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) locekle un partnervalsts Austrumu partnerības ietvaros, kuras pamatā ir apņemšanās ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tomēr taustāmi pasākumi, ko Baltkrievija veikusi, lai ievērotu vispārējās brīvības, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp vārda, izteiksmes un plašsaziņas līdzekļu brīvību, un darba tiesības, joprojām būs pamatkritēriji Savienības politikas veidošanā attiecībā uz Baltkrieviju.

 

Savienības un Baltkrievijas attiecību padziļināšana neapšaubāmi palīdzēs paplašināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas robežas. Referents uzskata, ka saskaņā ar Komisijas un Padomes atzinumu Baltkrievija pēc vairākām sarunu kārtām ir gatava noslēgt nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu un nolīgumu par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti.

 

 

***

 

Attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu svarīgi norādīt, ka atpakaļuzņemšanas saistību pamatā ir pilnīgas savstarpības princips. Visā nolīgumā ir uzsvērts, ka tā piemērošanai ir jābūt tādai, kas garantē atbilstību cilvēktiesībām un attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami pusēm.

 

Nolīguma noteikumi ietver pienākumu uzņemt atpakaļ valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem nosacījumiem attiecībā uz klātbūtni vai uzturēšanos vai dalībvalsts teritorijā. Atpakaļuzņemšanas noteikumi attiecas arī uz personām, kuras kopš ieceļošanas dalībvalsts teritorijā ir atteikušās no savas Baltkrievijas pilsonības, personām, kurām ir Baltkrievijas izsniegta uzturēšanās atļauja vai derīga vīza, un personām, kuras nelikumīgi ieceļojušas dalībvalsts teritorijā tieši pēc tam, kad tās ir uzturējušās Baltkrievijas teritorijā vai šķērsojušas to tranzītā.

 

Referents arī uzsver īpašo gadījumu ar trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atpakaļuzņemšana Baltkrievijā saskaņā ar nolīguma 4. panta noteikumiem. Referents uzskata, ka turpmākajos nolīgumos būtu jāiekļauj noteikumi, kas garantē, ka vispirms tiks mēģināts tos atgriezt valstī, kuras valstspiederība tiem ir, ievērojot neizraidīšanas principu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

 

Nolīguma IV iedaļā uzskaitīti procedūras tehniskie noteikumi un pielikumos sniegti veidlapu paraugi un to dokumentu saraksts, kuri nepieciešami atpakaļuzņemšanas procedūrai. Ir paredzēta arī paātrinātās procedūras iespēja, un nolīgumā iekļauta arī iedaļa par tranzīta operācijām.

 

VIII iedaļā ir paredzēta Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas izveide, kas nodrošinās nolīguma pareizu piemērošanu un varēs pieņemt lēmumus attiecībā uz nolīguma vienotas īstenošanas kārtību.

 

Preambulā ņemta vērā Dānijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija. Nolīgumā iekļauta deklarācija, kurā precizēts, ka nolīgums neattiecas uz Dāniju, un deklarācija par Islandes un Norvēģijas ciešo iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Nolīgums ietver arī divas deklarācijas par attiecībām ar Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti.

 

***

 

Referents uzstāj, ka Parlaments būtu jāiesaista sarunās par oficiāliem un neformāliem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un jāinformē par to sarunu sākšanu un norisi kopumā, un uzsver, ka neformālu vienošanos vietā būtu jānoslēdz oficiāli nolīgumi. Šajā sakarībā referents pauž nožēlu par to, ka atpakaļuzņemšanas nolīguma 18. pantā joprojām ir paredzēta iespēja strādāt, pamatojoties uz neformāliem pasākumiem.

 

Referents arī uzsver, ka Parlamentam ir jāuzņemas galvenā loma šo atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanas uzraudzībā saskaņā ar 19. pantu. Referents vērš uzmanību uz to, ka Savienību Nolīguma pārvaldības apvienotajā komitejā pārstāv tikai Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti. Parlamentu kā iestādi, kas pārstāv Eiropas pilsoņus un aizstāv demokrātijas un Eiropas Savienības principus, varētu iesaistīt apvienotās komitejas darbā. Referents mudina Komisiju pārskatīt apvienoto pārvaldības komiteju sastāvu attiecībā uz turpmākiem nolīgumiem. Saskaņā ar iestāžu labas sadarbības principu referents aicina Komisiju katrā posmā informēt Parlamentu par nolīgumu īstenošanas rezultātiem.

 

 

Visbeidzot, referents aicina Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļus atbalstīt šo ziņojumu un Parlamentu — sniegt savu piekrišanu.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

 

ievērojot Reglamenta 55. panta 4. punktu, iesniedza

Tineke Strik Verts/ALE grupas vārdā

 

Verts/ALE grupa ir konsekventi aicinājusi īstenot cilvēktiesībām atbilstošas un cieņpilnas atgriešanas procedūras.

 

Lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu, pirms atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšanas ir jānovērtē iespējamā ietekme uz pamattiesībām. Verts/ALE pauž nožēlu par to, ka tas nav darīts. Tāpat visos atpakaļuzņemšanas nolīgumos iekļauj pasākumus, kas paredz neatkarīgu un praktisku tā īstenošanas uzraudzību, lai nodrošinātu, ka personas netiek atgrieztas – vai secīgi atgrieztas – uz valstīm, kurās tās var tikt vajātas.

 

Šajā nolīgumā ir iekļauts pienākums uzņemt atpakaļ personas, kas ieradušās ES pēc tam, kas tās uzturējušās Baltkrievijas teritorijā vai šķērsojušas to. Verts/ALE apgalvo, ka atpakaļuzņemšanas nolīgumos būtu jāiekļauj noteikumi, kas garantē, ka trešo valstu valstspiederīgie tiek nosūtīti atpakaļ uz valsti, kuras valstspiederība viņiem ir, nevis uz valstīm, kuras viņi tikai šķērsojuši.

 

Verts/ALE uzstāj, ka būtu jāgarantē demokrātiska kontrole, nodrošinot, ka tiek noslēgti oficiāli nolīgumi, nevis neoficiālas vienošanās. Šajā sakarībā Verts/ALE pauž nožēlu par to, ka šā nolīguma noteikumi neizslēdz iespēju strādāt, pamatojoties uz neoficiālu vienošanos.

 

Turklāt atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšanai nevajadzētu būt priekšnoteikumam, lai uzsāktu vīzu režīma liberalizācijas procesu.

 



 

 

ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (21.2.2020)

<CommissionInt>Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai</CommissionInt>


<Titre>par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti</Titre>

<DocRef>(12158/2019 – C9-0004/2020 – 2019/0181(NLE))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs:<Depute>Petras Auštrevičius</Depute>

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu kā pozitīvu attīstību ES un Baltkrievijas attiecībās un uzsver, ka tam ir svarīga nozīme, lai Baltkrievijas iedzīvotāji iegūtu vienkāršotu mobilitātes režīmu ar ES un lai tiktu uzlaboti  cilvēku savstarpējie kontakti. Atzīst, ka vēlēšanu procesi un politiskā sistēma Baltkrievijā neatbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem un nenodrošina un neaizsargā vispārējās pamatbrīvības. Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā bija būtiskas procesuālas nepilnības, tostarp ierobežojoši pasākumi pret opozīcijas partijām un kandidātiem, un nebija vērojama uzlabošanās attiecībā uz demokrātiju. Tādēļ uzlabota mobilitāte būtu jāizmanto, lai uzlabotu sadarbību vietējā līmenī un vēl vairāk stiprinātu un atbalstītu Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību.

Jau savā 2006. gada 4. decembra paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu Komisija ieteica uzsākt sarunas ar Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm par atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglošanu.

Prāgas samitā 2009. gada 7. maijā pieņemtajā kopīgajā deklarācijā, ar ko izveido Austrumu partnerību, uzsvēra, cik svarīgi ir veicināt iedzīvotāju mobilitāti drošā vidē, atvieglojot vīzu režīmu un slēdzot nolīgumus par atpakaļuzņemšanu. Deklarācijā vīzu režīma liberalizācija tika noteikta kā ilgtermiņa mērķis, kas jāpapildina ar uzlabotiem drošības nosacījumiem, lai apkarotu pārrobežu noziedzību un neatbilstīgu migrāciju. Varšavas samitā 2011. gada septembrī un Viļņas samitā 2013. gada novembrī šos mērķus atkārtoti apstiprināja, it sevišķi uzsverot, ka turpmākās sadarbības un koordinācijas mērķim vajadzētu būt nelegālas migrācijas novēršanai un apkarošanai, drošas un labi pārvaldītas migrācijas un mobilitātes veicināšanai un integrētai robežu pārvaldībai. Briseles samitā 2017. gada novembrī tika uzsvērts, ka vīzu režīma atvieglošanas nolīguma un atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšana ar Baltkrieviju pavērtu ceļu turpmākam progresam mobilitātes jomā, vienlaikus palielinot drošību.

Ievērojot vienoto pieeju ES politikas izstrādei vīzu režīma atvieglošanas jomā, kuru dalībvalstis 2005. gada decembrī pieņēma COREPER, nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu netiek noslēgts, ja vispirms nav noslēgts atpakaļuzņemšanas nolīgums.

Ierosinātajā lēmumā ir ņemts vērā un atspoguļots pašreizējais satvars sadarbībai ar Baltkrieviju, jo īpaši mobilitātes partnerība, kas uzsākta 2016. gadā, Austrumu partnerības samitu deklarācijas, kā arī sarunas par ES un Baltkrievijas partnerības prioritātēm. Līdzīgi nolīgumi ir jau noslēgti ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Padome 2011. gada 28. februārī piešķīra oficiālās pilnvaras risināt sarunas par nolīgumu ar Baltkrieviju par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Sarunas sākās 2014. gada janvārī, un tekstu, par kuru bija notikusi vienošanās, parafēja 2019. gada 17. jūnijā. Visbeidzot 2020. gada 8. janvārī Eiropas Savienība un Baltkrievija parakstīja nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un nolīgumu par atpakaļuzņemšanu.

Ierosinātajā lēmumā par nolīguma noslēgšanu ir standarta elementu kopums, kas ietverts ES un trešo valstu noslēgtajos atpakaļuzņemšanas nolīgumos. Nolīgumā to parakstošās puses atkārtoti apstiprina, ka nolīgumu piemēros, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un to saistību un pienākumu izpildi, kas pusēm noteikti attiecīgajos starptautiskajos instrumentos, kurus tām piemēro.

Atpakaļuzņemšanas pienākumi ir noteikti uz pilnīga savstarpīguma pamata un attiecas uz valstspiederīgajiem, trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, nosakot arī priekšnoteikumus pienākumam uzņemt atpakaļ trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus. Nolīgumā ir izklāstīti vajadzīgie tehniskie noteikumi attiecībā uz atpakaļuzņemšanas procedūru, tostarp Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas izveidi, procedūras elastīgumu gadījumos, kad atpakaļ uzņemamajai personai ir derīgs ceļošanas dokuments, kā arī nosacījumi paātrinātai procedūrai attiecībā uz personām, kas aizturētas kādas dalībvalsts un Baltkrievijas kopējās sauszemes robežas tuvumā vai valsts lidostu teritorijā, tranzīta operācijām, izmaksu klauzulām, datu aizsardzību un saistību ar starptautiskajām saistībām.

Nolīgumu piemēro Baltkrievijas un ES teritorijām, izņemot Dānijas Karalisti, Īriju un Apvienoto Karalisti.

Pēdējo četru gadu laikā ir bijis vērojams progress ES un Baltkrievijas attiecībās. Baltkrievija piedalās Austrumu partnerībā, proti, tās daudzpusējo formātu ietvaros, kas veicina mūsu apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp cilvēktiesības un pamatbrīvības. Nepieciešams pastiprināt centienus, un reālajiem Baltkrievijas spertajiem soļiem virzībā uz universālo pamatbrīvību, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu joprojām būs izšķirošā nozīme ES turpmākās politikas attiecībā pret Baltkrieviju veidošanā, kritiskas iesaistīšanās gaisotnē. Pēc Baltkrievijas iestāžu iniciatīvas 2015. gadā atsākās ikgadējs ES un Baltkrievijas cilvēktiesību dialogs. 2016. gadā tika uzsākta mobilitātes partnerība; tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem instrumentiem mūsu sadarbības attīstīšanā attiecībā uz migrāciju, uzlabojot ES un Baltkrievijas pilsoņu  mobilitāti drošā un labi pārvaldītā vidē.

Baltkrievija ir ratificējusi vairākas attiecīgās starptautiskās konvencijas, tostarp 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un 1967. gada protokolu. Tā ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle.

Ņemot vērā augstāk izklāstītos aspektus, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Baltkrievijā ir ieviests pietiekami stabils regulējums, lai nodrošinātu to cilvēku tiesību ievērošanu, kuriem šo nolīgumu piemēros.

Nolīgums par atpakaļuzņemšanu būtu jānoslēdz savlaicīgi, un tam būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu, jo abi nolīgumi ir saistīti.

******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ieteikt sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti.

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, noslēgšana

Atsauces

12158/2019 – C9-0004/2020 – 2019/0181(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

LIBE

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

16.1.2020

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Petras Auštrevičius

30.9.2019

Pieņemšanas datums

19.2.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alviina Alametsä, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Fabio Massimo Castaldo, Włodzimierz Cimoszewicz, Katalin Cseh, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Michael Gahler, Kinga Gál, Sunčana Glavak, Klemen Grošelj, Sandra Kalniete, Dietmar Köster, Stelios Kouloglou, Ilhan Kyuchyuk, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Jaak Madison, Lukas Mandl, Thierry Mariani, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Giuliano Pisapia, Jérôme Rivière, Nacho Sánchez Amor, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Sergei Stanishev, Hermann Tertsch, Hilde Vautmans, Harald Vilimsky, Thomas Waitz, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Arnaud Danjean, Özlem Demirel, Engin Eroglu, Evin Incir, Andrey Kovatchev, Sergey Lagodinsky, Katrin Langensiepen, Gabriel Mato, Kris Peeters, Paulo Rangel, Ernest Urtasun, Nils Ušakovs, Mick Wallace

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tudor Ciuhodaru

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53

+

ECR

Anna Fotyga, Hermann Tertsch, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers

ID

Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Jaak Madison, Thierry Mariani, Jérôme Rivière, Harald Vilimsky

NI

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Traian Băsescu, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Kinga Gál, Sunčana Glavak, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Miriam Lexmann, David McAllister, Lukas Mandl, Gabriel Mato, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Kris Peeters, Paulo Rangel, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko

RENEW

Petras Auštrevičius, Katalin Cseh, Engin Eroglu, Klemen Grošelj, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, Hilde Vautmans

S&D

Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tudor Ciuhodaru, Tanja Fajon, Evin Incir, Dietmar Köster, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Giuliano Pisapia, Nacho Sánchez Amor, Andreas Schieder, Sergei Stanishev, Nils Ušakovs

 

10

-

GUE/NGL

Özlem Demirel, Stelios Kouloglou, Mick Wallace

NI

Kostas Papadakis

VERTS/ALE

Alviina Alametsä, Sergey Lagodinsky, Katrin Langensiepen, Ernest Urtasun, Thomas Waitz, Salima Yenbou

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, noslēgšana

Atsauces

12158/2019 – C9-0004/2020 – 2019/0181(NLE)

Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums

10.1.2020

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.1.2020

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

16.1.2020

 

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Petar Vitanov

21.10.2019

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.1.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

23.4.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

13

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdalena Adamowicz, Katarina Barley, Pernando Barrena Arza, Pietro Bartolo, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Clare Daly, Marcel de Graaff, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Balázs Hidvéghi, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Patryk Jaki, Lívia Járóka, Marina Kaljurand, Assita Kanko, Fabienne Keller, Peter Kofod, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Lukas Mandl, Nuno Melo, Roberta Metsola, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Maite Pagazaurtundúa, Nicola Procaccini, Emil Radev, Paulo Rangel, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Michal Šimečka, Birgit Sippel, Sylwia Spurek, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Cristian Terheş, Tomas Tobé, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva, Javier Zarzalejos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ondřej Kovařík, Kostas Papadakis, Anne-Sophie Pelletier, Miguel Urbán Crespo, Petar Vitanov, Tatjana Ždanoka

Iesniegšanas datums

4.5.2020


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

PPE

Magdalena Adamowicz, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Lena Düpont, Andrzej Halicki, Balázs Hidvéghi, Lívia Járóka, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Nuno Melo, Roberta Metsola, Nadine Morano, Emil Radev, Paulo Rangel, Ralf Seekatz, Tomas Tobé, Javier Zarzalejos

S&D

Katarina Barley, Pietro Bartolo,  Caterina Chinnici, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Marina Kaljurand, Juan Fernando López Aguilar, Javier Moreno Sánchez, Brigit Sippel, Sylwia Spurek, Cristian Terheş, Bettina Vollath, Elena Yoncheva, Petar Vitanov

RENEW

Anna Júlia Donáth, Sophia in 't Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Maite Pagazaurtundúa, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Ondřej Kovařík

ID

Nicholas Bay, Nicolaus Fest, Peter Kofod, Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche

ECR

Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Patryk Jaki, Assita Kanko, Nicola Procaccini, Jadwiga Wiśniewska

NI

Laura Ferrara, Milan Uhrík

 

13

-

ID

Marcel De Graaff

VERTS/ALE

Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Damien Carême, Alice Kuhnke, Tatjana Ždanoka, Diana Riba I Giner, Tineke Strik

GUE/NGL

Pernando Barrena Arza, Clare Daly, Anne-Sophie Pelletier, Miguel Urbán Crespo

NI

Kostas Papadakis

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 5. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika