Ziņojums - A9-0103/2020Ziņojums
A9-0103/2020
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu

19.5.2020 - (2019/2128(INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Joachim Kuhs


Procedūra : 2019/2128(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0103/2020
Iesniegtie teksti :
A9-0103/2020
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu

(2019/2128(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta sesto daļu un 325. panta 5. punktu,

– ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. oktobra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Komisijas 30. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (2018. gads)” (COM(2019)0444) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2019)0361, SWD(2019)0362, SWD(2019)0363, SWD(2019)0364 un SWD(2019)0365),

– ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2018. gada ziņojumu[1] un OLAF 2018. gada Uzraudzības komitejas darbības ziņojumu,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Revīzijas palātai “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai –  pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai“ (COM(2019)0196),

– ņemot vērā rīcības plānu (SWD (2019)0170) un krāpšanas riska novērtējumu  SWD (2019)0171), kas pievienots paziņojumam “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai –  pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai“ (COM(2019)0196),

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm[2],

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324),

– ņemot vērā to, ka visos Komisijas DFS priekšlikumos ir ieviesti standarta noteikumi par ES finanšu interešu aizsardzību,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 22. novembra Atzinumu Nr. 8/2018 par Komisijas 2018. gada 23. maija priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (OLAF regula) attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti (COM(2018)0338),

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 9/2018 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 10. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”,

– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā:  ir jārīkojas”,

– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 06/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos:  vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija“,

– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2019 „E-komercija:  vēl jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa iekasēšanu”,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[3] un tā vidusposma pārskatu, ko Komisija publicēja 2017. gada 2. oktobrī (COM(2017)0589),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva)[4],

– ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939 ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[6],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[7],

– ņemot vērā 2019. gada 4. septembra Komisijas pasūtīto ziņojumu „Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs.  Galīgais ziņojums“,

– ņemot vērā 2015. gada maija Komisijas pasūtīto ziņojumu „Pētījums par PVN iztrūkuma aprēķinu un analīzi ES dalībvalstīs.  2015. gada ziņojums“  un Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā „Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu“ (COM(2016)0148),

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ES Pretkorupcijas ziņojumu (COM(2014)0038),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK[8],

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

– ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā[9],

– ņemot vērā 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par Komisijas paziņojuma „Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija“ (COM(2013)0324 final, 6.6.2013)“ īstenošanu (COM(2017)0235),

– ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939 ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei[10],

– ņemot vērā OLAF saskaņoto ziņojumu „Krāpšana publiskajā iepirkumā — trauksmes signālu un labākās prakses apkopojums“, kas tika publicēts 2017. gada 20. decembrī, un OLAF 2017. gada rokasgrāmatu par ziņošanu par pārkāpumiem saistībā ar dalīto pārvaldību,

– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 „Ievešanas procedūras:  trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-105/14, krimināllieta pret Ivo Taricco un citiem[11],

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-42/17, krimināllieta pret M.A.S. un M.B.[12],

– ņemot vērā Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-48/16, SIGMA Orionis SA pret Eiropas Komisiju[13],

– ņemot vērā to, ka ir pieņemta Padomes Regula (ES) Nr. 2018/541 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, lai palielinātu dalībvalstu spēju vērsties pret viskaitīgākajām krāpšanas shēmām PVN jomā un samazināt PVN iztrūkumu,

– ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ES finanšu interešu aizsardzību: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos [14],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv.  Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam“ (COM(2018)0321),

– ņemot vērā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību[15],

– ņemot vērā programmas “Hercule III” īstenošanas turpināšanu[16],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0103/2020),

A. tā kā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno Savienības budžetu, no kura 2018. gadā saskaņā ar dalītu pārvaldību tika īstenoti 74 %;

B. tā kā Komisijai būtu jāpilda saskaņā ar dalīto pārvaldību noteiktie attiecīgie pienākumi uzraudzības, kontroles un revīzijas jomā;

C. tā kā saskaņā ar Finanšu regulas (ES, Euratom 2018/1046) 63. pantu dalībvalstīm, pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus un krāpšanu;

D. tā kā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstīm būtu jāveic ex ante un ex post pārbaudes, jāatgūst nepamatoti izmaksātie līdzekļi un vajadzības gadījumā jāuzsāk tiesvedība šajā jomā;

E. tā kā pareiza finanšu pārvaldība un ES finanšu interešu aizsardzība ir galvenie ES budžeta īstenošanas politikas principi, kuru mērķis ir palielināt iedzīvotāju uzticību, nodrošinot to, ka nodokļu maksātāju nauda tiek pienācīgi izmantota un ES budžets tiek izpildīts efektīvi;

F. tā kā pareiza publisko līdzekļu izmantošana un ES finanšu interešu aizsardzība veicina ES budžeta efektīvu pārvaldību;

G. tā kā LESD 310. panta 6. punktā ir noteikts, ka „Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 325. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses”; tā kā LESD 325. panta 2. punktā paredzēts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”; tā kā LESD 325. panta 3. punktā ir noteikts, ka „dalībvalstis koordinē rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt pret krāpšanu Savienības finanšu intereses” un ka “tās kopā ar Komisiju izvērš ciešu un regulāru kompetento iestāžu sadarbību”; tā kā saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu ar Eiropas Revīzijas palātu ir jāapspriežas par visiem pasākumiem, kas likumdevējam jāpieņem, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, kas apdraud ES finanšu intereses;

H. tā kā ES budžets atbalsta kopīgus mērķus un palīdz risināt kopīgas problēmas un tā kā labs sniegums ir priekšnosacījums, lai panāktu rezultātus un īstenotu prioritātes, uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei ir būtiski vienkāršot lietderības revīziju regulāro ieņēmumu, izdevumu, rezultātu un ietekmes novērtēšanu;

 

I. tā kā ES ir pienākums rīkoties pretkorupcijas politikas jomā LESD noteiktajās robežās; tā kā LESD 67. pantā ir noteikts Savienības pienākums nodrošināt augsta līmeņa drošību, tostarp ar noziedzības novēršanu un apkarošanu un krimināltiesību tuvināšanu; tā kā saskaņā ar LESD 83. pantu korupcija ir viens no īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kurš negatīvi ietekmē ES finanšu intereses;

J. tā kā krāpšana saistībā ar ES līdzekļiem ir viens no veidiem, kā noziedzīgās organizācijas iekļūst ekonomikā un apdraud ekonomisko brīvību un brīvo konkurenci;

K. tā kā ir pienācīgi jāņem vērā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība, lai panāktu saskaņotāku ES rīcību, novēršot pārkāpumus un apkarojot krāpšanu; tā kā Komisijai būtu vēl vairāk jāpastiprina krāpšanas apkarošanas pasākumi un jāturpina to efektīva īstenošana, lai gūtu vēl konkrētākus un apmierinošākus rezultātus;

L. tā kā korupcija ne tikai rada nopietnus draudus Savienības finanšu interesēm, bet arī demokrātijai un valsts pārvaldes uzticamībai;

M. tā kā dalībvalstu iekasētais PVN ir svarīgs valstu budžetu ieņēmumu avots un tā kā PVN pašu resursi 2018. gadā veidoja 11,9 % no ES kopējā budžeta;

N. tā kā sistemātiski un institucionalizēti korupcijas gadījumi dažās dalībvalstīs nopietni kaitē ES finanšu interesēm, vienlaikus arī apdraudot demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu; tā kā 2017. gada decembrī publicētajā Eirobarometra Īpašajā ziņojumā Nr. 470 par korupciju norādīts, ka kopumā uzskati un attieksme pret korupciju salīdzinājumā ar 2013. gadu joprojām ir stabila, un tas liecina, ka nav redzami konkrēti rezultāti attiecībā uz ES iedzīvotāju labāku uzticību iestādēm,

Pārkāpumu atklāšana un ziņošana par tiem

1. atzinīgi vērtē 30. gada ziņojumu “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu”, kā arī progresu, kas panākts pēdējo trīs desmitgažu laikā, izveidojot un attīstot tiesisko pamatu un iestāžu sistēmu (OLAF un EPPO) cīņai pret krāpšanu un pārkāpumiem ES līmenī, izveidojot sadarbību dalībvalstu starpā un starp tām un Komisiju un panākot rezultātus ES budžeta aizsardzībā, kas nebūtu iespējams bez ES iestāžu un valstu iestāžu kopīgiem centieniem;

2. ar lielām bažām konstatē, ka krāpšanas metodes pastāvīgi mainās un rodas jauni krāpšanas modeļi, kuriem ir izteikta transnacionāla dimensija un raksturīgas pārrobežu krāpšanas shēmas (t. i., krāpšana lauksaimniecības produktu popularizēšanā; pastkastītes uzņēmumi; izvairīšanās no muitas nodokļiem, par zemu novērtējot tekstilizstrādājumus un apavus, kurus ieved Savienībā un kuriem veic muitošanu vairākās dalībvalstīs; e-komercija; aizvien lielāks pārrobežu aspekts krāpšanai izdevumu jomā; un viltošana), kas negatīvi ietekmē ES budžeta ieņēmumu daļu un kam nepieciešama jauna koordinēta rīcība ES un valstu līmenī;

3. norāda, ka visu paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits 2018. gadā (11 638 gadījumi) ir samazinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (15 213 gadījumi) un ka pārkāpumu vērtība saglabājās stabila salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu  (no 2,5 miljardiem EUR 2018. gadā līdz 2,58 miljardiem EUR 2017. gadā);

4. atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpnieciski un ir svarīgi skaidri nošķirt pieļautās kļūdas;

5. atgādina, ka paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits un ar tiem saistītās summas nav tiešs rādītājs par tādas krāpšanas līmeni, kas skar ES budžetu vai konkrētās dalībvalsts budžetu; norāda, ka nav skaidrs, par cik krāpnieciskiem pārkāpumiem katru gadu nav paziņojusi Komisija un jo īpaši dalībvalstis; norāda, ka tas Parlamentam traucē izdarīt noderīgus secinājumus par Komisijas krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt metodiku, lai uzlabotu uzticamību un sniegtu precīzākas aplēses par krāpšanas apmēru ES; norāda, ka krāpnieciski pārkāpumi skāra 0,71 % no 2018. gada maksājumiem un 0,65 % no 2018. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu bruto summas; turklāt norāda, ka ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi skāra 0,58 % no 2018. gada maksājumiem un 1,78 % no 2018. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu bruto summas;

6. ar bažām norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka Komisijai nav pietiekamas izpratnes par krāpšanas mērogu, būtību un cēloņiem; atkārtoti aicina Komisiju izveidot vienotu sistēmu salīdzināmu datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību;

7. turklāt aicina Komisiju veikt visaptverošas pārbaudes, lai nodrošinātu to datu pilnīgu pārredzamību un kvalitāti, kurus dalībvalstis paziņojušas Pārkāpumu pārvaldības sistēmā (IMS);

8. norāda, ka kaut gan 2018. gadā paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits (1152 gadījumi) saglabājās tajā pašā līmenī kā 2017. gadā; tomēr pauž nožēlu par to, ka attiecīgās summas ir palielinājušās par ievērojamiem 183 %, kas rada milzīgas bažas; šis palielinājums lielā mērā ir saistīts ar diviem krāpnieciskiem pārkāpumiem attiecībā uz kohēzijas politikas izdevumiem; uzsver, ka šīs ievērojamās naudas summas ir pēc iespējas ātrāk jāatgūst; 

9. norāda, ka 2018. gadā reģistrēto ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits samazinājās par 27 % (10 487 gadījumi), bet saistītās finanšu summas samazinājās par 37 % līdz 1,3 miljardiem EUR;

10. pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzām dalībvalstīm nav īpašu tiesību aktu, kas vēršas pret organizēto noziedzību, neskatoties uz to, ka tā arvien vairāk pieaug tās saistība ar pārrobežu darbībām un nozarēm, kas skar ES finanšu intereses, piemēram, kontrabandu un naudas viltošanu;

11. aicina dalībvalstis ciešāk sadarboties informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu savu datu apkopošanu un pastiprinātu savas kontroles efektivitāti, un nodrošinātu iedzīvotāju tiesību un brīvību ievērošanu; atgādina par Komisijas lomu dalībvalstu sadarbības koordinēšanā; aicina Komisiju palīdzēt koordinēt vienotas sistēmas izveidi dalībvalstu datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem;

12. aicina Eiropas Revīzijas palātu savās revīzijas izlasēs pastāvīgi iekļaut iestādes un vadības struktūras, kas ir atbildīgas gadījumos, kas notikusi ar nodomu veikta neatbilstīga līdzekļu izmantošana;

13. pauž bažas, ka, lai samazinātu dalībvalstu iestāžu administratīvo slogu, Kopīgo noteikumu regulā 1303/2013 ir noteikts pienākums ziņot tikai par krāpnieciskiem vai ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem, kuri ir saistīti ar vairāk nekā 10 000 EUR ieguldījumu no ESI fondiem; atgādina, ka lauksaimniecības un Eiropas Sociālā fonda jomā ir liels skaits maksājumu, kas ir ievērojami mazāki par 10 000 EUR robežvērtību un tiek izmaksāti kā maksājumtiesību maksājumi (pamatojoties uz konkrētu nosacījumu izpildi), un līdz ar to ir iespējami krāpnieciski maksājumi, par kuriem nav ziņots, jo tie nesasniedz ziņošanas robežvērtību, tomēr norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu 2017. un 2018. gada pārskatos, ka maksājumtiesību maksājumos mazāk mēdz būt kļūdas nekā izmaksu atlīdzināšana, kas ir tādu projektu izmaksāšanas metodes, kuru vērtība pārsniedz 10 000 EUR;

14. stingri nosoda to, ka augsta līmeņa valdības amatpersonas Čehijas Republikā un citi valsts sektora dalībnieki Ungārijā, Grieķijā, Polijā, Rumānijā un Itālijā plaši neatbilstīgi izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus; norāda, ka šāda krāpšana notiek uz mazo ģimenes uzņēmumu rēķina, kuriem ir visvairāk vajadzīgas šīs subsīdijas;

15. stingri nosoda Kohēzijas fonda līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka ES līdzekļus, uz kuriem attiecas finanšu korekcijas saistībā ar krāpnieciskiem pārkāpumiem, var atkārtoti izmantot bez jebkādām papildu sekām vai ierobežojumiem; uzskata, ka šāda sistēma apdraud ES finanšu intereses; tādēļ aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES fondu izmantošanu un apsvērt tādas sistēmas izstrādi, kurā korekcijas tiktu arī papildinātas ar turpmākas izmantošanas ierobežojumiem;

16. atgādina par pārredzamības prasībām attiecībā uz KLP un kohēzijas politiku, kas nosaka prasību dalībvalstu atbildīgajām iestādēm saglabāt publiski pieejamu galīgo saņēmēju sarakstu; aicina dalībvalstis publicēt šādus datus vienotā mašīnlasāmā formātā un nodrošināt šīs informācijas sadarbspēju; aicina Komisiju vākt un apkopot datus un publicēt sarakstus ar lielākajiem atbalsta saņēmējiem no katra fonda katrā dalībvalstī;

17. uzsver, ka Komisija ierosina īpašu sūdzību mehānismu Savienības līmenī, lai atbalstītu lauksaimniekus vai atbalsta saņēmējus, kas saskaras, piemēram, ar nelikumīgu zemes sagrābšanu, valsts iestāžu neatbilstošu rīcību, noziedzīgu struktūru vai organizētās noziedzības spiedienu, vai personas, kas pakļautas piespiedu vai vergu darbam, dodot viņiem iespēju ātri iesniegt sūdzību Komisijai, kas tai būtu steidzami jāpārbauda;

18. uzsver, ka Eiropas Komisija pašlaik neveic pietiekamus pasākumus, lai cīnītos pret šāda veida krāpšanu; mudina Komisiju veikt efektīvu kontroli apvienojumā ar saistošiem pasākumiem; norāda, ka EPPO būtu jāuzņemas galvenā loma pārrobežu pētniecības veikšanā, krāpšanas gadījumu atklāšanā un ziņošanā par tiem un krāpnieku saukšanā pie atbildības;

Ieņēmumi — pašu resursi

19. vērš uzmanību uz reģistrēto krāpniecisko gadījumu skaita pieaugumu par 1 % attiecībā uz iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem (līdz 473 gadījumiem 2018. gadā) un pauž nožēlu par saistīto finanšu summu pieaugumu par 116 %;

20. norāda, ka pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par tādiem, kas nav saistīti ar krāpšanu, 2018. gadā bija par 10 % mazāks nekā vidējais rādītājs 2014.–2018. gadā, taču pauž nožēlu, ka ietekmētā summa ir par 17 % lielāka;

21. pauž lielas bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas sākotnēji aprēķināto statistiku PVN iztrūkums 2018. gadā sasniedza 130 miljardus EUR, kas ir aptuveni 10 % no kopējiem paredzētajiem PVN ieņēmumiem, un ka Komisija lēš, ka PVN krāpšanas gadījumi Kopienas iekšienē ik gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR; pauž nožēlu par 5 miljardu EUR zaudējumu gadā, ko rada zemas vērtības preču piegādes no trešām valstīm;

22. atzinīgi vērtē PIF direktīvas pieņemšanu, kurā precizēti jautājumi par pārrobežu sadarbību un savstarpējo tiesisko palīdzību starp dalībvalstīm, Eurojust, EPPO un Komisiju, apkarojot krāpšanu PVN jomā;

23. atkārtoti uzsver savu nostāju, ka OLAF kompetence pievienotās vērtības nodokļa izmeklēšanas jomā nekādā ziņā nebūtu jāierobežo vai jāpakļauj vēl lielākiem administratīviem nosacījumiem; aicina Padomi ņemt vērā Parlamenta nostāju šajā jautājumā sarunās saistībā ar regulu par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti;

 

24. uzsver OLAF svarīgo lomu PVN jautājumu izmeklēšanā; atzinīgi vērtē grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā[17], kura tika pieņemta 2018. gadā, ieviešot pasākumus, lai stiprinātu valstu nodokļu administrāciju spējas pārbaudīt pārrobežu piegādes, paplašinātu OLAF kompetenci sekmēt un koordinēt ar PVN saistītas krāpšanas izmeklēšanas un vērstos pret viskaitīgākajām PVN krāpšanas shēmām, un samazinātu PVN iztrūkumu;

25. atzinīgi vērtē grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 904/2010, lai maksimāli palielinātu jaunās Darījumu tīkla analīzes (TNA) programmatūras potenciālu krāpniecisku tīklu identificēšanai visā ES; ar mērķi uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm nolūkā labāk atklāt un ātri pārtvert ar PVN saistītu karuseļveida krāpšanu; aicina veikt pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu to uzņēmēju datu aizsardzību, uz kuriem attiecas izmeklēšana un kuri uzskaitīti jaunajā TNA programmatūrā;

26. atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesti pasākumi, lai, sākot ar 2020. gadu, starp valstu nodokļu iestādēm apmainītos ar attiecīgajiem datiem par 42. muitas procedūru un 63. muitas procedūru, kas ļautu importētājai dalībvalstij un klienta dalībvalstij veikt PVN numuru, importēto preču vērtības, preču veida utt. kontrolpārbaudes;

27. uzsver, ka ir svarīgi noteikt par prioritāti visu dalībvalstu valsts stratēģiju krāpšanas apkarošanai (NAFS) izstrādi;

28. uzsver, cik nopietna ir ar PVN saistītā krāpšana, jo īpaši tā dēvētā karuseļveida krāpšana, kuras rezultātā „pazudušais tirgotājs“ nemaksā PVN attiecīgajām nodokļu iestādēm, pat, ja tas ir atskaitīts no klienta maksājuma;

29. norāda, ka 2018. gadā krāpšana un pārkāpumi naudas izteiksmē visvairāk skāra saules enerģijas paneļus, līdzīgi kā tas bija arī 2017. un 2016. gadā; atzinīgi vērtē Komisijas veiktās pārbaudes uz vietas un uzsver, cik svarīga ir OLAF veiktā izmeklēšana un koordinēšana šajā jomā;

30. atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir ieviesušas jaunus IT rīkus, uz risku balstītas pieejas un iniciatīvas, lai risinātu problēmas tradicionālo pašu resursu iekasēšanas jomā; mudina dalībvalstis turpināt sadarbību, kopīgi izmantojot šos instrumentus, pieejas un iniciatīvas, lai arī turpmāk apmainītos ar labu praksi un uzlabotu sadarbību Eurofisc satvarā;

31. pauž bažas par to, ka krāpšana ieņēmumu jomā, par zemu novērtējot preces, kas importētas ES no trešām valstīm, joprojām apdraud ES finanšu intereses; atzīst, ka preču pārrobežu e-komercija ir ievērojams krāpšanas avots nodokļu jomā ES, jo īpaši attiecībā uz mazākām precēm; aicina dalībvalstis risināt jautājumus, kas saistīti ar pārrobežu e-komerciju, jo īpaši attiecībā uz mazas vērtības sūtījumu atvieglojumu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, pilnībā īstenojot Komisijas ieteikumus šajā jomā;

32. norāda, ka 2018. gada decembrī Komisija nāca klajā ar jaunu rīcības plānu cīņai pret tabakas nelikumīgu tirdzniecību, kas galvenokārt balstās uz operatīviem tiesībaizsardzības pasākumiem;

33. norāda, ka ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi galvenokārt tika atklāti, veicot kontroli pēc preču izlaišanas, tomēr uzsver muitas kontroles nozīmi pirms preču izlaišanas vai tās laikā, kā arī brīvprātīgas atzīšanās nozīmi pārkāpumu atklāšanā;

34. vēlreiz atgādina, ka dažādu atklāšanas metožu (kontrole preču izlaišanas brīdī, kontrole pēc preču izlaišanas, krāpšanas apkarošanas dienestu un citu dienestu pārbaudes) apvienošana var efektīvāk atklāt krāpšanu un ka katras metodes efektivitāte ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts, tās administrācijas efektīvas koordinācijas un dalībvalstu attiecīgo dienestu spējas savstarpēji sazināties;

35. pauž satraukumu, ka dažas dalībvalstis regulāri neziņo ne par vienu krāpšanas gadījumu; aicina Komisiju izpētīt šo situāciju, jo uzskata, ka ir diezgan maz iespēju, ka šajās valstīs nav neviena krāpšanas gadījuma; aicina Komisiju veikt izlases veida pārbaudes uz vietas šajās valstīs;

36. norāda, ka 1989.–2018. gados vidējā atgūšanas likme gadījumos, kad tika paziņots par krāpniecību, bija aptuveni 41 %; tāpat norāda, ka atgūšanas likme 2018. gadā paziņotajās un atklātajās krāpnieciskajās lietās bija 70 %, kas ievērojami pārsniedz vidējo līmeni; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai uzlabotu atgūšanas likmi šajos gadījumos;

37. norāda, ka 1989.–2018. gados vispārējā atgūšanas likme ar krāpšanu nesaistītos paziņotos gadījumos bija aptuveni 72 %;

38. atkārtoti aicina Komisiju katru gadu paziņot par to ES pašu resursu summu, kas atgūta saskaņā ar OLAF ieteikumiem, un darīt zināmas summas, kas vēl jāatgūst;

Izdevumi

39. vērš uzmanību uz to gadījumu skaita samazināšanos par 3 % (679), par kuriem 2018. gadā tika ziņots kā par krāpnieciskiem darījumiem; tomēr uzsver straujo pretējo tendenci, kas novērojama saistītajās finanšu summās (1,032 miljardi EUR), kuras tā rezultātā ir palielinājušās par 198 %;

40. atzinīgi vērtē reģistrēto ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu samazināšanos par 4 %, kā arī saistīto finanšu summu samazināšanos par 48 % (844,9 miljoni EUR);

41. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz izdevumiem dažas dalībvalstis ir pieņēmušas vairākus operatīvus pasākumus, piemēram, IT riska novērtēšanas rīku ieviešanu, krāpšanas riska novērtējumus un mācību kursus, lai palielinātu vispārējo informētību par krāpšanu; aicina visas pārējās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai šādus pasākumus pieņemtu pēc iespējas ātrāk;

42. norāda, ka dažās dalībvalstīs nav pārkāpumu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem; aicina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota gan kontroļu kvalitāte, gan skaits, un lai apmainītos ar paraugpraksi cīņā pret krāpšanu;

43. uzsver, cik svarīga ir ESI fondu programmās (Eiropas strukturālie un investīciju fondi, t. i., Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, AMIF (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds), FEAD (Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām) un EGF (Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds)) piešķirto dotāciju attiecīga pārvaldība un cieša uzraudzība, lai panāktu efektīvu fondu budžeta plānošanu bez inflācijas un novērstu krāpšanu;

44. aicina Komisiju, OLAF, EPPO un dalībvalstis saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kurā 2018. gadā tika reģistrēti 249 krāpnieciski pārkāpumi (- 6 %) par kopējo summu 63,3 miljoni EUR (+10 %), un kohēzijas politiku, kurā 2018. gadā tika reģistrēti 363 (+ 5 %) krāpnieciski pārkāpumi par kopējo summu 959,6 miljoni EUR (+ 199 %); piemērot visstingrākos pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, kas saistīta ar publiskajiem līdzekļiem, kurus maksā no ES budžeta;

45. norāda, ka KLP 2014.–2018. pārskata gadā „krāpšanas apjomu līmenis“ (FFL), kas atspoguļo to gadījumu procentuālo daļu, kuri kvalificēti kā aizdomas par krāpšanu un konstatēta krāpšana, attiecībā pret kopējo paziņoto pārkāpumu skaitu ir 10 %, un ka „krāpšanas apmēra līmenis“ ir aptuveni 23 % no kopējās finanšu summas, kuru ietekmē pārkāpumi; turklāt norāda, ka „krāpšanas atklāšanas rādītājs“ (FDR), kas ir procentuālā daļa no kopējās finanšu summas, kuru ietekmē aizdomas par krāpšanu un konstatēta krāpšana, attiecībā pret kopējiem izdevumiem ir tikai 0,11 %, savukārt „pārkāpumu atklāšanas rādītājs“, kas ir procentuālā daļa no kopējās finanšu summas, kuru ietekmē pārkāpumi, attiecībā pret kopējiem izdevumiem ir 0,37 %;

46. tāpat vērš nopietnu uzmanību uz to, ka „krāpšanas atklāšanas rādītājs“ (FDR) kohēzijas politikai ir tikai 0,86 %, taču „pārkāpumu atklāšanas līmenis“ ir aptuveni 0,34 %;

47. atgādina, cik svarīga ir izdevumu pārredzamība, pieprasot pilnīgu piekļuvi informācijai Eiropas finansējuma gadījumā;

Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

OLAF

48. norāda, ka 2018. gadā OLAF uzsāka 219 izmeklēšanas un pabeidza 167 izmeklēšanas, iesakot atgūt finanšu līdzekļus 371 miljonu EUR apmērā; turklāt norāda, ka gada beigās vēl tika turpinātas 414 izmeklēšanas;

49. ņem vērā krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS) nozīmes paplašināšanos, veicinot valstu iestāžu pārrobežu sadarbības dažādo kanālu efektivitāti, jo īpaši cīņā pret krāpšanu muitas jomā, bet arī sadarbībā ar OLAF;

50. atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada aprīlī pieņemto stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS), pielāgojot to diviem būtiskiem ES krāpšanas apkarošanas tiesību aktu papildinājumiem, kas pieņemti 2017. gadā, t. i., PIF direktīvai, kurā noteikti stingrāki kopīgie standarti dalībvalstu krimināltiesību aktiem, lai aizsargātu ES finanšu intereses, un regulai, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru (EPPO);

51. pauž nožēlu, ka Komisija savā gada darba programmā vēl nav iekļāvusi priekšlikumu par savstarpējās administratīvās palīdzības instrumentu izdevumu daļā; uzskata, ka šāda iniciatīva atbilst Līguma 225. panta noteikumiem; 

52. vērš uzmanību uz OLAF būtisko nozīmi un nepieciešamību to stiprināt vēl vairāk un nodrošināt efektīvu koordināciju ar Eiropas Prokuratūru;

53. pauž nožēlu, ka līdz šim tikai divpadsmit dalībvalstis ir īstenojušas jauno PIF direktīvu, vēl astoņas dalībvalstis to ir īstenojušas daļēji, bet pārējās dalībvalstis to vēl nav nemaz īstenojušas; norāda, ka jaunās PIF direktīvas īstenošanas termiņš jau ir beidzies 2019. gada 6. jūlijā; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk publicēt visu to dalībvalstu sarakstu, kuras nav transponējušas direktīvu noteiktajā termiņā; aicina visas pārējās dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus un nodrošināt pilnīgu un pareizu direktīvas transponēšanu pēc iespējas īsākā laikā; aicina Komisiju cieši uzraudzīt transponēšanas procesu visās dalībvalstīs, kā arī izmantot savas prerogatīvas, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras, ja dalībvalstis neievēro transponēšanas procesu;

54. atgādina, ka Komisijas jaunā stratēģija krāpšanas apkarošanai attiecas uz: i) krāpšanu (tostarp krāpšanu PVN jomā), korupciju un piesavināšanos, kas skar ES finanšu intereses saskaņā ar PIF direktīvas 3. un 4. panta definīciju; ii) citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, piemēram, nodarījumiem, kas saistīti ar iepirkuma procedūru ļaunprātīgu izmantošanu, ja tās skar ES budžetu; iii) pārkāpumiem saskaņā ar 1. panta 2. punkta definīciju Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (ciktāl tie ir apzināti, bet vēl nav ietverti iepriekš minētajos noziedzīgajos nodarījumos); un iv) nopietniem Savienības iestāžu un struktūru darbinieku vai locekļu profesionālo pienākumu pārkāpumiem, kas minēti OLAF regulas 1. panta 4. punktā un Komisijas lēmuma (EK, EOTK, Euratom) Nr. 352/1999, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai[18], 2. panta 1. punkta otrajā apakšpunktā;

55. atzinīgi vērtē Komisijas jaunās stratēģijas krāpšanas apkarošanai prioritātes, piemēram, izpratnes uzlabošanu par krāpšanas modeļiem, krāpnieku profiliem un sistēmiskām vājajām vietām saistībā ar krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu, kā arī koordinācijas, sadarbības un darbplūsmu optimizāciju krāpšanas apkarošanai, jo īpaši starp Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām;

56. pauž nožēlu, ka tikai vienpadsmit dalībvalstis ir pieņēmušas valsts stratēģijas krāpšanas apkarošanai (NAFS); aicina visas pārējās dalībvalstis spert soļus, lai pieņemtu NAFS; aicina Komisiju mudināt pārējās dalībvalstis spert soļus, lai pieņemtu NAFS; aicina Komisiju apsvērt iespēju pieņemt valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai kā nosacījumu, lai piekļūtu ES līdzekļiem;

57. atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu par ES Krāpšanas apkarošanas programmu 2021.–2027. gadam, ko īstenos OLAF tiešā pārvaldībā; norāda, ka ES Krāpšanas apkarošanas programma aptver i) izdevumu programmu Hercule III, kas atbalsta pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citāda veida nelikumīgu rīcību, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, ii) Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir operatīva darbība, ko pamatā veido virkne muitas IT lietojumprogrammu, kuras darbojas Komisijas pārvaldītas kopējas informācijas sistēmas ietvaros, un iii) Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), kas ir drošas elektroniskas saziņas rīks, kurš atvieglo dalībvalstu pienākumu ziņot par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, un kurš atbalsta to pārvaldību un analīzi;

58. norāda, ka ES Krāpšanas apkarošanas programmai un tās jaunajām prioritātēm ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai sasniegtu rezultātus; tādēļ pauž bažas par Eiropadomes priekšsēdētāja priekšlikumu samazināt ES Krāpšanas apkarošanas programmas budžetu no 156 miljoniem EUR laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam līdz 111 miljoniem EUR laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam;

59. atgādina, ka valstu krāpšanas apkarošanas stratēģijās ir jāiekļauj proaktīvas krāpšanas apkarošanas metodes, kas nodrošina ne tikai krāpšanas atklāšanu, bet arī tās efektīvu novēršanu;

EPPO izveides progress

60. ņem vērā, ka 2018. gadā tika iecelts pagaidu administratīvais direktors;

61. uzsver, ka EPPO izveide ir kvalitatīvs pavērsiens Savienības finanšu interešu aizsardzībā; uzsver EPPO nozīmi cīņā pret krāpšanu, korupciju un nopietnu pārrobežu krāpšanu PVN jomā;

62. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Nīderlande un Malta nolēma pievienoties EPPO; norāda, ka līdz 2019. gada oktobra beigām EPPO nav pievienojušās piecas dalībvalstis; tomēr atgādina, ka saskaņā ar Regulas 2017/1939 9. apsvērumu tās var jebkurā laikā pievienoties šai pārrobežu sadarbībai; aicina visas pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pievienoties EPPO; aicina Komisiju aktīvi veicināt un stimulēt dalību EPPO to dalībvalstu starpā, kuras līdz šim ir izrādījušas atturību, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu pārrobežu darbību visā ES;

63. uzsver, ka Eiropas ģenerālprokurora atlases procedūra tika pabeigta 2019. gadā; atzinīgi vērtē Laura Codruta Kovesi iecelšanu par pirmo Eiropas galveno prokurori pēc atlases procedūras, kurā piedalījās Eiropas Parlaments, Padome un Komisijas izraudzīta neatkarīga ekspertu grupa;

64. uzsver, ka nav pieņemams, ka EPPO izveides posmā tai trūkst finansējuma un darbinieku; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija ir pārāk zemu novērtējusi nepieciešamos resursus; uzsver, ka EPPO ir jāizskata līdz pat 3000 lietām gadā, sākot no tās darbības pirmā brīža; uzsver, ka EPPO vajadzīgas vēl vismaz 76 papildu štata vietas un 8 miljoni EUR, lai tā varētu līdz 2020. gada beigām pilnībā sākt savu darbību; iebilst pret nepilnas slodzes prokuroru principu; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk iecelt pilna laika prokurorus; stingri aicina Komisiju nākt klajā ar budžeta grozījuma projektu;

65. uzsver, ka pēc EPPO izveides OLAF turpmāk būs vienīgais birojs, kas atbild par ES finanšu interešu aizsardzību dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas nepievienoties EPPO; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 8/2018 Komisijas priekšlikums grozīt OLAF regulu neatrisina OLAF administratīvo izmeklēšanu zemās efektivitātes problēmu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka OLAF joprojām ir spēcīgs un pilnībā funkcionējošs EPPO partneris;

66. uzsver, ka turpmākajai OLAF un EPPO sadarbībai jābalstās uz ciešu sadarbību, efektīvu informācijas apmaiņu un papildināmību, vienlaikus novēršot dublēšanos vai kompetenču konfliktus; atgādina, ka Parlaments iebilst pret to, ka OLAF darbinieku skaits tiek samazināts par 45 amata vietām;

67. aicina abus likumdevējus laikus panākt vienošanos par OLAF regulas pārskatīšanu, lai nodrošinātu skaidru kompetenču sadalījumu starp OLAF un EPPO, nepieļaujot to pārklāšanos, pirms EPPO uzsākt savu darbību;

Uzlabojamās jomas

68. norāda, ka nepieciešami uzlabojumi divās jomās: pirmkārt, labākai krāpšanas riska novērtēšanai un krāpšanas riska pārvaldībai Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstiprina to analītiskās spējas, lai varētu labāk identificēt datus par krāpšanas modeļiem, krāpnieku profiliem un ES iekšējās kontroles sistēmu neaizsargātību; otrkārt, lai nodrošinātu konsekvenci un optimizētu efektivitāti un lietderību, krāpšanas risku novērtēšana un pārvaldība ir stingri jākoordinē un jāuzrauga;

69. uzsver, ka saikne starp korupciju un krāpšanu ES var negatīvi ietekmēt ES budžetu; pauž nožēlu par to, ka Komisija vairs neuzskata, ka ir jāpublicē korupcijas apkarošanas ziņojums; turklāt aicina Komisiju apsvērt korupcijas novēršanas iestāžu tīkla izveidi Eiropas Savienībā;

70. atkārto, ka „virpuļdurvju efekts” var kaitēt iestāžu attiecībām ar interešu pārstāvjiem; aicina, lai ES iestādes izstrādātu sistemātisku pieeju šai problēmai;

71. atkārtoti aicina Komisiju izveidot iekšēju korupcijas novērtēšanas mehānismu ES iestādēm;

72. aicina Komisiju kā vienu no tās svarīgākajām prioritātēm izstrādāt Eiropas mēroga stratēģiju, lai visi finanšu dalībnieki, kas īsteno ES budžetu, aktīvi izvairītos no interešu konfliktiem;

73. uzskata, ka ir vajadzīgas turpmākas iniciatīvas, lai izmērītu muitas iztrūkumu un izstrādātu efektīvu metodiku šādiem mērījumiem, vismaz attiecībā uz to galvenajiem elementiem;

74. uzskata arī, ka muitas kontrole būtu jāpielāgo jauniem krāpšanas riskiem un straujajai pārrobežu tirdzniecības attīstībai, ko veicina e-komercija, kā arī bezpapīru uzņēmējdarbība;

75. konstatē, ka e-komercijas paplašināšanās rada nopietnas problēmas nodokļu iestādēm, piemēram, pārdevēja ar nodokli apliekamās identifikācijas trūkums ES un PVN deklarāciju reģistrācija, kas ir krietni zemāka par deklarēto darījumu faktisko vērtību;

76. uzsver, ka sistēma, kurā paredzēta iespēja iestādēm apmainīties ar informāciju ļautu divām vai vairākām dalībvalstīm savstarpēji pārbaudīt grāmatvedības ierakstus par darījumiem nolūkā novērst pārrobežu krāpšanu saistībā ar strukturālajiem un investīciju fondiem, tādējādi nodrošinot transversālu un pilnīgu pieeju dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībai; atkārtoti prasa Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu par savstarpējo administratīvo palīdzību tajās ES fondu izdevumu jomās, kurās tas nav paredzēts;

77. pauž bažas par risku, ka varētu tikt pārāk zemu novērtēta to preču vērtība, kuras e-komercijas ietvaros piegādātas no trešām valstīm; atzinīgi vērtē OLAF pasākumus, kas veikti, lai risinātu ar PVN saistītas krāpšanas problēmu e-komercijā;

78. atgādina, ka Komisijai nav pieejama informācija, ar kuru dalībvalstis apmainās nolūkā novērst un apkarot “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību Kopienā (MTIC), ko parasti sauc par karuseļveida krāpšanu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt piekļuvei Eurofisc, lai labāk kontrolētu, novērtētu un uzlabotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina visas dalībvalstis, sekojot Eiropas Revīzijas palātas ieteikumam, piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai sekmētu un paātrinātu informācijas apmaiņu ar tādām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm kā Eiropols un OLAF; aicina dalībvalstis un Padomi piešķirt Komisijai piekļuvi šiem datiem, lai veicinātu sadarbību, uzlabotu datu uzticamību un apkarotu pārrobežu noziedzību;

79. aicina OLAF informēt Parlamentu par rezultātiem, kas gūti, veicot izmeklēšanu saistībā ar zemas vērtības apģērbu importu, izmantojot e-komerciju, aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt e-komercijas darījumus, kuros iesaistīts ārpus ES reģistrēts pārdevējs, kurš nedeklarē PVN (piemēram, nepamatoti izmantojot noteikumus par paraugiem) vai apzināti norāda zemāku vērtību, lai PVN nebūtu jāmaksā vispār vai tas tiktu samazināts;

80.  uzsver, ka ir jānovērš daži trūkumi pašreizējā ES krāpšanas apkarošanas izpildes sistēmā, jo īpaši attiecībā uz precīzu datu vākšanu par krāpnieciskiem un ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem;

81. mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas izmantot un uzlabot kopīgas ziņošanas metodes, lai sniegtu visaptverošu un salīdzināmu informāciju par atklāto krāpšanas līmeni ES izdevumos;

82. aicina Komisiju nodrošināt OLAF pārvaldītās IT sistēmas, kas tie dēvēta par “Pārkāpumu pārvaldības sistēmu” (IMS), efektivitāti, lai visas kompetentās iestādes laikus ziņotu par kriminālizmeklēšanu saistībā ar krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses;

83. norāda, ka pilnīga pārredzamība, uzskaitot izdevumus, ir būtiska, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras darbiem, ko finansē tieši no ES līdzekļiem vai finanšu instrumentiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES iedzīvotājiem ir pilnīga piekļuve visai informācijai par līdzfinansētajiem projektiem;

84. atgādina dalībvalstīm, ka sadarbība ar Komisiju ir nepieciešama, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu un novērtētu rezultātus;

85. pieņem zināšanai, ka dalītas pārvaldības jomā Komisijai nav pilnvaru ierosināt neuzticamu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu no ES finansējuma saņemšanas, ja dalībvalsts iestādes to nedara; aicina dalībvalstis nekavējoties ziņot par krāpnieciskiem pārkāpumiem Pārkāpumu pārvaldības sistēmā (IMS) un pēc iespējas labāk izmantot agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu;

86. uzstāj, lai dalībvalstis efektīvi izmantotu krāpšanas novēršanas instrumentu, ko piedāvā ARACHNE datubāze, laikus iesniedzot datus un izmantojot iespējas, ko sniedz lielie dati, lai novērstu ES līdzekļu krāpniecisku un nelikumīgu izmantošanu; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt obligātu pienākumu izmantot ARACHNE;

87. uzsver dalībvalstu lomu un pienākumus administratīvās sadarbības nolīgumu īstenošanā, kontroļu efektivitātes nodrošināšanā, datu vākšanas nodrošināšanā un uzraudzībā pār to, kā tirgotāji ievēro tiesisko regulējumu;

88. aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu tiesisko aizsardzību pētnieciskajiem žurnālistiem līdzīgi kā tas tiek darīts trauksmes cēlējiem;

Publiskais iepirkums

89. norāda, ka publiskajā iepirkumā tiek iztērēts ievērojams publisko investīciju apjoms (2 triljoni EUR gadā); uzsver e-iepirkuma ieguvumus krāpniecības apkarošanā, piemēram, ietaupījumus visām pusēm, lielāku pārredzamību un vienkāršotus un īsākus procesus;

90. pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto jaunās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem, proti, e-paziņojumu, e-piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, e-iesniegšanu, e-novērtēšanu, e-piešķiršanu, e-pasūtījumu, e-rēķinu sagatavošanu un e-maksājumu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiešsaistē mašīnlasāmā formātā ir pieejami visi publiskā iepirkuma veidi, kā arī sabiedrībai pieejami līgumu reģistri;

91. atzinīgi vērtē Komisijas laika grafiku e-iepirkuma ieviešanai ES un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz to;

Digitalizācija

92. aicina Komisiju izstrādāt regulējumu visu ES politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana, maksājumi), kuru piemēros visas dalībvalstis;

93. aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas, lai izveidotu elektronisko profilu līgumslēdzējām iestādēm tajās dalībvalstīs, kurās šādi profili nav pieejami;

94. atzinīgi vērtē ES lēmumu visbeidzot pievienoties Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO) novērotājas statusā; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas ar GRECO, lai laikus novērtētu tās atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (UNCAC) un izveidotu ES iestāžu iekšējās novērtēšanas mehānismu;

Starptautiskā sadarbība

95. ņem vērā to, ka 2018. gada 1. septembrī stājās spēkā ES un Norvēģijas nolīgums par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu PVN jomā;

96. atzinīgi vērtē ikgadējo semināru (kas 2018. gada jūnijā notika Bosnijā un Hercegovinā) partnervalstu iestādēm kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs par paraugpraksi sekmīgā krāpšanas izmeklēšanā, kā arī semināru, kas 2018. gada jūlijā notika Ukrainā un kurā piedalījās visi attiecīgie krāpšanas apkarošanas dienesti, kas saistīti ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīgumu;

97. stingri mudina Komisiju, OLAF un visas pārējās Savienības iestādes un struktūras, kurām uzticēta Savienības finanšu interešu aizsardzība, aktīvi iesaistīties un sadarboties ar partneriestādēm kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un Austrumu partnerības valstīs, veicinot pasākumus, lai efektīvi vērstos pret iespējamiem krāpšanas gadījumiem; aicina Komisiju izstrādāt īpašus un regulārus mehānismus, lai šajās valstīs efektīvi novērstu un apkarotu krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem;

98. atzinīgi vērtē to, ka OLAF ir parakstījis divus administratīvās sadarbības nolīgumus attiecīgi ar Āfrikas Attīstības banku un Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) Ģenerālinspektora biroju;

99. norāda uz problēmām, kas saistītas ar trešo valstu tiesību aktu izpildi attiecībā uz Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (“Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) Protokols”) īstenošanu;

100. mudina ES aģentūras, jo īpaši Eiropolu, Eurojust un OLAF, vēl ciešāk sadarboties ar valstu iestādēm, lai efektīvāk atklātu krāpšanu;

101. uzsver trauksmes cēlēju būtisko nozīmi krāpšanas novēršanā, atklāšanā un ziņošanā par to; uzsver nepieciešamību aizsargāt trauksmes cēlējus un veicināt pētniecisko žurnālistiku ar juridiskiem līdzekļiem gan dalībvalstīs, gan Savienībā; atzinīgi vērtē jauno ES Trauksmes cēlēju direktīvu, kas no 2021. gada decembra nodrošinās aizsardzību privātā vai publiskā sektora personām, kuras ziņo par pārkāpumiem; aicina Komisiju cieši uzraudzīt dalībvalstis un palīdzēt tām, nodrošinot pilnīgu, pareizu un savlaicīgu direktīvas transponēšanu;

102. uzskata, ka pētnieciskajai žurnālistikai ir izšķiroša loma, lai uzlabotu nepieciešamo pārredzamības līmeni Savienībā un tās dalībvalstīs, un ka šis instruments ir jāveicina un jāatbalsta ar juridiskiem līdzekļiem gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošus pasākumus pētnieciskās žurnālistikas aizsardzībai, tostarp ātras reaģēšanas mehānismu grūtībās nonākušiem žurnālistiem un efektīvus tiesību aktus, kas vērsti pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (anti-SLAPP);

103. uzsver pārredzamības galveno nozīmi krāpšanas un interešu konflikta gadījumu novēršanā un agrīnā atklāšanā; aicina visas dalībvalstis pastiprināt centienus, lai palielinātu budžeta pārredzamību, nodrošinot, ka attiecīgie dati par publiskā iepirkuma procedūrām un valsts finansētu līgumu piešķiršanu ir pieejami un plaša sabiedrība var tiem viegli piekļūt;

Pārredzamības noteikumi un transversāli noteikumi

104. atzinīgi vērtē Omnibus regulas pieņemšanu un sagaida, ka tā krasi samazinās krāpšanas rādītājus lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomā, vienlaikus vienkāršojot ES finanšu noteikumus;

105. aicina dalībvalstis ar Eurofisc tīkla starpniecību palielināt apmaiņu ar informāciju par iespējamiem krāpnieciskiem uzņēmumiem un darījumiem; norāda, ka organizētās noziedzības apkarošanai ir būtiska informācijas apmaiņa un tiesu un izmeklēšanas iestāžu piekļuve informācijai, ievērojot personas datu aizsardzību;

106. atzīst, cik svarīgs visiem finanšu dalībniekiem, kas īsteno ES budžetu dažādos pārvaldības veidos, tostarp valstu līmenī, ir Finanšu regulas 2018/1046 61. pants un tajā ietvertā interešu konflikta paplašinātā definīcija;

107. aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju cīnīties pret visu veidu interešu konfliktiem un regulāri izvērtēt dalībvalstu veiktos preventīvos pasākumus to novēršanai; aicina Komisiju ierosināt kopējas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā nepieļaut augsta līmeņa politiķu nonākšanu interešu konflikta situācijās;

108. norāda, ka daudzām dalībvalstīm nav īpašu tiesību aktu, kas paredz vērsties pret organizēto noziedzību, neraugoties uz to, ka tā arvien vairāk ir saistīta ar pārrobežu darbībām un nozarēm, kas skar ES finanšu intereses;

109. mudina Padomi pieņemt kopējus ētikas standartus attiecībā uz visiem ar interešu konfliktiem saistītajiem jautājumiem un veidot vienotu izpratni par šo jautājumu visās dalībvalstīs; uzsver, ka, ņemot vērā plaši vērojamās interešu konflikta problēmas Savienības lauksaimniecības un kohēzijas līdzekļu finansējuma sadalē; nav pieņemami, ka Eiropadomes un ES Padomes locekļi vai viņu ģimenes locekļi piedalās lēmumu pieņemšanā par turpmāko DFS vai valsts budžeta piešķīrumiem, ja viņi kaut kādā veidā varētu gūt personīgu labumu no šiem lēmumiem;

110. atgādina, cik svarīgi ir nogaidīšanas periodi ierēdņiem, kas iepriekš bija nodarbināti Savienības iestādēs vai aģentūrās, jo neatrisinātas interešu konflikta situācijas var apdraudēt augstu ētikas standartu piemērošanu visās Eiropas pārvaldes iestādēs; uzsver, ka Civildienesta noteikumu 16. pants ļauj Savienības iestādēm un aģentūrām noraidīt bijušā ierēdņa lūgumu ieņemt konkrētu amatu, ja ierobežojumi nav pietiekami, lai aizsargātu iestāžu likumīgās intereses; turklāt aicina ES pārvaldes iestādes stingri publicēt savu novērtējumu par katru gadījumu, kā prasīts Civildienesta noteikumos;

111. atkārto savu nostāju par tāda skaidra juridiskā pamata nepieciešamību, kas ļauj OLAF ar valstu kompetento iestāžu palīdzību piekļūt informācijai par bankas kontiem un vērsties pret krāpšanu PVN jomā, kas tika pausta pēc Regulas Nr. 883/2013 pārskatīšanas;

112. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), OLAF Uzraudzības komitejai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO).

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

7.5.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

7

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matteo Adinolfi, Olivier Chastel, Caterina Chinnici, Lefteris Christoforou, Corina Crețu, Ryszard Czarnecki, Tamás Deutsch, José Manuel Fernandes, Luke Ming Flanagan, Daniel Freund, Isabel García Muñoz, Cristian Ghinea, Monika Hohlmeier, Jean-François Jalkh, Pierre Karleskind, Joachim Kuhs, Tsvetelina Penkova, Markus Pieper, Sabrina Pignedoli, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig, Lara Wolters, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mikuláš Peksa, Ramona Strugariu

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marisa Matias

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

EPP

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Markus Pieper, Petri

Sarvamaa, Angelika Winzig, Tomáš Zdechovský

RENEW

Olivier Chastel, Cristian Ghinea, Pierre Karleskind, Ramona Strugariu

ID

Matteo Adinolfi, Joachim Kuhs

VERTS/ALE

Daniel Freund, Mikuláš Peksa

NI

Sabrina Pignedoli

 

7

-

S&D

Caterina Chinnici, Corina Crețu, Isabel García Muñoz, Tsvetelina Penkova, Lara Wolters

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Marisa Matias

 

3

0

EPP

Tamás Deutsch

ID

Jean-Francois Jalkh

ECR

Ryszard Czarnecki

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 5. jūnijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika