ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
2.6.2020 - (COM(2020)0200 – C9-0127/2020 – 2020/2068(BUD))
Budžeta komiteja
Referents: José Manuel Fernandes
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
(COM(2020)0200 – C9-0127/2020 – 2020/2068(BUD))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0200 – C9-0127/2020),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[1],
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2], un jo īpaši tās 10. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[3] un jo īpaši tā 11. punktu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0105/2020),
1. atzinīgi vērtē lēmumu, kas apliecina Savienības solidaritāti ar Savienības iedzīvotājiem un reģioniem, kurus piemeklējušas dabas katastrofas;
2. uzsver, ka ir steidzami jāpiešķir finansiāla palīdzība no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) reģioniem, kurus 2019. gadā Savienībā ir piemeklējušas dabas katastrofas;
3. uzskata, ka dalībvalstīm piešķirtā finansiālā palīdzība ir taisnīgi jāsadala visvairāk skartajiem reģioniem un teritorijām;
4. norāda, ka klimata pārmaiņu dēļ dabas katastrofas kļūs aizvien postošākas un aizvien biežākas; aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā veikt Fonda reformu, lai ņemtu vērā klimata pārmaiņu turpmākās sekas, vienlaikus uzsverot, ka Fonds ir tikai postījumu novēršanas instruments un ka klimata pārmaiņu dēļ pirmkārt ir vajadzīga preventīva politika, kas atbilst Parīzes nolīgumam un zaļajam kursam;
5. atgādina, ka saskaņā ar LESD 174. un 349. pantu Eiropas Savienībai ir jāveic darbības, kas stiprina tās teritoriālo kohēziju, un jāņem vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un ierobežojumi; norāda, ka dabas katastrofai tālākajā reģionā ir lielāka sociālā un ekonomiskā ietekme nekā tai pašai katastrofai jebkurā citā Eiropas reģionā un līdz ar to atjaunošanās norit lēnāk; tāpēc uzskata, ka tālākajiem reģioniem Fonda darbības jomas ietvaros būtu jāsaņem lielāks finansējums;
6. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
7. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu,[4] un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[5] un jo īpaši tā 11. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas dabas katastrofas.
(2) Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013[6] 10. pantā.
(3) Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem Azoru salās Portugāle 2019. gada 8. novembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(4) Pēc ārkārtēja nokrišņu daudzuma, kas izraisīja plūdus Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionā, Spānija 2019. gada 28. novembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(5) Itālija 2020. gada 10. janvārī pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem 17 reģionos iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(6) Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem 2019. gada novembrī Austrija 2020. gada 29. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(7) Portugāles, Spānijas, Itālijas un Austrijas pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā pabalsta sniegšanai no Fonda.
(8) Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu pabalstu Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai.
(9) Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:
a) summu 8 212 697 EUR apmērā piešķir Portugālei;
b) summu 56 743 358 EUR apmērā piešķir Spānijai;
c) summu 211 707 982 EUR apmērā piešķir Itālijai;
d) summu 2 329 777 EUR apmērā piešķir Austrijai.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums].
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PASKAIDROJUMS
Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (“Fonds”), lai sniegtu finansiālu atbalstu saistībā ar ekstrēmiem laikapstākļiem, kas 2019. gada rudenī piemeklēja Portugāli, Spāniju, Itāliju un Austriju.
Portugāle: viesuļvētra
Viesuļvētra “Lorenco” 2019. gada oktobrī šķērsoja Azoru salas, nodarot nopietnus postījumus tādiem publiskās infrastruktūras objektiem kā ostas, ūdensapgādes, enerģētikas un komunikāciju tīkli, ceļi, lidostas, skolas un slimnīcas. Katastrofa būtiski ietekmēja arī privāto infrastruktūru, uzņēmumus, zivsaimniecības un lauksaimniecības nozari un tūrismu.
Portugāles iestādes pieteikumā, ko Komisija saņēma 2019. gada 8. novembrī, bija aplēsušas, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 328,5 miljoni EUR jeb 8,4 % no skartā reģiona IKP. Tas ievērojami pārsniedz robežvērtību, kura nosaka ESSF izmantošanu NUTS 2. līmeņa reģionā un kura tālāko reģionu, tādu kā Azoru salas, gadījumā ir 1 % no IKP. Līdz ar to katastrofa ir kvalificējama kā reģionāla dabas katastrofa ESSF regulas 2. panta 3. punkta nozīmē.
Portugāles iestādes ir aplēsušas, ka regulas 3. panta 2. punktā paredzēto atbalsttiesīgo būtisko ārkārtas pasākumu un atjaunošanas pasākumu izmaksas ir 279,3 miljoni EUR. Gandrīz visu šo summu veido transporta infrastruktūras, jo īpaši ostu, atjaunošanas izmaksas.
Saskaņā ar Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu (2014.–2020. gada finansēšanas periods) klasifikāciju skartais reģions ir “mazāk attīstīts reģions”. Portugāles iestādes nav paziņojušas par nodomu pārdalīt līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.
Atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot likmi, kas atbilst 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem un ko piemēro gadījumos, uz kuriem attiecas “reģionālās katastrofas” noteikums. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir 8 212 697 EUR.
Portugāle ir lūgusi izmaksāt avansu, kā noteikts regulas 4.a pantā. Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma īstenošanas lēmumu, piešķirot avansu 10 % apmērā (821 270 EUR) no paredzamā ES finansiālā pabalsta. Šis avanss tika izmaksāts pilnā apmērā.
Spānija: plūdi
Spānijas dienvidaustrumus 2019. gada septembrī skāra reta meteoroloģiska parādība, kas raksturojama kā “izolēta depresija lielā augstumā”. Šai parādībai ir raksturīgs ārkārtējs nokrišņu daudzums, kas šajā gadījumā pārsniedza iepriekšējos 140 gados reģistrētos rekordus un izraisīja nopietnus plūdus lielās teritorijās Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionā. Šajā katastrofā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, tā piespieda tūkstošiem cilvēku evakuēties un nodarīja ievērojamus postījumus ceļiem, dzelzceļa un lidostu infrastruktūrai, ūdens tīkliem, aizsardzības infrastruktūrai, videi un privātiem mājokļiem. Turklāt pludmalēs notika ievērojama erozija un tika bojāta piekrastes infrastruktūra.
Savā 2019. gada 28. novembra pieteikumā, kas pēc Komisijas pieprasījuma tika atjaunināts 2019. gada 18. decembrī un 2020. gada 29. janvārī, Spānijas iestādes iesniedza zaudējumu aplēses 2269,7 miljonu EUR apmērā, kas atbilst 2,65 % no svērtā reģionālā IKP (vidējais IKP, kas svērts ar zaudējumu daļu katrā reģionā). Visi četri skartie reģioni (Valensija, Mursija, Kastīlija-Lamanča un Andalūzija) ir NUTS 2. līmeņa reģioni. Tādējādi šis pieteikums atbilst regulas 2. panta 3. punktā noteiktajiem reģionālas dabas katastrofas kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiešo zaudējumu robežvērtība ir 1,5 % no reģiona IKP.
Avārijas un atjaunošanas darbu izmaksas tika lēstas 650,6 miljonu EUR apmērā, un šīs summas lielākā daļa ir saistīta ar tīrīšanas darbiem un infrastruktūras remontu.
Saskaņā ar ESI fondu klasifikāciju trīs no skartajiem reģioniem (Mursija, Kastīlija-Lamanča un Andalūzija) ir t. s. “pārejas reģioni”, savukārt Valensija ir “vairāk attīstīts reģions”. Netika pausts nodoms pārdalīt ESI fondu finansējumu, lai izmantotu to atjaunošanas darbiem.
Arī šajā gadījumā atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot likmi, kas atbilst 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem un ko piemēro gadījumos, uz kuriem attiecas “reģionālās katastrofas” noteikums. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir 56 743 358 EUR.
Spānija bija lūgusi izmaksāt avansu. Komisija 2020. gada 13. februārī pieņēma īstenošanas lēmumu, piešķirot avansu 10 % apmērā no finansiālā pabalsta, ko paredzams saņemt no Fonda. Pēc tam attiecīgā summa — 5 674 336 EUR — tika izmaksāta pilnā apmērā.
Itālija: ekstrēmi laikapstākļi
2019. gada oktobra beigās un novembrī vairākas savstarpēji saistītas ekstrēmas dabas parādības skāra lielāko daļu Itālijas teritorijas no ziemeļiem uz dienvidiem, izraisot nopietnus plūdu un zemes nogruvumu radītus postījumus un kulminējot ar katastrofāliem plūdiem Venēcijā. Kaitējums tika nodarīts 17 reģioniem, visvairāk ietekmējot Veneto, Pjemontu, Ligūriju, Sicīliju un Emīliju-Romanju. Gandrīz viena trešdaļa (1,8 miljardi EUR) no kopējiem zaudējumiem radās Veneto reģionā vien un jo īpaši smagajos plūdos Venēcijas pilsētā. Saskaņā ar Komisijas analīzi laikapstākļus, uz kuriem attiecas šis pieteikums, no meteoroloģiskā viedokļa var uzskatīt par vienu notikumu.
Visos skartajos reģionos šī katastrofa izraisīja būtiskus satiksmes traucējumus ceļu tīklā zemes nogruvumu un kritušu koku dēļ, iekšzemes ūdensceļu traucējumus, zemes noslīdēšanu pa nogāzēm un publisko un privāto ēku applūšanu. Ekstrēmie laikapstākļi radīja lielus zaudējumus ar mežsaimniecību saistītajām tautsaimniecības nozarēm, lauksaimniecībai un tūrismam, ievērojamus postījumus Natura 2000 aizsargājamajās teritorijās un traucējumus kanalizācijas sistēmu attīrīšanas iekārtās un elektroenerģijas un gāzes tīklos.
Veneto reģionā plūdi nodarīja milzīgu kaitējumu publiskajam un privātajam īpašumam, komerciālajām un saimnieciskajām darbībām, kā arī terciārajiem pakalpojumiem. Plūdmaiņu maksimums, kas pārsniedza 187 cm virs jūras līmeņa, izraisīja plūdus vairāk nekā 85 % Venēcijas pilsētas, nodarot ievērojamu kaitējumu vēsturiskā centra mākslas un kultūras mantojumam, tostarp arī ievērojamus postījumus artefaktiem un papīra vērtībām, piemēram, grāmatām, manuskriptiem un arhīviem.
Itālijas iestādes 2020. gada 10. janvārī iesniedza pieteikumu finansiāla pabalsta saņemšanai no Fonda. Tika lēsts, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 5619,878 miljoni EUR, t. i., vairāk nekā 157 % no Itālijai piemērojamās “lielai dabas katastrofai” noteiktās robežvērtības (zaudējumi, kas pārsniedz 3 miljardus EUR 2011. gada cenās).
Itālijas iestādes lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu izmaksas ir 1110,1 miljoni EUR un lielākā daļa no tām ir saistīta ar 1) preventīvās infrastruktūras atjaunošanas un kultūras mantojuma aizsardzības izdevumiem un 2) būtiskas infrastruktūras atjaunošanu.
Saskaņā ar ESI fondu (2014.–2020. gadam) klasifikāciju no 17 skartajiem reģioniem pieci ir “mazāk attīstīti reģioni” (Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Apūlija un Sicīlija), Abruco ir “pārejas reģions”, savukārt pārējie ir “vairāk attīstīti reģioni”. Itālija nav ziņojusi Komisijai par nodomu pārdalīt līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem. Tā nav arī lūgusi avansa maksājumu.
Komisija uzskata, ka saskaņā ar iepriekšējo praksi atbalstam vajadzētu būt progresīvam, proti, zaudējumu daļai, kas ir zem “lielas dabas katastrofas” robežvērtības (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardiem EUR 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu), būtu jāpiemēro 2,5 % likme, bet tai zaudējumu daļai, kura ir virs šīs robežvērtības, būtu jāpiemēro 6 % likme. Šajā konkrētajā gadījumā šādi aprēķinātais finansiālais pabalsts no ESSF ir 211 707 982 EUR.
Austrija
2019. gada novembrī Austrijas dienvidrietumi, jo īpaši Karintija un Austrumtirole (divi Alpu reģioni, kas robežojas ar Itāliju), cieta no spēcīgiem plūdiem. Ekstrēmos laikapstākļus izraisīja tādi paši meteoroloģiskie apstākļi kā Itālijā, un tie nodarīja ievērojamu kaitējumu būtiskai publiskai infrastruktūrai (galvenokārt ceļiem, tiltiem un dzelzceļiem), privātiem mājokļiem un uzņēmumiem. Neraksturīgi sniegputeņi un lavīnas nodarīja kaitējumu mežsaimniecībai.
Austrijas iestādes 2020. gada 29. janvārī iesniedza pieteikumu pabalsta saņemšanai no Fonda un 2020. gada 9. martā iesniedza atjauninātu informāciju. Aplēstie kopējie tiešie zaudējumi 93,2 miljonu EUR apmērā ir ievērojami mazāki par Austrijai piemērojamo “lielai dabas katastrofai” noteikto robežvērtību (zaudējumi pārsniedz 0,6 % no Austrijas NKI jeb 2307,9 miljonus EUR). Tie ir arī zem t. s. “reģionālās katastrofas” robežvērtības (1,5 % no reģiona IKP attiecībā pret zaudējumu daļu skartajos reģionos). Tomēr ņemot vērā to, ka katastrofu izraisīja tie paši meteoroloģiskie apstākļi, kas izraisīja lielo katastrofu Itālijā, pieteikums tiek atzīts par atbilstīgu saskaņā ar tā dēvēto “kaimiņvalsts noteikumu”, kurš paredzēts regulas 2. panta 4. punktā.
Austrijas iestādes lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu izmaksas ir 61,3 miljoni EUR. Lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar izdevumiem par transporta tīkla remontu un augsnes erozijas novēršanas pasākumiem.
Saskaņā ar ESI fondu klasifikāciju skartie reģioni ir “vairāk attīstīti reģioni”. Austrijas iestādes nav lūgušas avansa maksājumu. Tās ir paudušas nodomu izmantot līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, lai atjaunotu aizsargmežus.
Komisija ierosina piemērot 2,5 % likmi, ko parasti izmanto attiecībā uz katastrofām, kuras atzītas saskaņā ar “kaimiņvalsts noteikumu”, līdz ar to ierosinātais kopējais finansiālais pabalsts no Fonda ir 2 329 777 EUR.
Secinājums
Spānijai, Portugālei, Itālijai un Austrijai paredzētā atbalsta kopējā summa ir 278 993 814 EUR. Tādēļ 2020. gada budžetā ir jāizdara grozījumi, izmantojot budžeta grozījuma projektu. Ņemot vērā to, ka 6 495 606 EUR jau ir izmaksāti kā avansa maksājumi, budžeta grozījuma Nr. 4 projekta (COM(2020)190) mērķis ir palielināt līdzekļus budžeta 13 06 01. pozīcijā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” par 272 498 208 EUR gan saistību, gan maksājumu apropriācijās.
Kopējā pieejamā summa 2020. gada sākumā bija 1 150 524 045 EUR, ko veidoja 2020. gada piešķīrums (597 546 284 EUR) un 2019. gada piešķīruma daļa, kas bija palikusi neizlietota un bija pārnesta uz 2020. gadu (552 977 761 EUR).
Šis ir pirmais lēmums par fonda izmantošanu 2020. gadā. Saskaņā ar to līdz 2020. gada 1. oktobrim paliek pieejami 722 143 660 EUR — šī summa ir ievērojami lielāka par to, kura atbilstīgi DFS regulas 10. panta 1. punktā noteiktajām prasībām (25 % no 2020. gada kopējā piešķīruma, t. i., 149 386 571 EUR) ir jāsaglabā līdz minētajam datumam.
Referents iesaka ātri apstiprināt šim ziņojumam pievienoto Komisijas izstrādāto lēmuma priekšlikumu, lai ātri mobilizētu iepriekš minētās summas, apliecinot Eiropas solidaritāti ar četrām skartajām dalībvalstīm. Referents mudina īpaši pasteigties ar šī finansiālā atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, jo minētās dabas katastrofas ir notikušas jau 2019. gadā.
REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
Budžeta komitejas
priekšsēdētājam
Johan Van Overtveldt
BRISELĒ
Temats: Atzinums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu (COM(2020)0200 – 2020/2068(BUD))
Godātais priekšsēdētāj!
Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai (COM(2020)0200) ir nodots Reģionālās attīstības komitejai atzinuma sniegšanai. Esmu informēts par to, ka ziņojumu par minēto priekšlikumu Budžeta komiteja ir paredzējusi pieņemt drīz.
Ar šo priekšlikumu Eiropas Savienības Solidaritātes fonds tiktu izmantots šādi:
a) 8 212 697 EUR ir jāpiešķir Portugālei, lai sniegtu palīdzību pēc viesuļvētras “Lorenco” Azoru salās 2019. gada oktobrī;
b) 56 743 358 EUR ir jāpiešķir Spānijai, lai sniegtu palīdzību pēc plūdiem Valensijas, Mursijas, Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionos 2019. gada septembrī;
c) 211 707 982 EUR ir jāpiešķir Itālijai, lai sniegtu palīdzību pēc ekstrēmiem laikapstākļiem 2019. gada rudenī, kuri īpaši skāra Veneto, Pjemontu, Ligūriju, Sicīliju un Emīliju-Romanju;
d) 2 329 777 EUR ir jāpiešķir Austrijai, lai sniegtu palīdzību pēc spēcīgiem plūdiem Austrijas dienvidrietumos, jo īpaši Karintijā un Austrumtirolē.
ESSF finansiālajam ieguldījumam piemērojamie noteikumi ir paredzēti Padomes 2002. gada 11. novembra Regulā (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.
Komitejas koordinatori ir izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs informēt par to, ka Reģionālās attīstības komitejas locekļu vairākumam nav iebildumu pret Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minētās summas, kā to ierosinājusi Komisija.
Ar cieņu
Younous Omarjee
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
28.5.2020 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 0 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valerie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Fabienne Keller, Petros Kokkalis |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
38 |
+ |
ECR |
Bogdan Rzońca |
GUE/NGL |
Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis |
ID |
Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs, Hélène Laporte |
NI |
Ioannis Lagos |
PPE |
Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland Angelika Winzig |
RENEW |
Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valerie Hayer, Fabienne Keller, Moritz Körner, Nils Torvalds |
S&D |
Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs |
VERTS/ALE |
Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro |
0 |
- |
NI |
|
0 |
0 |
ID |
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [2] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
- [3] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [4] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [5] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
- [6] Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
- Datumu pirms publicēšanas OV ieraksta Parlaments.