Ziņojums - A9-0112/2020Ziņojums
A9-0112/2020
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam

9.6.2020 - (2019/2209(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Petras Auštrevičius


Procedūra : 2019/2209(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0112/2020
Iesniegtie teksti :
A9-0112/2020
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS

Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam

(2019/2209(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., un 8. pantu un V sadaļu, it īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

– ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika aizsākta Austrumu partnerība kā ES un sešu tās Austrumeiropas partnervalstu — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas — kopīgs pasākums,

– ņemot vērā Austrumu partnerības kopīgās deklarācijas, kas pieņemtas 2009. gada samitā Prāgā, 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā, 2017. gada samitā Rīgā un 2017. gadā Briselē,

– ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses[1], Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses[2], Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses[3], tostarp padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA), un Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses[4],

– ņemot vērā ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātes, ko Sadarbības padome apstiprināja 2018. gada 28. septembrī[5],

– ņemot vērā 2019. gada 19. decembrī notikušo ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas un ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas sanāksmju galīgos paziņojumus un ieteikumus,

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 18. decembra ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu[6],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris)[7], ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas,

– ņemot vērā Eiropas Savienības ar Armēnijas Republiku[8] un Azerbaidžānas Republiku[9] noslēgtos nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu un 2020. gada 8. janvārī parakstīto nolīgumu par Eiropas Savienības un Baltkrievijas Republikas vīzu atvieglotu izsniegšanu[10],

– ņemot vērā 2020. gada 18. marta Komisijas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiripadomei, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eastern Partnership policy beyond 2020, Reinforcing Resilience – an Eastern Partnership that delivers for all" (Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada. Stiprināt noturīgumu — visiem izdevīga Austrumu partnerība),

– ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku un Austrumu partnerību,

 – ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, Reģionu komitejas un ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) ieteikumus un darbības,

– ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2019. gada 9. decembra rezolūciju “Future of the Trio Plus Strategy 2030: building a future of Eastern Partnership” (Trio Plus stratēģijas 2030. gadam nākotne. Austrumu partnerības nākotnes veidošana),

– ņemot vērā ES globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku,

– ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu,

– ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu[11], 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku[12], 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās[13], 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[14], 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu[15], 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu[16], 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu[17], 2016. gada 23. novembra rezolūciju par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai[18], 2016. gada 13. decembra rezolūciju par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs[19], 2017. gada 16. marta rezolūciju par Ukrainas politieslodzītajiem Krievijā un stāvokli Krimā[20], 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Baltkrieviju[21], 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma[22], 2018. gada 4. jūlija rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses[23], 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā, jo īpaši Charter 97 lietu[24], 2018. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu[25], 2018. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu[26] un 2018. gada 12. decembra rezolūciju par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu[27],

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši saistībā ar Krievijas darbībām Austrumu partnerības valstu teritorijās, Krimas tatāru cilvēktiesību pārkāpumiem, Gruzijas teritorijas daļas okupāciju un robežnospraušanas darbībām, kā arī naidīgo propagandu un dezinformāciju, kas vērsta pret ES un Austrumu partnerības partnervalstīm,

– ņemot vērā 2017. gada 15. novembra ieteikumus Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam[28] un 2018. gada 4. jūlija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz sarunām par ES un Azerbaidžānas visaptverošo nolīgumu[29],

– ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas vēstuli,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0112/2020),

A. tā kā pārskatāmā nākotnē ES joprojām būs dominējošā politiskā un ekonomiskā vara Eiropā un tāpēc tai ir jāuzņemas atbildība attiecībā pret kaimiņvalstīm;

B. tā kā 2016. gada jūnijā pieņemtajā ES globālajā stratēģijā ir noteikts, ka ES prioritāte ir kaimiņreģionā veicināt noturīgu, labi pārvaldītu, pārticīgu un savienotu valstu izveidi;

C. tā kā Austrumu partnerība (AP) pēc savas būtības ir iekļaujoā balstās uz Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas, Ukrainas un Eiropas Savienības abpusējām interesēm un sapratni, līdzdalību un kopīgu atbildību, diferenciāciju, nosacījumiem, mērķiem, kopīgu apņemšanos padziļināt savstarpējās attiecības un stingri ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tādas kā demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, tiesu varas neatkarība un objektivitāte, sociāla tirgus ekonomika, ilgtspējīga attīstība un laba pārvaldība kā arī kopīgu mērķi vairot stabilitāti un labklājību;

D. tā kā ciešāka sadarbība starp ES un AP valstīm nav lineārs process un pilnvērtīgu sadarbību var panākt un uzturēt vien tad, ja konstitucionālajā un likumdošanas procesā tiek ievērotas Eiropas pamatvērtības un principi un ja tiek garantēta cīņa pret korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, oligarhiskām struktūrām un nepotismu; tomēr uzsver, ka, situācijai nopietni regresējot, sadarbība var mazināties;

E. tā kā atsevišķas AP valstis, pamatojoties uz diferenciācijas principu, panāktajiem rezultātiem un centieniem, ir izvēlējušās īstenot ciešāku politisko, humanitāro un ekonomisko integrāciju ar ES, noslēdzot vērienīgus asociācijas nolīgumus (AN), tostarp izveidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas un bezvīzu režīmus, kā arī noslēdzot kopējas aviācijas telpas izveides nolīgumus; turklāt tās paziņojušas, ka tās stratēģiskais mērķis ir iestāšanās ES, un jau ir pierādījušas spēju nodrošināt lielāku stabilitāti, drošību, labklājību un noturību austrumu kaimiņvalstīs; tā kā šajās valstīs joprojām saglabājas augsts sabiedrības atbalsts Eiropas integrācijai;

F. tā kā citu AP valstu pieeja attiecībām ar ES ir niansētāka; tā kā Armēnija ir dalībniece Krievijas vadītās ekonomiskās (Eirāzijas Ekonomikas savienība) un militārās (Kolektīvās drošības līguma organizācija) reģionālās integrācijas struktūrās un ir arī noslēgusi visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu ar ES; tā kā Azerbaidžāna kopš 2017. gada cenšas vienoties par jaunu visaptverošo nolīgumu ar ES, kas aizstātu novecojušo 1999. gada partnerības un sadarbības nolīgumu; tā kā Baltkrievijai nav līgumos pamatotu attiecību ar ES, taču nesen ir parakstīti nolīgumi par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu;

G. tā kā kopš Austrumu partnerības izveidošanas politisko un ekonomisko reformu īstenošanas temps partnervalstīs gan ārēju, gan iekšēju faktoru dēļ nav bijis vienāds un vēl joprojām nav sasniegts stāvoklis, kad varētu teikt, ka reformas ir neatgriezeniskas;

H. tā kā tādas ilgtermiņa perspektīvas saglabāšana ieinteresētajām AP valstīm, kas saistīta ar Eiropu, paātrinās demokratizācijas un turpmāko reformu AP valstīs;

I. tā kā ir nepieciešams mudināt, lai katrai no AP valstīm tiktu izstrādāta individuāli pielāgota stratēģija, un ir jāveicina vērienīgāki sadarbības un integrācijas veidi, ja partnervalstis to vēlas, un ir jāatbalsta un jāsaglabā vērā ņemams Eiropas integrācijai nepieciešamo reformu īstenošanas temps; 

J.  tā kā šo mērķi var sasniegt ar nosacījumu, ka tiek panākts progress attiecībā uz tiesiskumu un demokrātijas stiprināšanu un ka visaptverošas reformas tiek īstenotas laikus un autentiskā, ilgtspējīgā un efektīvā veidā, izmantojot elastīgus ES instrumentus un saskaņā ar starptautiskajām saistībām un pienākumiem, kā arī ievērojot arī pamata cilvēktiesības un minoritāšu tiesības;

K. tā kā atzinīgi ir vērtējami ES un to AP valstu, ar kurām ir parakstīti asociācijas nolīgumi, divpusējo attiecību sasniegumi un pastiprinātā diferenciācija, un tā kā tagad šīm valstīm ir vajadzīgi precīzāki norādījumi par konkrētām reformu prioritātēm, pieskaņošanās kritērijiem un nākamajiem ES integrācijas procesa posmiem;

L. tā kā asociācijas nolīgumu/ padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumu galvenais mērķis ir izveidot priekšnosacījumus paātrinātai politiskai asociācijai un turpmākai ES un ieinteresēto partnervalstu ekonomiskajai integrācijai;

M. tā kā AP valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti joprojām apdraud neatrisināti reģionālie konflikti, ārējā agresija un tas, ka atsevišķas šo valstu teritorijas joprojām ir okupētas, kas apdraud cilvēktiesību situāciju, ir šķērslis AP pārticības, stabilitātes un izaugsmes pieaugumam un apdraud ES rīcību, tādējādi apdraudot visu AP projektu; tā kā lielākajā daļā šo konfliktu Krievija ir aktīva agresore un īsteno hibrīdkaru, piekopj nelikumīgu okupāciju un aneksiju, veic kiberuzbrukumus, kā arī izplata propagandu un dezinformāciju, kas apdraud visas Eiropas drošību;

N. tā kā Eiropas labklājība un drošība ir cieši saistītas ar situāciju mūsu kaimiņvalstīs, īpaši AP valstīs; tā kā Austrumu partnerība tiecas sasniegt kopējos mērķus attiecībā uz labām kaimiņattiecībām un reģionālo sadarbību un tā kā pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai būtu jāveicina un jāstiprina spējas atrisināt divpusējus strīdus un jācenšas panākt izlīgumu austrumu kaimiņvalstu sabiedrībās;

O. tā kā Eiropas Parlaments nosoda AP valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumus, neatzīst to robežu piespiedu izmaiņas un to teritoriju aneksijas mēģinājumu un noraida spēka pielietošanu vai spēka draudus, piekrītot ES apņēmībai atbalstīt miermīlīgu konfliktu atrisināšanu ar diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar starptautisko tiesību normām un principiem, ANO Statūtiem un Helsinku Nobeiguma aktu, proti, konfliktos, kuros Krievija ir līgumslēdzēja puse;

P. tā kā kopš AP izveides ES ir paplašinājusi un uzturējusi klātbūtni AP valstīs politiskā, ekonomiskā un drošības ziņā, tādējādi panākot pastiprinātu piesaisti un iespējas popularizēt savas vērtības un principus un pastiprinot ES un AP valstu savstarpējo atkarību;

Q. tā kā AP valstis var ievērojami uzlabot tiešu piekļuvi Vidusāzijas reģionam un kā uzticamas Austrumeiropas partnervalstis palīdzēt īstenot ES stratēģiju Vidusāzijai;

R. tā kā ar AP starpniecību ES ir palīdzējusi uzsākt strukturālas reformas, tostarp iestāžu un pārvaldības struktūru reformas, kā arī likt pamatus padziļinātām sociālekonomiskām un politiskām pārmaiņām Austrumu kaimiņvalstīs; tā kā ir panākts progress AP valstu tuvināšanā ES tiesiskajam regulējumam un tā normām, standartiem un praksei;

S. tā kā tieša ietekme, ko radījusi AP, ir iespēju pavēršana pilsoniskajai sabiedrībai un lielākas pilsoniskās sabiedrības gaidas un prasība AP valstu valdībām pēc lielākas atbildības un pārredzamības, kas izrādījās būtisks iekšējais reformu virzītājspēks; tā kā sekmīga pārveide AP valstīs, sevišķi trijās asociētajās partnervalstīs, var kļūt par pozitīvu piemēru citām valstīm;

T. tā kā neatkarīgi prokurori, tiesneši, tiesas un iestādes, spēcīga pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, kas pilda uzraudzības pienākumus, ir galvenie elementi, kurus ES būtu jāturpina aktīvi atbalstīt savā austrumu kaimiņreģionā;

U. tā kā spēcīgām un noturīgām iestādēm, dominējošam tiesiskumam, tiesu reformu īstenošanai, kā arī cīņai pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izšķirīga nozīme taisnīgas, stabilas un uzticamas vides izveidošanā, kas savukārt vēlāk var piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un sekmēt izaugsmi AP valstīs;

V. tā kā, atzīmējot AP 10. gadadienu, Eiropadome uzsvēra stratēģiskās partnerības ar AP valstīm nozīmi un aicināja Komisiju un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sagatavot ilgtermiņa politikas priekšlikumus, lai sagatavotos 2020. gada jūnija samitam;

W. tā kā Eiropas Parlaments ir apņēmies katru gadu pieņemt rezolūcijas par to, kā asociētās valstis īsteno asociācijas nolīgumus / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumus, un vismaz reizi divos gados — ieteikumus par attiecībām ar pārējām AP valstīm un par AP politiku kopumā,

1. sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

a) atzīt, ka AP valstis uzņemas aizvien lielāku atbildību un līdzdalību AP iniciatīvā; uzsvērt, cik svarīgi ir censties nepazaudēt tempu centienos panākt auglīgu sadarbību, intensīvu dialogu un ciešu partnerību Austrumu partnerībā, ko paplašina pastāvīgā transformējošā ietekme, kuru rada AP politika, kas atbalsta reformas, kuras ieviesīs politiskas, sociālas, ekonomiskas un juridiskas pārmaiņas visās AP valstīs atkarībā no tā, cik ļoti to centieni ir saistīti ar ES; uzsvērt asociēto valstu centienus veidot arvien ciešākas attiecības ar ES; apstiprināt AP valstu suverēnās tiesības pašām brīvi izvēlēties piemērotāko līmeni sadarbībai vai integrācijai ES un noraidīt jebkādu ārēju spiedienu, kas var ietekmēt šādu izvēli;

b) uzsvērt, ka saskaņā ar LES 49. pantu jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ar noteikumu, ka tā ievēro tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā minēts LES 2. pantā; atzīt, ka, lai gan AP satvars neparedz pievienošanos, AP politika var veicināt pakāpenisku integrāciju ES; uzskatīt, ka, lai pievienošanās process kļūtu iespējams, gan ES, gan attiecīgajai AP valstij ir jābūt tam gatavām, ņemot vērā ES turpmāko reformu procesu un partnervalsts tuvināšanos ES acquis, kā arī tās atbilstību ES dalības kritērijiem; nodrošināt pašreiz spēkā esošo ES un AP valstu nolīgumu pilnīgu īstenošanu kā pirmo šā pakāpeniskās integrācijas procesa posmu;

c) ātri īstenot stratēģisku un uz nākotni vērstu redzējumu AP politikas nākamajai desmitgadei pēc 2020. gada, lai sniegtu labumu galvenokārt iedzīvotājiem, stiprinātu izturētspēju, veicinātu ilgtspējīgu attīstību, nodrošinātu neatgriezeniskus sasniegumus un padziļinātu ES un AP sadarbības un integrācijas procesu, kas ir galvenokārt jau ES pašas drošības un ekonomikas interesēs;

d) nodrošināt, ka 2020. gada jūnija samita secinājumos ir iekļauta skaidra stratēģija un kopīgs ilgtermiņa redzējums par iesaistīšanos AP pēc 2020. gada, kā arī iekļautas pastiprinātas ES saistības, politiskie stimuli un AP valstu apņemšanās pašām sasniegt rezultātus; mudināt nākamās ES Padomes prezidentūras sagatavot sīki izstrādātas un vērienīgas programmas sadarbībai ar AP valstīm, kas nākamajās desmitgadēs palīdzētu veidot attiecības ar AP valstīm visām pusēm vēlamā virzienā, uz ko mudinājis Eiropas Parlaments savās rezolūcijās un ieteikumos;

e) atzīt, ka AP arī turpmāk vajadzētu būt pievilcīgam sadarbības satvaram un atbalstīt šo procesu saskaņā ar principu "lielāks atbalsts par lielākām reformām", lai AP valstis turpinātu reformu procesu un virzību uz ES;

f) atzīt, ka Austrumu partnerība ir divvirzienu process, jo no AP valstu gūtas pieredzes labumu savstarpēji var gūt gan ES un tās dalībvalstis, gan AP valstis;

g) saglabāt līdzsvaru starp katrai valstij pielāgotu diferenciācijas pieeju Austrumu partnerībā un daudzpusējās sistēmas iekļaujošo raksturu, saskaņotību un konsekvenci, kas joprojām ir svarīgs atskaites punkts visām AP valstīm; nepieļaut Austrumu partnerības sadalīšanu pēc tajā ietilpstošo valstu ES integrācijas centieniem; uzskatīt, ka ES un AP valstu sadarbības apjomam un dziļumam jābūt atkarīgam no pušu mērķiem, kā arī to reformu īstenošanas; atzīt, ka asociācijas nolīgumi / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumi, kas parakstīti ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu, apliecina diferencētu pieeju un ka, pamatojoties uz tiem, būtu jāpaplašina divpusējo attiecību formāti un ceļveži, ņemot vērā principu “lielāks atbalsts par lielākām reformām”;

h) ņemot vērā nepieciešamību pēc īpaši pielāgotas pieejas, apsvērt ciešākas sadarbības stratēģijas izveidi trim asociētajām valstīm, ar kuru varētu izveidot reformu un investīciju atbalsta programmu tādās jomās kā kapacitātes veidošana, transports, infrastruktūra, savienotība, enerģētika, tiesiskums un digitālā ekonomika un kam vēlāk varētu paredzēt paplašināšanu uz pārējām AP valstīm, pamatojoties uz ES reformu saistību un sasniegtā progresa individuāliem novērtējumiem, paturot prātā vajadzību saglabāt AP saskaņotību un saskaņā ar iekļautības principu; šis dialogs varētu ietvert strukturētas sanāksmes Eiropadomes sanāksmju ietvaros ar asociēto valstu vadītājiem un to pārstāvju regulāru dalību Eiropadomes darba grupu un komiteju sanāksmēs;

i) uzsākt tādas kopējas ekonomiskās telpas izveides procesu, kura rezultātā notiktu visu četru brīvību integrācija un kas veicinātu dziļāku ekonomisko integrāciju AP valstu saskaņotību ar ES politiku, kā arī padziļinātu savstarpējo ekonomisko sadarbību starp AP valstīm, izmantojot pieredzi, kas gūta ar Rietumbalkānu reģiona valstīm;

j) sākt īstenot papildu pasākumus AP valstu un ES dziļākai integrācijai un turpmākai nozaru sadarbībai, piemēram, šo valstu dalību atsevišķās ES aģentūrās, investīciju platformās, kā arī ES iekšējās programmās un iniciatīvās, pilnībā ievērojot esošos nosacījumus un ievērojot ES uz stimuliem balstīto pieeju, lai panāktu konverģenci saskaņā ar principa “lielāks atbalsts par lielākām reformām” būtību un lai tiktu ņemtas vērā labākās reformu prakses;

k) sniegt AP valstīm lielāku finansiālo palīdzību un padarīt to atkarīgu no nosacījumu ievērošanas, tostarp saistībā ar notiekošajām likumdošanas sarunām par ārējiem finanšu instrumentiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam; izmantojot deleģētos aktus, nodrošināt, ka šāda palīdzība ir pielāgota katras AP valsts konkrētajām vajadzībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta norādījumiem un tiek izmantota AP programmas pasākumu īstenošanai; atzīt, ka ES finansiālā palīdzība ir arī ieguldījums nākotnē, jo tā atbalsta reformas, kas stiprina AP valstu ekonomisko un sociālo stabilitāti un veido pamatu sekmīgai sadarbībai nākotnē;

l) atzīt, ka trim vispārējās Austrumu partnerības asociētajām valstīm ir vajadzīgs papildu politiskās, administratīvās un finansiālās palīdzības satvars, kurā būtu ņemtas vērā šo valstu strukturālās reformas, modernizācija un iestāžu veidošanas vajadzības; norādīt, ka piekļuve ES finansējumam būtu jāsaista ar saistībām veikt reformas un tajā būtu jāiekļauj vērienīgu kritēriju kopums;

m) demokrātijas un tiesiskuma jomā izvirzīt par prioritāti principu “lielāks atbalsts par lielākām reformām”, ņemot vērā nesenos notikumus gan ES, gan AP valstīs, un nodrošināt, ka funkcionējošas un noturīgas demokrātiskās iestādes, tiesiskums, laba pārvaldība, cīņa pret korupciju un nepotismu, plašsaziņas līdzekļu brīvība un cilvēktiesību ievērošana joprojām ir galvenie kritēriji un nosacījumi ciešākai politiskai partnerībai un finansiālai palīdzībai;

n) regulāri veikt ES atbalsta programmu ietekmes novērtējumus, lai palielinātu to efektivitāti un laikus veiktu korekcijas; ātrāk reaģēt uz tiesiskuma un demokrātiskās pārskatatbildības pasliktināšanos AP valstīs un piemērot pārdomātus nosacījumus, tostarp sasaistot makrofinansiālās palīdzības sniegšanu ar demokratizāciju un reformām, lai novērstu partnervalstu valdību turpmāku regresu; radīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem saistību neizpildes gadījumā attiecīgā AP valstī centrālajām varas iestādēm paredzēto atbalstu varētu novirzīt vietējām pašvaldībām vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

o) palielināt Eiropas Parlamenta nozīmi programmu rūpīgā pārbaudē un uzraudzībā, izmantojot deleģētos aktus par ES ārējo finanšu instrumentu piemērošanu;

p) stiprināt parlamentāro diplomātiju un pārskatīt Euronest darbību, lai tā varētu pilnībā izmantot savu potenciālu;

Strukturētais dialogs, valsts veidošana un demokrātiskā pārskatatbildība

q) saglabājot partnerības iekļaujošo raksturu un turpinot darbu ar visā AP valstīm, atzīt attīstītāko AP valstu, proti, to valstu, kas parakstījušas asociācijas nolīgumus, ar kuriem izveido DCFTA, asociēto statusu, un pavērt tām lielākas iespējas attiecībā uz politisko dialogu ar tām, lai sekmētu tālāku ekonomisko integrāciju un tiesību aktu saskaņošanu; piemēram, iesaistīt asociētās valstis kā novērotājas saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulu (ES) Nr. 182/2011 izveidoto komiteju darbā, lai apliecinātu ES apņemšanos turpināt integrāciju un stiprināt šo valstu virzību uz reformām un administratīvo zinātību;

r) turpināt iesaistīties EP valstu valsts veidošanas procesos un iestāžu stiprināšanā, kā arī to pārskatatbildības uzlabošanā, nodrošinot, ka visām AP valstīm ir pieejami Ukrainas atbalsta grupai līdzīgi instrumenti, taču prioritāti piešķirot asociētajiem partneriem; attīstīt esošos un jaunos ES instrumentus tiesiskuma un labas pārvaldības jomā, jo īpaši ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un tiesiskuma mehānismu, lai uzraudzītu un novērtētu asociēto partnervalstu panākto virzību; sniegt efektīvus norādījumus un kritērijus attiecībā uz reformām, cita starpā pieņemot ceļvežus, kuros izklāstītas asociācijas saistības; izstrādāt detalizētus darba dokumentus ar precīzu metodiku salīdzinošā skatījumā, izmantojot vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanā un pievienošanās procesā gūto pieredzi, lai papildinātu pašreizējos progresa ziņojumus un asociācijas programmas;

s) iekļaut reformu novērtēšanas procesā AP valstīs daudzas ieinteresētās personas un, sekojot Ukrainā iedibinātajai praksei, noteikt to par obligātu AP valstu valdībām; nodrošināt turpināmību Komisijas un EĀDD ikgadējo asociācijas nolīgumu īstenošanas ziņojumiem par trīs asociēto partnervalstu panākto virzību un piemērot vienādu novērtēšanas metodiku, jo īpaši analizējot reformas vienās un tajās pašās jomās un nozarēs; vismaz reizi divos gados izstrādāt regulārus ziņojumus par attiecībām ar neasociētajām AP valstīm; sniegt īstenošanas ziņojumu par tirdzniecības un asociācijas nolīgumiem starp Savienību un AP valstīm, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai, vides un ekonomiskajai attīstībai AP valstu sabiedrībās, tostarp Parīzes nolīguma ietvaros;

t) atzīt, ka spēcīgas, neatkarīgas un efektīvas iestādes centrālā un vietējā līmenī ir būtiskas, lai panāktu demokrātisku pārskatatbildību, deoligarhizāciju un cīņu pret korupciju un valsts nozagšanu; tādēļ censties panākt AP valstu atjaunotu apņemšanos īstenot visaptverošas tiesu sistēmu un valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir nodrošināt tiesnešu un ierēdņu neatkarību un to, ka to atlase darbam balstās uz kompetenci un nopelniem, kā arī piešķirt prioritāti cīņai pret korupciju, cita starpā samazinot korupcijas iespējas ar palieliātu pārredzamību, pārskatatbildību, veicinot godīgu rīcību iedzīvotāju vidū kopumā, stiprinot tiesiskumu un veicinot labu pārvaldību; atzīt, ka, nesasniedzot iepriekš minētos mērķus, būs faktiski neiespējami sasniegt ilgtspējīgu izaugsmi, palielināt saimniecisko darbību un attīstību, mazināt nabadzību, palielināt ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apmēru, palielināt sabiedrības uzticēšanos un panākt politisko stabilitāti;

u) atbalstīt plašāku tiesu sistēmas un ekonomikas reformu spektru, nododot ES dalībvalstu pieredzi mērķsadarbības projektos, proti, paplašinot šo programmu un iekļaujot vietējās un reģionālās pašvaldības;

v)  izveidot AP valstīs Eiropas kvalitātes valsts pārvaldi, ieviešot programmas ēnošanai darbā, piedāvājot AP valstu civildienesta ierēdņiem konkrētās jomās uz laiku strādāt attiecīgajos ES iestāžu un dalībvalstu dienestos;

w) atbalstīt politisko fondu darbu, lai veicinātu AP valstu politisko vadītāju nākamās paaudzes veidošanos;

x) atzīt asociēto valstu valdību iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt savstarpējo sadarbību un kopējas nostājas panākšanu AP, un veicināt to paplašināšanu daudznozaru līmenī, jo īpaši tādās jomās kā enerģētika, transports, digitālie jautājumi, kiberdrošība, vides aizsardzība, jūras ekonomika, robežkontrole, muitas iestāžu sadarbība, tirdzniecības veicināšana, tieslietas un iekšlietas; līdzīga pieeja būtu jāpiemēro visu AP valstu savstarpējai sadarbībai dažādos jautājumos;

 

y) veicināt AP valstu iekšējo tirdzniecību reģionā, jo, palielinoties tirdzniecības apjomam ar vairākām partnervalstīm, veidosies valstu un to ekonomiku noturība; veicināt AP valstu aktīvāku iesaistīšanos ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanā un produktīvā reģionu un pārrobežu sadarbības dialogā, lai stiprinātu partneru valsts un reģionu spējas un veicinātu to sociālo un ekonomisko attīstību;

z) veicināt vēlēšanu reformas, lai nodrošinātu brīvas, taisnīgas, konkurētspējīgas un pārredzamas vēlēšanas, grozot vēlēšanu un partiju finansēšanas likumus, un veicināt vēlēšanu procesu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumiem; mudināt AP valstis nodrošināt, lai tie politikas dalībnieki, kas nav saistīti ar tābrīža valdību, nesaskartos ar fizisku, tiesu iestāžu vai institucionālu aizskārumu, un aizsargāt vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, tostarp tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām; uzteikt AP valstis, kuras ir vienojušās par demokratizējošu politisko reformu īstenošanu un atbalstīt vēlēšanu tiesiskā regulējuma stiprināšanu, izmantojot iekļaujošus politiskos dialogus;

aa) nodrošināt, ka vēlēšanu tiesību aktu grozīšanas procesā AP valstis rada vienlīdzīgas pārstāvības iespējas visām etniskajām un nacionālajām minoritātēm;

ab) nodrošināt regulāras Eiropas vēlēšanu novērošanas misijas AP valstīs, lai atbalstītu iestāžu, vēlēšanu procesu un demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšanu;

ac) iesaistīties, lai novērstu trešo pušu iejaukšanos AP valstu politikas, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos, kas, izmantojot dezinformāciju, nelikumīgu politikas finansējumu, kiberuzbrukumus politikas un plašsaziņas līdzekļu dalībniekiem vai citus nelikumīgus līdzekļus, tiek veikti vai nu ar mērķi panākt vēlamā kandidāta vai partijas ievēlēšanu, vai mazināt uzticēšanos demokrātijas sistēmai;

ad) pieņemt ES cilvēktiesību pārkāpumu sankciju mehānismu vai ES Magņitska aktu, kas piemērojams personām vai struktūrām, par kurām konstatēts, ka tās pārkāpj cilvēktiesības vai pamatbrīvības, jo īpaši iesaistoties pilsoniskās sabiedrības vai opozīcijas aktīvistu un žurnālistu apcietināšanā, nolaupīšanā un piekaušanā un miermīlīgu protestu vardarbīgā apspiešanā, kā arī personām, kas iesaistītas augsta līmeņa korupcijas lietās AP valstīs;

Nozaru sadarbība kopējas ekonomiskās telpas izveidei

ae) mudināt pastāvīgi un efektīvi īstenot DCFTA, lai pakāpeniski izveidotu nosacījumus ES vienotā tirgus atvēršanai; apsvērt iespēju izveidot īpašu tiesību instrumentu tiesību aktu tuvināšanai, lai palīdzētu asociētajām partnervalstīm savus tiesību aktus pieskaņot ES acquis un arī palīdzētu tos īstenot; atzīt, ka DCFTA ieviešana ir sniegusi daudz pozitīvu rezultātu, taču joprojām ir dažas neatrisinātas problēmas, kuru risināšanai ir pienācīgi jāpievēršas;

af) norādīt, ka ir svarīgi padziļināt ekonomisko sadarbību un tirgus integrāciju ar AP valstīm, pakāpeniski atverot ES vienoto tirgu, tostarp pilnībā īstenojot DCFTA, kā arī ievērojot juridiskos, ekonomiskos un tehniskos standartus un izveidojot kopēju ekonomisko telpu;

ag) censties izpētīt un nodrošināt prasībām atbilstošo un ieinteresēto AP valstu sadarbību un pakāpeniski diferencētu nozaru integrāciju citu starpā enerģētikas savienībā, transporta kopienā un digitālajā vienotajā tirgū; koncentrēties uz telekomunikācijām un, cik drīz vien iespējams, piešķirt prioritāti viesabonēšanas maksas atcelšanai starp ES un AP valstīm un AP valstu starpa; veidot uzticamības pakalpojumus, tostarp kiberspēju, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un personas datus, un panākt ciešāku sadarbību muitas, banku un finanšu pakalpojumu jomā, kas palīdzētu AP valstīm cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un stiprinātu finanšu uzraudzību, vienlaikus potenciāli padarot iespējamu vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) paplašināšanu uz AP valstīm;

ah) ieviest tādus instrumentus kā juridiskās pārbaudes un nozaru ceļveži, lai apzinātu AP valstu gatavību atbilst ES acquis un apliecināt gatavību diferencētai nozaru integrācijai;

ai) sekmēt gan komerciālo, gan publisko, gan komerciālo e-pakalpojumu izstrādi, e-ekonomiku, kā arī plaša mēroga attālinātā darba iespējas, lai stiprinātu noturību un izturētspēju krīzes gadījumā, kādu piedzīvojam pašreizējā pandēmijā;

aj) nodrošināt AP valstu aktīvu iesaistīšanos un ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, tostarp piedaloties jaunajā Eiropas zaļajā kursā un nodrošinot, ka DCFTA nav pretrunā šī kursa mērķiem un iniciatīvām klimata jomā; šādai iesaistei jānotiek, izmantojot ES investīciju atbalstu, tostarp no ERAB un EIB, un tai jābūt atkarīgai no rūpīga ietekmes uz vidi un ietekmes uz vietējām kopienām novērtējuma, kurā īpaša uzmanība pievērsta nozarēm, kuras varētu tikt skartas un kurām varētu būt vajadzīgs papildu atbalsts;

ak) nodrošināt, ka pienācīgas darbības un finansējums tiek veltīts tam, lai uzlabotu notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstīgi partnervalstu absorbcijas spējai un lai uzlabotu energoapgādes drošību un savstarpējo savienojamību, jo īpaši reverso gāzes plūsmu, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu AP valstīs; atzīt Azerbaidžānas nozīmīgo lomu ES energoapgādes dažādošanā, kā arī Ukrainas panākumus gāzes pārvades sistēmas atsaistīšanā un atbalstīt enerģētisko neatkarību un piegādes dažādošanas centienus citās AP valstīs; mudināt AP valstis pabeigt enerģētikas nozares reformas, lai tā atbilstu ES tiesību aktu prasībām, tostarp vides un drošības politikai;

al) nodrošināt pastāvīgu atbalstu AP valstu cieto atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizēšanai atbilstoši ES standartiem, nosakot pārstrādes mērķus un izveidojot pārstrādes sistēmas šo mērķu sasniegšanai; novērst novecojušu un neatļautu cieto atkritumu apsaimniekošanas objektu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību; apzināt finanšu instrumentus, ar kuriem, izmantojot ES un valstu/vietējos finanšu līdzekļus, atbalstīt atkritumu apsaimniekošanas projektu finansēšanu;

am) nodrošināt, ka AP valstīs esošās un jaunās kodoliekārtas atbilst visaugstākajiem vides un kodoldrošības standartiem saskaņā ar starptautiskajām konvencijām; nodrošināt, ka tādi nedroši enerģijas ražošanas projekti kā Ostrovecas kodolelektrostacija netiks iekļauti Eiropas elektroenerģijas tīklā;

an) pieņemt visaptverošu infrastruktūras veidošanas plānu un atbalstīt prioritāros projektus, kas iekļauti indikatīvajā TEN-T Ieguldījumu rīcības plānā, lai uzlabotu savienotību starp ES un tās Austrumeiropas partnervalstīm, kā arī starp pašām AP valstīm, un īstenošanas procesā nodrošināt vides ilgtspēju; veicināt regulējuma konverģenci transporta nozarē;

ao) mudināt AP valstis sadarbībā ar Komisiju pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) investīciju rīcības plāns; uzsvērt, ka ir labāk jāizmanto Melnās jūras savienotības potenciāls un jāatbalsta tie infrastruktūras projekti, kas ir būtiski savienotībai ar pārējo reģionu un ar Vidusāziju; šajā sakarā atzīt AP valstu stratēģisko ģeogrāfisko stāvokli, jo tās veido saikni starp Eiropas Savienību, Āziju un tās plašāko kaimiņreģionu, kas varētu palielināt ES ārējās politikas ieguldījumu vērtību;

ap) īstenot vērienīgo ES stratēģiju Vidusāzijai, aktīvi iesaistot AP valstis kā uzticamus partnerus, kuriem ir tieša piekļuve šim reģionam;

aq) nodrošināt, ka DFS ir nodrošināts ES finansiālais atbalsts AP valstu infrastruktūras un investīciju projektiem, kibernoturības stiprināšanai un izglītības sistēmu pilnveidošanai un modernizācijai; veikt aktīvus pasākumus, lai uzlabotu AP valstu līdzekļu apgūšanas kapacitāti; izmantot Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas pieredzi, lai piesaistītu un koordinētu finansiālo un tehnisko palīdzību un palielinātu infrastruktūras projektu efektivitāti;

ar) noteikt par prioritāti ilgtspējīgas un drošas investīcijas AP valstīs, izstrādājot ilgtermiņa iesaistes stratēģiju, kurā uzsvars tiek likt ne vien tikai uz stabilizāciju, bet uz demokratizāciju;

as) attiecināt arī uz pārējiem asociētajiem partneriem pieeju, ko ES izmantoja savos centienos atbalstīt Ukrainas ekonomikas atveseļošanu, tostarp izmantojot pielāgotu un elastīgu makrofinansiālo palīdzību un instrumentus, kā arī iesaistot starptautiskās finanšu iestādes un līdzekļu devējus, koordinējot viņu darbības un uzlabojot ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) vidi, pilnībā ievērojot sociālās, darba un vides tiesības; padarīt ES ĀTI veicināšanu par galveno AP politikas aspektu un izstrādāt rīcības plānu šim nolūkam ar mērķi turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi un garantēt juridisko noteiktību;

at) atbalstīt lielāku AP valstu ekonomikas diversifikāciju un konkurētspēju, pastiprinot atbalstu MVU, kā arī demonopolizāciju, deoligarhizāciju un privatizāciju, stiprinot un paplašinot tādu programmu kā EU4Business aptvērumu, ģeogrāfisko pārklājumu un atbilstību saņēmēju vajadzībām; jo īpaši izsniegt aizdevumus MVU vietējās valūtās, izveidot jaunas iniciatīvas, lai piesaistītu riska kapitālu AP valstīm, un sniegt pastāvīgu atbalstu uz eksportu orientētu industriju attīstībai;

au) likvidēt krasās lauku un pilsētu atšķirības AP valstīs, izmantojot efektīvus finansiālus un tehniskus stimulus mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), mazajiem lauksaimniekiem un ģimenes uzņēmumiem lauku un piepilsētu teritorijās, kā arī uzlabojot cilvēku savienotību un infrastruktūru starp pilsētām un laukiem, lai veicinātu sociālo kohēziju;

Cilvēkkapitāla attīstība

av) atbalstīt intensīvāku darbaspēka mobilitāti starp ES un AP valstīm, kā arī starp AP valstīm, stingri ievērojot šā procesa likumību un ilgtspēju, nodrošinot prasmju un pieredzes apmaiņu un nepieļaujot smadzeņu aizplūšanu un vietējā darbaspēka trūkumu; šajā sakarā pilnībā izvērtēt bezvīzu režīmu sekmīgo īstenošanu ar trim asociētajām valstīm;

aw) ņemt vērā izaicinājumus, ko AP valstīm rada smadzeņu aizplūšana, un risināt šo problemātiku, veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, profesionālo izglītību un citas apmācības programmas, kā arī radot darba iespējas, lai jauniešiem un ģimenēm nodrošinātu sociāli ekonomiskās izredzes savās vietējās kopienās;

ax) pārvarēt sekas, ko AP valstīs radījusi iedzīvotāju skaita samazināšanās un migrācija, iesaistot tās Eiropas programmā migrācijas jomā;

ay) atbalstīt un izveidot valsts mēroga rīcības plānus, lai cīnītos pret bezdarbu un likvidētu sociālo nevienlīdzību un nevienlīdzību starp reģioniem; ieguldīt jaunatnei paredzētās darbībās, veicināt uzņēmējdarbību un izveidot jaunas programmas un stimulus, lai jaunie speciālisti atgrieztos AP valstu darba tirgū;

az) mudināt AP valstis īstenot visaptverošas nodarbinātības politikas reformas, lai uzlabotu darba apstākļus un darba ņēmēju tiesības; izstrādāt rīcības plānu nedeklarēta darba izskaušanai, atbalstīt pilntiesīgu arodbiedrību veidošanos un aicināt transponēt valstu tiesību aktos un īstenot SDO konvencijas;

ba) novērst nepilnības saistību īstenošanā attiecībā uz sociālo politiku un darba tiesībām un aizsargāt ES darba tirgu pret sociālo dempingu; kontrolēt ne tikai attiecīgo ES direktīvu un tiesību normu transponēšanu valstu tiesību aktos, bet arī to faktisko īstenošanu; kopā ar AP valstīm, iesaistot arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izveidot darba pamattiesību ievērošanas uzraudzības shēmu; izmantot makrofinansiālo palīdzību kā sviru vai nosacījumu, lai liktu AP valstīm uzlabot darba apstākļus;

bb) atbalstīt izglītības reformas tajās AP valstīs, kuras to vēlas, jo tas ir būtiski svarīgi to nākotnei, lai cita starpā novērstu neatbilstību starp izglītības sistēmu reformu un darba tirgus pieprasījumu un veicinātu profesionālo izglītību; atzīt pārrobežu mobilitātes nozīmi cilvēku savstarpējo sakaru stiprināšanā, palielināt finansējumu un dalības iespējas AP valstīm tādās izglītības, profesionālo prasmju veicināšanas un apmaiņas programmās kā “Erasmus+” un “Radošā Eiropa”, kā arī palielināt AP valstu iespējas iesaistīties programmā “Apvārsnis Eiropa”;

bc) stiprināt akadēmisko un izglītības darbinieku sadarbību starp ES un AP valstīm, tostarp AP iekšējo sadarbību: i) uzsākot reģionālu programmu, ar ko tiktu sniegts atbalsts reģiona akadēmiskās un pētniecības izcilības centriem, ii) izveidojot Austrumu partnerības universitāti Ukrainā, iii) izveidojot mērķtiecīgas AP programmas specializētās universitātēs un elektronisku izglītības platformu tiešsaistes apmācības kursiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta Eiropas vērtībām un tiesiskumam, labai pārvaldībai, valsts pārvaldei un korupcijas izskaušanai AP valstīs, un iv) nodrošinot kopīgas apmācības vietu AP valstu amatpersonām, tostarp vietējā un reģionālo pašvaldību līmeņa amatpersonām;

bd) uzsākt izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izveidot Austrumu partnerības Atvērtās zinātnes un inovācijas centru — tīklu, kurā tiktu apvienoti visu AP valstu tematiskie kompetences centri un kas sniegtu atbalstu un pakalpojumus pētniecības un izstrādes jomā;

be) nodrošināt, ka visas ES atbalsta programmas konsekventi ietver dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību dimensiju, pievēršas visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām un neaizsargātākajām sabiedrības grupām, tostarp etniskajām un citām minoritātēm, piemēram, romiem, bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām no teritorijām, kurās norit vardarbīgi konflikti; stiprināt iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt šīm grupām pilnvērtīgas politiskās un sociāli ekonomiskās iespējas un uzlabot izglītības, veselības aprūpes un pienācīgas kvalitātes mājokļu pieejamību;

bf) nodrošināt, ka ES palīdzība un programmas sasniedz vietējos iedzīvotājus, tostarp AP valstu attālākos reģionus, īpaši laukus, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu iespēja panākt pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, kas ir īpaši neaizsargātas pret padomju sentimentu un Krievijas manipulācijām;

bg) stingri uzstāt uz visu LGBTI + cilvēku nediskrimināciju, aizsardzību pret diskrimināciju, kas paredzēta tiesību aktos, un saukšanu pie atbildības par jebkādu sliktu izturēšanos, naida runu un fizisku vardarbību pret šiem cilvēkiem; paust atzinību asociētajām AP valstīm, kuras ir attiecīgi pieskaņojušas savu tiesisko regulējumu;

bh) atbalstīt visu iedzīvotāju ticības, uzskatu un vārda brīvību un tiesības uz informāciju dzimtajā valodā; nosodīt un vērsties pret naida runu un diskrimināciju etniskās piederības vai valodas dēļ, kā arī pret viltus ziņām un maldinošu informāciju, kas vērsta pret etniskajām un nacionālajām minoritātēm;

bi) nodrošināt pamattiesības uz reliģijas vai ticības brīvību, aizsargājot un veicinot visu reģionā dzīvojošo reliģisko grupu tiesības, kā to paredz pilnīgas un vienlīdzīgas pilsonības koncepcija;

bj) stiprināt dialogu un sadarbību ar baznīcām un reliģiskajām kopienām un organizācijām tādās jomās kā miera veidošana un izlīgums, tādējādi stiprinot paļāvību uz taisnīgu un brīvu sabiedrību, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmām;

Drošība, stabilitāte, teritoriālā integritāte un konfliktu risināšana

bk) atzīt, ka ar investīcijām AP valstu politikā, kultūrā un ekonomikā, ES iegulda līdzekļus šī reģiona drošībā un stabilitātē;

bl) atzīt, ka pieaug ES un AP valstu savstarpējā atkarība drošības jomā, kā arī drošības, stabilitātes un miera nozīme AP valstu turpmākajā attīstībā, jo pēdējos gados tās ir bijušas trešo valstu, piemēram, Ķīnas, Turcijas vai dažu Persijas līča valstu ‑ valstu, kurām nav tādu pašu vērtību un interešu kā ES ,‑ interešu un ambīciju lokā; tādēļ veicināt ES un AP sadarbību drošības un aizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot reģionālo konfliktu miermīlīgai atrisināšanai un tādu jaunu problēmu novēršanai un atrisināšanai kā hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, tostarp kiberiejaukšanās vēlēšanu procesos, dezinformācijas un propagandas kampaņas, kā arī trešo personu iejaukšanās politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos; stiprināt sadarbību un atbalstu attiecībā uz AP valstu noturību pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un organizēto noziedzību un uzsvērt nepieciešamību stiprināt indivīdu, kopienu un valsts iestāžu noturību;

bm) atkārtoti apliecināt ES apņemšanos atbalstīt AP valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību to starptautiski atzītajās robežās un atbalstīt to centienus panākt, ka šie principi tiek pilnībā ievēroti; šajā ziņā uzsvērt dalībvalstu vienotības un solidaritātes nozīmi;

bn) stingri nosodīt pastāvīgos starptautisko tiesību pamatprincipu un normu pārkāpumus AP reģionā, īpaši vairāku AP valstu teritoriju destabilizāciju, iebrukumus, okupāciju un aneksiju, ko veic Krievijas Federācija, un tās atteikšanos ievērot starptautisko tribunālu un tiesu nolēmumus; izstrādāt saskaņotāku ES dalībvalstu politiku Krievijas jautājumā, īpaši attiecībā uz tās iesaistīšanos tādu jautājumu risināšanā, kas skar AP valstis;

bo)  prasīt nekavējoties izvest ārvalstu bruņotos spēkus no visām okupētajām teritorijām un izbeigt militāros saspīlējumus, kas nevajadzīgi atņēmuši kā civiliedzīvotāju, tā kareivju dzīvības, vienlaikus kavējot sociāli ekonomisko attīstību, un atļaut simtiem tūkstošu iekšzemē pārvietotu personu atgriezties mājās;

bp) padarīt ES, ko pārstāv Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, lomu aktīvāku pašreizējo konfliktu miermīlīgā atrisināšanā un jebkādu turpmāku konfliktu novēršanā austrumu kaimiņvalstīs, vienlaikus atzīstot saskaņotos sarunu formātus un procesus, piemēram, Ženēvas starptautiskās apspriedes, EDSO Minskas grupu, Normandijas formātu un 5+2 sarunas; iecelt ES īpašo sūtni Krimā un Donbasa reģionā;

bq) turpināt veicināt tādas vides izveidošanu, kurā ir iespējama konfliktu atrisināšana, un atbalstīt darbības, kas veicina uzticēšanos un cilvēku saskarsmi konfliktu sašķeltajās kopienās; izvirzīt priekšplānā preventīvus miera veidošanas centienus un palielināt tiem, kā arī preventīvajai diplomātijai un agrīnās brīdināšanas un apsteidzošas rīcības mehānismiem atvēlēto finansējumu;

br) atkārtoti apliecināt atbalstu EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju centieniem atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu un 2009. gadā nospraustajiem pamatprincipiem, lai panāktu risinājumu, kas balstīts uz starptautisko tiesību normām un principiem, ANO Statūtiem un EDSO 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu; mudināt visas puses pastiprināt dialogu un atturēties no sakāpinātas retorikas, kas vēl vairāk apdraudētu jebkādas iespējas rast konfliktu atrisinājumu;

bs) veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas darbības un pilnīgu pilnvaru īstenošanu šādām pašreizējām ES misijām AP reģionā, kā arī koordinēt to darbības: ES Pārraudzības misija Gruzijā, ES padomdevēja misija Ukrainā, ES Robežu palīdzības misija Moldovā un Ukrainā un ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā;

bt) ņemt vērā Ukrainas valdības paustos aicinājumus palielināt gar Ukrainas un Krievijas robežu un Luhanskas un Doņeckas apgabalā izvietoto starptautisko miera uzturēšanas spēku skaitlisko sastāvu; kolīdz situācija to ļaus, pildot Minskas vienošanos pilnā tās apmērā, konfliktā iesaistītajām pusēm jāpiedāvā ES vadītas KDAP misijas izvietošana, lai palīdzētu īstenot tādus uzdevumus kā atmīnēšana, palīdzība vietējo vēlēšanu sagatavošanā un brīvas piekļuves nodrošināšana humānās palīdzības organizācijām;

bu) atbalstīt kuģošanas brīvību un stingri nosodīt Azovas jūras blokādi un nepārtraukto, neuzkrītošo Melnās jūras aneksiju, ko īsteno Krievija;

bv) atzīt AP valstu īpašo pieredzi un zināšanu bāzi; atzīt asociēto AP valstu ieguldījumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās, militārajos spēkos un operācijās; turpināt atbalstīt drošības nozares reformu (SSR); padziļināt sadarbību ar ES saistītās aizsardzības politikas jomās, tostarp līdzdalību PESCO, tiklīdz būs atrisināts jautājums par trešo valstu dalību;

bw) atzīt, ka kiberdrošība ir viena no jomām, kurā ES un AP valstis var sadarboties efektīvāk un ES var izmantot AP valstu pieredzi cīņā pret hibrīddraudiem vai kiberdraudiem; izveidot oficiālu kiberdialogu ar ieinteresētajām AP valstīm un veicināt sadarbības platformas starp AP reģiona valstīm, lai efektīvāk vērstos pret hibrīddraudiem nolūkā stiprināt šo valstu izturētspēju, jo īpaši pēc plaša mēroga kiberuzbrukuma, ko Krievijas Federācija vērsa pret Gruziju 2019. gada oktobrī;

bx) nosodīt trešo valstu ietekmi AP valstīs ar mērķi mazināt demokrātisko kārtību, vēlēšanu ietekmēšanu, dezinformācijas izplatīšanu un mērķētās dezinformācijas kampaņas;

by) stiprināt sadarbību AP valstu sociālās un institucionālās noturības veidošanā, lielāku uzmanību pievēršot cīņai pret dezinformāciju, propagandu, manipulācijām un naidīgu ietekmi, ko veic ārējie spēki, lai šķeltu un destabilizētu AP valstis, kā arī apdraudētu to politisko procesu integritāti un attiecības ar ES; palīdzēt ieinteresētajām AP valstīm darbībās, kas tiek veiktas ES līmenī, lai cīnītos pret iepriekš minētajiem draudiem, tostarp īstenojot labu praksi un risinājumus, piemēram, Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai un ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kā arī izmantojot Helsinku Eiropas izcilības centra hibrīddraudu apkarošanai, Rīgas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra un ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas speciālās zināšanas;

bz) veicināt integrētu robežu pārvaldību, ES un asociēto valstu sadarbību un atbalstīt šo valstu sadarbību tiesībaizsardzības jomā;

ca) atzinīgi vērtēt turpmāku sadarbību starp ES un AP valstīm, lai veicinātu starptautisko stabilitāti un drošību saskaņā ar ES globālo stratēģiju, un ierosināt jaunus brīvprātīgas sadarbības veidus drošības un aizsardzības jomā, uzskatot to par svarīgu jomu tuvākajā nākotnē, ES pakāpeniski cenšoties izveidot Eiropas aizsardzības savienību;

cb) veicināt sadarbību pētniecības un izstrādes, kā arī rūpniecības jomā, lai ES un AP valstīs izstrādātu bruņojumu un militārās tehnoloģijas un spējas;

cc) atzīt, ka ES klātbūtnes trūkums reģionā un nesadarbošanās ar AP partnervalstīm radīs iespējas, ko izmantos citi globālie dalībnieki; palielināt sadarbību vai izveidot forumu ar līdzīgi domājošiem demokrātiskajiem sabiedrotajiem un starptautiskajiem dalībniekiem, lai mazinātu trešo valstu varas negatīvo ietekmi AP reģionā un pretdarbotos tai;

Vietējās un reģionālās pašvaldības un pilsoniskā sabiedrība

cd) atzīt AP pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un organizāciju ieguldījumu demokratizācijas un reformu procesos savās valstīs un visā AP reģionā un aicināt AP reģiona valdības izturēties pret tām ar lielāku atvērtību un atsaucību, jo īpašo jēgpilnāk un rezultatīvāk iesaistoties politikas veidošanas procesos;

ce) turpināt plašu dialogu ar EP pilsonisko sabiedrību un palielināt ES atbalstu demokrātiski noskaņotām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, atbalstot viņu darbības un aizsargājot viņu darbību vidi;

cf) palielināt ES centienus sniegt atbalstu vietējām iniciatīvām reģionos un lauku apgabalos, lai tur veidotos pilsoniskās sabiedrības organizatoriskā un uzraudzības kapacitāte un vietējā demokrātija;

cg) samazinot birokrātiju un nodrošinot tās klātbūtni trīspusējās sarunās, tostarp visos cilvēktiesību dialogos un Asociācijas un sadarbības padomes sanāksmēs, stiprināt AP pilsoniskās sabiedrības spēju uzraudzīt reformu norisi un prasīt atbildību no valsts pārvaldes iestādēm;

ch) veicināt AP valstu pilsonisko sabiedrību savstarpējo sadarbību, saistībā ar jauno Austrumu partnerības augstskolas projektu Ukrainā izveidojot reģionālo centru, lai uzlabotu kompetences, apmainītos ar labāko praksi un darba paņēmieniem;

ci) turpināt sniegt strukturālu finanšu un spēju attīstības atbalstu organizācijām, kas palīdz neatkarīgiem prodemokrātiskiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem; uzstāt, ka ES, ES dalībvalstu un neatkarīgām programmām, kas atbalsta demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp Eiropas Demokrātijas fondam, ir jāturpina darboties brīvi, bez vajāšanas vai juridiskiem ierobežojumiem; veikt visus iespējamos pasākumus, lai novērstu neatkarīgu NVO izstumšanu, izmantojot juridiskus ierobežojumus un finansiālus šķēršļus, tiesību aktu noteikumu selektīvu piemērošanu vai palielinot valsts organizētu NVO īpatsvaru (GONGO);

cj) vairot informētību par uzbrukumiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem AP valstīs, ko īsteno ekstrēmisti un arī valsts iestādes, tādējādi apdraudot ES vērtības, starptautiskos cilvēktiesību standartus un kopīgos pienākumus, kas izriet no ECTK;

ck) palielināt ES atbalstu un iniciatīvas, lai stiprinātu vietējās pašvaldības un to apvienības un dotu tām iespēju īstenot valsts reformas vietējā līmenī; palielināt vietējo pašvaldību lomu politisko lēmumu pieņemšanas procesā un veicināt regulāru domapmaiņu starp valsts pārvaldes centrālo un pašvaldību līmeni par reformu programmām, aktīvi iesaistot arī pilsonisko sabiedrību un citas atbilstīgas ieinteresētās personas;

cl) izstrādāt valstu ceļvežus un rādītājus sadarbībai ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izmantojot piemērus par līdzīgu saistību ar pilsonisko sabiedrību;

cm) paplašināt pārstāvniecību AP politikas veidošanā un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORELAP) rīkošanā un palielināt tās spēju atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības nozīmīgu darbību īstenošanā; sadarbībā ar CORLEAP un Eiropas Reģionu komiteju izveidot AP valstu vietējās un reģionālās pārvaldes kapacitātes veidošanas programmu, kurā būtu iekļautas sistemātiskas darbības, kas jāveic, lai stiprinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu;

cn) veicināt vērā ņemamu AP valstu iedzīvotāju piedalīšanos ES finansētos projektos un viņu līdzdalību saskaņā ar ES vērtībām un standartiem atbilstīgu augšupēju pieeju;

Labāki plašsaziņas līdzekļi, labāka komunikācija un politikas pārvaldība

co) atzīt, ka pienācīgu komunikācijas un informācijas kampaņu trūkums iepretim dezinformācijas plūsmai, kurai ir pakļautas AP valstis, var iznīcināt AP desmit gadu ilgos centienus, ieguldījumus un sasniegumus; tādēļ pastiprināt stratēģiskās komunikācijas darbības un atklātā dialogā ar iedzīvotājiem palielināt ES sniegtā atbalsta pamanāmība AP valstīs gan valsts, gan vietējā līmenī; šajā nolūkā uzrunāt cilvēkus mazās kopienās un lauku apvidos, uzņēmumu un kopienu vadītājus, diasporas un nacionālās minoritātes, kas neietilpst ES atbalstošajās kohortās;

cp) pretdarboties pret ES vērstajai dezinformācijai un propagandai, palielinot ES un AP valstu iedzīvotāju informatīvo noturību un informētību par AP un tās sniegtajām iespējām un ieguvumiem, jo īpaši tiem, kas izriet no ciešas politiskās un ekonomiskās sadarbības starp ES un AP valstīm, kā arī no asociācijas nolīguma/DCFTA īstenošanas, parādot to saikni ar ekonomikas izaugsmi un tirdzniecības pieaugumu;

cq) efektīvāk izmantot esošās ES struktūras, piemēram, EĀDD Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupu, lai atpazītu dezinformācijas un propagandas kampaņas, kas apdraud ES un AP valstu attiecības un mērķus, un attiecīgi reaģētu uz tām;

cr) stiprināt ES delegācijas AP valstīs, lai tās spētu palīdzēt AP valstīm pabeigt reformas un efektīvāk informēt iedzīvotājus par to, kā ES viņiem palīdz; veidot vairāk horizontālu saikņu starp ES delegācijām un veicināt to sadarbību, mudināt regulāri apmainīties ar informāciju, speciālajām zināšanām un citām sekmīgām darba metodēm;

cs) šajā ziņā nodrošināt, lai ES vietējie biroji dalībvalstīs aktīvāk popularizētu AP valstu nozīmi Eiropas projektā;

ct) uzlabot informācijas apmaiņu starp ES iestādēm, sevišķi starp Komisiju un EĀDD, un saglabāt institucionālo atmiņu, jo īpaši par sniegto atbalstu un īstenotajiem tehniskās palīdzības projektiem, lai, izstrādājot jaunus projektus un programmas, varētu izmantot to rezultātus;

cu) izmantot jauno vēstnieku programmu un Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības stipendijas, izveidojot aktīvu absolventu tīklu, kura pamatā būtu jau sekmīgi īstenotie modeļi;

cv) veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību kā pamatprincipu un tā atbalstīt demokrātisku, neatkarīgu, plurālistisku un līdzsvarotu plašsaziņas līdzekļu vidi AP valstīs, kas nodrošina vietējo žurnālistu, viedokļa veidotāju un disidentu uzskatu aizsardzību pret vajāšanu un iebiedēšanu, nodrošina nediskriminējošu piekļuvi tiešsaistes un bezsaistes informācijai un jēgpilnu pilsonisko līdzdalību, kā arī garantē un aizsargā cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības;

cw) aktīvāk atbalstīt vietējo cīņu pret viltus ziņām, hibrīdkaru komunikācijā un plašsaziņas līdzekļu programmu degradāciju (kas var apdraudēt cīņu pret korupciju un nepatiesas informācijas izplatīšanu ar mērķi iegūt ekonomiskas vai politiskas priekšrocības); atbalstīt darbības, kuru mērķis ir nodrošinātu pilnīgu plašsaziņas līdzekļu īpašnieku pārredzamību; pastāvīgi palīdzēt vietējām oficiālajām regulatīvajām aģentūrām katrā AP valstī un tās uzraudzīt;

cx) atbalstīt programmas un reformas, kas veltītas plašsaziņas līdzekļiem un informācijas lietotprasmei, kas atbilst pašreizējam digitālajam laikmetam;

cy) veicināt Eiropas plašsaziņas līdzekļu satura pārraidīšanu AP valstīs un AP valstu plašsaziņas līdzekļu satura pārraidīšanu ES valstīs, lai likvidētu plaisu, ko radījuši notikumi pagātnē un pēdējās desmitgadēs izplatītā nepatiesā informācija; palīdzēt vietējiem plašsaziņas līdzekļiem piekļūt Eiropas plašsaziņas līdzekļiem paredzētajām programmām un iniciatīvām ES un AP plašsaziņas līdzekļu ciešākas sadarbības veicināšanai;

cz) nosodīt to, ka varas iestādes izmanto ar pandēmiju saistītus pasākumus, lai apklusinātu politisko opozīciju, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus, ierobežojot to likumīgās tiesības;

da) stiprināt un, ja iespējams, palielināt ES un AP valstu kopīgos centienus veidot cilvēku savstarpēju saziņu un apmaiņu, lai iedzīvotāji savstarpēji varētu gūt pozitīvus priekšstatus citam par citu, un izmantot AP iedzīvotāju proeiropeisko noskaņojumu;

db) veicināt iekļaujošu un līdzdalības platformu izveidošanu dialogam un sadarbībai, apvienojot dažādu nozaru un līmeņu ieinteresētās personas, tostarp politikas veidotājus, ekonomikas dalībniekus, akadēmiskās aprindas, pilsonisko sabiedrību, kā arī baznīcas, reliģiskās kopienas un iedzīvotājus, kuriem ir mazākas iespējas, lai tā cīnītos pret polarizācijas un ekstrēmistu tendencēm politikā un sabiedrībā, kā arī pret dezinformācijas un propagandas kampaņu ietekmi;

2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.


STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

 

David McALLISTER

Ārlietu komiteja

Priekšsēdētājs

 

 

 

Temats: INTA komitejas atzinums AFET komitejas ziņojumam par Austrumu partnerību

 

Godātais McAllister kungs!

 

Es nosūtu Jums šo vēstuli kā referents INTA komitejas atzinumam par “Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam”.

 

Balsojums par šo atzinumu INTA komitejā bija paredzēts martā, bet Covid-19 izraisītajos ārkārtas apstākļos sākotnēji plānotās kārtējās sanāksmes tika atceltas. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju INTA komiteja, iespējams, nevarēs balsot par oficiālu atzinumu pirms AFET komitejas plānotā ziņojuma pieņemšanas.

 

Ņemot vērā, no vienas puses, ļoti ierobežotās sanāksmju iespējas un, no otras puses, AFET politiskās prerogatīvas nolūkā nodrošināt Parlamenta savlaicīgu ieguldījumu augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošanā, INTA koordinatori 1. aprīļa sanāksmē vienojās, ka izņēmuma kārtā viņi piekristu iesniegt INTA nostāju kompromisa grozījumu veidā (par kuriem vienojušās grupas), ko vēstules veidā nosūta AFET komitejai, taču ar nosacījumu, ka šāda vēstule pēc būtības tiks uzskatīta par atzinumu un pienācīgi ņemta vērā.

 

Tādēļ aicinu Jūs nodot šo vēstuli referentam un uzskatīt pievienotos grozījumus par INTA komitejas ieguldījumu AFET ziņojumā par Austrumu partnerību. Šajos izņēmuma apstākļos es ceru, ka Jūsu komitejas balsošanas procedūras laikā Jūs šo vēstuli pienācīgi ņemsit vērā.

 

Ar cieņu

 

 

Markéta GREGOROVÁ

 

 

Cc: Bernd LANGE, INTA priekšsēdētājam

 Petras AUŠTREVIČIUS, AFET referentam

 

Pielikums: INTA nostāja vēstules veidā

Ieteikums Padomei, Komisijai un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam

 

INTA nostāja vēstules veidā

(INTA atzinuma sagatavotāja: Markéta Gregorová)

 

1. uzsver, ka Austrumu partnerība (AP) ir nozīmīgs ES kaimiņattiecību politikas elements un ka tās mērķis ir panākt, ka notiek politiskas tikšanās, nodrošināt tālāku ekonomisko integrāciju, veicināt pārticību un izveidot platformu kopīgu problēmu, tostarp ilgtspējīgas attīstības jomā, risināšanai;

2. atgādina, ka Parlamenta mērķis ir pastiprināt AP valstu sociālo un ekonomisko integrāciju un ka kopējais mērķis joprojām ir iekļaujoša ekonomikas attīstība; uzskata, ka šajā nolūkā ir svarīgi radīt un izmantot papildu tirgus iespējas, piemēram, piekļuvi pakalpojumiem, lielāku digitālo ekonomiku un savienotību, jo īpaši publiskā iepirkuma, enerģētikas un transporta infrastruktūras jomā; uzsver, ka projektiem enerģētikas nozarē, īpaši tiem, kuros iesaistīta EIB, ERAB un citas publiskas finanšu iestādes, ir jāatbilst klimata mērķiem un ES tiesību aktiem vides jomā, sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un apspriedēm par aizsargājamām teritorijām saistībā ar projektiem, kas skar aizsargājamās teritorijas, lai tiktu ņemts vērā arī vietējo iedzīvotāju viedoklis; uzsver, ka AP reģionam ir jāpiešķir augsta prioritāte ES savienojamības stratēģijā, un šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi atbalstīt izaugsmi IKT nozarē un vērienīgu infrastruktūru; aicina AP valstis un Savienību sadarboties, finansējot nepieciešamās reformas, kas var vēl vairāk padziļināt savstarpējās attiecības (gan divpusējās, gan daudzpusējās);

3.  norāda, ka Austrumu partnerības valstīs bažas rada tādi jautājumi kā augsts korupcijas līmenis, krāpšana banku nozarē, oligarhu ietekme, ēnu ekonomika un slikta pārvaldība; aicina AP valstis uzlabot tiesiskumu, novērst šīs problēmas un apkarot nelikumīgu tirdzniecību; mudina īstenot Eiropas politiku, lai atbalstītu AP valstis pārvaldības kvalitātes uzlabošanā un sabiedrības modernizēšanā; aicina AP valstis garantēt cilvēktiesību un demokrātijas pilnīgu ievērošanu; uzsver, ka tiesu iestāžu reformu turpināšanai, korupcijas līmeņa samazināšanai, ES standartu piemērošanai, konkurences nodrošināšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu lielāku noteiktību un drošību ekonomikas dalībniekiem, tostarp ieguldītājiem, un tādējādi palielinātu ieguldījumus un labāk izmantotu visu ekonomikas attīstības potenciālu; norāda, ka asociācijas nolīgumi un padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi (AN/DCFTA) ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī Visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums (CEPA) ar Armēniju kalpo kā reformu ceļveži;

4.  uzsver padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kā arī partnerības un sadarbības nolīgumu starp AP valstīm un ES nozīmi un to, cik svarīgi ir tos īstenot pilnībā; aicina ES cieši uzraudzīt un atbalstīt to īstenošanu, sniedzot koordinētu palīdzību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un Apvienoto Nāciju Organizācijas IAM sasniegšanu līdz 2030. gadam, tostarp ekonomikas attīstību un atbalstītu ekonomikas reformas, kā arī nozīmīgas reformas banku un finanšu nozarē, kuru mērķis ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina ES nodrošināt, ka DCFTA nav pretrunā klimata mērķiem un iniciatīvām, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa; atgādina, ka DCFTA vienmēr ir jāietver spēcīgas, saistošas un izpildāmas nodaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums, un kuras atbilst PTO noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi sniegt ES palīdzību AP valstīm, lai palīdzētu tām sasniegt minētos mērķus; sagaida, ka tirdzniecības attiecību padziļināšana ar ES, pamatojoties uz DCFTA un lielākām tirdzniecības plūsmām īstermiņā, palīdzēs novērst pēkšņu ekonomikas lejupslīdi AP valstīs un ka tam varētu būt labvēlīga ietekme ilgtermiņā;

5.  aicina Eiropas Komisiju turpināt atbalstīt reformas AP valstīs, sniedzot turpmāku tehnisko un finansiālo palīdzību, lai uzlabotu ārējo investīciju satvaru, jo īpaši paredzamības, noteiktības un ieguldītāju aizsardzības jomā, un lai veicinātu ilgtspējīgas ilgtermiņa investīcijas AP; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi dažādot ekonomiku un atbalstīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi MVU, lai attīstītu visa reģiona spēju turpināt inovācijas dažādās ekonomikas nozarēs; aicina Komisiju izvērtēt iespēju palielināt nozaru sadarbību izglītības, pētniecības, inovācijas, IKT un digitalizācijas jomā, kā arī zaļo tehnoloģiju izmantošanā, un apmainīties ar zinātību un paraugpraksi; uzsver, ka AP ir svarīgi īstenot mērķtiecīgas jaunatnes programmas, lai uzlabotu jauniešu situāciju darba tirgū, radītu pienācīgas kvalitātes darbvietas un sekmētu mobilitāti un ciklisku migrāciju;

6.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sniegt īstenošanas ziņojumu par tirdzniecības un asociācijas nolīgumiem starp Savienību un AP valstīm, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai, vides un ekonomiskajai attīstībai AP valstu sabiedrībās, tostarp Parīzes nolīguma ietvaros; aicina Eiropas Komisiju paplašināt sadarbību ar mūsu austrumu partnervalstīm, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības lomu tirdzniecības nolīgumu un attiecību uzraudzībā;

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.5.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

12

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alviina Alametsä, Alexander Alexandrov Yordanov, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Reinhard Bütikofer, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Katalin Cseh, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Michael Gahler, Giorgos Georgiou, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Márton Gyöngyösi, Sandra Kalniete, Karol Karski, Dietmar Köster, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Lukas Mandl, Thierry Mariani, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Gheorghe-Vlad Nistor, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Kati Piri, Giuliano Pisapia, Diana Riba i Giner, Jérôme Rivière, María Soraya Rodríguez Ramos, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Sergei Stanishev, Hermann Tertsch, Hilde Vautmans, Harald Vilimsky, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Attila Ara-Kovács, Nicolas Bay, Markéta Gregorová, Andrzej Halicki, Marisa Matias, Mounir Satouri

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ECR

Anna Fotyga. Karol Karski,Jacek Saryusz-Wolski, Hermann Tertsch, Witold Jan Waszczykowski

NI

Márton Gyöngyösi

PPE

Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Sandra Kalniete, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Lukas Mandl, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko, Andrzej Halicki

RENEW

Petras Auštrevičius, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Hilde Vautmans

S&D

Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Giuliano Pisapia, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Andreas Schieder, Attila Ara-Kovács

Verts/ALE

Alviina Alametsä, Reinhard Bütikofer, Diana Riba i Giner, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Markéta Gregorová, Mounir Satouri

 

12

-

ID

Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi, Thierry Mariani, Jérôme Rivière, Harald Vilimsky, Nicolas Bay

GUE

Giorgos Georgiou, Manu Pineda, Idoia Villanueva Ruiz, Marisa Matias

NI

Kostas Papadakis

S&D

Dietmar Köster

 

4

0

ECR

Charlie Weimers

ID

Lars Patrick Berg

NI

Fabio Massimo Castaldo

S&D

Sergei Stanishev

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. jūnijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika