Procedūra : 2020/0066(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0113/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0113/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0157

<Date>{10/06/2020}10.6.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0113/2020</NoDocSe>
PDF 296kWORD 79k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju</Titre>

<DocRef>(COM(2020)0310 – C9-0122/2020 – 2020/0066(COD))</DocRef>


<Commission>{ECON}Ekonomikas un monetārā komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Jonás Fernández</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju

(COM(2020)0310 – C9-0122/2020 – 2020/0066(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0310),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0122/2020),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2020. gada 20. maija atzinumu[1],

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 10. jūnija atzinumu,

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0113/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


 

Grozījums Nr.  1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2020/0066 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013[3] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES[4] izveido prudenciālo tiesisko regulējumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādēm”), kas darbojas Savienībā. Minētais prudenciālais tiesiskais regulējums, kas tika pieņemts pēc finanšu krīzes, kura sākās 2007.–2008. gadā, un lielā mērā bija balstīts uz starptautiskajiem standartiem, par kuriem 2010. gadā vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS), ir pazīstams kā Bāzeles III regulējums, un tas ir palīdzējis uzlabot to iestāžu noturību, kuras darbojas Savienībā, un padarīt tās labāk sagatavotas, lai pārvarētu potenciālas grūtības, tostarp grūtības, kas izriet no iespējamām turpmākām krīzēm.

(2) Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 stāšanās spēkā tā ir vairākkārt grozīta, lai novērstu atlikušās nepilnības prudenciālajā tiesiskajā regulējumā un īstenotu dažus atlikušos globālās finanšu pakalpojumu reformas elementus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu iestāžu noturību. Starp minētajām izmaiņām ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/239[5] ▌ tika ieviesta pārejas kārtība Regulā (ES) Nr. 575/2013 ▌, lai mazinātu ietekmi, ko uz pašu kapitālu rada ▌ starptautiskā finanšu pārskatu standarta (9. SFPS) “Finanšu instrumenti” ieviešana. Regulā (ES) Nr. 575/2013 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/630[6] ▌ tika ieviesta prasību par zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem, proti, tā sauktais prudenciālais atbalsta mehānisms. Turklāt Regulā (ES) Nr. 575/2013 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876[7] ▌ tika ieviesti daži no ▌ Bāzeles III regulējuma galīgajiem elementiem. Minētie elementi cita starpā ietver jaunu sviras rādītāja definīciju un sviras rādītāja rezerves, kas neļauj iestādēm pārmērīgi palielināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru, kā arī labvēlīgāku prudenciālo režīmu noteiktiem programmatūras aktīviem un labvēlīgāku režīmu noteiktiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar pensijām vai algām, pārskatītu atbalsta faktoru aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (“MVU atbalsta faktors”) un jaunu korekciju pašu kapitāla prasībās attiecībā uz kredītrisku riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ekspluatē vai finansē fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu (“infrastruktūras atbalsta faktors”).

(3) Smagajam ekonomikas satricinājumam, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un ārkārtas ierobežošanas pasākumi, ir tālejoša ietekme uz ekonomiku. Uzņēmumi saskaras ar piegādes ķēžu traucējumiem, pagaidu slēgšanu un pieprasījuma samazināšanos, savukārt mājsaimniecības ir skāris bezdarbs un ienākumu samazināšanās. Publiskās iestādes Savienības un dalībvalstu līmenī ir izlēmīgi rīkojušās, lai palīdzētu mājsaimniecībām un maksātspējīgiem uzņēmumiem pārvarēt šo saimnieciskās darbības kraso, bet pagaidu palēnināšanos un tās izraisīto likviditātes trūkumu.

(4) Iestādēm būs nozīmīga loma atveseļošanas veicināšanā. Tajā pašā laikā tās, visticamāk, ietekmēs ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Eiropas Uzraudzības iestādes un kompetentās iestādes ir nodrošinājušas iestādēm pagaidu kapitālu, likviditāti un darbības atvieglojumus, lai nodrošinātu, ka tās var turpināt pildīt savu uzdevumu finansēt reālo ekonomiku sarežģītākā vidē. Jo īpaši Komisija, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010[8] (EBI), ir viesušas skaidrību par Regulā (ES) Nr. 575/2013 jau iestrādātās elastības piemērošanu, sniedzot interpretācijas un norādījumus par prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu saistībā ar Covid-19[9]. Šādi norādījumi ietver Komisijas 2020. gada 28. aprīļa skaidrojošo paziņojumu par grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu, lai atvieglotu ES banku aizdevumu izsniegšanu (atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām Covid-19 laikā). Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, BCBS ir arī nodrošinājusi zināmu elastību starptautisko standartu piemērošanā[10].

(5) Ir svarīgi, lai iestādes izmantotu savu kapitālu tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, un Savienības tiesiskais regulējums to atvieglo, vienlaikus nodrošinot, ka iestādes rīkojas piesardzīgi. Papildus elastībai, kas paredzēta spēkā esošajos noteikumos, mērķtiecīgas izmaiņas Regulā (ES) Nr. 575/2013 nodrošinātu, ka prudenciālais tiesiskais regulējums netraucēti mijiedarbojas ar dažādajiem pasākumiem, ar kuriem pievēršas Covid-19 pandēmijai.

(6) Covid-19 pandēmijas radītie ārkārtas apstākļi un nepieredzētais problēmu apjoms liek nekavējoties rīkoties, lai iestādēm nodrošinātu apstākļus efektīvai līdzekļu novirzīšanai uzņēmumiem un mājsaimniecībām un Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu absorbēšanai.

(7) Garantijas, ko saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir sniegušas valstu valdības vai citas publiskās struktūras, kuras uzskata par vienlīdz kredītspējīgām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešajā daļā izklāstītajiem kredītriska ▌ noteikumiem, attiecībā uz to riska mazināšanas ietekmi ir salīdzināmas ar garantijām, ko sniedz oficiālas eksporta kredīta aģentūras, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.c pantā. Tāpēc ir pamatoti minimālā seguma prasības attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, kas gūst labumu no valstu valdību vai citu publisku struktūru piešķirtām garantijām, saskaņot ar riska darījumiem, kuri gūst labumu no oficiālu eksporta kredīta aģentūru piešķirtām garantijām. ▌

(8) Saistībā ar Covid-19 pandēmiju gūtie pierādījumi liecina, ka krīzes situācijā konkrētus centrālās bankas riska darījumus varētu būt īpaši svarīgi uz laiku izslēgt no iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina, kā noteikts 429.a pantā Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876. Tomēr rīcības brīvība izslēgt šādus riska darījumus kļūs piemērojama tikai 2021. gada 28. jūnijā. Tāpēc pirms minētā datuma kompetentās iestādes nevarētu izmantot šo instrumentu, lai novērstu centrālās bankas riska darījumu pieaugumu, kas, paredzams, radīsies to monetārās politikas pasākumu dēļ, kurus izmanto, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi. Turklāt minētā instrumenta efektivitāti, šķiet, kavē tas, ka ar šādiem pagaidu izņēmumiem saistītā kompensēšanas mehānisma ietekmē ir samazinājusies elastība, un tas ierobežotu iestāžu spēju krīzes situācijā palielināt centrālo banku riska darījumus.

Tas galu galā varētu likt iestādei samazināt savu aizdevumu apjomu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tāpēc, lai izvairītos no nevēlamām sekām saistībā ar kompensācijas mehānismu un nodrošinātu minētās izslēgšanas efektivitāti iespējamu nākotnes satricinājumu un krīžu gadījumā, kompensācijas mehānisms būtu jāmaina. Turklāt, lai nodrošinātu minētās rīcības brīvības pieejamību pašreizējās pandēmijas laikā, iespējai uz laiku izslēgt konkrētus centrālās bankas riska darījumus vajadzētu būt pieejamai, jau pirms ▌2021. gada 28. jūnijā kļūs piemērojama Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā sviras rādītāja prasība. Kamēr ar Regulu (ES) 2019/876 ieviestie grozītie noteikumi par sviras rādītāja aprēķināšanu vēl netiek piemēroti, būtu jāturpina piemērot ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/62[11] ieviesto 429.a pantu.

(9) Daudzām iestādēm, kas darbojas Savienībā, kopš 2018. gada 1. janvāra piemēro 9. SFPS. Atbilstoši BCBS pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem ar Regulu (ES) 2017/2395 Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika ieviesta pārejas kārtība, lai mazinātu iespējamu nozīmīgu negatīvu ietekmi uz iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko radītu paredzamo kredītzaudējumu uzskaite saskaņā ar 9. SFPS.

(10) 9. SFPS piemērošana Covid-19 pandēmijas radītās ekonomikas lejupslīdes laikā varētu izraisīt to, ka pēkšņi ievērojami pieaug paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumi, jo daudziem riska darījumiem to darbības laikā varētu būt jāaprēķina paredzamie zaudējumi. BCBS un Eiropas uzraudzības iestādes precizēja, ka tiek sagaidīts, ka ārkārtas situācijā, kāda ir, piemēram, Covid-19 pandēmija, iestādes savas esošās paredzamo kredītzaudējumu pieejas nepiemēros mehāniski, bet izmantos 9. SFPS paredzēto elastību, piemēram, lai pienācīgi ņemtu vērā ilgtermiņa ekonomikas tendences. BCBS 2020. gada 3. aprīlī piekrita atļaut lielāku elastību, īstenojot pārejas kārtību, kas pakāpeniski ievieš 9. SFPS ietekmi. Lai ierobežotu regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla iespējamo svārstīgumu, kas varētu rasties, ja Covid-19 pandēmijas rezultātā ievērojami pieaugtu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, pārejas kārtība ir jāietver arī Savienības tiesību aktos.

(11) Lai mazinātu iespējamo ietekmi, kādu pēkšņs paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieaugums varētu atstāt uz iestāžu spēju izsniegt klientiem aizdevumus laikā, kad tas ir visvairāk nepieciešams, pārejas kārtība būtu jāpagarina par diviem gadiem un iestādēm būtu jāļauj pilnībā pieskaitīt atpakaļ to pirmā līmeņa pamata kapitālam jebkādu jaunu paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieaugumu, ko tās atzīst 2020. un 2021. gadā attiecībā uz saviem finanšu aktīviem, kuriem nav samazināta kredītvērtība. Minētās izmaiņas sniegtu papildu atvieglojumu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iestāžu uzkrājumu vajadzību iespējamo pieaugumu saskaņā ar 9. SFPS, vienlaikus saglabājot pārejas kārtību attiecībā uz paredzamo kredītzaudējumu summām, kas bija noteiktas pirms Covid-19 pandēmijas.

(12) Iestādēm, kas iepriekš ir izlēmušas izmantot vai neizmantot pārejas kārtību, būtu jāspēj jebkurā brīdī jaunajā pārejas periodā atcelt šo lēmumu, pirms tam saņemot atļauju no savas kompetentās iestādes, kurai būtu jānodrošina, ka šāda lēmuma pamatā nav regulējuma arbitrāžas apsvērumi. Pēc tam un ja saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt pārtraukt izmantot pārejas kārtību.

(12a) Covid-19 pandēmijas ārkārtējā ietekme ir vērojama arī saistībā ar krasu svārstīguma līmeni finanšu tirgos, kas saistībā ar nenoteiktību rada lielāku ienesīgumu no valsts parāda, un tas savukārt rada nerealizētus zaudējumus banku valsts parāda turējumos. Lai mazinātu centrālās valdības parāda tirgu svārstīguma ievērojamo negatīvo ietekmi uz banku regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu un tādējādi uz iestāžu spēju aizdot klientiem, laikposmā, ko skar Covid-19 pandēmija, būtu jāatjauno pagaidu prudenciālais filtrs, kas šo ietekmi neitralizētu.

(12b) Iestādēm tiek prasīts katru dienu veikt savu iekšējo modeļu atpakaļejošu pārbaudi, lai novērtētu, vai minētie modeļi rada pietiekamas kapitāla prasības tirdzniecības zaudējumu absorbēšanai. Ja kļūdas atpakaļejošas pārbaudes prasībā, kas zināmas arī kā pārsniegumi, pārsniedz konkrētu skaitu gadā, pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku, ko aprēķina, izmantojot iekšējos modeļus, tiktu piemērots papildu kvantitatīvais multiplikators. Atpakaļejošas pārbaudes prasība ir ļoti procikliska krasa svārstīguma laikposmā, kāds ir arī Covid-19 pandēmijas izraisītais laikposms. Krīzes rezultātā ir ievērojami palielinājies kvantitatīvais tirgus riska multiplikators, ko piemēro iekšējiem modeļiem. Lai gan Bāzeles regulējums attiecībā uz tirgus risku ļauj kompetentajām iestādēm izlīdzināt šādus ārkārtējus notikumus tirgus riska iekšējos modeļos, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 šāda uzraudzības rīcības brīvība nav pilnībā pieejama. Tādēļ, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas laikā novēroto tirgus krasa svārstīguma negatīvo ietekmi, būtu jāievieš papildu elastība kompetentajām iestādēm nolūkā izslēgt pārsniegumus, kas radās laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim un kas nav iekšējo modeļu trūkumu rezultāts. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no Covid-19 pandēmijas, Komisijai būtu jāizvērtē, vai šāda elastība būtu jādara pieejama arī turpmākos tirgus krasa svārstīguma gadījumos.

(13) Centrālo banku un uzraudzības iestāžu vadītāju grupa ▌ 2020. gada martā pārskatīja Bāzeles III regulējuma galīgo elementu īstenošanas grafiku. Lai gan lielākā daļa galīgo elementu vēl ir jāīsteno Savienības tiesību aktos, sviras rādītāja rezervju prasība globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm jau ir īstenota ar grozījumiem, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2019/876. Tāpēc un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un darbojas arī ārpus Savienības, sviras rādītāja rezervju prasības piemērošanas diena, kas noteikta minētajā regulā, būtu jāatliek par vienu gadu līdz 2023. gada 1. janvārim ▌. Atliekot sviras rādītāja rezervju prasības piemērošanu, atlikšanas periodā nebūtu nekādu seku, kas izriet no minētās prasības neizpildīšanas, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 141.c pantā, un attiecībā uz peļņas sadali nebūtu nekādu saistītu ierobežojumu, kā noteikts minētās direktīvas 141.b pantā.

(14) Attiecībā uz aizdevumiem, kurus kredītiestādes piešķir pensionāriem vai darbiniekiem ar pastāvīgu līgumu pret aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījumu pārskaitīšanu minētajai kredītiestādei, Regulas (ES) Nr. 575/2013 123. pants tika grozīts ar Regulu (ES) 2019/876, lai šādiem aizdevumiem varētu piemērot labvēlīgāku režīmu. Šāda režīma piemērošana saistībā ar Covid-19 pandēmiju stimulētu iestādes palielināt aizdevumu izsniegšanu darba ņēmējiem un pensionāriem. Tādēļ ir jānosaka agrāka minētā noteikuma piemērošanas diena, lai iestādes to varētu izmantot jau Covid-19 pandēmijas laikā.

(15) ▌Tā kā MVU atbalsta faktors un infrastruktūras atbalsta faktors ļauj piemērot labvēlīgāku režīmu konkrētiem riska darījumiem ar MVU un infrastruktūru, to piemērošana saistībā ar Covid-19 pandēmiju stimulētu iestādes palielināt šīm struktūrām tik ļoti nepieciešamo aizdevumu apjomu. Tādēļ ir jānosaka agrāka abu atbalsta faktoru piemērošanas diena, lai iestādes tos varētu izmantot jau Covid-19 pandēmijas laikā.

(16) Prudenciālās uzraudzības režīms attiecībā uz noteiktiem programmatūras aktīviem tika grozīts ar Regulu (ES) 2019/876, lai turpinātu atbalstīt pāreju uz digitalizētāku banku nozari. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas novēršanai ieviesto publisko pasākumu ietekmē digitālie pakalpojumi tiek ieviesti paātrināti, būtu jānosaka agrāka diena, no kuras minētās izmaiņas piemēro.

(16a) Publiskā finansēšana ar tādu valsts obligāciju emitēšanu, kas ir denominētas citas dalībvalsts valūtā, var būt nepieciešama, lai atbalstītu pasākumus Covid-19 pandēmijas seku novēršanai. Lai izvairītos no nevajadzīgiem ierobežojumiem iestādēm, kas investē šādās obligācijās, ir lietderīgi no jauna ieviest pārejas kārtību attiecībā uz tiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas ir denominēti citas dalībvalsts valūtā, attiecībā uz tām piemēroto kredītriska regulējumu un pagarināt pārejas kārtību attiecībā uz tām piemēroto režīmu saskaņā ar lielo riska darījumu limitiem.

(16b) 2017. gadā BCBS pārskatīja to regulāro pirkšanas un pārdošanas darījumu sviras rādītāja riska darījuma vērtības aprēķinu, par kuriem tiek gaidīts norēķins, lai nodrošinātu, ka režīms pareizi atspoguļo šiem darījumiem piemītošo sviras efektu un ka iespējamās grāmatvedības uzskaites atšķirības neietekmē aprēķinus starp iestādēm, kas ir salīdzināmās pozīcijās. Savienībā pārskatīšana tika ieviesta ar Regulu (ES) 2019/876. Tomēr šis labvēlīgākais režīms kļūs piemērojams tikai 2021. gada 28. jūnijā. Tādēļ, ņemot vērā to, ka ar grozījumu reālais darījuma sviras efekts tiktu atspoguļots pienācīgāk un tajā pašā laikā tiktu palielināta bankas spēja izsniegt aizdevumus un absorbēt zaudējumus Covid-19 pandēmijas laikā, bankām jau vajadzētu būt iespējai uz laiku piemērot pārskatīto aprēķinu, pirms ar Regulu (ES) 2019/876 ieviestais noteikums kļūst piemērojams visām bankām Savienībā.

(16c) Ārkārtas apstākļos, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, no ieinteresētajām personām tiek sagaidīts, ka tās sniegs savu ieguldījumu atveseļošanas centienos. Eiropas Banku iestāde, Eiropas Centrālā banka un citas kompetentās iestādes ir nākušas klajā ar ieteikumiem iestādēm Covid-19 pandēmijas laikā apturēt dividenžu maksājumus un savu akciju atpirkšanu. Lai nodrošinātu šādu ieteikumu konsekventu piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu pilnībā jāizmanto savas uzraudzības pilnvaras, tostarp pilnvaras noteikt iestādēm saistošus ierobežojumus attiecībā uz sadali vai attiecīgā gadījumā ierobežojumus attiecībā uz mainīgo atalgojumu saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, Komisijai būtu jāizvērtē, vai būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm papildu saistošas pilnvaras noteikt ierobežojumus attiecībā uz sadali ārkārtas apstākļos.

(17) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, maksimāli palielināt kredītiestāžu spēju izsniegt aizdevumus un absorbēt ar Covid-19 pandēmiju saistītos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot to ilgstošu noturību, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šā mērķa mēroga un ietekmes dēļ to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18) Lai ārkārtas atbalsta pasākumi, kas pieņemti, lai atvieglotu Covid-19 pandēmijas ietekmi, būtu pilnībā efektīvi nolūkā saglabāt lielāku noturību banku nozarē un sniegt stimulu iestādēm turpināt aizdevumu izsniegšanu, ir nepieciešams, lai šo pasākumu atvieglojošā ietekme tiktu nekavējoties atspoguļota tajā, kā tiek noteiktas regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla prasības. Ņemot vērā to, ka minētās korekcijas prudenciālajā tiesiskajā regulējumā ir steidzamas, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(19) Ņemot vērā minēto steidzamību, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(20) Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

-1) regulas 47.c panta 4. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“4. Atkāpjoties no 3. punkta, šādus koeficientus piemēro tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantē vai apdrošina oficiāla eksporta kredīta aģentūra vai kam garantiju vai atbalsta garantiju izsniedz kāds no 201. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem atbilstošajiem aizsardzības devējiem, savukārt nenodrošinātajiem riska darījumiem piešķirtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu:”;

-1a) regulas 114. panta 6. punktu svītro;

-1b) regulas 150. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii) riska darījumiem ar centrālo valdību un centrālo banku saskaņā ar 114. panta 2. vai 4. punktu tiek piešķirta 0 % riska pakāpe;”;

1) regulas 429.a pantu, kas grozīts ar Regulu (ES) 2019/876, groza šādi:

a) panta 1. punktā n) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“n) šādus riska darījumus iestādes centrālajā bankā, kam piemēro 5. un 6. punktā izklāstītos nosacījumus:”;

aa) panta 5. punktu groza šādi:

i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Iestādes var izslēgt 1. punkta n) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:”;

ii) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) atbrīvojumu piešķir uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz vienu gadu;”;

iii) punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“c) iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku ir noteikusi datumu, kas uzskatāms par ārkārtas apstākļu sākumu, un minēto datumu publiski paziņojusi. Minēto datumu nosaka ceturkšņa beigās.”;

b) panta 7. punktā “EMLR” un “CB” definīcijas aizstāj ar šādām:

“EMLR = iestādes kopējās riska darījumu vērtības mērs, kā definēts 429. panta 4. punktā, tostarp riska darījumi, kas izslēgti saskaņā ar šā panta 1. punkta n) apakšpunktu, šā panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajā datumā; un

CB = dienas vidējā kopējā vērtība iestādes riska darījumiem ar tās centrālo banku, ko aprēķina visā centrālās bankas rezervju prasību izpildes periodā tieši pirms 5. punkta c) apakšpunktā minētā datuma, kurus var izslēgt saskaņā ar 1. punkta n) apakšpunktu ▌.”;

1a) regulas 467. pantu svītro;

1b) regulas 468. pantu aizstāj ar šādu:

“468. pants

Pagaidu režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas, izmantojot citus ienākumus, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtēti pēc to patiesās vērtības, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju

1. Atkāpjoties no 35. panta, laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim iestādes var no savu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu aprēķiniem izslēgt summu A, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:

kur:

a= kopš 2019. gada 31. decembra uzkrātās nerealizētās peļņas un zaudējumu summa, kura uzskaitīta bilances postenī “patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas, izmantojot citus ienākumus, novērtēti pēc to patiesās vērtības” un kura atbilst riska darījumiem ar centrālajām valdībām, 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikuma (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”) A papildinājumā; un

f = piemērojamais koeficients katrā pārejas perioda pārskata gadā saskaņā ar 2. punktu.

2. Lai aprēķinātu 1. punktā minēto summu A, iestādes piemēro šādus koeficientus f:

a) 1 laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

b) 0,7 laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;

c) 0,4 laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

3. Iestāde izlemj, vai piemērot šajā pantā izklāstīto kārtību, un kompetento iestādi par savu lēmumu informē vismaz 45 dienas pirms pārskata sniegšanas datuma, no kura iestāde var pirmoreiz piemērot pagaidu režīmu. Ja saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, iestāde var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko informāciju par to, vai tās piemēro šajā pantā izklāstīto kārtību.

4. Ja iestāde savā pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar šā panta 1. punktu iekļauj kādu nerealizēto zaudējumu summu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas izmanto jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem:

a) atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;

b) specifisko kredītriska korekciju summa.

Pārrēķinot prasību, iestāde neņem vērā ietekmi, ko uz minētajiem posteņiem atstāj paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumi, kas saistīti ar riska darījumiem ar centrālajām valdībām, 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā.

5. Šā panta 2. punktā minētajos laikposmos papildus informācijas atklāšanai, kā prasīts astotajā daļā, iestādes, kuras nolēmušas piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, atklāj informāciju par pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla summām, kopējo kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa kapitāla rādītāju un sviras rādītāju, kāds tām būtu gadījumā, ja tās nepiemērotu šo pantu.”;

 

2) regulas 473.a pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. un 6.a punktā noteikto pārejas periodu beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:”;

ii) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu:

a) riska darījumiem, kam saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro riska pakāpi, summa (ABSA), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

kur:

A2,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu,

A4,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu,

= ;

= 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2020. gada 1. janvārī;

=12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk;

f1 = 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients;

f2 = 6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients;

t1 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,SA nodokļu atskaitījums;

t2 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,SA nodokļu atskaitījums;

t3 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums;

b) riska darījumiem, kam saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu piemēro riska pakāpi, summa (ABIRB), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

kur:

A2,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un kas koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu,

A4,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu,

= ;

= 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, 2020. gada 1. janvārī. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;

= 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā — atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk —, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;

f1 = 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients;

f2 = 6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients;

t1 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,IRB nodokļu atskaitījums;

t2 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,IRB nodokļu atskaitījums,

t3 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums.”;

 

b) panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

a) 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, pārskata sniegšanas datumā un, ja piemēro 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus, izmantojot citus ienākumus, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtē pēc patiesās vērtības saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu;

b) 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus, izmantojot citus ienākumus, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtē pēc patiesās vērtības saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā — atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.”;

c) panta 5. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

b) iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus, izmantojot citus ienākumus, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtē pēc patiesās vērtības saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, pārskata sniegšanas datumā. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;

c) iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus, izmantojot citus ienākumus, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtē pēc patiesās vērtības saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā — atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk —, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā — atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli.”;

d) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus f1 koeficientus:

a) 0,7 laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

b) 0,5 laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;

c) 0,25 laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;

d) 0 laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2020. gada 1. janvāra un pirms 2021. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.

Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2021. gada 1. janvārī vai pēc tā, attiecīgos koeficientus piemēro saskaņā ar pirmās daļas b)–d) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.”;

e) pantā iekļauj šādu ▌punktu:

“6.a Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus f2 koeficientus:

a) 1 laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

b) 1 laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;

c) 0,75 laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;

d) 0,5 laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;

e) 0,25 laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2020. gada 1. janvāra, bet pirms 2021. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un tos atklāj publiski.

 

Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2021. gada 1. janvārī vai pēc tā, attiecīgos koeficientus piemēro saskaņā ar pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.”;

 

f) pantam pievieno šādu punktu:

7.a Atkāpjoties no 7. punkta b) apakšpunkta, kad iestādes pārrēķina šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības ▌, tās 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajai summai ABSA var piešķirt riska pakāpi 100 % apmērā. Lai aprēķinātu kopējās riska darījumu vērtības mēru, iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēram pievieno summas ABSA un ABIRB, kas minētas 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā.

Iestādes var tikai vienu reizi izvēlēties, vai aprēķinu veikt saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu vai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Iestādes savu lēmumu atklāj.”;

g) panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Šā panta 6. un 6.a punktā minētajos laikposmos papildus informācijas atklāšanai, kā prasīts astotajā daļā, iestādes, kuras nolēmušas piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, kompetentajām iestādēm ziņo un atklāj informāciju par pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla summām, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa kapitāla rādītāju, kopējo kapitāla rādītāju un sviras rādītāju, kāds tām būtu gadījumā, ja tās nepiemērotu šo pantu.”;

h) panta 9. punktu groza šādi:

i) punkta pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā pārejas periodā var grozīt savu lēmumu.”;

ii) punkta otrās daļas otro un trešo teikumu aizstāj ar šādiem:

“Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A4, SA, A4, IRB, , , t2 un t3 nosaka kā vienādus ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā pārejas periodā var grozīt savu lēmumu.”;

iii) punktam pievieno šādas daļas:

“Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 2. punktu, un tādā gadījumā tā nekavējoties informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A2, SA, A2, IRB un t1 nosaka kā vienādus ar nulli. Pārejas periodā iestāde var grozīt savu lēmumu, ja tā ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

 

Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kā to uzraudzībā esošās iestādes piemēro šo pantu.”;

2a) regulas 495. panta 2. punktu svītro;

3) regulā iekļauj šādus pantus:

500.a pants

Pagaidu režīms publiskam parādam, kas emitēts citas dalībvalsts valūtā

1. Atkāpjoties no 114. panta 2. punkta, līdz 2024. gada 31. decembrim riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti citas dalībvalsts valūtā:

a) līdz 2022. gada 31 decembrim: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 0 % no riska pakāpes, kas šiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu;

b) 2023. gadā: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 20 % no riska pakāpes, kas šiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu;

c) 2024. gadā: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 50 % no riska pakāpes, kas šiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu.

2. Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta un 493. panta 4. punkta, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut uzņemties šā panta 1. punktā minētos riska darījumus, nepārsniedzot šādus limitus:

a) 100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2023. gada 31. decembrim;

b) 75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2024. gada 31. decembrim;

c) 50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2025. gada 31. decembrim.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.

3. Atkāpjoties no 150. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta, kad ir saņemta kompetento iestāžu iepriekšēja atļauja un ievērojot 150. pantā izklāstītos nosacījumus, iestādes standartizēto pieeju var piemērot arī riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kam saskaņā ar šā panta 1. punktu ir piešķirta 0 % riska pakāpe.

 

500.b pants

Konkrētu riska darījumu ar centrālajām bankām pagaidu izslēgšana no kopējās riska darījumu vērtības mēra saistībā ar Covid-19 pandēmiju

1. Atkāpjoties no 429. panta 4. punkta, līdz 2021. gada 27. jūnijam jebkura iestāde var no sava kopējās riska darījumu vērtības mēra izslēgt turpmāk uzskaitītos riska darījumus ar iestādes centrālo banku, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti šā panta 2. un 3. punktā:

a) monētas un banknotes, kas ir likumīga valūta minētās centrālās bankas jurisdikcijā;

b) aktīvus, kas ir prasījumi pret centrālo banku, tostarp centrālajā bankā turētās rezerves.

Iestādes izslēgtā summa nevar būt lielāka par pirmās daļas a) un b) apakšpunktā uzskaitīto katras dienas riska darījumu vidējo apmēru, kāds iestādes centrālajai bankai bijis nesenākajā pilnā rezervju prasību izpildes periodā.

2. Iestāde 1. punktā uzskaitītos riska darījumus var izslēgt, ja iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku ir noteikusi un publiski paziņojusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir pamats izslēgšanai, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu.

Riska darījumi, kas saskaņā ar 1. punktu ir izslēdzami, atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

a) tie ir denominēti tādā pašā valūtā kā iestādes pieņemtie noguldījumi;

b) to vidējais termiņš ievērojami nepārsniedz iestādes pieņemto noguldījumu vidējo termiņu.

Iestāde, kas saskaņā ar 1. punktu no sava kopējās riska darījumu vērtības mēra izslēdz riska darījumus ar savu centrālo banku, atklāj arī sviras rādītāju, kāds tai būtu bijis, ja tā minētos riska darījumus nebūtu izslēgusi.

 

500.c pants

Pārsniegumu izslēgšana no atpakaļejošās pārbaudes otra saskaitāmā aprēķina saistībā ar Covid-19 pandēmiju

Atkāpjoties no 366. panta 3. punkta, kompetentās iestādes var iestādēm ārkārtas apstākļos un atsevišķos gadījumos atļaut no otrā saskaitāmā aprēķina, kas izklāstīts 366. panta 3. punktā, izslēgt pārsniegumus, kas konstatēti iestādes atpakaļejošajā pārbaudē par hipotētiskajām vai faktiskajām izmaiņām, ar noteikumu, ka minētie pārsniegumi nav iekšējā modeļa nepilnību rezultāts un tie notikuši no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

 

500.d pants

Riska darījuma vērtības pagaidu aprēķināšana regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, saistībā ar Covid-19 pandēmiju

1. Atkāpjoties no 429. panta 4. punkta, iestādes līdz 2021. gada 27. jūnijam riska darījuma vērtību regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, var aprēķināt saskaņā ar šā panta 2.–4. punktu.

2. Naudu, kas attiecas uz regulārajiem pārdošanas darījumiem, un vērtspapīrus, kas attiecas uz regulārajiem pirkšanas darījumiem, kuri paliek bilancē līdz norēķinu dienai, iestādes uzskata par aktīviem saskaņā ar 429. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

3. Iestādes, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, piemēro tirdzniecības dienas uzskaiti, apvērš par regulārajiem pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, saņemamās naudas un par regulārajiem pirkšanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, maksājamās naudas ieskaitu, kas atļauts saskaņā ar minēto regulējumu. Kad iestādes ir apvērsušas uzskaites ieskaitu, tās var veikt saņemamās naudas un maksājamās naudas ieskaitu, ja abi — saistītie regulārie pārdošanas darījumi un pirkšanas darījumi — ir nokārtoti, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”.

4. Iestādes, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, piemēro norēķina datuma uzskaiti, kopējās riska darījuma vērtības mērā iekļauj ar regulārajiem pirkšanas darījumiem saistīto maksāšanas saistību pilnu nominālo vērtību.

Iestādes var veikt ar regulārajiem pirkšanas darījumiem saistīto maksāšanas saistību pilnās nominālās vērtības savstarpējo ieskaitu ar saņemamās naudas, kas attiecas uz regulārajiem pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, pilnu nominālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) gan regulārie pirkšanas darījumi, gan pārdošanas darījumi ir nokārtoti, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”;

b) pirktie un pārdotie finanšu aktīvi, kas saistīti ar saņemamo naudu un maksājamo naudu, ir patiesi izvērtēti, ņemot vērā peļņu un zaudējumus, un iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī.

5. Šā panta nolūkos “regulārie pirkšanas vai pārdošanas darījumi” ir vērtspapīra pirkšana vai pārdošana saskaņā ar līgumiem, kuros ir noteikts, ka vērtspapīra piegāde jāveic laikposmā, kas vispārēji noteikts ar likumu vai kas pieņemts attiecīgajā tirdzniecības vietā.”;

3a) regulā iekļauj šādu pantu:

“518.b pants

Ziņojums par pārsniegumiem un uzraudzības pilnvarām ierobežot sadalījumus

Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ārkārtas apstākļi, kas ekonomiskā ziņā izraisa nopietnus traucējumus finanšu tirgu sakārtotā darbībā un integritātē, var pamatot to, ka:

a) šādos laikposmos kompetentās iestādes var no iestāžu tirgus riska iekšējiem modeļiem izslēgt pārsniegumus, kas neizriet no trūkumiem minētajos modeļos;

b) šādos laikposmos kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas saistošas papildu pilnvaras noteikt ierobežojumus iestāžu veiktajiem sadalījumiem.

Vajadzības gadījumā Komisija izskata iespēju pieņemt turpmākus pasākumus.”

2. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/876

Regulas (ES) 2019/876 3. pantu groza šādi:

1) pantā iekļauj šādu ▌ punktu:

“3.a No ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] tiek piemēroti šādi šīs regulas 1. panta punkti:

a) panta 59. punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 123. pantā paredzētajiem noteikumiem par režīmu, ko piemēro noteiktiem aizdevumiem, kurus kredītiestādes izsniegušas pensionāriem vai darbiniekiem;

b) panta 133. punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 501. pantā paredzētajiem noteikumiem par to, kā veikt korekciju riska svērtajos MVU riska darījumos, kuros tiek pildītas saistības;

c) panta 134. punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 501.a pantā paredzēto korekciju, ko veic pašu kapitāla prasībām kredītriskam attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ekspluatē vai finansē fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu.”;

2) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Šīs regulas 1. panta 46) punkta b) apakšpunktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto jauno pašu kapitāla prasību G-SNI, piemēro no 2023. gada 1. janvāra.”;

3) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Šīs regulas 1. panta 18) punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas satur noteikumu par atbrīvojumu no prudenciāli vērtētu programmatūras aktīvu atskaitījumiem, piemēro no Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 4. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās dienas.”

3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

▌ Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] ▌.

Neatkarīgi no šā panta otrās daļas — šīs regulas 1. panta 1. punktu attiecībā uz izmaiņām 429.a pantā Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, saistībā ar kompensācijas mehānismu, kurš saistīts ar dažu centrālās bankas rezervju pagaidu izslēgšanu, piemēro no 2021. gada 28. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

 

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju

Atsauces

COM(2020)0310 – C9-0122/2020 – 2020/0066(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

28.4.2020

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

13.5.2020

 

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Jonás Fernández

6.5.2020

 

 

 

Izskatīšana komitejā

18.5.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.6.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

16

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Marek Belka, Stefan Berger, Gilles Boyer, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Herve Juvin, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Damien Carême, Esther de Lange, Chris MacManus, Margarida Marques, Ville Niinistö, Bogdan Rzońca, Mick Wallace

Iesniegšanas datums

10.6.2020

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ECR

Derk Jan Eppink, Raffaele Fitto, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

ID

Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

PPE

Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere, Esther de Lange

Renew

Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Margarida Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Irene Tinagli

 

16

-

GUE/NGL

José Gusmão, Chris MacManus, Mick Wallace

ID

Gunnar Beck, Herve Juvin, Jörg Meuthen

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini

S&D

Aurore Lalucq, Paul Tang

Verts/ALE

Damien Carême, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Ville Niinistö, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

2

0

S&D

Evelyn Regner, Joachim Schuster

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[1]  OV C 180, 29.5.2020., 4. lpp.

[*] Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

[2]  OV C 180, 29.5.2020., 4. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2395 (2017. gada 12. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā (OV L 345, 27.12.2017., 27. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 111, 25.4.2019., 4. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

[9] Tas ietver Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Komisijas skaidrojošais paziņojums par grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu nolūkā atvieglot ES banku aizdevumu izsniegšanu (atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām Covid-19 laikā)", COM(2020)169, 28.4.2020.; paziņojumu presei "ECB banku uzraudzība nodrošina bankām papildu elastību, reaģējot uz koronavīrusu" (ECB Banking Supervision provides further flexibility to banks in reaction to coronavirus) un tam pievienotos bieži uzdotos jautājumus, 2020. gada 20. marts, https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/pr/date/2020/html/ssm.pr200320~4cdbbcf466.en.html; EBI paziņojumu par prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu attiecībā uz saistību neizpildi, pārskatīšanu un 9. SFPS, ņemot vērā Covid-19 pasākumus (Statement on the application of the prudential framework regarding Default, Forbearance and IFRS9 in light of COVID-19 measures), 2020. gada 25. marts, pieejams tīmekļa vietnē: https://eba.europa.eu/eba-provides-clarity-banks-consumers-application-prudential-framework-light-covid-19-measures.

[10] Skatīt 2020. gada 3. aprīļa paziņojumu presei “Bāzeles komiteja izklāsta papildu pasākumus Covid-19 ietekmes mazināšanai” (Basel Committee sets out additional measures to alleviate the impact of Covid-19), kas pieejams https://www.bis.org/press/p200403.htm.

[11] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/62 (2014. gada 10. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju (OV L 11, 17.1.2015., 37. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika