ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

13.6.2020 - (2020/2023(INI))

Ārlietu komiteja un Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referenti: Kati Piri, Christophe Hansen
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), un jo īpaši LESD 218. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/266, ar ko pilnvaro sākt sarunas par jaunas partnerības nolīgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[1] un tā pielikumā ietvertās norādes sarunām par jaunām partnerattiecībām ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kas ir publiskotas,

– ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības[2], 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti[3], 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti[4], 2018. gada 14. marta rezolūciju par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai[5], 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES[6] un 2020. gada 15. janvāra  rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību[7], un 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[8],

– ņemot vērā 2020. gada 18. marta teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti[9] ,

– ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas[10],

– ņemot vērā Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas[11] (“Izstāšanās līgums”) un tam pievienoto politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars[12] (“Politiskā deklarācija”),

– ņemot vērā Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus, 

– ņemot vērā Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskā komitejas vēstules,

– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 4. punktu un 54. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0117/2020),

A. tā kā Politiskā deklarācija ir sarunu kritērijs un nosaka vērienīgas, plašas, dziļas un elastīgas partnerības parametrus tirdzniecības un ekonomiskajā sadarbībā, kuras pamatā ir visaptverošs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums, tiesībaizsardzība un krimināltiesības, ārpolitika, drošība un aizsardzība un plašākas sadarbības jomas; tā kā Eiropas Savienības (ES) mandāts, ko Padome, pamatojoties uz to, pieņēma 2020. gada 25. februārī, ir sarunu programma, kas paredz stingru un visaptverošu partnerību starp ES un Apvienoto Karalisti, kas veido saskaņotu struktūru un vispārēju pārvaldības satvaru; tā kā ES nepieņems Apvienotās Karalistes dalīto pieeju, kuras mērķis ir vienoties par virkni atsevišķu, patstāvīgu nolīgumu;

B.  tā kā ES mandāta pamatā ir Eiropadomes 2018. gada 23. marta pamatnostādnes un Politiskā deklarācija;

C.  tā kā sarunās par paredzēto partnerību ar Apvienoto Karalisti (AK) priekšnoteikums var būt tikai Izstāšanās līguma un tā triju protokolu efektīva un pilnīga īstenošana;

D. tā kā ES būtu jāturpina centieni un apņēmība risināt sarunas par vērienīgu nolīgumu, kā tas skaidri paredzēts Politiskajā deklarācijā, kuru abas puses, tostarp Apvienotās Karalistes premjerministrs, parakstīja 2019. gada 17. oktobrī, un ES mandātā; tā kā Apvienotā Karaliste no 2020. gada 31. janvāra vairs nav ES dalībvalsts;

E. tā kā pašreizējais laika spiediens sarunās ir vienīgi Apvienotās Karalistes izvēles rezultāts;

F. tā kā gaidāmajam nolīgumam vajadzētu būt iekļautam vispārējā pārvaldības satvarā un tā kā ES Tiesai (EST) vajadzētu būt vienīgajai struktūrai, kas atbildīga par ES tiesību aktu interpretāciju;

G. tā kā pārejas periodā ES tiesību akti visās politikas jomās joprojām ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, izņemot tos Līgumu noteikumus un tiesību aktus, kas nebija saistoši Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pirms Izstāšanās līguma stāšanās spēkā; tā kā 2020. gada 14. maijā Eiropas Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti par ES noteikumu par brīvu pārvietošanos neievērošanu;

H. tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekmē miljoniem pilsoņu — AK pavalstniekus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Eiropas Savienībā, ES pilsoņus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Apvienotajā Karalistē, kā arī personas, kas nav nedz ES pilsoņi, nedz AK pavalstnieki;

I. tā kā Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt tādas pašas tiesības un priekšrocības un tai nevar būt saistoši tie paši pienākumi kā dalībvalstij, un līdz ar to pārejas perioda beigās situācija gan Eiropas Savienībā, gan Apvienotajā Karalistē būtiski mainīsies; tā kā Eiropas Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir kopīgi pamatprincipi un vērtības; tā kā gaidāmajā partnerības nolīgumā būtu jāņem vērā Apvienotās Karalistes ģeogrāfiskais tuvums, savstarpējās saistības pakāpe un pastāvošā augstā atbilstība ES noteikumiem un savstarpējā atkarība; un tā kā — kā to ES jau sarunu iesākumā skaidri norādīja — jo vairāk privilēģiju un tiesību Apvienotā Karaliste vēlēsies, jo vairāk saistību būs jāuzņemas;

J.  tā kā ES un Apvienotā Karaliste Politiskajā deklarācijā vienojās rīkot augsta līmeņa sanāksmi 2020. gada jūnijā, lai izvērtētu panākto progresu ar mērķi vienoties par rīcību, kas nepieciešama, lai virzītu uz priekšu sarunas par to turpmākajām attiecībām;

K. tā kā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vienotība visā sarunu gaitā ir būtiska, lai pēc iespējas labāk aizstāvētu ES intereses, tostarp tās pilsoņu intereses; tā kā ES un tās dalībvalstis Izstāšanās līguma apspriešanas un pieņemšanas laikā un arī pēc tam ir palikušas vienotas; tā kā šī vienotība izpaužas, pieņemot sarunu mandātu, kas uzticēts ES sarunu vedējam un ES darba grupas vadītājam Michel Barnier, kam ir izteikts spēcīgs ES un tās dalībvalstu atbalsts;

 

L. tā kā ES un Apvienotā Karaliste Politiskajā deklarācijā vienojās, ka turpmāko attiecību pamatā vajadzētu būt tādām kopīgām vērtībām kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un aizsardzība, demokrātijas principi, tiesiskums, uz starptautiskiem noteikumiem balstīta kārtība, tostarp ANO Harta un atbalsts ieroču neizplatīšanai, atbruņošanās, miera un drošības principi, kā arī ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība, un ka šīs vērtības ir būtisks priekšnoteikums sadarbībai Politiskās deklarācijas satvarā, tās būtu jāizsaka saistošās politiskās klauzulās, kā arī kā jautājumi, par kuriem pastāv savstarpēja uzticēšanās; tā kā ES joprojām būs saistoša Eiropas Savienības Pamattiesību harta, bet attiecībā uz nolīgumu par turpmākajām attiecībām ir jābūt priekšnoteikumam, lai Apvienotā Karaliste apņemtos turpināt ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) satvaru;

M. tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi pilnīgi negaidītu un iepriekš nepieredzētu jaunu situāciju, kas būtiski ietekmē ES un AK sarunu gaitu un efektivitāti; tā kā, ja vienošanos nevarēs panākt, abām pusēm jābūt gatavām ļoti būtiskām pārmaiņām ekonomikā, kuras pastiprinās Covid-19 pandēmija un tās gaidāmās ekonomiskās sekas; tā kā globālās pandēmijas izpausmes un tās paredzamās ģeopolitiskās, ekonomiskās un sociālās sekas pastiprina nepieciešamību uzlabot sadarbības mehānismus starp partneriem un sabiedrotajiem,

Vispārīgie principi

1. pauž nožēlu par to, ka pēc četrām sarunu kārtām reāls progress nav panākts, izņemot ļoti nedaudzus atvērtus jautājumus ierobežotā skaitā jomu; norāda uz būtiskajām viedokļu atšķirībām starp ES un EK, tostarp attiecībā uz apspriežamā teksta darbības jomu un juridisko struktūru; pauž dziļas bažas par Apvienotās Karalistes valdības plānoto turpmākās partnerības ierobežoto darbības jomu un tās sadrumstaloto pieeju sarunām tikai par tādām jomām, kas ir Apvienotās Karalistes interesēs; atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienībai nav pieņemama šāda “selektīvas atlasīšanas” pieejama; norāda, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi neatbilst tās saistībām saskaņā ar Izstāšanās līgumu un Politisko deklarāciju, kam Apvienotā Karaliste ir piekritusi, — tostarp tās atteikšanās risināt sarunas par nolīgumu drošības un aizsardzības jautājumos; 

2. atkārtoti uzsver ES stingro nostāju, ka visās sarunu jomās ir vienlaikus jāpanāk reāls progress, tostarp attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, zivsaimniecību, iekšējo drošību un pārvaldību, kā norādīts Politiskajā deklarācijā; uzsver, ka visas sarunas ir nedalāmas un ka ES nepiekritīs, ka vienošanās tiek panākta par katru cenu, jo īpaši tam, ka tiktu slēgts brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN), ja nav stingru garantiju par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un apmierinoša nolīguma zivsaimniecības jomā; tādēļ pilnībā atbalsta Komisiju, kad tā aizstāv nepieciešamību pēc visaptveroša līguma projekta, kā ES to ierosināja jau pašā sākumā, tā vietā, lai vienotos par atsevišķiem nolīgumiem, kā to ierosinājusi AK;

3. norāda, ka jebkuram nolīgumam par jaunām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti ir jābūt saskaņotam un pielāgotam abu pušu ģeogrāfiskajam tuvumam un abu pušu ekonomiku savstarpējās saistības augstajai pakāpei;

4.  atzinīgi vērtē AK tiesību aktu priekšlikumu publicēšanu, pat ja tie tiek publicēti ar novēlošanos; norāda, ka pretēji Apvienotās Karalistes apgalvojumiem par pastāvošo precedentu izmantošanu daudzi no šiem priekšlikumiem būtiski pārsniedz to, par ko pēdējos gados ES ir vienojusies citos BTN ar trešām valstīm; atgādina, ka jebkura galīgā nolīguma pamatā jābūt tiesību un pienākumu līdzsvaram;

5. atzinīgi vērtē to, ka pastāv augsta līmeņa konverģence starp sarunu mērķiem, kas izteikti Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā un Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumā (ES, Euratom) 2020/266, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu[13] (“sarunu norādes”); uzsver, ka Komisijai ir pilnīgs Parlamenta atbalsts sarunās ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar sarunu norādēm, jo visām trim iestādēm principā ir plašā mērā kopīgi mērķi, kas būtu jāsasniedz šajās sarunās;

6. atzinīgi vērtē 2020. gada 18. martā publiskoto ES teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti, kurā ierosināts visaptverošs nolīgums par dziļu un ciešu partnerību, kas aptvertu ne tikai preču un pakalpojumu brīvo tirdzniecību, bet arī veidus, kā novērst izkropļojumus un negodīgas konkurences priekšrocības, tostarp tās, kas saistītas ar lauksaimniecības nozari, sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) pasākumiem un valsts atbalstu, un kā radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai;

7. aicina Komisiju turpināt vadīt sarunas pārredzami, jo tas dod labumu sarunu procesam, kā arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo tas ļauj tiem labāk sagatavoties laikposmam pēc pārejas perioda; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt sabiedrisko apspriešanu un pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī ar valstu parlamentiem; atzinīgi vērtē Komisijas praksi sniegt Parlamentam regulāru un savlaicīgu informāciju par sarunām un sagaida, ka šī prakse tiks turpināta saskaņā ar informāciju, kas tiek sniegta dalībvalstīm;

8. atgādina, ka jebkuram turpmākajam asociācijas nolīgumam, kas saskaņā ar LESD 217. pantu noslēgts starp ES un AK (“nolīgums”), ir stingri jāatbilst šādiem principiem:

i) trešai valstij nedrīkst būt tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas ir ES dalībvalstij vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstij, un tai nav jāpilda tādi paši pienākumi,

ii) iekšējā tirgus un muitas savienības pilnīgas integritātes pareizas darbības aizsardzība un četru brīvību nedalāmība; jo īpaši sadarbības pakāpei ekonomikas pīlārā ir jāatbilst uzņemtajām saistībām, lai atvieglotu personu mobilitāti, piemēram, bezvīzu ceļošanas režīms, pētnieku, studentu, pagaidu pakalpojumu sniedzēju un darījumu ceļotāju mobilitāte un sadarbība sociālā nodrošinājuma jomā,(iii)  ES lēmumu pieņemšanas autonomijas saglabāšana,

iv) ES tiesiskās kārtības aizsargāšana un EST kā struktūras, kas sniedz ES tiesību aktu galīgo interpretāciju, judikatūras loma šajā ziņā,

v) demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību turpmāka ievērošana, kā noteikts jo īpaši Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ECTK un tās protokolos, Eiropas Sociālajā hartā, Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtos un citos ANO un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos, kā arī tiesiskuma principa ievērošana; jo īpaši atgādina, ka attiecībā uz nolīgumu par turpmākajām attiecībām ir jābūt priekšnoteikumam, lai AK apņemtos turpināt ievērot ECTK satvaru,

vi) vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp uzņēmumiem, nodrošinot augstus standartus sociālajā, darba, vides un patērētāju aizsardzībā, cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī aplikšanā ar nodokļiem, konkurences un valsts atbalsta politikā, tostarp izmantojot stabilu un visaptverošu konkurences un valsts atbalsta kontroles sistēmu. Minētie vienlīdzīgie konkurences apstākļi ir jānodrošina ar efektīviem strīdu izšķiršanas un izpildes mehānismiem, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu; jo īpaši atgādina, ka jebkuram turpmākam nolīgumam vajadzētu būt pilnībā atkarīgam no tā, vai tiek ievērots Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”),

vii) piesardzības princips, princips, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un “piesārņotājs maksā” princips,

viii) ES nolīgumu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp EEZ līguma, aizsardzība un kopējā līdzsvara saglabāšana šajās attiecībās,

ix) ES finanšu stabilitātes aizsardzība un tās regulatīvā un uzraudzības režīma un standartu ievērošana un piemērošana,

x) pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā proporcionāli finansiālie ieguldījumi,

xi) garantēts iznākums, kas ir piemērots un taisnīgs visām dalībvalstīm un ir iedzīvotāju interesēs;

9. uzsver, ka ES galvenajam sarunu vedējam ir Parlamenta pilnīgs un nelokāms atbalsts, kad viņš uzstāj, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu garantijas ir būtisks elements jebkurā nolīgumā ar Apvienoto Karalisti, jo no ES puses tas nav dogmatisms vai ideoloģija, bet gan priekšnoteikums, lai izveidotu vērienīgu un līdzsvarotu partnerību ar Apvienoto Karalisti un saglabātu iekšējā tirgus un ES uzņēmumu konkurētspēju, kā arī saglabātu un nākotnē attīstītu augsta līmeņa sociālo, vides un patērētāju aizsardzību;

10. šajā saistībā pilnībā respektē Apvienotās Karalistes suverenitāti, kuru ES negrasās apdraudēt šajās sarunās; tomēr atgādina, ka Apvienotā Karaliste nekādi nebūs vienlīdzīga ar citām trešām valstīm, jo tai ir bijušās ES dalībvalsts statuss, pašlaik pilnībā saskaņoti tiesību akti un liels tirdzniecības apjoms starp abām pusēm, kā arī ģeogrāfisks tuvums ES, un tas viss pamato nepieciešamību pēc stingriem un stabiliem līdzvērtīgas konkurences noteikumiem nolīgumā;

11. uzsver, ka ES ir jāturpina centieni un jāievēro uzņemtās saistības sarunās par nolīgumu, kā tā vienmēr ir norādījusi Politiskajā deklarācijā un sarunu norādēs, attiecībā uz šādām sarunu daļām: tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, ārpolitiku, drošību un aizsardzību, kā arī tematiskās sadarbības jomas, piemēram, sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā; aicina abas puses ievērot pragmatisku un racionālu pieeju;

12. uzsver, cik svarīgi ir neatkarīgi no sarunu iznākuma būt pilnībā sagatavotiem uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no iekšējā tirgus un muitas savienības pārejas perioda beigās; uzsver, ka sekas būs vēl būtiskākas, ja netiks panākta vienošanās; tomēr norāda, ka ES ir gatava jebkuram scenārijam;

13. šajā sakarā atzinīgi vērtē konkrētām nozarēm adresētos Komisijas gatavošanās norādījumus, kuru mērķis ir nodrošināt ES rūpniecības nozares gatavību nenovēršamajam satricinājumam, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no iekšējā tirgus; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus pilnībā informēt ES pilsoņus un uzņēmumus par risku, ka pārejas periods var beigties, pirms tiek panākta vienošanās, ļaujot pienācīgi sagatavoties;

14. uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt uz pienācīgi finansēt sagatavotības un ārkārtas pasākumus labu laiku pirms pārejas perioda beigām, jo īpaši sarunu strupceļa gadījumā; uzsver, ka šādiem ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt īslaicīgiem un vienpusējiem;

15. atkārtoti pauž atbalstu sarunu norādēm, kurās noteikts, ka Gibraltārs netiks iekļauts to nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, kuri jānoslēdz starp ES un Apvienoto Karalisti, un ka jebkuram atsevišķam nolīgumam būs nepieciešama iepriekšēja Spānijas Karalistes piekrišana;

16. uzsver, cik svarīgi ir īstenot Protokola par Gibraltāru noteikumus par pārrobežu darba ņēmējiem, nodokļiem, vidi un zivsaimniecību; aicina Spānijas valdību un AK valdību nodrošināt vajadzīgās sadarbības izveidi šo jautājumu risināšanai;

17. atgādina, ka Izstāšanās līguma 132. pantā ir paredzēta iespēja Apvienotajai komitejai pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu pēc 2020. gada 31. decembra;

Izstāšanās līguma īstenošana

18. atgādina, ka instruments, ar ko īsteno Apvienotās Karalistes sakārtotas izstāšanās no ES kārtību, ir juridiski saistošais Izstāšanās līgums, ka tas nav pakļauts nekādai atkārtotai apspriešanai un ka ES un AK Apvienotās komitejas vienīgais nolūks ir pārraudzīt tā īstenošanu; atgādina, ka Izstāšanās līguma reāla īstenošana ir priekšnoteikums un pamatelements, lai nodrošinātu nolīguma ar Apvienoto Karalisti sekmīgai noslēgšanai nepieciešamo uzticēšanos, un ir Apvienotās Karalistes paustais labas gribas apliecinājums sarunās;

19. uzstāj, ka ir pēc iespējas ātrāk jābūt saskatāmam reālam progresam un jābūt stabilām garantijām tam, ka AK līdz pārejas perioda beigām reāli un pilnībā īstenos Izstāšanās līgumu, uzsver, ka tā īstenošanas uzraudzība ir neatņemama Parlamenta darba daļa, un atkārtoti norāda, ka saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē par visām Apvienotās komitejas rīkotajām diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem, un ka tas saglabās modrību un pilnībā īstenos savas prerogatīvas; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pausto apņemšanos Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa plenārsēdē, kā arī par pienākumiem, kas izriet no Padomes 2020. gada 30. janvāra Lēmuma (ES) 2020/135; aicina Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus aktīvi iesaistīt pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tās apspriedēs;

20. atgādina, ka Izstāšanās līgums paredz savstarpēju aizsardzību ES un AK pilsoņiem, ieskaitot viņu ģimenes locekļus, aizsardzība, un lai viņiem tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija par viņu tiesībām un procedūrām, kas jāievēro, lai viņi varētu turpināt dzīvot, strādāt un ceļot savā dzīvesvietas valstī vai uz to; atgādina, ka pilsoņi, kurus skar Apvienotās Karalistes izstāšanās, sagaida savlaicīgu un uzticamu informāciju par savām tiesībām un statusu, un mudina dalībvalstis un Apvienoto Karalisti piešķirt prioritāti šim jautājumam;

21. atgādina, ka pilsoņu tiesībām joprojām būs absolūta prioritāte, un pauž apņēmību nodrošināt, ka pilsoņu tiesības ir saskaņā ar Izstāšanās līgumu garantētas gan ES, gan AK pilsoņiem un viņu ģimenēm; mudina ES un AK censties panākt turpmākajā nolīgumā augsta līmeņa mobilitātes tiesības; pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav izrādījusi lielu apņēmību attiecībā uz pilsoņu mobilitāti, kas agrāk deva labumu AK un tās pilsoņiem;

22. pauž bažas par ienākošajām ziņām, ka ES pilsoņiem, kuriem ir nenostiprinātais statuss, Apvienotajā Karalistē tiek liegti sociālie pabalsti birokrātisku šķēršļu dēļ; uzsver, ka šāda situācija ir nepamatota diskriminācija un tai ir būtiskas sekas, it īpaši laikā, kad pastāv nopietna ekonomiskā un sociālā nenoteiktība;

23. uzsver, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem nostiprinātā statusa iegūšana sagādā ievērojamas grūtības, tostarp Covid-19 pandēmijas rezultātā;  uzskata, ka lietu skaits, kurās tiek piešķirts nenostiprināts statuss, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar lietu skaitu, kurās tiek piešķirts nostiprināts statuss; mudina Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministriju būt elastīgai, pieņemot pieteikuma iesniedzēju iesniegtos pierādījumus par to, ka viņi valstī ir uzturējušies prasītos piecus gadus; pauž bažas arī par to, ka pieteikuma iesniedzējiem netiek izsniegts nekāds fizisks apliecinājums par viņiem piešķirto statusu;

24. aicina puses nodrošināt Protokola par Īriju/Ziemeļīriju stingru īstenošanu, jo tas ir priekšnosacījums turpmākā nolīguma sekmīgai noslēgšanai; atgādina, ka minētais protokols tika izstrādāts un pieņemts, lai ievērotu miera procesu un atbalstītu Lielās piektdienas vienošanos, nodrošinot, ka Īrijas salā nebūs stingras robežas, vienlaikus aizsargājot iekšējā tirgus integritāti, un tas ir ļoti svarīgs uzņēmumiem, jo īpaši lauksaimniecības pārtikas nozarei, iedzīvotāju aizsardzībai, videi un bioloģiskajai daudzveidībai; uzsver, cik svarīga ir ES pilsoņu pārvietošanās brīvība un pakalpojumu brīva aprite Īrijas salā, lai ierobežotu kaitējumu visas salas ekonomikai, un ka turpmākajā nolīgumā šis jautājums būtu jārisina; mudina Apvienotās Karalistes iestādes nodrošināt, ka nemazinās tiesības pilsoņiem Ziemeļīrijā;

25. pauž bažas par Apvienotās Karalistes valdības publiskajiem paziņojumiem, kas liecina par politiskās gribas trūkumu pilnībā izpildīt juridiskās saistības saskaņā ar Izstāšanās līgumu, proti, attiecībā uz preču pārbaudēm Īrijas jūrā;

26. atgādina, ka ES un AK Apvienotajai komitejai ir jāpieņem svarīgi lēmumi par Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanu pirms pārejas perioda beigām;

27. pauž cerību, ka starp ES un AK tiks panākta vienošanās par visiem institucionālajiem pasākumiem, piemēram, Eiropas Komisijas tehniskā biroja izveidi Belfāstā, neraugoties uz to, ka AK iestādes ir atkārtoti paudušas atteikumu atļaut atvērt šādu biroju; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāiesniedz sīki izstrādāts grafiks un jāveic nepieciešamie pasākumi, piemēram, jāsagatavojas Savienības Muitas kodeksa īstenošanai un muitas procedūru ieviešanai attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no Lielbritānijas, un jānodrošina, ka attiecībā uz precēm, kuras ieved Ziemeļīrijā no valstīm ārpus ES, var veikt visas nepieciešamās sanitārās un fitosanitārās kontroles, kā arī citas regulatīvās pārbaudes, kas arī ir nepieciešams, lai nodrošinātu noteiktību uzņēmumiem; 

28. uzsver, cik svarīgas ir skaidras tiesību normas, pārredzama īstenošana un efektīvi kontroles mehānismi, lai nepieļautu sistēmisku risku attiecībā uz PVN un krāpšanu muitas jomā, kontrabandu (neatļautu ievešanu) vai citu iespējami neskaidra tiesiskā regulējuma ļaunprātīgu izmantošanu krāpnieciskā nolūkā, tostarp, kas izriet no riska palielināšanās, ka tiktu nepareizi deklarēta izcelsme un produkti, kas nav paredzēti iekšējam tirgum;  aicina Komisiju veikt regulāras un efektīvas pārbaudes un kontroles un regulāri ziņot Parlamentam par situāciju robežkontroles jomā;

29. norāda, ka minētā Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. pantā izmantotais jēdziena apzīmējums “preces, kas pakļautas riskam, ka vēlāk tās varētu pārvietot uz Savienību” ir neskaidrs un ir atkarīgs no turpmākiem Apvienotās komitejas lēmumiem, un uzstāj, ka šādu lēmumu pieņemšanai jāpiemēro Eiropas Parlamenta pārbaudes; prasa, lai to pilnībā informētu par minētā panta piemērošanu un par visiem priekšlikumiem Apvienotās komitejas lēmumiem attiecībā uz minētā panta piemērošanu, piemēram, par konkrētu kritēriju noteikšanu, lai preces varētu atzīt par “riskantām”, vai par jebkura iepriekšēja lēmuma grozīšanu;

30. atgādina, ka līdz pārejas perioda beigām Apvienotajai Karalistei ir cita starpā jāpiedalās Eiropas Aizsardzības aģentūras, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra finansēšanā, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP), kurā tā piedalās, operāciju izmaksu segšanā;

31. uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāīsteno visi līdz šim spēkā esošie un pārejas periodā pieņemtie ES ierobežojošie pasākumi un sankcijas, jāatbalsta ES paziņojumi un nostājas trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās un, izskatot katru gadījumu atsevišķi, jāpiedalās ES militārajās operācijās un civilajās misijās, kas izveidotas saskaņā ar KDAP, taču bez jebkādām vadošām pilnvarām jaunā dalības pamatnolīgumā, vienlaikus ievērojot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un attiecīgos ES lēmumus un tiesību aktus, tostarp par iepirkumu un nodošanu aizsardzības jomā; uzstāj, ka šāda sadarbība ir atkarīga no tā, vai tiek pilnībā ievēroti starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, starptautiskās humanitārās tiesības un ES pamattiesības;

Ekonomiskā partnerība

Tirdzniecība

32. pieņem zināšanai, ka Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies savu turpmāko ekonomisko un tirdzniecības partnerību ar ES veidot, pamatojoties uz “Visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu”, kā noteikts Apvienotās Karalistes valdības 2020. gada 27. februārī publicētajā dokumentā “The Future Relationship with the EU – The UK’s Approach to Negotiations” (“Turpmākās attiecības ar ES – Apvienotās Karalistes pieeja sarunām”); uzsver, ka, lai gan Parlaments atbalsta to, ka ES ved konstruktīvas sarunas ar Apvienoto Karalisti par līdzsvarotu, vērienīgu un visaptverošu BTN, tomēr BTN pēc savas būtības nekad nebūs līdzvērtīgs netraucētai tirdzniecībai; piekrīt sarunu norādēs izklāstītajai nostājai, ko kopīgi pieņēma 27 dalībvalstis, ka tāda BTN darbības joma un mērķis, ko ES būtu ar mieru noslēgt, ir atkarīga no tā un tai ir jābūt tiešā veidā saistītai ar to, ka Apvienotā Karaliste piekrīt visaptverošiem, saistošiem un piemērojamiem noteikumiem, kas saistīti ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, ņemot vērā tirgu apjomu, ģeogrāfisko tuvumu, ekonomikas savstarpējo atkarību un savienojamību, integrāciju, kā arī no divpusēja nolīguma par zivsaimniecību kā neatņemamas partnerības daļas noslēgšanas; atkārtoti apstiprina, ka starp ES un Apvienoto Karalisti nevar noslēgt nekādu tirdzniecības nolīgumu, ja tajā nav iekļauts pilnīgs, ilgtspējīgs, līdzsvarots un ilgtermiņa zivsaimniecības nolīgums, kas paredz iespēju ar optimāliem nosacījumiem turpināt pašreizējo piekļuvi ūdeņiem, resursiem un tirgiem saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) principiem un pieņemts pirms pārejas perioda beigām;

33. atzīmē, ka pretēji Apvienotās Karalistes apgalvojumam par esošajiem precedentiem daudzi priekšlikumi Apvienotās Karalistes tiesību aktu projektos ievērojami pārsniedz to, par ko ES pēdējos gados ir vienojusies attiecībā uz citiem BTN ar trešām valstīm, piemēram, tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, profesionālo kvalifikāciju savstarpējā atzīšana un atbilstības novērtēšana, sanitārā un fitosanitārā režīma līdzvērtība vai izcelsmes noteikumu kumulācija; atbalsta divpusējās kumulācijas sistēmu, kas ir vispiemērotākā, jo tā ietver atbalstu integrācijai starp ES un Apvienoto Karalisti, bet nevis ar trešām valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, un būtu jāparedz ad hoc mehānisms “apmaiņas” risku[14] novēršanai;

34. šajā saistībā pauž dziļu nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste, neraugoties uz Politiskajā deklarācijā pausto apņemšanos, līdz šim ir atteikusies iesaistīties, piemēram, tādās jomās kā publiskais iepirkums, jūras transports un turpmāko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzība, jo īpaši tādēļ, ka Apvienotā Karaliste ir iekļāvusi dažas no šīm tēmām sarunu mandātos ar ASV un Japānu; turklāt pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav iesniegusi priekšlikumu par maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

 35. atgādina, ka pastāvīgās kopīgās saistības attiecībā uz nulles kvotām un nulles tarifu mērķi tirdzniecības attiecībās joprojām ir būtisks nosacījums, lai laikus noslēgtu nolīgumu tajā ārkārtīgi ierobežotajā termiņā, ko šīm sarunām ir noteikusi pati AK, jo īpaši ņemot vērā to, ka iepriekšējā pieredze pietiekami skaidri parādīja, ka sarunas, izskatot katru atsevišķo tarifu līniju pēc kārtas, var ilgt vairākus gadus; pauž bažas par AK valdības nodomu atteikties no šā mērķa; uzsver, ka lauksaimniecības preces, iespējams, tiktu ietekmētas visvairāk, ņemot vērā to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos atlikušās tarifu pozīcijas, kas nav nulles tarifa pozīcijas, parasti ietekmē šo nozari; šajā saistībā atkārto, ka neatkarīgi no tā, vai tiks atceltas visas vai mazāks skaits tarifu līniju, tas nemainīs ES prasību pēc stabiliem vienlīdzīgu konkurences apstākļu nosacījumiem; atkārto, ka vienlīdzīgu konkurences noteikumu prasībām ir jāuztur vides, sociālie un nodarbinātības standarti augstā līdzvērtīgā līmenī laika gaitā, piemērojot atbilstošus un būtiskus ES un starptautiskos standartus un paredzot piemērotus mehānismus, kā nodrošināt to efektīvu ieviešanu vietējā tirgū, kā arī izstrādājot stabilu un visaptverošu konkurences un valsts atbalsta kontroles sistēmu, kas novērš nevajadzīgus tirdzniecības un konkurences izkropļojumus, nevis tikai atsaucoties uz subsīdijām, kā to AK diemžēl dara;

 36. šajā saistībā mudina Komisiju izmantot šo sarunu radīto impulsu, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu un MVU konkurētspēju; uzsver, ka nolīguma mērķim jābūt pēc iespējas tuvākai piekļuvei tirgum un maksimālai tirdzniecības atvieglošanai, lai mazinātu tirdzniecības traucējumus; mudina puses izveidot MVU kontaktpunktus un aicina kopumā izveidot stabilu un paredzamu vispārējo tiesisko regulējumu, kas neuzliek MVU nesamērīgu slogu;

37. uzsver, ka, lai BTN patiesi veicinātu ES intereses, sarunās jācenšas sasniegt šādus mērķus, kas noteikti Parlamenta 12. februāra rezolūcijā, jo īpaši tās 14. punktā, kuras noteikumi joprojām ir spēkā; turklāt uzsver, ka būtu jāaptver šādi jautājumi:

i) savstarpēji izdevīga piekļuve tirgum attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, publisko iepirkumu un profesionālo kvalifikāciju atzīšana, kā arī attiecībā uz produktu noteikumiem; turklāt uzsver vajadzību pēc stabilām, uzticamām un ilgtspējīgām vērtības veidošanas ķēdēm,  

ii) Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība pēc drošības klauzulām, lai aizsargātu ES iekšējā tirgus integritāti un stabilitāti, piemēram, no negaidīta importa pieplūduma, krāpšanas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanas, 

iii) saistībām attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem būtu attiecīgi jāpārsniedz Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumi šajā jomā un jābūt samērīgām ar saistībām un izpildes iespējām konkurences un valsts atbalsta jomā,

iv) noteikumiem par digitālās tirdzniecības attīstību un veicināšanu būtu jānovērš nepamatoti šķēršļi tirdzniecībai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp datu lokalizācijas prasības, jāsaglabā ES regulatīvā autonomija un jānodrošina atvērta, droša un uzticama tiešsaistes vide uzņēmumiem un patērētājiem, ar nosacījumu, ka Apvienotās Karalistes tiešsaistes mazumtirgotāji ievēro attiecīgos iekšējā tirgus noteikumus un ka Apvienotā Karaliste nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir pēc būtības līdzvērtīgs ES tiesiskā regulējuma nodrošinātajam aizsardzības līmenim, tostarp par datu tālāku nosūtīšanu uz trešām valstīm,

v)  jebkuriem  SFS pasākumiem būtu jābalstās uz riska novērtējumiem, pilnībā ievērojot piesardzības principu,

vi) ĢIN aizsardzība, kas paredzēta Izstāšanās līgumā, nav apspriežama; turpmākajā nolīgumā būtu arī jāaizsargā un jāsaglabā ĢIN, kas reģistrētas pēc pārejas perioda beigām,

vii) būtu jāiekļauj stingri prudenciāli izņēmumi, lai juridiski garantētu abu pušu tiesības nodrošināt regulējumu sabiedrības interesēs,

viii) atgādina, ka būtu jāņem vērā sekas, ko dzimumu līdztiesībai radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, tostarp nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES darbībām, ar kurām aizsargā un stiprina sieviešu lomu ekonomikā, piemēram, attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem apkaro vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības,

ix)  partnerība ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā,

x) aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos sagatavošanās un piesardzības pasākumus gadījumam, ja izstāšanās līguma darbība izbeidzas bez nolīguma par turpmākajām attiecībām, jo īpaši tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām, šādam nolīgumam stājoties spēkā 2021. gada 1. janvārī, tostarp ārkārtas pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu skartajiem darba ņēmējiem un uzņēmumiem,

xi) aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz Savienības tirdzniecības partneriem trešās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ja nav iespējams panākt vienošanos ar Apvienoto Karalisti, jo Apvienotās Karalistes imports, iespējams, ir veidojis lielu daļu šo valstu eksporta uz Eiropas Savienību;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

38. pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes nostāju sarunās ar ES, saskaņā ar ko tā līdz šim nav iesaistījusies detalizētās sarunās par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; norāda, ka šī nostāja neatspoguļo ES un AK parakstītās Politiskās deklarācijas 77. punktu; tādēļ mudina Apvienotās Karalistes valdību steidzami pārskatīt savu sarunu nostāju un konstruktīvi iesaistīties sarunās par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, jo tas ir nepieciešams nosacījums, lai Parlaments sniegtu piekrišanu tirdzniecības nolīgumam ar Apvienoto Karalisti;

39. atkārtoti norāda — ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes ģeogrāfisko tuvumu un savstarpējo ekonomisko atkarību, izšķirīgs faktors vispārējo turpmāko ES un Apvienotās Karalistes attiecību apmēra noteikšanā būs tas, cik plaša un vēriena būs vienošanās par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; tādēļ uzskata, ka ir jāparedz tādi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas atbilst nolīguma vērienam un liberalizācijas līmenim, lai nodrošinātu regulatīvo konverģenci saskaņā ar Politisko deklarāciju, un jāaizsargā ES standarti kā nosacījums, lai izvairītos no tā, ka tiek noteikti pēc iespējas zemāki standarti, kā arī veikti pasākumi ar nepamatotu un nesamērīgu kaitīgo ietekmi uz tirdzniecības plūsmām, paredzot dinamiskas saskaņošanas iespēju; tostarp valsts atbalstam; uzsver vajadzību nodrošināt, ka Apvienotā Karaliste ar aizsardzības līmeņa samazināšanas palīdzību negūst negodīgas konkurences priekšrocības, un novērst regulējuma arbitrāžu no tirgus dalībnieku puses;

40. atgādina savu apņemšanos novērst jebkāda veida “dempingu” turpmākajās ES un Apvienotās Karalistes attiecībās; norāda, ka sarunu galvenais rezultāts ir garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai saglabātu konkurētspēju, augstus sociālos un ilgtspējas standartus, tostarp cīņu pret klimata pārmaiņām un iedzīvotāju un darba ņēmēju tiesības nākotnē, izmantojot stingras saistības, izpildāmus noteikumus un noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas, ar mērķi veikt dinamisku saskaņošanu šādos jautājumos:

i)  konkurence un valsts atbalsts, kā arī visi citi vispārīgi vai nozarei specifiski reglamentējoši pasākumi, kam būtu jānovērš nevajadzīgi tirdzniecības un konkurences izkropļojumi un jāietver noteikumi par valsts uzņēmumiem, tostarp noteikumi par pasākumiem, lai atbalstītu lauksaimniecisko ražošanu,

ii)  attiecīgi nodokļu jautājumi, tostarp cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un terorisma finansēšanu, kā arī finanšu pakalpojumi,

iii)  sociālo un darba standartu pilnīga ievērošana (tostarp līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un aizsardzības pasākumi pret sociālo dempingu), vismaz pašreizējā augstajā līmenī, ko nodrošina spēkā esošie kopīgie standarti,

iv)  vides aizsardzības un ar klimata pārmaiņām saistīti standarti, saistības efektīvi turpināt Parīzes nolīguma īstenošanu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) veicināšana,

v)  augsts patērētāju aizsardzības līmenis, tostarp produktu sanitārā kvalitāte pārtikas nozarē,

vi)  ilgtspējīga attīstība;

 41. norāda, ka šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka standarti netiek pazemināti, vienlaikus dodot iespēju ES un AK laika gaitā grozīt saistības, lai noteiktu augstākus standartus vai iekļautu papildu jomas pilnīgā atbilstībā proporcionalitātes un nepieciešamības principiem; turklāt uzsver — lai panāktu dinamisku saskaņošanu, saistībām un noteikumiem vajadzētu būt izpildāmiem ar autonomiem pagaidu pasākumiem, stabilu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas aptver visas jomas, un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ieskaitot tiesisko uzraudzību, lai nodrošinātu Eiropas Savienībai iespējas pieņemt sankcijas kā galējo līdzekli, tostarp saistībā ar ilgtspējīgu attīstību; uzsver — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir vajadzīgs horizontāls mehānisms, piemēram, vispārēja pārvaldības sistēma, kas aptver visas sadarbības jomas;

42. jo īpaši uzsver noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas šādās jomās: i) pamattiesības darbā, ii) darba aizsardzības standarti, iii) taisnīgi darba apstākļi un nodarbinātības standarti, iv) tiesības uz informāciju un uzklausīšanu uzņēmuma līmenī un v) pārstrukturēšana;

43. uzskata, ka plānotās partnerības būtiskiem elementiem vajadzētu būt cīņai pret klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai un tās atjaunošanai, ilgtspējīgas attīstības un vides veicināšanai un svarīgāko veselības jautājumu risināšanai; norāda, ka Komisija paziņojumā par Eiropas zaļo kursu apņēmās Parīzes nolīguma ievērošanu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos visaptverošajos tirdzniecības nolīgumos;

44. uzsver, ka “sprūdrata klauzula” attiecībā uz turpmākajiem aizsardzības līmeņiem ir nepietiekama, jo nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus vai stimulus vērienīgāku mērķu sasniegšanai, un uzskata, ka gadījumā, ja ES vai AK paaugstina savu klimata vai vides aizsardzības līmeni, otrai pusei būtu jānodrošina, ka tās standarti un mērķi nodrošina vismaz līdzvērtīgu klimata vai vides aizsardzības līmeni;

 45. pauž stingru pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievēro pastāvīgi pilnveidotie standarti nodokļu jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību akti, ko ietver ES acquis, kā arī tiesību akti pasaules mērogā, arī nodokļu pārredzamības, informācijas apmaiņas nodokļu jautājumos un nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi, lai nodrošinātu auglīgu un uz uzticēšanos balstītu savstarpējo sadarbību, būtu jāpievēršas attiecīgajai situācijai tās aizjūras teritorijās, tās suverēnajās bāzu teritorijās un tās atkarīgajās teritorijās un jautājumam par to neatbilstību ES labas pārvaldības kritērijiem un pārredzamības prasībām, jo īpaši attiecībā uz nodokļu informācijas apmaiņu, nodokļu pārredzamību, taisnīgu nodokļu uzlikšanu, nodokļu apiešanas novēršanas pasākumiem un ESAO standartiem pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu; turklāt aicina ES un AK ievērot Finanšu darbību darba grupas standartus; attiecībā uz Gibraltāru atgādina par sarunu norādēm un noteikumiem, kas izklāstīti ES juridiskā teksta projektā;

46. atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā augsti standarti, skaidra izsekojamība, augstas kvalitātes inspekcijas dienesti un vienlīdzīgi konkurences apstākļi tādās jomās kā zāles, medicīnas ierīces, pārtikas nekaitīgums un marķēšana, dzīvnieku un augu veselība, dzīvnieku labturība un veterinārā, SFS un vides politika un standarti;

47. aicina Komisiju nodrošināt, ka spēkā esošos un turpmākos principus un instrumentus ES sociālās, vides un klimata politikas jomā (piemēram, antidempinga pasākumus Eiropas rūpniecības politiku, obligātos pienācīgas pārbaudes tiesību aktus, ES taksonomiju ilgtspējīgiem ieguldījumiem, principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, informāciju par ilgtspējību finanšu pakalpojumu nozarē) nevar juridiski apstrīdēt saistībā ar ES un Apvienotās Karalistes brīvās tirdzniecības nolīgumu un turpmākajos tirdzniecības nolīgumos;

Īpaši nozaru jautājumi un tematiskā sadarbība

Iekšējais tirgus

48. uzsver, ka nepieciešams priekšnoteikums, lai piekļūtu ES vienotajam tirgum, ir pilnīga atbilstība ES tiesību aktiem attiecībā uz vienoto tirgu;

49. dinamiskai regulējuma saskaņošanai un noteikumiem, ar kuriem garantē stingru tirgus uzraudzību, kas palīdz piemērot noteikumus par produktiem, tostarp noteikumus par produktu drošumu un izsekojamību, un nodrošināt juridisko noteiktību ES uzņēmumiem, kā arī augsta līmeņa ES patērētāju aizsardzību, vajadzētu būtu jebkāda turpmākā nolīguma būtiskai un neaizstājamai daļai ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

50. atgādina, ka jebkurā gadījumā jauna nolīguma rezultātā tiks veiktas muitas pārbaudes un verifikācija pirms preču ievešanas iekšējā tirgū, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt preču atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem;

51. uzsver to, ka ir svarīgi saglabāt ciešu un strukturētu sadarbību regulējuma un uzraudzības jautājumos gan politiskā, gan tehniskā līmenī, vienlaikus ievērojot ES regulatīvo režīmu un lēmumu pieņemšanas autonomiju;

52.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt savstarpēju kārtību kvalifikāciju un diplomu atzīšanai, un mudina abas puses un jo īpaši profesionālās organizācijas un iestādes izstrādāt un sniegt turpmākus kopīgus ieteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, jo īpaši saistībā ar Partnerības padomi;

Finanšu pakalpojumi

53. uzskata, ka turpmākajā nolīgumā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par sadarbību starp Eiropas uzraudzības iestādēm un Apvienotās Karalistes finanšu uzraudzības iestādēm, lai veicinātu regulējuma saskaņošanu, dalītos ar uzraudzības problēmām un paraugpraksi, kā arī nodrošinātu vienmērīgu sadarbības līmeni un saglabātu integrētus kapitāla tirgus;

54. atgādina, ka atļauju piešķiršanas tiesības, kuru pamatā ir savstarpēja atzīšana, saskaņoti prudenciālie noteikumi un uzraudzības konverģence iekšējā tirgū, pēc pārejas perioda beigām vairs nebūs piemērojamas ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, jo Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti; uzsver, ka pēc tam piekļuve ES finanšu tirgum ir jābalsta uz ES autonomo līdzvērtības sistēmu; tomēr atgādina, ka lēmumu par līdzvērtību darbības joma ir ierobežota;

55. uzsver, ka Komisija izvērtēs Apvienotās Karalistes finanšu noteikumu līdzvērtību un ka līdzvērtības statusu varēs piešķirt, tikai pilnībā ievērojot tās lēmumu pieņemšanas autonomiju un tikai tad, ja Apvienotās Karalistes regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti būs pilnībā līdzvērtīgi ES noteikumiem un standartiem; aicina šo novērtējumu veikt pēc iespējas ātrāk, lai izpildītu Politiskās deklarācijas saistības; atgādina, ka ES var jebkurā laikā vienpusēji atsaukt līdzvērtības statusu;

56. atgādina, ka Apvienotajā Karalistē tiek veikta tīrvērte ievērojamam daudzumam atvasināto instrumentu ar euro denomināciju, kas potenciāli varētu ietekmēt Eiropas Savienības finanšu stabilitāti;

Muita

57. norāda uz AK nodomu necensties saglabāt savu pašreizējo statusu attiecībā uz iekšējo tirgu un muitas savienību; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt muitas savienības un tās procedūru integritāti, kas garantē patērētāju drošību un aizsardzību un ES un ES uzņēmumu ekonomiskās intereses; uzsver, ka ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi muitas kontroles aprīkojumā kopīgajos tranzīta punktos pie kopējām robežām un attiecīgos un piemērotos gadījumos — turpmāka koordinācija un informācijas apmaiņa savā starpā, kā arī iespēja Ziemeļīrijā izveidot pastāvīgu ES biroju, kas nodarbotos ar muitas noteikumu ievērošanas jautājumiem;

58. uzsver, ka visos turpmākajos nolīgumos būtu jāizveido visaptveroši muitas sadarbības mehānismi, lai atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, kā arī sadarbības mehānismi starp muitas un tirgus uzraudzības iestādēm; turklāt aicina ES un AK strādāt pie tā, lai attiecīgos un piemērotos gadījumos vienkāršotu muitas procedūru prasības un formalitātes tirgotājiem vai uzņēmējiem, tostarp MVU;

59. uzsver, ka ES un AK būtu jātiecas saglabāt savu muitas tiesību aktu un praktisko darbību augsta līmeņa konverģenci, lai nodrošinātu efektīvu muitas kontroli un muitošanu, muitas tiesību aktu izpildi un pušu finanšu interešu aizsardzību, ļaujot tām atgūt nepamatoti iekasētus nodokļus un nodevas, papildus drošības pasākumiem, kas paredzēti sistemātisku piemērojamā muitas tiesību akta pārkāpumu gadījumos;

60. uzsver, ka būtu ļoti vēlams Apvienotajai Karalistei saglabāt pašreizējo produktu klasifikāciju, pamatojoties uz Eiropas Kopienu integrēto tarifu (TARIC), lai procedūras būtu vienkāršotas un lai samazinātu regulatīvo slogu;

Patērētāju politika

61. uzsver, ka jebkurā turpmākajā nolīgumā abām pusēm ir jāsaglabā pašreizējie ES patērētāju aizsardzības standarti un pilsoņu tiesības saskaņā ar ES acquis; uzskata, ka nolīgumam būtu jānodrošina pievienotā vērtība ES patērētājiem, nodrošinot labāko regulējumu patērētāju tiesību aizsardzībai un tirgotāju pienākumu izpildei;

62.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi garantēt no Apvienotās Karalistes importēto produktu drošumu tā, lai tie atbilstu ES standartiem;

63. uzsver, cik svarīga ir regulatīvā un administratīvā sadarbība, kam attiecīgā un pienācīgā gadījumā pievienojas parlamentārā uzraudzība un noteikumu stingrības nemazināšanas apņemšanās, lai novērstu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un īstenotu sabiedrības interešu mērķus nolūkā aizsargāt ES patērētāju intereses, tostarp nodrošināt drošu un uzticamu vidi patērētājiem un uzņēmumiem tiešsaistē, kā arī apkarot negodīgu komercpraksi;

Zivsaimniecība

64. atkārtoti apstiprina, ka starp ES un AK nevar noslēgt visaptverošu nolīgumu, ja tajā netiek iekļauts pilnīgs un līdzsvarots ilgtermiņa nolīgums par zivsaimniecību un ar zivsaimniecību saistītiem jautājumiem, ar kuru saglabā optimālus nosacījumus piekļuvei attiecīgo pušu ūdeņiem, resursiem un tirgiem, kā arī esošajām zvejas darbībām;

65. atgādina, ka vislielākais ieguvums abām pusēm tiks panākts, aizsargājot kopīgās ekosistēmas un ilgtspējīgi pārvaldot to izmantošanu, saglabājot esošo abpusējo piekļuvi ūdeņiem un zvejas resursiem ar mērķi saglabāt esošās zvejas darbības, kā arī nosakot kopējus, saskaņotus, skaidrus un stabilus principus un noteikumus, kas dara iespējamu zvejas un akvakultūras produktu savstarpēju brīvu piekļuvi tirgiem, neradot ekonomisku vai sociālu spriedzi nesabalansētas konkurences veidā; uzstāj, ka ir nepieciešama vispārēja pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka jebkādiem tādu klauzulu pārkāpumiem, kas attiecas uz savstarpēju piekļuvi ūdeņiem un resursiem, var tikt piemērotas sankcijas, tostarp preferenciālu tarifu atcelšana Apvienotās Karalistes precēm ES tirgū;

66. uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo relatīvās stabilitātes principu nolīguma projektā ir jāiekļauj sadalījuma procentuālā daļa, ko pašlaik piemēro krājumiem, kuri jāsadala starp abām pusēm pielikumā FISH-2 (Zvejas iespēju sadalījums);

67. aicina puses saglabāt esošās kvotu daļas un stabilo un pastāvīgo zvejas tiesību sadalījumu; uzsver, cik svarīga nozīme ir resursu ilgtermiņa pārvaldībai, kas balstās uz atbilstību KZP principiem, kas visi līdz šim ir palīdzējuši uzlabot zivju krājumu stāvokli, no kura ieguvējas ir gan ES dalībvalstu, gan AK flotes;

68. uzsver, ka ar nolīgumu ir jānodrošina, ka tehniskie pasākumi vai aizsargājamās jūras teritorijas ir savstarpēji, nediskriminējoši un samērīgi un ka tie de facto nav veids, kā izslēgt ES kuģus no AK ūdeņiem; uzstāj, ka nolīgums nedrīkst izraisīt ES vides un sociālo standartu pazemināšanos;

69. mudina Komisiju iekļaut noteikumus par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanu un apkarošanu ES un AK ūdeņos;

70. uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi sadarbības un konsultāciju mehānismi, kopēja zinātniska pieeja un garantijas, ka AK arī turpmāk dos ieguldījumu datu vākšanā un krājumu zinātniskajā novērtēšanā — kā pamatu turpmākajiem lēmumiem par kopīgu zvejniecības pārvaldību visos kopīgajos jūras baseinos; mudina ES un AK turpināt aktīvo un lojālo sadarbību zvejas kontroles jautājumos un cīņā pret NNN zveju;

Pilsoņu tiesības un personu brīva pārvietošanās

71. ar nožēlu atzīmē, ka AK ir nolēmusi, ka pēc pārejas perioda vairs netiks piemērots princips par personu brīvu pārvietošanos starp ES un AK; uzstāj, ka turpmākajā partnerībā ir jāiekļauj vērienīgi noteikumi par personu pārvietošanos, kuri balstītos uz pilnīgu savstarpīgumu un nediskrimināciju starp dalībvalstīm; atkārtoti uzsver, ka Apvienotās Karalistes piekļuvei iekšējam tirgum ir jābūt samērojamai ar pieņemtajām saistībām atvieglot personu mobilitāti; uzsver, ka robežšķērsošanas režīmam nebūtu jārada apgrūtinoši administratīvi vai finansiāli šķēršļi;

72. uzsver, ka ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst to jaukto ģimeņu bērnu vajadzībām, kurās tikai viens no vecākiem ir ES pilsonis, un paredzēt pienācīgus juridiskos mehānismus vecāku domstarpību risināšanai, piemēram, šķiršanās gadījumā;

73. uzskata, ka mobilitātes nolīgumiem, tostarp par bezvīzu režīmu ceļojumiem īstermiņa uzturēšanās nolūkā, vajadzētu balstīties uz nediskrimināciju starp ES dalībvalstīm un pilnīgu savstarpīgumu un tajos būtu jāiekļauj ES tiesību aktu kopums mobilitātes jomā, noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu un par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

74. uzskata, ka tālākai pilsoņu tiesību kodifikācijai, izmantojot juridiski saistošus noteikumus, ir jābūt turpmākā ES un AK nolīguma teksta neatņemamai daļai; uzskata, ka tam ir jāietver pārrobežu darba ņēmēju situācija, kuru pārvietošanās brīvība būtu jāgarantē, pamatojoties uz nediskrimināciju un savstarpīgumu; aicina apsvērt iespēju par labāku regulējumu attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem pētniecības, studiju, mācību, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu, viesaukles darba nolūkā un nolūkā veikt brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusā vajadzētu būt daļai no gaidāmā nolīguma un tos nevajadzētu atstāt iekšzemes regulējuma ziņā; atgādina, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Apvienotās Karalistes svarīgās nozares, piemēram, veselības aizsardzība vai lauksaimniecība, ir atkarīgas no ES darba ņēmējiem, tostarp sezonas darbaspēka;

Darbaspēks, mobilitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

75. pauž nožēlu par to, ka AK valdība vēl nav izpildījusi savu apņemšanos pieņemt jaunu Nodarbinātības likumu, un mudina AK to izdarīt pirms pārejas perioda beigām; šajā sakarībā jo īpaši norāda uz nesen pieņemtajiem ES tiesību aktiem, kuru transponēšanas termiņi ir pārejas periodā; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi novērst jebkādas nepilnības, proti, tādu situāciju, ka darba ņēmēju tiesības netiek aizsargātas ne ar esošajiem ES tiesību aktiem, ne AK Nodarbinātības likumu;

76. atgādina, ka ir svarīgi visos aspektos saglabāt personu, ko tas skar, esošās un turpmākās sociālā nodrošinājuma tiesības; aicina nolīguma sarunu vedējus noteikti piešķirt prioritāti šo pilsoņu/pavalstnieku tiesībām attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un visās nodaļās paredzēt sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumu pastāvīgu piemērošanu;

77. tomēr pauž nožēlu, ka nav paredzēti īpaši noteikumi par pārrobežu un robežšķērsojošo darba ņēmēju bezdarbnieka pabalstiem, un tādēļ mudina ES un AK izskatīt pienācīgus noteikumus attiecībā uz pārrobežu un robežšķērsojošo darba ņēmēju bezdarbnieka pabalstiem;

78. uzsver, ka ir svarīgi dinamiski vienoties par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju; uzsver, ka galīgā nolīguma noteikumos par personu mobilitāti ir jāparedz atbilstošas un stingras tiesības sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas jomā, kas ir saskaņā ar Politisko deklarāciju;

Datu aizsardzība

79. uzsver, ka datu aizsardzība ir svarīga gan kā pamattiesības, gan kā izšķiroši svarīgs elements, kas ļauj darboties digitālajai ekonomikai; norāda, ka saskaņā ar EST judikatūru, lai Komisija varētu paziņot par AK datu aizsardzības regulējuma pietiekamību, tai ir jāpierāda, ka AK nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir “pēc būtības līdzvērtīgs” ES tiesiskā regulējuma nodrošinātajam aizsardzības līmenim, tostarp datu tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm;

80. atgādina, ka Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumā ir paredzēts vispārējs un plašs atbrīvojums no datu aizsardzības principiem un datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu apstrādi imigrācijas nolūkos; pauž bažas, ka gadījumos, kad personu, kas nav AK pilsoņi, dati tiek apstrādāti saskaņā ar šo izņēmumu, tie netiek aizsargāti tādā pašā veidā kā AK pilsoņu dati un tas būtu pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679[15]; turklāt uzskata, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums par elektronisko telekomunikāciju datu saglabāšanu neatbilst attiecīgā ES acquis nosacījumiem, kā to interpretējusi EST, un tādējādi pašlaik neatbilst pietiekamības nosacījumiem;

81. uzsver un atbalsta to, lai turpmākās partnerības pamatā būtu apņemšanās ievērot pamattiesības, tostarp nodrošināt pienācīgu personas datu aizsardzību, kas ir nepieciešams nosacījums paredzētajai sadarbībai, un tiesībaizsardzības vienošanās automātiska apturēšana, ja Apvienotā Karaliste atceltu iekšzemes tiesību aktu, ar kuru kļūst piemērojama ECTK; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst Apvienotās Karalistes tiesiskajam regulējumam, novērtējot tā pietiekamības atbilstību ES tiesību aktiem; iestājas par to, lai tiktu ņemta vērā EST judikatūra šajā jomā, piemēram, Schrems lieta, kā arī ECT judikatūra;

82. uzskata, ka, ja Apvienotā Karaliste skaidri neapņemas īstenot ECTK un neakceptēs EST lomu, nebūtu iespējams nekāds nolīgums par tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās; pauž nožēlu, ka AK līdz šim ir atteikusies sniegt stingras garantijas attiecībā uz pamattiesībām un individuālajām brīvībām un ir uzstājusi, ka jāpazemina pašreizējie standarti un jāatkāpjas no saskaņotajiem datu aizsardzības mehānismiem, tostarp izmantojot masveida novērošanu;

83. aicina Komisiju ņemt vērā augstāk minētos elementus, novērtējot, cik pietiekams ir AK tiesiskais regulējums attiecībā uz personas datu aizsardzības līmeni, un pirms iespējamas Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesību aktu atzīšanas par atbilstošiem ES tiesību aktiem, kā tos interpretējusi EST, pārliecināties, ka AK ir atrisinājusi šajā rezolūcijā konstatētās problēmas; aicina Komisiju arī lūgt padomu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam;

Drošība, tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

84. atkārtoti norāda, ka būtu jāpanāk jūtams progress drošības, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, lai varētu panākt vienošanos par visaptverošu un efektīvu sadarbību, kas būtu abpusēji izdevīga ES un AK pilsoņu drošībai;

85. stingri nostājas pret AK pieprasījumu saņemt tiešu piekļuvi ES datu informācijas sistēmām tieslietu un iekšlietu jomā; šajā sakarībā vēlreiz uzsver, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij, kas neietilpst Šengenas zonā, nevar būt tieša piekļuve ES informācijas sistēmu datiem; brīdina, ka jebkādai informācijas, tostarp personas datu, apmaiņai ar Apvienoto Karalisti būtu jāpiemēro stingri aizsardzības, revīzijas un pārraudzības nosacījumi, tostarp tāds personas datu aizsardzības līmenis, kas līdzvērtīgs ES tiesību aktos paredzētajam līmenim;

86. norāda, ka Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) tiesību akti skaidri aizliedz trešo valstu piekļuvi sistēmai un ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt piekļuve SIS; atgādina, ka Padome 5. martā nāca klajā ar ieteikumu kopumu, lai novērstu nopietnus pārkāpumus, ko Apvienotā Karaliste pieļāvusi SIS piemērošanā, un ka AK savā atbildē izrādīja niecīgu vēlēšanos šos ieteikumus piemērot, un tādējādi ir pārkāpti ES tiesību akti;  uzskata, ka turpmākajai sadarbībai starp ES un Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā būtu jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos; uzsver, ka par šādu sadarbību var vienoties tikai tad, ja ir ieviesti stabili datu aizsardzības noteikumi un pastāv stingri izpildes mehānismi;

87. norāda, ka DNS datu automatizēta apmaiņa ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Prīmes sistēmu tika sākta tikai 2019. gadā un ka Padome gatavojas lemt par īstenošanas lēmuma pieņemšanu, kurš ļautu Apvienotajai Karalistei piedalīties daktiloskopijas datu automatizētajā apmaiņā; šajā sakarībā norāda, ka 2020. gada 13. maijā saskaņā ar bijušā trešā pīlāra aktu īpašo apspriežu procedūru Parlaments noraidīja Padomes lēmuma projektu, jo bija bažas par daktiloskopisko datu apmaiņas pilnīgu savstarpīgumu, datu aizsardzības garantijām un ļoti īso laiku tā piemērošanai; aicina Padomi rūpīgi apsvērt Parlamenta argumentus par noraidīšanu; atgādina sarunu dalībniekiem, ka Padomes lēmumi — ja tos pieņem —, ar kuriem atļauj šādu automatizētu datu apmaiņu, beigsies pārejas perioda beigās; uzsver, ka ir savlaicīgi jāvienojas par jaunu kārtību turpmākajām attiecībām, ņemot vērā informācijas apmaiņas nozīmi cīņā pret smagu un organizētu pārrobežu noziedzību un terorismu;

88. pauž bažas par to, ka Apvienotās Karalistes sarunu mandātā trūkst vērienīguma svarīgās jomās attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; uzskata, ka ES un AK varētu rast risinājumu, kas ļautu īstenot vērienīgākas pakāpes sadarbību nekā tā, kas paredzēta Eiropas Padomes Konvencijā par izdošanu;

Migrācija, patvērums un robežu pārvaldība

89. uzsver nepieciešamību vienoties par sadarbības noteikumiem attiecībā uz tādu valstspiederīgo migrāciju, kuri nav kādas no abām pusēm valstspiederīgie, vienlaikus ievērojot pamattiesības, respektējot cilvēka cieņu un atzīstot nepieciešamību aizsargāt visneaizsargātākās personas; atkārtoti aicina, lai šāda sadarbība ietvertu vismaz pasākumus, kas uzlabo drošas un likumīgas iespējas piekļūt starptautiskajai aizsardzībai, tostarp izmantojot ģimenes atkalapvienošanos;

90. uzsver, ka pusēm ir cieši jāsadarbojas, lai apkarotu cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas joprojām būs piemērojamas attiecībā uz AK un ES robežu;

91. uzstāj, ka Apvienotā Karaliste nevar selektīvi izvēlēties, kurus ES patvēruma un migrācijas acquis elementus tā vēlas paturēt;

92. atkārtoti uzsver, ka ir jāpieņem plāns par ģimenes atkalapvienošanos, kuram vajadzētu būt gatavam stāties spēkā pārejas perioda beigās;

93. kā daļu no šāda plāna — un arī plašākā skatījumā — Parlaments atgādina sarunu vedējiem par ES un AK pienākumu aizsargāt visus bērnus savā teritorijā un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC); aicina dalībvalstis pēc tam, kad AK būs iesniegusi konkrētus priekšlikumus, pilnvarot Komisiju risināt sarunas par plānu attiecībā uz patvēruma meklētāju ģimeņu atkalapvienošanos;

94. uzsver, cik svarīga ir koordinēta ES pieeja visos šajos jautājumos, jo Apvienotās Karalistes un atsevišķu dalībvalstu divpusējie nolīgumi par tādiem jautājumiem kā patvēruma meklētāju vai bēgļu ģimeņu atkalapvienošanās, pārcelšanas vai atpakaļuzņemšanas pasākumi var negatīvi ietekmēt ES patvēruma un migrācijas politikas saskaņotību; aicina gan ES, gan AK censties panākt līdzsvarotu un konstruktīvu pieeju visos šajos jautājumos;

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu

95. aicina ES un AK turpmākajā partnerības nolīgumā iekļaut noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) politiku, tostarp informācijas apmaiņas mehānismu; atgādina, ka Politiskajā deklarācijā ES un AK apņēmās pārsniegt Finanšu darbību darba grupas standartus AML/CFT jomā attiecībā uz faktisko īpašumtiesību pārredzamību un izbeigt anonimitāti, kas saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu, tostarp veicot klienta uzticamības pārbaudes;

96. aicina ES un AK jaunajā partnerības nolīgumā iekļaut īpašus noteikumus par atbildīgo finanšu un nefinanšu subjektu uzraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma kontekstā;

Nodokļu jautājumi

97. aicina ES un AK prioritāti noteikt koordinētu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; aicina puses vērsties pret kaitējošu nodokļu praksi, īstenojot sadarbības aktus saskaņā ar ES Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju AK ir ierindojusies saraksta augšgalā attiecībā uz rādītājiem, kas liecina, ka valstij ir iezīmes, kuras uzņēmumi var izmantot nodokļu apiešanas nolūkā; aicina turpmākajā nolīgumā īpaši pievērsties šim jautājumam; norāda, ka pēc pārejas perioda AK tiks uzskatīta par trešo valsti un Rīcības kodeksa jautājumu grupai uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos tā būs jāpārbauda saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas; aicina ES un AK nodrošināt pilnīgu administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu atbilstību PVN tiesību aktiem un PVN ieņēmumu aizsardzību un atgūšanu;

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

98. uzskata, ka Apvienotajai Karalistei būtu pilnībā jāpieskaņojas pašreizējam un turpmākajam ES klimata politikas satvaram, tostarp pārskatītajiem 2030. gada mērķiem, 2040. gada mērķiem un trajektorijām, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti;

99. uzskata, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievieš oglekļa cenu noteikšanas sistēma, kuras darbības joma un efektivitāte būtu vismaz tāda pati kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS), un līdz pārejas perioda beigām būtu jāpiemēro tie paši principi attiecībā uz ārējo kredītu izmantošanu; turklāt uzskata, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pieprasa savas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas sasaisti ar ES ETS, šāda pieprasījuma izskatīšanai būtu jāpiemēro šādi nosacījumi — Apvienotās Karalistes emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai nevajadzētu apdraudēt ES ETS integritāti, jo īpaši tās tiesību un pienākumu līdzsvaru, un tai būtu jāatspoguļo ES ETS darbības jomas un efektivitātes pastāvīgais pieaugums; uzsver, ka oglekļa cenu noteikšanas sistēma būtu jāizveido un jāievieš jau pirms balsojuma Parlamentā par to, vai dot piekrišanu nolīguma projektam;

100. uzsver, ka papildus kopēju standartu un mērķu pieņemšanai ir svarīgi nodrošināt pienācīgu gaisa un ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu Apvienotajā Karalistē; turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai AK īstenotu un izpildītu emisiju robežvērtības un citus noteikumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284,[16] un dinamiski pielāgotos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/75/ES[17], tostarp labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu atjauninājumiem;

Sabiedrības veselība

101. uzsver, ka, ja Apvienotā Karaliste vēlas tikt iekļauta to valstu sarakstā, kam ir atļauts eksportēt uz ES preces, uz kurām attiecas SFS pasākumi, tai būs pilnībā jāievēro ES prasības attiecībā uz šīm precēm, tostarp prasības attiecībā uz ražošanas procesiem; turklāt uzsver, ka būtu pilnībā jāievēro jo īpaši pārtikas produktu izcelsmes noteikumi un ka būtu jāpieņem skaidri noteikumi attiecībā uz pārtikas produktu pārveidošanu Apvienotajā Karalistē, lai nepieļautu ES prasību apiešanu, jo īpaši kontekstā ar iespējamiem BTN starp Apvienoto Karalisti un citām valstīm;

102. uzsver, ka Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES noteikumi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un augu aizsardzības līdzekļiem; uzskata, ka pusēm būtu jācenšas samazināt pesticīdu lietošanu un ar tiem saistītos riskus; uzsver, ka abām pusēm jācenšas samazināt antibiotiku izmantošanu dzīvnieku audzēšanā un arī turpmāk jāaizliedz to izmantošana augšanas veicināšanai un jāsamazina nepiemērota vai nevajadzīga lietošana cilvēkiem;

103. uzsver, cik svarīgi ir nepieļaut zāļu un medicīnas ierīču trūkumu; mudina valstu iestādes un ieinteresētās personas nodrošināt, ka līdz pārejas perioda beigām tiek pabeigts valstī reģistrēto zāļu pārdales process; aicina ES un AK ilgtermiņā sadarboties, lai nepieļautu, atklātu, sagatavotos un reaģētu uz konstatētiem un jauniem veselības drošības apdraudējumiem; šajā saistībā aicina turpināt sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti, lai efektīvi apkarotu Covid-19 pandēmiju; uzskata, ka gadījumā, ja viena no pusēm neveic atbilstošus pasākumus, lai novērstu veselības apdraudējumu, otra puse var pieņemt vienpusējus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību;

 104.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt ES tiesību aktu regulējumu farmācijas, medicīnas ierīču un ķīmisko vielu drošuma jomā, tostarp attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu piekļuvi zālēm un medicīnas ierīcēm, un uzsver, ka jebkurā gadījumā Apvienotās Karalistes uzņēmumiem tiktu piemēroti tie paši pienākumi, kas attiecas uz ārpussavienības valstu uzņēmumiem ārpus EEZ; turklāt uzsver, ka ir jāparedz stingri nosacījumi attiecībā uz SPS pasākumiem, kas pārsniedz PTO nolīgumā noteikto, lai aizsargātu ES iekšējo tirgu un jo īpaši patērētājus no jebkādiem riskiem, kas saistīti ar produktu importu vai eksportu attiecībā uz Apvienoto Karalisti;

Transports

105. uzsver, ka paredzētajai partnerībai, kas balstītos uz ciešām ekonomikas saitēm un kopējām interesēm, būtu jānodrošina nepārtraukta un netraucēta savienojamība visiem transporta veidiem, uz kuriem attiecas savstarpīguma princips, un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem, nodarbinātības un vides standartiem un pasažieru tiesībām; atgādina, ka tajā vajadzētu ietvert arī Lamanša tuneļa īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz drošības un atļauju režīma aspektiem;

106. uzskata, ka turpmākajā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti būtu jāparedz kopīgu interešu transporta projekti un jāveicina labi pārrobežu tirdzniecības un uzņēmējdarbības apstākļi, jo īpaši atvieglojot un palīdzot MVU uzņēmumiem izvairīties no jebkāda papildu administratīvā sloga;

107. uzskata, ka būtu jāparedz Apvienotās Karalistes dalība ES pārrobežu pētniecības un attīstības programmās transporta jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm;

108. atgādina, ka ir svarīgi, lai Komisija sarunās būtu vienīgā ES sarunu vedēja, un ka dalībvalstīm nav jāuzsāk nekādas divpusējas sarunas; tomēr mudina Komisiju galīgajā visaptverošajā nolīgumā pārstāvēt katras dalībvalsts intereses;

109. uzsver, ka tiesības un privilēģijas ietver pienākumus un ka piekļuves līmenim ES iekšējam tirgum būtu pilnībā jāatbilst regulatīvās konverģences apjomam un saistībām, par kurām panākta vienošanās attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu ievērošanu atklātai un godīgai konkurencei, balstoties uz Eiropas Savienībā piemērojamo kopējo standartu minimumu;

110.  atgādina, ka aviācija ir vienīgais transporta veids, kam nav nekādas juridiskas PTO alternatīvas gadījumā, ja līdz pārejas perioda beigām netiks panākta vienošanās;

111.  uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vērienīga un visaptveroša sadaļa par gaisa transportu, kas nodrošinātu ES stratēģiskās intereses un ietvertu atbilstīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, ieguldījumiem un darbības un komerciālo elastību (piemēram, kodu koplietošanu), ņemot vērā līdzsvarotas tiesības un pienākumus, un būtu jāiekļauj cieša sadarbība aviācijas drošības un gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

112.  uzsver, ka jebkurai iespējamai dažu tā sauktās “piektās brīvības” (gaisa satiksmes piektās brīvības) elementu piešķiršanai vajadzētu būt ierobežotai apjoma ziņā un ir jāiekļauj līdzsvaroti un atbilstīgi pienākumi Savienības interesēs;

113. norāda, ka pašreizējais Eiropas Transporta ministru konferences regulējums, kura pamatā ir limitēts atļauju skaits, nav piemērots ES un AK attiecībām, ņemot vērā kravu autopārvadājumu apjomu starp ES un AK; šajā saistībā uzsver, ka būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai novērstu sabiedriskās kārtības apdraudējumus un novērstu kravu autopārvadājumu un autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju satiksmes plūsmu traucējumus; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labākus tiešos jūras maršrutus no Īrijas uz kontinentu, tādējādi samazinot atkarību no Apvienotās Karalistes “tilta uz sauszemi”;

114.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes kravu pārvadātājiem nevar piešķirt tādas pašas tiesības un priekšrocības kā ES kravu pārvadātājiem attiecībā uz kravu autopārvadājumiem;

115. uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj tranzīta tiesības braucieniem ar kravu un bez tās no vienas puses teritorijas uz tās pašas puses teritoriju caur otras puses teritoriju;

116.  uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vienlīdzīgi konkurences apstākļi tādās jomās kā darbs, braukšanas un atpūtas laiks, transportlīdzekļu vadītāju norīkošana darbā, tahogrāfi, transportlīdzekļa masa un gabarīti, kombinētais transports un personāla apmācība, kā arī īpaši noteikumi, lai nodrošinātu salīdzināmu aizsardzības līmeni attiecībā uz pārvadātājiem un transportlīdzekļu vadītājiem;

117. mudina par prioritāti noteikt ES un AK jūras tirdzniecības raitu norisi un pasažieru, jūrnieku, krasta personāla un atkrastes personāla brīvu pārvietošanos; šajā sakarībā uzsver, ka ES un AK būtu jānodrošina, ka ir izveidotas pienācīgas robežu un muitas sistēmas, lai novērstu kavēšanos un traucējumus;

Kultūra un izglītība

118. uzskata, ka nolīgumā būtu skaidri jānorāda, ka tas veicinās kultūras un valodu daudzveidību saskaņā ar UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

119. atzinīgi vērtē to, ka sarunu norādēs ir skaidri norādīts, ka turpmākajās ES un AK attiecībās būtu jāietver arī dialogs un apmaiņa izglītības un kultūras jomā; aicina Komisiju, risinot sarunas par attiecīgiem mobilitātes noteikumiem, ņemt vērā kultūras nozares specifiku; turklāt pauž bažas par to, ka Komisijas publicētajā nolīguma teksta projektā izklāstītie noteikumi, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos uzņēmējdarbības nolūkā, neatbilst kultūras un radošo nozaru vajadzībām un var kavēt kultūras apmaiņas turpināšanu;

120. nešaubīgi atbalsta sarunu norādēs skaidri pausto, ka audiovizuālie pakalpojumi būtu jāizslēdz no ekonomiskās partnerības darbības jomas, un mudina Komisiju nelokāmi saglabāt savu nostāju;

121. uzsver, ka piekļuvi audiovizuālo pakalpojumu tirgum Savienībā var garantēt tikai tad, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES[18] tiek pilnībā īstenota tā, lai abām pusēm tiktu piešķirtas vienādas retranslācijas tiesības; atgādina, ka saturs, kura izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, arī pēc pārejas perioda beigām tiks klasificēts kā “Eiropas darbi” tik ilgi, kamēr darbi, kuru izcelsme ir trešās valstīs un valstīs ārpus EEZ, kuras ir Eiropas Padomes Konvencijas par pārrobežu televīziju līgumslēdzējas puses, tiks iekļauti “Eiropas darbu” satura kvotā;

122.  atzinīgi vērtē to jautājumu iekļaušanu, kuri saistīti ar nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu vai restitūciju to izcelsmes valstīm, un uzsver, ka minētajā jomā ir svarīgi turpināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti;

Finanšu pārvaldība un kontroles sistēma

123. prasa nodrošināt un ievērot Komisijas dienestu, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras piekļuves tiesības, kā arī Parlamenta pārbaudes tiesības; atgādina, ka EST ir jāatzīst par kompetento tiesu lietās, kas attiecas uz ES tiesību ievērošanu un interpretāciju;

Dalība Savienības programmās

124. iesaka Komisijai pievērst īpašu uzmanību šādiem piemērojamajiem principiem un noteikumiem saistībā ar līdzdalību Savienības programmās un horizontālajiem pasākumiem un pārvaldību:

a) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vispārējie principi un noteikumi, kas jānosaka kā daļa no paredzētās partnerības saistībā ar dalību ES programmās, ietver prasību Apvienotajai Karalistei veikt taisnīgu un atbilstošu finanšu iemaksu (gan dalības maksu, gan operatīvo ieguldījumu) visās programmās, kurās tā piedalās,

b) nodrošināt, ka vispārīgs noteikums attiecībā uz Apvienotās Karalistes dalību jebkurā programmā atbilst standarta nosacījumiem, ko piemēro trešo valstu dalībai, un tas attiecas uz visu attiecīgās programmas darbības laiku un visām programmas daļām, izņemot gadījumus, kad daļēja dalība ir pamatota konfidencialitātes apsvērumu dēļ; iesaka nodrošināt prognozējamību ES programmu dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, un stabilitāti budžeta piešķīrumu ziņā,

c) nodrošināt, ka Apvienotās Karalistes dalība ES programmās nenozīmē vispārēju neto pārvietojumu no ES budžeta uz Apvienoto Karalisti un ka ES var vienpusēji apturēt vai izbeigt Apvienotās Karalistes dalību jebkādā programmā, ja nav izpildīti dalības nosacījumi vai ja Apvienotā Karaliste neveic savu finanšu iemaksu,

d) nodrošināt, ka līgumā ar Apvienoto Karalisti ir iekļauti nepieciešamie pasākumi finanšu pārkāpumu, krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tādu citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, kuri skar Savienības finanšu intereses, un nodrošināt ES finanšu interešu aizsardzību;

125. jo īpaši uzskata, ka ir svarīga Apvienotās Karalistes dalība — saskaņā ar vispārējiem principiem attiecībā uz trešo valstu dalību Savienības programmās — tādās pārrobežu, kultūras, attīstības, izglītības un pētniecības programmās kā “Erasmus+”, “Radošā Eiropa”, “Apvārsnis”, Eiropas Pētniecības padome, programma “LIFE”, Eiropas transporta tīkls (TEN-T), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), Eiropas vienotā gaisa telpa (SES), Interreg, tādās kopīgās tehnoloģiju ierosmēs kā Clean Sky I un II, Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecības programma (SESAR), Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciji (ERIC), Galileo, Copernicus, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) atbalsta sistēma un publiskā un privātā sektora partnerības;

126. sagaida, ka nolīgums noregulēs Apvienotās Karalistes attiecības ar Euratom un ITER projektu un izstāšanās ietekmi uz aktīviem un pasīviem; turklāt sagaida, ka Apvienotā Karaliste turpinās ievērot augstus kodoldrošības, drošības un pretradiācijas aizsardzības standartus;

127. uzskata, ka tad, ja AK galu galā vēlētos piedalīties iekšējā tirgū, tai būtu jāveic iemaksa kohēzijas politikas fondos 2021.–2027. gada periodam, kā tas ir EEZ valstu gadījumā;

128. uzskata, ka jaunajā nolīgumā būtu jāņem vērā to ES reģionu vajadzības, kurus ietekmē AK izstāšanās no ES;

129. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionos turpinātu darboties programma PEACE un lai to neatkarīgi pārvaldītu Īpašo ES programmu struktūrvienība;

130. uzskata, ka būtu jāturpinās sadarbībai par abpusēju interešu jautājumiem starp ES tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, no vienas puses, un AK aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), no otras puses, jo īpaši Karību jūras un Klusā okeāna reģionā; prasa pieņemt īpašus noteikumus, kas ļautu īstenot turpmākus kopīgus projektus attiecīgi Eiropas Attīstības fonda un kohēzijas politikas fondu satvarā; kā arī to, ka ir jāsaglabā atbilstīgs atbalsta līmenis palikušajām aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

131. uzsver, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), darot pieejamus finanšu līdzekļus no ES budžeta, ir reāla solidaritātes izpausme, kad cita starpā ir nopietni ietekmēta ekonomika vienā vai vairākos ES vai kandidātvalsts reģionos;

132. uzsver, ka dalība programmās ir jāsaista ar pielāgošanos saistītām politikas jomām, piemēram, klimata vai kiberpolitikas jomā;

133. uzskata, ka abu pušu abpusējās interesēs būtu nolīgums par sadarbību enerģētikas jomā, kurš būtu saskaņots ar vispārējo līgumu par turpmākajām attiecībām un pamatotos uz stabilu pārvaldību un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem;

134. uzsver, ka ir jāturpina ES enerģētikas acquis piemērošana Ziemeļīrijā, lai tādējādi pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās nodrošinātu vienotā elektroenerģijas tirgus nepārtrauktību Īrijas salā;

135. uzskata, ka Apvienotā Karaliste arī turpmāk varētu būt svarīga ES kosmosa politikas partnere, uzsver, ka sarunās ir jārisina jautājums par Apvienotās Karalistes turpmāko piekļuvi ES kosmosa programmai, vienlaikus aizsargājot ES intereses un rīkojoties saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams trešo valstu dalībai ES kosmosa programmā;

Intelektuālais īpašums

136. uzsver, ka paredzētajā nolīgumā būtu jāietver stingri un izpildāmi pasākumi, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, autortiesību un blakustiesību, preču zīmju un rūpniecisko dizainparaugu, patentu un komercnoslēpumu, atzīšanu un augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz pašreizējo un turpmāko ES tiesisko regulējumu; uzskata, ka tam būtu arī jānodrošina ciešas divpusējas sadarbības iespēja starp Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un intelektuālā īpašuma birojiem Apvienotajā Karalistē;

Uzņēmējdarbības tiesības

137. norāda, ka, lai izvairītos no standartu pazemināšanas un nodrošinātu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā, ir vēlams paredzētajā nolīgumā iekļaut kopēju standartu minimumu attiecībā uz darbības izveidi un veikšanu, akcionāru, kreditoru vai darbinieku aizsardzību, uzņēmumu pārskatu sagatavošanas, revīzijas un pārredzamības noteikumiem, kā arī tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz pārstrukturēšanu un bankrotu vai maksātnespēju;

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, tostarp ģimenes lietās

138.  uzsver, ka tiesu iestāžu sadarbība civillietās ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu turpmāku tirdzniecības un uzņēmējdarbības mijiedarbību starp pilsoņiem un uzņēmumiem un lai nodrošinātu pusēm noteiktību un pietiekamu aizsardzību pārrobežu darījumos un citās darbībās; uzskata, ka tādēļ būtu rūpīgi jāizvērtē, vai Lugāno konvencija varētu būt pienācīgs risinājums, kas ļautu ES saglabāt kopējo līdzsvaru savās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, vai arī piemērotāks būtu jauns risinājums, kas varētu nodrošināt “dinamisku saskaņošanu” starp abām pusēm;

139. uzsver, ka paredzētajā nolīgumā būtu jārod jēgpilns un visaptverošs risinājums jo īpaši attiecībā uz laulības lietām, vecāku atbildību un citiem ģimenes jautājumiem; minētajā kontekstā norāda, ka visi paredzētā nolīguma savstarpējās izpildes noteikumi attiecībā uz ģimenes lietām būtu jābalsta ne tikai uz tiesu sistēmu savstarpējas uzticēšanās principu, bet arī uz noteiktu konstitucionālo garantiju un kopēju pamattiesību standartu esamību;

Sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība

140. norāda, ka Apvienotā Karaliste joprojām ir viena no lielākajām divpusējām līdzekļu devējām pasaulē un ka Eiropas Savienībai ir jāpievēršas iespējām sadarbībai ar Apvienoto Karalisti partnerības garā; pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES atstās nepilnības ES vispārējā attīstības sadarbības un humānās palīdzības politikā;

141. uzsver ES un Apvienotās Karalistes centrālo lomu kopīgu problēmu risināšanā ar attīstības politiku un humāno palīdzību; uzsver, ka šajā ziņā ir svarīgi censties sasniegt politikas saskaņotību attīstībai;

142. uzsver, cik svarīga ir stipra partnerība, kas ietver tiesībās balstītu pieeju, vienlaikus nodrošinot pastāvīgu apņēmību un sadarbību attiecībā uz IAM mērķu sasniegšanu, cilvēktiesībām, nabadzības izskaušanu, kā arī Parīzes nolīguma īstenošanu; turklāt uzsver, cik svarīgi ir saskaņoti reaģēt uz humanitārajām krīzēm un ievērot humānās palīdzības pamatprincipus,

143. pauž pārliecību, ka partnerību pēc Kotonū nolīguma darbības beigām un ES un Āfrikas stratēģiju var uzlabot, efektīvi sadarbojoties ar AK un balstoties uz AK spēcīgo klātbūtni Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka ES, AK un ĀKK valstīm būtu jāsadarbojas visos līmeņos saskaņā ar partnerības, solidaritātes un papildināmības principu;

Drošības politika un ārpolitika

144. norāda, ka Apvienotās Karalistes sarunu mērķos, kas publicēti 2020. gada 27. februārī, ir norādīts, ka ārpolitika tiks noteikta tikai plašākā draudzīgā dialogā un sadarbībā starp Apvienoto Karalisti un ES, pazeminot šo svarīgo jomu līdz tādu neinstitucionalizētu attiecību statusam, par kurām jāvienojas vēlāk;

145. ar nožēlu norāda, ka tas ir pretrunā Politiskās deklarācijas noteikumiem, kurā ir paredzēta vērienīga, plaša, dziļa un elastīga partnerība ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā un kurā ir aicināts izveidot turpmāku plašu, visaptverošu un līdzsvarotu ES un AK partnerību drošības jomā, un kurai Apvienotā Karaliste ir piekritusi;

146. atgādina ES nostāju, ka ārpolitikai, drošībai un aizsardzībai vajadzētu būt daļai no visaptveroša nolīguma, kas reglamentē ES un Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības;

147. pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste neizrāda vēlmi veidot attiecības ar Eiropas Savienību ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā un ka šīs jomas nepārprotami nebija ietvertas Apvienotās Karalistes mandātā un līdz ar to nav iedalītas nevienam no 11 sarunu galdiem;

148. atgādina, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir kopīgi principi, vērtības un intereses; uzsver, ka abu pušu interesēs ir saglabāt vērienīgu, ciešu un ilgstošu sadarbību, kurā ir ievērota ES autonomija, kopējas ārpolitikas un drošības politikas sistēmas veidā, pamatojoties uz LES 21. pantu un ņemot vērā ANO Statūtus un NATO šādās jomās:

a) miera veicināšana,

 

b) kopīga pieeja kopējām drošības problēmām un globālajai stabilitātei, tostarp Eiropas kaimiņvalstīs,

 

c) uz noteikumiem balstītas starptautiskas kārtības veicināšana,

d) demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana,

e)  cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība,

 

f) labklājības veicināšana pasaulē, ilgtspējīga attīstība, cīņa pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanas mazināšana;

149. konstatē, ka dziļi integrēta un koordinēta starptautiskā sadarbība starp ES un AK dotu milzīgu labumu gan abām pusēm, gan globālajai pasaules kārtībai kopumā, ņemot vērā to līdzīgās pieejas efektīvam multilaterālismam, gādājot par mieru, drošību un ilgtspēju, kā arī aizstāvot un īstenojot cilvēktiesības; ierosina, ka šāda koordinācija būtu jāreglamentē sistēmiskai platformai augsta līmeņa apspriedēm un koordinēšanai ārpolitikas jautājumos; uzsver parlamentu sadarbības globālo jautājumu risināšanā svarīgo nozīmi un pievienoto vērtību;

150. uzsver, ka nepieciešamība pēc ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas problēmu, piemēram, terorisma, kiberkara, krīzes kaimiņvalstīs, problēmu saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, dezinformācijas kampaņu un hibrīddraudu, kopīgiem risinājumiem ir būtiska abām pusēm; mudina īstenot efektīvu, savlaicīgu un savstarpēju dialogu, konsultācijas un koordināciju un apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem; un Apvienotās Karalistes un ES iestādēm ir jāveic to demokrātiska kontrole; atgādina, ka klasificētas informācijas apmaiņa jāorganizē konkrētā satvarā;

151. uzsver, ka no pārejas perioda beigām Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti bez  jebkāda īpaša satvara vai attiecībām, kas būtiski ietekmēs līdzšinējo sadarbību ārpolitikā un drošības politikā;

152. aicina ES un Apvienoto Karalisti stiprināt starptautisko mieru un stabilitāti, tostarp — izstrādājot kopīgas stratēģijas, lai stiprinātu ANO centienus miera uzturēšanā; aicina abas puses veicināt miera un dialoga kultūru kā līdzekli konfliktu novēršanai, konfliktu pārvarēšanai un konfliktu risināšanai, sieviešu un dzimumu tiesību aizsardzībai; atbalsta esošās sadarbības turpināšanu minētajās jomās; aicina īstenot sistemātisku preferenciālu sadarbību miera uzturēšanas operācijās; aicina padziļināt sadarbību starp ES un AK jautājumos, kas saistīti ar  demokrātijas attīstību, reformu procesiem un demokrātisku parlamentāro praksi trešās valstīs, tostarp vēlēšanu novērošanu;

153. norāda, ka ES ir ļoti ieinteresēta šādās ārlietu un drošības partnerattiecībās, ņemot vērā abpusējos ieguvumus, kas izriet no Apvienotās Karalistes un Francijas pastāvīgās vietas Drošības padomē, Apvienotās Karalistes un ES dalībvalstu ļoti sekmīgā diplomātiskā dienesta, kā arī no tā, ka Apvienotajai Karalistei ir spēcīgākie bruņotie spēki Eiropā;

154. ierosina turpmākās partnerattiecības balstīt uz ļoti ciešu un regulāru sadarbību un koordināciju ANO, jo īpaši ANO Drošības padomē un ANO Cilvēktiesību padomē;

155. uzsver drošības un attīstības savstarpējo svarīgo nozīmi; mudina ES un Apvienoto Karalisti cieši sadarboties ilgtspējīgas attīstības un humānās palīdzības jomā; atgādina abām pusēm, cik svarīgi ir apņemties sasniegt 0,7 % OAP/NKI mērķi un atbalstīt attīstības politikas saskaņotības principu; uzskata, ka pēc Kotonū sanāksmes partnerība un ES un Āfrikas stratēģija var gūt labumu no efektīvas sadarbības ar Apvienoto Karalisti, kas ievēro augstus sociālos, cilvēktiesību un vides aizsardzības standartus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī īstenotu Parīzes nolīgumu;

156. uzskata, ka ES un AK savstarpējās interesēs, ko vēl pastiprina to ģeogrāfiski tuvā atrašanās, ir sadarboties iedarbīgu un patiesi savietojamu aizsardzības spēju attīstīšanā, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā, par kuru būtu jānoslēdz administratīva vienošanās, un turpināt ļoti vērtīgo partnerību ar aizsardzību un ārējo drošību saistītās NATO un ES programmās, Galileo, kiberdrošības programmās un cīņā pret mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem, kā to parādīja pašreizējā Covid-19 pandēmija; atgādina, ka attiecībā uz dalību Galileo publiskajā regulētajā pakalpojumā ir gan iespējams, gan nepieciešams īpašs nolīgums; norāda arī, ka attiecībā uz gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu Apvienotā Karaliste varētu tikt iesaistīta saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti trešām valstīm; aicina ES un Apvienoto Karalisti izstrādāt kopīgu pieeju aizsardzības tehnoloģiju standartizācijai;

157. pauž cerību, ka Apvienotā Karaliste varēs turpināt iedibināto sadarbību un informācijas apmaiņu ar valstu iestādēm kiberdrošības jomā;

158. atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem Apvienotajā Karalistē pašlaik ir spēkā vairāki ierobežojoši pasākumi (sankciju režīmi); atzīst sankciju efektīvu izmantošanu attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saskaņā ar ANO Statūtiem; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei pēc izstāšanās joprojām būs pienākums piemērot ANO sankciju režīmus, un aicina AK turpināt saskaņot sankciju politiku ar ES; kā arī aicina izveidot pienācīgu mehānismu sankciju koordinēšanai starp abām pusēm un īstenot ciešu sadarbību sankciju jomā globālajos forumos, lai maksimāli palielinātu to ietekmi, nodrošinātu konverģenci un panāktu to, ka, veicinot kopīgās vērtības, tiek īstenotas un ievērotas abpusējās intereses;

159. mudina AK piedalīties attiecīgajās ES aģentūrās un uzņemties nozīmīgu lomu ES krīzes pārvarēšanas operācijās un KDAP misijās un operācijās, tostarp humānās palīdzības un glābšanas misijās, konfliktu novēršanā un miera uzturēšanā, militārajā konsultēšanā un palīdzībā un pēckonflikta stabilizācijā, kā arī pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektos, ja to uzaicina piedalīties, un uzsver, ka šādai dalībai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi, ievērojot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju, kā arī Apvienotās Karalistes suverenitāti, līdzsvarotu tiesību un pienākumu principu un pamatojoties uz efektīvu savstarpīgumu, tostarp taisnīgu un pienācīgu finansiālo ieguldījumu; aicina Komisiju un Eiropa Ārējās darbības dienestu regulāri informēt Parlamentu par politiskā dialoga procesu ar Apvienoto Karalisti un par galvenajiem informācijas apmaiņas par KDAP aspektiem un krīžu pārvaldību;

160. atgādina, ka efektīvs starptautisks ieroču kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas režīms ir pasaules un Eiropas drošības stūrakmens; atgādina, cik nozīmīga ir saskaņota un uzticama Eiropas stratēģija, kas attiecas uz daudzpusējām sarunām pasaules līmenī un reģionālu saspīlējumu mazināšanas un uzticības veicināšanas pasākumiem; atgādina par Apvienotās Karalistes svarīgo lomu, izstrādājot un izveidojot šādas normas, iestādes un organizācijas; aicina Apvienoto Karalisti izstrādāt kopīgu stratēģiju ar ES attiecībā uz minēto politikas jomu, proti, atbilstoši ANO atbruņošanās programmai; aicina Apvienoto Karalisti apņemties turpināt ievērot kritērijus, ka līdzvērtīgi Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP[19] apkopotajiem kritērijiem, un kopīgi ar Eiropas Savienību veicināt Ieroču tirdzniecības līguma, Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) universalizāciju un stingru īstenošanu un jaunā START līguma pagarināšanu;

161. uzsver, cik svarīga ir konsulārā un diplomātiskā sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, jo tā nodrošinātu reālu palīdzību abu pušu pilsoņiem un ļautu Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai sniegt saviem pilsoņiem iespēju saņemt konsulāro aizsardzību trešās valstīs, ja vienai no šīm abām pusēm nav diplomātiskās pārstāvniecības, saskaņā ar LESD 20. panta c) punktu;

162. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi militāro spēju un līdzekļu nozīmi, un Eiropas bruņotajiem spēkiem ir būtiska nozīme, atbalstot civilos centienus cīņā pret pandēmiju, vienlaikus veicot savus pamatuzdevumus; uzsver, ka šī pandēmija ir parādījusi, cik svarīga ir ES un Eiropas aizsardzības sadarbības stratēģiskā autonomija, lai ārkārtas situācijās aizsargātu Eiropas iedzīvotājus un veicinātu dalībvalstu izturētspēju; uzskata, ka ir jāievieš mehānismi, lai nodrošinātu ātru sadarbību starp Savienību un Apvienoto Karalisti, saskaroties ar līdzīga rakstura un mēroga krīzēm nākotnē; uzskata, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pieredzi, Eiropas militārajiem medicīnas dienestiem jāveido informācijas apmaiņas un atbalsta tīkls, lai veicinātu plašu Eiropas izturētspēju ārkārtas un krīzes situācijās; uzskata, ka Apvienotās Karalistes līdzdalība šādā Eiropas militārajā medicīnas tīklā nākotnē būtu savstarpēji izdevīga;

Institucionālie noteikumi un pārvaldība

163. norāda, ka visā nolīgumā ar Apvienoto Karalisti kā trešo valsti, tostarp noteikumos par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, konkrētiem nozaru jautājumiem un tematiskām sadarbības un zivsaimniecības jomām, būtu jāietver vienotas, saskaņotas un stabilas pārvaldības sistēmas kā visaptveroša satvara izveide, kas ietvertu kopīgu un pastāvīgu nolīguma uzraudzību un pārvaldību un pārredzamus strīdu izšķiršanas, atbilstības un izpildes panākšanas mehānismus, attiecīgā gadījumā paredzot sankcijas un pagaidu pasākumus attiecībā uz visu nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu;

164. uzskata, ka attiecībā uz turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti kopumā, tostarp jebkādiem papildinošiem nolīgumiem, kas varētu tikt noslēgti vēlākā posmā, būtu jāpiemēro vienots, visaptverošs un horizontāls pārvaldības mehānisms, vienlaikus nodrošinot saskanību ar Izstāšanās nolīguma noteikumiem un novēršot neefektivitāti; norāda, ka strīdu izšķiršanas mehānismam vajadzēs būt stabilam un tam būtu jāparedz pakāpeniskas sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja ir konstatēts, ka viena no pusēm pārkāpj nolīgumu, un ka šādam mehānismam būs jānodrošina efektīvi, ātri īstenojami un atturoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi; uzsver, ka Parlaments turpinās cieši uzraudzīt visu noteikumu īstenošanu; atgādina, ka Apvienotā Karaliste kā bijusī dalībvalsts ir izveidojusi nozīmīgas institucionālās sadarbības un dialoga struktūras ar ES, kurām būtu jāatvieglo šādu horizontālu pasākumu īstenošana; atkārtoti uzsver, ka ES no Apvienotās Karalistes sagaida vērienīgākus mērķus attiecībā uz pārvaldību, lai izveidotu stabilu turpmāko partnerību;

165. uzstāj, ka, ievērojot abu pušu autonomiju, minētajā pārvaldības sistēmā ir absolūti nepieciešams pilnībā saglabāt ES lēmumu pieņemšanas un tiesību un tiesu sistēmas autonomiju, tostarp Parlamenta un Padomes kā ES tiesību aktu likumdevēju lomu, un EST kā vienīgās ES tiesību aktu un ES Pamattiesību hartas interpretētājas lomu; uzskata, ka attiecībā uz noteikumiem, kas balstīti uz ES tiesību jēdzieniem, pārvaldības kārtībai jāparedz vēršanās Eiropas Savienības Tiesā;

166. atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Parlamentāro partnerattiecību asambleju Eiropas Parlamenta deputātiem un Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem — ar tiesībām saņemt informāciju no Partnerības padomes un sniegt tai ieteikumus, un uzsver, ka nolīgumam būtu jānodrošina juridiskais pamats noteikumiem, kas ļauj institucionāli izveidot minēto struktūru;

167. prasa, lai tiktu respektēta Parlamenta loma regulatīvās sadarbības noteikumu īstenošanas kontekstā, lai nodrošinātu, ka tas var īstenot pienācīgu politisko uzraudzību un ka tiek garantētas Parlamenta kā vienas no likumdevējām iestādēm tiesības un prerogatīvas; atgādina par Parlamenta tiesībām saņemt informāciju par nolīguma pārskatīšanas kārtību;

168. uzsver, ka saskaņā ar Politiskās deklarācijas 125. pantu uz nolīgumu kopumā būtu jāattiecina noteikumi par pilsoniskās sabiedrības dialogu, ieinteresēto personu iesaistīšanu un abu pušu apspriešanos, kam jo īpaši būtu jāietver sociālie partneri, tostarp organizācijas un darba ņēmēju apvienības, kas pārstāv gan ES pilsoņus, kuri dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē, gan Apvienotās Karalistes pilsoņus Eiropas Savienībā; uzstāj, ka ir jāizveido vietējās konsultantu grupas, kas uzraudzītu nolīguma īstenošanu;

169. atbalsta Apvienotās Karalistes turpmāku dalību trešās valsts novērotājas statusā bez lēmumu pieņemšanas lomas ES neregulatīvās aģentūrās, piemēram, transporta, vides vai nodarbinātības jomā, kā arī iespējamus Apvienotās Karalistes sadarbības nolīgumus ar līdzīgām regulatīvām aģentūrām, piemēram, Eiropas Ķimikāliju aģentūru, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai apmainītos ar datiem, paraugpraksi un zinātnes atziņām; atkārtoti aicina Komisiju, apsvērt iespējamo turpmāko praktisko sadarbību starp AK iestādēm un ES aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts, kas nav Šengenas zonā, un kā būtiski nozīmīga partnera cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību statusu;

°

° °

170. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Komisijai un informēšanas nolūkā Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

 

PASKAIDROJUMS

 

Vispārējais konteksts un Parlamenta loma

 

Saistībā ar notiekošajām sarunām par partnerības nolīgumu ar bijušo dalībvalsti un neraugoties uz vērienīgo krīzi pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Eiropas Parlaments joprojām ir apņēmies pildīt uzdevumus, kas tam noteikti Līgumos attiecībā uz sarunām par starptautiskiem nolīgumiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pants paredz, ka jebkura starptautiska nolīguma noslēgšanai starp ES un trešo valsti ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Lai Parlaments savu piekrišanu varētu dot, tas ir jāiesaista sarunu procesā, to regulāri un pilnībā informējot.

 

Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar juridisko noteiktību un skaidrību, ko paredz Izstāšanās līgums, kurā risināti trīs fundamentāli nošķiršanas jautājumi: pilsoņu tiesības, Īrijas robežu jautājums  un Apvienotās Karalistes saistību pret Eiropas Savienību izpilde. Šie jautājumi Parlamentam ir bijuši ļoti svarīgi kopš sarunu sākuma, tāpat kā to starptautisko saistību statusa precizēšana, kuras Apvienotā Karaliste bija uzņēmusies kā ES dalībvalsts, juridiskās noteiktības garantijas juridiskajām personām, un ES Tiesas loma. Parlaments joprojām ir apņēmies nodrošināt pienācīgu parlamentāro kontroli pār Izstāšanās līguma noteikumu īstenošanu.

 

Ņemot vērā to, ka sarunas ar bijušo dalībvalsti ir nepieredzēti sarežģītas un svarīgas, Parlaments ir izveidojis īpašu struktūru, kuras uzdevums ir koordinēt Parlamenta argumentāciju un reakciju sarunās, proti, Apvienotās Karalistes Koordinācijas grupu (UKCG). To vada Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētājs, un tās sastāvā ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) priekšsēdētājs, Drošības un aizsardzības apakškomitejas (SEDE) priekšsēdētājs, INTA komitejas referents un AFET komitejas referents par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām, pa vienam pārstāvim no katras politiskās grupas un Komiteju priekšsēdētāju konferences (KPK) priekšsēdētājs.

 

Ieteikuma pamatojums

 

Šie ieteikumi, ko attiecībā uz sarunām par jaunu partnerību starp ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 114. pantu izstrādājuši AFET un INTA komiteju kā vadošo komiteju līdzreferenti, ir izstrādāti ļoti svarīgā sarunu posmā. Pēc 2020. gada 12. februāra rezolūcijas un oficiālo sarunu sākuma marta sākumā Parlaments plāno pieņemt šos ieteikumus ar galīgo plenārsēdes balsojumu jūnijā pirms augsta līmeņa konferences un Eiropadomes jūnija sanāksmes, kurās tiks izvērtēts sarunu progress.

 

Tā kā sarunas ir ļoti sarežģītas, Parlamenta specializēto komiteju augsti novērtētās zināšanas ir ārkārtīgi svarīgas šā teksta saturam. Tāpēc šie ieteikumi garantē arī atzinumu sniedzošo komiteju pilnīgu iesaistīšanos saskaņā ar Parlamenta procedūrām un ir sagatavoti, UKCG paspārnē iesaistot Eiropas Parlamentu veidojošās politiskās grupas. To specializētajām zināšanām bija izšķirīga nozīme, novērtējot ekonomisko partnerību, galveno uzmanību pievēršot tirdzniecībai un pamatā esošajiem vienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem, kā arī turpmākajai partnerībai šajās konkrētajās jomās: zivsaimniecība, datu aizsardzība, klimata pārmaiņas un vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums, pilsoņu tiesības, finansiālie aspekti, transports, enerģētika, tostarp civilā kodolenerģētika, drošība un ārlietas, un Apvienotās Karalistes dalība Savienības programmās.

 

Saturiskā ziņā ieteikumos visaptverošā veidā ir skarta virkne svarīgu tematu, piemēram, vispārējie principi, Izstāšanās līguma īstenošana, ekonomiskā partnerība, tirdzniecība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, konkrētu nozaru jautājumi, ārpolitika un drošība, kā arī galvenie pārvaldības aspekti. Tie sniedz Parlamenta vērtējumu gan par Izstāšanās līguma īstenošanu, gan par sarunu gaitu, un tādējādi kalpos kā Parlamenta ieguldījums augsta līmeņa konferencē un Eiropadomes jūnija sanāksmē. Ir svarīgi arī uzsvērt, ka ar šiem ieteikumiem Parlaments izsaka stingru atbalstu un atzinību konstruktīvajam darbam, ko veic Komisijas Apvienotās Karalistes darba grupa, kuru vada ES galvenais sarunu vedējs Michel Barnier. Eiropas Savienība vienoti atbalsta un arī turpinās atbalstīt savu galveno sarunu vedēju.

 

Par Izstāšanās līguma īstenošanu un Apvienoto komiteju

 

Nozīmīga šo ieteikumu daļa pievēršas tam, cik svarīga ir parlamentārā kontrole pār Izstāšanās līguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pilsoņu tiesībām un Protokolu par Īriju un Ziemeļīriju. Komisijas sarunu nostāja ir tāda, ka pastāv tieša saikne starp Izstāšanās līguma pienācīgu īstenošanu un Apvienotās Karalistes uzticamību sarunās par turpmākajām attiecībām.

 

Tāpēc ieteikumos pausts gandarījums par darbu, ko veic Apvienotā komiteja, kuru no ES puses vada Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maroš Šefčovič. Apvienotā komiteja ir ļoti svarīga struktūra, kas uzrauga Izstāšanās līguma īstenošanu. Šajā sakarā pienācīgs Parlamenta novērtējums ir būtisks arī Apvienotās komitejas un tās sešu specializēto komiteju darba sekmīgai norisei. Visās galvenajās jomās ir vajadzīgas pietiekamas garantijas, ka Izstāšanās līguma īstenošana norit sekmīgi, un tās būtu jāsaņem līdz pārejas perioda beigām.

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (5.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Nicolae Ştefănuță

Reglamenta 56. pants

 

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā trešai valstij nevar būt tādas pašas tiesības kā dalībvalstij un tā nevar izmantot tādas pašas priekšrocības kā dalībvalsts; tā kā Savienībai būtu jāapsver Apvienotās Karalistes dalība Savienības programmās, ņemot vērā Savienības un tās iedzīvotāju stratēģiskās un finansiālās intereses; tā kā, pieņemot jebkādu lēmumu par Apvienotās Karalistes dalību šādās programmās, būtu jāņem vērā visi attiecīgie paredzētās partnerības aspekti, jo minētajai partnerībai būtu jāveido saskaņota struktūra; tā kā Apvienotajai Karalistei būtu jāpilda visas finansiālās saistības, par kurām panākta vienošanās Izstāšanās līgumā;

B. tā kā jebkādai Apvienotās Karalistes dalībai Savienības programmās būtu jāatbilst visiem attiecīgajiem dalības noteikumiem, mehānismiem un nosacījumiem, kas paredzēti atbilstošajos juridiskajos pamatos; tā kā līdz ar to un citu aspektu starpā būtu jānodrošina taisnīgs līdzsvars attiecībā uz Apvienotās Karalistes iemaksām un ieguvumiem un Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz jebkādu programmu; tā kā vajadzētu būt maksimālai skaidrībai par pakāpi, kādā Apvienotā Karaliste piedalās programmās;

C. tā kā, ja pārejas periods tiek pagarināts, Apvienotā Karaliste tiks uzskatīta par trešo valsti saistībā ar to Savienības programmu un darbību īstenošanu, attiecībā uz kurām notikusi saistību uzņemšanās nākamajā DFS, par kuras apjomu lems saskaņā ar Izstāšanās līgumu izveidotā Apvienotā komiteja;

D. tā kā ir nepieciešams aizsargāt Savienības finanšu intereses, tostarp ar revīzijām un izmeklēšanām, ko veic Komisija, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūra (EPPO) un Eiropas Revīzijas palāta, un īstenojot Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesības;

E. tā kā politiskajā paziņojumā Savienība un Apvienotā Karaliste atgādināja par kopīgo apņemšanos izveidot turpmāku programmu PEACE PLUS, jaunajā programmā saglabājot pašreizējos finansējuma samērus;

F. tā kā Apvienotā Karaliste savā pilnvarojumā paziņo, ka apsvērs dalību uz ierobežotu laiku atsevišķās programmas Erasmus+ daļās,

1. iesaka Komisijai:

a) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vispārējie principi un noteikumi, kas jānosaka kā daļa no paredzētās partnerības saistībā ar dalību Savienības programmās, ietver prasību Apvienotajai Karalistei veikt taisnīgu un atbilstošu finanšu iemaksu (gan dalības maksu, gan operatīvo ieguldījumu) visās programmās, kurās tā piedalās;

b) nodrošināt, ka vispārīgs noteikums attiecībā uz Apvienotās Karalistes dalību jebkādā programmā, ir dalība visā programmā, izņemot, ja daļēja dalība ir pamatota ar tādiem apsvērumiem kā konfidencialitāte, un ka jebkāda dalība ir uz visu attiecīgās programmas termiņu; jo īpaši iesaka Komisijai nepiekrist Apvienotās Karalistes daļējai dalībai programmā Erasmus+ vai dalībai uz īsāku termiņu nekā viss DFS paredzētais programmas darbības laiks un nodrošināt prognozējamību Savienības programmu dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un stabilitāti budžeta piešķīrumu ziņā;

c) sniegt priekšlikumus par Apvienotās Karalistes iestāžu un Savienības aģentūru sadarbības īstenošanas kārtību, ņemot vērā, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nebūs nekādu lēmumu pieņemšanas pilnvaru attiecībā uz Savienības aģentūrām;

d) nodrošināt, ka Apvienotās Karalistes dalība Savienības programmās nenozīmē vispārēju neto pārvietojumu no Savienības budžeta uz Apvienoto Karalisti un ka Savienība var vienpusēji apturēt vai izbeigt Apvienotās Karalistes dalību jebkādā programmā, ja nav izpildīti dalības nosacījumi vai ja Apvienotā Karaliste neveic savu finanšu iemaksu;

e) nodrošināt, ka līgumā ar Apvienoto Karalisti ir iekļauti nepieciešamie pasākumi finanšu pārkāpumu, krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tādu citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, kuri skar Savienības finanšu intereses;

f) izvērtēt visus iespējamos scenārijus un sagatavoties tiem, arī pārejas perioda pagarinājumam un no tā izrietošajām Apvienotās Karalistes finansiālajām saistībām, lai nodrošinātu pareizu Savienības budžeta finanšu pārvaldību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	4.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valerie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damian Boeselager, Petros Kokkalis

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

	+
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Johan Van Overtveldt, Bogdan Rzońca,
GUE/NGL	Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis
ID	Hélène Laporte
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig
RENEW	Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valerie Hayer, Moritz Körner Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Robert Biedroń, , Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu Nils Ušakovs
VERTS/ALE	Rasmus Andresen, David Cormand, Francisco Guerreiro, Damian Boeselager
NI	Ioannis Lagos

 

	-

 

	0
ID	Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS (25.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pedro Silva Pereira

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina par 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību[20] un 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[21]; ņem vērā to, ka sarunas par turpmākajām attiecībām joprojām ir ļoti agrīnā posmā, un uzsver koronavīrusa krīzes būtisko ietekmi uz šo procesu un tā grafiku;

2. uzsver, ka Izstāšanās līguma, tostarp Protokola par Ziemeļīriju, pilnīga īstenošana, kas nodrošina, ka Īrijas salā nebūs stingras robežas, ir ES un Apvienotās Karalistes jaunās partnerības priekšnoteikums un pamatelements; pauž bažas par Apvienotās Karalistes valdības paziņojumiem, kas liecina par politiskās gribas trūkumu pilnībā ievērot savas Izstāšanās līgumā paredzētās saistības, proti, attiecībā uz robežkontroli Īrijas jūrā; norāda, ka Apvienotā komiteja šajā jautājumā nesniedza konkrētus apliecinājumus; uzsver, ka šajās sarunās būtiska ir pušu savstarpēja uzticēšanās;

3. norāda, ka ES un Apvienotā Karaliste joprojām paliks tuvi kaimiņi un tām arī turpmāk būs daudzas kopīgas intereses; uzsver ES un Apvienotās Karalistes ekonomikas ievērojamo integrācijas un savstarpējās atkarības līmeni; atgādina, ka tagad, kad Apvienotā Karaliste ir izstājusies no ES, tā joprojām ir viena no ES tuvākajiem sabiedrotajiem, NATO partnere un nozīmīga tirdzniecības partnere; tādēļ uzstāj, ka jebkādā nolīgumā par jaunām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām ir jāņem vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts statuss un tam ir jābūt saskaņotam un pielāgotam abu pušu ģeogrāfiskajam tuvumam un abu pušu ekonomiku augstajai savstarpējās sasaistes pakāpei; atgādina, ka politiskā deklarācija, kas balstīta uz pastāvošajām unikālajām attiecībām, ir pamats vērienīgai, plašai, padziļinātai un elastīgai partnerībai;

4. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iesniegusi un publicējusi visaptverošu tiesību akta priekšlikumu par jaunu partnerību, kas kopumā atbilst tās sarunu pilnvarām un Parlamenta rezolūcijai; mudina Komisiju turpināt nodrošināt pārredzamību likumdevējiem, finanšu pakalpojumu nozarei un patērētājiem un pauž dziļu nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes valdība ir atteikusies pieņemt līdzīgu pārredzamības līmeni; uzsver, ka skaidrība un noteiktība ir izšķiroši svarīgas uzņēmējdarbības nepārtrauktībai un netraucētai pakalpojumu sniegšanai patērētājiem, kā arī tirgus nestabilitātes novēršanai;

5. norāda uz būtiskām atšķirībām, kas šajā sarunu sākotnējā posmā vērojamas starp abām pusēm, tostarp attiecībā uz apspriežamā dokumenta darbības jomu un juridisko struktūru; pauž dziļas bažas par Apvienotās Karalistes valdības plānotās turpmākās partnerības ierobežoto darbības jomu un norāda, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi neatbilst tās Izstāšanās līgumā un politiskajā deklarācijā paredzētajām saistībām;

6. uzskata, ka Apvienotās Karalistes un ES ģeogrāfiskais tuvums un pašreizējā savstarpējā ekonomiskā atkarība ir faktori, kuru dēļ pušu abpusējās interesēs ir veidot jauno ekonomisko partnerību tā, lai tā būtu vērienīga un uzticama un aptvertu pēc iespējas vairāk nozaru; uzsver, ka jebkurā gadījumā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāaizsargā ES standarti, lai izvairītos no pēc iespējas zemāku standartu noteikšanas un negodīgām pret konkurenci vērstām priekšrocībām, kas tiek panāktas, samazinot aizsardzības līmeni vai ieviešot citas regulējuma atšķirības; uzsver to, ka publiskā iepirkuma procedūrām arī turpmāk vajadzētu būt savstarpēji atvērtām un tas būtu jānosaka par priekšnosacījumu, lai nodrošinātu efektīvus vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pusēm; uzskata, ka jebkuram jaunam regulējumam būtu jāaizsargā godīga konkurence, darba ņēmēju tiesības, ES finanšu stabilitāte, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība, zināšanu nozarēm sniegto stimulu un atbalsta pārredzamība, vienotā tirgus integritāte un apņemšanās cīnīties pret klimata pārmaiņām, kas garantē, ka netiek pazemināts pašreizējais aizsardzības un standartu līmenis; uzsver, ka pieņemtajam regulējumam ir jābūt skaidram un pārredzamam un tas nedrīkst radīt nesamērīgu slogu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); aicina puses turpmākajā nolīgumā saglabāt šo uzņēmumu vajadzības un intereses, jo īpaši attiecībā uz tirgus piekļuves atvieglošanu, tostarp, bet ne tikai, tehnisko standartu un racionalizētu muitas procedūru saderību; jo īpaši norāda uz iespējamiem ekonomikas izkropļojumiem Īrijas pierobežā, jo nepastāv pilnībā vienlīdzīgi konkurences noteikumi, it sevišķi attiecībā uz darba un sociālajiem standartiem; uzsver to, ka ir svarīgi saglabāt ciešu un strukturētu sadarbību regulējuma un uzraudzības jautājumos gan politiskā, gan tehniskā līmenī, vienlaikus ievērojot ES regulatīvo režīmu un lēmumu pieņemšanas autonomiju;

7. uzskata, ka turpmākajai partnerībai ir jānodrošina augsts vides, darba un sociālās aizsardzības līmenis un tā nedrīkst apdraudēt turpmākās iniciatīvas šāda aizsardzības līmeņa paaugstināšanai; šajā sakarībā atbalsta klauzulu par klimata aizsardzības līmeņa nepazemināšanu un mudina abas puses pastiprināt pasākumus un sadarboties jautājumos, kas saistīti ar ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, veicinot aprites ekonomiku un sekmējot iekļaujošu zaļo un sociālo izaugsmi; atzinīgi vērtē pušu apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt mērķi par klimatneitralitāti visā ekonomikā un pielāgot savu politiku ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķiem; aicina veidot regulāru politisko dialogu, lai uzraudzītu Parīzes nolīguma un IAM īstenošanu;

8. aicina nodrošināt stingras un visaptverošas garantijas tādās jomās kā konkurence, valsts atbalsta kontrole, valstij piederoši uzņēmumi, pretmonopola pasākumi un uzņēmumu apvienošanās kontrole, lai nodrošinātu un ieviestu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Apvienotās Karalistes un ES ekonomikai un novērstu un aizliegtu negodīgu konkurenci un tirdzniecības izkropļojumus; uzsver nepieciešamību ievērot kopējus augstus standartus konkurences tiesību un valsts atbalsta kontroles jomā; uzsver nepieciešamību nodrošināt ieguldītāju un patērētāju aizsardzību, vienotā tirgus integritāti un Apvienotās Karalistes pielāgošanos ES konkurences un valsts atbalsta noteikumiem; aicina efektīvi īstenot un nodrošināt korektīvus pasākumus, kā aprakstīts ES līgumos;

9. uzskata, ka saistībā ar finanšu pakalpojumiem ES regulatīvais un uzraudzības dialogs ar Apvienoto Karalisti būtu jāveido, pamatojoties uz brīvprātīgu regulatīvo dialogu starp politikas veidotājiem, regulatoriem un uzraudzītājiem, lai veicinātu regulējuma saskaņošanu un dalītos ar uzraudzības problēmām un paraugpraksi, tostarp attiecībā uz jauniem inovatīviem pakalpojumiem un abpusēju interešu jautājumiem; uzskata, ka turpmākajā nolīgumā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par sadarbību starp Eiropas uzraudzības iestādēm un Apvienotās Karalistes finanšu uzraudzības iestādēm, lai regulāri ziņotu par izmaiņām tiesiskajā regulējumā un tā īstenošanā; atzīst, ka ES finanšu ekosistēma ir cieši saistīta ar pakalpojumiem, ko sniedz Apvienotās Karalistes bankas un tirgus infrastruktūras; uzskata, ka būtu jācenšas saglabāt vienmērīgu sadarbības līmeni, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ierobežot Apvienotās Karalistes regulējuma atšķirības finanšu pakalpojumu jomā, tādējādi saglabājot integrētus kapitāla tirgus un ES finanšu iestāžu piekļuvi atbilstošai tirgus infrastruktūrai Apvienotajā Karalistē;

10. atgādina, ka atļauju piešķiršanas tiesības, kuru pamatā ir savstarpēja atzīšana, saskaņoti prudenciālie noteikumi un uzraudzības konverģence iekšējā tirgū, pēc pārejas perioda beigām vairs nebūs piemērojamas ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, jo Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti; uzsver, ka pēc tam piekļuve Eiropas finanšu tirgum ir jābalsta uz ES autonomo līdzvērtības sistēmu; tomēr atgādina, ka lēmumu par līdzvērtību darbības joma ir ierobežota; uzsver, ka piesardzības apsvērumu dēļ un nolūkā nodrošināt finanšu stabilitāti varētu noteikt un saglabāt īpašus papildu pasākumus un prasības; uzsver, ka visās turpmākajās partnerībās ar Apvienoto Karalisti būtu jāiekļauj stingri prudenciāli izņēmumi, lai juridiski garantētu abu pušu tiesības nodrošināt regulējumu sabiedrības interesēs;

11. uzsver, ka ES tiesību aktos ir paredzēta iespēja uzskatīt trešo valstu noteikumus par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz proporcionālu un uz risku balstītu analīzi; uzsver, ka līdzvērtības pārbaudes ir tehnisks process, kura pamatā vajadzētu būt skaidriem, objektīviem un pārredzamiem kritērijiem; atgādina par savu nostāju ziņojumā par attiecībām starp ES un trešām valstīm attiecībā uz finanšu pakalpojumu regulējumu un uzraudzību, proti, to, ka lēmumi par finanšu pakalpojumu līdzvērtību būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem; šajā sakarībā norāda, ka Komisija izvērtēs Apvienotās Karalistes finanšu noteikumu līdzvērtību un ka līdzvērtību varēs piešķirt tikai tad, ja Apvienotās Karalistes regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti būs pilnībā līdzvērtīgi ES noteikumiem un standartiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka politiskajā deklarācijā, kurā izklāstīts satvars turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, puses ir paudušas apņemšanos censties pabeigt līdzvērtības novērtējumus līdz 2020. gada jūnija beigām; mudina abas puses turpināt centienus sasniegt šo mērķi; uzskata, ka gadījumā, ja Apvienotajai Karalistei tiktu piešķirta līdzvērtība, būtu jācenšas to saglabāt, taču atgādina, ka ES var jebkurā laikā vienpusēji atsaukt līdzvērtības statusu;

12. norāda, ka izmaiņas, kas ieguldījumu brokeru sabiedrību līdzvērtības regulējumā tika ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām[22], liek Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzraudzīt “regulatīvās un uzraudzības tendences, izpildes nodrošināšanas prakses un citas attiecīgas tirgus norises trešās valstīs”; norāda, ka šādi noteikumi varētu tikt izmantoti kā pamats efektīvam uzraudzības režīmam;

13. atgādina, ka Apvienotajā Karalistē tiek veikta tīrvērte ievērojamam daudzumam atvasināto instrumentu ar euro denomināciju, kas, iespējams, varētu ietekmēt Eiropas Savienības finanšu stabilitāti; atzinīgi vērtē jauno uzraudzības režīmu, kas tika ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2019/2099 par CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām[23]; aicina jaunizveidoto centrālo darījumu starpnieku (CCP) uzraudzības komiteju izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai aizsargātu finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, un aicina Komisiju apsvērt līdzīgu pieeju attiecībā uz citām jomām, kas izveidotas Apvienotās Karalistes tirgvedības, tīrvērtes vai euro valūtā denominētu finanšu instrumentu parakstīšanas jomā;

14. atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt sistēmu ātrai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp ES un Apvienoto Karalisti, lai novērstu, atklātu un sodītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; aicina puses turpmākajā partnerības nolīgumā iekļaut noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) politiku, tostarp informācijas apmaiņas mehānismu; atgādina, ka politiskajā deklarācijā ES un Apvienotā Karaliste apņēmās pārsniegt Finanšu darbību darba grupas standartus AML/CFT jomā attiecībā uz faktisko īpašumtiesību pārredzamību un izbeigt anonimitāti, kas saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu, tostarp veicot klienta uzticamības pārbaudes; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro starptautiskie standarti un jāturpina ievērot ES noteikumus un standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, kas aizvien tiek pilnveidoti un kas dažos aspektos paredz lielāku aizsardzību un pārredzamību nekā pašreizējie starptautiskie standarti; atgādina, ka pastāv ES saraksts ar trešām valstīm, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmās ir stratēģiskas nepilnības, un mudina Apvienoto Karalisti kopā ar tās aizjūras teritorijām pēc pārejas perioda pastāvīgi apņemties īstenot ES regulējumu AML/CFT jomā;

15. atzinīgi vērtē prasības, kas uzskaitītas LAW.AML.130. pantā un LAW.AML.131. pantā Komisijas 2020. gada 18. marta Nolīguma par jaunām partnerattiecībām ar Apvienoto Karalisti teksta projektā[24] par juridisko vienību un juridisko veidojumu faktisko īpašumtiesību pārredzamību; atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai abas puses nodrošinātu, ka centrālajos reģistros ietvertā informācija ir pieejama saskaņā ar tiem pašiem standartiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā (ES) 2018/843 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai[25], jo īpaši ņemot vērā tās 42. apsvērumu par likumīgu interešu jēdzienu;

16. aicina abas puses jaunajā partnerības nolīgumā iekļaut īpašus noteikumus par atbildīgo finanšu un nefinanšu subjektu uzraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma kontekstā; atgādina par Komisijas paziņojumu “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” (COM(2019)0360) un tās ziņojumu par novērtējumu attiecībā uz nesenajiem iespējamiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, kuros iesaistītas ES kredītiestādes, secinot, ka ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzība ir lielā mērā nepilnīga;

17. uzskata, ka ES pilsoņu brīva pārvietošanās, tostarp nākamo pārrobežu darba ņēmēju pārvietošanās, un pakalpojumu brīva aprite Īrijas salā ir svarīga, lai ierobežotu kaitējumu visas salas ekonomikai, un ka turpmākajā nolīgumā šis jautājums būtu jārisina;

18. iesaka, ka, ņemot vērā pieaugošo tirdzniecības, arī pakalpojumu tirdzniecības, digitalizāciju, puses jaunās partnerības pārvaldības sistēmas ietvaros vienojas par noteikumiem, ar kuriem tiek veicināta digitālā tirdzniecība, novērsti nepamatoti šķēršļi tirdzniecībai, kas notiek izmantojot elektroniskos līdzekļus, un nodrošināta atvērta, droša un uzticama tiešsaistes vide uzņēmumiem un patērētājiem; uzsver, ka šiem noteikumiem būtu jāatvieglo nepieciešamās datu plūsmas, ievērojot izņēmumus attiecībā uz leģitīmiem sabiedriskās politikas mērķiem un vienlaikus neapdraudot ES personas datu aizsardzības noteikumus, un tie būtu jāpakļauj pienācīgai tiesiskai kontrolei;

19. uzsver — lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību, būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi muitas kontroles iekārtās kopīgajos tranzīta punktos un turpmākajā nolīgumā būtu jāparedz visaptveroši muitas sadarbības mehānismi;

20. uzskata, ka visos turpmākajos nolīgumos būtu jāparedz skaidri mehānismi, ar kuriem tiek nodrošināta tiesību aktu efektīva īstenošana, izpilde un strīdu izšķiršana iepriekš minētajās jomās; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas iesniegtajā juridiskā nolīguma projektā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt saistošu prejudiciālu nolēmumu par ES tiesību jēdziena interpretāciju vai jautājumu par ES tiesību normas interpretāciju;

21. aicina ES un Apvienoto Karalisti cieši apņemties nodrošināt to, lai, tostarp Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijās, suverēnajās pamatplatībās un atkarīgajās teritorijās, tiktu ievērota laba pārvaldība nodokļu jomā saskaņā ar pašreizējiem un nemitīgi pilnveidotajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem, jo īpaši attiecībā uz nodokļu informācijas apmaiņu, nodokļu pārredzamību, taisnīgu nodokļu uzlikšanu, nodokļu apiešanas novēršanas pasākumiem un ESAO standartiem pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu; turklāt aicina puses ievērot Finanšu darbību darba grupas standartus;

22. aicina puses par prioritāti noteikt koordinētu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; aicina puses vērsties pret kaitējošu nodokļu praksi, īstenojot sadarbības aktus saskaņā ar ES Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem; šajā sakarībā uzsver 2020. gada Eiropas pusgada procesa ietvaros izstrādāto Komisijas ziņojumu par Apvienoto Karalisti, kurā Apvienotās Karalistes dividenžu nodokļa režīms un lielais skaits divpusējo nodokļu nolīgumu ir iezīmes, ko uzņēmumi var izmantot, lai iesaistītos agresīvā nodokļu plānošanā; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Apvienotā Karaliste ir ierindojusies saraksta augšgalā attiecībā uz rādītājiem, kas liecina, ka valstij ir iezīmes, kuras uzņēmumi var izmantot nodokļu apiešanas nolūkā; aicina turpmākajā nolīgumā īpaši pievērsties šim jautājumam un noteikt, kā Apvienotā Karaliste turpmāk šo situāciju koriģēs; norāda, ka pēc pārejas perioda Apvienotā Karaliste tiks uzskatīta par trešo valsti un Rīcības kodeksa jautājumu grupai uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos tā būs jāpārbauda saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas; aicina puses garantēt pilnīgu administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu atbilstību PVN tiesību aktiem un PVN ieņēmumu aizsardzību un atgūšanu;

23. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes apņemšanos joprojām īstenot Sesto Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC 6)[26]; aicina puses nodrošināt to, ka tiek saglabāti noteikumi, kas iekļauti dažādās direktīvās, kurās paredzēta obligāta automātiska informācijas apmaiņa nodokļu jomā (DAC[27], DAC 2[28], DAC 3[29], DAC 4[30], DAC 5[31]) par ienākumiem, finanšu pārskatiem, nodokļu nolēmumiem, pārskatiem par katru valsti un faktiskajiem īpašniekiem; iesaka pusēm izveidot īpašu platformu administratīvās sadarbības uzturēšanai, lai nodrošinātu informācijas apmaiņas turpināšanu un turpmāko priekšlikumu par informācijas apmaiņu koordinēšanu, piemēram, attiecībā uz tiešsaistes platformām;

24. aicina puses nodrošināt, ka to attiecīgā nodokļu politika atbalsta Parīzes nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu, un aicina puses sadarboties saistībā ar turpmāko ES oglekļa ievedkorekcijas (CBA) mehānismu, jo īpaši, lai izvairītos no jebkādas nodokļu dubultās uzlikšanas, īstenojot ES CBA mērķus vides jomā;

25. atgādina, ka saskaņā ar Izstāšanās līguma 132. pantu Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu; uzskata, ka ir nopietni jāapsver iespēja pagarināt pārejas periodu, ņemot vērā atlikušās atšķirības un Covid-19 krīzes ietekmi, lai saprastu, vai ir vajadzīgs vairāk laika, lai pabeigtu sarunas par visaptverošu turpmāko partnerību, vienlaikus aizsargājot pilsoņu tiesības, juridisko noteiktību un ekonomisko un finansiālo stabilitāti; atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz to, ka, ņemot vērā sarunu sarežģītību un ierobežoto termiņu, pastāv reāls bezlīguma Brexit risks ekonomikas zonās, kurās ārkārtas pasākumi vai starptautiskais regulējums nenodrošina pietiekamu tiesisko regulējumu, lai novērstu nopietnus traucējumus; uzskata, ka ES un Apvienotās Karalistes abpusējās interesēs ir, lai to turpmākās attiecības tiktu pienācīgi sakārtotas;

26. atgādina, ka dalībvalstu obligāciju tirgus likviditāte un ārpus euro zonas esošo dalībvalstu valūtu maiņas likviditāte ir atkarīga no Apvienotās Karalistes investīciju banku piedāvātās infrastruktūras; norāda, ka, tā kā daudzās ES tiesību sistēmās ir aizliegts veikt valsts obligāciju primāro tirdzniecību trešās valstīs, ir svarīgi ņemt vērā iepriekš minēto jautājumu jaunajās ES un Apvienotās Karalistes partnerības sarunās;

27. uzskata, ka Brexit var radīt jaunu impulsu kapitāla tirgu savienības projekta turpināšanai, kas varētu palīdzēt novirzīt kredītus reālajā ekonomikā, jo īpaši MVU, vēl vairāk veicināt privātā sektora veiktu riska dalīšanu, samazināt vajadzību pēc publiskā sektora veiktas riska dalīšanas un papildināt finansējumu ar banku starpniecību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	20.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 3 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Valentino Grant, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Herve Juvin, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Cristian Terheş, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karima Delli, Chris MacManus, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Mick Wallace

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48	+
ECR	Johan Van Overtveldt
GUE/NGL	José Gusmão, Chris MacManus, Mick Wallace
NI	Piernicola Pedicini
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere
Renew	Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin
S&D	Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli
Verts/ALE	Karima Delli, Stasys Jakeliūnas, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

3	-
ID	Gunnar Beck, Herve Juvin, Jörg Meuthen

 

9	0
ECR	Derk Jan Eppink, Raffaele Fitto, Cristian Terheş, Roberts Zīle
ID	Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni
NI	Lefteris Nikolaou-Alavanos

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (28.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Kris Peeters

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā nolīgumam ar Apvienoto Karalisti ir jānodrošina tiesību un pienākumu līdzsvars, jārespektē ES iekšējā tirgus un muitas savienības pilnīga integritāte un pareiza darbība četru brīvību nedalāmība un jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, kā arī augsts patērētāju aizsardzības līmenis; tā kā valstij, kas nav Savienības dalībvalsts un nepilda tādus pašus pienākumus kā dalībvalsts, nevar būt tādas pašas tiesības un ieguvumi kā dalībvalstij;

B. tā kā, lai piekļūtu ES vienotajam tirgum, priekšnoteikums ir pilnīga atbilstība attiecīgajiem ES vienotā tirgus tiesību aktiem; tā kā patērētāju aizsardzība ES tiek nodrošināta, izmantojot plašu ES tiesisko regulējumu;

C. tā kā Savienība ir pasaulē vadošā tirdzniecības lielvara un tās lielākais vienotais tirgus, kas darbojas kā būtisks ekonomiskās labklājības virzītājspēks; tā kā 2019. gadā ES 27 preču eksports uz Apvienoto Karalisti sasniedza 318,1 miljardu EUR un ES 27 imports no Apvienotās Karalistes sasniedza 193,7 miljardus EUR;

D. tā kā termiņš, līdz kuram jāpabeidz sarunas par jaunu partnerību ar Apvienoto Karalisti, ir ļoti saspringts, sarunas ir augstākajā mērā sarežģītas un situāciju vēl sarežģītāku padara Covid-19 pandēmijas izraisītā bezprecedenta krīze, kuras rezultātā sarunas tika apturētas,

1. stingri atkārto, ka abām pusēm ir pilnībā jāīsteno Izstāšanās līgums visās tā daļās un ka tas var būt spēcīgs rādītājs, ka sarunas par turpmāko nolīgumu tiks risinātas godprātīgi;

2. uzskata, ka ES un AK abpusējās interesēs ir turpināt vērienīgas, plašas un līdzsvarotas attiecības, noslēdzot turpmāko nolīgumu;

3. uzsver, ka visām ES iestādēm, dalībvalstīm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem jaunai partnerībai ar Apvienoto Karalisti pārejas perioda beigās;

4. uzsver, ka nolīgumam ar Apvienoto Karalisti nevajadzētu apdraudēt vērienīgo un līdzsvaroto pasākumu kopumu, ko Komisija ierosinājusi pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, vienotā tirgus stratēģiju, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju un Eiropas digitālo stratēģiju;

Iekšējais tirgus

5. uzsver, ka turpmākajā nolīgumā būtu jāiekļauj vienošanās par piekļuvi tirgum attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, publisko iepirkumu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kā arī produktu noteikumiem, ar nosacījumu, ka pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

 6. uzskata — lai virzītos uz bezoglekļa un aprites ekonomiku, Savienībai ir vajadzīgs pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus, kas veicina videi draudzīgu, inovatīvu risinājumu izplatīšanu, un turpmākajam nolīgumam ar Apvienoto Karalisti būtu jāatbilst šim mērķim;

7. uzsver, ka nekādā gadījumā trešai valstij nevar būt tāda paša līmeņa tiesības un ieguvumi kā dalībvalstij; uzsver, ka tiesības un privilēģijas, kas saistītas ar piekļuvi iekšējam tirgum, ir cieši saistītas ar stingriem pienākumiem pilnībā ievērot un pildīt iekšējā tirgus noteikumus; tādēļ atgādina, ka par līdzsvarotu, vērienīgu un plašu turpmāko nolīgumu var vienoties tikai tad, ja tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, kā arī patērētājiem, uzņemoties stingras saistības un tās pareizi īstenojot un efektīvi piemērojot, lai saglabātu līdzvērtīgus standartus un dinamisku saskaņošanu;

8. uzsver, ka dinamiska regulējuma saskaņošana un noteikumi, ar kuriem garantē stingru tirgus uzraudzību, kas palīdz piemērot noteikumus par produktiem, vajadzētu būtu jebkāda turpmākā nolīguma būtiskai un neaizstājamai daļai ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka vienlīdzīgus konkurences apstākļus šajā jomā būtu jāpalīdz veicināt  juridiskajai noteiktībai attiecībā uz ES uzņēmumiem apvienojumā ar ES patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, ko panāk ar efektīvu tirgus uzraudzību, produktu izsekojamību un tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību; turklāt uzsver — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir vajadzīgs horizontāls mehānisms, piemēram, vispārēja pārvaldības sistēma, kas aptver visas sadarbības jomas, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, uzraudzību, izpildi un strīdu izšķiršanu, izmantojot ar pietiekamiem resursiem nodrošinātas iestādes valstī un efektīvus administratīvos un tiesas procesus; atgādina, ka šādam horizontālam mehānismam būtu pilnībā jāsaglabā ES lēmumu pieņemšanas autonomija un tās tiesiskā kārtība un jānodrošina Savienībai atbilstoši instrumenti, lai tā varētu rīkoties gadījumā, ja AK neievēro noteikumus;

9. atgādina, ka jebkurā gadījumā turpmākā nolīguma rezultātā tiks veiktas muitas pārbaudes un verifikācija pirms preču ievešanas iekšējā tirgū, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt preču atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem un attiecīgajiem produktu noteikumiem;

10. uzsver, ka attiecīgos un piemērotos gadījumos, risinot sarunas par vienotā tirgus sadaļu nolīgumā par tirgus piekļuves atvieglošanu, būtu jāņem vērā Eiropas MVU vajadzības un intereses; turklāt mudina puses izveidot MVU kontaktpunktus un aicina izveidot stabilu un paredzamu vispārējo tiesisko regulējumu;

11. pauž ciešu pārliecību, ka pasākumos būtu jāiekļauj noteikumi par piekļuvi tirgum un valsts režīmu saskaņā ar uzņēmējvalsts noteikumiem, lai nodrošinātu AK nediskriminējošu attieksmi pret ES pakalpojumu sniedzējiem, tostarp attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu; uzsver, ka jaunajai kārtībai būtu jāļauj ES pilsoņiem uz laiku ieceļot un uzturēties Apvienotajā Karalistē uzņēmējdarbības nolūkā un ar mērķi sniegt pakalpojumus;

12. uzsver, ka būtu jāvienojas par vērienīgiem un pienācīgiem pasākumiem, lai veicinātu elektronisko tirdzniecību un datu plūsmas un apmaiņu, novērstu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai ar elektroniskiem līdzekļiem un nodrošinātu atvērtu, drošu un uzticamu tiešsaistes vidi uzņēmumiem un patērētājiem, ar nosacījumu, ka AK tiešsaistes mazumtirgotāji ievēro attiecīgos vienotā tirgus noteikumus; šajā sakarībā aicina saskaņot šos pasākumus ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

13. uzsver, ka abu pušu publiskā iepirkuma tirgiem būtu jāpaliek vienlīdz atvērtiem, lai turpinātu veicināt nozīmīgās preču un pakalpojumu pārrobežu plūsmas, ar nosacījumu, ka pastāv efektīvi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas aptver visus attiecīgos aspektus; pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes sarunu pilnvarās nav minēta publiskā iepirkuma nozare, un šajā sakarībā aicina iekļaut papildu noteikumus, kas abām pusēm piešķirtu savstarpēju piekļuvi iepirkuma tirgiem un kas būtu jāizstrādā, pilnībā ievērojot ES acquis;

Muita

14. norāda uz AK nodomu necensties saglabāt savu pašreizējo statusu attiecībā uz vienoto tirgu un muitas savienību un to, ka AK ir ieinteresēta censties panākt ciešu ekonomisko sadarbību ar ES pēc savas izstāšanās; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt muitas savienības un tās procedūru integritāti, kas garantē patērētāju drošību un aizsardzību un ES un ES uzņēmumu ekonomiskās intereses; uzsver, ka ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi muitas kontroles aprīkojumā kopīgajos tranzīta punktos pie kopējām robežām un attiecīgos un piemērotos gadījumos — tālāka koordinācija un informācijas apmaiņa starp abām pusēm;

15. norāda, ka lielais ar tarifiem nesaistītu šķēršļu skaits, atšķirības kontroles līmenī un kvalitātē, kā arī atšķirības muitas procedūrās un sankciju politikā ES ievešanas punktos muitas savienībā bieži rada tirdzniecības plūsmu izkropļojumus un apdraud Eiropas vienotā tirgus integritāti;

16. uzsver, ka kārtības attiecībā uz Īrijas robežu pilnīga īstenošana ir būtiska uzņēmējdarbībai un tam, lai novērstu tirdzniecības plūsmu novirzīšanu un iespējamu kaitējumu visas salas ekonomikai, un ka būtu pilnībā jāpiemēro Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 12. pants; turklāt uzsver, ka specializētajai komitejai būtu jānodrošina nepieciešamā noteiktība par Protokola aspektiem, jo īpaši 12. pantu attiecībā uz Protokola piemērošanu, uzraudzību un izpildi, kas būtu jāīsteno godprātīgi;

17. uzsver, ka visos turpmākajos nolīgumos būtu jāizveido visaptveroši muitas sadarbības mehānismi, lai atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, kā arī sadarbības mehānismi starp muitas un tirgus uzraudzības iestādēm; turklāt aicina puses strādāt pie tā, lai attiecīgos un piemērotos gadījumos vienkāršotu muitas procedūru prasības un formalitātes tirgotājiem un uzņēmējiem, tostarp MVU;

18. uzstāj, ka Komisijai jānodrošina, lai muitas kontrolēs visā ES tiktu ievēroti vieni un tie paši standarti, izmantojot tiešu un vienotu muitas kontroles mehānismu sadarbībā ar dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

19. uzsver, ka jaunajai kārtībai muitas jomā un citās jomās būtu jānodrošina ES ražotājiem un tirgotājiem tik pat labvēlīgi nosacījumi kā to kolēģiem Apvienotajā Karalistē;

20. uzsver, ka būtu ļoti vēlams Apvienotajai Karalistei saglabāt pašreizējo produktu klasifikāciju, pamatojoties uz Eiropas Kopienu integrēto tarifu (TARIC), lai procedūras būtu vienkāršas un lai samazinātu regulatīvo slogu;

Patērētāju politika

21. uzsver, ka jebkurā turpmākajā nolīgumā abām pusēm ir jāsaglabā pašreizējie ES patērētāju aizsardzības standarti un pilsoņu tiesības saskaņā ar ES acquis; uzskata, ka nolīgumam būtu jānodrošina pievienotā vērtība ES patērētājiem, nodrošinot labāko regulējumu patērētāju tiesību aizsardzībai un tirgotāju pienākumu izpildei;

22. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi garantēt no Apvienotās Karalistes importēto produktu drošumu tā, lai tie atbilstu ES standartiem;

23. uzsver, cik svarīga ir regulatīvā sadarbība, kam attiecīgā un pienācīgā gadījumā pievienojas parlamentārā uzraudzība un noteikumu stingrības nemazināšanas apņemšanās, piemēram, tāda, kāda pastāv ar citām trešām valstīm, lai novērstu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un īstenotu sabiedrības interešu mērķus nolūkā aizsargāt ES patērētāju intereses, tostarp nodrošināt drošu un uzticamu vidi patērētājiem un uzņēmumiem tiešsaistē, kā arī apkarot negodīgu komercpraksi;

24. uzsver, ka gaidāmā nolīguma rezultātā gan ES, gan AK interesēs ir patērētāju aizsardzības un tirgus piekļuves jomā izvairīties no iespējamas negatīvas ietekmes uz pašreizējām reālajām priekšrocībām patērētājiem tādās jomās kā digitālie pakalpojumi, pasažieru tiesības, medicīnas iekārtu tirdzniecība, Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs (112) un sadarbspējīga ES mēroga eCall sistēma, nepamatota ģeogrāfiskā bloķēšana, cīņa pret viltošanu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība; uzsver, ka, darbojoties kopīgi, ES un AK varētu ietekmēt debates starptautiskā līmenī, tostarp ar mērķi nodrošināt patērētājiem un uzņēmumiem  drošu un uzticamu tiešsaistes vidi.

 

***

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	20.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 1 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrus Ansip, Alessandra Basso, Brando Benifei, Adam Bielan, Hynek Blaško, Biljana Borzan, Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Deirdre Clune, David Cormand, Petra De Sutter, Evelyne Gebhardt, Sandro Gozi, Maria Grapini, Svenja Hahn, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Arba Kokalari, Marcel Kolaja, Kateřina Konečná, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Maria-Manuel Leitão-Marques, Adriana Maldonado López, Antonius Manders, Leszek Miller, Dan-Ștefan Motreanu, Kris Peeters, Anne-Sophie Pelletier, Miroslav Radačovský, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Kim Van Sparrentak, Marion Walsmann, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jordi Cañas, Maria da Graça Carvalho, Tsvetelina Penkova, Jiří Pospíšil, Dominik Tarczyński, Evžen Tošenovský, Edina Tóth

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ECR GUE/NGL NI PPE Renew S&D Verts/ALE

Adam Bielan, Eugen Jurzyca, Dominik Tarczyński, Evžen Tošenovský Kateřina Konečná Miroslav Radačovský, Marco Zullo Maria da Graça Carvalho, Deirdre Clune, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Antonius Manders, Dan-Ștefan Motreanu, Kris Peeters, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Edina Tóth, Marion Walsmann Andrus Ansip, Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Sandro Gozi, Svenja Hahn, Jordi Cañas Brando Benifei, Biljana Borzan, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Maria Leitão-Marques, Adriana Maldonado López, Leszek Miller, Tsvetelina Penkova, Christel Schaldemose David Cormand, Petra De Sutter, Marcel Kolaja, Kim Van Sparrentak

 

1	-
ID	Hynek Blaško

 

4	0
GUE/NGL ID	Anne-Sophie Pelletier Alessandra Basso, Virginie Joron, Jean-Lin Lacapelle

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (29.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Johan Danielsson

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[32];

– ņemot vērā Padomes Lēmumu (2020. gada 13. februāris) par pilnvarām sarunām ar Apvienoto Karalisti[33];

– ņemot vērā 2020. gada 24. janvāra Līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un politisko deklarāciju par turpmāko attiecību satvaru[34];

– ņemot vērā 2020. gada 19. marta teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti[35],

Horizontāli jautājumi

1. uzsver, ka paredzētajā partnerībā, kas izstrādāta, balstoties uz AK un ES ciešajām ekonomiskajām saitēm un kopīgajām interesēm,  būtu jānodrošina nepārtraukta un netraucēta savienojamība visiem transporta veidiem, ievērojot savstarpīguma principu, un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem, nodarbinātības un vides standartiem;

2. atgādina, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt tādas pašas tiesības kā dalībvalstij un tā nevar izmantot tādas pašas priekšrocības kā dalībvalsts; uzskata, ka turpmākajā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti būtu jāiekļauj kopīgu interešu transporta projekti, kas veicinātu labus pārrobežu tirdzniecības un uzņēmējdarbības nosacījumus; uzsver, ka šādiem nosacījumiem būtu jāatvieglo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbība un jāpalīdz tiem, un jānodrošina, ka tiem nav jāsaskaras ar papildu administratīvo slogu;

3. uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalība ES pārrobežu pētniecības un attīstības programmās transporta jomā būtu jāparedz, pamatojoties uz kopīgām interesēm;

4. atgādina, ka ir svarīgi, lai Komisija sarunās būtu vienīgā ES sarunu vedēja, un ka dalībvalstīm nav jāuzsāk nekādas divpusējas sarunas; tomēr mudina Komisiju galīgajā visaptverošajā nolīgumā pārstāvēt katras dalībvalsts intereses;

5. uzsver, ka tiesības un privilēģijas ietver pienākumus un ka piekļuves līmenim ES vienotajam tirgum būtu pilnībā jāatbilst regulatīvās konverģences apjomam un saistībām, par kurām panākta vienošanās attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu ievērošanu atklātai un godīgai konkurencei, un būtu jābalstās uz ES 27 piemērojamo kopējo standartu minimumu;

6. atbalsta sarunu norādes, kurās noteikts, ka Gibraltārs netiks iekļauts to nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, kurus paredzēts noslēgt starp ES un Apvienoto Karalisti, un ka jebkādam atsevišķam nolīgumam būs vajadzīga iepriekšēja Spānijas Karalistes piekrišana;

Aviācija

7. atgādina, ka aviācija ir vienīgais transporta veids, kam nav nekādas juridiskas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) alternatīvas gadījumā, ja līdz pārejas perioda beigām netiks panākta vienošanās;

8. uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vērienīga un visaptveroša sadaļa par gaisa transportu, kas nodrošinātu ES stratēģiskās intereses un ietvertu atbilstīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, ieguldījumiem un darbības un komerciālo elastību (piemēram, kodu koplietošanu), ņemot vērā līdzsvarotas tiesības un pienākumus;

9. uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vienlīdzīgi konkurences apstākļi valsts atbalsta, pasažieru tiesību, sociālo tiesību, drošuma, drošības un vides aizsardzības jomā;

10. uzsver, ka jebkurai iespējamai dažu tā sauktās “piektās brīvības” (gaisa satiksmes piektās brīvības) elementu piešķiršanai vajadzētu būt līdzsvarotai ar atbilstīgiem pienākumiem Savienības interesēs;

11. uzsver, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj cieša sadarbība aviācijas drošības un gaisa satiksmes pārvaldības jomā; uzskata, ka šādai sadarbībai nevajadzētu ierobežot Eiropas Savienību, tai nosakot aizsardzības līmeni, ko tā uzskata par atbilstošu drošībai un videi;

12. uzsver, cik svarīga ir turpmākā ciešā sadarbība starp Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādi un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, kā arī Apvienotās Karalistes iesaistīšanās pašreizējās un turpmākajās gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) programmās, piemēram, Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecības programmā, lai nodrošinātu infrastruktūras savietojamību un uzlabotu drošu un efektīvu gaisa satiksmes darbību Eiropā;

13. uzskata, ka būtu jāparedz Apvienotās Karalistes sadarbība ES kosmosa programmā, ja tas ir Savienības interesēs;

Sauszemes transports

14. atgādina, ka jebkuram nolīgumam par kravu autopārvadājumiem ir jābūt visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma neatņemamai daļai;

15. norāda, ka pašreizējais Eiropas Transporta ministru konferences regulējums, kura pamatā ir limitēts atļauju skaits, nav piemērots ES un AK attiecībām, ņemot vērā kravu autopārvadājumu apjomu starp ES 27 un AK; šajā saistībā uzsver, ka būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai novērstu sabiedriskās kārtības apdraudējumus un novērstu kravu autopārvadājumu un autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju satiksmes plūsmu traucējumus; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labākus tiešos jūras maršrutus no Īrijas uz kontinentu, tādējādi samazinot atkarību no tilta starp Apvienoto Karalisti un sauszemi;

16. attiecībā uz kravu autopārvadājumiem uzsver, Apvienotās Karalistes kravu pārvadātājiem nevar piešķirt tādā pašā līmenī tiesības un priekšrocības kā Savienības kravu pārvadātājiem;

17. uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj tranzīta tiesības braucieniem ar kravu un bez tās no vienas puses teritorijas uz tās pašas puses teritoriju caur otras puses teritoriju;

18. uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vienlīdzīgi konkurences apstākļi tādās jomās kā darbs, braukšanas un atpūtas laiks, transportlīdzekļu vadītāju norīkošana darbā, tahogrāfi, transportlīdzekļa masa un gabarīti, kombinētais transports un personāla apmācība, kā arī īpaši noteikumi, lai nodrošinātu salīdzināmu aizsardzības līmeni attiecībā uz pārvadātājiem un transportlīdzekļu vadītājiem;

19. uzsver, ka paredzētajā partnerībā attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem būtu jāņem vērā daudzpusējais Interbus nolīgums[36] un tā protokols; sagaida, ka nākamajā nolīgumā tiks ņemts vērā tas, cik svarīgi ir nodrošināt, lai nozare būtu videi draudzīga, — ieviešot alternatīvo degvielu un uzlādes infrastruktūru;

Dzelzceļš

20. uzsver, ka paredzētajā partnerībā vajadzētu ietvert Lamanša tuneļa īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz drošības režīma un atļauju aspektiem un pasažieru tiesībām;

Jūras transports un ostas

21. uzsver, ka paredzētajai partnerībai būtu jānodrošina brīva un vienlīdzīga tirgus pieejamība starptautiskā jūras transporta nozarei, tostarp, bet ne tikai, atkrastes nozarei un iekšzemes tirdzniecībai, ar pienācīgiem vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem drošuma, drošības, vides un sociālajā jomā, starp ES un AK ostām, neapdraudot jau pastāvošo augsto ES standartu līmeni šajās jomās; uzsver, ka partnerībā būtu jāparedz vienota pieeja attiecībā uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un PTO globālo politikas satvaru;

22. mudina par prioritāti noteikt ES un AK jūras tirdzniecības raitu norisi un pasažieru, jūrnieku, krasta personāla un atkrastes personāla brīvu pārvietošanos; šajā sakarībā uzsver, ka ES un AK būtu jānodrošina, ka ir izveidotas pienācīgas robežu un muitas sistēmas, lai novērstu kavēšanos un traucējumus;

23. uzsver, cik svarīga nozīme ir efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Eiropas Jūras drošības aģentūru un Apvienotās Karalistes Jūras un krasta apsardzes aģentūru;

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	28.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Johan Danielsson, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Julie Lechanteux, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josianne Cutajar, Clare Daly, Roman Haider, Anne-Sophie Pelletier, Robert Roos

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47	+
ECR	Peter Lundgren, Robert Roos, Roberts Zīle,
GUE/NGL	Clare Daly, Kateřina Konečná, Anne-Sophie Pelletier
ID	Marco Campomenosi, Roman Haider, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo
PPE	Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
RENEW	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Josianne Cutajar, Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Petar Vitanov
VERTS/ALE	Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz
NI	Mario Furore

 

1	-
NI	Dorien Rookmaker

 

1	0
ECR	Kosma Złotowski

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (13.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pascal Arimont

 

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā kohēzijas politika ir svarīgs instruments, kas nodrošina ES reģionu solidaritāti apmaiņā pret iekšējā tirgus sniegtajām iespējām; tā kā, ja Apvienotā Karaliste nolemj iegūt piekļuvi iekšējam tirgum kā šī tirgus dalībniece, tai ir jāsniedz finansiāls ieguldījums solidaritātes un kohēzijas veicināšanā un jāievēro horizontālās politikas nostādnes, cita starpā globālās sasilšanas, klimata pārmaiņu, vides, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, kā tas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu gadījumā;

B. tā kā daudzus ES reģionus negatīvi ietekmēs jaunu šķēršļu izveide attiecībā uz tirdzniecību un cilvēku pārvietošanos starp ES un Apvienoto Karalisti, it īpaši tos, kuriem ir zemes vai jūras robeža ar Apvienoto Karalisti, un tāpēc tiem vajadzēs papildu atbalstu no kohēzijas politikas fondiem;

C. tā kā sevišķi svarīga ir pārrobežu saimnieciskās darbības aizsardzība un pārrobežu darba ņēmējiem, kas pārvietojas starp ES un Apvienoto Karalisti, vajadzētu arī turpmāk būt iespējai nopelnīt iztiku;

D. tā kā, pat ja Apvienotā Karaliste ir trešā valsts, būtu izdevīgi turpināt Interreg programmas starp ES un Apvienotās Karalistes reģioniem;

E. tā kā kohēzijas finansējums ir īpaši svarīgs Ziemeļīrijai un Īrijas pierobežas reģioniem; tā kā programmai PEACE ir bijusi nozīmīga loma kopienu izlīgšanā un miera veidošanā un tā ir savienojusi tūkstošiem cilvēku, izmantojot pārrobežu darbības, piemēram, ar atbalstu mazu un vidēju uzņēmumu attīstībai, kopienās balstītām organizācijām, kas vada projektus izlīguma un kultūru saprašanās jomā, un pārrobežu projektiem, kas vērsti uz prasmēm, mācīšanos un apmācību;

F. tā kā ES attīstības un kohēzijas politika ir devusi iespēju ES un Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju auglīgai sadarbībai un tam vajadzētu turpināties;

G. tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās bez sekojoša nolīguma par tās turpmākajām attiecībām ar ES izraisītu traucējumus, radot ievērojamu slogu uz publiskajām finansēm Eiropas Savienībā; tā kā šāda nespēja panākt vienošanos par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām dotu pamatu sākt solidaritātes principa piemērošanu; tā kā Parlaments jau ir apstiprinājis, ka šādā gadījumā tiks sākta solidaritātes principa piemērošana,

1. uzsver — ja Apvienotā Karaliste neiegūst pilnīgu dalību iekšējā tirgū, tai nebūtu jāvar gūt labumu no kohēzijas politikas fondiem, izņemot attiecībā uz projektiem, kas ir atļauti saskaņā ar regulām, ar kurām minētie fondi ir izveidoti; uzskata, ka tad, ja Apvienotā Karaliste galu galā vēlētos piedalīties iekšējā tirgū, tai būtu jāveic iemaksa kohēzijas politikas fondos 2021.–2027. gada periodam;

2. uzskata, ka jaunajā nolīgumā būtu jāņem vērā Brexit ietekmēto ES reģionu vajadzības, jo īpaši to reģionu vajadzības, kuriem ir zemes vai jūras robeža ar Apvienoto Karalisti, piemēram, Īrijas un Spānijas dienviddaļas pierobežas reģioni un Lamanša, Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras piekrastes reģioni; atgādina, ka ir vajadzīgs novērtējums par Brexit ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas teritorijās, kurām ar Apvienoto Karalisti ir kopīga zemes vai jūras robeža;

3. atgādina, cik svarīga ir taisnīga darbaspēka mobilitāte; prasa, lai turpmākajā nolīgumā tiktu iekļauti noteikumi par pārrobežu darba ņēmēju iztikas aizsardzības turpināšanu, tostarp saistībā ar jaunas kvalitātes darba attiecībām, jo īpaši attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kas strādā otrpus Īrijas robežas vai šķērso robežu starp Apvienoto Karalisti un Beļģiju, Franciju vai Nīderlandi;

4. norāda, ka pārrobežu un transnacionālajām programmām, ko finansē no Interreg līdzekļiem, ir būtiska loma, veicinot sadarbību starp dažādu dalībvalstu reģioniem un iedzīvotājiem, un ierosina, ka Interreg programmām arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām Apvienotajai Karalistei un to veidojošajām valstīm, ja ir sniegts pienācīgs finansiāls ieguldījums; atgādina, ka ar Interreg programmām arī tiek atbalstīta iekļaujoša politika un stratēģijas, ar ko novērš nevienlīdzības palielināšanos pārrobežu kopienās;

5. uzsver ES kohēzijas politikas nozīmīgo devumu Ziemeļīrijai, jo īpaši palīdzot atlabt trūcīgām pilsētu un lauku teritorijām, risinot ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas un veidojot starpkopienu un pārrobežu kontaktus saistībā ar miera procesu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionos turpinātu darboties programma PEACE un lai to neatkarīgi pārvaldītu Īpašo ES programmu struktūrvienība;

6. uzskata, ka sadarbībai starp ES tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, no vienas puses, un Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijām, no otras puses, būtu jāturpinās, jo īpaši Karību jūras un Klusā okeāna reģionā; prasa pieņemt īpašus noteikumus, kas ļautu īstenot turpmākus kopīgus projektus attiecīgi Eiropas Attīstības fonda un kohēzijas politikas fondu satvarā;

7. uzsver, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) , darot pieejamus finanšu līdzekļus no ES budžeta, ir reāla solidaritātes izpausme, kad cita starpā ir nopietni ietekmēta viena vai vairāku ES vai uz pievienošanos ES pretendējošu valstu reģionu ekonomika; atgādina, ka ir svarīgi paplašināt ESSF darbības jomu, lai segtu daļu no papildu publiskajiem izdevumiem, kas radušies, gatavojoties pārejas perioda beigām bez sekojoša nolīguma par Apvienotās Karalistes un ES turpmākajām attiecībām vai kā sekas šādam pārejas perioda noslēgumam, kā tas ir jau darīts, lai risinātu pašreizējo sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Covid-19 sakarā; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par šo jautājumu līdzīgi iepriekš sniegtajam priekšlikumam attiecībā uz iespējamu izstāšanās līguma neratificēšanu, kuru Parlaments apstiprināja 2019. gada 24. oktobrī[37];

8. aicina Komisiju sagatavoties vienošanās nepanākšanas scenārija sekām, ja Apvienotā Karaliste nepieprasīs pārejas perioda pagarinājumu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	12.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Mathilde Androuët, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Tom Berendsen, Erik Bergkvist, Stéphane Bijoux, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Francesca Donato, Raffaele Fitto, Chiara Gemma, Cristian Ghinea, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Ondřej Knotek, Constanze Krehl, Elżbieta Kruk, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Nora Mebarek, Martina Michels, Andżelika Anna Możdżanowska, Niklas Nienaß, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, André Rougé, Vincenzo Sofo, Irène Tolleret, Valdemar Tomaševski, Monika Vana
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vlad-Marius Botoş, Daniel Buda, Sandro Gozi, Simone Schmiedtbauer

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ECR	Raffaele Fitto, Elżbieta Kruk, Andżelika Anna Możdżanowska, Valdemar Tomaševski
GUE/NGL	Martina Michels, Younous Omarjee
NI	Rosa D'Amato, Chiara Gemma
PPE	Pascal Arimont, Tom Berendsen, Daniel Buda, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Andrey Novakov, Simone Schmiedtbauer
RENEW	Stéphane Bijoux, Vlad-Marius Botoş, Cristian Ghinea, Sandro Gozi, Ondrej Knotek, Irène Tolleret
S&D	Adrian-Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Nora Mebarek, Tsvetelina Penkova
VERTS/ALE	François Alfonsi, Niklas Nienaß, Caroline Roose, Monika Vana

 

0	-

 

5	0
ID	Mathilde Androuët, Francesca Donato, Alessandro Panza, André Rougé, Vincenzo Sofo

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (26.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: François-Xavier Bellamy

 

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā pašreizējām sarunām būs izšķiroša nozīme dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (AK) nākotnē un šajā sakarā būtiski jautājumi ir zveja un dzīvo jūras resursu pārvaldība, un jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana; tā kā zivsaimniecības nozare tieši un netieši nodrošina simtiem tūkstošu darbvietu, nodrošina iztiku daudziem piekrastes apgabaliem un piekrastes kopienām (kas cīnās ar demogrāfisko lejupslīdi), palīdz nodrošināt nekaitīgu un veselīgu pārtiku miljoniem patērētāju un veicina spēcīgu ekoloģisko modeli;

B. tā kā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) gandrīz 50 gadus ir ļāvusi visās attiecīgajās dalībvalstīs radīt labākus apstākļus zvejas attīstībai un resursu ilgtspējīgai pārvaldībai; tā kā tādēļ pēc AK izstāšanās no ES ir nepieciešams nolīgums, lai garantētu zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju un esošo zvejas darbību turpināšanu, kā arī sugu saglabāšanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu;

C. tā kā Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību[38] bija nozīmīgs solis ceļā uz pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanu globālajā zvejniecībā, kas būtu jāatspoguļo nākamajā nolīgumā;

D. tā kā pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un ekosistēmas saiknes starp ES un AK rada spēcīgu savstarpējo atkarību starp pusēm gan attiecībā uz zvejas un akvakultūras darbībām, gan šo produktu apstrādes un tirdzniecības nozarēs, kā arī kopīgo jūras ekosistēmu aizsardzībā; tā kā Apvienotajai Karalistei un ES pašlaik ir kopīgi 97 krājumi, uz kuriem attiecas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN); tā kā šādā aspektā vienošanās trūkums radītu tūlītēju un būtisku kaitējumu visām iesaistītajām pusēm un galu galā arī ES un AK pilsoņiem, kā arī kopīgajām jūras ekosistēmām; tā kā turklāt jebkuram nolīgumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai novērstu ekonomisko dislokāciju Savienības un Apvienotās Karalistes zvejniekiem, kas iesaistīti zvejas darbībās AK ūdeņos,

1.  atkārtoti apstiprina, ka starp ES un AK nevar noslēgt visaptverošu nolīgumu, tostarp — par tirdzniecību, ja tajā netiek iekļauts pilnīgs un līdzsvarots ilgtermiņa nolīgums par zivsaimniecību un ar zivsaimniecību saistītiem jautājumiem, ar kuru saglabā optimālus nosacījumus piekļuvei attiecīgo pušu ūdeņiem, resursiem un tirgiem, kā arī esošajām zvejas darbībām;

2. atkārtoti apstiprina, ka zivsaimniecības nolīgumam ir jābūt tieši saistītam ar notiekošajām sarunām par ekonomisko partnerību, jo īpaši par tirdzniecību, un tādēļ to nevar nošķirt; uzsver, ka jautājumu par brīvu piekļuvi ūdeņiem un ostām nevar nodalīt no jautājuma par Apvienotās Karalistes zivsaimniecības produktu brīvu tirdzniecību un piekļuvi ES tirgum;

3. atgādina, ka ne zivīm, ne piesārņojumam nav politisko robežu un izplatīšanās turpināsies visos jūras baseinos; uzsver, ka ekosistēmas ir savstarpēji saistītas;

4. atgādina, ka vislielākais ieguvums abām pusēm tiks panākts, aizsargājot kopīgās ekosistēmas un ilgtspējīgi pārvaldot to izmantošanu, saglabājot esošo abpusējo piekļuvi ūdeņiem un zvejas resursiem ar mērķi saglabāt esošās zvejas darbības, kā arī nosakot kopējus, saskaņotus, skaidrus un stabilus principus un noteikumus, kas dara iespējamu zvejas un akvakultūras produktu savstarpēju brīvu piekļuvi tirgiem, neradot ekonomisku vai sociālu spriedzi nesabalansētas konkurences veidā; uzstāj, ka nākamajā nolīgumā ir jāiekļauj drošības klauzula, kurā būtu noteikts, ka jebkādi tādu klauzulu pārkāpumi, kas attiecas uz savstarpēju piekļuvi ūdeņiem un resursiem, izraisīs preferenciālu tarifu atcelšanu Apvienotās Karalistes precēm ES tirgū;

5. uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo relatīvās stabilitātes principu nolīguma priekšlikuma projektā ir jāiekļauj sadalījuma procentuālā daļa, ko pašlaik piemēro krājumiem, kuri jāsadala starp abām pusēm pielikumā FISH-2 (Zvejas iespēju sadalījums); to, ka krājumu procentuālā daļa, kuri jāsadala starp abām pusēm, ir atstāta tukša, varētu skatīt kā sākotnēju koncesiju Apvienotajai Karalistei, pazeminot esošā mandāta mērķus;

6. aicina puses saglabāt esošās kvotu daļas un stabilo un pastāvīgo zvejas tiesību sadalījumu; uzsver, cik svarīga nozīme ir resursu ilgtermiņa pārvaldībai, kas balstās uz atbilstību KZP principiem, piemēram, maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) principam, un tehniskajiem pasākumiem, reģionālajiem pārvaldības instrumentiem, piemēram, Ziemeļjūrai un rietumu ūdeņiem paredzētiem daudzgadu plāniem, un Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, — kas līdz šim ir palīdzējuši uzlabot zivju krājumu stāvokli, no kura ieguvējas ir gan ES dalībvalstu, gan AK flotes;

7. atgādina, ka Apvienotā Karaliste bija iesaistīta daudzgadu plānu sagatavošanā un īstenošanā attiecībā uz katru jūras baseinu, jo īpaši attiecībā uz Ziemeļjūru un rietumu ūdeņiem, ka šie daudzgadu plāni tika izstrādāti, ņemot vērā tajā laikā esošās dalībvalstis, tostarp Apvienoto Karalisti, un ka izvirzītie mērķi atbilst labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un KZP;

8. atgādina, ka KZP pilnīga īstenošana ir devusi nozīmīgus pozitīvus rezultātus gan maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) ietvaros izmantoto krājumu skaita palielināšanā, gan veidā, kādā daudzgadu plāni ir veicinājuši bioloģisko un ekonomisko ilgtspēju, sniedzot labumu attiecīgajām zvejnieku kopienām;

9. uzsver, ka ar nolīgumu ir jānodrošina, ka tehniskie pasākumi vai aizsargājamās jūras teritorijas ir savstarpēji, nediskriminējoši un samērīgi un ka tie de facto nav veids, kā izslēgt ES kuģus no AK ūdeņiem; uzsver, ka, nosakot aizsargājamās jūras teritorijas, šādu teritoriju pārvaldībā un uzraudzībā iesaista visas ieinteresētās personas, tostarp Eiropas zvejniekus, saskaņā ar Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības ieteikumiem; uzstāj, ka nolīgums nedrīkst izraisīt ES vides un sociālo standartu pazemināšanos;

10. mudina Komisiju iekļaut noteikumus par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanu un apkarošanu Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos;

11. norāda, ka Apvienotās Karalistes zvejas un akvakultūras produktiem, kas nonāk iekšējā tirgū, ir jāatbilst tādiem pašiem vides, sociālajiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem kā ES zvejas un akvakultūras produkti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp AK un ES zvejas un akvakultūras produktiem, kā arī nodrošinātu Eiropas patērētāju aizsardzību;

12. uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi sadarbības un konsultāciju mehānismi, kopēja zinātniska pieeja un garantijas, ka AK arī turpmāk dos ieguldījumu datu vākšanā un krājumu zinātniskajā novērtēšanā — kā pamatu turpmākajiem lēmumiem par kopīgu zvejniecības pārvaldību visos kopīgajos jūras baseinos; mudina puses turpināt aktīvo un lojālo sadarbību zvejas kontroles jautājumos un cīņā pret NNN zveju;

13. ņem vērā Apvienotās Karalistes nodomu risināt sarunas par atsevišķu zivsaimniecības pamatnolīgumu ar Norvēģiju; atgādina, ka Norvēģija ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts, kas ietver tiesības un pienākumus attiecībā uz zivsaimniecības nozari un produktiem, cita starpā attiecībā uz piekļuvi ES tirgum;

14. uzsver, ka ir svarīgi nolīgumā iekļaut atsauci uz pienākumu sadarboties piekrastes valstu sistēmā, kā noteikts starptautiskajās tiesībās, kas ir būtiski zvejniecības pārvaldības pasākumiem un kopīgo krājumu ilgtspējai;

15. uzskata, ka jebkura zivsaimniecības nolīguma noteikumiem būtu jāpievieno strīdu izšķiršanas mehānismi un jāietver korektīvi pasākumi — kā daļa no ES un AK turpmāko attiecību regulējuma vispārējās pārvaldības;

16. atgādina par centieniem panākt nolīguma par zivsaimniecību noslēgšanu līdz 2020. gada 1. jūlijam; ar nožēlu norāda, ka koronavīrusa krīze jeb Covid-19 uzliesmojums ir izjaucis normālo AK un ES sarunu gaitu; tādēļ aicina puses būt elastīgām un pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu saskaņā ar Izstāšanās līguma 132. pantu, lai nozarei nodrošinātu noteiktību;

17. uzskata, ka būtu jāvienojas par pārejas perioda pagarināšanu, attiecīgi būtu jāpagarina pašreizējais KPN un kvotu sadalījums, lai nodrošinātu juridisko noteiktību zivsaimniecības nozarē;

18. tomēr mudina Komisiju un dalībvalstis sagatavoties visiem scenārijiem — gan pārejas perioda pagarināšanai, gan variantam, kad vienošanās netiek panākta, — un izstrādāt vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu nozari, kā arī katram scenārijam piemērotos tiesiskos regulējumus;

19. visbeidzot, aicina sarunu puses pielikt visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk vienotos par noteikumiem, kas attiecas uz zivsaimniecību, jebkurā nolīgumā starp Apvienoto Karalisti un ES, lai tos varētu savlaicīgi izmantot zvejas iespēju noteikšanai pirmajam gadam pēc pārejas perioda.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Fredrick Federley, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Anja Hazekamp, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Chabaud, Gabriel Mato, Elżbieta Rafalska

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24	+
ECR	Bert-Jan Ruissen, Ruža Tomašić
ID	Rosanna Conte, France Jamet
PPE	François-Xavier Bellamy, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis
Renew	Izaskun Bilbao Barandica, Fredrick Federley, Søren Gade, Pierre Karleskind
S&D	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro
Verts/ALE	Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

1	-
GUE/NGL	Anja Hazekamp

 

1	0
GUE/NGL	João Ferreira

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (26.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai 

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Loránt Vincze

 

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. Paredzētā nolīguma saturs, pamatvērtības un pārvaldība

1. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2020. gada 18. martā publiskoto teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti, kurā ierosināts visaptverošs nolīgums, kas aptver visas sadarbības jomas un visaptverošu iestāžu sistēmu; atkārtoti pauž nostāju, ka galīgajam nolīgumam būtu vajadzīgs vienots, konsekvents pārvaldības satvars, kurā būtu jāiekļauj efektīva izpilde un stabils strīdu izšķiršanas mehānisms, tādējādi izvairoties no divpusēju nolīgumu skaita palielināšanās;

2. uzsver, ka paredzētajai partnerībai ir jābalstās uz kopīgām demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībām un principiem, kas būtu jāizsaka saistošās politiskās klauzulās, kā arī uz savstarpēju uzticēšanos; uzsver, ka ES joprojām būs saistoša Eiropas Savienības Pamattiesību harta, bet nolīgumā par turpmākajām attiecībām ir jāiekļauj Apvienotās Karalistes apņemšanās turpināt ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) satvaru;

3. atzinīgi vērtē nolīguma teksta projekta noteikumus par ES tiesību sistēmas autonomijas saglabāšanu un par Eiropas Savienības Tiesas (EST) kā galīgās ES tiesību interpretācijas iestādes lomu; uzstāj, ka šādas lomas akceptēšana ir nepieciešams priekšnosacījums turpmākajai sadarbībai;

B. Sarunu gaita

 

4. pauž bažas par sarunu gaitu, tostarp divu ar Covid-19 saistīto ierobežojumu laikā plānotu sarunu kārtu atcelšanu, kā arī to atsākšanu no 20. aprīļa; norāda, ka saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas Darba grupas attiecībām ar Apvienoto Karalisti, lai gan sarunu otrajā kārtā notika pirmā viedokļu apmaiņa par tādiem jautājumiem kā drošība, tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, datu aizsardzība un pilsoņu tiesības, kā arī migrācija un patvērums, būtisks progress nav panākts; atgādina, ka saskaņā ar Izstāšanās līguma 132. pantu pārejas periodu var pagarināt ar Apvienotās komitejas pirms 2020. gada 1. jūlija pieņemtu atsevišķu lēmumu; ņem vērā, ka Apvienotās Karalistes valdība otrajā sarunu kārtā uzsvēra savu nodomu nepieprasīt pārejas perioda pagarināšanu; pauž dziļas bažas par izredzēm līdz gada beigām pabeigt sarunas par visiem būtiskajiem jautājumiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmijas situāciju un līdz šim panāktā progresa lēno gaitu; aicina sarunu partnerus darīt visu iespējamo, lai virzītos uz priekšu visās paralēli notiekošajās sarunās, tostarp vissarežģītākajās jomās, un pieņemt visaptverošu sarunu stratēģiju;

 

C. Pilsoņu tiesības un mobilitātes kārtība

 

5. ņem vērā diskusijas, kas notiek ES un Apvienotās Karalistes Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Izstāšanās līgumu, un gaidāmo specializētās komitejas pilsoņu tiesību jautājumos sanāksmi; aicina Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus šajā ziņā aktīvi iesaistīt pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; prasa, lai Parlaments tiktu pilnībā informēts par visām Apvienotās komitejas rīkotajām diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem; pauž bažas, ka saskaņā ar jaunākajiem ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas[39] statistikas datiem, ko 2020. gada 21. maijā publicēja Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija, no kopējā līdz galam izskatīto pieteikumu skaita līdz 2020. gada 30. aprīlim — 3 220 100 pieteikumu — tikai 58 % bija piešķirts nostiprināts statuss un 41 % bija piešķirts nenostiprināts statuss; atkārtoti pauž Parlamenta aicinājumu[40], lai attiecībā uz iedzīvotāju statusa shēmām gan Apvienotajā Karalistē, gan dalībvalstīs tiktu nodrošināts, ka šīs shēmas ir nediskriminējošas, lietotājdraudzīgas, pārredzamas un bezmaksas, ka tām ir deklaratīvs raksturs un ka tās piešķir fizisku dokumentu kā statusa apliecinājumu; atgādina, ka pret ES pilsoņiem, kuriem ir nenostiprināts statuss, būtu jāizturas tāpat kā pret Apvienotās Karalistes pilsoņiem saskaņā ar Izstāšanās līgumu, tostarp attiecībā uz piekļuvi pabalstiem, ietverot piekļuvi veselības aprūpes sistēmai; aicina Apvienoto komiteju un Komisiju uzraudzīt attiecīgās norises; norāda, ka attiecībā uz Parlamenta aicinājumu risināt jautājumus, kas saistīti ar ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu, panāktais progress ir neliels — jo īpaši saistībā ar piekļuvi pieteikšanās lietotnei, uzraudzības iestādes neatkarību un iespējamām sekām, kas ES pilsoņiem varētu rasties termiņa neievērošanas gadījumā, kā arī Apvienotās Karalistes ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas piemērojamību attiecībā uz ES 27 dalībvalstu pilsoņiem Ziemeļīrijā, kuri nav pieprasījuši Apvienotās Karalistes pilsonību saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos, un nepieciešamību pilnībā ievērot Lielās piektdienas vienošanos visās tās daļās, kā noteikts Izstāšanās līgumā; mudina Apvienotās Karalistes iestādes nodrošināt, ka nemazinās tiesības pilsoņiem Ziemeļīrijā; uzsver, ka šie jautājumi būtu pilnībā jārisina un jāizvērtē līdz pārejas perioda beigām kā priekšnosacījums turpmākam nolīgumam; atzīst Apvienotās Karalistes paustās bažas par to, kā dažas dalībvalstis īsteno Izstāšanās līgumu attiecībā uz pilsoņu tiesībām, jo īpaši par iedzīvotāju statusa shēmu pārredzamību un lietotājdraudzīgumu un atbalstu neaizsargātām personām; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izdevusi “Skaidrojumu dokumentu”, lai palīdzētu valstu iestādēm pareizi īstenot Izstāšanās līguma otro daļu par pilsoņu tiesībām; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, kā tas tiek ievērots dalībvalstīs;

6. aicina sarunu puses pilnībā ievērot un īstenot pilsoņu tiesības, kas saskaņā ar Izstāšanās līgumu garantētas gan Eiropas Savienības, gan Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenēm; mudina sarunu puses censties panākt turpmākajā nolīgumā augsta līmeņa mobilitātes tiesības; pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav izrādījusi lielu apņēmību attiecībā uz pilsoņu mobilitāti, kas agrāk deva labumu AK un tās pilsoņiem; uzsver, ka jebkādai turpmākajai mobilitātes kārtībai, tostarp par bezvīzu režīmu ceļojumiem īstermiņa uzturēšanās nolūkā, vajadzētu balstīties uz nediskrimināciju starp dalībvalstīm un pilnīgu savstarpīgumu; kopumā uzskata, ka pilsoņu tiesību turpmākai precizēšanai, izmantojot juridiski saistošus noteikumus, ir jākļūst par gaidāmā ES un Apvienotās Karalistes starptautiskā nolīguma teksta stūrakmeni un neatņemamu daļu; uzskata, ka tam ir jāietver pārrobežu darba ņēmēju situācija, kuru pārvietošanās brīvība būtu jāgarantē, pamatojoties uz nediskrimināciju un savstarpīgumu; šajā sakarībā uzsver Gibraltāra situāciju, kurā ir jānodrošina iedzīvotāju un jo īpaši darba ņēmēju, kas pārvietojas no abām pusēm, tiesības ņemot vērā Spānijas un Apvienotās Karalistes domstarpības par teritorijas suverenitāti; šajā sakarībā uzsver attiecīgās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un lēmumus, kurus apstiprināja Parlaments un Eiropadome; uzskata, ka nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, apmācības, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu, viesaukles darba nolūkā un nolūkā veikt brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusā vajadzētu būt daļai no gaidāmā nolīguma un tos nevajadzētu atstāt iekšzemes regulējuma ziņā, uzsverot, ka ir nepieciešama koordinēta Savienības un tās dalībvalstu pieeja; uzsver, ka šajā ziņā ir pilnībā jāgarantē vienlīdzīga attieksme pret visu ES dalībvalstu pilsoņiem; atgādina, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Apvienotās Karalistes svarīgās nozares, piemēram, veselības aizsardzība vai lauksaimniecība, ir atkarīgas no ES darba ņēmējiem, tostarp sezonas darbaspēka;

D. Datu aizsardzība

 

7. uzsver, ka datu aizsardzība ir svarīga gan kā pamattiesības, gan kā izšķiroši svarīgs elements, kas ļauj darboties digitālajai ekonomikai; atgādina par savu nostāju,[41] ka “saskaņā ar EST judikatūru[42], lai Komisija varētu deklarēt, ka AK datu aizsardzības regulējums ir pietiekams, tai ir jāpierāda, ka AK nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir „pēc būtības līdzvērtīgs” ES tiesiskā regulējuma nodrošinātajam aizsardzības līmenim, tostarp datu tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm”;

8. atgādina, ka Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumā ir paredzēts vispārējs un plašs atbrīvojums no datu aizsardzības principiem un datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu apstrādi imigrācijas nolūkos; pauž bažas, ka gadījumos, kad personu, kas nav AK pilsoņi, dati tiek apstrādāti saskaņā ar šo izņēmumu, tie netiek aizsargāti tādā pašā veidā kā AK pilsoņu dati; uzskata, ka šis atbrīvojums būtu pretrunā VDAR; turklāt uzskata, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums par elektronisko telekomunikāciju datu saglabāšanu neatbilst attiecīgā ES acquis nosacījumiem[43], kā to interpretējusi ES Tiesa, un tādējādi pašlaik neatbilst pietiekamības nosacījumiem; pauž dziļas bažas par AK premjerministra 2020. gada 3. februāra rakstisko paziņojumu par AK un ES attiecībām,[44] kurā viņš ir deklarējis, ka AK turpmāk izstrādās atsevišķu un neatkarīgu politiku tādās jomās kā datu aizsardzība;

9. uzsver, ka Padomes 25. februārī pieņemtajās Norādēs sarunām[45] ir skaidri noteikts, ka paredzētajai partnerībai “būtu jābalstās uz apņemšanos ievērot pamattiesības, tostarp tiesības uz pienācīgu datu aizsardzību, kas ir paredzētās sadarbības nepieciešams nosacījums” un “būtu jāparedz, ka tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās tiek automātiski izbeigta, ja Apvienotā Karaliste pārtrauktu dalību Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK)”, un tajā “būtu jāparedz arī automātiska sadarbības apturēšana, ja Apvienotā Karaliste atceltu iekšzemes tiesību aktu, ar kuru kļūst piemērojama ECTK”, vienlaikus uzsverot, ka “drošības partnerībā paredzētās tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības vērienīgums būs atkarīgs no Apvienotajā Karalistē nodrošinātā personas datu aizsardzības līmeņa” (118. punkts);

10. atgādina, ka augstāk minētajās sarunu norādēs ir arī noteikts, ka “drošības partnerībai būtu jānodrošina cieša tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu sadarbība saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes turpmākais statuss kā trešai valstij, kas neietilpst Šengenas zonā, neparedz personu pārvietošanās brīvību” (117. punkts);

11. pauž bažas par to, ka pirmajā sarunu kārtā (2020. gada 2.–5. martā) par nākamo partnerattiecību nolīgumu Apvienotā Karaliste paziņoja, ka attiecībā uz tiesu un policijas sadarbību krimināllietās tā neapņemsies īstenot ECTK un arī neakceptēs EST jurisdikciju; pauž nožēlu par to, ka otrajā sarunu kārtā tika saglabāta pēdējā minētā nostāja; uzskata, ka, ja Apvienotā Karaliste skaidri neapņemas īstenot ECTK un neakceptēs EST kā vienīgās iestādes, kas ir kompetenta interpretēt ES tiesību aktus, lomu, nebūtu iespējams nekāds nolīgums par tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās; ņem vērā arī deklarācijas, ko pēc sarunu otrās kārtas sniedza ES sarunu vedējs M. Barnier, norādot, ka šajā otrajā kārtā AK atteicās sniegt stingras garantijas attiecībā uz pamattiesībām un individuālajām brīvībām un uzstāja, ka jāpazemina pašreizējie standarti un jāatkāpjas no saskaņotajiem datu aizsardzības mehānismiem, tādējādi radot nopietnus ierobežojumus mūsu turpmākajai partnerībai drošības jomā[46];

12. uzskata, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība AK tiesiskajam regulējumam attiecībā uz valsts drošību vai personas datu apstrādi, ko veic tiesībaizsardzības iestādes; atgādina, ka masveida novērošanas programmas, tādas kā Apvienotajai Karalistei, neatbilst prasībām saskaņā ar ES tiesību aktiem; iestājas par to, lai tiktu ņemta vērā EST judikatūra šajā jomā, piemēram, Schrems lieta, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra;

13. aicina Komisiju ņemt vērā augstāk minētos elementus, novērtējot, cik pietiekams ir AK tiesiskais regulējums attiecībā uz personas datu aizsardzības līmeni, un pirms iespējamas Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesību aktu atzīšanas par atbilstošiem Savienības tiesību aktiem, kā tos interpretējusi Tiesa, pārliecināties, ka AK ir atrisinājusi šajā rezolūcijā konstatētās problēmas; aicina Komisiju arī lūgt padomu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, sniedzot tiem visu attiecīgo informāciju un atbilstošus termiņus, lai tie varētu pildīt savus pienākumus; uzsver, ka lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nevar būt Apvienotās Karalistes un ES sarunu priekšmets, jo tas attiecas uz ECTK, Hartā un ES līgumos atzīto pamattiesību aizsardzību;

E. Drošība, tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

 

14. pauž nožēlu, ka aprīlī notikušajā otrajā sarunu kārtā — sarunās par drošības, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomu nav panākts būtisks progress; atkārtoti norāda, ka nākamajā sarunu kārtā būtu jāpanāk jūtams progress šajā jomā, lai varētu panākt vienošanos par visaptverošu un efektīvu sadarbību;

15. atkārtoti aicina — ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu un kopīgos apdraudējumus, ar kuriem saskaras ES un AK, sarunu pusēm būtu jācenšas panākt, ka tiek saglabāti efektīvi un savstarpīgi sadarbības mehānismi tiesībaizsardzības jomā, kas ir efektīvi un abpusēji izdevīgi pilsoņu drošībai, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste tagad ir trešā valsts un tādēļ tai nevar būt tādas pašas tiesības un iespējas kā dalībvalstij; uzsver, ka atsevišķi, individuāli nolīgumi apdraudētu juridisko konsekvenci tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā; mudina Komisiju ievērot savas sarunu norādes un censties vienoties par vienotu visaptverošu nolīgumu;

16. stingri nostājas pret AK pieprasījumu saņemt tiešu piekļuvi ES datu informācijas sistēmām tieslietu un iekšlietu jomā un saglabāt dalībvalstu statusam līdzīgu statusu tieslietu un iekšlietu aģentūrās; šajā sakarībā vēlreiz uzsver, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij, kas neietilpst Šengenas zonā, nevar būt tieša piekļuve ES informācijas sistēmu datiem un tā nevar piedalīties ES aģentūru brīvības, drošības un tiesiskuma jomā pārvaldības struktūrās; brīdina, ka jebkādai informācijas, tostarp personas datu, apmaiņai ar AK būtu jāpiemēro stingri aizsardzības, revīzijas un pārraudzības nosacījumi, tostarp tāds personas datu aizsardzības līmenis, kas līdzvērtīgs Savienības tiesību aktos paredzētajam līmenim;

17. atgādina, ka Šengenas Informācijas sistēma (SIS) tika izveidota kā kompensējošs instruments, lai kompensētu robežkontroles atcelšanu Šengenas zonā; norāda, ka SIS tiesību akti skaidri aizliedz trešo valstu piekļuvi sistēmai; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt piekļuves SIS; atgādina, ka 2015. gadā Apvienotā Karaliste sāka piemērot dažus Šengenas acquis noteikumus saistībā ar SIS policijas sadarbības jomā[47] un ka tika konstatēti nopietni pārkāpumi tās piemērošanā Apvienotajā Karalistē un tie joprojām nav novērsti; atgādina, ka Padome 5. martā nāca klajā ar ieteikumu kopumu to nopietno trūkumu novēršanai, kas konstatēti 2017. gada izvērtēšanā par to, kā AK piemēro Šengenas acquis SIS jomā, un ka AK savā atbildē izrādīja niecīgu vēlēšanos šos ieteikumus piemērot, un tādējādi tiek pārkāpti ES tiesību akti; uzskata, ka turpmākajai sadarbībai starp ES un Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā būtu jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos; tādēļ uzskata, ka turpmākās sadarbības kārtībai starp ES un AK tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā, pirms vēl tiek panākta jebkāda vienošanās, vajadzētu būt atkarīgai no nosacījuma, ka ir pilnībā novērsti pārkāpumi, kas saistīti ar SIS sistēmas izmantošanu, un tas, ka 75 000 notiesājošie spriedumi, iespējams, nav paziņoti citām dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI[48]; uzsver, ka par šādu sadarbību var vienoties tikai tad, ja ir ieviesti stabili datu aizsardzības noteikumi un pastāv stingri izpildes mehānismi;

18. norāda, ka DNS datu automatizēta apmaiņa ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Prīmes sistēmu tika sākta tikai 2019. gadā un ka Padome gatavojas lemt par īstenošanas lēmuma pieņemšanu, kurš ļautu Apvienotajai Karalistei piedalīties daktiloskopijas datu automatizētajā apmaiņā; šajā sakarībā norāda, ka 2020. gada 13. maijā saskaņā ar bijušā trešā pīlāra aktu īpašo apspriežu procedūru Parlaments noraidīja Padomes lēmuma projektu, jo bija bažas par daktiloskopisko datu apmaiņas pilnīgu savstarpīgumu, datu aizsardzības garantijām un ļoti īso piemērošanas laiku; aicina Padomi rūpīgi apsvērt Parlamenta argumentus par noraidīšanu; atgādina sarunu dalībniekiem, ka Padomes lēmumi — ja tos pieņem —, ar kuriem atļauj šādu automatizētu datu apmaiņu, beigsies pārejas perioda beigās; uzsver, ka ir savlaicīgi jāvienojas par jaunu kārtību turpmākajām attiecībām, ņemot vērā informācijas apmaiņas nozīmi cīņā pret smagu un organizētu pārrobežu noziedzību un terorismu; uzskata, ka ar noteikumiem, ko piemēro pārejas periodā, nevajadzētu iepriekš noteikt turpmākās attiecības; pauž pārliecību, ka nolīgums būtu jābalsta uz pilnīga savstarpīguma principu;

19. pauž bažas par to, ka Apvienotās Karalistes sarunu mandātā trūkst vērienīguma svarīgās jomās attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, noteikumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un par terorisma finansēšanas apkarošanu; uzstāj, ka, lai panāktu galīgo vienošanos, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā; uzskata, ka sarunu puses varētu rast risinājumu, kas ļautu īstenot vērienīgāku sadarbību nekā tā, kas paredzēta Eiropas Padomes Konvencijā par izdošanu;

F. Migrācija, patvērums un robežu pārvaldība

20. uzsver nepieciešamību vienoties par sadarbības noteikumiem attiecībā uz tādu valstspiederīgo migrāciju, kuri nav kādas no abām pusēm valstspiederīgie, vienlaikus ievērojot pamattiesības, respektējot cilvēka cieņu un atzīstot nepieciešamību aizsargāt visneaizsargātākās personas; atkārtoti aicina, lai šāda sadarbība ietvertu vismaz pasākumus, kas uzlabo drošas un likumīgas iespējas piekļūt starptautiskajai aizsardzībai, tostarp izmantojot ģimenes atkalapvienošanos;

21. uzsver, ka pusēm ir cieši jāsadarbojas, lai apkarotu cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas joprojām būs piemērojamas attiecībā uz Apvienotās Karalistes un ES robežu; aicina sarunu puses precizēt iespējamo lomu, kāda varētu būt Eiropolam un Eiropas Robežu un krasta apsardzei šādas sadarbības nodrošināšanā;

22. ņem vērā Komisijas paziņojumu par patvērumu (D pielikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas), saskaņā ar kuru Komisija pēc Apvienotās Karalistes lūguma un ja tas ir ES interesēs, apsvērs iespēju iesaistīties dialogā ar Apvienoto Karalisti par sadarbību patvēruma jomā — pēc tam, kad tā būs lūgusi norādījumus Pastāvīgo pārstāvju komitejai; uzstāj, ka Apvienotā Karaliste nevar selektīvi izvēlēties, kurus ES patvēruma un migrācijas acquis elementus tā vēlas paturēt;

23. atkārtoti uzsver, ka ir jāpieņem plāns par ģimenes atkalapvienošanos, kuram vajadzētu būt gatavam stāties spēkā pārejas perioda beigās, lai izvairītos no jebkādām nepilnībām, kam varētu būt ietekme humanitārajā aspektā, un ievērotu patvēruma meklētāju tiesības uz ģimenes dzīvi saskaņā ar ECTK 8. pantu, kas joprojām ir piemērojams gan Apvienotajā Karalistē, gan ES;

24. kā daļu no šāda plāna un vispārīgāk atgādina sarunu vedējiem par to, ka gan ES-27, gan Apvienotajai Karalistei ir pienākums aizsargāt savā teritorijā visus bērnus neatkarīgi no viņu statusa, radniecības vai ģimenes saitēm, tostarp nepavadītus nepilngadīgos, un nodrošināt visu bērnu piekļuvi viņu tiesībām uz aizsardzību, ģimenes dzīvi un labklājību, ņemot vērā viņu intereses, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC); ņem vērā Apvienotās Karalistes apņemšanos apspriest plānu par ģimenes atkalapvienošanos nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem; aicina dalībvalstis pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs iesniegusi konkrētus priekšlikumus, pilnvarot Komisiju risināt sarunas par plānu attiecībā uz patvēruma meklētāju ģimeņu atkalapvienošanos;

25. uzsver, cik svarīga ir koordinēta ES pieeja visos šajos jautājumos, jo Apvienotās Karalistes un atsevišķu dalībvalstu divpusējie nolīgumi par tādiem jautājumiem kā patvēruma meklētāju vai bēgļu ģimeņu atkalapvienošanās, pārcelšanas vai atpakaļuzņemšanas pasākumi var negatīvi ietekmēt ES patvēruma un migrācijas politikas saskaņotību; aicina abas sarunu puses censties panākt līdzsvarotu un konstruktīvu pieeju visos šajos jautājumos, tostarp par likumīgiem ceļiem un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, par prioritāti izvirzot nepieciešamību nodrošināt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā ir vajadzīga, un īpašu uzmanību pievērst visneaizsargātākajām personām, — pieeju, ko abas puses ir apņēmušās īstenot;

G. Sadarbība ar tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām

26. atkārtoti aicina precizēt turpmāko praktisko sadarbību starp AK iestādēm un ES aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts, kas nav Šengenas zonā, un kā būtiski nozīmīga partnera cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību statusu; aicina sarunu puses censties panākt ciešu stratēģisko un operatīvo sadarbību tiesībaizsardzības un krimināltiesību jomā, vienlaikus ievērojot šādas sadarbības tehniskos un juridiskos ierobežojumus.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 8 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Malik Azmani, Katarina Barley, Pietro Bartolo, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Clare Daly, Marcel de Graaff, Lena Düpont, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Balázs Hidvéghi, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Marina Kaljurand, Assita Kanko, Fabienne Keller, Peter Kofod, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Lukas Mandl, Nuno Melo, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Nicola Procaccini, Emil Radev, Paulo Rangel, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Birgit Sippel, Martin Sonneborn, Sylwia Spurek, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva, Javier Zarzalejos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ondřej Kovařík, Nathalie Loiseau, Jan-Christoph Oetjen, Sira Rego, Domènec Ruiz Devesa, Isabel Santos, Loránt Vincze, Isabel Wiseler-Lima

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52	+
EPP	Magdalena Adamowicz , Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Lena Düpont, Andrzej Halicki, Lívia Járóka, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Nuno Melo, Emil Radev, Paulo Rangel, Ralf Seekatz, Loránt Vincze, Isabel Wiseler-Lima, Javier Zarzalejos
S&D	Katarina Barley, Pietro Bartolo, Caterina Chinnici, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Marina Kaljurand, Juan Fernando López Aguilar, Javier Moreno Sánchez, Domènec Ruiz Devesa, Isabel Santos, Birgit Sippel, Sylwia Spurek, Bettina Vollath, Elena Yoncheva
RENEW	Malik Azmani, Sophie In’t Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Ondřej Kovařík, Nathalie Loiseau, Jan-Christophe Oetjen, Ramona Strugariu, Ioan-Dragos Tudorache
VERTS/ALE	Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Damien Carême, Alice Kuhnke, Terry Reintke, Diana Riba I Giner, Tineke Strik
GUE/NGL	Malin Björk, Clare Daly, Cornelia Ernst, Sira Rego
NI	Laura Ferrara, Martin Sonneborn

 

8	-
ID	Nicolas Bay, Marcel De Graaff, Nicolaus Fest, Jean- Paul Garraud, Peter Kofod, Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche
NI	Milan Uhrík

 

7	0
EPP	Balázs Hidvéghi, Nadine Morano
ECR	Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Assita Kanko, Nicola Procaccini, Jadwiga Wiśniewska

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS (27.5.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Danuta Maria Hübner

 

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

Par Izstāšanās līguma īstenošanu

1. atgādina par savu 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību[49] , atkārtoti norādot, ka pilnīga Izstāšanās līguma īstenošana joprojām ir svarīgākā prioritāte; uzsver, ka Izstāšanās līguma, tostarp Protokola par Īriju/Ziemeļīriju, pilnīga īstenošana ir būtisks priekšnoteikums un pamatelements, lai nodrošinātu uzticēšanos, kas nepieciešama veiksmīgai turpmākai partnerībai starp ES un Apvienoto Karalisti; šajā sakarībā pauž bažas, ka, neraugoties uz AK valdības pausto apņemšanos aizsargāt Lielās piektdienas vienošanos un pildīt savas saistības saskaņā ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju un par pilsoņu tiesībām saskaņā ar Izstāšanās līgumu, publiskie paziņojumi vedina domāt par politiskās gribas trūkumu pilnībā izpildīt savas juridiskās saistības saskaņā ar Izstāšanās līgumu, piemēram, attiecībā uz preču pārbaudēm Īrijas jūrā;

 2. atgādina, ka līgumu ievērošana ir jebkuras tiesību sistēmas un jo īpaši starptautiskās tiesību sistēmas pamatprincips; uzsver, ka stabilitāte un uzticēšanās attiecībās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti ir atkarīga no tā, lai abas puses ievērotu saistošā Izstāšanās līguma un ES un AK Politiskās deklarācijas principus, un ka tie ir jāīsteno godprātīgi, lai novērstu traucējumus un nodrošinātu pilsoņiem un ekonomikas dalībniekiem juridisko noteiktību;

3. pauž bažas par Eiropas Savienības pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas piemērošanas procesu; šajā sakarībā norāda, ka saskaņā ar jaunāko ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas statistiku par 2020. gada februāri, ko 2020. gada 19. martā publicēja Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija, kopējais līdz 2020. gada 29. februārim saņemto pieteikumu skaits pārsniedza 3,3 miljonus (3 343 700) un ka no kopējā līdz galam izskatīto pieteikumu skaita 58 % tika piešķirts nostiprināts statuss un 41 % tika piešķirts nenostiprināts statuss;

4. uzskata, ka lietu skaits, kurās tiek piešķirts nenostiprināts statuss, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar lietu skaitu, kurās tiek piešķirts nostiprināts statuss; mudina Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministriju būt elastīgai, pieņemot pieteikuma iesniedzēju iesniegtos pierādījumus par to, ka viņi valstī ir uzturējušies prasītos piecus gadus; pauž bažas arī par to, ka pieteikuma iesniedzējiem netiek izsniegts nekāds fizisks apliecinājums par viņiem piešķirto statusu; aicina Eiropas Komisiju pārbaudīt, vai attiecībā uz uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu ir ievērotas to ES pilsoņu tiesības, kuri ir no neaizsargātām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; pauž bažas par to, ka pilsoņiem ar nenostiprinātu statusu nav pieejami pabalsti, ja vien viņi nepierāda arī savas uzturēšanās tiesības; atgādina, ka ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību panākumi ir atkarīgi arī no Izstāšanās līguma noteikumu pareizas īstenošanas attiecībā uz Eiropas pilsoņu tiesībām Apvienotajā Karalistē;

5. aicina puses nodrošināt Protokola par Īriju/Ziemeļīriju stingru īstenošanu; brīdina, ka ES un Apvienotās Karalistes Apvienoto komiteju, kas izveidota saskaņā ar Izstāšanās līguma 164. pantu, nevar izmantot kā forumu minētā Protokola vai jebkuras citas Izstāšanās līguma daļas noteikumu pārskatīšanai;

6. ņem vērā ES un Apvienotās Karalistes Apvienotās komitejas pirmo sanāksmi 2020. gada 30. martā, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā tiek īstenots Izstāšanās līgums un jo īpaši Protokols par Īriju/Ziemeļīriju un daļa, kas attiecas uz pilsoņu tiesībām; uzsver, ka pēc šīs sanāksmes Eiropas Komisija paziņoja, ka ir “steidzami jāiesniedz detalizēts grafiks un jāveic nepieciešamie pasākumi, piemēram, jāsagatavojas muitas procedūru ieviešanai attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no Lielbritānijas, un jānodrošina, ka var veikt visas nepieciešamās sanitārās un fitosanitārās kontroles, kā arī citas reglamentējošas pārbaudes attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no valstīm ārpus ES”;

 7. atgādina, ka ES un Apvienotās Karalistes Apvienotajai komitejai ir jāpieņem svarīgi lēmumi par Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanu pirms pārejas perioda beigām; pauž cerību, ka par prioritāti tiks noteikts Izstāšanās līgumā paredzēto sešu specializēto komiteju un jo īpaši specializētās Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanas komitejas darbs attiecībā uz Izstāšanās līguma īstenošanas galvenajām jomām; atzinīgi vērtē specializētās Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanas komitejas  pirmo sanāksmi 2020. gada 30. aprīlī, pēc kuras Eiropas Komisija norādīja, ka pēc informācijas apmaiņas “steidzami jāveic konkrēti pasākumi”; pauž cerību, ka starp ES un AK tiks panākta vienošanās par visiem institucionālajiem pasākumiem, piemēram, Eiropas Komisijas tehniskā biroja izveidi Belfāstā;

 8. atgādina, ka Izstāšanās līgums paredz savstarpēju aizsardzību ES un Lielbritānijas pilsoņiem, ieskaitot viņu ģimenes locekļus; prasa, lai Eiropas Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes pilsoņiem tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija par viņu tiesībām un procedūrām, kas jāievēro, lai viņi varētu turpināt dzīvot un strādāt savā dzīvesvietas valstī un tajā iebraukt un izbraukt no tās; atgādina, ka pilsoņu tiesībām joprojām būs absolūta prioritāte, un prasa, lai turpinātos pilsoņu tiesības, kas saskaņā ar Izstāšanās līgumu garantētas gan Eiropas Savienības, gan Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenēm; atgādina par savu apņemšanos uzraudzīt Izstāšanās līguma otrās daļas īstenošanu ES 27 dalībvalstīs un atkārtoti uzsver, ka būtiska ir konsekventa un dāsna pieeja to Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzībā, kuri dzīvo ES 27 dalībvalstīs;

9. sagaida, ka Parlaments tiks pilnībā un nekavējoties informēts par visām Apvienotās komitejas rīkotajām diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem; šajā sakarībā atgādina par saistībām, kas izriet no Padomes Lēmuma (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas[50], un jo īpaši tā 2. panta 3. punkta, kurā ir noteikts, ka jānodrošina iespēja Parlamentam pilnībā īstenot savas institucionālās prerogatīvas visās Apvienotās komitejas procedūrās;

 

 10. uzsver, ka saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu Parlamentam ir tiesības saņemt visaptverošu informāciju par visiem ES noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas posmiem un tas aptver Izstāšanās līgumu; šajā sakarībā atgādina par apņemšanos, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs uzņēmās Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa plenārsēdē, proti, ka Komisija cieši iesaistīs Parlamentu un maksimāli ņems vērā Parlamenta viedokli Apvienotās komitejas darbā un ka nekādu lēmumu nevarēs pieņemt, ja netiks pilnībā ņemta vērā Eiropas Parlamenta nostāja, kas ir arī daudzskaitlīgu iekšēju un sabiedrisku apspriešanu un dialogu ar pilsonisko sabiedrību, ekspertiem, valstu parlamentiem un citām ieinteresētajām personām rezultāts;

11. atgādina, ka Parlaments turpinās modri sekot līdzi visu Izstāšanās līguma noteikumu un ES un AK Politiskās deklarācijas īstenošanai;

Par sarunām par jaunu partnerību starp ES un Apvienoto Karalisti – institucionālie noteikumi un pārvaldība

12. atzinīgi vērtē projekta tekstu Nolīgumam par jaunām partnerattiecībām ar Apvienoto Karalisti, ko Eiropas Komisija publicēja 2020. gada 18. martā (“nolīguma projekta teksts”), kas plašā mērā atbilst tās sarunu pilnvarām un Eiropas Parlamenta rezolūcijai un kurā ierosināts visaptverošs nolīgums padziļinātai un ciešai partnerībai, visaptverošs institucionālais satvars un stingri, uz noteikumiem balstīti un izpildāmi strīdu izšķiršanas noteikumi, tostarp nolīguma pastāvīga pārvaldība un uzraudzība, kā arī strīdu izšķiršanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumi; uzskata, ka Komisijas ierosinātā nolīguma teksta projekta pieeja novērš divpusēju nolīgumu skaita palielināšanos, kas nenovēršami izraisītu trūkumus šādas sistēmas sarežģītības un nepilnības dēļ;

13. uzskata, ka nolīguma teksta projektā ir paredzēta stabila, pārredzama, saskaņota un elastīga pārvaldības sistēma, kas paredz strīdu izšķiršanas mehānismus, kuri nodrošina efektīvus, ātri īstenojamus un atturošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pilnībā atbilst paredzētās plašās partnerības nepieredzētajam raksturam;

14. atzinīgi vērtē nolīguma teksta projekta noteikumus, kuru mērķis ir saglabāt ES tiesību sistēmas autonomiju, tostarp Eiropas Savienības Tiesas kā galīgās ES tiesību interpretācijas iestādes lomu;

15. uzstāj, ka jebkuram nolīgumam par jaunām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti ir jābūt saskaņotam un pielāgotam abu pušu ģeogrāfiskajam tuvumam un abu pušu pārrobežu vietējai sadarbībai, no vienas puses, un abu pušu ekonomiku savstarpējās saistības augstajai pakāpei, no otras puses; šajā sakarībā noraida jebkādu elementu selektīvu izlasi no dažādiem tiesiskajiem un tirdzniecības regulējumiem, ko piemēro attiecībās starp ES un dažādām citām trešām valstīm; turklāt atgādina, ka ir jāievēro vienotā tirgus integritāte un ka turpmākās ES un Apvienotās Karalistes partnerības apjoms un dziļums būs atkarīgs no tā, vai tiks nodrošināti pienācīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

16. noraida iespēju, ka netiktu panākts visaptverošs nolīgums tādējādi, ka tiktu izmantoti vairāki nozaru nolīgumi, jo šāda dublēšanās veicinātu neefektivitāti turpmākajā nolīguma īstenošanā;

 17. ņem vērā Apvienotās Karalistes valdības 2020. gada 27. februārī publicēto dokumentu “The Future Relationship with the EU – The UK’s Approach to Negotiations” (“Turpmākās attiecības ar ES – Apvienotās Karalistes pieeja sarunām”); pauž dziļu nožēlu par to, ka AK valdība atsakās publiskot savus juridiskos tekstus vai pat iepazīties ar tiem Eiropas Parlamentam un Eiropadomei, kas ir nopietns pārredzamības trūkums; mudina Darba grupu attiecībām ar Apvienoto Karalisti nodrošināt pārredzamību un iestāties par sarunu nostāju publicēšanu pilnā apmērā, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments var efektīvi un informētā veidā sekot līdzi partnerības sarunām; norāda, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi neatbilst tās saistībām saskaņā ar Izstāšanās līgumu un politisko deklarāciju; tomēr noraida Apvienotās Karalistes valdības ierosināto sadrumstaloto pieeju, kuras pamatā ir tādu nozaru izslēgšana no nolīguma strīdu izšķiršanas mehānisma kā subsīdijas, konkurences politika, tirdzniecība un nodarbinātība, tirdzniecība un vide, kā arī nodokļi, vienlaikus ierosinot atsevišķus nolīgumus ar īpašiem pārvaldības mehānismiem tādās jomās kā tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, sadarbība kodolenerģijas jomā vai politisko strīdu izšķiršanas mehānismi jomās, kas saistītas ar datu apmaiņu tiesībaizsardzības nolūkos, un operatīvā sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm;

18. atgādina, ka turpmāko partnerību var noslēgt tikai ar Eiropas Parlamenta pilnīgu iesaistīšanu un galīgo piekrišanu;

19. uzstāj, ka turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti kopumā būtu jāparedz visaptverošs satvars ar horizontālu pārvaldības sistēmu; atgādina, ka Apvienotā Karaliste kā bijusī dalībvalsts ir izveidojusi nozīmīgas institucionālās sadarbības un dialoga struktūras ar ES, kurām būtu jāatvieglo šādu horizontālu pasākumu īstenošana;

20. turklāt norāda, ka saskaņā ar ES standarta praksi brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) slēgšanā nolīguma teksta projektā ir paredzēti izņēmumi un pielāgoti strīdu izšķiršanas mehānismi konkrētās jomās, tostarp diplomātiski līdzekļi nolīguma projekta ārpolitikas, drošības un aizsardzības daļas interpretēšanai un piemērošanai, tādējādi nodrošinot pietiekamu elastību vienotā un saskaņotā visaptverošā sistēmā; atzinīgi vērtē to, ka jebkādi papildinoši nolīgumi, kas var tikt noslēgti vēlākā posmā, būs neatņemama daļa no vispārējām divpusējām attiecībām, ko reglamentē nolīgums, ieskaitot tā institucionālos noteikumus, kā paredzēts nolīguma teksta projekta piektajā daļā;

21. atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Partnerības padomi, kurai palīdzētu 15 specializētās komitejas, kas būtu atbildīgas par galvenajām jomām, uz kurām attiecas nolīgums, un kas būtu atbildīgas par nolīguma un jebkādu papildinošu nolīgumu īstenošanas un piemērošanas uzraudzību un veicināšanu, tādējādi nodrošinot kopīgo pastāvīgo nolīguma uzraudzību un pārvaldību;

 22. aicina iekļaut turpmākajā nolīgumā vērienīgus noteikumus par personu pārvietošanos; atzinīgi vērtē nolīguma projektā paredzētās saistības cilvēktiesību jomā, tostarp par atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; uzsver nepieciešamību oficiāli noformēt šīs saistības, ieskaitot atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesai; atkārtoti norāda, ka turpmākajai tiesu iestāžu un policijas sadarbībai un sadarbībai patvēruma un migrācijas politikas jomā starp ES un Apvienoto Karalisti būtu jāatbilst šādām oficiālām saistībām;

23. uzsver, ka ir jāiekļauj skaidri noteikumi, kas atbalsta LES 21. pantā noteiktos mērķus, tostarp noteikumos balstītu starptautisko kārtību, tiesiskumu un demokrātijas veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot vērtību, pamattiesību un interešu aizsardzībai, drošībai, neatkarībai un visas Savienības integritātei;

24. atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Parlamentāro partnerattiecību asambleju Eiropas Parlamenta deputātiem un Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem — ar tiesībām saņemt informāciju no Partnerības padomes un sniegt tai ieteikumus;

25. uzsver, cik svarīga ir parlamentu sadarbība starp ES un Apvienotās Karalistes parlamentāriešiem; atzīst Apvienotās Karalistes parlamenta deputātu pozitīvo ieguldījumu ES starpparlamentārajos forumos pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES; sagaida, ka turpināsies parlamentārās attiecības ar Apvienotās Karalistes parlamentu;

26. uzskata, ka oficiālas vienošanās, piemēram, Parlamentāro partnerattiecību asambleja un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nolīguma īstenošanā, izmantojot ierosinātās vietējās konsultantu grupas un Pilsoniskās sabiedrības forumu, var būtiski veicināt gaidāmā nolīguma īstenošanas leģitimitāti un pārredzamību, kā arī partnerības turpmāko attīstību;

27. uzskata, ka būtu jāsniedz skaidrāka informācija par Pilsoniskās sabiedrības foruma darbību, jo īpaši par to, kā tiks organizēts dialogs un konsultācijas starp forumu un Partnerības padomi;

28. prasa, lai neatkarīgi no lomas Parlamentārās partnerības asamblejā tiktu respektēta Parlamenta loma regulatīvās sadarbības noteikumu īstenošanas kontekstā, lai nodrošinātu, ka tas var īstenot pienācīgu politisko uzraudzību un ka tiek garantētas Parlamenta kā vienas no likumdevējām iestādēm tiesības un prerogatīvas; uzskata, ka Parlamenta tiesībām saņemt informāciju par nolīguma un jebkādu papildinošu nolīgumu pārskatīšanas kārtību, kā arī par to īstenošanas uzraudzību vajadzētu būt samērojamām ar paredzētās partnerības bezprecedenta raksturu.

29. atgādina, ka Izstāšanās līguma 184. pantā ir noteikts, ka Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir jādara viss iespējamais, lai godprātīgi un pilnībā ievērojot savu attiecīgo tiesisko kārtību, veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai ātri risinātu sarunas par nolīgumiem, kas reglamentēs to turpmākās attiecības; ar bažām norāda, ka šajā sarunu posmā abu pušu starpā pastāv būtiskas atšķirības, tostarp attiecībā uz apspriežamā dokumenta darbības jomu un juridisko struktūru; šajā sakarībā pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes nevēlēšanos iesaistīties daudzu kritiski svarīgu jautājumu risināšanā; turklāt pauž bažas par Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz plānoto grafiku sarunu noslēgšanai par visaptverošu turpmāko partnerību pirms pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī; brīdina, ka šie faktori palielina tāda “kraujas malas” scenārija risku, kurā nevienošanās par visaptverošu turpmāko partnerību, kas nodrošinātu vienmērīgu pāreju un visus nepieciešamos institucionālos pasākumus, radīs papildu ekonomisko kaitējumu — papildus Covid-19 krīzei; šajā sakarībā atkārtoti norāda uz Izstāšanās līguma 132. pantā paredzēto iespēju Apvienotajai komitejai pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu pēc 2020. gada 31. decembra; atgādina, ka šādam lēmumam par pārejas perioda pagarināšanu ir jābūt pieņemtam līdz 2020. gada 1. jūlijam.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	26.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Gabriele Bischoff, Geert Bourgeois, Fabio Massimo Castaldo, Leila Chaibi, Włodzimierz Cimoszewicz, Pascal Durand, Daniel Freund, Charles Goerens, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Maria Grapini, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Antonio Tajani, László Trócsányi, Guy Verhofstadt, Loránt Vincze, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Brando Benifei, Jorge Buxadé Villalba, Markéta Gregorová

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25	+
ECR	Geert Bourgeois, Jorge Buxadé Villalba
GUE/NGL	Leila Chaibi, Helmut Scholz
NI	Fabio Massimo Castaldo
PPE	Esteban González Pons, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Antonio Tajani, László Trócsányi, Loránt Vincze, Rainer Wieland
RENEW	Pascal Durand, Charles Goerens, Sandro Gozi, Guy Verhofstadt
S&D	Brando Benifei, Gabriele Bischoff, Włodzimierz Cimoszewicz, Maria Grapini, Domènec Ruiz Devesa, Pedro Silva Pereira
VERTS/ALE	François Alfonsi, Daniel Freund, Markéta Gregorová

 

 

 

1	-
ID	Gerolf Annemans

 

 

 

1	0
ID	Antonio Maria Rinaldi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

LŪGUMRAKSTU KOMITEJAS ATZINUMS (30.4.2020)

Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Gheorghe Falcă

 

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina par pamatprincipu aizsargāt pilsoņu tiesības; arī uzsver, ka mūsu mērķim vajadzētu būt pēc iespējas ciešāku attiecību saglabāšanai starp Apvienotās Karalistes un ES pilsoņiem;

2. uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības neatbrīvo Apvienoto Karalisti no tās pienākumiem aizsargāt ES pilsoņu tiesības, ko garantē Izstāšanās līgums starp ES un Apvienoto Karalisti (turpmāk “līgums”); konstatē, ka līgumā ir iekļautas normas par tāda statusa un tiesību aizsardzību, kas ir noteiktas Savienības tiesībās un ir domātas ES un AK pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kurus tas skar; aicina Komisiju raudzīties, lai šīs normas tiktu iekļautas turpmākajā ES un Apvienotās Karalistes partnerattiecību nolīgumā;

3. atgādina, ka līgums aizsargā to ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības, kuri izmantoja savas tiesības brīvi pārvietoties Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem pirms pārejas perioda beigām un kuri turpina tur uzturēties pēc tam, kā arī to AK pilsoņu tiesības, kuri izmanto tādas pašas tiesības kādā no ES-27 dalībvalstīm; atkārtoti norāda, ka šis princips ir jāievēro gan Apvienotās Karalistes, gan Savienības publiskajām iestādēm;

4. atgādina, ka ikvienam ES pilsonim, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, ir tiesības iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstu saskaņā ar LESD 227. pantu, tiesības piedalīties Eiropas pilsoņu iniciatīvā (EPI) un tiesības vērsties pie ombuda pēc gaidāmajām pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembrī);

5. aicina ombudi turpināt izstāšanās līguma sarunās sākto darbu, lai nodrošinātu pārredzamību sarunās par turpmāko Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes partnerību;

6. atgādina, ka pēc gaidāmajām pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembrī) Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas dzīvo ES, zaudēs tiesības piedalīties EPI, bet saglabās tiesības iesniegt Parlamentam lūgumrakstu;

7. uzsver, cik būtiska loma ir uzņemošajai valstij, kas nodrošina, lai visas administratīvās procedūras attiecībā uz pieteikumiem pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai būtu raitas, pārredzamas un vienkāršas, lai tās neradītu nevajadzīgu slogu un lai ES pilsoņi tās varētu atļauties;

8. uzskata, ka Covid-19 pandēmija būtiski ietekmē Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes politisko, ekonomisko un sociālo realitāti, izraisot globālu recesiju un ieviešot izmaiņas mūsu dzīvesveidā, tādējādi traucējot panākt progresu sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām;

9. uzskata, ka AK Iekšlietu ministrijas ierosinātā sistēma (“reģistrācijas procedūra”), atbilstoši kurai ES-27 pilsoņi piesakās pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, nav tik pārredzama un vienkārša, kādai tai vajadzētu būt; uzskata, ka tas rada nevajadzīgu un netaisnīgu administratīvo slogu ES-27 pilsoņiem; uzskata, ka šī sistēma būtu jāmaina, lai garantētu automātisku reģistrācijas procedūru, kas ir vienīgais veids, kā samazināt administratīvo slogu un vienlaicīgi nodrošināt ES pilsoņu statusa un tiesību atzīšanu; atkārtoti norāda, ka Komisijai un Padomei ir jāgarantē, ka AK Iekšlietu ministrijas ierosinātā reģistrācijas procedūra atbilst ES standartiem attiecībā uz savstarpējību un vienlīdzīgu attieksmi pret AK pilsoņiem un ES-27 pilsoņiem;

10. uzstāj, ka ir vajadzīga neatkarīga uzraudzības iestāde (IMA), lai pārraudzītu līguma piemērošanu, nodrošinātu saistību ievērošanu un radītu juridisko noteiktību ES-27/EEZ pilsoņu un viņu ģimeņu dzīvē Apvienotajā Karalistē;

11. pauž bažas par to, kā šobrīd tiek īstenota ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēma, un par iespējamām sekām tiem, kas nebūs pieteikušies līdz termiņa beigām; pauž bažas par AK Iekšlietu ministrijas izteikumiem par ES pilsoņu iespējamu deportēšanu un par to, ka nav ieviesti pasākumi, lai palīdzētu neaizsargātiem iedzīvotājiem; pauž bažas par to, ka vairākiem ES-27 pilsoņiem vēl nav izdevies iegūt uzturēšanās statusu, izmantojot noteiktās procedūras;

12. uzsver, ka ir īpaša uzmanība jāpievērš to jaukto ģimeņu bērnu vajadzībām, kurās tikai viens no vecākiem ir ES pilsonis; uzsver nepieciešamību paredzēt pienācīgus juridiskos mehānismus vecāku domstarpību risināšanai, piemēram, šķiršanās gadījumā, tādā veidā, lai dalībvalstu pilsoņi netiktu diskriminēti attiecībā uz saskarsmes tiesībām ar bērnu;

13. ar nožēlu atzīmē, ka Apvienotā Karaliste ir nolēmusi, ka pēc pārejas perioda vairs netiks piemērots princips par personu brīvu pārvietošanos starp ES un Apvienoto Karalisti; uzstāj, ka turpmākajā partnerībā ir jāiekļauj vērienīgi noteikumi par personu pārvietošanos, kuri balstītos uz pilnīgu savstarpīgumu un nediskrimināciju starp dalībvalstīm; vēlas uzsvērt, ka tiesības brīvi pārvietoties ir cieši saistītas ar pārējām trijām brīvībām; atkārtoti uzsver, ka Apvienotās Karalistes piekļuvei vienotajam tirgum ir jābūt atkarīgai no tā, vai tā ievēro personu brīvas pārvietošanās principu; uzsver, ka robežšķērsošanas režīmam nebūtu jārada apgrūtinoši administratīvi vai finansiāli šķēršļi;

14. uzskata, ka mobilitātes nolīgumiem, tostarp par bezvīzu režīmu ceļojumiem īstermiņa uzturēšanās nolūkā, vajadzētu balstīties uz nediskrimināciju starp Savienības dalībvalstīm un pilnīgu savstarpīgumu; turklāt uzskata, ka šādos nolīgumos būtu jāiekļauj ES tiesību aktu kopums mobilitātes jomā, konkrēti attiecībā uz darba ņēmējiem un jo īpaši noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

15. atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt netraucētu gaisa transportu, dzelzceļa transportu, jūras transportu un autotransportu starp Apvienoto Karalisti un ES, lai varētu saglabāt darbvietas tādās nozarēs kā pasažieru un preču pārvadājumi un tūrisms; uzsver nepieciešamību rast efektīvus mehānismus, kā pārrobežu satiksmē aizsargāt pasažieru tiesības, jo īpaši brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā neatkarīgi no transporta veida;

16. aicina apsvērt iespēju par labāku regulējumu attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem uzņēmējdarbības, pētniecības, studiju, mācību un jauniešu apmaiņas nolūkos; šajā sakarībā pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes iestāžu paziņojumiem, ka Apvienotā Karaliste vēlas izstāties no tādām mobilitātes programmām kā “Erasmus+”; aicina Komisiju arī turpmāk ļaut Apvienotajai Karalistei piedalīties ES programmās, kas sniedz labumu Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes pilsoņiem, ar noteikumu, ka tā pilda nepieciešamās finansiālās saistības.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	30.4.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alex Agius Saliba, Andris Ameriks, Anna-Michelle Asimakopoulou, Margrete Auken, Jordan Bardella, Alexander Bernhuber, Markus Buchheit, Ryszard Czarnecki, Eleonora Evi, Agnès Evren, Gheorghe Falcă, Emmanouil Fragkos, Mario Furore, Gianna Gancia, Alexis Georgoulis, Peter Jahr, Radan Kanev, Cristina Maestre Martín De Almagro, Dolors Montserrat, Ulrike Müller, Sira Rego, Frédérique Ries, Alfred Sant, Massimiliano Smeriglio, Cristian Terheş, Loránt Vincze, Thomas Waitz, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jarosław Duda, Marie-Pierre Vedrenne

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ECR	Ryszard Czarnecki, Emmanouil Fragkos, Kosma Złotowski
GUE/NGL	Alexis Georgoulis, Sira Rego
NI	Eleonora Evi, Mario Furore
PPE	Anna-Michelle Asimakopoulou, Alexander Bernhuber, Jarosław Duda, Agnès Evren, Gheorghe Falcă, Peter Jahr, Radan Kanev, Dolors Montserrat, Loránt Vincze
RENEW	Ulrike Müller, Frédérique Ries, Marie-Pierre Vedrenne
S-D	Alex Agius Saliba, Andris Ameriks, Cristina Maestre Martín De Almagro, Alfred Sant, Massimiliano Smeriglio, Cristian Terheş
Vers/ALEt	Margrete Auken, Thomas Waitz, Tatjana Ždanoka

 

0	-
-	-

 

4	0
ID	Jordan Bardella, Markus Buchheit, Gianna Gancia, Stefania Zambelli

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

David McAllister

BRISELĒ

 

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

Bernd Lange

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI))

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Attīstības komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajām komitejām. Izmantojot rakstisko procedūru, komiteja nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Attīstības komiteja šo jautājumu izskatīja 2020. gada 21. aprīļa sanāksmē. Minētajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Tomas Tobé

 

IEROSINĀJUMI

1. norāda, ka Apvienotā Karaliste joprojām ir viena no lielākajām divpusējām līdzekļu devējām pasaulē un ka Eiropas Savienībai ir jāpievēršas iespējām sadarbībai ar Apvienoto Karalisti partnerības garā; pauž nožēlu par to, ka Brexit radīs nepilnības ES vispārējā attīstības sadarbībā un humānajā palīdzībā ne tikai budžeta, cilvēkresursu un specializēto zināšanu aspektā, bet arī politikas dialogā ar kandidātvalstīm, kaimiņreģionu valstīm un trešām valstīm, tomēr pauž pārliecību, ka abas puses gūs labumu no nepārtrauktas līdzekļu devēju koordinācijas un kopīgas plānošanas, un atbalsta Apvienotās Karalistes dalību ES programmās ar nosacījumu, ka tā ievēro visus attiecīgos dalības noteikumus, mehānismus un nosacījumus; prasa, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu iespēja dot ieguldījumu ES un Apvienotās Karalistes turpmākās sadarbības terminu un definīciju noteikšanā;

 

2. uzsver, ka ir jāpieņem iekšēji pasākumi, lai novērstu iepriekš minētās nepilnības un nodrošinātu pietiekamu budžetu ārējiem finanšu instrumentiem daudzgadu finanšu shēmā, un jāizmanto pašreizējie palīdzības efektivitātes instrumenti, lai ar atlikušajiem resursiem darītu vairāk un labāk, vienlaikus veicinot ES un starptautiskajiem sociālajiem, vides un cilvēktiesību aizsardzības standartiem atbilstošas stratēģiskas investīcijas no privātā sektora, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), uzlabojot pamanāmību un kopīgu vēstījumu un cenšoties panākt, ka ES viedoklis ir skaidrs un ietekmīgs; atgādina par apņemšanos sasniegt 0,7 % OAP/NKI mērķi un to, cik svarīgi ir atbalstīt principu “politikas saskaņotība attīstībai”;

 

3. uzsver ES un Apvienotās Karalistes centrālo lomu kopīgu problēmu risināšanā ar attīstības politiku un humāno palīdzību, piemēram, pievēršoties tādiem jautājumiem kā migrācijas pamatcēloņi, klimata pārmaiņas, pamattiesību — piemēram, reliģijas un ticības brīvības un dzimumu līdztiesības — apdraudējums, cilvēktiesību un reliģisko kopienu grupu, un tādu grupu aizsardzība, kuras aizsargā neaizsargāto iedzīvotāju — piemēram, cilvēku ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku, sieviešu un bērnu konfliktu skartos reģionos, pirmiedzīvotāju, LGBTI un neaizsargātu, diskriminētu un marginalizētu kopienu pārstāvju — intereses un tiesības;

 

4. uzsver, cik svarīga ir stipra partnerība, kas ietver tiesībās balstītu pieeju, vienlaikus nodrošinot pastāvīgu apņēmību un sadarbību attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, cilvēktiesību aizsardzību, nabadzības izskaušanu un Parīzes nolīguma īstenošanu; turklāt uzsver, cik svarīgi ir saskaņoti reaģēt uz humanitārajām krīzēm un ievērot humānās palīdzības pamatprincipus, vienlaikus nodrošinot salīdzinošo priekšrocību, ko sniedz sadarbība galvenajās stratēģiskajās jomās (ģeogrāfiskā un tematiskā aspektā);

 

5. pauž pārliecību, ka partnerību pēc Kotonū nolīguma darbības beigām un ES un Āfrikas stratēģiju var uzlabot, efektīvi sadarbojoties ar Apvienoto Karalisti un balstoties uz šīs valsts spēcīgo klātbūtni Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā; norāda, ka ES un Apvienotās Karalistes tirgi ir svarīgi jaunattīstības valstu produktiem, jo īpaši ĀKK valstīm; uzsver, ka ES, Apvienotās Karalistes un ĀKK valstīm būtu jāsadarbojas visos līmeņos saskaņā ar partnerības, solidaritātes un papildināmības principu; norāda uz Apvienotās Karalistes valdības nodomu turpināt dāsnu preferenču piedāvāšanu jaunattīstības valstīm; aicina Komisiju izvērtēt šo turpmāko tirdzniecības režīmu iespējamo ietekmi uz pašreizējiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar ĀKP valstīm; uzskata, ka kopējai tirdzniecības politikai, arī attiecīgajiem noteikumiem turpmākajā tirdzniecības nolīgumā, būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka tirdzniecības nepārtrauktība jaunattīstības valstīm to attiecībās ar ES un Apvienoto Karalisti;

 

6. uzsver, ka ir jāsaglabā atbilstīgs atbalsta līmenis palikušajām aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) pēc Brexit, un aicina saglabāt sadarbību ar bijušajām Apvienotās Karalistes AZT jautājumos, kas ir abpusējās interesēs, jo īpaši reģionālo sadarbības programmu satvarā;

 

7. uzsver, cenšoties sasniegt politikas saskaņotību attīstībai, cik svarīga ir ES un Apvienotās Karalistes turpmākā sadarbība, lai saglabātu tirdzniecības nepārtrauktību, novērstu klimata pārmaiņu ietekmi, attīstītu zivsaimniecības nozari un aizsargātu bioloģisko daudzveidību jaunattīstības valstīs, kā arī lai veicinātu augstus sociālos un vides aizsardzības standartus nolūkā samazināt nabadzību;

 

8. atgādina par kopējās zivsaimniecības politikas pozitīvo nozīmi zivsaimniecības nozares attīstībā un zvejas resursu pārvaldībā jaunattīstības valstīs.

 

 

 

 

 

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

Ārlietu komitejas priekšsēdētājam

David Mcallister

Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam

Bernd Lange

Briselē

Temats: Budžeta kontroles komitejas ieguldījums attiecībā uz ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(|INI)

Godātie McAllister un Lange kungi!

Budžeta kontroles (CONT) komiteja nolēma atzinumu par iepriekš minēto tematu sniegt vēstules veidā.

Budžeta kontroles (CONT) komiteja aicina Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju, kas ir vadošās atbildīgās komitejas, ņemt vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus un ieteikumus, sagatavojot Eiropas Parlamenta jūnija rezolūciju.

CONT komitejas vārdā būšu ļoti pateicīga, ja Jūs varētu nodrošināt, ka Parlamenta rezolūcijā tiek ņemta vērā CONT komitejas nostāja un apsvērumi saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem.

 

Ar cieņu

 

 

 

 

Monika Hohlmeier

IEROSINĀJUMI

A. tā kā stiprām turpmākām attiecībām ir jāietver skaidri un efektīvi noteikumi, kas abām pusēm ļauj īstenot pareizu finanšu pārvaldību, to pamatā jābūt atbilstīgai pārvaldības struktūrai un vienlaikus tās nedrīkst dot iespēju riskēt ar ES finanšu interešu aizsardzību;

B. tā kā Brexit ietekmēs galvenos tirdzniecības ceļus starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, preču piegādes ķēdi un ekonomikas dalībniekus (cita starpā darījumdarbības partnerus, piegādātājus, starpniekus, pārvadātājus);

C. tā kā gan muitas sadarbība, gan tirdzniecības atvieglošanas pasākumi būs abām pusēm izšķirīgi, lai ļautu netraucētu un likumīgu divpusējo tirdzniecību un aizsargātu katras puses finanšu intereses un tiesisko regulējumu;

D. tā kā darījumdarbības attiecības ar Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās no ES kļūs daudz sarežģītākas muitas un PVN procedūru ziņā, jo preču pārvadājumi ES iekšienē vai uz trešo valsti / no trešās valsts rada izmaiņas muitas, PVN un akcīzes jomā;

E. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt ES vienotā tirgus un muitas savienības integritāti, kā arī visas tās sniegtās garantijas krāpšanas un kontrabandas apkarošanas ziņā;

F. tā kā līdzās pastāvēs divi tirgi un atšķirīga tiesiskā kārtība un tas nozīmē iespējamu operacionālo risku; tā kā šajā saistībā Lielbritānijas muitas dienesti varēs rīkoties divējādi attiecībā uz produktiem, ko ieved Ziemeļīrijā, proti: i) piemērot Apvienotās Karalistes noteikumus un tarifus visiem produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuri nav paredzēti Eiropas tirgum, un ii) piemērot ES noteikumus un tarifus visiem pārējiem produktiem, kuru izcelsme arī ir trešās valstīs vai Apvienotajā Karalistē un kuri ir paredzēti ES vienotajam tirgum, vienlaikus arī veicot šo produktu pārbaudes;

G. tā kā attiecībā uz Ziemeļīriju Lielbritānijas iestādes ES vārdā iekasēs PVN un muitas nodokļus un nodos tos ES;

H. tā kā papildus vispārējākiem kohēzijas politikas līdzekļiem Ziemeļīrijas pierobežas reģions un Īrija ir jo sevišķi guvuši labumu no īpašām pārrobežu un starpkopienu programmām, to skaitā Ziemeļīrijas jautājumam veltītās programmas PEACE; tā kā šīs programmas ir devušas būtisku ieguldījumu miera procesā Ziemeļīrijas pierobežas reģionā un Īrijā un Lielās Piektdienas vienošanās atbalstam un turpina atbalstīt kopienu izlīgumu,

Finanšu pārvaldība un kontroles sistēma

1. uzskata, ka ir svarīgi sarunās paredzēt pietiekamu un skaidru kārtību, kādā ES īstenos kontroli, kā arī noteikumus, kas ļauj īstenot pareizu finanšu pārvaldību un nosaka Apvienotās Karalistes pārskatatbildību;

2. tāpēc aicina pievērst īpašu uzmanību piemērojamajiem principiem un noteikumiem saistībā ar līdzdalību Savienības programmās un horizontālajiem pasākumiem un pārvaldību; jo īpaši uzstāj, ka ir jāvienojas par šādiem pamatprincipiem un tie skaidri jāpaziņo:

  i) uz jebkādu Apvienotās Karalistes līdzdalību konkrētās Savienības programmās attiecas standarta noteikumi, kurus piemēro trešo valstu līdzdalībai un kuriem jābūt skaidri noteiktiem attiecīgajās Savienības programmās un instrumentos;

  ii) ir jānodrošina, ka tām ES programmām, Euratom programmām un kopuzņēmumiem, kuros piedalītos Apvienotā Karaliste, ir izstrādāti pārliecinoši un stingri saistoši noteikumi un garantijas attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību un pareizu finanšu pārvaldību, proti, par finansēto programmu īstenošanas kontroli, revīziju un pārbaudēm, kā arī izmeklēšanu krāpšanas gadījumā;

3. prasa nodrošināt un ievērot Komisijas dienestu, Eiropas Revīzijas palātas, OLAF un EPPO piekļuves tiesības, kā arī Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesības; atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa ir jāatzīst par kompetento tiesu lietās, kas attiecas uz ES tiesību ievērošanu un interpretāciju;

Protokola par Īriju un Ziemeļīriju īstenošana

4. pieņem zināšanai, ka Brexit izstāšanās līgums, jo īpaši Protokols par Īriju un Ziemeļīriju, sniedz darbotiesspējīgu risinājumu, kas ļauj izvairīties no stingras robežas Īrijas salā, vienlaikus radot jaunu piekrišanas mehānismu saistībā ar attiecīgo ES tiesību ilgtermiņa piemērošanu Ziemeļīrijā, cita starpā jautājumos par preču, muitas un PVN regulējuma saskaņošanu;

5. norāda, ka Ziemeļīrija joprojām ievēros ierobežotu ES noteikumu kopumu, īpaši attiecībā uz precēm, un ka precēm, ko ievedīs Ziemeļīrijā, tiks piemērots Savienības Muitas kodekss, tādējādi izvairoties no muitas pārbaudēm un kontrolēm Īrijas salā;

6. uzsver, cik svarīgas ir skaidras tiesību normas, pārredzama īstenošana un efektīvi kontroles mehānismi, lai nepieļautu sistēmisku risku attiecībā uz PVN un krāpšanu muitas jomā vai citu iespējami neskaidra risinājuma ļaunprātīgu izmantošanu krāpnieciskā nolūkā;

7. brīdina — ja jaunās partnerības satvarā netiks paredzētas un īstenotas skaidras un pārredzamas tiesību normas un kontroles mehānismi attiecībā uz divējādu muitas režīmu, kura pamatā ir ES un Apvienotās Karalistes noteikumi, pastāv risks, ka pieaugs iespējas krāpšanai, preču kontrabandai, viltošanai un tarifu apiešanai;

8. turklāt uzskata, ka īpaša vērība būtu jāvelta to preču pārbaudēm un kontrolēm, kuras Ziemeļīrijā ieved no citām trešām valstīm caur citām Apvienotās Karalistes daļām un kuras tad paredzēts ievest ES vienotajā tirgū;

9. atgādina par Eiropas Parlamenta ilgi ieņemto un bieži atkārtoto nostāju, ka ir jāuzlabo atbildīgo muitas biroju un iestāžu personāla nodrošināšana, kā arī jānodrošina tiem pienācīgs un mūsdienīgs aprīkojums, tostarp atbilstoši pasākumi attiecībā uz ES ierēdņiem, kas atrodas Ziemeļīrijā; pauž bažas par Lielbritānijas iestāžu atkārtoti pausto atteikumu atļaut Belfāstā atvērt pastāvīgu biroju ES ierēdņiem;

10. prasa veikt rūpīgu novērtējumu attiecībā uz risku, kas varētu rasties īstenošanas gaitā, jo īpaši saistībā ar krāpšanas muitas un PVN jomā un nelikumīgas tirdzniecības (kontrabandas) apkarošanu; uzskata, ka ir jāparedz tādu riska kritēriju izmantošana, kuri ļauj ņemt vērā tādus jautājumus kā preču izcelsme un galamērķis, pareiza preču vērtības kvantitatīvā noteikšana, preču rakstura noteikšana (preces veids), kā arī jānodrošina pietiekami liels skaits kontrolparaugu un jāpalielina paraugu skaits tām precēm, kas ir vairāk pakļautas nelikumīgas tirdzniecības vai kontrabandas riskam; pauž bažas par to, ka var pieaugt nelikumīga preču importa risks (preču ar nepatiesu izcelsmes deklarāciju imports vai vienotajam tirgum neparedzētu produktu ievešana Eiropas Savienībā), kas kaitētu Savienības finanšu interesēm;

Muitas sadarbība un savstarpēja administratīvā palīdzība

 

11. uzskata, ka ir ļoti svarīgi sarunās piešķirt prioritāti skaidru noteikumu definēšanai muitas jomā, jo īpaši par muitas pārbaudēm un kontrolēm;

12. tā kā muitas procedūras ir ļoti sarežģītas, aicina sarunās nodrošināt stingras saistības un obligātus aizsardzības pasākumus, lai garantētu sistemātiskas kontroles un PVN un muitas nodokļu pienācīgu iekasēšanu;

13. uzskata, ka ES un Apvienotās Karalistes efektīvai sadarbībai muitas jomā ir jāparedz uzticami praktiski pasākumi ar skaidru juridisko pamatu, lai nodrošinātu ES un Apvienotās Karalistes muitas dienestu efektīvu un pārredzamu sadarbību Ziemeļīrijas teritorijā;

14. uzsver, ka pušu efektīvai sadarbībai muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā ir jānozīmē muitas tiesību aktu un praktisko darbību augsta līmeņa konverģence, lai nodrošinātu efektīvu muitas kontroli un muitošanu, muitas tiesību aktu izpildi un pušu finanšu interešu aizsardzību, ļaujot tām atgūt nepamatoti iekasētus nodokļus un nodevas;

15. norāda arī uz pušu pastiprinātu administratīvo sadarbību PVN un savstarpējās palīdzības jomā, cita starpā ar nodokļiem un nodevām saistīto prasījumu piedziņā, jo īpaši šādās jomās: i) apmaiņa ar informāciju par muitas tiesību aktiem, muitas kontroles procedūru īstenošanu un efektivitāti, ii) tirdzniecības piegādes ķēdes drošība un iii) riska novērtēšana un pārvaldība;

16. aicina turpmākā tirdzniecības nolīguma satvarā paredzēt padziļinātas muitas procedūras un īpašus pasākumus saistībā ar preferenciāla tarifa režīma pārvaldību, kā arī noteiktu Ziemeļīrijā importētu preču atbrīvojuma no tarifiem piemērošanu praksē;

17. pauž atbalstu tam, lai saskaņā ar ierastu praksi preferenciālā režīma īstenošanas un kontroles satvarā tiktu iekļauti savlaicīgi noteikumi par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā un ar to saistītos jautājumos;

18. uzsver, ka abas puses varētu paļauties uz ātru un objektīvu sadarbības un konsultāciju sistēmu muitas tiesību aktu pārkāpumu apkarošanai, tostarp mehānismu, ar ko piemērojamā muitas tiesību akta sistemātiska pārkāpuma gadījumā uz laiku aptur preferenciālā tarifa režīmu noteiktai precei vai tirdzniecības operācijai;

ES kohēzijas politikas ietekme Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā

 

19. atzīst nozīmīgo lomu, kas ES kohēzijas politikai ir bijusi miera uzturēšanā Ziemeļīrijā un starpkopienu izlīguma veicināšanā;

20. uzsver, cik svarīgi ir rast šim reģionam risinājumu, kas ļauj turpināt svarīgo miera veidošanas darbu;

21. ir pārliecināts, ka Apvienotās Karalistes, Īrijas un visas Eiropas Savienības interesēs būtu turpināt kopīgi finansēt Ziemeļīrijai paredzēto programmu PEACE un Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai paredzēto programmu INTERREG V-A, lai atbalstītu šo reģionu miermīlīgu un pārtikušu attīstību;

22. atzinīgi vērtē priekšlikumus izpētīt iespējamu turpinājumu finansēšanas programmām PEACE IV un Interreg laikposmam pēc 2020. gada un jo īpaši pauž atzinību par Komisijas ieceri turpināt šo programmu finansēšanu saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopija: LEGI nodaļai.

 

 

 

 

 

 

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

David McAllister

15E201

 

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

Bernd Lange

12G301

 

Temats: EMPL ieteikumi sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI))

 

Godātie priekšsēdētāji!

 

Saistībā ar minēto procedūru Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir nolēmusi atzinumu Jūsu vadītajai komitejai iesniegt vēstules formā.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja savā 2020. gada 26. maija sanāksmē. Minētajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Lucia Ďuriš Nicholsonová

 

 

IEROSINĀJUMI

A. tā kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanās no Eiropas Savienības (“ES”) un Eiropas Atomenerģijas kopienas ietekmē miljoniem pilsoņu — gan Apvienotās Karalistes pavalstniekus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Savienībā, gan Savienības pilsoņus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Apvienotajā Karalistē, kā arī personas, kas nav nedz Savienības pilsoņi, nedz Apvienotās Karalistes pavalstnieki;

B. tā kā trešām valstīm, kas nepilda tādus pašus pienākumus kā dalībvalstis, nevar būt tādas pašas tiesības un tā nevar izmantot tādas pašas priekšrocības;

C. tā kā kopš 2008. gada ES ar trešām valstīm noslēgto tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir iekļāvusi noteikumus par darba standartiem;

D. tā kā 2019. gada 19. oktobra Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Protokolam par Ziemeļīriju (“Izstāšanās līgums”) pievienotajā politiskajā deklarācijā ir izklāstīts ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars, nosakot parametrus vērienīgai, plašai, dziļai un elastīgai partnerībai, kas ietver tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, kura pamatojas uz visaptverošu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN);

E. tā kā Izstāšanās līguma 184. pantā ir noteikts, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jādara viss iespējamais, lai labticīgi un pilnībā ievērojot savu attiecīgo tiesisko kārtību, veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai ātri vienotos par līgumiem, kas reglamentēs to turpmākās attiecības, kā minēts politiskajā deklarācijā, un lai attiecībā uz minētajiem līgumiem izpildītu vajadzīgās ratifikācijas vai noslēgšanas procedūras, cenšoties iespēju robežās nodrošināt, ka šos līgumus sāk piemērot no pārejas perioda beigām;

F.  tā kā Eiropadome ir pieņēmusi sarunu nostādnes ar mērķi sākt sarunas par politiskajā deklarācijā izstrādātā turpmāko attiecību satvara vispārējo izpratni;

G. tā kā, ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes ģeogrāfisko tuvumu un savstarpējo ekonomisko atkarību un savienotību, kā arī to, ka liels skaits ES pilsoņu dzīvo Apvienotajā Karalistē un liels skaits Apvienotās Karalistes pavalstnieku dzīvo ES, paredzētajai ES un Apvienotās Karalistes partnerībai vajadzētu būt visaptverošai, ietverot gan BTN, gan plašāko nozaru sadarbību jomās, kas ir Savienības un tās pilsoņu interesēs;

H. tā kā šīs partnerības konkrētajam mērķim vajadzētu būt tāda BTN noslēgšanai, kas ar stingrām saistībām nodrošina, ka nav tarifu, kvotu un dempinga, arī attiecībā uz sociālajiem un nodarbinātības standartiem;

I. tā kā ar šīm saistībām būtu jānovērš tirdzniecības kropļošana un negodīgas konkurences radīti ieguvumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un ilgstošas attiecības starp pusēm; tā kā tādēļ paredzētajai partnerībai vajadzētu balstīties uz augstiem standartiem un tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas nodrošinās četru brīvību nedalāmību, un garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas izturēs laika pārbaudi;

J.  tā kā šādā nolūkā paredzētajai partnerībai būtu jāievēro kopīgie augstie sociālie un nodarbinātības standarti un attiecīgie augstie standarti, kas laika gaitā izstrādāti, par atsauces punktu izmantojot ES sociālos un nodarbinātības standartus;

K. tā kā paredzētajai partnerībai būtu jāparedz pusēm saistības pastāvīgi uzlabot attiecīgo aizsardzības līmeni, lai nodrošinātu atbilstošus augstus sociālos un darba standartus ar mērķi saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

L. tā kā saistībā ar politiskajā deklarācijā paustajām apņemšanām par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem ar paredzēto partnerību būtu jo īpaši jānodrošina, ka tiesību aktos, noteikumos un praksē paredzētais darba un sociālās aizsardzības līmenis netiek pazemināts zem līmeņa, kas noteikts kopīgajos standartos, kuri piemērojami ES un Apvienotajā Karalistē pārejas perioda beigās vismaz attiecībā uz šādām jomām: pamattiesības darbā; darba aizsardzība, tostarp piesardzības princips; taisnīgi darba apstākļi un nodarbinātības standarti, kā arī informācija, uzklausīšana un tiesības uzņēmumu līmenī un saistībā ar pārstrukturēšanu; tā kā paredzētajai partnerībai būtu arī jāaizsargā un jāveicina sociālais dialogs starp darba ņēmējiem un darba devējiem un to attiecīgajām organizācijām, kā arī valdībām, un jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību;

M. tā kā šajā sakarībā ļoti svarīgs ir pašreizējā un turpmākā darba un sociālās aizsardzības līmeņa nepazemināšanas princips, kas izklāstīts Komisijas projektā nolīgumam par jauno partnerību;

N. tā kā paredzētajai partnerībai būtu jānodrošina, ka Apvienotā Karaliste faktiski īsteno savas saistības un tās atspoguļojošos normatīvos aktus un praksi, iesaistīdama ar pietiekamiem resursiem nodrošinātas iekšzemes iestādes, efektīvu darba inspekciju sistēmu un efektīvas administratīvās un tiesas procedūras;

O.  tā kā mobilitātes pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz Savienības dalībvalstu nediskrimināciju un uz pilnu savstarpību; tā kā paredzētajai partnerībai ir arī jānodrošina izvērsta un padziļināta sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija;

P. tā kā paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj atbilstoša strīdu izšķiršanas un izpildes kārtība un jo īpaši būtu jāizveido pārvaldības struktūra, kas atbild par paredzētās partnerības īstenošanas un darbības pārvaldību un uzraudzību un palīdz izskatīt strīdus; tā kā ir svarīgi, lai strīdu izšķiršanas procesā tiktu vajadzības gadījumā iesaistīti sociālie partneri;

R.  tā kā Eiropas Savienības Tiesai arī turpmāk ir jābūt vienīgajam Savienības tiesību arbitram;

S. tā kā pirms 2020. gada Akta par Eiropas Savienību (Izstāšanās līgums) pieņemšanas Apvienotās Karalistes valdība svītroja klauzulas, kas tās teritorijā būtu nodrošinājušas zināmu ierobežotu tiesisko aizsardzību no ES tiesību aktiem atvasināto darba ņēmēju tiesību jomā, un apņēmās šos noteikumus atkārtoti ieviest gaidāmajā Nodarbinātības likumā; tā kā šis likums vēl nav ierosināts;

T. tā kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi sarunu procesu un grafiku,

Vispārīgi ieteikumi

1. atgādina, ka trešai valstij nekādā gadījumā nevar būt tādas pašas tiesības kā dalībvalstij un tā nevar izmantot tādas pašas priekšrocības kā dalībvalsts; atgādina, no otras puses, ka ES un Apvienotās Karalistes abpusējās interesēs ir turpināt vērienīgas, plašas un līdzsvarotas attiecības, noslēdzot turpmāko partnerības nolīgumu; uzskata, ka par šādu nolīgumu var vienoties tikai tad, ja tiek nodrošināti politiskajā deklarācijā izklāstītie vienlīdzīgie konkurences apstākļi, paredzot stingras un izpildāmas saistības dažādu standartu jomā; jo īpaši uzsver, ka neviens turpmākais BTN nedrīkst negatīvi ietekmēt ES acquis paredzētās ES darba ņēmēju tiesības un sociālos standartus;

2. atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 18. martā ierosināto projekta tekstu Nolīgumam par jaunu partnerību ar Apvienoto Karalisti (“nolīguma projekts”), kas kopumā atbilst politiskajai deklarācijai, tās sarunu mandātam un Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijai par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti; pauž dziļu nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes mandāts salīdzinoši nav tik detalizēts; arī pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste bija izstrādājusi teksta priekšlikumus vairākos jautājumos, tomēr tie bija konfidenciāli līdz 19. maijam;

3. pauž lielu nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste atsakās nākamajā BTN iekļaut noteikumus par darba tiesībām, kurām piemēro nolīgumā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu, neprecizējot, kāds strīdu izšķiršanas mehānisms tiktu piemērots šajā jomā; atgādina, ka strīdu izšķiršanas mehānismiem ir jābūt pieejamiem par visiem nolīguma elementiem;

4.  pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes valdība vēl nav izpildījusi saistības par jaunu Nodarbinātības likumu, un mudina Apvienoto Karalisti to izdarīt pirms pārejas perioda beigām; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no nepilnībām, proti, situācijas, kad darba ņēmēju tiesības netiek aizsargātas ne ar esošajiem Savienības tiesību aktiem, ne Apvienotās Karalistes Nodarbinātības likumu; atgādina, ka Nodarbinātības likumā iekļautajiem sociālajiem un darba standartiem nevajadzētu būt statiskiem, bet gan tieši atspoguļot ES veiktos sociālo un darba standartu uzlabojumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un Apvienoto Karalisti;

5.  šajā sakarībā atsaucas uz nesen pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, kuru transponēšanas termiņi ir paredzēti pārejas periodā, piemēram, pārskatīto Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā, un atkārtoti norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi pilnīgi un pienācīgi īstenot šos tiesību aktus;

6. veicina Apvienotās Karalistes pastāvīgu dalību trešās valsts novērotāja statusā bez lēmumu pieņemšanas lomas aģentūrās, kas ir Parlamenta Nodarbinātības komitejas kompetencē, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā, (pamatojoties uz Norvēģijas modeli)[51], jo tas ļautu abām pusēm apmainīties ar datiem, paraugpraksi un metodoloģiju; arī stingri mudina Apvienoto Karalisti sadarboties ar Eiropas Darba iestādi (saskaņā ar Regulas 2019/1149 17. panta 6. punktu un 42. pantu) un Administratīvo komisiju (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004);

7. atkārto, ka saskaņā ar politiskās deklarācijas 125. pantu būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības dialogs par visiem nolīguma aspektiem un tajā jo īpaši būtu jāiesaista organizācijas, kas pārstāv gan Savienības pilsoņus, kuri dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē, gan Apvienotās Karalistes pavalstniekus, kuri dzīvo un strādā Savienībā (jaunatnes un pilsoņu organizācijas un darba ņēmēju asociācijas);

8. pauž nožēlu, ka Apvienotā Karaliste un dalībvalstis nav pietiekami informējušas savus pilsoņus par sekām, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās ES, un stingri mudina abas puses sākt vai palielināt mērķtiecīgas informācijas kampaņas, lai informētu visus Izstāšanās līguma skartos pilsoņus par viņu tiesībām un iespējamām statusa izmaiņām, tostarp sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumu piemērošanu; atgādina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās skartie pilsoņi sagaida laicīgu un uzticamu informāciju par viņu tiesībām un statusu un mudina dalībvalstis un Apvienoto Karalisti piešķirt prioritāti šim jautājumam;

9. uzsver, ka dalībvalstīm ir vairāk jācenšas precizēt pieteikuma procesu un grafiku, kādā jāpieņem pasākumi, kas ar konstitutīvu vai deklaratīvu sistēmu nodrošina juridisko noteiktību dalībvalstīs dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pavalstniekiem;

Izstāšanās līguma īstenošana

 

10. uzsver, cik svarīga ir izstāšanās līguma efektīva īstenošana, tostarp attiecībā uz vienotā tirgus un muitas savienības integritātes saglabāšanu; uzsver, ka nolīgums par turpmākajām attiecībām būtu jāpiemēro, neskarot Izstāšanās līgumu; uzsver, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem ir ievērojamas grūtības iegūt nostiprināto statusu un ka nenostiprināto statusu ieguvušajiem ES pilsoņiem ir mazākas tiesības nekā Apvienotās Karalistes pavalstniekiem saņemt noteiktus pabalstus;

11. uzsver, ka Izstāšanās līguma pilnīga īstenošana un politiskajā deklarācijā uzņemto saistību ievērošana vārdos un darbos ir ES un Apvienotās Karalistes turpmākās partnerības priekšnoteikumi un pamatelementi; pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes valdības paziņojumiem, kas liecina par politiskās gribas trūkumu pilnībā ievērot savas Izstāšanās līgumā un politiskajā deklarācijā paredzētās saistības; uzsver, ka šajās sarunās būtiska ir pušu uzticēšanās;

12. uzsver, ka ir svarīgi ES un Apvienotajā Karalistē savstarpēji atzīt kvalifikāciju un diplomus, un uzsver, ka šajā jomā ir jāpanāk atbilstīga vienošanās; atgādina par Apvienotās Karalistes apņemšanos uzlabot atzīšanas mehānismu trešo valstu valstspiederīgajiem; aicina sarunu vedējus izvēlēties tādus atzīšanas mehānismus, kas nodrošina standartu ievērošanu, neradot jaunus šķēršļus; . aicina sarunu vedējus nodrošināt to, ka kvalifikācija un diplomi netiktu atzīti tikai attiecībā uz “izdevējvalsti”, kas rada šķēršļus tiem Apvienotās Karalistes pavalstniekiem, kuri pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

13.  stingri iebilst pret to, ka Apvienotās Karalistes sarunu mandātā nav minēts termins “vienlīdzīgas konkurences apstākļi”; vienlaikus norāda uz Apvienotā Karalistes valdības paziņojumu, ka tā faktiski saglabās augstākos darba un sociālos standartus, tomēr nepiekritīs uzņemties lielākas juridiskas saistības nekā tās, par kurām ES ir vienojusies ar tādām valstīm kā Kanādu, Japānu un Dienvidkoreju; tomēr atgādina, ka citos ES BTN paredzētās saistības nesniedz pietiekamas garantijas ES un Apvienotās Karalistes partnerībai, jo nevienai citai valstij ārpus ES nav tiesības bez tarifiem un kvotām piekļūt vienotajam tirgum, un ka ģeogrāfiskais tuvums, ES dzīvojošie Apvienotās Karalistes pavalstnieki un Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi, kā arī ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības apjoms prasa noteikt stingru vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanas kārtību un līdz ar to uzņemties lielākas saistības nekā tās, kas noteiktas ES ar Kanādu, Japānu vai Dienvidkoreju noslēgtajos BTN; šajā sakarībā noraidīs jebkādu elementu selektīvu izlasi no tiesiskajiem un tirdzniecības regulējumiem, ko piemēro attiecībās starp ES un citām trešām valstīm;

14. atgādina, ka, lai saglabātu ES, tās vienotā tirgus un muitas savienības integritāti, kā arī četru brīvību nedalāmību, ir būtiski nodrošināt, ka līmenis, kādā tiek nodrošināta bezkvotu un beznodokļu piekļuve pasaules lielākajam vienotajam tirgum, pilnībā atbilst regulatīvās konverģences apjomam un saistībām, kas pieņemtas attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu ievērošanu atklātai un godīgai konkurencei, lai panāktu dinamisku saskaņošanu; uzsver, ka tam ir nepieciešami gan pamatnoteikumi un pasākumi, tostarp noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas, gan mehānismi, ar kuriem nodrošina efektīvu īstenošanu, izpildi un strīdu izšķiršanu; uzsver, ka attiecībā uz darba standartu izpildi pilsoņiem un nevalstiskajām organizācijām ir jāgarantē pienācīgs sūdzību izskatīšanas mehānisms;

15.  jo īpaši uzsver noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas šādās LPFS.2.27. pantā norādītajās jomās: i) pamattiesības darbā, ii) darba aizsardzības standarti, iii) taisnīgi darba apstākļi un nodarbinātības standarti, iv) tiesības uz informāciju un uzklausīšanu uzņēmuma līmenī un v) pārstrukturēšana; atzinīgi vērtē LPFS.2.28. panta noteikumus, kas liek pamatus dinamiskai saskaņošanai; jo īpaši norāda Komisijas priekšlikumu pilnvarot Partnerības padomi grozīt saistībās, lai atspoguļotu darba un sociālo standartu attīstību;

16. atgādina, ka tādējādi jebkurā turpmākā BTN, kas paredz nulles tarifus un nulles kvotas, būtu jānosaka stingras juridiskās saistības, kuras nodrošina vienlīdzīgus atklātas un godīgas konkurences apstākļus, tostarp attiecībā uz darba un sociālajiem standartiem, lai nepieļautu pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu un negodīgas konkurences priekšrocības, kas iegūtas, samazinot aizsardzības līmeni vai ieviešot citas regulējuma atšķirības;

17.  tādējādi pilnībā atbalsta nolīguma projekta III sadaļas (vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ilgtspēja) un jo īpaši tā 5. nodaļas (darba un sociālā aizsardzība) noteikumus, kas atbilst politiskās deklarācijas noteikumiem;

18.  atbalsta Komisijas ierosināto pārvaldības, sadarbības, uzraudzības, izpildes panākšanas un konfliktu risināšanas sistēmu, jo īpaši attiecībā uz darba inspekcijām un administratīvās un tiesvedības procedūras, tostarp tiesību aizsardzības līdzekļu paredzēšanu, un Partnerības padomes un Specializētās vienlīdzīgu konkurences apstākļu un ilgtspējas komitejas lomu;

19. atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Parlamentāro partnerattiecību asambleju Eiropas Parlamenta deputātiem un Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem, ar tiesībām saņemt informāciju no Partnerības padomes un sniegt tai ieteikumus; arī uzsver, ka ir jāturpina detalizēti uzraudzīt Izstāšanās līguma īstenošana un piemērošana, izmantojot Apvienotās Karalistes koordinācijas grupu, un atkārtoti jāizvērtē nepieciešamība izveidot ES līmeņa strīdu izšķiršanas sistēmu;

20. uzsver, ka tas nepiekritīs nolīgumam, kas var tieši vai netieši vājināt Eiropas Savienības Tiesas lomu attiecībā uz ES tiesību jautājumiem;

Mobilitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

21.  atgādina, ka pašlaik ES dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pavalstniekiem un Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem tiek piemēroti sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumi un nodrošināta aizsardzība attiecībā uz slimības pabalstiem, maternitātes un līdzvērtīgiem paternitātes pabalstiem, invaliditātes pabalstiem, pabalstiem ar darbu saistītos nelaimes gadījumos un arodslimību gadījumā, apbedīšanas pabalstiem, bezdarbnieka pabalstiem, pirmspensijas pabalstiem un ģimenes pabalstiem;

22.  atgādina, ka ir svarīgi visos aspektos saglabāt skarto personu esošās un turpmākās sociālā nodrošinājuma tiesības; atgādina gan ES, gan Apvienotās Karalistes skarto pilsoņu/pavalstnieku stingrās prasības aizsargāt viņu tiesības; aicina nolīguma sarunu vedējus noteikti piešķirt prioritāti šo pilsoņu/pavalstnieku tiesībām attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

23. norāda, ka XI sadaļas “Fizisko personu mobilitāte” mērķis ir paredzēt pušu savstarpējās mobilitātes režīmu, nodrošināt šī režīma pilnīgu savstarpību un nediskriminēšanu starp dalībvalstīm, kā arī nodrošināt pušu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju; norāda, ka savstarpējs bezvīzu ceļošanas režīms ir paredzēts īstermiņa uzturēšanās gadījumā, kas nepārsniedz 90 dienas, tomēr abas puses varētu pieprasīt vīzas pilsoņiem, kas veic algotu darbu; atzinīgi vērtē MOBI.5. pantu, kas paredz savstarpējus nosacījumus attiecībā uz iebraukšanu, ilgtermiņa uzturēšanos un ES pilsoņu un Apvienotās Karalistes pavalstnieku, kas veic pētniecību, studē, mācās vai piedalās jauniešu apmaiņas programmas, un attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļu tiesībām;

24. atzinīgi vērtē to, ka nolīguma projekta MOBI.6. pants un Protokols par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju paredz pastāvīgi piemērot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumus vairākās sociālā nodrošinājuma jomās (piemēram, slimības, invaliditātes un vecuma pabalsti un pabalsti ar darbu saistītos nelaimes gadījumos un arodslimību gadījumā); tomēr pauž dziļu nožēlu, ka nav paredzēti īpaši noteikumi par pārrobežu un robežšķērsojošo darba ņēmēju bezdarbnieka pabalstiem, un tādēļ mudina puses izskatīt pienācīgus noteikumus attiecībā uz pārrobežu un robežšķērsojošo darba ņēmēju bezdarbnieka pabalstiem, lai garantētu viņu tiesības; aicina sarunu vedējus visās nodaļās paredzēt sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumu pastāvīgu piemērošanu;

25. arī pauž nožēlu, ka nolīguma projekta MOBI.6. pantā ir tikai paredzēta iespēja, nevis pienākums Partnerības padomei grozīt Protokolu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

26. uzsver, ka ir svarīgi dinamiski vienoties par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, paredzot to, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāpielāgo savi tiesību akti izmaiņām, kas veiktas ES tiesību aktos par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju (piemēram, gaidāmā Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004); uzsver, ka galīgā nolīguma noteikumos par personu mobilitāti ir jāparedz atbilstošas un stingras tiesības sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas jomā, kas ir saskaņā ar politisko deklarāciju;

27. aicina paredzēt efektīvu strīdu izšķiršanas procedūru lietās, kurās nav skaidrības par kompetento iestādi;

28. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pienācīgu datu apmaiņu, lai varētu veikt sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju starp ES un Apvienoto Karalisti; tādēļ arī mudina Apvienoto Karalisti piedalīties sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskajā apmaiņā;

29. mudina puses vienoties par kārtību, kā turpināt savstarpējo dalību un finansiālo ieguldījumu programmā “Erasmus+” saskaņā ar politiskās deklarācijas noteikumiem par dalību Savienības programmās, jo īpaši attiecībā uz profesionālās izglītības un apmācības jomas studentu, mācekļu un neseno absolventu praksi; uzsver, ka gan ES, gan Apvienotās Karalistes pieteikumu iesniedzēji būs pietiekami priekšlaicīgi jāinformē par dalības nosacījumiem un termiņiem pēc pārejas perioda;

Noslēgums

30. pauž nožēlu par būtiskām viedokļu atšķirībām, kas šajā sarunu posmā vērojamas starp abām pusēm, tostarp attiecībā uz apspriežamā nolīguma darbības jomu un juridisko struktūru; pauž dziļas bažas par Apvienotās Karalistes valdības plānotās turpmākās partnerības ierobežoto darbības jomu un norāda, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi neatbilst politiskajā deklarācijā paredzētajām saistībām; norāda, ka pašreizējā Covid-19 pandēmijas situācijā sarunas ir grūti risināt un pabeigt; mudina Apvienoto Karalisti ātri un konstruktīvi strādāt ar ES, lai pirms pārejas perioda beigām vienotos par partnerības nolīgumu, kas nodrošina vērienīgas, plašas un līdzsvarotas attiecības un vienlīdzīgus konkurences apstākļus saskaņā ar visām politiskajā deklarācijā minētajām saistībām.

 

 

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI))

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai ir lūgts iesniegt atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai. Komiteja 2020. gada 11. marta sanāksmē nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2020. gada 4. maija sanāksmē. Šajā sanāksmē, tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās Ārlietu komiteju un Starptautisko tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Pascal Canfin

 

IEROSINĀJUMI

Vispārīgas piezīmes par vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu

1. atkārtoti pauž apņēmību izveidot pēc iespējas ciešākas attiecības ar Apvienoto Karalisti; tomēr uzsver, ka nolīgumu ar Apvienoto Karalisti nevajadzētu noslēgt par katru cenu; atkārtoti pauž atbalstu plašam un vērienīgam brīvās tirdzniecības nolīgumam bez importa vai eksporta ierobežojumiem un ar nulles tarifiem un nulles kvotām, bet tikai tad, ja Apvienotā Karaliste apņemas panākt “nulles dempingu”; jo īpaši uzsver, ka plānotās partnerības būtiskiem elementiem vajadzētu būt cīņai pret klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai un atjaunošanai, ilgtspējīgas attīstības un vides veicināšanai un svarīgāko veselības jautājumu risināšanai;

2. pauž stingru pārliecību, ka jebkuram nolīgumam, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti, vajadzētu būt pilnībā atkarīgam no Parīzes nolīguma ievērošanas; norāda, ka Komisija paziņojumā par Eiropas zaļo kursu apņēmās Parīzes nolīguma ievērošanu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos visaptverošajos tirdzniecības nolīgumos; turklāt uzskata, ka abām pusēm būtu jāievēro ne tikai ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, bet arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, Konvencija par bioloģisko daudzveidību un ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos; uzsver, ka šo starptautisko nolīgumu ievērošanai vajadzētu būt saistošai un izpildāmai;

3. uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt sagatavotības un ārkārtas pasākumus labu laiku pirms pārejas perioda beigām, jo īpaši sarunu strupceļa gadījumā; uzsver nepieciešamību pienācīgi finansēt sagatavotības pasākumus un piešķirt prioritāti veselības un drošuma aspektiem, kas saistīti ar sagatavotību un ārkārtas risinājumiem, jo īpaši attiecībā uz zālēm un medicīnas ierīcēm;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ilgtspēja

4. norāda, ka Eiropas zaļais kurss paaugstinās ES mērķus klimata un vides jomā un tā rezultātā tiks pielāgoti politikas instrumenti; uzskata, ka tas var izraisīt atšķirību palielināšanos starp ES un Apvienotās Karalistes ekonomiku; uzskata, ka abām pusēm prioritārā kārtā būtu jāpaaugstina to attiecīgais klimata un vides aizsardzības līmenis; uzsver, ka “sprūdrata klauzula” attiecībā uz turpmākajiem aizsardzības līmeņiem ir nepietiekama, jo nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus vai stimulus vērienīgāku mērķu sasniegšanai, un uzskata, ka gadījumā, ja kāda no pusēm paaugstina savu klimata vai vides aizsardzības līmeni, otrai pusei būtu jānodrošina, ka tās standarti un mērķi nodrošina vismaz līdzvērtīgu klimata vai vides aizsardzības līmeni; uzsver, ka dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, izmantojot Putnu direktīvu[52] un Dzīvotņu direktīvu[53], ir būtiska vienlīdzīgu konkurences apstākļu daļa un svarīga klimata pārmaiņu mazināšanai;

5. uzskata, ka pirms balsojuma Parlamentā par to, vai dot piekrišanu nolīguma projektam par jauno partnerību starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, Apvienotajā Karalistē ir jābūt izveidotai funkcionējošai sistēmai, lai neatkarīga struktūra ar pietiekamiem resursiem efektīvi uzraudzītu Apvienotās Karalistes tiesību aktu īstenošanu un praksi valsts līmenī; uzsver, ka ir svarīgi, lai neatkarīgajai struktūrai būtu tiesības celt prasību kompetentā tiesā vai tribunālā, tostarp pret valdību, izmantojot atbilstīgu tiesas procesu, lai censtos rast piemērotu risinājumu, tostarp sankciju uzlikšanu;

6. uzsver, ka Komisija pret Apvienoto Karalisti vides jomā, tostarp attiecībā uz gaisa un ūdens kvalitāti, ir ierosinājusi daudzas pabeigtas vai joprojām aktīvas pārkāpumu lietas, un uzsver regresijas risku šajā jomā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Apvienotā Karaliste uzsāktu administratīvas un tiesvedības procedūras, kas ļautu publiskajām iestādēm un privātpersonām savlaicīgi vērsties pret vides tiesību aktu pārkāpumiem un paredzēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas un ka tām ir reāla ietekme;

7. atbalsta Komisijas ierosināto sadarbības, uzraudzības, izpildes un konfliktu risināšanas sistēmu un Partnerības padomes lomu; uzsver nepieciešamību ES līmenī izveidot kontroles sistēmu, kas ļautu Parlamentam un Padomei ar Komisijas starpniecību aktivizēt strīdu izšķiršanas sistēmu, ja tie uzskata, ka Apvienotā Karaliste pārkāpj nolīgumu; uzsver, ka strīdu izšķiršanas sistēmai būtu jāparedz pakāpeniskas sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek konstatēts, ka viena no pusēm pārkāpj nolīgumu; uzsver, ka Parlaments nepiekritīs nolīgumam, kas var tieši vai netieši vājināt Eiropas Savienības Tiesas lomu attiecībā uz ES tiesību jautājumiem;

Cīņa pret klimata pārmaiņām

8. uzsver, cik svarīgi ir saglabāt cīņu pret klimata pārmaiņām nolīguma sadaļā “Vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ilgtspēja”;

9. uzskata, ka Apvienotajai Karalistei būtu pilnībā jāpieskaņojas pašreizējam un turpmākajam ES klimata politikas satvaram, tostarp pārskatītajiem 2030. gada mērķiem, 2040. gada mērķiem un trajektorijām ar mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

10. attiecībā uz 2030. gada mērķiem pauž bažas par AK Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NECP) projektā iekļautajiem elementiem, kas Komisijas vērtējumā norādīja, ka AK enerģētikas un klimata politikas galvenie virzītājspēki ir oglekļa budžeti, turklāt nav skaidri norādīts, vai esošā un plānotā politika, kura aptver tikai transporta un būvniecības nozari, ir pietiekama, lai sasniegtu Kopīgo centienu regulas[54] mērķi un nedebeta saistības saskaņā ar Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulu[55], kas paredz, ka uzskaitītajām emisijām nevajadzētu pārsniegt uzskaitītos piesaistījumus; aicina Apvienoto Karalisti iesniegt galīgo NECP, kas bija jāiesniedz 2019. gada beigās;

11. uzskata, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievieš oglekļa cenu noteikšanas sistēma, kuras darbības joma un efektivitāte būtu vismaz tāda pati kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS), un līdz pārejas perioda beigām būtu jāpiemēro tie paši principi attiecībā uz ārējo kredītu izmantošanu; turklāt uzskata, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pieprasa savas ETS sasaisti ar ES ETS, šāda pieprasījuma izskatīšanai būtu jāpiemēro šādi nosacījumi — Apvienotās Karalistes ETS nevajadzētu apdraudēt ES ETS integritāti, jo īpaši tās tiesību un pienākumu līdzsvaru, un tai būtu jāatspoguļo ES ETS darbības jomas un efektivitātes pastāvīgais pieaugums;

12. uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses palielinātu savus 2030. gada mērķus, jo tas ir nepieciešams solis, cenšoties izpildīt apņemšanos līdz 2050. gadam panākt dekarbonizāciju; uzsver, ka oglekļa cenu noteikšanas sistēma būtu jāizveido un jāievieš jau pirms balsojuma Parlamentā par to, vai dot piekrišanu nolīguma projektam; uzsver, ka ir vajadzīgs ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kā daļa no plašākas stratēģijas, lai atbalstītu ES vērienīgos mērķus klimata jomā un nodrošinātu, ka trešās valstis sniedz ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanā;

13. aicina Apvienoto Karalisti turpināt sniegt ieguldījumu darbā pie Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) stiprināšanas, un nodrošināt, lai aviācijas nozare, kā arī jūras un autotransporta nozare Apvienotajā Karalistē un visā pasaulē pastiprinātu centienus samazināt emisijas, un pievienoties ES centieniem izveidot un ieviest oglekļa cenu noteikšanas sistēmu emisijām jūrniecības nozarē;

14. uzsver, ka jebkādas attiecības starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku (EIB) cita starpā būtu jāpakļauj nosacījumam par Apvienotās Karalistes pielāgošanos pašreizējiem un turpmākajiem ES mērķiem klimata un vides jomā un Apvienotās Karalistes atbilstību regulai, ar ko izveido sistēmu ilgtspējīgu investīciju veicināšanai, un EIB vērienīgajai jaunajai klimata stratēģijai un enerģētikas aizdevumu politikai;

Vides aizsardzība

15. piekrīt, ka pusēm būtu jānodrošina, lai tiesību aktos, noteikumos un praksē paredzētais vides aizsardzības līmenis netiktu pazemināts zem līmeņa, kas noteikts kopīgajos standartos un mērķos, kuri piemērojami ES un Apvienotajā Karalistē pārejas perioda beigās attiecībā uz vides aizsardzību, kas noteikta visā vides acquis šajā jomā; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot šādus principus — piesardzības principu, preventīvas darbības veikšanas principu, principu, ka kaitējums videi prioritāri jānovērš tā rašanās vietā, un principu “piesārņotājs maksā”; prasa abām pusēm apņemties nodrošināt, ka to attiecīgā tirdzniecības un investīciju politika nekavē ilgtspējīgas attīstības sasniegšanu;

16. uzsver, ka abām pusēm nākamajā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē (COP15) būtu jānodrošina sava apņemšanās aizsargāt un atjaunot globālo bioloģisko daudzveidību, izmantojot pasākumus valstu, ES un starptautiskā līmenī, un panākt globālu juridiski saistošu nolīgumu ar bioloģiskās daudzveidības ekvivalentu Parīzes nolīguma 1,5 °C mērķim; turklāt uzsver nepieciešamību apņemties ievērot citus starptautiskus nolīgumus, piemēram, Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);

17. uzsver sauszemes un jūras ekosistēmu saglabāšanas un atjaunošanas svarīgumu; atgādina, ka, aizsargājot un atjaunojot visas kopīgās ekosistēmas, var gūt vislielāko abpusējo labumu;

18. ņemot vērā Apvienotās Karalistes nespēju ievērot ES tiesību aktus gaisa kvalitātes jomā un panākt labu ūdens stāvokli dabīgās virszemes ūdenstilpēs, kā arī nopietnās un aktuālās problēmas saistībā ar nitrātu piesārņojumu, uzsver, ka papildus kopēju standartu un mērķu pieņemšanai ir svarīgi nodrošināt pienācīgu gaisa un ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu; turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai Apvienotā Karaliste īstenotu un izpildītu emisiju robežvērtības un citus noteikumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Direktīvu par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju[56], kā arī dinamiski pielāgotos Rūpniecisko emisiju direktīvai[57], tostarp labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu atjauninājumiem;

Sabiedrības veselība un preču tirdzniecība

19. uzsver, ka, ja Apvienotā Karaliste vēlas tikt iekļauta to valstu sarakstā, kam ir atļauts eksportēt uz Savienību preces, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie (SFS) pasākumi, tai būs pilnībā jāievēro ES prasības attiecībā uz šīm precēm, tostarp prasības attiecībā uz ražošanas procesiem; turklāt uzsver, ka būtu pilnībā jāievēro jo īpaši pārtikas produktu izcelsmes noteikumi un ka būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz pārtikas produktu pārveidošanu Apvienotajā Karalistē, lai nepieļautu ES prasību apiešanu, jo īpaši kontekstā ar iespējamiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem starp Apvienoto Karalisti un citām valstīm; turklāt uzskata, ka visiem SFS pasākumiem, ko puses piemēro, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, būtu jābalstās uz riska novērtējumiem, pilnībā ievērojot piesardzības principu;

20. uzsver, ka mikrobu rezistence ir nopietns pārrobežu apdraudējums cilvēku un dzīvnieku veselībai; tādēļ uzsver, ka abām pusēm jācenšas samazināt antibiotiku izmantošanu dzīvnieku audzēšanā un arī turpmāk jāaizliedz to izmantošana augšanas veicināšanai un jāsamazina nepiemērota vai nevajadzīga lietošana cilvēkiem;

21. uzsver, cik svarīgi ir abām pusēm uzturēt augstākos pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku un augu veselības standartus un augstas kvalitātes inspekcijas dienestus šajās jomās, kā arī nepieciešamību sadarboties ar otras puses partneriem, lai veicinātu ilgtspējīgas pārtikas ražošanas metodes un pārtikas sistēmas, tostarp ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru, pamatojoties uz zinātnes atziņām un ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībā; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES noteikumi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un augu aizsardzības līdzekļiem; uzskata, ka pusēm būtu jācenšas samazināt pesticīdu lietošanu un ar tiem saistītos riskus;

22. uzsver, cik svarīgi ir nepieļaut zāļu un medicīnas ierīču trūkumu; mudina valstu iestādes un ieinteresētās personas nodrošināt, ka līdz pārejas perioda beigām tiek pabeigts valstī reģistrēto zāļu pārdales process; aicina ražotājus jo īpaši nodrošināt, ka līdz pārejas perioda beigām tiek nodotas ražošanas partiju testēšanas iekārtas, lai no Apvienotās Karalistes importētās zāles varētu laist apgrozībā bez kavēšanās;

23. attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) agrākajām telpām Apvienotajā Karalistē pauž bažas, ka EMA kā ES sabiedrības veselības aģentūrai būs jāpārvalda komercīpašums trešā valstī un tai būs jāmaksā nomas maksa līdz 2039. gada jūnijam; prasa rast risinājumus EMA atbrīvošanai no līgumiskajām un finansiālajām saistībām attiecībā uz tās agrākajām telpām; uzskata, ka saprātīga ilgtermiņa vienošanās būtu nodot Apvienotās Karalistes valdībai EMA līgumisko statusu attiecībā pret iznomātāju Canary Wharf Ltd.;

24. uzsver, ka ir svarīgi, lai Apvienotā Karaliste arī turpmāk dinamiski pielāgotos tiesību aktiem farmācijas, medicīnas ierīču un ķīmisko vielu drošuma jomā, tostarp attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem un jo īpaši REACH, lai Apvienotās Karalistes uzņēmumiem arī turpmāk būtu piekļuve vienotajam tirgum; uzsver, ka pat ar dinamisku pielāgošanos Apvienotās Karalistes uzņēmumiem tiktu piemēroti tie paši pienākumi, kas attiecas uz ārpussavienības valstu uzņēmumiem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;

25. uzsver, ka daudzi veselības riska faktori, piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana un neveselīgs uzturs, ir nozīmīgi neinfekciozu slimību attīstībā un ka daudzi no šiem apstākļiem ir plaši izplatīti visā Eiropā; tādēļ prasa veikt koordinētus pasākumus, lai samazinātu to izplatību un ietekmi uz veselību, ņemot vērā tādus pārrobežu faktorus kā reklāma, tirgvedība un izstrādājumu legāla un nelegāla tirdzniecība, kā arī izstrādāt koordinētu politiku sabiedrības veselības standartu uzlabošanai, piemēram, pastiprinātus tabakas kontroles pasākumus un stingrāku pieeju pārtikas un dzērienu marķēšanai; norāda, ka sadarbība ir būtiska, ņemot vērā veidu, kādā šie produkti tiek regulāri tirgoti starp valstīm; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro ES pasākumi šajā jomā, lai nodrošinātu brīvu tirdzniecību vienotajā tirgū;

Tematiskā sadarbība

26. atgādina, ka nopietni veselības apdraudējumi, piemēram, infekcijas slimību uzliesmojumi, pandēmijas vai vides faktori, neapstājas pie valstu robežām; tādēļ aicina abas puses ilgtermiņā sadarboties, lai nepieļautu, atklātu, sagatavotos un reaģētu uz konstatētiem un jauniem veselības drošības apdraudējumiem; šajā sakarā aicina turpināt sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti, lai efektīvi apkarotu Covid-19 pandēmiju, jo īpaši Īrijas salā, kur sauszemes robeža to padara vēl svarīgāku; uzskata, ka ir būtiski, lai Apvienotā Karaliste un ES saglabātu koordinētu Eiropas mēroga pieeju tādās jomās kā gatavība ārkārtas situācijām, riska novērtēšana, pārvaldība un saziņa, kā arī jaunu antibakteriālo līdzekļu, vakcīnu un citu zāļu izstrāde; uzskata, ka gadījumā, ja viena no pusēm neveic atbilstošus pasākumus, lai novērstu veselības apdraudējumu, otra puse var pieņemt vienpusējus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību;

27. jo īpaši prasa veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai pacientiem nodrošinātu nepārtrauktu un ātru piekļuvi drošām zālēm un medicīnas ierīcēm, tostarp radioizotopu drošu un nepārtrauktu piegādi; uzskata, ka, lai nodrošinātu pacientu drošumu, ES un Apvienotajai Karalistei būtu jācenšas panākt profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, kas nodrošinātu medicīnas speciālistu mobilitāti;

28. atbalsta Apvienotās Karalistes pastāvīgu dalību trešās valsts novērotāja statusā bez lēmumu pieņemšanas lomas neregulatīvās aģentūrās, piemēram, Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā, jo tas ļautu abām pusēm apmainīties ar paraugpraksi un metodoloģiju; turklāt mudina abas puses apsvērt iespēju noslēgt sadarbības nolīgumus ar līdzīgām regulatīvām aģentūrām, piemēram, Eiropas Ķimikāliju aģentūru, lai apmainītos ar informāciju, paraugpraksi un zinātnes atziņām;

Īrija/Ziemeļīrija

29. uzsver, cik svarīga ir izstāšanās līguma efektīva īstenošana, tostarp attiecībā uz vienotā tirgus un muitas savienības integritātes saglabāšanu; uzsver, ka līgums par turpmākajām attiecībām būtu jāpiemēro, neskarot izstāšanās līgumu un protokolu par Ziemeļīriju; uzsver, ka ir svarīgi stingri piemērot protokolu, lai saglabātu visu salu ekonomiku un Lielās piektdienas vienošanos visās tās dimensijās un aizsargātu vienotā tirgus integritāti; uzsver, ka Ziemeļīrijā jāturpina ES Muitas kodeksa piemērošana un saskaņošana ar attiecīgajiem vienotā tirgus noteikumiem ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai izvairītos no stingras robežas Īrijas salā, bet arī tādēļ, lai aizsargātu Īrijas salas vidi un bioloģisko daudzveidību un sargātu ES iedzīvotāju veselību un drošumu saskaņā ar ES noteikumiem.

 

 

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Temats: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(2020/2023(INI)

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai. 2020. gada 18. februāra sanāksmē ITRE komitejas koordinatori nolēma nosūtīt atzinumu vēstules veidā, turklāt tajā pašā dienā mani kā komitejas priekšsēdētāju iecēla par atzinuma sagatavotāju.

ITRE komitejas koordinatori 2020. gada 19. maija sanāksmē aiz slēgtām durvīm kopīgi ar Darba grupu attiecībām ar Apvienoto Karalisti šo jautājumu izskatīja un pēc tam 2020. gada 27. maijā, izmantojot rakstisko procedūru, nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Cristian-Silviu BUŞOI

 

IEROSINĀJUMI

1. pauž bažas par to, ka ES un Apvienotās Karalistes attiecīgajās sarunu pilnvarās ir paredzēti ļoti atšķirīgi jaunu partnerattiecību veidi un ka līdz šim sarunās nav pietiekami izdevies plaisu mazināt; turklāt pauž bažas par īso laiku, kas atvēlēts vienošanās panākšanai, un par to, ka pašreizējā Covid-19 krīze vēl vairāk sarežģījusi šos centienus;

 

2. sagaida, ka līgums visās politikas jomās nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, savstarpīgumu, noteikumu stingrības nemazināšanu un tiesisko uzraudzību, lai nākotnē saglabātu konkurētspēju, augstus sociālos un ilgtspējas standartus un iedzīvotāju un darba ņēmēju tiesības; atgādina, ka abas puses ir apņēmušās arī turpmāk atbalstīt Parīzes nolīgumu;

 

3. uzskata, ka līgumā būtu jānosaka vispārēji principi, noteikumi un nosacījumi Apvienotās Karalistes dalībai ES programmās, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts ieguldījumu un ieguvumiem, kura piedalās Savienības programmās; uzsver, ka uz šiem vispārējiem principiem būtu jāattiecina attiecīgajos instrumentos paredzētie nosacījumi;

 

4. tomēr uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pabeigt nākamās paaudzes DFS programmas, lai tās varētu ātri uzsākt 2021. gada janvārī; uzstāj, ka likumdošanas nolīgumu noslēgšanu nevajadzētu atlikt sakarā ar lēno progresu sarunās ar Apvienoto Karalisti;

 

5. uzsver, ka dalība programmās ir jāsaista ar pielāgošanos saistītām politikas jomām, piemēram, klimata vai kiberpolitikas jomā; turklāt uzsver, ka dalībai programmā “Apvārsnis Eiropa” vai programmā “Erasmus+” ir jāievēro ES noteikumi par personu brīvu pārvietošanos;

 

6. uzsver Covid-19 krīzes apliecināto, proti, ir ļoti svarīgi turpināt sadarbību pētniecības un inovācijas jomā starp ES un Apvienoto Karalisti, un tādēļ sagaida, ka līgums paredzēs vispārējus nosacījumus Apvienotās Karalistes dalībai pētniecības un inovācijas pamatprogrammās, neizveidojot īpašu kārtību, kas nebūtu pieejama citām trešām valstīm; turklāt sagaida, ka tiks noteikta kārtība, kādā Apvienotā Karaliste piedalās tajās Eiropas pētniecības un inovācijas partnerībās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kuras tiks īstenotas līdz 2024. gadam; atgādina par principu, ka neviena trešā valsts nedrīkstētu gūt lielāku finansiālu labumu, nekā tās sniegtais ieguldījums;

 

7. uzsver, ka ir jāturpina ES enerģētikas acquis piemērošana Ziemeļīrijā, lai tādējādi pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās nodrošinātu vienotā elektroenerģijas tirgus nepārtrauktību Īrijas salā;

 

8. uzskata, ka ir jānodrošina kopēji noteikumi par atkrastes atjaunojamo energoresursu un cauruļvadu infrastruktūru, attiecībā uz kuru Apvienotā Karaliste varētu būt partnere, iesaistoties tirdzniecības nolīgumos;

 

9. sagaida, ka līgums noregulēs Apvienotās Karalistes attiecības ar Euratom un ITER projektu un izstāšanās ietekmi uz aktīviem un pasīviem; sagaida, ka Apvienotā Karaliste turpinās ievērot augstus kodoldrošības, drošības un pretradiācijas aizsardzības standartus;

 

10. uzskata, ka abu pušu abpusējās interesēs būtu nolīgums par sadarbību enerģētikas jomā, kurš būtu saskaņots ar vispārējo līgumu par turpmākajām attiecībām un pamatotos uz stabilu pārvaldību un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem;

 

11. uzskata, ka Apvienotā Karaliste arī turpmāk varētu būt patiess rūpnieciskais partneris stratēģiski svarīgās nozarēs, un sagaida, ka līgumā tiks paredzēta īpaša palīdzība MVU, lai pilnībā izmantotu turpmākās partnerības sniegtās priekšrocības; turklāt uzsver, ka ir vajadzīgas stabilas, uzticamas un ilgtspējīgas vērtību ķēdes, jo īpaši, bet ne tikai, attiecībā uz zālēm; tomēr uzsver nepieciešamību saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām nozarēm;

 

12. uzskata, ka Apvienotā Karaliste arī turpmāk varētu būt svarīga ES kosmosa politikas partnere, uzsver, ka sarunās ir jārisina jautājums par Apvienotās Karalistes turpmāko piekļuvi ES kosmosa programmai, vienlaikus aizsargājot Savienības intereses un rīkojoties saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams trešo valstu dalībai ES kosmosa programmā;

 

13. uzsver, ka sadarbība drošības un aizsardzības jomā ir izdevīga ES un Apvienotajai Karalistei un, ja tā ir jāturpina saistībā ar Eiropas Aizsardzības fondu vai iespējamām turpmākām iniciatīvām, tad tās pamatā jābūt principiem, kas iekļauti vispārējā līgumā par turpmākajām attiecībām;

 

14. pauž cerību, ka Apvienotā Karaliste varēs turpināt iedibināto sadarbību un informācijas apmaiņu ar valstu iestādēm kiberdrošības jomā; aicina Apvienoto Karalisti aktīvi atbalstīt Savienības centienus uzlabot kibernoturību Eiropā;

 

15. sagaida, ka līgumā tiks izvērtēta Apvienotās Karalistes dalība programmā “Digitālā Eiropa” un cer, ka starp ES un Apvienoto Karalisti varētu izveidot augsta līmeņa sadarbību mākslīgā intelekta jomā; turklāt uzskata, ka abām pusēm ir lietderīgi censties panākt Apvienotās Karalistes regulējuma pieskaņošanu Savienības turpmākajai vienotajai Eiropas datu telpai un turpmākajiem regulatīvajiem pasākumiem mākslīgā intelekta jomā;

 

16. uzskata, ka ES pilsoņu interesēs ir nodrošināt, lai Apvienotā Karaliste turpina piemērot viesabonēšanas regulu, kas atvieglotu arī cilvēku pārrobežu pārvietošanos Īrijas salā; tomēr gadījumā, ja par to netiks panākta vienošanās, aicina operatorus paredzēt līdzvērtīgus nosacījumus gan saviem ES, gan Apvienotās Karalistes klientiem.

 

 

 

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Antonio Tajani

Konstitucionālo jautājumu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai parakstītu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (COM(2019/0194); COM(2018/0841); COM(2018/0834); COM(2018/0833) – C9-0148/2019 – 2018/0427(NLE))

Godātais priekšsēdētāj!

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2020. gada 22. janvāra sanāksmē. Šajā sanāksmē[58] tā vienprātīgi nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju ieteikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

(paraksts) Norbert Lins

IEROSINĀJUMI

AGRI komiteja vēlas likt pievērst uzmanību turpmāk izklāstītajiem būtiskajiem punktiem, kas skar Brexit ietekmi uz ES lauksaimniecību, un izstāšanās līgumā un politiskajā deklarācijā ierosinātajiem risinājumiem.

 

1. ja runa ir par lauksaimniecības politiku kā tādu, šķiet, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās nepārvaramas problēmas nerada, jo KLP mehānismu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un šai valstij paredzētos maksājumu veikšanu var samērā viegli pārtraukt; apstāklis, ka izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigas sakrīt ar pašreizējās DFS (2014.–2020. gads) beigām, izstāšanās situāciju tikai atvieglo;

 

2. tomēr vēlamies norādīt, ka ikviens pārejas perioda pagarinājums būtu jāpapildina ar atbilstīgiem finansēšanas noteikumiem un ka rēķiniem šā perioda beigās ir jābūt nokārtotiem, kā ir paredzēts Nolīguma 132. pantā, neraugoties uz to, ka Apvienotā Karaliste atbilstoši DFS, sākot ar 2021. gadu, tiek uzskatīta par trešo valsti;

 

3. tas, ka Apvienotajā Karalistē joprojām tiek aizsargātas daudzas (vairāk nekā 3000) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), kas attiecas uz ES izcelsmes lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem vai dzērieniem, AGRI komitejai sarunās par izstāšanās līgumu ir radījis nopietnas bažas; šajā sakarībā Komiteja ir gandarīta, ka teksts šā brīža redakcijā nodrošina ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Ziemeļīrijā un tādu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību citās Apvienotās Karalistes daļās, kas tiks apstiprinātas līdz pārejas perioda beigām;

 

4. mēs vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir šo aizsardzību saglabāt arī tajās vienošanās, kuras reglamentēs turpmākās attiecības; turklāt minēto vienošanos būtu jāpiemēro ne tikai visām spēkā esošajām ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, bet gan, mūsuprāt, tajā būtu jāiekļauj arī divpusēji sadarbības mehānismi, lai Apvienotā Karaliste un 27. dalībvalstu ES savstarpēji atzītu jaunās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiks apstiprinātas pēc pārejas perioda, un lai minētos mehānismus piemērotu attiecīgā gadījumā, kad Protokols par Īriju/Ziemeļīriju saskaņā ar tā 18. pantu vairs nebūtu piemērojams;

 

5. mēs ļoti labi apzināmies, ka Īrijas un Ziemeļīrijas jautājuma ietekme ar lauksaimniecības nozari vien neaprobežojas; tomēr, ņemot vērā tarifu un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu nozīmi lauksaimniecībā, Īrijas un Ziemeļīrijas lauksaimniecības tirgu ļoti integrēto un savstarpēji atkarīgo raksturu, kā arī dzīvu dzīvnieku, gatavo produktu un tādu produktu pastāvīgo pārrobežu apriti, kuriem ir nepieciešama turpmāka pārstrāde, šā jautājuma raita risināšana īpaši svarīga ir tieši šajā nozarē; šajā sakarā AGRI komiteja atzinīgi vērtē status quo saglabāšanu, pašreizējo neredzamo robežu un ziemeļu-dienvidu sadarbību Īrijas salā saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos, ar nosacījumu, ka tiek sniegta demokrātiskā piekrišana, kas ir minēta Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 18. pantā;

 

 

6. vienlaikus mēs vēlētos uzsvērt absolūto nepieciešamību nodrošināt protokola pareizu īstenošanu, lai ne tikai saglabātu iepriekš minēto status quo, bet arī novērstu likuma nepilnību veidošanos ES aizsardzībā ar tarifiem un ar tarifiem nesaistītā ES aizsardzībā; protokolā iekļautā regulējuma pabeigšanā izšķiroši svarīgs būs Apvienotās komitejas darbs; šie divi mērķi būtu jāatspoguļo ikvienā tādā nolīgumā un jāīsteno ar ikviena tāda nolīguma palīdzību, ar kuru reglamentē turpmākās attiecības gadījumā, kad Protokols saskaņā ar 18. pantu vairs piemērojams nebūtu;

 

7. galvenie Brexit sakarībā aktualizējušies lauksaimniecības jautājumi attiecas uz tirdzniecību; lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produkti ir tie, kuriem Eiropas Savienībā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu, piemēro visaugstāko tarifu un ārpustarifu aizsardzības līmeni, kā tas, iespējams, būs arī Apvienotajā Karalistē; tādēļ šī nozare, Apvienotajai Karalistei izstājoties no muitas savienības un vienotā tirgus, pārejas perioda beigās, visticamāk, cietīs visvairāk, jo īpaši tāpēc, ka tirdzniecības apjomi šajā gadījumā ir ievērojami: pamatojoties uz pašreizējām tirdzniecības plūsmām, Apvienotā Karaliste pēc Brexit varētu kļūt par 27 dalībvalstu ES galveno lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības partneri gan attiecībā uz eksportu, gan — importu;

 

8. tādēļ mēs vēlamies norādīt, ka gadījumā, ja izstāšanās līgums stāsies spēkā, būs ārkārtīgi svarīgi izmantot pārejas periodu, lai risinātu sarunas par visaptverošu regulējumu, ar kuru tiks izveidota brīvās tirdzniecības zona, kā tas ir paredzēts politiskajā deklarācijā; ja tas izdarīts netiks, lauksaimniecības nozarē no divpusējās tirdzniecības viedokļa var iestāties reāla “bezizejas” situācija, jo Apvienotā Karaliste un 27 dalībvalstu ES tirdzniecību īstenos saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, nekādu preferenciālu piekļuvi otras puses tirgum neparedzot, un, iespējams, sāks atšķirties arī abu pušu attiecīgais tiesiskais regulējums; vēlamies stingri uzsvērt, ka AGRI komitejas skatījumā būtu jādara viss iespējamais, lai šādu situāciju nepieļautu; ja tas izrādīsies neiespējami un pārejas periods beigsies ar “bezizejas” situāciju, AGRI komiteja mudinās Komisiju nodrošināt pietiekami daudz resursu, lai mazinātu ietekmi uz lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas nozari, — tāpat, kā bija plānots rīkoties gadījumā, ja izstāšanās līgums netiktu ratificēts;

 

9. izšķiroša ietekme uz šo nozari būs arī jaunajai valsts lauksaimniecības politikai, ko Apvienotā Karaliste īstenos pēc izstāšanās no Eiropas Savienības, un jaunajiem tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem tā vienosies ar citām trešām valstīm; tomēr nedz minētā politika, nedz nolīgumi šajā atzinumā par izstāšanās līgumu aplūkojamo jautājumu klāstā neietilpst;

 

10. līdz ar to AGRI komiteja stingri atbalsta izstāšanās līgumu redakcijā, par kādu vienojās ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji un kurš ir iesniegts Parlamentam piekrišanas sniegšanas nolūkā, un cer, ka tā stāšanās spēkā un pareiza īstenošana pavērs ceļu vienošanās noslēgšanai par turpmākajām attiecībām, kurās, cik vien iespējams, tiks aizsargātas ES lauksaimniecības intereses.

 

 

 

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

 

Temats: Atzinums par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI))

 

Godātie McAllister un Lange kungi!

 

Kultūras un izglītības komitejas vārdā vēlētos jums vēstules veidā iesniegt CULT komitejas atzinumu par minēto ziņojumu. Saskaņā ar pieprasījumu atzinums ir formulēts kā ieguldījums rezolūcijā.

 

Esmu jūsu rīcībā, ja jums rodas jautājumi par mūsu atzinumu vai vēlēšanās apspriest kādus no tajā ietvertajiem jautājumiem.

 

Ar cieņu

Sabine Verheyen

Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja

IEROSINĀJUMI

A. tā kā kultūras un valodu daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai jābūt visu turpmāko nolīgumu ar Apvienoto Karalisti stūrakmenim;

B. tā kā sadarbībai izglītības, kultūras un jauniešu apmaiņas jomā ir jābūt neatņemamai sastāvdaļai no ciešām, uz sadarbību balstītām un produktīvām attiecībām ar jebkuru trešo valsti; tā kā Apvienotā Karaliste ir ļoti būtisks Savienības partneris izglītības, kultūras, jaunatnes un valodu apguves jomās; tā kā, lai gan jaunais nolīgums ir paredzēts atšķirību procesa pārvaldībai, Savienībai un Apvienotajai Karalistei būtu jācenšas attīstīt ļoti ciešo sadarbību, kas šajās jomās jau pastāv, pamatojoties uz kopējām saknēm, kas izveidojušās 47 gadu laikā, kopš Apvienotā Karaliste ir Savienības dalībvalsts; tā kā Apvienotās Karalistes dalība programmās “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” palīdzētu atbalstīt un veicināt nepārtrauktu ciešu sadarbību un efektīvus tīklus;

 C. tā kā Apvienotās Karalistes nepārtraukta dalība programmā “Erasmus+” būtu nepārprotami vērtīga programmas atbalsta saņēmējiem Apvienotajā Karalistē un visā Savienībā; tā kā Apvienotās Karalistes dalībai “Erasmus+” būtu jāatbilst visiem attiecīgajiem dalības noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti programmas regulā; tā kā Apvienotajai Karalistei nevar būt lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz programmu; tā kā Apvienotā Karaliste savās sarunu pilnvarās paziņo, ka apsvērs dalību uz ierobežotu laiku atsevišķās programmas „Erasmus+“ daļās;

D. tā kā līdz šim Apvienotā Karaliste nav paudusi nodomu turpināt dalību programmā “Radošā Eiropa” vai programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”;

E. tā kā Apvienotā Karaliste sarunu pilnvarās norāda, ka nolīgums ar Savienību varētu “veicināt audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecību”; tā kā Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm vienmēr tika piemērots izņēmums attiecībā uz kultūras jomu un nav precedenta nevienam Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumam, kurā audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), būtu nodrošināta piekļuve, kas līdzvērtīga vienotajam tirgum;

F. tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvās ir noteikti audiovizuālo mediju pakalpojumu minimālie standarti, lai nodrošinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu netraucētu retranslāciju, pamatojoties uz izcelsmes valsts principu;

G. tā kā ar Savienības noteikumiem ir saskaņota preču brīva aprite un tādu kultūras priekšmetu aizsardzība, kuriem ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība; tā kā Apvienotā Karaliste sarunu pilnvarās nesniedz nekādas norādes par to, kā tā paredz turpmāku sadarbību kultūras priekšmetu aizsardzības jomā,

 

1. uzskata, ka nolīgumā būtu skaidri jānorāda, ka tas veicinās kultūras un valodu daudzveidību saskaņā ar UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

 

2. atzinīgi vērtē to, ka Savienības sarunu pilnvarās ir skaidri norādīts, ka turpmākajās ES un Apvienotās Karalistes attiecībās būtu jāietver arī dialogs un apmaiņa izglītības un kultūras jomā; pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes sarunu pilnvarās nav paredzēti līdzīgi mērķi; uzskata, ka cieša sadarbība, kuras pamatā ir esošās ciešās saites, ir priekšnoteikums veselīgām turpmākajām attiecībām starp Savienību un Apvienoto Karalisti, un šajā sakarībā aicina izvirzīt vērienīgus mērķus; atgādina, ka personu mobilitātei ir būtiska nozīme apmaiņas veicināšanā, un atzinīgi vērtē Komisijas publicētajā nolīguma teksta projektā izklāstītos noteikumus attiecībā uz mobilitāti studiju, apmācības un jauniešu apmaiņas nolūkā; tomēr pauž bažas par to, ka noteikumi, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos uzņēmējdarbības nolūkā, neatbilst kultūras un radošo nozaru vajadzībām un var kavēt kultūras apmaiņas turpināšanu;

 

3. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu, ka tā joprojām ir apņēmusies iesaistīties starptautiskās izglītības apmaiņās; atkārtoti pauž atbalstu Apvienotās Karalistes nepārtrauktai dalībai programmā “Erasmus+”; atgādina — lai piedalītos programmā, Apvienotajai Karalistei ir jānodrošina taisnīgs un atbilstošs finansiāls ieguldījums; uzsver – ja Apvienotā Karaliste piedalās programmā “Erasmus+”, tās dalībai programmā ir jābūt pilnīgai un jāaptver viss tās darbības laiks saskaņā ar DFS; uzsver, ka ir svarīgi gan Apvienotajā Karalistē, gan ES nodrošināt nepieciešamos nosacījumus mācību mobilitātei saskaņā ar programmu “Erasmus+”, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret apmaiņas procesā iesaistītajiem izglītojamajiem, piemēram, attiecībā uz mācību maksu, vieglu piekļuvi pamatpakalpojumiem un izvairīšanos no nepamatota finansiāla vai administratīva sloga;

 

4. atzīst, ka līdz šim Apvienotā Karaliste nav paudusi nodomu turpināt dalību ne programmā “Radošā Eiropa”, ne arī programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”; norāda, ka šis lēmums kavēs ciešu sadarbību kultūras un jauniešu apmaiņas jomā;

 

5. nešaubīgi atbalsta skaidrību Savienības sarunu pilnvarās par to, ka audiovizuālie pakalpojumi būtu jāizslēdz no ekonomiskās partnerības darbības jomas, un mudina Komisiju nelokāmi saglabāt savu nostāju;

 

6. uzsver, ka piekļuvi audiovizuālo pakalpojumu tirgum Savienībā var garantēt tikai tad, ja Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva tiek pilnībā īstenota tā, lai abām pusēm tiktu piešķirtas vienādas retranslācijas tiesības; atgādina, ka saturs, kura izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, arī pēc pārejas perioda beigām tiks klasificēts kā “Eiropas darbi” tik ilgi, kamēr darbi, kuru izcelsme ir trešās valstīs un valstīs ārpus EEZ, kuras ir Eiropas Padomes Konvencijas par pārrobežu televīziju līgumslēdzējas puses, tiks iekļauti Eiropas darbu satura kvotā;

 

7.  atzinīgi vērtē to jautājumu iekļaušanu Savienības sarunu pilnvarās, kuri saistīti ar nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu vai restitūciju to izcelsmes valstīm; atgādina par pasākumiem, ko Savienība pēdējos gados ir veikusi, lai pievērstos kultūras priekšmetu aizsardzībai un saglabāšanai, un uzsver, ka šajā jomā ir svarīgi turpināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti.

 

JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

 

David McAllister

Juridiskās komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Juridiskās komitejas atzinums par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI))

Godātie priekšsēdētāji!

Juridiskās komitejas koordinatori 2020. gada 18. februāra sanāksmē nolēma saskaņā ar Reglamenta 56. panta 1. punktu sniegt vēstules veidā atzinumu par ziņojumu par ierosinātajām pilnvarām sarunām ar Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI)), īpašu uzmanību pievēršot mūsu komitejas kompetencēm. Tajā pašā dienā es kā komitejas priekšsēdētājs tiku iecelts par atzinuma sagatavotāju.

 

 

Ierosinājumi:

Juridiskā komiteja savā 2020. gada 7. maija sanāksmē, balsojot ar 20 balsīm “par”, 2 balsīm “pret” un 2 atturoties[59], attiecīgi nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus.

 

Juridiskā komiteja sniedza ierosinājumus, pienācīgi ņemot vērā šādus dokumentus: Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;[60] Padomes Lēmumu (2020. gada 13. februāris) par pilnvarām sarunām ar Apvienoto Karalisti (par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti)[61], 2020. gada 24. janvāra Līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un politisko deklarāciju par turpmāko attiecību satvaru;[62] un 2020. gada 19. marta teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti.[63]

 

Institucionālie un horizontālie aspekti

 

1. Sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti būs tālejošas konstitucionālas un juridiskas sekas gan Apvienotajai Karalistei, gan ES, savukārt paredzētā nolīguma noteikumi ilgtermiņā ievērojami ietekmēs pilsoņu dzīvi un uzņēmumus Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā. Tādēļ pieejai attiecībā uz šo sarunu procesu un saturu vajadzētu balstīties uz tiesiskuma vērtībām un garantijām par pārredzamību, juridisko noteiktību un tiesību pieejamību.

 

2. Šajā sakarā ir visiem spēkiem jāuzsver, ka jaunu nolīgumu par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti var veidot, tikai pamatojoties uz Izstāšanās līguma pareizu un efektīvu īstenošanu, kas būtu jāuzskata par priekšnosacījumu auglīgai sadarbībai un par garantiju minimumu attiecībā uz godprātīgu pieeju un abu pušu savstarpēju uzticēšanos.

 

3. Atgādina, ka politiskajā deklarācijā[64] abas puses ir paudušas apņemšanos, ka turpmākās attiecības būtu jābalsta uz visaptverošu institucionālo satvaru, kas aptver sadaļas un ar tām saistītos nolīgumus, kuri attiecas uz konkrētām sadarbības jomām. Šādi papildinoši nolīgumi ir neatņemama daļa vispārējās divpusējās attiecībās, ko reglamentē gaidāmais nolīgums, un veido daļu no kopējā satvara.

 

4. Ņemot vērā augstāk minēto, paredzētajā nolīgumā būtu jāparedz visaptverošs pārvaldības satvars, tostarp stabils strīdu izšķiršanas mehānisms. Šajā ziņā ir ārkārtīgi svarīgi, lai nolīgums par turpmāko partnerību garantētu ES tiesu sistēmas pamatelementu, proti, tās procedūru, kurā tiek lūgts Eiropas Savienības Tiesai (EST) sniegt prejudiciālu nolēmumu un kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, konsekvenci, pilnīgu iedarbību un autonomiju attiecībā uz dalībvalstu tiesībām un starptautiskajām tiesībām. Tādējādi tiek nodrošināts, ka neviena struktūra, ko izveido ar paredzēto nolīgumu, lai nodrošinātu minētā nolīguma vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu, nebūs kompetenta pārbaudīt un interpretēt ES tiesību jēdzienus un nevarēs Eiropas Savienībai un tās iestādēm, kad tās īsteno savas iekšējās pilnvaras, uzlikt par saistošu konkrētu ES tiesību normu interpretāciju.[65] Tāpēc visi šādi ES tiesību aktu punkti būs jānodod izskatīšanai EST.

 

Intelektuālais īpašums

 

5. Ar Izstāšanās līgumu ir izveidots mehānisms ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu vai garantēto tradicionālo īpatnību, kas Savienībā tiek aizsargātas pārejas perioda pēdējā dienā saskaņā ar minētajām regulām, augsta līmeņa aizsardzībai no pārejas perioda beigām, neveicot nekādu atkārtotu pārskatīšanu, Apvienotajā Karalistē.[66] Tāpat paredzētajā nolīgumā par turpmāku partnerību būtu jāparedz mehānisms ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietu nosaukumu vai tradicionālo īpatnību dinamiskai aizsardzībai Apvienotajā Karalistē, pamatojoties uz turpmāko ES tiesisko regulējumu, un būtu jāiekļauj iespēja īstenot ciešu divpusēju sadarbību starp Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un intelektuālā īpašuma birojiem Apvienotajā Karalistē.

 

6. Paredzētajā nolīgumā būtu jāietver arī stingri un izpildāmi pasākumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, autortiesību un blakustiesību, preču zīmju un rūpniecisko dizainparaugu, patentu un komercnoslēpumu, atzīšanu un augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz pašreizējo un turpmāko ES tiesisko regulējumu. Šajā sakarā un ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste nav oficiāli atsaukusi savu parakstu zem Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma, būtu rūpīgi jāanalizē un jāizvērtē iespēja Apvienotajai Karalistei uzņemt daļu no plānotās Vienotās patentu tiesas un dot ieguldījumu vienota ES patenta izveidē.

 

Uzņēmējdarbības tiesības

 

7. Lai izvairītos no standartu pazemināšanas un nodrošinātu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā, ir vēlams paredzētajā nolīgumā iekļaut kopēju standartu minimumu attiecībā uz darbības izveidi un veikšanu, akcionāru, kreditoru vai darbinieku aizsardzību, uzņēmumu pārskatu sagatavošanas, revīzijas un pārredzamības noteikumiem, kā arī tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz pārstrukturēšanu un bankrotu vai maksātnespēju.

 

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, tostarp ģimenes lietās

 

8. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu turpmāku tirdzniecības un uzņēmējdarbības mijiedarbību starp pilsoņiem un uzņēmumiem un lai nodrošinātu pusēm noteiktību un pietiekamu aizsardzību pārrobežu darījumos un citās darbībās. Ņemot vērā augstāk minēto, vienlaikus aizsargājot ES intereses un ņemot vērā Lugāno konvencijas pareizu darbību, būtu rūpīgi jāizvērtē, vai šī Konvencija, kopējot vispārējo ES tiesību aktu tekstu, kāds tas bija 2007. gadā, par civiltiesisko jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un attiecinot to arī uz Norvēģiju, Islandi un Šveici, varētu būt piemērots risinājums saistībā ar paredzēto partnerību ar AK un vai būtu jādod iespēja tām ES dalībvalstīm, kas nepiedalās brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, piedalīties šajā Konvencijā kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm. Šajā nolūkā būtu arī jāapsver, vai Apvienotās Karalistes kā neatkarīgas puses pievienošanās Lugāno sistēmai ļautu ES saglabāt vispārēju līdzsvaru tās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, vai arī piemērotāks būtu jauns risinājums, kas varētu nodrošināt “dinamisku saskaņošanu” starp abām pusēm. Pēdējā minētajā gadījumā ārējās attiecības jomās, uz kurām attiecas ES starptautiskās civiltiesības, ietilptu Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē un būtu tās tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa, un uz tām attiektos prejudiciāla nolēmuma mehānisms.

 

9. Paredzētajā nolīgumā būtu jārod jēgpilns un visaptverošs risinājums jo īpaši attiecībā uz laulības lietām, vecāku atbildību un citiem ģimenes jautājumiem. Apvienotās Karalistes nodoms pievienoties Hāgas 2007. gada Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu ir vērtējams atzinīgi. Tomēr tiek atgādināts, ka dažos civiltiesību jautājumos ES ir pavirzījusies tālāk par Hāgas Konferenci, pieņemot tiesību aktus, kas sīkāk attiecas uz civiltiesisko jurisdikciju, tiesību normu kolīzijām un spriedumu atzīšanu starp valstīm. Šajā kontekstā visi paredzētā nolīguma savstarpējās izpildes noteikumi attiecībā uz ģimenes lietām būtu jābalsta ne tikai uz tiesu sistēmu savstarpējas uzticēšanās principu, bet arī uz noteiktu konstitucionālo garantiju un kopēju pamattiesību standartu esamību.

 

 

Esmu pārliecināts, ka augstāk minētais sniegs lietderīgu ieguldījumu Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas kopīgi izstrādātajā rezolūcijas priekšlikumā.

 

 

Ar cieņu

 

Adrián Vázquez Lázara

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	12.6.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	85 6 17
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alviina Alametsä, Alexander Alexandrov Yordanov, Barry Andrews, Maria Arena, Anna-Michelle Asimakopoulou, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Tiziana Beghin, Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Geert Bourgeois, Saskia Bricmont, Reinhard Bütikofer, Jordi Cañas, Fabio Massimo Castaldo, Anna Cavazzini, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Miroslav Číž, Katalin Cseh, Arnaud Danjean, Paolo De Castro, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Emmanouil Fragkos, Michael Gahler, Kinga Gál, Giorgos Georgiou, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Markéta Gregorová, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Márton Gyöngyösi, Enikő Győri, Roman Haider, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Danuta Maria Hübner, Herve Juvin, Sandra Kalniete, Karol Karski, Dietmar Köster, Maximilian Krah, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Lukas Mandl, Thierry Mariani, Gabriel Mato, Emmanuel Maurel, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Gheorghe-Vlad Nistor, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Maxette Pirbakas, Kati Piri, Giuliano Pisapia, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Jérôme Rivière, Inma Rodríguez-Piñero, María Soraya Rodríguez Ramos, Massimiliano Salini, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Radosław Sikorski, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Dominik Tarczyński, Hermann Tertsch, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne, Harald Vilimsky, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Jörgen Warborn, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, Iuliu Winkler, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou, Jan Zahradil, Željana Zovko
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Marek Belka, Svenja Hahn, Arba Kokalari, Sergey Lagodinsky, Marisa Matias, Liudas Mažylis, Ernest Urtasun, Angelika Winzig

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

85	+
ECR	Geert Bourgeois, Emmanouil Fragkos, Jan Zahradil
NI	Tiziana Beghin, Fabio Massimo Castaldo, Márton Gyöngyösi, Carles Puigdemont i Casamajó
PPE	Alexander Alexandrov Yordanov, Anna‑Michelle Asimakopoulou, Traian Băsescu, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Enikő Győri, Kinga Gál, Christophe Hansen, Danuta Maria Hübner, Sandra Kalniete, Arba Kokalari, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Lukas Mandl, Gabriel Mato, Liudas Mažylis, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe‑Vlad Nistor, Massimiliano Salini, Radosław Sikorski, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Angelika Winzig, Isabel Wiseler‑Lima, Željana Zovko
RENEW	Barry Andrews, Petras Auštrevičius, Jordi Cañas, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos, Liesje Schreinemacher, Hilde Vautmans, Marie‑Pierre Vedrenne
S&D	Nikos Androulakis, Maria Arena, Marek Belka, Włodzimierz Cimoszewicz, Paolo De Castro, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Dietmar Köster, Bernd Lange, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Giuliano Pisapia, Inma Rodríguez‑Piñero, Isabel Santos, Andreas Schieder, Sergei Stanishev, Nacho Sánchez Amor, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Miroslav Číž
VERTS/ALE	Alviina Alametsä, Saskia Bricmont, Reinhard Bütikofer, Anna Cavazzini, Heidi Hautala, Sergey Lagodinsky, Tineke Strik, Ernest Urtasun, Viola Von Cramon‑Taubadel, Salima Yenbou

 

6	-
GUE/NGL	Manu Pineda
ID	Lars Patrick Berg, Roman Haider, Maximilian Krah, Harald Vilimsky
NI	; Kostas Papadakis

 

17	0
ECR	Anna Fotyga, Karol Karski, Jacek Saryusz‑Wolski, Hermann Tertsch, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers
GUE/NGL	Giorgos Georgiou, Emmanuel Maurel, Helmut Scholz, Idoia Villanueva Ruiz
ID	Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi, Herve Juvin, Danilo Oscar Lancini, Thierry Mariani, Maxette Pirbakas, Jérôme Rivière

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

• [1] OV L 58, 27.2.2020., 53. lpp.
• [2] OV C 298, 23.8.2018., 24. lpp.
• [3] OV C 346, 27.9.2018., 2. lpp.
• [4] OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp.
• [5] OV C 162, 10.5.2019., 40. lpp.
• [6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0016.
• [7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006.
• [8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033.
• [9] UKTF(2020)14.
• [10] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0018.
• [11] OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.
• [12] OV C 34, 31.1.2020., 1. lpp.
• [13] OV L 58, 27.2.2020., 53. lpp.
• [14] Topošajā nolīgumā jāparedz ad hoc mehānisms pret “apmaiņas” riskiem, lai aizsargātu iekšējo tirgu no situācijas, kurā Apvienotā Karaliste izvēlētos importēt no trešām valstīm preces (lai apmierinātu vietējo patēriņu) par zemām cenām un savus vietējos ražojumus eksportēt bez nodokļiem uz daudz izdevīgāko ES tirgu. Šāda rīcība būtu izdevīga gan Apvienotajai Karalistei, gan trešām valstīm, un izcelsmes noteikumi to nevarēs novērst, bet tā destabilizētu ES lauksaimniecības nozari, tādēļ ir jāparedz īpaši darbības mehānismi.
• [15] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
• [16] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
• [17] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
• [18] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
• [19] OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
• [20] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006.
• [21] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033.
• [22] OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.
• [23] OV L 322, 12.12.2019., 1. lpp.
• [24] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/200318-draft-agreement-gen.pdf
• [25] OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.
• [26] 2018. gada 25. maija Direktīva (ES) 2018/822, (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.)
• [27] 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES, (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.)
• [28] 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).
• [29] 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376, (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.)
• [30] 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881, (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.)
• [31] 2016. gada 6. decembra Direktīva (ES) 2016/2258, (OV L 342, 16.12.2016., 1. lpp.)
• [32] P9_TA(2020)0033.
• [33] Padomes Lēmums, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu (5870/20) un Pielikums Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu (5870/20 ADD 1 REV 3).
• [34] Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).
• [35] UKTF(2020)14.
• [36] Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (Interbus nolīgums) (OV L, 321, 26.11.2002., 13. lpp.).
• [37] Eiropas Parlamenta 2019. gada 24. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm sniegtu finansiālu palīdzību, kas atvieglotu nopietnu finansiālo slogu, kuru tām rada Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Savienības (pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0045).
• [38] OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.
• [39] https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/886174/eu-settlement-scheme-statistics-april-2020.pdf
• [40] Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti - pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033.
• [41] Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija, kas citēta augstāk.
• [42] Lieta C–362/14 Maximillian Schrems / Datu aizsardzības komisārs, ECLI:EU:C:2015:650.
• [43] Apvienotās lietas C-293/12 un C-594/12, Digital Rights Ireland Ltd; Kärntner Landesregierung, ECLI:EU:C:2014:238; Apvienotās lietas C-203/15 un C-698/15, Tele2 Sverige AB/Watson, 2016. gada 21. decembra spriedums;  Lieta C-623/17, Privacy International, ģenerāladvokāta 2020. gada 15. janvāra atzinums.
• [44] Rakstiskais paziņojums – HCWS86, kurā izklāstīta „valdības ierosinātā pieeja sarunām ar ES par mūsu turpmākajām attiecībām”, https://www.parliament.uk/business/publications/written-questions-answers-statements/written-statement/Commons/2020-02-03/HCWS86/
• [45] Norādes sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, 5870/20ADD 1 REV 3, 25/02/2020.
• [46] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_20_739
• [47] Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.
• [48] Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.
• [49] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006.
• [50] OV L 29, 31.1.2020., 1. lpp.
• [51]  Norvēģijai ir divpusējs nolīgums ar Eurofound un tā maksā par iekļaušanu Eiropas darba apstākļu apsekojumā, kurā tā piedalās kopš 2000. gada (pēdējie četri apsekojumi). Tā arī piedalījās otrajā Eiropas Dzīves kvalitātes apsekojumā, ko veica 2007.–2008. gadā. Norvēģija arī darbojas Eurofound valdē kā Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) novērotāja. Turklāt Eurofound uztur Eiropas korespondentu tīklu, kas aptver ES dalībvalstis un Norvēģiju un nodrošina valsts ekspertu ieguldījumu diskusijās par Eiropu. Eurofound Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs ar šo tīklu arī uzrauga liela mēroga pārstrukturēšanas pasākumu, pārstrukturēšanas atbalsta instrumentu un ar pārstukturēšanu saistītu tiesību aktu ietekmi uz nodarbinātību ES dalībvalstīs un Norvēģijā.
• [52] OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
• [53] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
• [54] OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.
• [55] OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.
• [56] OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.
• [57] OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
• [58] Galīgajā balsošanā piedalījās: Norbert Lins (priekšsēdētājs), Mairead McGuinness (atzinuma sagatavotāja), Álvaro Amaro, Franc Bogovič, Daniel Buda, Herbert Dorfmann, Balázs Hidvéghi, Peter Jahr, Marlene Mortler, Anne Sander, Simone Schmiedbauer, Juan Ignacio Zoido Álvarez, Clara Aguilera, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Juozas Olekas, Massimiliano Smeriglio, Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Ulrike Müller, Sheila Ritchie, Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Ivan David, Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas, Benoît Biteau, Martin Häusling, Pär Holmgren, Bronis Ropė, Sarah Wiener, Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Zbigniew Kuźmiuk, Bert-Jan Ruissen, Veronika Vrecionová, Luke Ming Flanagan, Petros Kokkalis, Dino Giarrusso, Ivan Vilibor Sinčić.
• [59] Galīgajā balsošanā piedalījās šādi komitejas locekļi: Adrián Vázquez Lázara (priekšsēdētājs), Ibán García Del Blanco (priekšsēdētāja vietnieks), Sergey Lagodinsky (priekšsēdētāja vietnieks), Raffaele Stancanelli (priekšsēdētāja vietnieks), Marion Walsmann (priekšsēdētāja vietniece), Manon Aubry, Daniel Buda, Gunnar Beck, Caterina Chinnici, Geoffroy Didier, Angel Dzhambazki, Mislav Kolakušić, Gilles Lebreton, Karen Melchior, Angelika Niebler, Jiří Pospíšil, Marcos Ros Sempere, Stéphane Séjourné, Liesje Schreinemacher, Marie Toussaint, Axel Voss, Lara Wolters, Tiemo Wölken, Javier Zarzalejos.
• [60] P9_TA(2020)0033.
• [61] Padomes Lēmums, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu (5870/20) un Pielikums Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu (5870/20 ADD 1 REV 3).
• [62] Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).
• [63] UKTF(2020)14.
• [64] Politiskā deklarācija, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars.
• [65] Šajā saistībā skatīt: Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 18. decembra Atzinums Nr. 2/13 Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai kontekstā, ECLI:EU:C:2014:2454, 184. punkts.
• [66] Skatīt: Trešās daļas IV sadaļas 54. pants “Reģistrēto vai piešķirto tiesību aizsardzības turpināšana Apvienotajā Karalistē”.