ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

25.6.2020 - (COM(2020)0070 – C9-0079/2020 – 2020/0030(NLE)) - *

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: José Gusmão

Grozījumi

• 001-036 (PDF - 226 KB)
• 001-036 (DOC - 51 KB)
• 037-038 (PDF - 115 KB)
• 037-038 (DOC - 73 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

(COM(2020)0070 – C9-0079/2020 – 2020/0030(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2020)0070),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0079/2020),

– ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0124/2020),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

 

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izklāstītos mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, līdzsvarotu izaugsmi un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī tādus darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valstu praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē.	(1) Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, iekļautību, ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā un jāievieš efektīva un koordinēta nodarbinātības stratēģija, jo īpaši kvalificēta un apmācīta darbaspēka, kā arī tādu darba tirgu veicināšanai, kuri ir dinamiski, orientēti uz nākotni un ātri reaģējoši uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valstu praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju, kvalitatīvas uz vienlīdzīgām iespējām un sociālo taisnīgumu balstītas nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmijas izraisīto situāciju, kas smagi un ilgstoši ietekmēs Savienības darba tirgus, sociālo taisnīgumu un darba apstākļus, ir nepieciešama vēl nepieredzēta līmeņa rīcība, lai atbalstītu nodarbinātību, stimulētu ekonomiku un stiprinātu rūpniecības struktūru. Ir nepieciešama apņēmīga rīcība, lai aizsargātu uzņēmumus un darba ņēmējus no tūlītējas darba un ienākumu zaudēšanas, palīdzētu ierobežot krīzes radīto ekonomisko un sociālo satricinājumu un novērstu masveida darba zaudēšanu un dziļu lejupslīdi.

Grozījums Nr.  2

 

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa izglītības un mācību nodrošināšanu, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā.	(2) Lai pilnībā īstenotu savus pamatprincipus, proti, sociālo kohēziju un miera uzturēšanu, pat vēl lielākā mērā dziļas krīzes laikā, kad šie principi ir pakļauti smagiem pārbaudījumiem, Savienības politisko prioritāšu saraksta augšgalā vajadzētu būt cīņai pret nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, un tai būtu jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte, personu ar invaliditāti iekļaušana un bērnu un citu īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar cilvēka veselības aizsardzības, iekļaujošu darba tirgu un pilnas nodarbinātības veicināšanu, pieejamu, tostarp cenas ziņā, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, pienācīgu darba samaksu, pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību visiem, kā arī ar augsta līmeņa izglītību un apmācību visā cilvēka dzīves garumā, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā.

Grozījums Nr.  3

 

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 (5), veido integrētās pamatnostādnes. Tām, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, jānosaka, kā dalībvalstīs un Savienībā īstenot politiku. Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savukārt, būtu jārada plašāka pozitīva ietekme.	(3) Saskaņā ar LESD Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184(5), veido integrētās pamatnostādnes. Tām ir jāatbalsta Eiropas zaļais kurss, Eiropas sociālo tiesību pīlārs (turpmāk — Pīlārs), pārskatītā Eiropas Sociālā harta, Parīzes nolīgums un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un jāsniedz norādījumi par politikas īstenošanu dalībvalstīs un Savienībā, atspoguļojot dalībvalstu savstarpējo atkarību. Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savukārt, būtu jārada plašāka pozitīva ietekme, vienlaikus apvēršot darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvēruma samazināšanās tendenci.
__________________	__________________
5 Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).	5 Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).

Grozījums Nr.  4

 

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, to vidū Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (6), Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (7), Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (8), Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (9), Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (10), Padomes 2019. gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (11) un Padomes 2019. gada 8. novembra Ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12).	(4) Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, to vidū Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (6), Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (7), Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem — jaunām iespējām pieaugušajiem (8), Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (9), Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (10), Padomes 2019. gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (11) un Padomes 2019. gada 8. novembra Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12). Ņemot vērā Padomes 2020. gada 23. marta lēmumu aktivizēt tā saukto vispārējo izņēmuma klauzulu, dalībvalstis var izmantot fiskālo elastīgumu, lai veicinātu un aizsargātu kvalitatīvas darbvietas un darba apstākļus un lai finansētu sabiedrības veselības un sociālos pakalpojumus. Vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanas ilgumam ir jāatspoguļo Covid-19 krīzes mērogs un ilgums. Pamatojoties uz Komisijas rīkotu sabiedrisko apspriešanu, būtu jāizpēta iespējamie virzieni Savienības fiskālo noteikumu izstrādei.
__________________	__________________
6 OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.	6 OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
7 OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.	7 OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.
8 OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.	8 OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
9 OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.	9 OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.
10 OV C 189, 4.6.2018., 1.–13. lpp.	10 OV C 189, 4.6.2018., 1.–13. lpp.
11 OV C 189, 5.6.2019., 4.–14. lpp.	11 OV C 189, 5.6.2019., 4.–14. lpp.
12 OV C 387, 15.11.2019., 1.–8. lpp.	12 OV C 387, 15.11.2019., 1.–8. lpp.

Grozījums Nr.  5

 

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā integrēti Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, to skaitā cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Tas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu (13) sasniegšanu. Savienības un dalībvalstu nodarbinātības un ekonomikas politikai būtu jāiet rokrokā ar Eiropas pāreju uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī novēršot nevienlīdzību un reģionālās atšķirības.	(5) Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, nodarbinātības, sociālās un vides politikas koordinācijai un uzraudzībai. Savienības ekonomikas politikas noteikšanā Eiropas pusgadā ietvaros galvenā uzmanību būtu jāpievērš ilgtspējai, sociālajai iekļaušanai un cilvēku labbūtībai, nodrošinot, ka sociālie, vides un ekonomiskie mērķi ir vienlīdz prioritāri. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgada ietvaros būtu vēl vairāk jāintegrē Pīlāra principi, to skaitā ciešāka sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām, un jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu (13), tostarp dzimumu līdztiesības, sasniegšana. Viens no Eiropas pusgada instrumentiem varētu būt dzimumu līdztiesības indekss, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts progress nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšanā un mērīta nodarbinātības un sociālās politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību. Savienības un dalībvalstu nodarbinātības un ekonomikas politikai būtu jāiet rokrokā ar Eiropas reaģēšanu uz krīzi, un, ņemot vērā šīs krīzes īpaši smago ietekmi uz atsevišķām Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības nozarēm, arī būtu jāatbalsta pāreja uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu, sociāli iekļaujošu un digitālu ekonomiku, nodrošinot augšupēju sociālo konverģenci un vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, atbalstot MVU, veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, investējot jaunatnē, kā arī novēršot nevienlīdzību un reģionālās atšķirības.
__________________	__________________
13 ANO Rezolūcija A/RES/70/1.	13 ANO Rezolūcija A/RES/70/1.

Grozījums Nr.  6

 

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas pārveidos Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Lai pilnvērtīgi ņemtu vērā šos strukturālos faktorus un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība, kas būtu saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu investīciju palielināšana, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt strukturālas reformas, kuras uzlabotu produktivitāti, ekonomikas izaugsmi, sociālo un teritoriālo kohēziju, augšupēju konverģenci, ekonomikas noturību un fiskālās atbildības īstenošanu. Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu.	(6) Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas dziļi pārveido Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā, lai reaģētu uz šo bezprecedenta situāciju, nostiprinot sociālās tiesības un strādājot pie nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas, un jāpielāgo pašreizējās sistēmas, lai stiprinātu noturīgumu un ilgtspēju, atzīstot dalībvalstu ciešo savstarpējo atkarību ekonomikas, darba tirgus un sociālās un vides politikas jomā. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība. Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver investīciju palielināšana sociālajā un vides jomā, efektīvi ilgtermiņa pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu krīzes ietekmi, un finansiāla palīdzība uzņēmumiem, bezpeļņas un labdarības organizācijām, kā arī mājsaimniecībām, jo īpaši tām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība. Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, pienācīgu uzmanību veltot arī pieprasījumam un piedāvājumam darba tirgū un izmantojot jaunās tehnoloģijas, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu. Šajā sakarā dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpieņem ilgtermiņa instrumenti, un Komisijai būtu jāstrādā pie Eiropas pastāvīgas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas.

Grozījums Nr.  7

 

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija parakstīja Iestāžu kopīgu proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (14). Pīlārs nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un tiesības dod ievirzi mūsu stratēģijai, nodrošinot, ka pāreja uz klimatneitralitāti, vidisko ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas ir sociāli taisnīgas un pamatotas. Pīlārs veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, virzīt reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un mūsdienu ekonomikā apvienot “sociālos” un “tirgus” aspektus, arī veicinot sociālo ekonomiku.	(7) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija parakstīja Iestāžu kopīgu proklamāciju par Pīlāru (14). Pīlārs nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un tiesības dod ievirzi mūsu stratēģijai, un tie ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti, vidisko ilgtspēju, digitalizāciju un jaunu demogrāfisko līdzsvaru ir sociāli taisnīga un pamatota. Ņemot vērā to, ka Pīlārs un tā principi veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, nodarbinātības pamatnostādnes var būt dalībvalstīm svarīgs instruments, lai izstrādātu un īstenotu politikas un pasākumus noturīgākai un iekļaujošākai sabiedrībai un ekonomikai, vienlaikus popularizējot darba tiesības un cenšoties sasniegt augšupējas konverģences mērķi, lai turpinātu attīstīt Eiropas sociālo modeli.
__________________	__________________
14 OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.	14 OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.

Grozījums Nr.  8

 

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Darba tirgus reformās, arī attiecībā uz valstu mehānismiem darba samaksas noteikšanai, būtu jāievēro valstu sociālā dialoga prakse un būtu jānodrošina vajadzīgā iespēja plaši ņemt vērā sociālekonomiskos jautājumus, to vidū uzlabojumus tādos aspektos kā ilgtspēja, konkurētspēja, inovācija, darbvietu izveide, mūžizglītības un mācību politika, darba apstākļi, izglītība un prasmes, sabiedrības veselība, iekļaušana un reālie ienākumi.	(8) Pienācīgi ņemot vērā LESD noteikto subsidiaritātes principu, darba tirgus reformām, arī attiecībā uz valstu mehānismiem darba samaksas noteikšanai, būtu jāveicina ātra atveseļošana un jānodrošina vajadzīgā iespēja plaši ņemt vērā sociālekonomiskos jautājumus, to vidū uzlabojumus tādos aspektos kā ilgtspēja, konkurētspēja, izaugsme, inovācija, kvalitatīvu darbvietu radīšana, personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu iekļaušana, mūžizglītības un mācību politika, darba apstākļi, izglītība un prasmes, sabiedrības veselība, iekļaušana un reālie ienākumi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jārespektē un jāstiprina sociālie partneri, jāpaplašina darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvērums un jāveic pasākumi, lai veicinātu arodbiedrību un darba devēju organizāciju augstu blīvumu nolūkā nodrošināt demokrātisku, iekļaujošu un sociāli taisnīgu atveseļošanu.

Grozījums Nr.  9

 

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Stiprinot virzību uz iekļaujošu un noturīgu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrībā un ekonomikā, dalībvalstīm un Savienībai būtu jānodrošina, ka pārmaiņas ir taisnīgas un sociāli pamatotas. Būtu jāvēršas pret diskrimināciju visās tās izpausmēs. Nodrošinot darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē izglītību, mācības un dalību darba tirgū, tai skaitā izmantojot ieguldījumus pirmsskolas izglītībā un aprūpē, būtu jāsniedz visiem piekļuve un iespējas un būtu jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība (arī bērnu nabadzība un atstumtība). Saistībā ar sabiedrības novecošanu īpaši svarīga ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, ieskaitot profilaksi un veselības veicināšanu. Būtu jāturpina realizēt personu ar invaliditāti potenciālu ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, saglabātu un stiprinātu Eiropas sociālo modeli.	(9) Jo īpaši laikā, kad Savienība saskaras ar būtiskām izmaiņām gan ekonomikas, gan sociālajā līmenī, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs pārmaiņas ir taisnīgas un sociāli pamatotas, stiprinot virzību uz iekļaujošāku un noturīgāku sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spējīgi paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var pilnībā piedalīties sociālajos un ekonomikas procesos. Būtu jāizskauž diskriminācija visās tās izpausmēs. Ikvienam vajadzētu būt nodrošinātai iespējai dod pilnīgu ieguldījumu sociālajos procesos. Būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem un jāizskauž nabadzība, diskriminācija un sociālā atstumtība (tostarp bērnu, personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu nabadzība, diskriminācija un sociālā atstumtība). Šajā sakarā Savienībai būtu jāīsteno tādi pasākumi kā Eiropas Garantija bērniem. Pilnībā būtu jārealizē personu ar invaliditāti potenciāls ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Covid-19 krīze parādīja, ka daudzi mazkvalificēti darba ņēmēji ir absolūti nepieciešami ekonomikas pamatfunkciju nodrošināšanai. Pārāk bieži viņi ir zemu atalgoti un strādā nestabilos apstākļos. Dalībvalstīm būtu jāturpina stiprināt sociālais modelis, nodrošinot, ka visiem darba ņēmējiem ir vienādas tiesības un pienācīgi darba apstākļi, tostarp darba aizsardzība un pienācīgs atalgojums. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapkaro jebkāda veida nestabils darbs un fiktīva pašnodarbinātība un jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, atbilstu Eiropas sociālajam modelim.

Grozījums Nr.  10

 

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Lai veicinātu nodarbinātību, sociālos ieguldījumus, sociālo iekļaušanu, pieejamību, sekmētu darbaspēka pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, arī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus un citi Savienības fondi, to vidū Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.	(10) Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Lai veicinātu kvalitatīvu nodarbinātību un sociālos ieguldījumus, kā arī cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, sekmētu pieejamību, atbalstītu pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un palielinātu darbaspēka kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, arī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas strukturālie un investīciju fondi un citi Savienības fondi, to vidū Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU. Šo fondu izmantošanai arī vajadzētu būt nozīmīgai lomai pastiprinātā investēšanā sabiedriskajos pakalpojumos, jo īpaši izglītības, veselības aizsardzības un mājokļa jomā. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, to īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā cieši un aktīvi iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Grozījums Nr.  11

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes tiek pārskatītas ne vēlāk kā gadu pēc to pieņemšanas, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzi un tās ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību un lai labāk reaģētu uz līdzīgām krīzēm nākotnē. Lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu, Izaugsmes un nodarbinātības integrēto pamatnostādņu noteikšanā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Padomi tiek iesaistīts Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.  12

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika un jāatvieglo un jāatbalsta ieguldījumi kvalitatīvu darbvietu radīšanā. Šajā nolūkā tām būtu jāmazina šķēršļi, ar kuriem uzņēmumi saskaras, pieņemot darbā cilvēkus, jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, arī nodrošinot piekļuvi finansējumam. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāsekmē sociālās ekonomikas attīstība, sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi un jāveicina šīs inovatīvās nodarbinātības formas, radot kvalitatīvas darba iespējas un nodrošinot sociālos pabalstus vietējā līmenī.	Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina pilna kvalitatīva nodarbinātība, kas balstās uz spēcīgu ekonomiku. Atzīstot, ka valsts investīcijām ir izšķiroši svarīga loma darbvietu radīšanā, dalībvalstīm būtu jāvada spēcīgi un sistemātiski centieni publisko investīciju jomā un rūpīgi pārdomāta un vērienīga nodarbinātības politika, lai radītu darbvietas. Dalībvalstīm būtu jāpielāgo sava nodarbinātības politika un Savienības līmenī jākoordinē paraugprakses īstenošana attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas aizsargā visus darba ņēmējus un darba tirgus. Šādiem pasākumiem būtu jāietver darba samaksas subsīdijas; ienākumu atbalsts un bezdarbnieka pabalstu shēmu paplašināšana; apmaksāta slimības atvaļinājuma un aprūpētāja atvaļinājuma pagarināšana un tāldarba režīms. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Eiropas uzņēmumu pāreja uz pašpietiekamības nodrošināšanu, jo īpaši aizsardzības līdzekļu un medicīniskā aprīkojuma jomā. Dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsts krīzes dēļ grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie saglabā visu savu personālu. Dalībvalstīm arī būtu jāapsver iespēja krīzes laikā apturēt darbinieku atlaišanu. Dalībvalstīm šādu pasākumu plānošanā un īstenošanā būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste. Šie pasākumi būtu jāsaglabā līdz brīdim, kad ir panākta pilnīga ekonomikas atveseļošana, un pēc tam to īstenošana būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu garantētas robežu slēgšanas rezultātā smagi skarto mobilo darba ņēmēju un pārrobežu darba ņēmēju tiesības un darbvietas. Dalībvalstīm būtu jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība, tostarp sieviešu un jauniešu vidū, un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, tostarp nodrošinot tiem finansējuma pieejamību. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāsekmē aprites un sociālās ekonomikas attīstība, jāatbalsta sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi, jāstiprina to ilgtspēja un aktīvi jāatbalsta nodarbinātības veidi, kas rada kvalitatīva darba iespējas un sociālo labumu vietējā līmenī, jo īpaši stratēģiski svarīgos sektoros, kuriem piemīt liels izaugsmes potenciāls, piemēram, digitālajā un zaļās ekonomikas sektorā. Šajā sakarā būtu jāīsteno arī politikas, kas veicina jaunu darbvietu radīšanu, jo īpaši vispārējas nozīmes sabiedrisko vai privāto pakalpojumu jomā un jo īpaši bērnu aprūpes, veselības aprūpes un mājokļa jomā.

Grozījums Nr.  13

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nodokļu slogs būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kuri – ņemot vērā nodokļu sistēmas pārdales ietekmi – dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei, kā arī vienlaikus tas jāsalāgo ar klimata un vides politikas mērķiem, tai pašā laikā aizsargājot ienākumus, kas nodrošinās pienācīgu sociālo aizsardzību un izdevumus izaugsmes veicināšanai.	Nodokļu uzlikšana būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kur tai būs mazāk kaitējoša ietekme uz iekļaujošu izaugsmi, un vienlaikus būtu jānodrošina pilnīga saskaņošana ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata un vides politikas mērķiem, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, šajā nolūkā palielinot nodokļu sistēmas pārdalošo ietekmi, tai pašā laikā aizsargājot ieņēmumus, kas nepieciešami atbilstošai sociālajai aizsardzībai un publiskajām investīcijām.

Grozījums Nr.  14

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm, kurās ir ieviesti mehānismi ar likumu paredzētas minimālās darba algas noteikšanai, būtu pārredzami un paredzami jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste, kas ļautu adekvāti salāgot algas ar ražīguma izmaiņām un nodrošinātu taisnīgas algas pienācīgam dzīves līmenim, īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām, lai veicinātu augšupēju konverģenci. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Lai noteiktu algas, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Ievērojot valstu praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus vai adekvātu likumā noteikto minimālo algu, būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā atalgojuma ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzību.	Darbvietu radīšanā un nabadzības mazināšanā Savienībā joprojām liela nozīme ir politikām, saskaņā ar kurām taisnīga darba samaksa nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, tāpat kā politikām, kuru mērķis ir panākt algota darba savienojamību ar tiesībām uz valsts pabalstiem, kas kompensē šķēršļus, ar kuriem saskaras marginalizētas iedzīvotāju grupas. Dalībvalstīm, kurās ir ieviesti ar likumu noteikti minimālās darba algas mehānismi, būtu pārredzami un paredzami jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste attiecīgajā darba algas noteikšanas procedūrā. Minimālās darba algas attīstībā būtu jāņem vērā ražīguma izmaiņas, lai cīnītos pret nestabilu nodarbinātību un nodarbinātu personu nabadzību, īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām nolūkā veicināt augšupēju konverģenci. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā katrai dalībvalstij specifiski nabadzības rādītāji un ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Dalībvalstīm būtu jāstiprina sociālais dialogs un jāveic pasākumi, lai paplašinātu darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu. Ievērojot valstu praksi un sociālo partneru autonomiju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāizskauž uz vecumu vai dzimumu balstīta diskriminācija darba samaksas jomā un ar koplīgumu vai adekvātas likumā noteiktas minimālās algas palīdzību būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā šāda atalgojuma labvēlīgo ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzības mazināšanos.

Grozījums Nr.  15

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis varēs lūgt palīdzību, pieprasot iespēju izmantot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka finansiālā palīdzībā šajā sakarā tiek sniegta tikai uzņēmumiem, kas ievēro piemērojamos koplīgumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka palīdzību saņemošie uzņēmumi atturas no akciju atpirkšanas vai dividenžu izmaksas akcionāriem un prēmiju izmaksas uzņēmumu vadītājiem un ka šie uzņēmumi nav reģistrēti nodokļu oāzēs.

Grozījums Nr.  16

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ņemot vērā tehnoloģisko un vidisko pārkārtošanos, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas, dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēkkapitāls, sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā un reaģējot uz pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, arī profesionālo izglītību un apmācību, dalībvalstīm būtu arī jāpielāgo savas izglītības un apmācības sistēmas un tajās jāiegulda. Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās nepilnības, uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un arī lai īstenotu vidisko pārkārtošanos, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlākā dzīves posmā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā tiesības uz apmācību tiek pārceltas, attiecīgā gadījumā izmantojot individuālus mācību kontus. Lai atbalstītu godīgu un taisnīgu pāreju visiem, stiprinātu sociālos rezultātus, risinātu darba tirgus nepilnības un uzlabotu ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem, tām būtu jādod iespēja ikvienam paredzēt darba tirgus vajadzības un labāk tām pielāgoties, konkrētāk, ar pastāvīgu pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi.	Ņemot vērā nepārtraukto tehnoloģisko un vidisko pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas un pašreizējās risināmās problēmas, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālās tiesības, ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēka spējas, sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā, lai reaģētu uz pašreizējo bezdarba krīzi un apmierinātu pašreizējās un nākotnes darba tirgus vajadzības. Būtu jāpalīdz apmierināt dalībvalstu vajadzības pēc darbaspēka kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās — kas nepieciešamas, lai reaģētu uz pašreizējo krīzi —, šajā nolūkā investējot to publiskajās izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp arodizglītību, apmācību un formālo un neformālo mūžizglītību. Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās un jaunās nepilnības un uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, sociālajām nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jāapmierina to nozaru vajadzības, kuras cieš no pastāvīgas prasmju nepietiekamības, tostarp lai darītu iespējamu vienlaicīgu vidisko pārkārtošanos un tehnoloģiskās un digitālās pārmaiņas, kas veicina uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu rašanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlākā dzīves posmā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes, un skolotāji būtu jāsagatavo tam, lai viņi šīs kompetences spētu nodot saviem skolniekiem. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā tiesības uz apmācību tiek pārceltas, tostarp izmantojot individuālus mācību kontus. Vienlaikus tām būtu jāgarantē, ka šī pieeja neapdraud izglītības humānistisko raksturu, kā arī indivīda aicinājumu. Lai nepieļautu neatbilstības darba tirgus vajadzībām nelabvēlīgo ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību, izšķiroši svarīga nozīme ir dalībvalstu agrīnai rīcībai, jo īpaši pastāvīgai kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšanai, nolūkā atbalstīt godīgu un taisnīgu pāreju visiem, nodrošinot pietiekamu bezdarba pabalsta tvērumu un līmeni, stiprinot sociālos rezultātus, novēršot darba tirgus nepilnības un uzlabojot ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem.

Grozījums Nr.  17

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, novēršot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās, arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai. Tām būtu jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis, jāsamazina to jauniešu skaits, kas priekšlaicīgi pamet skolu, jāuzlabo piekļuve augstākajai izglītībai un jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo skaits, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss un novecošana, dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās (PIA) būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā (arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību) un jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpalielina augstākās izglītības un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalifikācijas – arī ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas – salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgu profesionālās tālākizglītības un tālākapmācības iespēju piedāvājums un izmantojums. Izveidojot prasmju pilnveides ceļus (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācību jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām, un apgūto prasmju atzīšanu un apstiprināšanu) un tādējādi uzlabojot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību un izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāatbalsta arī mazprasmīgi pieaugušie, lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu nodarbināmību ilgtermiņā.	Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, izskaužot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās, arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai pirmsskolas izglītībai. Tām būtu jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis, jāsamazina to jauniešu skaits, kas pamet skolu, jāuzlabo piekļuve augstākajai izglītībai un jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo skaits, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un bieži vien ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss, iedzīvotāju novecošanās, kā arī pastāvošie ar dzimumu saistītie stereotipi, dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās (PIA) būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā (arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību) un — pārāk zemu nenovērtējot pastāvīgas investēšanas humanitārajās zinātnēs nozīmi — ar dzimumu līdzsvarā balstītas pieejas palīdzību jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāpalielina augstākās izglītības un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāpastiprina duālā un uz sadarbību balstītā apmācība, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalifikācijas — arī ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas — salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un oficiāli apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas gan formālās izglītības un apmācības laikā, gan ārpus tām. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgāku un iekļaujošāku profesionālās tālākizglītības un tālākapmācības iespēju piedāvājums un izmantojums. Dalībvalstīm būtu jāinvestē darbvietu radīšanā un sociālās aizsardzības shēmās tiem, kas nespēj pārkvalificēties, un ar sabiedrisko pakalpojumu palīdzību jāatbalsta mazkvalificēti pieaugušie, palīdzot viņiem iegūt piekļuvi stabilai un kvalitatīvai nodarbinātībai — lai saglabātu vai uzlabotu savu ilgtermiņa nodarbināmību —, šajā nolūkā prasmju pilnveides ceļu (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācības jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām) palīdzību palielinot kvalitatīvas mācīšanas iespēju pieejamību un izmantošanu. Saskaņā ar attiecīgajām SDO konvencijām būtu aktīvi jāatbalsta tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu profesionālos nolūkos, kas ļauj darba ņēmējiem darba laikā piedalīties apmācības programmās. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai veicinātu vispārēju piekļuvi tālmācībai un tālapmācībai, pilnībā ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības.

Grozījums Nr.  18

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā ir atbalsts darba meklēšanai, apmācība, pārkvalifikācija un piekļuve citiem atbalsta pakalpojumiem. Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstošu un strukturālu bezdarbu, iespējami drīz būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver padziļinātu individuālo novērtējumu par bezdarbu. Jauniešu bezdarbam un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, būtu jāturpina pievērsties ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu un strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, arī pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem(15).	Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem efektīva, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā būtu atbalsts darba meklēšanai, apmācība, pārkvalifikācija un citu atbalsta pakalpojumu pieejamība, jo īpaši veselības aizsardzības un mājokļa jomā. Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstoša un strukturāla bezdarba risku, iespējami drīz būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver bezdarbnieku padziļinātu individuālo novērtējumu, tostarp stratēģijas bezdarba mazināšanai personu ar invaliditāti un pie citām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošu personu vidū. Dalībvalstīm, iesaistot sociālos partnerus un izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu, būtu jāizveido vai jāuzlabo profesionālu pārmaiņu atbalsta mehānismi un sistēmas. Jauniešu bezdarbam, nestabiliem darba apstākļiem jauniešu vidū un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (NEET), būtu jāturpina pievērsties prioritārā kārtā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu, piekļuves tādai apmācībai nodrošināšanu, kura saistīta ar sektoriem, kas orientēti uz nākotni, piemēram ar zaļo un digitālo ekonomiku, saistībā ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu un piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, lai risinātu pieaugošās jauniešu nestabilās nodarbinātības problēmu. Šis jautājums būtu jārisina arī, izmantojot tādu atjauninātu un efektīvu Garantiju jauniešiem, kura spēj nodrošināt kvalitatīvus darba, izglītības vai apmācības piedāvājumus un kura efektīvi iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas.
__________________
(15) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

Grozījums Nr.  19

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli dalībai darba tirgū, jo īpaši tiem sabiedrības locekļiem, kam ir zemi ienākumi, kas ir otri pelnītāji un kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.	Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli iekļūšanai darba tirgū, jo īpaši pie nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošajiem un tiem, kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.

Grozījums Nr.  20

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus līdzdalībai līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība. Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu šo tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū.	Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus līdzdalībai līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai apstiprinātu un īstenotu minimālo īpatsvaru, kas noteikts ierosinātajā direktīvā par dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdē. Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas, pensijas un nodarbinātības līmeņa atšķirības. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma periodi būtu pienācīgi jānovērtē gan iemaksu, gan pensiju tiesību ziņā, lai atspoguļotu to, cik svarīgi ir izglītot nākamās paaudzes, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanos. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība, tostarp nosakot darba samaksas vienlīdzības indeksu, ar kura palīdzību tiktu salīdzināta sieviešu un vīriešu darba samaksa. Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības, mūžizglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu šo tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. Tām par mērķi būtu jānosaka virzība uz pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu.

Grozījums Nr.  21

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva darbaspēka un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina gan piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, gan tas, lai darba devējiem ir elastība, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām, vienlaikus saglabājot darba ņēmējiem pienācīgu drošību un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi, aizsargājot darba tiesības un nodrošinot sociālo aizsardzību. Būtu jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kurās rodas nedroši darba apstākļi, kā tas ir platformu darbinieku gadījumā, un jāvēršas pret nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot adekvātu kompensāciju.	Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva darbaspēka un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai veicinātu un stiprinātu sociālo dialogu visos līmeņos un darba koplīguma slēgšanas sarunas, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/38/EK1a. Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina piemērota vide stabilu kvalitatīvu darbvietu radīšanai, vienlaikus saglabājot darba ņēmējiem pienācīgu drošību un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi, kā arī nodrošinot darba tiesības un pienācīgu sociālo aizsardzību. Tām arī būtu jāstrādā kopā ar arodbiedrību pārstāvjiem, lai nodrošinātu veselīgu un drošu darba vidi, īpašu uzmanību pievēršot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai. Būtu jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kas rada nedrošus darba apstākļus un konkurenci darba samaksas jomā, tostarp platformu darbinieku gadījumā. Būtu jānovērš nestandarta līgumu ļaunprātīga izmantošana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem šiem darba ņēmējiem patiešām tiek nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, sociālās tiesības un piekļuve atbilstošai sociālajai aizsardzībai un uzlabotai pārstāvībai. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno Starptautiskās Darba organizācijas 1947. gada Konvencija par darba inspekciju un jāiegulda efektīvās darba inspekcijās, izmantojot pietiekami pilnvarotas kompetentās iestādes, jākoordinē centieni un jāsadarbojas Eiropas Darba iestādes ietvaros, lai apkarotu pārrobežu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot adekvātu kompensāciju. Dalībvalstīm ir jāizmanto Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un Eiropas aģentūru tīkls, lai apzinātu uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos un nodarbinātības politikas labāku koordināciju.
	____________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).

Grozījums Nr.  22

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju uz darba tirgu. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāaktivizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz tiem šādas iespējas. Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot politikas labāku sasaisti ar ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu un pamatojoties uz viņu tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts nodarbinātības dienestu darbā, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas.	Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju darba tirgū, jo īpaši digitālo un ekoloģisko pāreju, un veicināt nodarbinātību arī nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāstimulē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, meklēt kvalitatīvu nodarbinātību. Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts nodarbinātības dienestu darbā, tostarp pakalpojumu sniegšanā pārrobežu darbiniekiem, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem un atbalstot pieprasījumu darba tirgū. Šādu dienestu sniegto pakalpojumu mērķim vajadzētu būt kvalitatīvai nodarbinātībai.

Grozījums Nr.  23

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādiem pabalstiem nevajadzētu atņemt motivāciju ātri atgriezties darba tirgū, un tie būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku.	Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem pietiekama ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādi pasākumi būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku un dalībvalstu savstarpējas mācīšanās mehānismu atbalstu.

Grozījums Nr.  24

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Audzēkņu un darba ņēmēju mobilitāte būtu pienācīgi jāatbalsta ar mērķi uzlabot nodarbināmību, prasmes un pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu, vienlaikus arī nodrošinot taisnīgus apstākļus visiem, kas veic pārrobežu darbības, un pastiprinot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju jomā. Būtu jānovērš mobilitātei traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kā arī profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpadara vieglāka. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, kā arī pārrobežu darba ņēmējiem. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem reģioniem.	Dalībvalstīm ir jāatbalsta darbaspēka mobilitāte visā Eiropā, jo tas ir veids, kā radīt jaunas darba iespējas darba ņēmējiem. Audzēkņu un darba ņēmēju apmācības laikā būtu pienācīgi jāatbalsta viņu mobilitāte, jo īpaši, stiprinot ERASMUS+ mobilitātes programmu, kas audzēkņiem dod iespēju uzlabot savu zinātību un prasmes. Lai uzlabotu nodarbināmību un prasmes, būtu jāmudina darba ņēmēji pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu. Papildus tiesību un taisnīgu apstākļu nodrošināšanai visiem, kas veic pārrobežu darbības, būtu jāpaātrina tiesību pārnesamība, izmantojot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju jomā. Būtu jānovērš mobilitātei traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kā arī profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpadara vieglāka. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, kā arī pārrobežu darba ņēmējiem. Dalībvalstīm būtu jāapņemas digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus, lai veicinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti, jo īpaši attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju. Dalībvalstīm būs svarīgi ņemt vērā mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu darba ņēmējus, kad tās īstenos tādus pasākumus kā robežu slēgšana, lai mazinātu Covid-19 izplatību, piemēram, veselības un drošības, nodokļu, sociālā nodrošinājuma un koordinācijas ziņā. Dalībvalstīm būtu jāļauj mobilajiem un pārrobežu darba ņēmējiem turpināt robežšķērsošanu, kad tā tiek uzskatīta par drošu saskaņā ar EU-OSHA veselības un drošības pamatnostādnēm. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem reģioniem, kura kaitē šo reģionu attīstībai un pievilcīgumam. Dalībvalstīm būtu jāpopularizē un jāizmanto attiecīgie ES instrumenti, tādi kā EURES nodarbinātības tīkls, un jāpalielina pārrobežu partnerību skaits, lai palīdzētu mobilajiem darba ņēmējiem pārrobežu reģionos.

Grozījums Nr.  25

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai panāktu auglīgāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību.	Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai veicinātu un panāktu auglīgāku un spraigāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāstiprina un jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību.

Grozījums Nr.  26

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos.	Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos, tostarp to organizāciju pieredze, kuras pārstāv grupas, kas saskaras ar šķēršļiem kvalitatīva darba atrašanai.

Grozījums Nr.  27

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai apkarotu inficēšanās un vīrusu un citu slimību izplatības risku, būtiski svarīga ir veselīga un droša darba vieta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji uzņemas atbildību par savu darba ņēmēju veselību un drošību un ka tie darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem sniedz atbilstošu informāciju, kā arī veic riska izvērtēšanu un preventīvus pasākumus. Minētais ietver nāves gadījumu darbā un arodslimību gadījumu skaita samazināšanu līdz nullei, nosakot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un ņemot vērā profesionālos psihosociālos riskus un arodslimības. Lai uzlabotu darba tirgu darbību, dalībvalstīm būtu jāinvestē darba aizsardzībā un jānodrošina atbilstoši līdzekļi un noteikumi darba inspekcijām un par darba drošību atbildīgajiem arodbiedrību pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 4.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā pie tā, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmas pārrobežu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kas strādā vienā, bet dzīvo citā dalībvalstī. Sociālās aizsardzības sistēmas modernizācijai būtu jāveicina tādi Eiropas darba tirgus principi, kas paredz ilgtspējīgu universālu pārrobežu sociālo aizsardzību. Minētajam būtu jāgarantē sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāte, lai tiktu novērsti trūkumi aizsardzībā un garantēta pārrobežu darbaspēka produktivitāte.

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstīm būtu jārisina problēmas, ko rada Covid-19 krīzes ietekme uz darba tirgu, šajā nolūkā atbalstot darba ņēmējus, kuri uz laiku ir kļuvuši par tehniskajiem bezdarbniekiem tāpēc, ka darba devēji bija spiesti pārtraukt savu pakalpojumu sniegšanu, kā arī atbalstot pašnodarbinātās personas un mazos uzņēmumus, lai tie varētu saglabāt savu darbību.

Pamatojums

Covid-19 krīze jau būtiski ietekmē darba tirgus, un — tā kā pandēmija turpinās un ir spēkā tās izplatības ierobežošanai ieviestie preventīvie pasākumi — šī ietekme tikai vēl palielināsies. Pasākumi, kas paredzēti indivīdiem, lai nodrošinātu stabilus ienākumus, maziem uzņēmumiem, lai saglabātu darbvietas, un pašnodarbinātām personām, lai atbalstītu viņu turpmāko darbību vai šī statusa saglabāšanu, ir būtiski svarīgi, lai novērstu vēl nepieredzētu bezdarba pieaugumu, darbvietu masveida zudumu un uzņēmumu masveida darbības pārtraukšanu un lai nodrošinātu vieglāku ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas mazināšanās.

Grozījums Nr.  30

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem.	Dalībvalstīm integrētas aktīvas iekļaušanas stratēģijas ietvaros, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejamas sociālās tiesības un iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina vienlīdzīgs atalgojums un vienlīdzīgas tiesības par līdzvērtīgu darbu vienā un tajā pašā darba vietā, kā arī tas, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, mājokli, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  31

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupējo sociālo mobilitāti, stimulējot dalību darba tirgū un novēršot nevienlīdzību, tai skaitā ar nodokļu un pabalstu sistēmas palīdzību, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas rezultātā vajadzētu uzlaboties to pieejamībai, kvalitātei, adekvātumam un ilgtspējai.	Apkarojot nabadzību un sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupēju sociālo konverģenci, atbalstot dalību darba tirgū un kvalitatīvu darbvietu pieejamību, novēršot nevienlīdzību, tai skaitā ar progresīvas nodokļu un pabalstu sistēmas palīdzību, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas un jāinvestē tajās, lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visiem visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar citām selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti, un tā rezultātā uzlabosies to pieejamība, kvalitāte, adekvātums un ilgtspēja.

Grozījums Nr.  32

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus sociālos pakalpojumus.	Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, atbalstot cilvēkus viņu centienos aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus sociālos pakalpojumus.

Grozījums Nr.  33

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Cenu ziņā pieņemamu, piekļūstamu un kvalitatīvu pakalpojumu – piemēram, pirmsskolas izglītība un aprūpe, ārpusskolas aprūpe, izglītība, apmācība, mājokļi, veselība un ilgtermiņa aprūpe, – pieejamība ir obligāts nosacījums vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības, arī nodarbinātu personu un bērnu nabadzības apkarošanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam, arī bērniem, ir piekļuve būtiskajiem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve adekvātai palīdzībai sociālo mājokļu vai mājokļu jomā. Saistībā ar šiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, arī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina atsevišķi.	Ņemot vērā joprojām satraucoši augsto nabadzības līmeni, kas ir ievērojami augstāks nekā 2010. gadā stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktais mērķis nabadzības jomā, un Covid-19 krīzes ietekmi, ir nepieciešami lielāki centieni apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgiem strādājošajiem, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, vientuļajiem vecākiem — jo īpaši vientuļajām mātēm —, etniskajām minoritātēm, migrantiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem. Tajā pašā laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš Covid-19 krīzes iespējamai ietekmei uz citām grupām, tādām kā cilvēki ar nestabilu darbu un cilvēki, kas nesen kļuvuši par bezdarbniekiem. Attiecībā uz ieguldīšanu bērnos dalībvalstīm būtu jāpieņem Garantija bērniem nabadzības problēmas risināšanai un bērnu labbūtības veicināšanai, lai tādējādi stimulētu bezmaksas veselības aizsardzības, izglītības un bērnu aprūpes, pienācīga mājokļa un atbilstoša uztura vienlīdzīgu pieejamību bērniem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam ir piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve adekvātai palīdzībai sociālajam mājoklim vai palīdzībai mājokļa jomā, tām arī būtu jāinvestē pieejamā dzīvojamā fondā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos attiecībā uz esošo mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, jārisina enerģētiskās nabadzības problēma Eiropas zaļā kursa kontekstā, kā arī jāsniedz atbilstoši pakalpojumi bezpajumtniekiem. Dalībvalstīm būtu jārisina problēma, kas saistīta ar aizvien pieaugošo izlikšanas no mājokļa gadījumu skaitu. Saistībā ar šiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, arī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina apņēmīgi un balstoties uz pieeju “vispirms mājoklis”.

Grozījums Nr.  34

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve kvalitatīvai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu, vienlaikus ilgtermiņā nodrošinot to ilgtspēju.	Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešamas lielākas publiskās investīcijas, lai nodrošinātu pietiekamu labi apmācītu darbinieku skaitu un veselības aizsardzības pieejamību visiem, tostarp neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāgarantē vispārēja piekļuve augstas un noturīgas kvalitātes publiskajai profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 5.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstīm ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēku veselība, nodrošinot viņiem nepieciešamo stacionāro ārstēšanu un veselības aprūpi un izvairoties no jebkādas uz vecumu balstītas diskriminācijas.

Grozījums Nr.  36

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensiju tiesības, tostarp izmantojot papildu shēmas, lai garantētu adekvātus ienākumus. Pensiju reformas būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu, piemēram, paaugstinot faktisko pensionēšanās vecumu, un tās būtu jāīsteno aktīvu vecumdienu stratēģiju satvarā. Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un būtu pakāpeniski jāievieš reformas.	Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensijas tiesības publiskās vai arodpensiju shēmās, lai nodrošinātu pienācīgus pensijas ienākumus, kas būtu augstāki par nabadzības slieksni. Pensiju reformas būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas orientēti uz aktīvām vecumdienām, šajā nolūkā optimizējot visu vecumu darba ņēmēju iespējas līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam strādāt kvalitatīvos, produktīvos un veselīgos apstākļos, vienlaikus respektējot vecāka gadagājuma iedzīvotāju lēmumu vai nu ilgāk palikt ekonomiski aktīviem, vai arī vairs nepiedalīties darba tirgū. Starppaaudžu pieejas ietvaros būtu jānosaka īpaši pasākumi tādās jomās kā darbaspēka demogrāfija, darba aizsardzība, prasmju un kompetenču pārvaldība, darba organizācija veselīgai un produktīvai darba dzīvei. Minētais veicinātu gan jauniešu nodarbinātību, gan pāreju pirms aiziešanas pensijā, kā arī zināšanu un pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzē. Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp tiešu dialogu ar tiem, kas saskaras ar nabadzību un atstumtību vecumdienās, un nodrošināt iespēju pakāpeniski ieviest jebkādas reformas.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes
Atsauces	COM(2020)0070 – C9-0079/2020 – 2020/0030(NLE)
Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums	6.3.2020
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 11.3.2020
Referenti  Iecelšanas datums	José Gusmão 18.3.2020
Pieņemšanas datums	23.6.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	46 5 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Atidzhe Alieva-Veli, Marc Angel, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Andrea Bocskor, Milan Brglez, Sylvie Brunet, David Casa, Leila Chaibi, Margarita de la Pisa Carrión, Klára Dobrev, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Heléne Fritzon, Helmut Geuking, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Radka Maxová, Sandra Pereira, Dragoș Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Yana Toom, Marie-Pierre Vedrenne, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Júlia Donáth, José Gusmão, Pierfrancesco Majorino, Kim Van Sparrentak
Iesniegšanas datums	25.6.2020

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46	+
ECR	Lucia Ďuriš Nicholsonová, Helmut Geuking, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło
GUE/NGL	Leila Chaibi, José Gusmão, Nikolaj Villumsen
NI	Daniela Rondinelli
PPE	Andrea Bocskor, David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Ádám Kósa, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Sylvie Brunet, Anna Júlia Donáth, Dragoș Pîslaru, Monica Semedo, Yana Toom, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	Marc Angel, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Klára Dobrev, Estrella Durá Ferrandis, Heléne Fritzon, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Pierfrancesco Majorino, Manuel Pizarro, Marianne Vind
Verts/ALE	Katrin Langensiepen, Mounir Satouri, Kim Van Sparrentak, Tatjana Ždanoka

 

5	-
ID	Nicolaus Fest, France Jamet, Elena Lizzi, Guido Reil, Stefania Zambelli

 

3	0
ECR	Margarita de la Pisa Carrión
GUE/NGL	Sandra Pereira
Renew	Radka Maxová

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas