ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Helga Berger par Revīzijas palātas locekli

29.6.2020 - (C9‑0129/2020 – 2020/0802(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Mikuláš Peksa

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Helga Berger par Revīzijas palātas locekli

(C9‑0129/2020 – 2020/0802(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0129/2020),

– ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0126/2020),

A. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B. tā kā Budžeta kontroles komiteja 2020. gada 25. jūnija sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1. sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Helga Berger par Revīzijas palātas locekli;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

 

 

1. PIELIKUMS HELGA BERGER DZĪVES APRAKSTS

 

Pamatprasmes

 

– Daudzu gadu pieredze revīzijas jomā

– Plaša vadības pieredze valsts pārvaldē un publiskā sektora finanšu jomā

– Darba pieredze tiesneses amatā

– Darba pieredze politikā un komunikācijas jomā

– Uzraudzības padomes un komiteju locekle

– Apņēmīga, pārliecinoša, mobila, neatlaidīga

– Objektivitāte, pārredzamība, lietderīgums, efektivitāte un ieguldīto līdzekļu atdeve ir manas prioritārās jomas

 

 

Darba pieredze

 

Austrijas Federālā finanšu ministrija:

 

– ģenerāldirektore budžeta un publisko finanšu jomā no 2016. gada janvāra līdz šim laikam

Direktorāts kopumā atbild par Austrijas federālo budžetu, un tā mērķis ir panākt publisko finanšu ilgtspējīgu konsolidāciju.

 

Austrijas Revīzijas palāta:

 

– ģenerāldirektore vadības un pārvaldības jomā  2010. gada oktobris–2015. gada decembris

 

– 5. revīzijas nodaļas ģenerāldirektore (federālā valsts, federālās zemes,

pašvaldības)  2010. gada jūlijs–2010. gada septembris

 

– 5. revīzijas nodaļas ģenerāldirektora vietniece (federālā valsts, federālās zemes,

pašvaldības)  2008. gada marts–2010. gada jūnijs

 

– nodaļas “Komunikācija/ attiecības ar parlamentiem” vadītāja,

Austrijas Revīzijas palātas preses sekretāre  2006. gada oktobris– 2010. gada jūnijs

 

 

Austrijas Federālā tieslietu ministrija:

 

iecelta tiesneses amatā Vīnes apgabaltiesā  2006. gada jūlijs

tiesneses amata kandidāte  2003. gada aprīlis–2006. gada jūnijs

 

Austrijas Federālā sabiedrisko pakalpojumu un sporta ministrija:

Austrijas vicekanclera kabineta vadītāja

Īpašs uzdevums: administratīvā reforma, civildienesta ierēdņi

2000. gada septembris–2003. gada marts

 

 

Austrijas Karintijas federālās zemes valdība:

 

federālās zemes valdības vadītāja kabineta vadītāja vietniece 

1999. gada aprīlis–2000. gada jūlijs

 

 

Eiropas Parlaments:

 

EP deputāta palīdze  1996. gada novembris–1999. gada aprīlis

 

 

Izglītība/Sertifikāti

 

 

Grācas Universitāte

Tiesību zinātņu maģistres grāds  1991.–1996. gads

 

 

 

Grācas Universitāte

Eksporta un starptautiskās uzņēmējdarbības programma  1995.–1996. gads

 

 

Programma Alpbach

Eiropas integrācijas vasaras skola  1997. gada vasara

 

 

Sandjego štata universitāte

Mikroekonomikas programma  1998. gada jūlijs

 

Amati bez izpildpilnvarām

 

PATLABAN

 

Uzraudzības padomes priekšsēdētāja

Österreichische Bundesfinanzierungsagentur (Austrijas Valsts kase)

 

Uzraudzības padome

aws — Austrian Wirtschaftsservice GmbH (Austrijas Attīstības veicināšanas banka)

 

 

Uzraudzības padome

Justizbetreuungsagentur (Juridiskā atbalsta aģentūra)

 

Valsts komisāre

Oberösterreichische Landesbank (Austrijas Valsts banka)

 

Valsts komisāra vietniece

Pensionsversicherungsanstalt (Pensiju apdrošināšanas iestāde)

 

 

IEPRIEKŠ

 

Ētikas padomes priekšsēdētāja

Austrijas Revīzijas palāta

 

Priekšsēdētāja

Valsts Antidopinga aģentūras Neatkarīgās šķīrējtiesas komiteja

 

Uzraudzības padome

BIG Bundesimmobiliengesellschaft (Federālā nekustamo īpašumu apvienība)

 

 

2. PIELIKUMS HELGA BERGER ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Iepriekšējā darba pieredze

1.  Izklāstiet savu iepriekšējo darba pieredzi publisko finanšu jomā, vai nu saistībā ar budžeta plānošanu, budžeta izstrādi vai pārvaldību, vai budžeta kontroli, vai revīziju.

 Publisko finanšu plānošanas, pārvaldības un kontroles jomā man ir plaša darba pieredze.

(1) Budžeta plānošana: Austrijas Federālajā finanšu ministrijā budžeta nodaļas vadītājas amatā es cita starpā atbildu par apmēram 80 miljardus EUR lielā Austrijas federālā budžeta plānošanu un izpildi. Manā atbildības jomā ir arī valsts finansiālo attiecību veidošana ar federālajām zemēm un pašvaldībām, Austrijas finansiālo interešu pārstāvība ES līmenī, kā arī ES budžeta un Austrijas valsts budžeta savstarpējo maksājumu plūsmu pārvaldība.

(2)  Budžeta pārvaldība: Iepriekš, Austrijas Revīzijas palātas vadības un pārvaldības ģenerāldirektores amatā, es atbildēju par Austrijas Revīzijas palātas budžeta pārvaldību un par INTOSAI budžeta izpildi. Tagadējā amatā līdztekus atbildībai par budžetu kopumā es atbildu par 4 budžeta sadaļām, un tās ir valsts ierēdņu pensijas, finanšu izlīdzināšana, valsts kases pārvaldība, finansēšana un valūtas maiņas līgumi.

(3) Budžeta kontrole: Vairāk nekā 10 darba gados Austrijas Revīzijas palātā es esmu strādājusi dažādās jomās un, veicot revīzijas, lielā mērā esmu palīdzējusi veidot publisko finanšu kontroli.

 

Šajos vairāk nekā 20 darba gados, veicot publisko finanšu plānošanu, izpildi un kontroli, es vienmēr esmu tiekusies sasniegt maksimālu kvalitāti, objektivitāti un lietišķumu. Tas, ka visas Austrijas Nacionālās padomes partijas ir vienbalsīgi izvirzījušas mani par Eiropas Revīzijas palātas locekli no Austrijas, pierāda manu spēju pārzināt šo jautājumu un manu kvalifikāciju šajā jomā.

 

Tagad es sīkāk aplūkošu iepriekš uzskaitītos punktus.

 

(1) Kopš 2016. gada, pildot Austrijas Federālās finanšu ministrijas budžeta nodaļas vadītājas amata pienākumus, es piedalos Austrijas fiskālās politikas veidošanā.Es atbildu gan par Austrijas federālā budžeta plānošanu vidējā termiņā, gan par gada budžeta plānošanu.Lai sasniegtu fiskālās politikas mērķi — ilgtspējīgi sakārtotas finanses —, vajadzīga rūpīga budžeta plānošana, vienlaikus nodrošinot, ka ir iespējams īstenot valdības darba saturiskās prioritātes.Budžeta plānošanas pamatā ir detalizēta analīze un scenāriju aprēķini, izmantojot objektīvas ekonomikas prognozes, citu ministriju detalizētus aprēķinus par konkrētām papildu vajadzībām, un ir jāizstrādā arī detalizēti atbildes priekšlikumi, lai sasniegtu budžeta mērķus.Ņemot vērā Eiropas līmeņa noteikumus, kas paredzēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, un saskaņā ar valsts parāda “bremzēšanu” mums pēdējos gados ir izdevies panākt izšķirošas fiskālās politikas pārmaiņas un skaidru konsolidāciju, neuzņemoties jaunus parādus. Šis stāvoklis Austrijai tagad nodrošina izdevīgu vietu starptautiskajā finanšu tirgū, un tāpēc pašreizējā Covid-19 pandēmijas situācijā Austrija spēj nodrošināt visaptverošas palīdzības programmas.

 

Saistībā ar budžeta izpildi Federālajai finanšu ministrijai parasti ir piekļuvi ierobežojoša funkcija.Lai izpildītu šos uzdevumus, izšķiroša nozīme ir ārkārtīgi atbildīgai rīcībai manis vadītajā budžeta direktorātā, jo, izskatot visus budžeta pieprasījumus jauniem projektiem, to pievienotā vērtība ir lietišķi jāsamēro ar ietekmi uz budžetu. Tikai ar pamatotiem argumentiem ir iespējams izpildīt budžetu atbilstīgi plānam un nodrošināt maksimāli efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izlietojumu. Tas mums pēdējos gados ir izdevies, kā to apliecina Austrijas budžeta rādītāji.

 

Es atbildu arī par ikgadējām sarunām saistībā ar ES budžetu un finanšu aspektiem patlaban notiekošajās sarunās par daudzgadu finanšu shēmu. Šajā atbildības jomā ir iekļauti arī tādi jautājumi kā ES pašu līdzekļi, ES Finanšu regulas reforma un ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem.

 

Turklāt ievērojams sasniegums manā darbā budžeta direktorātā bija budžeta tiesību reforma. Ar šo reformu Austrija ir radījusi pamatu mūsdienīgai budžeta pārvaldībai Ievērojami uzlabojās fiskālā pārredzamība, divkāršā ieraksta budžeta noteikumu ieviešana (uzkrājumu budžeta veidošana) ievērojami paaugstināja finanšu pārskatu iesniegšanas kvalitāti, plānošana vidējā termiņā būtiski paaugstināja plānošanas drošību un uzlaboja budžeta instrumentu elastīgumu. Turklāt, īstenojot budžeta tiesību reformu, attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem un citiem projektiem ir ieviests arī obligāts uz darbības rezultātiem orientēts ietekmes novērtējums, ar ko sistemātiski izvērtē minēto pasākumu ietekmi konkrētās jomās (piemēram, tādās kā līdztiesība, finanses, ekonomika, ekoloģija, sociālā joma), un starptautiskā mērogā to uzskata par paraugu uz rezultātiem orientētai vadībai. Jau ir veikts visaptverošs reformas izvērtējums, un patlaban manā vadībā notiek izvērtējuma rezultātu apstrāde.

 

(2) Austrijas Revīzijas palātā, pildot ģenerāldirektores amata pienākumus, es atbildēju par budžeta plānošanu, sagatavošanu un izpildi no otras puses, proti, kā budžeta pārvaldītāja.Šai iestādei ir jārāda piemērs citiem, tāpēc, pārvaldot Revīzijas palātas budžetu, no vienas puses, publiskie līdzekļi ir jālieto īpaši atbildīgi un taupīgi, bet, no otras puses, ir jāapzinās, ka iestādei ir vajadzīgi pietiekami budžeta līdzekļi, lai tā spētu izpildīt paredzētos kontroles uzdevumus atbilstīgi nākotnes vajadzībām. Manā atbildības jomā līdztekus budžetam bija arī tradicionālās pārvaldības jomas (personāls, infrastruktūra, IT, plānošana un attīstība, saziņa, koordinācija un INTOSAI Ģenerālsekretariāts).

 

Apstākļos, kad resursi samazinās, mums bija jārisina jautājums par to, kā, samazinot pieejamo budžeta līdzekļu apmēru, vienlaikus ir iespējams nodrošināt iestādes darbību. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka mēs optimizējām procesus un apzinājām potenciālos ietaupījumus. Tajā pašā laikā sarunu procesā mēs spējām panākt, ka attiecīgi tiek ņemtas vērā mūsu budžeta un personāla resursu vajadzības. Šajā procesā man kā direktorāta vadītājai bija izšķiroša loma.

 

Austrijas Revīzijas palāta ir INTOSAI Ģenerālsekretariāts. Būdama ģenerālsekretāra pārstāve finanšu jautājumos, es atbildēju par INTOSAI budžeta, ko veido dalībnieku iemaksas, izpildi un pārstāvēju šīs organizācijas intereses attiecībā uz budžetu.

 

Patlaban budžeta direktorātā mēs tieši pārvaldām 4 no 35 federālā budžeta sadaļām (valsts ierēdņu pensijas, finanšu izlīdzināšana, valsts kases pārvaldība, finansēšana un valūtas maiņas līgumi). Mēs atbildam par šo sadaļu plānošanu, uz rezultātiem orientētu vadību, kā arī par izpildi un grāmatojumu galīgo noskaidrošanu šajā jomā. Šo apakšsadaļu budžeta vadītājas amats ir noderīgs un sniedz iespēju mainīt skatījumu un tādējādi rast citas izpildes perspektīvas.

 

Attiecīgu pieredzi publisko finanšu pārvaldības jomā es gūstu, arī pildot amata pienākumus uzraudzības vai pārvaldības padomēs. It īpaši priekšsēdētājas amatā Austrijas Valsts kasē, kas atbild par parādu uzņemšanos, parādu pārvaldību un valsts kases pārvaldību, kā arī attīstības veicināšanas bankā (aws) es guvu skatījumu arī no citas perspektīvas.

 

Mana visaptverošā pieredze dažādās atbildības jomās ir ievērojams pamats, lai izprastu citu cilvēku problēmas, un tā lielā mērā palīdz rast kopīgus konstruktīvus risinājumus.

 

(3) Gandrīz 10 gadus ilgajā darbā Austrijas Revīzijas palātā revidentes amatā man bija iespēja uzkrāt visaptverošas zināšanas gan valsts, gan arī starptautiskā līmenī. Šī visaptverošā revīzijas darba pieredze palīdzēja manā ikdienas darbā Federālajā finanšu ministrijā, lai tādējādi optimizētu publisko finanšu līdzekļu izlietojumu.

 

Veicot šo revīzijas darbu, es atbildēju arī par revīzijas pienākumu sadali, un šajā amatā vadīju gan to saturisko virzību, gan revīzijas procesu un resursu izmantošanu.It īpaši es raudzījos, lai revīzijas grupa mērķtiecīgi sagatavotos revīzijai, lai revīzijas koncepcija tiktu precizēta atbilstīgi norādījumiem revīzijas plānā un lai revīzijas projekts tiktu īstenots paredzētajā laikā un atbilstīgi paredzētajiem resursiem. Pildot šo pienākumu, es it īpaši centos nodrošināt revīzijas konstatējumu un ieteikumu saturisko kvalitāti. Šo pieeju apliecina revīzijas ziņojumi par projektiem, kas veikti manā vadībā.

 

Turklāt es ievērojamā mērā esmu ietekmējusi kvalitātes nodrošināšanas procesu aptuveni 100 ziņojumiem, ko katru gadu publicē Revīzijas palāta. Pildot šo uzdevumu, man bija iespēja ne vien iepazīt dažādas publiskās pārvaldes un kontroles jomas un iegūt attiecīgas zināšanas, bet arī novērot dažādas revīzijas metodes un to rezultātus. Vienlaikus man bija jāizprot publicētie revīzijas konstatējumi un ieteikumi un vajadzības gadījumā jāspēj tos izskaidrot un interpretēt. Tādējādi es dažos gados ieguvu visaptverošas zināšanas par visu piecu Revīzijas palātas direktorātu revīzijas darbībām un tāpēc varēju pilnveidot un papildināt savas zināšanas visā publisko finanšu pārvaldības jomā. Es atbildēju arī par publiskajām un parlamentārajām diskusijām paredzēto ziņojumu satura sagatavošanu.

 

Es apņēmīgi iesaistījos Austrijas Revīzijas palātas stratēģijas izstrādes un pārveides procesā, kas sākās 2005. gadā, cita starpā izstrādājot tās misiju, stratēģiju un jaunu programmu plānošanas procesu. Pildot nodaļas vadītājas amata pienākumus, es atbildēju par tādiem nozīmīgiem Revīzijas palātas reformu projektiem kā rīki Revīzijas palātas ietekmes mērīšanai (izmeklēšanas procedūras, turpmākie pasākumi), jauna uz rezultātiem vērsta darbībaIT jomā mēs īstenojām neskaitāmus projektus, lai uzlabotu uzdevumu izpildi revīzijas nodaļās, un nodrošinājām tīmeklī balstītu īpašo uzdevumu izpildi saskaņā ar Austrijas Likumu par partijām un Likumu par plašsaziņas līdzekļu pārredzamību. Es atbildēju arī par trim Revīzijas palātas publikācijām, kas bija veltītas pārvaldības reformas jautājumiem.

2.  Kādi ir ievērojamākie Jūsu profesionālās darbības sasniegumi?

 Publiskos finanšu līdzekļus ir radījuši nodokļu maksātāji, un publiskās pārvaldes darbā es prasu, lai šie līdzekļi tiktu izlietoti maksimāli atbildīgi. Saskaņā ar šo prasību es bieži esmu ierosinājusi reformas, lai panāktu līdzekļu labāku izlietojumu, centusies nodrošināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderīgumu un, nodrošinot stingru budžeta izpildi, esmu veicinājusi Austrijas publisko finanšu konsolidāciju.

 Saskaņā ar šo pieeju es uzskatu, ka mans ieguldījums pārvaldības reformu īstenošanā ir viens no maniem līdz šim nozīmīgākajiem panākumiem, t. i.:

• administratīvo reformu projektu koordinēšana un veiksmīga to pabeigšana kā vicekancleres un toreizējās Austrijas sabiedriskās darbības un sporta ministres kabineta vadītājai (Uzdevumu reformu komisija, 2001. gada administratīvā reforma, ministriju strukturālās reformas, valsts mēroga personāla kontroles un jaunas amatu vadības ieviešana);

• Austrijas Revīzijas palātas kā reformu galvenā virzītājspēka popularizēšana, turklāt šajā procesā es atbildēju par trim Revīzijas palātas publikācijām, kas bija veltītas pārvaldības reformas jautājumiem, vairākkārt sagatavoju informāciju Uzdevumu un regulējuma atvieglošanas reformu komisijas darbam un tādējādi ievērojamā mērā palīdzēju veidot Revīzijas palātas kā reformu virzītājspēka tēlu;

• Austrijas finanšu izlīdzinājums 2016. gadā, kas vēlāk ierosināja pamatīgas uzdevumu sadalījuma sistēmas pārmaiņas; finanšu izlīdzinājums kļuva pārredzamāks, racionālāks un vienkāršāks;

• visaptverošs budžeta reformas novērtējums, iesaistot ESAO, SVF un Austrijas augstskolas, lai turpinātu izstrādāt piemērojamus noteikumus;

• speciālas izdevumu pārskatīšanas nodaļas izveide un šā jautājuma virzīšana izskatīšanai Federālajā finanšu ministrijā, īpašu uzmanību pievēršot budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātei un lietderīgumam.

Uzskatu, ka viens no maniem būtiskākajiem panākumiem ir arī sekmīgā pieeja budžeta konsolidācijai, ko pierāda attiecīgi labie budžeta rādītāji pēdējos gados, kā arī Austrijas pozīcijas nostiprināšanās starptautiskajā finanšu tirgū. Mums izdevās panākt izšķirošas fiskālās politikas pārmaiņas un panākt skaidru konsolidāciju, neuzņemoties jaunus parādus. Budžeta izpildi atbilstīgi plānam ir iespējams panākt tikai ar rūpīgu darbu un pamatotiem argumentiem. Mani lieliskie darbinieki pilnveidoja direktorāta stratēģisko darbu, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu. Uzskatu, ka labie budžeta rādītāji un it īpaši arī mana direktorāta stratēģiskā attīstība ir svarīgi manas līdzšinējās darbības panākumi.

Man personiski liela nozīme ir nodaļas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei un jauno darbinieku vai attiecīgi jauno vadītāju sekmīgai integrācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai manā pašreizējā atbildības jomā, un es uzskatu, ka arī šie rādītāji ir uzskatāmi par svarīgiem manas profesionālās darbības panākumiem.

Tomēr, manuprāt, vislielākais manas līdzšinējās profesionālās darbības panākums ir neatkarība jeb neietekmējamība. Tā kā man šī vērtība ir ļoti svarīga, uzskatu, ka manu nozīmīgāko panākumu vidū ir arī sekmīgi pabeigtā tiesneses izglītība.

Un, visbeidzot, es uzskatu, ka pirmā vieta, ko Austrijas Revīzijas palāta 2012. gada martā ieņēma Austrijā veiktajā uzticamības vērtējumā (Vertrauensindex), ir lielisks pierādījums, kas apliecina iestādes darba neatkarību un tādējādi arī mana darba sasniegumus, cita starpā Austrijas Revīzijas palātas saziņas un stratēģiskās virzības jomā.

3.  Kāda ir jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un daudzvalodu organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas jūsu valstī?

 Pildot līdzšinējo amatu pienākumus, man bija uzticēti galvenokārt visaptveroši starptautiski pienākumi, kurus pildot, es guvu attiecīgu darba pieredzi, strādājot starptautiskās un daudzvalodu iestādēs un sadarbojoties ar tām.

 Jau profesionālās darbības sākumā es ieguvu pieredzi Eiropas Parlamentā, kur strādājot varēju gūt ieskatu par Parlamenta darba paņēmieniem.Būdama Eiropas Parlamenta deputāta palīdze, es atbalstīju Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Pamatbrīvību un institucionālo lietu komitejas darbu un šajā laikā piedzīvoju J. Santer Komisijas atkāpšanos, Amsterdamas līguma izstrādi un gatavošanos vienotās valūtas ieviešanai. Šī pieredze un pamatzināšanas, ko var iegūt, tikai daudzus gadus strādājot iestādē, noteica manu turpmāko profesionālo darbību un būtiski palīdzēja man iegūt vajadzīgo izpratni par Eiropas iestāžu darbību.

 Kā jau minēju, Austrijas Federālajā finanšu ministrijā mani darba pienākumi ir Austrijas finansiālo interešu pārstāvība ES līmenī, kā arī ES budžeta un Austrijas valsts budžeta savstarpējo maksājumu plūsmu pārvaldība. Šajā ziņā es galvenokārt esmu iesaistīta sarunās par Eiropas gada budžetu, tostarp samierināšanas procedūrās, ECOFIN budžeta apspriešanā, un gada laikā ar Budžeta komitejas starpniecību un atbilstīgi valsts norādījumiem arī ES budžeta izpildē (it īpaši saistībā ar ES budžeta grozījumiem), kā arī ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.Šo darba pienākumu izpilde īpaši sarežģīta bija Austrijas prezidentūras laikā. Patlaban manā atbildības jomā ir arī finansiālie aspekti notiekošajās sarunās par daudzgadu finanšu shēmu.

 Strādājot Austrijas Revīzijas palātā, esmu guvusi visaptverošu pieredzi dažādās starptautiskās jomās.

 No vienas puses, Austrijas Revīzijas palāta ir INTOSAI Ģenerālsekretariāts. Ģenerālsekretariāts Austrijas Revīzijas palātā pilda INTOSAI centrālās pārvaldes uzdevumus, atbalsta prezidiju un kongresu, veicina locekļu savstarpējo saziņu un organizē seminārus un īpašos projektus. Es vadīju atbildīgo nodaļu. Šajā amatā līdztekus minētajiem budžeta aspektiem es piedalījos arī galvenokārt kongresu un prezidija sanāksmju, atsevišķu semināru sagatavošanā, kā arī saziņas darba grupas un neatkarības iniciatīvu darbā.

 No otras puses, Austrijas Revīzijas palātā es atbildēju par sadarbību ar ES dalībvalstu revīzijas palātām un Eiropas Revīzijas palātu. Gatavojot ikgadējo Kontaktkomitejas sanāksmi, kurā piedalās ES revīzijas palātu un Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāji, es piedalījos sadarbības koordinatoru sanāksmēs. Šajās sanāksmēs, kas bija veltītas pieredzes apmaiņai un pārrunām par aktuāliem jautājumiem saistībā ar ES finanšu līdzekļu izlietojuma publiskajā sektorā pārraudzību, es cita starpā izvirzīju Austrijas toreizējo prasību par lietderības revīziju paplašināšanu Eiropas Revīzijas palātā. Austrija uzskatīja, ka šis aspekts ir sevišķi svarīgs tādēļ, ka šo revīziju mērķis ir ES atbalsta efektīva izmantošana.

 Vērtīgu pieredzi es guvu arī salīdzinošā izvērtējuma projektā, kas kopā ar Eiropas Revīzijas palātu tika īstenots Norvēģijā. Šo projektu Austrijas pusē vadīju es, un tas bija veltīts publiskā sektora finanšu pārraudzības uzdevumu izpildes efektivitātes un lietderīguma uzlabošanai un galvenokārt — izpratnes veicināšanai.

4.  Vai jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

 Austrijas budžeta tiesību aktos nav paredzēta procedūra, kas līdzinātos ES budžeta izpildes apstiprināšanai. Austrijas Revīzijas palāta federālos finanšu pārskatus iesniedz Nacionālajai padomei, kur tie tiek pārrunāti un apstiprināti. Tādējādi kopējā, netiešā budžeta izpildes apstiprināšana attiecas arī uz budžeta sadaļām, par kurām es atbildu.

 Organizācijās, kuru uzraudzības padomēs es strādāju, budžeta izpilde tika apstiprināta vai patlaban tiek apstiprināta.

5.  Kuri no jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar izvirzīšanu politiskā amatā?

 Es neieņemu un līdz šim neesmu ieņēmusi politiskus amatus.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?

 1) Austrijas Revīzijas palātas pārveide un stratēģiskā virzība, kā arī saistīto reformu īstenošana.

 2) Izšķirošas pārmaiņas fiskālajā politikā, panākot izlīdzinātu budžetu.

 3) Ātra, nebirokrātiska Covid-19 krīzes pārvarēšanas fonda izveide, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējumu pasākumiem Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai.

Neatkarība

7. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir “pilnīgi neatkarīgi”. Kā jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

 Neatkarība, pārredzamība, objektivitāte, godīgums un augsta kvalitāte, kā arī publisko finanšu līdzekļu optimāls izlietojums ir manas pamatvērtības. Gan manu lēmumu iegūt tiesneses izglītību, gan pāreju uz darbu Revīzijas palātā lielā mērā ietekmēja mana vēlme strādāt neatkarīgās valsts iestādēs, kas savas darbības īsteno, pamatojoties uz augstu kvalitāti, objektīvi un lietišķi, nodrošinot augstu godīguma un neatkarības pakāpi.

 Saskaņā ar šo pārliecību, pildot amata pienākumus, mana augstākā prioritāte, protams, būs šīs vērtības, un šādu pieeju es piemēroju arī Revīzijas palātas Ētikas padomes priekšsēdētājas amatā. Šī padome tika izveidota, lai vērstu uzmanību uz rīcības kodeksa principiem un noteikumiem, kā arī lai nodrošinātu palīdzību un konsultācijas Austrijas Revīzijas palātas darbiniekiem saskaņā ar Limas vai Mehiko deklarāciju.

 Man ir ļoti svarīgi iedzīvināt šīs vērtības ikdienas darbā. Tādēļ, no vienas puses, ir jāsagatavo saturiski pamatoti argumenti un, no otras puses, ir vajadzīga autoritatīva rīcība un pārliecināšanas spēja. Pildot iepriekšējo amatu pienākumus, es parasti izmantoju abus paņēmienus. Šķiet, ka šāda pieeja noteikti palielina darba apjomu, taču vidējā termiņā un ilgtermiņā tas atmaksājas, jo ir iespējams iegūt cieņu, pārliecināšanas un motivācijas spēju. Tā es cenšos iedvesmot pārējos.

 Tādēļ, ja mani iecels par Eiropas Revīzijas palātas locekli, manuprāt, ir pašsaprotami, ka šīs vērtības un, pirmkārt, pilnīga neatkarība būs mana turpmākā darba pamatā. Tas nozīmē, ka es pildīšu savus uzdevumus, neņemot vērā subjektīvus argumentus, pamatojoties tikai uz maksimālu objektivitāti, uz pamatotiem skaitļiem un faktiem, un turklāt vienmēr raudzīšos, lai nekad nerastos pat vismazākās interešu konflikta pazīmes un lai, pārstāvot Eiropas Revīzijas palātu, es varētu kļūt par paraugu citiem.

8. Vai Jums vai Jūsu tiešajiem radiniekiem (vecākiem, māsām un brāļiem, reģistrētiem partneriem, bērniem) ir daļas uzņēmumos vai kapitāla daļas, vai Jums vai Jūsu ģimenes locekļiem ir citas saistības, kas varētu izraisīt interešu konfliktu saistībā ar Jūsu paredzamo pienākumu izpildi?

 Nē.

9. Vai Jūs esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

 Protams, es labprāt sniegšu pilnīgu visu vajadzīgo informāciju.

10. Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

 Neesmu iesaistīta nevienā tiesas procesā.

11. Vai jums ir aktīva vai valstiski atbildīga loma politikā? Ja jā, kādā līmenī?Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

 Es neesmu aktīvi iesaistījusies politikā, un man nav valstiski atbildīgas lomas politikā.

 Manai pašreizējie uzraudzības un pārvaldības pienākumi nav saistīti ar politisku amatu, bet izriet no maniem Federālās finanšu ministrijas ierēdnes amata pienākumiem. Ja mani iecels par Eiropas Revīzijas palātas locekli, es, protams, no šiem amata pienākumiem atkāpšos.

12. Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekles amatā jūs atkāpsieties no visiem vēlētiem amatiem un pārtrauksiet aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

 Es nekad neesmu bijusi politiskas partijas locekle un neieņemu vēlētu amatu nevienā partijā, kā arī man nav darba pienākumu nevienā partijā.

13. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

 

 Šādā gadījumā es reaģētu tieši tāpat kā jebkurā gadījumā, kas būtu noticis citā dalībvalstī. Saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem un Eiropas Revīzijas palātas iekšējiem noteikumiem attiecīgā aizdomu gadījumā es rīkotos proaktīvi un profesionāli, lai sāktu veikt paredzētos pasākumus.

 

 Manuprāt, ir pašsaprotami, ka visās darbībās es stingri raudzīšos, lai nekad nerastos pat vismazākās interešu konflikta pazīmes. Cīņa pret krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem ir būtisks faktors, kas nodrošina uzticēšanos iestādēm. Tādēļ attiecīgu aizdomu gadījumā izšķirošai rīcībai saskaņā ar pilnīgas neiecietības principu ir vislielākā nozīme, un tā būtu jāveic, iesaistot visas atbildīgās iestādes.

Pienākumu izpilde

14. Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

 Politikai un pārvaldībai aizvien lielāka uzmanība pamatoti ir jāpievērš jautājumam par sniegumu un ietekmi. Efektivitāte, lietderīgums un virzība uz rezultātiem ir galvenie temati diskusijās par pareizu finanšu pārvaldību. Iedzīvotāji pamatotu iemeslu dēļ vēlas, lai nodokļos samaksāto euro izlietojums un sasniegtie rezultāti būtu maksimāli efektīvi. Budžeta politika un budžeta pārvaldība nenozīmē tikai līdzekļu sadalījumu, bet drīzāk lielākā mērā ietekmi, kādu paredzēts panākt ar šiem līdzekļiem. Lai panāktu optimālu publisko līdzekļu izlietojumu, manuprāt, šie jautājumi ir jārisina nopietnāk, tie ir jāpilnveido un galvenā uzmanība ir jāpievērš nevis ieguldītajiem līdzekļiem, bet gan rezultātiem.

 Pareizas finanšu pārvaldības kultūras pārmaiņas jau ir notikušas daudzās jomās.Piemēram, pēc 2013. gada budžeta tiesību aktu reformas Austrijas valsts pārvalde ir bijusi virzošais spēks, kas veicināja uz rezultātiem orientētu pārvaldību. Ieviešot uz darbības rezultātiem orientētu ietekmes novērtējumu tiesību aktu priekšlikumiem un projektiem un budžeta dokumentācijā iekļaujot obligātus rezultātu mērķus ar konkrētiem pasākumiem un rādītājiem, Austrijā ievērojamā mērā uzlabojās publiskās pārvaldes kvalitāte.

 Tāpēc šī attīstība arī revīzijas jomā izvirza jautājumu ne vien par likumīgu un noteikumiem atbilstīgu publisko līdzekļu izlietojumu, bet arī —galvenokārt — par šo līdzekļu rentablu, lietderīgu un efektīvu izlietojumu. Veicot publiskā sektora finanšu pārraudzību, galvenā uzmanība ir jāpievērš lietderības revīzijai. Veicot publiskā sektora finanšu pārraudzību, ir ne tikai jāpārbauda publisko līdzekļu izlietojuma likumīgums un atbilstība noteikumiem, bet arī jānoskaidro, vai šie līdzekļi ir rentabli, lietderīgi un efektīvi izlietoti politikas mērķu sasniegšanai, un ar attiecīgiem ieteikumiem ir jānodrošina vēlamais ieguldījums pareizas finanšu pārvaldības uzlabošanā. Lietderības revīzijai būtu jānodrošina lēmumu pieņēmējiem pienācīgs pamatojums politisku lēmumu pieņemšanai attiecībā uz pārvaldības procedūrām.

 Lai pārbaudītu, vai politikas jomās un programmās ir sasniegti izvirzītie mērķi un vai līdzekļi ir izlietoti optimāli, ir vajadzīgs paplašināts skatījums, un tas var sarežģīt revīzijas iestāžu ierasto darba praksi. Tomēr tādējādi viennozīmīgi tiek radīta pievienotā vērtība publisko iestāžu darbībai, kas vērsta uz nākotni un reformām. Ārējs skatījums, ko sniedz publiskā sektora finanšu pārraudzība, var sniegt norādes par to, kā novērst novirzes, pārskatīt ierastās struktūras un procesus, bet galvenokārt — arī sniegt lēmumu pieņēmējiem ierosmes reformām. Šāds ieguldījums publisko līdzekļu optimāla izlietojuma nodrošināšanā rada apmierinošu pievienoto vērtību arī revīzijas iestādes un tās darbinieku darbam. Arī revīzijas darbībās ir jādomā par līdzekļu lietderīgu izlietojumu un ietekmi.

15. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palāta palīdz Parlamentam veikt budžeta izpildes kontroli. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

 Budžeta suverenitāte un publiskā kontrole ir būtiski demokrātiskas sistēmas balsti. Lai maksimāli efektīvi īstenotu šo uzdevumu, ir vajadzīgs attiecīgs citu atbildīgo iestāžu atbalsts.

 Eiropas Revīzijas palātai gan attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, gan īpašajos ziņojumos ir jānodrošina visaptverošs, derīgs un objektīvs visaugstākās kvalitātes pamats Parlamenta darbam, lai tādējādi nodrošinātu parlamentārajai kontrolei vajadzīgo pārredzamību. Eiropas Parlamenta deputātiem un iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem par konstatējumu un vērtējumu kvalitāti, ziņojumi vienmēr ir jāiesniedz laikus — pirms paredzēto lēmumu pieņemšanas, un darbības jomām ir jāizstrādā atbilstīgi, uz īstenošanu vērsti ieteikumi

 Tomēr revīzijā galvenokārt ir jāpievēršas aktuāliem, nākotnei svarīgiem jautājumiem un jāaptver būtiska riska jomas. Jebkurā gadījumā lietderīgas ir lietišķas diskusijas par attiecīgajiem jautājumiem ar Eiropas Parlamentu vai Budžeta kontroles komiteju.

 Austrijas Revīzijas palātā es 10 gadus atbildēju par parlamentāro sadarbību ar Nacionālo padomi un landtāgiem.Šajā darbā es guvu atziņu, ka sekmīgas finanšu pārraudzības nodrošināšanā izšķiroša nozīme galvenokārt ir vienkārši lasāmu ziņojumu un īstenošanai paredzētu ieteikumu sagatavošanai, kā arī turpmākajām procedūrām. Pozitīvu ieguldījumu var sniegt arī atbilstīga ziņojuma un secinājumu prezentācija, apspriežoties Budžeta kontroles komitejā un attiecīgajās ekspertu komitejās.

 Ja šīs prasības ir izpildītas, Parlamentam ir pienācīgs pamatojums kontroles uzdevuma izpildei saskaņā ar demokrātiskās pārskatatbildības pienākumu un ES likumīgumu un ilgtspēju kopumā.

16. Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

 Īstenojot pāreju uz pareizu publiskās pārvaldes finanšu pārvaldības kultūru, tiek izvirzītas prasības attiecībā uz publiskā sektora finanšu pārraudzību. Publiskos finanšu līdzekļus ir radījuši nodokļu maksātāji, un mums viņiem ir jāatbild par to izlietojumu. Tādēļ publiskie finanšu līdzekļi būtu jāizlieto ārkārtīgi atbildīgi, lietderīgi un efektīvi, lai sasniegtu politikā un programmās izvirzītos mērķus un nodrošinātu optimālu līdzekļu izlietojumu.

 Lietderības revīzijā parasti risina šos ārkārtīgi svarīgos jautājumus. Kā jau iepriekš minēju, saskaņā ar šo attīstības tendenci no publiskā sektora finanšu pārraudzības sagaida, ka revīzijas darbs turpināsies atbilstīgi šiem principiem. Austrijas Revīzijas palāta galvenokārt veic lietderības revīzijas, un pēc 2013. gada budžeta tiesību aktu reformas Austrijas valsts pārvalde ir bijusi virzošais spēks, kas veicināja uz rezultātiem orientētu pārvaldību. Gan Austrijas Revīzijas palātā, gan Federālajā finanšu ministrijā es varēju pārliecināties par pievienoto vērtību, ko rada plašāks lietderības revīzijas skatījums un uz rezultātu vērstas pārvaldības priekšrocības. Es uzskatu, ka Austrijas konstitūcijā noteiktie uz rezultātiem orientētie pārredzamības, lietderīguma un maksimāli reāla finanšu stāvokļa attēlojuma principi rada jaunas iespējas.

 No revīzijas iestādēm pamatoti sagaida revīzijas, kur galvenā uzmanība ir veltīta federālo finanšu līdzekļu lietderīgam un efektīvam izlietojumam, un paziņojumus par politikas mērķu sasniegšanu, kā arī ieteikumus attiecībā uz publisko līdzekļu labāku izlietojumu. Publiskā sektora revīzijas rezultātu ziņojumi politikas lēmumu pieņēmējiem un publisko iestāžu vadītājiem un darbiniekiem nodrošina visaptverošu pamatu iestāžu darba uzlabošanai, lai panāktu optimālu publisko līdzekļu izlietojumu. Tie nodrošina pārredzamību un tādējādi rada vajadzīgo pārliecību un īstenošanas iespējamību. Galu galā tie stiprina iedzīvotāju uzticēšanos. Tādēļ lietderības revīziju un no tām izrietošo īpašo ziņojumu pievienotā vērtība būtu jāizmanto intensīvāk. Ja mani iecels par Eiropas Revīzijas palātas locekli, lietderības revīziju un uz rezultātiem orientētas pārvaldības pieredzi es labprāt izmantošu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai.

17. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

 Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantā pamatoti ir noteikts, ka Revīzijas palātai un dalībvalstu revīzijas iestādēm jāsadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

 Sadarbība savstarpējas uzticības garā, saglabājot neatkarību, nozīmē savstarpēju stāvokļa izpratni. Tas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā revīzijas palātu atšķirības, kas Eiropas Savienībai piešķir tās īpašo kvalitāti. Dalībvalstu revīzijas iestādēm vēsturiski ir izveidojies atšķirīgs tiesiskais regulējums un uzdevumu jomas, kas atšķirīgā apmērā ietver finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas, un katrai no tām ir attiecīgas pozitīvās iezīmes. Tas pats lielā mērā attiecas uz ES programmu un politikas jomu īstenošanu valstu līmenī.

 Tādēļ — lai gan tas ir sarežģīti, bet tāpēc daudz efektīvāk — sadarbībā un revīzijās ir jākoncentrējas uz mācīšanos no labākajiem, Eiropas un dalībvalstu līmenī jāpārrunā gūtie secinājumi un jāīsteno ieteikumi.

 Šāda sadarbīga pieeja ir svarīga arī tāpēc, ka lielākā daļa ES budžeta tiek īstenota dalītā pārvaldībā un līdzekļu optimālu izlietojumu var nodrošināt, tikai sadarbojoties abiem publisko finanšu revīzijā iesaistītajiem partneriem.

 Kā jau minēju, Austrijas Revīzijas palātā es atbildēju par sadarbību ar ES dalībvalstu revīzijas palātām un Eiropas Revīzijas palātu, kur es cita starpā izvirzīju Austrijas toreizējo prasību par lietderības revīziju paplašināšanu Eiropas Revīzijas palātā.

 Attīstības tendences, kuru pamatā ir jaunā Eiropas Revīzijas palātas stratēģija, kur galvenā uzmanība ir pievērsta lietderības revīzijām, revīzijas programmu labākai saskaņošanai un kopīgo revīziju optimālai īstenošanai, noteikti arī ir būtiski atskaites punkti sadarbības uzlabošanā. Es turpināšu tos īstenot.

 Turklāt izšķiroša nozīme ir arī Eiropas Revīzijas palātas sadarbībai ar dalībvalstu parlamentiem un valsts iestādēm. Ņemot vērā dalītās pārvaldības nozīmi attiecībā uz budžetu, būtiski ir nodrošināt, ka jautājums par ES līdzekļu izlietojuma uzlabošanu tiek risināts sadarbībā ar dalībvalstīm. Arī šajā darbības jomā izšķiroša nozīme būs Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valstu revīzijas iestādēm.

18. Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Kā jau paskaidroju atbildē uz iepriekšējo jautājumu, Eiropas Revīzijas palātas un valstu revīzijas iestāžu sadarbība un savstarpēja uzticēšanās, saglabājot neatkarību, ir izšķirošs faktors, kas visās revīzijas darbībās nodrošina sekmīgu publisko finanšu pārraudzību. Tikai kopā ir iespējams sasniegt vēlamos mērķus Eiropas līmenī un samazināt kļūdu daudzumu.

Šāda sadarbīga pieeja ir izšķiroša arī tādēļ, lai Eiropas Parlamentam varētu iesniegt revīzijas konstatējumus attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm. Ir skaidrs, ka valstu revīzijas iestādes pārzina un izprot reģionālās īpatnības un tām ir attiecīgas detalizētas zināšanas vai pamatinformācija, savukārt Eiropas Revīzijas palātai ir visaptverošs skatījums un savstarpēji saistīta Eiropas mēroga pieeja. Tāpēc revīzijas konstatējumu un revīzijas datu apmaiņa atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem jebkurā gadījumā ir lietderīga gan efektīva revīzijas resursu izlietojuma ziņā, gan revīzijas efektivitātes ziņā.

Tomēr, lai to nodrošinātu, ir jābūt vienotiem revīzijas standartiem un attiecīgai revidentu savstarpējai pieredzes apmaiņai. Kopēji darbsemināri, izglītības programmas un revidentu pieredzes apmaiņa jebkurā gadījumā attiecīgi sekmē savstarpēju sapratni un atšķirīgā pieņemšanu. Manuprāt, pozitīvs piemērs šajā ziņā ir uzņēmējdarbības vadības maģistra studiju programma publisko finanšu revīzijas jomā, ko Austrijas Revīzijas palāta sāka īstenot kopā ar Vīnes Ekonomikas universitāti.

Izšķiroši svarīgs ir arī ziņojumu sagatavošanas veids, it īpaši sarežģītās situācijās. Arī saistībā ar detalizētiem jautājumiem ir būtiski, pamatojoties uz visaptverošiem, derīgiem konstatējumiem, uzsvērt galvenos vēstījumus un vērst uzmanību uz Parlamenta darbam vajadzīgo informāciju, saistot to ar attiecīgiem ieteikumiem uzticēto pienākumu izpildes uzlabošanai vai labāko praksi.

Citi jautājumi

19. Vai jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs? 

Jā.

Es pieteicos uz šo amata vietu, jo ar savu darbu vēlos panākt, ka publiskie līdzekļi tiek izlietoti maksimāli labi un ka iestāžu darbība ir vērsta uz Eiropas mērķu sasniegšanu. Man ir svarīga maksimāla uzticēšanās Eiropas darbam, līdzekļu izlietojuma uzlabošana un politisko mērķu optimāla sasniegšana Eiropas nodokļu maksātāju interesēs.

Tāpēc es savus amata pienākumus varēšu pildīt, veidojot labu sadarbību ar iesaistītajām iestādēm un tām uzticoties. Arī Līgumā ir paredzēts, ka Eiropas Revīzijas palātas locekļiem ir jābūt neatkarīgiem, ar atbilstīgu kvalifikāciju un uzticētie uzdevumi jāpilda ES interesēs.

Ja uzklausīšanā es nespēšu pārliecināt Parlamentu par savu profesionālo un personisko piemērotību, apņēmību sasniegt neatkarīgas revīzijas iestādes mērķus un neatbildīšu tam, ko pamatoti sagaidāt no saviem locekļiem, tad tas nebūs piemērots pamats, lai es savus uzdevumus varētu izpildīt tā, kā esmu iecerējusi. Tādā gadījumā es atsauktu savu kandidatūru.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Revīzijas palātas locekļu daļēja nomaiņa — Austrijas kandidāts
Atsauces	07630/2020 – C9-0129/2020 – 2020/0802(NLE)
Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums	5.5.2020
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 13.5.2020
Referenti  Iecelšanas datums	Mikuláš Peksa 15.5.2020
Izskatīšana komitejā	25.6.2020
Pieņemšanas datums	25.6.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 11 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Olivier Chastel, Caterina Chinnici, Lefteris Christoforou, Corina Crețu, Ryszard Czarnecki, Tamás Deutsch, José Manuel Fernandes, Luke Ming Flanagan, Daniel Freund, Isabel García Muñoz, Cristian Ghinea, Monika Hohlmeier, Joachim Kuhs, Ryszard Antoni Legutko, Claudiu Manda, Younous Omarjee, Tsvetelina Penkova, Sabrina Pignedoli, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig, Lara Wolters, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gilles Boyer, Jeroen Lenaers, Mikuláš Peksa, Antonio Maria Rinaldi, Ramona Strugariu, Viola Von Cramon-Taubadel
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bogdan Rzońca
Iesniegšanas datums	29.6.2020