Ziņojums - A9-0127/2020Ziņojums
A9-0127/2020

ZIŅOJUMS par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu – Atbalsta turpināšana bēgļiem un uzņēmējkopienām, reaģējot uz Sīrijas krīzi Jordānijā, Libānā un Turcijā

29.6.2020 - (09060/2020 – C9-0189/2020 – 2020/2092(BUD))

Budžeta komiteja
Referente: Monika Hohlmeier
(Vienkāršota procedūra — Reglamenta 52. panta 1. punkts)


Procedūra : 2020/2092(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0127/2020
Iesniegtie teksti :
A9-0127/2020
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu – Atbalsta turpināšana bēgļiem un uzņēmējkopienām, reaģējot uz Sīrijas krīzi Jordānijā, Libānā un Turcijā

(09060/2020 – C9-0189/2020 – 2020/2092(BUD))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[1], un jo īpaši tās 44. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2019. gada 27. novembrī[2],

 ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[4],

 ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 3. jūnijā (COM(2020)0421),

 ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu, ko Padome pieņēma 2020. gada 24. jūnijā un nosūtīja Eiropas Parlamentam nākošajā dienā (09060/2020 – C9-0189/2020),

 ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli,

 ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0127/2020),

A. tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projekta mērķis ir turpināt sniegt atbalstu bēgļiem un uzņēmējkopienām, reaģējot uz krīzi Sīrijā;

B. tā kā Komisija ir ierosinājusi piešķirt 100 miljonus EUR jaunās saistību un maksājumu apropriācijās, lai finansētu projektus tādās jomās kā izglītības pieejamība, atbalsts iztikas līdzekļu nodrošināšanai un veselības aprūpes, sanitārijas, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un sociālās aizsardzības nodrošināšana uzņēmējkopienām un bēgļiem (Sīrijas bēgļiem un palestīniešu bēgļiem no Sīrijas) Jordānijā un Libānā;

C. tā kā Komisija ir ierosinājusi piešķirt 485 miljonus EUR saistību apropriācijās, lai finansētu divu galveno Savienības humānās palīdzības darbību turpināšanu Turcijā – Ārkārtas sociālās drošības tīklu (ESSN) un ar nosacījumiem pamatotus naudas pārvedumus izglītībai (CCTE), un piešķirt 68 miljonus EUR maksājumu apropriācijās nolūkā segt 2020. gada priekšfinansēšanu saskaņā ar CCTE;

D. tā kā ESSN nodrošina ikmēneša naudas pārvedumus aptuveni 1,7 miljoniem bēgļu un paredzams, ka naudas līdzekļi tiks izsmelti vēlākais 2021. gada martā, tā kā Komisija ir ierosinājusi piešķirt 400 miljonus EUR, lai pagarinātu šo darbību līdz 2021. gada beigām, un tā kā daudzi sarežģīti jautājumi, piemēram, mērķu noteikšanas kritēriju pārskatīšana un stratēģiskās pārejas uz attīstības plānošanu īstenošana, ir laikus jāapspriež un jāsaskaņo ar Turcijas iestādēm un īstenošanas partneriem;

E. tā kā CCTE nodrošina skaidru naudu bēgļu ģimenēm, kuru bērni apmeklē skolu, nevis strādā, savukārt pašreizējais līgums beidzas 2020. gada oktobrī, un tā kā Komisija ir ierosinājusi piešķirt 85 miljonus EUR, lai programma varētu darboties vēl vienu gadu un līdz 2021. gada decembra beigām,

1. ņem vērā Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu, kas ir paredzēts, lai nodrošinātu 100 miljonus EUR saistību un maksājumu apropriācijās kā izturētspējas atbalstu bēgļiem un uzņēmējkopienām Jordānijā un Libānā, kā arī 485 miljonus EUR saistību apropriācijās un 68 miljonus EUR maksājumu apropriācijās, lai nodrošinātu, ka tiek turpināta steidzamā humānā palīdzība bēgļiem Turcijā;

2. apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu;

3. uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 5/2020 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2020. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 5 projektu “Atbalsta turpināšana bēgļiem un uzņēmējkopienām, reaģējot uz Sīrijas krīzi Jordānijā, Libānā un Turcijā” (2020/2092(BUD))

Godātais priekšsēdētāj!

Man ir tas gods Jums nosūtīt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) atzinumu vēstules veidā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 56. pantu par Komisijas priekšlikumu 2020. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 5 projektam saistībā ar atbalsta turpināšanu bēgļiem un uzņēmējkopienām, reaģējot uz Sīrijas krīzi Jordānijā, Libānā un Turcijā, ko LIBE komiteja iesaka pieņemt.

 

Migrantu un bēgļu ierašanās pārvaldība ir svarīga transnacionāla parādība, un sadarbība ar partnervalstīm migrācijas jomā ir Komisijas prioritāte 2019.–2024. gada pilnvaru termiņā. Turklāt mēs atsaucamies uz Parlamenta pieņemto rezolūciju par progresu ceļā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un par bēgļiem[5], kurā tas „atzīst, ka migrācijas pārvaldībai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, pienācīgi resursi un elastīgi un pārredzami instrumenti un ka nākamajos gados būs vajadzīgi pareizi projektēti, elastīgi un racionalizēti instrumenti, lai risinātu migrācijas problēmas“.

 

Šajā sakarībā mēs uzsveram, ka šis budžeta grozījuma projekts veicinātu Savienības prioritāšu, tās starptautisko saistību un Globālā pakta par bēgļiem galvenā mērķa efektīvu īstenošanu, proti, valstu stingrāku apņemšanos nodrošināt taisnīgu un paredzamu atbildības dalīšanu. LIBE komiteja uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbalsta nepārtrauktību bēgļiem un uzņēmējkopienām Jordānijā, Libānā un Turcijā saskaņā ar humānās palīdzības principiem – cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību. LIBE komiteja atzīst pozitīvo ietekmi, ko rada pašreizējie projekti tādās jomās kā izglītības pieejamība, atbalsts iztikas līdzekļu nodrošināšanai un veselības aprūpes, sanitārijas, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un sociālās aizsardzības nodrošināšana uzņēmējkopienām un bēgļiem Jordānijā un Libānā, kā arī divi galvenie Savienības humānās palīdzības pasākumi bēgļiem Turcijā – Ārkārtas sociālās drošības tīkls (ESSN) un ar nosacījumiem pamatoti naudas pārvedumi izglītībai (CCTE).

 

Mēs atzīstam, ka šāds ārkārtas finansējums ir ļoti svarīgs, jo īpaši ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādīto to neaizsargāto ģimeņu skaita dramatisko pieaugumu, kurām ir vajadzīga palīdzība Jordānijā, Libānā un Turcijā Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.

 

Atzinuma pamatā ir apmeklējumi uz vietas Turcijā un Libānā, kas ir to valstu vidū, kuras uzņem lielāko bēgļu skaitu pasaulē, aprēķinot vai nu pēc bēgļu skaita, vai salīdzinājumā ar šo valstu iedzīvotāju skaitu. Šie apmeklējumi uz vietas norādīja uz bēgļu, jo īpaši neaizsargātu personu un nepavadītu bērnu bieži vien nestabilo situāciju šajās valstīs un to, ka viņiem trūkst perspektīvu integrēties uzņēmējvalstī vai droši un brīvprātīgi atgriezties izcelsmes valstī ieilgušu konfliktu dēļ. Šo situāciju vēl vairāk sarežģī koronavīrusa globālās pandēmijas ietekme šajās kopienās. Mums ir arī jāuzsver, ka visām uzņēmējvalstīm ir jāievēro neizraidīšanas princips, un jāmudina Komisija un Padome nodrošināt un dot iespēju Turcijai, Libānai un Jordānijai ievērot šo svarīgo principu.

 

Turklāt LIBE komiteja rīkoja vairākas uzklausīšanas un viedokļu apmaiņas ar šīs jomas ekspertiem, kurās uzsvēra, ka Savienības finansējums bēgļiem un viņu uzņēmējkopienām ietekmē dzīves līmeni un pamatpakalpojumu sniegšanu, kā arī stiprina bēgļu izturētspēju un viņu integrāciju. 

 

Tomēr, tikai ilgtermiņa un uzticams atbalsts būs efektīvs, jo īpaši attiecībā uz izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu. Tāpēc Savienības finansējuma pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa plānošanai, lai pēc iespējas izvairītos no turpmākiem budžeta grozījumu priekšlikumiem, kas jāizskata, izmantojot paātrinātas procedūras. Mēs iesakām Parlamentam piekrist šim priekšlikumam, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no pašreizējās DFS uz nākamo DFS, un aicinām Komisiju nodrošināt ilgtspējīgu plānošanu nākamās DFS ietvaros.

 

Mēs vēlētos uzsvērt, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa un ilgtspējīgi risinājumi bēgļiem un ka pienācīgi būtu jāfinansē arī tādi instrumenti kā pārmitināšana un humanitārie koridori.

 

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs stingri iesakām bez nepamatotas kavēšanās apstiprināt Padomes nostāju par budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu, lai nodrošinātu, ka Parlaments pirms vasaras pārtraukuma to pieņem galīgajā redakcijā.

Ar cieņu

(paraksts) Juan Fernando López Aguilar  Gwendoline Delbos-Corfield


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.6.2020

 

 

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 2. jūlijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika