Procedūra : 2019/2195(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0141/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0141/2020

Debates :

Balsojumi :

PV 15/09/2020 - 2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0211

<Date>{22/07/2020}22.7.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0141/2020</NoDocSe>
PDF 217kWORD 57k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai</Titre>

<DocRef>(2019/2195(INI))</DocRef>


<Commission>{CULT}Kultūras un izglītības komiteja</Commission>

Referente: <Depute>Laurence Farreng</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA


PR_INI

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai

(2019/2195(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 165., 166., 167., 191. un 193. pantu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu,

 ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[1],

 ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas zaļais kurss“ (COM(2019)0640),

 ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[2]

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[3],

 ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 5. jūnija rezolūciju, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

 ņemot vērā 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”[4],

 ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” (COM(2018)0367),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”[5],

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 31. janvāra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0050),

 ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”, īstenošanu[6],

 ņemot vērā 2019. gada 12. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Eiropas Solidaritātes korpuss“[7],

 ņemot vērā 2018. gada 11. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Eiropas Solidaritātes korpuss”(COM(2018)0440),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) Nr. 2018/1475, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu[8],

 ņemot vērā 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027)[9],

 ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (COM(2018)0366),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads)[10],

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 30. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei  „Programmas “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0248),

 ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads)[11],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)[12],

 ņemot vērā saistības, ko nākamā inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komisāre uzņēmās 2019. gada 30. septembra uzklausīšanā Eiropas Parlamentā,

 ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

 ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0141/2020),

A. tā kā Eiropas zaļajā kursā ir noteikts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību, visu ES programmu un politikas virzienu centrā izvirzot neatliekamību klimata jomā; tā kā Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī palielināt sabiedrības informētību un iesaistīt iedzīvotājus klimata politikas pasākumos, izstrādājot visaptverošu Eiropas programmu; tā kā šāda pieeja būtu jābalsta arī uz izglītības un apmācības, kultūras un jaunatnes programmu pārvērtēšanu; tā kā vides aizsardzība, ilgtspēja un cīņa pret klimata pārmaiņām būtu jāintegrē visās programmās un jāpopularizē kā transversālas prasmes;

B. tā kā 13. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) aicina rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, un tā kā, īstenojot 13. IAM, ir paredzēts uzlabot izglītību, veicināt informētību un institucionālās spējas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu;

C. tā kā Covid-19 krīze dramatiski ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti, izglītību un fizisku piekļuvi kultūrai, mākslai un sportam; tā kā šī krīze ir ievērojami ietekmējusi arī šīs trīs programmas; tā kā pēc pandēmijas ir svarīgi saglabāt Savienības kultūras vērtības un atjaunot Eiropas tēlu nākamajām paaudzēm; tā kā kultūras apmaiņa un mijiedarbība, ko veicina šīs trīs programmas, palīdzēs Eiropai izkļūt no krīzes, kas vairs nav tikai veselības krīze;

D. tā kā izglītībai, sportam, brīvprātīgajam darbam un kultūrai ir būtiska nozīme ekoloģiskās pārejas procesā attiecībā uz informētības palielināšanu, mācīšanos, komunikāciju un zināšanu un labas prakses apmaiņu un tā kā šo potenciālu var izmantot nākamajā plānošanas periodā, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus vides problēmu risināšanai;

E. tā kā programma “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK) un programma “Radošā Eiropa” skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi un palīdz uzlabot kohēziju un veidot starpkultūru izpratni visā Savienībā, kandidātvalstīs un pievienošanās valstīs, kaimiņvalstīs un visā pasaulē, piedaloties trešām valstīm;

F. tā kā, lai gan šo programmu pamatuzsvars nav saistīts ar vidi, tās ar savu saturu un darbības jomu tomēr veicina zaļo pārkārtošanos, veidojot videi un klimatam labvēlīgu domāšanu un tādu sabiedrību, kuras pamatā ir savstarpēja sapratne un cieņa; tā kā tādēļ būtu jāsaglabā to pamatbūtība;

G. tā kā masu sporta un kultūras pasākumiem ir vienojošs raksturs;

H. tā kā programmai “Erasmus+” ir potenciāls ilgtspējīgas attīstības jomā; tā kā šī programma veicina mūžizglītību;

I. tā kā ESK mērķi un pamatbūtība dod jauniešiem iespēju kopīgot zināšanas un veikt praktiskas darbības, lai aizsargātu vidi;

J. tā kā šo programmu piedāvātā mobilitātes pieredze var mainīt dalībnieku dzīvi un ietekmēt viņu ikdienas uzvedību un tā kā būtu jāveicina arī šāda veida mobilitāte;

K. tā kā programmai “Radošā Eiropa” ir īpaši būtiska nozīme mākslas, kultūras un audiovizuālā satura popularizēšanā un augstas kvalitātes plašsaziņas līdzekļu atbalstīšanā; tā kā šie ir galvenie ilgtspējīgas attīstības pīlāri, kas palīdz veidot noturīgāku sabiedrību; tā kā sadarbība šajās jomās var palīdzēt izstrādāt instrumentus, lai palielinātu cilvēku informētību par vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem, un tādējādi tā var būt unikāls radošu risinājumu avots visā Eiropā un pasaulē, piedaloties trešām valstīm;

L. tā kā ir jākoordinē kopīga iniciatīva, lai izstrādātu ilgtspējīgu praksi kultūras un radošajās nozarēs; tā kā šāda iniciatīva prasa, lai izmaksas, kas saistītas ar zaļināšanas darbībām, būtu attiecināmas uz projektu atbalstu;

M. tā kā izteiksmes un mākslinieciskās jaunrades brīvība ir neatņemams programmas “Radošā Eiropa” aspekts un tā kā, īstenojot zaļināšanas centienus, programmā ir jārespektē šī brīvība; tā kā ekoloģiski atbildīgu domāšanu projektu īstenošanā var veicināt, projekta novērtēšanā iekļaujot vides aspektus;

N. tā kā ievērojama daļa projektu vides jomā ir īstenoti laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

O. tā kā programmām vajadzētu būt pieejamām un brīvām no diskriminācijas; tā kā ir svarīgi ieviest konkrētus pasākumus, lai programmas padarītu iekļaujošākas cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti;

P. tā kā Eiropas Parlaments nākamajam plānošanas periodam ir pieprasījis vērienīgu budžetu visām trim programmām nolūkā tās padarīt iekļaujošākas un pieejamākas un tā kā mazāks budžets neļautu sasniegt šo mērķi vai īstenot efektīvus pasākumus vides, klimata un ilgtspējas jomā, neapdraudot citus šo programmu pamatelementus;

Q. tā kā mērķis pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros atvēlēt 20 % no izdevumiem rīcībai klimata jomā nav īstenojams, ja nav pieejami vajadzīgie dati un instrumenti, lai novērtētu programmu ieguldījumu, un tā kā tādēļ tie ir steidzami jādara pieejami;

R. tā kā fiziska mobilitāte ļauj pilnībā iedziļināties citās kultūrās un optimāli mijiedarboties ar tām; tā kā virtuālā apmaiņa un mācīšanās ir vērtīgs papildinājums fiziskajai mobilitātei, taču nesniedz tādu pašu pieredzi;

S. tā kā arī digitālajām tehnoloģijām ir vides pēdas nospiedums;

T. tā kā pašlaik ir maz stimulu, jo īpaši finansiālu stimulu, kas varētu virzīt šo triju programmu dalībniekus uz videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem un paradumiem, tā kā videi nekaitīgāki transportlīdzekļi parasti ir mazāk pieejami un dārgāki,

Šīm trim programmām kopīgie mērķi

1. norāda, ka klimata un vides vai pat mobilitātes jēdziens attiecas tikai uz to mērķu daļu, uz kuru īstenošanu tiecas Eiropas zaļais kurss; uzskata, ka mērķis ir neaprobežoties tikai ar vides jautājumiem, bet tā vietā veidot taisnīgāku sabiedrību visiem, pamatojoties uz resursu racionālu un papildinošu izmantošanu, atbildīgu patēriņu un līdzāspastāvēšanu ar citiem, respektējot ikvienu un viņa īpatnības un ņemot vērā papildināmību reģiona un valsts līmenī; uzsver, ka arī pedagogiem, māksliniekiem un radošām personām ir ievērojama ietekme, lai panāktu šīs sociālās pārmaiņas, un ka programmai “Erasmus+”, programmai “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusam ir svarīga nozīme, lai sasniegtu plašākus Eiropas zaļā kursa mērķus;

2. šajā sakarībā atzinīgi vērtē jauniešu apņēmību papildināt ES centienus sasniegt ilgtspēju un to, ka ilgtspējīga un zaļa Eiropa ir viens no Eiropas jaunatnes mērķiem;

3. uzsver šo triju programmu nozīmi sadarbības un inovācijas veicināšanā Eiropas izglītības, kultūras un jaunatnes politikas jomā un mobilitātes pozitīvo sociālo un ekonomisko ietekmi; uzsver, ka šīs programmas var palīdzēt izstrādāt radošus un inovatīvus risinājumus, kas krīzes, piemēram, Covid-19, gadījumā ļautu nodrošināt izglītības un kultūras pasākumu efektīvu turpināšanu; aicina Komisiju un valstu aģentūras un birojus izrādīt maksimālu elastību un sniegt atbalstu dalībniekiem un projektu izstrādātājiem, lai tie varētu ilgtspējīgā veidā atsākt savu darbību pēc pandēmijas;

4. norāda, ka ir jāveic fundamentāls novērtējums par programmu ieguldījumu klimata un vides mērķu sasniegšanā un to ietekmi šajā jomā, lai plānotu programmu turpmāko īstenošanu; pauž nožēlu, ka Komisija nav ierosinājusi nekādus vides, klimata un ilgtspējas rādītājus jaunajām programmām; tādēļ aicina Komisiju abas likumdevējas iestādes ierosināt īpašus rādītājus, kas būtu jāiekļauj regulās, kuras reglamentē jaunās paaudzes programmas; uzskata, ka šādi rādītāji ir rūpīgi jānosaka, pamatojoties uz padziļinātiem pētījumiem un kopīgu metodiku, un ka tie ļauj padziļināti analizēt gan programmu ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā (piemēram, ar to mērķiem un uzaicinājumiem iesniegt projektus), gan to ietekmi uz vidi (piemēram, izmantojot atbalstītos ceļošanas veidus); uzsver, ka šādos rādītājos ir jāņem vērā attiecīgo programmas atbalsta saņēmēju īpatnības, lai izvairītos no pārmērīga sloga radīšanas; prasa katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un publiskot ziņojumu, kurā ir apkopotie dati;

5. aicina Komisiju sistemātiski reģistrēt un aprēķināt dalībnieku individuālo ar transportu saistīto oglekļa pēdu; uzskata, ka šim nolūkam ir lietderīgi izmantot mobilitātes instrumentu (Mobility Tool) un paplašināt šā instrumenta izmantošanu, attiecinot to uz visiem programmas “Erasmus+” un ESK darbības virzieniem; aicina Komisiju analizēt, vai būtu iespējams izveidot līdzīgu aprēķinu metodi attiecībā uz braucieniem programmas “Radošā Eiropa” ietvaros; mudina Komisiju darīt sabiedrībai viegli pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas savākta papildus tās programmu ziņojumiem, un uzsvērt labu praksi; atgādina, ka visiem digitālajiem rīkiem un lietotnēm vienmēr ir jāatbilst datu aizsardzības tiesību aktiem;

6. uzsver, ka struktūras, kuras īsteno programmas, var aktīvi iesaistīties un sniegt pozitīvus ierosinājumus attiecībā uz to, kā nākamajās programmās varētu vislabāk risināt vides jautājumus un kā varētu vadīt atbalsta saņēmējus, lai tie vairāk ņemtu vērā vides jautājumus; uzskata, ka ir jāapzina, jākoordinē un jāizvērtē laba prakse, ko jau izmanto valstu aģentūras, biroji un projektu virzītāji; aicina Komisiju sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu un izplatītu ieteikumu sarakstu, pamatojoties uz labas prakses analīzi; iesaka izstrādāt marķējumu, kas ļautu sertificēt un padarīt pamanāmu atbildīgu praksi vides jomā un atalgotu vides jomā novatoriskus un daudzsološus projektus katrā programmā;

 

7. norāda, ka trūkst informācijas par finansējumu, kas šajās trijās programmās pieejams projektiem vides, klimata un ilgtspējas jomā; aicina Komisiju, valstu aģentūras un birojus uzlabot saziņu šajā jomā un padarīt redzamākus vides jautājumus projektu izstrādē, kā arī saņēmēju organizāciju un dalībnieku vidū;

8. aicina galvenās programmu ieinteresētās personas informēt dalībniekus par labiem vides un patēriņa prakses piemēriem un aktīvi popularizēt tos, lai tie varētu šos piemērus izmantot savā ikdienas dzīvē, piedaloties programmā, kā arī informēt dalībniekus par savu darbību ietekmi uz vidi; uzskata, ka efektīvi var būt dažādi digitālie rīki, tostarp pirmsmobilitātes kursi tiešsaistē un, iespējams, digitālā lietotne;

9. uzsver, cik liela nozīme ir organizācijām, kas uzņem dalībniekus, tostarp “zaļajiem birojiem” un esošajiem tīkliem, kuri atrodas galamērķa pilsētās, un cik svarīgi ir esošie tīkli, piemēram, “Erasmus+” absolventu tīkls, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu, apmainoties ar praktiskiem ieteikumiem un noderīgiem padomiem vietējā līmenī pilsētā, reģionā vai valstī, kurā tie atrodas;

10. aicina Komisiju mudināt valstu aģentūras, birojus un projektu īstenotājas organizācijas reģistrēties Kopienas vides pārvaldības un revīzijas sistēmā (EMAS), lai veiktu novērtējumus, īstenotu saziņu un uzlabotu savu vidisko sniegumu, kā arī pastiprinātu savu darbību ilgtspēju; aicina Komisiju stimulēt un koordinēt valstu aģentūru un biroju iniciatīvas, lai samazinātu to vides pēdas nospiedumu, jo īpaši ar ilgtspējīgiem veicināšanas materiāliem, pārdomātu braucienu organizēšanu, plašāku videokonferenču izmantošanu un atkritumu samazināšanu; uzskata, ka ilgtspējīga prakse valstu aģentūrās un birojos mudinās dalībniekus pieņemt ilgtspējīgākus patēriņa ieradumus;

11. aicina Komisiju, valstu aģentūras un birojus noteikt kritērijus, lai projektu novērtēšanā varētu ņemt vērā projektu vides aspektus, tādējādi veicinot videi nekaitīgāku praksi, vienlaikus konsekventi ievērojot radošās brīvības principu un novērtējot katru projektu saskaņā ar programmas mērķiem;

12. uzsver virtuālās mācīšanās un apmaiņas potenciālu un vērtību attiecībā uz mobilitātes programmu turpināšanu Covid-19 ārkārtas krīzes kontekstā; aicina Komisiju mudināt vajadzības gadījumā izmantot virtuālos formātus kā papildinājumu fiziskajai mobilitātei –– gan lai samazinātu nevajadzīgu ceļošanu, gan lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad dalībnieki nevar ceļot, viņi tomēr var gūt labumu no šīm programmām;

13. prasa Komisijai stimulēt un mudināt dalībniekus izvēlēties vismazāk piesārņojošos transportlīdzekļus, piemēram, vilcienus, nevis stigmatizēt, diskriminēt vai izslēgt dalībniekus, kuriem nav citas izvēles kā vien gaisa transports; šajā sakarībā prasa īpašu uzmanību pievērst tālākajiem reģioniem, lauku apvidiem un attāliem apgabaliem;

14. aicina Komisiju pārskatīt pašreizējos finanšu noteikumus tā, lai pilnībā atlīdzinātu papildu ceļošanas laiku un izmaksas saistībā ar videi nekaitīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un lai dotāciju piešķīrumos ņemtu vērā papildu ceļošanas laiku; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest efektīvas finansiālās palīdzības shēmas, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem, kuriem šīs programmas ir vajadzīgas, tās ir pieejamas;

15. aicina Komisiju, jo īpaši saistībā ar plānoto Eiropas Dzelzceļu gadu (2021), izveidot partnerības ar Eiropas dzelzceļa operatoriem, lai dalībnieki varētu ceļot par pazeminātām cenām; uzsver, ka līdzīgas iniciatīvas varētu izstrādāt arī attiecībā uz autobusu satiksmes operatoriem, jo īpaši attālos un lauku apvidos, kā arī tādos apvidos, kurus neapkalpo dzelzceļa transports;

16. atzīst, ka programmu dalībnieki ceļo savā uzņēmējā valstī un ārpus tās, lai iepazītu vietējo kultūru; aicina valstu aģentūras un birojus un projektu darbiniekus veicināt “lēnu ceļošanu”, ekotūrismu un vides ziņā ilgtspējīgu ceļošanas iespēju izmantošanu gan tālos, gan vietējos ceļojumos;

17. atzīmē, ka digitālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un robotikas viedai izmantošanai ir potenciāls palielināt sociālo iekļaušanu un samazināt programmu oglekļa pēdu; uzsver nepieciešamību novērst digitālo plaisu, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un aprīkojumam un digitālo prasmju apgūšanu, kas ir priekšnosacījumi viedai digitālajai pārejai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir vērienīgāks Digitālās izglītības rīcības plāns, ko jo īpaši atbalsta programma “Erasmus+”;

18. vienlaikus norāda, ka digitalizācijas paplašināšana var ietekmēt vidi; atgādina, ka digitālo rīku izmantošana ir visu trīs programmu, jo īpaši programmas “Radošā Eiropa”, raksturīga iezīme, un aicina Komisiju ņemt vērā to digitālo ietekmi uz vidi; mudina Komisiju izpētīt risinājumus, kā samazināt digitālo rīku, tostarp interneta vietņu un programmatūras, kas tiek izmantota programmās, vides pēdas nospiedumu; aicina galvenās programmas ieinteresētās personas veicināt videi nekaitīgāku digitālo rīku izmantošanu; uzsver, ka turpmākajā digitālajā programmā un Eiropas zaļajā kursā ir nepieciešama vienota politikas veidošana, lai digitālo pārveidi apvienotu ar vides politiku;

19. uzsver, ka efektīvi pasākumi programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai radīs izmaksas, un uzstāj, ka jaunie pasākumi nedrīkst vēl vairāk samazināt jau tā ārkārtīgi ierobežoto programmu budžetu; šajā sakarībā norāda, ka ir lietderīgi veicināt efektīvu sinerģiju un papildināmību ar citām attiecīgām finansēšanas programmām, piemēram, struktūrfondiem, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, LIFE, InvestEU, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši saskaņā ar II pīlāru, izmantojot kopu “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”, pašreizējo zināšanu un inovāciju kopienu klimata jomā un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši priekšlikumu izveidot tā zināšanu un inovāciju kopienu, kas veltīta kultūras un radošajai nozarei;

20. atgādina, ka daudzi no triju programmu atbalsta saņēmējiem bieži vien ir nelieli un saskaras ar grūtībām sarežģītu administratīvu prasību dēļ; tādēļ aicina Komisiju sniegt norādījumus valstu aģentūrām un birojiem, kā arī atbalstīt un veicināt dialogu ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka sinerģija tiek jēgpilni panākta praksē;

 

Programma “Erasmus+”

21. aicina Komisiju no 2021. gada janvāra iekļaut vidi, labu vides praksi un vides aizsardzību programmas “Erasmus+” augstākās izglītības hartā noteiktajos principos; mudina Komisiju piemērot šo pieeju visām nozarēm, uz kurām attiecas programma, un veikt pasākumus, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu; mudina uz sadarbību starp valstu aģentūrām, partneraugstskolām un studentu apvienībām, lai informāciju un ieteikumus par ilgtspēju un videi nekaitīgu praksi iekļautu uzņemšanas un citos integrācijas pasākumos;

22. uzsver Eiropas universitāšu un profesionālās izglītības un apmācības izcilības centru potenciālu, jo tie varētu ieviest izcilības programmas plašāka ieinteresēto personu un izglītojamo loka mācīšanai un apmācībai vides, klimata un ilgtspējas jautājumos, kā arī atbalstīt pētniecības projektus šajā jomā; uzsver, ka jaunās iniciatīvas to varēs panākt tikai ar pietiekamu finansējumu programmai “Erasmus+” daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam;

23. norāda, ka gaidāmā Eiropas studenta kartes ieviešana var būt nozīmīgs solis ceļā uz to, lai dalību programmā “Erasmus+” padarītu videi nekaitīgāku, jo tā nozīmēs pāreju no procesa papīra formātā uz racionalizētu digitālo procesu, kam jābūt augstas kvalitātes, kā arī iekļaujošam un pieejamam, tādējādi vienkāršojot arī mobilitātes cikla pārvaldību; norāda, ka Eiropas studenta karti var izstrādāt tā, lai sniegtu piekļuvi pakalpojumiem, kas veicina videi nekaitīgākas dzīves izvēli; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai paātrinātu Eiropas studenta kartes ieviešanu;

24. atgādina, ka programmas “Atbalsts, progresīva apmācība un mācību iespējas” (SALTO) tiešsaistes platformas ir izcils informācijas un konsultāciju avots projektu virzītājiem; aicina Komisiju izveidot SALTO platformu zaļināšanas jomā;

25. uzsver skolotājiem paredzētā “e-Twinning” tīkla nozīmi, izstrādājot un kopīgojot mācību moduļus, jo īpaši attiecībā uz ilgtspēju un klimata pārmaiņām, kas ir 2020. gada tēmas; aicina Komisiju pēc iespējas plašāk izplatīt gada ziņojumu par šo prioritāti, kā arī rīkkopu skolotājiem; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir attīstīt e-mācību platformas Eiropas mērogā, lai tādas krīzes gadījumā kā Covid-19 nodrošinātu izglītošanās nepārtrauktību;

26. mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai atbalstītu skolu programmu izstrādi klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības jomā; uzskata, ka programmas “Erasmus+” 2. un 3. pamatdarbība var palīdzēt atbalstīt šādus centienus, izmantojot mērķtiecīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par izglītību vides jomā un paraugprakses apmaiņu starp skolām un skolotājiem;

27. aicina Komisiju, veidojot iniciatīvas, lai koordinētu Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas izglītības telpu, iekļaut tajās ekoloģisko kritēriju sarakstu reģionālajām un valsts izglītības iestādēm attiecībā uz skolām pieejamo infrastruktūru, iekļaut šīs izglītības iestādes sabiedriskā transporta tīklos un nodrošināt saudzīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem;

28. uzsver, ka programmai “Erasmus+”, atbalstot formālo un neformālo izglītību un apmācību, kā arī jauniešu līdzdalības pasākumus, ir izšķiroša nozīme Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši jauno paaudžu, informētības uzlabošanā, lai mudinātu viņus ieņemt aktīvu un informētu nostāju attiecībā uz ilgtspēju un attiecīgajām politikas jomām, kā arī kļūt par iesaistītiem un informētiem nākotnes pilsoņiem; uzsver jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu paraugprakses apmaiņā un tādu projektu īstenošanā, kas palielina jauno paaudžu izpratni par ilgtspēju; uzskata, ka programmai “Erasmus+” būtu arī jāveicina strādājošu jauniešu zināšanu paplašināšana par klimata pārmaiņām un vidi;

29. prasa sporta sadaļas ietvaros veicināt sporta apvienību sadarbības projektus tādās jomās kā vide un dabas aizsardzība, veselīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids, inovācija, lai sekmētu videi nekaitīgāku praksi sportā, un ilgtspējīgu tautas sporta pasākumu organizēšana;

norāda, ka sporta pasākumi ir jāpadara videi nekaitīgāki, un uzskata, ka programma “Erasmus+” var palīdzēt attīstīt un veicināt paraugpraksi šajā ziņā; uzskata, ka ESK brīvprātīgie varētu sniegt atbalstu ilgtspējīgu tautas sporta pasākumu rīkošanā;

30. uzskata, ka vietējā līmenī īstenotas ilgtermiņa programmas un vietējo sporta organizāciju darbinieku mobilitātes veicināšana ļautu palielināt viņu informētību par videi nekaitīgāku sporta pasākumu organizēšanu; aicina Eiropas sporta nedēļā likt uzsvaru uz vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem;

31. uzsver, ka ir svarīga dalībnieku ilgstoša iekļaušana vietējā kopienā, lai panāktu aktīvu pilsoniskumu un kultūras apmaiņu, kas ir programmas “Erasmus+” pamatelements; mudina Komisiju izpētīt, kādas programmas darbības var izstrādāt mazapdzīvotos lauku apvidos, kur aktīva sabiedrības iesaistīšanās var palīdzēt, piemēram, veicināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu;

32. norāda uz iespēju izveidot saikni ar programmu “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola”, lai bagātinātu abas programmas un iesaistītu dalībniekus vietējā kopienā, un vietējo studentu vidū veidotu zināšanas par Eiropas pilsonību;

Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK)

33. atgādina, ka vides aizsardzība tiek uzskatīta par svarīgu ESK solidaritātes darbību, kas atbilst pašreizējam juridiskajam pamatam, Komisijas priekšlikumam par jauno programmu pēc 2020. gada un Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā;

34. uzskata, ka kvalitātes marķējums, kas ikvienai organizācijai, kura nosūta vai uzņem brīvprātīgo, ir jāsaņem pirms dalības ESK pasākumos, laika gaitā būtu jāattiecina arī uz pārdomātu praksi vides jomā; atgādina, ka organizācijas, kas piedalās ESK, bieži vien ir nelielas apvienības; tādēļ uzstāj, ka tām ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, lai tās varētu ieviest savā darbībā ilgtspējīgāku praksi;

35. atgādina, ka Komisija var izsludināt uzaicinājumus iesniegt tematiskus projektus; aicina Komisiju turpmāk vairāk popularizēt ESK vides, klimata un ilgtspējas dimensiju, palielinot šo projektu pamanāmību Darba norīkojumu administrēšanas un atbalsta sistēmas (PASS) platformā;

36. aicina par ESK atbildīgās valstu aģentūras aktīvi atbalstīt un konsultēt organizācijas, kas ir atbildīgas par nosūtīšanu un uzņemšanu; uzsver, ka tās spēj arī apzināt un palīdzēt attīstīt videi draudzīgus projektus uz vietas un nodrošināt, ka brīvprātīgie tiek informēti par pārdomātu praksi vides jomā savā darbā un ikdienas dzīvē;

mudina izveidot digitālus rīkus, lai atvieglotu labas prakses un pieredzes izplatīšanu un apmaiņu starp dalībniekiem;

37. aicina Komisiju un valstu aģentūras popularizēt projektus mazāk apdzīvotās vietās, lai stimulētu vietējās ekonomikas attīstību un ilgtspēju, vienlaikus mudinot izpētīt jaunus galamērķus;

Programma “Radošā Eiropa”

38. uzsver kultūras un radošo nozaru milzīgo potenciālu, mudinot iedzīvotājus rīkoties ilgtspējīgi; norāda, ka muzeji, kultūras un sabiedriskās dzīves centri, izpildītājmāksla, literatūra, vizuālā māksla un dažādu mākslas veidu iniciatīvas varētu popularizēt ilgtspēju un palīdzēt pavērst pretējā virzienā klimata tendences, ja vien būs pieejams pietiekams finansējums; uzsver ilgtspējas un labas vides prakses nozīmi gan materiālā, gan nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā;

39. aicina Komisiju un valstu birojus apspriesties ar ieinteresētajām personām no kultūras un radošajām nozarēm un apkopot informāciju par spēkā esošajām hartām dažādās mākslas jomās, lai izstrādātu hartu ar vides principu kopumu, kas jāievēro visiem programmas dalībniekiem; uzskata, ka pareizo principu noteikšanas procesam vajadzētu būt nozaru virzītam, veicināt savstarpēju mācīšanos un plaši aplūkot risināmos jautājumus, tostarp otrreizējo pārstrādi, aprites ekonomiku un uzvedības maiņu gan kultūras radītāju, gan patērētāju vidū;

40. aicina Komisiju veikt padziļinātu izpēti un apspriesties ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu nozarei pielāgotu stratēģiju un rokasgrāmatu par labu vides praksi audiovizuālās un kultūras ražošanas, izplatīšanas un pasākumu organizēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz transportu, enerģētiku, resursu efektīvu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu, lai padarītu šo praksi par standartu visiem programmas finansētajiem projektiem; atgādina, ka šāda standarta prakse nedrīkst notikt uz kvalitatīvu kultūras un audiovizuālo projektu un pasākumu rēķina;

41. uzsver zaļā publiskā iepirkuma nozīmi ilgtspējīgu un videi draudzīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanā kultūras pasākumos;

aicina Komisiju noteikt kopīgus zaļā publiskā iepirkuma kritērijus kultūras nozarei un izstrādāt instrumentu kultūras pasākumu ietekmes uz vidi novērtēšanai; turklāt uzsver audiovizuālā satura ražošanas ietekmi uz vidi un aicina Komisiju izmantot programmas “Radošā Eiropa” MEDIA sadaļu, lai veicinātu paraugpraksi audiovizuālajā nozarē attiecībā uz ilgtspēju, energoefektivitāti un vides aizsardzību;

42. aicina Komisiju iekļaut ilgtspēju un saudzīgu attieksmi pret vidi kritēriju kopumā, ko piemēro, atlasot un izvērtējot Eiropas kultūras galvaspilsētas; pieprasa, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas arī ievērotu hartu, kurā noteikti iepriekš minētie vides principi;

43. aicina Komisiju kā starpnozaru pasākumu nodrošināt iespēju izveidot Eiropas vides, klimata un ilgtspējas konsultantu tīklu, kas konsultētu projektu virzītājus un programmas “Radošā Eiropa” birojus; uzskata, ka paraugprakse būtu jākopīgo un jāpublisko;

44. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām un iestādēm, kas ir atbildīgas par šo triju programmu īstenošanu.

 


 

PASKAIDROJUMS

 

Mēs šobrīd piedzīvojam ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, un Eiropas atbilde, Komisijai 2020. gada decembrī nākot klajā ar vērienīgo Eiropas zaļo kursu, ir jāņem vērā visās Eiropas Savienības publiskās politikas jomās. Eiropas Parlaments 2019. gada novembra balsojumā apstiprināja, ka stāvoklis vides jomā ir kritisks. Liela daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka šī problēma ir jārisina steidzami: Eirobarometra 2019. gada decembra aptaujā 38 % respondentu norādīja, ka klimata pārmaiņas un vides aizsardzība ir svarīgākie politikas uzdevumi Eiropas un valstu līmenī.

Visām nozarēm būs jāpārskata savi ražošanas modeļi un jāveic izmaiņas, samazinot to ietekmi uz vidi, kā arī jo īpaši jānāk klajā ar inovatīviem risinājumiem, kam būs vajadzīgas jaunas prasmes.

 

Kultūras un izglītības nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīga attīstība.

Kultūra un izglītība ir stūrakmens, lai šīs pārmaiņas sabiedrībā varētu notikt. Bērnu, mācekļu, studentu un pieaugušo izglītība ļauj palielināt informētību, veidot iedzīvotāju atbildības sajūtu, kopīgot un izplatīt labu praksi, attīstīt jaunas prasmes ilgtspējīgas attīstības jomā un apmācīt nākotnes inovatīvu risinājumu izgudrotājus. Bez izglītības nebūs pētnieku, inženieru un zinātnieku, kas palīdzētu mums izprast klimata pārmaiņas un pret tām cīnīties, un nebūtu apmācītu profesionāļu, kas spētu šo labo praksi īstenot plašā mērogā.

 

Kultūrai ir svarīga nozīme, lai palielinātu sabiedrības informētību par klimata pārmaiņu problēmām. Tā ir arī ražošanas nozare, kurā ir apzinājusies, kādas izmaiņas ir jāievieš tās praksē.

Ziņojuma mērķis.

Šajā ziņojumā referente ierosina konkrētus risinājumus, kā samazināt trīs pamatprogrammu –– izglītības (“Erasmus+”), kultūras (“Radošā Eiropa”) un brīvprātīgā darba (Eiropas Solidaritātes korpuss) –– ietekmi uz vidi un pilnībā integrēt tās zaļajā kursā, vienlaikus veicinot to nenovērtējamo potenciālu. Šie risinājumi ir jāīsteno no 2021. gada janvāra, kas ir nākamā plānošanas perioda sākums.

Programma “Radošā Eiropa” finansē plašai auditorijai paredzētu darbu tapšanu nozarē, kas nodarbina miljoniem cilvēku: tiek lēsts, ka kultūras un radošajā nozarē Eiropas Savienībā ir nodarbināti 12 miljoni cilvēku.

Programma “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss var mainīt to dalībnieku un viņu līdzstrādnieku ieradumus. Abas programmas ir vērstas galvenokārt uz jauniešiem, kuri jo īpaši ir  iesaistīti vides jautājumu risināšanā.

Kopumā šīs trīs programmas ir līdzeklis, lai uzsvērtu labu praksi, un tām ir orientējoša funkcija, taču to darbība ir jāattīsta, pamatojoties uz zaļo kursu.

Negrozāmi principi: fiziskā mobilitāte un radošā brīvība.

Referente uzskata, ka šiem abiem principiem ir jābūt neaizskaramiem:

 fiziskā mobilitāte ir programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā un bieži vien tā ir arī programmas “Radošā Eiropa” projektu neatņemama sastāvdaļa,

 

 satura un jaunrades brīvība. Programmas “Radošā Eiropa” ietvaros autoriem un māksliniekiem ir jābūt pilnīgi brīvībai pār satura izvēli, savukārt programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa projekti arī turpmāk būtu jāveido, ņemot vērā vietējās vajadzības un saskaņā ar augšupēju pieeju.

Mobilitātei arī turpmāk jābūt programmu centrā, un to nevar aizstāt ar virtuālo mobilitāti. IPOL ĢD nesenā pētījumā ir secināts, ka salīdzinājumā ar virtuālo mobilitāti fiziskajai mobilitātei ir priekšrocības, jo tā paver pilnīgas iedziļināšanās iespējas. Dažos gadījumos būtu jāapsver virtuālās mobilitātes potenciāls, lai iekļautu to personu kategorijas, kurām ir mazāk iespēju, kā arī tas būtu jādara konkrētos izņēmuma gadījumos.

Virtuālo mobilitāti var uzskatīt par fiziskās mobilitātes papildinājumu, piemēram, lai sagatavotu braucienu vai nodrošinātu projekta turpinājumu. Jāatzīmē, ka arī virtuālajām tehnoloģijām ir ietekme uz vidi, kas pārāk bieži tiek aizmirsta.

Rādītāji un dati.

Referente ir konstatējusi, ka trūkst datu par šo triju programmu vides pēdas nospiedumu. Lai noteiktu un novērtētu mērķus, ir jāzina, no kuras vietas sākt: pašlaik tas nav iespējams.

Tāpēc ir satraucoši, ka noteikumu projektos laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam nav ietverti nekādi rādītāji.

Visbeidzot, referente vērš uzmanību uz to, ka vēlamais mērķis attīstīt vairāk projektu, jo īpaši programmas “Erasmus+” ietvaros, var palielināt programmas kopējo ietekmi uz vidi. Tāpēc vispirms ir ieteicams koncentrēties tikai uz individuālās, nevis kopējās pēdas nospieduma samazināšanas ietekmi.

 

Finansiāls atbalsts videi nekaitīgai mobilitātei un subsīdijas.

Visas aptaujātās ieinteresētās personas norādīja, ka būtu jāmudina izmantot mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus, tomēr, izvēloties videi nekaitīgākus transportlīdzekļus, bieži vien rodas papildu izmaksas. Lai gan referente atzinīgi vērtē 2020. gadā veikto programmas “Erasmus+” rokasgrāmatas grozījumu, kas ļauj atlīdzināt ārkārtas izmaksas, kuras radušās, veicot mazāk piesārņojošus braucienus, viņa pauž nožēlu par termina “izņēmuma kārtā” izmantošanu šajā sakarībā, kā arī par to, ka 20 % no papildu izmaksām jāsedz dalībniekam. Tas ir pretrunā iekļaušanas idejai, ko programma tiecas sasniegt: katram dalībniekam jābūt iespējai brīvi izvēlēties savu transportlīdzekli bez jebkādiem ekonomiskiem šķēršļiem.

Referente nekādā gadījumā nevēlas uzlikt par pienākumu izmantot citu transportlīdzekli, kas nav lidmašīna: šo izvēli bieži nosaka attālums vai piemērotu alternatīvu trūkums. Zaļās mobilitātes veicināšanai nekad nevajadzētu novest pie potenciālo dalībnieku izslēgšanas.

Referente atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas plānu pasludināt 2021. gadu par Eiropas dzelzceļa gadu. Būtu interesanti šajā dzelzceļa gadā iekļaut mobilitātes programmas, piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusu. Dalībnieki pārstāv plašu auditoriju ar kritisko masu, kas būtu pievilcīga dzelzceļa uzņēmumiem. Komisija var izmantot pieredzi, kas gūta sagatavošanas darbībā “Discover EU”, kurā tai ir partnerība, ļaujot tūkstošiem Eiropas jauniešu izmantot dzelzceļa abonementu, lai iepazītu Eiropu.

Visbeidzot, referente iesaka projektiem, kuru saturs vai mērķi ir saistīti ar vidi vai kuri ir vērsti uz citu jomu, bet kuru pamatā ir videi draudzīga prakse, piešķirt papildu punktus valstu biroju vai aģentūru veiktajos novērtējumos.

Referente uzskata, ka daudz pareizāka pieeja ir stimulēt, nevis piespiest. Aģentūrām no Eiropas prioritāšu saraksta ir jāizvēlas valstu prioritātes, kas noteiks papildu punktu piešķiršanu: referente uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai Eiropas prioritāte, kas saistīta ar ilgtspējīgu attīstību, kļūtu par kopīgu transversālu prioritāti.

Ikdienas dzīve un attiecības ar projektu attīstītājiem un uzņēmējorganizācijām.

Papildus mobilitātei starp nosūtītājām un saņēmējām valstīm liela nozīme jāpiešķir dalībnieku ikdienas dzīvei, jo īpaši attiecībā uz programmu “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusu. Mobilitāte ļauj izveidot jaunu modeli, dodot iespēju ieviest jaunu vides praksi (selektīvu šķirošanu, vieglu mobilitāti, vietējo patēriņu utt.).

Šajā ziņā universitātēm būtu jāuzņemas vadība:

daudzi jau ir izveidojuši “zaļos birojus”. Kāpēc tie nav iesaistīti starptautisko studentu uzņemšanas pakalpojumu sniegšanā? Būtu jāiekļauj arī bijušie “Erasmus+” studenti: viņi var konsultēt, tostarp par praktiskiem jautājumiem, piemēram, kur iegādāties vietējos produktus, ar kādām organizācijām sazināties vai kā nodot pārstrādei savas mēbeles pēc dažiem valstī pavadītiem mēnešiem.

Eiropas Komisijai ir jānodrošina instrumenti, bet valstu aģentūrām ir jāpārņem stafete un jādarbojas kā platformām. Risinājumu būs daudz, tiem ir jārodas uz vietas un tos nedrīkst uzspiest.

Referentei ir lielas cerības attiecībā uz gaidāmo Eiropas studenta karti, kura ir jāievieš līdz 2025. gadam. Tam būtu jāietver aspekti, kas saistīti ar ilgtspējīgāku dzīvesveidu, piemēram, atlaides sabiedriskajam transportam, un jāmudina studenti izdarīt apdomīgu izvēli.

Ir jāliek uzsvars uz Eiropas Solidaritātes korpusa nosūtošo un uzņemošo struktūru lomu: tās organizē dalībnieku transportu, izmitināšanu un ikdienas dzīvi, tostarp nodrošinot velosipēdu nomas pakalpojumus vai sabiedriskā transporta abonementu. Tās ir jāuzklausa, ja to rīcībā ir labas prakses piemēri, un tām būtu jāsaņem konsultācijas no aģentūrām, kas ir atbildīgas par programmu. Tā kā šīs struktūras ir piesaistītas attiecīgajai teritorijai, tās spēj apzināt ilgtspējīgus un videi draudzīgus projektus.

Visbeidzot, ir vērts atzīmēt un atzinīgi novērtēt to valstu aģentūru un biroju lomu, kuri jau ir iesaistīti ekoloģiskajā pārejā, jo īpaši apsaimniekojot savus atkritumus. Daudzi jau ir izstrādājuši teicamu praksi, ko būtu vērts sistematizēt.

Īpaša apmācība programmas “Erasmus+” ietvaros, lai apgūtu jaunas prasmes.

“Erasmus+” ir programma, uz kuras pamata mums jāizstrādā Eiropas mēroga apmācības kursi vides jomā. Papildus “klasiskajiem” projektiem programmas “Erasmus+” ietvaros tiek finansētas divas ļoti daudzsološas izmēģinājuma iniciatīvas: Eiropas universitātes un izcilības centri apmācības un māceklības jomā. Daži no izraudzītajiem konsorcijiem jau strādā pie izglītības un apmācības kursu izstrādes ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā. Referente ir pārliecināta, ka šiem abiem instrumentiem ir liels potenciāls topošo Eiropas profesionāļu apmācībā ilgtspējīgas attīstības jomā un ka tādēļ tie ir jānodrošina ar pietiekamiem budžeta līdzekļiem.

 

Sports.

Referente vēlas uzsvērt arī sporta nozīmi, jo tas ietekmē veselību un āra sporta veidu gadījumā ir nozīmīgs līdzeklis, lai palielinātu informētību par vides jautājumiem.

Komunikācija, informētības palielināšana un labas prakses apmaiņa.

Referente atzinīgi vērtē to, ka liela daļa programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa projektu jau darbojas saskaņā ar atbildīgu pieeju vai ir iesaistīti vides jautājumu risināšanā. Tas pats attiecas uz kultūras nozari, kas ir pievērsusies vides jautājumiem, pielāgojoties ar inovatīviem paņēmieniem, mudinot sabiedrību izmantot sabiedrisko transportu vai izmantojot vides konsultantu pakalpojumus.

Šīs labās prakses ir jāsaskaņo.

Tādēļ referente vēlas stingri uzsvērt, ka ir jāizstrādā un jāpopularizē: rokasgrāmatas par kopīgu labu vides praksi, tīmekļa vietnes, valsts iestāžu aģentūru apmācība, platformas utt. Īstermiņā ir jāattīsta daudzi darbības virzieni, kas būs vajadzīgi ieinteresētajām personām izglītības un kultūras jomā.

Ir jāpieliek pūles arī komunikācijas jomā: daudzi potenciālie dalībnieki nezina, ka Eiropas programmas var finansēt to vides projektus. Tas būtu jāuzsver Erasmus dienu, Eiropas zaļās nedēļas, Joli Mois de l’Europe un Eiropas sporta nedēļas laikā. Tāpat tas būtu jādara arī īpaši šim nolūkam paredzētās tīmekļa vietnēs, tomēr neaizmirstot par citu veidu projektiem.

Referente uzskata, ka ilgtspējīgas dimensijas iekļaušana šajās programmās ir priekšnoteikums gan zaļā kursa veiksmīgai īstenošanai, gan cilvēku uzvedības mainīšanai visā kontinentā, izmantojot pārbaudītu praksi, kas ir kopīga mūsu 27 dalībvalstu iedzīvotājiem, kā arī lai apgūtu nākotnē vajadzīgās prasmes un efektīvāk izmantotu digitālās tehnoloģijās un energotehnoloģijas radošajās nozarēs.

 

Galu galā mērķis ir iedvesmot sievietes un vīriešus, kas veido mūsdienu Eiropu un veidos nākotnes Eiropu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

13.7.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Christine Anderson, Andrea Bocskor, Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Hannes Heide, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabel Benjumea Benjumea, Marcel Kolaja

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

PPE

Asim Ademov, Isabel Benjumea Benjumea, Andrea Bocskor, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Milan Zver

S&D

Hannes Heide, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Massimiliano Smeriglio

RENEW

Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva

VERTS/ALE

Romeo Franz, Marcel Kolaja, Niklas Nienaß

GUE/NGL

Niyazi Kizilyürek

 

3

-

ID

Christine Anderson, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re

 

3

0

ECR

Angel Dzhambazki, Dace Melbārde, Andrey Slabakov

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

[4] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0324.

[5] OV L 347, 20.12.2013., 5. lpp.

[6] OV C 252, 18.7.2018., 31. lpp.

[7] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0150.

[8] OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.

[9] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0323.

[10] OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

[11] OV C 263, 25.7.2018., 19. lpp.

[12] OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 2. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika