ZIŅOJUMS par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā

22.7.2020 - (2019/2156(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Stanislav Polčák
Atzinuma sagatavotāji (*):
Hildegard Bentele, Attīstības komiteja
Karin Karlsbro, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Juozas Olekas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants

Grozījumi

• 001-003 (PDF - 129 KB)
• 001-003 (DOC - 79 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā

(2019/2156(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 11. pantu, 191. panta 1. punktu un 208. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 17. aprīļa spriedumu[1],

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.–2030. gadam,

– ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē noslēgto Parīzes nolīgumu,

– ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Globālo stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[2],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam:  Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380)

– ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, ES ārējo politiku attiecībā uz pirmiedzīvotāju tautām (2016), Eiropadomes 2017. gada 15. maija secinājumus par pirmiedzīvotāju tautām un Eiropas Konsensu par attīstību (2017),

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. septembra paziņojumu “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” (COM(2019)0659),

– ņemot vērā galīgo ziņojumu par Komisijas 2013. gada pētījumu “ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”,

– ņemot vērā Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pasūtīto 2018. gada priekšizpēti par iespējām pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu “Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

– ņemot vērā 2003. gada ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar trešām valstīm un FLEGT darba plānu 2018.–2022. gadam,

– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gada 21. marta rezolūciju par vides cilvēktiesību aizstāvju ieguldījuma atzīšanu centienos nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību,

– ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) ziņojumu „Pasaules mežu stāvoklis 2020. gadā”,

– ņemot vērā ANO stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam,

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašos ziņojumus par klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošinātību ar pārtiku un siltumnīcefekta gāzu plūsmām zemes ekosistēmās un tās 2014. gada piekto novērtējuma ziņojumu par klimata pārmaiņām: sekas, pielāgošanās un neaizsargātība,

– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada 31. maija vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

– ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)[3],

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[4],

– ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži[5],

– ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu[6],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0143/2020),

A. tā kā laikā no 1990. līdz 2016. gadam tika zaudēti 1,3 miljoni kvadrātkilometri pasaules mežu, kas radīja graujošu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, klimatu, cilvēkiem un ekonomiku; tā kā, neraugoties uz visiem līdzšinējiem centieniem, vairākas ar mežu saistītas starptautiskās saistības, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 15.2. mērķis[7] un Aiči Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 5. mērķis[8], nav pienācīgi izpildītas, īstenojot pašreizējo politiku; tā kā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā “Eiropas vide – stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā” ir norādīts, ka “mežu platība Eiropā pēdējo divdesmit gadu laikā ir bijusi lielā mērā stabila”, bet ir arī brīdināts, ka “meža dzīvotņu un sugu saglabāšanās stāvoklis kopš 2013. gada ir nedaudz uzlabojies” un ka “dabīgi [...] un cilvēku izraisīti traucējumi [...] apdraud Eiropas mežus”;

B. tā kā visi 17 IAM ir vienoti un nedalāmi; tā kā vienlaikus būtu jāpanāk progress virzībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ir galvenie IAM elementi;

C. tā kā meži būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un tā kā savukārt atmežošana, jo īpaši tropu mežu izciršana, ievērojami veicina klimata pārmaiņas; tā kā emisijas, ko galvenokārt atmežošanas dēļ rada zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, ir otrais nozīmīgākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā sadedzināšanas, kas veido gandrīz 12 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām; tā kā mežos ir arī 80 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības, tie sniedz ieguldījumu katastrofu riska mazināšanas pasākumos ar dabā sakņotiem risinājumiem un nodrošina iztikas līdzekļus aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju, vienlaikus aizņemot lielu daļu platības, ko tradicionāli apdzīvo pirmiedzīvotāji, veicina cilvēku veselību un iemieso neaizstājamas kultūras, sociālās un garīgās vērtības;

D. tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sniegto informāciju klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ aizvien biežāk un intensīvāk notiks tādi dabas traucējumi kā sausums, plūdi, vētras, kaitēkļu invāzija, erozija un ugunsgrēki, nodarot aizvien lielākus postījumus pasaules mežiem; tā kā ieguldījumu dabā sakņotos risinājumos palielināšana ir viens no rentablākajiem līdzekļiem, lai mazinātu emisijas un aizsargātu vitāli svarīgas ekosistēmas, vienlaikus palielinot iztikas līdzekļus un noturīgumu un uzlabojot pārtikas nodrošinājumu;

E. tā kā, lai aizsargātu un atjaunotu pasaules mežus, ir nepieciešama tālejoša, vērienīga un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir politiska un sabiedrības griba;

F. tā kā ES un dalībvalstu ilgtspējīgas attīstības politikai un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai ir jāpiešķir īpaši būtiska loma, pastiprinot centienus aizsargāt un atjaunot mežus un uzlabot meža ekosistēmas kvantitatīvi un kvalitatīvi; tā kā nolūkā ierobežot globālo sasilšanu un palīdzēt novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu ir svarīgi, lai meži tiktu aizsargāti, atjaunoti un apsaimniekoti tā, lai maksimāli palielinātu to oglekļa uzglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanas spējas; tā kā pirmatnējie meži ļauj uzglabāt vairāk oglekļa un nodrošina vairāk būtisku dzīvotņu, kuru nav jaunākos un no jauna iestādītos mežos;

G. tā kā saskaņā ar PLO 2020. gada ziņojumu par pasaules mežu stāvokli pasaulē “lauksaimniecības ekspansija joprojām ir galvenais atmežošanas virzītājspēks” līdztekus pilsētu paplašināšanai, infrastruktūras attīstībai un ieguves rūpniecībai; tā kā pastāv vajadzība cieši sadarboties ar ES partnervalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, lai stiprinātu inovatīvu un pozitīvu mijiedarbību starp lauksaimniecību un mežsaimniecību nolūkā veidot ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas un uzlabot nodrošinātību ar pārtiku; tā kā ES ir arī netieši iesaistīta pasaules mežu un citu dabisko ekosistēmu iznīcināšanā un noplicināšanā, importējot un patērējot ar atmežošanu saistītas preces, piemēram, soju, palmu eļļu, gumiju, kukurūzu, liellopu gaļu, ādu un kakao; tā kā ES patēriņš veido aptuveni 10 % no atmežošanas globālās daļas, kas ietilpst to preču kopējā galīgajā patēriņā, kuras veicina atmežošanu;

H. tā kā nesenā organizācijas Global Witness veiktā izmeklēšanā tika atklāts, ka 2013.–2019. gadā ES reģistrētas finanšu iestādes bija galvenais starptautiskais finansējuma avots sešiem agrobiznesa uzņēmumiem, kas bija saistīti ar mežu izciršanu Amazonē, Kongo baseinā un Papua Jaungvinejā, nodrošinot tiem finansējumu 7 miljardu EUR apmērā[9];

I. tā kā pašreizējās uzņēmumu un banku brīvprātīgās saistības risināt atmežošanas problēmu nav panākušas izmaiņas rīcībā, kuras ir vajadzīgas, lai apturētu šo postošo vides iznīcināšanu;

J. tā kā Atjaunojamo energoresursu direktīvas negatīvās ietekmes uz pasaules un ES mežiem dēļ šī direktīva bija jāpārstrādā[10]; tā kā ieviestās izmaiņas tomēr nerisinās šo problēmu;

K. tā kā subsīdijas bioenerģijai no koksnes būtu jānovirza uz energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju;

L. tā kā Atjaunojamo energoresursu direktīvas piemērojamo noteikumu pamatā ir izpratne, ka specializētā enerģijas ieguve ir ilgtspējīga un klimatneitrāla un ļauj atjaunot avotu atbilstīgā laikposmā; tā kā šī izpratne ir maldīga;

M. tā kā, lai efektīvāk aizsargātu pasaules mežus un citas dabiskās ekosistēmas, būs vajadzīga rīcība visos līmeņos, tostarp reglamentējoši pasākumi un stingrāka spēkā esošo tiesību aktu izpilde, kā arī ievērojami publiskie un privātie ieguldījumi; tā kā to var panākt, tikai nodrošinot politikas saskaņotību visās nozarēs un starp ES iekšējo un ārējo politiku, piemērojot nekaitēšanas principu;

N. tā kā mežu un citu dabisko ekosistēmu pastiprināta aizsardzība un atjaunošana, kā arī ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir svarīga, lai saglabātu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iztikas līdzekļus, nodrošinātu sociālās un ekonomiskās attīstības un darbvietu radīšanas iespējas un ļautu attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku, vienlaikus uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus un aizsargājot bioloģisko daudzveidību; tā kā meži ir videi nekaitīga ekonomikas nozare, kas var radīt 10–16 miljonus darbvietu visā pasaulē;

O. tā kā mangrovju meži veic izšķirīgi svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, uzglabā lielu daudzumu oglekļa, ir nozīmīga nārstošanas vieta daudzām koraļļu rifu zivju sugām un aizsargā koraļļu rifus no barības vielu uzkrāšanās un nogulumiem, kā arī piekrastes teritorijas no applūšanas; tā kā līdz nesenam laikam mangrovju meži klāja vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tropiskajām piekrastēm, taču vairāk nekā puse ir zudusi piekrastes attīstības, akvakultūras, piesārņojuma un neilgtspējīgas izmantošanas dēļ;

P. tā kā mangrovju mežu pārveide rada 10 % no oglekļa emisijām, kas saistītas ar atmežošanu, lai gan mangroves veido tikai 0,7 % no tropu mežiem[11];

Q. tā kā, ņemot vērā problēmas mērogu, mežu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai partnervalstīs piešķirtā ES finansējuma apjoms ir nepietiekams; tā kā mežu un citu dabisko ekosistēmu aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī ar to saistītie ieguvumi un cilvēktiesību aspekti ir labāk jāintegrē ES finansēšanas mehānismos;

R. tā kā ES un to dalībvalstu rīcībā ir ilgas tradīcijas un specializētas zināšanas ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā, un tās var izmantot palīdzības sniegšanā citām valstīm spēju veidošanas nolūkā,

S. tā kā pirmiedzīvotāji, vietējās kopienas un vides aizstāvji aizvien vairāk ir pakļauti draudiem un iebiedēšanai, vienlaikus saskaroties ar cilvēktiesību pārkāpumiem centienos aizsargāt savus mežus, zemi un vidi;

T. tā kā dabisko ekosistēmu iznīcināšana un pārveide var palielināt iespēju, ka tādi patogēni kā vīrusi pāriet no savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonozes);

U. tā kā ilgtspējīgai un efektīvai meža politikai ir vajadzīga uzticama informācija par meža resursiem, šo resursu stāvokli un apsaimniekošanas un izmantošanas veidiem, kā arī ir vajadzīga uzticama informācija par zemes izmantošanas maiņu;

V. tā kā mežiem un uz mežu resursiem balstītai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme turpmākajā aprites bioekonomikas attīstībā, nodrošinot darbvietas un ekonomisko labklājību lauku un pilsētu teritorijās, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un sniedzot ar veselību saistītus ieguvumus,

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” un uzskata to par labu pamatu apņēmīgai rīcībai; piekrīt piecām prioritātēm, kuras izklāstītas paziņojumā; uzsver, ka visas šīs prioritātes ir nepieciešamas, lai apturētu un novērstu atmežošanu un dabisko ekosistēmu, jo īpaši mežu, degradāciju, kā arī bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ar to saistītos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī uzsver ka tās ir jāīsteno ātri un saskaņoti; tomēr atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jārīkojas vērienīgāk, lai izpildītu savas saistības un risinātu neatliekamās atmežošanas un mežu degradācijas problēmas visā pasaulē; uzsver, cik svarīgs ir visaptverošs darbību un iniciatīvu kopums, tostarp jauni regulatīvi pasākumi, kas ir efektīvi, papildinoši, izpildāmi un ietver uzraudzību;

2. uzsver, ka ES vides politikas ietvaros ir jāatzīst ES kompetence, atbildība un pieejamie līdzekļi mežu aizsardzības jomā, tostarp jāatzīst Eiropas meži kā daļa no pasaules mežiem;

vēlreiz atgādina, ka panākumi mūsu ārējā darbībā un mūsu partneru reakcijā uz viņu mežu aizsardzību ir atkarīgi no tā, cik efektīvi un vērienīgi mēs būsim attiecībā uz mūsu pašu dabas mantojumu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam nodrošināt visaugstākos vides aizsardzības standartus un lielāku saskaņotību starp mežu aizsardzības un atjaunošanas uzdevumu gan ES, gan tās ārējā darbībā;

3. atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm, lai izpildītu saistības saskaņā ar IAM, Parīzes nolīgumu, vispārējo stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu 2011.–2020. gadam un ANO Stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2011.–2020. gadam un tās globālajiem mērķiem mežu jomā, ir steidzami jāveic pasākumi mežu aizsardzībai un atjaunošanai;

4. vērš uzmanību uz to, ka mežiem ir svarīga nozīme, lai palielinātos noturība pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi; uzsver, ka stratēģijās un plānos, kas tiek izstrādāti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir vajadzīgi konkrēta un efektīva rīcība, ar ko tiek veidota sinerģija starp klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām;

5. uzsver mežu pozitīvo ieguldījumu cilvēku veselības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes veicināšanā, kā arī augsto vides vērtību oglekļa sekvestrēšanas, ūdens uzglabāšanas, erozijas kontroles un aizsardzības pret zemes nogruvumiem ziņā;

6. uzsver, ka atmežošanu veicinošie faktori paši par sevi pārsniedz mežu nozares robežas un ir saistīti ar daudziem jautājumiem, piemēram, zemes lietošanu, pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizsardzību, lauksaimniecības politiku, klimata pārmaiņām, demokrātiju, cilvēktiesībām un politisko brīvību;

7. uzsver, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir būtiska loma mežu ekosistēmu aizsardzībā; tomēr ar bažām norāda, ka dabas resursu pārvaldības procesā sievietes netiek iekļautas un viņām netiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas būtu jāatspoguļo ES meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānā;

8. aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas par saistoša ANO cilvēktiesību instrumenta izveidi transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir ES proaktīvi iesaistīties šajā procesā;

9. piekrīt Komisijas paziņojumā minētajai atsaucei uz pirmatnējo mežu neaizstājamību un uzsver to, kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt to, ka dabisko mežu aizsardzība sniedz izcilu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ko rada to ekosistēmu oglekļa krājumu lielums un ilgmūžība; uzsver, ka apmežošana, ko veic tādā veidā, kas ir saderīgs ar vietējo ekosistēmu aizsardzību un uzlabošanu, var palīdzēt sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus norādot, ka no jauna iestādīti meži nevar aizstāt pirmatnējos mežus; uzsver, ka mežu aizsardzībai vajadzētu būt ES politiskai prioritātei; uzsver, ka ES būtu jārāda piemērs un jānodrošina savu un dalībvalstu starptautisko saistību sociālajā un vides jomā īstenošana, tostarp attiecībā uz klimatu, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pašreizējo prioritāro jomu efektīvu īstenošanu un iekļaut saistošus mērķus mežu ekosistēmu, jo īpaši pirmatnējo mežu, aizsardzībai un atjaunošanai kā daļu no ES turpmākās meža stratēģijas, kurai būtu pilnībā jāatbilst ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izklāstītajam priekšlikumam par saistošiem mērķiem attiecībā uz atjaunošanu un aizsargājamām teritorijām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šiem pasākumiem pienācīgu atbalstu un finansējumu;

11. uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mangrovēm un mežiem piekrastes teritorijās, ko īpaši ietekmē klimata pārmaiņas, un ka tā ir lieliska iespēja izstrādāt saglabāšanas, pielāgošanās un mazināšanas politiku; pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav minēti mangrovju meži; uzsver, ka 80 % no sauszemes bioloģiskās daudzveidības ir mežos un ka mangrovju meži ir svarīgi gan klimata, gan bioloģiskās daudzveidības ziņā, kā arī attiecīgo vietējo kopienu iztikai;

12. uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi vides aizsardzībā un ilgtspējīgā patēriņā un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību ar mežu un zemes izmantošanu saistītos pasākumos, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju, veicinātu mežu aizsardzību un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atbalstītu dabisko mežu aizsardzību un atjaunošanu reģionālā un pasaules līmenī;

uzsver, ka ir svarīgi izveidot platformu, kurā daudzas ieinteresētās personas un dalībvalstis iesaistās dialogā par atmežošanu, meža degradāciju un pasaules meža seguma ilgtspējīgu palielināšanu, lai veidotu alianses, uzņemtos kopīgas saistības apturēt atmežošanu un dalītos pieredzē un informācijā;

13. uzsver pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp sieviešu, būtisko nozīmi, tiesības un atbalsta nepieciešamību, īstenojot mežu aizsardzību pasaulē un lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz šādiem mežiem; turklāt atzīst draudus un cilvēktiesību pārkāpumus, ar kuriem šie cilvēki saskaras; tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā viņu lomu un iesaistīt viņus mežu aizsardzības pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un izpildē pasaules, ES, valsts vai vietējā līmenī;

14. atgādina –– daudzi lauksaimnieki izprot, ka meži ir neatņemama un nepieciešama ainavas daļa to attiecīgo ekoloģisko, ekonomisko un sociālo funkciju dēļ un ka viņi vienmēr centušies aizsargāt, izmantot un atjaunot mežus un turpina to darīt arī šobrīd; atzīmē, ka dažas vietējās kopienas un pamatiedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir izmantojuši tradicionālās lauksaimniecības metodes, lai saglabātu mežus, un viņiem ir īpaša izpratne par ilgtspējīgu zemes izmantošanu;

15. atgādina, ka pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām, mazajiem lauksaimniekiem un sievietēm ir neaizstājamas zināšanas par mežiem un šīs grupas lielā mērā paļaujas uz tām; prasa ES nodrošināt, ka šo grupu zemes lietošanas tiesības un cilvēktiesības tiek atzītas par sociālā taisnīguma jautājumu saskaņā ar ANO FAO Brīvprātīgajām pamatnostādnēm par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību, ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju Nr. 169, kā arī nodrošināt šo grupu efektīvu līdzdalību to ES attīstības programmu izstrādē un īstenošanā, kuras ietekmē šīs grupas, un mežu aizsardzības pasākumu izpildē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no FLEGT programmas;

16. atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstīgas iespējas vērsties tiesu iestādēs, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību dabas resursu eksportētājvalstīs, lai garantētu tiesību aktu vai iniciatīvu efektivitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus atbalstīt visus vides un mežu aizstāvjus ES un visā pasaulē;

17. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt piegādes ķēdes un ieguldījumu ilgtspēju un pārredzamību, lai nodrošinātu produktu patēriņu no tādām piegādes ķēdēm, kuras neizraisa atmežošanu; atkārtoti uzsver, cik svarīgs šajā sakarībā ir visaptverošs darbību un iniciatīvu kopums;

18. aicina Komisiju, izstrādājot šādas darbības un iniciatīvas, apsvērt arī to, kā tās vislabāk var palīdzēt aizsargāt citas attiecīgās dabiskās ekosistēmas, kuras nopietni apdraud degradācijas vai pārveides risks;

19. uzskata, ka vienota no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes jēdziena definīcija ir īpaši būtiska, lai risinātu preču, kas veicina atmežošanu, problēmu, un aicina Komisiju ierosināt vērienīgu definīciju; šajā sakarībā uzsver spēcīgu saikni starp uz mežu resursiem balstītām vērtību ķēdēm un IAM;

20. norāda, ka pārredzamu sertifikācijas shēmu veicināšana attiecībā uz precēm, kas ražotas, neizraisot atmežošanu, ir viens no vairākiem piemērotiem instrumentiem; tomēr norāda, ka šādu shēmu galvenajam mērķim ir jābūt atmežošanas apkarošanai;

21. aicina Komisiju nekavējoties veikt pētījumus par sertifikācijas un pārbaudes shēmām mežsaimniecības nozarē un koksnes produktiem, kā arī par sertifikācijas shēmām attiecībā uz precēm, kas ražotas, neizraisot atmežošanu;

aicina Komisiju iesniegt šos pētījumus, kā arī ierosinātās turpmākās darbības un pasākumus Parlamentam tālākai izskatīšanai, lai veicinātu stingrāku standartu ieviešanu un nodrošinātu sertifikācijas un trešo pušu pārbaudes sistēmu pārredzamību;

22. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu vēl vairāk integrēt atmežošanas apsvērumus ES ekomarķējuma, zaļā publiskā iepirkuma un citās iniciatīvās saistībā ar aprites ekonomiku kā daļu no visaptveroša pasākumu un iniciatīvu kopuma, lai nodrošinātu no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes;

23. atkārtoti prasa Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumu, kura ietekme ir novērtēta, ES tiesiskajam regulējumam, pamatojoties uz pienācīgas rūpības principu, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes produktiem un precēm, ko laiž ES tirgū, īpašu uzmanību pievēršot atmežošanas ārvalstīs galveno virzītājspēku novēršanai; uzskata, ka šādam regulējumam vajadzētu būt izpildāmam un atbilst starptautiskajiem standartiem un saistībām, tas būtu jāpiemēro visai piegādes ķēdei, tiklīdz rūpīgā izvērtējumā ir secināts, ka tas ir funkcionāls un piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU, un tas būtu jāpapildina ar stingru izpildes mehānismu, tostarp efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām; norāda, ka ES pasākumiem šajā sakarībā nevajadzētu radīt ienākumu zudumu jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, bet gan jaunas ekonomiskās iespējas un vispārēju pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku; aicina Komisiju attiecīgajos starptautiskajos preču tirdzniecības forumos paust atbalstu jautājumam par piegādes ķēžu ilgtspēju, tostarp atmežošanu un mežu degradāciju;

24. aicina Komisiju nākt klajā ar pienācīgas rūpības prasībām attiecībā uz finanšu iestādēm, lai noteiktu, novērstu un mazinātu vides, sociālo un cilvēktiesību ietekmi, ko rada ES virzīta atmežošana, nolūkā garantēt, ka neviena ES finanšu vai banku struktūra nav ne tieši, ne netieši saistīta ar atmežošanu, mežu degradāciju, dabisko ekosistēmu pārveidi vai degradāciju vai cilvēktiesību pārkāpumiem;

25. uzsver mežu īpašnieku un apsaimniekotāju nozīmi mežu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā; uzsver, ka Eiropas mežsaimniecības nozares var palīdzēt uzlabot pasaules standartus ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai; uzskata, ka Eiropas rūpniecības nozarei, MVU un mikrouzņēmumiem mežsaimniecības nozarē būtu arī jāuzņemas loma dialogā ar partnervalstīm par to, kā turpmāk veicināt ilgtspēju visā vērtību ķēdē;

26. aicina privāto sektoru proaktīvāk rīkoties cīņā pret atmežošanu savās piegādes ķēdēs un ieguldījumu veikšanā, izpildot savas nulles līmeņa atmežošanas saistības un nodrošinot pilnīgu pārredzamību pār šo saistību izpildi; uzsver, ka, cenšoties novērst atmežošanas cēloņus un īstenot IAM un Parīzes nolīgumu, ir jāpiesaista privāti ieguldījumi; vienlaikus aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar privāto sektoru un izstrādāt piemērotus instrumentus līderu darbības stimulēšanai, pamatojoties uz kopīgas atbildības principu; atzinīgi vērtē notiekošo Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu[12] un aicina Komisiju uzlabot nefinanšu informācijas atklāšanas kvalitāti un paplašināt tās tvērumu, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, un veicināt ar mežu saistītu apsvērumu iekļaušanu uzņēmumu sociālajā atbildībā; turklāt atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas saistoša ANO instrumenta izstrādei par cilvēktiesībām transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir ES proaktīvi iesaistīties šajā procesā;

27. aicina Komisiju kopā ar privāto sektoru un citiem attīstības jomas dalībniekiem izvērtēt jaunus dabas katastrofu riska finansēšanas un apdrošināšanas risinājumus pret postošiem notikumiem, kas skar daudzhektāru meža platības;

28. aicina Komisiju atbalstīt un stimulēt nozares virzītu inovāciju un iniciatīvas, ar ko vērtību ķēdēs uzlabot ilgtspēju;

29. uzskata, ka finanšu plūsmas –– gan privātās, gan publiskās –– attiecīgajās rūpniecības nozarēs ir jāpārorientē uz darbībām, kas neizraisa atmežošanu; atgādina, ka Komisijai līdz 2021. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē noteikumi, kas vajadzīgi, lai paplašinātu Taksonomijas regulas[13] darbības jomu, iekļaujot tajā saimnieciskās darbības, kas būtiski kaitē vides ilgtspējai;

30. aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi izmantot jauktos finanšu mehānismus, lai piesaistītu privātā sektora finansējumu mežu atjaunošanai;

31. aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt īpašus pasākumus, lai stiprinātu politisko un tiesisko regulējumu, kas atbalsta mežu aizsardzību un atjaunošanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu pasaules līmenī, kā arī sniegt norādījumus un nodrošināt konkrētus pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanas plānošanu; turklāt aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm; turklāt aicina Komisiju veicināt to, ka tiesiskās reformas procesi ražotājvalstīs tiek īstenoti, efektīvi un jēgpilni iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību, pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu efektīvai līdzdalībai;

32. uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu bioekonomiku; atzīst, ka ilgtspējīgi mežu apsaimniekošanas modeļi un ilgtspējīga zemes izmantošana visā pasaulē var palīdzēt novērst atmežošanu un mežu degradāciju un ka to pamatā vajadzētu būt visaugstākajiem ilgtspējas standartiem, saskaņojot ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un vērtīgiem oglekļa dioksīda piesaistītājiem kā galvenajiem elementiem, vienlaikus saglabājot to pašvērtību, ražīgumu un ekosistēmu pakalpojumus; aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību un lauksaimniecību un izstrādāt stimulu mehānismus, lai mazos lauksaimniekus un vietējās kopienas partnervalstīs motivētu uzturēt un uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un produktus, ko nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība; uzsver agromežsaimniecības sistēmu svarīgo nozīmi lauksaimniecības produkcijas ražošanā, dažādošanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā tām, kā arī pārtuksnešošanās novēršanā; norāda, ka agromežsaimniecības sistēmas raksturo lielāka zemes izmantošanas efektivitāte nekā citās lauksaimniecības sistēmās; aicina veikt izmaiņas, lai sistemātiski stimulētu pašreizējās augstas kvalitātes agromežsaimniecības sistēmas, atvieglotu to atjaunošanu un nodrošinātu spēju veidošanu šīs ražošanas metodes racionalizēšanai;

33. uzsver, ka no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jau ir finansēta nozīmīga pētniecība un inovācija, lai pārietu uz ilgtspējīgāku zemes izmantošanas praksi un piegādes ķēdēm nolūkā apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; prasa palielināt finansējumu, lai no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk sniegtu atbalstu šajās jomās;

34. vērš uzmanību uz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Katovices ministru deklarāciju par mežiem klimatam, kuru starptautiskā sabiedrība pieņēma 2018. gada 12. decembrī un kurā uzsvērta mežu un kokmateriālu izmantošanas nozīme klimata aizsardzībā un šie jautājumi izklāstīti saistībā ar citiem starptautiskiem ar mežu saistītiem mērķiem un lēmumiem; atzīmē –– minētajā deklarācijā norādīts, ka šos mērķus var sasniegt tikai ar mežu daudzfunkcionālu un aktīvu apsaimniekošanu, kas nozīmē īstenot apsaimniekošanas stratēģiju, kurā ņemti vērā un līdzsvaroti visi ar mežu saistītie mērķi, piemēram, oglekļa uzglabāšana, sugu un augsnes aizsardzība, izejvielu ieguve, atpūta un pārtikas ražošana;

35. uzsver, ka mežsaimniecībai, kā arī lauksaimniecībai ir izšķirīga nozīme dabas resursu apsaimniekošanā un zemes izmantošanā ES un pasaules lauku apvidos; šajā sakarībā atzīst, ka dalībvalstīm ir atšķirīga mežu apsaimniekošanas, meža īpašumtiesību un agromežsaimniecības prakse un iespējas;

36. uzsver, ka metodes, kas izmantotas, lai sasniegtu tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” noteiktos mērķus, nedrīkst izraisīt atmežošanu un mežu degradāciju citās pasaules daļās; tādēļ aicina Komisiju līdz 2021. gadam pārskatīt attiecīgos aspektus ziņojumā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/807[14], un, ja vajadzīgs, bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz 2023. gadam pārskatīt šo regulu, balsoties uz zinātnes atziņām un ievērojot piesardzības principu; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2030. gadam atkārtoti izvērtēt datus par soju un pakāpeniski atteikties no biodegvielām, kas rada lielu netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) risku;

37. uzsver, ka jāsamazina ES koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņš, vairāk veicinot aprites ekonomiku, samazinot atkritumu radīšanu un vairojot patērētāju izpratni par koksnes produktu ražošanas ietekmi uz vidi;

38. atgādina par vairāk nekā 700 zinātnieku parakstīto vēstuli, kurā aicināts veikt zinātniski pamatotu Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz noteiktu koksnes biomasas veidu izslēgšanu no mērķiem un atbalsta atbilstības atzīšanas;

39. nosoda arvien pieaugošo koksnes izmantošanu biodegvielu un bioenerģijas ražošanai, kas rada spiedienu uz ES un pasaules mežiem, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem;

40. atzīmē, ka COP23 ir pieredzējusi vairāku tādu valstu centienus, kuras ir bagātas ar pirmatnējiem un augstas bioloģiskās daudzveidības mežiem un kuras pārstāv pusi no pasaules iedzīvotājiem, palielināt koksnes un citu augu materiāla izmantošanu enerģijas radīšanai[15]; atkārtoti uzsver, ka ES nebūtu jārāda nepareizs piemērs un ka tai jānodrošina, lai noteikumi, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu politiku, neradītu noplicinātas un degradētas ekosistēmas;

41. mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā to, kā biodegvielu plašāka izmantošana ietekmē atmežošanu; tādēļ aicina Komisiju būtiski reformēt ES bioenerģijas politiku, proti, pārskatot Atjaunojamo energoresursu direktīvu;

42. aicina Komisiju nodrošināt efektīvus koksnes kurināmā ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas pasākumus, cita starpā ņemot vērā lielo koksnes granulu importa apjomu ES un iespējamos riskus, ko šis imports rada mežiem trešās valstīs; uzskata, ka būtu jāveicina kaskādes izmantošanas princips un ka tas var būt lietderīgs līdzeklis, lai uzlabotu resursefektivitāti;

43. atgādina, ka aptuveni 2,6 miljardi cilvēku visā pasaulē ēdiena gatavošanai par kurināmo izmanto tradicionālo biomasu, galvenokārt koksni un kokogles, un trim ceturtdaļām šo cilvēku nav pieejamas efektīvas krāsnis; aicina ES palielināt atbalstu trešām valstīm pārejā, lai tās pārietu uz ilgtspējīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi samazinot spiedienu uz atmežošanu, ko rada koksnes izmantošana par kurināmo; uzsver –– ja trešo valstu energosistēmas būtu decentralizētākas, būtu iespējams īstenot tiešu pāreju uz ilgtspējīgiem atjaunojamās enerģijas avotiem;

44. atzīmē, ka lauksaimniecības sociālā un ekonomiskā nozīme palielinās, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, un prasa palielināt pārtikas un lauksaimniecības preču ražošanu, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņas; ar bažām norāda uz aplēsēm, ka 14 % no pasaules pārtikas zūd ražas novākšanas, kaušanas un pēcapstrādes procesos[16], un uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti pasākumi, lai novērstu pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas ķēdē un ātri reaģētu uz krīzēm, kas varētu izraisīt pārtikas trūkumu;

45. uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa modeļu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāks vides pēdas nospiedums;

46. uzsver, ka ir būtiski jāpaātrina ES proteīnaugu stratēģijas izstrādes un īstenošanas gaita un stabilas proteīnaugu ražošanas nodrošināšana ES, lai mazinātu atmežošanas risku, kas saistīts ar šiem kultūraugiem citos pasaules reģionos, un lai ierobežotu atkarību no importa, kā arī mazinātu spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; uzsver, ka šāds progress būtu jāpanāk, cita starpā plašāk izmantojot augseku, ko papildinātu atbalsts un norādījumi lauksaimniekiem teritorijās, kuras ir piemērotas proteīnaugu audzēšanai, un ka šāda rīcība samazinātu atkarību no importa, atmežošanu, mežu degradāciju un spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; tāpēc prasa proteīnaugu importam piemērot ilgtspējas kritērijus;

47. uzskata, ka atmežošanu veicinošiem aspektiem būtu jāpievēršas ES politikas satvarā, tādējādi nodrošinot ar mežu saistīto politikas virzienu saskaņotību un samazinot spiedienu uz mežiem; uzskata, ka šāds politikas satvars veicinātu vēl inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku lauksaimniecību ES un ārpus tās un samazinātu pārtikas zudumus visā pārtikas ķēdē, izmantojot jaunās tehnoloģijas; norāda, ka satvarā izklāstītos mērķus var sasniegt, nodrošinot lauksaimniekiem vieglu piekļuvi finansējumam, lai viņi varētu iegādāties modernas augstas precizitātes lauksaimniecības tehnoloģijas;

48. uzsver – lai gan lauksaimnieki ir mūsu lauksaimniecības un pārtikas pamatvajadzību nodrošināšanas balsts, viņu darbs ir atkarīgs no tādiem dabas resursiem kā augsne, ūdens un meži; atzīmē, ka mežu daudzfunkcionalitātes atzīšana ir būtiska, lai pienācīgi apsaimniekotu mūsu pasaules mežu mantojumu; uzsver, ka ekonomiskie, sociālie un vides aspekti, sākot ar tradicionālo koksnes un citu produktu ražošanu un beidzot ar ekosistēmu pakalpojumiem, bioloģisko daudzveidību un citiem vides ieguvumiem, piemēram, oglekļa piesaisti un uzglabāšanu, kas novērš augsnes eroziju un uzlabo gaisa un ūdens kvalitāti, ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi; uzsver, ka minētie aspekti prasa holistisku un saskaņotu pieeju, aizsargājot, atjaunojot un apsaimniekojot mežus, kā arī risinot atmežošanas problēmu;

49. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai saskaņotu datus un uzlabotu tādas informācijas un datu pieejamību, kas iegūti, izmantojot esošos un jaunus pasaules un ES mežu uzraudzības un novērtēšanas līdzekļus, un nodrošināt, ka šī informācija tiek izplatīta regulatīvajām un izpildes iestādēm, sabiedrībai, patērētājiem un privātajam sektoram pieejamā, lietotājam draudzīgā un saprotamā veidā, un politikas veidotāji var to uzreiz izmantot; aicina dalībvalstis uzlabot statistiku par iegādātās koksnes daudzumu, tostarp norādot, cik daudz ilgtspējīgu, likumīgu vai FLEGT licencētu materiālu tās varētu iekļaut savos iepirkumos;

50. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu uzticamas informācijas par meža resursiem un zemes izmantošanas maiņu pieejamību, kvalitāti un saskaņotību nolūkā informēt politikas veidotājus, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, arī no partnervalstīm;

51. uzsver, ka uzticama un droša mežu uzraudzība un informācijas apmaiņa par mežiem ir sevišķi būtiska, lai uzlabotu mežu apsaimniekošanu un veicinātu nulles līmeņa atmežošanas saistību izpildi partnervalstīs; prasa ES palielināt finansiālo un tehnisko atbalstu partnervalstīm šo mērķu sasniegšanai un palīdzēt tām attīstīt specializētās zināšanas, kas vajadzīgas, lai uzlabotu vietējās meža apsaimniekošanas struktūras un pārskatatbildību;

52. uzsver, ka nelikumīga mežizstrāde ir pastāvīga prakse ne tikai trešās valstīs, bet arī ES; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties izlēmīgi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi; aicina Komisiju izveidot Eiropas mežu apsekošanas un saglabāšanas sistēmu, kuras pamatā būtu uzraudzības sistēma, izmantojot GNSS (Galileo un Copernicus) un zemes tīklus, lai uzraudzītu darbību no mežizstrādes vietas līdz kokmateriālu pārstrādes uzņēmumu ievešanas un izvešanas punktiem;

uzsver, ka Komisijai būtu jākoncentrējas uz nelikumīgas mežizstrādes novēršanu, pastiprinot Kokmateriālu regulas[17] un FLEGT īstenošanu; uzsver, ka ir jāpalielina sabiedrības informētība par nelikumīgas mežizstrādes un ar mežu saistītu noziegumu sociālo un ekonomisko ietekmi;

53. atgādina –– paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ palielināsies mežu ugunsgrēku risks; tāpēc uzsver, ka ir būtiski jāpastiprina novēršanas un sagatavotības centieni, starptautiskā līmenī sadarbojoties agrīnās brīdināšanas instrumentu, noturības pret katastrofām un riska mazināšanas pasākumu jomā; iesaka Komisijai turpināt atbalstīt pasaules mēroga (piemēram, Globālā dabas ugunsgrēku informācijas sistēma) un reģionālu (piemēram, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma) informācijas sistēmu izstrādi, lai uzraudzītu meža ugunsgrēku ietekmi; aicina Komisiju izmantot savu zinātību un paplašināt Copernicus REDD+ satelītu sistēmas izmantošanu, lai sadarbībā ar trešām valstīm atbalstītu globālo mežu risku un atmežošanas uzraudzību;

54. atgādina, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikā būtu jāiekļauj saistošas un izpildāmas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums, un kuras atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri Parīzes nolīgumu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos; aicina Komisiju nodrošināt, ka visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos –– gan visaptverošos, gan attiecīgos apakšnolīgumos –– ir iekļauti saistoši un izpildāmi noteikumi, tostarp noteikumi par korupcijas saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi  apkarošanu, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju;

55. atzinīgi vērtē “kaitējuma nenodarīšanas” principu, kā uzsvērts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu; šajā sakarībā iesaka Komisijai labāk novērtēt spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu un nodrošināt, ka visu brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās tiek iekļauti vērienīgāki noteikumi par mežu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

56. aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumu ietekme uz mežu stāvokli, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām tiek sistemātiski izvērtēta, izmantojot ilgtspējas ietekmes novērtējumus un citas attiecīgas novērtēšanas metodes un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un ka šo novērtējumu secinājumi pēc tam tiek pilnībā ņemti vērā, risinot un noslēdzot sarunas par šādiem nolīgumiem;

57. uzsver nepieciešamību turpināt uzlabot Kokmateriālu regulas īstenošanu un izpildi, lai vislabākajā veidā cīnītos pret importētu un iekšzemē nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību;

turklāt norāda, ka pie ES robežām būtu rūpīgāk jāpārbauda kokmateriālu un koka izstrādājumu imports, lai nodrošinātu, ka importētie produkti patiešām atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi to laišanai ES tirgū; atgādina, ka konfliktu zonās iegūti kokmateriāli jau ir FLEGT rīcības plāna darbības jomā, bet darbs, kas paveikts, lai risinātu šo jautājumu, ir bijis nepietiekams; aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos paplašināt pienācīgas rūpības saistības, kas paredzētas Kokmateriālu regulā, lai gaidāmajā pārskatīšanā tiktu ietverti arī konfliktu zonās iegūtie kokmateriāli; uzsver, ka pašreizējās politikas stiprināšana ir jāveic ciešā saistībā ar politikas saskaņotības uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka ES politikas virzieni, tostarp tirdzniecība, nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēkiem;

58. ar nožēlu norāda, ka kokmateriālu un koka izstrādājumu importa uzraudzības pašreizējais līmenis ES ir nepietiekams, it sevišķi saistībā ar pārbaudēm, vai tie atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi ievešanai ES;

59. atgādina, ka FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) mērķis ir ieviest tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka visi no partnervalstīm Eiropas Savienībā importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas BPN, ir ražoti likumīgi; uzsver, ka BPN parasti ir paredzēti tam, lai veicinātu sistēmiskas pārmaiņas mežsaimniecības nozarē nolūkā attīstīt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izskaust nelikumīgu mežizstrādi un atbalstīt centienus visā pasaulē apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; uzsver, ka BPN nodrošina būtisku tiesisko regulējumu gan ES, gan tās partnervalstīm, un tas ir iespējams, pateicoties iesaistīto valstu labai sadarbībai un apņēmībai;

60. atzinīgi vērtē panākto progresu, izmantojot FLEGT BPN, un BPN procesa rezultātā pastiprināto dialogu starp valdībām, nozari un pilsonisko sabiedrību vairākās valstīs; norāda, ka līdz šim BPN ar ES ir ratificējušas septiņas valstis (Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Gana, Indonēzija, Libērija, Kongo Republika un Vjetnama), no kurām Indonēzija ir pirmā un līdz šim vienīgā BPN partnere ar FLEGT licenci kopš 2016. gada, un ka ES ir noslēgusi sarunas un parafējusi BPN ar Hondurasu un Gajānu, savukārt sarunas turpinās ar sešām citām valstīm (Kotdivuāru, Kongo Demokrātisko Republiku, Gabonu, Laosu, Taizemi un Malaiziju); uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar minētajām valstīm, un ka būtu jāveicina jaunu BPN noslēgšana ar citiem partneriem; ir pārliecināts, ka ES būtu jāturpina sadarboties ar FLEGT BPN valstīm, lai šī iniciatīva joprojām būtu pievilcīga alternatīva eksporta tirgiem ar mazāk stingriem vides standartiem; atzīst FLEGT regulas[18] un Kokmateriālu regulas nozīmi, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes nonākšanu ES tirgū; prasa ES palielināt FLEGT finansējumu; atzinīgi vērtē gaidāmo Komisijas īstenoto FLEGT regulas un Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, kas ir arī iespēja stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu;

61. prasa Komisijai, stiprinot esošos politikas virzienus, nodrošināt FLEGT BPN saskaņotību ar visiem tās politikas virzieniem, tostarp attīstības, vides, lauksaimniecības un tirdzniecības jomā; aicina Komisiju apspriest kokmateriālu importa standartus turpmākajos divpusējos vai daudzpusējos ar tirdzniecību saistītos nolīgumos, lai nepieļautu, ka mazinās FLEGT rīcības plāna radītie sasniegumi kokmateriālu ieguves valstīs;

62. uzskata, ka FLEGT licencēšanas process papildina brīvprātīgu trešās personas veiktu sertifikāciju un ka tas ir īpaši izdevīgi mazākiem tirgus dalībniekiem, kuriem bieži ir grūtības iegūt sertifikāciju ar privātā sektora shēmu starpniecību;

63. aicina ES stiprināt starptautisko sadarbību, palielinot centienus galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO); aicina Komisiju izpētīt iespējas daudzpusējai, plurilaterālai vai divpusējai sadarbībai, tostarp sarunu paātrināšanai PTO par Vides preču nolīgumu ar tirdzniecības partneriem un citām importētājvalstīm, cīņā pret atmežošanu un klimata pārmaiņām, ko izraisa imports, vienlaikus saglabājot likumīgas tirdzniecības iespējas un stiprinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes lietošanu un labu pārvaldību trešās valstīs;64.  uzsver, ka visos jaunajos tirdzniecības nolīgumos, tostarp Mercosur un citos, ir jāiekļauj skaidras saistības cīņai pret atmežošanu;

65. aicina Komisiju izmantot Antidempinga regulas[19] jaunos noteikumus, kas attiecas uz vides un klimata politikas virzieniem;

66. prasa ES izveidot ciešāku saikni starp tirdzniecības un attīstības politikas virzieniem, cita starpā labāk īstenojot vispārējo tarifa preferenču shēmas (VPS+) noteikumus partnervalstīs; aicina Komisiju sadarbībā ar VPS+ saņēmējvalstīm izstrādāt mežsaimniecības pārvaldības rīcības plānus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valstis efektīvi īsteno savas saistības vides jomā.

67. uzsver, ka ārkārtas stāvoklis klimata jomā un bioloģiskās daudzveidības masveida zuduma sekas nopietni apdraud cilvēktiesības; prasa ES un Eiropas Ārējās darbības dienestam rūpīgi izvērtēt, kā to ārējā darbība vislabāk var veicināt holistisku un uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, kuras mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, atmežošanu un mežu degradāciju; prasa ES vairāk veicināt bioloģisko daudzveidību kā cilvēktiesības globālās bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada;

68. uzsver, ka ir svarīgi veicināt iekļaujošu partnerattiecību pieeju visos līmeņos ar trešām valstīm, lai turpinātu apkarot atmežošanu un mežu degradāciju, stiprinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes lietošanu un labu pārvaldību, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un pirmiedzīvotāju, mazo lauksaimnieku un vietējo kopienu tiesības; aicina Komisiju stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, sniedzot tehnisko palīdzību, apmainoties ar informāciju un labu praksi attiecībā uz mežu aizsargāšanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, aprites ekonomiku, ilgtspējīgu bioekonomiku, atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu viedu lauksaimniecību, agroekoloģiju un agromežsaimniecību, vienlaikus atzīstot privātā sektora ilgtspējas iniciatīvas, piemēram, taisnīgas tirdzniecības shēmas; uzstāj, ka Eiropas zaļā kursa ārējā dimensija būtu papildus jāstiprina, izmantojot apvienības un partnerības nolūkā risināt globālus problēmuzdevumus tādās jomās, kā, piemēram, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, vienlaikus veicinot partnervalstu sociālekonomisko attīstību;

69. atzinīgi vērtē Komisijas plānu nodrošināt, ka atmežošanas jautājums tiek iekļauts valstu un reģionālā līmeņa politiskajos dialogos ar partnervalstīm, un mudina Komisiju izstrādāt partnerības nolīgumus, kas ietver mežu un ekosistēmu aizsardzību, cilvēktiesību, jo īpaši pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp sieviešu, tiesību veicināšanu, kā arī atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un vides aktīvistu efektīvai līdzdalībai; uzsver, ka šādiem dialogiem būtu jānotiek ar visām ražotājvalstīm, tostarp attīstītajām valstīm;

70. atzinīgi vērtē Komisijas plānu atbalstīt partnervalstis tādu sistēmu izstrādē un īstenošanā, kuras var veicināt labāku mežu aizsardzību un apsaimniekošanu un zemes pārvaldību, tostarp attiecīgā gadījumā pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemes lietošanas tiesību atzīšanu, kā arī saistītos pārvaldības pasākumus, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām stratēģijas, un iesaka Komisijai iekļaut šo aspektu savās pārdomās un darbībās; norāda, ka šādām sistēmām būtu jāsniedz ieguldījums ne tikai iekšzemes vajadzību apmierināšanā, bet arī partnervalstu nacionāli noteiktajā devumā (NND) saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģijās un rīcības plānos (NBSAP) atbilstīgi Konvencijai par bioloģisko daudzveidību;

71. prasa ES sniegt atbalstu partnervalstīm, lai tās varētu īstenot pasākumus, kas palīdzēs tām veikt visus pasākumus, kurus ES varētu noteikt, lai novērstu atmežošanu ārvalstīs, un aicina pastiprināt sadarbību un veikt nepieciešamos un efektīvos pasākumus, lai novērstu ar atmežošanu un mežu degradāciju saistīto preču tirdzniecības novirzīšanu uz citiem pasaules reģioniem; aicina Komisiju nodrošināt, lai ES sniegtais atbalsts partnervalstu lauksaimniecības, infrastruktūras, izejvielu ieguves, pilsētu, piepilsētu un lauku politikai neveicina atmežošanu un meža degradāciju; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar gaidāmo kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) atbalstīt ES tehnisko un finansiālo mehānismu, kas stimulētu partneru centienus ilgtspējīgi izmantot, aizsargāt un atjaunot mežus, uzlabot ilgtspējīgu un no atmežošanas brīvu lauksaimniecisko ražošanu un novērst tādas izejvielu ieguves darbības, kurām ir negatīva ietekme uz mežiem;

72. prasa gaidāmajā NDICI stiprināt mežsaimniecības nozares nozīmi un pilnībā izmantot ārējo investīciju plāna un reģionālo finansējuma apvienošanas mehānismu potenciālu, lai piesaistītu privāto finansējumu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (no proaktīvas apmežošanas līdz mežu atjaunošanai un apmežošanai), ilgtspējīgam tūrismam un agromežsaimniecībai, kā arī iniciatīvām, ko uzņēmumi īstenojuši, lai nolūkā īstenot IAM no savām piegādes ķēdēm izskaustu produktus, kuru ražošana izraisa atmežošanu;

73. iesaka Komisijai un dalībvalstīm apzināt efektīvas metodes, lai ar citām valstīm kopīgotu inovatīvas un ilgtspējīgas ES prakses un zinātību aprites ekonomikas, ilgtspējīgas bioekonomikas, atjaunojamo energoresursu enerģijas, ilgtspējīgas viedās lauksaimniecības un citās attiecīgās jomās;

74. prasa Komisijai regulāri iesniegt ziņojumu par atmežošanas tendencēm un tādu teritoriju, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, piemēram, kūdrāju, izmantošanu trešās valstīs;

75. mudina īstenot atbalsta pasākumus nolūkā palielināt lauksaimniecības ražīgumu mērķa valstīs, lai samazinātu sociālo un ekonomisko spiedienu, kas saistīts ar atmežošanu un kūdrāju izmantošanu;

76. atbalsta Komisijas ieceri nozīmīgos starptautiskos forumos ES vārdā sekmēt stingru saistību un noteikumu pieņemšanu un īstenošanu, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju un atbalstītu mežu atjaunošanu; uzskata, ka ES ir jārāda piemērs; uzsver, ka, piemērojot mežu aizsardzības pasākumus, ir svarīgi ņemt vērā zinātību un praksi valsts, reģionālā un vietējā līmenī; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu pasludināt 2021.–2030. gadu par Ekosistēmu atjaunošanas desmitgadi; uzsver, ka šajā ANO desmitgadē ekosistēmu atjaunošana tiek uzskatīta par nozīmīgu dabā sakņotu risinājumu virzībā uz plaša IAM klāsta sasniegšanu;

77. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt mežu saglabāšanu, izveidojot, konsolidējot un efektīvi pārvaldot aizsargājamo teritoriju, tostarp meža teritoriju, piemēram, NaturAfrica 2030, tīklus, jo īpaši valstīs, kas ir lielākās kokmateriālu ražotājas; atzīst, ka tas arī veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un stiprinās ES pozīciju nākamajā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē;

78. atzinīgi vērtē Komisijas plānu stiprināt starptautisko sadarbību svarīgākajos starptautiskajos forumos attiecībā uz politiku un pasākumiem pasaules mežu aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai novērstu atmežošanu pasaulē; norāda, ka pašreizējā meža definīcija un mežu kategorijas, kā arī citi attiecīgie jēdzieni un principi, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un ko izmanto attiecīgās iestādes, piemēram, FAO, ir strikti tehniski un pilnībā neatspoguļo atšķirības starp mežu ekosistēmām; aicina Komisiju un dalībvalstis censties sadarboties šajos galvenajos starptautiskajos forumos, lai cita starpā saskaņotu izmantoto terminoloģiju, jēdzienus un statistiku (piemēram, neskarti meži un senmeži, plantācija, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, dabai tuva apsaimniekošana, piegādes ķēdes, kas neizraisa atmežošanu) un nodrošinātu pieņemto politikas virzienu un pasākumu saskaņotību;

79. aicina Komisiju atsākt sarunas par starptautisku mežu konvenciju, kas sniegtu ieguldījumu mežu apsaimniekošanā, saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā un nodrošinātu to daudzveidīgās un savstarpēji papildinošās funkcijas un izmantošanu, tostarp pasākumus mežu atjaunošanai, apmežošanai un mežu saglabāšanai; uzskata, ka šādā konvencijā būtu jāņem vērā pašreizējo un nākamo paaudžu sociālās, ekonomiskās, ekoloģiskās, kultūras un garīgās vajadzības un jāatzīst visu veidu mežu būtisko nozīmi ekoloģisko procesu un ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanā un pirmiedzīvotāju, to kopienu, citu kopienu un mežu iedzīvotāju identitātes, kultūras un tiesību atbalstīšanā;

80. aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski integrēt attīstības politikā un visās ieguldījumu un atbalsta programmās, kas paredzētas ražotājvalstīm, noteikumus par atmežošanu un mežu degradāciju, kā arī par citu dabisko ekosistēmu degradāciju, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un cilvēktiesību pārkāpumiem un apsvērt iespēju noteikt, ka ieguldījumi un atbalsts ir atkarīgi no šo aspektu ievērošanas;

81. atzīst, ka starptautiskas sistēmas, piemēram, VGGT, ir būtiskas, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un starptautiski atzītus labas prakses standartus atbildīgai zemes lietošanas pārvaldībai; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu un izmantošanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī; uzsver – lai nodrošinātu atbilstību VGGT, ir vajadzīga efektīva neatkarīga uzraudzība un izpilde, tostarp atbilstīgi strīdu izšķiršanas un sūdzību izskatīšanas mehānismi;

82. prasa stiprināt ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) sadarbību, lai risinātu aizvien pieaugošo atmežošanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, izstrādājot rīcības plānus, kuru mērķis ir uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu, ņemot vērā atmežošanas cēloņus gan meža nozarē, gan ārpus tās un atzīstot tropu kokmateriālu nozīmi to ĀKK valstu tautsaimniecībās, kuru mežos šādu koksni iegūst;

83. mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt konsekvenci starp politikas virzieniem saskaņā ar politikas saskaņotības attīstībai principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā;

84. atzīst un atbalsta FAO secinājumus par to, ka pasaules mērogā ilgtspējīga zemes izmantošana ir svarīga cīņā pret nabadzību;

85. norāda, ka meži sniedz būtisku ieguldījumu pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, nodrošina iztikas un uztura līdzekļus jaunattīstības valstīs un ir svarīgs ienākumu avots vietējām kopienām; atgādina, ka virzība uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu būtu jāīsteno vienlaikus kā Programmas 2030. gadam pamatelementi;

86. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

PASKAIDROJUMS

Meži aizņem aptuveni 30 % no sauszemes teritorijas un veido 80 % no bioloģiskās daudzveidības. Šis fakts pats par sevi var būt pietiekams, lai pamatotu vajadzību tos aizsargāt. Tomēr šis iemeslu saraksts nepavisam nav izsmeļošs. Mežiem ir būtiska sociālā, kultūras un garīgā vērtība un vienlaikus tie pilda daudzas funkcijas, sākot no produktīvām līdz vienlīdz svarīgām neproduktīvām –– vides un sociālām funkcijām. Cita starpā meži regulē ūdens aprites ciklu, uzlabo gaisa kvalitāti un absorbē oglekļa dioksīdu. Tie ir arī daudzu sugu, tostarp daudzu apdraudēto sugu, dzīvotnes un mājvieta daudzām vietējām kopienām, tostarp pirmiedzīvotājiem. Pēdējās desmitgadēs nepārtraukti pieaug spiediens izmantot mežu neproduktīvās funkcijas un visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc autentiskas savvaļas dabas. Šīs faktoru kombinācijas rezultātā stingra mežu aizsardzība ir kļuvusi par vienu no pasaules sabiedrības prioritātēm.

 

Pašlaik mežu veidu daudzveidība ir vēl nepieredzēta –– no vietējiem tropu mežiem un piekrastes mangrovju audzēm līdz mērenā klimata joslas mežiem un subarktiskajiem boreālajiem mežiem. Apsverot tādu tiesību aktu turpmāku izstrādi, kuru mērķis ir labāk aizsargāt pasaules mežus, daudzveidība ir viens no galvenajiem aspektiem, kas vienmēr jāpatur prātā. Pieņemtajiem risinājumiem ir noteikti jāatspoguļo šī daudzveidība. Būtu gandrīz neiespējami rast vienu universālu risinājumu visu veidu mežaudzēm. Ar šo situāciju ir saistīts viens samērā negatīvs novērojums, proti, spiediens uz mežiem dažādās ģeogrāfiskajās zonās palielinās, izraisot šo mežu pakāpenisku degradāciju un bieži vien to izzušanu. Laikposmā no 1990. līdz 2016. gadam vien pasaule cilvēku darbības dēļ zaudēja 1,3 miljonus kvadrātkilometru meža –– katru stundu izzūd meži 800 futbola laukumu platībā. Komisijas mērķis, kas noteikts paziņojumā par atmežošanu (COM(2008)645 final), proti, līdz 2020. gadam par 50 % samazināt tropu mežu bruto zudumu, gandrīz noteikti netiks sasniegts. Tajā pašā laikā mūsu attiecības ar mežiem var uzskatīt par cilvēces kultūras brieduma atspoguļojumu.

 

Liela apjoma atmežošana un mežu degradācija lielākoties notiek tropu mežos. Piemēram, mangrovju meži plešas gar vairāk nekā 75 % tropu piekrastes, bet pašlaik vairāk nekā puse no tiem ir iznīcināti, galvenokārt būvniecības, akvakultūras, piesārņojuma un neilgtspējīgas lauksaimniecības dēļ. Amazones baseina meži to lieluma dēļ ir viena no prioritātēm pasaules mežu aizsardzībā. Tie ir pakļauti lielam spiedienam, jo Brazīlijas valdība faktiski atbalsta mežu izciršanu un apzināti meža ugunsgrēki 2019. gadā pieauga par 50 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Liela daļa teritorijas, ko tradicionāli apdzīvo pirmiedzīvotāji, ir tropu meži. Pirmiedzīvotājiem pieder vai tie apsaimnieko 35 % vietējo un jo īpaši tropisko mežu. Tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka atmežošanas rādītāji vietējās teritorijās ar iedibinātām zemes lietošanas sistēmām ir divas līdz trīs reizes zemāki nekā ārpus šīm teritorijām[20].

 

Ņemot vērā vietējo tropu mežu būtisko pozitīvo lomu, būtu arī jāuzsver, ka no jauna stādītie meži nevar pilnībā aizstāt vietējos mežus, kuriem ir liels oglekļa uzkrājums un kuriem raksturīgs ievērojams vecums, unikālas ekoloģiskās īpašības un augstākais bioloģiskās daudzveidības līmenis. Turklāt daudzos gadījumos iznīcinātos vietējos mežus nav iespējams atjaunot. Kā piemēru var norādīt iepriekš minētos mangrovju mežus.

 

Tomēr, neraugoties uz satraucošo problēmu mērogu attiecībā uz mežiem ārpus Eiropas, jāuzsver, ka arī mežu stāvoklis Eiropas Savienībā nav apmierinošs un, neraugoties uz pieaugošo sabiedrības spiedienu izmantot mežu neproduktīvās funkcijas, to kvalitāte ilgtermiņā pasliktinās. Eiropas meži nav pasargāti no pamatproblēmām, kas mežiem ir kopīgas visā pasaulē, proti, atmežošanu un nelikumīgu mežizstrādi. Arī veids, kādā tie tiek apsaimniekoti, ir neapmierinošs daudzviet Eiropā[21].

 

Kā minēts iepriekš, meži ir daudzu apdraudēto sugu, tostarp visvairāk apdraudēto sugu, dzīvotnes. Līdz ar to atmežošana ir viens no galvenajiem cēloņiem bioloģiskās daudzveidības izzušanai pasaulē, kas pašlaik attīstās vēl nepieredzētā tempā[22]. Tādējādi pasaule zaudē ne tikai augu sugas, bet arī satraucoši lielu skaitu dzīvnieku sugu, no kurām dažas, kas bieži vien dzīvo tropu mežos, cilvēki ir iznīcinājuši, pirms tās būtu bijis iespējams atklāt un tām varētu piešķirt nosaukumu. Tropu mežu augi, kas veido tikai 7 % no pasaules veģetācijas, ir sava veida aptieka pasaulei; vairāk nekā ceturtā daļa moderno zāļu, kuru vērtība ir EUR 100 miljardi gadā, nāk no tropu mežu augiem. Tajā pašā laikā bioloģiskās daudzveidības izzušana neaprobežojas tikai ar sugām, kas tieši saistītas ar mežiem. Kā piemēru var norādīt iepriekš minētos mangrovju mežus, kuriem ir svarīga nozīme koraļļu rifu aizsardzībā, jo tie uztver barības vielas un nogulsnes un nodrošina aizsardzību pret termisko un fotooksidatīvo stresu.

 

Lielu daļu no iegūtajiem kokmateriāliem izmanto kā kurināmo, un malka ir vissvarīgākais mežsaimniecības produkts daudzās jaunattīstības valstīs; piemēram, Subsahāras Āfrikā 80 % iedzīvotāju ēdiena gatavošanai kā kurināmo joprojām izmanto malku. Tajā pašā laikā sagaidāms, ka pieprasījums pēc malkas palielināsies un līdz 2030. gadam no šā kurināmā avota būs atkarīgi 2,8 miljardi cilvēku salīdzinājumā ar pašreizējiem 2 miljardiem. Tomēr teritorijas, kas ir visneaizsargātākās pret atmežošanu, vienlaikus ir teritorijas, kurās ir vislielākais saules gaismas stundu skaits gadā, tādējādi nodrošinot iespējas pakāpeniski pāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

 

Īpaši būtiska nozīme ir arī atmežošanas ietekmei uz klimata pārmaiņām. Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no zemes izmantošanas un izmaiņām zemes izmantojumā, jo īpaši saistībā ar atmežošanu, veido gandrīz 12 % no kopējām emisijām, un līdz ar to tās ir otrs nozīmīgākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilo kurināmo sadedzināšanas. Papildus mežizstrādei galvenais atmežošanas iemesls ir  lauksaimnieciskā darbība atmežotā zemē. Lauksaimniecība ir cēlonis 80 % mežu izciršanai visā pasaulē, no kuriem 48 % ir saistīti ar naturālo lauksaimniecību un 32 % –– ar komerciālo lauksaimniecību; citi atmežošanas iemesli ir mežizstrāde (14 %), kokogļu ražošana (5 %), pilsētu paplašināšana, infrastruktūras attīstība un izejvielu ieguve. Turklāt jau esošā lauksaimniecības zeme bieži vien tiek apsaimniekota nepiemērotā veidā, kā rezultātā pasliktinās augsnes auglība un tiek veicināta atmežošana, lai radītu jaunas platības lauksaimnieciskai darbībai. Eiropas Savienība kā importētāja ir tieši iesaistīta starptautiskajā tirdzniecībā ar produktiem, kas ražoti, izraisot atmežošanu, piemēram, palmu eļļu, gaļu, soju, kakao, kukurūzu, koksni un gumiju, tostarp pārstrādātu produktu vai pakalpojumu veidā, un ES šo produktu patēriņa daļa pasaulē sasniedz 10 %.

 

Apsverot, kādam vajadzētu būt meža aizsardzības virzienam nākotnē, nevar neņemt vērā produktīvo funkciju, ko patlaban veic meži. Tādēļ būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgākiem lauksaimnieciskās darbības veidiem. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo neilgtspējīgo meža zemes izmantošanas veidu, kas izraisa atmežošanu un mežu degradāciju, ir jāmeklē alternatīvi iztikas līdzekļi tiem, kuru iztikas nodrošināšana ir atkarīga no mežiem vai lauksaimniecības zemes, kas bieži vien izplešas mežos. Ņemot vērā arvien biežākos galvenokārt attīstīto valstu iedzīvotāju aicinājumus palielināt mežu neproduktīvu izmantošanu, ir iespējams radīt pozitīvu ekonomisko impulsu šajā virzienā, atbalstot un turpinot attīstīt dabu saudzējošu tūrismu, kas arī radītu alternatīvus veidus, kā nodrošināt iztiku meža teritorijās. Pašlaik meži ir iztikas un ienākumu avots aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju, un mežu iznīcināšana nopietni ietekmē visneaizsargātāko cilvēku, tostarp pirmiedzīvotāju, kas ir ļoti atkarīgi no mežu ekosistēmām, iztiku. Turklāt, aizsargājot esošos mežus un ilgtspējīgi palielinot meža segumu, var nodrošināt iztiku un palielināt ienākumus vietējām kopienām un attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku. Šajā ziņā meži ir daudzsološa videi draudzīga ekonomikas nozare, kas var radīt 10–16 miljonus ilgtspējīgu un pienācīgu darbvietu visā pasaulē. Jāņem vērā arī sieviešu īpašā loma mežu aizsardzībā[23]. Lai gan mežu degradācija kaitē visām kopienām, kas ir atkarīgas no mežiem, ar mežu saistīto resursu zudums parasti ir īpaši apgrūtinošs sievietēm, kuras izmanto šos resursus, lai rūpētos par savām ģimenēm.

 

Daudzās valstīs atmežošana ir saistīta arī ar atbilstošas politikas (piemēram, zemes izmantošanas plānošanas) trūkumu, neskaidrām īpašumtiesību attiecībām un citām tiesībām uz zemi, sliktu pārvaldību un tiesībaizsardzību, nelikumīgām darbībām un nepietiekamiem ieguldījumiem ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā. 86 % pasaules mežu pieder valstīm, bet praksē aptuveni 60 % zemes un resursu visā pasaulē tiek apsaimniekoti, pamatojoties uz paražu tiesību normām, no kurām oficiāli atzīta ir mazāk nekā piektdaļa. Piemēroti administratīvie un juridiskie instrumenti, proti, stratēģiskie instrumenti, piemēram, teritoriālā aizsardzība, kuras mērķis ir saglabāt integritāti un novērst teritorijas sadrumstalotību un mežu apsaimniekošanas neilgtspējīgas formas, ir priekšnoteikums mežu dabisko funkciju saglabāšanai.

 

Mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikācijas shēmām arī varētu būt svarīga pozitīva loma mežu ekonomiskās izmantošanas racionalizēšanā, ja to galvenais mērķis ir cīnīties pret atmežošanu, nevis kalpot bieži vien konfliktējošām komerciālām un citām interesēm. Šajā sakarībā diemžēl jānorāda, ka pašreizējie sertifikācijas veidi bieži vien ir neveiksmīgi un neatbilst noteiktajiem mērķiem[24].

Šā ziņojuma sagatavošanas sākumpunkts bija Komisijas paziņojums COM(2019)352 final. Šajā dokumentā cita starpā ir izklāstītas piecas prioritātes ES rīcības pastiprināšanai, lai aizsargātu un atjaunotu pasaules mežus. Lai gan šo paziņojumu var uzskatīt par labu pirmo soli, jāatzīmē, ka dokuments kopumā nav pietiekami vērienīgs un dažos izvirzītajos priekšlikumos tas bieži vien ir pārāk abstrakts, ņemot vērā mežu funkciju nozīmi un nepieciešamību tos efektīvi aizsargāt.

 

Apzinot problēmas un pēc tam veicot atbilstošus pasākumus pasaules mežu aizsardzībai, sākotnējos apsvērumos ir jāiekļauj mērķis uzlabot un saskaņot attiecīgo terminu definīcijas. Pašreizējās definīcijas, ko pieņēmušas attiecīgās starptautiskās meža apsaimniekošanas struktūras, neraugoties uz iepriekš minēto būtisko atšķirību starp vietējiem mežiem un atjaunotajiem mežiem, bieži vien ir tikai tehniskas un pietiekami neaptver atšķirību starp vietējo mežu, atjaunoto mežu un tādējādi arī meža plantāciju. Galu galā tas var radīt ļoti nozīmīgus izkropļojumus attiecībā uz platību un citiem datiem par mežiem atsevišķās teritorijās, un tas var kavēt piemērotu un efektīvu koriģējošu darbību veikšanu. Eiropas Savienības meža un meža ekoloģijas ekspertu prasmes, tās rīcībā esošie finanšu resursi un starptautiskā ietekme ļauj ES uzņemties nozīmīgu un pozitīvu lomu pasaules mežu aizsardzībā. Šajā ziņojuma projektā ir mēģināts ņemt vērā visus šos aspektus.

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (15.6.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES lomu pasaules mežu aizsargāšanā un atjaunošanā

(2019/2156(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Hildegard Bentele

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. prasa ES palielināt ieguldījumus pētniecības un inovācijas programmās, lai stiprinātu klimatnoturīgu lauksaimniecību, ilgtspējīgu intensifikāciju un kultūraugu dažādošanu, agroekoloģiju, agromežsaimniecību un dabā balstītus risinājumus saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un secinājumiem, kas izklāstīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi; vienlīdz uzsver, ka ir jāiegulda uz kopienu balstītā mežu apsaimniekošanā; prasa, lai ES censtos samazināt atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas, atjaunot izpostītos mežus un izbeigt nelikumīgu mežizstrādi un apstrādātas zemes paplašināšanu uz mežu un dabisko ekosistēmu rēķina, vienlaikus uzlabojot iztikas iespējas un pārtikas nodrošinājumu un sniedzot ilgtspējīgas sociālekonomiskās iespējas arvien lielākam iedzīvotāju skaitam; atgādina, ka no jauna stādīti meži nevar aizstāt pirmatnējos mežus un to spēju sekvestrēt un uzglabāt papildu oglekļa dioksīdu; tāpēc uzsver, cik būtiska ir proaktīva apmežošana, risinot duālo globālo klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma krīzi, kā arī uzsver mežu stādīšanas un atjaunošanas nozīmi, lai palielinātu kokaugiem klātās platības un reģenerētu augsni nolūkā panākt klimatneitralitāti, kā norādīts ilgtspējīgas attīstības 15. mērķī (IAM);

2. uzsver, ka ar ES sadarbības pasākumiem būtu jācenšas risināt atmežošanas pamatcēloņus, tādus kā korupcija, vāja pārvaldība un nepilnības iestāžu darbībā, pilsoniskās sabiedrības ierobežošana, kvalificēta personāla un mežu definēšanas trūkums, noziegumi pret mežiem un nesodāmība, kā arī zemes īpašumtiesību nestabilitāte, kas ir galvenie cēloņi tādiem pārkāpumiem kā nelikumīga mežizstrāde, krāpšana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un cilvēktiesību neievērošana; uzsver, ka līdzekļu devēju iniciatīvu un lauksaimniecības un mežsaimniecības programmu pamatā vajadzētu būt ilgtspējīgai zemes izmantošanas plānošanai, lai nodrošinātu no meža atkarīgo kopienu un pirmiedzīvotāju zemes īpašumtiesības;

3. atzīst, ka starptautiskas sistēmas, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Brīvprātīgās pamatnostādnes par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību (VGGT) ir būtiskas, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un starptautiski atzītus labas prakses standartus zemes īpašumtiesību atbildīgai pārvaldībai; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu un izmantošanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī; uzsver – lai nodrošinātu atbilstību VGGT ir vajadzīga efektīva neatkarīga uzraudzība un izpildes panākšana, tostarp atbilstīgi strīdu izšķiršanas un sūdzību izskatīšanas mehānismi;

4. norāda, ka atmežošanas un meža postījumu palielināšanās kaitē ne tikai ilgtspējīgai mežsaimniecībai un bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi un tiesības, piemēram, saistībā ar pārmitināšanu vai zemes pamešanu, ja netiek ievērotas tiesības uz zemi vai darba tiesības;

5. uzsver, ka IPCC īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi skaidri uzsvērta tradicionālo zināšanu, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu izšķirīgā loma pasaules zemes un mežu pārvaldībā un aizsardzībā, kā arī nozīme, kāda ir kopienu īpašumtiesību uz zemi nodrošināšanai, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām; atgādina, ka šīs grupas kopā ar vides un cilvēktiesību aizstāvjiem savos centienos aizsargāt mežus, zemi un vidi aizvien biežāk tiek pakļautas draudiem un iebiedēšanai, kā arī tiek pārkāptas viņu cilvēktiesības;

6. atgādina, ka pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām, mazajiem lauksaimniekiem un sievietēm ir nepieciešamās zināšanas par mežiem, kā arī šīs grupas lielā mērā paļaujas uz tām; prasa ES nodrošināt, ka šo grupu zemes īpašumtiesības un cilvēktiesības tiek atzītas par sociālā taisnīguma lietu saskaņā ar FAO VGGT, ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju Nr. 169, kā arī nodrošināt šo grupu efektīvu līdzdalību to ES attīstības programmu izstrādē un īstenošanā, kas ietekmē šīs grupas, un mežu aizsardzības pasākumu izpildē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmas; turklāt prasa ES palielināt brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu pārredzamību un pārskatatbildību;

7. uzsver, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir būtiska loma meža ekosistēmu aizsardzībā; tomēr ar bažām norāda, ka dabas resursu pārvaldības procesā sievietes netiek iekļautas un viņām netiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas būtu jāatspoguļo ES rīcības plānā;

8. vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir atbalstīt mazos un vidējos mežsaimniecības uzņēmumus ar zināšanu pārnesi un tehnisku un finansiālu palīdzību un apmācību;

9. norāda, ka ES ir plašas zināšanas ilgtspējīgas energoapgādes jomā un ka, izmantojot pētniecību un sadarbību, tai būtu valstīm, kuras visvairāk cietušas no atmežošanas, jādara pieejamas un jānodod zināšanas, lai sasniegtu Programmā 2030. gadam izklāstītos ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas mērķus;

10. prasa gaidāmajā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) nostiprināt mežsaimniecības nozari un pilnībā izmantot ārējo investīciju plāna un reģionālo finansējuma apvienošanas mehānismu potenciālu, lai piesaistītu privāto finansējumu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (no proaktīvas apmežošanas līdz mežu atjaunošanai un mežu stādīšanai), ilgtspējīgam tūrismam un agromežsaimniecībai, kā arī iniciatīvām, ko uzņēmumi īstenojuši, lai nolūkā sasniegt IAM no savām piegādes ķēdēm izskaustu atmežojošus produktus; aicina privāto sektoru aktīvāk rīkoties cīņā pret atmežošanu savās piegādes ķēdēs un ieguldījumos, nekavējoties izpildot savas nulles atmežošanas saistības un nodrošinot pilnīgu pārredzamību pār šo saistību izpildi; aicina Komisiju savā ārējo investīciju plānā nodrošināt FAO VGGT efektīvu īstenošanu;

11. uzsver mežu ārstniecisko funkciju ļoti urbanizētās Eiropas sabiedrībās, kā arī pilsētu mežu un koku aizvien lielāko nozīmi, kam ir tieša pozitīva ietekme uz cilvēku veselību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti; uzsver, ka meži veicina arī pasaules lauku teritoriju sociālekonomisko attīstību, tostarp ar resursu sadali nabadzīgākajām teritorijām, pateicoties mežrūpniecībai, ar mežu nesaistītiem produktiem un ekotūrismam;

12. aicina ES, cenšoties palielināt ilgtspējīgu finansējumu, saistībā ar Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas[25] (NFRD) pārskatīšanu stiprināt savus standartus un prasīt uzņēmumiem obligāti atklāt informāciju, kas saistīta ar atmežojošu preču ražošanu vai apstrādi;

13. prasa ES savā sadarbībā ar jaunattīstības valstīm īpašu uzmanību pievērst mežiem piekrastes teritorijās, piemēram, mangrovju mežiem, ko īpaši ietekmē klimata pārmaiņas un cilvēka darbība un kas ir lieliska iespēja īstenot saglabāšanas, pielāgošanās un ietekmes mazināšanas rīcībpolitikas;

14. uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un klimata pārmaiņu mazināšana ir jomas, kuras nebūt neatbalsta viena otru automātiski; prasa pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu[26] (RED II), lai tā atbilstu ES starptautiskajām saistībām saskaņā ar Programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas inter alia ietvertu sociālās ilgtspējības kritēriju ieviešanu un ņemtu vērā zemes sagrābšanas riskus; šajā sakarībā uzsver, ka RED II būtu jāatbilst starptautiskajiem īpašumtiesību standartiem, proti, SDO konvencijai Nr. 169 un FAO VGGT;

15. prasa ES arī turpmāk pasaulē uzņemties vadošo lomu centienos izstrādāt un īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas, lai ierobežotu atmežošanu un mežu degradāciju, veicinātu mežu atjaunošanu un nodrošinātu, ka ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā panāktais progress tiek noturēts saistībā ar Parīzes nolīgumu un IAM;

16. mudina ES atmežošanas, mežu degradācijas un dabisko ekosistēmu iznīcināšanas problēmu apspriest divpusējos un reģionālos dialogos ar partnervalstīm, lai mudinātu tās iekļaut mežus un ar tiem saistītus pārvaldības pasākumus, piemēram, seku mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas, savos nacionāli noteiktajos devumos (NND) saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī nacionālajās bioloģiskās daudzveidības stratēģijās un rīcības plānos (NBSAP) saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, strādāt pie starptautiski saistošām meža aizsardzības shēmām un panākt saskaņu ar starptautiskām iniciatīvām;

17. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt piegādes ķēdes ilgtspēju un pārredzamību; atgādina, ka ar brīvprātīgiem pasākumiem un sertifikācijas shēmām vien nepietiek, lai apturētu atmežošanu; prasa pieņemt ES tiesisko regulējumu, kura pamatā būtu obligāta pienācīga pārbaude atmežojošu preču piegādes ķēdēs, pamatojoties uz spēkā esošo tiesību aktu piemērošanā gūto pieredzi, lai novērstu, risinātu un mazinātu atmežošanu un cilvēktiesību pārkāpumus un integrētu mazo lauksaimnieku produktus ilgtspējīgās piegādes ķēdēs, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus nolūkā izvairīties no ienākumu zuduma jaunattīstības valstīs un negodīgas konkurences; uzsver, ka šāds tiesiskais regulējums būtu jāpiemēro visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem un jāpapildina ar stingru izpildes mehānismu, tostarp efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām par noteikumu neievērošanu; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šis jaunais tiesiskais regulējums neradītu pārmērīgu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); aicina Komisiju popularizēt šādu tiesisko regulējumu starptautiskā līmenī saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; ir pārliecināts, ka ar ES meža stratēģiju būtu jāveicina paraugprakse un jāapmainās ar to un rezultātiem meža nozarē, kā arī jāuzlabo dalībvalstu sadarbība;

18. mudina ES sniegt palīdzību atmežošanas un nelikumīgu darbību uzraudzības pastiprināšanai;

19. prasa ES nodrošināt, ka rīcībpolitikas visās jomās atbilst ES saistībām aizsargāt un atjaunot mežus, vienlaikus integrējot bioloģiskās daudzveidības mērķus, un ka globālās piegādes ķēdes un finanšu plūsmas veicina likumīgu, ilgtspējīgu un neatmežojošu ražošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus; atgādina, cik svarīgi ir tirdzniecības nolīgumos iekļaut stingras, saskaņotas un izpildāmas ilgtspējas sadaļas, kā arī efektīvi īstenot daudzpusējos nolīgumus vides un klimata jomā; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu, veicot ilgtspējas ietekmes novērtējumus un citus relevantus novērtējumus, kam pamatā būtu pārliecinoši dati un izvērtēšanas metodika; mudina Komisiju iekļaut saistošus un izpildāmus noteikumus, ar ko apturētu nelikumīgu mežizstrādi, atmežošanu, mežu degradāciju un cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošinātu atbildīgu uzņēmējdarbību, tostarp paredzot noteikumus, kas garantētu pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu un no meža atkarīgo kopienu un pirmiedzīvotāju zemes īpašumtiesību atzīšanu, kā arī saistošus mehānismus, lai pārraudzītu šo noteikumu efektīvu īstenošanu un tiesības uz kompensāciju, jo īpaši nodrošinot pieejamu sūdzību mehānismu; prasa ES pievērsties atmežojošu preču tirdzniecības jautājumam, izmantojot jaunas divpusējas partnerības ar ražotājvalstīm un pamatojoties uz pieredzi, kas gūta FLEGT BPN piemērošanā, un uzskata, ka šajā ziņā drīzs progress iespējams saistībā ar kakao;

20. prasa stiprināt ES un ĀKK sadarbību, lai risinātu aizvien lielāko atmežošanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, izstrādājot rīcības plānus, kuru mērķis ir uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu, ņemot vērā atmežošanas cēloņus gan meža nozarē, gan ārpus tās un atzīstot tropu kokmateriālu nozīmi to ĀKK valstu tautsaimniecībās, kuru mežos šādu koksni iegūst;

21. aicina Komisiju brīvās tirdzniecības nolīgumu obligāto korupcijas apkarošanas noteikumu darbības jomā iekļaut nelikumīgas mežsaimniecības prakses veidus, tādus kā pārmērīgi zemu koksnes cenu noteikšana koncesijās, aizsargājamu koku izciršana, meža produktu pārrobežu kontrabanda, nelikumīga mežizstrāde un meža izejmateriālu pārstrāde bez licences;

22. uzsver saikni starp veselību, vidi un klimata pārmaiņām; uzsver, ka vairāki zinātniskie pētījumi pierāda savstarpēju saikni starp bioloģiskās daudzveidības zudumu un pandēmiju, jo īpaši zoonozes slimību, rašanos, kas saistīts ar atmežošanu un dabisko dzīvotņu degradāciju; prasa ES zaļā kursa ārējās dimensijas ietvaros palielināt tehnisko palīdzību un informācijas un paraugprakses apmaiņu ar trešām valstīm ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar starptautiskām organizācijām, tādām kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) un FAO, lai nākotnē novērstu veselības krīžu un pandēmiju izplatīšanos;

23. atgādina, ka aptuveni 2,6 miljardi cilvēku visā pasaulē ēdiena gatavošanai izmanto tradicionālo biomasu, galvenokārt koksni un kokogles, un trim ceturtdaļām šo cilvēku nav pieejamas efektīvas krāsnis; prasa ES sniegt drīzāku un lielāku atbalstu trešām valstīm, lai tās varētu pāriet uz ilgtspējīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem un līdz ar to samazināt spiedienu uz atmežošanu, ko rada koksnes kurināmā izmantošana; mudina veikt pasākumus, ar ko vajadzības gadījumā palielinātu mežu segumu un citas kokaugiem klātas zemes; aicina Komisiju risināt problēmas, ko rada pieaugošais pieprasījums pēc koksnes materiāliem, enerģijas un bioekonomikas, un izstrādāt ES kritērijus ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ar konkrētiem kritērijiem un robežvērtībām, kā arī veicināt proaktīvu apmežošanu kā efektīvu risinājumu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmai;

24. norāda, ka Komisijas bioekonomikas stratēģija, kas lielā mērā balstās uz biomasas izmantošanu, rada jaunas problēmas mežu aizsardzības un atjaunošanas jomā; uzsver, ka pieaugošā koksnes izmantošana biodegvielai un bioenerģijai rada spiedienu uz pasaules mežiem, un ir nobažījies, ka aizvien lielākais pieprasījums pēc bioenerģijas produktiem, ja tas netiks pienācīgi monitorēts, varētu novest pie neilgtspējīgas prakses; atkārtoti norāda, ka ES bioenerģijas politikai būtu jāatbilst stingriem vides un sociālajiem kritērijiem, un uzsver, ka ir jāievieš stingrāki meža biomasas kritēriji, lai novērstu atmežošanu ārvalstīs; tādēļ mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt rīcībpolitiku konsekvenci saskaņā ar politikas saskaņotības attīstībai (PCD) principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā;

25. norāda, ka meži sniedz būtisku ieguldījumu pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, nodrošina iztikas un uztura līdzekļus jaunattīstības valstīs un ir svarīgs ienākumu avots vietējām kopienām; atgādina, ka virzība uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu būtu jāīsteno vienlaikus kā Programmas 2030. gadam pamatelementi;

26. atgādina, ka aptuveni 80 % no globālās atmežošanas izraisa lauksaimniecības zemes paplašināšana, ko pasliktina arī citas ar alternatīvu zemes izmantošanu saistītas likumīgas darbības, jo īpaši liellopu audzēšana, kalnrūpniecība un urbumi, un ka ES patēriņš ir aptuveni 10 % no globālās atmežošanas īpatsvara, jo ES ir ļoti atkarīga no proteīnaugu lopbarības un lauksaimniecības preču importa, jo īpaši tādu preču importa kā palmu eļļa, gaļa, soja, kakao, kukurūza, koksne un gumija; prasa ieviest stingrākus ilgtspējas kritērijus lopbarības importam, lai nodrošinātu, ka trešās valstīs proteīnaugu audzēšana notiek ilgtspējīgi, nekaitējot videi vai sociālajām struktūrām; aicina Komisiju pievērsties problēmai, ko rada liela mēroga atmežošana un mežu degradācija saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādiem kā gaļa, piena produkti un olas, un aicina samazināt atmežojošu preču patēriņu ES;

27. prasa Komisijai un dalībvalstīm turēties pie apņemšanās cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi un nelikumīgu kokmateriālu un atmežojošu preču tirdzniecību; prasa ES nodrošināt kokmateriālu un koka izstrādājumu izsekojamību visā piegādes ķēdē un integrēt mežu diplomātiju savā klimata politikā, lai mudinātu valstis, kas lielos daudzumos pārstrādā un/vai importē tropu kokmateriālus, pieņemt efektīvus tiesību aktus, ar ko aizliedz nelikumīgi iegūtas koksnes importu;

28. aicina Komisiju paplašināt Copernicus REDD+ satelītsistēmas izmantošanu, lai sadarbībā ar jaunattīstības valstīm atbalstītu globālo mežu riska un atmežošanas monitoringu un stiprinātu centienus novērst savvaļas ugunsgrēkus un sagatavotību tiem, sadarbojoties ar jaunattīstības valstīm tādās jomās kā agrīnās brīdināšanas instrumenti, noturība pret katastrofām, riska mazināšanas pasākumi, inovācija, digitalizācija un zināšanu nodošana; šajā kontekstā aicina Komisiju sadarboties ar privāto sektoru un citiem attīstības dalībniekiem, lai izvērtētu iespējas ieviest jaunus katastrofu riska finansēšanas un apdrošināšanas risinājumus saistībā ar katastrofāliem notikumiem, kas skar mežu teritorijas.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	15.6.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Udo Bullmann, Catherine Chabaud, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Erik Marquardt, Norbert Neuser, Janina Ochojska, Jan-Christoph Oetjen, Michèle Rivasi, Marc Tarabella, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Bernhard Zimniok
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Barry Andrews, Marlene Mortler, Patrizia Toia

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24	+
EPP	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Janina Ochojska, Tomas Tobé, Marlene Mortler
S&D	Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Norbert Neuser, Marc Tarabella, Patrizia Toia
RENEW	Catherine Chabaud, Charles Goerens, Jan-Christoph Oetjen, Barry Andrews
ID	Dominique Bilde, Gianna Gancia
GREENS/EFA	Pierrette Herzberger-Fofana, Erik Marquardt, Michèle Rivasi
ECR	Beata Kempa
GUE/NGL	Miguel Urbán Crespo
NI	Antoni Comín i Oliveres

 

1	-
ID	Bernhard Zimniok

 

1	0
ECR	Ryszard Czarnecki

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (27.5.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā

(2019/2156(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Karin Karlsbro

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (BPN) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) mērķis ir ieviest tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka visi no partnervalstīm Eiropas Savienībā importētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, uz kuriem attiecas BPN, ir ražoti likumīgi; uzsver, ka BPN parasti ir paredzēti tam, lai veicinātu sistemātiskas izmaiņas mežsaimniecības nozarē nolūkā attīstīt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izskaust nelikumīgu mežizstrādi un atbalstīt centienus visā pasaulē apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; uzsver, ka BPN nodrošina svarīgu tiesisko regulējumu gan ES, gan tās partnervalstīm, un tas ir iespējams, pateicoties iesaistīto valstu labai sadarbībai un apņēmībai;

2. atzinīgi vērtē panākto progresu, izmantojot FLEGT BPN, un pastiprināto dialogu starp valdībām, nozari un pilsonisko sabiedrību vairākās valstīs, kas ir BPN procesa rezultāts; norāda, ka līdz šim BPN ar ES ir ratificējušas septiņas valstis (Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Gana, Indonēzija, Libērija, Kongo Republika un Vjetnama), no kurām Indonēzija ir pirmā un līdz šim vienīgā BPN partnere ar FLEGT licenci kopš 2016. gada, un ka ES ir pabeigusi sarunas un parafējusi BPN ar Hondurasu un Gajānu, savukārt sarunas turpinās ar sešām citām valstīm (Kotdivuāru, Kongo Demokrātisko Republiku, Gabonu, Laosu, Taizemi un Malaiziju); uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar šīm valstīm, un ka būtu jāveicina jaunu BPN noslēgšana ar citiem partneriem; ir pārliecināts, ka ES būtu jāturpina sadarboties ar FLEGT BPN valstīm, lai šī iniciatīva joprojām būtu pievilcīga alternatīva eksporta tirgiem ar mazāk stingriem vides standartiem; atzīst FLEGT regulas un ES Kokmateriālu regulas nozīmi, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes nonākšanu ES tirgos; prasa ES palielināt FLEGT finansējumu; atzinīgi vērtē gaidāmo FLEGT regulas un ES Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, ko veiks Komisija, kas ir arī iespēja stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu;

3. uzsver, ka vēl vairāk jāuzlabo ES Kokmateriālu regulas īstenošana un izpilde, lai vislabākajā veidā saglabātu ilgtspējīgu tirdzniecību ar importētiem un iekšzemē ražotiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem; atkārtoti prasa, lai pie ES robežām rūpīgāk tiktu pārbaudīti importētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi nolūkā nodrošināt, ka importētie izstrādājumi patiešām atbilst kritērijiem, kas jāievēro to ievešanai ES; uzsver – Komisijai ir jānodrošina, lai muitas kontrolēs visā ES tiktu ievēroti vieni un tie paši standarti, izmantojot tiešu vienoto muitas kontroles mehānismu, sadarbojoties ar dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

4. prasa Komisijai, stiprinot esošās rīcībpolitikas, nodrošināt FLEGT BPN saskaņotību ar visām savām rīcībpolitikām, tostarp attīstības, vides, lauksaimniecības un tirdzniecības jomā; aicina Komisiju apspriest kokmateriālu importa standartus turpmākajos divpusējos vai daudzpusējos ar tirdzniecību saistītos nolīgumos, lai nepieļautu, ka mazinās FLEGT rīcības plāna radītie sasniegumi kokmateriālu ieguves valstīs;

5. aicina Komisiju palielināt spēju veidošanas atbalstu FLEGT BPN valstīm, lai paātrinātu uzņemto saistību īstenošanu, tostarp korupcijas un zaļmaldināšanas apkarošanu, un lai uzlabotu labu pārvaldību un pārredzamību; uzsver, ka ES tirdzniecības politikā būtu jāpievēršas ar nelikumīgu mežizstrādi saistītajai korupcijai; aicina Komisiju nodrošināt vērienīgāku un pilnībā īstenotu ilgtspējīgas mežsaimniecības un ekosistēmas aizsardzības noteikumu iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās, ietverot noteikumus par korupcijas apkarošanu saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi; atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgums būs būtisks turpmāko nolīgumu elements; aicina ES uzlabot sadarbību ar organizācijām, kuru mērķis ir novērst pasaules mēroga noziegumus mežsaimniecības jomā;

6. aicina ES stiprināt starptautisko sadarbību, palielinot centienus galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO); aicina Komisiju izpētīt iespējas daudzpusējai, plurilaterālai vai divpusējai sadarbībai (tostarp paātrinot sarunas PTO par Vides preču nolīgumu) ar tirdzniecības partneriem un citām importētājvalstīm cīņā pret atmežošanu un klimata pārmaiņām, ko izraisa imports, vienlaikus saglabājot likumīgas tirdzniecības iespējas un stiprinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes īpašumtiesības un labu pārvaldību trešās valstīs;

7. ar bažām atzīmē, ka pētījumi pastāvīgi apstiprina satraucošo saikni starp zoonozes slimībām, tādām kā Covid-19, un atmežošanu, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

8. atzinīgi vērtē ES 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”; atgādina, ka ilgtspējīga un iekļaujoša mežu apsaimniekošana un pārvaldība ir būtiska tam, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, Parīzes nolīgumā un Eiropas zaļajā kursā; uzsver, cik būtiski ir pasākumi, ar ko nodrošina, lai pieprasījums atbilstu izvirzītajiem mērķiem, jo ES lielā daudzumā importē tādas ar atmežošanu saistītas preces kā soja, palmu eļļa, eikalipts, gumija, kukurūza, liellopu gaļa, āda un kakao, kas bieži veicina globālo atmežošanu; uzsver, ka tādas preces kā kakao ir iespēja šādas pieejas izmantošanā gūt ātrus panākumus, mācoties no FLEGT BPN piemērošanā gūtās pieredzes; uzskata, ka ES ir jānodrošina, lai tā atbalstītu tikai tādas globālās piegādes ķēdes un finanšu plūsmas, kas nav saistītas ar atmežošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus; aicina Komisiju visus turpmākos priekšlikumus attiecībā uz precēm, kas varētu apdraudēt mežus, balstīt uz gūto pieredzi, īstenojot FLEGT rīcības plānu, ES Kokmateriālu regulu, Konfliktu izrakteņu regulu, Direktīvu par nefinanšu informācijas atklāšanu, tiesību aktus par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un citas ES iniciatīvas piegādes ķēžu regulēšanai; apliecina, ka ir ieinteresēts Komisijas paziņojumā par turpmākiem priekšlikumiem par pienācīgu pārbaudi visā piegādes ķēdē attiecībā uz produktiem, kurus paredzēts laist iekšējā tirgū; prasa stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu, kas ir svarīgs informācijas par atmežošanu avots; mudina Komisiju šādu priekšlikumu izstrādē nodrošināt, lai šādas preces un izstrādājumi neizraisītu atmežošanu, mežu degradāciju, dabisko ekosistēmu pārveidošanu vai degradāciju vai ar to saistītus cilvēktiesību pārkāpumus un lai tie attiektos uz visu piegādes ķēdi un aptvertu ESAO pamatnostādnes par sociālo atbildību un cilvēktiesībām tirdzniecībā, lai tie būtu saskanīgi ar PTO un lai pēc rūpīgas novērtēšanas varētu atzīt, ka priekšlikumi ir funkcionāli un piemērojami visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU;

9. uzsver, ka atmežošanu veicinošie faktori paši par sevi pārsniedz meža nozares robežas un ir saistīti ar daudziem jautājumiem, tādiem kā zemes lietošanas tiesības, pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzība, lauksaimniecības rīcībpolitikas, klimata pārmaiņas, demokrātija, cilvēktiesības un politiskā brīvība; atgādina, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir svarīga loma meža ekosistēmu aizsardzībā; aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas jāatspoguļo ES rīcības plānā; atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas nolūkā izstrādāt saistošu ANO instrumentu par cilvēktiesību ievērošanu transnacionālās korporācijās un citos uzņēmumos un uzsver, cik būtiski ir, lai ES proaktīvi iesaistītos šajā procesā;

10. uzskata, ka FLEGT licencēšanas process papildina brīvprātīgu trešās personas veiktu sertifikāciju un ka tas ir īpaši izdevīgi mazākiem tirgus dalībniekiem, kuriem bieži ir grūtības iegūt sertifikāciju ar privātā sektora shēmu starpniecību;

11. ir pārliecināts, ka zaļa publiskā iepirkuma rīcībpolitikām var būt liela nozīme likumīgas un ilgtspējīgas kokmateriālu tirdzniecības veicināšanā; tomēr atzīmē, ka lielākā daļa ES dalībvalstu savām centrālās valdības struktūrām piemēro obligātā iepirkuma rīcībpolitikas, bet vietējām pašvaldībām, kuras īsteno lielāko daļu publisko izdevumu, – brīvprātīgā iepirkuma rīcībpolitikas; aicina dalībvalstis uzlabot statistiku par iegādātās koksnes daudzumu, tostarp norādot, cik daudz ilgtspējīgu, likumīgu vai FLEGT licencētu materiālu tās varētu iekļaut savos iepirkumos;

12. atgādina, ka konflikta zonās iegūti kokmateriāli jau ietilpst FLEGT rīcības plāna darbības jomā, taču šīs problēmas risināšanā nav darīts pietiekami daudz; aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos paplašināt uzticamības pārbaudes saistības, kas paredzētas ES Kokmateriālu regulā, lai gaidāmajā pārskatīšanā tiktu ietverti arī konfliktu zonās iegūtie kokmateriāli;

13. uzsver, ka visos jaunajos tirdzniecības nolīgumos, tostarp Mercosur un tamlīdzīgos, ir jāiekļauj skaidras saistības cīņai pret atmežošanu;

14. aicina Komisiju izmantot antidempinga regulas jaunos noteikumus, kas attiecas uz vides un klimata rīcībpolitikām;

15. prasa ES izveidot ciešāku saikni starp tirdzniecības un attīstības rīcībpolitikām, inter alia labāk īstenojot vispārējo tarifa preferenču shēmas (VPS+) noteikumus partnervalstīs; aicina Komisiju sadarbībā ar VPS+ saņēmējvalstīm izstrādāt mežsaimniecības pārvaldības rīcības plānus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valstis efektīvi īsteno savas vides saistības.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	28.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Barry Andrews, Anna-Michelle Asimakopoulou, Tiziana Beghin, Geert Bourgeois, Saskia Bricmont, Jordi Cañas, Anna Cavazzini, Miroslav Číž, Arnaud Danjean, Paolo De Castro, Emmanouil Fragkos, Raphaël Glucksmann, Markéta Gregorová, Enikő Győri, Roman Haider, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Danuta Maria Hübner, Herve Juvin, Karin Karlsbro, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Gabriel Mato, Emmanuel Maurel, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Inma Rodríguez-Piñero, Massimiliano Salini, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Sven Simon, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Marie-Pierre Vedrenne, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Seán Kelly, Jean-Lin Lacapelle

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40	+
ECR	Geert Bourgeois, Emmanouil Fragkos, Jan Zahradil
GUE/NGL	Emmanuel Maurel, Helmut Scholz
ID	Roman Haider, Herve Juvin, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Jean-Lin Lacapelle
NI	Tiziana Beghin, Carles Puigdemont i Casamajó
PPE	Anna-Michelle Asimakopoulou, Arnaud Danjean, Enikő Győri, Christophe Hansen, Danuta Maria Hübner, Seán Kelly, Gabriel Mato, Massimiliano Salini, Sven Simon, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler
RENEW	Barry Andrews, Jordi Cañas, Karin Karlsbro, Samira Rafaela, Liesje Schreinemacher, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	Miroslav Číž, Paolo De Castro, Raphaël Glucksmann, Bernd Lange, Inma Rodríguez-Piñero, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt
VERTS/ALE	Saskia Bricmont, Anna Cavazzini, Markéta Gregorová, Heidi Hautala

 

0	-

 

0	0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (3.6.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā

(2019/2156(INI))

Atzinuma sagatavotājs(*): Juozas Olekas

 

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver – lai gan lauksaimnieki ir mūsu lauksaimniecības un pārtikas pamatvajadzību balsts, viņu darbs ir atkarīgs no tādiem dabas resursiem kā augsne, ūdens un meži; atzīmē, ka mežu daudzfunkcionalitātes atzīšana ir būtiska, lai pienācīgi pārvaldītu mūsu pasaules mežu mantojumu; uzsver, ka ekonomiskie, sociālie un vides aspekti ir savstarpēji saistīti un atkarīgi, sākot ar tradicionālo koksnes un citu produktu ražošanu un beidzot ar ekosistēmu pakalpojumiem, bioloģisko daudzveidību un citiem vides sniegumiem, tādiem ka oglekļa piesaiste un uzglabāšana, kas novērš augsnes eroziju un uzlabo gaisa un ūdens kvalitāti; uzsver, ka minētajiem aspektiem ir jāpieiet holistiski un saskaņoti, lai aizsargātu, atjaunotu un apsaimniekotu mežus, kā arī risinātu atmežošanas problēmu;

2. atgādina – daudzi lauksaimnieki izprot, ka meži ir neatņemama un nepieciešama ainavas daļa, kas saistīta ar viņu attiecīgajām ekoloģiskajām, ekonomiskajām un sociālajām funkcijām, un ka viņi vienmēr centušies aizsargāt, izmantot un atjaunot mežus un turpina to darīt arī tagad; atzīmē, ka dažas vietējās kopienas un pamatiedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir izmantojuši tradicionālās lauksaimniecības metodes, lai saglabātu mežus, un viņiem ir īpaša izpratne par ilgtspējīgu zemes izmantošanu; uzsver, ka daudzās pasaules daļās šo kopienu un tautu tiesības ir apdraudētas;

3. uzsver, ka 30 % Zemes virsmas klāj meži un ka šie meži ir mājvieta 80 % Zemes bioloģiskās daudzveidības; norāda, ka mežu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir aktīvs klimata aizsardzības veids un ir būtiska mūsu sabiedrības un lauku teritoriju labbūtībai un ka jo īpaši tropu mežiem ir izšķirīga nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un tie ir attiecīgi jāaizsargā; vēlreiz uzsver un atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352) pausto atziņu, ka senmeži un pirmatnējie meži ir neaizstājami; mudina uz šādas izpratnes balstīt diskusijas par politiku un stratēģiju un tiesībaizsardzības efektivitāti, lai saglabātu un atjaunotu šīs ekosistēmas un to atlikušās platības ES un citviet;

4. ir ļoti nobažījies par to, ka, neraugoties uz ES un tās dalībvalstu centieniem, droši vien neizdosies izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu, kas ir daļa no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un tādēļ stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu pastiprināt rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus; uzsver, ka ar kultūraugu un lopkopības produktiem saistītās atmežošanas imports būtiski veicina atmežošanu lauksaimniecībā; uzsver, ka ne tikai lauksaimniecības preces, bet arī dažādas izejvielas veicina plaša mēroga atmežošanu, un ka nolūkā mazināt šo negatīvo ietekmi vajadzēs atstāt atmatā pietiekami lielas neskartu mežu platības un tās pēc iespējas labāk aizsargāt, lai uzturētu liela mēroga ekoloģiskos procesus, kas ir būtiski, lai meži spētu pielāgoties klimata pārmaiņām; turklāt uzsver, ka spēkā esošās tiesību normas un īstenošanas noteikumi par ražošanas vidisko un sociālo ilgtspēju ir pilnībā jāīsteno, lai tie būtu efektīvi; uzskata, ka ES ir jāregulē pieprasījums pēc mežus apdraudošām precēm, tostarp lauksaimniecībā, vairāk veicinot apgādi no vietējiem avotiem un atbalstot likumīgi un ilgtspējīgi iegūtu izejvielu izmantošanu, kā arī lielāku uzmanību pievēršot noganīšanai;

5. uzsver, ka tāda lietus mežu atmežošana, ko izraisa zemes izmantošanas maiņa, samazina spēju piesaistīt oglekli un līdz ar to ievērojami veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu;

6. norāda, ka četras galvenās palmu eļļas sertifikācijas shēmas (RSPO14, ISCC15, MSPO16 un ISPO17) būtiski atšķiras prasību, efektivitātes, apguves un pārredzamības ziņā; uzsver, ka ir konstatētas neatbilstības to īstenošanā un izpildē un ka neviena no shēmām neaptver visus vides un sociālos jautājumus, uz kuriem attiecas ES un ANO izvirzītie politikas mērķi; aicina steidzamības kārtā attiecīgi pielāgot sertifikācijas shēmas un apņēmīgi censties attīstīt neatmežojošas piegādes ķēdes;

7. uzsver pareizas mežu un lauksaimniecības apsaimniekošanas nozīmi; tāpēc uzskata, ka visās turpmākajās darbībās ir jārisina tādas problēmas kā neilgtspējīgas zemes izmantošanas un apsaimniekošanas prakses novēršana, tikšana galā ar dabiskiem traucējumiem un klimata pārmaiņu mazināšana, kā arī jāpievēršas globālās atmežošanas problēmai; uzsver, ka šādas problēmas rada lielas vidiskās un sociālās izmaksas, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudumu, jo tiek iznīcinātas un ierobežotas dabiskās dzīvotnes (tostarp apdraudēto sugu dzīvotnes), kā arī negatīvi tiek ietekmēta vietējo kopienu iztika, jo tiek ignorētas šo kopienu tiesības un intereses;

8. atzīmē, ka lauksaimniecības sociālā un ekonomiskā nozīme palielinās, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, un prasa palielināt pārtikas un lauksaimniecības preču ražošanu, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņas; ar bažām norāda uz aplēsēm, ka 14 % no pasaules pārtikas zūd ražas novākšanas, kaušanas un pēcapstrādes procesos[27], un uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti pasākumi, lai novērstu pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas ķēdē un ātri reaģētu uz krīzēm, kas varētu izraisīt pārtikas trūkumu;

9. vērš uzmanību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Katovices ministru deklarāciju par mežiem klimatam, kuru starptautiskā sabiedrība pieņēma 2018. gada 12. decembrī un kurā uzsvērta mežu un kokmateriālu izmantošanas nozīme klimata aizsardzībā, un šie jautājumi izklāstīti saistībā ar citiem starptautiskiem ar mežu saistītiem mērķiem un lēmumiem; atzīmē – minētajā deklarācijā teikts, ka šos mērķus var sasniegt tikai ar mežu daudzfunkcionālu, aktīvu apsaimniekošanu, kas nozīmē īstenot apsaimniekošanas stratēģiju, kurā ņemti vērā un līdzsvaroti visi ar mežu saistītie mērķi, tādi kā oglekļa uzglabāšana, sugu un augsnes aizsardzība, izejvielu ieguve, atpūta un pārtikas ražošana;

10. uzsver, ka mežsaimniecībai, kā arī lauksaimniecībai ir izšķirīga nozīme dabas resursu apsaimniekošanā un zemes izmantošanā ES un pasaules lauku apvidos; šajā sakarībā atzīst, ka dalībvalstīm ir atšķirīga mežu apsaimniekošanas, meža īpašumtiesību un agromežsaimniecības prakse un iespējas;

11. uzsver, ka ir jāievieš atbalsta programmas, lai atjaunotu un meža vai lauksaimniecības ciklā reintegrētu lauksaimniecībā neizmantojamas degradētas augsnes platības;

12. uzsver, ka ir jāveicina tādu preču ražošana un izmantošana, kuru izejvielas ir ilgtspējīgas, mudinot veidot neatmežojošas piegādes ķēdes un aizliedzot ES standartiem neatbilstīgu vai atmežošanu veicinošu produktu iekļūšanu ES tirgū; uzsver – lai panāktu, ka preces tiek saražotas ilgtspējīgi, ir jāievieš obligāta pienācīga pārbaude un juridiski saistoši ilgtspējas kritēriji attiecībā uz mežus apdraudošām precēm, jāuzlabo piegādes ķēdes izsekojamība un pārredzamība un cieši jāuzrauga struktūras, kas gūst labumu no neatbilstīgas izsekošanas; turklāt norāda, ka ir jāievēro UNFCC Ņujorkas deklarācijā par mežiem noteiktās saistības; bez tam uzsver priekšrocības, ko varētu gūt, ieviešot ES sertifikācijas sistēmu, kas ļautu nekavējoties apturēt importu, ja atmežošanas vietas pamanītas satelītattēlos; atzīmē, ka pastāv iespēja ieviest neatmežojošu produktu marķēšanas un sertifikācijas sistēmas attiecībā uz ES importētajiem produktiem un iekļaut neatmežošanas aspektu ES tirdzniecības darījumos un citos daudzpusējos nolīgumos; atzīmē, ka dažās valstīs pastāv brīvprātīgas un citu veidu shēmas, ko piemēro koksnes un citu produktu marķēšanai; tomēr uzskata, ka visaptveroša sistēma palīdzētu gan palielināt izpratni, gan sniegt kvantitatīvu priekšstatu par globālajām tendencēm;

13. prasa Komisijai regulāri iesniegt ziņojumu par atmežošanas tendencēm un tādu teritoriju izmantošanu trešās valstīs, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, piemēram, kūdrāju izmantošanu;

14. uzsver, ka ir jāturpina veicināt ilgtspējīgu bioekonomiku, no fosilā kurināmā atkarīgu produktu aizstāšanu un no ilgtspējīgām izejvielām ražotu preču patēriņu, ieviešot marķēšanas un sertifikācijas sistēmu neatmežojošu produktu importam ES un neatmežošanas aspektu iekļaujot ES tirdzniecības darījumos un citos daudzpusējos nolīgumos;

15. uzsver, cik būtiski ir izveidot iekļaujošu partnerību ar trešām valstīm, lai stiprinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību līdztekus labai pārvaldībai, sevišķi attiecībā uz zemes un mežu īpašumtiesībām, jo tas ietilpst valdības pienākumos nolūkā apkarot atmežošanu, ko ārējās ieinteresētās personas var risināt tikai daļēji; atgādina, ka partnerības pieejā, ar ko atbalsta labāku pārvaldību, ir jāievēro pirmiedzīvotāju, mazo lauksaimnieku un vietējo kopienu tiesības un jāsekmē tādi procesi ražotājvalstīs, kuros iesaistītas daudzas ieinteresētās personas; uzsver, cik būtiski ir izveidot ilgtspējīgas un pārredzamas lauksaimniecības vērtību ķēdes, izmantojot tirdzniecības nolīgumus, ar ko liegtu piekļūt ES lauksaimniecības produktiem, kas neatbilst Savienības standartiem un vērtībām attiecībā uz mežu aizsardzību; uzsver, ka turpmākajos tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj drošības klauzulas, ar ko ES varētu apturēt attiecīgo produktu importu no reģioniem vai valstīm, kurās konstatēta atmežošana; turklāt uzskata, ka šādos nolīgumos būtu jāiekļauj saistoši un izpildāmi noteikumi par mežu aizsardzību un cilvēktiesību pārkāpumu nepieļaušanu, jo īpaši attiecībā uz kopienas īpašumtiesībām;

16. prasa nekavējoties rīkoties, lai aizsargātu mežus visā pasaulē un nodrošinātu ilgtspējīgas globālās piegādes ķēdes, pieņemot zināšanai globālo atbalstu pasaules meža ekosistēmu aizsardzībai, kas ietver savvaļas dzīvniekus un augus un to dzīvotnes;

17. prasa, lai tiktu aizliegts ES iekšējā tirgū ievest jebkādus produktus, kas globāli veicina atmežošanu;

18. mudina īstenot atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir palielināt lauksaimniecības ražīgumu mērķa valstīs, lai samazinātu sociālo un ekonomisko spiedienu, kas saistīts ar atmežošanu un kūdrāju izmantošanu;

19. uzsver, ka palmu eļļa ir nozīmīgs atmežošanas izraisītājs, liekot bažīties par tā ietekmes mērogu Dienvidaustrumāzijas valstu komerclauksaimniecībā, savukārt sojas audzēšana dzīvnieku barībai veicina atmežošanu Dienvidamerikā;

20. uzsver, ka ir būtiski jāpaātrina ES proteīnaugu stratēģijas izstrādes un īstenošanas gaita un stabilas proteīnaugu ražošanas nodrošināšana ES, lai mazinātu atmežošanas risku, kas saistīts ar šiem kultūraugiem citos pasaules reģionos, un lai samazinātu atkarību no importa, kā arī mazinātu spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; uzsver, ka šāds progress būtu jāpanāk, cita starpā plašāk izmantojot augseku, ko papildinātu atbalsts un norādījumi lauksaimniekiem teritorijās, kuras ir piemērotas proteīnaugu audzēšanai, un ka šāda rīcība samazinātu atkarību no importa, atmežošanu, degradāciju un spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; tāpēc prasa proteīnaugu importam piemērot ilgtspējas kritērijus;

21. mudina Komisiju nodrošināt, ka tiesiskajā regulējumā tiek integrēta daudzpusēja ieinteresēto personu platforma, kas pilnībā aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas;

22. uzsver, cik būtiski ir arī turpmāk attīstīt un uzlabot esošās sistēmas, piemēram, ES meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības rīcības plānu, brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, ANO programmu atmežošanas un mežu degradācijas radīto emisiju samazināšanai (REDD+) un spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, Kokmateriālu regulu[28], kā arī uzsver, cik būtiski ir popularizēt pašreizējās brīvprātīgās sistēmas; uzsver, ka šādas sistēmas ir svarīgas, lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, atvieglotu zināšanu nodošanu un palielinātu informētību un atbildības sajūtu partnervalstu vidū ārpus ES, un jo īpaši, lai risinātu jautājumu par kokmateriālu likumību, stingri un savlaicīgi īstenojot noteikumus gan ES, gan citviet;

23. uzskata, ka atmežošanu veicinošie aspekti būtu jārisina ES politikas satvarā, tādējādi nodrošinot ar mežu saistīto rīcībpolitiku saskaņotību un samazinot spiedienu uz mežiem; uzskata, ka šāds politikas satvars veicinātu vēl inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku lauksaimniecību ES un ārpus tās un samazinātu pārtikas zudumus visā pārtikas ķēdē, izmantojot jaunās tehnoloģijas; norāda, ka satvarā izklāstītos mērķus var sasniegt, nodrošinot lauksaimniekiem vieglu piekļuvi finansējumam, lai viņi varētu apgūt modernas augstas precizitātes lauksaimniecības tehnoloģijas; uzskata, ka lielais pieprasījums pēc pārtikas būtu jārisina, izmantojot tehnisko palīdzību, sadarbību starp lauksaimniecības organizācijām un zināšanu nodošanu;

24. uzsver, ka, pārkārtojot mežsaimniecību, visā pasaulē jāizmanto integrēta mežu apsaimniekošanas prakse, jo tikai šādā veidā var pilnībā izmantot daudzfunkcionālas mežsaimniecības potenciālu; atzīmē, ka integrētās mežu apsaimniekošanas pamatā ir koksnes kā dabiskas izejvielas ilgtspējīga ražošana un visu veidu koksnes ilgtspējas potenciāla izmantošana;

25. uzsver, cik būtiska ES un trešās valstīs ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, kas ir izšķirīgs faktors, lai nodrošinātu ienākumus mežu īpašniekiem, cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā mežos, un lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar agromežsaimniecību, un lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, oglekļa sekvestrēšanu un uzlabotu mežu izturētspēju; šajā sakarībā uzsver, cik būtiski ir atbalstīt mežu īpašniekus un jo īpaši ņemt vērā mazo mežu īpašnieku apstākļus;

26. uzsver agromežsaimniecības sistēmu, tostarp ekstensīvu meža ganību, nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšanā, jo šādai praksei piemīt liels oglekļa sekvestrēšanas potenciāls; uzsver, ka sausajos periodos šādas sistēmas var būt svarīgs dzīvnieku barības avots un dažādot ražošanu, ietverot bioekonomikas vajadzības; uzsver – lauka pētījumi liecina, ka agromežsaimniecībā zemi izmanto efektīvāk nekā monokultūru audzēšanas praksē, un līdz ar to var samazināt spiedienu uz citām ekosistēmām, tostarp mežiem; prasa grozīt noteikumus, lai atvieglotu esošo agromežsaimniecības sistēmu reģenerāciju un atjaunošanu, un prasa ieviest jaunas sistēmas;

27. uzsver, ka patēriņa spiediena samazināšanai ir būtiska nozīme mežu aizsardzībā; šajā sakarībā uzsver, ka būtu jāveicina koksnes kā izejvielas izmantošana atbilstīgi kaskādes principam; norāda, ka koksne ekoloģiskus pakalpojumus nodrošina vienīgi attiecībā uz ilgmūžīgiem produktiem, piemēram, mēbelēm vai ēkām;

28. uzsver, ka tirdzniecības nolīgumos ar valstīm ārpus ES būtu jāiekļauj noteikumi par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atbildīgu uzņēmējdarbību, kā arī saistības par Parīzes nolīguma efektīvu īstenošanu;

29. pauž lielas bažas par ziņojumiem saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi un citām līdzīgām noziedzīgām darbībām, kas vērstas pret mežsaimniekiem un mežsargiem trešās valstīs un ES; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk rīkoties izlēmīgi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi, jo īpaši atlikušajos Eiropas senmežos, un izpildīt spēkā esošos ES tiesību aktus, tādējādi piemērojot samērīgas, atturošas un efektīvas sankcijas ES tiesību aktu pārkāpumu gadījumos;

30. uzsver, ka ir jāpalielina sabiedrības informētība par nelikumīgas mežizstrādes un ar mežu saistītu noziegumu sociālo un ekonomisko ietekmi;

31. uzsver, ka Eiropas Vides aģentūras ziņojumā “Eiropas vide – stāvoklis un perspektīvas 2020. gadam” ir konstatēts, ka tikai trešdaļai no Dzīvotņu direktīvā[29] uzskaitītajām meža dzīvotnēm ir labvēlīgs aizsardzības statuss un ka kopš 2013. gada meža dzīvotņu un sugu aizsardzības statuss ir uzlabojies samērā maz, neraugoties uz ES meža stratēģijas īstenošanu; uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai pārvaldītu šīs teritorijas un nodrošinātu Dzīvotņu direktīvas izpildi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	26.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 13 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Manuel Bompard, Anja Hazekamp, Pär Holmgren, Peter Jahr, Zbigniew Kuźmiuk, Christine Schneider, Sylwia Spurek, Marc Tarabella, Hilde Vautmans

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31	+
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Veronika Vrecionová
ID	Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas,
GUE/NGL	Manuel Bompard, Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp
NI	Dino Giarrusso
RENEW	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlavacek, Elsi Katainen, Ulrike Müller, Hilde Vautmans
S&D	Clara Aguilera, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Juozas Olekas, Pina Picierno, Marc Tarabella
VERTS/ALE	Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Pär Holmgren, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

13	-
ID	Ivan David
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jaroslaw Kalinowski, Norbert Lins, Marlene Mortler, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Christine Schneider, Annie Schrijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez

 

4	0
ECR	Bert-Jan Ruissen
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca
PPE	Anne Sander

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (3.6.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā

(2019/2156(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Mauri Pekkarinen

 

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ilgtspējīgai un efektīvai meža politikai ir vajadzīga uzticama informācija par meža resursiem, šo resursu stāvokli un apsaimniekošanas un izmantošanas veidiem, kā arī ir vajadzīga uzticama informācija par zemes izmantošanas maiņu;

B. tā kā mežiem un uz meža resursiem balstītai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme turpmākajā aprites bioekonomikas attīstībā, jo šie resursi nodrošina darbvietas un ekonomisko labklājību lauku un pilsētu teritorijās, sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un sniedz ar veselību saistītus ieguvumus,

1. atgādina – no ES un dalībvalstīm sagaida, ka tās veiks steidzamus pasākumus mežu aizsardzībai un atjaunošanai, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu, Vispārējo stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu 2011.–2020. gadam un ANO Stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem un vispārējos mērķus mežu jomā;

2. ir ļoti nobažījies par to, ka, neraugoties uz ES un tās dalībvalstu centieniem, maz ticams, ka tiks izpildītas IAM ietvaros ES uzņemtās saistības līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu; tāpēc stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu pastiprināt rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus;

3. uzsver, ka globālā atmežošana un meža degradācija ir smagas problēmas, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352);

4. pieņem zināšanai paziņojumā izklāstītās rīcības prioritātes un apņemas aktīvi iesaistīties aprakstīto pasākumu turpmākā izstrādē, lai tos padarītu efektīvus un papildinošus, un prasa tos pastiprināt vēl vairāk un pienācīgi īstenot; uzsver, ka ir vajadzīga holistiska pieeja; uzsver, ka pasākumi jābalsta uz trim ilgtspējas pīlāriem, proti, vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju;

5. uzsver, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana var novērst atmežošanu un pozitīvi ietekmē mežu veselību un daudzveidību; nodrošina CO2 sekvestrēšanu un oglekļa uzglabāšanu noturīgos, augošos mežos; nodrošina oglekļa uzglabāšanu nocirstas koksnes produktos; kā arī nodrošina atjaunojamas un klimatam nekaitīgas izejvielas, kas varētu aizstāt energoietilpīgus materiālus un fosilo kurināmo;

6. uzsver, cik būtiski ir visos līmeņos partnerattiecībās ar trešām valstīm veicināt iekļaujošu pieeju, lai stiprinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes īpašumtiesības un labu pārvaldību, uz koksnes resursiem balstītu un neatmežojošu aprites ekonomiku un arī turpmāk veidot ciešas attiecības starp šīm valstīm cīņā pret atmežošanu, vienlaikus ievērojot pirmiedzīvotāju tautu, mazo lauksaimnieku un vietējo kopienu tiesības;

7. atzīmē, ka ir svarīgi nodrošināt, lai atmežošana tiktu iekļauta valsts līmeņa politiskajos dialogos un lai palīdzētu partnervalstīm izstrādāt un īstenot valstu regulējumus mežsaimniecības un ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, ņemot vērā dažādos meža apsaimniekošanas veidus dalībvalstīs; uzsver, ka šajos valstu regulējumos ir jāņem vērā gan vietējās vajadzības, gan arī globālās saistības; uzsver, ka nolūkā saglabāt un uzlabot ekosistēmu un produktus, ko nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība, ir jāievieš mazos lauksaimniekus stimulējoši mehānismi;

8. uzsver, ka no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jau ir finansēta nozīmīga pētniecība un inovācija, lai pārietu uz ilgtspējīgāku zemes izmantošanas praksi un piegādes ķēdēm nolūkā apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; prasa palielināt finansējumu, lai no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk sniegtu atbalstu šajās jomās;

9. uzsver, ka ir jāveicina ES Kokmateriālu regulas (ESKR)[30] īstenošana, lai novērstu nelikumīgi nocirstas koksnes ievešanu Eiropas vienotajā tirgū;

10. uzsver – cenšoties novērst atmežošanas cēloņus un īstenot IAM un Parīzes nolīgumu, ir jāpiesaista privātas investīcijas; šajā nolūkā uzsver konkurētspējīgas normatīvās vides nozīmi un nepieciešamību pilnībā iesaistīt ieinteresētās personas visos politikas procesa posmos;

11. uzsver – lai panāktu vienotu izpratni par neatmežojošām piegādes ķēdēm, ir jāturpina izvērtēt PTO prasībām atbilstoši papildu reglamentējošie un nereglamentējošie pasākumi, kas saistīti ar pieprasījumu; uzsver, ka ir jāpalielina piegādes ķēdes pārredzamība un cik vien iespējams jāsamazina atmežošanas risks, kā arī risks, ka ES importētās preces varētu būt saistītas ar atmežošanu; aicina Komisiju sākt dialogu ar citām patērētājvalstīm par neatmežojošām piegādes ķēdēm, finansēm un investīcijām;

12. aicina Komisiju atbalstīt un stimulēt nozares virzītu inovāciju un iniciatīvas, ar ko vērtību ķēdēs uzlabot ilgtspēju;

13. prasa Savienībai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstīt atmežošanas un meža degradācijas monitoringu, izmantojot Zemes novērošanas datus no dažādiem avotiem un attīstot detalizētākus zemes attēlveidošanas satelītus, lai precīzi un reāllaikā uzraudzītu atmežošanu; norāda, ka sniegtā informācija būtu vērtīgs instruments cīņā pret atmežošanu visā pasaulē;

14. aicina Komisiju palielināt piegādes ķēžu pārredzamību un mazināt risku, ka rūpniecība un patērētāji varētu veicināt atmežošanu, un tādējādi tiktu sekmētas neatmežojošas piegādes ķēdes;

15. uzsver, ka ir jāpastiprina jau tagad esošie standarti un sertifikācijas sistēmas, nevis noteikumos jāietver jauni standarti un sertifikāti, un ka turklāt standartiem un sertifikācijas sistēmām ir jāatbilst PTO noteikumiem;

16. prasa uzlabot patērētāju un ES nozaru izpratni par vajadzību samazināt mūsu patēriņa pēdu attiecībā uz zemi un mudina cilvēkus patērēt produktus, kas nāk no neatmežojošām piegādes ķēdēm, kā arī mudina ES bioekonomiku radīt šādas ķēdes;

17. atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu Eiropas tiesiskam regulējumam, kura pamatā būtu pienācīgas rūpības princips, lai saskaņā ar starptautiskiem standartiem un pienākumiem nodrošinātu ilgtspējīgas un neatmežojošas piegādes ķēdes attiecībā uz visiem ES tirgū laistajiem produktiem; prasa, lai šādi tiesību akti tiktu papildināti ar stingru izpildes mehānismu un ietvertu efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par noteikumu neievērošanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	28.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 1 23
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Klaus Buchner, Martin Buschmann, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Sira Rego, Jérôme Rivière, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jutta Paulus, Edina Tóth

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54	+
GUE/NGL	Manuel Bompard, Marc Botenga, Marisa Matias, Sira Rego
NI	Martin Buschmann, Clara Ponsatí Obiols
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria Da Graça Carvalho, Pilar Del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Edina Tóth, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
Renew	Nicola Beer, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho

 

1	-
ECR	Robert Roos

 

23	0
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Paolo Borchia, Markus Buchheit, Andrea Caroppo, Thierry Mariani, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière, Isabella Tovaglieri
NI	Ignazio Corrao
Verts/ALE	François Alfonsi, Michael Bloss, Klaus Buchner, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Marie Toussaint

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	7.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	66 2 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ștefan Motreanu, Ville Niinistö, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Chabaud, Norbert Lins, Vincenzo Sofo, Maria Spyraki, Inese Vaidere, Lucia Vuolo

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

66	+
GUE/NGL	Malin BJÖRK, Anja HAZEKAMP, Petros KOKKALIS, Silvia MODIG, Mick WALLACE
NI	Eleonora EVI
PPE	Bartosz ARŁUKOWICZ, Traian BĂSESCU, Nathalie COLIN-OESTERLÉ, Christian DOLESCHAL, Agnès EVREN, Adam JARUBAS, Ewa KOPACZ, Esther de LANGE, Peter LIESE, Norbert LINS, Fulvio MARTUSCIELLO, Liudas MAŽYLIS, Dolors MONTSERRAT, Dan-Ștefan MOTREANU, Stanislav POLČÁK, Maria SPYRAKI, Edina TÓTH, Inese VAIDERE, Pernille WEISS, Michal WIEZIK
RENEW	Pascal CANFIN, Catherine CHABAUD, Martin HOJSÍK, Jan HUITEMA, Frédérique RIES, María Soraya RODRÍGUEZ RAMOS, Nicolae ŞTEFĂNUȚĂ, Linea SØGAARD-LIDELL, Véronique TRILLET-LENOIR
S&D	Nikos ANDROULAKIS, Marek Paweł BALT, Monika BEŇOVÁ, Simona BONAFÈ, Delara BURKHARDT, Sara CERDAS, Tudor CIUHODARU, Miriam DALLI, Jytte GUTELAND, Javi LÓPEZ, César LUENA, Alessandra MORETTI, Sándor RÓNAI, Günther SIDL, Petar VITANOV, Tiemo WÖLKEN
ID	Simona BALDASSARRE, Aurelia BEIGNEUX, Catherine GRISET, Joëlle MÉLIN, Silvia SARDONE, Vincenzo SOFO, Lucia VUOLO
VERTS/ALE	Margrete AUKEN, Bas EICKHOUT, Pär HOLMGREN, Yannick JADOT, Tilly METZ, Ville NIINISTÖ, Grace O'SULLIVAN, Jutta PAULUS

 

2	-
ID	Teuvo HAKKARAINEN, Sylvia LIMMER

 

9	0
ECR	Sergio BERLATO, Pietro FIOCCHI, Joanna KOPCIŃSKA, Ryszard Antoni LEGUTKO, Rob ROOKEN, Alexandr VONDRA, Anna ZALEWSKA
RENEW	Fredrick FEDERLEY, Andreas GLÜCK

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

• [1] Tiesas 2018. gada 17. aprīļa spriedums, Eiropas Komisija/Polijas Republika, C-441/17, EU:C:2018:255.
• [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
• [4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.
• [5] OV C 433, 23.12.2019., 50. lpp.
• [6] OV C 298, 23.8.2018., 2. lpp.
• [7] 15.2 mērķis: Līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt atmežošanu, atjaunot degradētus mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē.
• [8] 5. mērķis: Līdz 2020. gadam visu dabisko dzīvotņu, tostarp mežu, izzušanas temps tiek samazināts vismaz uz pusi un, ja iespējams, gandrīz līdz nullei, kā arī tiek ievērojami samazināta degradācija un fragmentācija.
• [9] https://www.globalwitness.org/en/campaigns/forests/why-eu-action-tackle-deforestation-should-not-let-finance-hook/
• [10] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu, OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.
• [11] Donato, D. et al., “Mangroves among the most carbon-rich forests in the tropics” (“Mangroves kā viens no oglekļbagātākajiem tropu mežiem”, Nature Geoscience, 2011. gada aprīlis.
• [12] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.
• [13] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.
• [14] Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.
• [15] Doyle, A. & Roche, A. Nineteen nations say they’ll use more bioenergy to slow climate change (Deviņpadsmit valstis paziņo, ka tās vairāk izmantos bioenerģiju, lai palēninātu klimata pārmaiņas), Reuters, 2017. gada 16. novembris, http://www.reuters.com/article/us-climatechange-accord-biofuels/nineteen-nations-say-theyll-use-more-bioenergy-to-slow-climate-change-idUSKBN1DG2DO 
• [16] http://www.fao.org/food-loss-and-food-waste/en/
• [17] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.
• [18] Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā, OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.
• [19] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
• [20] DING, Helen et al. Climate Benefits, Tenure Costs. The Economic Case For Securing Indigenous Land Rights in the Amazon. World Resources Institute, 2016. gada oktobris, 98. lpp. Pieejams: https://wriorg.s3.amazonaws.com/s3fs-public/Climate_Benefits_Tenure_Costs.pdf .
• [21] Viz FERN. EU forests in danger. Forest protection starts in our backyard [tiešsaistē]. FERN. 2019. gada februāris. Pieejams: https://www.fern.org/fileadmin/uploads/fern/Documents/EU_forests_in_danger_Feb_2019.pdf .
• [22] Saskaņā ar šo ziņojumu aptuveni 1 miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izzušana. IPBES. Global Assessment Report on Biodiversity and Ecosystem Services. [tiešsaistē]
  IPBES, 2019. gads. Pieejams: https://ipbes.net/global-assessment
• [23] Viz, e.g., FAO. Women in Forestry: Challenges and Opportunities [tiešsaistē]. 2014. gads Pieejams: http://www.fao.org/3/a-i3924e.pdf, vai GEF. Climate change calls for a greater role of women in forest management  [tiešsaistē]. GEF. Paziņojums presei. 2011. gada 1. marts. Pieejams: https://www.thegef.org/news/climate-change-calls-greater-role-women-forest-management .
• [24] CONNIFF, Richard. Greenwashed Timber: How Sustainable Forest Certification Has Failed [tiešsaistē]. Yale School of Forestry & Environmental Studies, 2018. gada februāris. Pieejams: https://e360.yale.edu/features/greenwashed-timber-how-sustainable-forest-certification-has-failed
• [25] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).
• [26] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
• [27] http://www.fao.org/food-loss-and-food-waste/en/
• [28] OV L 295, 12.11.2010., 2. lpp.
• [29] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
• [30] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).