Procedūra : 2019/0017(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0144/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0144/2020

Debates :

PV 14/09/2020 - 23
CRE 14/09/2020 - 23

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0219

<Date>{29/07/2020}29.7.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0144/2020</NoDocSe>
PDF 378kWORD 124k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu</Titre>

<DocRef>(COM(2019)0038 – C8-0034/2019 – 2019/0017(COD))</DocRef>


<Commission>{ENVI}Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja</Commission>

Referente: <Depute>Jutta Paulus</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu

(COM(2019)0038 – C8-0034/2019 – 2019/0017(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0038),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0043/2019),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 15. maija atzinumu[1],

 pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0144/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. aicina Komisiju priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


<RepeatBlock-Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>1</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>-1. apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Agrāk nepieredzēti klimata pārmaiņu radītie draudi liek palielināt mērķu vērienīgumu un paplašināt klimata rīcību Savienības un globālajā līmenī. Savienība ir apņēmusies pastiprināt centienus, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un panāktu Parīzes nolīguma1a īstenošanu saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada īpašais ziņojums “Globālā sasilšana par 1,5 °C” apstiprināja, ka būtisks emisiju samazinājums visās nozarēs ir izšķirošs, lai globālo sasilšanu noturētu zem 1,5°C. IPCC 2019. gada īpašajā ziņojumā “Okeāns un kriosfēra mainīgā klimata apstākļos” vēl tika norādīts, ka klimata mehānismi ir atkarīgi no okeānu un jūras ekosistēmu veselības, kuru šobrīd ietekmē globālā sasilšana, piesārņojums, jūras bioloģiskās daudzveidības pārmērīga izmantošana, paskābināšanās, atskābekļošanās un krastu erozija. IPCC atgādina, ka okeāns ir daļa no risinājuma, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un tām pielāgotos, un uzsver, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekosistēmu piesārņošana, kā arī jāuzlabo dabiskās oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas.

 

__________________

 

Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>2</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Kuģu pārvadājumos radīto oglekļa dioksīda (CO2) emisiju dēļ jūras transports ietekmē pasaules klimatu. 2015. gadā 13 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja transports15. Starptautiskā jūras kuģniecība joprojām ir vienīgais transporta veids, uz ko neattiecas Savienības apņemšanās mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(1) Jūras transports ietekmē pasaules klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, jo tas rada oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un citas emisijas, piemēram, metāna, slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu, cieto daļiņu un melnā oglekļa, emisijas. 2015. gadā 13 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja transports15. Sagaidāms, ka līdz 2050. gadam starptautiskās jūras kuģniecības radītās emisijas pieaugs par 50 līdz 250 %15a. Ja netiks veikti turpmāki pasākumi, paredzams, ka ar EEZ saistītās emisijas līdz 2050. gadam palielināsies par 86 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, neraugoties uz to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi minimālos kuģu efektivitātes standartus. Starptautiskā jūras kuģniecība joprojām ir vienīgais transporta veids, uz ko neattiecas Savienības apņemšanās mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. SJO 2018. gada 13. aprīlī pieņēma Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai. Pasākumi minētās stratēģijas īstenošanai ir steidzami vajadzīgi gan pasaules, gan Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas tūlītējas darbības ar mērķi samazināt jūras kuģniecības radītās emisijas, veicināt Parīzes nolīguma īstenošanu un sasniegt Savienības mēroga klimatneitralitātes mērķi, neapdraudot citu nozaru centienus klimata jomā.

__________________

__________________

15https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/transport-emissions-of-greenhouse-gases/transport-emissions-of-greenhouse-gases-10.

15https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/transport-emissions-of-greenhouse-gases/transport-emissions-of-greenhouse-gases-10.

 

15a https://gmn.imo.org/wp-content/uploads/2017/05/GHG3-Executive-Summary-and-Report_web.pdf.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>3</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>2. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Saskaņā ar likumdevēju apņemšanos, kas pausta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/410, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā būtu jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm

(2) Visām ekonomikas nozarēm būtu jāpiedalās kopīgajos centienos pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2050. gadam pabeigt pāreju uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto nulles emisijām atbilstīgi saistībām, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumiem par klimata pārmaiņām.

__________________

 

16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

 

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

 

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>4</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropas Parlaments savā 2014. gada februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam aicināja Komisiju un dalībvalstis 2030. gadam izvirzīt saistošu ES mērķrādītāju, kas paredzētu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Eiropas Parlaments norādīja arī to, ka, lai Savienība dotu pienācīgu artavu pasaules mēroga centienos, ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā jādod visām tautsaimniecības nozarēm.

(3) Eiropas Parlaments savā 2014. gada februāra rezolūcijā par klimata pārmaiņām ar lielu balsu vairākumu atbalstīja mērķi pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Eiropas Parlaments arī ir atkārtoti aicinājis Komisiju un dalībvalstis palielināt 2030. gadam izvirzīto saistošo ES mērķrādītāju, kas paredzētu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 55%. Eiropas Parlaments norādīja arī to, ka, lai Savienība sasniegtu tās klimata mērķrādītājus un dotu pienācīgu artavu pasaules mēroga centienos, ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā jādod visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp starptautiskajai aviācijai un jūras transportam. Ātri centieni dekarbonizēt jūras transporta nozari ir vēl nozīmīgāki, ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra deklarāciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>5</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par 2019. gada ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25), kas notika Madridē, Spānijā, tika uzsvērts, ka ir nepieciešami papildu Savienības pasākumi, lai risinātu jautājumu par SEG emisijām jūrniecības nozarē, jo SJO rīcība ir lēna un nepietiekami rezultatīva. Eiropas Parlaments jo īpaši atbalstīja jūrniecības nozares iekļaušanu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (“ES ETS”), kā arī kuģu efektivitātes standartu ieviešanu Savienības līmenī. Uz tirgus balstīti emisiju samazināšanas politikas virzieni vieni paši nav pietiekami pasākumi, lai sasniegtu Savienības emisiju samazināšanas mērķrādītājus, un tie būtu jāpapildina ar saistošiem regulatīviem emisiju samazināšanas politikas virzieniem, kas tiek pienācīgi īstenoti.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>6</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) 2014. gada 24oktobra secinājumos Eiropadome apstiprināja saistošu ES mērķrādītāju Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Eiropadome minēja arī to, ka ir svarīgi transporta nozarē mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā, un aicināja Komisiju izskatīt vēl citus instrumentus un pasākumus, kas atbalstītu visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju, arī — transporta nozarē veicinātu emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti.

(4) Savos 2019. gada 12decembra secinājumos1a Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti. Eiropadome minēja arī to, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikas virzieniem ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķim un jāsekmē tā sasniegšana, vienlaikus respektējot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

 

__________________

 

1a https://www.consilium.europa.eu/media/41768/12-euco-final-conclusions-en.pdf.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>7</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Pašlaik jūras transports ir vienīgā nozare, kas nav konkrēti minēta Savienības emisiju samazināšanas mērķī vai konkrētos mazināšanas pasākumos. Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu norādīja, ka plāno veikt papildu pasākumus, lai risinātu jautājumus saistībā jūrniecības nozares radītājām SEG emisijām, un, konkrēti, attiecināt ES ETS arī uz jūrniecības nozari, kā arī reglamentēt vispiesārņojošāko kuģu piekļuvi Savienības ostām un noteikt pienākumu dokos pietauvotajiem kuģiem izmantot krasta elektroenerģiju. Savā 2020. gada 4. marta priekšlikumā regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)1a, Komisija apstiprina, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, un ka ieguldījums būs jāsniedz ikvienai nozarei, jo sagaidāms, ka pašreizējie politikas virzieni siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazinās tikai par 60 %.

 

__________________

 

1a https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0080&from=EN.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>8</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b) Tirgus šķēršļu novēršana jūrniecības nozarē, tostarp ar pārredzaumu un stabilu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu, tiek veikta, lai veicinātu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un tādējādi palīdzētu līdz 2030. gadam jūras transporta emisijas samazināt par aptuveni 2 %. Lai jūrniecības nozare sniegtu pilnīgu ieguldījumu visu ekonomikas nozaru centienos sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī 2030. gada mērķrādītājus un citus iespējamos starpposmu mērķrādītājus, ir nepieciešama turpmāka rīcība. Būdama ES galvenais instruments jūras transporta radīto SEG emisiju un gaisa piesārņojuma monitoringam, ziņošanai un verifikācijai, ES MZV regula ir pamats turpmākai rīcībai. Tāpēc minētās regulas darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot saistošas prasības uzņēmumiem samazināt savas SEG emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu, un ir arī jāpaplašina ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), lai aptvertu jūras transporta nozari.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>9</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) 2015. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (“ES MZV regula”), ko 2016. gadā papildināja divas deleģētās21 un divas īstenošanas regulas22. ES MZV regulas mērķis ir vākt datus par kuģu pārvadājumu emisijām turpmākai politikas veidošanai un stimulēt emisiju samazināšanu, sniedzot attiecīgajiem tirgiem informāciju par kuģu efektivitāti. ES MZV regula liek uzņēmumiem katru gadu, sākot no 2018. gada, veikt monitoringu par savu kuģu degvielas patēriņu, CO2 emisijām un energoefektivitāti reisos uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ostām un no tām, kā arī attiecīgos datus ziņot un verificēt. Tas attiecas arī uz CO2 emisijām EEZ ostās. Pirmie emisiju ziņojumi ir jāsniedz līdz 2019. gada 30. aprīlim.

(6) 2015. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (“ES MZV regula”), ko 2016. gadā papildināja divas deleģētās21 un divas īstenošanas regulas22. ES MZV regulas mērķis ir vākt datus par kuģu pārvadājumu emisijām turpmākai politikas veidošanai un stimulēt emisiju samazināšanu, sniedzot attiecīgajiem tirgiem informāciju par kuģu efektivitāti. ES MZV regula tika pieņemta kā pirmais solis pakāpeniskā pieejā, lai jūras transporta emisijas iekļautu Savienības SEG samazināšanas saistībās un pēc tam noteiktu šo emisiju cenu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”. Kad tika pieņemta ES MZV regula, Komisija apņēmās nākamajos tiesību aktu priekšlikumos par jūras transporta emisijām apsvērt, kādi turpmākie pasākumi būtu piemēroti, lai nodrošinātu, ka šī nozare sniedz taisnīgu ieguldījumu Savienības emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, jo īpaši aplūkojot iespēju attiecināt ES ETS uz jūrniecības nozari. ES MZV regula liek uzņēmumiem katru gadu, sākot no 2018. gada, veikt monitoringu par savu kuģu degvielas patēriņu, CO2 emisijām un energoefektivitāti reisos uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ostām un no tām, kā arī attiecīgos datus ziņot un verificēt. Šis pienākums attiecas arī uz CO2 emisijām EEZ ostās. Pirmie emisiju ziņojumi bija jāsniedz līdz 2019. gada 30. aprīlim, bet Komisija tos publicēja 2019. gada 30. jūnijā.

__________________

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

21 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2072 par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 320, 26.11.2016., 5. lpp.); Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2071, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju monitoringa metodēm un noteikumiem par citas attiecīgās informācijas monitoringu (OV L 320, 26.11.2016., 1. lpp.).

21 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2072 par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 320, 26.11.2016., 5. lpp.); Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2071, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju monitoringa metodēm un noteikumiem par citas attiecīgās informācijas monitoringu (OV L 320, 26.11.2016., 1. lpp.).

22 Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1927 par monitoringa plānu, emisiju ziņojumu un atbilstības dokumentu veidlapām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 1.–21. lpp.). Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1928 par to, kā nosaka pārvadāto kravu kuģu kategorijām, kas nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 22.–25. lpp.).

22 Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1927 par monitoringa plānu, emisiju ziņojumu un atbilstības dokumentu veidlapām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 1.–21. lpp.). Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1928 par to, kā nosaka pārvadāto kravu kuģu kategorijām, kas nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 22.–25. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>10</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Kuģniecības emisiju un to ietekmes uz globālo sasilšanu un gaisa piesārņojumu samazināšanu nevajadzētu panākt veidā, kas kaitē jūras bioloģiskajai daudzveidībai, un šāda samazināšana būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot jūras un piekrastes ekosistēmas, kuras kaitīgi ietekmējusi kuģniecības nozare, piemēram, jūrās novadītās vielas, tostarp balasta ūdeņi, ogļūdeņraži, smagie metāli un ķīmiskās vielas, jūrā pazaudēti konteineri un sadursmes ar vaļveidīgajiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>11</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Jūrniecības nozarē kuģa īpašnieks ne vienmēr ir tā pati persona vai struktūra, kas komerciāli izmanto kuģi. Tādēļ visi saskaņā ar ES MZV regulu pieprasītie dati būtu jāapkopo tai personai vai struktūrai, kas atbild par kuģa komerciālo izmantošanu, piemēram, vadītājam, laika fraktētājam vai bezapkalpes kuģa fraktētājam, un jāattiecina uz šādu personu vai struktūru.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>12</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) ES MZV regulas ietvaros apkopotos datus vajadzētu izmantot nolūkā sekmēt pāreju uz bezemisiju kuģiem, izstrādājot energoefektivitātes sertifikātu kuģiem ar reitingu skalu, lai būtu iespējams pārredzami salīdzināt kuģus, it sevišķi tos, ko piedāvā pārdošanai vai iznomāšanai, un lai mudinātu dalībvalstis popularizēt paraugpraksi un atbalstīt visefektīvākos kuģus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>13</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.d apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6d) Komisijai sadarbībā ar kuģu īpašniekiem, citām ieinteresētajām personām un neatkarīgiem ekspertiem būtu jāizstrādā Eiropas kuģniecības marķējums ražojumiem, lai informētu patērētājus par jūras transporta ietekmi uz vidi saistībā ar viņu iegādātajiem ražojumiem. Šāds marķējums atbalstītu kuģniecības nozares ekoloģisko un enerģētisko pāreju, nodrošinot uzticamu un pārredzamu veidu, kā informēt klientus par brīvprātīgām iniciatīvām. Tas patērētājus mudinātu iegādāties ražojumus, ko transportējuši kuģu īpašnieki, kas ir samazinājuši sevis radīto ietekmi uz vidi, piemēram, saistībā ar siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošu vielu emisijām, trokšņa piesārņojumu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>14</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.e apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6e) Padomes Direktīva 92/106/EEK1a palīdz samazināt transporta emisijas, sekmējot pāreju no kravu autopārvadājumiem uz transporta veidiem, kas rada mazāk emisiju, tostarp bezemisiju upju koridoriem. Šī direktīva ir jāpārskata, lai pastiprinātu centienus saistībā ar multimodālo pārvadājumu veicināšanu, efektivitātes paaugstināšanu un mazemisiju alternatīvu palielināšanu. Bezemisiju ūdens transports ir galvenais veids, kā panākt ilgtspējīgu transporta veidu maiņu no autoceļiem uz ūdens ceļiem, tādēļ ir jāatbalsta ieguldījumi uzpildes un uzlādes infrastruktūrā iekšzemes ostās.

 

__________________

 

1a Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>15</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.f apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6f) Savienības ostas, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu un saimnieciskās darbības, ir stratēģiski enerģētikas pārkārtošanas centri.. Tās ir energoproduktu galvenie ievešanas punkti (no importa, glabātuvēm vai sadales), kas aizvien vairāk iesaistās atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotņu izveidē un izstrādā jaunas energovadības un aprites ekonomikas stratēģijas. Tādēļ saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem Savienībai jūrniecības nozares dekarbonizācija būtu jāpapildina ar stratēģisku pieeju attiecībā uz Savienības ostu dekarbonizāciju, lai atbalstītu šo ostu kā enerģētikas pārkārtošanas veicinātāju nozīmi. Dalībvalstis būtu jāmudina sekmēt bezemisiju ostu attīstību un ieguldīt uzpildes un uzlādes infrastruktūrā. Tas nodrošinātu tūlītējus veselības ieguvumus visiem ostu un piekrastes teritorijās dzīvojošajiem, kā arī ierobežotu negatīvu ietekmi uz jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību šādās zonās, kas ietver arī plašas sauszemes teritorijas, no kurām dažas ir Natura 2000 tīkla teritorijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>16</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) ES MZV regulas 22. pantā ir minēts, ka, ja tiks panākta starptautiska vienošanās par globālu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu, Komisija ES MZV regulu pārskatīs un attiecīgā gadījumā ierosinās grozījumus, lai nodrošinātu saskaņošanu ar minēto starptautisko vienošanos.

(7) ES MZV regulas 22. pantā ir minēts, ka, ja tiks panākta starptautiska vienošanās par globālu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu vai par globāliem pasākumiem, lai samazinātu jūras transporta radītās SEG emisijas, Komisija ES MZV regulu pārskatīs un attiecīgā gadījumā ierosinās grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību ar minēto starptautisko vienošanos. Svarīgi, lai neatkarīgi no jebkādiem globāliem pasākumiem Savienība spētu arī turpmāk saglabāt vērienīgu pieeju un uzņemties vadību klimata jomā, uzturot vai pieņemot stingrākus pasākumus Savienībā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>17</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas 2015. gada decembrī tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā23, ES un dalībvalstis ir uzņēmušās tautsaimniecības mēroga samazinājumu mērķrādītāju. Notiek centieni ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. SJO 2016. gada oktobrī pieņēma24 kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas sistēmu (“globālā SJO DVS”).

(8) Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas 2015. gada decembrī tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā23, ES un dalībvalstis ir uzņēmušās tautsaimniecības mēroga samazinājumu mērķrādītāju. Notiek centieni ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. SJO 2016. gada oktobrī pieņēma24 kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas sistēmu (“globālā SJO DVS”). SJO 2018. gada 13. aprīlī pieņēma arī Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai (SJO Sākotnējo stratēģiju), cenšoties pēc iespējas ātrāk ierobežot šo emisiju pieaugumu un līdz 2050. gadam tās samazināt vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 2008. gadu, kā arī tiecoties panākt pakāpenisku to izbeigšanu. Tajā pašā laikā SJO dalībvalstis un asociētās dalībvalstis tostarp visas Savienības dalībvalstis, apņēmās līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu vidēji starptautiskajā kuģniecībā vismaz par 40 %, cenšoties līdz 2050. gadam panākt 70 % samazinājumu. Tādēļ ir lietderīgi SJO Sākotnējās stratēģijas galvenos elementus iekļaut Savienības tiesību aktos, vienlaikus turpinot konstruktīvi sadarboties ar SJO dalībvalstīm, lai panāktu vispārēju vienošanos par SEG emisiju samazināšanas pasākumiem. Uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums līdz 2030. gadam lineāri samazināt gada CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu par vismaz 40 % (vidēji) visiem to pārziņā esošajiem kuģiem salīdzinājumā ar vidējo veiktspēju uz tāda paša izmēra un tipa kuģu kategoriju, kā ziņots saskaņā ar MZV regulu. SEG emisiju samazināšanas pasākumu pamatscenārijs būtu jānosaka, izmantojot THETIS-MRV un SJO DVS datus, vienlaikus pilnībā atzīstot emisiju samazinājumus, ko jau veikuši uzņēmumi, kas “dekarbonizē pirmos dalībniekus”. Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, saskaņā ar kuriem nosakāma bāzes līnija, ikgadējais samazinājuma koeficients katrai kuģu kategorijai, noteikumi attiecībā uz sodanaudas par pārsniegtajām emisijām aprēķināšanu un līdzekļus to iekasēšanai, kā arī jebkādi citi noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību un pārliecinātos par atbilstību šim pienākumam.

__________________

__________________

23 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.).

23 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.).

24 SJO Rezolūcija MEPC.278(70), ar ko groza MARPOL VI pielikumu.

24 SJO Rezolūcija MEPC.278(70), ar ko groza MARPOL VI pielikumu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>18</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>9. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Ņemot vērā abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu līdzāspastāvēšanu, Komisija saskaņā ar ES MZV regulas 22. pantu izvērtēja, kā abas sistēmas saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu kuģiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas mērķus.

(9) Ņemot vērā abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu līdzāspastāvēšanu, Komisija saskaņā ar ES MZV regulas 22. pantu izvērtēja, kā abas sistēmas saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu kuģiem, īpaši MVU īpašumā esošajiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas mērķus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>19</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>10. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ietekmes novērtējums liecināja, ka abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu daļēja saskaņošana varētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu kuģniecības uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas galvenos mērķus. Taču šādai daļējai saskaņošanai nevajadzētu mainīt ES MZV regulas pārvaldību, darbības jomu, verifikāciju, pārredzamību vai CO2 ziņošanas prasības, jo tas ievērojami vājinātu tās mērķus un ietekmētu tās spēju sniegt informāciju, kas vajadzīga turpmākiem rīcībpolitikas veidošanas lēmumiem, un stimulēt energoefektivitātes pasākumu un rīcības modeļu izplatīšanos kuģu pārvadājumu nozarē. Tāpēc ES MZV regulas grozījumiem saskaņošanā ar globālo SJO DVS būtu jāaprobežojas ar definīcijām, monitoringa parametriem, monitoringa plāniem un veidnēm.

(10) Ietekmes novērtējums liecināja, ka abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu daļēja saskaņošana varētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu kuģniecības uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas galvenos mērķus. Taču šādai daļējai saskaņošanai nevajadzētu mainīt ES MZV regulas pārvaldību, verifikāciju, pārredzamību vai CO2 ziņošanas prasības, jo tas ievērojami vājinātu tās mērķus un ietekmētu tās spēju sniegt informāciju, kas vajadzīga turpmākiem rīcībpolitikas veidošanas lēmumiem, un stimulēt energoefektivitātes pasākumu un rīcības modeļu izplatīšanos kuģu pārvadājumu nozarē. Tāpēc ES MZV regulas grozījumiem saskaņošanā ar globālo SJO DVS būtu jāaprobežojas ar kuģiem, uz kuriem attiecas ES MRV regula, definīcijām, monitoringa parametriem, monitoringa plāniem un veidnēm.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>20</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu, ka racionalizēti tiek vākti dati par kuģu darbībām, uz kurām ir attiecināmas abas sistēmas, būtu jāņem vērā globālās SJO DVS noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un par kuriem jāziņo katru gadu. Lai to nodrošinātu, parametrs “kravnesība” būtu jāziņo, savukārt parametram “pārvadātā krava” būtu jāpaliek brīvprātīgam. “Jūrā pavadītais laiks” būtu jāaizstāj ar globālās SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”. Visbeidzot, lai samazinātu administratīvo slogu, “noietā attāluma” aprēķina pamatā būtu jābūt globālajai SJO DVS25.

(12) Lai nodrošinātu, ka racionalizēti tiek vākti dati par kuģu darbībām, uz kurām ir attiecināmas abas sistēmas, būtu jāņem vērā globālās SJO DVS noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un par kuriem jāziņo katru gadu. Lai to nodrošinātu, līdz ar parametru “kravnesība” papildus būtu jāziņo arī parametrs “pārvadātā krava”. “Jūrā pavadītais laiks” būtu jāaizstāj ar globālās SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”. Visbeidzot, lai samazinātu administratīvo slogu, “noietā attāluma” aprēķina pamatā būtu jābūt globālajai SJO DVS25.

__________________

__________________

25 SJO Rezolūcija MEPC 282 (70).

25 SJO Rezolūcija MEPC 282 (70).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>21</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Monitoringa plānu saturs būtu jāracionalizē, lai ņemtu vērā globālo SJO DVS, izņemot tās plāna daļas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar ES MZV regulu tiek monitorēti un ziņoti tikai ar ES saistīti dati. Tāpēc visiem noteikumiem “par katru reisu” arī turpmāk būtu jābūt monitoringa plāna daļai.

(13) Monitoringa plānu saturs būtu jāracionalizē, lai ņemtu vērā globālo SJO DVS, izņemot tās plāna daļas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar ES MZV regulu tiek monitorēti un ziņoti tikai ar ES saistīti dati. Tāpēc visiem noteikumiem “par katru reisu” arī turpmāk būtu jābūt monitoringa plāna daļai. Komisijai būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm, kopīgojot specializētās zināšanas un labu praksi, kā arī sniedzot tām atbalstu jaunu tehnoloģiju ieviešanā, lai samazinātu administratīvos slogus, un efektīvi un droši iegūt datus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>22</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Ietekmes novērtējums, ko Komisija veica 2013. gadā un kas tika pievienots ES MZV regulas priekšlikumam, parādīja ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas efektivitāti attiecībā uz jūrniecības emisijām un atzina ETS sistēmu vai uz mērķrādītājiem balstītu kompensāciju fondu par variantiem, kas šajā nozarē varētu nodrošināt nepieciešamos emisiju samazinājumus. Lai Savienības emisiju samazināšanas centienos iekļautu starptautisko kuģniecību un ietvertu jūrniecības emisijas, būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK1a. Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai cita starpā noteiktu kopējo kvotu daudzumu jūras transportam, kā tas tiek noteikts citām nozarēm, kā arī kvotu piešķiršanas metodi jūrniecības nozarei ar izsoļu starpniecību. Sagatavojot minētos deleģētos aktus, Komisijai būtu jāatjaunina 2013. gada ietekmes novērtējums, jo īpaši, lai ņemtu vērā Savienības ekonomikas mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES).../... [Eiropas Klimata akts] un ekonomisko ietekmi, tostarp saistībā ar iespējamiem neplānotas transporta veida maiņas un oglekļa emisiju pārvirzes riskiem. Minētā novērtējuma rezultāti Komisijai būtu jāpublisko. Svarīgi, lai Savienība un dalībvalstis atbalstītu starptautiskā līmenī veiktus pasākumus nolūkā samazināt jūras transporta ietekmi uz klimatu. Komisijai būtu jāseko līdzi SJO virzībai uz tirgus balstīta pasākuma pieņemšanu un šāda globāla un uz tirgu balstīta pasākuma pieņemšanas gadījumā būtu jāizskata, kā nodrošināt Savienības un globālo pasākumu saskaņošanu, lai saglabātu klimata jomā īstenotās Savienības rīcības vides integritāti un efektivitāti.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>23</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) Sekmīgai pārejai uz bezemisiju kuģniecību ir vajadzīga integrēta pieeja un piemērota labvēlīga vide, kas stimulētu inovāciju gan uz kuģiem, gan ostās. Šādu labvēlīgu vidi veido publiskā un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, tehnoloģiski un operatīvi pasākumi, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti, kā arī ilgtspējīgu alternatīvo degvielu, piemēram, ūdeņraža un amonjaka, kas saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģiju, tostarp nepieciešamo uzpildes un uzlādes infrastruktūru ostās, ieviešana. No ieņēmumiem, kas gūti, izsolot atbilstīgi ES ETS noteiktās jūras transporta kvotas, būtu jāizveido Okeāna fonds, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un atbalstītu ieguldījumus, kuru mērķis ir dekarbonizēt jūras transportu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanu un ostas. Komisijai būtu arī jāizstrādā pasākumi, lai regulētu vispiesārņojošāko kuģu piekļuvi Savienības ostām un uzliktu par pienākumu Savienības ostās piestājušajiem kuģiem, kuri izmanto fosilo degvielu, izmantot krasta elektroenerģiju vai citas alternatīvas bezemisiju iespējas. Komisijai būtu arī jāizvērtē iespēja pieprasīt, lai ostas pieņemtu dīkstāves tarifus, kuru pamatā ir emisijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>24</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>13.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c) Lai sekmīgi pārietu uz bezemisiju un videi nekaitīgiem kuģiem, ir vajadzīga integrēta pieeja, lai veicinātu inovatīvus pasākumus videi nekaitīgāku kuģu izstrādei, piemēram, attiecībā uz korpusa konstrukciju, jauniem dzinējiem un ilgtspējīgām alternatīvām degvielām, kā arī vēja dzinējiem un ekspluatācijas pasākumiem, kurus var īstenot īstermiņā, piemēram, ātruma samazināšana vai labāka maršruta plānošana, ar kuriem iespējams samazināt degvielas patēriņu un līdz ar to emisijas. Laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam tika plaši testēta ātruma samazināšana (ko dēvē arī par lēnu kuģošanu), jo krasi pieauga degvielas cenas: ātruma samazināšana par 10 % samazināja patēriņu par aptuveni 19 %1a un attiecīgi samazināja emisijas. Tādi uz tirgu balstīti pasākumi kā ES ETS sekmēs emisiju samazināšanu un ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un ilgtspējīgu alternatīvu degvielu un dzinēju tehnoloģiju ieviešanu, tostarp vajadzīgās uzpildes un uzlādes infrastruktūras ieviešanu ostās un iekšzemes ostās.

 

__________________

 

1a “The impact of international shipping on European air quality and climate forcing” (“Starptautiskās kuģniecības ietekme uz Eiropas gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām”), Eiropas Vides aģentūra, Tehniskais ziņojums Nr. 4/2013.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>25</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Lai saglabātu THETIS-MRV reģistram paziņoto datu augstu kvalitāti, Eiropas Jūras drošības aģentūrai būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras un resursi, lai tā varētu pārbaudīt emisiju ziņojumus, kurus verificētājs atzinis par apmierinošiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>26</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b) Komisijai būtu jāpārskata Regulas (ES) 2015/757 darbība, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot minēto regulu un globālo SJO DVS, kā arī ņemot vērā citus attiecīgos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt jūras transporta radītās SEG emisijas.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>27</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14.c apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c) Jūras transports ir arī gaisa piesārņotāju, piemēram, sēra oksīda (SOx), slāpekļa oksīda (NOx), cieto daļiņu (PM), ozona slāni noārdošo vielu (ODS) vai gaistošo organisko savienojumu (GOS)1a, emisiju avots. Gaisa piesārņotāji kaitīgi ietekmē gan vidi, gan iedzīvotāju veselību, it sevišķi to iedzīvotāju veselību, kuri dzīvo vai strādā piekrastes vai ostu teritorijās. Komisijai līdz 2021. gada jūnijam būtu jāpārskata spēkā esošie tiesību akti un tad jāizvirza konkrēti priekšlikumi, kā novērst gaisa piesārņojumu, ko izraisa jūras transporta kaitīgās emisijas. Komisijai būtu arī jāstrādā pie sēra emisijas kontroles zonu (SECA) un NOx emisijas kontroles zonu (NECA) paplašināšanas visās Eiropas jūrās, tostarp Vidusjūrā, un jāturpina risināt problēmu saistībā ar skalošanas ūdeņu novadīšanu no skruberiem un citu vielu, piemēram, balasta ūdens, ogļūdeņražu, smago metālu un ķīmisko vielu, novadīšanu atklātos ūdeņos, kā arī šo vielu ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>28</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Regulas (ES) 2015/757 mērķis ir monitorēt, ziņot un verificēt CO2 emisijas no kuģiem, kas piestāj EEZ ostās, un tas ir pirmais solis pakāpeniskā pieejā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. To pietiekamā apmērā nevar nodrošināt dalībvalstis; mēroga un ietekmes dēļ to labāk var panākt ES līmenī. Globālā SJO DVS būtu jāņem vērā, un šī Regula nodrošina vākto datu pastāvīgu salīdzināmību un uzticamību, pamatojoties uz vienotu prasību kopumu. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(15) Regulas (ES) 2015/757 mērķis ir monitorēt, ziņot un verificēt CO2 emisijas no kuģiem, kas piestāj EEZ ostās, lai samazinātu to vidējo oglekļietilpīgumu uz vienu pārvadāšanas darbu, tostarp ievērojami samazinot to emisijas pietauvošanās vietās, un noteiktu šīm emisijām tādu cenu, ka ļautu samazināt jūrniecības nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. To pietiekamā apmērā nevar nodrošināt dalībvalstis; mēroga un ietekmes dēļ to labāk var panākt ES līmenī. Globālā SJO DVS būtu jāņem vērā, un šī Regula nodrošina vākto datu pastāvīgu salīdzināmību un uzticamību, pamatojoties uz vienotu prasību kopumu. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>29</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Vēl nav pabeigta pāreja uz klimatneitrālu kuģniecību, un līdzšinējie regulatīvie pasākumi šajā jomā ir bijuši nepietiekami. Ostām var būt liela nozīme jūras transporta dekarbonizēšanā. Savienības ostās ienākošo kuģu operatoriem būtu jāprasa nodrošināt, ka piestātnēs viņu kuģi nerada siltumnīcefekta gāzu vai gaisa piesārņotāju emisijas, izmantojot tādas iespējas kā pieslēgšanos krasta elektroenerģijai. Tas būtu sevišķi svarīgi tādu piestātņu gadījumā, kuras atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, lai samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību. Ņemot vērā kuģu dažādo ietekmi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijām, kā pirmajiem šo prasību būtu jāprasa ievērot vispiesārņojošākajiem kuģiem, tostarp lieliem pasažieru kuģiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>30</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Kuģu operatoriem būtu jānodrošina kuģu darbība pēc iespējas energoefektīvākā veidā, panākot maksimāli zemu emisiju līmeni. Kuģubūvētājiem būtu jānodrošina, ka jaunu kuģu būvniecībā prioritāte tiek piešķirta emisiju samazināšanai.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>31</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – virsraksts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Grozījumi Regulā (ES) 2015/757

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>32</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – -1. punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Regulu (ES) 2015/757 groza šādi:

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>33</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – -1.a punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>23. apsvērums</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1a) regulas 23. apsvērumu aizstāj ar šādu:

(23) Pašreizējā posmā Savienības MZV sistēmai nevajadzētu aptvert citas siltumnīcefekta gāzes, klimata pārmaiņu veicinātājus vai gaisa piesārņotājus, lai nevajadzētu izvirzīt prasības uzstādīt mērierīces, kas vēl nav pietiekami uzticamas vai komerciāli pieejamas, jo tas varētu traucēt Savienības MZV sistēmas ieviešanai.

(23) Savienības MZV sistēmu vajadzētu paplašināt, lai ietvertu arī citas siltumnīcefekta gāzes, klimata pārmaiņu veicinātājus un gaisa piesārņotājus, ja ir pietiekami uzticamas vai komerciāli pieejamas mērierīces, lai labāk aizsargātu klimatu, vidi un cilvēku veselību.

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0757)

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>34</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – - 1.b punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>1. pants</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1b) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

1. pants

1. pants

Priekšmets

Priekšmets

Lai veicinātu jūras transporta radīto oglekļa dioksīda (CO2) emisiju rentablu samazināšanu, ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju par CO2 emisijām un citu attiecīgu informāciju no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām.

Ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un citu attiecīgu informāciju no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām. Lai palīdzētu sasniegt Savienības ekonomikas mēroga klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES).../... [Eiropas Klimata akts], vienlaikus ņemot vērā 2018. gada 13. aprīlī pieņemto SJO Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai, šī regula saskaņā ar tās 12.a pantu uzliek uzņēmumiem pienākumu samazināt to gada vidējās CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu.”

</Amend>

 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>35</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – -1.c punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>1. pants – 2. punkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1c) regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Regulu piemēro kuģiem ar bruto tonnāžu virs 5000 t attiecībā uz CO2 emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās ienākšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu ienākšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas ienākšanas ostas uz nākamo ienākšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās ienākšanas ostās.

"1.  Regulu piemēro kuģiem ar bruto tonnāžu, kas vienāda vai lielāka par 5 000 t, attiecībā uz SEG emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>36</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>3. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a) iekļauj šādu punktu:

 

“ aa)  “siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no kuģiem, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK* II pielikumā;

 

_______________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.). ”;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>37</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>3. pants – 1. punkts– b apakšpunkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-aa) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(b) "piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus; tātad tas neietver ienākšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim un/vai tā iekārtām, ienākšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām un ienākšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām;

"(b) piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu būtisku pārvadājamās kravas daļu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus; tātad tas neietver ienākšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim un/vai tā iekārtām, ienākšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām un ienākšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>38</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) “uzņēmums” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa darbību un ir piekritis pārņemt visus pienākumus un saistības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006;”

“(d) “uzņēmums” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks, fraktētājs uz laiku vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kurš no kuģa īpašnieka ir pārņēmis atbildību par kuģa komerciālu ekspluatāciju un kura pienākums ir veikt samaksu par kuģa patērēto degvielu;”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>39</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(aa) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

i)  “cita attiecīga informācija” ir informācija, kas saistīta ar CO2 emisijām, kuras rada degvielas patēriņš, un ar kuģu pārvadāšanas darbu un energoefektivitāti un kas dod iespēju analizēt emisiju tendences un novērtēt kuģu veiktspēju;

“i)  “cita attiecīga informācija” ir informācija, kas saistīta ar CO2 emisijām, kuras rada degvielas patēriņš, un ar kuģu pārvadāšanas darbu, kā arī ar krasta elektroenerģijas izmantošanu pietauvošanās laikā un energoefektivitāti un kas dod iespēju analizēt emisiju tendences un novērtēt kuģu veiktspēju;”

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02015R0757-20161216&qid=1584951644602&from=EN)

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>40</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1.a punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>4. pants – 1. punkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

1a) regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Saskaņā ar 8. līdz 12. pantu uzņēmumi attiecībā uz katru no to kuģiem veic monitoringu un ziņošanas laikposmā ziņo par attiecīgajiem parametriem. Minēto monitoringu un ziņošanu tie veic visās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās un par jebkuriem reisiem uz kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu vai no tās.

"1. Saskaņā ar 8. līdz 12. pantu uzņēmumi attiecībā uz katru no to kuģiem, kas ir to komerciālās ekspluatācijas kontrolē, veic monitoringu un ziņošanas laikposmā ziņo par attiecīgajiem parametriem. Minēto monitoringu un ziņošanu tie veic visās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās un par jebkuriem reisiem uz kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu vai no tās. ”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>41</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 1.b punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>5. pants – 2.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1b) regulas 5. pantā pievieno šādu punktu:

 

“2.a Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot metāna (CH4) emisiju noteikšanas metodes. Papildus pirmajā daļā minēto deleģēto aktu pieņemšanai Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim novērtē un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tādu SEG emisiju, kas nav CO2 un CH4, ietekmi uz pasaules klimatu, kuras rada kuģi, kas ienāk dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās, atrodas tajās vai iziet no tām. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai risinātu jautājumu par to, kā novērst šīs emisijas.”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>42</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>9. pants – 1. punkts – f apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) pārvadātā krava (brīvprātīgi);

svītots

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>43</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 3.a punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 757/2015</DocAmend2>

<Article2>9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3a) regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a) visi kuģa reisi ziņošanas laikposmā vai nu sākas, vai beidzas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā; vai

“a) ne mazāk kā 90 % no kuģa reisiem ziņošanas laikposmā vai nu sākas, vai beidzas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā; vai

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>44</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>10. pants – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) pievieno šādu punktu:

 

“ja) pārvadātā krava;”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>45</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>11. pants – 2. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām.

“2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums maiņas pabeigšanas datumā vai pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām. Jaunais uzņēmums nodrošina, ka katrs kuģis, par ko tas ir atbildīgs, no maiņas pabeigšanas brīža līdz ziņošanas perioda beigām atbilst šīs regulas prasībām.”;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>46</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2> Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>11. pants – 3. punkts – xi a apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) panta 3. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

 

“xia) pārvadātā krava;” ;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>47</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5. punkts – bb apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>11. pants – 3. punkts – xi b apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb) panta 3. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

 

“xib) kuģa lielums;”;

</Amend>

 <Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>48</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. panta – 5.a punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>IIa nodaļa (jauna) – 12.a pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) regulā iekļauj šādu nodaļu:

 

II A NODAĻA

 

EMISIJU SAMAZINĀŠANA

 

12.a pants

 

Emisiju samazināšana

 

1. Uzņēmumi līdz 2030. gadam lineāri samazina gada CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu par vidēji vismaz 40 % visiem to pārziņā esošajiem kuģiem salīdzinājumā ar vidējo veiktspēju uz tāda paša izmēra un tipa kuģiem katrā kategorijā, kā ziņots saskaņā ar šo regulu.

 

2. Ja kādā konkrētā gadā uzņēmums neievēro 1. punktā minēto ikgadējo samazinājumu, Komisija piemēro finansiālas sankcijas, kas ir iedarbīgas, samērīgas, atturošas un saderīgas ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kura ir balstīta uz tirgu, piemēram, ES ETS. Soda par emisiju pārsniegumu samaksāšana neatbrīvo uzņēmumu līdz 2030. gadam ievērot 1. punktā paredzēto pienākumu. Uzņēmumiem, kas nav ievērojuši šajā pantā noteiktās emisiju robežvērtības, piemēro 20. panta 3. un 4. punkta noteikumus.

 

3. Komisija pieņem deleģētos aktus līdz .. [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot 1. punktā minētās kuģu kategorijas, nosakot katrai kuģu kategorijai piemērojamo bāzes līniju un gada lineāro samazinājuma koeficientu, izmantojot datus no THETIS-MRV, tostarp obligāto parametru “pārvadātā krava”, un SJO DVS, vienlaikus pilnībā atzīstot emisiju samazinājumus, ko jau veikuši uzņēmumi, kas “dekarbonizē pirmos dalībniekus”, lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, nosakot 2. punktā minētā soda par emisijas apjoma pārsniegšanu aprēķināšanas un iekasēšanas noteikumus un līdzekļus, un precizējot visus citus noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību un verificētu šā panta ievēršanu

 

 

4. 12 mēnešu laikā pēc tam, kad SJO ir pieņēmusi pasākumus, lai īstenotu 2018. gada 13. aprīlī pieņemto Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai, un pirms šie pasākumi stājas spēkā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā izvērtē SJO pieņemto pasākumu vērienīgumu un vispārējo vides integritāti, tostarp to vispārējo mērķi attiecībā uz Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķrādītājiem, Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi, kā noteikts Regulā (ES).../.... [Eiropas Klimata akts].

 

5. Attiecīgā gadījumā Komisija 4. punktā minētajam ziņojumam var pievienot tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu šo regulu tādā veidā, kas atbilst mērķim saglabāt Savienības klimata rīcības vidisko integritāti un efektivitāti, jo īpaši, īstenojot Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030.gadam un klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES).../... [Eiropas Klimata akts].”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>49</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5.b punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>12.b pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) iekļauj šādu pantu:

 

“12.b pants

 

Emisijas no piestātnē noenkurotiem kuģiem

 

Uzņēmumi nodrošina, ka līdz 2030. gadam tiek panākts, ka neviens to atbildībā esošs piestātnē noenkurots kuģis nerada SEG emisijas.”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>50</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5.c punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>21. pants – 1. punkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(5c) regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Līdz katra gada 30. jūnijam Komisija publisko informāciju par CO2 emisijām, kas paziņota saskaņā ar 11. pantu, kā arī šā panta 2. punktā izklāstīto informāciju.

"1. Līdz katra gada 30. jūnijam Komisija publisko informāciju, kas paziņota saskaņā ar 11. pantu, kā arī šā panta 2. punktā izklāstīto informāciju.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>51</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5.d punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>21. pants – 2. punkts – a apakšpunkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(5d) regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a) kuģa identifikāciju (vārds, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);

“a) kuģa identifikāciju (vārds, uzņēmums, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta); ”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>52</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.a punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>21. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) regulas 21. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“ka) kuģa lielums.”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>53</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.b punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>21. pants – 6.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) regulas 21. pantam pievieno šādu punktu:

 

“6.a Atbilstīgi savai 2020.–2022. gada darba programmai Eiropas Jūras drošības aģentūra statistiski verificē saskaņā ar 11. panta 1. punktu sniegtos datus, lai nodrošinātu to konsekvenci.”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>54</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.c punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>21.a pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) iekļauj šādu pantu:

 

“21.a pants

 

Kuģu ekoloģisko raksturlielumu marķējums

 

1. Lai mudinātu panākt emisiju samazinājumus un palielinātu informācijas pārredzamību, Komisija izveido holistisku Savienības kuģu vides ekoloģisko raksturlielumu marķēšanas sistēmu un piemēro to kuģiem, uz kuriem attiecas šī regula.

 

2. Līdz 2021. gada 1. jūlijam Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot detalizētus noteikumus par Savienības kuģu vides ekoloģisko raksturlielumu marķēšanas sistēmas darbību, kā arī tehniskos standartus, uz kuriem šī sistēma balstās.”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>55</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.d punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>22. pants – 3. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6d) regulas 22. panta 3. punktu svītro.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>56</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.e punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>22.a pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6e) iekļauj šādu pantu:

 

“22.a pants

 

Pārskatīšana

 

1. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata šīs regulas darbību, ņemot vērā tās īstenošanā gūto pieredzi, kā arī citas būtiskas norises, kuru mērķis ir samazināt jūras transporta radītās SEG emisijas un izpildīt Savienības saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtās saistības. Pārskatīšanas ietvaros Komisija ierosina papildu prasības, lai samazinātu SEG emisijas, kas nav CO2, kā arī lai samazinātu gaisu piesārņojošo vielu un notekūdeņu novadīšanu atklātos ūdeņos no kuģiem, tostarp no skruberiem. Pārskatīšanā apsver arī šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā kuģus ar bruto tonnāžu no 400 līdz 5000 t. Pārskatam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

 

2. Saistībā ar gaidāmo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES* un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013** pārskatīšanu Komisija arī ierosina noteikt saistošus mērķrādītājus dalībvalstīm, lai nodrošinātu pienācīgu krasta elektroenerģijas nodrošinājumu jūras un iekšzemes ostās.

 

__________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

 

**Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.). ”

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>57</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.f punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>23. pants – 2. punkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(6f) regulas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

“2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā, 12.a panta 3. punktā, 15. panta 5. punktā, un 16. panta 3.punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0757)

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>58</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.g punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>23. pants – 3. punkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(6g) regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

"3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā, 12.a panta 3. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. ”

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0757)

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>59</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.h punkts </Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>23. pants – 5. punkts</Article2>

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

6h) regulas 23. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu un 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

"5. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 12.a panta 3. punktu,15. panta 5. punktu un 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. ”

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0757)

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>60</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1.a pants (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Grozījumi Direktīvā 2003/87/EK

 

Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:

 

(1) iekļauj šādu nodaļu:

 

“IIa NODAĻA

 

JŪRAS TRANSPORTS

 

3.ga pants

 

Darbības joma

 

Šīs nodaļas noteikumus no 2022. gada 1. janvāra piemēro kvotu piešķiršanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no kuģiem, kas ienāk tādās dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās, atrodas tajās vai iziet no tām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757*. Ja tiek mainīts uzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 11. panta 2. punktu, jaunajam uzņēmumam ir pienākums iegādāties kvotas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām tikai par laikposmu, kurā par kuģa darbību ir atbildīgs šis uzņēmums.

 

3.gb pants

 

Jūras transportam paredzēto kvotu kopējais daudzums un to piešķiršanas metode

 

 

1.  Līdz 2020. gada 1. decembrim Komisija atjaunina 2013. gadā veikto ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 525/2013**, un pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot jūras transportam paredzēto kvotu kopējo daudzumu, tāpat kā tas tiek darīts attiecībā uz citām nozarēm, un paredzot šo kvotu piešķiršanu tikai izsolēs, kā arī pieņemot īpašus noteikumus attiecībā uz administrējošo dalībvalsti. Deleģētie akti balstās uz labākajiem pieejamajiem datiem un uz dažādu variantu ietekmes novērtējumu, ietverot ietekmi uz emisijām, un uz konkrētās nozares ekonomisko darbību.

 

2.  Šīs direktīvas 12. un 16. pantu piemēro jūras transporta kvotām tādā pašā veidā kā kvotām, kas saistītas ar citām darbībām.

 

3. Vismaz 50% no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot šā panta 1. punktā minētās kvotas, izmanto, pielietojot saskaņā ar 3.gc pantu izveidoto Fondu.

 

4. Ieņēmumus, kas gūti, izsolot kvotas, kuras neizmanto ar 3.gc pantā definētā Fonda starpniecību un kuras piešķir dalībvalstīm, izmanto veidā, kas atbilst šīs direktīvas mērķiem, jo īpaši, lai Savienībā un trešās valstīs risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas, aizsargātu un atjaunotu globālās sasilšanas skartās jūras ekosistēmas un atbalstītu taisnīgu pāreju dalībvalstīs, kas dialogā ar sociālajiem partneriem atbalsta darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu un viņu kvalifikācijas celšanu, izglītību, ar darba meklēšanu saistītas iniciatīvas un jaunuzņēmumus. Visu informāciju par šo ieņēmumu izmantošanu publisko.

 

5. Komisija uzrauga šīs nodaļas īstenošanu un iespējamās tendences saistībā ar uzņēmumu mēģinājumiem izvairīties no šīs direktīvas prasību attiecināšanas uz tiem. Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina pasākumus, lai nepieļautu šādu izvairīšanos.

 

3.gc pants

 

Okeāna fonds

 

1. Okeāna fondu (“Fonds”) izveido uz laikposmu no 2022. līdz 2030. gadam, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un atbalstītu ieguldījumus inovatīvās tehnoloģijās un infrastruktūrā jūras transporta dekarbonizācijai, tostarp tuvsatiksmes kuģošanā un ostās, un panāktu ilgtspējīgas alternatīvas degvielas veidu, piemēram, ūdeņraža un amonjaka, kas saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģiju, tostarp vēja tehnoloģiju, izmantošanu. 20 % Fonda līdzekļu izmanto, lai palīdzētu aizsargāt, atjaunot un labāk pārvaldīt jūras ekosistēmas, kuras skar globālā sasilšana, piemēram, aizsargājamās jūras teritorijas, un lai veicinātu transversālu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, piemēram, atjaunojamo jūras enerģiju. Informāciju par visiem Fonda atbalstītajiem ieguldījumiem publisko, un minētie ieguldījumi atbilst šīs direktīvas mērķiem.

 

2. Atkāpjoties no šīs direktīvas 12. panta, jūras transporta uzņēmumi var Fondam maksāt savu gada dalības maksu atbilstoši savām iepriekšējā kalendārā gada kopējām emisijām, par kurām ir paziņots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/757, lai ierobežotu administratīvo slogu jūras uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri šīs direktīvas darbības jomā nav uzskatāmi par regulāri aktīviem. Fonds kolektīvi nodod kvotas to jūras transporta uzņēmumu vārdā, kas ir Fonda dalībnieki. Katru gadu līdz 28. februārim Fonds nosaka dalības maksu par emisiju tonnu, kas ir vismaz vienāda ar augstāko reģistrēto primārā vai sekundārā kvotu tirgus cenu iepriekšējā gadā.

 

3. Fonds iegūst kvotas, kas ir vienādas ar šā panta 2. punktā minēto iemaksu kopējo apjomu iepriekšējā kalendārajā gadā, un katru gadu līdz 30. aprīlim nodod tās saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu izveidotajam reģistram turpmākai anulēšanai. Visu informāciju par iemaksām publisko.

 

4. Fondu centralizēti pārvalda Savienības struktūrvienība, kuras pārvaldības struktūra atbilst šīs direktīvas 10.a panta 8. punktā paredzētā fonda pārvaldībai. Tā pārvaldības struktūra un lēmumu pieņemšanas process ir pārredzami un iekļaujoši, jo īpaši nosakot prioritārās jomas, kritērijus un dotāciju piešķiršanas procedūras. Attiecīgajām ieinteresētajām personām ir atbilstīga padomdevēju loma. Visa informācija par ieguldījumiem un visa pārējā būtiskā informācija par Fonda darbību tiek publiskota.

 

5. Komisija apspriežas ar trešām valstīm par to, kā arī tās varētu izmantot Fondu.

 

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šā panta īstenošanu.

 

3.gd pants

 

Komisijas ziņojumi un tās īstenotā pārskatīšana saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanu Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā

 

1.  12 mēnešu laikā pēc tam, kad SJO ir pieņēmusi globālus tirgus pasākumus, lai samazinātu jūras transporta radītās SEG emisijas, un pirms šie pasākumi sāk darboties, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā izvērtē minēto pasākumu vērienīgumu un vispārējo vides integritāti, tostarp to vispārējo mērķi attiecībā uz Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķrādītājiem un Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES).../... [Eiropas Klimata akts]. Šajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā dalības līmeni minētajos globālajos pasākumos, to izpildāmību, pārredzamību, sodus par neatbilstību, sabiedrības ieguldījuma procesus, CO2 emisiju izlīdzināšanas vienību izmantošanu, emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, reģistrus, pārskatatbildību, kā arī noteikumus par biodegvielas izmantošanu.

 

2. Attiecīgā gadījumā Komisija 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu šo direktīvu tādā veidā, kas atbilst mērķim saglabāt Savienības klimata rīcības vidisko integritāti un efektivitāti, jo īpaši Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājam 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķim, kas definēts Regulā (ES).../.... [Eiropas Klimata akts].

 

__________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

 

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

</Amend>

 

</RepeatBlock-Amend>

 


 

PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Kopš 1856. gada, kad Eunice Foote pirmo reizi konstatēja oglekļa dioksīda siltumnīcefekta efekta ietekmi, un vēl jo vairāk pēc tam, kad 1896. gadā Svante Arrhenius aprēķināja tā kvantitatīvo ietekmi, ir zināms, ka Zemes virsmas temperatūra ir atkarīga no oglekļa dioksīda koncentrācijas atmosfērā.

Pēc daudziem zinātniskiem ziņojumiem un liecībām 1997. gadā Kioto protokolā tika atzīts, ka globālo sasilšanu izraisa cilvēki, un tika pieprasīts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Diemžēl līdz šim veiktie pasākumi cīņai pret klimata pārmaiņām nav bijuši efektīvi, jo emisiju gada apjoms kopš 1997. gada ir gandrīz divkāršojies. Pēdējie desmit gadi bija vissiltākā jebkad reģistrētā desmitgade, un 2019. gads bija pat karstākais gads Eiropā[2]. Tas pats attiecas uz okeāniem, kas nekad nebija tik silti kā 2019. gadā[3]. Tas liecina, ka ir vajadzīgi vērienīgi ES tiesību akti klimata jomā.

Saskaņā ar jaunāko Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu pastāv 66 % iespēja nepārsniegt 1,5 °C robežu, ja oglekļa emisijas nākotnē nepārsniegs 420 Gt CO2 ekv. jeb 10 gadus no pašreizējām emisijām. Attiecīgi budžets 50 % izredzēm nepārsniegt 1,5 °C robežu ir 580 Gt CO2 ekv. — 14 gadi no pašreizējām emisijām. Jūras transporta nozare vien emitē aptuveni 940 Mt CO2 ekv. gadā un rada aptuveni 2,5 % no pasaules SEG emisijām. Savienības līmenī (t. i., kuģiem, kas piestāj EEZ ostās) jūras transporta radītās CO2 emisijas laikposmā no 1990. līdz 2008. gadam palielinājās par 48 %, un paredzams, ka līdz 2050. gadam tās 1990. gada līmeni pārsniegs pat par 86 %. Kuģniecības nozare nav gatava dot ieguldījumu kopīgajos centienos vēlākais līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni. Tāpēc nav saprotams, kāpēc kuģniecība joprojām ir vienīgais transporta veids, kas nav pilnībā iekļauts nevienā ES emisiju samazināšanas politikas nostādnē.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO)

Pašlaik kuģu operatoriem ir pienākums ziņot ES (MZV)[4] un SJO (DVS)[5]. Referente piekrīt, ka ir svarīgi saskaņot ES un SJO ziņošanas pienākumus. Tomēr tas nenozīmē, ka ES standarti būtu jāpazemina. Gluži pretēji, ir vajadzīgi labāki standarti pasaules līmenī. Piemēram, SJO atšķirībā no ES MZV nevāc datus par pārvadāto kravu, bet tikai par kravnesību. Šis mērījums ļoti apgrūtina vai pat padara neiespējamu pārvadāto preču oglekļa dioksīda pēdas aprēķināšanu. SJO jau vairāk nekā 20 gadus ir apsolījusi, ka tā risinās kuģniecības radīto emisiju problēmu, un ieviesa savu datu vākšanas sistēmu tikai pēc tam, kad ES bija īstenojusi MZV regulu. Nav novērots reāls progress, tāpēc ES ir jārīkojas, lai sasniegtu Parīzes mērķi ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālajiem līmeņiem[6].

Eiropas Savienība

Kopš 2018. gada 1. janvāra lieliem kuģiem (bruto tonnāža lielāka par 5000 t), kas ienāk Eiropas Ekonomikas zonas ostās vai atstāj tās, jau ir jāveic monitorings un jāziņo par to CO2 emisijām, degvielas patēriņu un citiem parametriem, piemēram, veikto attālumu, jūrā pavadīto laiku utt. saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (turpmāk “MZV regula”). Pirmie pieejamie dati[7] liecina, ka 10 800 kuģu, uz kuriem attiecas MZV regula, 2018. gadā emitēja vairāk nekā 130 miljonus tonnu CO2, kas ir vairāk nekā CO2 emisijas, ko Beļģija rada viena gada laikā!

Komisija tagad ir publicējusi priekšlikumu pārskatīt MZV regulu. Tomēr šis priekšlikums joprojām ir vērsts tikai uz datu uzraudzību un ziņošanu, tāpēc referente uzskata, ka viņas pienākums ir panākt vērienīgāka ziņojuma projekta sagatavošanu. Mēs nevaram atļauties zaudēt vēl vairāk laika cīņā pret klimata pārmaiņām, mums jārīkojas jau tagad. Rīcības steidzamību pastiprināja arī Eiropas Parlaments, 2019. gada beigās izsludinot ārkārtas situāciju klimata jomā. Parlaments skaidri aicināja Komisiju nodrošināt, ka visi attiecīgie tiesību aktu priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi nepieļaut globālajai sasilšanai pārsniegt 1,5 °C robežu.

Referentes prioritātes

ES datu vākšanas sistēma MRV ir laba. Viena no tās galvenajām priekšrocībām salīdzinājumā ar SJO DVS ir tā, ka par atbildīgo tiek noteikts kuģa operators, nevis karoga valsts: tiklīdz kuģis piestāj EEZ ostā, tam ir jāziņo par savām emisijām. Tomēr tagad ir pienācis īstais brīdis reāli izmantot savāktos datus. Uzticama informācija par emisijām ir ļoti svarīga. Tomēr informācija vien nesamazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas. To ir apstiprinājusi arī Eiropas Komisija savā ietekmes novērtējumā. Tādēļ šā ziņojuma projekta galvenais mērķis ir pēc iespējas samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un administrācijām un, vēl jo svarīgāk, samazināt kuģniecības emisijas EEZ.

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS)

Eiropas Parlamentam jāuzņemas atbildība un jātransponē tas, ko Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau ir ierosinājusi: Eiropas Savienības ETS sistēmā iekļaut arī jūras transportu. Tas atbilstu arī Komisijas politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem. Referente ļoti atzinīgi vērtē Eiropas zaļajā kursā pausto Komisijas apņemšanos paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) darbības jomu, attiecinot to arī uz kuģniecību.

Pēdējos gados jau ir veikti vairāki mēģinājumi regulēt kuģniecības nozari, bet neviens no tiem nav bijis veiksmīgs. Tagad ir pienācis īstais brīdis iekļaut kuģniecību ETS. Konkurences izkropļojumu nebūs, jo attieksme pret visām karoga valstīm un visiem uzņēmumiem ir vienāda. Regulas darbības joma attiecas uz visiem Savienības iekšējiem reisiem, uz visiem ienākošajiem reisiem no pēdējās ostas aiz Savienības robežām uz pirmo ienākšanas ostu Savienībā un uz visiem izejošajiem reisiem no Savienības ostas uz nākamo ienākšanas ostu aiz Savienības robežām[8].

Jūras transporta dekarbonizācijas fonds

Referente vēlētos, lai tiktu izveidots Jūras transporta dekarbonizācijas fonds (“Fonds”) ar mērķi veicināt pētniecību un izstrādi kuģu energoefektivitātes jomā, atbalstīt ieguldījumus inovatīvās tehnoloģijās un infrastruktūrā jūras transporta dekarbonizācijai, tostarp tuvsatiksmes kuģošanā un ostās, un panākt ilgtspējīgu degvielas veidu izmantošanu. Fondu izveido laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam, un to finansē no ETS ieņēmumiem. Tādēļ referente uzskata, ka minētā jūrniecības fonda izveide ir viens no pamatnoteikumiem, lai reāli ietekmētu ne tikai emisiju samazināšanu, bet arī bezemisiju tehnoloģijas ieviešanu.

Energoefektivitāte

Referente ņem vērā SJO noteikto mērķi līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas uz vienu transporta darbu vismaz par 40 %. ES jārāda piemērs, transponējot šo ļoti nepieciešamo mērķi ES tiesību aktos, tādējādi nodrošinot, ka visi kuģi, kas piestāj Savienības ostās, sniedz taisnīgu ieguldījumu SJO sākotnējās stratēģijas īstenošanā, vienlaikus ļaujot uzņēmumiem pietiekami elastīgi lemt par operatīvajiem vai tehnoloģiskajiem pasākumiem, kurus tie vēlas īstenot.

Bezemisiju ostas

Referente saskata milzīgu potenciālu, kāds piemīt krasta elektroenerģijai un bezemisiju ostām. Ja ostā noenkurotiem kuģiem tiktu prasīts atslēgt dzinējus un pieslēgties sauszemes elektrotīklam vai izmantot citus enerģijas avotus ar līdzvērtīgu iedarbību, šis pasākums sniegtu tūlītēju labumu ostas teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju veselībai. Tādēļ referente aicina Komisiju izstrādāt pasākumus šā mērķa sasniegšanai, t. i., noteikt dalībvalstīm mērķus krasta elektroenerģijas ieviešanai.

Pārvadātās kravas un datu pārredzamība

Referente atzinīgi vērtē to, ka Komisija MZV priekšlikumā ir iekļāvusi pārredzamības elementus. Tomēr referente uzskata, ka atšķirībā no Komisijas priekšlikuma ziņošanai par parametru “pārvadājamā krava” arī turpmāk vajadzētu būt obligātai. Tas ir svarīgi, lai faktiski varētu pārbaudīt brauciena efektivitāti un aprēķināt pārvadāto preču oglekļa dioksīda pēdu. Šis pasākums garantēs taisnīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ieinteresētajām personām.

Darbības jomas paplašināšana, attiecinot to uz visām SEG

Referente vēlētos, lai darbības joma tiktu paplašināta, attiecinot to ne tikai uz CO2, bet uz visām siltumnīcefekta gāzēm. Jo īpaši metāna emisijām ir milzīga ietekme uz klimata pārmaiņām, jo metāna siltumnīcefekta gāzu potenciāls 20 gadu laikposmā ir 87 reizes lielāks nekā CO2 potenciāls, un tādēļ ir vajadzīgs stingrāks regulējums.


 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (29.5.2020)

<CommissionInt>Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai</CommissionInt>


<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu</Titre>

<DocRef>(COM(2019)0038 – C9-0043/2019 – 2019/0017(COD))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Magdalena Adamowicz</Depute>

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Šā Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt ES Regulu Nr. 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, lai pienācīgi ņemtu vērā jauno globālo datu vākšanas sistēmu attiecībā uz kuģu degvieleļļas patēriņa datiem, ko izveidojusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO). Ierosinātie grozījumi ir tehniski pielāgojumi, kas attiecas uz definīcijām, kā arī monitoringa parametriem, plāniem un veidnēm.

 

Referents atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno izmantot šo priekšlikumu, lai vienkāršotu un samazinātu administratīvās procedūras kuģniecības uzņēmumiem un administrācijām, vienlaikus saglabājot ES Regulas Nr. 2015/757 par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju mērķus.

 

Referents vēlas ierosināt Komisijai pārskatīt Regulas (ES) 2015/757 darbību, ņemot vērā papildu pieredzi, kas gūta, īstenojot minēto regulu un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) izveidoto kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas sistēmu, lai nodrošinātu abu sistēmu lielāku saderību un samazinātu dubultas ziņošanas prasības.

 

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

<RepeatBlock-Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>1</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropas Parlaments savā 2014. gada februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam aicināja Komisiju un dalībvalstis 2030. gadam izvirzīt saistošu ES mērķrādītāju, kas paredzētu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Eiropas Parlaments norādīja arī to, ka, lai Savienība dotu pienācīgu artavu pasaules mēroga centienos, ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā jādod visām tautsaimniecības nozarēm.

(3) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu tika pausts aicinājums palielināt ES iekšzemes SEG samazināšanas mērķi 2030. gadam līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un uzsvērta vajadzība pēc tūlītējas un vērienīgas rīcības, lai pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Eiropas Parlaments norādīja arī to, ka, lai Savienība dotu pienācīgu artavu pasaules mēroga centienos, ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā jādod visām tautsaimniecības nozarēm.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>2</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) 2014. gada 24. oktobra secinājumos Eiropadome apstiprināja saistošu ES mērķrādītāju Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Eiropadome minēja arī to, ka ir svarīgi transporta nozarē mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā, un aicināja Komisiju izskatīt vēl citus instrumentus un pasākumus, kas atbalstītu visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju, arī — transporta nozarē veicinātu emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti.

(4) 2014. gada 24. oktobra secinājumos Eiropadome apstiprināja saistošu ES mērķrādītāju Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Eiropadome minēja arī to, ka ir svarīgi transporta nozarē mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā, un aicināja Komisiju izskatīt vēl citus instrumentus un pasākumus, kas atbalstītu visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju, arī — transporta nozarē veicinātu emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti. Eiropadome 2019. gada 12. decembrī publicēja secinājumus, apstiprinot vērienīgāku mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>3</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Lai sekmīgi dekarbonizētu jūras transporta nozari, ir vajadzīga holistiska pieeja. Vajadzīgo oglekļa emisiju samazinājumu varētu panākt, veicinot alternatīvu degvielu, alternatīvu dzinēju sistēmu un jaunu pasākumu turpmāku izmantošanu, lai uzlabotu un palielinātu kuģu energoefektivitāti. Lai sasniegtu visilgtspējīgākos ieguvumus gan videi, gan kuģu īpašniekiem un ostām, turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos būtu jāņem vērā dažādās iniciatīvas un paraugprakses apmaiņa, ko nozare jau veic, ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>4</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) 2015. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju20 (“ES MZV regula”), ko 2016. gadā papildināja divas deleģētās21 un divas īstenošanas regulas22. ES MZV regulas mērķis ir vākt datus par kuģu pārvadājumu emisijām turpmākai politikas veidošanai un stimulēt emisiju samazināšanu, sniedzot attiecīgajiem tirgiem informāciju par kuģu efektivitāti. ES MZV regula liek uzņēmumiem katru gadu, sākot no 2018. gada, veikt monitoringu par savu kuģu degvielas patēriņu, CO2 emisijām un energoefektivitāti reisos uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ostām un no tām, kā arī attiecīgos datus ziņot un verificēt. Tas attiecas arī uz CO2 emisijām EEZ ostās. Pirmie emisiju ziņojumi ir jāsniedz līdz 2019. gada 30. aprīlim.

(6) 2015. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju20 (“ES MZV regula”), ko 2016. gadā papildināja divas deleģētās21 un divas īstenošanas regulas22. ES MZV regulas mērķis ir vākt datus par kuģu pārvadājumu emisijām turpmākai politikas veidošanai un stimulēt emisiju samazināšanu, sniedzot attiecīgajiem tirgiem informāciju par kuģu efektivitāti, un sekmētu jaunu tehnoloģiju iniciatīvas. ES MZV regula liek uzņēmumiem katru gadu, sākot no 2018. gada, veikt monitoringu par savu kuģu degvielas patēriņu, CO2 emisijām un energoefektivitāti reisos uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ostām un no tām, kā arī attiecīgos datus ziņot un verificēt. Tas attiecas arī uz CO2 emisijām EEZ ostās. ES MZV regula tika pieņemta kā pirmais pasākums, lai panāktu jūras transporta emisiju iekļaušanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) tā, lai arī jūras transporta nozare dotu taisnīgu ieguldījumu Savienības mērķu īstenošanā par samazinājumu. Minētā iekļaušanas procesa pamatā vajadzētu būt ietekmes novērtējumam, ņemot vērā, ka būtu jāgarantē ES karoga kuģu starptautiskā konkurētspēja.

__________________

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

21 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2072 par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 320, 26.11.2016., 5. lpp.); Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2071, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju monitoringa metodēm un noteikumiem par citas attiecīgās informācijas monitoringu (OV L 320, 26.11.2016., 1. lpp.).

21 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2072 par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 320, 26.11.2016., 5. lpp.); Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2071, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju monitoringa metodēm un noteikumiem par citas attiecīgās informācijas monitoringu (OV L 320, 26.11.2016., 1. lpp.).

22 Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1927 par monitoringa plānu, emisiju ziņojumu un atbilstības dokumentu veidlapām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 1.–21. lpp.). Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1928 par to, kā nosaka pārvadāto kravu kuģu kategorijām, kas nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 22.–25. lpp.).

22 Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1927 par monitoringa plānu, emisiju ziņojumu un atbilstības dokumentu veidlapām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 1.–21. lpp.). Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1928 par to, kā nosaka pārvadāto kravu kuģu kategorijām, kas nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 22.–25. lpp.).

</Amend> 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>5</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>6.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Parlaments 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu aicināja veikt ieguldījumus pētniecībā jūras transporta dekarbonizācijas jomā. Daļa no šā iekļaušanas procesa radītajiem ieņēmumiem būtu jāiegulda pētniecībā par inovatīvām jūras transporta dekarbonizācijas tehnoloģijām un infrastruktūrām un ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un bezemisiju dzinēju tehnoloģiju ieviešanu.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>6</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas 2015. gada decembrī tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā23, ES un dalībvalstis ir uzņēmušās tautsaimniecības mēroga samazinājumu mērķrādītāju. Notiek centieni ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. SJO 2016. gada oktobrī pieņēma24 kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas sistēmu (“globālā SJO DVS”).

(8) Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas 2015. gada decembrī tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā23, ES un dalībvalstis ir uzņēmušās tautsaimniecības mēroga samazinājumu mērķrādītāju. Notiek centieni ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. SJO 2016. gada oktobrī pieņēma24 kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas sistēmu (“globālā SJO DVS”). SJO 2018. gada 13. aprīlī pieņēma arī sākotnējo stratēģiju par kuģu radīto SEG emisiju samazināšanu, cenšoties pēc iespējas ātrāk ierobežot šādu emisiju pieaugumu un līdz 2050. gadam tās samazināt vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 2008. gadu. Tajā pašā laikā SJO dalībvalstis un asociētās dalībvalstis apņēmās līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu vidēji starptautiskajā kuģniecībā vismaz par 40 %, cenšoties līdz 2050. gadam panākt 70 % samazinājumu.

__________________

__________________

23 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.).

23 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.).

24 SJO Rezolūcija MEPC.278(70), ar ko groza MARPOL VI pielikumu.

24 SJO Rezolūcija MEPC.278(70), ar ko groza MARPOL VI pielikumu.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>7</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>9. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Ņemot vērā abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu līdzāspastāvēšanu, Komisija saskaņā ar ES MZV regulas 22. pantu izvērtēja, kā abas sistēmas saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu kuģiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas mērķus.

(9) Ņemot vērā abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu līdzāspastāvēšanu, Komisija saskaņā ar ES MZV regulas 22. pantu izvērtēja, kā abas sistēmas saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu kuģiem, īpaši MVU īpašumā esošie, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas mērķus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>8</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu, ka racionalizēti tiek vākti dati par kuģu darbībām, uz kurām ir attiecināmas abas sistēmas, būtu jāņem vērā globālās SJO DVS noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un par kuriem jāziņo katru gadu. Lai to nodrošinātu, parametrs “kravnesība” būtu jāziņo, savukārt parametram “pārvadātā krava” būtu jāpaliek brīvprātīgam. “Jūrā pavadītais laiks” būtu jāaizstāj ar globālās SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”. Visbeidzot, lai samazinātu administratīvo slogu, “noietā attāluma” aprēķina pamatā būtu jābūt globālajai SJO DVS25.

(12) Lai nodrošinātu, ka racionalizēti tiek vākti dati par kuģu darbībām, uz kurām ir attiecināmas abas sistēmas, būtu jāņem vērā globālās SJO DVS noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un par kuriem jāziņo katru gadu. Lai to nodrošinātu, būtu jāziņo parametri “kravnesība” un “pārvadātā krava”. “Jūrā pavadītais laiks” būtu jāaizstāj ar globālās SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”. Visbeidzot, lai samazinātu administratīvo slogu, “noietā attāluma” aprēķina pamatā būtu jābūt globālajai SJO DVS25.

__________________

__________________

25 SJO Rezolūcija MEPC 282 (70).

25 SJO Rezolūcija MEPC 282 (70).

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>9</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Komisijai būtu jāpārskata Regulas (ES) 2015/757 darbība, ņemot vērā papildu pieredzi, kas gūta, īstenojot minēto regulu un SJO datu vākšanas sistēmu, lai nodrošinātu abu sistēmu lielāku saderību un atceltu dubultas ziņošanas prasības.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>10</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Sekmīgai pārejai uz bezemisiju kuģniecību ir vajadzīga integrēta pieeja un piemērota labvēlīga vide, kas stimulētu inovāciju gan uz kuģiem, gan ostās. Komisijai būtu jāizvērtē bezemisiju ostu standartu piemērotība, ilgtspējīgas alternatīvas degvielas un bezemisiju piedziņas tehnoloģijas un līdzekļi šādu mērķu sasniegšanai būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, iesaistot ieinteresētās personas un attiecīgās vietējās iestādes. Dalībvalstis būtu jāmudina paātrināt bezemisiju ostu izveidi, lai uzlabotu visu to iedzīvotāju veselību, kuri dzīvo ostu teritorijās un piekrastes zonās.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>11</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>9. pants – 1. punkts – f apakšpunkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) pārvadātā krava (brīvprātīgi);

(f) pārvadātā krava;

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>12</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>11. pants – 2. punkts</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām.

2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām. Jaunais uzņēmums nodrošina, ka katrs kuģis no izmaiņu pabeigšanas dienas atbilst šīs regulas prasībām.

 

 

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>13</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>11. pants – 2. punkts – xia apakšpunkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) panta 3. punkta a) apakšpunktā ir pievienots jauns punkts:

 

(xia) pārvadātā krava;

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>14</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.a punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>21. pants – 6.a punkts (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) regulas 21. pantam pievieno jaunu punktu:

 

"6.a Eiropas Jūras drošības aģentūra rūpīgāk pārbauda saskaņā ar 11. panta 1. punktu sniegtos datus, lai nodrošinātu šo sniegtie dati ir konsekventi saskaņā ar tās 2020.–2022. gada darba programmu.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>15</NumAm>

 

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>1. pants – 6.b punkts (jauns)</Article>

<DocAmend2>Regula (ES) 2015/757</DocAmend2>

<Article2>22.a pants (jauns)</Article2>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) regulā iekļauj šādu pantu:

 

22.a pants

 

Komisija turpina novērtēt Regulas (ES) 2015/757 darbību, veicot periodiskus ietekmes novērtējumus, ņemot vērā papildu pieredzi, kas gūta, īstenojot minēto regulu un SJO izveidoto kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu, lai, no vienas puses, nodrošinātu abu sistēmu maksimālu savietojamību un novērstu dubultas ziņošanas prasības, un, no otras puses, novērtētu nozares racionalizēšanas risinājumu efektivitāti un vajadzības gadījumā iejauktos, lai nodrošinātu ES jūrniecības nozares konkurētspēju. Ja tiek panākta vienošanās par globālu SJO DVS, Komisija vēlreiz pārskata Savienības MZV regulu, lai to papildus saskaņotu ar globālo SJO DVS.

</Amend></RepeatBlock-Amend>

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālā sistēma

Atsauces

COM(2019)0038 – C8-0043/2019 – 2019/0017(COD)

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.2.2019

 

 

 

Atzinumu sniedza

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.2.2019

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Magdalena Adamowicz

29.7.2019

Izskatīšana komitejā

19.2.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.5.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

12

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Johan Danielsson, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Julie Lechanteux, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josianne Cutajar, Clare Daly, Roman Haider, Anne-Sophie Pelletier, Robert Roos

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ECR

Kosma Złotowski

NI

Mario Furore

PPE

Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

RENEW

José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet

S&D

Andris Ameriks, Josianne Cutajar, Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Petar Vitanov

 

12

-

ECR

Peter Lundgren, Robert Roos, Roberts Zīle

GUE/NGL

Clare Daly, Kateřina Konečná, Anne-Sophie Pelletier

NI

Dorien Rookmaker

VERTS/ALE

Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz

 

5

0

ID

Marco Campomenosi, Roman Haider, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo#

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālā sistēma

Atsauces

COM(2019)0038 – C8-0043/2019 – 2019/0017(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

4.2.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.2.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

11.2.2019

TRAN

11.2.2019

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Lēmuma datums

ITRE

25.9.2019

 

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Jutta Paulus

24.7.2019

 

 

 

Izskatīšana komitejā

6.7.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.7.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

62

3

13

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ștefan Motreanu, Ville Niinistö, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Chabaud, Norbert Lins, Vincenzo Sofo, Maria Spyraki, Inese Vaidere, Lucia Vuolo

Iesniegšanas datums

29.7.2020

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

62

+

GUE/NGL

Malin BJÖRK, Anja HAZEKAMP, Petros KOKKALIS, Silvia MODIG, Mick WALLACE

NI

Eleonora EVI

PPE

Bartosz ARŁUKOWICZ, Traian BĂSESCU, Nathalie COLIN-OESTERLÉ, Christian DOLESCHAL, Agnès EVREN, Adam JARUBAS, Ewa KOPACZ, Esther de LANGE, Peter LIESE, Norbert LINS, Fulvio MARTUSCIELLO, Liudas MAŽYLIS, Dolors MONTSERRAT, Dan-Ștefan MOTREANU, Stanislav POLČÁK, Jessica POLFJÄRD, Maria SPYRAKI, Edina TÓTH, Inese VAIDERE, Pernille WEISS, Michal WIEZIK

RENEW

Pascal CANFIN, Catherine CHABAUD, Fredrick FEDERLEY, Andreas GLÜCK, Martin HOJSÍK, Jan HUITEMA, Frédérique RIES, María Soraya RODRÍGUEZ RAMOS, Nicolae ŞTEFĂNUȚĂ, Linea SØGAARD-LIDELL, Véronique TRILLET-LENOIR

S&D

Nikos ANDROULAKIS, Marek Paweł BALT, Monika BEŇOVÁ, Simona BONAFÈ, Delara BURKHARDT, Sara CERDAS, Tudor CIUHODARU, Miriam DALLI, Jytte GUTELAND, Javi LÓPEZ, César LUENA, Alessandra MORETTI, Sándor RÓNAI, Günther SIDL, Petar VITANOV, Tiemo WÖLKEN

VERTS/ALE

Margrete AUKEN, Bas EICKHOUT, Pär HOLMGREN, Yannick JADOT, Tilly METZ, Ville NIINISTÖ, Grace O'SULLIVAN, Jutta PAULU

 

3

-

ECR

Rob ROOKEN

ID

Teuvo HAKKARAINEN, Sylvia LIMMER

 

13

0

ID

Simona BALDASSARRE, Aurelia BEIGNEUX, Catherine GRISET, Joëlle MÉLIN, Silvia SARDONE, Vincenzo SOFO, Lucia VUOLO

ECR

Sergio BERLATO, Pietro FIOCCHI, Joanna KOPCIŃSKA, Ryszard Antoni LEGUTKO, Alexandr VONDRA, Anna ZALEWSKA

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[1] OV C 240, 16.7.2019., 41. lpp.

[2] Eiropas Komisija, Climate bulletin, (Klimata biļetens) Copernicus https://climate.copernicus.eu/climate-bulletins.

[3] Progress atmosfēras zinātnēs.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK

[5] Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) pieņēma obligāto degvieleļļas datu vākšanas sistēmu (DVS) starptautiskajai kuģniecībai, nosakot, ka kuģiem, kuru bruto tilpība ir 5000 vai vairāk tonnas, no 2019. gada ir jāsāk vākt datus un paziņot tos SJO datubāzei.

[6] ANO Ģenerālā asambleja, Parīzes nolīgums, 2016. gada 4. novembris, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

[8] Skatīt spēkā esošās MZV regulas 14. apsvērumu.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 4. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika