<Date>{08/09/2020}8.9.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0149/2020</NoDocSe>
PDF 269kWORD 90k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627</Titre>

<DocRef>(COM(2019)0619 – C9-0188/2019 – 2019/0272(COD))</DocRef>


<Commission>{PECH}Zivsaimniecības komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Giuseppe Ferrandino</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

(COM(2019)0619 – C9-0188/2019 – 2019/0272(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0619),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0188/2019),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0149/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

<RepeatBlock-Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>1</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>4. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”).Pārvaldības plāns izriet no ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kas ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (izveidots ar Ieteikumu 17-17, ar ko groza Ieteikumu 14-04), krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi.

(4) Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”). Pārvaldības plāns izriet no ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kas ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (izveidots ar Ieteikumu 17-17, ar ko groza Ieteikumu 14-04), krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi, tomēr šis plāns nedrīkst vājināt pašreizējos uzraudzības un kontroles pasākumus.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

ICCAT SCRS jaunākajā ziņojumā ir norādīts, ka Komisijai būtu jāapsver pāreja no atjaunošanas plāna uz pārvaldības plānu, nevājinot pašreizējos uzraudzības un kontroles pasākumus.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>2</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) 2019. gadā ICCAT savā 26. kārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 19-04, ar ko groza ar Ieteikumu 18-02 izveidoto daudzgadu pārvaldības plānu. ICCAT Ieteikums 19-04 atceļ un aizstāj Ieteikumu 18-02.

</Amend>

 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>3</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Pārvaldības plānā ir ņemta vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu specifika. Pārvaldības plāna īstenošanas gaitā Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un zvejas rīkus un paņēmienus, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, rīkus un paņēmienus, ko izmanto tradicionālajās un nerūpnieciskajās zvejniecībās, un tādā veidā jāpalīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējās tautsaimniecībās.

(8)  Pārvaldības plānā ir ņemta vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu specifika. Pārvaldības plāna īstenošanas gaitā Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošana, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, jo īpaši tādu rīku un paņēmienu izmantošana, ko izmanto tradicionālajās un nerūpnieciskajās zvejniecībās, un tādā veidā jāpalīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējās tautsaimniecībās. Šādu tradicionālo un nerūpniecisko zvejniecību piemēri ir tāds tunzivju izķeršanas un zvejošanas paņēmiens kā “almadrabas”, ko veic dažās Vidusjūras reģiona daļās, un mazapjoma piekrastes flotes zveja, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām. Dalībvalstīm, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem būtu jāsadala taisnīgi un pārredzami, cenšoties daļu no kvotas pārdalīt tradicionālajai un nerūpnieciskajai zvejai, vienlaikus ņemot vērā vēsturiskās tiesības.

</Amend><Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>4</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.a apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pietiekama kvotas daļa tiek paredzēta zilās tunzivs piezvejai, jo īpaši tradicionālajā un nerūpnieciskā zvejā.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Daudziem zvejniekiem, kas zvejo zilajai tunzivij līdzīgas sugas, piemēram, zobenzivi, nav kvotas zilās tunzivs piezvejai.

</Amend> 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>5</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>8.b apsvērums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Būtu jāņem vērā mazapjoma nerūpnieciskās zvejas īpašās iezīmes un vajadzības.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>6</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14. apsvērums</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ņemot vērā to, ka ICCAT līgumslēdzējas puses bieži groza dažus ICCAT ieteikumus un, visticamāk, grozīs tos arī turpmāk, un lai nākamos ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina ICCAT pārvaldības plānu, varētu ātri ieviest Savienības tiesību aktos, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šādiem aspektiem: termiņi, kādā sasniedzams zvejas izraisītas zivju mirstības mērķrādītājs, kas vajadzīgs, lai krājuma biomasu uzturētu MSY atbilstošā apjomā; informācijas ziņošanas termiņi, zvejas sezonu periodi; minimālie saglabāšanas references izmēri; procentuālās daļas un parametri, Komisijai iesniedzamā informācija; nacionālo novērotāju un reģionālo novērotāju uzdevumi, iemesli, kuru dēļ atteikta zivju pārvietošanas atļauja; nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojumu iemesli. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu31. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14) Ņemot vērā to, ka ICCAT līgumslēdzējas puses bieži groza dažus ICCAT ieteikumus un, visticamāk, grozīs tos arī turpmāk, un lai nākamos ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina ICCAT pārvaldības plānu, varētu ātri ieviest Savienības tiesību aktos, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šādiem aspektiem: informācijas ziņošanas termiņi, zvejas sezonu periodi; minimālie saglabāšanas references izmēri; procentuālās daļas un parametri, Komisijai iesniedzamā informācija; nacionālo novērotāju un reģionālo novērotāju uzdevumi, iemesli, kuru dēļ atteikta zivju pārvietošanas atļauja; nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojumu iemesli. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu31. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

__________________

31 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

31 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Apsvērumam ir jāsaskan ar priekšlikuma 65. pantu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>7</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>3. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

Šīs regulas mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu B0.1 līmenī, ko sasniedz ar tādu zvejas izraisītas mirstības rādītāju, kurš ir F0.1 vai mazāks par to.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šis ICCAT noteiktais mērķis nav pretrunā KZP mērķim par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, bet tajā ir konkrēti norādīts izmantojamais rādītājs.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>8</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. daļa – 6. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

(6) “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai un/vai tūrismam;

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Priekšlikumā būtu jāiekļauj sporta zvejas definīcija.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>9</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) “sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šī ir ICCAT ieteikumā sniegtā definīcija.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>10</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. daļa – 12. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) “ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana uz zivaudzētavām un tai sekojoša ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

(12) “ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas vai nobarošanas sprostiem;

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Lai starp pusēm nodrošinātu skaidrību un viendabīgumu, minētajai definīcijai vajadzētu būt tādai pašai kā ICCAT Ieteikumā 18-02. Ja šī definīcija rada problēmas, tās būtu jārisina ICCAT kontekstā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>11</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. daļa – 14. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) “zivaudzētava” ir jūras apgabals, kuram ir skaidri noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas un kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai riņķvadu nozvejotu zilo tunzivju nobarošanai vai audzēšanai. Zivaudzētavai var būt vairākas audzēšanas vietas, un tām visām ir noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas, kas skaidri nosaka katras daudzstūra virsotnes ģeogrāfisko garumu un platumu;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>12</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. daļa – 17. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) “stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas vajadzībām;

(17) “stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas vajadzībām un palīdz precīzāk noteikt zilo tunzivju skaitu un svaru;

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo definīciju grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>13</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>5. pants – 1. daļa – 32. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) “zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums, ko aprēķina, lai izmērītu zvejas darbību intensitāti. Šis mērs dažādiem zvejas rīkiem ir atšķirīgs. Zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, to mēra āķu vai āķu stundu skaitā. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, to mēra kuģa dienu skaitā (zvejas laiks plus meklēšanas laiks);

(32) “zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā nozīmē visu grupas kuģu zvejas piepūles summu;

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

ICCAT ieteikumos nav sniegta zvejas piepūles definīcija. Ja šeit ir jānorāda definīcija, tad būtu jāizmanto tā, kas sniegta KZP pamatregulas 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>14</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atkāpjoties no 1. punkta, neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu drīkst atļaut, ja Komisija ir izstrādājusi pastiprinātu kontroles sistēmu un darījusi to zināmu ICCAT sekretariātam. Minētā sistēma ir 13. pantā minētā dalībvalsts inspekciju plāna neatņemama daļa un ietver vismaz 26. panta 3. punktā un 52. pantā noteiktos pasākumus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu no iepriekšējā gada nozvejas apjoma zivaudzētavas ietvaros drīkst atļaut, ja Komisija ir izstrādājusi pastiprinātu kontroles sistēmu un darījusi to zināmu ICCAT sekretariātam. Minētā sistēma ir 13. pantā minētā dalībvalsts inspekciju plāna neatņemama daļa un ietver vismaz 26. panta 3. punktā un 52. pantā noteiktos pasākumus.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>15</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 2.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var prasīt pārnest ne vairāk kā 5 % 2019. gada kvotu uz 2020. gadu. Dalībvalstis šo pieprasījumu iekļauj zvejas kapacitātes plānā.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

ICCAT Ieteikumā 19-04 ir paredzēta iespēja visām pusēm pārnest neizmantotās kvotas, un šāda iespēja būtu jāsniedz arī dalībvalstīm.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>16</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>7. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 50. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas garantē tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, izmantojot to pašu paraugošanas procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

3. Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 50. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas garantē tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros masveida ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, atbilstīgiem paraugiem piemērojot to pašu procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šis grozījums paredz pielāgot tekstu ICCAT ieteikumiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>17</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>10. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2 Dalībvalstis drīkst iedalīt sektoriālas kvotas maziem piekrastes kuģiem, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, un šādu kvotu iedalīšanu tās norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

2. Dalībvalstis, kurām ir mazi piekrastes kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, šiem kuģiem iedala īpašas sektoriālas kvotas un šādu kvotu iedalīšanu norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šis grozījums paredz pielāgot tekstu ICCAT Ieteikuma 19-04 19. panta a) punktam.

</Amend> 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>18</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus, un tās arī cenšas valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem sadalīt taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus un vēsturiskās tiesības, un tās arī valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem sadala taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredz stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

 

</Amend> 

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>19</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>11. pants – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šajā nolūkā dalībvalstis, kuras saviem mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem iedala mazāk nekā 20 % savas zilās tunzivs kvotas, izveido gada zvejas iespēju pārdales plānu, lai palielinātu šiem kuģiem piešķirto kvotas apjomu. Minētajā plānā dalībvalstis izklāsta, kā tās paredz pārdalīt kvotu atbilstīgi pirmajā punktā norādītajiem principiem un kritērijiem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>20</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>12. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalstis zvejas kuģu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalstis zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti spēkā esošā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzlīniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalstis nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalstis zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti spēkā esošā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Savienības zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzlīniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02. Krātiņveida lamatas uzskata par zvejas kuģiem saskaņā ar Regulas 1380/2013 4. panta 4. punktu. Kvota tiek noteikta arī krātiņveida lamatām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>21</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>14. pants – 6.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Attiecīgā gadījumā dalībvalstis iesniedz Komisijai pārskatītos audzēšanas plānus līdz katra gada 15. maijam.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>22</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>15. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi noteiktajā termiņā vai ja Komisija ir konstatējusi tādu būtisku neatbilstību pašreizējās regulas noteikumiem, uz ko norādīts galīgajos inspekcijas ziņojumos, Komisija var nolemt iesniegtos plānus neapstiprināt un ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem.

3. Ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi noteiktajā termiņā vai ja Komisija attiecībā uz gada zvejas plāniem ir konstatējusi tādu būtisku neatbilstību pašreizējās regulas noteikumiem, uz ko norādīts galīgajos inspekcijas ziņojumos, Komisija var nolemt iesniegtos plānus neapstiprināt un ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>23</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>16. pants – 1.a punkts (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Kipra un Grieķija savos 10. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Vidusjūras austrumu daļā (FAO 37.3.1. un 37.3.2. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis būtu atļauts no 15. maija līdz 1. jūlijam.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šī atkāpe iekļauta ICCAT Ieteikumā 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>24</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>16. pants – 2. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Horvātija savos 10. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai Horvātijas karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts līdz 15. jūlijam.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Horvātija un Itālija savos 10. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts no 26. maija līdz 15. jūlijam.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Minētais teksts būtu jāpielāgo ICCAT Ieteikumam 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>25</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>16. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts sniedz Komisijai pierādījumus, ka tādu vēju dēļ, kuru stiprums sasniedz 4 balles vai vairāk pēc Boforta skalas, daži tās kuģi, kas ar riņķvadu zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izmantot savas parastās zvejas dienas gada laikā nav varējuši, šī dalībvalsts līdz attiecīgā gada 11. jūlijam attiecībā uz minētajiem kuģiem drīkst pārnest ne vairāk kā 10 zaudētās dienas. Attiecīgo kuģu un – kopīgas zvejas darbības gadījumā – visu iesaistīto kuģu neaktivitāte ir pienācīgi jāpamato ar laikapstākļu ziņojumiem un VMS pozīcijām.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja dalībvalsts sniedz Komisijai pierādījumus, ka ārkārtēju laikapstākļu vai sabiedrības veselības krīzes dēļ daži tās kuģi, kas ar riņķvadu zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izmantot tiem iedalītās zvejas dienas zvejas sezonas laikā nav varējuši, šī dalībvalsts attiecīgajiem kuģiem var pagarināt zvejas sezonu par zaudēto zvejas dienu skaitu, nepārsniedzot 10 dienas. Attiecīgo kuģu un – kopīgas zvejas darbības gadījumā – visu iesaistīto kuģu neaktivitāte ārkārtēju laikapstākļu gadījumā ir pienācīgi jāpamato ar laikapstākļu ziņojumiem un VMS pozīcijām.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>26</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>20. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts paredz zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad nosūta savu zvejas plānu.

1. Katra dalībvalsts paredz pietiekamu zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad nosūta savu zvejas plānu.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Daudziem zvejniekiem, kas zvejo zilajai tunzivij līdzīgas sugas, piemēram, zobenzivi, nav kvotas zilās tunzivs piezvejai. Piezvejai ir jāparedz pienācīgs zilās tunzivs kvotas apjoms.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>27</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>29. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas darbībās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

3. Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas darbībās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Tomēr dalībvalstis var atļaut saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, iesaistīties kopīgās zvejas darbībās ar to Pušu kuģiem, kurām ir mazāk nekā pieci riņķvadu kuģi. Šim nolūkam dalībvalsts un attiecīgā Puse pirms tam noslēdz protokolu par darbības noteikumiem, kas jāievēro kuģiem un katras līgumslēdzējas puses iestādēm, jo īpaši saistībā ar piemērojamajos noteikumos paredzētajām nozvejas deklarācijām.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Komisijas priekšlikumā nav iekļauts Ieteikuma 19-04 62. punkts, kurā ir paredzēta atkāpe no aizlieguma iesaistīties kopīgās zvejas darbībās. Šai atkāpei būtu jāpiemēro attiecīgi nosacījumi, proti, ieinteresētajām pusēm ir jānoslēdz protokols.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>28</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35. pants – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mēneša ziņojumi par daudzumiem

Nedēļas ziņojumi par daudzumiem

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>29</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>35. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts katru mēnesi pirms 15. datuma nosūta Komisijai datus par to, kādi daudzumi zilo tunzivju iepriekšējā mēnesī ir nozvejoti, izkrauti, pārkrauti citā kuģī vai ievietoti sprostos ar zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kam ir attiecīgās dalībvalsts karogs vai kas ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī. Sniegto informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem, ietverot arī piezveju, sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas un nulles apjoma nozvejas. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

Katra dalībvalsts nosūta Komisijai nedēļas nozvejas ziņojumus. Šajos ziņojumos iekļauj datus par to, kādi daudzumi zilo tunzivju iepriekšējā nedēļā ir nozvejoti, izkrauti, pārkrauti citā kuģī vai ievietoti sprostos ar zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kam ir attiecīgās dalībvalsts karogs vai kas ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī. Sniegto informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem, ietverot arī piezveju, sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas un nulles apjoma nozvejas. Attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadu un krātiņveida lamatām šie ziņojumi mutatis mutandis atbilst 31. panta noteikumiem. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>30</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>38. pants – 4. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas darbību periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz divām zivaudzētavām, lai nodrošinātu audzēšanas darbību nepārtrauktību. Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas darbību periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad attiecīgās zivaudzētavas dalībvalsts iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz divām zivaudzētavām, lai nodrošinātu audzēšanas darbību nepārtrauktību. Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>31</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>43. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas kontroles rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes dēļ aplēst pārvietošanā iesaistītos daudzumus nav iespējams, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta kontrolpārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ir pietiekama, lai varētu aplēst pārvietotos daudzumus.

3. Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas kontroles rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes dēļ aplēst pārvietošanā iesaistītos daudzumus nav iespējams, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta vēl vienu kontrolpārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ir pietiekama, lai varētu aplēst pārvietotos daudzumus.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>32</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>50. pants – 4. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4. Ja programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, karoga dalībvalsts sāk izmeklēšanu par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par attiecīgo zivaudzētavu.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>33</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>51. pants – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Deklarācija par ievietošanu sprostos

Ziņojums par ievietošanu sprostos

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>34</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>51. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, nosūta dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai XIV pielikumam atbilstošu deklarāciju par ievietošanu sprostos. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

1. Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, nosūta dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, tostarp XIV pielikumā izklāstīto deklarāciju par ievietošanu sprostos. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

ICCAT Ieteikumā 18-02 un Ieteikumā 19-04 tas tiek saukts par ziņojumu par ievietošanu sprostos, tādēļ skaidrības labad būtu vēlams izmantot tādu pašu terminu.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>35</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>52. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katra par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu.  Minēto procentuālo daļu nosaka 13. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam nākamā gada aprīlī.

3. Katra par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu. Minēto procentuālo daļu nosaka 13. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam gada aprīlī, kas seko pēc attiecīgās kvotas perioda gada.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>36</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>54. pants – virsraksts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziņojums par ievietošanu sprostos

Pārskata ziņojums par ievietošanu sprostos

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>37</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>54. pants – 1. punkts – ievaddaļa</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, uz kurām saskaņā ar 51. pantu attiecas pienākums iesniegt deklarācijas par ievietošanu sprostos, katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā veikto ievietošanu sprostos. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 1. augustam nosūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija:

Dalībvalstis, uz kurām saskaņā ar 51. pantu attiecas pienākums iesniegt deklarācijas un ziņojumus par ievietošanu sprostos, katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai pārskata ziņojumu par iepriekšējā gadā veikto ievietošanu sprostos. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 1. augustam nosūta ICCAT sekretariātam. Pārskata ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija:

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Skaidrības labad individuālie ziņojumi par ievietošanu sprostos būtu jānodala no gada ziņojuma, kas dalībvalstīm katru gadu ir jānosūta Komisijai.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>38</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>56. pants – 3. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kontroles vajadzībām kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā.

3. Kontroles vajadzībām kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šī atkāpe iekļauta ICCAT Ieteikumā 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>39</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>60. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, par zilo tunzivju audzētavu atbildīgā dalībvalsts veic atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem konstatēts, ka šī zivaudzētava neatbilst 45.–55. panta noteikumiem. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem pasākumi drīkst ietvert zilo tunzivju audzētavas ieraksta apturēšanu vai anulēšanu un naudassodu piemērošanu.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, par zilo tunzivju audzētavu atbildīgā dalībvalsts veic atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem konstatēts, ka šī zivaudzētava neatbilst 45.–55. panta noteikumiem. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem šādi pasākumi jo īpaši var ietvert atļaujas apturēšanu vai ieraksta anulēšanu ICCAT zilo tunzivju zivaudzētavu reģistrā, kas izveidots saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 06-07, un/vai naudassodus.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>40</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>61. pants – 1. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un Regulu (ES) Nr. 1379/201346, Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas noteikta šajā regulā, Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā un Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par nozvejas dokumentēšanas programmu.

1. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un Regulu (ES) Nr. 1379/201346, Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas noteikta šajā regulā, Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā un Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par zilo tunzivju nozvejas dokumentēšanas programmu.

_________________

_________________

46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>41</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>61. pants – 2. punkts – a apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas, nozvejas limita vai iedalītas zvejas piepūles zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai

(a) zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas vai nozvejas limita zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>42</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>65. pants – 1. punkts – a apakšpunkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) zvejas izraisītas mirstības mērķrādītāju, kas uzturētu MSY atbilstošu krājuma biomasu, kā minēts 3. pantā;

svītrots

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Zvejas izraisītas mirstības mērķrādītājs ir svarīgs regulas elements un līdz ar to grozāms, izmantojot vienīgi parasto likumdošanas procedūru (koplēmumu).

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>43</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>I pielikums – 2. punkts – 2.a ievilkums (jauns)</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

- nozvejotājkuģiem, kuri Adrijas jūrā zvejo audzēšanas vajadzībām, – ne vairāk kā 90 % no savas zilās tunzivs kvotas.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šis noteikums iekļauts ICCAT Ieteikumā 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>44</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>X pielikums – 9. punkts</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu pārvietošanu. Jaunās pārvietošanas laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā sprostā, tiek pārvietotas uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam.

(9) Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, operators var pieprasīt kuģa vai krātiņveida lamatu karoga valsts iestādēm veikt brīvprātīgu kontrolpārvietošanu. Šādas kontrolpārvietošanas laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā sprostā, tiek pārvietotas uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam. Ja zivju izcelsme ir krātiņveida lamatas, tad no krātiņveida lamatām uz saņemošo sprostu jau pārvietotās zilās tunzivis var tikt nosūtītas atpakaļ uz krātiņveida lamatām, un šādā gadījumā kontrolpārvietošanu atceļ ICCAT reģionālā novērotāja uzraudzībā.

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šo punktu grozīja ar ICCAT Ieteikumu 19-04, ar kuru groza ICCAT Ieteikumu 18-02.

</Amend>

<Amend>Grozījums Nr.  <NumAm>45</NumAm>

<DocAmend>Regulas priekšlikums</DocAmend>

<Article>XI pielikums – B daļa – 2. punkts – ievaddaļa</Article>

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

(2) Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 15 dienu laikā no sprostos ievietošanas dienas par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

<TitreJust>Pamatojums</TitreJust>

Šāds termiņš ir norādīts ICCAT Ieteikumā 18-02.

</Amend></RepeatBlock-Amend>


 

PASKAIDROJUMS

Vispārējā informācija par šo priekšlikumu

 

Eiropas Savienība kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (turpmāk „ICCAT konvencija”) līgumslēdzēja puse.

 

ICCAT konvencija nodrošina reģionālas sadarbības sistēmu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanai un pārvaldībai Atlantijas okeānā un tam blakus esošajās jūrās; šim nolūkam ir izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

 

ICCAT ir tiesības pieņemt saistošus ieteikumus par tās pārziņā esošo zvejniecību saglabāšanu un pārvaldību. Minētie akti ir adresēti galvenokārt ICCAT līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī privātu operatoru (piem., kuģu kapteiņu) pienākumi. ICCAT ieteikumi stājas spēkā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas, un tie pēc iespējas drīzāk jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

 

Priekšlikuma saturs

 

Tādējādi pašlaik izskatītā priekšlikuma [COM (2019) 619] mērķis ir ES tiesību aktos iestrādāt ICCAT Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”). Šis ieteikums tika pieņemts ICCAT 21. īpašajā sanāksmē, kas norisinājās 2018. gada 12.–19. novembrī Dubrovnikā.

 

Pārvaldības plāns izriet no Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kuri, vadoties pēc Ieteikuma 17-17, ar ko groza Ieteikumu 14-04, tika ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi. Pēdējais tika transponēts ES tiesību aktos ar Regulu (ES) Nr. 2016/1627.

 

Tika transponēti visi kontroles pasākumi, kas attiecas uz zilo tunzivju zveju un audzēšanu, kas tiek veikta ES ūdeņos un/vai ko veic ES kuģi konvencijas apgabalā.

 

ICCAT Ieteikumā 18-02 paredzēts pārvaldības plāns, kas kopumā ir elastīgāks nekā spēkā esošie atjaunošanas plāna noteikumi, lai gan daži pasākumi ir precīzāki vai ierobežojošāki, piemēram, kontrole zivaudzētavās. Turpinājumā apkopotas galvenās atšķirības.

 

a) Atklātās sezonas: šajā priekšlikumā kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, paredzēta par 10 dienām ilgāka atklātā sezona nekā Regulā (ES) 2016/1627, ja vien dalībvalstis savos gada zvejas plānos nenosaka citādi.

b) Piezvejas limits šajā priekšlikumā palielināts līdz 20 % salīdzinājumā ar 5 %, kas noteikti Regulā (ES) 2016/1627.

c) Zvejas kapacitāte: salīdzinājumā ar Regulu (ES) 2016/1627 šajā priekšlikumā ir atļauts zvejot par 20 % vairāk kuģu, kas zvejo ar riņķvadu (atsauces periods 2018. gads), un ir noteikta jauna sektoriāla kvota mazapjoma zvejniecībām Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās.

d) Audzēšanas kapacitāte: šā priekšlikuma piemērošanas rezultātā zivaudzētavās varētu būt par 7 % vairāk zivju.

e) Zivaudzētavu iekšējie pārvietojumi un izlases veida kontroles: ir pastiprināta zilās tunzivs kontroles sistēma, konkrēti, dzīvu zivju monitorings zivaudzētavās. To nodrošina izlases veida kontroles, kas balstās uz riska analīzi, un pārnestā daudzuma aplēšana ar stereoskopisko kameru palīdzību.

 

Referenta nostāja

 

Referents aicina precīzi transponēt ICCAT Ieteikumu 18-02, lai noteiktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES operatoriem attiecībā pret trešo valstu operatoriem. Viņš uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai visiem zvejniecībā iesaistītajiem dalībniekiem tiktu piemēroti vienādi nosacījumi, tādējādi atbalstot nozari un nodrošinot izpratni par to.

 

Šajā gadījumā Komisija ir ļoti precīzi transponējusi ICCAT ieteikumu, izņemos dažus ļoti specifiskus gadījumus, proti:

 

a)  ievietošanas sprostos definīcija 5. pantā;

b) 16. pantā par zvejas sezonām būtu jāiekļauj ICCAT ieteikumā paredzētās atkāpes attiecībā uz Vidusjūras austrumu daļu un Adrijas jūru;

c) 56. pantā par VMS datu pārraidīšanu būtu jāiekļauj izņēmums attiecībā uz gadījumiem, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās;

d) I pielikumā būtu jānosaka, cik lielu procentuālo daļu kvotas var iedalīt audzēšanas vajadzībām Adrijas jūrā;

e) XI pielikumā būtu jāiekļauj termiņš, kādā dalībvalstu iestādēm ir jāsniedz ziņojumi.

Līdz ar to referents ierosina konkrētus grozījumus, lai ņemtu vērā iepriekš minētos gadījumus un priekšlikumu pielāgotu ICCAT ieteikumam.

 

Referents arī ierosina attiecīgi grozīt priekšlikuma 51. un 54. pantā izmantoto terminoloģiju saistībā ar deklarāciju par ievietošanu sprostos un ziņojumu par ievietošanu sprostos, lai to labāk pielāgotu ICCAT ieteikumā izmantotajai terminoloģijai un izvairītos no pārpratumiem.

 

ICCAT 26. kārtējā sanāksmē 2019. gada novembrī Palma de Maljorkā pieņēma Ieteikumu 19-04, ar ko izdara nelielus grozījumus Ieteikumā 18-02. Eiropas Savienība piekrita šiem grozījumiem, kas attiecas uz šādiem pantiem:

 

a) 5. pants, stereoskopiskās kameras definīcija;

b) 7. pants, neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešana;

c) 12. pants, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni;

d) 14. pants, gada audzēšanas pārvaldības plāni;

e) 35. pants, ziņojumi par daudzumiem;

f) 38. pants, ICCAT reģionālo novērotāju programma;

g) 43. pants, ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas;

h) 50. pants, sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi un programmas;

i) 51. un 54. pants, deklarācija par ievietošanu sprostos un ziņojums par ievietošanu sprostos;

j) 60. pants, izpilde;

k) 61. pants, tirdzniecības pasākumi;

l) X pielikums, videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālie standarti.

Referents ierosina grozījumus iepriekš minētajos pantos, lai tekstu pielāgotu ICCAT Ieteikumam 19-04.

 

Visbeidzot, referents uzskata, ka Covid-19 uzliesmojums ārkārtīgi ietekmē zvejas darbības, tostarp zilo tunzivju zvejas darbības. Līdz ar to viņš uzskata, ka būtu līdz 11. jūlijam jāpagarina zvejas sezona zilo tunzivju zvejai ar riņķvadu, ja sabiedrības veselības krīzes dēļ kuģi, kas ar riņķvadu zvejo zilās tunzivis, nav varējuši izmantot savas parastās zvejas dienas.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plāns, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, Regulu (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 grozīšana un Regulas (ES) 2016/1627 atcelšana

Atsauces

COM(2019)0619 – C9-0188/2019 – 2019/0272(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

28.11.2019

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

16.12.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

16.12.2019

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Lēmuma datums

ENVI

9.1.2020

 

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Giuseppe Ferrandino

22.1.2020

 

 

 

Izskatīšana komitejā

21.1.2020

18.5.2020

 

 

Pieņemšanas datums

3.9.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Giuseppe Ferrandino, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Anja Hazekamp, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manuel Bompard, Gabriel Mato, Raffaele Stancanelli

Iesniegšanas datums

8.9.2020


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ECR

Raffaele Stancanelli, Ruža Tomašić

GUE/NGL

 

ID

Rosanna Conte, France Jamet

NI

Rosa D'Amato

PPE

François-Xavier Bellamy, Peter van Dalen, Niclas Herbst, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Annie Schreijer-Pierik,

RENEW

Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Pierre Karleskind

S&D

Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro

VERTS/ALE

 

 

1

-

GUE/NGL

Manuel Bompard

 

4

0

GUE/NGL

Anja Hazekamp

VERTS/ALE

Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 23. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika