ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

9.9.2020 - (COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD)) - ***I

Reģionālās attīstības komiteja
Līdzziņotāji: Andrey Novakov, Constanze Krehl
Atzinuma sagatavotāja (*): Agnes Jongerius
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

(COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0451),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 177. pantu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0149/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 13. jūlija atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu,

– pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0150/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)	ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.	(1) Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu sociālo, ekonomikas un veselības krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas, kas saasina nabadzības riskam pakļauto cilvēku situāciju, padziļina sociālo šķelšanos un palielina bezdarba līmeni. Iekšējo robežu slēgšana nopietni skāra arī ekonomisko sadarbību pierobežas apgabalos, ietekmējot darba ņēmēju pārvietošanos un MVU darbību. Turklāt pastāv pamatotas bažas, ka pacientu piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā būs ierobežota. Jāņem vērā arī tas, ka Savienībā un tās dalībvalstīs pastāv būtiska nevienlīdzība veselības jomā, jo īpaši pierobežas reģionos, tādējādi padziļinot neapmierinātās medicīniskās vajadzības un samazinot vispārējo sociālo kohēziju dalībvalstīs. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem, tūlītējiem un ārkārtas pasākumiem, kuri ātri sasniedz reālo ekonomiku, lai stimulētu investīcijas, ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un uzņēmējdarbības struktūras saglabāšanu.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Lai reaģētu uz krīzes ietekmi un dotu lielāku elastību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (turpmāk “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto darbības programmu īstenošanā, 2020. gada 30. martā tika grozīta Regula (ES) Nr. 1303/2013 un Regula (ES) Nr. 1301/2013. Tomēr, tā kā nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības ekonomiku un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas 2020. gada 23. aprīlī tika grozītas vēlreiz, lai nodrošinātu ārkārtēju papildu elastību un tādējādi dalībvalstīm dotu iespēju koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt fondu neizmantoto atbalstu un vienkāršojot procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām.	(2) Lai reaģētu uz krīzes ietekmi un dotu lielāku elastību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (turpmāk “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto darbības programmu īstenošanā, 2020. gada 30. martā tika grozīta Regula (ES) Nr. 1303/2013 un Regula (ES) Nr. 1301/2013. Tomēr, tā kā nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības ekonomiku un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas 2020. gada 23. aprīlī tika grozītas vēlreiz, lai nodrošinātu ārkārtēju papildu elastību un tādējādi dalībvalstīm dotu iespēju koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt fondu neizmantoto atbalstu un vienkāršojot procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām., lai galasaņēmēji varētu piekļūt finansējumam, kas līdz šim nav bijis pieejams.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Lai pārvarētu milzīgos ekonomikas satricinājumus, ko izraisījuši ārkārtas ierobežojumi, kurus dalībvalstis ieviesa Covid-19 izplatības iegrožošanai, un novērstu asimetriskas atlabšanas risku, ko rada fakts, ka nacionālā līmenī dažādām dalībvalstīm ir pieejami atšķirīgi līdzekļi, kā rezultātā tiktu nopietni ietekmēta iekšējā tirgus darbība, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu investīciju komponentu, aicināja izveidot Eiropas Atveseļošanas fondu un uzdeva Komisijai analizēt vajadzības, lai resursi tiktu novirzīti uz visvairāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, un vienlaikus precizēt saikni ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.	(3) Lai pārvarētu milzīgos ekonomikas satricinājumus un izvairītos no katastrofālām sociālām un ekonomiskām sekām, ko izraisījuši ārkārtas ierobežojumi, kurus dalībvalstis ieviesa Covid-19 izplatības iegrožošanai, un novērstu asimetriskas atlabšanas risku, ko rada fakts, ka nacionālā līmenī dažādām dalībvalstīm ir pieejami atšķirīgi līdzekļi, kā rezultātā tiktu nopietni ietekmēta iekšējā tirgus darbība, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu investīciju komponentu, aicināja izveidot Eiropas Atveseļošanas fondu un uzdeva Komisijai analizēt vajadzības, lai resursi tiktu novirzīti uz visvairāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, kā tas noteikts Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumos, un vienlaikus precizēt saikni ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar [Eiropas Atveseļošanas instrumenta] regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstību [EAI] regulā noteiktajiem termiņiem. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.	(4) Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar [Eiropas Atveseļošanas instrumenta] regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, ļaujot elastīgi risināt Covid-19 krīzes rezultātā radušās vajadzības.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu.	(5) Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un to sociālekonomiskās sekas, un kuri gatavojas zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2020., 2021. un 2022. gadam un, ja dalībvalsts to var pamatot, arī 2023. un 2024. gadam, būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās, 54 806 498 104 EUR apmērā 2018. gada cenās) lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam un attiecīgā gadījumā arī 2023. un 2024. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Attiecībā uz budžeta saistībām saskaņā ar mērķiem “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un “Eiropas teritoriālā sadarbība” Komisijai īstenošanas aktos būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij, pamatojoties uz piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un pašreizējās krīzes ietekmes apmēru uz to ekonomiku un sabiedrību, lai nodrošinātu harmonisku attīstību saskaņā ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu un attiecīgā gadījumā arī 2023. un 2024. gada daļu.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un arī finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji tiesiskuma trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma rezultativitātei.	(6) Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un arī finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji tiesiskuma trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma rezultativitātei, savukārt galasaņēmēju aizsardzība ir izšķiroša, lai veicinātu krīzes seku pārvarēšanu.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai dalībvalstis varētu maksimāli elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Būtu jāprecizē, ka attiecībā uz papildu resursiem nav nepieciešams ievērot ESF minimālo daļu. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.	(7) Lai dalībvalstis varētu maksimāli elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes un tās sociālekonomisko seku pārvarēšanas pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī, ņemot vērā visvairāk skartos reģionus. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Būtu jāsaglabā ESF darbības spēja. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Tā kā Covid-19 pandēmija ir atšķirīgi ietekmējusi reģionus un pašvaldības dalībvalstīs, ir svarīgi ar REACT-EU atbalstīto krīzes seku pārvarēšanas pasākumu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā iesaistīt reģionālo un vietējo iestāžu dalībniekus, ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību. Komisijai būtu jāstiprina un cieši jāuzrauga partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/5585, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, infrastruktūrai, ar ko sniedz pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, vai ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.	(9) Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/5585, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, tostarp pārrobežu veselības pakalpojumos un aprūpes namos, nodrošinot maksimālu papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, jo īpaši nozarēs, kuras visvairāk ietekmējusi Covid-19 pandēmija un kurām nepieciešama ātra atveseļošanās, piemēram, tūrisms un kultūra, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, kā arī atbalstam sociālajiem uzņēmumiem, infrastruktūrai, ar ko sniedz nediskriminējošus pamatpakalpojumus cilvēkiem, kas dzīvo lauku, pierobežas, mazāk attīstītos, salu, kalnainos, mazapdzīvotos un attālākos reģionos, kā arī teritorijās, kuras ietekmē rūpniecības pāreja un iedzīvotāju skaita samazināšanās, vai arī ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Būtu jāveicina ciešāka sadarbība, koordinācija un noturība veselības jomā, izveidojot un attīstot izcilības centru tīklu visā Savienībā, kas specializētos īpašas ārstēšanas izstrādē mainīgajām veselības aprūpes vajadzībām. Būtu jāatbalsta arī citas investīcijas ar pierādītu augstu darbvietu radīšanas potenciālu, piemēram, pilsētu atjaunināšana. Turklāt visos posmos būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.
__________________	__________________
5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).	5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, un lai uzlabotu piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā.	(10) Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu darba tirgus, veselības un sociālo sistēmu modernizāciju, darbvietu saglabāšanu, tostarp lauku, pierobežas, mazāk attīstītos, salu, kalnainos, mazapdzīvotos un attālākos reģionos, kā arī teritorijās, kuras ietekmē rūpniecības pāreja un iedzīvotāju skaita samazināšanās, toskait izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, uzņēmējiem, ārštata darbiniekiem, māksliniekiem un radošajiem darbiniekiem, sekmētu darbvietu radīšanu, jo īpaši cilvēkiem neaizsargātās situācijās, sociālo iekļaušanu un nabadzības izskaušanu, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, iekļaujošai izglītībai un apmācībai, tostarp mūžizglītībai, tiešsaistes izglītībai, prasmju attīstīšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai un celšanai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un aprūpētājiem, un uzlabotu vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi veselības aprūpes un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, tostarp bērniem, veciem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, sievietēm, kas cieš no radušās ekonomikas krīzes, mazākumtautībām un bezpajumtniekiem. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā. Šīm saīsinātā darba laika shēmām vajadzētu būt vērstām uz to, lai saglabātu tādu pašu darba un nodarbinātības apstākļu un tiesību līmeni, un tām piešķirtie ESF papildu resursi būtu jāizmanto vienīgi daļēju bezdarbnieka pabalstu finansēšanai, nevis jebkādiem citiem uzņēmuma mērķiem vai izdevumiem, un tām nebūtu jāmazina darba koplīguma slēgšanas sarunas, darba ņēmēju līdzdalība vai līdzdalība uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Tā kā dalībvalstu savstarpējo robežu pagaidu slēgšana radīja ievērojamas grūtības pārrobežu kopienām un uzņēmējdarbībai, pierobežas reģionu ekonomikai būtu jāizmanto līdz 5 % no papildu resursiem, lai atbalstītu pārrobežu projektus, izmantojot esošos Interreg sadarbības projektus vai veidojot jaunus.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, kas ļautu ātri īstenot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Izmaksājamā sākotnējā priekšfinansējuma apmēram būtu jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi, no kuriem vajadzības gadījumā saņēmējiem tiktu veikti avansa maksājumi un ātra izmaksu atlīdzināšana pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.	(11) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, ar ko ātri īstenot krīzes novēršanas pasākumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālekonomiskajām sekām un sagatavot videi nekaitīgu, digitālu un noturīgu veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas atveseļošanos, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu vai attiecīgā gadījumā ikgadēju priekšfinansējumu, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Izmaksājamā sākotnējā priekšfinansējuma apmēram būtu jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi, no kuriem vajadzības gadījumā saņēmējiem tiktu veikti avansa maksājumi un ātra izmaksu atlīdzināšana pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Papildu resursi būtu jāizmanto saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības un “nekaitēt” principiem, ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes klimata nolīgumu. Turklāt visā darbības programmu īstenošanā būtu jāņem vērā un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai mazinātu slogu valstu budžetiem saistībā ar krīzes novēršanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un lai sagatavotos zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, izņēmuma kārtā būtu jādod dalībvalstīm iespēja pieprasīt līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, kas tiktu piemērota to darbības programmu atsevišķajiem prioritārajiem virzieniem, kuros sniedz atbalstu no papildu resursiem.	(13) Lai mazinātu slogu valstu budžetiem saistībā ar krīzes novēršanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un lai sagatavotos zaļai, digitālai un noturīgai veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas atveseļošanai, izņēmuma kārtā būtu jādod dalībvalstīm iespēja pieprasīt līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, kas tiktu piemērota to darbības programmu atsevišķajiem prioritārajiem virzieniem, kuros sniedz atbalstu no papildu resursiem.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.	(14) Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas un tās sociālekonomisko seku kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz 2026. gada 31. decembrim gadījumos, kad papildu resursi ir tikuši nodrošināti budžeta saistībām 2023. un 2024. gadā, ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, iekļautību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstīm tiek prasīts izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā atšķirīgās reģionālās vajadzības un attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem joprojām tiek pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principiem būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.	(15) Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas skarti visvairāk, tostarp pierobežas reģioniem, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā no Covid-19 pandēmijas ietekmes izrietošās atšķirīgās reģionālās investīciju vajadzības, kā arī attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem tiek līdzsvaroti pievērsta gan mazāk attīstītiem reģioniem un trūcīgam kopienām, gan pandēmijas visvairāk skartajiem reģioniem un pilsētām. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principu būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši trešo sektoru.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Uz REACT-EU izdevumiem būtu jāattiecina tādas pašas prasības un aizsardzības pasākumi kā uz visu kohēzijas finansējumu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzētas atkāpes. Tas ietver pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī efektīvus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ko īsteno ar esošo krāpšanas apkarošanas aģentūru, piemēram, OLAF un attiecīgā gadījumā EPPO, atbalstu dalībvalstu un Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un vajadzību steidzami risināt ar to saistīto sabiedrības veselības krīzi, būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.	svītrots

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

91. pants – 1.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1a. Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 5 000 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.”;	1a. Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 4 805 843 906  EUR apmērā 2018. gada cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.a pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 53 272 800 000 EUR pašreizējās cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.	[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 50 000 654 198 EUR 2018. gada cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.a pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.	Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu. Pamatojoties uz statistiku un turpmākajām norisēm saistībā ar atveseļošanos no Covid-19 izraisītās ekonomikas krīzes, lēmumu pagarināt REACT-EU paredzētos elastības pasākumus līdz 2023. un 2024. gadam var pieņemt, izmantojot deleģēto aktu.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)	Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes un tās sociālo seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildu resursus, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 10. punktā minēto tematisko mērķi.	1. Vismaz 95 % no papildu resursiem, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Vismaz 3 % un līdz 5 % no minētajiem resursiem dara pieejamus mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Abos gadījumos šie papildu resursi palīdz veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 9. punktā minēto tematisko mērķi.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2020. gads: 5 000 000 000 EUR;	— 2020. gads: 5 000 000 000 EUR faktiskajās cenās (4 805 843 906 EUR 2018. gada cenās);

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2021. gads: 42 434 400 000 EUR;	— 2021. gads: 42 434 400 000 EUR faktiskajās cenās (39 987 184 320 EUR 2018. gada cenās);

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2022. gads: 10 820 400 000 EUR.	— 2022. gads: 10 820 400 000 EUR faktiskajās cenās (9 996 674 058 EUR 2018. gada cenās).

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus 2021. un 2022. gadam dara pieejamus no 92.a pantā noteiktajiem papildu resursiem. No papildu resursiem, kas noteikti 92.a pantā, atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000 EUR pašreizējās cenās.	Saskaņā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” papildu resursus, kas noteikti 92.a pantā, dara pieejamus 2021. un 2022. gadam. Pārskatot šo regulu ar deleģētu aktu un balstoties uz dalībvalsts pamatotu pieprasījumu, papildu resursus var darīt pieejamus arī 2023. un 2024. gada budžeta saistībām. Papildu resursus, kas noteikti 92.a pantā, papildina atbalsts administratīvajiem izdevumiem, nepārsniedzot 18 000 000 EUR faktiskajās cenās (16 795 821 EUR 2018. gada cenās).

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. 0,35 % no papildu resursiem piešķir tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.	3. 0,35 % no papildu resursiem piešķir tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm, kuras Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, un dalībvalstīm ar zemākiem apguves un īstenošanas rādītājiem.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto lēmumu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam.	4. Attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto lēmumu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam. Attiecīgā gadījumā to pārskata arī 2022. gadā saistībā ar 2023. un 2024. gada budžeta saistībām, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem. Pārskatīšana nodrošina, ka netiek negatīvi ietekmētas darbības programmas.
	(VIIa pielikumu atjaunina, lai ietvertu sadalījumu mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”)

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.	Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām, saskaņā ar partnerības principu iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī ierosināt izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).	Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, vismaz 3 % no papildu resursiem arī ierosina izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP), tādējādi risinot to cilvēku situāciju, kurus vēl nepieredzētā apjomā skārusi Covid-19 krīze. Pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī izmantot, lai palielinātu atbalstu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 7.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Papildu piešķīrumu tālākajiem reģioniem pieskaita piešķīrumam, ko katrs tālākais reģions saņems, sadalot valsts budžetu, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikuma 1. un 2. punktu.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 8. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām.	Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām, ja vien ESF daļa nesamazinās zem 23,1 %.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 13. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, kuram tie ir piešķirti vai uz kuru tie ir pārvietoti.	Papildu resursus īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, kuram tie ir piešķirti vai uz kuru tie ir pārvietoti, kā arī saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Līdz 4 % no kopējiem ERAF un ESF papildu resursiem var piešķirt tehniskajai palīdzībai jebkurā esošā darbības programmā, ko atbalsta no ERAF vai ESF, vai 11. punktā minētajai jaunajai darbības programmai.	6. Līdz 4 % no kopējiem ERAF un ESF papildu resursiem pēc dalībvalsts ierosmes jebkurā posmā var piešķirt tehniskajai palīdzībai jebkurā esošā darbības programmā, ko atbalsta no ERAF vai ESF, vai 10. punktā minētajai jaunajai darbības programmai.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 81. panta 1. punkta un 134. panta 1. punkta, sākotnējais priekšfinansējums, kas izmaksājams pēc Komisijas lēmuma par darbības programmas pieņemšanu vai darbības programmas grozījumu apstiprināšanu papildu resursu piešķiršanai, ir 50 % no papildu resursiem, kas piešķirti programmām 2020. gadam saskaņā ar šā panta 10. punktā minēto jauno tematisko mērķi.	Atkāpjoties no 81. panta 1. punkta un 134. panta 1. punkta, sākotnējais priekšfinansējums, kas izmaksājams pēc Komisijas lēmuma par darbības programmas pieņemšanu vai darbības programmas grozījumu apstiprināšanu papildu resursu piešķiršanai, ir 50 % no papildu resursiem, kas piešķirti programmām 2020. gadam saskaņā ar šā panta 9. punktā minēto jauno tematisko mērķi.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022. un 2023. gadā, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.	Atkāpjoties no 134. panta 2. punkta ikgadējais priekšfinansējums par 2021., 2022. un, balstoties uz dalībvalsts pamatotu pieprasījumu, par 2023. un 2024. gadu, var būt līdz 50 % no papildu resursiem, kas piešķirti programmām saskaņā 9. punktā minēto jauno tematisko mērķi. Lai aprēķinātu ikgadējo priekšfinansējumu par 2021., 2022., 2023. un attiecīgā gadījumā 2024. gadu, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus, kas nav piešķirti tehniskajai palīdzībai, izmanto saskaņā ar 10. punktā minēto tematisko mērķi, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu.	Papildu resursus, kas nav piešķirti tehniskajai palīdzībai, izmanto saskaņā ar 9. punktā minēto tematisko mērķi, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu, koncentrējoties, piemēram, uz veselības jomas atjaunošanu un vissmagāk skarto ekonomikas nozaru konkurētspēju.

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 11. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot 4. punktu.	Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 10. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim vai līdz 2024. gada 31. decembrim gadījumos, kad piemēro šā panta 2. punktā minēto atkāpi, ievērojot šā panta 4. punktu.

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.	Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu ieguldījumus veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras produktos un pakalpojumos, veselības aprūpes sistēmās un pakalpojumos visiem, tostarp pārrobežu gadījumos, kā arī aprūpes namos (tostarp veco ļaužu aprūpes rezidencēs), lai sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā un konsultatīvu atbalstu MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, tostarp pielāgošanos tāldarba apstākļiem, investīcijas infrastruktūrā, ar ko sniedz nediskriminējošus pamatpakalpojumus cilvēkiem, kas dzīvo lauku, pierobežas, mazāk attīstītos, salu, kalnainos, mazapdzīvotos un attālākos reģionos, kā arī teritorijās, kuras ietekmē rūpniecības pāreja un iedzīvotāju skaita samazināšanās, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, piemēram, tūrisma un kultūras. Var atbalstīt arī citas investīcijas ar augstu darbvietu radīšanas potenciālu, piemēram, pilsētu atjaunināšana.

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.	Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darba tirgu, sociālo ekonomiku, veselības un sociālās sistēmas, darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot tādas saīsināta darbalaika shēmas, kuru mērķis ir saglabāt tādu pašu darba un nodarbinātības apstākļu un tiesību līmeni, tostarp aizsardzību pret atlaišanu un algu samazināšanu. Šo saīsinātā darba laika shēmu gadījumā ESF papildu resursus izmanto vienīgi daļēja bezdarba pabalsta finansēšanai, nevis citiem uzņēmuma mērķiem vai izdevumiem. Atbalsts attiecas uz uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem, tostarp ārštata darbiniekiem, māksliniekiem un citiem radošajiem darbiniekiem, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem, kā arī sociālās iekļaušanas, diskriminācijas novēršanas un nabadzības izskaušanas pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzībai. No papildu resursiem atbalsta kvalitatīvu darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un tiem, kas atrodas tālu no darba tirgus, kā arī tiem, kas dzīvo auku, salu, kalnu, mazapdzīvotos un attālākajos reģionos, kā arī apgabalos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Turklāt resursi ietver arī jauniešu nodarbinātības pasākumus, iekļaujošu mūžizglītību un apmācību, tiešsaistes izglītību, prasmju pilnveidi, individualizētu pārkvalifikāciju un tās paaugstināšanu, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, tostarp bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 9. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP, no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.	Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP vai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 9. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes [snieguma] rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.	Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022., 2023. un 2024. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes [snieguma] rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 9. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 30. panta 1. punkta, dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus grozīt programmu pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu. Prasībām pievieno pārskatīto programmu.	Atkāpjoties no 30. panta 1. punkta, dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus grozīt programmu pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas, kā arī veselības aprūpes sistēmu atveseļošanas sagatavošanu. Prasībām pievieno pārskatīto programmu.

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja tiek izveidota šāda jauna darbības programma, dalībvalstis 96. panta 5. punkta a) apakšpunkta vajadzībām drīkst norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda.	Ja tiek izveidota šāda jauna darbības programma, dalībvalstis 96. panta 5. punkta a) apakšpunkta vajadzībām pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām iestādēm drīkst norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda.

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atkāpjoties no 29. panta 3. un 4. punkta un 30. panta 2. punkta, Komisija jebkuru jaunu īpašu darbības programmu vai grozījumus esošā programmā apstiprina 10 darba dienu laikā pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi.

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a Atkāpjoties no 65. panta 2. punkta, ar iemaksām sedz tos izdevumus, kas radušies atbalsta saņēmējam un samaksāti starplaikā starp dienu, kad programma iesniegta Komisijai, un 2024. gada 31. decembri.

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.b Atkāpjoties no 65. panta 4. punkta, attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas, pamatojoties uz 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, veic laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.c Atkāpjoties no 65. panta 9. punkta, izdevumi darbībām, ar kurām atbalsta 9. punktā noteikto tematisko mērķi, ir attiecināmi no 2020. gada 1. februāra.

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.d Atkāpjoties no 136. panta 2. punkta, tā saistību daļa, kas joprojām pastāv attiecīgi 2023. gada 31. decembrī vai 2024. gada 31. decembrī, tiek atcelta, ja Komisijai līdz 141. panta 1. punktā noteiktajam termiņam nav iesniegti dokumenti, kas prasīti saskaņā ar 141. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.e Atkāpjoties no 141. panta 1. punkta, papildus 138. pantā minētajiem dokumentiem par pēdējo grāmatvedības gadu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam dalībvalstis par darbības programmu iesniedz nobeiguma īstenošanas ziņojumu.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 11. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 120. panta 3. punkta pirmās un otrās daļas, prioritārajam virzienam vai virzieniem, ko atbalsta no papildu resursiem, kuri plānoti atbilstoši šā panta 10. punktā minētajam tematiskajam mērķim, var piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 %.	Atkāpjoties no 120. panta 3. punkta pirmās un otrās daļas, prioritārajam virzienam vai virzieniem, ko atbalsta no papildu resursiem, kuri plānoti atbilstoši šā panta 9. punktā minētajam tematiskajam mērķim, var piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Šajā nolūkā dalībvalstīm tiek prasīts izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija.

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 11. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.	Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz 2026. gada 31. decembrim gadījumos, kad piemēro šā panta 2. punkta 3. apakšpunktā minēto atkāpi, tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un, attiecīgā gadījumā, iekļautību un nediskrimināciju, tostarp no dzimumperspektīvas viedokļa, kā arī to, kādu tie dod ieguldījumu šā panta 9. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 12. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) 65. panta 10. punkta otrajā daļā paredzētā atkāpe, ar ko nosaka, ka darbības, ar kurām stiprina spējas reaģēt uz krīzi Covid-19 uzliesmojuma kontekstā, ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra;	svītrots

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 12. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) 25.a panta 7. punktā paredzētā atkāpe, kas attiecas uz tādu darbību atlasi, ar kurām stiprina spējas reaģēt uz krīzi Covid-19 uzliesmojuma kontekstā un kuras minētas 65. panta 10. punkta otrajā daļā;	svītrots

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 12. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) prasības saņēmējiem sadarboties vismaz trijās no četrām dimensijām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1299/2013 12. panta 4. punktā. Atkāpjoties no iepriekš minētā, Interreg partneri, īstenojot no papildu resursiem finansētus projektus, sadarbojas vismaz vienā dimensijā;

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 13. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti atbilstīgi 115. panta 1. un 3. punktam un XII pielikumam, dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.	Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti atbilstīgi 115. panta 1. un 3. punktam un XII pielikumam, dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu. Atsauci uz REACT-EU papildu resursiem sniedz, izmantojot tēmturi vai citus norādes līdzekļus, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, ka attiecīgais projekts tiek finansēts kā daļa no Savienības reakcijas uz Covid-19 pandēmiju, un lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Komisija līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par REACT-EU, kurā izvērtētas budžeta saistības 2020., 2021. un 2022. gadā. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par REACT-EU mērķu sasniegšanu, tās resursu izmantošanas efektivitāti, finansēto darbību veidiem, finanšu piešķīrumu saņēmējiem un galasaņēmējiem un Eiropas pievienoto vērtību, ko tā devusi ekonomikas atveseļošanas atbalstā.
	Komisija līdz 2027. gada 31. martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei papildu izvērtējuma ziņojumu par visām budžeta saistībām 2023. un 2024. gadam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92.b panta 2. punktā minēto atkāpi.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

VIIa pielikums – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piemērojot 1. punktā aprakstītos noteikumus, dalībvalstīm visā 2020.–2022. gada laikposmā piešķīrumi nav lielāki par:	Piemērojot 1. punktā aprakstītos noteikumus, dalībvalstīm visā 2020.–2024. gada laikposmā piešķīrumi nav lielāki par:

PASKAIDROJUMS

A. Papildinformācija par REACT-EU

 

REACT-EU ir Eiropas Komisijas priekšlikums, kura nolūks ir risināt Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās sekas. Saimnieciskās darbības apturēšana vai palēnināšanās visā Savienībā ir radījusi ievērojamus ekonomiskus un sociālus zaudējumus, un REACT-EU ir jābūt vienam no instrumentiem, kura nolūks ir palīdzēt tos novērst. Šis priekšlikums seko diviem iepriekšējiem priekšlikumiem, kas saistīti ar kohēzijas politiku, proti, Investīciju iniciatīvai reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildinātajai investīciju iniciatīvai reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+), ar kurām tika grozīti noteikumi par reģionālajiem izdevumiem nolūkā atvieglot atveseļošanos.

 

B. Priekšlikuma darbības joma

 

REACT-EU priekšlikuma nolūks ir grozīt Kopīgo noteikumu regulu attiecībā uz kohēzijas fondiem 2014.–2020. gadā. Tajā paredzēts papildu budžets divās daļās — 2020. gadam un 2021.–2022. gadam, kā arī noteiktas vairākas atkāpes no ierastajiem noteikumiem par kohēzijas izdevumiem, kas īpaši attiecas uz papildu budžetu ekonomikas un sociālajai atveseļošanai. REACT-EU neattieksies uz Apvienoto Karalisti (pat attiecībā uz 2020. finanšu gadu), jo izstāšanās līgums paredz, ka budžeta palielinājumi Apvienotajai Karalistei pārejas periodā nav saistoši.

 

C. Budžeta aspekti

 

Priekšlikumā paredzēts 2020. finanšu gadā darīt pieejamus papildu 5 miljardus EUR, kas tiks iekļauti budžetā. Tas paredz arī 2021. gadā darīt pieejamus papildu 42 miljardus EUR, bet 2022. gadā — 11 miljardus EUR, kas būs ārējie piešķirtie resursi un līdz ar to nebūs iekļauti budžetā. Līdzziņotāji ierosina, ka papildu resursiem vajadzības gadījumā vajadzētu būt pieejamiem arī 2023. gada un/vai 2024. gada budžeta saistībām.

 

D. Ārējo piešķirto resursu problēma

 

Ārējie piešķirtie resursi ir īpašs ES resursu veids, kas tiek uzskaitīti atsevišķi ārpus vispārējā budžeta, jo šos līdzekļus var tērēt tikai kādam konkrētam mērķim. Parasti tas attiecas uz ieņēmumiem no atmaksātām dotācijām un citiem atlīdzinājumiem, kurus var izmantot tikai to sākotnējam mērķim, un maksājumiem no trešām valstīm par īpašām programmām, kurus likumsakarīgi var izmantot tikai attiecīgās valsts norādītām programmām. Ārējo piešķirto resursu izmantošana citās jomās var likt radīt problēmas saistībā ar demokrātisko pārskatatbildību, jo uz šiem naudas līdzekļiem neattiecas tāda pati demokrātiskā uzraudzība kā uz pārējo budžetu, un tiem izņēmuma kārtā nepiemēro budžeta universāluma principu (un, iespējams, lojalitātes principu).

 

E. Resursu sadalījums.

 

Priekšlikumā ir paredzēts līdzekļu sadalījums pa dalībvalstīm, nevis pa reģioniem, kā ierasts kohēzijas politikas jomā. Tomēr Komisija to pamato ar finansējuma īpašo raksturu — nolūku risināt Covid-19 ekonomiskās un sociālās sekas. Sadalījumu pa dalībvalstīm ir paredzēts veikt saskaņā ar jaunajā VIIa pielikumā paredzētajiem noteikumiem un piemērot ar Komisijas īstenošanas aktu.

 

F. Jaunais tematiskais mērķis

 

Ar REACT-EU tiek izveidots jauns, vienots tematiskais mērķis, kas attieksies uz papildu finansējumu, respektīvi “Ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas veicināšana un sagatavošanās zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”. Šis tematiskais mērķis pēc dalībvalstu izvēles attieksies gan uz ERAF, gan ESF, un gan uz esošām darbības programmām, gan īpašām jaunām programmām. Līdzreferenti ierosina šo jauno tematisko mērķi piemērot ne tikai mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, bet arī mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (t. i., Interreg), jo krīze ir īpaši skārusi pierobežas reģionus.

 

G. Kohēzijas izdevumu fleksibilizācija

 

Attiecībā uz REACT-EU paredzēto papildu finansējumu jaunajā 92.b pantā ir paredzētas vairākas atkāpes, kas plānošanu un īstenošanu padara elastīgāku. Piemēram, ir paredzēta iespēja veikt pārvietojumus starp ERAF un ESF un uz EAFVP, piemērojot tikai saņēmēja fonda noteikumus.

 

H. Priekšfinansējuma likme

 

Papildu resursiem būs īpaši augsta priekšfinansējuma likme 50 % apmērā.

 

I. Līdzfinansējuma likme

 

REACT-EU priekšlikumā paredzētā līdzfinansējuma likme var sasniegt līdz pat 100 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar ekonomikas atveseļošanu.

 

J. Citas atkāpes

 

Turklāt uz papildu finansējuma īstenošanu neattieksies ierastie noteikumi par tematisko koncentrāciju, ex-ante nosacījumiem, izpildes rezervi vai dažiem termiņiem.

 

K. Informācijas sniegšana

Par projektiem, ko finansē ar REACT-EU, būs publiski jādara zināms, ka tie saņem minēto finansējumu, saskaņā ar ierastajiem noteikumiem par kohēzijas projektiem.

 

L. Secinājums

 

Līdzziņotāji ir ļoti rūpīgi apsvēruši šo priekšlikumu un ierosina to pieņemt, ņemot vērā šajā ziņojumā izklāstītos grozījumus. Tomēr jāuzsver, ka dažādajām atkāpēm un noteikumiem par elastīgumu ir jāsaglabā pagaidu raksturs un ka no 2023. vai 2025. gada ir jāatjauno kohēzijas politikas ierastie noteikumi un kontroles pasākumi. Tas jo īpaši attiecas uz ārējo piešķirto ieņēmumu vērienīgo izmantošanu, ko izņēmuma kārtā var pieļaut, bet kas nedrīkst kļūt par pastāvīgu praksi, jo šāda izmantošana var apdraudēt demokrātisku lēmumu pieņemšanu par ES budžetu.

 

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS (1.9.2020)

Reģionālās attīstības komitejai

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regula (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

(COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Agnes Jongerius

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

ĪSS PAMATOJUMS

Covid-19 pandēmija ir cēlonis krīzei, kura, lai gan dažādā apmērā, ietekmē visus Eiropas iedzīvotājus. Līdzās ekonomikas izaugsmes stagnācijas riskam pastāv reāls sociālās plaisas padziļināšanās un bezdarba līmeņa un nevienlīdzības pieauguma risks. Šī iemesla dēļ sociālā dimensija ir neatņemams patiesas atveseļošanas elements.

 

Līdzekļi un pasākumi, kuru nolūks ir pārvarēt krīzi un sagatavoties zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas atlabšanai, ir jāizmanto nevis vienkārši jebkādu, bet gan kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Eiropas iedzīvotājiem ir jāspēj paļauties uz reālām un ilgtspējīgām nodarbinātības iespējām.

 

Lai garantētu, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi atbilst cilvēku vajadzībām, šo pasākumu īstenošanā ir pilnībā jāiesaista sociālie partneri.

 

Sociālā iekļaušana un nabadzības mazināšana ir mērķi paši par sevi. Turklāt tie ir arī līdzeklis, ar ko var veicināt Eiropas ekonomikas atveseļošanos un uzlabot tās darbību, piedāvājot lielākam skaitam cilvēku reālas izaugsmes iespējas. Šī iemesla dēļ ieguldīšana minēto mērķu sasniegšanā ir pamatota un nepieciešama.

 

No ESF izņēmuma kārtā finansē pagaidu pasākumus, jo īpaši saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, bet šādai pieejai nebūtu jākļūst par standarta praksi. Šāds atbalsts ir rūpīgi jāapsver, lai, krīžu laikā pārdalot finansējumu, nepakļautu riskam citas neaizsargātas grupas, būtu jānovērš finansiālā atbalsta saņēmēju ļaunprātīga rīcība un jānodrošina līdzdalīga kontrole, iesaistot Eiropas Parlamentu un attiecīgās ieinteresētās personas.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums	Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)	ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas, nodarbinātības un sabiedrības atveseļošanai (REACT-EU)
	(Šis grozījums (t. i., formulējuma “sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai” papildināšana ar vārdiem “sociālai” un “nodarbinātības un sabiedrības”) attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.	(1) Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze ir pasliktinājusi to cilvēku situāciju, kuri saskaras ar nabadzības risku, padziļinājusi sociālās plaisas, palielinājusi darbvietu zudumu, bezdarba līmeni un nevienlīdzību, it sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, un ir kavējusi izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Lai pārvarētu milzīgos ekonomikas satricinājumus, ko izraisījuši ārkārtas ierobežojumi, kurus dalībvalstis ieviesa Covid-19 izplatības iegrožošanai, un novērstu asimetriskas atlabšanas risku, ko rada fakts, ka nacionālā līmenī dažādām dalībvalstīm ir pieejami atšķirīgi līdzekļi, kā rezultātā tiktu nopietni ietekmēta iekšējā tirgus darbība, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu investīciju komponentu, aicināja izveidot Eiropas Atveseļošanas fondu un uzdeva Komisijai analizēt vajadzības, lai resursi tiktu novirzīti uz visvairāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, un vienlaikus precizēt saikni ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.	(3) Lai pārvarētu milzīgos ekonomikas un sabiedrības satricinājumus, ko izraisījuši ārkārtas ierobežojumi, kurus dalībvalstis ieviesa Covid-19 izplatības iegrožošanai, un novērstu asimetriskas atlabšanas risku, ko rada fakts, ka nacionālā līmenī dažādām dalībvalstīm ir pieejami atšķirīgi līdzekļi, kā rezultātā tiktu nopietni ietekmēta iekšējā tirgus darbība, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu investīciju komponentu, aicināja izveidot Eiropas Atveseļošanas fondu un uzdeva Komisijai analizēt vajadzības, lai resursi tiktu novirzīti uz visvairāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, un vienlaikus precizēt saikni ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu.	(5) Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas, nodarbinātības un sabiedrības atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un statistikas dati, tostarp dati par vienlīdzību, par to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, piemēram, bezpajumtniekiem un segregētās iestādēs dzīvojošiem cilvēkiem, kurus dalībvalstu statistikas biroju apsekojumi parasti nesasniedz; šajā nolūkā būtu jāvāc relevanti un salīdzināmi dati, iesaistoties nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas strādā nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas un vienlīdzības dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai dalībvalstis varētu maksimāli elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Būtu jāprecizē, ka attiecībā uz papildu resursiem nav nepieciešams ievērot ESF minimālo daļu. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.	(7) Lai dalībvalstis varētu pietiekami elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus vai sagatavoties zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas, nodarbinātības un sabiedrības atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm pietiekamu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/5585, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, infrastruktūrai, ar ko sniedz pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, vai ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.	(9) Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/5585, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos visiem cilvēkiem, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU, īpaši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, vajadzībām, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, infrastruktūrai, ar ko nediskriminējoši sniedz pamatpakalpojumus cilvēkiem, arī lauku apvidos, vai ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, kā arī palīdzībai vistrūcīgākajiem cilvēkiem. Būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas, sociālas un noturīgas ekonomikas, nodarbinātības un sabiedrības atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.
__________________	__________________
5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).	5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, un lai uzlabotu piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā.	(10) Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu sociālo iekļaušanu un nabadzības izskaušanu — īpaši pievēršoties bērnu nabadzībai —, darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas, kas nodrošina iztikas līdzekļus virs nabadzības sliekšņa, un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, iekļaujošai izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām un aprūpētājiem, un lai uzlabotu piekļuvi iekļaujošiem, piekļūstamiem un kvalitatīviem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem, veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā, un tam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai tiek saglabāts tāds pats darba un nodarbinātības nosacījumu un tiesību līmenis, tostarp aizsardzība pret atlaišanu no darba un algu samazinājumiem, vadītājiem netiek piešķirtas prēmijas un akcionāriem netiek izmaksātas dividendes. Tā kā nodarbinātības līmeņa uzturēšanai tiek izmantoti publiskie līdzekļi, Savienības atbalsta saņēmējiem nebūtu jāatrodas kādā no jurisdikcijām, kas minētas I pielikumā Padomes secinājumiem par pārskatītu ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas1a, un tie nedrīkstētu vājināt darba koplīguma slēgšanas sarunas, darba ņēmēju līdzdalību vai līdzdalību uzņēmuma lēmumpieņemšanas procesos saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.
	____________________________
	1a OV C 64, 27.2.2020., 8. lpp.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai papildu resursus piešķirt jaunām īpaši izveidotām darbības programmām vai jauniem prioritārajiem virzieniem esošo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu ātru īstenošanu, jauno īpaši izveidoto darbības programmu vajadzībām ir atļauts norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda. Nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt ex ante izvērtējumu, un būtu jāierobežo elementi, kas vajadzīgi, lai darbības programmu iesniegtu Komisijas apstiprināšanai.	(12) Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai papildu resursus piešķirt jaunām īpaši izveidotām darbības programmām vai jauniem prioritārajiem virzieniem esošo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu ātru īstenošanu, jauno īpaši izveidoto darbības programmu vajadzībām ir atļauts norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda. Nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt ex ante izvērtējumu, un būtu jāierobežo elementi, kas vajadzīgi, lai darbības programmu iesniegtu Komisijas apstiprināšanai. Tomēr no REACT-EU nebūtu jāatbalsta nekādas darbības, kas veicina segregāciju vai sociālo atstumtību vai nodrošina ienākumus, kas ir zemāki par dalībvalstu nabadzības slieksni. Visās īstenotajās programmās visā to sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā būtu jāņem vērā dzimumaspekti. Turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu REACT-EU īstenošanā ir aizliegta jebkāda diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.	(14) Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu inkluzivitāti, lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā atšķirīgās reģionālās vajadzības un attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem joprojām tiek pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principiem būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.	(15) Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā no Covid-19 pandēmijas ietekmes izrietošās atšķirīgās reģionālās vajadzības, kā arī attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem joprojām tiek pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principiem būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes un sociālie partneri, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp NVO un struktūras, kas darbojas nabadzības, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas jomā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un vajadzību steidzami risināt ar to saistīto sabiedrības veselības krīzi, būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.	svītrots

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 86. panta 2. punkta un 136. panta 1. punkta, saistības attiecībā uz papildu resursiem atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.	Atkāpjoties no 86. panta 2. punkta un 136. panta 1. punkta, saistības attiecībā uz papildu resursiem atceļ 2024. gada 31. decembrī.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.	Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām. ESF daļu nesamazina zem līmeņa, ko paredz pašreizējais juridiskais pienākums, proti, 23,1 %.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 7. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī ierosināt izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).	Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī ierosināt izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (YEI). Šī daļa ir vismaz 3 % no papildu resursiem, un ar to jānodrošina minimālais finansējuma apmērs, lai atbalstītu vistrūcīgākās personas, kuras nepieredzētā veidā nesamērīgi skārusi Covid-19 krīze.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 8. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām.	Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām, ja vien ESF daļa nesamazinās zem 23,1 %.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 11. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sākotnējam piešķīrumam vai turpmākiem pārvietojumiem nepiemēro prasības, kas noteiktas 92. panta 4. punktā.	svītrots

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.	Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos visiem cilvēkiem, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko cilvēkiem nediskriminējoši sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.	Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas pasākumus — īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzībai —, un darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas, kas nodrošina ienākumus virs dalībvalsts nabadzības sliekšņa, un sniegtu atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī kvalitatīvu darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, iekļaujošu mūžizglītību, personalizētu pārkvalifikāciju un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām un aprūpētājiem, nolūkā atbalstīt taisnīgu pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī pāreju uz ilgtspējīgu nodarbinātību un uzlabot vienlīdzīgu un universālu piekļuvi iekļaujošiem, piekļūstamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp vispārējas nozīmes veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem, veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām ir ierobežots laikā, un tas ir atkarīgs no tā, vai tiek saglabāts tāds pats darba un nodarbinātības nosacījumu un tiesību līmenis, tostarp aizsardzība pret atlaišanu no darba un algu samazinājumiem. Savienības atbalsta saņēmēji neizmaksā prēmijas vadītājiem un dividendes akcionāriem, neatrodas kādā no jurisdikcijām, kas minētas I pielikumā Padomes secinājumiem par pārskatītu ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas1a, un nevājina darba koplīguma slēgšanas sarunas, darba ņēmēju līdzdalību vai līdzdalību uzņēmuma lēmumpieņemšanas procesos saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.
	________________________________
	1a OV C 64, 27.2.2020., 8. lpp.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 9. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP, no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.	Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP un YEI, no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas, nodarbinātības un sabiedrības atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 26. panta 4. punkta, dalībvalstis var izstrādāt jaunu darbības programmu, kas īpaši veltīta 10. punktā minētajam jaunajam tematiskajam mērķim. 55. pantā noteiktais ex ante izvērtējums netiek prasīts.	Atkāpjoties no 26. panta 4. punkta, dalībvalstis var izstrādāt jaunu darbības programmu, kas īpaši veltīta 9. punktā minētajam jaunajam tematiskajam mērķim. 55. pantā noteiktais ex ante izvērtējums netiek prasīts.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādai jaunai darbības programmai netiek prasīti elementi, kas izklāstīti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta v) un vii) punktā, 4. punktā, 6. punkta b) un c) apakšpunktā un 7. punktā. Elementi, kas izklāstīti 96. panta 3. punktā, ir vajadzīgi tikai tad, ja tiek sniegts attiecīgais atbalsts.	Šādai jaunai darbības programmai netiek prasīti elementi, kas izklāstīti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta v) un vii) punktā un 6. punkta b) un c) apakšpunktā. Elementi, kas izklāstīti 96. panta 3. punktā, ir vajadzīgi tikai tad, ja tiek sniegts attiecīgais atbalsts.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 11. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.	Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to inkluzivitāti, lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 11a. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a Visās programmās, ko īsteno REACT-EU, nodrošina dzimumu līdztiesību un visiem vienlīdzīgas iespējas, nepieļaujot nekādu diskrimināciju.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 12. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) 65. panta 10. punkta otrajā daļā paredzētā atkāpe, ar ko nosaka, ka darbības, ar kurām stiprina spējas reaģēt uz krīzi Covid-19 uzliesmojuma kontekstā, ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra;	svītrots

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Regulas (ES) Nr. 1303/2013 grozīšana attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)
Atsauces	COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 17.6.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 17.6.2020
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	23.7.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Agnes Jongerius 26.6.2020
Izskatīšana komitejā	16.7.2020
Pieņemšanas datums	1.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 1 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Atidzhe Alieva-Veli, Abir Al-Sahlani, Marc Angel, Dominique Bilde, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Sylvie Brunet, David Casa, Leila Chaibi, Margarita de la Pisa Carrión, Klára Dobrev, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Heléne Fritzon, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Radka Maxová, Sandra Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Dragoș Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Yana Toom, Marie-Pierre Vedrenne, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gheorghe Falcă, Jeroen Lenaers, Eugenia Rodríguez Palop

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47	+
ECR	Lucia Ďuriš Nicholsonová, Helmut Geuking, Margarita de la Pisa Carrión, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło
GUE/NGL	Leila Chaibi, Sandra Pereira, Eugenia Rodríguez Palop, Nikolaj Villumsen
NI	Daniela Rondinelli
PPE	David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Gheorghe Falcă, Loucas Fourlas, Radan Kanev, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Jeroen Lenaers, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský
Renew	Abir Al-Sahlani, Atidzhe Alieva-Veli, Sylvie Brunet, Dragoș Pîslaru, Monica Semedo, Yana Toom, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	Marc Angel, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Klára Dobrev, Estrella Durá Ferrandis, Heléne Fritzon, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Manuel Pizarro, Marianne Vind
Verts/ALE	Katrin Langensiepen, Kira Marie Peter-Hansen, Mounir Satouri, Tatjana Ždanoka

 

1	-
ID	Nicolaus Fest

 

5	0
ID	Dominique Bilde, France Jamet, Elena Lizzi, Stefania Zambelli
Renew	Radka Maxová

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (3.9.2020)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

(COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Karlo Ressler

 

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs lēš, ka priekšlikums loģiski balstās uz diviem iepriekšējiem priekšlikumiem, kurus nesen pieņēma līdztiesīgie likumdevēji un kas saistīti ar kohēzijas politiku, proti, Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu  (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+). Tāpēc viņš atzinīgi vērtē priekšlikumu, saskaņā ar ko dalībvalstīm no struktūrfondiem arī turpmāk tiks darīti pieejami ārkārtas papildu resursi, kuri palīdzēs veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu tajos Eiropas ģeogrāfiskajos apgabalos, kuru ekonomika un darbvietas ir cietušas smagāk, un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, tiek ierosināts grozīt Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula).

 

Viņš ierosina vairākus grozījumus, lai palielinātu elastīgumu dalībvalstīm, piemēram, līdzekļu izmantošanā pēc 2022. gada vai jebkuras programmas ātrā īstenošanā.

Viņš atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīm būs iespēja sadalīt papildu resursus starp ERAF un ESF, plānojot resursus bez jebkādiem ierobežojumiem. Tām ir arī iespēja daļu no šiem papildu resursiem izmantot EAFVP vajadzībām. Papildu resursus piešķirs vienam vai vairākiem īpašiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošas programmas vai programmu ietvaros, prasot iesniegt grozījumus attiecīgajā programmā vai programmās, vai jaunai īpaši izveidotai programmai, prasot sagatavot un iesniegt jaunu darbības programmu.

Viņš piekrīt nostājai, ka papildu resursus var izmantot tikai, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu, veicot investīcijas darbībās, kuras sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku saskaņā ar jaunu tematisko mērķi, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus, un tehnisko palīdzību.

Lai kompensētu ierosinātās elastīguma iespējas, viņš ierosina uzlabot ziņošanas kvalitāti, kam vajadzētu palīdzēt veikt pienācīgu un pastāvīgu pareizības un ietekmes pārbaudi. Būtu skaidri jāsniedz informācija par REACT-EU mērķu sasniegšanu, tās resursu izmantošanas efektivitāti, finansēto darbību veidiem, finanšu piešķīrumu saņēmējiem un galasaņēmējiem un Eiropas pievienoto vērtību, ko tā devusi ekonomikas atveseļošanas atbalstā, lai sniegtu lietderīgu devumu kohēzijas politikas plānošanā. Šim aspektam vajadzētu būt vienlīdz svarīgam neatkarīgi no tā, vai finanšu piešķīrumi nāk no parastā ES budžeta vai no Eiropas Atveseļošanas instrumenta kā ārējie piešķirtie ieņēmumi.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.	(1) Covid-19 seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu pandēmiju un sociālo un ekonomisko krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs, kā arī sociālās krīzes seku mazināšanas nolūkā pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem, kuri atbalstītu noturīgu atveseļošanu un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Lai reaģētu uz krīzes ietekmi un dotu lielāku elastību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (turpmāk “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto darbības programmu īstenošanā, 2020. gada 30. martā tika grozīta Regula (ES) Nr. 1303/2013 un Regula (ES) Nr. 1301/2013. Tomēr, tā kā nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības ekonomiku un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas 2020. gada 23. aprīlī tika grozītas vēlreiz, lai nodrošinātu ārkārtēju papildu elastību un tādējādi dalībvalstīm dotu iespēju koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt fondu neizmantoto atbalstu un vienkāršojot procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām.	(2) Lai reaģētu uz krīzes ietekmi un dotu lielāku elastību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (turpmāk “fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstīto darbības programmu īstenošanā, 2020. gada 30. martā tika grozīta Regula (ES) Nr. 1303/2013 un Regula (ES) Nr. 1301/2013. Tomēr, tā kā nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības ekonomiku un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas 2020. gada 23. aprīlī tika grozītas vēlreiz, lai nodrošinātu ārkārtēju papildu elastību un tādējādi dalībvalstīm dotu iespēju koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt fondu neizmantoto atbalstu un vienkāršojot procedurālās prasības, kas saistītas ar programmu īstenošanu un revīzijām. Šai elastībai ir pagaidu raksturs, un tā ir sasaistīta tikai ar reakciju uz Covid-19.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar [Eiropas Atveseļošanas instrumenta] regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstību [EAI] regulā noteiktajiem termiņiem. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.	(4) Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar [Eiropas Atveseļošanas instrumenta] regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu.	(5) Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai, sociālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam un, ja dalībvalsts to var pamatot, arī 2023. un 2024. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās), 54 806 498 104 EUR apmērā (2018. gada cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas (par 5 miljardiem EUR saistību apropriācijās) daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam un attiecīgā gadījumā arī 2023. un 2024. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai deleģētā aktā būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu un attiecīgā gadījumā arī 2023. un 2024. gada daļu.
	(Formulējuma “sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai” papildināšana ar vārdu “sociālai” attiecas uz visu tekstu, tostarp tā nosaukumu. Grozījuma pieņemšanas gadījumā attiecīgas tehniskās izmaiņas jāveic visā tekstā.)

 

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un arī finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji tiesiskuma trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma rezultativitātei.	(6) Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un arī finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji tiesiskuma trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma rezultativitātei. Turklāt elastīgums ar REACT-EU piešķirto līdzekļu tērēšanā rada vajadzību pēc īpašiem kontroles instrumentiem, kas sniedzas tālāk par dalībvalstu pašnovērtējumu, un tā vietā šiem tēriņiem jāpiemēro Komisijas, OLAF, EPPO un Revīzijas palātas pārraudzība.

 

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/5585, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, infrastruktūrai, ar ko sniedz pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, vai ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Būtu jāatbalsta arī tehniskā palīdzība. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.	(9) Lai papildinātu darbības, kuras jau ietilpst ERAF atbalsta darbības jomā, ko paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/5585, arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu resursus galvenokārt investīcijām veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, atbalsta sniegšanai apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, darbībām, kas veicina pāreju uz digitālo un zaļo ekonomiku, infrastruktūrai, ar ko sniedz pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, sociālās infrastruktūras attīstīšanai vai ekonomikas atbalsta pasākumiem tiem reģioniem, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Visām dalībvalstīm, kurām īstenošanas procesā nepieciešama tehniskā un administratīvā palīdzība, tā būtu sistemātiski jānodrošina. Lai vienkāršotu papildu resursu plānošanu un izpildi, ir lietderīgi papildu resursus koncentrēt tikai jaunajam tematiskajam mērķim “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanai”, kam turklāt vajadzētu būt vienīgajai investīciju prioritātei.
_________________	_________________
5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).	5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 23.4.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, un lai uzlabotu piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā.	(10) Attiecībā uz ESF papildu resursi dalībvalstīm būtu galvenokārt jāizmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, tostarp salu, attālos, lauku un reti apdzīvotos apvidos, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem, sociālajai iekļaušanai, izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai, un lai izskaustu nabadzību, cita starpā bērnu nabadzību, un uzlabotu piekļuvi vispārējiem, iekļaujošiem, piekļūstamiem, izmaksu ziņā pieņemamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpes un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot noturības veidošanai aprūpes un bērnu aprūpes nozarē, kā arī lai uzlabotu pakalpojumu piekļūstamību neaizsargātām grupām un bērniem. Būtu jāprecizē, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos atbalstu darbinieku un pašnodarbināto personu saīsināta darba laika shēmām saistībā ar Covid-19 pandēmiju var sniegt pat tad, ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darba laika shēmām būtu jāierobežo laikā.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Tā kā dalībvalstu savstarpējo robežu slēgšana uz laiku ir radījusi ievērojamas grūtības pārrobežu kopienām, vismaz 7 % no papildu resursiem dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai atbalstītu pārrobežu projektus, izmantojot esošos Interreg sadarbības projektus vai izveidojot jaunus.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, kas ļautu ātri īstenot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Izmaksājamā sākotnējā priekšfinansējuma apmēram būtu jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi, no kuriem vajadzības gadījumā saņēmējiem tiktu veikti avansa maksājumi un ātra izmaksu atlīdzināšana pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.	(11) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, kas ļautu ātri īstenot ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu vai attiecīgā gadījumā ikgadējo priekšfinansējumu, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Izmaksājamā sākotnējā priekšfinansējuma apmēram būtu jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu līdzekļi, no kuriem vajadzības gadījumā saņēmējiem tiktu veikti avansa maksājumi un ātra izmaksu atlīdzināšana pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai papildu resursus piešķirt jaunām īpaši izveidotām darbības programmām vai jauniem prioritārajiem virzieniem esošo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu ātru īstenošanu, jauno īpaši izveidoto darbības programmu vajadzībām ir atļauts norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda. Nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt ex ante izvērtējumu, un būtu jāierobežo elementi, kas vajadzīgi, lai darbības programmu iesniegtu Komisijas apstiprināšanai.	(12) Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām iestādēm papildu resursus piešķirt jaunām īpaši izveidotām darbības programmām vai jauniem prioritārajiem virzieniem esošo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu ātru īstenošanu, jauno īpaši izveidoto darbības programmu vajadzībām ir atļauts norīkot tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda. Nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt ex ante izvērtējumu, un būtu jāierobežo elementi, kas vajadzīgi, lai darbības programmu iesniegtu Komisijas apstiprināšanai, tādējādi padarot iespējamu ātru programmu apstiprināšanu un maksimāli samazinot uzsākšanas laiku.

 

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.	(14) Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes [snieguma] rezervi un darbības rezultātu [snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tāpēc ir pamatoti stiprināt programmas īstenošanas laikā veicamos izvērtējumus, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi tiek tērēti lietderīgi un palīdz sasniegt izvirzītos mērķus, respektīvi, īstenot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai. Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam līdz 2025. gada 31. decembrim būtu jāveic izvērtējums par papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī par to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz 2026. gada 31. decembrim gadījumos, kad papildu resursi ir nodrošināti budžeta saistībām 2023. un 2024. gadā, ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti, inkluzivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Ziņojumā būtu detalizēti jānorāda saņemtais atbalsts pa nozarēm un reģioniem, galīgie faktiskie īpašnieki un saņemtā atbalsta summa. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstīm jāizmanto programmu īpašie rādītāji, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā atšķirīgās reģionālās vajadzības un attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem joprojām tiek pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principiem būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.	(15) Lai šos papildu resursus varētu novirzīt uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie ir visvairāk vajadzīgi, kā ārkārtas pasākumu un neskarot struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas vispārīgos noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam piešķirtie papildu resursi nav jāsadala pa reģionu kategorijām. Tomēr tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ņems vērā no Covid-19 pandēmijas ietekmes izrietošās atšķirīgās reģionālās vajadzības, kā arī attīstības līmeņus, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība atbilstoši LESD 173. pantā izklāstītajiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem tiek līdzsvaroti pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm saskaņā ar partnerības principiem būtu jāiesaista arī vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, tostarp nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas veicināšanu. Vērtējot REACT-EU īstenošanu, Komisijai būtu jāizvērtē koordinācijas līmenis starp valsts iestādēm un vietējām un reģionālajām iestādēm pieprasītā REACT-EU atbalsta tvēruma un summas noteikšanā.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un vajadzību steidzami risināt ar to saistīto sabiedrības veselības krīzi, būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.	svītrots

Pamatojums

Šis priekšlikums ir steidzams, bet vēl ir pietiekami daudz laika, lai valstu parlamentiem varētu noteikt ierasto astoņu nedēļu termiņu.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1303/2013

4. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1) regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
	“Tiesiskuma ievērošana ir būtisks Savienības finansējuma saņemšanas priekšnosacījums. Piemēro noteikumus, kas pieņemti, balstoties uz LESD 322. pantu par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs.”

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

91. pants – 1.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.a Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 5 000 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.;	1.a Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 4 805 843 906 EUR apmērā 2018. gada cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.a pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 53 272 800 000 EUR pašreizējās cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.	[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 50 000 654 198 EUR 2018. gada cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.a pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.	Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, lai grozītu šo regulu, balstoties uz savāktajiem statistikas datiem un turpmākām norisēm, kas saistītas ar atkopšanos no Covid-19 izraisītās ekonomikas krīzes, nolūkā pagarināt REACT-EU paredzēto elastīguma pasākumu darbību, tos attiecinot arī uz 2023. un 2024. gadu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)	Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes un tās sociālo seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildu resursus, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 10. punktā minēto tematisko mērķi.	1. Papildu resursus, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, un vismaz 5 % no šiem resursiem dara pieejamus Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim. Abos gadījumos šie papildu resursi palīdz veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 9. punktā minēto tematisko mērķi.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2020. gads: 5 000 000 000 EUR;	— 2020. gads: 5 000 000 000 EUR faktiskajās cenās (4 805 843 906 EUR 2018. gada cenās);

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2021. gads: 42 434 400 000 EUR;	— 2021. gads: 42 434 400 000 EUR faktiskajās cenās (39 987 184 320 EUR 2018. gada cenās);

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2022. gads: 10 820 400 000 EUR.	— 2022. gads: 10 820 400 000 EUR faktiskajās cenās (9 996 674 058 EUR 2018. gada cenās).

 

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus 2021. un 2022. gadam dara pieejamus no 92.a pantā noteiktajiem papildu resursiem. No papildu resursiem, kas noteikti 92.a pantā, atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000 EUR pašreizējās cenās.	Papildu resursus 2021. un 2022. gadam dara pieejamus no 92.a pantā noteiktajiem papildu resursiem. Pārskatot šo regulu ar deleģētu aktu un balstoties uz dalībvalsts pamatotu pieprasījumu, papildu resursus var darīt pieejamus arī 2023. un 2024. gada budžeta saistībām. No papildu resursiem, kas noteikti 92.a pantā, atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000 EUR faktiskajās cenās (16 795 821 EUR 2018. gada cenās).

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. 0,35 % no papildu resursiem piešķir tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.	3. Vismaz 0,35 % no papildu resursiem piešķir tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm, kuras Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, un dalībvalstīm ar zemākiem apguves un īstenošanas rādītājiem.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto lēmumu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam.	4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 149. pantu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto deleģēto aktu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam. Attiecīgā gadījumā to pārskata arī 2022. gadā sakarā ar 2023. un 2024. gada budžeta saistībām, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, vienlaikus nodrošinot, ka netiek negatīvi ietekmētas darbības programmas.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 5. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.	Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām, saskaņā ar partnerības principu iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. Vismaz 5 % no papildu resursiem izmanto pārrobežu projektiem. ESF daļu nesamazina zem līmeņa, ko paredz pašreizējais juridiskais pienākums, kas ir 23,1 %. Tajā ņem vērā Covid-19 infekcijas gadījumu kopējo skaitu NUTS 3. līmeņa reģionos un koncentrē papildu resursus uz tiem NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros ir visvairāk šo gadījumu.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022. un 2023. gadā, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.	Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022. un 2023. gadā un attiecīgos gadījumos arī 2024. gadā, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 7. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atkāpjoties no otrās daļas un balstoties uz dalībvalsts pamatotu pieprasījumu, ikgadējais priekšfinansējums par laikposmu no 2022. līdz 2023. gadam vai — attiecīgā gadījumā — līdz 2024. gadam, var būt līdz 50 % no papildu resursiem, kas piešķirti programmām saskaņā šā panta 9. punktā minēto jauno tematisko mērķi.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 11. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot 4. punktu.	Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 10. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim vai līdz 2024. gada 31. decembrim gadījumos, kad piemēro šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto atkāpi, ievērojot 4. punktu.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.	Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, tostarp salu, attālos, lauku un reti apdzīvotos apvidos, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 8. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.	Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, tostarp salu, attālos, lauku un reti apdzīvotos apvidos, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem. Šajā sakarā dažos gadījumos tādas kritiskās infrastruktūras kā slimnīcas un ceļi remonts un būvniecība paātrina ekonomikas atveseļošanu un palielina kohēzijas politikā veikto investīciju noderīgumu, tāpēc to nedrīkst atstāt novārtā.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 9. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes [snieguma] rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.	Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022., 2023. un 2024. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes [snieguma] rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja tiek izveidota šāda jauna darbības programma, dalībvalstis 96. panta 5. punkta a) apakšpunkta vajadzībām drīkst norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda.	Ja tiek izveidota šāda jauna darbības programma, dalībvalstis 96. panta 5. punkta a) apakšpunkta vajadzībām pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām iestādēm drīkst norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 10. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atkāpjoties no 29. panta 3. un 4. punkta un 30. panta 2. punkta, Komisija jebkuru jaunu īpašu darbības programmu vai grozījumus esošā programmā apstiprina 10 darba dienu laikā pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi.

 

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 11. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.	Komisija veic izvērtējumu, kā paredzēts 56. panta 4. punktā. Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz 2026. gada 31. decembrim gadījumos, kad piemēro šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto atkāpi, tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 9. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a Visās programmās, ko īsteno REACT-EU, sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas procesā nodrošina dzimumu līdztiesību. Tās arī nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju — ne pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpašībām, valodas, ticības vai pārliecības, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas —, tādējādi paplašinot sociālo iekļaušanu un samazinot nevienlīdzību.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 13. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti atbilstīgi 115. panta 1. un 3. punktam un XII pielikumam, dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.	Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti atbilstīgi 115. panta 1. un 3. punktam un XII pielikumam, Komisija, dalībvalstis un vadošās iestādes nodrošina, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b pants – 13.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a Vēlākais līdz 2022. gada beigām Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz pārskatu par 2. punktā minēto papildu resursu izmantošanu. Ja nepieciešams, šim obligātajam pārskatam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, lai nodrošinātu, ka šie papildu resursi tiek pilnībā izmantoti.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Dalībvalstis identificē finansēto pasākumu veidus, kā arī piešķīrumu saņēmējus un galasaņēmējus un attiecīgi informē Komisiju, neradot nesamērīgu administratīvo slogu.
	Komisija vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par REACT-EU, kurā izvērtētas budžeta saistības 2020., 2021. un 2022. gadā. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par REACT-EU mērķu sasniegšanu, tās resursu izmantošanas efektivitāti, finansēto darbību veidiem, finanšu piešķīrumu saņēmējiem un galasaņēmējiem un Eiropas pievienoto vērtību, ko tā devusi ekonomikas atveseļošanas atbalstā.
	Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei papildu izvērtējuma ziņojumu par budžeta saistībām 2023. un 2024. gadam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92.b panta 2. punkta trešajā daļā minēto atkāpi.

Pamatojums

Kaut gan formāli REACT-EU ir tikai grozījums Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020. gadam, tā paredz ievērojamu jauna finansējuma apmēru, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un tādējādi arī izdevumu kontroli. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka Komisijai būtu jāizvērtē šo pasākumu ietekme, lai sniegtu noderīgu ieguldījumu turpmākās kohēzijas politikas plānošanā.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 1303/2013

VIIa pielikums – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Piemērojot 1. punktā aprakstītos noteikumus, dalībvalstīm visā 2020.–2022. gada laikposmā piešķīrumi nav lielāki par:	2. Piemērojot 1. punktā aprakstītos noteikumus, dalībvalstīm visā 2020.–2024. gada laikposmā piešķīrumi nav lielāki par:

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Regulas (ES) Nr. 1303/2013 grozīšana attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)
Atsauces	COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 17.6.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Karlo Ressler 23.6.2020
Izskatīšana komitejā	13.7.2020
Pieņemšanas datums	1.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 1 8
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Petros Kokkalis

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31	+
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt
GUE/NGL	Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig
RENEW	Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs

 

1	-
ID	Joachim Kuhs

 

8	0
ID	Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Hélène Laporte
NI	Mislav Kolakušić
VERTS/ALE	Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Regulas (ES) Nr. 1303/2013 grozīšana attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)
Atsauces	COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.5.2020
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 17.6.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020	CONT 17.6.2020	EMPL 17.6.2020	ENVI 17.6.2020
	ITRE 17.6.2020	TRAN 17.6.2020	CULT 17.6.2020	LIBE 23.7.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	CONT 6.7.2020	ENVI 10.6.2020	ITRE 25.6.2020	TRAN 23.6.2020
	CULT 22.6.2020	LIBE 7.9.2020
Iesaistītās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 23.7.2020
Referenti  Iecelšanas datums	Andrey Novakov 23.7.2020	Constanze Krehl 23.7.2020
Izskatīšana komitejā	16.7.2020
Pieņemšanas datums	7.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Mathilde Androuët, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Erik Bergkvist, Stéphane Bijoux, Franc Bogovič, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Francesca Donato, Raffaele Fitto, Chiara Gemma, Cristian Ghinea, Mircea-Gheorghe Hava, Manolis Kefalogiannis, Ondřej Knotek, Constanze Krehl, Elżbieta Kruk, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Martina Michels, Andżelika Anna Możdżanowska, Niklas Nienaß, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, André Rougé, Vincenzo Sofo, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Katalin Cseh, Lena Düpont, Alexandra Geese, Hannes Heide
Iesniegšanas datums	9.9.2020

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37	+
ECR	Raffaele Fitto, Elżbieta Kruk, Andżelika Anna Możdżanowska
GUE/NGL	Martina Michels, Younous Omarjee
ID	Mathilde Androuët, Francesca Donato, Alessandro Panza, André Rougé, Vincenzo Sofo
NI	Rosa D'Amato, Chiara Gemma
PPE	Pascal Arimont, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Franc Bogovič, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Lena Düpont, Mircea-Gheorghe Hava, Manolis Kefalogiannis, Andrey Novakov
Renew	Stéphane Bijoux, Katalin Cseh, Cristian Ghinea, Ondřej Knotek, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret
S&D	Adrian-Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Hannes Heide, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Tsvetelina Penkova

 

0	-

 

4	0
Verts/ALE	François Alfonsi, Alexandra Geese, Niklas Nienaß, Caroline Roose

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1]  OV C 272, 17.8.2020., 1. lpp.