Ziņojums - A9-0161/2020Ziņojums
A9-0161/2020

    ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par digitālajām finansēm: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē

    18.9.2020 - (2020/2034(INL))

    Ekonomikas un monetārā komiteja
    Referents: Ondřej Kovařík
    (Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)


    Procedūra : 2020/2034(INL)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A9-0161/2020
    Iesniegtie teksti :
    A9-0161/2020
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    ar ieteikumiem Komisijai par digitālajām finansēm: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē

    (2020/2034(INL))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

     ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu,

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)[1],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK[2],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK[3],

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija”[4],

     ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram”[5],

     ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai ― Eiropas Savienības reakcija”[6],

     ņemot vērā 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās”[7],

     ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieka V. Dombrovska 2017. gada 10. aprīlī Komisijas vārdā sniegto atbildi TO E-001130/2017,

     ņemot vērā Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta 2019. gada oktobra galīgo ziņojumu “Governance for a DLT/Blockchain enabled European electronic Access Point (EEAP)” (Ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju/blokķēdi īstenota Eiropas elektroniskās piekļuves punkta (EEAP) pārvaldība)[8],

     ņemot vērā Komisijas pētījumu par Regulas par starpbanku komisijas maksām piemērošanu[9],

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. februārī rīkoto sabiedrisko apspriešanu par tematu “Review of the regulatory framework for investment firms and market operators” (Ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku tiesiskā regulējuma pārskatīšana),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. jūnija Augsta līmeņa foruma par kapitāla tirgu savienību galīgo ziņojumu “A New Vision for Europe’s Capital Markets” (Jauns redzējums attiecībā uz Eiropas kapitāla tirgiem”[10],

     ņemot vērā Komisijas Finanšu inovācijas regulatīvo šķēršļu ekspertu grupas 2019. gada 13. decembra galīgo ziņojumu “30 ieteikumi par regulējumu, inovāciju un finansēm”,

     ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par nepieciešamību uzlabot tiesību aktus attiecībā uz IKT riska pārvaldības prasībām ES finanšu sektorā,

     ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par izmaksām un ieguvumiem saistībā ar saskaņotas kibernoturības testēšanas sistēmas izstrādi nozīmīgiem tirgus dalībniekiem un infrastruktūrām visā ES finanšu sektorā,

     ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2019. gada 7. janvāra kopīgo ziņojumu “FinTech: Regulatory sandboxes and innovation hubs” (“Finanšu tehnoloģijas: “regulatīvās smilškastes” un inovācijas centri)[11],

     ņemot vērā Eiropas Banku iestāžu 2019. gada 29. novembra pamatnostādnes par IKT un drošības riska pārvaldību,

     ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2019. gada 9. janvāra ziņojumu ar ieteikumu Eiropas Komisijai par kriptoaktīviem,

     ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2019. gada 9. janvāra ieteikumu Komisijai par sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem un kriptoaktīviem,

     ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada decembra apspriešanas dokumentu par ES regulējumu kriptoaktīvu tirgiem,

     ņemot vērā 2019. gada 17. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem[12],

     ņemot vērā 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības[13],

     ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni[14],

     ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku[15],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas pasūtīto 2020. gada aprīļa pētījumu “Crypto-assets: Key developments, regulatory concerns and responses” (Kriptoaktīvi: galvenās tendences, regulatīvie jautājumi un atbildes),

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada februāra pētījumu “Consumer Protection Aspects of Financial Services” (Finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzības aspekti),

     ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2019. gada jūlija ziņojumu par mazumtirdzniecības maksājumu digitalizācijas ietekmi uz Eurosistēmas katalizatora lomu,

     ņemot vērā Benoît Coeure 2019. gada 31. janvāra programmatisko runu “FinTech for the People” (Finanšu tehnoloģijas cilvēkiem),

     ņemot vērā Yves Mersch 2019. gada 26. februāra programmatisko runu “Lending and payment systems in upheaval: the FinTech challenge” (Aizdevumu un maksājumu sistēmas pārmaiņu laikā: finanšu tehnoloģiju izaicinājums) trešajā ikgadējā konferencē par finanšu tehnoloģijām un digitālo inovāciju,

     ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2019. gada 6. jūnija ziņojumu “Decentralized financial technologies. Report on financial stability, regulatory and governance implications” (Decentralizētas finanšu tehnoloģijas. Ziņojums par finanšu stabilitāti, regulējumu un pārvaldību),

     ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2019. gada 14. februāra ziņojumu “FinTech and market structure in financial services: Market developments and potential financial stability implications” (Finanšu tehnoloģijas un tirgus struktūra finanšu pakalpojumu jomā: tirgus attīstība un iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti),

     ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2018. gada 16. jūlija ziņojumu “Crypto-assets: Report to the G20 on work by the FSB and standard-setting bodies” (Kriptoaktīvi: ziņojums G20 par FSP un standartizācijas struktūru darbu),

     ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2017. gada 27. jūnija ziņojumu “Financial Stability Implications from FinTech, Supervisory and Regulatory Issues that Merit Authorities” (Finanšu tehnoloģiju ietekme uz finanšu stabilitāti. Uzraudzības un regulatīvie jautājumi, kam jāpievērš iestāžu uzmanība),

     ņemot vērā Finanšu Stabilitātes padomes 2020. gada 14. aprīļa konsultatīvo dokumentu “Addressing the regulatory, supervisory and oversight challenges raised byglobal stablecoinarrangements” (Regulējuma, uzraudzības un pārraudzības problēmu risināšana saistībā ar pasaules mēroga stabilās kriptomonētas mehānismu),

     ņemot vērā G7 darba grupas stabilo kriptomonētu jomā 2019. gada oktobra pētījumu par globālo stabilo kriptomonētu ietekmi,

     ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas 2019. gada jūnija norādījumus “Guidance for a Risk-Based Approach to Virtual Assets and Virtual Asset Service Providers” (Ieteikumi attiecībā uz riskā balstītu pieeju virtuālajiem aktīviem un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem),

     ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumus, kas atjaunināti 2019. gada jūnijā, jo īpaši 16. ieteikumu par elektroniskajiem naudas pārvedumiem,

     ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas 2020. gada janvāra analīzi “Policy responses to FinTech: a cross-country overview” (Politikas atbildes attiecībā uz finanšu tehnoloģijām: pārskats par valstīm),

     ņemot vērā Fernando Restoy runu “Regulating FinTech: what is going on, and where are the challenges?” (Finanšu tehnoloģiju regulējums: kas notiek un kādi ir izaicinājumi?) 2019. gada 16. oktobrī ASBA-BID-FELABAN XVI Publiskā un privātā sektora banku reģionālās politikas dialogā,

     ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

     ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0161/2020),

     

    A. tā kā digitālās finanses ir finanšu sektora joma, kas nepārtraukti attīstās un ir pastāvīgi jāuzrauga un jāņem vērā gan nozares, gan regulatīvā līmenī;

    B. tā kā Savienības iekšējo tirgu raksturo atklāta konkurence un tā mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, pamatojoties uz saskaņotu tiesisko regulējumu, starptautiskajiem standartiem, uzraudzības konverģenci un sadarbību uzraudzības jomā; tā kā tādēļ Savienības digitālo finanšu stratēģijas pamatā vajadzētu būt tiem pašiem principiem;

    C. tā kā ir vajadzīga līdzsvarota pieeja finanšu tehnoloģiju reglamentēšanā, lai sekmētu inovāciju un nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības un finanšu stabilitātes līmeni;

    D. tā kā terminu “kriptoaktīvi” lieto, lai apzīmētu plašu digitālo aktīvu klāstu, cita starpā virtuālās valūtas un autentifikācijas marķierierīces, dažkārt izņemot dažus stabilo kriptomonētu veidus vai dažas marķierierīces, piemēram, drošības marķierierīces;

    E. tā kā divi izplatītākie kriptoaktīvu komponenti ir i) maksājumtiesību attiecībā uz pamataktīvu, prasību vai tiesībām privātās iezīmes un ii) kriptogrāfijas un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT) vai līdzīgas tehnoloģijas izmantošana aktīva un tam piemītošās vai uztvertās vērtības apmaiņas īstenošanai;

    F. tā kā pašreiz Savienībā kriptoaktīvus nedz neemitē, nedz garantē kāda no centrālajām bankām vai publiskām iestādēm, un tiem var būt dažādi lietojumi, tostarp apmaiņas līdzeklis, ieguldījumu mērķiem un nolūkā piekļūt precei vai pakalpojumam;

    G. tā kā stabilām kriptomonētām ir kriptoaktīviem līdzīgas iezīmes un tās nav nevienas konkrētas valūtas veidā, bet balstās uz tādu instrumentu kopumu, kuru mērķis ir samazināt to valūtā izteiktās cenas svārstības; tā kā daži kriptoaktīvi, tostarp stabilās kriptomonētas un ar tām saistītās tehnoloģijas, var palielināt efektivitāti, konkurenci un pārredzamību un sniegt sabiedrībai būtiskas iespējas un ieguvumus, jo dažas no tām varētu padarīt maksājumus lētākus un ātrākus un piedāvāt jaunus finansējuma avotus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); tā kā tādu instrumentu kopums, kuru mērķis ir mazināt cenu svārstības, nav pārbaudīts situācijās, kad ir veikts ievērojams skaits darījumu ar stabilām kriptomonētām;

    H. tā kā publiskas debates par privāti izveidotām stabilām kriptomonētām var būt saistītas ar dažiem trūkumiem Savienības maksājumu vidē;

    I. tā kā stabilas kriptomonētas varētu kļūt par plaši izmantotu maksāšanas līdzekli, tādēļ būtu jāveic atbilstošas regulatīvas un uzraudzības darbības;

    J. tā kā centrālās bankas digitālā valūta (CBDC) ir balstīta uz stabila aktīva jēdzienu, tai ir suverēns raksturs, un tāpēc tā atšķiras no kriptoaktīviem; tā kā Ķīnas Tautas banka izmēģina centrālās bankas digitālo valūtu (DCEP); uzsver, ka DCEP iespējamā izmantošana pasaules līmenī varētu ietekmēt starptautisko tirdzniecību un patērētāju aizsardzību;

    K. tā kā tiek apsvērtas iespējamās iniciatīvas CBDC īstenošanai gan Savienības, gan pasaules līmenī;

    L. tā kā digitālajām finansēm ir spēcīgas pārrobežu iezīmes, kas pārsniedz Savienības līmeni, un tādēļ šajā jomā būtiska ir starptautiskā sadarbība un standartizācija, kā arī efektīva un iedarbīga Savienības īstenota uzraudzība;

    M. tā kā digitālo finansēšanas instrumentu attīstībai var būt spēcīgas kapitāla plūsmas iezīmes, kas piesaista pārrobežu investīcijas; tādēļ uzsver, ka digitālās finanses var veicināt Savienības konkurētspēju globālos tirgos;

    N. tā kā saskaņā ar tirgus datiem[16] 2020. gada jūnijā pasaulē pastāvēja vairāk nekā 5600 kriptoaktīvu, kuru kopējā tirgus kapitalizācija pārsniedza 260 miljardus USD[17], no kuriem 65 % veidoja tikai bitmonētas;

     

    O. tā kā saskaņā ar tirgus datiem stabilo kriptomonētu kopējā tirgus kapitalizācija 2020. gada jūnijā sasniedza 10 miljardu EUR salīdzinājumā ar 1,5 miljardiem EUR 2018. gada janvārī un, neraugoties uz to, ka to sasniedzamība salīdzinājumā ar citām kriptovalūtām joprojām ir ierobežota, tās var ātri sasniegt globālu mērogu un plašu lietotāju skaitu, jo īpaši tad, ja tās sāk lietot lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kas izmanto savus tīklus;

     

    P. tā kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti 2019. gada publikācijā[18] norādīja, ka, lai gan kriptoaktīvi ir ārkārtīgi spekulatīvi, tie nerada tūlītējus draudus finanšu stabilitātei; tā kā šim viedoklim piekrīt gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)[19], gan Eiropas Banku iestāde (EBI)[20]; tā kā tādus pašus secinājumus ir izdarījis Starptautiskais valūtas fonds (SVF) savā 2018. gada ziņojumā par globālo finanšu stabilitāti un Finanšu stabilitātes padome (FSP) savā 2018. gada jūlija ziņojumā, taču FSP uzskata, ka minētā situācija būtu jāuzrauga, ņemot vērā straujās izmaiņas šajos tirgos;

     

    Q. tā kā saskaņā ar EBI ziņojumu finanšu iestādes pašreiz veic salīdzinoši ierobežotas ar kriptoaktīviem saistītas darbības, bet to interese, visticamāk, pieaugs, jo īpaši tādēļ, ka arvien vairāk tiek izmantoti risinājumi, kuru pamatā ir dalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; tā kā šādas darbības ietver kriptoaktīvu turēšanu vai iegūšanu, sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu (ICO) parakstīšanu vai pakalpojumu piedāvāšanu saistībā ar kriptoaktīviem, piemēram, atbildīgas glabāšanas kontu vai maiņas nodrošināšanu; tā kā pašreizējie uzraudzības noteikumi nav pietiekami piemēroti, lai aptvertu kriptoaktīvu lielo svārstīgumu un augsto risku;

     

    R. tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka kriptoaktīvus galvenokārt izmanto kā spekulatīvas investīcijas, nevis kā maksāšanas līdzekļus par likumīga komersanta piedāvātām precēm vai pakalpojumiem; tā kā EUI ir uzsvērušas, ka kriptoaktīvi, kas nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem Savienības finanšu regulējuma kontekstā, rada īpašus riskus, proti, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības, kā arī tirgus integritātes ziņā; tā kā kriptoaktīvi var palielināt riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpnieciskām darbībām, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ārējiem uzbrukumiem;

     

    S. tā kā jaunu tehnoloģiju ieviešana var dot būtisku ieguldījumu, lai finanšu pakalpojumu sabiedrības varētu izpildīt savas pastāvīgās uzraudzības un atbilstības nodrošināšanas saistības;

    T. tā kā tādu kriptoaktīvu klāstā, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kvalificējami kā finanšu instrumenti, to klasifikācija kā tāda ir atkarīga no valsts kompetentajām iestādēm, kuras piemēro Savienības tiesību aktus valstī, un tas rada atšķirības uzraudzības un regulējuma pieejā, kas kaitē konsekvencei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem Savienībā; tā kā šāda klasificēšana un integrācija Savienības tiesiskajā regulējumā nenotiek bez grūtībām, jo dažādiem kriptoaktīviem ir dažādas iezīmes, kas laika gaitā var mainīties;

    U. tā kā ICO varētu nodrošināt alternatīvu finansējuma avotu inovatīviem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem to attīstības sākumposmā, taču tie arī pakļauj investorus lielam zaudējumu riskam, ko rada to ārkārtīgi spekulatīvās iezīmes un neaizsargātība pret krāpšanu; tā kā Starptautisko norēķinu bankas ekonomikas pārskatā par 2018. gadu konstatēts, ka vismaz 22,5 % ICO darījumu ir izrādījušies krāpnieciskas finanšu piramīdas shēmas;

    V. tā kā kriptoaktīvi var drošā veidā samazināt darījumu izmaksas pasaulē, kurā uzraudzība arvien vairāk notiek digitāli, ja tiem piemēro stingru, mērķim piemērotu un uz risku balstītu regulatīvo režīmu;

    W. tā kā digitālās finanses var dažādos veidos palīdzēt novērst Covid-19 uzliesmojuma ekonomisko ietekmi uz iedzīvotājiem, MVU un citiem uzņēmumiem un finanšu pakalpojumiem; tā kā Covid-19 uzliesmojums — dažādā mērā dažādās dalībvalstīs — ir apliecinājis potenciālu, ko digitālās finanses sniedz gan patērētājiem, gan ekonomikai;

    X. tā kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi un pasaules mēroga digitālās platformas arvien vairāk piedāvā finanšu pakalpojumus; tā kā šie lielie digitālās nozares uzņēmumi gūst labumu no tādiem konkurences ieguvumiem kā apjomradīti ietaupījumi, plaši pārrobežu lietotāju tīkli, vienkārša piekļuve finansējumam un spēja iegūt lielu tādu datu apjomu, ko lietotāji sniedz, izmantojot datu apstrādes tehnoloģijas, piemēram, “lielo datu analīzi”, kas dažādos veidos rada milzīgu pievienoto vērtību; tā kā lielo tehnoloģiju uzņēmumu klātbūtne finanšu tehnoloģiju tirgos var kaitēt godīgai konkurencei un inovācijai;

    Y. tā kā nesen atklātā krāpnieciskā darbība, kas saistīta ar uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju nozarē, liecina par nepieciešamību īstenot holistisku perspektīvu attiecībā uz riskiem patērētāju un investoru aizsardzībai, kas saistīti ar trūkumiem finanšu pārskatu sniegšanā, krāpšanu un maksātnespējas procedūrām;

    Z. tā kā pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies bezskaidras naudas maksājumu īpatsvars; tā kā uzlabotai bezskaidras naudas darījumu sistēmai nevajadzētu apdraudēt iespēju izmantot skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli;

    AA. tā kā finanšu sektors ir lielākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietotājs pasaulē, jo aptuveni piektā daļa no visiem IKT izdevumiem ir tieši šajā nozarē;

    AB. tā kā jaunu tehnoloģiju izmantošana finanšu nozarē var radīt jaunus riskus, kurus vajadzētu reglamentēt un uzraudzīt, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, iekšējā tirgus integritāti un patērētāju aizsardzību;

    AC. tā kā mākslīgā intelekta plašāka izmantošana finanšu pakalpojumu jomā radīs vajadzību pēc lielākas operacionālās noturības, atbilstošas uzraudzības un patērētāju datu aizsardzības, kā to paredz Savienības tiesību akti;

    AD. tā kā jaunas darbības problēmas, jo īpaši IKT un drošības riski, var radīt sistēmiskus riskus finanšu nozarei; tā kā šādi jauni riski būtu jānovērš, veicot piemērotus pasākumus, kā norādījusi Eiropas Sistēmisko risku kolēģija[21];

     

    AE. tā kā pašreizējam ES finanšu pakalpojumu noteikumu kopumam ir sadrumstalota pieeja jautājumam par operacionālā riska noteikumiem;

    AF. tā kā IKT un drošības riski, ar ko saskaras finanšu nozare, un tās integrācijas līmenis Savienības līmenī prasa veikt konkrētas un progresīvākas darbības, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā[22], bet kuras pārsniedz minētās direktīvas darbības jomu;

    AG. tā kā kibernoturība ir neatņemama daļa no darba pie finanšu iestāžu operacionālās noturības, ko iestādes veic globālā līmenī,

    AH. tā kā funkcionējošam, ilgtspējīgam un noturīgam Savienības finanšu tirgum vajadzētu būt ar augstu kapitāla un riska sadales efektivitāti un iespējami plašu iedzīvotāju finansiālo iesaisti finanšu pakalpojumos;

    AI. tā kā mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana var sniegt būtiskas priekšrocības finanšu pakalpojumu sniedzējiem operacionālās noturības un efektivitātes jomā salīdzinājumā ar tradicionālajiem vietējiem risinājumiem, bet tā ir saistīta ar papildu problēmām datu un procesu drošības jomā, darbības nepārtrauktību atvienojumu gadījumā un vispārēju neaizsargātību pret kibernoziegumiem;

    AJ. tā kā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi finanšu pakalpojumu uzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai visi uzņēmumi konkurētu ar vienādiem nosacījumiem, ievērojot principu “tas pats risks, tā pati darbība, tas pats regulējums”;

    AK. tā kā digitālo finanšu pakalpojumu ieviešanai nevajadzētu izraisīt regulējuma arbitrāžu, nedz arī pazemināt patērētāju aizsardzību un drošību vai radīt finanšu stabilitātes riskus;

    AL. tā kā daudzas lielas Savienības finanšu iestādes mākoņdatošanas pakalpojumiem izmanto trešo valstu pakalpojumu sniedzējus;

    AM. tā kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (EDAK) ir svarīga loma, palīdzot uzņēmumiem izprast savas saistības attiecībā uz atbilstības VDAR nodrošināšanu;

    AN. tā kā kriptoaktīviem parasti nav zināma iniciatora un tie nerada finansiālas prasības pret pamataktīvu, turpretī stabilajām kriptomonētām, drošības marķierīcēm un preču marķieriem visiem ir zināms iniciators;

    AO. tā kā uzņēmēju izsniegtās marķierīces, kas izpaužas kā prasības pret naudas plūsmu, kapitāla prasījums vai nākotnes produkta/pakalpojuma prasījums, var klasificēt alternatīvā veidā, un to klasifikācijai Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina regulatīvā paredzamība un viendabīgums Eiropas tirgos; tā kā tehnoloģiski atbilstīgā un funkcionālā marķierīču regulējumā būtu jāņem vērā iespējamie hibrīdmodeļi un jāparedz definīcijas, kas maksimāli palielina patērētāju un investoru aizsardzību, uzlabo juridisko noteiktību un piesaista šo instrumentu spēcīgo potenciālu riskantu darījumdarbības projektu finansēšanai; tā kā marķierīču ekonomiskā pamatfunkcija ir būtisks to klasifikācijas rādītājs;

    AP. tā kā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir pieņēmusi plašu virtuālās valūtas definīciju un ieteikusi iekļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) saistību darbības jomā jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic tādas darbības kā kriptoaktīvu apmaiņa, kriptoaktīvu pārvedumi un dalība finanšu pakalpojumos un to sniegšanā saistībā ar sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem;

     

    AQ. tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir kritisks apdraudējums, kas digitālā finansējuma jomā ir jānovērš; tā kā, pat ja digitālais finansējums var uzlabot finansiālo iekļaušanu, tik un tā būtu jāparedz visaptverošs režīms atbilstīgi principam “pazīsti savu klientu” (KYC) un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas saistībām, kā paredzēts Savienības tiesību aktos; tā kā, lai gan kriptoaktīvus var izmantot nelikumīgu darbību veikšanai, to kā maksāšanas līdzekļa, nevis apmaiņas līdzekļa, reglamentējošais statuss var uzlabot finanšu noziegumu uzraudzību un novēršanu;

     

    AR. tā kā lielāka savienojamība, lietu internets un cilvēku un iekārtu mijiedarbība var radīt labāku finanšu pakalpojumu pieredzi, taču arī radīt jaunus riskus attiecībā uz privātumu un personas datu aizsardzību, mijiedarbības kvalitāti, operacionālā riska pārvaldību un kiberdrošības problēmām,

     

    Ieteikumi

    Vispārīgi apsvērumi

    1. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2020. gada 3. ceturksnim pabeigt Finanšu tehnoloģijas rīcības plānu; uzskata, ka Komisijas priekšlikums par kriptoaktīviem, kā arī starpnozaru finanšu pakalpojumu akts par operacionālo un kibernoturību ir savlaicīgi un nepieciešami, ņemot vērā jaunākās norises Savienības un pasaules tirgos; prasa Komisijai iesniegt attiecīgu tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz 114. pantu un ievērojot pielikumā izklāstītos ieteikumus;

    2. uzskata, ka digitālās finanses, kam ir būtiska nozīme finanšu darbību attīstīšanā, būs kapitāla tirgu savienības panākumu neatņemama sastāvdaļa, jo palielinās finansēšanas iespējas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī ieguldījumu iespējas, un mudina Komisiju apsvērt, kā dot iespējas novatoriem un tādējādi izmantot digitālo finanšu priekšrocības, virzot uz priekšu kapitāla tirgus integrāciju un privāto ieguldītāju līdzdalību Savienībā un palielinot tās apmēru pasaulē;

    3. uzsver, ka ir arvien svarīgāk uzraudzīt un pārskatīt pasākumus saistībā ar digitālo finanšu regulējumu, jo īpaši paturot prātā šīs nozares pieaugošo nozīmi apstākļos, kad pasaule sakaras ar Covid-19 pandēmiju; turklāt uzsver nepieciešamību novērst īpašos riskus, ko digitālās finanses rada regulatīvā un uzraudzības līmenī, izmantojot atbilstīgu tiesisko regulējumu un patērētāju aizsardzības noteikumus;

    4. uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija starptautisku standartu izstrādāšanas procesā cieši saskaņotu savu darbu ar starptautiskajiem forumiem un regulatīvajām iestādēm, ņemot vērā digitālo finanšu vairākjurisdikciju iezīmes un neskarot ES prerogatīvu pieņemt tādus regulatīvos un uzraudzības noteikumus, kas atbilst Savienības apstākļiem; jo īpaši atgādina, ka ir jānodrošina Savienības tiesiskā regulējuma sadarbspēja ar starptautiski pieņemtiem principiem;

    5. norāda, ka daudzu ar digitālajām finansēm saistītu tehnoloģiju izstrāde joprojām ir sākumstadijā; uzsver, ka tādēļ attiecībā uz jebkādiem jauniem likumdošanas pasākumiem ir jāveic rūpīgs un uz nākotni vērsts vērtējums par riskiem un ieguvumiem patērētājiem un finanšu stabilitātei; aicina Komisiju darbā attiecībā uz digitālajām finansēm izmantot samērīgu, uz risku balstītu, starpnozaru un holistisku pieeju, kas vērsta uz rezultātu;

    6. aicina Komisiju izmantot zināšanas un pieredzi, kas gūta Eiropas Inovācijas veicinātāju forumā, un darboties kā pirmajam iniciatoram nolūkā radīt labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi Eiropas finanšu tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem, kā arī pašreizējai finanšu nozarei, kas izmanto digitālās finanses, ar mērķi palielināt un piesaistīt ārvalstu investīcijas un vairot Savienības klātbūtni pasaules tirgos;

    7. šajā sakarībā uzskata, ka digitālās finanses būtu jāuzskata par būtisku un efektīvu instrumentu, kas pieejams Eiropas MVU, jo spēj reāllaikā spēj nodrošināt ātrus risinājumus, kuri pielāgoti MVU finansēšanas vajadzībām;s uzskata, ka digitālās finanses var palīdzēt novērst MVU finansējuma problēmas;

    8. uzsver, ka jebkādiem pasākumiem, ko veic Savienības līmenī, būtu jānodrošina, lai gan maziem, gan lieliem tirgus dalībniekiem būtu reglamentējoša telpa inovācijai, un ka jebkādiem jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem un uzraudzībai finanšu tehnoloģiju jomā būtu jābalstās uz šādiem principiem:

    a. vienām un tām pašām darbībām, pakalpojumiem un ar tiem saistītajiem līdzīgajiem riskiem būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi;

    b. proporcionalitāte un tehnoloģiju neitralitāte;

    c. uz risku, pārredzamību un pārskatatbildību balstīta pieeja;

    d. pamattiesību ievērošana, jo īpaši privātās dzīves un personas datu aizsardzība, kas garantēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā;

    e. augsts patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmenis;

    f. vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

    g. inovācijai labvēlīga pieeja;

    9. norāda, ka jebkādos jaunos vai atjauninātos pasākumos, ko pieņem Savienības līmenī, būtu jāņem vērā straujā attīstība kriptoaktīvu un ICO tirgos, kuri aizvien paplašinās; uzsver, ka visā iekšējā tirgū ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, izvairoties no labvēlīgākās tiesas izvēles un regulējuma arbitrāžas; brīdina, ka šādi pasākumi nedrīkst ierobežot uzņēmumu, jo īpaši MVU, izaugsmes iespējas un tiem būtu jāpiedāvā ilgtspējīga digitālo finanšu ekosistēma, lai tie varētu attīstīties iekšējā tirgū, un vienlaikus jānodrošina finanšu stabilitāte, tirgus integritāte un ieguldītāju un patērētāju aizsardzība;

    10. norāda, ka “regulatīvās smilškastes” un inovāciju centri var būt noderīgi rīki digitālo finanšu uzņēmumiem, kas tādējādi var izmēģināt inovatīvus finanšu produktus, finanšu pakalpojumus vai darījumdarbības modeļus kontrolētā vidē, un ļaut kompetentajām iestādēm labāk izprast šādas darbības un pilnveidot regulatīvo kompetenci jauno tehnoloģiju jomā, tādējādi sekmējot dialogu starp uzņēmumiem un regulatoriem; tomēr uzsver, ka tie var arī radīt ievērojamu risku patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai un veicināt krāpšanu finanšu jomā, vienlaikus radot uzraudzības sadrumstalotības un regulējuma arbitrāžas risku;

    11. uzsver, ka jebkādām šādām “regulatīvajām smilškastēm”, tostarp Eiropas mēroga “smilškastei”, būtu jācenšas panākt līdzsvaru starp mērķi veicināt inovāciju un finanšu stabilitāti un ieguldītāju un patērētāju aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu lielumu, sistēmisko nozīmīgumu un pārrobežu darbību; aicina Komisiju izveidot vienotu Savienības satvaru Eiropas mēroga “regulatīvajai smilškastei” digitālo finanšu pakalpojumu jomā, jo tas sniegtu papildu ieguvumus finanšu inovācijai un stabilitātei un samazinātu uzraudzības sadrumstalotību;

     

    12. uzsver, ka trīs saistītie faktori — uzticība, identitātes pārbaude un dati — ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumi, investori, patērētāji un uzraudzītāji var uzticēties digitālajām finansēm;

    13. uzskata, ka ir lietderīgi turpināt analizēt iniciatīvas centrālo banku digitālās valūtas (CBDC) īstenošanai gan Savienībā, gan pasaules mērogā; aicina ECB apsvērt iespēju veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, lai piedāvātu perspektīvas iespējas attiecībā uz CBDC, tostarp analīzi par iespējām un riskiem saistībā ar digitāla euro ieviešanu; uzskata, ka šajā novērtējumā būtu jāņem vērā arī izmantojamo tehnoloģiju loma; turklāt aicina Savienības uzraudzības iestādes veicināt turpmāku pētniecību šajā jomā un aicina Komisiju un ECB iesaistīties dialogā starptautiskā līmenī, novērtējot iespējamos ieguvumus un ietekmi, ko radītu CBDC plašāka izmantošana pasaulē;

     

    14. uzskata, ka ietekmes novērtējuma un turpmākās analīzes rādītājiem un principiem būtu jābalstās uz CBDC lomu, papildinot skaidras naudas izmantošanas samazināšanos, nodrošinot cilvēku uzticēšanos finanšu sistēmai, nodrošinot lielāku finanšu integrāciju un piekļuvi publiskiem maksāšanas līdzekļiem, vienlaikus garantējot finanšu un monetāro stabilitāti;

     

    15. uzsver, ka, lai izstrādātu kopēju Savienības sistēmu, ir vajadzīga spēcīgāka regulatīvā un uzraudzības konverģence; uzsver Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) būtisko lomu tās veicināšanā; aicina veidot strukturētu dialogu starp EUI un valstu kompetentajām iestādēm (VKI), kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pašreizējām uzraudzības problēmām un prakses konverģencei, lai nodrošinātu netraucētu uzraudzību visos līmeņos, proti, attiecībā uz digitālajām finansēm, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, privātuma un datu aizsardzību un kiberdrošības problēmām un iespējām; uzskata, ka šim strukturētajam dialogam digitālo finanšu jomā vajadzētu būt vērstam uz arbitrāžas un uzraudzības konkurences samazināšanu, kā arī uz citiem pastāvošajiem šķēršļiem pārrobežu darījumiem;

    16. pauž piekrišanu ECB nostājai, ka svarīga nozīme ir fiziskai naudai kā likumīgam maksāšanas līdzeklim; uzsver — progress virtuālo valūtu un digitālo maksājumu jomā nedrīkst kļūt par iemeslu tam, ka tiek ierobežoti skaidras naudas maksājumi mazumtirdzniecībā vai ka skaidra nauda tiek atcelta;

    17. pauž bažas par kriptonaudas izraces ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir vajadzīgi risinājumi, kuru mērķis ir mazināt biežāk izmantoto kriptoaktīvu ekoloģisko pēdu; aicina Komisiju ņemt to vērā visās nākamajās regulatīvajās iniciatīvās, paturot prātā ES apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību vēlākais līdz 2050. gadam;

     

    Kriptoaktīvu regulējuma izstrāde

    18. uzskata, ka tādu jaunu produktu kā kriptoaktīvi visaptverošas Eiropas mēroga taksonomijas izveide ir nepieciešams solis ceļā uz to, lai veicinātu vienotu izpratni, sekmētu sadarbību starp jurisdikcijām un nodrošinātu lielāku regulatīvo noteiktību tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti pārrobežu darbībās; iesaka ņemt vērā spēkā esošās valstu regulatīvās un uzraudzības sistēmas; atzīmē, ka attiecībā uz Savienības kriptoaktīvu sistēmām, jo īpaši ņemot vērā to bezrobežu iezīmes, ir svarīgi īstenot starptautisku sadarbību un pasaules mēroga iniciatīvas;

    19. uzskata, ka beztermiņa taksonomijas modeļa izstrāde Savienības līmenī, ņemot vērā šo mainīgo tirgus segmentu, varētu būt piemērotāks risinājums un ka šādai taksonomijai vajadzētu kalpot par pamatu atbilstīgām likumdošanas un regulatīvām darbībām; tomēr uzskata, ka attiecībā uz kriptoaktīvu juridisko kvalifikāciju nav iespējams rast vienu universālu risinājumu un tādēļ ir svarīgi izveidot sistēmu, kas ļautu uzraudzības iestādēm veikt uzraudzību un pielāgošanu;

    20. uzsver, ka uz patērētājiem orientēti jaunuzņēmumi bieži izveido inovatīvus finanšu pakalpojumus Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu labā un ka visi tiesību akti būtu jāizstrādā tā, lai sekmētu turpmāku inovāciju un patērētāju izvēli finanšu pakalpojumu jomā;

    21. norāda, ka, trūkstot vienotai ES regulatīvai pieejai attiecībā uz kriptoaktīviem, dalībvalstis jau ir sākušas veikt vienpusējas likumdošanas un uzraudzības darbības un saskaras ar pieaugošu spiedienu rīkoties patērētāju aizsardzības jomā risināmu jautājumu dēļ; norāda, ka atšķirīgas interpretācijas un nekoordinēta pieeja dalībvalstīs var izraisīt tirgus sadrumstalotību, palielināt juridisko nenoteiktību, apdraudēt vienlīdzīgas konkurences apstākļus un radīt iespējas regulējuma arbitrāžai;

    22. tādēļ uzskata, ka jebkādai turpmākai kategorizācijai vajadzētu būt līdzsvarotai un elastīgai, lai pielāgotos mainīgajiem darījumdarbības modeļiem un riskiem un nodrošinātu, ka nozarē iespējama inovācija un konkurētspēja, vienlaikus nodrošinot, ka riskus var noteikt un mazināt agrīnā posmā;

    23. turklāt uzsver, ka nolūkā nodrošināt regulatīvo noteiktību un paredzēt piemērotu uzraudzību un prudenciālu režīmu attiecībā uz kriptoaktīviem ir jāprecizē norādījumi par piemērojamajiem regulatīvajiem un prudenciālajiem procesiem; piekrīt Bāzeles komitejas un EBI viedoklim, ka bankām, kas iegādājas kriptoaktīvus, būtu tiem jāpiemēro konservatīvs prudenciāls režīms, jo īpaši attiecībā uz augsta riska kriptoaktīviem;

    24. uzskata, ka uz regulētām finanšu iestādēm, jo īpaši kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un pensiju fondiem, jāattiecina īpaši maksimālie riska darījumu ierobežojumi, ņemot vērā iespējamos riskus patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai un finanšu stabilitātei, kas saistīti ar augstu kriptoaktīvu darījumu līmeni; turklāt piekrīt uzskatam, ka ārkārtīgi svarīgs ir stingrs pienācīgas rūpības režīms, stingra pārvaldība un riska pārvaldība, jebkāda riska pilnīga atklāšana un nopietns dialogs ar uzraudzītājiem; uzskata, ka nākamajā kapitāla prasību sistēmas pārskatīšanā būtu jāiekļauj grozījumi šajā sakarā;

     

    25. uzskata, ka visiem starpniekiem un dalībniekiem, kas iesaistās ar kriptoaktīviem saistītās darbībās, attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro spēkā esošā finanšu tiesiskā regulējuma standarti; turklāt uzsver, ka ir jāizstrādā tiesību normas un mehānismi, kuru mērķis būtu nodrošināt, lai regulatīvie standarti ar kriptoaktīviem saistītām darbībām, jo īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, tiek piemēroti arī tad, ja šādas darbības vai pakalpojumus sniedz vai nodrošina no vietas ārpus Savienības; turklāt uzsver, ka attiecībā uz visiem kriptoaktīvu emitentiem vai sponsoriem ir jāparedz īpaši noteikumi par tirgus pārredzamību un integritāti, kas ir vismaz līdzvērtīgi noteikumiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (FITD II)[23], paredzot stingrus noteikumus par potenciālo klientu informēšanu, kuriem vajadzētu būt skaidriem un nemaldinošiem, kā arī piemērotības novērtējuma prasības; 

     

    26. uzskata, ka dažus kriptoaktīvus, kas lielākoties tiek izmantoti nelikumīgos kanālos, nevajadzētu leģitimizēt, tiem piemērojot spēkā esošo regulatīvo režīmu; uzsver, ka jebkāda nevēlama leģitimizācija apdraudētu patērētāju aizsardzību un tirgus integritāti; tādēļ aicina Komisiju ieviest stingrus noteikumus par brīdinājumiem potenciālajiem klientiem un nodrošināt, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas nepieciešamās intervences pilnvaras ierobežot vai aizliegt operācijas un darbības ar tiem kriptoaktīviem, kurus galvenokārt izmanto nelikumīgiem nolūkiem; 

    27. uzsver, ka riski, kas saistīti ar līdzdalību un riska darījumiem ar kriptoaktīviem, būtu pilnībā jāintegrē uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā, tiklīdz būs pieejama taksonomija; šajā sakarībā uzsver, ka nepieciešamas atbilstīgas un standartizētas informācijas sniegšanas prasības, ko piemēro visiem būtiskiem riska darījumiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem;

    28. norāda, ka būs jānovērš trūkumi spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, veicot mērķtiecīgas izmaiņas, un jāizveido  pielāgoti regulatīvi režīmi jaunām un pastāvīgi augošajām kriptoaktīvu darbībām, piemēram, ICO vai darījuma sākumposma norēķinu piedāvājumiem (IEO); norāda, ka spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā varētu labi iekļauties daži kriptoaktīvu veidi, piemēram, pārvedami vērtspapīri, kā tie definēti Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD II); uzskata, ka kriptoaktīviem, uz kuriem varētu attiekties FITD II, būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi kā citiem pārvedamiem vērtspapīriem, uz ko attiecas minētais režīms, un tādēļ tiem nebūtu vajadzīgs īpašs tiesiskais regulējums, bet gan mērķtiecīgas izmaiņas attiecīgajos FITD II noteikumos;

    29. uzsver, ka ir jāparedz saskaņots Savienības līmeņa regulējums dažiem kriptoaktīviem, uz kuriem FITD II noteikumi neattiektos;

     

    30. atzīmē, ka stabilās kriptomonētas ir unikāla kriptoaktīvu kategorija; norāda, ka pašreizējā posmā Savienībā stabilas kriptomonētas vēl neizmanto nozīmīgā apmērā; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt tiesisko regulējumu, kas cita starpā nodrošinātu stabilu maiņas kursu starp stabilām kriptomonētām un papīra valūtām un to, ka attiecīgā stabilā kriptomonēta jebkurā laikā ir atkārtoti konvertējama papīra valūtā pēc nominālvērtības;

     

    31. uzsver, ka ICO un IEO ir potenciāls palielināt finansējuma pieejamību MVU, inovatīviem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem un tie var paātrināt tehnoloģiju nodošanu, kā arī var būt būtiska KTS daļa; tomēr norāda, ka dažādas uzraudzības iestādes ir izteikušas brīdinājumus par ICO, jo trūkst pārredzamības un informācijas atklāšanas prasību, kas var radīt risku ieguldītājiem un patērētājiem;

     

    32. tādēļ aicina Komisiju izvērtēt priekšrocības, kādas būtu tiesiskā regulējuma ierosināšanai attiecībā uz ICO un IEO nolūkā palielināt pārredzamību, juridisko noteiktību, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību un samazināt riskus, ko rada asimetriska informācija, krāpnieciska rīcība un nelikumīgas darbības; uzstāj, ka šīs sistēmas uzraudzība un pārraudzība ir jākoordinē Savienības līmenī;

     

    33. uzsver, ka vienotam Savienības regulējumam attiecībā uz kriptoaktīviem būtu jāpalīdz nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, piemērot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus, piemēram, “pazīsti savu klientu” saistības attiecībā uz starpniekiem, kas iesaistīti ar kriptoaktīviem saistītos darījumos, paredzot izņēmumus tikai neregulāriem darījumiem, kas nepārsniedz minimālo robežvērtību, un uzlabot pamattehnoloģiju pārraudzību, lai nodrošinātu, ka iestādes, kas izmeklē noziegumus, spēj ticami un ar ierobežotām pūlēm identificēt maksājumu darījumu galīgos saņēmējus;

    34. pauž bažas par nesena pētījuma[24] rezultātiem, kas liecina, ka puse no kriptoaktīvu darījumiem ir saistīti ar nelikumīgām darbībām, piemēram, nelikumīgu preču vai pakalpojumu pirkšanu vai pārdošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un maksājumiem saistībā ar izspiedējprogrammatūru uzbrukumiem; uzsver, ka saskaņā ar neseniem konstatējumiem nelikumīgas darbības 76 miljardu dolāru apmērā gadā ir saistītas ar bitmonētām;

    35. atkārtoti uzsver, ka ir efektīvi jānovērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas riski, ko rada pārrobežu darbības un jaunās tehnoloģijas, jo īpaši ar kriptoaktīviem saistītie riski;

     

    36. atkārtoti uzsver, ka ir efektīvi jānovērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas riski, ko rada pārrobežu darbības un jaunās tehnoloģijas, jo īpaši ar kriptoaktīviem saistītie riski; uzskata, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas noteikumi, ko piemēro ar kriptoaktīviem saistīto pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāpiemēro arī ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā savus pakalpojumus Savienībā; uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša “virtuālo aktīvu” definīcija, kas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas nolūkā labāk atspoguļotu kriptoaktīvu būtību un funkciju; norāda, ka jāatjaunina arī terorisma finansēšanas definīcija, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi aptverti kriptoaktīvi;

    37. norāda uz pašreizējā FATF 16. ieteikuma atjauninājumu attiecībā uz virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju (VASP) ceļošanas noteikumu un aicina Komisiju izvērtēt tā ietekmi attiecībā uz kriptoaktīvu apmaiņas un e-maku pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK[25],

     

    38. turklāt aicina Komisiju atbilstīgi FATF un EVTI ieteikumiem paplašināt atbildīgo subjektu darbības jomu saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka visām darbībām, kas ietver kriptoaktīvus, attiecībā uz virtuālās apmaiņas pakalpojumu, citu digitālo maku kategoriju un ICO pakalpojumu sniedzējiem piemēro vienas un tās pašas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas prasības;

     

    39. uzskata, ka digitālo finanšu izplatīšanās nedrīkst nevienu atstāt novārtā un ka digitālo finanšu risinājumu pieejamība patērētājiem un neprofesionāliem ieguldītājiem ir jāīsteno vienlaikus ar lielākiem centieniem nodrošināt pārredzamību, sabiedrības izpratni un piekļuvi informācijai; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt programmās, ar kurām uzlabo digitālo un finanšu pratību;

    40. norāda, ka jebkuras centrālo banku izveidotas digitālās valūtas ieviešana ir saistīta ar ievērojamām problēmām un riskiem (piemēram, finanšu stabilitātes riskiem, noguldījumu aizsardzību, ietekmi uz monetārās politikas nodošanu, ietekmi uz kredītu starpniecību, citu maksāšanas līdzekļu aizstāšanu, privāto tirgus dalībnieku izstumšanu utt.), kas viegli varētu pārsniegt CBDC apzinātās priekšrocības;

    41. norāda, ka dažus Eiropas maksājumu sistēmas trūkumus varētu novērst, pakāpeniski uzlabojot pašreizējo režīmu, piemēram, palielinot izmaksefektīvu tūlītēju maksājumu izvēršanu;

    Vienota pieeja finanšu sektora kibernoturībai

    42. norāda, ka, palielinoties finanšu pakalpojumu digitalizācijai, kā arī ārpakalpojumu izmantošanai no ārējo IT risinājumu vai uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši var uzlaboties jaunuzņēmumu inovācijas spēja un piekļuve tehnoloģijām, kuru tiem citādi nebūtu; tomēr brīdina, ka finanšu iestāžu un tirgu saskare ar traucējumiem, ko izraisa iekšējas kļūmes, ārēji uzbrukumi vai finansiālas grūtības, kļūst arvien izteiktāka, un tādēļ operacionālie riski ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā šo mainīgo situāciju; uzskata, ka visu ierosināto tiesību aktu pamatmērķiem šajā saistībā jābūt drošībai, noturīgumam un efektivitātei;

    43. norāda, ka, lai gan kiberincidentu kopējās izmaksas ir ļoti grūti noteikt, nozares aplēses izmaksām pasaules ekonomikai 2018. gadā svārstās no 45 miljardiem USD līdz 654 miljardiem USD;

    44. uzsver, ka finanšu nozare tradicionāli ir bijusi galvenais mērķis kibernoziedzniekiem, kuri cenšas gūt finansiālu labumu;

    45. pauž bažas par ESRK analīzi, kas liecina, ka patiešām ir iespējams, ka kiberincidents varētu izvērsties par sistēmisku kiberkrīzi, kura apdraud finanšu stabilitāti[26];

    46. norāda, ka dažos Savienības finanšu pakalpojumu nozares tiesību aktos jau ir noteiktas īpašas prasības saistībā ar informācijas drošības pārvaldību, bet citās Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomās tas tā nav; atgādina, ka uzraudzības iestādes ir sniegušas patērētājiem brīdinājumus par ICO darījumiem, jo atbilstošas pārredzamības un informācijas sniegšanas prasību trūkums var radīt potenciālus un nopietnus riskus ieguldītājiem;

    47. aicina Komisiju ierosināt izmaiņas tiesību aktos IKT un kiberdrošības prasību jomā attiecībā uz Savienības finanšu nozari, ņemot vērā starptautiskos standartus, nolūkā novērst visas neatbilstības, trūkumus un nepilnības, kas konstatētas attiecīgajos tiesību aktos; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt vajadzību pēc IKT pakalpojumu sniedzēju uzraudzības pārskata, norādot uz koncentrācijas un domino efekta riskiem, ko var radīt finanšu pakalpojumu nozares pārmērīga paļaušanās uz nelielu skaitu IKT un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju;

    48. uzskata, ka, veicot šīs izmaiņas, galvenā uzmanība būtu jāpievērš četrām svarīgākajam jomām:

    a. IKT pārvaldības un riska pārvaldības modernizācija un atbilstība starptautiskajiem standartiem;

    b. ziņošanas noteikumu saskaņošana attiecībā uz IKT drošības incidentiem;

    c. vienota sistēma ielaušanās un operacionālās noturības testēšanai visās finanšu nozares jomās;

    d. to trešo personu pārraudzība un tām piemērojamie obligātie standarti, kas sniedz kritiski svarīgus IKT pakalpojumus;

    49. uzsver, ka ir jāturpina apmainīties ar informāciju, jo īpaši par drošības incidentiem, un jāsekmē attiecīgo regulatīvo un uzraudzības iestāžu darba koordinācija, ņemot vērā to, ka noturības un sagatavotības veidošanā liela mēroga kibernegadījumu un operacionālu incidentu risināšanai ir nepieciešama efektīva sadarbība ne tikai pāri robežām, bet arī starp dažādām nozarēm; uzskata, ka tas būtu jādara, piešķirot uzraudzības iestādēm noteiktas pilnvaras efektīvāk uzraudzīt trešo personu veiktās darbības, proti, lielākas pārbaudes tiesības, revīzijas tiesības un sankciju piemērošanas tiesības;

    50. prasa Komisijai pastiprināt sadarbību starptautiskajos forumos nolūkā atvieglot starptautisku standartu izstrādi mākoņdatošanas un ārpakalpojumu jomā; turklāt prasa veikt analīzi par to, vai Savienībai ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai mākoņdatošanas un ārpakalpojumu pārraudzību saskaņotu ar mantoto sistēmu uzraudzības līmeni; norāda, ka šajās jomās ir jāizstrādā arī starptautiski standarti; uzskata, ka, lai gan par standartu ievērošanu atbildīgi ir finanšu uzņēmumi, kritiski svarīgu trešo personu sniegtu pakalpojumu pārraudzībai vajadzētu būt vērstai uz koncentrācijas riska un finanšu stabilitātes risku uzraudzību un attiecīgo iestāžu sadarbības nodrošināšanu; uzskata, ka tas būtu jādara, piešķirot uzraudzības iestādēm noteiktas pilnvaras efektīvāk uzraudzīt trešo personu veiktās darbības, proti, lielākas pārbaudes tiesības, revīzijas tiesības un sankciju piemērošanas tiesības;

    51. uzsver, ka finanšu sistēmas noturības nodrošināšanai ir vajadzīga spēcīga tehnoloģiska sistēma, ar kuras palīdzību var uzraudzīt progresīvas tehnoloģiskas lietojumprogrammas finanšu pakalpojumu jomā; uzsver, ka nepieciešama konkrēta stratēģija, ar ko veicina regulatīvo tehnoloģiju (RegTech) un uzraudzības tehnoloģiju (SupTech) izmantošanu;

    52. aicina Komisiju un uzraudzības iestādes ieviest neleģislatīvus pasākumus, lai stiprinātu finanšu nozares operacionālo gatavību reaģēt uz liela mēroga kiberincidentiem un operacionāliem incidentiem, īstenojot kopīgas mācības, operacionālus protokolus (rokasgrāmatas), drošus sadarbības instrumentus un ieguldījumus kritisko infrastruktūru un Eiropas rezervju spēju stiprināšanā; uzsver, ka uzraudzītājiem ir vajadzīgas iekšējās zināšanas un pietiekami resursi šādu uzdevumu un uzraudzības darbību veikšanai;

    53. aicina Komisiju izvērtēt un uzraudzīt jaunu “melnā tirgus” darījumu risku, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un citu noziedzīgu darbību risku;

    Dati

    54. atgādina, ka digitālo finanšu jomā datu vākšana un analīze ir ārkārtīgi svarīga, un tādēļ uzsver, ka spēkā esošie tiesību akti datu jomā ir jāpiemēro konsekventi un tehnoloģiski neitrālā veidā; uzsver, ka mākslīgais intelekts ir viena no galvenajām tehnoloģijām Savienības konkurētspējas palielināšanai pasaules mērogā;

    55. norāda, ka Savienība ir globālo standartu noteicēja attiecībā uz personas datu aizsardzību; uzsver, ka personas datu un nepersondatu nodošana un izmantošana finanšu pakalpojumu jomā būtu jāveic saskaņā ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem, vienlaikus nodrošinot likumīgu un drošu datu plūsmu, kas vajadzīga, lai izvērstu inovatīvas finanšu iniciatīvas;

    56. uzsver, ka inovatīva finansējuma palielināšanai ir vajadzīga brīva datu plūsma Savienībā; norāda, ka pārrobežu datu plūsmas, tostarp uz trešām valstīm un no tām, ir jāuzrauga un jāreglamentē saskaņā ar Savienības tiesību aktu principiem par privātumu un datu aizsardzību;

    57. šajā sakarībā prasa Komisijai nodrošināt to, lai digitālo finanšu struktūras varētu taisnīgi piekļūt būtiskiem, uzticamiem un noderīgiem datiem saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, nodrošinot lielāku vērtību klientiem, sekmējot digitālo finanšu potenciālu un nodrošinot iespējas inovatīvu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmei Savienībā un ārpus tās; uzsver, ka ir svarīgi ievērot konkurences noteikumus iekšējā tirgū un nodrošināt, ka netiek kaitēts patērētāju interesēm un inovācijai; aicina Komisiju uzraudzīt, kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi piedāvā finanšu pakalpojumus, kā arī to, kā šiem uzņēmumiem raksturīgās konkurences priekšrocības var izkropļot konkurenci tirgū, kaitēt patērētāju interesēm un inovācijai;

    58. uzsver, ka Komisijai ir jāpanāk līdzsvars starp datu drošību un patērētāju aizsardzību, saglabājot patērētāju pieredzi un pakalpojumu efektivitāti;

    59. prasa, lai Komisija, pamatojoties uz spēkā esošo Savienības standartu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK[27], apsvērtu iespēju izveidot patērētāju digitālās piesaistīšanas un digitālās finanšu identitātes izmantošanas infrastruktūru, kuras mērķis būtu pēc vajadzības saskaņot spēkā esošās regulatīvās prasības visā Savienībā un atvieglot to izmantošanu, lai nodrošinātu mazāk sadrumstalotas darbības iekšējā tirgū un atbilstību attiecīgajiem noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; uzsver digitālās finanšu identitātes izmantošanas nozīmi un iespējamos ieguvumus visās nozarēs un dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot, ka šādas identitātes atbilst datu aizsardzības un privātuma normām, un garantējot atbilstīgus un samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no incidentiem attiecībā uz datiem vai identitāti;

    60. norāda, ka principa “pazīsti savu klientu” procesos juridiskās prasības attiecībā uz finanšu iestāžu veiktu patērētāju digitālo piesaistīšanu mazumtirdzniecības pakalpojumiem katrā dalībvalstī atšķiras un tādēļ bieži vien pārrobežu piesaistīšana ar pašreizējām datu kopām nav iespējama, un tas attiecas arī uz korporatīvo klientu piesaistīšanu un ar to saistīto “pazīsti savu klientu”/ “pazīsti savu uzņēmumu” (KYC/KYB) procesu; aicina Komisiju risināt šo jautājumu un veicināt to datu saskaņošanu, ko dalībvalstis pieprasa saistībā ar principa “pazīsti savu klientu” ievērošanu;

    61. atzīst, ka digitālo uzņēmumu sadarbspēja valstu un Savienības līmenī ir būtiska, lai panāktu vēlamo atzīšanu tirgū;

    62. norāda, ka finanšu iestādes arvien vairāk izmanto klientu datus vai “lielos datus”, kas ir būtiski papildu klientu vērtības radīšanai un konkurētspējas saglabāšanai; atkārto 2017. gada 14. marta rezolūcijas secinājumus un ieteikumus par lielo datu ietekmi uz pamattiesībām; atgādina par Vispārīgās datu aizsardzības regulas nodrošināto personas datu apstrādes tiesisko regulējumu un aicina visas ieinteresētās personas pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu tajā paredzēto tiesību īstenošanu; jo īpaši uzsver principu par personu tiesībām uz savu datu īpašumtiesībām un kontroli, kā arī tiesībām uz datu pārnesamību;

    63. uzskata, ka pašsuverēna identitāte, kas balstīta uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (DLT), var būt galvenais elements, veidojot virkni tādu jaunu pakalpojumu un platformu digitālajam vienotajam tirgum, kas ir neatkarīgi no datu apkopotājiem un brīvi no starpniekiem, un vienlaikus nodrošinot augstus drošības un datu aizsardzības standartus katram ES iedzīvotājam;

    64. uzskata, ka pieejamu un uzticamu datu un informācijas trūkums par digitālo finanšu darbībām var kaitēt izaugsmei, patērētāju aizsardzībai, tirgus integritātei un finanšu stabilitātei, kā arī cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; iestājas par lielāku pārredzamību un uzlabotu ziņošanu par digitālo finanšu darbībām nolūkā samazināt asimetriju un riskus, jo īpaši riskus attiecībā uz vēsturiskajiem “lielo datu” uzņēmumiem, kuriem lielākas piekļuves datiem dēļ var būt nesamērīgas priekšrocības; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz pārrobežu piekļuvi datiem, ko personas datu jomā garantē Vispārīgā datu aizsardzības regula;

    65. norāda, ka šajā kontekstā standartiem ir būtiska nozīme, turpinot veicināt datu pārvaldību, koplietošanu un apmaiņu, tostarp datu savstarpēju izmantojamību un pārnesamību; šajā nolūkā ir vajadzīga arī uzticama un juridiski droša infrastruktūra, kā arī stabils tiesiskais regulējums attiecībā uz datu apkopošanu un koplietošanu, kas uzņēmumiem vieš uzticību sadarbībai datu jomā uzņēmumu vai pat dažādu nozaru līmenī;

    66. aicina efektīvi uzraudzīt “lielo datu” analīzi tā, lai tiktu novērsta modeļu nepārredzamība, vienlaikus nodrošinot pietiekamu piekļuvi būtiskiem un kvalitatīviem datiem; uzsver, ka nepieciešama daudz lielāka pārskatatbildība, izskaidrojamība un pārredzamība attiecībā uz algoritmiem, datu apstrādi un analīzi kā būtiskiem instrumentiem, ar kuru palīdzību nodrošināt, ka persona ir pienācīgi informēta par savu personas datu apstrādi;

    67. norāda uz atvērtās banku darbības svarīgo nozīmi maksājumu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, iekļaujot jaunus tirgus dalībniekus, kas nodrošina lielāku operacionālo efektivitāti un cenu efektivitāti patērētājiem; norāda, ka pāreja no atvērtās banku darbības uz atvērto finansējumu, t. i., tādu finanšu pakalpojumu iekļaušana, kas nav maksājumi, ir stratēģiska prioritāte, kurai ir potenciāls uzlabot efektivitāti, mazināt koncentrācijas riskus un sekmēt finansiālo integrāciju;

    68. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

     


    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS: IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

    A. PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI:

     

     

    1. likt pamatus uz nākotni orientētai pieejai attiecībā uz noteikumiem par digitālajām finansēm Savienībā;

     

    2. nodrošināt, lai digitālās finanses arī turpmāk varētu būt inovatīvs izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks visā vienotajā tirgū;

     

    3. veicināt vienotu izpratni par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar digitālajām finansēm, un veicināt attiecīgo noteikumu saskaņošanu, kas sekmēs pārrobežu darbību;

     

    4. palielināt datu apmaiņu saskaņā ar Savienības principiem, lai veicinātu inovāciju; mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi publiskajiem datiem visā Savienībā; tas nāktu par labu ne tikai digitālo finanšu uzņēmumiem, bet arī vairākām citām Savienības politikas jomām un palielinātu tirgus pārredzamību;

     

    5. apsvērt trīs sākotnējās Savienības darbības jomas, proti, kriptovalūtu satvara izstrādi, kibernoturības un operacionālās noturības satvara izstrādi, kā arī darbu pie digitālās piesaistīšanas jēdziena saskaņošanas vienotajā tirgū.

     

     

    B. IEROSINĀMIE PASĀKUMI:

     

    1. iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kriptoaktīviem, ar ko nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz darbu ar kriptoaktīviem, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības standartu, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti; šādā regulējumā būtu jāapsver beztermiņa un visaptveroša visas Savienības mēroga taksonomija un par mērķi būtu jāizvirza tiesību aktu pieņemšana saskaņā ar principu, ka vienām un tām pašām darbībām un riskiem piemēro vienus un tos pašus noteikumus un proporcionalitātes principu, tādējādi mazinot regulatīvo arbitrāžu un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

     

    Šādam tiesību akta priekšlikumam vajadzētu:

     

    a) sniegt norādījumus par piemērojamajiem regulatīvajiem, uzraudzības un prudenciālajiem procesiem un kriptoaktīviem piemērojamo režīmu; paredzēt īpašu noteikumu pieņemšanu par tirgus pārredzamību un integritāti, kas ir vismaz līdzvērtīgi FITD II noteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emitentiem vai sponsoriem; 

    b) novērst regulējuma nepilnības spēkā esošajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz kriptoaktīviem, piemēram, klasificējot konkrētus kriptoaktīvus kā “pārvedamus vērtspapīrus” saskaņā ar FITD II, lai nodrošinātu, ka tiem piemēro tādu pašu režīmu kā citiem pārvedamiem vērtspapīriem;

    c) izveidot īpašu regulatīvo režīmu jaunām un attīstībā esošām kriptoaktīvu darbībām, piemēram, ICO vai IEO, un visiem kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošais tiesiskais regulējums, nodrošinot saskaņotu regulējumu Savienības līmenī;

    d) pievērsties kriptonaudas izraces ietekmei uz vidi un vajadzībai izstrādāt risinājumus, kuru mērķis ir mazināt biežāk izmantoto kriptoaktīvu ekoloģisko pēdu;

     

    2. nolūkā izstrādāt vienotu Savienības sistēmu virzīties uz spēcīgāku regulatīvo un uzraudzības konverģenci; aicina veidot strukturētu dialogu starp EUI un valstu kompetentajām iestādēm, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pašreizējām uzraudzības problēmām un prakses konverģencei, ar mērķi nodrošināt netraucētu uzraudzību visos digitālo finanšu jomas līmeņos;

     

    3. izstrādāt tiesisko regulējumu attiecībā uz stabilām kriptomonētām, nodrošinot to, ka tās atbilst vismaz standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu[28], tostarp attiecībā uz stabilu maiņas kursu, kas izpērkams pēc nominālvērtības, ar papīra valūtām;

     

    4. pamatojoties uz izvērtējumu, nākt klajā ar priekšlikumu par vienotu Savienības regulējumu Eiropas mēroga “regulatīvajai smilškastei” digitālo finanšu pakalpojumu jomā;

     

    5. stiprināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas regulējuma piemērošanu kriptoaktīviem un novērst pašreizējās nepilnības, jo īpaši veicot pasākumus, kas izklāstīti 34.–38. punktā;

     

    6. nodrošināt, lai digitālo finanšu izplatīšanās neatstātu novārtā nevienu; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot digitālo un finanšu pratību;

     

    7. izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par kibernoturību, ar ko nodrošinātu saskaņotus IKT un kiberdrošības standartus visā Savienības finanšu nozarē, ņemot vērā starptautiskos standartus; šādam regulējumam vajadzētu būt vērstam uz nākotni un pašreizējo kibernoturības jomā piemērojamo noteikumu modernizēšanu, vienlaikus novēršot visas regulējuma nepilnības un trūkumus, kas var apdraudēt uzņēmumus, ieguldītājus un patērētājus;

     

    8.  aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt uzraudzības pārskatu par tiem IKT pakalpojumu sniedzējiem finanšu pakalpojumu jomā, kuri sniedz savus pakalpojumus Savienībā, kā izklāstīts 47. punktā;

     

    9. aicina Komisiju ierosināt izmaiņas tiesību aktos IKT un kiberdrošības prasību jomā Savienības finanšu nozarē; šīm izmaiņām vajadzētu būt vērstām uz četrām galvenajām jomām, kas uzskaitītas 48. punktā;

     

    10. strādāt pie Savienības standartu izstrādes mākoņdatošanas un ārpakalpojumu jomā, vienlaikus sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem nolūkā izstrādāt starptautiskus standartus, kā izklāstīts 50. punktā;

     

    Dati

     

    11. ierosināt digitālās piesaistīšanas regulējumu; šādam regulējumam būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un mērķim nodrošināt vienotu izpratni par digitālo finanšu identitāti visā vienotajā tirgū, vienlaikus sekmējot pārrobežu piesaistīšanas saskaņošanu;

     

    12. strādāt pie tā, lai uzlabotu pārskatatbildību, izskaidrojamību un pārredzamību attiecībā uz algoritmiem, datu apstrādi un analīzi, kā izklāstīts 66. punktā.


     

    PASKAIDROJUMS

    Ievads

     

    Digitālās finanses, ko dēvē arī par finanšu tehnoloģijām, veido jaunu tehnoloģiju izmantošana, lai nodrošinātu un sekmētu finanšu sektora darbību. Tādējādi digitālajām finansēm ir būtiska nozīme finanšu darbību attīstīšanā un to izplatības palielināšanā, jo to piemērošanai ir būtiskas priekšrocības, piemēram, vispārējs efektivitātes pieaugums, izmaksu samazinājums, labāka patērētāju aizsardzība, datu pārvaldība un pārredzamība. To ieviestās potenciālās inovācijas var veicināt vairāku procesu automatizāciju, kā arī daudzu ieguldījumu un administratīvo lēmumu pieņemšanu, un tās ir veicinājušas efektīvāku lēmumu pieņemšanu un darbību izsekojamību, uzlabojot tirgus dalībniekiem pieejamo datu kvalitāti. Jaunu tehnoloģisku instrumentu ieviešana finanšu sektorā var arī veicināt lielāku finansiālo integrāciju un spēcīgākas pārrobežu finanšu plūsmas, izmantojot alternatīvus aizdevumu un ieguldījumu kanālus, ja tie tiek pienācīgi pārvaldīti. Turklāt kapitāla tirgu savienības sekmēšanai (KTS) Eiropā digitālajām finansēm būs būtiska nozīme inovācijas jomā un pārrobežu šķēršļu novēršanā, kamēr vien tās būs neatņemama daļa no plašākiem KTS mērķiem. Ņemot vērā jo īpaši pašreizējo Covid uzliesmojumu un ar to saistīto digitālo līdzekļu izmantošanas pieaugumu, lai patērētāji, ieguldītāji un finanšu iestādes varētu strādāt ar finansēm, digitālās finanses ES ekonomikā turpinās augt gan apjoma, gan nozīmes ziņā.

     

    Vienlaikus pastāvīgā tehnoloģiju attīstība un to potenciālo lietojumu paplašināšanās citos sektoros ir viens no lielākajiem izaicinājumiem gan no ekonomikas, gan regulējuma viedokļa. Digitālo finanšu lietojuma paplašināšanās ir saistīta ar riskiem tādās jomās kā finanšu stabilitāte, finanšu noziegumi un patērētāju aizsardzība.

     

    Papildus šīm regulējuma problēmām digitālo finanšu globālais tirgus turpinās paplašināties, priekšplānā izvirzot starptautisko sadarbību šajā jomā. Eiropas Savienībai būs jāspēj ātri reaģēt uz globālām norisēm tirgū. Turklāt, lai gan jauno tehnoloģiju izmantošana finanšu darbībās sniedz milzīgas iespējas Eiropas finanšu tirgus dalībniekiem, pastāv risks, ka Eiropas Savienība var atpalikt no saviem globālajiem partneriem. Ir vērojama digitālo finanšu regulējuma sadrumstalotība, kā arī riska kapitāla un tādu budžeta instrumentu trūkums, ar ko veicina pašreizējo digitālo finanšu uzņēmumu izaugsmi Eiropā. Tādēļ Eiropas līmenī ir jāpieņem vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi, kuru mērķis ir gan risināt iepriekš minētās problēmas, gan konsolidēt un paplašināt digitālo finanšu nozari visā Savienībā.

     

    Eiropas finanšu iestādēm un jo īpaši digitālo finanšu uzņēmumiem darbības paplašināšanai un juridiskajai noteiktībai ir vajadzīgs visaptverošs un stabils tiesiskais regulējums. Tādējādi ikvienam priekšlikumam, kura mērķis ir efektīvi regulēt tehnoloģiju ietekmi uz finansēm un to potenciālos riskus, galvenokārt vajadzētu būt vērstam uz to, lai izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus (apvienojot pienācīgu uzraudzību un vienlīdzīgu attieksmi), vienlaikus pievēršoties būtiskākajiem finanšu stabilitātes riskiem. Komisijas priekšlikumiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem un piemērot principu, ka attiecībā uz līdzīgām darbībām, kas rada vienādu risku, pieņem vienādus tiesību aktus. Jebkurā tiesību akta priekšlikumā būtu jāizmanto arī uz risku balstīta pieeja, un tam būtu jārada pamats, lai finanšu struktūras un patērētāji gūtu arvien lielāku labumu no digitālās inovācijas, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

     

    Turklāt pasākumi, ko regulatori veic visā pasaulē, varētu būt labs piemērs Eiropas likumdevējiem, jo liecina par dažādiem veidiem, kādos iestādes ir centušās novērst riskus, ko rada digitālo finanšu izplatīšanās un aizvien plašāka kriptoaktīvu izmantošana. Papildus pasākumiem, ko pieņēmušas trešās valstis, starptautiskās iestādes, cita starpā Finanšu stabilitātes padome, Starptautisko norēķinu banka un G7 darba grupa stabilo kriptomonētu jomā, ir virzījušas centienus izveidot pārdomātu regulatīvo pieeju digitālajām finansēm.

     

    Šā ziņojuma galvenās prioritātes ir pievērsties svarīgākajām jomām, kurās ir vajadzīgi Eiropas mēroga regulatīvi pasākumi attiecībā uz digitālo finansējumu. Ziņojumā aplūkoti 3 jautājumi, kas jāapsver likumdošanas pasākumu veikšanā: kriptoaktīvi, kibernoturība un dati. Šīs jomas ir būtiskas turpmākai digitālo finanšu attīstībai Eiropā.

     

    Kriptoaktīvu regulējuma izstrāde

     

    Dažādu kriptoaktīvu parādīšanās un ar tiem saistīto darījumu paplašināšanās ir izraisījusi debates par to iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti. Šā iemesla dēļ, ņemot vērā to, ka kriptoaktīvu tirgus, ko pašlaik veido 5100 kriptoaktīvi ar tirgus kapitalizāciju vairāk nekā 250 miljardu ASV dolāru apmērā pasaulē[29], turpina augt, ir svarīgi nodrošināt, lai mēs Eiropā būtu gatavi izmantot to piedāvātās iespējas, vienlaikus nodrošinot, ka mēs neapdraudam finanšu stabilitāti. Turklāt iespējamos riskus finanšu stabilitātei palielina visaptveroša un saskaņota tiesiskā regulējuma trūkums. Tas tā ir Eiropas Savienībā, kur regulatīvie režīmi ir sadrumstaloti un kopumā novecojuši, tādēļ tajos nav efektīvi novērtēta kriptoaktīvu paplašinātas izmantošanas ietekme. Tādēļ Komisijai būtu jānāk klajā ar priekšlikumu, kura mērķis ir izveidot kriptoaktīvu regulējumu, pievēršoties to iespējamai ietekmei uz finanšu tirgiem un tos attiecīgi klasificējot.

     

    Ar šo ziņojuma projektu aicina Komisiju sākt apsvērt, kā izstrādāt taksonomiju attiecībā uz kriptoaktīviem, un pirmām kārtām pievērsties vienotas definīcijas izstrādei. Šāda Eiropas mēroga kriptoaktīvu taksonomija sekmētu dažādu jurisdikciju sadarbību un nodrošinātu juridisko noteiktību tirgus dalībniekiem. Jebkādam taksonomijas modelim vajadzētu būt beztermiņa modelim, ņemot vērā to, ka kriptoaktīvu joma turpmākajos gados, visticamāk, ievērojami attīstīsies. Papildus kriptoaktīvu definēšanai jebkurai regulatīvai iniciatīvai galvenokārt vajadzētu būt vērstai uz visneatliekamākajiem riskiem, kas izriet no kriptoaktīvu plašākas izmantošanas, kā arī uz to, lai nodrošinātu, ka jaunus riskus var konstatēt agrīnā posmā. Būtu jāpievērš pienācīga uzmanība arī riskiem, ko rada lielāka banku nozares saskare ar kriptoaktīvu turējumiem.

     

    Vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka darbībām tiek piemērots vienāds regulatīvais režīms neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī šīs darbības notiek. Turklāt ir svarīgi apsvērt, kā pielāgot spēkā esošos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tajos nav nepilnību vai trūkumu attiecībā uz kriptoaktīvu izmantošanu.

     

    Katrā ziņā, izstrādājot definīciju un apsverot turpmāko kriptoaktīvu taksonomiju, mums kā likumdevējiem būtu jāapzinās, ka kriptoaktīvu joma, visticamāk, ātri attīstīsies. Turpmākā inovācija finanšu sektorā varētu paplašināt šāda veida aktīvu darbības jomu vai pat mainīt to būtību un iespējamo izmantojumu, tādēļ regulatoriem būtu jāizstrādā elastīga regulatīvā pieeja kriptoaktīviem. To attīstībai nevajadzētu padarīt visu tiesisko regulējumu par novecojušu. Tādēļ ir jānodrošina regulatīvā noteiktība attiecībā uz kriptoaktīviem no to emisijas brīža.

     

    Tiesiskajā regulējumā būtu jānodrošina pienācīga to ieguldītāju un patērētāju aizsardzība, kuri darbojas ar kriptoaktīviem vai kuru turējumā ir kriptoaktīvi. Lai nodrošinātu pienācīgu ieguldītāju un patērētāju aizsardzību, būtu jāpielāgo “pazīsti savu klientu” pienākumi un to pamatā esošo tehnoloģiju uzraudzība.

     

    Vienota pieeja finanšu sektora kibernoturībai

     

    Tā kā finanšu sektorā mēs aizvien vairāk paļaujamies uz tehnoloģijām, uzņēmumiem ir svarīgi stiprināt kibernoturību, lai nodrošinātu aizsardzību pret iespējamiem traucējumiem, ko var radīt iekšējas kļūmes vai ārēji faktori.

     

    Šā iemesla dēļ Komisijai būtu jāierosina mērķtiecīgi pasākumi kiberdrošības palielināšanai, novēršot neatbilstības un trūkumus spēkā esošajos tiesību aktos, ko piemēro finanšu sektoram. Tādēļ var būt lietderīgi ierosināt regulējumu, kas attiecas galvenokārt uz finanšu sektoru. Šim regulējumam vajadzētu būt vērstam uz pašreizējo noteikumu modernizēšanu un saskaņošanu, vienlaikus koncentrējoties uz problemātiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar finanšu sektoru.

     

    Turklāt, ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujo attīstību, ir jānovērš pašreizējā tiesiskā regulējuma nekonsekvence un trūkumi, kas atklājušies tā piemērošanas gaitā.  Līdz ar to jebkādas izmaiņas IKT jomas tiesību aktos būtu jāveic, koncentrējoties uz to modernizēšanu, pielāgojot ziņošanas noteikumus atbilstīgi iepriekš notikušajiem drošības incidentiem, stiprinot to trešo personu pārraudzību, kas sniedz kritiski svarīgus IKT pakalpojumus, un izstrādājot vienotu ielaušanās un operatīvās noturības testēšanas sistēmu visās finanšu nozarēs.

     

    Šajā ziņojumā Komisija tiek aicināta risināt minētos jautājumus, vienlaikus veicinot papildu koordināciju starp valstu un Eiropas regulatīvajām un uzraudzības iestādēm.

     

    Dati

     

    Uz datiem balstīta inovācija ir galvenais izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks Eiropā un visā pasaulē. Lai ES varētu gūt labumu no šīs izaugsmes, ir svarīgi katrā nozarē ieviest piemērotu datu politiku, kas sekmētu patērētāju uzticēšanos, un šajā nolūkā izmantot pašreizējās sistēmas, piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), vienlaikus ļaujot finanšu sektora uzņēmumiem gūt labumu no datu apmaiņas vienotajā tirgū.

     

    Šā iemesla dēļ digitālo finanšu sektorā ir svarīgi ieviest piemērotus pasākumus, kas var palīdzēt veicināt izaugsmi un nodrošināt piekļuvi finansējumam plašam struktūru lokam, sākot ar mikrouzņēmumiem un MVU un beidzot ar lieliem uzņēmumiem. Šajā kontekstā datu apmaiņa palīdzētu nodrošināt, ka Eiropas uzņēmumi spēj ieviest jauninājumus un paplašināt darbību gan Savienībā, gan ārpus tās. Pienācīga politika nodrošinās, ka paralēli tiek samazināta gan asimetrija, gan riski, savukārt kvalitatīvu un pieejamu datu trūkums varētu kavēt Eiropas uzņēmumu paplašināšanos.

     

    Līdz ar to datu apstrādei ir ārkārtīgi svarīga nozīme digitālo finanšu jomā, tāpēc ir jāparedz konsekventi un tehnoloģiski neitrāli pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu datu apstrādi finanšu sektorā.

     

    Turklāt, tā kā ES tradicionāli ir bijusi centrālā loma globālo datu standartu noteikšanā, ir jāīsteno vērienīga regulatīvā pieeja finanšu iestāžu veiktai datu pārvaldībai, kurā likumdevēja prioritāte ir patērētāju aizsardzība, ņemot vērā to, ka finanšu iestādes jau izmanto patērētāju datus, kas tagad ir īpaši noderīgi, jo jaunie tehnoloģiskie instrumenti ļauj tos analizēt (tā dēvētie “lielie dati”). Ir jāparedz šādas izmantošanas pastiprināta uzraudzība, jo īpaši, ja šāda izmantošana notiek, pastāvot modeļu nepārredzamībai, un vienlaikus jāgarantē finanšu dalībniekiem taisnīga piekļuve attiecīgajiem datiem.

     

    Visbeidzot, ziņojumā Komisija tiek aicināta izpētīt iespēju ieviest regulējumu attiecībā uz digitālo piesaistīšanu, kā arī digitālās finanšu identitātes izmantošanu, ņemot vērā arī pašreizējos valstu pasākumus, jo šāds regulējums veicinātu finanšu pakalpojumu integrāciju un pārrobežu sniegšanu vienotajā tirgū.

     


    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    10.9.2020

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    44

    5

    8

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Damien Carême, Christian Doleschal, Eugen Jurzyca, Eva Kaili, Chris MacManus, Margarida Marques, Eva Maydell, Pina Picierno, Stéphane Séjourné

     


    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    44

    +

    ECR

    Johan Van Overtveldt

    GUE

    Chris MacManus

    NI

    Piernicola Pedicini

    PPE

    Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Christian Doleschal, Frances Fitzgerald , José Manuel García Margallo y Marfil, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Eva Maydell, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

    RENEW

    Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphane Séjourné, Stéphanie Yon Courtin

    S&D

    Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Eva Kaili, Aurore Lalucq, Margarida Marques, Csaba Molnár, Pina Picierno, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

    VERTS/ALE

    Damien Carême, Sven Giegold, Claude Gruffat, Kira Marie Peter Hansen, Ernest Urtasun

     

    5

    -

    GUE

    José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis

    ID

    Gunnar Beck, Jörg Meuthen

    NI

    Lefteris Nikolaou Alavanos

     

    8

    0

    ECR

    Derk Jan Eppink, Eugen Jurzyca, Roberts Zīle

    ID

    Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

    VERTS/ALE

    Stasys Jakeliūnas

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    + : par

    - : pret

    0 : atturas

     

    Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 30. septembris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika