ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

22.9.2020 - (COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Jytte Guteland
Atzinuma sagatavotājs (*):
Zdzisław Krasnodębski, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 194 KB)
• ERR01 (DOC - 55 KB)

Grozījumi

• 001-100 (PDF - 342 KB)
• 001-100 (DOC - 85 KB)
• 101-101 (PDF - 103 KB)
• 101-101 (DOC - 30 KB)
• 102-106 (PDF - 116 KB)
• 102-106 (DOC - 78 KB)
• 107-109 (PDF - 138 KB)
• 107-109 (DOC - 74 KB)
• 110-114 (PDF - 138 KB)
• 110-114 (DOC - 79 KB)
• 115-115 (PDF - 114 KB)
• 115-115 (DOC - 70 KB)
• 116-122 (PDF - 133 KB)
• 116-122 (DOC - 81 KB)
• 123-128 (PDF - 132 KB)
• 123-128 (DOC - 79 KB)
• 129-132 (PDF - 122 KB)
• 129-132 (DOC - 76 KB)
• 133-133/REV1 (PDF - 106 KB)
• 133-133/REV1 (DOC - 49 KB)
• 134-136/REV1 (PDF - 132 KB)
• 134-136/REV1 (DOC - 78 KB)
• 137-138 (PDF - 116 KB)
• 137-138 (DOC - 74 KB)
• 139-143 (PDF - 128 KB)
• 139-143 (DOC - 79 KB)
• 144-144 (PDF - 108 KB)
• 144-144 (DOC - 70 KB)
• 145-146 (PDF - 111 KB)
• 145-146 (DOC - 72 KB)
• 147-152 (PDF - 131 KB)
• 147-152 (DOC - 70 KB)
• 153-161 (PDF - 140 KB)
• 153-161 (DOC - 82 KB)
• 162-168/REV1 (PDF - 154 KB)
• 162-168/REV1 (DOC - 83 KB)
• 169-175/REV1 (PDF - 142 KB)
• 169-175/REV1 (DOC - 82 KB)
• 176-176 (PDF - 269 KB)
• 176-176 (DOC - 87 KB)
• 177-177 (PDF - 115 KB)
• 177-177 (DOC - 63 KB)
• 178-178 (PDF - 107 KB)
• 178-178 (DOC - 49 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

(COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0080),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0077/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 15. jūlija atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 2. jūlija atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0162/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Normatīvās rezolūcijas projekts

5.a norāde (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	- ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tostarp 3. IAM „Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem”,

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

5.b norāde (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	- ņemot vērā dramatiskās sekas, ko uz cilvēka veselību atstāj gaisa piesārņojums, kurš — spriežot pēc Eiropas Vides aģentūras datiem, — ir par iemeslu tam, ka katru gadu pāragri nomirst 400 000 cilvēku,

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Klimata pārmaiņas rada eksistenciālu apdraudējumu, tāpēc gan Savienībai, gan dalībvalstīm ar stingrāku vērienu un vairāk ir jārīkojas klimata politikas jomā. Savienība ir apņēmusies rīkoties enerģiskāk, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, un ir apņēmusies panākt, ka tiek īstenots 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”)1a, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā uz līdztiesības un labāko pieejamo zinātnisko datu pamata, un tādējādi godīgi dot savu ieguldījumu pasaules centienos iegrožot planētas vidējās temperatūras pieaugumu tā, lai tas nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
	_________________
	1a OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.	(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību, kas ir veselīgāka, ar mūsdienīgu, ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu un starptautiski konkurētspējīgu ekonomiku un ar ļoti kvalitatīvām darbvietām, kur 2050. gadā būtu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt, atjaunot un stiprināt Savienības dabas kapitālu, jūras un sauszemes ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Šādas pārkārtošanās pamatā ir jābūt jaunākajiem neatkarīgi konstatētiem zinātniskajiem faktiem. Obligāti ir arī jānodrošina, lai pārkārtošanās būtu sociāli taisnīga un iekļaujoša un lai tās pamatā būtu solidaritāte un sadarbības centieni Savienības līmenī, tā nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, un vienlaikus ar to ir jātiecas panākt ekonomisko izaugsmi, radīt ļoti kvalitatīvas darbvietas un prognozējamu vidi investīcijām, kā arī ievērot principu „nenodari kaitējumu”.
_________________	_________________
19 Komisijas paziņojums „Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.	19 Komisijas paziņojums „Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5°C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis22.	(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globāla mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem ir sniegts spēcīgs zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un ir uzskatāmi norādīts, ka strauji jāizvērš enerģiskāka rīcība klimata jomā un ka ir nepieciešama pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5°C, un tas ir jo īpaši vajadzīgs, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību un kritisko punktu sasniegšanas varbūtību. Globālais novērtējuma ziņojums21, kuru 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās bioloģiskā daudzveidība un ka klimata pārmaiņas ir trešais nozīmīgākais faktors, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu22.Minētajā ziņojumā arī tiek lēsts, ka dabā rodamu risinājumu ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā laika periodā līdz 2030. gadam varētu sasniegt 37 % īpatsvaru. Klimata pārmaiņas graujoši ietekmē jūras un sauszemes ekosistēmas, kuras darbojas kā ārkārtīgi svarīgi antropogēno oglekļa emisiju piesaistītāji, bruto izteiksmē nodrošinot, ka katru gadu tiek absorbēti aptuveni 60 % no pasaules antropogēno emisiju apjoma.
_________________	_________________
20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].	20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.	21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services
22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).	22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.	(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams taisnīgi pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, veicināt ļoti kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo labklājību, ilgtspējīgu izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un ātri, godīgi, lietderīgi, izmaksu ziņā efektīvi un sociāli taisnīgi — nevienu neatstājot novārtā, — panākt planētas vidējās temperatūras pieauguma iegrožošanu tā, kā ir noteikts 2015. gada Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Zinātne ir pierādījusi, ka pastāv saikne starp veselības, vides un klimata krīzi un ka tas ir saistīts tieši ar klimata pārmaiņu un arī ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanas sekām. Iespējams, ka nākamajās desmitgadēs Covid-19 pandēmijai līdzīgu veselības un sanitārās krīzes situāciju varbūtība kļūs daudzreiz lielāka, tāpēc Savienībai kā globāla mēroga procesu dalībniecei ir pienākums īstenot vispārēju stratēģiju, kas nepieļautu šādu situāciju veidošanos, novēršot problēmu cēloņus, un veicinātu integrētu pieeju, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) PVO dati liecina, ka klimata pārmaiņas ietekmē veselībai noteicošus sociālos un ar vidi saistītus faktorus — tīrs gaiss, nekaitīgs dzeramais ūdens, pietiekams pārtikas nodrošinājums un droša pajumte —, un tiek prognozēts, ka laika periodā no 2030. līdz 2050. gadam katru gadu no nepilnvērtīga uztura, malārijas, akūtas caurejas un pārmērīga karstuma nomirs vēl par 250 000 cilvēku vairāk, un tieši ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra veicinās nāves gadījumu skaita pieaugumu, jo īpaši vecāka gadagājuma ļaužu un neaizsargātu riska grupu kategorijās. Plūdi, karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki — tā klimata pārmaiņas būtiski ietekmē cilvēka veselību, un šī ietekme cita starpā izpaužas arī kā nepietiekams uzturs, sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu slimības, kā arī vektoru pārnēsātas infekcijas slimības.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3c) Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, ka tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām visām konvencijas Pusēm būtu jāizmanto piemērotas metodes — piemēram, valsts līmenī formulēti un noteikti ietekmes novērtējumi —, lai nodrošinātu, ka līdz minimumam ir samazināta to projektu un pasākumu nelabvēlīgā ietekme uz ekonomiku, sabiedrības veselību un vides kvalitāti, kurus Puses īsteno, cenšoties mazināt klimata pārmaiņas vai tām pielāgoties.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

3.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3d) Šī regula palīdz aizsargāt Savienības iedzīvotāju neatņemamās tiesības uz dzīvību un drošu vidi, kuras atzītas gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un regulā ir noteikts, ka attiecīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas attiecīgi Savienības vai valsts līmenī ir nepieciešami, lai novērstu reālo un nenovēršamo apdraudējumu, ko cilvēku dzīvībai un labklājībai un arī dabas pasaulei, no kuras cilvēki ir atkarīgi, rada pasaules mēroga ārkārtas situācija klimata jomā. Būtu jānodrošina, ka šīs regulas uzmanības centrā ir cilvēki, un ar to būtu jātiecas aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23, un uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25.	(4) Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis — censties globālo temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23, vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un panākt, ka finanšu plūsmas ir pieskaņotas izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25. Šī regula ir vispārējs satvars, kas reglamentē Savienības ieguldījumu Parīzes nolīguma īstenošanā, tāpēc ar to būtu jāpanāk, ka šos trīs Parīzes nolīguma mērķus ar pilnu atdevi palīdz sasniegt gan Savienība, gan dalībvalstis.
_________________	_________________
23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.	23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.	24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.	25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.	(5) Klimata jomā Savienība un dalībvalstis rīkojas ar mērķi aizsargāt cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, ekonomiku, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un bioloģisko daudzveidību no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, un tās arī rīkojas ar mērķi vairot pārticību planētas iespēju robežās, palielināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, vadoties pēc piesardzības principa, principa „piesārņotājs maksā”, principa „energoefektivitāte pirmajā vietā” un principa „nenodari kaitējumu”.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Savienības izveidotā tiesiskā regulējuma ietekmē un pateicoties Eiropas rūpniecības nozaru centieniem, Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms laika periodā no 1990. līdz 2018. gadam ir samazinājies par 23 %, savukārt ekonomika tajā pašā periodā ir augusi par 61 %, un tas liecina, ka ekonomisko izaugsmi var nošķirt no siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.	(6) Lai sasniegtu klimatneitralitāti, visiem ekonomikas sektoriem, tostarp aviācijas un jūras transporta nozarēm, ir ātri jāpanāk savu emisiju apjoma samazināšanās gandrīz līdz nullei. Šajā ziņā viens no galvenajiem faktoriem ir princips „piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā to, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz energosistēmu, kura ir ļoti energoefektīva un balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, kura ir ilgtspējīga, cenas ziņā pieejama un droša un kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus, turklāt nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskā nabadzība. Klimatneitralitāte būtu jāsasniedz ar lielāku aprites ekonomikas ieguldījumu, un tādēļ jāpanāk, ka efektīvāk tiek izmantoti resursi un tiek izmantots vairāk mazoglekļa materiālu, turklāt nodrošinot, ka lielākā apjomā tiek novērsta atkritumu rašanās un veicināta reciklēšana. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde, un tiem būs nepieciešams papildu finansējums. Savienībai un dalībvalstīm būs jāpieņem vērienīgs un saskaņots tiesiskais regulējums, kas nodrošina visu ekonomikas sektoru ieguldījumu Savienības klimata mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Klimata sistēmai un temperatūras kāpumam sevišķi nozīmīgs ir kumulatīvais antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējais apjoms noteiktā laika periodā un siltumnīcefekta gāzu attiecīgā koncentrācija atmosfērā. IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5°C un attiecīgā scenārija datubāzē, kas ir ziņojuma pamatā, ir izklāstīti labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti par to, cik liela daļa no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta [jeb maksimuma] vēl ir pieejama, lai planētas vidējās temperatūras kāpums 21. gadsimtā nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai nodrošinātu konsekvenci ar Savienības apņemšanos censties iegrožot temperatūras kāpumu tā, lai tas nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ir jānosaka taisnīga daļa, kas Savienībai pienākas no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, kurš vēl ir pieejams. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets ir svarīgs instruments, ar ko vairot pārredzamību un pārskatatbildību Savienības klimata politikas nostādņu kontekstā. Veicot padziļinātu analīzi, kas pamato Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu „Tīru planētu -- visiem! – Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, Komisija ir norādījusi, ka 1,5°C iegrožošanas mērķim atbilstošais 28 ES dalībvalstu oglekļa budžets 2018.–2050. gadam būtu 48 Gt CO2. Balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem aprēķiniem, kurus izmantojusi IPCC, Komisijai būtu jānosaka 27 ES dalībvalstu neto siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets CO2 ekvivalenta izteiksmē, kas atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem būtu taisnīga daļa, kura Savienībai pienākas no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, kas vēl ir pieejams. Vadoties pēc Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, būtu jānosaka Savienības trajektorija pārejas procesam, kura rezultātā līdz 2050. gadam tiek panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un jo īpaši tiek sasniegti nākamie mērķrādītāji, ko attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienība ir noteikusi 2030. un 2040. gadam.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK26, ar kuru izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/84227, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/84128, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāsabalansē zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi.	(7) Savienība ir ieviesusi tiesisko regulējumu, lai sasniegtu 2030. gadam patlaban noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas pieņemts pirms Parīzes nolīguma stāšanās spēkā. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK26, ar ko ir izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/84227, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/84128, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu līdzsvarot ar to piesaistes apjomu.
__________________	__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).	27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).	28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir Savienības klimata politikas stūrakmens un galvenais šīs politikas instruments, ar ko izmaksu ziņā efektīvi panākt emisiju samazināšanos.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Vērienīgu dekarbonizācijas politiku Savienība aizsāka jau ar paketi „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/200131) un padarīti stingrāki relevantie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.	(9) Dekarbonizācijas politiku Savienība sāka īstenot jau ar paketi „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/200131) un stingrāki ir padarīti attiecīgie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.
__________________	__________________
29 COM(2016) 860 final, 2016. gada 30. novembris.	29 COM(2016) 860 final, 2016. gada 30. novembris.
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).	30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Enerģētikas sektorā Komisija ir sagatavojusi un pieņēmusi vairākas likumdošanas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un uz energoefektivitāti, cita starpā arī attiecībā uz ēku energoefektivitāti. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras vispārējais vadmotīvs ir princips „energoefektivitāte pirmajā vietā” un Savienības līderpozīcijas pasaules mērogā atjaunojamo energoresursu jomā. Ar šīm iniciatīvām valstīm būtu jārēķinās, lai panāktu progresu ilgtermiņa perspektīvā, strādājot pie 2050. gadam noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas, un tādējādi nodrošinātu, ka Savienībā veidojas ļoti energoefektīva un uz atjaunojamiem energoresursiem balstīta energosistēma un notiek atjaunojamo energoresursu attīstība.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, veidosies energosistēma, kurā enerģija primāri tiks iegūta galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem, un tas būtiski veicinās drošāku energoapgādi, mazinās energoatkarību un sekmēs vietējo darbvietu radīšanu.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Enerģētikas pārkārtošanas rezultātā palielinās energoefektivitāte un samazinās Savienības un dalībvalstu energoatkarība. Šādas strukturālas pārmaiņas pārejas procesā uz lietderīgāku ekonomiku, kas visos sektoros balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, ne vien labvēlīgi ietekmēs tirdzniecības bilanci, bet arī pamatīgāk garantēs drošu energoapgādi un ļaus cīnīties pret enerģētisko nabadzību.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9d) Lai nodrošinātu solidaritāti un lai enerģētikas pārkārtošana būtu efektīva, ar Eiropas klimata politiku ir skaidri jānosaka, kā līdz 2050. gadam tiek panākta klimatneitralitāte. Savienībai arī turpmāk būtu reāli jāraugās uz to, cik efektīvas ir izmaksas un kādas ir tehniskās grūtības, un tai arī būtu jānodrošina, ka par pieņemamu cenu ir pieejami energoresursi — piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas —, ko var dispečēt augstākā un zemākā pieprasījuma līdzsvarošanai energosistēmā.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

9.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9e) Klimata aizsardzība dod Savienības ekonomikai iespēju strādāt intensīvāk un gūt labumu no iniciatora priekšrocībām, ko nodrošina līderpozīcijas tīro tehnoloģiju jomā. Tas, iespējams, palīdzētu Savienības rūpniecībai iegūt līderpozīcijas pasaules mēroga inovācijas jomā. Pateicoties ilgtspējīgu ražojumu inovācijām, Savienības rūpniecība var pamatīgāk nostiprināt savas pozīcijas galvenajos tirgus segmentos un tādējādi nosargāt un radīt darbvietas.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

9.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9f) Ir jāatbalsta investīcijas ilgtspējīgās tehnoloģijās, kas ir būtiski svarīgas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai. Šajā ziņā ir svarīgi nodrošināt tehnoloģisko neitralitāti, tomēr nepieļaujot iesīkstēšanu. Kā norādīts Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumā „Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”, arī ūdeņradis var būt nozīmīgs elements, kas palīdz Savienībai īstenot apņemšanos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt oglekļa neto nulles emisiju līmeni, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.	(10) Savienībai ir gan pienākums, gan vajadzīgie līdzekļi, lai tā arī turpmāk pasaules mērogā saglabātu savas līderpozīcijas saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un Savienība ir apņēmusies to panākt taisnīgi, sociāli godīgā un iekļaujošā veidā, un tā ir arī apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju un tirdzniecības, investīciju un rūpniecības politiku, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām. Atbilstoši Parīzes nolīgumam Savienībai vajadzētu spēcīgāk īstenot savu vides diplomātiju visos starptautiskajos forumos, kas nozīmīgi starptautisku klimata mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.	(11) Eiropas Parlaments ir paziņojis par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā33 un ir aicinājis Komisiju un dalībvalstis klimata jomā rīkoties vērienīgāk, lai būtu vieglāk īstenot nepieciešamo pārkārtošanos uz klimatneitrālu sabiedrību un lai to varētu izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, un lai tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu34. Turklāt Parlaments ir atkārtoti aicinājis Savienību noteikt vērienīgāku klimata mērķrādītāju 2030. gadam un šo vērienīgāko mērķrādītāju iestrādāt Eiropas Klimata aktā34a. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un to izdarīt, balstoties uz godīgumu, taisnīgu pārkārtošanos un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās starta pozīcijas, turklāt Eiropadome atzina, ka ir jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome aicināja Komisiju pēc iespējas ātrāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par Savienības ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
_________________	_________________
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).	33 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).	34 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).
	34a Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) (2019/2712(RSP)).
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.	35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.	(12) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka Savienībā un arī katrā dalībvalstī antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms ir līdzsvarots ar to piesaistes apjomu. Visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz mērķis līdz 2050. gadam visā Savienībā panākt klimatneitralitāti, un tām kopā ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai minēto mērķi būtu iespējams sasniegt. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem. Pēc 2050. gada Savienībai un visām dalībvalstīm emisiju apjoms būtu jāturpina samazināt, lai panāktu, ka siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms pārsniedz to emisijas apjomu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Katrai dalībvalstij ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt valsts klimatneitralitāti. Taisnības un solidaritātes nolūkā un lai ar enerģētikas pārkārtošanu palīdzētu dalībvalstīm ar atšķirīgām starta pozīcijām, ir nepieciešami atbilstoši atbalsta mehānismi un pietiekams finansējums, kuru piedāvātu Savienība — piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a, — un citi nozīmīgi finansēšanas mehānismi.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... (...), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L ...).

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt visu ekosistēmu un tostarp arī okeānu integritāti. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām ir uzsvērts, ka konvencijas Pusēm jāveicina ilgtspējīga attīstība, kā arī jāsaglabā un jāpalielina visu siltumnīcefekta gāzu piesaistītāji un krātuves, tostarp biomasa, meži un okeāni, un arī citas sauszemes, piekrastes un jūras ekosistēmas. Ja Parīzes nolīguma mērķus neizdosies sasniegt, temperatūras kāpums varētu pārsniegt kritisko punktu, un tas nozīmētu, ka turpmāk okeāns vairs nespētu piesaistīt tikpat daudz oglekļa un palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem ir svarīga nozīme, lai īstenotu pārkārtošanos un klimatneitrālu sabiedrību. Komisija apsver iespējas izstrādāt tiesisko regulējumu oglekļa piesaistītāju sertifikācijai saskaņā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un stratēģiju „no lauka līdz galdam”. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam un tajā izklāstītās iniciatīvas ir svarīgas, lai būtu iespējams atjaunot degradētas ekosistēmas, jo īpaši ekosistēmas ar vislielāko oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas potenciālu, un nepieļaut dabas katastrofas, kā arī mazināt to ietekmi. Ekosistēmu atjaunošana palīdzētu uzturēt, apsaimniekot un palielināt dabiskos oglekļa piesaistītājus un veicināt bioloģisko daudzveidību, un vienlaikus arī cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12d) Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Komisijai būtu jāsniedz gan dabisko, gan citu oglekļa piesaistītāju definīcija.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

12.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12e) Īstenojot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, Savienībai ir jāsaglabā savas rūpniecības un jo īpaši energoietilpīgās rūpniecības konkurētspēja, un tādēļ tai cita starpā ir jāizstrādā efektīvi pasākumi, ar ko atbilstoši PTO noteikumiem risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu un panākt vienlīdzīgus apstākļus Savienības un trešo valstu konkurencei, tā nepieļaujot negodīgu konkurenci, kura veidojas, ja netiek īstenotas Parīzes nolīgumam atbilstošas klimata politikas nostādnes.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.	(13) Tiecoties sasniegt mērķus, kas attiecībā uz temperatūras kāpumu ir noteikti Parīzes nolīgumā, un ievērojot zinātniskos ieteikumus, kurus sniedz IPCC, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP), IPBES un Eiropas Klimata pārmaiņu padome (EKPP), Savienībai klimata jomā būtu jāturpina attiecīgi rīkoties un jāsaglabā šajā jomā savas starptautiskās līderpozīcijas arī pēc 2050. gada, un tādēļ ar ārējās darbības pasākumiem un attīstības politiku jo īpaši jāpalīdz vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Ja steidzami neizdosies mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai pielāgoties klimata pārmaiņām, tās ļoti pamatīgi ietekmēs ekosistēmas, cilvēkus un valstu tautsaimniecību. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, izmaksu ziņā efektīvi varētu vēl vairāk mazināt nenovēršamās sekas, līdztekus gūstot vērā ņemamu labumu no dabā rodamu risinājumu izmantošanas.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme varētu pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu kopīgiem spēkiem jāstrādā pie tā, lai nepieļautu, līdz minimumam samazinātu un novērstu zaudējumus un kaitējumu, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 8. pantā, un tādēļ cita starpā jāizmanto arī Varšavas Starptautiskais kompensēšanas mehānisms.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.	(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgošanās spēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas vides politikas nostādnes un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, savukārt Komisijai būtu jāpalīdz nodrošināt uzraudzību pār to, kā notiek pielāgošanās, un tādēļ jāizstrādā attiecīgi rādītāji.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Savas pielāgošanās stratēģijas un plānus dalībvalstīm būtu jāpieņem, īpašu uzmanību pievēršot visvairāk skartajām teritorijām. Turklāt ir ļoti svarīgi veicināt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, lai izmantotu visas iespējas, ko tā piedāvā saistībā ar klimata regulēšanu un pielāgošanos. Tāpēc ar pielāgošanās stratēģijām un plāniem būtu jāveicina dabā rodamu risinājumu izmantošana un ekosistēmās balstīta pielāgošanās, jo tas palīdz atjaunot un nosargāt bioloģisko daudzveidību, un attiecīgās stratēģijas un plāni būtu jāveido, pienācīgi ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku un vietējās zināšanas, un tajos būtu jāiekļauj arī konkrēti pasākumi jūras un piekrastes ekosistēmu aizsardzībai. Turklāt būtu jāsvītro pasākumi, kuru dēļ ekosistēma nespēj pielāgoties klimata pārmaiņām, un tādējādi jāgarantē noturīga bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Ar pielāgošanās stratēģijām būtu arī jāveicina modeļu maiņa skartajās teritorijās, kas īstenojama, balstoties uz videi draudzīgiem un dabā rodamiem risinājumiem. Ar šādām stratēģijām būtu jādod iespēja ilgtspējīgi iegūt iztiku, tā nodrošinot labākus dzīves apstākļus — cita starpā arī ar ilgtspējīgu vietējo lauksaimniecību, ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem —, lai attiecīgās teritorijas kļūtu noturīgākas un lai labāk būtu aizsargātas to ekosistēmas.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.	(15) Savienības un valstu līmenī veicot attiecīgus pasākumus, kas ļauj sasniegt klimatneitralitātes mērķi, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāņem vērā šādi aspekti: kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti palīdz uzlabot iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un labklājību, sociālo taisnīgumu, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, un cita starpā arī godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā. Dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu arī jāņem vērā tas, cik liela ir birokrātija un vai ir citi normatīvi šķēršļi, kas varētu apgrūtināt iespējas ekonomikas dalībniekiem vai sektoriem sasniegt klimata mērķus; izmaksas, kas sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā; fakts, ka klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē sievietes, un nepieciešamība stiprināt dzimumu līdztiesību; nepieciešamība veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu; iespējas panākt maksimālu energoefektivitāti un resursu maksimāli efektīvu izmantošanu, kā arī nodrošinājumu ar enerģiju un pārtiku par pieņemamu cenu, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību izskaust enerģētisko nabadzību; taisnīgums, solidaritāte un vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās spējas, vietējos apstākļus un atšķirīgās starta pozīcijas, kā arī nepieciešamību ar laiku panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga, vadoties pēc Starptautiskās Darba organizācijas 2015. gada pamatnostādnēm par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem; labākie pieejamie zinātniskie fakti, jo īpaši IPCC un IPBES konstatētie; nepieciešamība investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un izvērtēt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un iespējas tām pielāgoties, tomēr nodrošinot, ka Savienības politikas nostādnes ir klimatnoturīgas; iespējas izmaksu ziņā efektīvi un tehnoloģiski neitrāli panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un piesaistīšanu, kā arī palielināt noturību, pamatojoties uz taisnīguma principu; nepieciešamība apsaimniekot, saglabāt un atjaunot jūras un sauszemes ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; kādā stāvoklī patlaban ir infrastruktūra un vai Savienības infrastruktūru, iespējams, nāksies modernizēt vai tajā investēt; ekoloģiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā; dažādu ekonomikas dalībnieku spēja sociāli dzīvotspējīgā veidā investēt pārkārtošanās procesā; un iespējamais oglekļa emisiju pārvirzes risks un pasākumi, lai to nepieļautu.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.	(16) Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, ir nepieciešamas transformatīvas pārmaiņas visā politikas spektrā un ir vajadzīga arī vērienīga un ilgtspējīga finansēšana un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgi pūliņi, kā Komisija to ir norādījusi savā paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka ir jāpanāk, lai visi attiecīgie Savienības tiesību akti un politikas nostādnes būtu saskaņā ar klimatneitralitātes mērķa īstenošanu un lai tie šo mērķi palīdzētu sasniegt, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievēroti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un Eiropadome arī aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Klimatneitralitāte kopīgiem spēkiem būtu jāpanāk visiem galvenajiem ekonomikas sektoriem — enerģētikas, rūpniecības, transporta, siltumapgādes un aukstumapgādes, būvniecības, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarēm. Visiem sektoriem — neatkarīgi no tā, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) uz konkrēto sektoru attiecas vai ne, — atbilstoši saviem spēkiem būtu jācenšas sasniegt Savienības noteikto klimatneitralitātes mērķi. Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem, nodrošinātu skaidrību par nākotni, viestu paļāvību un panāktu viņu iesaistīšanos, Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi tiem ekonomikas sektoriem, kas varētu dot vislielāko ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Norādījumos būtu jāietver indikatīvas trajektorijas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai šajās nozarēs Savienības līmenī. Tas ļautu šim nozarēm droši veikt attiecīgos pasākumus un plānot nepieciešamās investīcijas un tādējādi palīdzētu tām turpināt pārkārtošanās procesu. Vienlaikus tas kalpotu arī kā sektoru iesaistes mehānisms centienos ieviest klimatneitrālus risinājumus.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, savs ieguldījums ir jāsniedz visiem sektoriem. Savienībai arī turpmāk būtu jācenšas stiprināt un veicināt aprites ekonomiku un vēl vairāk atbalstīt risinājumus un alternatīvas, kuru pamatā ir atjaunojamie resursi, ar ko var aizstāt no fosilā kurināmā iegūtus produktus un materiālus. Turpmāk izmantojot no atjaunojamiem resursiem iegūtus produktus un materiālus, ļoti lielā mērā varēs mazināt klimata pārmaiņas, turklāt tas ir izdevīgi daudzām un dažādām nozarēm.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Ņemot vērā oglekļa emisiju pārvirzes risku, būtu jānodrošina, ka tas ir reāls zaļās pārkārtošanās process un pastāvīgs darbs pie klimatneitralitātes uzturēšanas un ka tādējādi emisiju apjoms patiešām samazinās, nevis rodas fiktīvs Savienībā bāzēts rezultāts gadījumā, ja ir notikusi ražošanas un emisiju pārvirze uz valstīm aiz Savienības robežām. Lai to panāktu, Savienības politikas nostādnes būtu jāizstrādā ar mērķi līdz minimumam samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku un pētīt tehnoloģiskos risinājumus.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16d) Pārkārtošanos uz klimatneitralitāti nedrīkst īstenot bez lauksaimniecības sektora iesaistes, jo tā ir vienīgā ražošanas nozare, kas var nodrošināt oglekļa dioksīda uzglabāšanu. Ilgtermiņa uzglabāšanu garantē jo īpaši mežsaimniecība, ilglaicīgi izmantojamas ganības un parasti arī daudzgadīgie kultūraugi.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

16.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16e) Lai panāktu klimatneitralitāti, ir jāņem vērā, ka īpaša nozīme ir lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, jo tikai dzīvotspējīga un produktīva lauksaimniecība un mežsaimniecība var nodrošināt iedzīvotājus ar ļoti kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu un nodrošināt arī no atjaunojamiem resursiem iegūtas izejvielas visām bioekonomikas vajadzībām.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

16.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16f) Mežiem ir izšķiroša nozīme, lai īstenotu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīga un dabai tuva mežu apsaimniekošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu nepārtrauktu absorbēšanu no atmosfēras, un šāda apsaimniekošana arī nodrošina no atjaunojamiem resursiem iegūtas un klimatam saudzīgas izejvielas koksnes produktiem, kas uzglabā oglekli un ar ko var aizstāt no fosilajiem resursiem iegūtus materiālus un fosilo kurināmo. Mežu „trīskāršā funkcija” (piesaistīšana, uzglabāšana un aizstāšana) palīdz samazināt oglekļa emisijas atmosfērā, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

16.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16g) Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāveicina mežu ieaudzēšana un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana tajās dalībvalstīs, kurām nav vērā ņemamu meža resursu, un tas būtu jādara, apmainoties ar labāko praksi un rūpniecisko zinātību.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisija paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199936, Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(17) Komisija paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” pavēstīja, ka plāno izvērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un ka tā plāno arī sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka klimatneitralitātes mērķi būtu jāpalīdz sasniegt ar visām Savienības politikas nostādnēm un ka savs ieguldījums ir jādod katram sektoram. Tā kā Savienība ir nospraudusi mērķi — panākt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, ir ļoti svarīgi vēl spēcīgāk rīkoties klimata jomā un, konkrēti, paaugstināt mērķrādītāju, ko Savienība klimata jomā apņemas sasniegt līdz 2030. gadam, proti, ir svarīgi noteikt, ka emisiju apjoms ir jāsamazina par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāizvērtē, kā vajadzētu attiecīgi grozīt Savienības tiesību aktus, kas nodrošina augstāka mērķrādītāja īstenošanu, un arī citus attiecīgos Savienības tiesību aktus, ar kuru palīdzību var panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos un veicināt aprites ekonomikas veidošanos.
__________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis spēj sasniegt klimatneitralitātes mērķi saskaņā ar plānoto, un lai attiecīgais process būtu prognozējams un tam uzticētos visi ekonomikas dalībnieki, tostarp uzņēmumi, strādājošie un arodbiedrības, investori un patērētāji, Komisijai būtu jāizvērtē iespējas noteikt mērķrādītāju, ko Savienība klimata jomā apņemas sasniegt līdz 2040. gadam, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpiedāvā pārstrādāt visas politikas nostādnes un instrumentus, kas ir svarīgi, lai klimata jomā sasniegtu 2030. gadam noteikto Savienības mērķrādītāju un lai sasniegtu 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi. Šajā sakarībā ir jānodrošina, lai ES ETS būtu piemērots instruments šādu augstāku Savienības mērķrādītāju sasniegšanai. Tāpēc Komisijai būtu nevilcinoties jāpārskata Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK un jānostiprina ar to izveidotais Inovāciju fonds, lai radītu papildu finansiālos stimulus jaunām tehnoloģijām, straujākai izaugsmei, konkurētspējai, tīro tehnoloģiju atbalstam, tomēr garantējot, ka spēcīgāks Inovāciju fonds veicina taisnīgas pārkārtošanās procesu.
	_____________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17c) Lai norādītu uz to, cik klimata politika ir svarīga un ietekmīga, un lai likumdošanas procesā sniegtu politisko procesu dalībniekiem vajadzīgo informāciju, Komisijai visi tiesību akti turpmāk būtu jāvērtē caur jaunu prizmu, kuras elementi ir arī klimats un ietekme uz klimatu, un Komisijai būtu jānoskaidro, kā katrs piedāvātais tiesību akts ietekmēs klimatu un vidi, to vērtējot tikpat nopietni, kā tiek vērtēts juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

17.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17d) Turklāt Komisijai būtu jāraugās, lai rūpniecībai būtu pietiekama spēja īstenot nozīmīgo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un sasniegt ļoti vērienīgos mērķrādītājus, kas noteikti 2030. un 2040. gadam, un tādēļ jānodrošina pamatīgs tiesiskais regulējums un problemātisku jautājumu risināšanai atbilstoši finanšu resursi. Šis tiesiskais regulējums un finanšu shēma būtu regulāri jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, rūpnīcu slēgšanu, darbvietu zaudēšanu un negodīgu konkurenci starptautiskā mērogā.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

17.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17e) Komisijai būtu jāizvērtē, kādas ir vajadzības nodarbinātības jomā, cita starpā arī izglītības un apmācības prasības, kā attīstās ekonomika un kā īstenojama godīga un taisnīga pārkārtošanās.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

17.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17f) Lai Savienība ne vēlāk kā līdz 2050. gadam varētu sasniegt klimatneitralitātes mērķi un arī attiecīgos starpposma mērķrādītājus, kas klimata jomā noteikti 2030. un 2040. gadam, Savienības iestādēm un visām dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gadam, ir pakāpeniski likvidētas visas tiešās un netiešās fosilo resursu subsīdijas. Būtu jānodrošina, ka šo subsīdiju pakāpeniska likvidēšana neskar centienus izskaust enerģētisko nabadzību.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.	(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis sekmīgi virzās uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai attiecīgais progress būtu regulāri jāizvērtē. Ja katras dalībvalsts individuāli vai visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress ceļā uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja kāds no Savienības pasākumiem nav saskaņā ar Savienības klimata mērķiem vai ar attiecīgo pasākumu nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai attiecīgie nacionālie pasākumi būtu regulāri jāizvērtē un jāsniedz ieteikumi gadījumā, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar Savienības klimata mērķiem vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Komisijai būtu jānodrošina, ka novērtējums un tā rezultāti ir publiski pieejami, tiklīdz novērtējums ir pieņemts.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Klimatneitralitāti var panākt tikai tad, ja šo grūto uzdevumu visas dalībvalstis pilda kopīgiem spēkiem un pilnībā apņemas pārkārtoties uz klimatneitralitāti. Katrai dalībvalstij ir pienākums sasniegt starpposma un galīgos mērķrādītājus, un, ja Komisija uzskata, ka šis pienākums nav izpildīts, tā būtu jāpilnvaro ar konkrētu rīcību vērsties pret attiecīgajām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina, ka attiecīgie pasākumi ir samērīgi, atbilstoši un ir saskaņā ar Līgumiem.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Obligāti ir vajadzīgi zinātnieku atzinumi, kā arī labākie un jaunākie pieejamie fakti līdz ar objektīvu un pārredzamu informāciju par klimata pārmaiņām, un uz visu šo elementu pamata Savienībai ir jārīkojas klimata jomā un jācenšas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Dalībvalstīs, kurās ir izveidotas neatkarīgas nacionālās klimata padomdevējas struktūras, šādu struktūru darbība ir svarīga, lai informētu sabiedrību un veicinātu politikas debates jautājumos, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām. Tāpēc dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ir aicinātas izveidot nacionālās klimata padomdevējas struktūras, kuru sastāvā ir zinātnieki, kas atlases procesā tajā ir iekļauti, pamatojoties uz attiecīgo personu profesionālo kompetenci klimata pārmaiņu jomā un arī citās disciplīnās, kuras ir svarīgas šīs regulas mērķu sasniegšanai. Sadarbībā ar šīm nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām Komisijai būtu jāizveido neatkarīga zinātniskā padomdevēja grupa klimata pārmaiņu jautājumos — Eiropas Klimata pārmaiņu padome (EKPP) —, kas dotu papildu ieguldījumu darbā, kuru veic Eiropas Vides aģentūra (EVA), kā arī jau izveidotās Savienības pētniecības iestādes un aģentūras. Minētās grupas uzdevumi būtu jānosaka tā, lai tie nepārklātos ar uzdevumu, ko starptautiskā līmenī pilda IPCC. EKPP struktūra būtu jāveido šādi: zinātniskā komiteja augsta līmeņa ekspertu izlases sastāvā, kurai darboties palīdz valde, kas divreiz gadā rīko sanāksmes. EKPP katru gadu ir jāsniedz Savienības iestādēm novērtējums par to, vai pasākumi, kurus Savienība īsteno, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un ar saistībām, ko klimata jomā Savienība ir apņēmusies īstenot starptautiskā mērogā. EKPP būtu arī jāizvērtē tas, tieši ar kādiem pasākumiem un kādā veidā tiek mazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un jānoskaidro oglekļa sekvestrēšanas potenciāls.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.	(19) Lai novērtējums būtu pamatīgs un objektīvs un lai tas balstītos uz pašiem jaunākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un sociālekonomiskajiem datiem un atspoguļotu plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šī novērtējuma pamatā būtu jāliek attiecīga informācija, cita starpā arī dalībvalstu iesniegtā un paziņotā informācija, Eiropas Vides aģentūras ziņojumi un labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp IPCC, UNEP, IPBES, EKPP ziņojumi un, ja iespējams, arī ziņojumi, ko sagatavojušas dalībvalstu neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras. Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, tāpēc novērtējumā būtu jāiekļauj informācija par Savienības un dalībvalstu vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tiklīdz šāda informācija būs pieejama. Komisijai būtu jāizmanto Eiropas statistika un dati, ja tādi ir pieejami, un jāvēršas pie ekspertiem, lai tie īstenotu rūpīgu pārbaudi. Eiropas Vides aģentūrai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savu gada darba programmu būtu Komisijai jāpalīdz.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.	(20) Patērētāju, kopienu un reģionu līdzdalība ir spēcīgs faktors, kas veicina pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, tāpēc vietējā, reģionālā un valsts līmenī būtu jāmudina uz enerģisku sabiedrības un sociālo iesaisti pasākumos, kas īstenojami klimata jomā, un jānodrošina iespēja tajos vieglāk piedalīties. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas pilnīgi pārredzamā veidā varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot sociāli taisnīgu, dzimumiem līdztiesīgu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā būtu jāsāk īstenot Eiropas klimata paktu.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, MVU, strādājošajiem un arodbiedrībām, investoriem un patērētājiem, dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību un lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un arī lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kādu progresu ir izdevies panākt saistībā ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, Komisijai būtu jāapsver iespējas noteikt trajektoriju, pēc kuras vadoties līdz 2050. gadam Savienībā ir jāpanāk siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo atbilstoši tiesību aktu priekšlikumi Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēmai, ar kuru vērtē progresu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un to, cik saskanīgi ir šā mērķa sasniegšanai domātie pasākumi, būtu jābalstās uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības satvaru un jābūt saskanīgai ar to. Konkrētāk, sistēma, kas paredz, ka regulāri jāsniedz ziņojumi un ka Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāsalāgo ar Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, lai dalībvalstis sniegtu informāciju un ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.	(22) Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēma, pēc kuras tiek vērtēts progress, kas panākts saistībā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu, un arī tas, cik konsekventi ir šā mērķa sasniegšanai īstenotie pasākumi, būtu jāveido, pamatojoties uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības sistēmu un nodrošinot sistēmas atbilstību regulā noteiktajai pamatsistēmai. Konkrētāk, sistēma, saskaņā ar kuru regulāri ir jāsniedz ziņojumi un Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāveido atbilstoši Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu sniegt informāciju un iesniegt ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,	(23) Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas efektīvi papildinātu un stiprinātu dalībvalstu politikas nostādnes. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā un visās dalībvalstīs panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas īpatsvars patlaban ir 10 % no pasaules SEG emisiju apjoma. Klimatneitralitātes mērķis attiecas tikai uz Savienības ražojošo sektoru radītajām emisijām. Saskaņota klimata politika nozīmē to, ka tiek kontrolētas arī emisijas, kas rodas patēriņa un arī enerģijas un resursu importa rezultātā.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Savienības patēriņa klimatiskā pēda ir ļoti svarīgs instruments, pie kura ir jāturpina strādāt, lai Savienības klimata mērķi kopumā būtu konsekventāki.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Ar pilnībā efektīvu Savienības klimata politiku būtu jāpievēršas oglekļa emisiju pārvirzei un jāizstrādā attiecīgi instrumenti — piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms —, lai minēto problēmu risinātu un nosargātu Savienības standartus un progresīvākās Savienības ražošanas nozares.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

23.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23d) Lauksaimniecības produktu un pārtikas imports no trešām valstīm aizvadītajos gados ir nemitīgi palielinājies. Šīs tendences dēļ ir obligāti jāizvērtē, tieši kuriem no trešām valstīm importētiem produktiem būtu jāpiemēro prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras jāpilda Savienības lauksaimniekiem, un kas pamatā izriet no Savienības politikas nostādnēm, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgs ziņojums un tematiskais paziņojums.

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

23.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23e) Paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” Komisija uzsvēra, ka ir jāpanāk ātrāka pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, norādot, ka tā ir politiska prioritāte ceļā uz klimatneitralitāti. Lai panāktu, ka tiek īstenota pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, Komisija ir norādījusi, ka 2020. gadā pieņems vispusīgu ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju ar vērienīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir būtiski samazināt visu transporta veidu radīto CO2 un piesārņojošu vielu emisijas, tādēļ cita starpā veicinot „tīro” transportlīdzekļu un alternatīvu degvielas veidu izmantošanu autotransporta, jūras transporta un aviācijas nozarēs, palielinot ilgtspējīgāku transporta veidu — piemēram, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu, — izmantošanas īpatsvaru un padarot efektīvāku visu transporta sistēmu kopumā, stimulējot patērētājus izvēlēties ilgtspējīgāk un stimulējot mazemisiju praksi, kā arī investējot mazemisiju un bezemisiju risinājumos, tostarp infrastruktūrā.

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

23.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23f) Transporta infrastruktūrai varētu būt ļoti svarīga nozīme, lai panāktu ātrāku pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, ja vien transporta infrastruktūra nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz kravu pārvadājumiem. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu izraisītas norises, piemēram, ūdens līmeņa celšanās, ekstremāli laikapstākļi, sausums un temperatūras paaugstināšanās, var radīt infrastruktūras bojājumus, darbības traucējumus, spriedzi piegāžu ķēžu kapacitātei un efektivitātei un līdz ar to negatīvi ietekmēt mobilitāti Eiropā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu izveidot līdz 2030. gadam un TEN-T papildinošo tīklu — līdz 2040. gadam, tomēr ņemot vērā, ka ir jāpilda Savienības tiesību aktos noteiktie pienākumi risināt problēmu, kas saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras projektos rodas visā to aprites ciklā. Turklāt Komisijai būtu jāapsver iespēja piedāvāt tiesisko regulējumu, kas stiprinātu transporta infrastruktūras riska pārvaldību, noturību un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

23.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23g) Savienības likumdošanas darbības pamatā būtu jāliek Eiropas dzelzceļa tīkla savienojamība, jo īpaši starptautiskie savienojumi, lai panāktu, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu kļūst pievilcīgāki vidējas un tālas satiksmes braucieniem, un lai pilnveidotu dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu spēju nodrošināt kravu pārvadājumus.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

23.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23h) Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas investīcijas atbilstošas infrastruktūras attīstībā, kas vajadzīga bezemisiju mobilitātei, cita starpā arī investīcijas kombinētās satiksmes platformās, un ir svarīgi panākt, lai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) spēcīgāk atbalstītu pārkārtošanos uz viedu, ilgtspējīgu un drošu mobilitāti Savienībā.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

23.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23i) Atbilstoši Savienības centieniem panākt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumiem, tā nodrošinot līderpozīcijas CO2 emisiju ziņā visefektīvākajam transporta veidam, un turklāt rēķinoties ar iespēju nākamo — 2021. gadu — pasludināt par Eiropas Dzelzceļa gadu, īpašs uzsvars likumdošanas kontekstā būtu jāliek uz patiesi vienotas Eiropas dzelzceļa telpas veidošanu, līdz 2024. gadam likvidējot jebkādu administratīvo slogu un nodrošinot protekcionistisku valsts tiesību aktu atcelšanu.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

23.j apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23j) Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, Komisijai būtu arī jāstiprina konkrēti tiesību akti, ar kuriem nosaka CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem, furgoniem un kravas automobiļiem, un Komisijai būtu jāpiedāvā konkrēti pasākumi, kas paver ceļu autotransporta elektrifikācijai, un jāķeras pie iniciatīvām, ar kurām var palielināt ilgtspējīgu alternatīvo degvielas veidu ražošanu un ieviešanu.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

23.k apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23k) Savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) Eiropas Parlaments norādīja, ka ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas patlaban noteiktajiem starptautiskajiem mērķiem un pasākumiem, pat ja tie tiks pilnībā īstenoti, nevar panākt nepieciešamo emisiju samazinājumu un ka ir jāturpina enerģiski strādāt gan Eiropas, gan pasaules līmenī, konsekventi cenšoties īstenot visai ekonomikai noteikto mērķi — panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni1a,

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. pants	1. pants
Priekšmets un darbības joma	Priekšmets un darbības joma
Ar šo regulu izveido satvaru, kā Savienībā neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.	Ar šo regulu izveido satvaru, kas nodrošina, ka atbilstoši Savienības klimata un vides mērķiem Savienībā neatgriezeniski, prognozējami un ātri samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinās to piesaiste dabiskos vai citos piesaistītājos.
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.	Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt Savienībā klimatneitralitāti, tā tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūras kāpumu, un ir piedāvāts satvars, kas ļauj panākt progresu, īstenojot Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.
Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.	Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. pants	2. pants
Klimatneitralitātes mērķis	Klimatneitralitātes mērķis
1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.	1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā tiek līdzsvarots Savienības tiesību aktos reglamentētais Savienības mēroga antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjoms attiecīgi no katra emisijas avota un katram piesaistītājam, un tas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam tiek panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam katra dalībvalsts sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni.
2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.	2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis, balstoties uz vislabākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem faktiem, kādi ir pieejami, attiecīgi Savienības un valsts, reģiona vai vietējā līmenī veic vajadzīgos pasākumus un sniedz atbalstu, kas nodrošina, ka Savienībā un visās dalībvalstīs var sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, turklāt paturot prātā, ka ir svarīgi sekmēt starp dalībvalstīm taisnīgumu un solidaritāti, un taisnīgu pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko kohēziju un neaizsargātu Savienības iedzīvotāju aizsardzību un ka ir svarīgi apsaimniekot, atjaunot, aizsargāt un palielināt jūras un sauszemes bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un oglekļa piesaistītājus.
	2.a No 2051. gada 1. janvāra Savienībā un visās dalībvalstīs siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms piesaistītājos pārsniedz emisijas apjomu.
3. Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	3. Savienības mērķrādītājs 2030. gadam klimata jomā ir noteikts šādi — salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt emisijas apjomu par 60 %.
4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.	4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza visi ar Savienības 2030. gadam klimata jomā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti un citi attiecīgie Savienības tiesību akti, ar kuru palīdzību var veicināt aprites ekonomikas veidošanos un palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai varētu sasniegt šā panta 3. punktā minēto emisiju samazināšanas mērķrādītāju un lai sasniegtu 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un Komisija veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem un cita starpā arī pieņem tiesību aktu priekšlikumus. Konkrēti, Komisija izvērtē iespējas visu sektoru — tostarp aviācijas un jūras transporta nozaru, — emisijas apjomu pielāgot mērķrādītājam, kas klimata jomā ir noteikts 2030. gadam, un attiecīgo apjomu pielāgot arī 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, lai to ne vēlāk kā līdz 2050. gadam samazinātu līdz neto nulles līmenim, un attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Komisija mobilizē atbilstošus resursus visām investīcijām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu šajā punktā minētos mērķrādītājus.
	4.a Līdz 2023. gada 31. maijam Komisija — pēc detalizēta ietekmes novērtējuma un ņemot vērā 3. panta 2.a punktā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu, — apsver iespējas noteikt Savienības mērķrādītāju 2040. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus.
	Apsverot iespējas klimata jomā noteikt mērķrādītāju 2040. gadam, Komisija apspriežas ar EKPP un ņem vērā 3. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.
	4.b Ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc tam, kad klimata jomā ir pieņemts mērķis 2040. gadam, Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza visi ar attiecīgā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti, un apsver iespējas veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, cita starpā arī pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a pants
	Dalībvalstu klimata padomdevējas struktūras un Eiropas Klimata pārmaiņu padome
	1. Līdz 2021. gada 30. jūnijam visas dalībvalstis dara Komisijai zināmas savas neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras, kuru uzdevums — bet ne vienīgais, — ir sniegt zinātnes ekspertu viedokli par valsts klimata politiku. Ja šādu struktūru dalībvalstīm nav, tās ir aicinātas šādas struktūras izveidot.
	Neatkarīgo nacionālo klimata padomdevēju struktūru neatkarīga zinātniskā darba un autonomijas atbalstam dalībvalstis ir aicinātas veikt attiecīgus pasākumus, kas ļauj struktūrai darboties pilnīgi pārredzami un nodrošina, ka struktūras secinājumi ir publiski pieejami, un šos pasākumus dalībvalstis dara zināmus Komisijai.
	2. Līdz 2022. gada 30. jūnijam Komisija sadarbībā ar šīm nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām izveido Eiropas Klimata pārmaiņu padomi (EKPP), kas ir pastāvīga, neatkarīga, starpdisciplināra zinātniskā padomdevēja struktūra klimata pārmaiņu jautājumos un kas strādā, vadoties pēc jaunākajiem zinātniskajiem datiem, kurus konstatējusi IPCC. EKPP dod papildu ieguldījumu darbā, kuru veic Eiropas Vides aģentūra (EVA), kā arī jau izveidotās Savienības pētniecības iestādes un aģentūras. Lai nepieļautu darba dublēšanos, EVA nodrošina EKPP sekretariāta funkciju, tomēr EKPP saglabā savu budžeta un administratīvo autonomiju.
	3. EKPP locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot. EKPP struktūrā ir zinātniskā komiteja ne vairāk kā 15 augsta līmeņa ekspertu sastāvā, kas pilnībā nodrošina profesionālās kvalifikācijas spektru, kas vajadzīgs 4. punktā uzskaitīto darbību īstenošanai. Zinātniskā komiteja kā neatkarīga struktūra pati ir atbildīga par EKPP zinātnisko ieteikumu sagatavošanu.
	4. Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:
	a) izvērtē, vai pašreizējās un piedāvātās Savienības trajektorijas, siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets un klimata mērķi ir saskaņā ar Savienības un starptautiskajām saistībām, kas jāpilda klimata jomā;
	b) izvērtē, cik reāla ir iespēja ar pašreizējiem un plānotajiem pasākumiem nepārsniegt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu un panākt klimatneitralitāti;
	c) izvērtē, vai Savienības pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ir saskaņā ar 2. pantā nospraustajiem mērķiem;
	d) nosaka, tieši ar kādiem pasākumiem un kādā veidā var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt oglekļa sekvestrēšanas potenciālu; un
	e) noskaidro, kādas sekas ir iespējamas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā.
	5. Veicot 4. punkta minētos uzdevumus, EKPP nodrošina pienācīgu apspriešanos ar neatkarīgām nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām.
	6. Zinātniskajai komitejai palīdz darboties valde. Valdes sastāvā ir pa vienam loceklim no katras neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras, par kuru ir paziņots Komisijai, kā norādīts 1. punktā, valdē ir divi pārstāvji, ko izraudzījusies Komisija, divi pārstāvji, kurus izraudzījies Eiropas Parlaments, un sekretariāta vadītājs, ko ieceļ EVA.
	Valde rīko sanāksmes divreiz gadā, un tai ir pienākums noteikt EKPP darba uzdevumus un uzraudzīt to īstenošanu. Pēc Komisijas priekšlikuma valdi ieceļ Eiropas Parlaments un Padome, savstarpēji vienojoties. Valdes priekšsēdētāju locekļi ievēl paši.
	Valdes pienākumi:
	a)  pēc zinātniskās komitejas priekšlikuma pielāgot gada darba programmu un nodrošināt, ka programma ir saskaņā ar EKPP pilnvarojumu;
	b)  iecelt zinātniskās komitejas locekļus, nodrošinot, ka zinātniskās komitejas sastāvs piedāvā darba programmas uzdevumu izpildei vajadzīgo profesionālās kvalifikācijas spektru;
	c)  pieņemt EKPP budžetu; un
	d)  īstenot koordināciju ar nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām.
	7. Katru zinātniskās komitejas locekli valde izraugās individuāli. Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju locekļi ievēl paši. Ar divu trešdaļu balsu vairākumu zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu, kas garantē komitejas neatkarīgu zinātnisko darbu un autonomiju.
	Kandidāti uz zinātniskās komitejas locekļa amatu tiek noskaidroti atklātā izvērtēšanas procesā. Profesionālā pieredze personām, kuras pieteikušās uz zinātniskās komitejas locekļa amatu un ir izpildījušas uzaicinājumā noteiktās atbilstības prasības, tiek salīdzinoši vērtēta pēc šādiem atlases kritērijiem:
	a)   izcilība zinātnē;
	b)   pieredze, kas gūta, sagatavojot zinātniskus novērtējumus un/vai sniedzot zinātniskas konsultācijas profesionālās kompetences jomā;
	c)   plaša profesionālā kompetence klimata un vides zinātnēs vai citās zinātnes jomās, kas ir nozīmīgas Savienības klimata mērķu sasniegšanai;
	d)   pieredze, kas gūta saistībā ar zinātnisko recenzēšanas darbu;
	e)   profesionālā pieredze, kas gūta starpdisciplinārā vidē starptautiskā kontekstā.
	Zinātniskās komitejas sastāvs ir veidots, nodrošinot gan dzimumu, gan disciplīnu un sektoru profesionālās kompetences līdzsvarotu pārstāvību, kā arī līdzsvarotu sadalījumu pa reģioniem.
	8. Par secinājumiem, pie kuriem EKPP ir nonākusi saistībā ar šā panta 4. punktu, tā katru gadu ziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā EKPP sagatavo ieteikumus Komisijai, lai būtu nodrošināta iespēja sasniegt šīs regulas mērķus. EKPP nodrošina, lai tās darbība būtu pilnībā pārredzama un lai tās ziņojumi būtu publiski pieejami. Komisija ziņojumus un visus ieteikumus izvērtē un sniedz EPKK oficiālu atbildi ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas. Atbilde uz šādiem ziņojumiem un ieteikumiem ir publiski pieejama.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. pants	3. pants
Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija	Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.	1. Līdz 2023. gada 31. maijam Komisija apsver iespējas Savienības līmenī noteikt indikatīvu trajektoriju, pēc kuras sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto mērķi, par sākumpunktu izvēloties klimata jomā 2030. gadam noteikto Savienības mērķrādītāju un ņemot vērā klimata jomā 2040. gadam noteikto saistošo starpposma mērķrādītāju, kas minēts 2. panta 4.a punktā, un attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo atbilstošu tiesību akta priekšlikumu.
	1.a Tiklīdz šā panta 1. punktā minētā trajektorija ir noteikta, Komisija ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas — sākot ar globālo izsvēršanu, kas paredzēta 2028. gadā, — šo trajektoriju pārskata. Ja pārskatīšanas rezultātā Komisija secina, ka trajektorija ir jāpielāgo, tā sagatavo attiecīgu tiesību akta priekšlikumu.
2. Trajektorijas sākumpunkts ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.	2. Sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus trajektorijas noteikšanai saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija ņem vērā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu un norāda, kāds CO2 ekvivalenta izteiksmē ir atlikušais siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējais apjoms, ko ne vēlāk kā līdz 2050. gadam vēl varētu emitēt, nemazinot Savienības spēju pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
	2.a  Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu Komisija izklāsta ziņojumā, kuru līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Parlamentam un Padomei. Komisija nodrošina, lai publiski pieejams būtu gan ziņojums, gan metodika, kas ir ziņojuma pamatā.
3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:	3. Sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus attiecīgi trajektorijas noteikšanai saskaņā ar šā panta 1. punktu vai pielāgošanai saskaņā ar šā panta 1.a punktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
	-a) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti, tostarp jaunākie ziņojumi, ko sagatavojusi IPCC, IPBES, EKPP un attiecīgā gadījumā dalībvalstu neatkarīgās klimata padomdevējas struktūras;
	-aa) izmaksas, kas sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā;
	-ab) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga visiem;
a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;
b) Savienības ekonomikas konkurētspēja;	b) Savienības ekonomikas konkurētspēja, jo īpaši MVU un to sektoru konkurētspēja, kur ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks;
	ba) gatavo izstrādājumu un patēriņa oglekļa pēda Savienībā;
c) labākās pieejamās tehnoloģijas;	c) labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmaksu ziņā efektīvas, drošas un mērogojamas un nodrošina, ka ir ievērota tehnoloģiskās neitralitātes koncepcija, un kas nepieļauj iespējas iesīkstēt;
d) energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;	d) energoefektivitāte un princips „energoefektivitāte pirmajā vietā”, cenas ziņā pieejama enerģija, enerģētiskās nabadzības mazināšana un droša energoapgāde;
	da) nepieciešamība pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un garantēt tā aizstāšanu ar enerģiju, materiāliem un produktiem, kas tiek ražoti ilgtspējīgi no atjaunojamiem resursiem;
e) taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;	e) taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;
f) nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;	f) nepieciešamība ar laiku nodrošināt iedarbību uz vidi un progresiju;
	fa) nepieciešamība garantēt vides ilgtspēju, cita starpā arī nepieciešamība novērst krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, attiecīgajā procesā atjaunojot degradētās ekosistēmas, un nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām, lai tādējādi varētu sasniegt bioloģiskajai daudzveidībai noteiktos Savienības mērķrādītājus;
	fb) nepieciešamība ar laiku nodrošināt stabilus, ilgstošus un klimata ziņā efektīvus dabiskos piesaistītājus;
g) investīciju vajadzības un izdevības;	g) nepieciešamība pēc investīcijām un iespējas investēt inovācijā, ievērojot Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tomēr rēķinoties ar balasta aktīvu veidošanās risku.
h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;
i) starptautiskās norises un centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;
j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.

(Komisijas teksta h) un j) apakšpunkts Parlamenta grozījumā tagad ir attiecīgi -ab) un -a) apakšpunkts. Arī -ab) un -a) apakšpunkts ir grozīts.)

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. pants	4. pants
Pielāgošanās klimata pārmaiņām	Pielāgošanās klimata pārmaiņām
	-1.a Līdz 2021. gada 31. janvārim un pēc tam reizi 5 gados Komisija attiecīgi pieņem un atjaunina ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ar atjaunināto ES stratēģiju ir jācenšas panākt, ka priekšroka tiek dota pielāgošanās politikai un ka šī politika tiek konsekventi integrēta un īstenota visās Savienības politikas nostādnēs, starptautiskajās saistībās, tirdzniecības nolīgumos un starptautiskajās partnerattiecībās.
1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.	1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis cenšas sasniegt mērķus, kas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām valstu un Savienības līmenī ir noteikti ar ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tās nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgošanās spēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība — cita starpā gan jūras, gan sauszemes ekosistēmu neaizsargātība, — pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, un ka pielāgošanās ir integrēta attiecīgajās sociālekonomiskās un vides politikas nostādnēs un darbībās. Īpašu uzmanību minētās iestādes un dalībvalstis pievērš neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un ekonomikas sektoriem, kur ietekme ir vislielākā, un, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, tās noskaidro, kādi šajā ziņā ir trūkumi, un tos novērš.
2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.	2. Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam reizi 5 gados dalībvalstis pieņem un īsteno valsts un reģionālā līmeņa pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver vispusīgas vietējās riska pārvaldības sistēmas, kuras veidotas, ņemot vērā vietējās vajadzības un specifiku, un balstās uz pamatīgiem klimatiskajiem un neaizsargātības atsauces scenārijiem un rādītājiem, kā arī progresa novērtējumiem, un dalībvalstis vadās pēc labākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem faktiem, kādi ir pieejami. Šādās stratēģijās un plānos ir pasākumi, kas atbilstoši valsts un Savienības mērķiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šādās stratēģijās ir ņemta vērā jo īpaši neaizsargātu un ietekmētu grupu, kopienu un ekosistēmu situācija, un tajās ir pasākumi jūras un sauszemes ekosistēmu apsaimniekošanai, atjaunošanai un aizsardzībai, lai palielinātu attiecīgo ekosistēmu noturību. Savas stratēģijas dalībvalstis veido, ņemot vērā, ka īpaši neaizsargāta ir lauksaimniecība un pārtikas sistēmas, un nodrošinājums ar pārtiku, un tās veicina dabā rodamu risinājumu izmantošanu un ekosistēmās balstītu pielāgošanos.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Virzībai uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību atbilstošas finansējuma plūsmas
	1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis pastāvīgi strādā pie tā, lai panāktu, ka publiskā un privātā sektora piedāvātā finansējuma plūsmas ir saskaņā ar virzību uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību, kā noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 1. punktā, un ņem vērā šīs regulas 2. pantā noteiktos Savienības klimata mērķus.
	2. Līdz 2021. gada 1. jūnijam un pēc tam regulāri noteiktā laika periodā Komisija saistībā ar 5. pantā minēto novērtēšanas procesu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē, kā būtu jāgroza visi attiecīgie Savienības tiesību akti — cita starpā arī Savienības daudzgadu finanšu shēmas un visi tiesību akti, kas attiecas tieši uz Savienības budžeta līdzekļiem un instrumentiem —, lai tajos iestrādātu saistošas un obligāti izpildāmas normas, kuras nodrošina, ka publiskā un privātā sektora piedāvātā finansējuma plūsmas ir saskaņā ar Savienības klimata mērķiem, kas noteikti šīs regulas 2. pantā. Attiecīgā gadījumā novērtējumam tiek pievienoti tiesību aktu priekšlikumi.
	3. Komisija katru gadu publisko informāciju par to, kura Savienības izdevumu daļa atbilst taksonomijas kategorijām, kā noteikts Regulā (ES) 2020/... [Taksonomijas regula].
	4. Lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos Savienības klimata mērķus, Savienības iestādes un visas dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pakāpeniski likvidē visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas un attiecīgi mobilizē ilgtspējīgas investīcijas. Ir nodrošināts, ka šo subsīdiju pakāpeniska likvidēšana neskar centienus izskaust enerģētisko nabadzību.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	5. pants
Savienības progresa un pasākumu novērtējums	Savienības progresa un pasākumu novērtējums
1. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:	1. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:
a) visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	a) katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress virzībā uz 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b) visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	b) katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un nodrošina, lai attiecīgie novērtējumi un secinājumi būtu publiski pieejami.
2. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē:	2. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija izvērtē:
a) cik saskanīgi Savienības pasākumi ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	a) vai Savienības pasākumi un politikas nostādnes, cita starpā arī nozaru tiesību akti, Savienības ārējā darbība un Savienības budžets, ir saskaņā ar 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b) cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	b) vai Savienības pasākumi un politikas nostādnes, cita starpā arī nozaru tiesību akti, Savienības ārējā darbība un Savienības budžets, ir atbilstoši, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
3.  Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.	3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi un politikas nostādnes nav saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķiem vai ka ar attiecīgajiem pasākumiem un politikas nostādnēm nepietiek, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu vai attiecībā uz 4. pantā minēto pielāgošanos nav pietiekams, Komisija pēc iespējas ātrāk veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, lai šo konsekvences trūkumu novērstu, vai arī Komisija šādus pasākumus veic ne vēlāk kā tad, kad tiek pārskatīta 3. panta 1. punktā minētā trajektorija.
4. Komisija visus iecerētos pasākumus vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.	4. Komisija visus iecerētos pasākumus — tostarp (bet ne tikai) visus tiesību aktu un budžeta priekšlikumus, — izvērtē, lai noteiktu, vai tie ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķiem, un attiecīgos pasākumus, kas ir piedāvāti, pirms pieņemšanas saskaņo ar minētajiem mērķiem. Šāda analīze ir iekļauta visos ietekmes novērtējumos, kas tiek pievienoti šādiem pasākumiem vai priekšlikumiem. Tiklīdz ir noteikta 3. panta 1. punktā minētā trajektorija un 3. panta 2.a punktā minētais siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets, tie kļūst par šo novērtējumu pamatelementiem. Komisija nodrošina, lai novērtējums un tā rezultāti būtu tieši publiski pieejami, tiklīdz novērtējums ir pabeigts un jebkurā gadījumā pirms attiecīgā pasākuma vai priekšlikuma pieņemšanas.
	4.a Komisija šā panta 4. punktā minēto novērtējumu izmanto, lai sekmētu labākās prakses apmaiņu un noskaidrotu, kādas darbības ir jāveic, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	6. pants
Nacionālo pasākumu novērtējums	Nacionālo pasākumu novērtējums
1. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē:	1. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija novērtē:
a) vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	a) vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, valstu ilgtermiņa stratēģijām vai progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir norādīti kā svarīgi 2. pantā minēto Savienības klimata mērķu sasniegšanai, ir saskaņā ar minēto mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b) vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	b) vai attiecīgie nacionālie pasākumi ir atbilstoši un vai ar tiem var efektīvi panākt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un nodrošina, lai attiecīgie novērtējumi un secinājumi būtu publiski pieejami.
2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.	2. Ja, pienācīgi apsverot katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panākto progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, Komisija konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, tiklīdz tā ir noteikta, vai ka ar attiecīgajiem pasākumiem nepietiek, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, Komisija sniedz šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija nodrošina, lai šādi ieteikumi būtu publiski pieejami.
	2.b Šā panta 2. punktā minētajos ieteikumos Komisija iekļauj priekšlikumus par to, kā panākt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā. Attiecīgā gadījumā šādos priekšlikumos cita starpā var piedāvāt iespējas saņemt papildu atbalstu saistībā ar tehnisko nodrošinājumu, inovāciju, zinātību, finansiālu atbalstu vai citu nepieciešamo atbalstu.
3. Ja saskaņā ar 2. punktu tiek izdots ieteikums, piemēro šādus principus:	3. Ja saskaņā ar 2. punktu ir sniegts ieteikums, ir spēkā šādi principi:
a) attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;	a) attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas ziņo Komisijai, kādus pasākumus tā plāno īstenot, lai ieteikumu pienācīgi ņemtu vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm, kā arī nodrošinot, ka ir ievērots lojālas sadarbības princips;
b) attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;	b) attiecīgā dalībvalsts 18 mēnešu laikā pēc ieteikuma saņemšanas izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā un kādus atbildes pasākumus tā ir īstenojusi; šī informācija ir iekļauta progresa ziņojumā, kas attiecīgajā gadā ir iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu;
c) ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas izdoti Eiropas pusgada kontekstā.	c) ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie ieteikumi, kas konkrētai valstij ir sniegti Eiropas pusgada kontekstā.
	3.a Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir iesniegts šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais progresa ziņojums, Komisija izvērtē, vai ar attiecīgās dalībvalsts pieņemtajiem pasākumiem ir pienācīgi kliedētas ieteikumā paustās bažas. Ir nodrošināts, ka minētais novērtējums un tā rezultāti ir publiski pieejami novērtējuma pieņemšanas brīdī.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants	7. pants
Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu	Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu
1. Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne tikai 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:	1. Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne vien 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:
a) informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1999;	a) informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;
b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;	b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojumi;
c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un	c) Eiropas un pasaules statistika un dati, tostarp dati par konstatētajiem un prognozētajiem zaudējumiem, kurus rada klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, un to izmaksu aplēse, kas rastos bezdarbības vai novēlotas rīcības rezultātā, ja šādi dati ir pieejami, un
d) labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un	d) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti, tostarp jaunākie ziņojumi, ko sagatavojusi IPCC, UNEP, IPBES, EKPP un attiecīgā gadījumā dalībvalstu neatkarīgās klimata padomdevējas struktūras; un
e) jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.	e) jebkāda papildu informācija par vides ziņā ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tiklīdz šāda informācija ir pieejama.
2. Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.	2. Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. pants	8. pants
Sabiedrības līdzdalība	Sabiedrības līdzdalība un pārredzamība
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.	1. Komisija un dalībvalstis rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas — cita starpā arī vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes, — varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot sociāli taisnīgu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā sāk īstenot šā panta 2. punktā minēto Eiropas klimata paktu. Komisija un dalībvalstis visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu, pieejamu un pārredzamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, akadēmiskās aprindas, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar labāko praksi un tiek noskaidrotas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.
	2. Komisija sagatavo Eiropas klimata paktu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji, sociālie partneri un ieinteresētās personas iesaistās Savienības līmeņa klimata politikas nostādņu izstrādāšanas procesā, un lai veicinātu dialogu un zinātniski pamatotas informācijas izplatīšanu par klimata pārmaiņām un par šādu pārmaiņu sociālajiem un dzimumu līdztiesības aspektiem, un arī lai īstenotu labākās prakses apmaiņu saistībā ar iniciatīvām klimata jomā.
	3. Veicot pasākumus 2. panta 1. punktā noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstis nodrošina, lai visā likumdošanas procesā par to būtu informēti iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri un lai ar tiem notiktu apspriešanās. Tādēļ dalībvalstis rīkojas pārredzami.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Pārskatīšana
	Sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas Komisija visus šīs regulas elementus pārskata, ņemot vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos faktus — cita starpā arī jaunākos IPCC un EKPP secinājumus un ieteikumus, — starptautiskās norises un centienus iegrožot temperatūras kāpumu tā, ka tas nepārsniedz 1,5°C, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2018/1999

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;	a) īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti, lai sasniegtu enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus un saskaņā ar Parīzes nolīgumu īstenotu Savienības ilgtermiņa saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši Savienības klimata mērķus, kā noteikts Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā, un lai pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — sasniegtu tieši 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus;

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

2. panta – 11. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(2a) regulas 2. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
11)  „2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 32 %, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam vismaz par 32,5 % uzlabot energoefektivitāti, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, par kuriem Eiropadome vai Eiropas Parlaments un Padome varētu vienoties attiecībā uz 2030. gadu;	“11) „2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Regulas (ES) .../... [Klimata akts] 2. panta 3. punktu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvaru Savienībā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 1. punktu, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktu, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs;”;

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

2. panta – 62.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:
	62a) „attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procedūras, kas minētas 2. un 3. nodaļā, vai kura šajos jautājumos ir ieinteresēta. Piemērojot šo definīciju, tiek uzskatīts, ka nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;”;

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/1999

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;	f) novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustajiem Savienības klimata mērķiem, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

4. pants – 1. daļa – a punkts – 1. apakšpunkts – ievaddaļa

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3a) regulas 4. panta pirmās daļas a) punkta 1. apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
1) saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un nolūkā sasniegt Savienības tautsaimniecības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju:	„1) saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un nolūkā sasniegt Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā noteiktos Savienības klimata mērķus:”;

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 4. punkts

Regula (ES) 2018/1999

8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.;	„e) veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu sasniegšanu.”;

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) regulā iekļauj šādu pantu:
	11.a pants
	Iespēja vērsties tiesā
	1. Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri ir pietiekami ieinteresēti vai kuri apgalvo, ka ir aizskartas viņu tiesības — ja attiecīgās dalībvalsts administratīvi procesuālo tiesību aktos šādu tiesību esamība ir paredzēts kā priekšnoteikums —, ir iespēja vērsties tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar likumu, ar prasību pārskatīt lietu un tādējādi apstrīdēt lēmumus, darbības vai bezdarbību pēc būtības vai apstrīdēt to procesuālo likumību, piemērojot Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu.
	2.  Dalībvalstis nosaka, kurā posmā attiecīgus lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.
	3. Dalībvalstis nosaka, ko nozīmē pietiekama ieinteresētība un ko nozīmē tiesību aizskārums, un to dara atbilstoši mērķim garantēt attiecīgajai sabiedrības daļai plašas iespējas vērsties tiesā. Tāpēc šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā tiek uzskatīts, ka nevalstiskās organizācijas, uz kurām attiecas 2. panta 62.a punktā norādītā definīcija, ir pietiekami ieinteresētas vai ka tām ir tiesības, ko ir iespējams aizskart.
	4. Ar šo pantu nav liegta iespēja lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un tas neietekmē prasību pirms tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas izmantot visas iespējas administratīvās pārskatīšanas kārtībā, ja valsts tiesību aktos šāda prasība ir noteikta. Visas šīs procedūras ir godīgas, taisnīgas, savlaicīgas un nav pārmērīgi dārgas.
	5. Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama praktiska informācija par iespējām izmantot administratīvās pārskatīšanas un tiesvedības procedūras.”;

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

15. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5b) regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju vismaz 30 gadu perspektīvā. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.	„1.  Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju perspektīvai līdz 2050. gadam un 30 gadu perspektīvai. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.”;

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) 2018/1999

15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielāku piesaisti piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi;	c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus visos ekonomikas sektoros un lielāku piesaisti piesaistītājos nepieciešamā samazinājuma kontekstā, kā noteikusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), lai izmaksu ziņā efektīvi panāktu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un lielāku piesaisti piesaistītājos, tā tiecoties sasniegt mērķus, kas attiecībā uz temperatūras kāpumu ir noteikti Parīzes nolīgumā, un lai tādējādi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā līdzsvarotu antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjomu attiecīgi no katra emisijas avota un katram piesaistītājam un pēc tam panāktu, ka emisijas apjoms ir negatīvs, kā norādīts Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā;

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2018/1999

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3.1.1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i. Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisijas radošos sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa perspektīvā;	i. Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisiju rašanās sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu perspektīvā;

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) 2018/1999

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.5. Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu;	5.5. Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

IV pielikums – 2.1.1. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(7a) regulas IV pielikuma 1.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
2.1.1. Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā	„2.1.1. Prognozētais kumulatīvais emisiju apjoms laikposmā no 2021. līdz 2050. gadam, kas palīdzētu izpildīt Regulas .../... [Klimata akts] 3. panta 2.a punktā minēto Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu”;

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 8. punkts

Regula (ES) 2018/1999

VI pielikums – c punkts – viii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
viii) novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un 15. pantā minētās ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā;	viii) novērtējums tam, kā rīcībpolitika vai pasākums palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus, kas noteikti Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā, un īstenot 15. pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju;

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Grozījumi Regulā (ES) 2018/842
	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8421a 5. pantā iekļauj šādus punktus:
	„5.a  Ja darījums notiek atbilstoši 5. panta 5. punkta nosacījumiem, ikgadējā emisiju sadales apjoma minimālā cena ir 100 EUR par katru tonnu CO2 ekvivalenta.
	5.b  Dalībvalstis informē Komisiju par visām darbībām, kas notikušas saskaņā ar šo punktu, un līdz 2025. gada 31. martam paziņo par savu nodomu izmantot 5. panta 5. punkta nosacījumus.
	5.c  Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam Komisija visām dalībvalstīm izvērtē attiecīgos nodomus izmantot 5. panta 5. punkta nosacījumus un publisko informāciju par to, kā šo nosacījumu izmantošana ietekmē budžetu.”
	____________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro savus nacionālos mērķus, un lai panāktu, ka ir pilnībā pārredzams, ar kādiem līdzekļiem un cik elastīgi tas tiek darīts, attiecībā kvotu pārskaitīšanai starp dalībvalstīm ir jānosaka fiksēta cena 100 EUR apmērā. Komisija analizē šādus darījumus, analizējot arī to, kāda — gan pozitīva, gan negatīva — varētu būt šādu darījumu ietekme uz dalībvalstu budžetu, un Komisija nodrošina, lai attiecīgā analīzes informācija būtu publiski pieejama, un uz šīs analīzes pamata sniedz informāciju ES pusgada kontekstā.

 

PASKAIDROJUMS

 

FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

 

Ievads

Aizvadītajos gadu desmitos Eiropas Savienībai siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma samazināšanu ir veiksmīgi izdevies nošķirt no ekonomikas izaugsmes, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam ES emisijas apjomu samazinās par aptuveni 45 %, salīdzinot attiecīgo 1990. gada līmeni. Tas ir daudzsološs sākums Savienības centieniem ilgtermiņā panākt klimatneitralitāti. 

Ar Eiropas zaļo kursu ir iecerēts līdz 2050. gadam Eiropu pārveidot par pirmo klimatneitrālo kontinentu, turklāt uzlabojot arī Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veidojot mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, savukārt Eiropas Klimata akts ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens, jo ar to Savienības tiesību aktos ir iestrādāts mērķis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju apjomu. Līdz ar klimatneitralitātes mērķi nāk vēsturiski iespaidīgs pārkārtošanās process, ko Eiropa īstenos nākamajos gadu desmitos. Šī pārkārtošanās nes pārmaiņas visai mūsu sabiedrībai. Pārveides procesi ir īstenojami visās dalībvalstīs un visās ekonomikas nozarēs, un līdz ar šiem procesiem mainīsies iedzīvotāju ieradumi un dzīvesveids, un tas viss ir vajadzīgs, lai pakāpeniski atteiktos no ekonomikas, kuras pamatā ir fosilie resursi, un sasniegtu klimatneitralitātes mērķi.

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai ir jānotiek sabiedrībai, videi un ekonomikai ilgtspējīgā veidā, un novārtā mēs nedrīkstam atstāt nevienu. Eiropas pārkārtošanās ar mērķi panākt klimatneitralitāti nav šķirama no centieniem izveidot visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu un taisnīgu sabiedrību. Iedzīvotāju un sociālo partneru līdzdalība un atbalsts ir absolūti nepieciešams priekšnoteikums tam, lai sekmīgi būtu Savienības centieni, kas vērsti pret klimata pārmaiņām.

Var šķist, ka 2050. gads ir vēl stipri tālā nākotnē. Tomēr, lai Savienība spētu šo mērķi prognozējami un stabili sasniegt un vienlaikus nepieļaut, ka bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas nesamērīgi lielas izmaksas, Eiropai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, cenšoties būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu visas ekonomikas mērogā, un turklāt jāturpina īstenot aizvien vērienīgāki pielāgošanās pasākumi.

Aizvadītā bija pasaulē vēsturiski viskarstākā reģistrētā desmitgade, un 2019. gads bija viskarstākais gads Eiropā[3]. Atbildes reakcija uz klimata pārmaiņām pasaules mērogā līdz šim nav bijusi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Pasaule katastrofālā tempā tuvojas brīdim, kad neatgriezeniski būs pārsniegta klimata sasilšanas 1.5°C kāpuma robeža, kā rezultātā mūsu planētai būs nodarīts nenovēršams kaitējums.

Temperatūra turpina kāpt, un siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina palielināties, tāpēc Savienība vairs nedrīkst zaudēt laiku. Jo ilgāk vilcināsimies ar savas sabiedrības pārveidošanu, jo dārgāk un problemātiskāk mums būs atbildīgi un pakāpeniski īstenot ekonomikas pārveidošanu. Eiropai ir gan pienākums, gan vajadzīgie līdzekļi, lai tā arī turpmāk saglabātu līderpozīcijas procesos, kuros kopīgiem spēkiem cenšamies ierobežot klimata pārmaiņas. Savienībai ir enerģiski jārīkojas, paturot prātā saistības, ko tā ir apņēmusies pildīt saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un vadoties pēc ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un abi šie elementi ir jāliek Eiropas Klimata akta pamatā.

 

Katrai valstij saistoši mērķi

Lai dalībvalstis spētu pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, referente ierosina noteikt, ka ne vēlāk kā līdz 2050. gadam visām dalībvalstīm savā teritorijā ir jāpanāk neto nulles emisiju apjoms. Tas ir gan taisnīgi, gan arī nodrošina iespēju visām dalībvalstīm gūt labumu no pārkārtošanās uz klimatneitralitāti. Atliekot šo pārkārtošanos uz vēlāku laiku, vairāk riskējam ar sociālām un ekonomiskām sekām, turpretim tad, ja rīkosimies nevilcinoties un valsts mērogā īstenosim obligātus pasākumus emisiju samazināšanai saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi, process kļūs prognozējamāks, un būsim pavēruši ceļu jaunu darbvietu radīšanai un spēcīgākai ekonomikas izaugsmei. Solidaritātes nolūkā atbalsta mehānismi un finansējums — piemēram, no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, — Savienībai būtu jāpiedāvā, rēķinoties ar to, ka klimatneitralitāti dalībvalstīm nāksies panākt no atšķirīgām starta pozīcijām.  

 

Negatīvs emisijas apjoms pēc 2050. gada

Lai Savienības centieni panākt emisiju samazināšanos būtu pastāvīgi un prognozējami, referente ierosina papildus klimatneitralitātes mērķim noteikt arī attiecīgu mērķi laika periodam pēc 2050. gada, kas nodrošinātu, ka līdz 2051. gadam siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms Savienībā un visās dalībvalstīs pārsniedz emisijas apjomu.

 

Emisiju apjoma samazināšanas starpposma mērķrādītāji un prognozējamība

Lai Savienība ne vēlāk kā līdz 2050. gadam varētu panākt klimatneitralitāti un lai Eiropa varētu pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Savienībai klimata jomā attiecībā uz samazināšanu ir vajadzīgi skaidri un adekvāti mērķrādītāji 2030. un 2040. gadam.

Tie vienlaikus būs gan atskaites punkts, gan nākotnes vīzija, pēc kā vadīties, vērtējot Savienības pasākumus un progresu ceļā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu. Mērķrādītājiem ir jāatspoguļo labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie dati un jābūt pilnīgā saskaņā ar emisiju apjoma samazināšanas procesu, kas īstenojams, lai Eiropa varētu pildīt Parīzes nolīgumu un sasniegt nolīgumā attiecībā uz temperatūras kāpumu noteiktos mērķrādītājus, jo īpaši mērķi ierobežot temperatūras kāpumu tā, ka tas nepārsniedz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.2[4] 

Tāpēc referente ierosina klimata jomā 2030. gadam noteikt vēl stingrāku Savienības mērķrādītāju — panākt emisiju apjoma samazināšanos par 65 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ANO Vides programmas 2019. gada ziņojumā par faktiskā un nepieciešamā emisiju samazināšanas apjoma atšķirībām ir skaidri norādīts, ka jau no šodienas globālais emisiju apjoms katru gadu ir jāsamazina par 7,6 procentiem, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5°C. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai — pat neņemot vērā ar taisnīgumu saistītus apsvērumus, piemēram, emisiju apjomu uz vienu iedzīvotāju vai atbildību par vēsturisko emisiju apjomu, — līdz 2030. gadam attiecīgais apjoms būtu jāsamazina par 68 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Komisijai būtu arī jāapsver iespēja klimata jomā noteikt starpposma mērķrādītāju 2040. gadam emisiju apjoma samazināšanai par 80–85 procentiem un tādēļ jāsagatavo attiecīgs tiesību akta priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei. Turklāt šie mērķrādītāji ir vajadzīgi, lai garantētu, ka attiecīgais process iespēju robežās ir maksimāli prognozējams un pārredzams sabiedrībai un visām ekonomikas nozarēm.

Tāpat arī par pareizu un Līgumiem atbilstošu referente neuzskata Komisijas priekšlikumu emisiju apjoma samazināšanas trajektoriju noteikt ar deleģētajiem aktiem. Tāpēc referente uzskata — lai panāktu pilnīgu pārredzamību un sabiedrības demokrātisku līdzdalību šajā procesā, minēto trajektoriju vislabāk ir noteikt, Eiropas Parlamentam un Padomei īstenojot parasto likumdošanas procesu.

 

Zinātnes atziņās balstītu lēmumu un rūpīgas pārbaudes garantēšana

Jaunākajiem zinātnes atklājumiem un pētniecībai ir fundamentāla nozīme, lemjot par to, kā Savienībai panākt klimatneitralitāti. Ziņojumi, ko sagatavojusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, ir bijuši ne vien lēmumu pieņēmējiem nepieciešamais trauksmes zvans, bet arī palīdzējuši visai sabiedrībai saprast, kā siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmē mūsu planētu. Referente uzskata — Eiropas līmenī ir jāizveido neatkarīga Eiropas Klimata pārmaiņu padome un tādējādi jānodrošina, ka Savienības pasākumi klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai tiek izstrādāti un to īstenošana tiek izvērtēta, pilnībā ņemot vērā zinātnieku atzinumus, kā arī labākos un jaunākos pieejamos faktus un informāciju.

 

Savienības emisiju budžeta izveidošana

Lai atbildīgi rīkotos klimata jomā, mums ir jāzina, tieši cik daudz Eiropa vēl var emitēt, nemazinot Savienības spēju pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tāpēc referente prasa Komisijai izveidot Savienības emisiju budžetu, ar ko — sadalot pa atsevišķiem ekonomikas sektoriem, — ir noteikts atlikušais siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējais apjoms visai Savienības ekonomikai, ko gan katrs sektors, gan tautsaimniecība kopumā vēl varētu emitēt, nemazinot Savienības spēju pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Savienības emisiju budžetam ir jākļūst par fundamentālu elementu, īstenojot Savienības centienus panākt klimatneitralitāti un vērtējot tādēļ ieviestos politikas pasākumus.

 

Sektoru ieguldījums

Savs ieguldījums pārkārtošanās procesā uz klimatneitralitāti būs jādod visiem ekonomikas sektoriem. Lai attiecīgo procesu būtu vieglāk īstenot un lai raitāk varētu pieņemt lēmumus, katrs sektors var izstrādāt ceļvedi, kurā izklāsta, kā attiecīgais sektors var samazināt savu emisiju apjomu gandrīz līdz nullei un cik ilgā laikā to ir iespējams izdarīt — tomēr paturot prātā, ka tas ir jāizdara ne vēlāk kā līdz 2050. gadam —, kādi šķēršļi un kādas iespējas ir konstatētas, kādus tehnoloģiskos risinājumus nāktos izstrādāt un kādas investīcijas būtu nepieciešamas konkrētajā sektorā.

Lieli piesārņotāji ir jūras un aviācijas transporta nozares, un tām jo īpaši ir pienākums samazināt savu emisiju apjomu. Patlaban jūras transporta nozare ir vienīgā, uz kuru tieši neattiecas neviens no Savienības noteiktajiem emisiju apjoma samazināšanas mērķrādītājiem. Taču tiek prognozēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms jūras transporta nozarē līdz 2050. gadam būtiski pieaugs un uz to brīdi varētu sasniegt apjomu, kas ir par 86 procentiem lielāks nekā attiecīgais 1990. gada līmenis. Tāpēc referente uzskata, ka Komisijai būtu jāizvērtē iespējas aviācijas un jūras transporta nozaru emisijas apjomu pielāgot 2030. gada mērķrādītājam un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, lai attiecīgo emisijas apjomu ne vēlāk kā līdz 2050. gadam samazinātu līdz neto nulles līmenim, un jāiesniedz attiecīgi tiesību aktu priekšlikumi.

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (8.9.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

(COM(2020)0080– C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Zdzisław Krasnodębski

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Vairumam klimata zinātnieku ir skaidrs, ka iepriekšējo 50 gadu laikā novērotās globālās un reģionālās klimata pārmaiņas gandrīz pilnībā izraisījusi cilvēka ietekme uz klimata sistēmu un ka jārīkojas tūlīt. Dažos iepriekšējos gados ir aktivizējušās sociālās kustības, prasot plaša mēroga klimata rīcību un kļūstot par ietekmīgu balsi debatēs par klimata politikas izstrādi, jo īpaši attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu. Nesenajā Globālās pielāgošanās komisijas ziņojumā uzsvērts, ka no ekonomiskā, sociālā un arī ētiskā viedokļa ir lietderīgi ieguldīt pielāgošanās pasākumos, lai līdz minimumam samazinātu laikapstākļu radīto apdraudējumu ietekmi, kā arī ir jāizveido mehānismi, kas ļautu strauji atgūties no šādas ietekmes.

 

Klimata pārmaiņas ir globāla problēma; tāpēc arī atbildes reakcijai vajadzētu būt pasaules mērogā, iesaistot visas valstis. Savienība cenšas kļūt par klimata rīcībpolitiku un klimatneitrālu risinājumu līderi; tomēr tai būtu jādara vairāk, lai atbalstītu un stiprinātu aktīvāku rīcību partnervalstīs, tostarp izmantojot tirdzniecības attiecības. Siltumnīcefekta gāzu emisijas ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā samazinājās par 22 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ļaujot ES izpildīt izvirzīto mērķuzdevumu, proti, 2020. gadā SEG emisijas samazināt par 20 %. ES rada 9,3 % no pasaules SEG emisijām, un iepriekšējo desmitgažu laikā tām ir tendence samazināties, taču dažās valstīs, kuras rada visvairāk emisiju, šī tendence joprojām pieaug.

 

Klimata politikā būtu jāņem vērā vairāki svarīgi faktori, tostarp ekonomikas konkurētspēja un iedzīvotāju labbūtība un pamatvajadzības. Pārkārtošanās gaitā būtu jāņem vērā tādi valstu apstākļi kā energoresursu struktūra, energoapgādes drošība, nodarbinātības struktūra un ekonomiskās spējas. Kā norādīts IRENA ziņojumā “Pārkārtošanās sociālekonomiskā izvērtēšana: fokusā darbvietas”, tiek prognozēts, ka pārkārtošanās gaitā nodarbinātības iespēju pieaugums starp dažādām valstīm un reģioniem un darbvietu radīšana jaunās nozarēs, piemēram, AER, būs nevienmērīga un laika vai ģeogrāfiskā ziņā ne vienmēr atbildīs darbvietu zudumam. Tādēļ pārkārtošanās būtu rūpīgi jāplāno, apsverot pakāpeniskas pārmaiņas atbalstāmajās teritorijās un ar pienācīgu rūpību nodrošinot, lai rūpniecības reģionos saglabātos nodarbināmība. Centieni būtu jākoncentrē uz to reģionu ekonomisko atveseļošanu, uz kuriem gulstas klimata rīcībpolitiku slogs, nevis jārēķinās ar darba ņēmēju mobilitāti, kā rezultātā var samazināties iedzīvotāju skaits.

 

Veidojot ilgtermiņa klimata politiku, ES stratēģiskie lēmumi par enerģētikas un klimata mērķiem ir balstīti uz Eiropadomē panākto vienprātību. Tas ir būtiski, lai ievērotu Līgumus un prioritāšu un mērķrādītāju noteikšanā vienādi iesaistītu visas dalībvalstis. Eiropadome 2019. gada 12. decembrī apstiprināja kopīgo mērķi, proti, līdz 2050. gadam padarīt ES par klimatneitrālu, un atzina, ka šāda pārkārtošanās prasīs ievērojamus investēšanas centienus.

 

Daudzas svarīgas ekonomikas nozares cieš no ilgtermiņa pārmaiņām, tādām kā temperatūras izmaiņas, nokrišņi, jūras līmeņa celšanās un ekstremāli notikumi, kam iemesls ir klimata pārmaiņas. Dažādām ekonomikas nozarēm būtu jāsniedz pienācīgs ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, pamatojoties uz to relatīvo lielumu, samazināšanas un piesaistes potenciālu, kā arī investēšanas centieniem. Kurināmā emisijas, tostarp sadegšana (neskaitot transportu), 2017. gadā radīja 54 % no ES 28 dalībvalstu SEG emisijām, kurināmā sadegšana transporta vajadzībām (tostarp starptautiskajai aviācijai) – 25 %, lauksaimniecībai – 10 %, rūpnieciskajiem procesiem un produktu izmantošanai – 8 % un atkritumu apsaimniekošanai – 3 %. Enerģētikas nozares dekarbonizācija ir viens no svarīgākajiem ES uzdevumiem. Tomēr bez visu galveno ekonomikas nozaru ieguldījuma pārkārtošanās būs nepietiekama un netaisnīga. Visām ETS aptvertām un ETS neaptvertām nozarēm būtu vienlīdz jācenšas, lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi.

Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi galvenajām nozarēm par SEG emisiju samazināšanas indikatīvajām trajektorijām šajās nozarēs Savienības līmenī. Tas nozarēm nodrošinātu noteiktību, lai tās varētu veikt atbilstīgus pasākumus un plānot nepieciešamos ieguldījumus, kā arī veicinātu nozaru iesaistīšanos centienos ieviest klimatneitrālus risinājumus.

Norādījumi būtu jāizstrādā, izmantojot institucionalizētu dialogu un informācijas apmaiņu starp Komisiju un galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumu pārstāvjiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību, un cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm. Šajā procesā būtu jāņem vērā dažādi kritēriji, tādi kā labākās pieejamās un izmaksefektīvās tehnoloģijas, sociālekonomiskās pēdas nospiedums, nozares konkurētspēja, veiktie investēšanas centieni, kā arī izmantoto dekarbonizācijas tehnoloģiju vidiskās pēdas nospiedums (piemēram, pieejamās tehnoloģijas to izņemšanai no ekspluatācijas un pārstrādei, izejvielu ieguves procesa ietekme).

Trajektorijas varētu pārskatīt, ja rodas ārkārtēji apstākļi, piemēram, krīzes veida situācijas, vai ja būtiski mainās viens no faktoriem, uz kura pamata trajektorijas noteiktas, ņemot vērā, ka uzņēmumiem ir vajadzīga noteiktība un paredzamība, uz kā balstīt savas zaļās investīcijas un lēmumus.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.	(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, ilgtspējīgu, resursefektīvu, noturīgu un starptautiskā mērogā konkurētspējīgu ekonomiku ar kvalitatīvām darbvietām, kur 2050. gadā ir panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju apjoms un ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša, nevienu neatstātu novārtā un tās pamatā būtu solidaritāte un sadarbības centieni Savienības līmenī.
__________________	__________________
19 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.	19 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final, 2019. gada 11. decembris.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1 a) Pamatojoties uz Savienības pieņemto tiesisko regulējumu un Eiropas rūpniecības nozaru centieniem, laikposmā no 1990. līdz 2018. gadam Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms samazinājās par 23 %, bet ekonomika tajā pašā laikposmā pieauga par 61 %, tādējādi parādot, ka ekonomikas izaugsmi ir iespējams atsaistīt no siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis22.	(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Saskaņā ar IPCC ziņojumu, cilvēka darbības globālo sasilšanu ir palielinājušas apmēram par 1ºC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un, saglabājot tādu pašu attīstības gaitu, pieaugums par 1,5°C tiks sasniegts laika posmā no 2030. līdz 2050. gadam. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, jo īpaši, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību un lūzumpunkta sasniegšanas varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis22.
__________________	__________________
20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].	20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.	21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.
22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).	22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2 a) Ja mēs tūlīt nesamazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas vai nepielāgosimies klimata pārmaiņām, klimata pārmaiņu ietekme uz Savienības ekosistēmām, cilvēkiem un ekonomiku būs milzīga. Izmaksefektīva pielāgošanās klimata pārmaiņām palīdzētu mazināt nenovēršamo ietekmi, ievērojamu labumu gūstot no dabā balstītiem risinājumiem.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.	(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt augsti kvalitatīvu nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi un sociāli atbildīgā veidā iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.	(6) Klimatneitralitātes sasniegšanai ir vajadzīga visu ekonomikas nozaru transformācija un to ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz taisnīgu, ilgtspējīgu, lētu, drošu un lielākoties uz atjaunīgiem energoresursiem balstītu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Savienībai būs jāpieņem vērienīgs un saskaņots tiesiskais regulējums, tostarp attiecībā uz būtiskiem faktoriem klimatneitralitātes panākšanai, piemēram, digitālo pārveidi, tehnoloģisko inovāciju, pētniecību un izstrādi, un jānodrošina iedzīvotāju līdzdalība, lai nodrošinātu visu ekonomikas nozaru ieguldījumu Savienības klimata mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6 a) Tā kā resursefektivitātes palielināšanai ir svarīga nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, Savienībai būtu jāturpina tās centieni veicināt aprites ekonomiku, ievērojot atkritumu rašanās novēršanas principu, vēl vairāk atbalstot atjaunojamo energoresursu risinājumus un samazinot ražojumu oglekļa pēdas nospiedumu. Lai līdz minimumam samazinātu fosilās emisijas, gadījumos, kad ir pieejami tirgum gatavi tehnoloģiskie risinājumi, ir svarīgi pakāpeniski aizstāt materiālus, kas rada lielas emisijas, un veicināt apriti visās nozarēs.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8 a) Klimata aizsardzība sniedz Savienības ekonomikai iespēju paplašināt savas darbības un gūt labumu, ko dod pirmās iniciatores priekšrocības, uzņemoties vadošo lomu tīru tehnoloģiju jomā. Tā varētu palīdzēt nostiprināt Savienības rūpniecības vadošo lomu globālajā inovācijā. Ilgtspējīgas ražošanas inovācijas var stiprināt Savienības rūpniecības jaudu galvenajos tirgus segmentos un tādējādi aizsargāt un radīt darbvietas.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8 b) Pārejai uz tīru enerģiju būtu jārada rentabla, tehnoloģiski neitrāla un stabila enerģētikas sistēma, kurā primārās enerģijas piegādi galvenokārt nodrošinās atjaunojamo energoresursu enerģija, lai ievērojami uzlabotu energoapgādes drošību, samazinātu energoatkarību un sekmētu vietējo darbvietu izveidi.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Vērienīgu dekarbonizācijas politiku Savienība aizsāka jau ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/2001)31 un padarīti stingrāki relevantie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.	(9) Savienība ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29 ir centusies panākt vērienīgu ekonomikas dekarbonizāciju un klimatneitralitāti, jo īpaši veidojot spēcīgu enerģētikas savienību (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/2001)31) un padarot stingrākus attiecīgos tiesību aktus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES32.
__________________	__________________
29 COM(2016) 860 final, 2016. gada 30. novembris.	29 COM(2016)0860 final, 2016. gada 30. novembris.
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).	30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9 a) Savienība ir veicinājusi dekarbonizāciijas mērķu ātrāku sasniegšanu, īstenojot izmēģinājuma projektus reģionos, kuros ir īpaši ģeogrāfiskie un demogrāfiskie apstākļi, piemēram, salās, ar programmu “Tīru enerģiju ES salām”. Pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku, Savienībai arī turpmāk īpaša uzmanība būtu jāvelta salām un tālākiem reģioniem.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.	(10) Savienība rada tikai 9 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma, taču tā jau tagad ir pasaules līdere attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un ir apņēmusies to sasniegt taisnīgi, sociāli godīgi un iekļaujoši, kā arī ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju un tirdzniecības politikas instrumentiem, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām. Savienībai ir pienākums pierādīt, ka šāda pārkārtošanās ir iespējama.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.	(11) Eiropas Parlaments ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34, un šajā sakarībā ir prasījis, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, vienlaikus atzīstot, ka jāievieš veicinošs satvars, kas ir vienādi izdevīgs visām dalībvalstīm un ietver pienācīgus instrumentus, stimulus, atbalstu un ieguldījumus, lai nodrošinātu rentablu, veiksmīgu un taisnīgu pārkārtošanos, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās izejas pozīcijas, un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).	33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).	34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.	35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11 a) Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nebijušu vēsturisku, cilvēces un ekonomikas krīzi. Tāpēc Savienības politika būtu jāveido, pamatojoties uz jaunu, padziļinātu ietekmes novērtējumu, ņemot vērā jauno reālo ekonomikas situāciju. Šīs krīzes pārvarēšanai un saskaņā ar Komisijas Eiropas atveseļošanas plānu Savienībai ir vajadzīgs skaidrs politikas satvars infrastruktūras izveidei un pētniecībai, ko papildina tirgus ekonomikas principi. Tirdzniecības politikai ir jāatbilst noteikumiem, ko piemēro nozarēm, kas darbojas iekšējā tirgū, lai novērstu negodīgu konkurenci Savienības rūpniecībai. Sekmīgos tirgus ekonomikas instrumentus, ko izmanto rūpniecības nozarē, varētu izmantot par paraugu būvniecības un transporta nozarē.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.	(12) Savienībai un dalībvalstīm vajadzētu tiekties vēlākais līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Īpaša vērība būtu jāpievērš ar oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmām saistītās pētniecības un izstrādes attīstībai. Visām dalībvalstīm, iesaistot arī reģionālos un vietējos politikas līmeņus, vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem pasākumiem, ko īstenos dalībvalstis, lai sasniegtu šo mērķi rentabli, taisnīgi un sociāli samērīgi, veicinot ekonomisko konkurētspēju un darbvietu izveidi, kā arī ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un nevienu neatstājot novārtā.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12 a) Parīzes nolīguma mērķi klimata jomā jāīsteno rentablā un sociāli līdzsvarotā veidā. Tikai tad, ja Savienība paliks ekonomiski spēcīga, pievilcīga ieguldījumiem, konkurētspējīga starptautiskā mērogā un gūs plašu atbalstu sabiedrībā, tā varēs kļūt par globālu paraugu klimata aizsardzības jomā.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12 b) Īstenojot pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam, Savienības un dalībvalstu ekonomikai būtu jākļūst noturīgākai un konkurētspējīgākai, tehnoloģiskā ziņā progresīvai, jārada ekonomikas izaugsme un jaunas darījumdarbības un nodarbinātības iespējas, vienlaikus samazinot Savienības energoatkarību. Pārkārtošanās būtu jāizmanto, lai izveidotu saliedētāku Savienību, palīdzot iedzīvotājiem un teritorijām, ko visvairāk ietekmē šī enerģētikas pārkārtošana, lai tie varētu izmantot pārkārtošanās radītās priekšrocības. Šajā nolūkā Savienībai ir jānodrošina atbilstoši mehānismi un līdzekļi, lai mobilizētu lielu ieguldījumu apjomu, kas vajadzīgs, lai visās dalībvalstīs rentabli un sociāli taisnīgi finansētu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, ņemot vērā to atšķirīgos sākumpunktus.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12 c) Lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, ir jāveido arī atbalsts nepieciešamajiem ieguldījumiem jaunās ilgtspējīgās un būtiski nozīmīgās tehnoloģijās. Šajā ziņā ir svarīgi ievērot tehnoloģisko neitralitāti, vienlaikus izvairoties no jebkādas tehnoloģiskās iesīkstes. Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”, ūdeņradim arī var būt nozīme, atbalstot Savienības apņemšanos vēlākais līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12 d) Pārkārtojoties uz klimatneitralitāti, Savienībai ir jāsaglabā savas rūpniecības, jo īpaši energoietilpīgā rūpniecības, konkurētspēja, cita starpā izstrādājot efektīvus pasākumus, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzi veidā, kas atbilst PVO noteikumiem, un Savienībai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešām valstīm, tādējādi novēršot negodīgu konkurenci, kas rodas, ja netiek īstenota Parīzes nolīgumam atbilstīga klimata politika.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

12.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12 e) Pilnībā efektīvai Savienības klimata politikai būtu jāpievēršas oglekļa emisiju pārvirzei un jāizstrādā piemēroti tirdzniecības politikas instrumenti, piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, lai to novērstu un aizsargātu Savienības standartus un novatorus Savienības ražošanas nozarēs.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.	(13) Lai cilvēkus, viņu dabisko vidi un ekonomiku pasargātu no piesārņojuma un bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa mērķi temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un jāmudina starptautiskie partneri pieņemt līdzīgas rīcībpolitikas.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.	(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus, atšķirīgos sākumpunktus, jau veiktos centienus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un nepietiekamas rīcības sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās izmaksas integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā, vienlaikus nodrošinot, ka ES politikas nostādnes attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un piesaistīšanu, kā arī uz noturības palielināšanu ir rentablas un tehnoloģiskā neitrālas; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15 a) Mērķis panākt, ka līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas Savienībā ir nulle, būtu jāsasniedz ar sociāli taisnīgu un rentablu pārkārtošanos, vienlaikus ņemot vērā, ka virzībā uz klimatneitralitāti dalībvalstis atrodas atšķirīgās izejas pozīcijās. Savienības finansējuma un atbalsta mehānismiem jābūt samērīgiem ar pārkārtošanās radīto sociālo un ekonomisko slogu, saskaņā ar Līgumiem neskarot strukturālās un reģionālās rīcībpolitikas. Jo īpaši tādus mehānismus kā Modernizācijas fonds un solidaritātes fonds ES ETS ietvaros, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās fonds būtu jānodrošina ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, lai atbalstītu centienus, kādus prasa no attiecīgajām nozarēm.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.	(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus ievērojamus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16 a) Lai panāktu klimatnoturību un pielāgotos nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei, ir vajadzīgi arī ekonomikas nozaru un sociālo sektoru kopīgi centieni un Savienības tiesību aktu un politikas saskaņotība.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199936, Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Ņemot vērā Savienības mērķi — panākt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam —, Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir palielināts, nosakot, ka līdz šim laikam emisiju apjoms ir jāsamazina vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Savienības klimatneitritātes mērķis būtu jāsasniedz, inter alia izstrādājot un vajadzības gadījumā pārskatot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Turklāt, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma rezultātiem, Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, tostarp paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” attiecīgās daļas, lai sasniegtu ierosināto jauno emisiju samazinājuma mērķi. Pēc rūpīga ietekmes novērtējuma Komisijai līdz 2025. gada 30. septembrim būtu arī jāizpēta iespējas noteikt Savienības emisiju samazināšanas mērķi 2040. gadam un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgi priekšlikumi.
__________________	__________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17 a) Lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķrādītāju un vēlākais līdz 2050. gadam un klimatneitralitāti, Savienībai būtu jāturpina darbs virzībā uz spēcīgu ilgtspējīgu ekonomiku, jo īpaši pastiprinot centienus pēc iespējas samazināt un galu galā pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu šīs regulas mērķiem atbilstošā laikposmā, vienlaikus ņemot vērā dabasgāzes pārejas lomu pārkārtošanā uz oglekļneitrālu ekonomiku.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Komisija enerģētikas nozares tiesību aktos ir izstrādājusi un pieņēmusi vairākas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, energoefektivitāti, tostarp ēku energoefektivitāti. Šīs iniciatīvas būtu jāņem vērā valstu ilgtermiņa progresā, virzoties uz Savienības 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.	(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu un vajadzīgā atbalsta nepietiekamību vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Komisijai būtu jānovērtē, vai visi Savienības pasākumi un tiesību aktu priekšlikumi ir saskaņoti ar klimatneitralitātes mērķi un vai ar tiem tiek risināti klimata pārmaiņu jautājumi. Tāpat Komisijai būtu arī regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.	(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem, pēdējo izsvēršanu, kas veikta saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu un UNFCCC. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas un pasaules statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.	(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas un ieinteresētās personas, tostarp arodbiedrības, akadēmiskās un pētniecības organizācijas un rūpniecība varētu un spētu pielikt roku taisnīgas, klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, arodbiedrībām, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, Komisijai būtu jānovērtē izvēles iespējas attiecībā uz struktūru un koncepciju Savienības līmeņa indikatīvai trajektorijai, lai sasniegtu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju mērķi, un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgs tiesību akta priekšlikums.
__________________	__________________
37 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	37 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,	(23) Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti un solidāri Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23 a) Labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus ir svarīga enerģētikas pārkārtošanās sastāvdaļa un palīdzēs padarīt to finansiāli dzīvotspējīgu. Tāpēc daudzgadu finanšu shēmā (TEN tīkli ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu CEF) galvenā prioritāte jāpiešķir integrētu viedo un digitālo elektrības un gāzes tīklu, kuri atbilst klimata un enerģijas mērķiem, izveidei. Arī Covid-19 atveseļošanās programmām ir jāatbalsta starpvalstu energotīklu attīstība. Ir vajadzīgas efektīvas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras, lai atbalstītu starpvalstu tīkla attīstību, jo īpaši uz nākotni orientētā un ar ūdeņradi saderīgā gāzes infrastruktūrā.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23 b) Eiropas alianses, jo īpaši akumulatoru un ūdeņraža nozarē, ir ārkārtīgi svarīgas — koordinētas Eiropas līmenī, tās piedāvā lieliskas iespējas reģioniem atlabt pēc Covid-19 pandēmijas un veiksmīgi īstenot strukturālas pārmaiņas. Tiesību aktos noteiktajām prasībām ir jārada pamats jauninājumiem klimatam draudzīgā mobilitātē un enerģijas ražošanā. Šīm aliansēm būtu jāsaņem atbilstošs atbalsts un finansējums, un tām vajadzētu būt iesaistītām arī nākotnes ārpolitikas un kaimiņattiecību politikā, kā arī tirdzniecības nolīgumos.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu izveido satvaru, kā Savienībā neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.	Ar šo regulu izveido satvaru, kā Savienībā neatgriezeniski un strauji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt to piesaisti [..] piesaistītājos.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.	Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā un katrā dalībvalstī panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nospraustos ilgtermiņa virsmērķus attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pēc taisnīgas pārkārtošanās darbaspēka jomā, pamatojoties uz to, ka ilgtspējīgas ražošanas inovācijas var veicināt Eiropas rūpniecības ietekmi galvenajos tirgus segmentos un tādējādi aizsargāt un radīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ar šo regulu klimata pārmaiņas atzīst par kopīgu problēmu, kam nepieciešami kopīgi risinājumi, kuru pamatā būtu godīga un taisnīga pārkārtošanās. Taisnīguma garā katrai dalībvalstij un katrai ekonomikas nozarei būtu jādod ieguldījums šīs problēmas risināšanā.

 

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.	Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti piesaistītājos.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Definīcija
	– “klimatneitralitāte" ir neto nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, lai panāktu līdzsvaru starp Savienības iekšējām antropogēnajām emisijām, ko rada emisiju avoti, un Savienībā veikto siltumnīcefekta gāzu piesaisti piesaistītājos;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.	1. Pēc iespējas ātri, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, tādējādi līdz minētajam termiņam panākot, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas Savienībā ir nulles līmenī. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam katra dalībvalsts panāk neto nulles emisiju apjomu. Pēc minētā datuma siltumnīcefekta gāzu piesaistījumi pārsniedz emisijas.

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.	2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā, kā arī reģionālā un vietējā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, ar ko var individuāli un līdz ar to kolektīvi sasniegt 1. punktā nosprausto neto nulles emisijas mērķi, paturot prātā, ka ir svarīgi sekmēt Savienības konkurētspēju, sociālo un ekonomisko kohēziju un neaizsargātu patērētāju aizsardzību, kā arī taisnīgumu un solidaritāti un taisnīgu pārkārtošanos starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	3. Paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto mērķi, Savienības iekšējās ekonomikas mēroga siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam nosaka vismaz 55% apmērā, salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem.

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.	4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza visi attiecīgie Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gada mērķrādītāju, lai varētu sasniegt 2. panta 3. punktā noteikto Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi. Komisijas novērtējumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Līdz 2025. gada 30. septembrim Komisija, ņemot vērā 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi un rūpīgu ietekmes novērtējumu, apsver iespējas noteikt mērķrādītāju 2040. gadam, un vajadzības gadījumā sagatavo tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Apsverot iespējas klimata jomā noteikt mērķrādītāju 2040. gadam, Komisija ņem vērā 3. panta 3. punktā noteiktos kritērijus. Ietekmes novērtējumā novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, kas attiecas uz šā mērķrādītāja sasniegšanu.

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.	1. Līdz ... [divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu, kurā nosaka indikatīvu trajektoriju Savienības līmenī, lai sasniegtu 2. panta 3. punktā noteikto Savienības klimata mērķrādītāju 2030. gadam un 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi.

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Trajektorijas sākumpunkts ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.	2. Šā panta 1. punktā minētās Savienības trajektorijas sākumpunkts ir ... [seši mēneši no 1. punktā minētā tiesību akta priekšlikuma stāšanās spēkā] un to nosaka, pamatojoties uz 2 gadu starpposma mērķrādītājiem.

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:	3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija var ņemt vērā šādus kritērijus:

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-a) sociālekonomiskās pēdas nospiedums;

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;	(a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte, ņemot vērā bezdarbības sociālās, ekonomiskās un vides aizsardzības izmaksas un nepietiekamu vai novēlotu rīcību klimata jomā;

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Savienības ekonomikas konkurētspēja;	(b) Savienības ekonomikas un tās galveno nozaru konkurētspēja, tostarp pašreizējais Eiropas MVU attīstības stāvoklis, ko nosaka, piemērojot MVU testu;

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) labākās pieejamās tehnoloģijas;	(c) labākās pieejamās tehnoloģijas, to pašreizējā izplatība tirgū un nobriedušu jaunu tehnoloģiju un revolucionāru inovāciju ieviešanas perspektīvas nākotnē, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu un izvairoties no jebkāda iespējama tehnoloģiskā iesīkstes efekta;

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c a) attiecīgo tehnoloģiju ekspluatācijas pārtraukšanas un pārstrādes izmaksas, kā arī to ietekme uz vidi un bioloģisko daudzveidību, tostarp izejvielu ieguves ietekme;

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c b) resursu efektīva izmantošana, iemaksu pieņemamība, pieejamība un izejvielu piegādes drošība;

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d a) mazoglekļa un klimatneitrālu ievadmateriālu, enerģijas, nepieciešamās infrastruktūras un mazoglekļa tehnoloģiju pieejamība un izmaksas;

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d b) vajadzība līdz minimumam samazināt un galu galā pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu un līdz ar to Savienības atkarību no fosilā kurināmā laikposmā, kas atbilst šīs regulas 2. panta 1. punktā noteiktajam klimatneitralitātes mērķim, vienlaikus ņemot vērā dabasgāzes pārejas lomu pārkārtošanā uz oglekļneitrālu ekonomiku;

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;	(e) taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos sākumpunktus un vietējos apstākļus;

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;	(f) nepieciešamība nodrošināt vidisko integritāti, rezultativitāti un progresu laika gaitā saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. panta 3. punktu;

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) investīciju vajadzības un izdevības;	(g) investīciju cikli, vajadzības un iespējas, kā arī nepieciešamība nodrošināt ekonomikas nozarēm vajadzīgo paredzamību un regulatīvo stabilitāti attiecībā uz ieguldījumiem, vienlaikus ņemot vērā balasta aktīvu risku;

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(g a) ekonomikas nozaru sloga taisnīga sadale un siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciāls, to energoefektivitāte un veiktie ieguldījumi saistībā ar dekarbonizāciju;

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;	(h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga visām sabiedrības grupām, ņemot vērā turpmāko pasākumu potenciālo sociālo ietekmi;

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(h a) katras dalībvalsts enerģētiskās nabadzības un neaizsargātības novērtējums, panākumi to samazināšanā, tostarp energoapgādes uzticamības novērtējums;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) starptautiskās norises un centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;	(i) starptautiskās norises un globālie, tostarp trešo valstu, īstenotie centieni, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa klimata mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(i a) oglekļa emisiju pārvirzes novēršana un pielietotie pasākumi efektīvai aizsardzībai pret oglekļa emisiju pārvirzi, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs, kas konkurē pasaules mērogā, un tirdzniecības politikas instrumentu nozīme;

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(i b) Savienībā pastāvošā galaproduktu un patēriņa ietekme uz oglekļa dioksīda pēdu;

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(i c) nepieciešamība veicināt atjaunojamu produktu izmantošanu un apritīgumu visās nozarēs;

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.	(j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC un IPBES ziņojumi.

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(j a) ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi;

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(j b) Covid-19 pandēmijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekme uz ekonomisko situāciju Savienībā un tās galvenajām ekonomikas nozarēm;

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – jc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(j c) nepieciešamība nodrošināt saskaņotību ar citiem Savienības politikas mērķiem un tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija pārskata šā panta 1. punktā minēto Savienības trajektorijas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai šo trajektoriju pielāgotu.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.	1. Dalībvalstis un attiecīgās Savienības iestādes nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, paplašināta pētniecība, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā arī veicināta taisnīga pārkārtošanās, lai sasniegtu Parīzes nolīguma 7. pantā noteiktos mērķus un Regulas (ES) 2018/1999 19. pantā un VIII pielikumā noteiktos pielāgošanās mērķus.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.	2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem, un ziņo par šīm stratēģijām un plāniem Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. pantu. Minētās stratēģijas un plāni ietver pasākumus un darbības saskaņā ar nacionālajiem mērķrādītājiem un mērķiem, kas noteikti attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un nodrošina pienācīgu finansējumu, tostarp no publiskiem un privātiem avotiem.

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija palīdz dalībvalstīm izstrādāt šīs stratēģijas un plānus, vācot un nodrošinot datus par turpmāku klimata ietekmi visā Savienībā un atbalstot darbības enerģētiskās nabadzības sociālo aspektu risināšanai.

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:	Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b a) kopējais globālā līmenī panāktais progress attiecībā uz Parīzes nolīguma 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b b) kopējais progress, ko visas dalībvalstis guvušas, lai sasniegtu mērķi par spēcīgu, ilgtspējīgu un efektīvu rūpniecību Savienības ekonomikā un palielinātu tās īpatsvaru Savienības IKP;

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b c) visu dalībvalstu veiktie pasākumi un kopīgais progress taisnīgas pārkārtošanās plānu mērķu sasniegšanā, lai neviena sabiedrības un ekonomikas daļa netiktu atstāta novārtā;

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – bd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b d) visu dalībvalstu kopējais progress cīņā pret enerģētisko nabadzību;

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un dara tos publiski pieejamus.

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē:	2. Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē:

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) cik saskanīgi Savienības pasākumi ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	(a) cik saskanīgi Savienības pasākumi un politikas nostādnes, tostarp nozaru tiesību akti, ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, un ar norisēm pasaulē Parīzes nolīgumā noteikto mērķu īstenošanai;

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b a) cik piemēroti pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu Savienības rūpniecības mērķu sasniegšanā, kā arī efektīvu aizsardzību pret oglekļa emisiju pārvirzi;

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b b) cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai sasniegtu taisnīgas pārkārtošanās plānos izvirzītos mērķus, ka neviena sabiedrības un ekonomikas daļa nav atstāta novārtā;

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b c) cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu enerģētiskās nabadzības apkarošanā;

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.	3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi un politikas nostādnes nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem. Tā arī attiecīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija visus iecerētos pasākumus vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.	4. Komisija novērtē visu Savienības pasākumu projektu vai likumdošanas priekšlikumu saskaņotību ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, un tās ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, vēl pirms šo projektu vai priekšlikumu pieņemšanas, un šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šo novērtējumu un tā rezultātus.

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē:	Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija novērtē:

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	(a) vai nacionālie pasākumi, kas, ņemot vērā nacionālos enerģētikas un klimata plānus vai divgadu progresa ziņojumus, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	(b) vai atbilstīgie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, un cik tie ir iedarbīgi;

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b a) īstenoto pasākumu ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo situāciju;

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b b) kāda ir klimata politikas ietekme uz rūpnieciskās vērtības radīšanu un kāds ir tās ieguldījums konkurētspējīgākā un noturīgākā ekonomikā;

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b c) katras dalībvalsts veiktos pasākumus un progresu taisnīgas pārkārtošanās plānu mērķu sasniegšanā, lai neviena sabiedrības un ekonomikas daļa netiktu atstāta novārtā;

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – bd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b d) nacionālos pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu progresu cīņā pret enerģētisko nabadzību;

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.	2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopējo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, nacionālo resursu izmantošanas līmeni un ekonomisko un sociālo situāciju, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar Savienības klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija informāciju par šādu progresu un ieteikumus publisko.

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;	(b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Kopīgā pētniecības centra (KPC) un attiecīgo UNFCC struktūru ziņojumi;

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un	(c) Eiropas un globālā statistika un iegūtie un paredzamie dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par lielāko emisiju radītāju darbības rezultātiem, kā arī klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c a) Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas jaunākā versija;

Grozījums Nr.  99

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un	(d) labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC un IPBES ziņojumi, un

Grozījums Nr.  100

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.	Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku sociāli taisnīgas, klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, reģionālās un vietējās iestādes, nozares ieinteresētās personas, akadēmisko aprindu pārstāvji, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas vajadzības un nepieciešamās darbības, ar kurām sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Komisija un dalībvalstis mudina visas sabiedrības daļas izvirzīt savus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.

Grozījums Nr.  101

 

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  102

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

2. pants – 11. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(2 a) regulas 2. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
(11) “2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 32 %, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam vismaz par 32,5 % uzlabot energoefektivitāti, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, par kuriem Eiropadome vai Eiropas Parlaments un Padome varētu vienoties attiecībā uz 2030. gadu;	(11) “2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir Savienības mēroga saistošais mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai visā iekšējā tautsaimniecībā, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam saskaņā ar Regulas… / ... [Klimata akts] 2. panta 3. punktu, Savienības līmeņa saistošais mērķrādītājs, kas paredz cik lielai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 1. punktu Savienībā 2030. gadā ir jābūt patērētās atjaunojamās enerģijas daļai, Savienības līmeņa pamatmērķis energoefektivitātes uzlabošanai līdz 2030. gadam saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktu un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs;

Grozījums Nr.  103

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/1999

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;”;	(f) novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz šā panta b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz ekonomikas konkurētspēju pasaules līmenī, un sekas, ko izjutīs sabiedrība un ekonomika, jo saistībā ar cīņu pret enerģētisko nabadzību, to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;

Grozījums Nr.  104

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5. punkts

Regula (ES) 2018/1999

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurā vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus.”;	Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurā iedzīvotāji, vietējās iestādes, akadēmisko aprindu pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālie partneri, arodbiedrības, uzņēmēju aprindas, jo īpaši MVU pārstāvji, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un taisnīgas pārkārtošanās un nozaru stratēģijas.

Grozījums Nr.  105

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

15. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5 a) regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju vismaz 30 gadu perspektīvā. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.	Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju ar perspektīvu līdz 2050. gadam un 30 gadu perspektīvā. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.

Grozījums Nr.  106

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) 2018/1999

15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielāku piesaisti piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi;”;	(c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielāku piesaisti piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi līdz 2050. gadam izmaksefektīvi samazināt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), un kāpināt piesaisti piesaistītājos, tiecoties izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos temperatūras kāpuma ierobežošanas uzdevumus, lai pēc iespējas drīzāk, vēlākais līdz 2050. gadam, panāktu līdzsvaru starp antropogēnām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos un pēc tam attiecīgi sasniegtu negatīvu emisiju līmeni;

Grozījums Nr.  107

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/1999

29. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(6 b) regulas 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(a) Savienības līmenī panākto progresu enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp – pirmajā desmit gadu periodā – 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu;	(a) Savienības līmenī panākto progresu Regulā .../... [Klimata akts] noteikto Savienības klimatneitralitātes mērķu, Regulas .../... [Klimata akts] 3. pantā noteiktās silmnīcefekta gāzu emisijas trajektorijas mērķu un enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp – pirmajā desmit gadu periodā – 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)
Atsauces	COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.3.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 11.3.2020
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	27.5.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Zdzisław Krasnodębski 24.4.2020
Izskatīšana komitejā	28.5.2020
Pieņemšanas datums	7.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 31 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Martin Buschmann, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Jérôme Rivière, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mohammed Chahim, Cornelia Ernst, Fredrick Federley, Martin Hojsík, Elżbieta Kruk, Jacek Saryusz-Wolski, Edina Tóth

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42	+
EPP	Edina Toth, András Gyürk, Pernille Weiss
S&D	Carlo Calenda, Mohammed Chahim, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
RENEW	Nicola Beer, Nicola Danti, Fredrick Federley, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Martin Hojsík, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
GREENS	François Alfonsi, Michael Bloss, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa, Marie Toussaint
GUE	Marc Botenga, Cornelia Ernst, Marisa Matias
NI	Martin Buschmann, Ignazio Corrao, Clara Ponsatí Obiols

 

31	-
EPP	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Christian Ehler, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras
RENEW	Martina Dlabajová
ID	Paolo Borchia, Markus Buchheit, Andrea Caroppo, Thierry Mariani, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière, Isabella Tovaglieri
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Jacek Saryusz Wolski, Elzbieta Kruk, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský

 

5	0
EPP	Maria Da Graça Carvalho, Seán Kelly, Henna Virkkunen
S&D	Ivo Hristov
GUE	Manuel Bompard

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (15.7.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

(COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Tilly Metz

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments, tāpat kā vairākas valstis, vietējās pašvaldības un zinātnieki, ir paziņojis, ka mūsu planēta saskaras ar ārkārtas situāciju klimata un vides jomā. Lai novērstu straujas un neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības masveidīgu samazināšanos, ir strauji jāsamazina globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms. Reaģējot uz šo uzdevumu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kur ekonomikas attīstība norit, ievērojot planētas dabiskos ierobežojumus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos, lai neviens cilvēks un neviena vieta nepaliktu novārtā. Klimata akts ir zaļā kursa stūrakmens, ar kuru tiesību aktos nostiprina nulles līmeņa emisiju jeb emisiju neitralitātes mērķi un veido pamatu visai Savienības rīcībai klimata jomā turpmākajās desmitgadēs.

 

Klimata aktā ir noteikta Savienības emisiju samazināšanas vispārējā trajektorija, taču Komisijas ierosinātie klimata mērķrādītāji neatbilst jaunākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Saskaņā ar ANO Vides programmas 2019. gada Emisiju samazināšanas deficīta ziņojumu[5] emisiju apjoms no 2020. gada ir jāsamazina par 7,6 % gadā, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā nosprausto mērķi globālo sasilšanu ierobežot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni. Tiecoties sasniegt šo mērķi, ES vēlākais līdz 2040. gadam jāpanāk klimatneitralitāte un 2030. gadam izvirzītais mērķrādītājs jāpaaugstina vismaz līdz 65 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

 

Lai panāktu klimatneitralitāti, būs vajadzīgas pamatīgas pārmaiņas mūsu sabiedrībā un visās ekonomikas nozarēs, jo īpaši transporta nozarē. Transporta nozare ir lielākais emitētājs Eiropas Savienībā, jo rada 27 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Turklāt tā ir vienīgā nozare, kurā emisiju apjoms kopš 1990. gada ir turpinājis pieaugt: 2017. gadā emisiju apjoms par 28 % pārsniedza 1990. gada līmeni. Šīs nozares pārveides problēmas nav saistītas tikai ar autotransportu vai dzelzceļu, bet attiecas arī uz iekšzemes ūdensceļu transporta, aviācijas un jūras transporta nozarēm.

 

Aviācijas un jūrniecības nozares rada apjomīgas emisijas, un 2017. gadā tajās bija vislielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju procentuālais pieaugums. Analīze liecina, ka pašreizējie starptautiskie mērķrādītāji un pasākumi, kurus noteikusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), nenodrošinās nepieciešamo emisiju samazinājumu un ka ir jāveic vērienīgi turpmāki pasākumi, lai panāktu neto nulles līmeņa emisijas. Minēto iemeslu dēļ atzinuma sagatavotāja ierosina Komisijai nākt klajā ar visaptverošu tiesību aktu kopumu, kura mērķis būtu nodrošināt, lai rīcība aviācijas un jūrniecības nozarēs būtu saskaņota ar Klimata akta mērķiem. Attiecībā uz aviācijas nozari tās kopējā ietekme uz klimatu ir ievērojami lielāka nekā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šo aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2, ir svarīgi iekļaut regulas darbības jomā.

 

Atzinuma sagatavotājas priekšlikums ietver arī Eiropas Klimata pārmaiņu padomes (EKPP) — neatkarīgas zinātniskas konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos — izveidi. EKPP uzdevums ir uzraudzīt siltumnīcefekta gāzu emisijas un citus klimata ietekmes samazinājumus Savienībā un dalībvalstīs un vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus saskaņā ar Klimata akta mērķi. Tā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas publicē ziņojumu par šajā regulā izklāstīto Savienības klimata mērķu atbilstību mērķim temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni.

 

Lai nodrošinātu visu Eiropas Savienības tiesību aktu saderību ar klimatneitralitātes mērķi, Komisija pirms pieņemšanas izvērtē visus pasākumu projektus, tostarp tiesību aktu un budžeta priekšlikumus. Atzinuma sagatavotāja arī ierosina Komisijai izvērtēt visus attiecīgos spēkā esošos ES tiesību aktus un finansējuma avotus un vajadzības gadījumā ierosināt grozījumus. Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja arī ierosina Komisijai iesniegt visaptverošu analīzi par visām tiešajām un netiešajām fosilā kurināmā subsīdijām visās dalībvalstīs.

 

Katrs gads, kura laikā mēs nerīkojamies, nozīmē emisiju samazināšanas pasākumu sarežģītības un izmaksu pieaugumu. Patlaban mēs tuvojamies robežai, kad neatgriezeniski tiks pārsniegts 1,5° mērķis, un tas radīs milzīgas sekas sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Ja mēs patiešām vēlamies sasniegt savus mērķus klimata jomā, glābt un atjaunot ekosistēmas un dot iespēju nākamajām paaudzēm dzīvot uz šīs planētas, mums ir vajadzīgs vērienīgs Klimata akts, kura pieņemšanai seko konkrēta rīcība.

 

 

 

 

 

 

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.  1

 

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur 2050. gadā ir panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju apjoms un ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska un ietekmes faktoriem, kas saistīti ar vidi. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.	(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur 2050. gadā ir panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju apjoms un ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska un ietekmes faktoriem, kas saistīti ar vidi. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša, nevienu neatstātu novārtā, tostarp ar darbaspēka profesionālās kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas pasākumiem.
__________________	__________________
19 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.	19 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes  nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.	(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust konkrētu un paredzamu ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī taisnīgi un izmaksu ziņā efektīvi noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C, vienlaikus cenšoties to ierobežot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.	(5) Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību, nodarbinātību un sociālo progresu planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.	(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem un tajos jāveic padziļināta pārveide, tostarp transporta nozarē, cita starpā piemērojot principu “piesārņotājs maksā”, un šī pārveide būtu jāpielāgo katras nozares specifikai un īpatnībām. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti neatsverami virzītājspēki ir digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.	(10) Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kuras risināšanai ir vajadzīga starptautiska sadarbība. Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, un pamatojoties uz starptautisko solidaritāti un atbildību, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Klimatneitralitātes mērķis būtu jāsasniedz Eiropas līmenī, nodrošinot vienlīdzīgus apstākļus un konkurētspēju, tostarp ar PTO atbilstošu oglekļa pielāgošanas mehānismu, un sarunu ceļā pārskatot Līgumu par enerģētikas hartu nolūkā veicināt investīcijas ilgtspējīgā enerģijā.

 

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam visiem kopā panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.	(11) Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota cik ātri vien iespējams un vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam visiem kopā panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).	33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).	34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.	35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.	(12) Savienībai vajadzētu tiekties cik ātri vien iespējams un vēlākais līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības un atsevišķu dalībvalstu mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi un individuāli strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības un dalībvalstu līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem. Pēc 2050. gada Savienībai un visām dalībvalstīm emisiju apjoms būtu jāturpina samazināt, lai panāktu, ka siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms pārsniedz to emisijas apjomu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Savienībai arī turpmāk būtu jācenšas veicināt aprites ekonomiku un vēl vairāk atbalstīt risinājumus, kuru pamatā ir atjaunojamie resursi, ar ko var aizstāt no fosilā kurināmā iegūtus produktus un materiālus.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.	(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas un vērienīgas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, ņemot vērā reģionālo un vietējo specifiku un piemērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.	(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju un ilgtspēju ilgtermiņā, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; konkrētā situācija, klimata rādītāji un dažādu attiecīgo ekonomikas nozaru, tostarp transporta un mobilitātes, iezīmes; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība ņemt vērā turpmāko pasākumu iespējamo sociālo ietekmi, pārkārtošanos padarot godīgu un sociāli taisnīgu, lai neviens nepaliktu atstāts novārtā; vajadzība pēc pieejamas, ticamas un precīzas informācijas par ekoloģiskajiem raksturlielumiem, lai iedzīvotāji varētu izdarīt ilgtspējīgāku un klimatam labvēlīgāku izvēli; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitātes princips; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā. Transporta nozarei ir raksturīgi ilgtermiņa ieguldījumi. Nepieciešamība pēc stabilas, paredzamas un pārdomātas finanšu sistēmas šajā nozarē ir būtiska, lai investoriem garantētu investīciju ilgtspēju un uzticamību, jo īpaši nepieļaujot balasta aktīvu veidošanos, sevišķi investīcijām infrastruktūrās ar spēcīgu iesīkstes efektu.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199936 , Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199936 , Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu šādu emisiju samazinājumu. Komisijai līdz 2025. gada 30. septembrim, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, būtu jāizpēta iespējas noteikt vērienīgu Savienības mērķrādītāju 2040. gadam emisiju samazināšanai salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
__________________	__________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Komisijai vajadzētu novērtēt nodarbinātības vajadzības, tostarp pēc izglītības un apmācības, ekonomikas attīstību un taisnīgas un godīgas pārkārtošanās īstenošanu.

 

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.	(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais un individuālais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību, atjaunotu ekosistēmas un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāsniedz ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību, atjaunotu ekosistēmas un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Ja dalībvalsts visu laiku nespēj nodrošināt atbilstību Komisijas ieteikumiem, Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi saskaņā ar Līgumiem.

 

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.	(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem un pēdējo inventarizāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

 

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.	(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas, ieskaitot iedzīvotājus, ekonomiskos un sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību, zinātnieku aprindas un vietējās un reģionālās iestādes, varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21) Lai šīs regulas mērķus sasniegtu izmaksefektīvā veidā, ir būtiski dot skaidrību par nākotni, stabilitāti un viest paļāvību visiem attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem.
__________________	__________________
37 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	37 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”1a Komisija uzsver vajadzību paātrināt pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti kā politisku prioritāti virzībā uz klimatneitralitāti. Lai nodrošinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un viedo mobilitāti, Komisija ir norādījusi, ka 2020. gadā tā pieņems visaptverošu stratēģiju par ilgtspējīgu un viedo mobilitāti ar vērienīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir ievērojami samazināt visu transporta veidu radīto CO2 un piesārņojošu vielu emisijas, tostarp veicinot “tīro” transportlīdzekļu un alternatīvu degvielu izmantošanu autotransportā, jūras transportā un aviācijā, palielinot ilgtspējīgāku transporta veidu, piemēram, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu, izmantošanas īpatsvaru un uzlabojot visas transporta sistēmas efektivitāti, stimulējot ilgtspējīgāku patērētāju izvēli un zemu emisiju praksi, kā arī ieguldot mazemisiju un bezemisiju risinājumos, tostarp infrastruktūrā .
	__________________
	1a Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Kvalitatīva un efektīva transporta sistēma ir būtiska pareizai iekšējā tirgus darbībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei, viņiem izmantojot iespējas brīvi pārvietoties. Tas veicina ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu. Tomēr transportam ir jābūt ilgtspējīgam, ņemot vērā jaunās problēmas, ar kurām nāksies saskarties. Transports rada vismaz vienu ceturto daļu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai gan ir panākts ievērojams progress transporta nozares oglekļa dioksīda pēdas samazināšanā, tostarp uzlabojot degvielas patēriņa efektivitāti, palielinot ilgtspējīgu transporta degvielu izmantošanu, samazinot sastrēgumus, pārejot uz mazāk piesārņojošiem transporta veidiem vai ievērojot stingrākus emisiju standartus, transporta nozarē nav vērojams tāds pats emisiju samazinājums kā citās nozarēs. Visiem transporta veidiem būs jāpiedalās transporta nozares dekarbonizācijā saskaņā ar mērķi panākt klimatneitrālu ekonomiku,  un tam ir nepieciešams līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta emisijas. Šāds vērienīgs emisiju samazinājums prasa visas transporta nozares visaptverošu pārkārtošanu uz ilgtspējīgu bezemisiju mobilitāti. Šādas pārkārtošanās procesā īpaša nozīme ir aviācijas un jūrniecības nozarēm, ņemot vērā līdz 2050. gadam prognozēto straujo emisiju pieaugumu tajās un to spēcīgo starptautisko raksturu. Komisijai vēlākais līdz 2021. gadam būtu jāiesniedz stratēģija ar visaptverošu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu, ka visi transporta veidi un jo īpaši starptautiskais jūras transports, aviācija un autotransports sniedz pienācīgu ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Transporta infrastruktūrai varētu būt būtiska nozīme pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedo mobilitāti paātrināšanā, nodrošinot pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, jo īpaši kravu pārvadājumiem. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu izraisītas norises, piemēram, ūdens līmeņa celšanās, ekstremāli laikapstākļi, sausums un temperatūras paaugstināšanās, var radīt infrastruktūras bojājumus, darbības traucējumus, spriedzi piegāžu ķēžu kapacitātei un efektivitātei un līdz ar to negatīvi ietekmēt mobilitāti Eiropā. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu pabeigt līdz 2030. gadam un TEN-T papildinošo tīklu līdz 2040. gadam, vienlaikus ņemot vērā Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus novērst projektu siltumnīcefekta gāzu emisijas visā to aprites ciklā. Turklāt Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt tiesisko regulējumu, lai stiprinātu transporta infrastruktūras riska pārvaldību, noturību un pielāgošanās klimata pārmaiņām spēju.

 

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

23.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23d) Savienības likumdošanas darbības pamatā vajadzētu būt Eiropas dzelzceļa tīkla savienojamībai, jo īpaši starptautiskajiem savienojumiem, lai pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu padarītu pievilcīgākus vidēja un tāla attāluma braucieniem un uzlabotu dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu kravas pārvadājumu jaudu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

23.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23e) Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas investīcijas atbilstošas infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga bezemisiju mobilitātei, tostarp vairākveidu pārvadājumu platformās, un pastiprināt Eiropas savienošanas instrumenta (CEF) lomu, atbalstot pārkārtošanos uz viedu, ilgtspējīgu un drošu mobilitāti Savienībā.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

23.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23f) Atbilstoši Savienības centieniem panākt ceļu transporta novirzīšanu uz dzelzceļu, lai līderpozīcijā izvirzītos CO2 ziņā efektīvākais transporta veids, un vienlaikus apsverot nākamā 2021. gada pasludināšanu par Eiropas Dzelzceļa gadu, īpašs uzsvars likumdošanā būtu liekams uz patiesas vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, līdz 2024. gadam novēršot visus administratīvos šķēršļus un atceļot protekcionistiskos valsts tiesību aktus.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

23.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23g) Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, kā paredz Eiropas zaļais kurss, Komisijai būtu arī jāstiprina specifiskie tiesību akti par vieglo automašīnu, mikroautobusu un kravas automašīnu CO2 emisiju standartiem, jānodrošina īpaši pasākumi, lai bruģētu ceļu uz autotransporta elektrifikāciju, un jāuzņemas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošanu un ieviešanu.

 

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

23.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23h) Eiropas Parlaments norādīja, ka pašreizējie starptautiskie mērķrādītāji un pasākumi, kurus noteikusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, pat ja tie tiks pilnībā īstenoti, nespēs nodrošināt nepieciešamo emisiju samazinājumu un ka ir jāveic vērienīgi papildu pasākumi Eiropas un pasaules līmenī, kas atbilst visai ekonomikai izvirzītajam mērķim panākt neto nulles līmeņa siltumnīcefekta emisijas1a.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) (2019/2712(RSP))

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

23.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23i) Visām attiecīgajām Savienības aģentūrām, kas darbojas transporta jomā, būtu jāpiedalās transporta nozares pārkārtošanā uz klimatneitralitāti. Šajā sakarā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2018/11391a 87. pantu Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir pilnvarota publicēt Eiropas Aviācijas Vides ziņojumu par vides aizsardzības stāvokli saistībā ar civilo aviāciju Savienībā un tajā iekļaut ieteikumus par to, kā novērst plaisu starp Eiropas aviācijas nozares ekoloģiskajiem raksturlielumiem un klimatneitralitātes mērķiem. Turklāt Savienība ir izveidojusi izmēģinājuma projektu nolūkā izstrādāt vides marķējuma programmu, kas aviopasažieriem, plašai sabiedrībai un citiem dalībniekiem, tostarp privātā un publiskā sektora investoriem, nodrošina viegli pieejamu, ticamu un neatkarīgu informāciju par aviācijas klimatiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK1b 30. panta 4. punktu EASA ir pilnvarota veikt pētījumu par jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem to aviācijas radīto emisiju jomā, kas nav CO2 emisijas un ietekmē atmosfēras klimatu, tostarp par tādiem jautājumiem kā kondensācijas grīstu veidošanās, to evolūcija spalvu mākoņos, kā arī sulfātu aerosolu un kvēpu tiešā ietekme. Pētījums būtu nekavējoties jāpublicē un jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, un tajā būtu jāuzsver tehniskie un operatīvie pasākumi šā jautājuma risināšanai.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes  Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

 

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

23.j apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23j) Covid-19 pandēmijai ir nepieredzēti smaga ietekme uz sabiedrību un ekonomiku. Būtu pienācīgi jāņem vērā pandēmijas un tai sekojošā perioda seku ietekme uz konkrētām nozarēm. No otras puses, ekonomikas atveseļošanās ir unikāla iespēja paātrināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, prioritāti piešķirot ieguldījumiem dekarbonizācijā un ilgtspējīgās tehnoloģijās.

 

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.	Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis cik ātri vien iespējams un vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā un katrai dalībvalstij panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.

 

 

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

2. punkts – 1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.	1. Cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam katra dalībvalsts savā teritorijā panāk neto nulles emisiju līmeni.

 

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a No dienas, kad emisijas Savienībā ir sasniegušas neto nulles līmeni, kā noteikts 1. punktā, Savienības un dalībvalstu politika nodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms pārsniedz emisijas Savienībā un katras dalībvalsts teritorijā.

 

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.	2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem un individuāli sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt un panākt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā un dalībvalstīs.

 

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	3. Līdz 2020. gada septembrim, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atzinumus un pamatojoties uz vispusīgu ietekmes novērtējumu Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par vismaz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.	4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus. Proti, Komisija īpaši izvērtē iespējas visu transporta veidu ar Savienību saistīto emisiju apjomu pielāgot 2030. gada mērķrādītājam, lai attiecīgo apjomu ne vēlāk kā līdz 2050. gadam samazinātu līdz neto nulles līmenim, un attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību aktu priekšlikumus. Neskarot 1. punktu, Komisija nodrošina, ka investīcijas, kas jau ieplānotas nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NECP) pirms... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], tiek saglabātas vismaz līdz brīdim, kad piedāvājums atbilst pieprasījumam, bet ne ilgāk kā līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Līdz 2025. gada 30. septembrim Komisija, ņemot vērā 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi un jaunākos zinātniskos atzinumus un pamatojoties uz vispusīgu ietekmes novērtējumu, apsver iespējas noteikt vērienīgu Savienības mērķrādītāju 2040. gadam emisiju samazināšanai salīdzinājumā ar 1990. gadu, un attiecīgā gadījumā sagatavo tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad ir pieņemts 2040. gada klimata mērķrādītājs, Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza ar šā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti, un veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, cita starpā pieņem tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.	1. Līdz 2025. gada 30. septembrim Komisija, attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajiem kritērijiem, pieņem tiesību akta priekšlikumu Savienības līmeņa trajektorijas noteikšanai, lai sasniegtu 2. panta 1. punktā nosprausto mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata un attiecīgā gadījumā un ņemot vērā jaunākos zinātniskos atzinumus, nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai grozītu šo trajektoriju.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Trajektorijas sākumpunkts ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.	2. Trajektorijas sākumpunkts, kas minēts 1. punktā, ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:	3. Ierosinot tiesību akta priekšlikumu, lai noteiktu trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;	a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte, tostarp pielāgošanās izmaksas un bezdarbības vai novēlotas rīcības klimata jomā izmaksas;

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Savienības ekonomikas konkurētspēja;	b) Savienības ekonomikas konkurētspēja un ilgtermiņa ilgtspēja, tostarp jebkāda iespējamā oglekļa emisiju un investīciju pārvirze, izmantojot pārvietošanu un ārpakalpojumus;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) labākās pieejamās tehnoloģijas;	c) aprites cikla analīzes ziņā labākās pieejamās tehnoloģijas, tostarp to pašreizējā izplatība tirgū un iespējamā turpmākā izstrāde un ieviešana;

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;	d) energoefektivitāte un enerģijas un izejmateriālu ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;	f) nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti, vērienīgumu un progresu laika gaitā;

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) investīciju vajadzības un izdevības;	g) investīciju vajadzības un izdevības dažādās ekonomikas nozarēs, izmantojot starpnozaru pieeju un ņemot vērā riskus, kas saistīti ar balasta aktīviem, vienlaikus attiecīgajās nozarēs nodrošinot investīciju paredzamību;

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) konkrētā situācija, klimata rādītāji un dažādu attiecīgo ekonomikas nozaru, tostarp transporta un mobilitātes, iezīmes;

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;	h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga ikvienam visā Savienības teritorijā, nodrošinot vieglu un cenas ziņā pieņemamu piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp mobilitātei;

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) starptautiskās norises un centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;	i) starptautiskās norises un pasaules mēroga centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi, ņemot vērā Savienības starptautisko lomu un atbildību;

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.	1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā un pamatojoties uz atjaunināto ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām1a.
	__________________
	1a COM(2013)0216 final.

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.	2. Dalībvalstis, pamatojoties uz saskaņotiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un ņemot vērā ekonomisko un sociālo dimensiju, sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija apsver iespēju ierosināt tiesisko regulējumu, lai stiprinātu transporta infrastruktūras riska pārvaldību, noturību un pielāgošanās klimata pārmaiņām spēju.

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	a) visu dalībvalstu kopējais un individuālais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	b) visu dalībvalstu kopējais un individuālais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija dara publiski pieejamus secinājumus un tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija visus iecerētos pasākumus vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.	4. Komisija visus iecerētos pasākumus, finansējumu vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

5. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Komisija iesniedz priekšlikumus par to, kā pakāpeniski pārtraukt tiešo un netiešo Savienības un valstu atbalstu fosilajam kurināmajam.

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	b) vai relevantie nacionālie pasākumi un attiecīgā dalībvalstu jauda ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija dara publiski pieejamus secinājumus un tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.	2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopējo un individuālo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā attiecīgā gadījumā sniedz šai dalībvalstij pienācīgi pamatotus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;	a) attiecīgā dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ieteikumu īstenotu, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;	b) attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir veikusi pasākumus ieteikuma īstenošanai. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz pienācīgi argumentētu pamatojumu;

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja dalībvalsts visu laiku nepilda 3. punktā noteiktos pienākumus, Komisija veic attiecīgus pasākumus.

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1999;	a) informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1999 par Enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā, tostarp nacionālie starpposma ziņojumi par šajā regulā minēto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanu;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;	b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) un citu attiecīgo Savienības aģentūru, tostarp transporta jomas, ziņojumi;

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un	c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem, aplēses par bezdarbības vai novēlotas rīcības klimata jomā izmaksām un sociālekonomiskie dati;

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un	d) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, ieskaitot par citu klimata radīto ietekmi, piemēram, to, ko izraisa izmaiņas spalvu mākoņos;

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) starptautiskās norises un centieni pasaules līmenī, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūras kāpuma ierobežošanu, tostarp Parīzes nolīguma 14. pantā minēto jaunāko izsvēršanu;

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	db) ekonomikas un sociālās attīstības mērķu sasniegšanas līmenis, tostarp īstenoto pasākumu ietekme uz valsts ekonomisko un sociālo situāciju;

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	dc) tehnoloģiskās inovācijas un attiecīgajās nozarēs pieejamās labākās  tehnoloģijas;

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	dd) vajadzība pēc regulatīvās konsekvences un stabilitātes, lai saglabātu investīcijām labvēlīgu vidi; un

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.	Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās ekonomiskie un sociālie partneri no visiem attiecīgajiem sektoriem, nozares ieinteresētās personas, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5. punkts

Regula (ES) 2018/1999

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogs	Daudzlīmeņu un starpnozaru dialogs par klimata pārmaiņām

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5. punkts

Regula (ES) 2018/1999

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurā vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus.;	Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido daudzlīmeņu un starpnozaru dialogu par klimata pārmaiņām, kurā vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos klimata rīcībpolitiku scenārijus dažādos sektoros, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos plānus un stratēģijas, kas cita starpā, bet ne tikai attiecas uz enerģētiku, klimatu, mājokļiem, lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un mobilitāti.

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)
Atsauces	COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.3.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 16.4.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Tilly Metz 6.5.2020
Izskatīšana komitejā	23.6.2020
Pieņemšanas datums	14.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 12 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Johan Danielsson, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leila Chaibi, Angel Dzhambazki, Markus Ferber, Carlo Fidanza, Maria Grapini, Roman Haider, Alessandra Moretti

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
GUE/NGL	Leila Chaibi, Kateřina Konečná, Elena Kountoura
NI	Mario Furore
PPE	Magdalena Adamowicz, Benoît Lutgen
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Maria Grapini, Bogusław Liberadzki, Alessandra Moretti, Rovana Plumb, István Ujhelyi
Verts/ALE	Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz

 

12	-
ECR	Angel Dzhambazki, Carlo Fidanza, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
ID	Marco Campomenosi, Roman Haider, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo
NI	Dorien Rookmaker
PPE	Jens Gieseke, Marian-Jean Marinescu,

 

9	0
PPE	Andor Deli, Gheorghe Falcă, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Markus Ferber, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (10.7.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

(COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Caroline Roose

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, ar ko Savienību ir iecerēts pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur vēlākais līdz 2050. gadam ir panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju apjoms un ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu, kā arī aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska un ietekmes faktoriem, kas saistīti ar vidi.

 

Šajā kontekstā ar priekšlikumu par Eiropas Klimata aktu ir iecerēts izveidot satvaru, kas ļauj ES panākt klimatneitralitāti. Atzinuma sagatavotāja Komisijas priekšlikumu vērtē atzinīgi un piedāvā vairākus grozījumus, ar ko regulu par Eiropas Klimata aktu vēlas pilnveidot.

 

Konkrētāk, atzinuma sagatavotāja:

 

– nopietni rēķinās ar ārkārtas situāciju klimata un vides jomā un tāpēc ierosina, ka klimatneitralitāte Savienībai būtu jāpanāk līdz 2040. gadam, proti, termiņā, kas ir par desmit gadiem īsāks nekā Komisijas priekšlikumā noteiktais;

 

– norāda, ka pārkārtošanās process ir īstenojams, ņemot vērā atšķirības un nelīdzsvarotību starp reģioniem, lai tas būtu godīgs un sociāli taisnīgs, un arī teritoriāli iekļaujošs; pārkārtošanās procesam ir jāietver iedzīvotāji, reģioni, pilsētu un lauku rajoni un kopienas, lai līdz 2040. gadam ar jaunu ilgtspējīgas attīstības politiku sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, ilgtspējīgas attīstības mērķus un īstenotu Eiropas zaļo kursu;

 

– uzsver, ka jaunajā Eiropas Klimata aktā būtu skaidri jānorāda termiņš, līdz kuram pakāpeniski ir jāatsakās no fosilā kurināmā un no šāda kurināmā gan tiešas, gan netiešas subsidēšanas, lai ekonomika līdz 2040. gadam kļūtu klimatneitrāla; uzsver, ka pakāpeniski ir jāatsakās no visiem fosilā kurināmā veidiem, lai ierobežotu temperatūras kāpumu, nodrošinot, ka tas nepārsniedz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un tā tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā attiecībā uz temperatūras kāpumu nosprausto ilgtermiņa mērķi;

 

– atzīmē, ka ir svarīgi sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, kas — saskaņā ar Līgumiem — ir vieni no galvenajiem Savienības mērķiem, un piedāvā noteikt jaunu mērķi — līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 65 % salīdzinājumā ar 1990. gadu —, kas ir krietni vērienīgāks par Komisijas priekšlikumā iekļauto;

 

– uzsver, ka gan Savienības, gan valstu līmenī nozīmīga ir integrēta pieeja, ar ko visās jomās spēcīgāk aktivizēt ES politiku, lai Eiropas Savienība līdz 2040. gadam sasniegtu savu klimatneitralitātes mērķi;

 

– uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka dalībvalstīm ir svarīgi noteikt konkrētus samazināšanas mērķrādītājus, ar ko nepārprotami tiek uzlikts pienākums atbalstīt energoefektivitāti, cenas ziņā pieejamu enerģiju un nepārtrauktu energoapgādi;

 

– norāda, ka pielāgošanās ir viens no galvenajiem rīcības elementiem, ilgtermiņā globāli reaģējot uz klimata pārmaiņām, un tāpēc atzīmē, ka ir jāatbalsta vispusīgas valstu pielāgošanās stratēģijas un ka partnerības nolīgumi, kas saistīti ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, ir jāsaskaņo ar vispārējo mērķi — līdz 2040. gadam panākt ES klimatneitralitāti;

 

– uzsver, ka ir jāveicina sinerģijas veidošanās starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un dažādām Savienības programmām — piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” —, lai atbalstītu jaunas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, ar ko varēs aizstāt fosilā kurināmā izmantošanu;

 

– aicina arī turpmāk nodrošināt ilgtspējīgas investīcijas un prasīt ESI fondu līdzekļu atvēlēšanu ilgtspējīgai mobilitātei, ekouzņēmējiem un zaļajai infrastruktūrai;

 

– atzīmē, ka pārkārtošanās procesa norisei gan centrālā, gan reģionālā un vietējā līmenī svarīgs ir partnerības princips, kā arī iedzīvotāju un kopienu līdzdalība; Komisijai būtu jāuzrunā visas sabiedrības grupas, lai tās ar savu rīcību varētu sākt veidot klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību.

 

Pēc grozījumu iesniegšanas un sarunām ar ēnu referentiem atzinuma sagatavotāja ierosināja kompromisa grozījumu paketi, ko atbalstīja vairākums komitejas locekļu. Šajā kompromisa paketē, ko pieņēma Reģionālās attīstības komiteja, ir panāktas šādas vienošanās:

 

­ noteikt mērķi samazināt emisijas līdz nullei vēlākais līdz 2050. gadam gan Savienības, gan valstu līmenī;

 

­ iekļaut visu politikas jomu klimatgatavību, lai dotu iespēju individuāli un līdz ar to kopīgi sasniegt klimatneitritātes mērķi;

 

­ noteikt mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

 

­ likt Komisijai līdz 2020. gada septembrim veikt sociālekonomisko un nozaru ietekmes novērtējumu par 2030. gada mērķi;

 

­ līdz 2021. gada beigām sagatavot Komisijas novērtējumu par to, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gada mērķi, kā arī Savienības tiesību akti par fondiem un instrumentiem;

 

­ pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz trajektoriju, kas vajadzīga, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi;

 

­ izveidot kopīgu Savienības informācijas sistēmu, kas atvieglotu informācijas un paraugprakses apmaiņu;

 

­ uzsvērt nepieciešamību ievērot partnerības principu;

 

­ uzsvērt nozīmi, kāda ir principam “piesārņotājs maksā”;

 

­ uzsvērt nepieciešamību pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un to tiešajām un netiešajām subsīdijām;

 

­ cita starpā ņemt vērā nodarbinātības un sociālos aspektus, demogrāfiskās problēmas, vajadzību saskaņot ESI fondu partnerības nolīgumus ar klimatneitralitātes mērķi, Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi, kā arī nepieciešamību apkarot enerģētisko nabadzību.

 

Šis galīgais atzinums ir intensīvu sarunu un kompromisa rezultāts. Lai gan atzinuma sagatavotāja būtu vēlējusies panākt plašāku pieeju un izvirzīt vērienīgākus mērķus, viņa vēlētos pateikties pārējo politisko grupu ēnu referentiem. Atzinuma sagatavotāja aicina Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju nopietni apsvērt Reģionālās attīstības komitejas grozījumus un ņemt vērā komitejas stingro apņemšanos sasniegt klimatneitralitātes mērķi.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”1 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.	(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”1 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un bioloģisko daudzveidību un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša, nevienu neatstātu novārtā un ietvertu arī iedzīvotājus, reģionus, pilsētu un lauku rajonus un kopienas.
__________________	__________________
1 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.	1 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.	(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust visu dalībvalstu vienprātīgi pieņemtu ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.	(5) Savienības, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, lauksaimniecības un pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, izveidojot līdzsvaru starp attīstības nepieciešamību un ilgtspējas un klimata mērķiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt teritoriju un sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.	(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā ir nepieciešama integrēta pieeja un visu ekonomikas sektoru iesaistīšanās, proporcionālas ilgtermiņa saistības saskaņā ar Savienības budžetu un pielāgošanās nozaru un reģionālajām īpatnībām, lai pāreju padarītu ekonomiski dzīvotspējīgu, taisnīgu un sociāli taisnīgu, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, piemēram, galējiem ziemeļu, salu, pārrobežu un kalnu reģioniem, kā arī tālākajiem reģioniem. Šajā ziņā viens no galvenajiem faktoriem ir princips “piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu, decentralizētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Šajā kontekstā enerģijas tiesiskajam regulējumam būtu jāstimulē vietējā un ekonomiskā ražošana un zaļās enerģijas izmantošana, un būtu jāņem vērā nepieciešamība to saskaņot. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde un fosilā kurināmā un tā tiešo un netiešo subsīdiju pakāpeniska pārtraukšana.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.	(10) Savienībai kā vienai no pasaules līderiem pārejā uz klimatneitralitāti ir pienākums rādīt piemēru, saglabāt augstus ražošanas standartus vides jomā, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp tirdzniecības un investīciju politiku, attīstības politiku un klimata diplomātiju, vienlaikus neapdraudot Savienības ekonomikas attīstību.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.	(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm un to reģioniem vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams, tostarp attiecībā uz visu rīcībpolitiku klimatgatavību un ņemot vērā katras dalībvalsts atšķirīgās izejas pozīcijas enerģētikas pārkārtošanā. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.	(13) Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, veicinot klimata pārmaiņu pielāgošanās programmas visā pasaulē, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.	(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās, attīstības un kohēzijas rīcībpolitikas un tiesību akti, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību saskaņot ESI fondu partnerības nolīgumus ar klimatneitralitātes mērķi. Dalībvalstīm sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, īpašu uzmanību pievēršot vietējām investīcijām un izglītības programmām, lai veicinātu pašpatēriņu, atjaunojamo energoresursu integrāciju un energoefektivitātes uzlabošanu, ņemot vērā katra reģiona apstākļus. Reģionālās un vietējās pielāgošanās stratēģijas un plāni būtu jāatbalsta ar ESI fondiem un jāsaskaņo ar attiecīgo nacionālo stratēģiju.

 

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.	(15) Savienības, valstu un reģionālā līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāņem vērā šādi aspekti: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju; neto nodarbinātības bilance, kas izriet no pasākumiem un darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās, kā arī viņu sociālās iekļaušanas; pielāgošanās vajadzības un iespējas dažādās ekonomikas nozarēs; enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku, to ekonomiskā pieejamība un pašpietiekamība, kā arī nepieciešamību izskaust enerģētisko nabadzību; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas un infrastruktūras attīstību, valsts un reģionālos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; demogrāfiskās problēmas, savienojamība un reģionālā kohēzija; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga, kā arī teritoriāli iekļaujoša, īpašu uzmanību pievēršot lauku un attāliem reģioniem, kas saskaras ar būtiskām sociālām un ekonomiskām problēmām; nepieciešamība investēt inovatīvos ražošanas līdzekļos, rūpniecībā, pētniecībā un izglītībā; nepieciešamība lineāro ekonomiku arvien vairāk pārveidot par aprites ekonomiku; iespējas veicināt vietējo ekonomiku; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC un IPBES konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā, tostarp pakāpeniski pārtraucot tiešas un netiešas subsīdijas fosilajam kurināmajam, neizslēdzot videi nekaitīga ūdeņraža kā pagaidu risinājuma izmantošanu; nepieciešamība izveidot ilgtspējīgu investīciju politiku ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, jo īpaši salu un piekrastes reģioniem, kas ir neaizsargāti pret klimata pārmaiņām; nepieciešamība apturēt mežu izzušanu un degradāciju un veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, ņemot vērā to būtisko nozīmi klimata stabilizēšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī teritoriju un sabiedrības noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā; nepieciešamība dažādos reģionos klimatneitralitāti panākt vietējiem apstākļiem piemērotā ātrumā, ko var noteikt tikai pēc visaptveroša ietekmes novērtējuma, ņemot vērā ietekmi uz reģionālo attīstību, rūpniecību un nodarbinātību; tehnoloģiskās inovācijas un tīras enerģijas attīstība un nepieciešamība pakāpeniski pāriet no izaugsmes paradigmas uz pēcizaugsmes un ilgtspējīgas attīstības paradigmu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.	(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa integrētu pieeju, izmaiņas visās rīcībpolitikās, vērienīgu un pastāvīgu finansējumu un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi. Tikpat svarīgi ir veicināt sinerģijas starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un dažādām Savienības programmām — proti, programmu “Apvārsnis Eiropa” —, lai atbalstītu jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, ar ko varētu aizstāt fosilā kurināmā izmantošanu.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/19991, Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, kurā novērtēta ietekme uz ES, kā arī uz katru individuālo dalībvalsti, un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/19991, Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un jāierosina samērīgs finansējums no Savienības budžeta, lai sasniegtu šo iespējamo jauno 2030. gada mērķrādītāju. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 31. decembrim būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt Komisijai būtu jāņem vērā arī nepieciešamība pēc iespējas ātrāk noteikt 2040. gada mērķi, paredzot ievērojami lielākus emisiju samazinājumus.
_________________	_________________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.	(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri mērīt un novērtēt, darot sabiedrībai pieejamus visus attiecīgos datus un ņemot vērā katras jomas specifiku. Ja dalībvalstu un reģionu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie un reģionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi un jāpiedāvā tehniskais atbalsts, ja tā konstatē, ka Savienības pasākumi ir izraisījuši reģionālās konkurētspējas vai darbvietu zudumu ekonomikas nozarēs vai ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.	(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie un labākie pieejamie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem un visu ierosināto jauno mērķu visaptverošu sociālekonomisko un nozaru ietekmes novērtējumu. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.	(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem, reģioniem, kopienām un uzņēmējiem, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī un ar sociālajiem partneriem, tostarp arodbiedrībām, un būtu jāveicina piedalīšanās un informācijas pieejamība visām personām ar invaliditāti. Tāpēc Komisijai, ievērojot partnerības principu, kā arī dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principus, būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts ar mērķi iesaistīt Savienības iedzīvotājus un ieinteresētās personas Savienības līmeņa klimata politikas izstrādē, izmantojot deliberatīvās demokrātijas procesu. Klimata pakts ir arī instruments paraugprakses apmaiņai, sociālās inovācijas veicināšanai un vietējo vai kopienas iniciatīvu finansiālai atbalstīšanai.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska, iekļaujoša, sociāli taisnīga un pielāgota sociālekonomiskajai realitātei visos reģionos un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu ierosināta trajektorija, kā panākt, ka vēlākais līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________	_________________
1 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	1 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēmai, ar kuru vērtē progresu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un to, cik saskanīgi ir šā mērķa sasniegšanai domātie pasākumi, būtu jābalstās uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības satvaru un jābūt saskanīgai ar to. Konkrētāk, sistēma, kas paredz, ka regulāri jāsniedz ziņojumi un ka Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāsalāgo ar Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, lai dalībvalstis sniegtu informāciju un ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.	(22) Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci un komplementaritāti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēmai, ar kuru vērtē progresu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un to, cik saskanīgi ir šā mērķa sasniegšanai domātie pasākumi, būtu jābalstās uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības satvaru un jābūt saskanīgai ar to. Konkrētāk, sistēma, kas paredz, ka regulāri jāsniedz ziņojumi un ka Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāsalāgo ar Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, lai dalībvalstis sniegtu informāciju un ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,	(23) Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas atbalstītu un pastiprinātu dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Saskaņā ar LES 4. pantā noteikto lojālas sadarbības principu Savienībai un dalībvalstīm ir jāpalīdz cita citai sasniegt šīs regulas mērķus, jāveic visi atbilstīgie pasākumi, kas izriet no šajā regulā izklāstītajiem mērķiem un ieteikumiem, un jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt šīs regulas mērķu sasniegšanu,

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.	Šajā regulā ir noteikts saistošs un dalībvalstu vienprātīgi pieņemts mērķis vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, proti, noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā arī panākt, lai finanšu plūsmas atbilstu pret klimata pārmaiņām noturīgai attīstībai, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.	1. Pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam gan Savienības, gan nacionālajā līmenī neto emisijas samazina līdz nullei.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.	2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības, nacionālā un reģionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, tostarp nodrošina visu politikas jomu klimatgatavību un ņem vērā katras dalībvalsts atšķirīgās izejas pozīcijas, lai atsevišķas dalībvalstis varētu sasniegt 1. punktā noteikto klimata neitralitātes mērķi, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā sociālo, ekonomisko un teritoriālo kontekstu, kā arī to, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu, solidaritāti un lojālu sadarbību dalībvalstu starpā un starp to reģioniem.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	3. Līdz 2020. gada septembrim un pēc sociālekonomiskās un nozaru ietekmes novērtējuma veikšanas Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izvirza jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %, un ierosina samērīgu finansējumu no Savienības budžeta, lai sasniegtu šo iespējamo jauno 2030. gada mērķi. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.	4. Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, un arī Savienības tiesību akti par finansējumu un instrumentiem, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:	3. Ierosinot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Savienības ekonomikas konkurētspēja;	(b) Savienības ekonomikas konkurētspēja un sociālā labklājība;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) pašreizējā un prognozētā ekonomikas lejupslīde, kas apdraud nodarbinātību, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo iekļaušanu;

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) labākās pieejamās tehnoloģijas;	(c) labākās pieejamās tehnoloģijas un plašāka piekļuve tām, kā arī tehnoloģiju attīstība;

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;	(d) energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība, enerģētiskā nabadzība un piegādes drošība, ņemot vērā katras dalībvalsts energoresursu struktūru;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) nepieciešamība pakāpeniski atteikties no visu fosilo kurināmo izmantošanas laikposmā, kas atbilst mērķim ierobežot temperatūras kāpumu, nodrošinot, ka tas nepārsniedz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) pārtikas nekaitīgums, pārtikas pieejamība un piegādes drošība;

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;	(e) taisnīgums, solidaritāte un patiesa sadarbība starp dalībvalstīm un reģioniem un to iekšienē, ņemot vērā Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju;

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) investīciju vajadzības un izdevības;	(g) publiskās un privātās investīciju vajadzības un izdevības, tostarp infrastruktūras attīstības vajadzības;

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;	(h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga un ka tiek novērsta nelīdzsvarotība starp reģioniem;

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.	(j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie un statistiskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC un IPBES ziņojumi un visaptverošs sociālekonomiskais un nozaru ietekmes novērtējums;

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja) apņemšanās uzņemties vadošu lomu pasaulē attiecībā uz klimatneitralitāti;

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(jb) oglekļa pēdas un ūdens pēdas novērtējums tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.	1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, nepieciešamības gadījumā nodrošinot zinātības nodošanu, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.	2. Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver konkrētus samazināšanas mērķus un visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām, progresa un ietekmes novērtējumiem, ņemot vērā reģionālās īpatnības.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	(a) visu dalībvalstu kopējais un individuālais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	(b) visu dalībvalstu kopējais un individuālais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Komisija savā novērtējumā atsaucas uz reģionu un lielpilsētu reģionu panākto progresu pielāgošanās jomā, kā minēts 4. pantā, un atsaucas uz nozaru ceļvežiem, lai veicinātu pārredzamu un sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	(b) cik piemēroti Savienības pasākumi un finansējums ir tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu un 2. punktā minēto pārskatīšanu veic, pamatojoties uz sabiedrībai pieejamu kopēju ES informācijas sistēmu, kurā iekļauta informācija, ko ģenerējuši dažādi dalībnieki, kuri iesaistīti klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un pielāgošanās veicināšanā. Lai nodrošinātu informācijas standartizāciju un viendabīgumu, kopējā ES informācijas sistēma sastāv no datiem, kas ir viegli atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot kopēju ES informācijas sistēmu un nosakot prasības attiecībā uz informāciju un datiem, kas jāiekļauj minētajā sistēmā. Minētā sistēma izmanto digitalizācijas un jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.	3. Ja, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu un 2. punktā minēto pārskatīšanu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, vai ka Savienības pasākumi ir izraisījuši konkurētspējas vai darbvietu zaudēšanu konkrētos reģionos, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	(b) vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, un ārpus dalībvalsts faktoriem, kas ietekmē progresu, tostarp nepārvaramas varas apstākļiem.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Komisija savā novērtējumā atsaucas uz kompetento reģionālo iestāžu un lielpilsētu reģionu veiktajiem pasākumiem saistībā ar 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi un saistībā ar 4. pantā minēto pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai veicinātu pārredzamu un sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.	2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts vai tās reģionu pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, vai ka Savienības pasākumi ir izraisījuši konkurētspējas vai darbvietu zaudēšanu konkrētos reģionos, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Kopējai Savienības informācijas sistēmai, kas minēta 5. panta 2. punktā, ir iedaļa, kurā ietvertas stratēģijas, pasākumi un laba prakse, lai palīdzētu saskaņot dalībvalstu veiktos pasākumus ar Komisijas ieteikumiem.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;	(a) attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti un lojālu sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm un to reģioniem, ja vien tiem nav pienācīgi pamatoti iebildumi pret ieteikuma projektu;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un	(c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem;

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) reģionālā statistika un dati, tostarp dati par lielpilsētu reģioniem, un

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un	(d) labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi un visaptverošs sociālekonomisks un nozaru ietekmes novērtējums, un

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.	(e) jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.	Ievērojot partnerības principu, Komisija sadarbojas ar visām sabiedrības daļām, lai nodrošinātu sinerģijas un stiprinātu informācijas apmaiņu un izpratnes veidošanu ar mērķi izveidot klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu, interaktīvu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, NVO, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība, nodrošinot plašu līdzdalību un labāku informācijas pieejamību visām personām ar invaliditāti, un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 5. punkts

Regula (ES) 2018/1999

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. pants	11. pants
Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogs	Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogs
Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurā vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus.	Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts noteikumiem izveido klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurā reģionālās un vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, arodbiedrības un citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība var aktīvi iesaistīties un apspriest Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādos enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa scenārijus, kā arī sekot līdzi progresam, ja vien dalībvalstī jau nav struktūras, kas kalpo šim mērķim. Šādā dialogā var apspriest integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)
Atsauces	COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.3.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 11.3.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Caroline Roose 1.4.2020
Pieņemšanas datums	6.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 6 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Mathilde Androuët, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Erik Bergkvist, Stéphane Bijoux, Franc Bogovič, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Francesca Donato, Raffaele Fitto, Chiara Gemma, Cristian Ghinea, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Ondřej Knotek, Constanze Krehl, Elżbieta Kruk, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Nora Mebarek, Martina Michels, Niklas Nienaß, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, André Rougé, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Monika Vana
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vlad-Marius Botoş, Izabela-Helena Kloc, Stefania Zambelli

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31	+
GUE/NGL	Martina Michels, Younous Omarjee
NI	Rosa D'Amato, Chiara Gemma
PPE	Pascal Arimont, Tom Berendsen, Franc Bogovič, Christian Doleschal, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Andrey Novakov
RENEW	Stéphane Bijoux, Vlad-Marius Botoş, Cristian Ghinea, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret
S&D	Adrian-Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Nora Mebarek, Tsvetelina Penkova
VERTS/ALE	François Alfonsi, Niklas Nienaß, Caroline Roose, Monika Vana

 

6	-
ECR	Raffaele Fitto, Izabela-Helena Kloc, Elżbieta Kruk
ID	Francesca Donato, Alessandro Panza, Stefania Zambelli

 

5	0
ID	Mathilde Androuët, André Rougé
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Tamás Deutsch
RENEW	Ondrej Knotek

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (8.9.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

(COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Asger Christensen

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Klimata akts ir ES zaļā kursa galvenais tiesību akts. Sasniedzot klimatneitralitātes mērķi, tam būtu arī jāveicina izaugsme un nodarbinātība visā ES. Tajā pašā laikā pārejai uz klimatneitralitāti ir jābūt taisnīgai un iekļaujošai.

Lauksaimniecības nozarei ir stratēģiska nozīme ES un pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, taču tā ir arī nozare, kas ir visvairāk pakļauta klimata pārmaiņu sekām. Tāpēc ar ES Klimata aktam būtu jāizveido satvars attiecīgajām ES iestādēm un dalībvalstīm, lai veicinātu pielāgošanos, noturību un zemu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju attīstību tādā veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu, ievērojot Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Minētajā pantā ir uzsvērta nepieciešamība pēc holistiskas pieejas klimatrīcības un pārtikas ražošanas jomā, pievēršoties pielāgošanās, noturības un seku mazināšanas jautājumiem.

Par svarīgiem virzītājspēkiem jāuzskata arī lauksaimniecība un mežsaimniecība — vienīgās divas nozares, kas darbojas gan kā oglekļa emitētāji, gan kā oglekļa piesaistītāji. Šajās nozarēs ir vajadzīga būtiska pētniecība un izstrāde, lai pilnībā izmantotu tehnoloģisko inovāciju potenciālu. Ir vajadzīga plaša pētniecība un izstrāde gan augkopībā, gan lopkopībā, tostarp par augu selekciju jaunām un noturīgākām kultūrām un zālaugiem, kas piesaista vairāk oglekļa, kā arī par biogāzi un biomasas valorizāciju. Būtu jāuzlabo SEG mērīšanas procedūras.

Ļoti svarīga nozīme ir piesaistei vai negatīvām emisijām. Pašlaik oglekļa tirgos pret piesaisti un emisiju samazinājumiem izturas vienādi. Tomēr par tonnu oglekļa, kas tiek piesaistīta no atmosfēras, būtu jānosaka atšķirīga cena nekā par tonnu oglekļa, kas netiek emitēta atmosfērā. Lai stimulētu piesaistījumu attīstību, Komisijai būtu jāizpēta iespēja atsevišķi tirgot piesaistījumus vai negatīvas emisijas ES un pasaules oglekļa tirgos. Šāda negatīvu emisiju tirdzniecība varētu radīt ievērojamu finansējumu klimata jomā.

Ir arī jāveicina klimata ziņā efektīva ražošana ES, tostarp lauksaimniecībā, un jānodrošina tās pamanāmība. Trešo pušu sertifikācija ir pragmatiska pieeja sarežģītam jautājumam, un tās mērķis būtu atzīt dalībnieku, tostarp lauksaimnieku un kooperatīvu, papildu centienus samazināt CO2 emisijas ilgtspējīgā pārtikas ražošanā. Tas arī nodrošinātu, ka visas dalībvalstis izmanto vienus un tos pašus standartus.

Tiek ierosināti vairāki grozījumi, kuru mērķis ir uzlabot regulu. Šo grozījumu mērķis jo īpaši ir:

• nodrošināt, ka klimatneitralitātes mērķis tiek noteikts Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij atsevišķi, lai ES kopumā izvirzītu vērienīgākus mērķus;

• noteikt “politikas saskaņotības principu” visām iniciatīvām, kas paredzētas zaļajā kursā; saskaņā ar šo principu regulā paredzētie apsvērumi attiecībā uz klimatneitralitātes trajektorijas noteikšanu būtu jāpiemēro visām zaļā kursa iniciatīvām;

• paredzēt tādus pašus apsvērumus, kas jāņem vērā, veicot nepieciešamos pasākumus Savienības un valstu līmenī, tostarp nosakot emisiju samazinājumu un piesaistījumu sadalījumu starp ETS un ETS neaptvertajiem politikas instrumentiem;

• ņemot vērā Covid-19 krīzi, noteikt Komisijai pienākumu klimatneitralitātes trajektorijas noteikšanā ņemt vērā nodrošinātību ar pārtiku un tās pieejamību cenas ziņā;

• nodrošināt, ka Savienība un dalībvalstis veicina lauksaimnieku pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei un stiprina klimatnoturību un zemu SEG emisiju attīstību, vienlaikus neapdraudot pārtikas ražošanu;

• paredzēt, ka Komisija pēc tam, kad ir izvērtējusi vajadzību noteikt saistošu starpposma mērķi 2040. gadam, iesniedz tiesību akta priekšlikumu, kurā noteiktas līdz 2040. gadam sasniedzamās vērtības, kā arī visi citi nepieciešamie pasākumi;

• nodrošināt trešo pušu sertifikāciju, lai ES noteiktu kopēju standartu attiecībā uz klimata ziņā efektīvu ražošanu. Kopīgu standartu noteikšana ir arī veids, kā atalgot lauksaimniekus un kooperatīvus, kas spēj saražot vairāk ar mazākiem resursiem, tādējādi ierobežojot produkcijas ietekmi uz klimatu;

• paredzēt prasību rast alternatīvas fosilajai ekonomikai. Biobāzēta aprites ekonomika nodrošina atjaunojamos materiālus, kas var aizstāt fosilos izejmateriālus;

referents ir arī iesniedzis grozījumu, kurā prasa Komisijai noteikt trajektoriju klimatneitralitātes panākšanai, izmantojot šim nolūkam tiesību akta priekšlikumu, nevis deleģēto aktu. Šāds deleģētais akts attiektos uz būtiskiem regulas elementiem, kuri paši par sevi nevar būt deleģēto aktu pilnvarojuma priekšmets.

Turklāt referents uzskata, ka ir svarīgi izvēlēties pārdomātas uzņēmējdarbības idejas un sadarbībā ar topošajiem uzņēmējiem izstrādāt ceļvežus, cenšoties nostiprināties jaunajos tirgos. Reģionālā līmenī būtu jāizveido jaunuzņēmumu atbalsta tīkls, izmantojot pielāgotus mācību kursus un konsultāciju pakalpojumus.

Visbeidzot, ņemot vērā laika ierobežojumus, referentam nav bijusi iespēja šā atzinuma izstrādē iesaistīt citas politiskās grupas vai ieinteresētās personas. Visi komentāri būs ļoti gaidīti un tiks ņemti vērā, izstrādājot kompromisa grozījumus.

 

 

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.	(1) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas Klimata akts ir Eiropas zaļā kursa galvenais tiesību akts. Tādējādi tam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība visā Savienībā, vienlaikus sasniedzot klimatneitralitātes mērķi. Jaunās izaugsmes stratēģijas mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā, īpašu uzmanību pievēršot lauku, attāliem un pilsētu rajoniem.
__________________	__________________
19 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.	19 Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis22.	(2) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālajā novērtējuma ziņojumā21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), ir uzsvērts, ka dabas ilgtspējīga izmantošana būs izšķiroša, lai pielāgotos un mazinātu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā, un ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība, turklāt klimata pārmaiņas ir trešais nozīmīgākais biodaudzveidības un ekosistēmu zuduma cēlonis22.
_________________	_________________
20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].	20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.	21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.
22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).	22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.	(3) Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, saglabāt un radīt darbvietas, kāpināt izaugsmi un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī nodrošināt taisnīgu un izmaksefektīvu pāreju uz to, ka temperatūras kāpums tiek iegrožots, kā to paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23 un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25.	(4) Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23 un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24, veicināt klimatnoturību un zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību, tostarp ar pielāgošanās un ietekmes mazināšanas pasākumu palīdzību lauksaimniecībā, turklāt tādā veidā, kas stiprina izturētspēju, ES pārtikas ražošanu un pārtikas nodrošinājumu, kā arī finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25.
__________________	__________________
23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.	23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.	24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.	25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.	(5) Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, Savienības lauksaimniecību un pārtikas sistēmas, lauku apvidus, mežsaimniecību, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā. Ar pareizu finansiālu un tehnoloģisku atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares ir neatņemama daļa no risinājuma Savienības mērķu sasniegšanai, tostarp izmantojot to spēju absorbēt CO2.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.	(6) Klimatneitralitātes un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem, īpašu uzmanību pievēršot fosilā kurināmā emisiju samazināšanai. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, plašāka piekļuve tehnoloģiskai inovācijai, pētniecība un izstrāde. Par svarīgiem virzītājspēkiem jāuzskata arī lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas ir vienīgās nozares, kuras darbojas gan kā oglekļa emitētāji, gan kā oglekļa piesaistītāji. Šajās nozarēs ir vajadzīga būtiska pētniecība un izstrāde, lai pilnībā izmantotu esošo risinājumu un visdažādāko inovāciju potenciālu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai fosilos materiālus aizstātu ar atjaunojamiem un biobāzētiem materiāliem, kas iegūti mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, kā arī ar materiāliem ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Komisijai būtu jāiesniedz dabīgo un citu oglekļa piesaistītājsistēmu definīcija.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Komisijai būtu jāsniedz dabīgo un citu oglekļa piesaistītājsistēmu definīcija.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Tāpat Komisija savā 2018. gada 28. novembra paziņojumā “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” iepazīstināja ar savu redzējumu, kā Savienībā sociāli taisnīgas un izmaksefektīvas pārkārtošanās ceļā līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas sasniedz nulli.	(8) Tāpat Komisija savā 2018. gada 28. novembra paziņojumā “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” iepazīstināja ar savu redzējumu, kā Savienībā sociāli taisnīgas un izmaksefektīvas pārkārtošanās ceļā līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas sasniedz nulli. Šajā kontekstā, ja līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits palielināsies par 30 %, lauksaimniecības nozarei būs izšķiroša nozīme, nodrošinot pietiekami daudz pārtikas, lai izvairītos no iespējamas krīzes.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.	(10) Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies to sasniegt taisnīgā, sociāli taisnīgā un iekļaujošā veidā, kā arī ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām, kā arī izmantot ārējo rīcību klimata jomā, lai atbalstītu globālā klimata finansējuma mobilizāciju visās nozarēs, jo īpaši saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos lauksaimniecības jomā jaunattīstības valstīs, kuras cieš no piekļuves trūkuma šādam klimata finansējumam32a.Lai izvairītos no importēta piesārņojuma fenomena un paaugstinātu tirdzniecības partneru ražošanas standartus, Savienība pielāgo tās tirdzniecības politiku, pieturoties pie saviem principiem daudzpusējos forumos un nodrošinot tiem taustāmu ietekmi uz divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, kur piekļuvei Savienības tirgum vienmēr ir jābūt atkarīgai no nosacījuma paaugstināt ražošanas standartus visās nozarēs, jo īpaši lauksaimniecībā.
	__________________
	32a http://www.fao.org/3/CA2698EN/ca2698en.pdf

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.	(11) Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam kolektīvi panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Pēc tam, sākot no 2020. gada pirmā ceturkšņa, Eiropu skāra Covid-19 pandēmija, kas radīja smagas sociālekonomiskās sekas un neskaidrību attiecībā uz atveseļošanos. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
_________________	_________________
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).	33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).	34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.	35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.	(12) Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, izmantojot dabiskus un tehnoloģiskus risinājumus un pakāpeniski pārtraucot fosilo resursu izmantošanu. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un ar Savienības kolektīvo pasākumu atbalstu klimatneitralitāte būtu jāpanāk arī katrai dalībvalstij atsevišķi. Dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams, tostarp izpētot iespēju oglekļa tirgos atsevišķi tirgot un noteikt cenu negatīvu emisiju kredītiem. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem. Īpaši svarīgi ir atrast veidus, kā izmērīt un atrast precīzus rādītājus oglekļa piesaistei augsnē, kas ir otrā lielākā (kaut arī pagaidu) oglekļa rezerve pēc okeāniem. Lai novērtētu progresu un klimata pārmaiņu lēmumu jūtamo ietekmi uz vidi, Komisijai būtu jācenšas izmantot resursus un instrumentus siltumnīcefekta gāzu emisiju operatīvai uzraudzībai, tostarp Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

12. a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Savienībai būtu pastāvīgi jānodrošina pienācīgi budžeta līdzekļi — gan tūlīt, gan ilgtermiņā izmantojot īpašas nozaru programmas kompensācijas maksājumiem un finansiālai atlīdzībai par sabiedriskā labuma nodrošināšanu, piemēram, oglekļa piesaisti, ko veic lauksaimnieki.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.	(14) Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 2. un 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti, ņemot vērā sensitīvas nozares, piemēram, lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas tieši cieš no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību un ražošanu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, kas atspoguļo apstākļus to teritorijā. Lauksaimniecības jomā pielāgošanās, noturība un oglekļa uztveršana biomasā un augsnē ir atkarīga arī no ūdens pieejamības un uzglabāšanas politikas.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.	(15) Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību un veselību; izmaksas, ko rada neatgriezeniskas pārmaiņas ekosistēmās klimata pārmaiņu dēļ; sabiedrības pārticība un ekonomikas, tostarp lauksaimniecības, konkurētspēja; izmaksas, kas videi, sabiedrībai un ekonomikai rodas bezdarbības vai novēlotas darbības klimata jomā rezultātā; enerģijas un resursu efektivitātes maksimāla palielināšana; ES enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; pāreja uz aprites bioekonomiku un atjaunojamiem produktiem; ražošanas sistēmu pielāgošanu Savienībā, tostarp lauksaimniecības nozarē; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus, jo īpaši Natura 2000 aizsargājamo teritoriju un meža teritoriju daļu, un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga, kā arī teritoriāli iekļaujoša un vienlīdzīga starp lauku un pilsētu teritorijām un kopienām; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Mežiem ir būtiska loma pārejā uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīgai un dabai tuvai mežu apsaimniekošanai ir izšķiroša nozīme, lai nepārtraukti absorbētu siltumnīcefekta gāzes no atmosfēras, un tā arī ļauj nodrošināt atjaunojamas un klimatam nekaitīgas izejvielas koksnes produktiem, kas uzglabā oglekli un var aizstāt fosilos materiālus un kurināmo. Mežu “trīskāršā loma” (piesaistīšana, uzglabāšana un aizstāšana) palīdz samazināt oglekļa emisijas atmosfērā, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.	(16) Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus, turklāt visām ES politikas jomām būtu arī jāveicina Eiropas dabas kapitāla saglabāšana un atjaunošana. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi. Ņemot to vērā, Komisijai būtu jāpārskata tiesību akti par materiāliem un produktiem, lai veicinātu tādu atjaunojamu un zemas SEG emisijas materiālu izmantošanu, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un darbojas kā oglekļa piesaistītāji vai daļēji aizstāj fosilos materiālus. Savienības politikai jābūt veidotai tā, lai minimizētu emisiju pārvirzes risku visās nozarēs.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C prasīts līdz 2050. gadam panākt neto nulles CO2 emisijas un vēlāk šajā gadsimtā — neto nulles līmeni emisijām, kas nav CO2, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz aptuveni 1,5 °C. Savienība ir vērienīgāka, prasot līdz gadsimta vidum panākt, lai visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp īslaicīgi pastāvošu gāzu emisijas, sasniegtu neto nulles līmeni.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Klimatam draudzīgiem izdevumiem, ko piemēro visā DFS un Eiropas atveseļošanas fondā, citu nozaru starpā būtu jāatbalsta arī zemes izmantošanas nozare, veicinot videi nekaitīgu un klimatam nekaitīgu aktīvu zemes apsaimniekošanu, palīdzot sasniegt mērķi par 3 miljardiem koku, kas iestādīti lauksaimniecības un pilsētu teritorijās, kā arī palīdzot īstenot Savienības atjaunošanas un stingras aizsardzības mērķus.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Pāreja uz neitralitāti nevar izslēgt lauksaimniecības nozari, kas ir vienīgā ražošanas nozare, kurā var uzglabāt oglekļa dioksīdu. Ilgtermiņa uzglabāšanu jo īpaši garantē mežsaimniecība, ilglaicīgas ganības un daudzgadīgas kultūras kopumā.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16d) IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir atzīts, ka dažādu siltumnīcefekta gāzu aprites cikli ir atšķirīgi un dažas gāzes atmosfērā paliek ilgāk nekā citas. Biogēnajam metānam, ko ražo lauksaimniecības dzīvnieki, ir īsāks dzīves cikls nekā CO2, un tas būtu jāatzīst ES klimata mērķos. Cenšoties panākt klimatneitralitāti, būtu steidzami jāsamazina CO2 emisijas atmosfērā.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

16.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16e) Zinātnes aprindās notiek diskusijas par kopējo globālās sasilšanas potenciāla rādītāju, jo īpaši attiecībā uz īslaicīgām gāzēm, piemēram, biogēno metānu. Ir vajadzīga turpmāka analīze par CO2 ekvivalences ietekmi, un ir lietderīgi izstrādāt stabilu un uz pierādījumiem balstītu stratēģiju, lai samazinātu īslaicīgo gāzu emisijas.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199936, Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(17) Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un ES dabas kapitāla saglabāšanā un atjaunošanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199936, Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
_________________	_________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Pamatojums

Ir svarīgi pieminēt transversālo mērķi saglabāt un atjaunot dabas kapitālu, jo pastāv klimatam un videi abpusēji izdevīgi risinājumi un pastāv nepareizi risinājumi, kas saasina vides un bioloģiskās daudzveidības krīzi. Klimata aktam būtu jāveicina abpusēji izdevīgie risinājumi.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.	(18) Ievērojot subsidiaritātes principu un lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja kādi Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka Savienības pasākumu dēļ ir mazinājusies konkurētspēja un zaudētas darbvietas atsevišķās ekonomikas nozarēs un dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.	(19) Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām un novērtējumus no trešo pušu klimata efektivitātes sertifikācijas shēmām, tostarp shēmām, kas aptver klimatefektīvu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, Savienībā un dalībvalstīs atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Visām klimata sertifikācijas shēmām attiecībā uz pārtiku/lauksaimniecību jābūt balstītām uz plašu un zinātniski recenzētu informāciju, un tās jānovērtē un jāapstiprina Komisijai. Visi ES līdzekļi, kas izlietoti shēmu izveidei vai finansēšanai, ir jāpakļauj publiskai kontrolei, ko veic attiecīgās ES struktūras. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu. Komisija izvērtē iespējas izstrādāt tiesisko regulējumu oglekļa piesaistītāju sertifikācijai saskaņā ar aprites ekonomikas rīcības plānu un stratēģiju “no lauka līdz galdam”. Ekosistēmu atjaunošana un oglekļa piesaistījumu tirgus izveide siltumnīcefekta gāzu piesaistei uz sauszemes palīdzētu atjaunot, saglabāt un pārvaldīt dabiskos piesaistītājus un veicinātu bioloģisko daudzveidību. ES oglekļa lauksaimniecības iniciatīvas izstrāde piemērotos apstākļos varētu kalpot oglekļa dioksīda piesaistei.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.	(20) Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, vietējā, reģionālā un valsts līmenī būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā ciešā sadarbībā ar vietējām pārvaldes iestādēm. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas pilnībā pārredzamā veidā varētu un spētu pielikt roku sociāli taisnīgas, dzimumu ziņā līdzsvarotas, klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(21) Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, lauksaimniekiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, Komisijai pēc detalizēta ietekmes novērtējuma jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei regulas priekšlikums, kurā būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle.
__________________	__________________
37 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	37 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21а) Lauksaimniecības produktu un pārtikas imports no trešām valstīm pēdējos gados ir pastāvīgi palielinājies. Šī tendence nosaka, ka ir jānovērtē, uz kuriem no trešām valstīm importētiem produktiem attiecas prasības, kas ir salīdzināmas ar Eiropas lauksaimniekiem piemērojamām prasībām un kuru izcelsme izriet no ES politikas mērķiem klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas jomā. Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz ziņojums un paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par šo tematu.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.	Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā un attiecīgi katrā dalībvalstī panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.	1. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam un turpmāk neto emisijas samazina līdz nullei. Katra dalībvalsts panāk klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, tostarp īstenojot Savienības kolektīvās darbības.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.	2. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem un valstīm atsevišķi sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā nepieciešamību pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas un to, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu, konkurētspēju, solidaritāti un taisnīgu pāreju dalībvalstu starpā, kā arī 3. panta 3. punktā izklāstītos trajektorijas apsvērumus.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	3. Līdz 2021. gada jūnijam Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un iesniedz tiesību akta priekšlikumu, izvirzot jaunu 2030. gada mērķrādītāju — emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 55%, kā arī ierosina samērīgu finansējumu no ES budžeta, lai sasniegtu jauno mērķi. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos priekšlikumos iekļauj ierosināto izmaiņu ietekmes novērtējumu.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.	4. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija, ņemot vērā 3. panta 3. punktā izklāstītos trajektorijas apsvērumus un ņemot vērā 4. panta 2.a punktu, novērtē, kā būtu jāgroza Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, tostarp nosakot atjaunojamo resursu izmantošanas mērķrādītājus, lai varētu panākt emisiju samazinājumu par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un apdomā, vai veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.

Pamatojums

Trajektorijas apsvērumi, kas izklāstīti 3. panta 3. punktā un 4. panta 2.a punktā, ir jāņem vērā, veicot nepieciešamos pasākumus Savienības un valstu līmenī, tostarp nosakot emisiju samazinājumu un piesaistījumu sadalījumu starp ETS un ETS neaptvertajiem politikas instrumentiem. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija pievērstu uzmanību fosilo resursu izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai un atjaunojamo resursu izmantošanas pakāpeniskai uzsākšanai.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja Komisija uzskata, ka, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ir lietderīgi noteikt starpposma emisiju samazināšanas mērķi 2040. gadam, tā līdz 2028. gada 30. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgu tiesību akta priekšlikumu, kurā pēc detalizēta ietekmes novērtējuma nosaka attiecīgās sasniedzamās vērtības, kā arī visus citus nepieciešamos pasākumus. Ietekmes novērtējumā ņem vērā 3. panta 3. punktā minētos kritērijus.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Komisija, nekavējoties un pastāvīgi novēršot likumdošanas šķēršļus, nodrošina piekļuvi labākajām pieejamajām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem, kas veicina emisiju samazināšanu.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

2. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Ja Komisija uzskata par lietderīgu 2040. gadam un 2050. gadam noteikt mērķrādītājus oglekļa piesaistei, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, tā līdz 2028. gada 30. septembrim, iepriekš veicot detalizētu ietekmes novērtējumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus. Ietekmes novērtējumā ņem vērā 3. panta 3. punktā minētos kritērijus.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.	1. Komisija attiecīgā gadījumā un pēc detalizēta ietekmes novērtējuma iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, kurā nosaka Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:	3. Ierosinot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;	(a) izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte, ņemot vērā neatgriezeniskās pārmaiņas klimata sistēmā un ekosistēmās, kā arī ekonomiskās, sociālās un vides izmaksas, ko rada bezdarbība un novēlota rīcība klimata jomā;

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) priekšrocības, ko sniedz aktīva un ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un apmežošana;

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt izejvielu ilgtspējīgu piegādi no aktīvi un ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Komisijas priekšlikumā izceltās vajadzības pēc investīcijām, konkurētspējas un vides efektivitātes ir patiesi svarīgas, un tās būtu jāpiemēro arī no aprites bioekonomikas viedokļa. ES ir jāpalīdz samazināt fosilā kurināmā emisijas dalībvalstīs, kas atpaliek, un ir jāveicina apmežošana un ilgtspējīga un aktīva mežsaimniecība tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav palielinājušas savus mežu resursus.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ab) starptautiskās norises un centieni, kas veikti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos galīgos mērķus;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Savienības ekonomikas konkurētspēja;	(b) Savienības ekonomikas konkurētspēja, izaugsme un nodarbinātība, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un MVU, ražošanas sistēmu pielāgošanai un lauku saimniecību rentabilitātei;

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) labākās pieejamās tehnoloģijas;	(c) labākās pieejamās un piemērojamās tehnoloģijas;

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;	(d) energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība, kā arī fosilās ekonomikas alternatīvas — ilgtspējīgas bioekonomikas, kas ir aprites ekonomikas centrā, veicināšana, lai panāktu aizstāšanas ietekmi;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) agroekoloģijas principi, piemēram, agroekosistēmu bioloģiskā daudzveidība un to specializācijas ierobežošana, kā arī ūdens, slāpekļa, fosfora un oglekļa ciklu optimizācija;

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) pārtikas ražošana, nodrošinātība ar pārtiku un kvalitatīva uztura pieejamība cenas ziņā;

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) tehnoloģiskā neitralitāte un dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru;

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) klimatefektīvas lauksaimniecības sistēmas;

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;	(f) nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā, ņemot vērā arī Savienības un dalībvalstu apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un to pavērst pretējā virzienā, kā arī stimulēt un atbalstīt lauksaimniekus pārņemt tādu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi kā precīzā lauksaimniecība, agroekoloģija, klimata ziņā gudra lauksaimniecība, oglekļa lauksaimniecība un agromežsaimniecība, lai palielinātu izturētspēju un nodrošinātu ilgtermiņa ražīgumu;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) iespējamas oglekļa emisiju pārvirzes nepieļaušana;

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) investīciju vajadzības un izdevības;	(g) investīciju vajadzības un izdevības, tostarp no Savienības politikas instrumentiem pieejamā budžeta atbalsta līmenis;

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) vajadzība nodrošināt vides sabiedrisko labumu tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī vides aizsardzība un uzlabošana, tostarp lauksaimniecība, zemes izmantošana un mežsaimniecība;

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;	(h) nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga, jo īpaši lauku un attālos reģionos, lai nodrošinātu pilsētu un lauku apvidu teritoriālo kohēziju;

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ha) Savienības un dalībvalstu apņemšanās apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un to pavērst pretējā virzienā, kā arī samazināt tiešu spiedienu uz bioloģisko daudzveidību;

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.	(j) labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi un visaptverošs sociālekonomiskais un nozaru ietekmes novērtējums;

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ja) ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana, Savienības un pasaules nodrošinātība ar pārtiku, pielāgojoties klimata pārmaiņām, veicinot klimatnoturību un zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību, vienlaikus uzturot pārtikas ražošanu;

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(jb) tehnoloģiskā neitralitāte un dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – jc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(jc) dalībvalstu atšķirīgie apstākļi.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.	1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, un tās nodrošina pietiekamu pārtikas pašražošanu Savienībā, vienlaikus saglabājot augstus pārtikas nodrošinājuma standartus

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.	2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus un ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus, kas balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem, vienlaikus uzturot nodrošinātību ar pārtiku un nodrošinot, ka Savienības tirdzniecības stratēģija attiecībā uz importu no trešām valstīm ir saskaņota ar Savienības mērķiem klimata jomā.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis atzīst lauksaimniecības stratēģisko nozīmi Savienības un pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, nozares kritisko pakļautību klimata pārmaiņu ietekmei un tās potenciālu veicināt rīcību klimata politikas jomā. Savienība un dalībvalstis veicina lauksaimnieku pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei un sekmē klimatnoturību un zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību, neapdraudot pārtikas ražošanu.

Pamatojums

Lauksaimniecība ir nozare, kas visvairāk pakļauta klimata pārmaiņu ietekmei, un nozare, kas ir stratēģiski svarīga ES un pasaules nodrošinātībai ar pārtiku un ko apdraud klimata pārmaiņu ietekme. Tāpēc ES klimata tiesību aktos ir jāatzīst lauksaimniecības stratēģiskā nozīme un jāizveido satvars attiecīgajām ES iestādēm un dalībvalstīm, lai veicinātu pielāgošanos, noturību un zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību tādā veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu, ievērojot Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Savienības iestādes izpēta iespējas ieviest oglekļa kreditēšanas shēmas, tostarp sertificēt siltumnīcefekta gāzu piesaisti, izmantojot oglekļa piesaisti zemes izmantošanā, augsnē un biomasā, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, izveidojot atsevišķu oglekļa piesaistes tirgu siltumnīcefekta gāzu piesaistei uz zemes. Šī sistēma balstās uz plašu un zinātniski recenzētu informāciju, un to novērtē un apstiprina Komisija, vienlaikus nodrošinot, ka klimata politikas pasākumiem nav negatīvas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību, vidi vai sabiedrību un sabiedrības veselību un ka tie atbilst visiem atbilstīgajiem un samērīgajiem ekonomikas politikas instrumentiem ilgtspējības jomā. Šajā sakarā attiecīgās Savienības iestādes līdz 2021. gada 30. jūnijam iesniedz novērtējuma ziņojumu.

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Lai īstenotu 3. pantā minēto trajektoriju, Savienības iestādes pielāgošanās stratēģijās un plānos izmanto visus pieejamos ekonomikas politikas instrumentus, ja tie ir piemēroti un samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem. Minētās iniciatīvas jo īpaši var ietvert PTO prasībām atbilstošu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un paaugstinātu importa ražošanas standartus.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.d Komisija izstrādā rādītāju kopumu, lai novērtētu sabiedrības, vides un ekonomikas noturību pret klimata pārmaiņām. Eiropas Vides aģentūra palīdz Komisijai izstrādāt šos rādītājus saskaņā ar savu gada darba plānu.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.e Lauksaimniecības konsultāciju dienestiem tiek darīts pieejams finansējums, lai sniegtu informāciju un apmainītos ar paraugpraksi ar lauksaimniekiem, palīdzot viņiem pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām problēmām, piemēram, sausumam un plūdiem.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.f punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.f Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis atzīst ilgtspējīgas un aktīvas mežu apsaimniekošanas nozīmi izejvielu ilgtspējīgas piegādes nodrošināšanā pārejā uz aprites bioekonomiku.

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	(a) visu dalībvalstu kopējais un valstu atsevišķais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.	(b) visu dalībvalstu kopējais un valstu atsevišķais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu, kā arī dara tos publiski pieejamus.

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) cik saskanīgi Savienības pasākumi ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	(a) cik saskanīgi Savienības pasākumi un politika, kā arī visas Eiropas zaļajā kursā izklāstītās iniciatīvas ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, un apsvērumiem, kas reglamentē šīs trajektorijas noteikšanu, kā minēts 3. panta 3. punktā;

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) Savienības tirdzniecības politikas atbilstība šajā regulā noteiktajam vides mērķim;

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.	3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē:	Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, ievērojot subsidiaritātes principu, novērtē:

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;	(a) vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem un Bioenerģijas ilgtspējas ziņojumu, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 un KLP stratēģiskajiem plāniem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. pantā nospraustā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un 2030. gada uzlabotu dabīgo piesaistītājsistēmu un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.	Komisija šo novērtējumu un tā secinājumus publicē un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.	2. Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo un valstu progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā sniedz šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko visās oficiālajās ES valodās.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;	(b) attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā un kādus pasākumus tā ir pieņēmusi; Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;	(b) Eiropas Vides aģentūras (EVA) un citu ES struktūru ziņojumi;

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un	(c) Eiropas statistika un dati, tostarp dati par saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu ietekmi uz ekonomiku, teritoriju un nodarbinātību, un dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem, un aplēses par bezdarbības vai novēlotas rīcības izmaksām, tostarp dati par nodarbinātības pieaugumu un zaudējumu, un

Pamatojums

Komisija būtu jāinformē par datiem, kas atspoguļo visus trīs ilgtspējības pīlārus, t. i., vides, sociālo un ekonomisko pīlāru. Pāreja nozīmēs arī vairāk jaunu darbvietu dažās citās ekonomikas jomās; tas attiecas arī uz pārtiku un lauksaimniecību.

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.	(e) jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām un trešo personu sertifikācijas shēmām attiecībā uz klimatefektivitāti, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par pasākumiem klimata ziņā efektīvas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas atbalstam, izmantojot trešo pušu sertifikācijas shēmas. Minētais ziņojums kalpo arī par pamatu Komisijas novērtējumam, kas minēts 5. un 6. pantā.

Pamatojums

Trešo pušu sertifikācija būs veids, kā ES noteikt kopēju standartu attiecībā uz klimata ziņā efektīvu ražošanu. Nosakot kopējus standartus, tiks atalgoti lauksaimnieki un kooperatīvi, kas spēj ražot vairāk ar mazākiem resursiem, tādējādi ierobežojot vienas produkcijas vienības ietekmi uz klimatu. Tomēr ir jāatzīst, ka nav iespējams pilnībā novērst siltumnīcefekta gāzu emisiju no lauksaimniecības nozares.

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.	Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Komisija ņem vērā Savienības uzņēmēju, ražotāju, darba ņēmēju, patērētāju un tos pārstāvošo organizāciju un kooperatīvu, kā arī nevalstisko organizāciju viedokļus un ierosinājumus un palīdz tiem pārejas procesā. Komisija pārredzamības garā publicē šīs mijiedarbības reģistru. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)
Atsauces	COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.3.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 11.3.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Asger Christensen 4.5.2020
Pieņemšanas datums	7.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 8 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Cristian Ghinea, Dino Giarrusso, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Chris MacManus, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Manuel Bompard, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz, Christine Schneider, Marc Tarabella, Thomas Waitz

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35	+
EPP	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Christine Schneider, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez
S&D	Clara Aguilera, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Paolo De Castro, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Marc Tarabella
RENEW	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Cristian Ghinea, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Ulrike Müller
GREENS/EFA	Anna Deparnay-Grunenberg, Martin Häusling, Tilly Metz, Bronis Ropė, Thomas Waitz

 

8	-
ID	Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Bert-Jan Ruissen, Veronika Vrecionová
EUL/NGL	Manuel Bompard, Luke Ming Flanagan

 

5	0
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Ivan David
EUL/NGL	Chris MacManus
NI	Dino Giarrusso

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)
Atsauces	COM(2020)0080 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	4.3.2020
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.3.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 11.3.2020	EMPL 11.3.2020	ITRE 11.3.2020	TRAN 16.4.2020
	REGI 11.3.2020	AGRI 11.3.2020
Atzinumu nesniedza  Lēmuma datums	ECON 8.4.2020	EMPL 6.5.2020
Iesaistītās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 27.5.2020
Referenti  Iecelšanas datums	Jytte Guteland 5.3.2020
Izskatīšana komitejā	28.5.2020	10.9.2020
Pieņemšanas datums	11.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	46 18 17
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ștefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Bloss, Manuel Bompard, Laura Huhtasaari, Christel Schaldemose, Inese Vaidere
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Johan Danielsson
Iesniegšanas datums	22.9.2020

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46	+
EPP	Bartosz Arłukowicz, Inese Vaidere, Pernille Weiss, Michal Wiezik
S&D	Nikos Androulakis, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Miriam Dalli, Johan Danielsson, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Christel Schaldemose, Günther Sidl, Tiemo Wölken
RENEW	Pascal Canfin, Fredrick Federley, Martin Hojsík, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir
GREENS/EFA	Margrete Auken, Michael Bloss, Bas Eickhout, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Jutta Paulus
GUE/NGL	Malin Björk, Manuel Bompard, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Mick Wallace
NI	Eleonora Evi, Athanasios Konstantinou, Ivan Vilibor Sinčić
18	-
EPP	Traian Băsescu
RENEW	Andreas Glück
ID	Simona Baldassarre, Aurelia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Laura Huhtasaari, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Luisa Regimenti, Silvia Sardone
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
17	0
EPP	Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Esther De Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan-Ștefan Motreanu, Ljudmila Novak, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Christine Schneider, Edina Tóth
RENEW	Jan Huitema

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [3] Eiropas Komisija. Climate bulletin, (Klimata biļetens), Copernicus (https://climate.copernicus.eu/climate-bulletins).
• [4] UN Environment 2018 Emissions Gap Report [ANO Vides programmas 2018. gada ziņojums par faktiskā un nepieciešamā emisiju samazināšanas apjoma atšķirībām].
• [5] ANO Vides programmas 2019. gada Emisiju samazināšanas deficīta ziņojums: https://www.unenvironment.org/resources/emissions-gap-report-2019