Procedūra : 2020/2072(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0170/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0170/2020

Debates :

PV 05/10/2020 - 15
CRE 05/10/2020 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0251

<Date>{29/09/2020}29.9.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0170/2020</NoDocSe>
PDF 294kWORD 90k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi</Titre>

<DocRef>(2020/2072(INL))</DocRef>


<Commission>{LIBE}Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Michal Šimečka</Depute>

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM
 PASKAIDROJUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS
 KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi

(2020/2072(INL))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu,

 ņemot vērā jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 3. punkta otro daļu, 4. panta 3. punktu un 5., 6., 7. un 11. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību pantus, kuri attiecas uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību Savienībā, tostarp tā 70., 258., 259., 260., 263. un 265. pantu,

 ņemot vērā 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kuri ir pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,

 ņemot vērā Kopenhāgenas kritērijus un Savienības noteikumu kopumu, kas kandidātvalstij jāizpilda, ja tā vēlas iestāties Savienībā (acquis),

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas instrumentus par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un ANO vispārējā regulārā pārskata ieteikumus un ziņojumus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu struktūru judikatūru un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1999. gada 8. marta Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos un citu struktūru ieteikumus un ziņojumus,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo tiesību komiteju, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, Nediskriminācijas, daudzveidības un iekļaušanas koordinācijas komitejas, Venēcijas komisijas un citu struktūru konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas un ziņojumus,

 ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības 2007. gada 23. maija Saprašanās memorandu,

 ņemot vērā Apvienoto Nācijas Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju,

 ņemot vērā nolīgumu, ar ko izveido Pretkorupcijas starpvalstu grupu,

 ņemot vērā tiesiskuma kontrolsarakstu, ko Venēcijas komisija pieņēma savā 106. plenārsesijā 2016. gada 18. martā,

 ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 7. aprīļa instrumentu kopumu dalībvalstīm “Demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana saistībā ar Covid-19 sanitāro krīzi”,

 ņemot vērā partnerorganizāciju 2020. gada ziņojumu Eiropas Padomes platformai žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. jūlija paziņojumu “Tiesiskuma stiprināšana Savienībā. Rīcības plāns” (COM(2019)0343),

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. janvāra paziņojumu, kurā iekļauta Komisijas 2020. gada darba programma (COM(2020)0027), un pielāgoto 2020. gada 27. maija darba programmu (COM(2020)0440),

 ņemot vērā 2020. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 19. jūnija atzinumu “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi”, kurā ierosināts izveidot ikgadēju forumu par pamattiesībām un tiesiskumu,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Pamattiesību un tiesiskuma grupas 2020. gada jūnija ziņojumu “Nacionālās norises no pilsoniskās sabiedrības perspektīvas 2018.–2019. gadā”,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. gada 17. janvārī publicēto ziņojumu “Problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību jomā ES”, un citus tās ziņojumus un datus,

 ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2020. gada 5. martā publicēto ziņojumu “Pekina + 25: piektais pārskats par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs”,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu 2014. gada 16. decembra secinājumus par tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanu,

 ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi[1],

 ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī[2],

 ņemot vērā 2019. gada 17. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”[3],

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai[4],

 ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā[5],

 ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā[6],

 ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā ES, jo īpaši Maltā un Slovākijā[7],

 ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par publisku diskrimināciju un naida runu, kas vērstas pret LGBTI personām, tostarp no LGBTI brīvas zonas[8],

 ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[9],

 ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju[10],

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[11],

 ņemot vērā kopīgos pilsoniskās sabiedrības organizācijas 2020. gada aprīļa ieteikumus “From blueprint to footprint: Safeguarding media freedom and pluralism through the European Rule of Law Mechanism” (“No plāna līdz taustāmam rezultātam: plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma aizsardzība, izmantojot Eiropas tiesiskuma mehānismu”),

 ņemot vērā valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas tīkla 2020. gada 11. maija ziņojumu “Tiesiskums Eiropas Savienībā”,

 ņemot vērā Cilvēktiesību un demokrātijas tīkla darba grupas ES iekšējās cilvēktiesību politikas jautājumos Eiropas Komisijai iesniegto 2020. gada 4. maija dokumentu saistībā ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām par 2020. gada tiesiskuma ziņojumu,

 ņemot vērā Eiropas pievienotās vērtības 2016. gada oktobra novērtējumu, ar ko papildina likumdošanas iniciatīvas ziņojumu par ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām,

 ņemot vērā Parlamenta 2020. gada aprīļa provizorisko ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām sniegto Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu,

 ņemot vērā Reglamenta 46., 54. un 148. punktu,

 ņemot vērā Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus,

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0170/2020),

A. tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā; tā kā šīs ir vērtības, kas ir kopīgas dalībvalstīm un ko visas dalībvalstis ir brīvprātīgi apņēmušās ievērot; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības;

B. tā kā savos pievienošanās kritērijos Savienība ir kodificējusi to, ka kandidātvalstij dalībai Savienībā ir nepieciešama to iestāžu stabilitāte, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, minoritāšu respektēšanu un aizsardzību; tomēr norāda, ka Savienībai trūkst efektīvu instrumentu, lai īstenotu šos kritērijus pēc tam, kad kāda valsts ir kļuvusi par Savienības daļu;

C. tā kā iepriekšējās desmitgades laikā vairākās dalībvalstīs ir notikuši nekaunīgi uzbrukumi Savienības vērtībām; tā kā Parlaments kopš 2011. gada rezolūcijās ir atkārtoti pievērsies šiem satraucošajiem notikumiem, tostarp LES 7. panta aktivizēšanai 2018. gadā; tā kā Parlaments kopš 2016. gada ir aicinājis šajā jomā veikt visaptverošu, preventīvu un uz pierādījumiem balstītu uzraudzību, izmantojot ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām;

D. tā kā joprojām pilnībā netiek ievērotas neaizsargāto grupu, piemēram, sieviešu, personu ar invaliditāti, romu, LGBTI un vecāka gadagājuma cilvēku, tiesības dažās dalībvalstīs un šīs grupas nav pilnībā aizsargātas pret naidu un diskrimināciju, tādējādi pārkāpjot Savienības vērtības, kas paredzētas LES 2. pantā, un tiesības uz nediskrimināciju, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 21. pantā; tā kā ārkārtas pasākumi, kas veikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir vēl vairāk apgrūtinājuši pamattiesības un demokrātisko kontroli un līdzsvaru;

E. tā kā aptuveni 10 % Savienības iedzīvotāju pieder pie nacionālās minoritātess; tā kā minoritāšu tiesību ievērošana ir neatņemama Savienības vērtību daļa, kā noteikts LES 2. pantā; tā kā minoritātes papildina Savienības kultūras un valodu daudzveidību; tā kā Savienībai pašreiz nav juridiskā satvara, kas garantētu un uzraudzītu minoritāšu tiesības;

F. tā kā LES 2. pantā minēto vērtību pārkāpumi, ja Savienības līmenī nav pienācīgas reakcijas un seku, vājina Eiropas projekta kohēziju, visu Savienības iedzīvotāju tiesības un dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos;

G. tā kā korupcija ir nopietns drauds demokrātijai, tiesiskumam un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem iedzīvotājiem;

H. tā kā neatkarīga žurnālistika un piekļuve plurālistiskai informācijai ir galvenie demokrātijas pīlāri; tā kā jautājums par satraucošo stāvokli plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā Savienībā nav risināts pietiekami enerģiski; tā kā pilsoniskās sabiedrības nozīme ir būtiska jebkuras demokrātijas uzplaukumā; tā kā pilsoniskās sabiedrības sarūkošā telpa veicina demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpšanu; tā kā Saavienības iestādes uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību visos līmeņos;

I. tā kā valstu tiesu sistēmu neatkarībai, kvalitātei un efektivitātei ir izšķiroša nozīme, lai panāktu efektīvu tiesiskumu; tā kā juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs var būtiski ietekmēt tiesu iestāžu pieejamību; tā kā Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem; tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas norādījumiem Hartu dalībvalstu tiesu iestādes piemēro tikai tad, kad tiek īstenoti Savienības tiesību akti, tomēr, lai veicinātu kopēju tiesību, tiesu un tiesiskuma kultūru, ir svarīgi, lai Hartā nostiprinātās tiesības vienmēr tiktu ņemtas vērā;

J. tā kā Komisija gatavojas publicēt savu 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, bet pēc tam — Pamattiesību hartas īstenošanas stratēģiju un Eiropas demokrātijas rīcības plānu;

K. tā kā, tiklīdz tiks pieņemta regula par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, tā kļūs par neaizstājamu instrumentu tiesiskuma aizsardzībai Savienībā;

L. tā kā jebkurā uzraudzības mehānismā ir cieši jāiesaista ieinteresētās personas, kas aktīvi darbojas demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības un veicināšanas jomā, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Eiropas Padome, ANO struktūras, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, valstu cilvēktiesību iestādes, attiecīgās iestādes un profesionālās asociācijas, kas atbalsta tiesu iestādes neatkarīgā tiesiskuma nodrošināšanā; tā kā tādēļ pilsoniskajai sabiedrībai ir nepieciešams pienācīgs Savienības finansējums, jo īpaši izmantojot programmu “Tiesiskums” un programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

M. tā kā jāpārskata un jāintegrē pašreizējie mehānismi un jāizveido efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu, ka Līgumos ietvertie principi un vērtības tiek ievēroti visā Savienībā;

N. tā kā Parlamentam, Komisijai un Padomei (“trim iestādēm”) savu pilnvaru ietvaros, kas tām piešķirtas saskaņā ar Līgumiem, ir kopīga politiskā atbildība par Savienības vērtību ievērošanu; tā kā iestāžu nolīgums, kas noslēgts pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, nodrošinātu vajadzīgos pasākumus triju iestāžu sadarbības sekmēšanai šajā jomā; tā kā saskaņā ar LESD 295. pantu jebkura no trim iestādēm var ierosināt šādu nolīgumu,

1. uzsver, ka Savienībai steidzami jāizstrādā stabila, visaptveroša un konstruktīva darba programma efektīvai demokrātijas, tiesiskuma un visu iedzīvotāju pamattiesību aizsardzībai un stiprināšanai; uzstāj, ka Savienībai arī turpmāk jābūt brīvības un taisnīguma līderei Eiropā un pasaulē;

2. brīdina, ka Savienība saskaras ar līdz šim nepieredzētu un pieaugošu pamatvērtību krīzi, kas apdraud tās kā demokrātiska miera projekta ilgtermiņa izdzīvošanu; pauž nopietnas bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs pieaug un nostiprinās autokrātiskas un neliberālas tendences, ko vēl vairāk pastiprina Covid-19 pandēmija un ekonomikas lejupslīde, kā arī korupcija, dezinformācija un valsts varas izmantošana privātās interesēs; uzsver apdraudējumu, ko šī tendence rada Savienības tiesiskās kārtības kohēzijai, visu iedzīvotāju pamattiesību aizsardzībai, vienotā tirgus darbībai, kopējās politikas efektivitātei un starptautiskajai uzticamībai;

3. atzīst, ka strukturālā ziņā Savienībai joprojām trūkst instrumentu, lai risinātu demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus un regresa problēmu dalībvalstīs; pauž nožēlu par to, ka Padome nav spējusi panākt nozīmīgu progresu Savienības vērtību īstenošanā notiekošajās LES 7. panta procedūrās; norāda, ka tas, ka Padome nav efektīvi piemērojusi LES 7. pantu, faktiski ļauj turpināt novirzīties no LES 2. pantā noteiktajām vērtībām; ar bažām norāda uz Savienības instrumentu kopuma nošķirtību šajā jomā un prasa šo kopumu racionalizēt un pienācīgi īstenot;

4. atzinīgi vērtē Komisijas darbu gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanā; atzinīgi vērtē to, ka ikgadējā novērtējumā ir iekļauts jautājums par korupciju un plašsaziņas līdzekļu brīvību; tomēr norāda, ka tajā nav iekļautas demokrātijas un pamattiesību jomas; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka ikgadējā novērtējumā nav iekļauts jautājums par biedrošanās brīvību un pilsoniskās sabiedrības darbības sarūkošo telpu; ar bažām uzsver, ka joprojām pilnībā netiek ievērotas neaizsargāto grupu, piemēram, sieviešu, personu ar invaliditāti, romu, LGBTI un vecāka gadagājuma cilvēku, tiesības dažās dalībvalstīs un šīs grupas nav pilnībā aizsargātas pret naidu un diskrimināciju, tādējādi pārkāpjot Savienības vērtības, kas paredzētas LES 2. pantā; atgādina, ka Parlaments ir atkārtoti aicinājis izveidot tādu uzraudzības mehānismu, kas aptvertu visu LES 2. panta darbības jomu; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgs objektīvs un uz pierādījumiem balstīts uzraudzības mehānisms, kas paredzēts tiesību aktā, kurš trim iestādēm uzliek saistības īstenot pārredzamu un sakārtotu procesu ar skaidri noteiktiem pienākumiem, lai visu Savienības vērtību aizsardzība un veicināšana kļūtu par pastāvīgu un pamanāmu Savienības darba kārtības daļu;

5. pamatojoties uz Parlamenta 2016. gada priekšlikumu un Komisijas gada ziņojumu par tiesiskumu, ierosina izveidot ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām (“mehānismu”), kas tiktu pārvaldīts ar iestāžu nolīgumu starp trim iestādēm, ietverot ikgadēju Savienības vērtību uzraudzības ciklu, visus LES 2. panta aspektus un vienādi, objektīvi un taisnīgi to attiecinot uz visām dalībvalstīm, vienlaikus respektējot subsidiaritātes un samērīguma principus;

6. uzsver, ka ikgadējā uzraudzības ciklā ir jāiekļauj konkrētām valstīm paredzēti skaidri ieteikumi, norādot īstenošanas termiņus un mērķus, kas jāņem vērā turpmākajos gada vai steidzamos ziņojumos; uzsver, ka ieteikumu neīstenošana ir jāsaista ar konkrētiem Savienības pasākumiem, tostarp LES 7. pantā paredzētajām procedūrām, pārkāpumu procedūrām un budžeta nosacījumiem, tiklīdz tie būs stājušies spēkā; norāda, ka ieteikumu mērķim vajadzētu būt ne tikai pārkāpumu novēršanai, bet arī tādu politikas virzienu veicināšanai, kas ļauj pilsoņiem gūt labumu no Savienības tiesībām un vērtībām;

7. norāda, ka, lai nepieļautu dublēšanos, ar mehānisma palīdzību būtu jākonsolidē un jāaizstāj esošie instrumenti, jo īpaši gada ziņojums par tiesiskumu, Komisijas tiesiskuma sistēma, Komisijas gada ziņojums par Hartas piemērošanu, Padomes dialogs par tiesiskumu un sadarbības un pārbaudes mehānisms (CVM), vienlaikus palielinot papildināmību un saskaņotību ar citiem pieejamiem instrumentiem, tostarp procedūrām saskaņā ar LES 7. pantu, pārkāpumu procedūrām un budžeta nosacījumiem, tiklīdz tie būs spēkā, un Eiropas pusgadu; uzskata, ka trim iestādēm, novērtējot LES 7. pantā paredzētās procedūras uzsākšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/xxxx par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, būtu jāņem vērā ikgadējā uzraudzības ciklā gūtie konstatējumi[12]; uzsver, ka jārespektē visu trīs iestāžu nozīme un prerogatīvas;

8. uzsver, ka tiesu neatkarība ir tiesu lēmumu pieņemšanas neatņemama sastāvdaļa un prasība, kas izriet no LES 19. pantā noteiktā efektīvas tiesiskās aizsardzības principa; pauž bažas par to, ka nesenie uzbrukumi tiesiskumam ir bijuši mēģinājumi apdraudēt tiesu neatkarību, un uzsver, ka ikviena valsts tiesa ir arī Eiropas tiesa; mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu jebkādus dalībvalstu valdību mēģinājumus apdraudēt valsts tiesu neatkarību, un savlaicīgi informēt Parlamentu par šādu situāciju;

9. atgādina, ka Savienības pievienošanās Eiropas Konvencijai par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību ir juridisks pienākums, kas paredzēts LES 6. panta 2. punktā; atkārtoti uzsver nepieciešamību ātri pabeigt pievienošanās procesu, lai nodrošinātu konsekventu cilvēktiesību aizsardzības sistēmu visā Eiropā un vēl vairāk stiprinātu pamattiesības un pamatbrīvības Savienībā; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai pilnībā īstenotu Līgumus un bez liekas kavēšanās pabeigtu pievienošanās procesu;

10. atgādina, ka visos ikgadējā uzraudzības cikla posmos būtiska nozīme ir pilsoniskajai sabiedrībai, valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, līdztiesības aizsardzības iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem – no ieguldījuma sniegšanas līdz īstenošanas un uzraudzības veicināšanai; uzsver, ka cilvēktiesību aizstāvjiem un ziņojošajiem dalībniekiem ir jānodrošina aizsardzība gan valsts, gan Savienības līmenī, tostarp vajadzības gadījumā pret tiesu darbību ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī pienācīgs finansējums visos līmeņos; šajā sakarībā aicina pēc rūpīga ietekmes novērtējuma izveidot statūtus Eiropas pārrobežu apvienībām un bezpeļņas organizācijām; uzsver trauksmes cēlēju ieguldījumu tiesiskuma aizsardzībā un cīņā pret korupciju; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā tiek transponēta un piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem[13]; norāda, ka valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu akreditācijas statuss un pilsoniskās sabiedrības iespējas pašas par sevi var noderēt kā novērtēšanas rādītāji; mudina valstu parlamentus rīkot publiskas debates un pieņemt nostājas par uzraudzības cikla rezultātiem; akcentē, ka būtiska nozīme ir tieslietu speciālistu apmācībai nolūkā pareizi īstenot un piemērot Savienības tiesības un tādējādi stiprināt kopējo juridisko kultūru visā Savienībā; uzskata, ka gaidāmajā Eiropas tiesiskās apmācības stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības veicināšanai un jāiekļauj apmācība par prasmēm un ar tieslietām nesaistītiem jautājumiem, lai tiesnešus labāk sagatavotu pretoties nepamatotam spiedienam; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt un atvieglot dialogu starp tiesām un praktizējošiem juristiem, sekmējot regulāru informācijas un paraugprakses apmaiņu, lai stiprinātu un attīstītu Savienības tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums un pamattiesības; uzsver nepieciešamību gaidāmajā DFS nodrošināt adekvātu finansējumu sektorālajai programmai “Tiesiskums” un programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, jo minēto programmu mērķis ir aizsargāt un veicināt Savienības vērtības un izveidot Savienības tiesisko telpu, kuras pamatā būtu tiesiskums;

11. norāda uz papildināmību, kāda būtu jānodrošina starp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kas ļauj salīdzināt dalībvalstu tiesu sistēmas, un mehānismu; norāda, ka saskaņā ar 2020. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz neizskatīto lietu skaitu un ka dažās dalībvalstīs ir palielinājies neizskatīto lietu skaits, ka ne visas dalībvalstis piedāvā apmācību par IKT prasmēm, lai pielāgotos digitalizācijai un atvieglotu tiesu iestāžu pieejamību, ka juridiskā palīdzība dažās dalībvalstīs gadu gaitā ir kļuvusi mazāk pieejama un ka lielākajā daļā dalībvalstu tiesu sistēmās vēl nav nodrošināta dzimumu līdztiesība;

12. atkārtoti apstiprina Parlamenta lomu Savienības vērtību ievērošanas uzraudzībā saskaņā ar LES 7. pantu; atkārtoti prasa, lai Parlaments varētu iesniegt Padomei pamatotu priekšlikumu un piedalīties 7. panta uzklausīšanās, kad Parlaments ir uzsācis procedūru, ievērojot katras no trim iestādēm prerogatīvas un lojālas sadarbības principu; aicina Padomi regulāri informēt Parlamentu un cieši iesaistīt to, kā arī strādāt pārredzamā veidā; uzskata, ka mehānisms, kura pamatā ir iestāžu nolīgums, nodrošinās vajadzīgo satvaru labākai koordinācijai;

13. uzskata, ka ilgtermiņā, lai stiprinātu Savienības spēju veicināt un aizsargāt tās konstitucionālo pamatu, varētu būt vajadzīgas izmaiņas Līgumā; ar nepacietību gaida šajā sakarā notikušās konferences par Eiropas nākotni apsvērumus un secinājumus; uzsver, ka LES 7. panta procedūras efektivitāte būtu jāuzlabo, pārskatot vairākumu, kas nepieciešams rīcībai, un pastiprinot sankciju mehānismu; aicina konferenci par Eiropas nākotni apsvērt iespēju stiprināt Eiropas Savienības Tiesas lomu Savienības pamatvērtību aizsardzībā; prasa pēc rūpīga ietekmes novērtējuma pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru[14], lai stiprinātu un paplašinātu tās pilnvaras, aptverot visas LES 2. pantā minētās vērtības;

14. stingri uzskata, ka Savienības vērtību krīzes risināšana, tostarp izmantojot ierosināto mehānismu, ir priekšnoteikums, lai atjaunotu savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, tādējādi ļaujot Savienībai kopumā saglabāt un turpināt visas kopējās politikas jomas;

15. pauž nožēlu, ka Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos vājināja Komisijas ierosināto budžeta nosacījumu mehānismu; atkārtoti aicina nodrošināt, ka sistēmiski LES 2. pantā minēto vērtību pārkāpumi nav savienojami ar Savienības finansējumu; uzsver nepieciešamību Savienības budžeta aizsardzībai izmantot apvērstu kvalificētu balsu vairākumu, bez kura jaunā budžeta nosacījumu mehānisma efektivitāte būtu apdraudēta; prasa budžeta nosacījumu piemērošanu papildināt ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt jebkādu iespējamo ietekmi uz atsevišķiem Savienības finansējuma saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka budžeta nosacījumu mehānismu nevar aizstāt tikai ar ierosināto ikgadējo uzraudzības ciklu; mudina Eiropadomi pildīt 2019. gada 9. maija Sibiu deklarācijā doto solījumu aizsargāt demokrātiju un tiesiskumu;

16. aicina Komisiju un Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu saskaņā ar LESD 295. pantu; uzskata, ka šā dokumenta pielikumā pievienotais priekšlikums ir piemērots pamats šādām sarunām;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienoto priekšlikumu Komisijai un Padomei.

 


PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM

Priekšlikums – Iestāžu nolīgums par Savienības vērtību stiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības (“Savienības vērtības”).

(2) Saskaņā ar LES 49. pantu Savienības vērtību ievērošana un apņemšanās tās veicināt ir būtisks priekšnoteikums dalībai Savienībā. Saskaņā ar LES 7. pantu, ja dalībvalsts nopietni un atkārtoti neievēro Savienības vērtības, var apturēt minēto dalībvalsti pārstāvošās valdības balsstiesības Padomē. Savienības vērtību ievērošana ir pamats augstam uzticēšanās līmenim un savstarpējai uzticībai starp dalībvalstīm.

(3) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (“trīs iestādes”) atzīst Savienības vērtību ievērošanas svarīgo nozīmi. Savienības vērtības ir jāievēro, lai nodrošinātu labu Savienības darbību un sasniegtu LES 3. pantā noteiktos mērķus. Trīs iestādes ir apņēmušās savstarpēji un patiesi sadarboties ar mērķi veicināt un nodrošināt Savienības vērtību ievērošanu.

(4) Minētās trīs iestādes atzīst, ka ir jāracionalizē un jāstiprina to esošo instrumentu efektivitāte, kas izstrādāti, lai veicinātu atbilstību Savienības vērtībām. Tādēļ, lai uzlabotu koordināciju starp trim iestādēm un konsolidētu iepriekš pieņemtās iniciatīvas, būtu jāizveido visaptverošs un uz pierādījumiem balstīts iestāžu mehānisms, ar kuru tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Saskaņā ar Tieslietu un iekšlietu padomes 2013. gada 6. un 7. jūnija secinājumiem šādam mehānismam būtu jādarbojas “pārredzamā veidā, pamatojoties uz pierādījumiem, kas objektīvi apkopoti, salīdzināti un analizēti, un pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm”.

(5) Trīs iestādes vienojas, ka ir nepieciešams ikgadējs Savienības vērtību uzraudzības cikls, lai pastiprinātu Savienības vērtību veicināšanu un ievērošanu. Ikgadējam uzraudzības ciklam vajadzētu būt visaptverošam, objektīvam, taisnīgam, balstītam uz pierādījumiem un tādam, ko visās dalībvalstīs piemēro vienādi un taisnīgi. Ikgadējā uzraudzības cikla galvenajam mērķim vajadzētu būt pārkāpumu un neatbilstības novēršanai attiecībā uz Savienības vērtībām un pozitīvo tendenču un paraugprakses apmaiņas izgaismošanai, vienlaikus nodrošinot kopīgu pamatu citām triju iestāžu darbībām. Trīs iestādes arī vienojas izmantot šo iestāžu nolīgumu, lai integrētu esošos instrumentus un iniciatīvas, kas attiecas uz Savienības vērtību veicināšanu un ievērošanu, jo īpaši ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, Padomes ikgadējo dialogu par tiesiskumu un Komisijas tiesiskuma sistēmu, lai izvairītos no dublēšanās un stiprinātu vispārējo efektivitāti.

(6) Ikgadējam uzraudzības ciklam būtu jāsastāv no sagatavošanas posma, ikgadējā uzraudzības ziņojuma publicēšanas par atbilstību Savienības vērtībām, tostarp konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, un turpmāku pasākumu īstenošanas posma, tostarp ieteikumu īstenošanas. Ikgadējais uzraudzības cikls būtu jāveic pārredzamības un atklātības gaisotnē, iesaistot pilsoņus un pilsonisko sabiedrību, un tam vajadzētu būt aizsargātam pret dezinformāciju.

(7) Trīs iestādes ir vienisprātis, ka ar ikgadējo uzraudzības ciklu būtu jāaizstāj Komisijas Lēmumi 2006/928/EK[15] un 2006/929/EK[16] un, inter alia, jāizpilda minēto lēmumu mērķi. Šis iestāžu nolīgums neskar 2005. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 37. un 38. pantu.

(8) Ikgadējam uzraudzības ciklam būtu arī jāpapildina citi instrumenti, kas saistīti ar Savienības vērtību veicināšanu un stiprināšanu, un tam jābūt saskaņotam ar tiem. Trīs iestādes savā novērtējumā par to, vai pastāv dalībvalsts izdarīta nopietna pārkāpuma vai nopietna un atkārtota pārkāpuma nepārprotams risks attiecībā uz Savienības vērtībām saskaņā ar LES 7. pantu, jo īpaši apņemas izmantot ikgadējo uzraudzības ziņojumu konstatējumus. Tāpat Komisija ir apņēmusies izmantot ikgadējā uzraudzības ziņojuma konstatējumus kā daļu savā novērtējumā par to, vai būtu jāsāk pienākumu neizpildes procedūra un vai attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs ir vispārēji trūkumi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/xxxx 5. pantu[17]. Trīs iestādes vienojas, ka ikgadējiem uzraudzības ziņojumiem būtu vispārīgi jāvirza to rīcība attiecībā uz Savienības vērtību ievērošanu.

(9) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu ar šo iestāžu nolīgumu ir noteikta tikai kārtība, kas atvieglina sadarbību tikai starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu minētajām iestādēm ir jādarbojas to pilnvaru ietvaros, kas tām ir saskaņā ar Līgumiem, un jāievēro tām noteiktās procedūras, darbības nosacījumus un mērķus. Šis iestāžu nolīgums neskar Eiropas Savienības Tiesas prerogatīvas uz autentisku Savienības tiesību interpretēšanu,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO

I. MĒRĶI

1. Trīs iestādes vienojas, saskaņojot savas darbības un sadarbojoties, veicināt un stiprināt Savienības vērtību ievērošanu saskaņā ar LES 2. pantu.

II. IKGADĒJAIS UZRAUDZĪBAS CIKLS

2. Trīs iestādes vienojas patiesā un savstarpējā sadarbībā organizēt Savienības vērtību ikgadējo uzraudzības ciklu, aptverot jautājumus un paraugpraksi visās Savienības vērtību jomās. Ikgadējais uzraudzības cikls sastāv no sagatavošanas posma, ikgadējā uzraudzības ziņojuma par Savienības vērtībām publicēšanas (“ikgadējais ziņojums”), ietverot ieteikumus, un turpmāku pasākumu īstenošanas posma.

3. Trīs iestādes vienojas izveidot pastāvīgu iestāžu darba grupu Savienības vērtību jautājumos (“darba grupa”). Darba grupa ikgadējā uzraudzības ciklā veicina koordināciju un sadarbību starp trim iestādēm. Darba grupa periodiski informē sabiedrību par savu darbu.

4. Darba grupu un trīs iestādes konsultē neatkarīgu ekspertu grupa.  Sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru neatkarīgo ekspertu grupa objektīvi apzina galvenās pozitīvās un negatīvās norises katrā dalībvalstī un sniedz ieguldījumu gada ziņojuma metodikas izstrādē. Trīs iestādes var apspriesties ar darba grupu jebkurā gada uzraudzības cikla posmā.

Sagatavošanas posms

5. Komisija katru gadu organizē mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai savāktu informāciju ikgadējam ziņojumam. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notiek katra gada pirmajā ceturksnī. Apspriešanās ir pārredzama un pamatojas uz skaidru un stingru metodiku, ko pieņēmusi darba grupa. Jebkurā gadījumā metodika pienācīgā formā ietver tādus salīdzinošos kritērijus kā Komisijas Lēmumu 2006/928/EK un 2006/929/EK pielikumos uzskaitītie salīdzinošie kritēriji.

6. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām dod iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valstu cilvēktiesību iestādēm un līdztiesības iestādēm, profesionālajām apvienībām un tīkliem, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju struktūrām, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, tostarp attiecīgajām valstu iestādēm, sniegt ieguldījumu ikgadējā ziņojumā. Komisija ietver ieinteresēto personu sniegto informāciju ikgadējā ziņojumā. Pirms gada ziņojuma publicēšanas Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apspriešanās laikā saņemto informāciju.

7. Sagatavojot ikgadējo ziņojumu, Komisija izmanto visu tās rīcībā esošo informāciju, pamatojoties uz  metodiku, par ko vienojusies darba grupa. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir ziņojumi un dati no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, Eiropas Padomes, tostarp Venēcijas komisijas un Pretkorupcijas starpvalstu grupas, un citām starptautiskām organizācijām, kas sagatavo attiecīgus pētījumus un novērtējumus. Ja Komisijas sagatavotais ikgadējais ziņojums atšķiras no neatkarīgo ekspertu grupas konstatējumiem, Eiropas Parlaments un Padome var lūgt, lai Komisiju izskaidro darba grupai savus apsvērumus.

8. Izraudzītajiem pārstāvjiem no jebkuras no trim iestādēm ir iespēja — pēc koordinēšanas darba grupā — veikt faktu vākšanas braucienus uz dalībvalstīm, lai iegūtu papildu informāciju un skaidrojumus par Savienības vērtību stāvokli attiecīgajās dalībvalstīs. Komisija ietver šo informāciju ikgadējā ziņojumā.

9. Komisija regulāri informē darba grupu par visā sagatavošanas posmā gūtajiem panākumiem.

Ikgadējais ziņojums un ieteikumi

10. Komisija sagatavo ikgadējo ziņojumu, pamatojoties uz sagatavošanas posmā apkopoto informāciju. Ikgadējā ziņojumā būtu jāietver gan pozitīvās, gan negatīvās norises saistībā ar Savienības vērtībām dalībvalstīs. Ikgadējais ziņojums ir objektīvs un pamatojas uz objektīvi apkopotiem pierādījumiem, un tajā pret visām dalībvalstīm tiek ievērota vienlīdzīga attieksme. Ja konkrētā situācija ir nopietna, ziņojums būtu jāsagatavo detalizēti. Ikgadējā ziņojumā iekļauj sadaļu par pienākumu neizpildes procedūrām attiecībā uz Savienības vērtībām.

11. Ikgadējā ziņojumā iekļauj katrai dalībvalstij adresētus ieteikumus ar mērķi stiprināt Savienības vērtību aizsardzību un veicināšanu. Ieteikumos norāda konkrētus mērķus un īstenošanas termiņus un pienācīgi ņem vērā jebkuras bažas, kas paustas atbilstoši LES 7. panta 1. punktam pieņemtajos pamatotajos priekšlikumos. Ieteikumos ņem vērā dalībvalstu politisko un tiesību sistēmu dažādību. Ieteikumu īstenošanu izvērtē attiecīgi turpmākajos ikgadējos ziņojumos vai steidzamos ziņojumos.

12. Ikgadējo ziņojumu ar ieteikumiem publicē katru gadu septembrī. Publicēšanas datumu starp trim iestādēm saskaņo darba grupā. Pirms publicēšanas Komisija gada ziņojuma projektu iesniedz darba grupai.

Turpmāki pasākumi

13. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā publicēšanas Eiropas Parlaments un Padome apspriež ikgadējā ziņojuma saturu. Apspriedes ir publiskas. Parlaments un Padome ar rezolūciju un secinājumu starpniecību pieņem nostājas par ikgadējo ziņojumu. Veicot turpmākos pasākumus, Eiropas Parlaments un Padome izvērtē un apsver, cik lielā mērā dalībvalstis ir īstenojušas iepriekšējos ieteikumus, ieskaitot attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu īstenošanu. Trīs iestādes izmanto savas attiecīgās pilnvaras saskaņā ar Līgumiem, lai veicinātu efektīvus turpmākos pasākumus. Trīs iestādes cenšas savlaicīgi veicināt debates par ikgadējo ziņojumu dalībvalstīs, jo īpaši valstu parlamentos.

14. Pamatojoties uz ikgadējā ziņojuma konstatējumiem, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma uzsāk dialogu ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, tostarp ar attiecīgajām iestādēm, lai atvieglotu ieteikumu īstenošanu. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par dialoga gaitu. Komisija var jebkurā laikā, tostarp pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma, sniegt tehnisko palīdzību dalībvalstīm, izmantojot dažādus pasākumus. Sadarbībā ar valstu parlamentiem Eiropas Parlaments organizē starpparlamentārās debates par ikgadējā ziņojuma konstatējumiem.

15. Trijām iestādēm, nosakot finansēšanas prioritātes, būtu jāņem vērā ikgadējā ziņojuma konstatējumi. Izstrādājot attiecīgas gada darba programmas Savienības līdzekļu izmaksai gan dalītā, gan tiešā pārvaldībā, Komisijai jo īpaši būtu jāietver mērķtiecīgs atbalsts valstu dalībniekiem, kas sniedz ieguldījumu Savienības vērtību aizsardzībā un veicināšanā, piemēram, pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļu organizācijām.

16. Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un Regulas (ES) 2020/xxxx 5. pantu un trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un Komisijas tiesības iesniegt Padomei pamatotu priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, trīs iestādes vienojas, ka tām savās darbībās attiecībā uz Savienības vērtībām būtu jāvadās pēc ikgadējiem ziņojumiem.

17. Eiropas Parlaments un Padome var lūgt Komisiju izstrādāt papildu pamatnostādnes un rādītājus, lai risinātu attiecīgos horizontālos jautājumus, kas izriet no ikgadējā uzraudzības cikla.

Steidzams ziņojums

18. Ja situācija vienā vai vairākās dalībvalstīs nav stabila un Savienības vērtībām var tikt nodarīts kaitējums, Komisija var — vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma — sagatavot steidzamu ziņojumu par situāciju. Komisija sagatavo ziņojumu, apspriežoties ar darba grupu. Komisija nekavējoties sagatavo steidzamo ziņojumu un to publisko ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma. Steidzamā ziņojuma konstatējumus iekļauj nākamajā ikgadējā ziņojumā. Steidzamajā ziņojumā var iekļaut ieteikumus, kuru mērķis ir novērst tiešos draudus Savienības vērtībām.

III. PAPILDINĀMĪBA AR CITIEM INSTRUMENTIEM

19. Trīs iestādes atzīst ikgadējā uzraudzības cikla un citu Savienības vērtības aizsargājošo un veicinošo mehānismu, jo īpaši LES 7. pantā noteiktās procedūras, pārkāpumu procedūras un Regulā (ES) 2020/xxxx noteikto procedūru, papildināmību. Trīs iestādes apņemas Savienības politikā ņemt vērā šā iestāžu nolīguma mērķus.

20. Ja ikgadējā ziņojumā tiek konstatēti sistēmiski trūkumi attiecībā uz vienu vai vairākām Savienības vērtībām, trīs iestādes apņemas nekavējoties atbilstīgi rīkoties savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, kas tām piešķirtas ar Līgumiem. Trīs iestādes vienojas, ka ikgadējā ziņojuma konstatējumi kalpo par pamatu lēmumam par to, vai aktivizēt LES 7. pantā paredzēto procedūru un sākt pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar Savienības vērtību aizsardzību. Trīs iestādes cita starpā apsver, vai, ņemot vērā ikgadējā ziņojumā konstatētos sistēmiskos trūkumus, var saglabāt Savienības politiku, kas prasa augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos.

21. Uz šīs vienošanās pamata izveidotais ikgadējais uzraudzības cikls aizstāj mehānismu, ar ko nodrošina sadarbību un verificē Rumānijā sasniegto, pievēršoties īpašiem kritērijiem tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK, kā arī aizstāj mehānismu, ar ko nodrošina sadarbību un verificē Bulgārijā sasniegto, pievēršoties īpašiem kritērijiem tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/929/EK, un cita starpā tas ļauj sasniegt minētajos lēmumos izvirzītos mērķus. Tāpēc Komisija apņemas savlaicīgi atcelt minētos lēmumus.

Vienota kārtība attiecībā uz LES 7. pantu

22. Trīs iestādes savā novērtējumā par to, vai pastāv dalībvalsts izdarīta nopietna pārkāpuma vai nopietna un atkārtota pārkāpuma nepārprotams risks attiecībā uz Savienības vērtībām saskaņā ar LES 7. pantu, jo īpaši apņemas izmantot ikgadējā uzraudzības ziņojuma konstatējumus.

23. Lai stiprinātu LES 7. pantā paredzētās procedūras pārskatāmību un efektivitāti, trīs iestādes vienojas nodrošināt, ka iestāde, kas ierosina priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, var iepazīstināt ar minēto priekšlikumu Padomē un tikt pilnībā informēta un iesaistīta visos procedūras posmos. Trīs iestādes vienojas regulāri apspriesties darba grupā par esošajām un iespējamām procedūrām, kas sāktas saskaņā ar LES 7. pantu.

24. Trīs iestādes vienojas izstrādāt kārtību, kuras mērķis ir uzlabot LES 7. pantā noteiktās procedūras efektivitāti. Šāda jauna kārtība var ietvert sakārtotu uzklausīšanu un pašreizējā stāvokļa izskatīšanas sesiju grafiku, ieteikumus, kuru mērķis ir kliedēt pamatotajā priekšlikumā paustās bažas, un īstenošanas grafikus.

Vienota kārtība attiecībā uz budžeta nosacījumiem

25. Trīs iestādes apņemas izmantot ikgadējā ziņojuma konstatējumus novērtējumā par to, vai attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs ir vispārēji trūkumi, saskaņā ar Regulas (ES) 2020/xxxx 5. pantu, kā arī jebkurā citā attiecīgā novērtējumā esošu un turpmāku budžeta instrumentu vajadzībām. Ja ikgadējā ziņojumā konstatēts, ka kādā no dalībvalstīm vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu, ietekmē vai var ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principus vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija minētajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/xxxx 5. panta 1. punktu.

IV. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. Trīs iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām ir pieejami līdzekļi un resursi, kas vajadzīgi pienācīgai šā iestāžu nolīguma īstenošanai.

27. Trīs iestādes kopīgi un regulāri uzrauga šā iestāžu nolīguma īstenošanu gan politiskajā līmenī ar regulāru diskusiju palīdzību, gan tehniskajā līmenī darba grupā.

28. Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

 


 

PASKAIDROJUMS

Savienība, kas tika izveidota, reaģējot uz diviem pasaules kariem un laika periodiem, kad notika rupji demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumi, ir dibināta, pamatojoties tieši uz šīm vērtībām, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm un ir visas Savienības darbības pamatā.

 

Kā noteikts LES 49. pantā, Savienības vērtību ievērošana ir būtisks priekšnoteikums dalībai Savienībā; pievienošanās procesa ietvaros Savienība novērtē, vai kandidātvalsts ievēro Savienības vērtības, tostarp savu apņemšanos ievērot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, un dalība tajā tiks apturēta, ja šāda apņemšanās tiesību aktos un praksē nav pietiekami skaidra.

 

Pēdējā desmitgadē vairākās dalībvalstīs ir notikuši klaji uzbrukumi tiesiskumam, pamattiesībām un citām Savienības vērtībām. Pieredze diemžēl liecina, ka Savienībai pieejamie instrumenti, tostarp LES 7. pantā noteiktā procedūra, ir neefektīvi un sadrumstaloti. Atzinīgi vērtējams tas, ka 2020. gadā Komisija pirmo reizi ir veikusi pasākumus, lai sagatavotu ikgadēju ziņojumu par tiesiskumu, taču ziņojumā nav aplūkoti vairāki būtiski jautājumi, jo īpaši demokrātija un pamattiesības. Turklāt LES 2. pantā minēto vērtību ikgadēja uzraudzība būtu jānostiprina juridiski saistošā Savienības aktā, piemēram, iestāžu nolīgumā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu. Ziņojuma projekts atzīst, ka strukturālā ziņā Savienībai joprojām trūkst instrumentu, lai risinātu demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus un regresa problēmu dalībvalstīs. Ar nožēlu arī jāvērtē tas, ka  Padome nav spējusi panākt nozīmīgu progresu Savienības vērtību īstenošanā notiekošajās LES 7. panta procedūrās, kas faktiski ļauj turpināt novirzīties no LES 2. pantā noteiktajām vērtībām.

 

Lai pievērstos jautājumam, ka trūkst tāda visaptveroša mehānisma, ar kuru varētu holistiski aplūkot demokrātijas stāvokli, tiesiskumu, pamattiesības un visas citas Savienības vērtības, vienlaikus paturot prātā nepieciešamību pret visām dalībvalstīm izturēties vienādi un pamatojoties uz pārredzamiem un skaidriem kritērijiem, referents ierosina Komisijai, Padomei un Parlamentam, noslēdzot attiecīgu iestāžu nolīgumu, kopīgi izveidot mehānismu, lai katru gadu uzraudzītu to, kā visas dalībvalstis ievēro Savienības vērtības.

 

Ierosinātā iestāžu nolīguma mērķis ir noteikt kārtību, kas veicinās un stiprinās Savienības vērtību ievērošanu, izmantojot koordināciju un sadarbību starp Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tas ietvers ikgadēju uzraudzības ciklu, kas aptvers visas Savienības vērtības visās dalībvalstīs, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, un kura rezultātā tiks sagatavots gada ziņojums. Sadarbība un koordinācija tiks veikta, izmantojot iestāžu darba grupu, kuru atbalstīs neatkarīgu ekspertu grupa. Gada ziņojumā tiks aplūkotas ne tikai negatīvās norises, bet arī apzināta paraugprakse un pozitīvie pasākumi.

 

Ņemot vērā darbu, ko cita starpā veic Eiropas Padomes pilsoniskā sabiedrība, valstu cilvēktiesību iestādes un struktūras, kā arī citas starptautiskas un Savienības struktūras, referents ierosina skaidri noteikt, kā to darbs sniedz informāciju gada ziņojumā un kā šādas ieinteresētās personas iekļaujamas. Iestāžu nolīguma projektā ir ņemti vērā arī esošie mehānismi un procedūras Savienības vērtību aizsardzībai un veicināšanai, jo īpaši LES 7. pantā noteiktā procedūra, pienākumu neizpildes procedūras un projekts regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā. Lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu, ka visi pasākumi pret dalībvalstīm tiek veikti uz viena pamata, referents ierosina izmantot gada ziņojumu kā pamatu lēmumam par to, vai aktivizēt LES 7. panta procedūru, un lai novērtētu, vai ir piemēroti kādi citi instrumenti, tostarp attiecībā uz budžeta nosacījumiem.

 

Ziņojuma pamatā ir vērtīgs ēnu referentu ieguldījums un JURI un AFCO komitejas atzinumi. Tiek sagaidīts, ka rezolūcijas projekta un pielikumā pievienotā iestāžu nolīguma projekta pieņemšanas rezultātā notiks konstruktīvas sarunas ar Padomi un Komisiju un visbeidzot — tiks panākts spēcīgs ES mehānisms demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām.


 

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS (14.9.2020)

<CommissionInt>Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai</CommissionInt>


<Titre>ar ieteikumiem Komisijai par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi</Titre>

<DocRef>(2020/2072(INL))</DocRef>

Atzinumu sagatavoja: <Depute>Tiemo Wölken</Depute>

(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)

 

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā valstu tiesu sistēmu neatkarībai, kvalitātei un efektivitātei ir izšķiroša nozīme, lai panāktu efektīvu tiesiskumu civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās iedzīvotājiem un uzņēmumiem; tā kā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā nodrošina būtiskus datus par šiem parametriem un ir salīdzināšanas līdzeklis;

B. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk — Harta), kurai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem; tā kā Eiropas Savienības Tiesas vadībā Hartu dalībvalstu tiesu iestādes piemēro tikai tad, kad tiek īstenoti Eiropas tiesību akti, tomēr, lai veicinātu kopēju tiesību, tiesu un tiesiskuma kultūru, ir svarīgi, lai Hartā nostiprinātās tiesības vienmēr tiktu ņemtas vērā, tostarp civillietās un administratīvajā procesā,

1. uzskata, ka Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma (DRF) mērķim galvenokārt vajadzētu būt vērstam uz Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ietverto Savienības vērtību apdraudējuma nepieļaušanu un risināšanu, pirms dalībvalstī rodas jebkāds nepārprotams šo vērtību pārkāpšanas risks un vajadzētu piemērot LES 7. pantu, vienlaikus ievērojot LES 4. un 5. pantā noteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; atgādina, ka ES vērtību neievērošana var negatīvi ietekmēt pašu Eiropas projektu, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesībām, jo tas var mazināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos; norāda, ka Savienībai nav tiesiski saistoša mehānisma, ar ko regulāri varētu uzraudzīt to, kā dalībvalstis un Savienības iestādes ievēro Savienības vērtības; uzskata, ka jebkura šāda mehānisma galvenajam mērķim vajadzētu būt minēto vērtību nepārprotama apdraudējuma nepieļaušanai un risināšanai; šajā sakarībā uzskata, ka visos turpmākajos priekšlikumos par iestāžu nolīgumu attiecībā uz Savienības paktu par DRF uzsvars būtu jāliek uz preventīviem un korektīviem elementiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu objektivitāti, izstrādājot novērtēšanas rādītājus un kritērijus kā daļu no DRF mehānisma;

2. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņā ar DRF veidoto periodisko pārskatu balstīt uz nesaraujamām saiknēm starp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, aptverot visus aspektus, kas uzskaitīti 7. pantā Parlamenta priekšlikumā par iestāžu nolīguma projektu Eiropas Savienības paktam par DRF; aicina Komisiju kā Līgumu sargātāju turpmāk pamatot savus gada ziņojumus par Hartas piemērošanu, izveidojot uzraudzības pasākumu un dialogu ar dalībvalstīm saistībā ar gaidāmo DRF mehānismu, lai nodrošinātu, ka valstu leģislatīvie un tiesu pasākumi un prakse attiecībā uz civiltiesībām, administratīvo procesu, komerctiesībām un procesuālajām tiesībām ir saskaņoti ar Hartas noteikumiem;

3. uzsver, ka visām dalībvalstu valsts iestādēm vienmēr ir jārīkojas likuma robežās neatkarīgas un objektīvas tiesu varas kontrolē, un atgādina, ka juridiskās noteiktības princips ir būtisks, lai nodrošinātu uzticību tiesu sistēmai un tiesiskumam; uzsver, ka efektīva tiesībaizsardzība, ko nodrošina neatkarīgas un objektīvas tiesu iestādes, juridiskā noteiktība, tiesu iestāžu pieejamība, izpildvaras patvaļīgas īstenošanas aizliegums un vienlīdzība likuma priekšā ir neaizstājami tiesiskuma stūrakmeņi; akcentē, ka prasība tiesām būt neatkarīgām ir būtiska, lai nodrošinātu pamattiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu un lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas visas no Savienības tiesību aktiem izrietošās materiālās un procesuālās tiesības; uzsver, ka tiesu neatkarība ir tiesu lēmumu pieņemšanas neatņemama sastāvdaļa un prasība, kas izriet no LES 19. pantā noteiktā efektīvas tiesiskās aizsardzības principa; atkārtoti aicina pašreizējos daļēji piemērojamos instrumentus šo jautājumu uzraudzībai, piemēram, sadarbības un pārbaudes mehānismu Rumānijai un Bulgārijai, aizstāt ar rūpīgu un saskaņotu analīzi, kas piemērojama visām dalībvalstīm;

4. pauž bažas par to, ka nesenie uzbrukumi tiesiskumam galvenokārt ir bijuši mēģinājumi apdraudēt tiesu neatkarību, apšaubot Eiropas Savienības darbības juridisko, politisko un ekonomisko pamatu; uzsver, ka ikviena valsts tiesa ir arī Eiropas tiesa; mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu jebkādus dalībvalstu valdību mēģinājumus apdraudēt tiesu iestāžu neatkarību, un savlaicīgi informēt Parlamentu par šādu situāciju; norāda uz 2020. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā noslēgšanu, saskaņā ar kuru iedzīvotāji precīzi uztver valdības un politiķu iejaukšanos kā galveno iemeslu neatkarības trūkumam viņu attiecīgajās tiesu sistēmās; šajā sakarībā aizstāv viedokli, ka varas dalīšanas princips paredz, ka tie, kas veic izmeklēšanu un pieņem lēmumus par disciplinārsodiem tiesnešiem, būtu jāieceļ amatā bez politiskas ietekmes un ka tiesneši, kas ir pašreizējo valstu tiesu padomju locekļi, būtu jāizvirza, jāizraugās vai jāievēlē viņu kolēģiem;

5. uzsver 2019. gada maijā parakstītās Sibiu deklarācijas nozīmi, kurā Eiropas līderi vienprātīgi apņēmās turpināt aizsargāt mūsu dzīvesveidu, demokrātiju un tiesiskumu Eiropas Savienībā; šajā nolūkā aicina Komisiju, Eiropadomi un Padomi piešķirt prioritāti rīcībai šajā jomā, jo īpaši pēc Covid-19 krīzes, kas vairākās dalībvalstīs izraisīja autokrātiskas un neliberālas tendences;

6. uzsver, ka prasību sistēma, kura noteikta tiesiskuma kontekstā un kuras pamatā ir demokrātijas princips, sākotnēji tika izveidota un iekļauta Līgumos, lai uzlabotu ES iestāžu demokrātisku un efektīvu darbību un tādējādi ļautu tām veikt savus uzdevumus vienotā iestāžu sistēmā;

7. uzsver, ka Eiropas Savienībai būtu jāpilda tās uzdevums pārbaudīt savas iestādes, lai noteiktu, vai to darbība atbilst demokrātijas un tiesiskuma principam;

8. akcentē, ka būtiska nozīme ir tieslietu speciālistu apmācībai nolūkā pareizi īstenot un piemērot Savienības tiesības un tādējādi stiprināt Eiropas kopējo juridisko kultūru, kuras pamatā ir savstarpējas uzticēšanās un tiesiskuma principi; uzskata, šādai apmācībai ir jānodrošina adekvāts finansējums un ka gaidāmajā Eiropas tiesiskās apmācības stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš un resursi jānovirza tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanai, tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības veicināšanai un jāiekļauj apmācība par prasmēm un ar tieslietām nesaistītiem jautājumiem, lai tiesneši būtu labāk sagatavoti pretoties nepamatotam spiedienam; īpaši uzsver nepieciešamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nodrošināt pienācīgu finansējumu nozaru programmām “Tiesiskums” un “Tiesības un vērtības”, jo šo programmu mērķis ir veicināt un nodrošināt kopīgas Eiropas tiesu sistēmu kultūras, tiesiskuma un ES vērtību attīstību; aicina Komisiju izstrādāt kopīgus tiesiskās apmācības standartus un veicināt iestāžu sadarbību tiesiskās apmācības jomā Savienībā; aicina Komisiju arī turpmāk stiprināt informētības palielināšanas pasākumus saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, veicinot un finansējot uz Hartu vērstus mācību moduļus valstu tiesnešiem un praktizējošiem juristiem;

9. atzinīgi vērtē to, ka līdz šim Eiropas tīkliem ir bijusi būtiska nozīme ideju un labas prakses apmaiņas veicināšanā Savienības tiesu sistēmā; mudina Komisiju noteikt turpmākus pasākumus šo tīklu, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla, atbalstam, lai tie varētu koncentrēties uz projektiem, kas veicina tiesiskumu, jo īpaši dalībvalstīs, kuras saskaras ar šāda veida problēmām;

10. nosoda visa veida piespiešanu, uzmākšanos, spiedienu, iebiedēšanu un/vai fizisku vai verbālu vardarbību pret tiesnešiem un prokuroriem, jo īpaši viņu privātajā dzīvē, mājās vai ģimenē; uzskata, ka tiesnešiem un advokātiem būtu jāspēj pildīt savus pienākumus, valsts iestādēm vai amatpersonām neapšaubot viņu leģitimitāti, spējas vai neatkarību;

11. konstatē, ka dalībvalstīs joprojām pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz dalību apmācībās un juridisko profesiju veidiem; aicina Komisiju noteikt šo atšķirību iemeslus un risināt tās gaidāmajā Eiropas tiesiskās apmācības stratēģijā, kā arī novērtēt minēto atšķirību ietekmi uz dalībvalstu tiesu iestāžu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti;

12. akcentē tiesiskās apmācības potenciālu, lai uzlabotu dialogu starp valstu tiesām un Eiropas Savienības Tiesu, jo īpaši izmantojot lūgumus sniegt prejudiciālus nolēmumus un mijiedarbību starp LES 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un Savienības tiesību pārākuma principiem; atgādina, ka to, kā jāpiemēro Eiropas Savienības tiesību akti, skaidro prejudiciāli nolēmumi; uzskata, ka šīs procedūras izmantošana palīdz panākt Eiropas tiesību aktu vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt un atvieglot dialogu starp tiesām un praktizējošiem juristiem, sekmējot regulāru informācijas un paraugprakses apmaiņu, lai stiprinātu un attīstītu ES tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums un pamattiesības; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp iestādēm, kas ir atbildīgas par konstitucionālo uzraudzību; aicina Komisiju noteikt pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences projektus;

13. norāda uz 2020. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā noslēgšanu, saskaņā ar kuru starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz neizskatīto lietu skaitu un ka dažās dalībvalstīs ir palielinājies neizskatīto lietu skaits; norāda, ka tiesiskuma aizsardzība ir atkarīga no tiesu sistēmu efektivitātes un ka attiecībā uz tiesiskuma nodrošināšanu nevajadzētu pastāvēt “divu ātrumu” Savienībai;

14. norāda uz papildināmību, kāda būtu jānodrošina starp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kas ļauj veikt dalībvalstu tiesu sistēmu pārskatu salīdzinājumu, un gada uzraudzības ziņojumu par Savienības vērtībām kā katras dalībvalsts konkrētās situācijas padziļinātu kvalitatīvu kartējumu;

15. norāda uz 2020. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā secinājumu, saskaņā ar kuru ne visas dalībvalstis piedāvā apmācību par IKT prasmēm, kuras mērķis ir pielāgoties digitalizācijai un atvieglot tiesu iestāžu pieejamību, izmantojot jaunās tehnoloģijas, kā arī dot iespēju tiesnešiem attīstīt prasmes, piemēram, tiesu pārvaldību un tiesu ētiku, un ka vairumā valstu šādu apmācību saņem maz tiesnešu; šajā saistībā aicina Komisiju gaidāmajā Eiropas tiesiskās apmācības stratēģijā likt uzsvaru uz IKT apmācību; turklāt aicina Komisiju veicināt ātrāku digitalizāciju visos dalībvalstu tiesu sistēmu līmeņos, mākslīgā intelekta izmantošanu, lai uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību, un atbalstīt IKT rīku standartizāciju un vienkāršošanu; aicina Komisiju izvērtēt IKT rīkus un citus līdzekļus, kurus — lai paātrinātu procedūras un atvieglotu piekļuvi tiesu iestādēm — dalībvalstis ieviesušas un nodevušas tiesnešu un iedzīvotāju rīcībā, tostarp iespēju sekot līdzi tiesvedībai tiešsaistē, jo īpaši tas attiecas uz iedzīvotājiem ar invaliditāti vai personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām, piemēram, nacionālajām minoritātēm un migrantiem; turklāt norāda uz 2020. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā secinājumu, saskaņā ar kuru valsts mēroga datu vākšana visās tieslietu jomās joprojām nav iespējama visās dalībvalstīs, un atgādina, ka piekļuve datiem ir vērtīgs un nepieciešams novērtēšanas instruments;

16. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību pienācīgi finansētu juridiskās palīdzības shēmu īstenošanai dalībvalstīs un sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātei un pieejamībai, kā arī tiesas procesu ilgumam un pārredzamībai, un izvērtēt visus šķēršļus, kas pašlaik liedz iedzīvotājiem, kuriem nav resursu, efektīvi piekļūt tiesu iestādēm; tāpat aicina Komisiju pievērst uzmanību juridisko pakalpojumu maksu atgūšanai, jo arī tā var būt šķērslis attiecībā uz tiesu pieejamību; norāda uz 2020. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā noslēgšanu, saskaņā ar kuru juridiskā palīdzība dažās dalībvalstīs laika gaitā ir kļuvusi mazāk pieejama; uzsver, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs var būtiski ietekmēt tiesu iestāžu pieejamību, kā arī atturēt nabadzīgos cilvēkus;

17. norāda, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ir atzītas tiesības uz labu Eiropas Savienības pārvaldi; secina, ka, attīstoties Savienības kompetences jomai, iedzīvotāji arvien biežāk nonāk saskarē ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un ne vienmēr atbilstīgi tiek aizsargātas viņu procesuālās tiesības; norāda, ka spēkā esošie labas pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti ļoti dažādos avotos; uzsver, ka Savienībā saskaņā ar tiesiskuma principu ir jānodrošina, ka vienmēr tiek adekvāti noteiktas, izstrādātas un ievērotas procesuālās tiesības un pienākumi; atgādina par savām 2013. gada 15. janvāra un 2016. gada 9. jūnija rezolūcijām, kurās prasīta atklāta, efektīva un neatkarīga Eiropas pārvaldība; uzskata, ka Savienībai būtu jārāda piemērs un jāpieņem administratīvā procesa kodekss, un šajā sakarībā vēlreiz aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības administratīvo procesu;

18. aicina Komisiju apsvērt, kā dalībvalstīs tiek izmantotas kolektīvās rīcības procedūras, un palīdzēt uzlabot to tiesību sistēmu efektivitāti un pieejamību, jo īpaši procedūru un izmaksu efektivitātes ziņā;

19. nosoda jebkādus gadījumus, kad tiesas darbības var tikt ļaunprātīgi izmantotas pret vērtībām un tiesībām, kuras ir jāaizsargā jebkurai tiesību sistēmai; mudina Komisiju ņemt vērā visus gadījumus, kad tiesvedības uzsākšana un ar to saistītās finansiālās izmaksas atbildētājam dalībvalstīs tiek izmantotas mērķiem, kas ir pretrunā tiesiskuma kultūrai, piemēram, brīvu un plurālu plašsaziņas līdzekļu un neatkarīgu akadēmisko aprindu pārstāvju, pētnieku, arodbiedrību pārstāvju, cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pastāvēšanai; turklāt aicina Komisiju veikt visas nepieciešamās darbības un pasākumus saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Līgumiem, lai izbeigtu šādu praksi un nodrošinātu to personu atbildību, kuras pieļauj šādu praksi;

20. uzsver, ka trauksmes cēlējiem ir izšķirīga nozīme tiesiskuma aizsardzībā Savienībā un dalībvalstīs; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā tiek transponēta un piemērota Eiropas Savienības un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem[18];

21. uzskata, ka dalībvalstu tiesu sistēmu sastāvā un struktūrā ir jānovērš pastāvošās dzimumu atšķirības un jāveicina daudzveidība, tostarp etniskā un kultūras daudzveidība, lai uzlabotu to kvalitāti, neatkarību, efektivitāti un neatkarību; norāda uz 2020. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā secinājumu, saskaņā ar kuru sieviešu augstāko tiesu tiesnešu amatos lielākajā daļā dalībvalstu joprojām ir mazāk nekā piecdesmit procentu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.9.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manon Aubry, Gunnar Beck, Geoffroy Didier, Angel Dzhambazki, Ibán García Del Blanco, Jean-Paul Garraud, Esteban González Pons, Mislav Kolakušić, Gilles Lebreton, Jiří Pospíšil, Franco Roberti, Marcos Ros Sempere, Liesje Schreinemacher, Stéphane Séjourné, Raffaele Stancanelli, Marie Toussaint, Adrián Vázquez Lázara, Axel Voss, Marion Walsmann, Tiemo Wölken, Lara Wolters, Javier Zarzalejos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala, Ilhan Kyuchyuk, Emil Radev


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

EPP

Geoffroy Didier, Esteban González Pons, Jiří Pospíšil, Emil Radev, Axel Voss, Marion Walsmann, Javier Zarzalejos

S&D

Ibán García Del Blanco, Franco Roberti, Marcos Ros Sempere, Tiemo Wölken, Lara Wolters

RENEW

Ilhan Kyuchyuk, Liesje Schreinemacher, Stéphane Séjourné, Adrián Vázquez Lázara

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Marie Toussaint

GUE/NGL

Manon Aubry

NI

Mislav Kolakušić

 

3

-

ID

Gunnar Beck, Jean-Paul Garraud, Gilles Lebreton

 

2

0

ECR

Angel Dzhambazki, Raffaele Stancanelli

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas


 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS (3.9.2020)

<CommissionInt>Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai</CommissionInt>


<Titre>Par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi</Titre>

<DocRef>(2020/2072(INL))</DocRef>

Atzinumu sagatavoja: <Depute>Włodzimierz Cimoszewic</Depute>

(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)

 

 

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

- rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka ES tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību arhitektūra kopš Eiropas Kopienas (EK) izveides ir nepārtraukti attīstījusies un ir nostiprināta gan ar Tiesas judikatūru, gan ar šīs arhitektūras grozījumiem, kas ieviesti ar secīgiem līgumiem, un ka pašlaik ar Lisabonas līgumu tiesiskums, demokrātija un pamattiesības ir paaugstinājušās no kopīgiem principiem līdz Savienības pamatvērtībām; stingri uzskata, ka šis attīstības process ir jāturpina;

2. atgādina, ka savos pievienošanās kritērijos ES ir kodificējusi to, ka kandidātvalstij dalībai ES ir nepieciešama to iestāžu stabilitāte, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, minoritāšu respektēšanu un aizsardzību;

3. norāda uz pretrunu — lai gan nākamās dalībvalstis pirms pievienošanās Savienībai tiek pārbaudītas, vai tās ievēro minētās ES vērtības, kas kodificētas pievienošanās kritērijos, ES trūkst efektīvu instrumentu, lai nodrošinātu šo pamatprincipu ievērošanu, tiklīdz tās kļūst par dalībvalstīm;

4. uzsver, ka uzraudzības, novērtēšanas un pārraudzības mehānismu trūkums attiecībā uz ES tiesiskajiem pamatprincipiem neradīs problēmas, ja dalībvalstis ievēros šos principus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai;

5. uzskata, ka stāvoklis attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesībām vairākās dalībvalstīs ir ievērojami pasliktinājies, kas ir dziļi nožēlojami; pauž nožēlu, ka Covid-19 pandēmija ir arī izmantota dažās dalībvalstīs, lai vēl vairāk ierobežotu Pamattiesību hartā noteiktās pilsoņu tiesības un pamatbrīvības; uzsver, ka ir pastāvīgi jāuzrauga visi šie pasākumi, lai tos atceltu vai pārtrauktu, tiklīdz tie vairs nav stingri nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai;

6. uzsver, ka tiesiskums ir cieši saistīts ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu un ka tādēļ visi šie trīs principi ir jāuzrauga;

7. uzsver, ka Savienība ir dibināta uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principu kopumu, kā noteikts LES 2. pantā; stingri uzskata, ka ir vajadzīgs tāds uzraudzības mehānisms, kas pilnībā aptver LES 2. pantu un nerada vērtību hierarhiju, bet ietver visas Savienības vērtības un nodrošina, ka tās tiek pienācīgi novērtētas; jo īpaši norāda, ka ir svarīgi veicināt un aizstāvēt tiesiskumu, kas ir viena no Savienības pamatvērtībām, kura ir uz likumu balstīta kopiena, un dalībvalstu pienākumu nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību;

8. atgādina, ka ES joprojām nav efektīvu mehānismu, lai uzraudzītu, novērstu un izbeigtu sistēmiskus draudus ES vērtībām dalībvalstīs; šajā sakarībā norāda uz Komisijas paziņojumu par tiesiskuma turpmāku stiprināšanu Savienībā un tajā izklāstītajām darbībām; aicina Komisiju bez liekas kavēšanās īstenot ierosināto tiesiskuma sistēmu; uzskata, ka ir jāpadomā par to, kā nākotnē ieviest efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas;

9. uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt objektīvu, uz pierādījumiem balstītu mehānismu, kas taisnīgi un objektīvi novērtēs demokrātiju, tiesiskumu un pamatbrīvību ievērošanu, atzīst, ka šāda mehānisma izveidei jābūt saistītai ar demokrātiskas darbības stiprināšanu Savienībā; pauž nožēlu par to, ka iepriekšējie lūgumi pēc dialoga ar konkrētām valdībām ir devuši tikai ierobežotus risinājumus;

10. atgādina, ka Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ir juridisks pienākums saskaņā ar LES 6. panta 2. punktu, atkārtoti norāda, ka šis pievienošanās process ir ātri jāpabeidz, lai nodrošinātu konsekventu cilvēktiesību aizsardzības sistēmu visā Eiropā un vēl vairāk stiprinātu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību Eiropas Savienībā; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai pilnībā īstenotu Līgumus un bez liekas kavēšanās pabeigtu sarunas;

11. uzstāj, ka Savienības iestādēm ir jāīsteno patiesa savstarpēja sadarbība saskaņā LES 13. panta 2. punktu, un tāpēc tām visām bez politiskiem aizspriedumiem būtu jāveicina Savienības vērtību aizsardzība saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām; prasa šādas darbības reglamentēt ar iestāžu nolīgumu un konsolidēt esošos mehānismus, vienlaikus sagatavojot gada ziņojumus par situāciju visās dalībvalstīs, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu grupas novērtējumu, un nosakot preventīvas un korektīvas darbības;

12. uzskata, ka efektīvai īstenošanai saskaņā ar LESD 295. pantu, gaidāmajā Iestāžu nolīgumā par Savienības vērtību stiprināšanu būtu arī jānosaka skaidras procedūras iestāžu sadarbības koordinēšanai šajā jomā; norāda, ka būtu jāizvairās no nevajadzīgas jaunu struktūru radīšanas vai dublēšanas un jādod priekšroka esošo instrumentu integrācijai un iekļaušanai;

13. uzsver, ka ir vajadzīga uzraudzības sistēma, kas ļaus cieši sekot līdzi situācijai visās dalībvalstīs; prasa iekļaut debates par gada ziņojuma secinājumiem Padomē un starpparlamentārajā konferencē, ko Parlaments organizē ikgadējā uzraudzības ciklā;

14. uzstāj, ka ikgadējais uzraudzības cikls būtu jāreglamentē visos tā posmos, tā pamatā vajadzētu būt pārredzamības, objektivitātes un dalībvalstu līdztiesības principiem, tam vajadzētu būt pamatotam ar objektīviem pierādījumiem, izmērāmiem rādītājiem un kritērijiem, tam jābūt aizsargātam pret jebkādu ļaunprātīgu dezinformācijas stratēģiju un tā rezultātā būtu jāveic efektīvi un reāli pasākumi, piemēram, attiecīgos gadījumos pārkāpuma procedūras vai sankcijas;

15. uzsver, ka Eiropas Padomei ir izšķiroša nozīme demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma ievērošanas uzraudzībā Eiropā; tāpēc uzstāj, ka regulāri būtu jāapspriežas ar Padomi un galvenokārt ar Venēcijas komisiju un ka to novērtējums būtu jāņem vērā jaunā kopīgā uzraudzības mehānisma izvērtējumos un ieteikumos;

16. atgādina, ka, lai gan ES tiesiskajā regulējumā tiesiskums ir skaidri minēts kā vērtība, kas ir kopīga ES un tās dalībvalstīm (LES 2. pants), ES Līgumos nav sniegta jēdziena definīcija; norāda, ka tiesiskums ir sarežģīts un daudzos aspektos neskaidrs jēdziens un tādēļ ikgadējā uzraudzības cikla izveidei būtu vajadzīga vienprātība par tiesiskuma principiem, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm; uzskata, ka tiesiskuma nozīmes stingrais minimums ir sistēma, kurā piemēro un īsteno tiesību aktus, un ka, definējot šo jēdzienu, Komisijai būtu jāizmanto plaša definīcija, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, kā arī jēdzieniem un principiem, kas izklāstīti Venēcijas komisijas tiesiskuma kontrolsarakstā;

17. uzskata, ka gan iestāžu nolīguma izveides procesā, gan ikgadējā uzraudzības cikla darbībā iestādēm saskaņā ar LES 11. pantu būtu jāuztur atklāts dialogs ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un ieinteresētajām personām un viņu viedokļi un ieguldījums minētajā procesā būtu jāpublisko un jāiekļauj gada ziņojumos; tāpēc ikgadējā uzraudzības ciklā būtu jāparedz regulāra un atklāta apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību visos ikgadējā uzraudzības cikla posmos; ierosina, ka citām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, starptautiskām organizācijām, tiesu iestāžu tīkliem un apvienībām, akadēmiskajām aprindām un ideju laboratorijām, kā arī dalībvalstu parlamentiem attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz savs ieguldījums;

18. norāda, ka Rumānijas un Bulgārijas gadījumā tika izveidots sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM), kad tās pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī, kas bija kā pārejas pasākums, lai palīdzētu abām valstīm novērst trūkumus tiesu sistēmas reformas, korupcijas un organizētās noziedzības jomā, un ka 13 gadus pēc to pievienošanās šis mehānisms joprojām tiek piemērots abās valstīs; uzskata, ka SPM būtu jāaizstāj ar ikgadējo uzraudzības ciklu, kas vienādi attiektos uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm; uzskata, ka Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus SPM progresa novērtēšanai varētu izmantot ikgadējā uzraudzības cikla ietvaros;

19. atzīst, ka ikgadējā uzraudzības ciklā dalībvalstīm būtu jādod iespēja pilnībā izklāstīt savu nostāju, ievērojot visu dalībvalstu līdztiesību un vienlaikus nekavējot procedūras efektivitāti; uzsver dalībvalstu aktīvas un atbildīgas pieejas ikgadējam uzraudzības ciklam nozīmi;

20. uzsver, ka jebkurš mehānisms ir nepilnīgs bez pozitīviem stimuliem, piemēram, konkrēta finansējuma, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu veicināšanas jomā; tādēļ uzsver, ka, lai nodrošinātu panākumus ES vērtību aizsardzībā, būtu jānodrošina pienācīgs finansiālais atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aizstāv demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības gan valsts, gan reģionālā līmenī, kā paredzēts priekšlikumā regulai par programmu “Tiesības un vērtības”, un ka būtu jāsniedz vispārējs atbalsts personām, kuras ziņo par ES vērtību pārkāpumiem; uzsver, ka ir svarīgi DFS 2021.–2027. gadam programmā “Tiesības un vērtības” atbalstīt Savienības vērtību sadaļu;

21. uzstāj, ka ikgadējais uzraudzības cikls ir pilnībā jāintegrē regulā par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs[19], sasaistot budžeta pārvietojumus ar uzraudzības procesa rezultātiem, vienlaikus aizsargājot Savienības līdzekļu galasaņēmēju un labuma guvēju likumīgās intereses; uzskata, ka regulā ir jāiekļauj kritēriji un rādītāji, kas ir pietiekami detalizēti un izmērāmi, lai varētu novērtēt tiesiskuma pārkāpumus un piemērot sankcijas;

22. uzskata, ka saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu veiktie novērtējumi būtu jāņem vērā Komisijas lēmumos, tostarp būtu jāsniedz ieteikumi par to, vai sākt sistēmiskas pārkāpuma procedūras; šajā saistībā aicina Komisiju pilnībā izmantot savas pilnvaras;

23. turklāt uzsver, ka, lai gan ievērojama kavēšanās ar spriedumu pasludināšanu, jo īpaši ar tiesiskumu saistītās lietās, var izraisīt neatgriezenisku un smagu kaitējumu, ko rada regress tiesiskuma jomā, lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, lai stiprinātu Eiropas Savienības Tiesas potenciālu un lomu tiesiskuma aizsardzībā; uzskata, ka šāda iespēja varētu būt paātrināta procedūra visos šādos gadījumos, sistemātiski piemērojot pagaidu pasākumus; aicina Komisiju sistemātiski pieprasīt Tiesai noteikt pagaidu pasākumus saskaņā ar LESD 279. pantu steidzamos gadījumos, kas saistīti ar Savienības vērtībām, jo īpaši gadījumos, kad šādu pasākumu neesamība var radīt neatgriezenisku kaitējumu ES pilsoņiem vai ES tiesību sistēmai, un iesniegt prasības par naudas soda piemērošanu gadījumos, kad netiek ievēroti LESD 260. pantā paredzētie pagaidu pasākumi;

24. norāda, ka papildus ikgadējam ciklam īpašos izņēmuma gadījumos, ko pamato demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumu iespējamo seku smagums un to seku mērogs, Eiropas Parlamentam vai Padomei vajadzētu būt iespējai pieprasīt Komisijai steidzami sagatavot ziņojumu par situāciju;

25. uzsver, ka konference par Eiropas nākotni dod impulsu labākai izpratnei par to, ka krīzes apstākļos Savienībā ir jāaizsargā pamatvērtības un jāpievēršas tām, un tādēļ tā varētu sniegt iespēju apspriest, kā Līgumos iekļaut procesu, lai tās efektīvāk īstenotu; uzsver, ka konference dos jaunu impulsu Eiropas diskusijām par Eiropas demokrātijas stiprināšanu;

26. ierosina uzlabot 7. panta efektivitāti, nodrošinot Parlamenta klātbūtni uzklausīšanās saistībā ar 7. pantu, un gadījumā, ja nākotnē tiks veiktas izmaiņas Līgumā, — atceļot prasību par vienprātību un pastiprinot sankciju mehānismu;

27. prasa, lai Eiropas Savienības Tiesa tiktu stiprināta, ieviešot individuālu sūdzību instrumentu pilsoņiem; uzsver nepieciešamību izveidot mehānismu konstitucionālo jautājumu izšķiršanai; ierosina šos jautājumus apspriest gaidāmajā konferencē par Eiropas nākotni;

28. prasa pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris) par Pamattiesību aģentūru, lai stiprinātu minētās aģentūras pilnvaras un spēju rīkoties, aizstāvot LES 2. pantā noteiktās vērtības, un pēc savas iniciatīvas sniegt nesaistošus atzinumus par ES tiesību aktu projektiem, kā arī veicināt sistemātiskas apspriedes ar aģentūru.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.9.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Gabriele Bischoff, Damian Boeselager, Fabio Massimo Castaldo, Włodzimierz Cimoszewicz, Gwendoline Delbos-Corfield, Daniel Freund, Charles Goerens, Esteban González Pons, Brice Hortefeux, Laura Huhtasaari, Giuliano Pisapia, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Antonio Tajani, László Trócsányi, Mihai Tudose, Loránt Vincze, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gilles Boyer, Jorge Buxadé Villalba, Cristian Ghinea, Maite Pagazaurtundúa, Nikolaj Villumsen

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

GUE/NGL

Helmut Scholz, Nikolaj Villumsen

NI

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Esteban González Pons, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Antonio Tajani, Loránt Vincze, Rainer Wieland

RENEW

Gilles Boyer, Cristian Ghinea, Charles Goerens, Maite Pagazaurtundúa

S&D

Gabriele Bischoff, Włodzimierz Cimoszewicz, Giuliano Pisapia, Domènec Ruiz Devesa, Pedro Silva Pereira, Mihai Tudose

VERTS/ALE

Damian Boeselager, Gwendoline Delbos Corfield, Daniel Freund

 

 

5

-

ECR

Jorge Buxadé Villalba, Jacek Saryusz Wolski

ID

Gerolf Annemans, Laura Huhtasaari, Antonio Maria Rinaldi

 

 

1

0

PPE

László Trócsányi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas


 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.9.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

14

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdalena Adamowicz, Malik Azmani, Katarina Barley, Pernando Barrena Arza, Pietro Bartolo, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Balázs Hidvéghi, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Marina Kaljurand, Fabienne Keller, Peter Kofod, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Nuno Melo, Roberta Metsola, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Maite Pagazaurtundúa, Nicola Procaccini, Paulo Rangel, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Michal Šimečka, Birgit Sippel, Sylwia Spurek, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Tomas Tobé, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Delara Burkhardt, Gwendoline Delbos-Corfield, Kostas Papadakis, Kris Peeters, Anne-Sophie Pelletier, Rob Rooken, Paul Tang, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabel Benjumea Benjumea


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

51

+

PPE

Magdalena ADAMOWICZ, Isabel BENJUMEA BENJUMEA, Vladimír BILČÍK, Vasile BLAGA, Ioan-Rareş BOGDAN, Lena DÜPONT, Andrzej HALICKI, Jeroen LENAERS, Nuno MELO, Roberta METSOLA, Nadine MORANO, Kris PEETERS, Paulo RANGEL, Ralf SEEKATZ, Tomas TOBÉ, Tomáš ZDECHOVSKÝ

S&D

Katarina BARLEY, Pietro BARTOLO, Delara BURKHARDT, Maria GRAPINI, Sylvie GUILLAUME, Evin INCIR, Marina KALJURAND, Juan Fernando LÓPEZ AGUILAR, Javier MORENO SÁNCHEZ, Birgit SIPPEL, Sylwia SPUREK, Paul TANG, Bettina VOLLATH, Elena YONCHEVA

Renew

Malik AZMANI, Anna Júlia DONÁTH, Sophia in 't VELD, Fabienne KELLER, Moritz KÖRNER, Maite PAGAZAURTUNDÚA, Michal ŠIMEČKA, Ramona STRUGARIU, Dragoş TUDORACHE

Greens/EFA

Patrick BREYER, Saskia BRICMONT, Damien CARÊME, Gwendoline DELBOS-CORFIELD, Alice KUHNKE, Diana RIBA I GINER, Tineke STRIK

GUE

Pernando BARRENA ARZA, Cornelia ERNST, Anne-Sophie PELLETIER, Sira REGO

NI

Laura FERRARA

 

14

-

PPE

Balázs HIDVÉGHI, Lívia JÁRÓKA

ID

Nicolas BAY, Nicolaus FEST, Jean-Paul GARRAUD, Annalisa TARDINO, Tom VANDENDRIESSCHE

ECR

Joachim Stanisław BRUDZIŃSKI, Jorge BUXADÉ VILLALBA, Nicola PROCACCINI, Rob ROOKEN, Jadwiga WIŚNIEWSKA

NI

Kostas PAPADAKIS, Milan UHRÍK

 

1

0

ID

Peter KOFOD

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

[1] OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

[2] OV C 390, 18.11.2019., 117. lpp.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0407.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0456.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

[6]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0111.

[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0328.

[8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0101.

[9] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0007.

[10] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0014.

[11] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

[12] [Tekstā xxxx jāaizstāj ar procedūras 2018/136(COD) galīgo numuru un kājenē jānorāda pareiza atsauce uz OV] OV C ..., …, … lpp.

[13] OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

[14] OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

[15]  Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju (OV L 354, 14.12.2006., 56. lpp.).

[16]  Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Bulgārijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību (OV L 354, 14.12.2006., 58. lpp.).

[17] [Tekstā un kājenē xxxx jāaizstāj ar procedūras 2018/136(COD) galīgo numuru un kājenē jānorāda pareiza atsauce uz OV.] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../… par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, OV C ..., …, … lpp.

[18]  OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

[19] Priekšlikums regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, COM(2018)324 final.

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 2. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika