ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā

7.10.2020 - (2020/2006(INL))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Delara Burkhardt
(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)
Atzinuma sagatavotāja (*):
Karin Karlsbro, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

Grozījumi

• 001-002 (PDF - 100 KB)
• 001-002 (DOC - 71 KB)
• 003-004 (PDF - 103 KB)
• 003-004 (DOC - 71 KB)
• 005-014 (PDF - 148 KB)
• 005-014 (DOC - 43 KB)
• 015-019 (PDF - 128 KB)
• 015-019 (DOC - 36 KB)
• 020-029 (PDF - 156 KB)
• 020-029 (DOC - 37 KB)
• 030-039 (PDF - 139 KB)
• 030-039 (DOC - 34 KB)
• 040-049 (PDF - 137 KB)
• 040-049 (DOC - 33 KB)
• 050-055 (PDF - 119 KB)
• 050-055 (DOC - 29 KB)
• 056-060 (PDF - 122 KB)
• 056-060 (DOC - 27 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā

(2020/2006(INL))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 3. punktu un 192. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) — ES Rīcības plāna priekšlikums” (COM(2003)0251),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (ES Kokmateriālu regula)[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) Nr. (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[3],

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam un it īpaši 12. mērķi attiecībā uz atbildīgu patēriņu un ražošanu un 15. mērķi, proti, aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, cīnīties pret pārtuksnešošanos, apturēt un novērst zemes degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu,

– ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

– ņemot vērā Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtīto pētījumu par pienācīgas rūpības prasību ievērošanu piegādes ķēdē (2020),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) 2020. gada septembra pētījumu “ES tiesiskais regulējums ES veicinātas globālās atmežošanas apturēšanai un pavēršanai pretējā virzienā — Eiropas pievienotās vērtības novērtējums”[4],

– ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību 2019. gada 16. decembra secinājumus par paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”,

– ņemot vērā 2015. gada 7. decembra Amsterdamas deklarāciju “Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”,

– ņemot vērā ANO programmas atmežošanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanai (REDD+) mehānismu,

– ņemot vērā ANO Stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam (UNSPF), kurā noteikti seši globālie mērķi mežu jomā un 26 saistītie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam,

– ņemot vērā 1994. gada 17. jūnijā pieņemto ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) izveidotās nacionālās ilgtspējīgu preču platformas,

– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu[5],

– ņemot vērā 1969. gada Amerikas Cilvēktiesību konvenciju,

– ņemot vērā 1987. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

– ņemot vērā ANO 2007. gada Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

– ņemot vērā ESAO/FAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm,

– ņemot vērā FAO ziņojumu “Pasaules mežu stāvoklis 2020. gadā”,

– ņemot vērā FAO 2018. gada publikāciju par pasaules mežu stāvokli “Meža ceļi ilgtspējīgas attīstības virzienā”, FAO, 2018,

– ņemot vērā FAO 2015. gada pasaules meža resursu novērtējumu — FRA 2015. gada datu krātuvi,

– ņemot vērā 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

– ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un tai pievienoto 2000. gada Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, un 2010. gada Nagojas protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas,

– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā 2019. gada 6. maija vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

– ņemot vērā ANO 2006. gada Atbildīgas ieguldīšanas principus,

– ņemot vērā vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kurus 2011. gadā apstiprināja ANO Cilvēktiesību padome, kā arī 2011. gadā atjauninātās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju organizācijas Klimata pārmaiņu starptautiskās padomes 2019. gada 8. augusta īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām,

– ņemot vērā ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) Globālo programmu noziegumu pret dzīvo dabu un mežiem apkarošanai,

– ņemot vērā 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas pieņemto Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

– ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam[6],

– ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs[7],

– ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu[8],

– ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm[9],

– ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos[10],

– ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži[11],

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[12],

– ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)[13],

– ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā[14],

– ņemot vērā 2019. gada 21. marta “Mežu solījumu”, ar ko daudzi Eiropas Parlamenta deputāti apņēmās veicināt rīcībpolitiku mežu aizsardzībai un atjaunošanai visā pasaulē, kā arī atzīt un nodrošināt mežu iedzīvotāju teritorijas un viņu tiesības,

– ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada janvāra dokumentu “Priekšizpēte par iespējām pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu”,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam — atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselības un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

– ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju 2018. gada aprīļa paziņojumu par ES lomu mežu un tiesību aizsardzībā,

– ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0179/2020),

A. tā kā bioloģiski daudzveidīgi meži, kas ir dabiski oglekļa piesaistītāji, ir nepieciešami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķiem iegrožot vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni un īstenot centienus, lai ierobežotu temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un ka jaunākie zinātniskie pierādījumi liecina, ka, ierobežojot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, tiktu būtiski samazināts kaitējums cilvēkiem un dabiskajām ekosistēmām salīdzinājumā ar 2 grādu scenāriju[15], kā arī mērķiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un biodaudzveidības saglabāšanu; tā kā ne tikai atmežotās teritorijas, bet arī meži, kurus degradējusi cilvēku iejaukšanās, var kļūt par oglekļa dioksīda avotu;

B. tā kā mežos atrodami 80 % Zemes bioloģiskās daudzveidības un tie aizņem 30 % no tās virsmas[16]; tā kā meži ir svarīga organiskā infrastruktūra dažām no blīvākajām, trauslākajām un daudzveidīgākajām planētas ekosistēmām; tā kā atmežošana ir visnopietnākais drauds 85 % apdraudēto vai izmirstošo sugu un no 1970. līdz 2012. gadam mežu izciršanas dēļ 58 % mugurkaulnieku jau ir izzuduši no pasaules virsmas[17];

C. tā kā meži ir iztikas un ienākumu avots aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju[18], un mežu iznīcināšana nopietni ietekmē visneaizsargātāko cilvēku, tostarp pirmiedzīvotāju, kas ir ļoti atkarīgi no mežu ekosistēmām, iztiku;

D. tā kā emisijas no zemes izmantošanas pārmaiņām — galvenokārt atmežošanas dēļ — rada aptuveni 12 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc ogļu, naftas un gāzes dedzināšanas[19];

E. tā kā atmežošana īpaši ietekmē pirmatnējos mežus; tā kā pirmatnējos mežos ir ļoti lieli oglekļa krājumi un tiem raksturīgs unikāls bioloģiskās daudzveidības līmenis un ekoloģiskie apstākļi, un tāpēc tos nevar aizstāt ar nesen stādītiem mežiem; tā kā apmežošanai, ko veic tādā veidā, kas ir saderīgs ar vietējo ekosistēmu aizsardzību un uzlabošanu, var būt nozīmīga loma cīņā pret klimata pārmaiņām;

F. tā kā, lai palīdzētu risināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas un klimata krīzes problēmu, ir svarīgi, ka mežus aizsargā un atjauno tā, lai maksimāli palielinātu to spēju uzglabāt oglekli un aizsargāt bioloģisko daudzveidību; tā kā tas sniedz vairākus ieguvumus, jo, pašreizējiem mežiem ļaujot augt līdz to maksimālajai spējai saglabāt oglekli, vienlaikus atjaunojot iepriekš degradētās ekosistēmas un ļaujot sadalīties organiskajam materiālam, tiek aizsargāta arī biodaudzveidība, kā arī augsne, gaiss, zeme un ūdens;

G. tā kā visā pasaulē palielinās sabiedrības spiediens attiecībā uz neražīgu meža funkciju īstenošanu, kas bieži ir tiešā neatbilstībā ar mežu stāvokļa pasliktinājumu;

H. tā kā meži nodrošina sabiedrībai svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, tīru gaisu, ūdens plūsmas regulēšanu, oglekļa samazināšanu, aizsardzību pret ūdens un vēja eroziju, dzīvnieku un augu dzīvotnes, noplicinātas zemes atjaunošanu, kā arī noturību pret klimata izmaiņām; ir novērtēts, ka vērtība ūdens plūsmas dabiskajam regulējumam mežos ir no 1360 līdz 5235 USD (2007. gada vērtība)[20] uz hektāru gadā un šo “dabas pakalpojumu” smagi ietekmē atmežošana; tā kā mežiem un biodaudzveidībai ir arī iekšvērtība, kas pārsniedz to izmantošanas vērtību cilvēkiem, tostarp kā oglekļa krājumiem, kurus nevar izteikt naudā vai kvantitatīvi;

I. tā kā mežiem ir kultūras, sociāla un garīga vērtība daudziem cilvēkiem un tautām;

J. tā kā, lai gan mežu segums Savienībā pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājies (lai gan tā kvalitāte ir samazinājusies), koku seguma zudums pasaulē pēdējo 18 gadu laikā ir pastāvīgi palielinājies un tikai 2019. gadā vien tika iznīcināti 3,8 miljoni hektāru primāro lietusmežu[21];

K. tā kā pasaules mežu atmežošana, degradācija un pārveidošana saasina draudus, ko rada pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kuras saskaras ar cilvēktiesību pārkāpumiem, uzbrukumiem un slepkavībām, reaģējot uz viņu centieniem aizsargāt mežus, zemi un vidi, un 2018. gadā katru nedēļu vidēji tika nogalināti vairāk nekā trīs zemes un vides aizstāvji, un vairāk nekā 300 cilvēku ir tikuši nogalināti resursu un zemes izmantošanas konfliktos Amazones reģionā tikai pēdējā desmitgadē vien[22];

L. tā kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums visā pasaulē, kā arī dabisko ekosistēmu, tostarp mežu, iznīcināšana būtiski ietekmē savvaļas dzīvotnes un izraisa pastiprinātu saskarsmi starp savvaļas dzīvniekiem, cilvēkiem un mājdzīvniekiem, tādējādi palielinot jaunu epidēmiju un pandēmiju uzliesmojuma risku, kuras izraisa savvaļas dzīvnieki; tā kā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) apstiprina, ka jauno infekcijas slimību pieaugums sakrīt ar tropisko mežu izciršanas straujo kāpumu, jo īpaši saistībā ar eļļas palmu vai sojas pupu stādīšanu[23]; tā kā vairāk nekā divas trešdaļas jauno infekcijas slimību rodas no dzīvniekiem, kuru lielākais vairums ir savvaļas dzīvnieki; tā kā biodaudzveidības un labi funkcionējošu ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana ir iedarbīgākais veids, kā vairot mūsu izturētspēju un novērst jaunu slimību rašanos un izplatīšanos;

M. tā kā ūdens ir ļoti vērtīgs resurss; tā kā tiesību aktu par ūdens resursu aizsardzību trūkums vai neatbilstīga īstenošana neļauj kontrolēt šo resursu izmantošanu un pieļauj pārlieku lielu ieguvi, piesārņojumu un ūdens sagrābšanu; tā kā tas kaitē lejupējām ekosistēmām un vietējām kopienām; tā kā ir gadījumi, kad mežu un ekosistēmu riska preču ražošanas dēļ notiek ūdens sagrābšana[24];

N. tā kā meža resursu un atjaunojamo izejvielu ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī meža zemes izmantošana tādā veidā un apjomā, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, atjaunošanās spēju, vitalitāti un potenciālu pildīt pašreizējās un turpmākās attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules līmenī un kas nerada kaitējumu citām ekosistēmām, ir svarīgs elements vispārējā politikas pieejā mežu izciršanas apturēšanai gan Savienības, gan globālā līmenī;

O.  tā kā tiek lēsts, ka Savienības patēriņš izraisa vismaz 10 % globālās atmežošanas;

P. tā kā ir svarīgi veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa modeļu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāka vides pēda;

Vispārīgas piezīmes

1. uzsver, ka aptuveni 80 % globālās atmežošanas izraisa lauksaimniecībā izmantojamās zemes paplašināšana; šai sakarā uzsver, ka Komisijas 2019. gada jūlija paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” atzīts, ka Savienības pieprasījums pēc tādiem produktiem kā palmu eļļa, gaļa, soja, kakao, kukurūza, koksne un gumija, tostarp pārstrādātu produktu vai pakalpojumu veidā, būtiski veicina atmežošanu, mežu degradāciju, ekosistēmu iznīcināšanu un saistītos cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē un veido aptuveni 10 % no kopējā galapatēriņā ietvertās atmežošanas daļas pasaulē[25]; turklāt norāda, ka arī citu preču, piemēram, kokvilnas, kafijas, cukurniedru, rapšu sēklu un mangrovēs audzētu garneļu, patērēšana Eiropas Savienībā veicina mežu izciršanu pasaulē.

2. norāda, ka mežu saglabāšana un to degradācijas novēršana ir viens no lielākajiem mūsdienu uzdevumiem ilgtspējas jomā, un, neizpildot šo uzdevumu, nevarēs sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķus; uzsver, ka atsevišķās pasaules daļās mežu un ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu nevar nodrošināt ar pašreizējām rīcībpolitikām;

3. ar vislielākajām bažām norāda, ka laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam mežu platību zuduma līmenis ir palielinājies par 43 % līdz vidēji 26,1 miljoniem hektāru gadā salīdzinājumā ar 18,3 miljoniem hektāru gadā laikposmā no 2002. līdz 2013. gadam; ir īpaši nobažījies par pirmatnējo mežu zudumu, jo pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot pieejamos datus (2016., 2017. un 2018. gads), ir reģistrēts augstākais zudumu līmenis šajā gadsimtā, kad atmežošanas līmenis Amazones mežos Brazīlijā vien ir palielinājies par 88 % 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju; uzsver, ka dabisko mežu iznīcināšana un degradācija notiek ne tikai tropu teritorijās, bet visā pasaulē, tostarp Savienības iekšienē un tās tiešajos kaimiņreģionos;

4. pauž nožēlu par to, ka pasaules mežu platība pašreiz ir tikai 68 % no aprēķinātā pirmsindustriālā līmeņa, ka mežu platība tika samazināta par 290 miljoniem hektāru zemes tīrīšanas un kokmateriālu ieguves dēļ laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam un ka neskartie meži (vairāk nekā 500 km2 lielas platības, kurās satelīti nekonstatē nekādu cilvēku radītu ietekmi) tika samazināti par 7 % laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam[26];

5. norāda arī uz to, ka dzīvotņu pārveidošana un iznīcināšana dabisko mežu teritorijās nopietni ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību visā pasaulē, kā arī bioloģisko daudzveidību, jo īpaši zoonožu izplatības pieaugumu — pēdējo 30 gadu laikā tās izraisīja 50 pandēmijas, tostarp neseno Covid-19 pandēmiju;

6. ar bažām atzīmē, ka pēc traģiskā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma pētījumi turpina apstiprināt satraucošo saikni starp zoonozes slimībām un atmežošanu, klimata izmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

7. uzsver, ka pirmatnējie meži ir neaizstājami un pirmatnējo mežu zudumus nevar kompensēt ar jaunu, uz mežu balstītu pieeju; norāda, ka atmežošanas un mežu degradācijas apturēšana apvienojumā ar esošo mežu aizsardzību, ilgtspējīgu atjaunošanu, apmežošanu un mežu atjaunošanu tā, lai maksimāli palielinātu to oglekļa uzglabāšanas un biodaudzveidības aizsardzības spēju, var nodrošināt iztiku, palielināt ienākumus vietējām kopienām un piedāvāt ekonomiskās attīstības iespējas; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi veicināt agroekoloģiju un ilgtspējīgu lauksaimniecības ražošanu pasaules, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, novēršot neilgtspējīgu zemes izmantošanu un apsaimniekošanas praksi, novēršot dabiskus traucējumus un mazinot klimata pārmaiņas;

8. uzsver, ka lielas mežu teritorijas palīdz novērst kontinentālo reģionu pārtuksnešošanos; ierosina attīstības un tirdzniecības rīcībpolitikā stingri ņemt vērā arī mežu kā mitruma avota aizsardzību; uzsver, piemēram, ka 40 % no kopējām lietusgāzēm Etiopijas augstienēs, kuras ir galvenais Nīlas avots, nodrošina mitrums, kas pārstrādāts no Kongo baseina mežiem, un ka atmežošanas apturēšana reģionā ir svarīga arī klimata un bēgļu krīzes risināšanai;

9. uzsver, ka atmežošanas virzītājspēki paši par sevi neaprobežojas tikai ar mežu nozari un ir saistīti ar plašu jautājumu klāstu, piemēram, zemes īpašumtiesībām, vāju valdību un tiesībaizsardzību, pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzību, klimata pārmaiņām, demokrātiju, cilvēktiesībām un politisko brīvību, preču patēriņa līmeni, lielu atkarību no barības importa, lauksaimniecības politiku, kā arī tādas valsts politikas trūkumu, kas veicinātu un stimulētu ilgtspējīgi un likumīgi iegūtas un ražotas preces; atgādina, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir svarīga loma meža ekosistēmu aizsardzībā; aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu un juridiski saistošu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas jāatspoguļo Savienības politikā;

10. norāda, ka daudzās valstīs atmežošana ir saistīta ar atbilstošas politikas (piemēram, zemes izmantošanas plānošanas) trūkumu, neskaidrām īpašumtiesību attiecībām un citām tiesībām uz zemi, sliktu pārvaldību un tiesībaizsardzību, nelikumīgām darbībām un nepietiekamiem ieguldījumiem ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā;

11. norāda, ka Eiropas Parlaments kopš 2015. gada decembra ir pieņēmis 40 iebildumus pret ģenētiski modificētas pārtikas un barības importu, no kuriem 11 bija ģenētiski modificētas sojas imports; atgādina, ka viens no iemesliem, kāpēc pret šo importu iebilda, bija atmežošana, kas saistīta ar to audzēšanu tādās valstīs kā Brazīlija un Argentīna, kur soja ir gandrīz tikai ģenētiski modificēta, lai to izmantotu ar pesticīdiem; norāda, ka nesenā salīdzinošā zinātniskajā pētījumā, ko veikuši pētnieki no visas Savienības, ir konstatēts, ka Eiropas Savienībai ir lielākais oglekļa pēdas nospiedums pasaulē sakarā ar sojas importu no Brazīlijas, kas ir par 13,8 % lielāks nekā Ķīnas — lielākās sojas importētājas pasaulē — imports; norāda, ka šī Savienības lielā oglekļa pēda ir saistīta ar tās emisiju daļu materializētajā atmežošanā[27]; turklāt norāda, ka saskaņā ar Komisijas informāciju soja vēsturiski ir bijusi Savienības izraisītas globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju galvenais iemesls — tā veido gandrīz pusi no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa[28];

12. vērš uzmanību uz to, kā ģenētiski modificētu organismu audzēšana būtiski veicina atmežošanu, jo īpaši Brazīlijā un Argentīnā, un uzskata, ka būtu jāpārtrauc ģenētiski modificētu organismu ievešana Savienībā; atgādina, ka gaļas patēriņš — pat Savienības iekšienē — veicina atmežošanu ārpus Savienības, palielinot pieprasījumu pēc lētas ģenētiski modificētu organismu barības, jo īpaši ģenētiski modificētu sojas pupu importa;

13. norāda, ka sākotnēji pārtikas un lopbarības ražošanai izmantoto ganību un lauksaimniecības zemju pārveidošana par zemi biomasas kurināmā ražošanai (netiešas izmaiņas zemes lietojumā) var nelabvēlīgi ietekmēt arī mežus;

Brīvprātīga trešo personu sertifikācija un marķējumi

14. atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās pasaules mežu izciršanas, mežu degradācijas un ekosistēmu iznīcināšanas problēmu, nepieciešamību pēc korporatīvas rīcības un attiecīgām saistībām, kā arī arvien biežāk aicina noteikt pārredzamas, konsekventas, vienotas, stabilas un izpildāmas prasības attiecībā uz ilgtspējīgām piegādes ķēdēm, tostarp samazināt pieprasījumu pēc mežam bīstamām precēm; norāda, ka daži operatori ir atbalstījuši 2014. gada Ņujorkas deklarāciju par mežiem un ir veikuši pasākumus, lai novērstu mežu izciršanu, bet diemžēl šiem pasākumiem bieži trūkst vērienīgu mērķu, tie attiecas tikai uz piegādes ķēdes daļām un nav paredzēti, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vairākiem savstarpēji saistītiem atmežošanas virzītājspēkiem[29], tāpēc tie neizpilda savus ilgtspējas solījumus un paziņotās saistības; šajā sakarā uzsver, ka uzņēmumu brīvprātīgās saistības pret atmežošanu vēl nav bijušas pietiekamas, lai apturētu globālo atmežošanu;

15. norāda, ka trešo pušu sertifikācijas sistēmām ir bijusi būtiska nozīme, lai savestu kopā uzņēmējus un pilsonisko sabiedrību nolūkā panākt vienotu izpratni par atmežošanas problēmu; tomēr norāda, ka, lai gan brīvprātīgas trešo personu sertifikācijas shēmas ir palīdzējušas izstrādāt labu praksi, ar šīm shēmām vien nevar apturēt un novērst globālo atmežošanu un ekosistēmu degradāciju, un tām būtu tikai jāpapildina saistoši pasākumi; norāda, ka brīvprātīga trešo pušu sertifikācijas sistēma var būt papildu instruments, lai izvērtētu un mazinātu atmežošanas riskus, ja tas tiek efektīvi izstrādāts un īstenots, ņemot vērā sistēmas pamatā esošos labi definētos, izmērāmos un vērienīgos ilgtspējas kritērijus un nodrošinot sertifikācijas un akreditācijas procesa stingru īstenošanu, neatkarīgu uzraudzību un atbilstības mehānismus un iespējas pārraudzīt piegādes ķēdi, kā arī ievērojot pamatotu prasību aizsargāt pirmatnējos mežus un citus dabiskos mežus un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu;

16. norāda, ka trešo personu veikta sertifikācija un marķēšana vien nav pietiekami efektīva, lai novērstu meža un ekosistēmu riska preču un produktu nonākšanu Savienības iekšējā tirgū; tādēļ uzsver, ka trešo pušu sertifikācija var tikai papildināt, bet nevar aizstāt uzņēmējiem saistošu un rūpīgi īstenotu pienācīgas rūpības procesu, kas nodrošina arī to atbildību sociālajā un vides jomā, ko paredz LESD 191. pantā noteiktais princips “piesārņotājs maksā”;

17. pauž bažas par to, ka daudzas pašreizējās sertifikācijas sistēmas un marķējumi rada patērētājiem neskaidrības un mazina viņu iespējas izdarīt informācijā balstītu izvēli; šajā sakarā uzsver, ka būtu jāapsver informācijas sniegšanas pienākuma saskaņošana;

18. uzsver, ka politikas pasākumi, kas ir atkarīgi tikai no patērētāju izvēles, nepamatoti uzliek pienākumu patērētājiem pieņemt lēmumu par to, vai iegādāties neatmežojošus produktus, un tas nebūs pietiekami efektīvi, lai iekļautu ilgtspējīgāku ražošanu; uzskata, ka patērētāju informēšana par neatmežojošiem produktiem var būt iedarbīgs instruments, lai papildinātu tiesisko regulējumu attiecībā uz pienācīgu rūpību un pievērstos šā jautājuma pieprasījuma pusei; mudina Komisiju vēl vairāk integrēt atmežošanas apsvērumus ES ekomarķējuma, zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) un citās iniciatīvās saistībā ar aprites ekonomiku kā daļu no visaptveroša pasākumu un iniciatīvu kopuma, lai nodrošinātu no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes; turklāt aicina Komisiju iekļaut atmežošanas un ekosistēmu degradācijas risku Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/29/EK[30] iekļauto zaļo prasību kritēriju sarakstā un izveidot ES iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, lai atļautu zaļo prasību izmantošanu;

19. norāda, ka līdz šim nav pieņemti noteikumi, kas aizliegtu laist Savienības tirgū izstrādājumus, kuri ir veicinājuši mežu iznīcināšanu; norāda, ka pat tādi mežizstrādes kokmateriāli, kas likumīgi atbilst izcelsmes valsts tiesību aktiem, var veicināt atmežošanu un joprojām var brīvi piekļūt Savienības tirgum; norāda, ka tādēļ daudzu Savienībā sastopamo preču, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, patērētājiem nav garantijas, ka šie produkti neveicina atmežošanu un ka tādējādi patērētāji, kuriem to nevar pārmest, negribot un nezinot, veicina atmežošanu;

20. norāda, ka kritēriji attiecībā uz to, kas ir “neatmežojoša” prece vai produkti, kuri ir sertifikācijas sistēmu pamatā, ne vienmēr ir bijuši pietiekami visaptveroši, jo dažkārt tie attiecas tikai uz dažām attiecīgā produkta sastāvdaļām, tikai uz produkta dzīves cikla daļām, vai arī izmanto nepietiekamu jēdziena “neatmežojošs” definīciju, kas var izraisīt to, ka uzņēmumi meklē izdevīgākus marķējumus un kopumā mazina sertifikācijas mērķi;

Obligātie noteikumi, kuru pamatā ir pienācīga rūpība

21. šai sakarā atzinīgi vērtē vairāku uzņēmumu aicinājumus ieviest Savienības noteikumus par obligātu pienācīgas rūpības prasību ievērošanu tādu preču piegādes ķēdēs, kas apdraud mežus;

22. atgādina par 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un tajā noteikto prasību Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumu Savienības tiesiskajam regulējumam, kurš balstītos uz pienācīgu pārbaudi, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un neatmežojošas piegādes ķēdes produktiem, kas laisti Savienības tirgū, pievēršot īpašu vērību ar importu saistītās atmežošanas galvenajiem iemesliem un tā vietā veicinot importu, kas neveicina atmežošanu citās valstīs, ņemot vērā preču eksporta ekonomisko nozīmi jaunattīstības valstīs, jo īpaši attiecībā uz sīkražotājiem, ņemot vērā visu ieinteresēto personu, jo īpaši MVU, atsauksmes;

23. atgādina, ka Komisija savā 2008. gada paziņojumā par atmežošanu noteica mērķi vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību izzušanu pasaulē un līdz 2020. gadam vismaz par 50 % samazināt apjomīgo atmežošanu tropu reģionos un brīdina, ka otrais mērķis gandrīz noteikti netiks sasniegts;

24. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri risināt atmežošanas un mežu degradācijas problēmu pasaulē, taču aicina īstenot vērienīgāku politikas pieeju; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu un ietekmes novērtējumu tiesiskajam regulējumam, kura pamatā ir obligātas pienācīgas rūpības, ziņošanas un informācijas izpaušanas un trešo pušu līdzdalības prasības, atbildības un sankciju piemērošanas nosacījumi saistību neizpildes gadījumā visiem uzņēmumiem, kuri Savienības tirgū pirmo reizi laiž izejvielu preces, kas izraisa apdraudējumus mežiem un ekosistēmām, un produktus, kuri iegūti no šādām precēm, kā arī nosacījumi par minēto prasību pārkāpumos cietušo iespējām vērsties tiesā un saņemt tiesību aizsardzību; uzskata, ka tirgotājiem, kuri veic tirdzniecību Savienības tirgū, jo īpaši attiecībā uz izejvielu un attiecīgo ražojumu izcelsmes noteikšanu brīdī, kad tos laiž Savienības iekšējā tirgū, būtu jāpiemēro pienākumi nodrošināt izsekojamību, lai izveidotu ilgtspējīgas un neatmežojošas piegādes ķēdes, kā noteikts šīs rezolūcijas pielikumā; uzsver, ka šis tiesiskais regulējums būtu jāpiemēro arī visām finanšu iestādēm, kam ir atļauts veikt darbību Savienībā un kas nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kas iegūst, ražo, pārstrādā vai tirgo tādas izejvielu preces un no tām iegūtos produktus, kuri rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām;

25. uzskata, ka Savienībai ir jānodrošina, lai tā atbalstītu tikai tādas globālās piegādes ķēdes un finanšu plūsmas, kas nav saistītas ar atmežošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus; ir pārliecināts, ka obligāti ilgtspējības noteikumi, kas ieviesti lielā tirgū, piemēram, Savienības tirgū, spēj virzīt globālo ražošanas praksi uz ilgtspējīgākām praksēm;

26. norāda, ka izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām un uz ko attiektos minētais ES tiesiskais regulējums, būtu jānosaka, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un zinātniski pamatotiem apsvērumiem, kuri paredz, ka šādas izejvielu preces ir saistītas ar mežu un ar oglekli piesātinātu ekosistēmu ar lielu bioloģisko daudzveidību iznīcināšanu un degradāciju, kā arī ar būtisku apdraudējumu pirmiedzīvotāju tiesībām un cilvēktiesībām kopumā;

27. uzsver, ka šādam ES tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina ne tikai izejvielu preču un no tām iegūto produktu, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, ieguves, ražošanas, izmantošanas un pārstrādes likumība izcelsmes valstī, bet arī šādu preču un produktu ievākšanas, ieguves, ražošanas un pārstrādes ilgtspēja;

28. uzsver — kā liecina vairāki pētījumi[31] — tiesiskais regulējums, lai novērstu ar atmežošanu saistīto produktu ienākšanu Savienības iekšējā tirgū, neietekmēs Savienībā pārdoto un šīs rezolūcijas pielikumā minēto preču apjomu un cenu un ka papildu izmaksas, kas uzņēmējiem rodas šo juridisko saistību īstenošanā, ir minimālas;

29. akcentē nevalstisko organizāciju, vides aktīvistu, nozares apvienību, kā arī trauksmes cēlēju ieguldījumu cīņā pret kokmateriālu ieguvi nelikumīgas mežizstrādes rezultātā, jo tā tiek iznīcināti meži, zūd bioloģiskā daudzveidība un palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms;

30. norāda, ka šāds ES tiesiskais regulējums būtu jāattiecina ne tikai uz mežiem, bet arī uz citām ekosistēmām, jo īpaši uz jūras un piekrastes ekosistēmām, mitrājiem, kūdrājiem un savannām, kas piesātinātas ar oglekli un izceļas ar lielu bioloģisko daudzveidību, lai izvairītos no tā, ka radītais spiediens tiek novirzīts uz šādām ekosistēmām;

31. uzskata, ka minētie pienākumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem, kuri Savienības tirgū laiž izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, neatkarīgi no to lieluma vai reģistrācijas vietas, tiklīdz rūpīgā novērtējumā ir secināts, ka tie ir funkcionāli un piemērojami visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU; atzīstot, ka darbībām pēc operatora riska novērtējuma ir jābūt samērīgām ar risku līmeni, kas saistīts ar konkrēto preci, tomēr uzskata, ka sadrumstalotā gala tirgū ir svarīgi iekļaut mazākus un lielākus uzņēmumus, lai nodrošinātu gan liela mēroga ietekmi, gan patērētāju uzticēšanos; uzsver, ka tiesiskais regulējums nedrīkst radīt nepamatotu slogu mazajiem un vidējiem ražotājiem, tostarp mazajiem īpašniekiem, vai liegt tiem piekļuvi tirgiem un starptautiskajai tirdzniecībai jaudas trūkuma dēļ; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs saskaņots MVU atbalsta mehānisms ES līmenī, lai nodrošinātu to izpratni, gatavību un spēju ražot saskaņā ar vides un cilvēktiesību prasībām;

32. uzskata, ka Savienības mēroga obligātas pienācīgas rūpības prasības sniegtu ieguvumus uzņēmumiem, izlīdzinot konkurences apstākļus, nodrošinot konkurentiem atbilstību tiem pašiem standartiem, un nodrošinātu juridisku noteiktību, nevis dažādu valsts līmeņa pasākumu mozaīku;

33. atgādina par Komisijas Tieslietu un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtītā pētījuma par pienācīgas rūpības prasībām piegādes ķēdē secinājumiem, kuros konstatēts, ka lielākā daļa uzņēmēju respondentu ir vienisprātis, ka obligātai pienācīgas rūpības prasību ievērošanai būtu pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām un vidi;

34. uzsver, ka digitalizācija un jauni tehnoloģiju rīki ļauj uzņēmumiem rast vēl nebijušus risinājumus, lai noteiktu, novērstu, mazinātu un ņemtu vērā cilvēktiesības un ietekmi uz vidi;

35. uzskata, ka turpmāko tiesisko regulējumu attiecībā uz atmežojošām precēm vajadzētu balstīt uz pieredzi, kas gūta īstenojot FLEGT rīcības plānu, ES Kokmateriālu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821[32] (Konfliktu izrakteņu regula), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES[33] (Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva), tiesību aktus par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un citas Savienības iniciatīvas piegādes ķēžu regulēšanai;

36. atzinīgi vērtē notiekošo Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu un aicina Komisiju uzlabot nefinanšu informācijas atklāšanas kvalitāti un paplašināt tās tvērumu, jo īpaši attiecībā uz finanšu iestāžu ziņošanu par vides aspektiem, un veicināt ar mežu saistītu apsvērumu iekļaušanu uzņēmumu sociālajā atbildībā;

ES Kokmateriālu regula un FLEGT brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN)

37. pauž pārliecību, ka ES Kokmateriālu regula un it īpaši tās pienācīgas rūpības prasības ir labs paraugs, ko izmantot iecerētā ES tiesiskā regulējuma izstrādei, lai apturētu un vērstu pretējā virzienā ES izraisītu globālo atmežošanu, taču ES Kokmateriālu regulas neatbilstīgā īstenošana, aptverto kokmateriālu ierobežotais raksturs un regulas izpildes panākšana norāda uz to, ka tā neatbilst iecerei un mērķim; tādēļ uzskata, ka gūto pieredzi saistībā ar ES Kokmateriālu regulu var ņemt vērā, lai attiecībā uz iecerēto ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālās atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā izstrādātu uzlabotus īstenošanas un izpildes noteikumus; atgādina, ka uz mežizstrādes un meža produktu tirdzniecības likumību pašlaik attiecas ES Kokmateriālu regula, un tādēļ uzsver, ka turpmākajā ES tiesiskajā regulējumā būtu jāizvairās no dubulta regulējuma un būtu jāsaskaņo pasākumi, kas reglamentē meža produktu likumīgu un nelikumīgu ieguvi un tirdzniecību;

38. aicina Komisiju izvērtēt ES Kokmateriālu regulas aptverto izejvielu iespējamo iekļaušanu priekšlikuma par ES tiesisko regulējumu tvērumā, lai apturētu un pavērstu pretējā virzienā ES virzīto globālo atmežošanu, ņemot vērā gaidāmo ES Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi un nodrošinot FLEGT rīcības plāna mērķu sasniegšanu; to darot, Komisijai būtu arī jānovērtē potenciālā ietekme uz pašreizējiem brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN); Savienības partnervalstīm, kas ražo kokmateriālus, vajadzētu būt cieši iesaistītām šajā procesā;

39. atzinīgi vērtē labos rezultātus, kas ES FLEGT rīcības plāna un BPN ietvaros gūti sadarbībā ar trešām valstīm, risinot ar nelikumīgu mežizstrādi saistīto piegādes problēmu, un uzsver, ka šis darbs būtu jāpastiprina, jo īpaši monitoringa, pārbaužu un kontroļu ziņā, tostarp piedāvājot spēju veidošanu; uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar šīm valstīm, un ka būtu jāveicina jauni BPN ar citiem partneriem; aicina ES palielināt FLEGT finansējumu;

40. mudina Komisiju nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots ES FLEGT darba plāns 2018.–2022. gadam;

41. atzinīgi vērtē gaidāmo FLEGT regulas un ES Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, ko veiks Komisija, kā iespēju stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu, lai tajos iekļautu, piemēram, drukātos izstrādājumus un kokizstrādājumus, konflikta kokmateriālus, kā arī stiprinātu pilsoniskās sabiedrības lomu;

42. atkārtoti prasa, lai pie Savienības robežām rūpīgāk tiktu pārbaudīti importētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi nolūkā nodrošināt, ka importētie izstrādājumi patiešām atbilst kritērijiem, kas jāievēro to ievešanai Savienībā; aicina savlaicīgi un efektīvi īstenot Savienības Muitas kodeksu (SMK) un stiprināt valstu muitas iestāžu spējas, lai nodrošinātu labāku SMK saskaņošanu un īstenošanu; uzsver, ka Komisijai jānodrošina, lai muitas kontrolēs visā Savienībā tiktu ievēroti vieni un tie paši standarti, izmantojot tiešu un vienotu muitas kontroles mehānismu, koordinējot darbību dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

43. uzskata, ka uz tirdzniecību balstīti partnerības nolīgumi ar galvenajām FERC ražotājvalstīm varētu būt noderīgi, lai novērstu atmežošanas piedāvājuma cēloņus, un atzīmē, ka FLEGT BPN modelis ir viena no iespējām;

44.  priekšlikumam būtu jānodrošina, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir juridiskā noteiktība par jebkādiem jauniem Savienības mēroga pasākumiem un regulējumu saistībā ar FLEGT BPN pašreizējo izmantošanu un licencēšanu, lai nodrošinātu ieinteresētību ieguldīt neatmežojošā eksportā uz Savienību; mudina Komisiju noslēgt uz tirdzniecību balstītus partnerattiecību nolīgumus ar lielākajām lauksaimniecības preču ražotājvalstīm, lai pievērstos piedāvājuma izraisītas atmežošanas problēmai.

Tirdzniecība un starptautiskā sadarbība

45. uzsver, ka ir jāpārskata tirdzniecības un investīciju politika, lai efektīvāk risinātu globālo atmežošanas problēmu un, pasaules mērogā radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un jāņem vērā saikne starp tirdzniecības nolīgumiem un globālo biodaudzveidību, kā arī mežu ekosistēmu;

46. atgādina, ka Savienības tirdzniecības un investīciju politikā, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Mercosur, būtu jāiekļauj saistošas un izpildāmas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums un Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, un kuras atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un cilvēktiesību ievērošanai; aicina Komisiju nodrošināt, ka visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ir iekļauti juridiski saistoši un obligāti izpildāmi noteikumi, tostarp noteikumi par korupcijas saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi apkarošanu, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju un ekosistēmu iznīcināšanu un degradāciju;

47. kontekstā ar paziņojumā par Eiropas zaļo kursu uzsvērto principu “neradīt kaitējumu” iesaka Komisijai labāk un regulāri novērtēt spēkā esošo tirdzniecības un investīciju nolīgumu ietekmi uz atmežošanu, mežu un ekosistēmu degradāciju, zemes piesavināšanos un cilvēktiesībām un nodrošināt, ka visu brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās tiek iekļauti vērienīgāki saistoši un obligāti izpildāmi noteikumi par mežu un ekosistēmu aizsardzību, biodaudzveidību, zemes piesavināšanās izbeigšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

48. norāda — lai izvairītos no cenu dempinga un nodrošinātu koksnes ilgtspējīgu izmantošanu, novērstu tādu divpusēju nolīgumu izplatīšanos, kuru pamatā ir kokmateriālu dempinga cenas, un lai nepieļautu plašākas mežizstrādes veicināšanu, būtu jāapsver tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp kopējas kokmateriālu izsoļu sistēmas izveide, lai varētu izsekot materiālu izcelsmei un cenā ņemt vērā klimata, bioloģiskās daudzveidības un cilvēktiesību apsvērumus;

49. uzskata, ka tirdzniecība un starptautiskā sadarbība ir svarīgi instrumenti, lai konsolidētu augstākus ilgtspējas standartus, jo īpaši attiecībā uz nozarēm, kas saistītas ar mežiem un atvasinātajām vērtību ķēdēm; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un sniegt tehnisko palīdzību, apmainīties ar informāciju un labu praksi mežu saglabāšanā, uzturēšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, īpašu uzmanību pievēršot saiknei starp organizēto noziedzību un precēm, kas saistītas ar atmežošanu, un aicina veicināt un atvieglināt zinātnisko un akadēmisko sadarbību ar trešām valstīm, kā arī popularizēt pētniecības programmas, lai sekmētu zināšanas un inovāciju bioloģiskās daudzveidības, zaļās uzņēmējdarbības un aprites ekonomikas jomā; uzsver, ka ir jāņem vērā pieņemto pasākumu ietekme uz vismazāk attīstīto valstu (VAV) nodarbinātību un izaugsmi, kuras ir atkarīgas no FERC ražošanas; aicina Savienību sniegt atbalstu un sadarboties ar trešo valstu valdībām un pilsonisko sabiedrību to darbā pret atmežošanu, jo īpaši izmantojot VPS+ shēmu; aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu jāizstrādā jauns īpašs tirdzniecības atbalsta instruments, lai atvieglotu tirdzniecību saistībā ar to risku mazināšanu, kas raksturīgi FERC ražošanai;

50. prasa Komisijai, lai pasākumiem, ko tā pieņems, būtu visaptveroša un diferencēta pieeja atmežošanai, ņemot vērā šīs problēmas dažādās dimensijas un saikni gan ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības iedibināšanu, gan cīņu pret noziedzīgām ekonomiskām darbībām; šajā nolūkā aicina veidot dialogu ar trešām valstīm, lai katrā atsevišķā gadījumā analizētu galvenos meža platību zuduma cēloņus un īstenojamo pasākumu piemērotību;

51. uzsver, ka, piešķirot līgumus, publiskā iepirkuma noteikumos BTN būtu jāņem vērā sociālie, vides un atbildīgas uzņēmējdarbības kritēriji;

52. prasa obligātās Savienības mēroga saistības papildināt ar plašāku un ciešāku globālo sadarbību, nostiprinātu globālo vides pārvaldību un sadarbību ar trešām valstīm, izmantojot tehnisko palīdzību, informācijas un labas prakses apmaiņu mežu aizsardzībā, saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, īpaši uzsverot privātā sektora īstenoto ilgtspējas iniciatīvu nozīmi; kā arī jāpalielina centieni galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, atjaunotu mežus un izvairītos no apgrieztās ietekmes, ko rada nevēlamu atmežojošu piegādes ķēžu novirzīšana uz citiem pasaules reģioniem;

53. aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot tirdzniecību un starptautisko sadarbību, mudināt veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai nostiprinātu augstākus ilgtspējas standartus mežsaimniecības nozarēs un to vērtību ķēdēs, veicinot aprites bioekonomiku, zaļo tūrismu, atjaunojamo enerģiju, viedu lauksaimniecību un citas attiecīgās jomas, tostarp trešās valstīs;

54.  priekšlikumam būtu jānodrošina, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir juridiskā noteiktība par jebkādiem jauniem Savienības mēroga pasākumiem un regulējumu saistībā ar FLEGT BPN pašreizējo izmantošanu un licencēšanu, lai nodrošinātu ieinteresētību ieguldīt neatmežojošā eksportā uz Savienību; mudina Komisiju noslēgt uz tirdzniecību balstītus partnerattiecību nolīgumus ar lielākajām lauksaimniecības preču ražotājvalstīm, lai pievērstos piedāvājuma izraisītas atmežošanas problēmai.

55. atzīmē, ka ir svarīgi panākt, lai jautājums par mežu iznīcināšanu būtu iekļauts valsts līmeņa politiskā dialoga procesos, un ka ir svarīgi palīdzēt partnervalstīm izstrādāt un īstenot valsts regulējumu mežsaimniecības un ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā; uzsver, ka šāds valsts regulējums ir jāveido, rēķinoties gan ar pašu vajadzībām, gan ar saistībām, kas īstenojamas pasaules mērogā; uzsver, ka ir jāievieš mehānismi, kas rosina mazo lauku saimniecību īpašniekus saglabāt un uzlabot ekosistēmu un produktus, kurus nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība;

56. uzskata, ka stingrai rīcībai Savienības iekšējā tirgū būtu jāiet rokrokā ar stingru rīcību starptautiskā līmenī; tādēļ valstu indikatīvajās programmās saskaņā ar ES ārējo darbību būtu jāintegrē noteikumi, lai palīdzētu trešo valstu uzņēmumiem un mazajiem īpašniekiem, kas strādā ar uzņēmējiem, kuri laiž FERC preces Savienības iekšējā tirgū, veikt darbības, nekaitējot mežiem un ekosistēmām;

57. uzskata, ka šīs rezolūcijas pielikumā ierosinātā regula būtu jāizstrādā tā, lai tā atbilstu PTO noteikumiem, ka to ir iespējams izstrādāt tādā veidā un ka tā būtu jāpapildina ar tirdzniecībā balstītiem partnerattiecību nolīgumiem ar lielākajām lauksaimniecības preču ražotājvalstīm, lai risinātu jautājumu par piegādes puses faktoriem, kas veicina atmežošanu;

58. ierosina, ka, apspriežot valstu indikatīvās programmas ar trešām valstīm, Komisijai būtu jānosaka prioritārie noteikumi, lai palīdzētu trešo valstu uzņēmumiem un mazajiem īpašniekiem, kuri strādā ar uzņēmējiem, kuri laiž FERC preces Savienības iekšējā tirgū, veikt darbības, nekaitējot mežam, ekosistēmām un cilvēktiesībām;

59 norāda, ka ES tiesiskā regulējuma pastiprināšana atmežošanas jomā var būtiski ietekmēt zemes cenas trešās valstīs, un, lai novērstu jebkādas spekulācijas, to nevajadzētu noteikt pēc tam, kad Komisija būs publicējusi šīs rezolūcijas pielikumā izklāstīto priekšlikumu;

Atmežošana un cilvēktiesības

60. uzsver, ka, mainot tiesisko regulējumu, lai legalizētu noteiktu teritoriju izmantošanu un mainītu īpašuma tiesības, netiek samazināta šo izmaiņu īstenošanas negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi; tādēļ uzsver, ka pienācīgas rūpības kritērijos papildus rīcības likumībai jāiekļauj arī citi elementi;

61. norāda, ka izejvielu preču, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, ražošana negatīvi ietekmē vietējās kopienas ne tikai tiešas atmežošanas, ekosistēmu degradācijas un zemes sagrābšanas dēļ, bet arī sagrābjot ūdeni, kas var ietekmēt mežu un citas ekosistēmas; tādēļ norāda — lai apturētu atmežošanu un dabisko ekosistēmu degradāciju, tiesiskajā regulējumā būtu jāietver jautājums par to, cik likumīga ir ūdensapgāde tādu preču ražošanai, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām;

62. uzsver, ka vietējās kopienas, pirmiedzīvotāji, kā arī zemes un vides aizstāvji bieži vien visaktīvāk cīnās par ekosistēmu saglabāšanu; norāda, ka dažos reģionos konflikti par zemes un resursu izmantošanu ir galvenais pret pirmiedzīvotājiem vērstas vardarbības cēlonis[34], un pauž bažas par to, ka mežu un citu vērtīgu ekosistēmu degradācija un iznīcināšana bieži vien ir saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai izriet no tiem; nosoda jebkāda veida sodīšanu, aizskaršanu un vajāšanu par iesaistīšanos darbībās, kuru mērķis ir aizsargāt vidi; tādēļ aicina plānotajā ES tiesiskajā regulējumā paredzēt cilvēktiesību, zemes lietošanas tiesību, kā arī tiesību uz zemi un darba tiesību aizsardzību un it īpaši pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību aizsardzību; aicina Komisiju mudināt, lai juridiskie reformu procesi ražotājvalstīs tiktu veikti, efektīvi un jēgpilni iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību, pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas; aicina Savienību un dalībvalstis nākamajā ANO Ģenerālajā asamblejā atbalstīt tiesību uz veselīgu vidi vispārēju atzīšanu;

63. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ātrās reaģēšanas mehānismu Savienības līmenī, lai atbalstītu vides un mežu aizstāvjus Savienībā un visā pasaulē;

64. uzsver, ka šāda tiesiskā regulējuma daļai ir jābūt korporatīvo cilvēktiesību pārkāpumos un vides apdraudējumā cietušo iespēju vērsties tiesā un saņemt tiesību aizsardzību nodrošināšanai;

65. uzsver, ka papildus ES tiesiskā regulējuma izstrādei attiecībā uz izejvielu precēm, kas veicina atmežošanu, Savienībai ir izlēmīgāk jāpievēršas cilvēktiesību, vides atbildības un tiesiskuma īstenošanai kā horizontālam jautājumam saziņā ar attiecīgajām valstīm un ar citām galvenajām importētājvalstīm;

66. uzsver, ka šāds tiesiskais regulējums jāizstrādā saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām pret Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm un tas jāņem vērā, izstrādājot mērķus nākotnes nolīgumam par laiku pēc Kotonū;

67. atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas saistoša ANO instrumenta izstrādei par cilvēktiesībām transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik būtiski ir ES aktīvi iesaistīties šajā procesā;

ES pasākumi un politikas saskaņotība

68. uzsver, ka visās turpmākajās regulatīvajās un neregulatīvajās darbībās un pasākumos, kas saistīti ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un stratēģiju “no lauka līdz galdam” un KLP stratēģisko plānu regulā, tostarp dalībvalstu nacionālajos stratēģiskajos plānos, pienācīgi jāizvērtē tādu izejvielu preču Savienības patēriņa ietekme, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām;

69. uzskata, ka ļoti būtiskas ir tūlītējas un krasas izmaiņas ražošanas metodēs un pārtikas patēriņa ieradumos; tāpēc uzskata par vajadzīgu iekļaut efektīvus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt atbalstu agroekoloģiskajai praksei un samazināt pārtikas izšķērdēšanu visā piegādes ķēdē; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt mērķtiecīgus informēšanas pasākumus patērētājiem, lai vairotu viņu izpratni par patēriņa paradumu ietekmi uz mežiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu, sniedzot atbalstu un veicinot tādas pārtikas izvēli, kuras pamatā ir augu izcelsmes produkti;

70. uzskata — lai līdz minimumam samazinātu oglekļa dioksīda pēdu, ko rada importējamo preču transportēšana no trešām valstīm, un veicinātu ilgtspējīgu vietējo ražošanu un nodarbinātību, Savienībai būtu jāstimulē ilgtspējīgu vietējo kokmateriālu, nocirstas koksnes produktu vai meža biomasas izmantošana;

71. uzsver vajadzību samazināt atkarību no tādu izejvielu preču importa, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, veicinot vietējo augu olbaltumvielu, ganību, likumīgas un ilgtspējīgi iegūtas barības izmantošanu, proti, īstenojot Savienības proteīna stratēģiju;

72.  atbalsta slāpekli piesaistošu /pākšaugu/proteīnaugu kultūru veicināšanu saskaņā ar jaunajiem KLP stratēģiskajiem plāniem, cita starpā izmantojot augseku, nosacījumu sistēmu, ekoshēmas un agrovides pasākumus, jaunas nozaru intervences pasākumus un ar tiem saistīto atbalstu, lai palielinātu proteīnaugu pašpietiekamību Savienībā un vienlaikus palīdzētu sasniegt bioloģiskās daudzveidības un stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķus; turklāt norāda, ka lopkopības saimniecību ienākumiem un rentabilitātei vajadzētu būt samērojamiem ar ražošanas līmeņiem, ko var nodrošināt ar ganībām vai pašmāju lopbarības kultūrām; prasa turpināt pētīt un veicināt inovatīvas ražošanas sistēmas un metodes, kas var samazināt ārēju resursu izmantošanu un izmaksas, piemēram, uz zāli balstītas ganību sistēmas, tostarp augsekas ganības, pat ja ražošanas apjomi var būt mazāki;

73. uzsver, ka ilgtspējīgas bioekonomikas veidošanās ir svarīga, jo augstu ekonomisko vērtību piešķir ilgtspējīgi ražotiem produktiem;

74. uzsver, ka Savienības bioenerģijas politikai būtu jāatbilst stingriem sociālajiem un vides kritērijiem;

75. uzsver, ka metodes, kas izmantotas, lai sasniegtu tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” noteiktos mērķus, nedrīkst izraisīt atmežošanu un mežu degradāciju citās pasaules daļās; tādēļ aicina Komisiju līdz 2021. gadam pārskatīt attiecīgos aspektus ziņojumā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/807[35], un vajadzības gadījumā bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz 2023. gadam pārskatīt šo regulu, balsoties uz zinātnes atziņām un saskaņā ar piesardzības principu; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2030. gadam atkārtoti izvērtēt datus par soju un pakāpeniski atteikties no biodegvielām, kas rada lielu ILUC risku;

76. uzskata, ka papildus biodegvielu plašai izmantošanai Savienībā ir jānodrošina arī pietiekami ilgtspējas kritēriji, lai nepieļautu tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tostarp atmežošanu; turklāt norāda, ka pašreizējos kritērijos nav pietiekami ņemtas vērā fosilās izejvielas, ko izmanto biodegvielas ražošanā; tādēļ prasa uzraudzīt un novērtēt pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas ietekmi tās pašreizējās īstenošanas laikā, tostarp attiecībā uz bioenerģijas ilgtspējas kritēriju efektivitāti; norāda uz izejvielu vietējo piegādes ķēžu nozīmi ilgtermiņa ilgtspējas sasniegšanā;

Komunikācija un informētības veicināšana

77. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu produktu patēriņu Savienībā, kas iegūti no neatmežojošām piegādes ķēdēm, un pastāvīgi novērtēt ietekmi, ko izraisa šādu produktu patēriņš Savienībā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas par importētajām izejvielām un produktiem un to ietekmi uz pasaules mežiem un augstas biodaudzveidības ekosistēmām, kā arī par atmežošanas un ekosistēmu iznīcināšanas sociālekonomiskajām sekām un ar mežiem saistītiem noziegumiem Savienībā un trešās valstīs;

78. norāda, ka Komisijai jāapsver iespēja ierosināt pirmatnējos mežus kā UNESCO mantojuma objektus, lai palīdzētu aizsargāt tos no atmežošanas un palielinātu iespējas pievērst sabiedrības uzmanību to aizsardzībai; ja tas nav iespējams, būtu jāizvērtē citi juridiski risinājumi šo mērķu sasniegšanai;

Definīcijas, meža dati un monitorings

79. norāda, ka meža pašreizējā definīcija, tā iedalījums kategorijās un virkne citu ar atmežošanu saistītu terminu un principu, kas attiecas uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ko pieņēmušas attiecīgās struktūras, piemēram, FAO, ir tikai tehniskas nozīmes termini un pienācīgi neatšķir dabisko mežu no ieaudzēta meža, kurā meža ekonomiskās funkcijas stipri pārsniedz citas funkcijas, un uzsver, ka tas galu galā varētu radīt sagrozītus datus par pasaules mežu platību un stāvokli; aicina attiecīgās ieinteresētās personas apvienot terminoloģijas izmantošanu saskaņā ar rezolūcijas projekta pielikumā sniegto redakciju un uzsver šā skaidrojuma nozīmi saistīto instrumentu efektīvā izmantošanā;

80. uzsver, ka jo īpaši ir vajadzīga ar mežu iznīcināšanu saistītu preču ražošanas un tirdzniecības neatkarīga pārraudzība; aicina Komisiju šos jautājumus risināt vēl enerģiskāk, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atbalstīt neatkarīgas pārraudzības procesu ražotājvalstīs, kā arī šo valstu savstarpēju apmaiņu ar labāko praksi un gūto pieredzi, lai tās varētu pilnveidot izmantoto metodiku un panākt augstāku informācijas detalizācijas pakāpi;

81. uzsver primāro nepieciešamību pilnveidot mehānismus, kuri palīdzētu noteikt, kas un kur ir ieguvis iekšējā tirgū laistu koka materiālu;

82. norāda, ka plašāka piekļuve muitas datiem par importu Savienībā palielinātu globālās vērtību ķēdes pārredzamību un pārskatatbildību; aicina Komisiju izveidot muitas partnerību Savienībā, vienlaikus paplašinot muitas datu prasības, jo īpaši tajās kā obligātu muitas datu elementu iekļaujot norādi par eksportētāju un ražotāju un tādējādi uzlabojot globālo vērtības ķēžu pārredzamību un izsekojamību;83.  norāda, ka to datu pieejamībai un pareizībai, kas izmantoti novērtēšanai, kurā datumā zeme ir atmežota/pārveidota par citu lietojumu, jābūt ticamai, lai tos varētu efektīvi izmantot;

84. aicina Savienību turpināt tādu pētniecības un uzraudzības programmu kā Copernicus, Eiropas Zemes novērošanas centrs un citas uzraudzības programmas izejvielu preču piegādes ķēdes uzraudzībai, lai varētu noteikt produktus, kas to ražošanas posmā izraisījuši atmežošanu vai vides degradāciju, un lai varētu savlaikus brīdināt par tiem;

85. prasa Komisijai apsvērt iespēju pamatīgāk izmantot satelītu sistēmu Copernicus, lai īstenotu mežu monitoringu un pasākumus, ar ko nepieļaut meža ugunsgrēkus un mežu postījumus — cita starpā arī monitoringu un pasākumus, kas palīdz noteikt ugunsgrēku un meža postījumu, mežu iznīcināšanas un ekosistēmas pārveidošanas cēloņus —, kā arī iespēju nodrošināt, lai attiecīgajām iestādēm katrā dalībvalstī minētā sistēma būtu vieglāk pieejama un lai MVU vai jaunuzņēmumiem būtu garantēts tiešs atvērto datu avots;

86. atzinīgi vērtē mežu novērošanas centra izveidi, lai apkopotu datus un informāciju par atmežošanu Eiropā, kā arī pasaulē, un aicina šo novērošanas centru izstrādāt mehānismu mežu aizstāvju aizsardzībai;

87. prasa izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismus, lai informētu valsts iestādes, uzņēmumus, tostarp trešo personu īstenotas shēmas, un patērētājus par precēm, kuras iegūtas ekosistēmas apgabalos, kur pastāv pārveides risks, kas saistīts ar meža un savannas izzušanu un stāvokļa pasliktināšanos, un teritorijās, kurās ir pārkāptas cilvēktiesības, un palīdzēt risināt šos jautājumus, pastiprinot dialogu un datu apmaiņu ar attiecīgajām trešām valstīm;

88. aicina Komisiju izveidot Eiropas datubāzi, kurā apkopotu notiekošos un līdzšinējos projektus starp Savienību un trešām valstīm, kā arī divpusējus projektus starp dalībvalstīm un trešām valstīm ar mērķi novērtēt to ietekmi uz pasaules mežiem; uzsver vietējo un reģionālo iestāžu iesaisti minēto projektu īstenošanā;

Meža apsaimniekošana, pētniecība un inovācija

89. vērš uzmanību uz to, ka ir jāņem vērā uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības saikne ar citām nozarēm un arī tas, cik mežu iznīcināšanas pārraudzības kontekstā svarīga ir digitalizācija un investīcijas pētniecībā un inovācijā;

90. norāda, ka mežsaimniecības nozarē ir nodarbināti vismaz 500 000 cilvēku tieši[36] Savienībā un 13 miljoni cilvēku visā pasaulē[37] un ka šīs darbvietas ir īpaši lauku apvidos;

91. norāda, ka dažu dalībvalstu politikas nostādnes mežu un mežu apsaimniekošanas jomā kopā Savienības līmenī rada iespaidu par drīzāk sadrumstalotu un nesaskaņotu satvaru, tāpēc ir vajadzīga labāka un pastiprināta koordinācija, lai veicinātu ilgtspēju;

92. prasa valdību, uzņēmumu, ražotāju un pilsoniskās sabiedrības ciešāku sadarbību, lai pieņemtu politiku un izveidotu pamatnosacījumus privātā sektora projektu atbalstam;

93. uzsver, ka pētniecība un inovācija ir būtisks faktors, kas nodrošina, lai mežu ilgtspējīga apsaimniekošana un uz koksnes resursiem balstīta rūpniecība vairāk palīdzētu risināt ar mežu iznīcināšanu saistītās problēmas un vērsties pret klimata pārmaiņām;

94. prasa ar pētniecību un pieredzes apmaiņu sniegt savstarpēju atbalstu nevēlamu notikumu gadījumā, lai rastu ģeogrāfiskajiem apstākļiem pielāgotus pasākumus, kuri var aizsargāt pret liela mēroga ugunsgrēkiem vai novērst kaitēkļu invāziju;

95. atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem meža stādījumus pielāgo klimata pārmaiņām; atzinīgi vērtē to, ka daudzās valstīs jau tiek ieteikta un praksē īstenota noturīgu vietējo koku sugu skaita palielināšana veselīgos un bioloģiski daudzveidīgos mežos;

96. uzsver, cik svarīga ir apmācība Savienībā un trešās valstīs par mežu, mežu stādījumu un agromežsaimniecības, tostarp pastāvīgas veģetācijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanu; uzskata, ka tiem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības, kā arī to mežu kopienu un lauksaimnieku, kuri nodarbojas ar agromežsaimniecību, ienākumu nodrošināšanai;

97. uzsver, ka izglītība un kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks ir nozīmīgi elementi, lai praksē sekmīgi īstenotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus un izmantot esošo partnerattiecību mehānismus, lai sekmētu labākās prakses apmaiņu šajā jomā;

98. prasa stiprināt pasaules mēroga sadarbību, lai labāk kopīgotu zināšanas un pieredzi par ilgtspējas uzlabošanu daudzfunkcionālu mežu apsaimniekošanā;

99. tādēļ aicina Savienību izveidot starptautiskas alianses ar trešām valstīm, lai aizsargātu mežus, īstenojot pārdomātu politiku, kuras mērķis ir nepieļaut atmežošanu, nodrošināt integrētu zemes plānošanu un zemes lietošanas tiesību pārredzamību un nepieļaut mežu pārveidošanu par lauksaimniecības zemi; šajā nolūkā aicina globālo mežu aizsardzības nolīgumu kontekstā nodrošināt starptautisko finansējumu, cieši sadarbojoties ar Eiropas dalībvalstu valdībām un starptautiskajiem dalībniekiem;

100. prasa izstrādāt koncepcijas ilgtspējīgai mežu nākotnei visā pasaulē, saskaņojot gan ekonomiskās, gan vides intereses un ņemot vērā to, ka meži ir svarīgs resurss daudzām valstīm un ka tās nevēlas no šāda resursa brīvprātīgi atteikties;

101. prasa Savienībā īstenot holistiskāku pieeju, kurā Savienība sniedz tiešu atbalstu vietējām iestādēm apmežošanas un ilgtspējīgas pārvaldības prakses īstenošanai; īpaši prasa stiprināt Savienības lomu, palīdzot vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenot spēkā esošos mežu aizsardzības noteikumus;

102. prasa nodrošināt stabilu finansiālo atbalstu un stimulējošas programmas pasākumiem, kuru mērķis ir apmežot noplicinātu un lauksaimniecībai nepiemērotu zemi.

Finansējums

103. aicina Komisiju pieņemt daudzgadu finanšu shēmu, kas nodrošinātu klimata un vides aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot ārējās darbības līdzekļu ietekmei, kura var veicināt atmežošanu un ekosistēmu degradāciju, kā arī konkrētiem pētniecības un izstrādes līdzekļiem; prasa veikt DFS un visu Eiropas budžetu pārbaudi attiecībā uz zaļā kursa ievērošanu;

104. uzskata, ka ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem tā noteikumos ir jāietver atmežošana un atbilstība pienācīgas rūpības priekšlikumam; pārskatot Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu[38], līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos būtu jāiekļauj atbilstība pienācīgas rūpības prasībām;

105. mudina visas Savienības iestādes un aģentūras rādīt piemēru, mainot savu rīcību, iepirkumus un pamatlīgumus, virzoties uz tikai tādu produktu izmantošanu, kas neveicina atmežošanu;

106. jo īpaši aicina Komisiju saskaņā ar PTO plurilaterālo Nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA) un Direktīvu 2014/24 īstenot iniciatīvas, ar kurām aizliedz tādu importētu produktu publisko iepirkumu, kuru ražošana izraisījusi atmežošanu;

107. aicina Savienību sniegt pienācīgu atbalstu esošo aizsargājamo teritoriju aizsargāšanai un jaunu un rūpīgi izraudzītu aizsargājamo teritoriju izveidei, it sevišķi valstīs, kas ir nozīmīgas kokmateriālu ražotājas;

108. aicina Savienību paredzēt finansiālu atbalstu partnervalstīm ar nosacījumu, ka tiek ieviesta saistošu konceptuālu instrumentu funkcionāla sistēma, kas veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (piemēram, meža apsaimniekošanas plāni); uzsver, ka šādi instrumenti darbojas tikai tad, ja tie ir izstrādāti, pamatojoties uz pietiekamām zināšanām, un aicina Savienību izstrādāt un ieviest skaidrus noteikumus par atbilstību tiem;

109. prasa nostiprināt mežsaimniecības nozari gaidāmajā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) un pilnībā izmantot iespējas, ko privātā finansējuma piesaistē ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai sniedz ārējo investīciju plāns un reģionālā finansējuma apvienošanas mehānismi; prasa stiprināt jau pastāvošos standartus un sertifikācijas sistēmas, nevis ieviest jaunas, un uzsver, ka šiem standartiem un sertifikācijas sistēmām ir jāatbilst PTO noteikumiem;

110. uzsver, ka ir jānodrošina no meža atkarīgo kopienu un pirmiedzīvotāju paražās balstīto tiesību uz zemes faktiska atzīšana un ievērošana, kas ir sociālā taisnīguma jautājums saskaņā ar FAO Brīvprātīgajām vadlīnijām par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT), ar ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un ar SDO Konvenciju Nr. 169; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu, izmantošanu un ieviešanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī, tostarp īstenojot ārējo investīciju plānu;

111. lai risinātu aizvien pieaugošo mežu izciršanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, prasa ES un ĀKK sadarbību stiprināt, izstrādājot rīcības plānus ar mērķi uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu un izveidojot uzraudzības sistēmas; aicina Savienību nodrošināt, ka atmežošana tiek iekļauta valsts līmeņa politiskajos dialogos, un palīdzēt partnervalstīm izstrādāt un īstenot mežu un ilgtspējīgu piegādes ķēžu valsts līmeņa shēmas, vienlaikus atbalstot partnervalstu nacionāli noteiktā devuma (NND) efektīvu īstenošanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

*

**

 

112. prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 3. punktu un 191. pantu, iesniegt priekšlikumu ES tiesiskajam regulējumam ES izraisītas globālās atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā, ņemot vērā šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītos ieteikumus;

113. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.

 

 

 

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM.

IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

 

1. Mērķis

Regulas priekšlikumam (“priekšlikums”) būtu jānodrošina pamats tam, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību dabas resursiem, piemēram, dabiskajiem mežiem, biodaudzveidībai un dabas ekosistēmām, kā arī jāpalīdz nostiprināt ilgtspējīgas pārvaldības satvaru, lai izvairītos no to degradācijas un pārveidošanas, nodrošinot, ka Savienības tirgus un patēriņa modeļi tos neietekmē negatīvi. Priekšlikumā būtu jāietver arī cilvēktiesību aizsardzība un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu oficiālās un paražu tiesības uz zemi, teritorijām un resursiem, ko ietekmē produktu novākšana, ieguve un ražošana.

Tam būtu jānodrošina pārredzamība un noteiktība attiecībā uz:

a) priekšlikumā ietvertajām izejvielu precēm un no tām iegūtajiem produktiem, kuri tiek tirgoti Savienības iekšējā tirgū,

b) visu dalībnieku, kuri veic darbību Savienības iekšējā tirgū, piegādes praksi un finansējumu;

c) tādu dalībnieku ražošanas praksi (tostarp ūdens ieguves aspektu), kuri ievāc, iegūst, piegādā un pārstrādā izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām (FERC) un uz ko attiecas šis priekšlikums, vai Savienības iekšējā tirgū ražo produktus, kas iegūti no FERC, kā arī to finansētāju praksi.

Tam būtu jāpalīdz izpildīt starptautiskās saistības vides un cilvēktiesību jomā, ko uzņēmusies Savienība un tās dalībvalstis, piemēram, Parīzes nolīgumu, ilgtspējīgas attīstības mērķus un cilvēktiesību saistības, kas noteiktas starptautiskajos cilvēktiesību līgumos, un jānosaka juridiski saistoši ilgtspējas kritēriji attiecībā uz cilvēktiesībām un dabisko mežu un dabisko ekosistēmu aizsardzība pret pārveidošanu un degradāciju, kā izklāstīts priekšlikumā. Priekšlikumam vajadzētu būt balstītam uz risku, samērīgam un izpildāmam.

2. Darbības joma

 Priekšlikums būtu jāpiemēro visiem dalībniekiem neatkarīgi no to juridiskās formas, lieluma vai to vērtības veidošanas ķēdes sarežģītības, proti, visām fiziskām vai juridiskām personām (izņemot nekomerciālus patērētājus), kas Savienības iekšējā tirgū pirmo reizi laiž izejvielu preces, uz kurām attiecas priekšlikums, un no tām iegūtos produktus vai nodrošina finansējumu uzņēmējiem, vai veic šīs darbības. Priekšlikums būtu jāpiemēro gan Savienībā, gan arī trešās valstīs reģistrētiem ekonomikas dalībniekiem. Trešās valstīs reģistrētiem ekonomikas dalībniekiem tiesības veikt uzdevumus būtu jāpiešķir pilnvarotam pārstāvim (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020[39]).

Visiem dalībniekiem būtu jāatļauj likumīgi laist Savienības tirgū FERC preces un no FERC precēm iegūtus produktus tikai tādā gadījumā, ja tie saskaņā ar šī pielikuma 4. iedaļā minētajiem noteikumiem var pierādīt, ka to darbībās un visu veidu uzņēmējdarbības attiecībās, kas tiem ir ar uzņēmējdarbības partneriem un struktūrām, kuras iesaistītas visā to vērtības veidošanas ķēdē (piemēram, transporta uzņēmumiem, piegādātājiem, tirgotājiem, franšīzes ņēmējiem, licenciātiem, kopuzņēmumu dalībniekiem, ieguldītājiem, komerciāliem klientiem, līgumslēdzējiem, patērētājiem, finanšu, juridiskajiem un citiem konsultantiem), sliktākajā gadījumā pastāv vien nenozīmīgs riska līmenis, ka Savienības tirgū laistās preces:

- ir iegūtas no zemes, kas iegūta, pārveidojot dabiskos mežus vai citas dabiskās ekosistēmas,

- ir iegūtas dabiskos mežos un dabiskās ekosistēmās, kas pakļautas degradācijai, un

- nav ražotas, pārkāpjot cilvēktiesības, un to ražošana nav saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem.

Arī finanšu iestādēm, kas sniedz finanšu, investīciju, apdrošināšanas vai citus pakalpojumus izejvielu preču piegādes ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem, ir pienākums ievērot atbilstību pienācīgas rūpības prasībām, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdes uzņēmumi pilda šajā priekšlikumā noteiktos pienākumus.

Priekšlikums būtu jāattiecina uz visām izejvielu precēm, kas visbiežāk saistītas ar atmežošanu, dabisko mežu degradāciju un dabisko ekosistēmu pārveidi un degradāciju cilvēka darbības dēļ. Šo izejvielu preču saraksts būtu jāizstrādā, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu veiktu novērtējumu un ņemot vērā piesardzības principu, un jānorāda šā priekšlikuma pielikumā, un tajā būtu jāiekļauj vismaz palmu eļļa, soja, gaļa, āda, kakao, kafija, gumija un kukurūza, kā arī visi starpprodukti un gatavie izstrādājumi, kas iegūti no minētajām izejvielu precēm, kā arī produkti, kas satur šīs izejvielu preces. Ja iegūtie produkti ietver vairāk nekā vienu šajā priekšlikumā iekļautu izejvielu preci, pienācīgas rūpības prasības būtu jāizpilda attiecībā uz katru no šīm izejvielu precēm. Izejvielu preces, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010[40] (ES Kokmateriālu regula), priekšlikuma darbības jomā pēc Komisijas novērtējuma, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu novērtējumu un ņemot vērā piesardzības principu, būtu jāiekļauj triju gadu laikā no priekšlikuma spēkā stāšanās dienas.

Komisijai būtu savlaicīgi jāpieņem deleģētie akti, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu novērtējumu un ņemot vērā piesardzības principu, lai pārskatītu un grozītu sarakstu ar visām papildu precēm un no tām iegūtiem produktiem, uz kuriem attieksies priekšlikums, ja rodas pierādījumi vai būtiskas norādes par to ievākšanas, ieguves vai ražošanas kaitīgo ietekmi uz dabiskajiem mežiem, dabiskajām ekosistēmām vai cilvēktiesībām, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu oficiālajām un paražu tiesībām uz zemi, teritorijām un resursiem. Komisijai vajadzētu ieņemt dinamisku, proaktīvu lomu jaunu risku noteikšanā un aktīvi apspriesties ar dažādām ieinteresētajām personām, kurām ir attiecīga pieredze, lai saglabātu tādu izejvielu preču sarakstu, kas atspoguļo zināšanas par cilvēktiesību un vides riskiem attiecīgajās nozarēs.

Priekšlikums būtu jāpiemēro arī visām finanšu iestādēm, kas ir saņēmušas atļauju veikt darbību Savienībā un kas nodrošina finansējumu un apdrošināšanu vai sniedz citus pakalpojumus dalībniekiem, kuri ievāc, iegūst, ražo, pārstrādā, tirgo vai pārdod tādas izejvielu preces un no tām iegūtus produktus, kuri rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, lai nodrošinātu, ka šīs finanšu iestādes pašas un to piegādes ķēdes uzņēmumi ievēro šajā priekšlikumā noteiktos pienākumus attiecībā uz vidi un cilvēktiesībām.

Priekšlikumam būtu jāattiecas uz tirgotāju, proti, jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas komercdarbības gaitā Savienības iekšējā tirgū pārdod ekonomikas dalībniekiem vai no tiem pērk jebkuru izejvielu preci, uz kuru attiecas priekšlikums, vai no tās iegūtu produktu, kas jau laists Savienības iekšējā tirgū. Savienības iekšējā tirgus ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu būt iespējai sadarboties ar tirgotājiem, ja vien tirgotāji nespēj:

- identificēt ekonomikas dalībniekus vai tirgotājus, kuri piegādājuši izejvielu preces, uz kurām attiecas regula, un no tām iegūtos produktus, un

- attiecīgā gadījumā identificēt tirgotājus, kuriem tie piegādājuši izejvielu preces, uz kurām attiecas regula, un no tām iegūtos produktus, un

- nodrošināt produktu izsekojamību, lai varētu noteikt to izcelsmi, kad tos laiž Savienības iekšējā tirgū.

3. Vispārīgie pienākumi

3.1. Atmežošana un dabisko ekosistēmu pārveidošana

Izejvielu preces, uz kurām attiecas priekšlikums, un no tām iegūtie produkti, kas laisti Savienības tirgū, nedrīkstētu būt iegūti, veicot atmežošanu vai dabisko ekosistēmu pārveidošanu, vai veicināt atmežošanu vai dabisko ekosistēmu pārveidošanu.

Šai sakarā izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām un kas laistas Savienības tirgū neapstrādātā veidā vai kā produkti, kas iegūti no šādām precēm vai satur šādas preces, nevajadzētu būt ievāktām, iegūtām vai ražotām, izmantojot zemi, kurai pagātnē esošā robeždatumā, kas ir zinātniski pamatots, pamatojams, praktiski īstenojams un saskaņā ar ES starptautiskajām saistībām un ir ne vēlāk kā 2015. gadā, ir bijis dabiskā meža vai dabiskās ekosistēmas statuss atbilstīgi definīcijai, kas noteikta 3.3. sadaļā “Definīcijas”, taču tā atmežošanas vai pārveidošanas rezultātā šo statusu ir zaudējusi.

 

3.2. Dabisko mežu un dabisko ekosistēmu degradācija

Izejvielu preces, uz kurām attiecas priekšlikums, un no tām iegūtie produkti, kas laisti Savienības tirgū, nedrīkstētu būt iegūti, pieļaujot dabisko mežu vai dabisko ekosistēmu degradāciju, vai veicināt dabisko mežu vai dabisko ekosistēmu degradāciju cilvēka darbības dēļ.

Šai sakarā izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām un kas laistas Savienības tirgū neapstrādātā veidā vai kā produkti, kas iegūti no šādām precēm vai satur šādas preces, nevajadzētu būt ievāktām, iegūtām vai ražotām, izmantojot zemi, kurai noteiktajā robeždatumā ir bijis dabiskā meža vai dabiskās ekosistēmas statuss atbilstīgi definīcijai, kas noteikta 3.3. sadaļā. Robeždatumam ir jābūt pagātnē, bet ne vēlāk kā 2015. gadā, un tam jābūt zinātniski pamatotam, pamatojamam, praktiski īstenojamam un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Jānodrošina, lai Savienības tirgū likumīgi varētu laist tikai tādu izejvielu preci, kura ievākta, iegūta vai ražota atbilstīgi saglabāšanas mērķiem un kuras ieguve, izmantošana vai ražošana nav veicinājusi ekosistēmas funkciju zudumu vai degradāciju zemē, no kuras tā ievākta, iegūta vai ražota, vai blakus esošā zemē.

3.3. Definīcijas

Komisijas tiesību akta priekšlikumā būtu jāiekļauj definīcijas par to, kas ir “mežs”, “dabisks mežs”, kam piemīt daudzas vai lielākā daļa attiecīgajā teritorijā esoša meža īpašību, pat ja notiek cilvēka darbība, “atmežošana”, “meža degradācija”, “dabiska ekosistēma”, “ekosistēmas degradācija” un “ekosistēmu pārveide”, kā arī “ilgtspējīga apsaimniekošana”. Šo definīciju pamatā vajadzētu būt objektīviem un zinātniskiem apsvērumiem, un tajās būtu jāņem vērā attiecīgie starptautisko tiesību avoti un starptautiskās organizācijas, kā arī citas iniciatīvas, kurās paredzētas piemērotas definīcijas, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Eiropas Vides aģentūra, Atbildības sistēmas iniciatīva vai Augsta oglekļa uzkrājuma pieeja.

Jauno definīciju pamatā vajadzētu būt šādiem principiem:

- tām būtu jāļauj sasniegt visaugstāko vides aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz mežiem un citām dabiskām ekosistēmām, un tām būtu jāatbilst Savienības starptautiskajām un iekšzemes saistībām mežu, biodaudzveidības un klimata aizsardzības jomā,

- tām būtu jāatbalsta Savienības mērķis saglabāt dabiskos mežus un ekosistēmas, tostarp jo īpaši pirmatnējos un reģenerētos mežus, un jānovērš to aizstāšana ar mežiem un ekosistēmām, kas iegūtas cilvēka darbības rezultātā, piemēram, ar koku stādījumiem,

- tām vajadzētu būt pietiekami visaptverošām, lai nodrošinātu aizsardzību citām dabiskām ekosistēmām, kas tāpat kā meži ir svarīgas biodaudzveidības saglabāšanai vai Parīzes nolīgumos noteikto klimata mērķu sasniegšanai,

- to mērķim vajadzētu būt nodrošināt, ka Savienības pasākumu pieņemšana pasaules mežu aizsardzībai varētu izraisīt to, ka pārveides un degradācijas problēma tiek novirzīta uz citām dabiskām ekosistēmām, kas biodaudzveidības, klimata un cilvēktiesību aizsardzības nolūkā ir tikpat svarīgas kā dabiskie meži.

3.4. Cilvēktiesību pārkāpumi

Izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām un kas laistas Savienības tirgū neapstrādātā veidā vai kā produkti, kas iegūti no šādām precēm vai satur šādas preces, nevajadzētu ievākt, iegūt vai ražot zemē, kas iegūta vai tiek izmantota, pārkāpjot cilvēktiesības, kuras paredzētas valsts tiesību aktos, nedz arī tiesības, kas noteiktas vismaz ES Pamattiesību hartā vai starptautiskajos nolīgumos, piemēram, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības, tostarp zemes lietošanas tiesības un procesuālas tiesības sniegt vai atsaukt savu brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, ko paredz, piemēram, ANO Pastāvīgais pirmiedzīvotāju lietu forums un ANO un reģionālo līgumu struktūras, tiesības uz ūdeni, tiesības uz vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, tiesības bez jebkāda veida vajāšanas un iebiedēšanas aizstāvēt cilvēktiesības un vidi, darba tiesības, kas paredzētas SDO pamata konvencijās, un citas starptautiski atzītas cilvēktiesības, kas saistītas ar zemes izmantošanu, zemes pieejamību vai zemes īpašumtiesībām, kā arī cilvēktiesības uz veselīgu vidi, ko paredz Pamatprincipi par cilvēktiesībām un vidi, un ANO īpašā referenta cilvēktiesību un vides jautājumos noteiktie standarti un paraugprakse.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu darbam ar mērķi to izskaust.

Priekšlikumā ietverto izejvielu preču ievākšanas, ieguves vai ražošanas visos posmos būtu jāievēro vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju kopienas tiesības un zemes lietošanas tiesības visos to veidos — gan publiskās, gan arī privātās tiesības, kopienas tiesības, kolektīvās tiesības, pirmiedzīvotāju tiesības, sieviešu un paražu tiesības. Būtu jāatzīst un jāievēro pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu formālās un paražu tiesības uz zemi, teritorijām un resursiem, kā arī to iespējas aizstāvēt savas tiesības, nepakļaujot sevi atriebības riskam. Cita starpā tās ir tiesības iegūt īpašumā, apdzīvot, izmantot un pārvaldīt attiecīgās zemes, teritorijas un resursus.

Priekšlikumā ietvertās izejvielu preces nevajadzētu iegūt no zemes, kuras ieguve un izmantošana ietekmē kopienas un zemes izmantošanas tiesības. It īpaši Savienības tirgū laistās izejvielu preces nevajadzētu ievākt, iegūt vai ražot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemēs, ja tās ir oficiāli šādi nosauktas, un zemēs, uz kurām attiecas paražu tiesības, bez to brīvprātīgas, iepriekšējas un informētas piekrišanas.

4. Pienākums atklāt, nepieļaut un mazināt kaitējumu vērtības ķēdēs

4.1. Pienācīgas rūpības pienākums

Ekonomikas dalībniekiem būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu un nodrošinātu cilvēktiesību, dabisko mežu un dabisko ekosistēmu aizsardzību, kā izklāstīts priekšlikumā, visā to vērtības ķēdē. Cita starpā tas attiecas uz uzņēmuma visu veidu uzņēmējdarbības attiecībām ar darījumu partneriem un struktūrām visā tā vērtības veidošanas ķēdē (piemēram, piegādātājiem, tirgotājiem, franšīzes ņēmējiem, licenciātiem, kopuzņēmumiem, investoriem, klientiem, līgumslēdzējiem, komerciāliem klientiem, transporta uzņēmumiem, konsultantiem un finanšu, juridiskajiem un citiem padomdevējiem), kā arī uz attiecībā ar citām nevalstiskām vai valstiskām struktūrām, kas tieši saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, produktiem vai pakalpojumiem.

Lai to nodrošinātu, ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz pienācīgu rūpību jāpiemēro uz risku balstīta pieeja, kas paredz, ka pienācīgas rūpības prasību veids un apmērs atbilst negatīvās ietekmes riska veidam un līmenim. Augstāka riska jomās jāpiemēro augstākas pienācīgas rūpības prasības.

Būtu pienācīgi un efektīvi jāparedz turpmāk minētie pasākumi:

a) Visas vērtības ķēdes kartēšana

Ekonomikas dalībniekiem būtu jānosaka, vai izcelsmes preces un produkti visā to vērtības veidošanas ķēdē atbilst priekšlikuma ilgtspējas un cilvēktiesību kritērijiem, piekļūstot informācijai par precīzu(-ām) zemes platību(-ām), kas ir šo preču izcelsmes vieta. Papildus vides kritērijiem informācijas pieejamībai ir jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieks var secināt, ka tie, kas izmanto zemi izejvielu preču, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, ražošanai, ir tiesīgi to darīt un ir saņēmuši brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu no tiem, kam pieder tiesības uz šīm zemes platībām, un ka tie nepārkāpj vai nav pārkāpuši kādas no šajā priekšlikumā minētajām cilvēktiesībām.

Jo īpaši ir jāpieprasa, lai ekonomikas dalībnieku rīcībā būtu tālāk minētā informācija un viņi darītu to pieejamu:

i) precīza izejvielu preču ievākšanas, ieguves vai ražošanas teritorija; attiecībā uz liellopiem, liellopu gaļu un ādu ekonomikas dalībniekiem ir jābūt iespējai iegūt informāciju par dažādām ganību platībām, kurās lopi ir baroti, vai, ja liellopus audzē, izmantojot barību, par izmantotās barības izcelsmi;

ii) ražas novākšanas, ieguves vai ražošanas platības pašreizējais ekoloģiskais stāvoklis;

iii) teritorijas ekoloģiskais stāvoklis norādītajā šā priekšlikuma beigu datumā;

iv) zemes juridiskais statuss (īpašumtiesības/nosaukums, ietverot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu gan oficiālās, gan paražu tiesības uz zemēm, teritorijām un resursiem) un brīvprātīgas, iepriekšējas un informētas piekrišanas pierādījums;

v) attiecīgās izejvielu preces piegādes ķēdes elementi, lai iegūtu informāciju par piesārņojuma riska iespējamību ar nezināmas izcelsmes produktiem vai tādiem, kuru izcelsme ir atmežotās teritorijas, vai teritorijas, kurās notikusi dabiskā meža, meža un ekosistēmu pārveidošana un degradācija, un informācija par to, kur, kas to veicis un kādos apstākļos izejvielu preces ir tikušas pārveidotas vai pārstrādātas, lai tādējādi noteiktu atbilstību cilvēktiesību saistībām saskaņā ar šo priekšlikumu.

Pēc priekšlikuma stāšanās spēkā, kā noteikts šā pielikuma 4.1. iedaļā, visiem ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt pieejamai visai informācijai, kas saistīta ar to izejvielu preču izcelsmi, kuras nonāk Savienības iekšējā tirgū, izmantojot sistemātisku deklarāciju par šo preču GPS koordinātām.

b) Reālo un potenciālo meža un ekosistēmu risku noteikšana un izvērtēšana vērtības veidošanas ķēdēs, pamatojoties uz priekšlikumā paredzētajiem kritērijiem

Ja ekonomikas dalībnieks uzsāk jaunas darbības vai sadarbību ar jauniem darījumu partneriem, tam būtu jānosaka jauno piegādes un investīciju ķēžu dalībnieki un jāizvērtē to politika un prakse, kā arī to ievākšanas, ražošanas, ieguves un pārstrādes vietas. Attiecībā uz notiekošajām darbībām būtu jānosaka un jāizvērtē pašreizējā negatīvā ietekme un kaitējums, kā arī potenciālie riski. Būtu jāveic riska analīze saistībā ar ekonomikas dalībnieka darbību radītajiem riskiem vai to ietekmi uz dabiskajiem mežiem un dabiskajām ekosistēmām, pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām un iedzīvotājiem, nevis jāvērtē būtisks risks korporatīvajām ieinteresētajām personām. Ja ekonomikas dalībnieki sadarbojas ar lielu skaitu piegādātāju, tiem būtu jānosaka vispārējās jomas, kurās negatīvās ietekmes risks ir vislielākais, un, pamatojoties uz šo riska novērtējumu, jānosaka prioritātes, kuriem piegādātājiem piemērot pienācīgas rūpības pārbaudes.

c) Risku novēršana un mazināšana līdz nenozīmīgam līmenim

Izņemot gadījumus, kad risks, kas konstatēts b) punktā minētajās risku noteikšanas un izvērtēšanas procedūrās, ir niecīgs, un tāpēc uzņēmējam nav pamata bažām par to, ka izejvielu preces un produkti varētu neatbilst šajā sistēmā noteiktajiem kritērijiem, uzņēmējiem būtu jāpieņem riska mazināšanas procedūras. Šajās procedūrās būtu jāiekļauj atbilstīgu un samērīgu pasākumu kopums, kas efektīvi un acīmredzami samazina līdz niecīgam līmenim visus noteiktos riskus, piemēram, grozīt līgumus ar piegādātājiem, sniegt atbalstu piegādātājiem, lai tie varētu mainīt savu praksi, mainot savu iegādes un ieguldījumu praksi ar mērķi likumīgi laist iekšējā tirgū izejvielu preces un produktus, kas ietilpst priekšlikuma darbības jomā un ņemot to vērā.

d) Vides tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu novēršana

Ja pēc tam, kad ir rūpīgi ievērotas a), b) un c) punktā minētās prasības, ekonomikas dalībnieki secina, ka darbības vai darbību daļas veicina vai potenciāli rada un veicina negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, dabiskajiem mežiem vai dabiskajām ekosistēmām, ko nevar novērst vai mazināt, tiem būtu jāpārtrauc visas šīs darbības vai darbību daļas.

e) Pienācīgas rūpības pārbaudes sistēmas un tās īstenošanas efektivitātes uzraudzība un pastāvīga uzlabošana

Ekonomikas dalībniekiem būtu periodiski jāpārbauda, vai to pieņemtā pienācīgas pārbaudes sistēma ir piemērota, lai novērstu kaitējumu un nodrošinātu izejvielu preču un produktu atbilstību sistēmai, un, ja kaitējums netiek mazināts, tā jākoriģē vai jāizstrādā citi pasākumi. Pienācīgas rūpības pārbaužu sistēmas novērtējuma pamatā jābūt kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, iekšējai un ārējai atgriezeniskajai saitei un skaidriem pārskatatbildības procesiem.

f) Trešo personu sertifikācijas shēmu integrēšana

Trešo personu sertifikācijas shēmas var papildināt un nodrošināt produktu izcelsmes noteikšanu, riska novērtēšanas un pienācīgas rūpības pārbaužu sistēmu ietekmes mazināšanas komponentus ar noteikumu, ka šīs shēmas ir adekvātas attiecībā uz to ilgtspējības kritēriju darbības jomu un stiprību, lai aizsargātu dabiskos mežus un dabiskās ekosistēmas pret to pārveidošanu un degradāciju, kā izklāstīts priekšlikumā, un attiecībā uz to spēju uzraudzīt piegādes ķēdi, un ar noteikumu, ka tās atbilst pienācīgam pārredzamības, objektivitātes un uzticamības līmenim. Komisijai ar deleģēto aktu būtu jānosaka minimālie kritēriji un norādījumi ekonomikas dalībniekiem, lai novērtētu trešo personu sertifikācijas shēmu uzticamību un stabilitāti. Šiem minimālajiem kritērijiem būtu jo īpaši jānodrošina neatkarība no rūpniecības nozares, sociālo un vides interešu integrēšana standartu noteikšanā, neatkarīga trešo pušu veikta revīzija, revīzijas ziņojumu publiskošana, pārredzamība visos posmos un atvērtība. Sertifikācijas shēmām būtu jāpiešķir sertifikācija tikai produktiem ar 100 % sertificētu saturu. Ekonomikas dalībnieki savām pienācīgas rūpības pārbaudes sistēmām var izmantot tikai sertifikācijas shēmas, kas atbilst šiem kritērijiem. Trešo pušu sertifikācijai nevajadzētu mazināt ekonomikas dalībnieka atbildību.

g) Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu nozīme

Savienība var veikt sarunas par brīvprātīgu FERC partnerattiecību nolīgumiem ar valstīm (partnervalstīm), kuras ražo izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, — šādi nolīgumi uzliek juridiski saistošu pienākumu pusēm īstenot licencētu sistēmu un reglamentēt tirdzniecību ar izejvielu precēm, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, saskaņā ar valsts, kas ražo minētās izejvielu preces, tiesību aktiem un priekšlikumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz vides tiesībām un cilvēktiesībām. Šā priekšlikuma īstenošanas nolūkā uzskata, ka risks saistībā ar šā priekšlikuma darbības jomā esošām izejvielu precēm, kuras rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām un kuru izcelsme ir partnervalstīs, ar kurām noslēgti brīvprātīgas partnerības nolīgumi, ir nenozīmīgs, ciktāl tiek īstenots partnerības nolīgums. Šādu nolīgumu pamatā vajadzētu būt valstu daudzpusējiem ieinteresēto personu dialogiem, kuros efektīvi un jēgpilni piedalītos visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas.

4.2. Apspriešanās pienākums

Ekonomikas dalībniekiem būtu:

a) pienācīgi, savlaicīgi un tieši jāapspriežas ar skartajām un potenciāli skartajām ieinteresētajām personām;

b) nosakot un īstenojot pienācīgas rūpības pasākumus, pienācīgi jāņem vērā ieinteresēto personu redzējums;

c) jānodrošina, lai pienācīgas rūpības pasākumu noteikšanā un īstenošanā tiktu iesaistītas reprezentatīvas arodbiedrības;

d) jāizveido agrīnās brīdināšanas mehānisms, kas nodrošina iespēju strādājošajiem un ieinteresētajām pusēm ar pamatotiem apsvērumiem informēt ekonomikas dalībnieku par visiem kaitējuma riskiem dabiskajiem mežiem, dabiskajām ekosistēmām un cilvēktiesībam visā to vērtības ķēdē; ekonomikas dalībniekam šī informācija būtu jāņem vērā savā pienācīgas rūpības procesā;

e) pienācīgi jāņem vērā pirmiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju zināšanas un riskus un bažas, ko paudušas vietējās kopienas, pirmiedzīvotāji un zemes un vides aizstāvji.

4.3. Pārredzamības nodrošināšanas un ziņošanas pienākums

Ekonomikas dalībniekiem ik gadu un publiski pieejamā un atbilstīgā veidā, kas jo īpaši nesamērīgi neapgrūtina mazos un vidējos uzņēmumus, jāziņo kompetentajai iestādei par to pienācīgas rūpības un apspriežu procesiem, konstatētajiem riskiem, ieviestajām procedūrām risku analīzei, risku mazināšanai un aizsardzībai pret riskiem, kā arī visu šo pasākumu īstenošanu un rezultātiem.

Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai noteiktu ziņojumu formātu un elementus. Ekonomikas dalībniekiem cita starpā it īpaši jāziņo par sistēmu, ko tie izmanto, un to, kā viņi šo sistēmu piemēro attiecīgajām izejvielu precēm, konstatētajiem riskiem un ietekmi; veiktajiem pasākumiem, lai izbeigtu un novērstu atklātos pārkāpumus un lai novērstu un mazinātu pārkāpumu riskus, kā arī par šo pasākumu rezultātiem; par šādu pasākumu īstenošanas un efektivitātes uzraudzības pasākumiem un rezultātiem, brīdinājumiem, kas saņemti agrīnās brīdināšanas sistēmā, kā arī par to, kā ekonomikas dalībnieks tos ir ņēmis vērā savos pienācīgas rūpības procesos, un par visiem meitas uzņēmumiem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, produktiem un to daudzumu un izcelsmi. Ja pilnīgi un savlaicīgi ziņojumi netiek publicēti, jāpiemēro sods un galu galā jāaptur atļauja laist produktus Savienības iekšējā tirgū.

4.4. Dokumentēšanas pienākums

Ekonomikas dalībniekiem būtu rakstveidā jāreģistrē ziņas par visiem pienācīgas rūpības pasākumiem un to rezultātiem un pēc pieprasījuma tās jādara pieejamas kompetentajām iestādēm.

4.5. Komisijas vadlīnijas

Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas un norādījumi, lai atvieglotu priekšlikumā ietverto juridisko pienākumu izpildi, jo īpaši, lai precizētu, kādas ir prasības attiecībā uz pienācīgu rūpību konkrētos kontekstos, nozarēs vai attiecībā uz konkrētiem ekonomikas dalībnieku veidiem. To darot, Komisijai būtu jāizmanto un jāpaplašina laba prakse, kas pastāv esošajās vides vadības sistēmās.

Lai sniegtu atbalstu ekonomikas dalībniekiem to pienācīgas rūpības pienākumu izpildē, Komisijai attiecībā uz izejvielu precēm, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, būtu jāpublicē reģionālie tā dēvēto karsto punktu novērtējumi.

5. Kontrole, uzraudzība, izpilde, sankcijas un tiesu pieejamība

5.1. Publiski tiesiskā izpilde

Dalībvalstīm, ievērojot valsts tiesību aktus un praksi, būtu jānodrošina 4. iedaļā minēto pienākumu izpilde, veicot šādas darbības:

a) paredzot samērīgus, efektīvus un atturošus sodus un sankcijas, ja netiek izpildīts kāds no šeit minētajiem pienākumiem vai ja kāda iepriekš minētā pienākuma neizpilde izraisa, veicina vai pastiprina kaitējumu dabiskajiem mežiem vai dabiskajām ekosistēmām vai cilvēktiesību pārkāpumus vai to riskus, vai ir saistīta ar tiem; minētajam būtu jāietver:

i. monetāri sodi, kas ir samērīgi dabiskajiem mežiem, dabiskajām ekosistēmām vai cilvēktiesībām nodarītajam kaitējumam, kā noteikts priekšlikumā, dabiskā meža, dabiskās ekosistēmas un cilvēktiesību atjaunošanas izmaksām un ekonomiskajam kaitējumam, kas skartajām kopienām radies pārkāpuma dēļ;

ii. priekšlikumā ietverto attiecīgo izejvielu preču un no tām iegūto produktu pilnīga konfiskācija;

iii. produktu laišanas Savienības iekšējā tirgū atļaujas tūlītēja apturēšana;

iv. izslēgšana no publiskā iepirkuma procesiem;

v. kriminālsodi privātpersonām un, ja iespējams, juridiskām personām smagāko pārkāpumu gadījumā;

b) norīkojot kompetentās valsts izmeklēšanas un izpildes panākšanas iestādes (“kompetentās iestādes”); kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga tas, lai ekonomikas dalībnieki faktiski pildītu šajā priekšlikumā noteiktos pienākumus; šajā nolūkā kompetentajām iestādēm saskaņā ar plānu būtu jāveic oficiālas pārbaudes, kas var ietvert arī pārbaudes ekonomikas dalībnieku telpās un revīzijas uz vietas, un tām vajadzētu būt iespējai pieņemt pagaidu rīkojumus un papildus un neskarot sankciju piemērošanu, tām vajadzētu būt tiesīgām prasīt, lai ekonomikas dalībnieki veic attiecīgas korektīvas darbības; kompetentajām iestādēm būtu arī jāveic savlaicīgas un rūpīgas pārbaudes, ja to rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, un informācija, kas saistīta ar to darbību, būtu jāapstrādā saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai;

c) nodrošinot, ka sabiedrības locekļiem ir tiesības apstrīdēt neatbilstību tiesu vai administratīvajās iestādēs, turklāt šādas tiesības cita starpā jāparedz privātpersonām vai grupām, kuru tiesības un pienākumi vai intereses tieši vai netieši skar tas, ka uzņēmums pilnībā vai daļēji neveic savus pienākumus, tostarp darbiniekiem, pasūtītājiem, patērētājiem, galalietotājiem, arodbiedrībām, starptautiskām arodbiedrību federācijām, vietējām kopienām, valsts vai vietējām pašvaldībām vai iestādēm, žurnālistiem, NVO un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai noteiktu juridiski saistošus standartus un pamatnostādnes, kas piemērojami valsts kompetentajām iestādēm, ar mērķi nodrošināt priekšlikuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu un izpildi visā Savienībā, it īpaši deleģētie akti saistībā ar:

– ekonomikas dalībnieku, uz kuriem attiecas priekšlikuma piemērošanas joma, iekļaušanu publiskā reģistrā un publiskošanu;

– standartu noteikšanu attiecībā uz valsts kompetento iestāžu veikto atbilstības pārbaužu kvalitāti un kvantitāti;

– papildu norādījumiem par to, kā veikt atbilstības pārbaudes, piemēram, valsts kompetentajām iestādēm adresētiem norādījumiem, kuros konkretizēti pārbaužu kritēriji, lai spētu labāk analizēt un izvērtēt produktu riska līmeni un izmantoto pienācīgas rūpības sistēmu dokumentēšanas pietiekamību;

– norādījumiem par trešo pušu iebildumiem, lai noteiktu Savienības mēroga kritērijus ar mērķi izvērtēt, vai iebildums ir pamatots un pietiekami uzticams, lai to apstrādātu, turklāt ir jāizstrādā skaidri procesuāli standarti dalībvalstu kompetento iestāžu savlaicīgu, objektīvu, efektīvu un pārredzamu atbilžu sniegšanai uz trešo pušu izteiktajiem iebildumiem;

– Savienības līmeņa kritērijiem, lai palīdzētu noteikt, kad ekonomikas dalībnieks būtu jāinformē par novēršanas pasākumiem, sodu vai citu sankciju piemērošanu, un

– kompetento iestāžu pienākumiem publiski ziņot par kontroles un izpildes pasākumiem, konstatētajiem pārkāpumiem un atbildēm uz pamatotiem iebildumiem.

5.2. Civiltiesiskā atbildība un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība

a) Civiltiesiskā atbildība

Ekonomikas dalībniekiem būtu:

i) jābūt solidāri atbildīgiem par kaitējumu, kas — kā izklāstīts priekšlikumā — radies cilvēktiesību pārkāpumu vai dabiskajiem mežiem un dabiskajām ekosistēmām nodarīta kaitējuma rezultātā, ko izraisījušas, pastiprinājušas vai veicinājušas ekonomiski neatkarīgas struktūras vai kas saistīti ar šādām struktūrām, vai ko tās kontrolē;

ii) jābūt atbildīgiem par kaitējumu, kas radies cilvēktiesību pārkāpumu vai dabiskajiem mežiem un dabiskajām ekosistēmām nodarīta kaitējuma rezultātā, kuri tieši saistīti ar to produktiem, pakalpojumiem vai darbībām, īstenojot darījumu attiecības, izņemot, ja ekonomikas dalībnieki var pierādīt, ka tie rīkojušies ar pienācīgu rūpību un attiecīgajos apstākļos ir veikuši visus saprātīgi iespējamos pasākumus, lai nepieļautu kaitējumu; tādējādi ekonomikas dalībnieki var izvairīties no atbildības, ja tie var pierādīt, ka ir veikuši pienācīgas rūpības pasākumus, lai atklātu kaitējumu un izvairītos no tā.

b) Pierādījumu izprasīšana

Ja prasītājs ir iesniedzis pamatoti pieejamus faktus un pierādījumus, kas ir pietiekami, lai pamatotu tā rīcību, būtu jāparedz atbildētāja pienākums pierādīt:

i) tā attiecību veidu ar struktūrām, kuras saistītas ar nodarīto kaitējumu,

ii) vai tas rīkojies ar pienācīgu rūpību un veicis visus iespējamos pasākumus, lai novērstu kaitējumu.

c) Piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Cietušajām pusēm vajadzētu būt tiesībām uz pieejamiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ļautu vērsties tiesā pret uzņēmējiem, kuri rada, pastiprina vai ir saistīti ar vai veicina negatīvu ietekmi uz viņu tiesībām. Nevalstiskiem sūdzību mehānismiem būtu jāpapildina tiesas mehānismi, lai uzlabotu pārskatatbildību un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

6. Nobeiguma noteikumi

6.1. Aizsardzības līmeņa nepazemināšana

Priekšlikuma īstenošanai nekādā ziņā nevajadzētu būt iemeslam, lai pazeminātu cilvēktiesību, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu gan oficiālo, gan paražu īpašumtiesību uz zemi, teritorijām un resursiem vai vides vispārējo aizsardzības līmeni. Priekšlikumam it īpaši nevajadzētu ietekmēt citus spēkā esošos apakšuzņēmuma līgumu vai piegādes ķēžu atbildības satvarus.

6.2. Labvēlīgāki noteikumi

Dalībvalstis var ieviest vai turpināt piemērot noteikumus, kas pārsniedz priekšlikumā paredzētos noteikumus attiecībā uz cilvēktiesību un vides standartu aizsardzību izejvielu preču, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, piegādes ķēdē.

 

PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture un konteksts

 

Katru gadu tiek atmežoti[41] pavisam 13 miljoni hektāru, un gandrīz visas atmežotās platības ir tropiskie meži (96 %). Atmežošanas galvenais iemesls (80 %) ir lauksaimniecības zemes paplašināšana[42]. Trīs izejvielu preces — soja, liellopu gaļa un palmu eļļa — ir saistītas ar gandrīz 80 % no atmežotajām platībām pasaulē[43]. Citām izejvielu precēm, tādām kā kakao vai kafija, ir salīdzinoši neliela ietekme uz atmežošanu pasaulē. Taču, tā kā šo izejvielu preču ražošana ir lielā mērā koncentrēta dažās valstīs, to pēdas nospiedums un negatīvā ietekme attiecīgajās teritorijās ir ļoti liela[44]. Savienība importē un patērē 7–10 % no tādu kultūraugu un lopkopības produktu kopējā patēriņa, kas saistīti ar atmežošanu izcelsmes valstīs[45]. Savienība ir arī viena no lielākajām vairāku izejvielu preču, kas rada apdraudējumu mežam, tādu kā palmu eļļa (17 %), soja (15 %), gumija (25 %), liellopu gaļa (41 %), kukurūza (30 %), kakao (80 %) un kafija (60 %), importētājām pasaulē[46].

 

Saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi jānorāda, ka atmežošana pasaulē rada aptuveni 12 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām[47]. Atmežošana nozīmē arī to, ka tiek zaudēta biodaudzveidība, ko nevar atjaunot, iestādot jaunu mežu. Saistībā ar atmežošanas ekonomiskajām un sociālajām sekām jāņem vērā, ka no meža resursiem ir atkarīgi 1,6 miljardi cilvēku[48]. Valstīs, kurās tiesiskums ir vājš, zemes lietošanas tiesības bieži vien netiek ievērotas, un pirmiedzīvotāji zaudē iespējas piekļūt meža resursiem, kam ir būtiska nozīme vietējā ekonomikā.

 

Savienība, apņemoties īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīgumu un Septīto vides rīcības plānu, ir arī dažādos līmeņos apņēmusies aizsargāt gan Eiropas, gan arī pasaules mežus un veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību.

 

 

 

Savienība jau ir ieviesusi vairākus regulatīvus pasākumus tā dēvētās importētās atmežošanas problēmas risināšanai. Cita starpā tie ir 2003. gada rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), Padomes 2005. gada Regula (EK) Nr. 2173/2005[49], Regula (ES) Nr. 995/2010[50] (ES Kokmateriālu regula), Direktīva (ES) 2018/2001[51] kopā ar Direktīvu (ES) 2015/1513[52] un Direktīva (ES) 2015/1513. Dažādos novērtējumos tika izvērtēta šo regulatīvo pasākumu efektivitāte un tvērums un tika secināts, ka tie nav pietiekami, lai globālo atmežošanu apturētu un vērstu pretējā virzienā[53] [54].

 

Taču nav saskaņota ES tiesiskā regulējuma, kas tieši attiektos uz jautājumu par pārtiku vai barību, ko ražo no izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam, — arī tas ietekmē globālo atmežošanu. Savienība nesasniedza vides rīcības programmas septīto mērķi līdz 2020. gadam samazināt tropu mežu izciršanas tempu. Ņemot to vērā, kā arī ņemot vērā neseno Komisijas pasūtīto pētījumu, organizēto apspriežu rezultātus un akadēmiķu atziņas šajā jomā, ir nepieciešama Savienības mēroga regulatīvā iejaukšanās.

 

Komisija 2019. gada 23. jūlijā pieņēma paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”[55]. Jaunā Komisija ir skaidri apliecinājusi, ka tā plāno veikt leģislatīvus pasākumus Savienības līmenī, lai vērstos pret globālo atmežošanu. Šī iecere tika apstiprināta komisāra amata kandidātu uzklausīšanās Eiropas Parlamentā[56].

 

Eiropas Parlaments pastāvīgi aicina Komisiju pastiprināt Savienības rīcību, vēršoties pret globālo atmežošanu[57]. [58] Konkrētāk, Eiropas Parlaments savā 2020. gada 16. janvāra rezolūcijā par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP 15) aicināja Komisiju ierosināt uz pienācīgu rūpību balstītus tiesību aktus attiecībā uz produktiem, kas nav saistīti ar atmežošanu, ES tirgū[59].

 

Referente iesaka Komisijai pirmo reizi iesniegt tiesību akta priekšlikumu par obligātu pienācīgas rūpības prasību piemērošanu Savienības tirgū laistām izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām.

 

Referente uzskata, ka ES Kokmateriālu regula var būt labs paraugs, ko izmantot, uzlabojot vairākus tās aspektus. Šādi uzlabojumi būtu jāveic Savienības tirgū laistajām izejvielu precēm piemērotajās prasībās — tām jābūt plašākām, paredzot ne tikai pienākumu likumīgi iegūt izejvielu preces izcelsmes valstī, bet arī iekļaujot ilgtspējas kritēriju un cilvēktiesību aizsardzību. Turklāt jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar ES Kokmateriālu regulas neveiksmīgo īstenošanu un izpildi. Tādēļ referente ierosina paredzētās regulas par izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam, priekšlikumā iekļaut uzlabotu īstenošanas un izpildes mehānismu.

 

Referente uzskata, ka ir jānosaka pienācīgas rūpības pienākumi ekonomikas dalībniekiem, kuri Savienības tirgū laiž izejvielu preces, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, jo ekonomikas dalībnieku centieni un brīvprātīgās saistības ar mērķi mazināt izejvielu preču, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, ietekmi uz atmežošanu un īstenot brīvprātīgus piegādes ķēdes pasākumus līdz šim ir bijuši diezgan ierobežoti un kopumā neapmierinoši[60]. Pētījumu rezultāti rāda, ka steidzami jāpastiprina publiskā sektora intervences pasākumi[61].

 

Uzņēmumi un uzņēmēju asociācijas vairākkārt ir paudušas atbalstu šim viedoklim, tiekoties ar referenti. Tie pauda atbalstu Savienības pienācīgas rūpības regulai attiecībā uz izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam, un darīja to arī ar uzņēmējdarbību saistītu apsvērumu dēļ.

 

Šāda nostāja atbilst arī Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtītajam pētījumam par pienācīgas rūpības prasībām piegādes ķēdē[62], proti, saskaņā ar tā rezultātiem lielākā daļa uzņēmēju un citu ieinteresēto personu (68 %) bija norādījušas, ka pastāvošie brīvprātīgo pasākumu režīmi nav spējuši būtiski mainīt to, kā uzņēmumi pārvalda savu ietekmi uz sociālo jomu, vidi un pārvaldību, nedz arī ir nodrošinājuši tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem.

 

Pētījumā minēts, ka obligātas pienācīgas rūpības prasības nodrošinātu tiesību subjektiem "ievērojamus preventīvus ieguvumus", "iespējas aizsardzības jomā", kā arī "uzlabotu tiesas pieejamību, ja tiek radīta negatīva ietekme uz vidi”[63], ko nenodrošina ziņošanas prasības.

 

Saskaņā ar pētījumu obligātām pienācīgas rūpības prasībām būtu lielākā pozitīvā ietekme uz sociālo jomu, cilvēktiesībām un vidi, savukārt attiecībā uz brīvprātīgi piemērojamajām pamatnostādnēm un ziņošanas prasībām tiek uzskatīts, ka tās, visticamāk, nerada būtisku pozitīvu ietekmi nedz uz cilvēkiem, nedz arī planētu.

 

 

Mērķis

 

Tādējādi, pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, referentes mērķis, ierosinot priekšlikumu, ir nodrošināt dabisko mežu un dabisko ekosistēmu augstu aizsardzības līmeni, kā arī aizsargāt cilvēktiesības, kas varētu tikt skartas, ievācot, iegūstot un ražojot izejvielu preces, kas visbiežāk saistītas ar atmežošanu, ekosistēmu iznīcināšanu, meža un ekosistēmu degradāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem.

 

Referente uzskata, ka priekšlikumā jāietver arī dabiskās ekosistēmas, jo pretējā gadījumā spiediens tiks novirzīts uz šīm teritorijām, lai pārveidotu tās par lauksaimniecības zemi, tādējādi radot vienlīdz postošu ietekmi uz klimatu un biodaudzveidību. Priekšlikumā jāietver arī cilvēktiesības, jo cilvēktiesību pārkāpumi ir gan mežu un ekosistēmu iznīcināšanas veicinātāji, gan arī sekas. No meža resursiem atkarīgu iedzīvotāju tiesību uz zemes izmantošanu nodrošināšana rada tiešu labvēlīgu ietekmi uz mežiem un ekosistēmām.

 

 

Darbības joma

 

Referente uzskata, ka priekšlikums būtu jāattiecina uz dažādu lielumu ekonomikas dalībniekiem, jo citādi regulējuma nepilnību veidošanās apdraudētu regulas mērķus. Šis apsvērums attiecas arī uz to, ka priekšlikums jāpiemēro ekonomikas dalībnieku vērtības veidošanas ķēžu visiem posmiem. Šīs regulas piemērošana visiem ekonomikas dalībniekiem būtu atbilstīga Apvienoto Nāciju Organizācijas vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kuros uzsvērts, ka visiem uzņēmumiem ir pienākums ievērot cilvēktiesības. Referente vēlas uzsvērt, ka šāda atbildība ir piemērojama arī attiecībā uz vides aizsardzību.

 

Turklāt regula būtu jāattiecina uz visām finanšu iestādēm. Nesenā Global Witness pētījumā minēts, ka 2013.–2019. gadā ES reģistrētas finanšu iestādes bija viens no galvenajiem līdzekļu avotiem un atbalstīja sešus agrobiznesa uzņēmumus, kas bija saistīti ar klimatam būtisku mežu izciršanu Amazonē, Kongo baseinā un Papua Jaungvinejā, iegūstot 7 miljardus EUR[64].

 

Referente piekrīt Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtītajā pētījumā izdarītajiem konstatējumiem, ka Savienības mēroga pienācīgas rūpības regulējumā būtu jāiekļauj ļoti dažādi uzņēmumi, tostarp MVU un finanšu iestādes[65].

 

Šķiet tikai loģiski, ka priekšlikumā iekļauto izejvielu preču un produktu izsekojamības pienākumi būtu jāpiemēro arī tirgotājiem. Izsekojamība nodrošina iespēju jebkurā brīdī identificēt attiecīgo(-s) ekonomikas dalībnieku(-s), kas tirgū laiž preces, uz ko attiecas regula, un kas tādējādi ir atbildīgs par pienācīgas rūpības prasību izpildi.

 

Komisija savā 2019. gada paziņojumā "Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus" secināja, ka, aplūkojot kopējā galapatēriņā materializēto atmežošanu, Savienības patēriņš atbilst aptuveni 10 % no pasaules kopapjoma. Šādu situāciju rada galvenokārt tādu produktu imports ES kā palmu eļļa, gaļa, soja, kakao, kukurūza, kokmateriāli un kaučuks, tostarp arī pārstrādātu produktu vai pakalpojumu veidā. Tādēļ šīs izejvielu preces būtu jāiekļauj regulā. Ierosinātie pasākumi būtu jāpiemēro arī visiem produktiem, kuri satur izejvielu preces neapstrādātā vai pārstrādātā veidā, atsevišķi vai kopā ar citām izejvielu precēm, lai izvairītos no šādu produktu pieprasījuma veicināšanas un pienācīgas rūpības pienākuma apiešanas riska. Referente norāda, ka zinātnes atziņas par konkrētu izejvielu preču importa precīzu ietekmi uz mežu un ekosistēmu situāciju, kā arī cilvēktiesībām, joprojām tiek izstrādātas. Tādēļ referente ierosina citas izejvielu preces iekļaut regulas piemērošanas jomā, pieņemot deleģētos aktus.

 

 

Vispārīgie pienākumi

 

Referente ierosina noteikt, ka izejvielu precēm, uz kurām attiecas priekšlikums, nevajadzētu būt iegūtām teritorijās, kas līdz 2008. gada 1. janvārim klasificētas kā dabiskie meži vai dabiskās ekosistēmas, taču pēc šā robeždatuma ir zaudējušas minēto statusu vai ir degradētas.

 

Nosakot 2008. gada 1. janvāri par robeždatumu, priekšlikums tiktu pielāgots ilgtspējas noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2018/2001.

 

Definējot dabiskos mežus, dabiskās ekosistēmas, atmežošanu un meža un ekosistēmu degradāciju, referente iesaka izmantot pārskatatbildības satvarā noteiktās definīcijas un Direktīvā (ES) 2018/2001 paredzēto pieeju zemei ar augstu biodaudzveidības vērtību, kā arī ekosistēmām un zemei ar augstu oglekļa koncentrāciju. Referente uzskata, ka tie ir atzīti jēdzieni, un jau pieejamie norādījumi padara tos viegli izmantojamus. Turklāt pārskatatbildības satvara definīcijā noteikta skaidra atšķirība starp dabiskajiem mežiem un stādītu mežu, turklāt sniegta skaidra atsauce uz meža pārveidošanu stādītā mežā un ievērojamu un ilgstošu degradāciju.

 

Lai veicinātu īstenošanu, Komisijai ar deleģētajiem aktiem būtu regulāri jāpieņem papildināms tādu teritoriju saraksts, uz kurām attiecas priekšlikums.

 

Cilvēktiesību jomā ekonomikas dalībniekiem būtu jānodrošina, ka to produkti nav saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem, kas visbiežāk saistīti ar atmežošanu, ekosistēmu iznīcināšanu un meža un ekosistēmu degradāciju. Šādas cilvēktiesības ir zemes lietošanas tiesības, pirmiedzīvotāju tiesības, brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana, ko paredz ANO Pastāvīgais pirmiedzīvotāju lietu forums, tiesības uz ūdeni, darba tiesības, kas paredzētas SDO pamata konvencijās, un citas starptautiski atzītas cilvēktiesības, kas saistītas ar zemes izmantošanu, zemes pieejamību vai zemes īpašumtiesībām.

 

 

Pienācīgas rūpības pienākums

 

Pamatojoties uz ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO un FAO pamatnostādnēm par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm, referente iesaka ekonomikas dalībniekiem noteikt pienācīgas rūpības pienākumu, apspriežu rīkošanas pienākumu, pārredzamības nodrošināšanas un ziņošanas pienākumu, kā arī dokumentēšanas pienākumu.

 

Attiecībā uz pienācīgu rūpību jāpiemēro uz risku balstīta pieeja. Referente uzsver, ka uz risku balstītas pieejas piemērošanai nevajadzētu liegt iespēju ekonomikas dalībniekiem iesaistīties konkrētos darījumos vai sadarboties ar konkrētiem darījumu partneriem, bet gan palīdzēt tiem efektīvi pārvaldīt negatīvo ietekmi augsta riska situācijās.

 

Piemērojot pienācīgas rūpības pienākumu, atbilstības nodrošināšana nav atkarīga no izcelsmes valstīm — tā vietā atbildība tiek uzlikta ekonomikas dalībniekiem, kuri vēlas izejvielu preces vai no tām iegūtos produktus laist Savienības tirgū. Kā referente uzsver, ir svarīgi, ka, atšķirībā no tādiem instrumentiem kā marķējums un sertifikācija, pienācīgas rūpības nodrošināšana nav atkarīga no patērētāju izvēles un tādējādi nodrošina potenciāli augstu efektivitātes līmeni regulējuma mērķu sasniegšanā.

 

Īstenojot ierosinātos pasākumus, likumīga laišana Savienības tirgū būtu iespējama vien tad, ja ekonomikas dalībnieki, īstenojot pienācīgas rūpības procesu, varētu pierādīt, ka visi identificētie riski ir mazināti tādā mērā, ka tie ir vismaz nenozīmīgi. Turklāt, kā arī, lai veicinātu izpildi, ekonomikas dalībniekiem būtu pienākums nodrošināt izsekojamību un pārredzamību to piegādes ķēdē, kā arī ziņot par to, vai ir panākta atbilstība pienācīgas rūpības prasībām, it īpaši attiecībā uz riska novērtēšanu un mazināšanu.

 

Referente iesaka Komisijai izstrādāt pamatnostādnes, lai sniegtu atbalstu ekonomikas dalībniekiem minēto pienākumu izpildē. Lai Savienības mērogā nodrošinātu augstu kvalitāti un salīdzināmus pārredzamības un ziņošanas standartus, Komisijai par šiem jautājumiem būtu jāpieņem deleģētie akti.

 

Pienācīgas rūpības pienākums — ekonomikas dalībnieku pienākums nodrošināt pienācīgu rūpību visā to piegādes ķēdē, lai noteiktu, novērstu un mazinātu riskus un to ietekmi vides, sociālajā un cilvēktiesību jomā nolūkā nodrošināt Savienības tirgū laisto preču atbilstību ilgtspējas un juridiskajiem kritērijiem, ja tādi tiek pieņemti.

 

Tāpat kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 2173/2005, Savienībai un valstīm, kuras ražo izejvielu preces, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, būtu jāveic sarunas par brīvprātīgas partnerības nolīgumiem. Tomēr referente vēlas uzsvērt, ka, lai gan sarunas par brīvprātīgas partnerības nolīgumiem var ilgt vairākus gadus, obligāts pienācīgas rūpības regulējums attiecībā uz izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam, var stāties spēkā ātrāk, turklāt to var piemērot atsevišķi.

 

Ekonomikas dalībniekiem jābūt iespējai izmantot trešo pušu sertifikācijas sistēmas, lai apzinātu minēto pienākumu izpildi. Referente uzsver, ka trešo pušu sertifikācijas sistēmas nevar aizstāt ekonomikas dalībnieku pienācīgas rūpības pienākumus, kā arī ekonomikas dalībnieku atbildību. Ņemot vērā trešo pušu sistēmu un potenciāli svarīgu sertifikācijas shēmu ievērojamo daudzveidību, ekonomikas dalībniekiem, pirms tie secina, ka sistēma var veicināt priekšlikuma mērķu sasniegšanu, jāveic stingrs novērtējums, pamatojoties uz priekšlikumā noteiktajiem meža un ekosistēmu riska kritērijiem. Referente norāda, ka būtiski atšķiras sertifikācijas shēmu kvalitāte un ka to efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp to piemērošanas jomas, pārredzamības līmeņa un kritēriju stingrības[66], kā arī prasītās revīziju regularitātes un kvalitātes, un objektivitātes. Šīs atšķirības ierobežo to, kādā mērā minētās sistēmas var konsekventi izmantot kā instrumentu atmežošanas novēršanai[67]. Veicot iepriekš minēto novērtējumu, jāņem vērā ne tikai meža un ekosistēmu riska kritēriji, bet arī īpaši pārvaldības kritēriji, kas attiecas uz neatkarību no rūpniecības nozares, sociālo un vides interešu integrēšanu standartu noteikšanā, neatkarīgu trešo pušu veiktu revīziju, revīzijas ziņojumu publiskošanu, pārredzamību visos posmos un atvērtību. Tikai pēc tam, kad veikts šāds novērtējums, ekonomikas dalībnieki var pieņemt lēmumu ņemt vērā trešo pušu sistēmas, ja tas ir nepieciešams un iespējams.

 

Pienākums rīkot apspriedes — ekonomikas dalībniekiem būtu jāapspriežas ar iesaistītajām ieinteresētajām personām par to pienācīgas rūpības pasākumu noteikšanu un īstenošanu, kā arī būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas mehānisms, kas nodrošina iespēju trešām pusēm informēt ekonomikas dalībnieku par kaitējuma rašanās risku visā vērtības veidošanas ķēdē. Trešām pusēm bieži ir plašas speciālās zināšanas par vietējiem apstākļiem, un tās var palīdzēt ekonomikas dalībniekiem izpildīt to pienākumu novērst kaitējumu.

 

Pārredzamības nodrošināšanas un ziņošanas pienākums — ekonomikas dalībniekiem būtu regulāri un publiski jāziņo par to pienācīgas rūpības procesiem, darbībām un rezultātiem. Ziņojumu formāts un elementi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem, lai nodrošinātu vienveidību un izvairītos no tā, ka ekonomikas dalībnieku ziņošanas praksē tiek izvēlētas vienkāršākās prasības. Publiskai ziņošanai būtu jānodrošina iespēja trešām pusēm rūpīgi uzraudzīt ekonomikas dalībnieku darbības. 

 

Dokumentēšanas pienākums — ekonomikas dalībniekiem būtu rakstveidā jāreģistrē ziņas par to pienācīgas rūpības pasākumiem, lai būtu iespējams izmeklēt iespējamos regulas pārkāpumus, ja vēlākos posmos tiktu izvirzītas attiecīgas apsūdzības.

 

 

Kontrole, uzraudzība, izpilde un tiesas pieejamība

 

Pienācīgas rūpības process ir pamats, ko ekonomikas dalībnieks izmanto, lai pieņemtu lēmumu Savienības tirgū laist regulā ietvertās preces. Neņemot vērā to, vai ir nodrošināta atbilstība iepriekš minētajiem ilgtspējas un cilvēktiesību kritērijiem un pienākumiem, par šādu preču laišanu Savienības tirgū juridiskā atbildība jāuzņemas attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem, un šādos gadījumos izpildi publiskajā un privātajā sektorā prasa attiecīgi kompetentās administratīvās un tiesu iestādes, kā arī cietušās privātās puses.

 

Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga to, kā ekonomikas dalībnieki izpilda regulā noteiktos pienākumus (attiecībā uz pienācīgu rūpību, apspriedēm, ziņošanu un dokumentēšanu).

 

Ekonomikas dalībnieki par savu pienākumu neizpildi jāsauc pie kriminālatbildības. Dalībvalstīm būtu jāparedz samērīgas, efektīvas un atturošas sankcijas par pienākumu neizpildi attiecībā uz pienācīgu rūpību, apspriedēm, ziņošanu un dokumentēšanu, kā arī gadījumos, kad regulā paredzēto pienākumu neizpilde rada kaitējumu videi vai cilvēktiesību pārkāpumus.

 

Savienības līmenī būtu jāizstrādā standarti un pamatnostādnes dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu priekšlikuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu un izpildi visā Savienībā. Referente uzskata, ka šai sakarā var ņemt vērā gūto pieredzi saistībā ar ES Kokmateriālu regulu.[68][69]

 

Jāparedz iespēja trešām pusēm vērsties tiesas vai administratīvajās iestādēs, lai iesniegtu sūdzību par to, ka ekonomikas dalībnieki nav izpildījuši regulā noteiktos pienākumus. Ekonomikas dalībniekiem būtu jāpiemēro pierādīšanas pienākums, ja prasītājs iesniedz pamatoti pieejamus faktus un pierādījumus, kas ir pietiekami, lai pamatotu tā rīcību.

 

Ekonomikas dalībniekiem jābūt solidāri atbildīgiem par kaitējumu, kas radies, pārkāpjot cilvēktiesības un vides aizsardzības prasības, un jānodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja kaitējums nodarīts privātpersonām vai organizācijām.

 

Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pētījuma par pienācīgas rūpības prasībām rezultāti norāda arī uz to, ka obligāti piemērojamos pienācīgas rūpības noteikumos ir jāparedz arī kāds atbildības veids, — šā pētījuma ietvaros 73 % ieinteresēto personu, kas sniedza atbildes, dod priekšroku nevis brīvprātīgām pamatnostādnēm, bet obligātām pienācīgas rūpības prasībām, kas tiek piemērotas kopā ar civiltiesisko vai kriminālatbildību un/vai sankcijām. Savukārt rūpniecības nozares organizāciju preferences ir gluži pretējas.

 

Finansiālā ietekme

 

Priekšlikumā paredzētajiem pasākumiem lielākoties nav tieša ietekme uz ES darbības izdevumiem. Dalībvalstu papildu izmaksas saistībā ar šīs regulas īstenošanas panākšanu un uzraudzību būs atkarīgas no dalībvalstu izdarītās izvēles attiecībā uz īstenošanu, taču tās iespējams mazināt, ja attiecīgās izmaksas varētu iekļaut esošajās budžeta struktūrās, piemēram, vides vai muitas aģentūru, tiesas iestāžu un sistēmu budžetā. Turklāt referente uzsver, ka ietekme uz valsts budžetu jāvērtē, ņemot vērā priekšlikuma pozitīvo ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām.

 

Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtītā pētījuma par pienācīgas rūpības prasībām sākotnējos konstatējumos norādīts, ka ekonomikas dalībniekiem "ar obligātām pienācīgas rūpības prasībām saistītās izmaksas salīdzinājumā ar uzņēmumu ienākumiem ir salīdzinoši zemas. Uzņēmuma līmeņa papildu pastāvīgo izmaksu procentuālā daļa no uzņēmumu ienākumiem videi ir mazāka nekā 0,14 % MVU un 0,009 % lielākiem uzņēmumiem." [70]

 

Turklāt Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pētījuma sākotnējie konstatējumi norāda uz to, ka ar pienācīgas rūpības pienākumiem saistītās izmaksas kompensētu Savienības mēroga regulējums, piedāvājot plānošanas drošību, visas Savienības ekonomikas dalībnieku vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, kā arī lielāku piesaistes efektu, ko nodrošina neapspriežami standarti.[71]

 

Lai gan Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pētījumā izklāstītie konstatējumi attiecas uz izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar transversālu pienācīgas rūpības regulējumu cilvēktiesību un vides aizsardzības jomā, referente uzskata, ka līdzīgas izmaksas un ieguvumus var aplēst saistībā ar obligātu pienācīgas rūpības regulējumu attiecībā uz izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām.

 

Plānotais Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pētījums sniegs plašāku ieskatu šajā jautājumā.

 

Nobeiguma noteikumi

 

Referente uzskata, ka priekšlikumam jābūt de minimis pasākumam, un dalībvalstis attiecībā uz piegādes ķēdēm var īstenot stingrākus noteikumus.

 

 

STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (9.9.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

ar Komisijas ieteikumu ES tiesiskajam regulējumam ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā

(2020/2006(INL))

Atzinumu sagatavoja: Karin Karlsbro

(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

 

 

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju:

– rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzīmē, ka mežu saglabāšana un to degradācijas novēršana ir viens no lielākajiem mūsdienu uzdevumiem ilgtspējas jomā, un, neizpildot šo uzdevumu, nevarēs sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķus; uzsver, ka atsevišķās pasaules daļās mežu un ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu nevar nodrošināt ar pašreizējām rīcībpolitikām; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāpārskata tirdzniecības un ieguldījumu politika, lai efektīvāk risinātu šo globālo problēmu un, pasaules mērogā radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un jāņem vērā saikne starp tirdzniecības nolīgumiem un globālo biodaudzveidību, kā arī mežu ekosistēmām; uzskata, ka ES ir jānodrošina, lai tā atbalstītu tikai tādas globālās piegādes ķēdes un finanšu plūsmas, kas nav saistītas ar atmežošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus;

2. ar bažām atzīmē, ka pēc traģiskā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma pētījumi turpina apstiprināt satraucošo saikni starp zoonozes slimībām un atmežošanu, klimata izmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

3. atzinīgi vērtē labos rezultātus, kas ES FLEGT rīcības plāna un brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) ietvaros gūti sadarbībā ar trešām valstīm, risinot ar nelikumīgu mežizstrādi saistīto piegādes problēmu, un uzsver, ka šis darbs būtu jāpastiprina, jo īpaši monitoringa, pārbaužu un kontroļu ziņā, tostarp piedāvājot spēju veidošanu; uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar šīm valstīm, un ka būtu jāveicina jauni BPN ar citiem partneriem; aicina ES palielināt FLEGT finansējumu;

4. mudina Komisiju nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots ES FLEGT darba plāns 2018.–2022. gadam;

5.  atzinīgi vērtē ES 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”; uzsver to pasākumu nozīmi, ar ko nodrošina pieprasījuma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, jo ES ir nozīmīga mežu un ekosistēmu apdraudošu preču (FERC) importētāja, un uzsver, ka ES ir pienākums samazināt šāda importa negatīvo ietekmi;

6. atzīst ES Kokmateriālu regulas nozīmi, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes nonākšanu ES tirgos; atzinīgi vērtē gaidāmo FLEGT regulas un ES Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, ko veiks Komisija, kā iespēju stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu, lai tajos iekļautu, piemēram, drukātos izstrādājumus un kokizstrādājumus, konflikta kokmateriālus, kā arī stiprinātu pilsoniskās sabiedrības lomu;

7. atkārtoti prasa, lai pie ES robežām rūpīgāk tiktu pārbaudīti importētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi nolūkā nodrošināt, ka importētie izstrādājumi patiešām atbilst kritērijiem, kas jāievēro to ievešanai ES; aicina savlaicīgi un efektīvi īstenot Savienības Muitas kodeksu (SMK) un stiprināt valstu muitas iestāžu spējas, lai nodrošinātu labāku SMK saskaņošanu un īstenošanu; uzsver, ka Komisijai jānodrošina, lai muitas kontrolēs visā ES tiktu ievēroti vieni un tie paši standarti, izmantojot tiešu un vienotu muitas kontroles mehānismu, koordinējot darbību dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

8. atzīmē, ka lauksaimniecības ekspansija rada aptuveni 80 % no globālās atmežošanas, un tās pamatā ir pieprasījums pēc FERC, piemēram, palmu eļļas, sojas, gaļas, ādas, kakao, kafijas, gumijas un kukurūzas; atzīmē, ka, izņemot produktus, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, pašlaik nav spēkā neviens ES tiesību akts, kas liktu uzņēmējiem, kuri laiž FERC ES tirgū, ievērot pienācīgas pārbaudes procedūras, lai mazinātu atmežošanas risku; uzskata, ka uz tirdzniecību balstīti partnerības nolīgumi ar galvenajām FERC ražotājvalstīm varētu būt noderīgi, lai novērstu atmežošanas piedāvājuma cēloņus, un atzīmē, ka FLEGT BPN modelis ir viena no iespējām;

9. uzskata, ka tirdzniecība un starptautiskā sadarbība ir svarīgi instrumenti, lai konsolidētu augstākus ilgtspējas standartus, jo īpaši attiecībā uz nozarēm, kas saistītas ar mežiem un atvasinātajām vērtību ķēdēm; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un sniegt tehnisko palīdzību, apmainīties ar informāciju un labu praksi mežu saglabāšanā, uzturēšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, īpašu uzmanību pievēršot saiknei starp organizēto noziedzību un precēm, kas saistītas ar atmežošanu, un aicina veicināt un atvieglināt zinātnisko un akadēmisko sadarbību ar trešām valstīm, kā arī popularizēt pētniecības programmas, lai sekmētu zināšanas un inovāciju bioloģiskās daudzveidības, zaļās uzņēmējdarbības un aprites ekonomikas jomā; uzsver, ka ir jāņem vērā pieņemto pasākumu ietekme uz vismazāk attīstīto valstu (VAV) nodarbinātību un izaugsmi, kuras ir atkarīgas no FERC ražošanas; aicina ES sniegt atbalstu un sadarboties ar trešo valstu valdībām un pilsonisko sabiedrību to darbā pret atmežošanu, jo īpaši izmantojot VPS+ shēmu; aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu jāizstrādā jauns īpašs tirdzniecības atbalsta instruments, lai atvieglotu tirdzniecību saistībā ar to risku mazināšanu, kas raksturīgi FERC ražošanai;

10. iesaka visos jaunajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut ambiciozākus klimata un vides noteikumus par mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aicina stiprināt šo noteikumu izpildi, kā rezultātā uzlabotos mežu un ekosistēmu apstākļi, ietverot pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu tiesību aizsardzību, kā arī ar nelikumīgu mežizstrādi saistītus pretkorupcijas noteikumus un pienākumu nodrošināt, ka efektīvi tiek īstenoti daudzpusējie vides nolīgumi, tādi kā Parīzes nolīgums un Konvencija par bioloģisko daudzveidību; aicina Komisiju apsvērt dažādu instrumentu izmantošanu, ar ko monitorētu importa radīto oglekļa dioksīda pēdu;

11. atzīmē – lai gan uzņēmumi patiešām ir centušies pašregulēties, brīvprātīgi uzņemoties pienācīgas pārbaudes saistības, ir redzams, ka ar to nepietiek, jo ar atmežošanu bieži vien saistās sarežģītas, dinamiskas un nepārredzamas globālas vērtību ķēdes; un līdz ar to iesaka izstrādāt efektīvāku un aptverošāku ES tiesisko regulējumu, ar ko pievērstos Savienības mēroga pieprasījumam;

12. uzskata, ka tam vajadzētu būt likumdošanas priekšlikumam, ar ko ieviestu pienācīgas uzticamības pārbaudes pienākumu uzņēmējiem, kas iekšējā tirgū laiž mežus un ekosistēmas apdraudošas preces un produktus, lai nodrošinātu, ka šādas preces un produkti neizraisa atmežošanu, mežu degradāciju un dabisko ekosistēmu pārveidošanu vai degradāciju vai saistītus cilvēktiesību pārkāpumus; līdzīgs pienācīgas uzticamības pārbaudes pienākums būtu jāpiemēro arī finanšu nozarei; pienācīgas uzticamības pārbaudes pienākumiem būtu jāattiecas uz visu piegādes ķēdi un tajos būtu jāietver ESAO pamatnostādnes par sociālo atbildību un cilvēktiesībām tirdzniecībā; uzsver – lai šāds tiesiskais regulējums būtu efektīvāks, tajā būtu jāietver arī pienācīga piekļuve tiesu iestādēm, tiesiskās aizsardzības līdzekļi un efektīva trauksmes cēlēju aizsardzība dabas resursu eksportētājvalstīs;

13. uzskata, ka visus turpmākos priekšlikumus attiecībā uz atmežojošām precēm vajadzētu balstīt uz pieredzi, kas gūta īstenojot FLEGT rīcības plānu, ES Kokmateriālu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821[72] (Konfliktu izrakteņu regula), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES[73] (Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva), tiesību aktus par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un citas ES iniciatīvas piegādes ķēžu regulēšanai; un prasa ES mudināt brīvprātīgu ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sertifikāciju, ar ko varētu verificēt ilgtspēju un kas būtu savienojama ar jebkuru ieviesto likumības pārbaužu sistēmu;

14. prasa Komisijai, lai pasākumiem, ko tā pieņems, būtu visaptveroša un diferencēta pieeja atmežošanai, ņemot vērā šīs problēmas dažādās dimensijas un saikni gan ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības iedibināšanu, gan cīņu pret noziedzīgām ekonomiskām darbībām; šajā nolūkā aicina veidot dialogu ar trešām valstīm, lai katrā atsevišķā gadījumā analizētu galvenos meža platību zuduma cēloņus un īstenojamo pasākumu piemērotību;

15. uzsver, cik būtiski ir veikt ietekmes novērtējumu un ņemt vērā tā rezultātus, lai izstrādātu noteikumus, kas nezaudē aktualitāti, bet uzlabo konkurētspēju un ir funkcionāli un piemērojami visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU; jānodrošina, lai šādi pasākumi atbilstu PTO noteikumiem, t. i., būtu samērīgi, nediskriminējoši un neradītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus; iesaka nodrošināt pienācīgu atbalstu un pārejas laiku MVU, lai tie spētu pielāgot uzņēmējdarbību jaunajiem noteikumiem;

16. uzsver, ka atmežošanu veicinošie faktori paši par sevi pārsniedz meža nozares robežas un ir saistīti ar daudziem jautājumiem, tādiem kā zemes lietošanas tiesības, pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizsardzība, lauksaimniecības rīcībpolitikas, klimata pārmaiņas, demokrātija, cilvēktiesības un politiskā brīvība; atgādina, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir svarīga loma meža ekosistēmu aizsardzībā; aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas jāatspoguļo ES rīcības plānā;

17. atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas saistoša ANO instrumenta izstrādei par cilvēktiesībām transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik būtiski ir ES aktīvi iesaistīties šajā procesā;

18. uzsver, ka, piešķirot līgumus, publiskā iepirkuma noteikumos BTN būtu jāņem vērā sociālie, vides un atbildīgas uzņēmējdarbības kritēriji;

19. prasa obligātās Savienības mēroga saistības papildināt ar plašāku un ciešāku globālo sadarbību, nostiprinātu globālo vides pārvaldību un sadarbību ar trešām valstīm, izmantojot tehnisko palīdzību, informācijas un labas prakses apmaiņu mežu aizsardzībā, saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, īpaši uzsverot privātā sektora īstenoto ilgtspējas iniciatīvu nozīmi; kā arī jāpalielina centieni galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, atjaunotu mežus un izvairītos no apgrieztās ietekmes, ko rada nevēlamu atmežojošu piegādes ķēžu novirzīšana uz citiem pasaules reģioniem;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot tirdzniecību un starptautisko sadarbību, mudināt veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai nostiprinātu augstākus ilgtspējas standartus mežsaimniecības nozarēs un to vērtību ķēdēs, veicinot aprites bioekonomiku, zaļo tūrismu, atjaunojamo enerģiju, viedu lauksaimniecību un citas attiecīgās jomas, tostarp trešās valstīs;

– rezolūcijas priekšlikuma pielikumā iekļaut šādus ieteikumus:

Brīvprātīgi partnerattiecību nolīgumi (BPN)

1.  priekšlikumam būtu jānodrošina, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir juridiskā noteiktība par jebkādiem jauniem ES mēroga pasākumiem un regulējumu saistībā ar FLEGT BPN pašreizējo izmantošanu un licencēšanu, lai nodrošinātu ieinteresētību ieguldīt neatmežojošā eksportā uz ES; mudina Komisiju noslēgt uz tirdzniecību balstītus partnerattiecību nolīgumus ar lielākajām lauksaimniecības preču ražotājvalstīm, lai pievērstos piedāvājuma izraisītas atmežošanas problēmai.

 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (20.7.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā

(2020/2006(INL))

Atzinumu sagatavoja: Michèle Rivasi

(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)

 

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka mežsaimniecības politika ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, tomēr atzīst, ka mežus ietekmē daudzas Savienības politikas jomas; aicina Savienību nekavējoties pieņemt tiesību aktu, kas nosaka uzņēmumu pienākumu obligāti veikt pienācīgu pārbaudi visās piegādes ķēdēs, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū laistās ar apdraudējumu mežam saistītās preces ir ilgtspējīgas, neatmežojošas, nepasliktina mežu vai ar bioloģisko daudzveidību bagātu ekosistēmu stāvokli un atbilst cilvēktiesību prasībām, kas ir saskaņā ar starptautiskajiem darba un vides standartiem un citām starptautiskajām saistībām, tostarp pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām, un ESAO Pienācīgas rūpības vadlīnijām atbildīgai darījumdarbībai; uzsver, ka šādos tiesību aktos būtu jāievēro uz dažādām precēm vērsta pieeja, tie būtu jāpiemēro visiem ekonomikas dalībniekiem piegādes ķēdē, tostarp finanšu dalībniekiem gan augšupējā, gan lejupējā piegādes ķēdē, tiem būtu jānodrošina cietušajiem pieejamas tiesu iestādes, tie būtu jāpapildina ar stingru ziņošanas, informācijas izpaušanas un izpildes mehānismu, tostarp efektīviem, samērīgiem un atturošiem sodiem par neievērošanu, un tiem būtu jābalstās uz pieredzi, kas gūta no spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, tiesību aktiem par konfliktu izrakteņiem, kokmateriālu regulējumu, neregulētu un nereģistrētu zveju, kuros visos ir iekļautas prasības par obligātu pienācīgu pārbaudi;

2. aicina Komisiju veicināt šādu tiesisko regulējumu starptautiskā līmenī; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir starpnozaru koordinācija un partnerību veidošana, cieši sadarbojoties ražotājvalstīm un patērētājvalstīm, lai, jo īpaši galvenajos starptautiskajos forumos, visaptveroši risinātu atmežošanas un mežu degradācijas jautājumu, tostarp veicinātu kopīgu izpratni par ilgtspējīgām un neatmežojošām piegādes ķēdēm un pārredzamām vērtību ķēdēm, pamatojoties uz stabilu, partnervalstīm kopīgu metodoloģiju;

3.  tāpat uzsver, ka jaunajam tiesiskajam regulējumam nevajadzētu radīt negodīgu konkurenci vai pārmērīgu administratīvo slogu MVU, un prasa sniegt atbalstu jaunattīstības valstīm, lai tās varētu pielāgoties ierosinātajam jaunajam tiesiskajam regulējumam, jo īpaši attiecībā uz ienākumu dažādošanu; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt papildu pasākumus, lai kompensētu MVU iespējamos ienākumu zaudējumus un atbalstītu jaunattīstības valstu pielāgošanos jaunajam tiesiskajam regulējumam;

4. mudina Savienību uzņemties vadību un apņēmīgi rīkoties, jo, neraugoties uz starptautisko iniciatīvu skaita pieaugumu, atmežošanas temps pasaulē pēdējos gados joprojām pieaug; uzsver, ka neatmežojošu iniciatīvu izplatīšanās privātajā sektorā dod impulsu politiskai sinerģijai; tomēr uzstāj, ka ar marķēšanas un sertifikācijas shēmu ieviešanu neatmežojošiem produktiem, jo īpaši klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes kontekstā, nepietiek un ka ir vajadzīgi turpmāki norādījumi, lai izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu šādas piegādes ķēdes iniciatīvas privātu iniciatīvu izraisītas atmežošanas samazināšanai;

5. aicina privāto sektoru nekavējoties sākt pildīt savas nulles līmeņa atmežošanas saistības, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šo saistību izpildi; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāpastiprina prasības par sociālo un vides kritēriju ievērošanas brīvprātīgu sertifikāciju, jo īpaši veicinot mazo ražotāju piekļuvi sertifikācijai, atvieglojot neatkarīgas revīzijas izmantošanu, stiprinot pārsūdzības procedūras, to pārredzamību un strīdu izšķiršanu, pieņemot augstas saglabāšanas vērtības un augstus oglekļa uzkrājuma kritērijus, garantējot ekosistēmu pārveidi, to, ka kūdrāji netiek apstādīti, un nodrošinot, ka tiek ievērotas paražās balstītās zemes lietošanas tiesības, un aicina Komisiju cieši sadarboties ar privāto sektoru, apmainoties ar paraugpraksi un saskaņojot datus;

6. plašākā kontekstā aicina Komisiju veicināt tādu stingrāku standartu un sertifikācijas sistēmu noteikšanu, kas palīdzētu trešās valstīs identificēt un popularizēt neatmežojošas preces; uzstāj, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību ar ražotājvalstīm, sniedzot tehnisko palīdzību, apmainoties ar informāciju un labo praksi un nosakot kopīgus pasākumus informācijas sniegšanai par izmaiņām politikā, un tās pamatā likt labāku izpratni par atmežošanas un mežu degradācijas ietekmi, pārredzamas piegādes ķēdes un efektīvus uzraudzības mehānismus;

7. prasa nostiprināt mežsaimniecības nozari gaidāmajā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) un pilnībā izmantot iespējas, ko privātā finansējuma piesaistē ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai sniedz ārējo investīciju plāns un reģionālā finansējuma apvienošanas mehānismi; prasa stiprināt jau pastāvošos standartus un sertifikācijas sistēmas, nevis ieviest jaunas, un uzsver, ka šiem standartiem un sertifikācijas sistēmām ir jāatbilst PTO noteikumiem;

8. prasa Savienībai stiprināt uzņēmumiem piemērojamos standartus par obligātu informācijas atklāšanu attiecībā uz tādu preču ražošanu vai pārstrādi, kas saistītas ar apdraudējumu mežam, un prasa ieviest bioekonomikas stratēģiju; atzinīgi vērtē mežrūpniecības pozitīvo devumu ekonomikas, sociālajā un vides ziņā un prasa veikt papildu ieguldījumus pētniecībā, inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā;

9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu padziļinātai atmežošanas problemātikas integrēšanai ES ekomarķējumā, zaļajā publiskajā iepirkumā un citās iniciatīvās, ko īsteno aprites ekonomikas kontekstā; aicina Komisiju šajā sakarībā nākt klajā ar savām iniciatīvām;

10. īpaši aicina Komisiju saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas plurilaterālo Nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24[74] īstenot iniciatīvas, ar kurām aizliedz tādu importētu produktu publisko iepirkumu, kuru ražošana izraisījusi atmežošanu;

11. norāda, ka plašāka piekļuve muitas datiem par importu Savienībā palielinātu globālās vērtību ķēdes pārredzamību un pārskatatbildību; aicina Komisiju izveidot muitas partnerību Savienībā, vienlaikus paplašinot muitas datu prasības, jo īpaši tajās kā obligātu muitas datu elementu iekļaujot norādi par eksportētāju un ražotāju un tādējādi uzlabojot globālo vērtības ķēžu pārredzamību un izsekojamību;

12. atgādina, ka Savienībā pieaugošais pieprasījums pēc koksnes kā izejmateriāla, enerģijas avota un bioekonomikas sastāvdaļas palielina koksnes importa izraisītas mežu izciršanas, zemes sagrābšanas, piespiedu pārvietošanas un pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpšanas risku; prasa pārtraukt nelikumīgu mežizstrādi un nodrošināt koksnes un koka izstrādājumu izsekojamību visā piegādes ķēdē;

13. uzsver, ka ir jānodrošina no meža atkarīgo kopienu un pirmiedzīvotāju paražās balstīto tiesību uz zemes faktiska atzīšana un ievērošana, kas ir sociālā taisnīguma jautājums saskaņā ar FAO Brīvprātīgajām pamatnostādnēm par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT), ar ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un ar SDO Konvenciju Nr. 169; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu, izmantošanu un ieviešanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī, tostarp īstenojot ārējo investīciju plānu;

14. atzīmē, ka pienācīga uzmanība ir jāpievērš pieaugušiem mežiem, jo tie sniedz ieguldījumu zināšanās un veselībā, kas būtu jānodod tālāk nākamajām paaudzēm; pauž bažas par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kas klimata pārmaiņu dēļ notiek vairākās pasaules daļās, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanai vajadzētu būt arī Savienības prioritātei;

15. uzsver, ka Savienības bioenerģijas politikai būtu jāatbilst stingriem sociālajiem un vides kritērijiem;

16. pauž nožēlu par to, ka politikas jomas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un klimata pārmaiņu mazināšanai nav automātiski savstarpēji papildinošas; pauž īpašas bažas par ietekmi uz vidi, ko rada biomasas importa pieaugums, kurš — ja to pienācīgi neuzraudzīs — var izraisīt ilgtnespējīgu praksi un mežu izciršanu ārvalstīs; īpaši mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā biodegvielu un biomasas plašākas izmantošanas iespējamo ietekmi uz atmežošanu;

17. plašākā kontekstā prasa veikt izsmeļošu ietekmes novērtējumu par biomasas importa pieauguma ietekmi uz vidi un pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK[75], lai to saskaņotu ar Savienības starptautiskajām saistībām, ko uzliek Programma 2030. gadam, Parīzes nolīgums un Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kuri cita starpā paredz sociālās ilgtspējas kritēriju pieņemšanu, ņemot vērā zemes sagrābšanas riskus, saskaņā ar starptautiskajām zemes lietošanas tiesībām, jo īpaši SDO Konvenciju Nr. 169, VGGT un CFS Principiem par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās;

18. aicina Savienību ievērot politikas saskaņotības principu attīstības jomā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, un nodrošināt attīstības, starptautiskās tirdzniecības, lauksaimniecības, enerģētikas, pētniecības un inovācijas, klimata un bioloģiskās daudzveidības politikas jomu saskaņotību; īpaši mudina Savienību vairāk ieguldīt programmās, kas veicina pret klimata pārmaiņām noturīgāku, ilgtspējīgāku un ekstensīvāku lauksaimniecības praksi, kā arī ilgtspējīgu dažādošanu, agroekoloģiju un agromežsaimniecību, lai tādā veidā saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem mainītu mežu izciršanas pašreizējo tendenci, kas vērsta uz izmantojamās zemes teritoriju paplašināšanu;

19. aicina Savienību atbalstīt partnervalstis ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas (SFM) un stratēģiju izstrādē, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas ir būtiski atmežošanas un mežu degradācijas samazināšanai; tādēļ uzsver proaktīvas apmežošanas nozīmi, kas ir efektīvs risinājums tam, lai novērstu duālu globālo krīzi, proti, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, savukārt apmežošanai un mežu atjaunošanai būtu vienlīdz jāveicina bojāto ekosistēmu un augsnes atjaunošana, lai novērstu eroziju un barības vielu zudumu, un lai palielinātu ar kokiem klāto teritoriju daudzumu un tādējādi panāktu klimatneitralitāti, kā norādīts 15. IAM mērķos; tāpat aicina Savienību sniegt atbalstu trešām valstīm, lai pārietu uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, kuru pamatā nav koksne, tādējādi samazinot spiedienu uz mežiem, ko rada koksnes kurināmā izmantošana;

20. uzsver, ka Savienības pasākumi būtu jākoncentrē arī uz to, lai līdz minimumam samazinātu to likumpaklausīgo mežizstrādes darbību ietekmi, kuras ir atļautas saistībā ar alternatīvu zemes izmantojumu, jo īpaši liellopu audzēšanai, kalnrūpniecībai un urbšanai, kas apvienojumā ar intensīvu lauksaimniecību ir galvenie atmežošanas, ekosistēmu degradācijas un dzīvotņu iznīcināšanas virzītājspēki;

21. norāda, ka aptuveni 80 % pasaules mežu tiek izcirsti lauksaimniecībā izmantojamās zemes paplašināšanas dēļ un ka šo situāciju pasliktina likumīga un nelikumīga koksnes ieguve kurināmā un eksporta vajadzībām; uzsver, ka Savienības lauksaimniecības modelis ir atkarīgs no tādas olbaltumvielas saturošas lopbarības lielapjoma importa, kuras audzēšana ārvalstīs bieži vien ir viens no atmežošanas un lietusmežu iznīcināšanas virzītājspēkiem;

22. prasa ieviest ilgtspējas kritērijus attiecībā uz lopbarības importu, lai mudinātu trešās valstis audzēt proteīnaugus ilgtspējīgā veidā, kas nekaitē videi vai sabiedrībai un neizraisa masveida atmežošanu; aicina Savienību kā galējo līdzekli izmantot pakāpenisku sojas importa pārtraukšanu no trešām valstīm, kuras nevēlas pieņemt šādus ilgtspējas kritērijus;

23. atgādina, ka Savienības tirdzniecības politikai būtu jāatbilst tās starptautiskajām saistībām vides jomā un jāveicina to izpilde; šajā sakarībā uzsver to, ka Parīzes nolīgumam vajadzētu būt svarīgam Savienības tirdzniecības nolīgumu elementam; tādēļ aicina Komisiju visos Savienības tirdzniecības un investīciju nolīgumos iekļaut vērienīgus, ar mežu un bioloģisko daudzveidību saistītus noteikumus, tostarp stingras, saskaņotas un īstenojamas ilgtspējas sadaļas ar cita starpā integrētiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz lauksaimniecības precēm, un noteikumus, ar kuriem nodrošina pirmiedzīvotāju tautu vai vietējo kopienu iepriekšēju, brīvu un uz informāciju balstītu piekrišanu un no meža atkarīgo kopienu un pirmiedzīvotāju zemes lietošanas tiesību atzīšanu; uzsver, ka šādiem noteikumiem vajadzētu būt saistošiem un izpildāmiem, izmantojot efektīvu uzraudzības mehānismu, kas cilvēkiem nodrošina tiesisko aizsardzību, jo īpaši sūdzību mehānismu un novērtēšanas sistēmu pieejamību, lai panāktu pārskatatbildību un pārredzamību; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu, veicot ilgtspējas ietekmes novērtējumus un citus atbilstošus novērtējumus, tostarp par mežu stāvokli, dabīgajām ekosistēmām un cilvēktiesību ievērošanu, kam pamatā būtu pārliecinoši dati un izvērtēšanas metodika;

24. lai risinātu aizvien pieaugošo mežu izciršanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, prasa ES un ĀKK sadarbību stiprināt, izstrādājot rīcības plānus ar mērķi uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu un izveidojot uzraudzības sistēmas; aicina Savienību nodrošināt, ka atmežošana tiek iekļauta valsts līmeņa politiskajos dialogos, un palīdzēt partnervalstīm izstrādāt un īstenot mežu un ilgtspējīgu piegādes ķēžu valsts līmeņa shēmas, vienlaikus atbalstot partnervalstu nacionāli noteiktā devuma (NND) efektīvu īstenošanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

25. mudina Komisiju stiprināt sadarbību ar ražotājvalstīm un patērētājvalstīm, kā arī uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību, izstrādājot norādījumus, tostarp uz konkrētiem kritērijiem balstītu novērtējumu, lai parādītu dažādu tādu standartu un shēmu uzticamību un stabilitāti, kuru mērķis ir apzināt un veicināt neatmežojošas preces;

26. uzsver, ka klimata pārmaiņas, mežu izciršana, dzīvotņu iznīcināšana un bioloģiskās daudzveidības zudums ievērojami palielina zoonotisko slimību pārneses no dzīvniekiem uz cilvēkiem risku, kā tas bija Covid-19 gadījumā;

27. uzskata, ka, uzlabojot patērētāju informētību par patēriņa pēdu, tiek stimulēta uzvedības maiņa un viņu izvēle par labu ilgtspējīgiem un neatmežojošiem produktiem.

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (3.6.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu, ar ko apturēt un pretējā virzienā vērst ES veicinātu pasaules mēroga mežu iznīcināšanas procesu

(2020/2006(INL))

Atzinumu sagatavoja: Mauri Pekkarinen

(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)

 

 

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju:

– rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā pret pasaules mežu iznīcināšanu var vērsties, atzīstot, cik meži ir vērtīgi, risinot problēmas, kas saistītas ar mūsu patēriņa modeļu ietekmi, garantējot mežu ekonomisko vērtību un garantējot tiesības uz zemes lietošanu; tā kā ir ļoti svarīgi arī aizsargāt pirmatnējos mežus un veicināt sekundāro mežu atjaunošanos;

B. tā kā veseliem mežiem, kas tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti un izmantoti, ir būtiska nozīme, lai Savienība sekmīgāk varētu pildīt savas vispārējās saistības un sasniegt savus politikas mērķus;

C. tā kā ieguvumi klimata jomā un citi ekosistēmu pakalpojumi, ko nodrošina meži un uz koksnes resursiem balstīta rūpniecība, būs ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība spētu pildīt savas starptautiskās saistības, piemēram, īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (ANO IAM), kā arī pildīt Kioto protokolā, Parīzes nolīgumā un citos starptautiskos instrumentos noteiktās saistības;

D. tā kā mežu ilgtspējīga apsaimniekošana var būt ietekmīgs faktors, kas lielā mērā palīdz nepieļaut mežu iznīcināšanu, turklāt labvēlīgi ietekmē mežu veselību un daudzveidību;

E. tā kā netieša zemes izmantošanas maiņa (ILUC) var īstenoties tad, ja zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas vai barības audzēšanai, sāk izmantot biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā ražošanai, un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība tādēļ var palielināties, iestiepjoties zemes platībās ar lielu oglekļa uzkrājumu, un šādi veicināt pasaules mežu iznīcināšanu;

F. tā kā dažās pasaules daļās mežu iznīcināšanai un ekosistēmu pārveidošanai var būt sakars ar cilvēktiesību pārkāpumiem, un tas cita starpā attiecas arī uz pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām;

G. tā kā savā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu[76] Eiropas Parlaments aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu par Eiropas tiesisko regulējumu, kas balstītos uz pienācīgu pārbaudi, lai tādējādi panāktu, ka piegādes ķēdes ražojumiem, kuri tiek laisti ES tirgū, ir ilgtspējīgas un nav saistītas ar mežu iznīcināšanu;

H. tā kā kokaugu izejvielas un produkti būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde ir atļauta ar likumu un notiek saskaņā ar mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, saistībā ar ANO IAM (sevišķi ANO 15. IAM) un Ministru konferenci par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), kuros cita starpā ir noteikti arī mērķi vides, sociālajā un ekonomikas jomā;

I. tā kā ir jāpanāk ES Kokmateriālu regulas[77] raitāka īstenošana, lai nepieļautu, ka iekšējā tirgū nonāk nelikumīgas mežistrādes rezultātā iegūta koksne,

1. uzsver, ka sabiedrībā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme un ka meži nodrošina daudz dažādus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp pakalpojumus, kas saistīti ar izejvielu piedāvājumu, atjaunojamiem energoresursiem, skābekļa ražošanu, CO2 sekvestrēšanu, gaisa kvalitāti, ūdens uzkrāšanu un filtrēšanu, kā arī erozijas kontroli;

2. atzīmē, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana dod iespēju meža vērtību izmantot ilgākā izstrādes procesā, tāpēc ar ekonomisku stimulu apsaimniekot mežus ilgtspējīgi meža aktīvus ir iespējams vismaz dubultot, jo augšana apsteidz mežizstrādes tempu, un meža blīvums līdz ar to turpina palielināties;

3. atgādina, ka mežu iznīcināšanas riskam Savienība pievēršas ES Kokmateriālu regulā, Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumā „Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) — ES Rīcības plāna priekšlikums”, brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumos, kuri ražotājvalstīs sekmē daudzpusēju procesu veidošanos ar dažādu ieinteresēto personu līdzdalību, un Atjaunojamo energoresursu direktīvā (RED II)[78] — šajos dokumentos ir daudz noteikumu, kas varētu noderēt, lai uz to pamata līdz minimumam samazinātu mežu iznīcināšanas un nelikumīgas mežizstrādes risku; atzīmē, ka pienākums nodrošināt atbilstību Savienības noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem ar RED II ir noteikts plašāk un attiecas ne vien uz biodegvielu, bet uz visiem bioenerģijas galapatēriņa veidiem, tostarp uz siltumapgādi/aukstumapgādi un elektrību, taču ir vērsts tikai uz bioenerģijas ražošanai izmantotām izejvielām, tāpēc patlaban tas neliedz ar mežu iznīcināšanu vai ekosistēmu pārveidošanu saistītas preces — tādas kā biodegvielu — izmantot citām, ne enerģētiskām vajadzībām;

4. uzsver, ka ilgtspējīgas bioekonomikas veidošanās ir svarīga, jo augstu ekonomisko vērtību piešķir ilgtspējīgi ražotiem produktiem;

5. atgādina, ka ar RED II Savienības nospraustā atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja izpildes kontekstā ir ierobežots to pārtikas un barības kultūraugu īpatsvars, kurus uzskata par augsta ILUC riska kultūraugiem un attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka attiecīgo pamata izejvielu ražošanas platību paplašināšanas rezultātā nopietni sarūk zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu; atzīmē, ka līdz 2030. gadam šādu augsta ILUC riska biodegvielas veidu attiecīgais īpatsvars tiks samazināts līdz 0 %; uzskata to par ļoti svarīgu noteikumu, kas ierobežo iespēju, ka Savienības atjaunojamo energoresursu politika nelabvēlīgi un neplānoti ietekmē pasaules mežu iznīcināšanas procesu;

6. atzīmē, ka konkrētos gadījumos ir iespējams panākt, lai degvielai, ko parasti uzskata par augsta ILUC riska degvielu, nebūtu ar ILUC saistītas ietekmes; atzinīgi vērtē to, ka Komisija — ko abi likumdevēji ir pilnvarojuši saskaņā ar RED II, — ir formulējusi kritērijus, pēc kuriem var noteikt un sertificēt zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā veidus; atzīmē, ka ierobežojumi un īpatsvara pakāpeniskas samazināšanas mērķrādītājs, kas noteikts augsta ILUC riska biodegvielas veidiem, uz šādi sertificētu biodegvielu neattiecas;

 

7. uzsver, ka jo īpaši ir vajadzīga ar mežu iznīcināšanu saistītu preču ražošanas un tirdzniecības neatkarīga pārraudzība; aicina Komisiju šos jautājumus risināt vēl enerģiskāk, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis Eiropa”, un atbalstīt neatkarīgas pārraudzības procesu ražotājvalstīs, kā arī šo valstu savstarpēju apmaiņu ar labāko praksi un gūto pieredzi, lai tās varētu pilnveidot izmantoto metodiku un panākt augstāku informācijas detalizācijas pakāpi;

8. uzsver, ka pētniecība un inovācija ir būtisks faktors, kas nodrošina, lai mežu ilgtspējīga apsaimniekošana un uz koksnes resursiem balstīta rūpniecība vairāk palīdzētu risināt ar mežu iznīcināšanu saistītās problēmas un vērsties pret klimata pārmaiņām;

9. uzsver, ka izglītība un kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks ir nozīmīgi elementi, lai praksē sekmīgi īstenotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus un izmantot esošo partnerattiecību mehānismus, lai sekmētu labākās prakses apmaiņu šajā jomā;

10. vērš uzmanību uz to, ka ir jāņem vērā uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības saikne ar citām nozarēm un arī tas, cik mežu iznīcināšanas pārraudzības kontekstā svarīga ir digitalizācija un investīcijas pētniecībā un inovācijā;

11. akcentē nevalstisko organizāciju, vides aktīvistu, nozares apvienību, kā arī trauksmes cēlēju ieguldījumu cīņā pret kokmateriālu ieguvi nelikumīgas mežizstrādes rezultātā, jo tā tiek iznīcināti meži, zūd bioloģiskā daudzveidība un palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms;

12. uzsver, ka Savienības uz koksnes resursiem balstītās rūpniecības uzņēmumi veicina augstākus pasaules standartus attiecībā uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; uzskata, ka Savienības rūpniecības uzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, būtu jāuzņemas galvenā iniciatīva, veidojot dialogu ar partnervalstīm par to, kā visā vērtības ķēdē panākt vēl lielāku ilgtspēju; tomēr atzīmē, ka aptuveni 80 % gadījumu meži pasaulē tiek iznīcināti lauksaimniecības dēļ, un tāpēc uzskata, ka standarti un sertifikācijas sistēmas būtu precīzi jāpiemēro tieši šai nozarei;

13. uzsver, ka nav jāiestrādā jauni, bet gan jāstiprina jau esošie standarti un sertifikācijas sistēmas; turklāt atzīmē, ka šādiem standartiem un sertifikācijas sistēmām ir jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem;

14. uzsver, ka politikas jomās, kas saistītas ar mežiem un skar uz koksnes resursiem balstītu rūpniecību un tās vērtību ķēdes, ir svarīgi pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus; atzīst, ka ilgtspējīga un aktīva mežu apsaimniekošana ir efektīvākais veids, kā nepieļaut mežu postīšanu un iznīcināšanu un saglabāt bioloģisko daudzveidību;

15. uzsver, ka būtu jāizstrādā iniciatīvas, ar ko risināt aiz Savienības robežām aktuālus jautājumus, galvenokārt pievēršoties tropu reģioniem un ar meža nozari nesaistītiem faktoriem, kuri veicina ar ilgtspēju nesavienojamu mežizstrādi, jo tā meži tiek iznīcināti un degradēti;

16. atzīmē, ka ir svarīgi panākt, lai jautājums par mežu iznīcināšanu būtu iekļauts valsts līmeņa politiskā dialoga procesos, un ka ir svarīgi palīdzēt partnervalstīm izstrādāt un īstenot valsts regulējumu mežsaimniecības un ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā; uzsver, ka šāds valsts regulējums ir jāveido, rēķinoties gan ar pašu vajadzībām, gan ar saistībām, kas īstenojamas pasaules mērogā; uzsver, ka ir jāievieš mehānismi, kas rosina mazo lauku saimniecību īpašniekus saglabāt un uzlabot ekosistēmu un produktus, kurus nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība;

17. uzsver primāro nepieciešamību pilnveidot mehānismus, kuri palīdzētu noteikt, kas un kur ir ieguvis iekšējā tirgū laistu koka materiālu;

18. norāda, ka ar brīvprātīgiem pasākumiem un shēmām vien mežu iznīcināšanu un degradēšanu apturēt neizdosies; uzskata, ka šajā ziņā kā vienu no instrumentiem — saskaņā ar starptautiskiem standartiem un pienākumiem — varētu izmantot regulējumu par pienācīgu pārbaudi, tā nodrošinot, ka iekšējā tirgū laistas preces, kas saistītas ar mežu apdraudējumu, nāk no piegādes ķēdēm, kuras nav sākušās ar mežu iznīcināšanu un citām darbībām, ar ko tiek pārkāptas vides tiesības un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu iedzīvotāju, tostarp sieviešu, cilvēktiesības vai kas ir par iemeslu meža degradēšanai un dabas ekosistēmu pārveidošanai vai degradēšanai; atkārtoti prasa, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu par attiecīgu Savienības tiesisko regulējumu, kurš balstītos uz pienācīgu pārbaudi un kura pamatā būtu ietekmes novērtējums, kas galvenokārt pievēršas tieši MVU; uzsver, ka ir jāpanāk, lai jaunais tiesiskais regulējums piedāvātu iespējas MVU un tomēr neradītu pārmērīgu administratīvo slogu;

– rezolūcijas priekšlikuma, ko tā pieņems, pielikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

19. prasa Komisijai apsvērt iespēju pamatīgāk izmantot satelītu sistēmu Copernicus, lai īstenotu mežu monitoringu un pasākumus, ar ko nepieļaut meža ugunsgrēkus un mežu postījumus — cita starpā arī monitoringu un pasākumus, kas palīdz noteikt ugunsgrēku un meža postījumu, mežu iznīcināšanas un ekosistēmas pārveidošanas cēloņus —, kā arī iespēju nodrošināt, lai attiecīgajām iestādēm katrā dalībvalstī minētā sistēma būtu vieglāk pieejama un lai MVU vai jaunuzņēmumiem būtu garantēts tiešs atvērto datu avots;

20. aicina Komisiju apsvērt iespēju veidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, kas ļautu informēt patērētājus, publiskā sektora iestādes un uzņēmumus par preču iegādi no teritorijām, kurās ir mežu iznīcināšanas risks.

21. prasa Komisijai izvērst sadarbību ar visām ieinteresētajām personām — gan publiskajā, gan privātajā sektorā —, lai panāktu, ka tās apņemas īstenot mežu atbildīgas apsaimniekošanas principu, atbildīga iepirkuma praksi un ilgtspējīgu ražošanu;

22. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm strādāt enerģiskāk, lai noteiktu stingrākus standartus un sertifikācijas sistēmas, kas palīdzētu atpazīt un popularizēt bez mežu iznīcināšanas ražotas preces;

23. aicina Komisiju panākt, lai piegādes ķēdes būtu pārredzamākas, lai mežu iznīcināšanas risks uzņēmumu un patērētāju interesēs būtu samazināts līdz minimumam un lai uzņēmumi un patērētāji dotu savu ieguldījumu, veidojot piegādes ķēdes, kas nav saistītas ar mežu iznīcināšanu;

24. mudina Komisiju nostiprināt ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), galvenokārt pievēršoties brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumiem (BPN), kas ir ārkārtīgi svarīgi divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, un minēto plānu iestrādāt jaunajā Eiropas meža stratēģijā, lai mudinātu trešās valstis atteikties no mežu iznīcināšanas politikas.

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (24.9.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

ar Komisijas ieteikumu ES tiesiskajam regulējumam ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā

(2020/2006(INL))

Atzinuma sagatavotājs: Martin Häusling

(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)

 

 

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka mežsaimniecības nozarē ir nodarbināti vismaz 500 000 cilvēku tieši Savienībā[79] un 13 miljoni cilvēku visā pasaulē[80] un ka šīs darbvietas ir īpaši lauku apvidos;

2. norāda, ka klimata pārmaiņas un ugunsgrēki rada lielu spiedienu uz mežiem visā pasaulē; norāda, ka meži ir ne tikai vitāli svarīgas dzīvotnes plašam, bet strauji sarūkošam dzīvnieku un augu sugu skaitam visā pasaulē, bet arī svarīgi oglekļa uzkrājēji un piesaistītāji; norāda, ka meži aizsargā augsni, regulē hidroloģiskos ciklus un, ievērojot atbilstošu ieguves un apsaimniekošanas praksi, var būt ilgtspējīgs koksnes avots; tādēļ uzsver, ka mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir būtiska nozīme atmežošanas un mežu degradācijas apturēšanā un šī iemesla dēļ to ir vērts veicināt trešās valstīs;

3. norāda, ka laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam pasaules mežu platība samazinājās par 129 miljoniem hektāru, galvenokārt tādas lauksaimnieciskās ražošanas dēļ, no kuras apjoma trešdaļa tiek eksportēta; uzsver, ka soja, palmu eļļa un kakao veido 80 % Savienības importa no atmežotām teritorijām; norāda, ka, neraugoties uz mežu pārklājuma samazināšanos pasaulē, Savienībā mežiem, mežu stādījumiem un kokaugiem klātā zemes platība palielinās — tā aizņem vairāk nekā 40 % no kopējās teritorijas;

4. pauž nožēlu, ka Savienības materializētā atmežošana veido 10 %[81] no pasaules kopapjoma, galvenokārt tās atkarības no tādu precu importa kā palmu eļļa biodegvielas un pārtikas ražošanai, lopbarības soja, gaļa, kakao, kukurūza, koksne utt.;

5. aicina Komisiju savos tiesību aktu priekšlikumos iekļaut nulles līmeņa atmežošanas un ekosistēmu degradācijas definīciju, tajā galveno uzmanību pievēršot svarīgākajiem atmežošanas virzītājspēkiem, tostarp tādām precēm kā palmu eļļa, soja, gaļa, kukurūza, kaučuks, kakao, kā arī koksne, ko izmanto papīram un degvielai; uzsver, ka šajā procesā Komisijai īpaša uzmanība jāpievērš ar to saistītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām;

6. norāda arī uz to, ka dzīvotņu pārveidošana un iznīcināšana dabisko mežu teritorijās nopietni ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību visā pasaulē, kā arī bioloģisko daudzveidību, jo īpaši zoonožu izplatības pieaugumu — pēdējo 30 gadu laikā tās izraisīja 50 pandēmijas, tostarp neseno Covid-19 pandēmiju;

7. norāda, ka dažu dalībvalstu politikas nostādnes mežu un mežu apsaimniekošanas jomā kopā Savienības līmenī rada iespaidu par drīzāk sadrumstalotu un nesaskaņotu satvaru, tāpēc ir vajadzīga labāka un pastiprināta koordinācija, lai veicinātu ilgtspēju;

8.  atzinīgi vērtē arī koordinētu Savienības rīcību cīņā pret globālo atmežošanu un mežu postījumiem un pārmērīgu izmantošanu un aicina Savienību īstenot noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt mežus un dabas resursus saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kā arī Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD);

9. prasa Savienībai starptautiski uzņemties spēcīgu un vadošu lomu mežu aizsardzības un ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas, tostarp uz bioloģiskiem resursiem balstītas ražošanas, jomā; atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai sasniegtu ES bioekonomikas stratēģijas mērķus, kas arī prasa atmežošanas apturēšanu, vienlaikus nodrošinot atbilstību Eiropas zaļajam kursam un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai;

10.  prasa nodrošināt uzlabotu pārvaldību un drošas iestādes, lai panāktu mežu ilgtspējīgu aizsardzību un apsaimniekošanu, izstrādājot efektīvus kontroles un sankciju mehānismus, tostarp korupcijas un nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai;

11. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas rīcību bioloģiskās daudzveidības un klimata jomā saistībā ar mežiem, kas ir vitāli pasaulē svarīgi oglekļa piesaistītāji un bioloģiskās daudzveidības krātuves; aicina Komisiju uzraudzīt Savienības starptautisko saistību izpildi un globālo klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu, kā arī IAM sasniegšanu un regulēt tādu augsta atmežošanas riska produktu, tostarp lauksaimniecības preču, importu Savienībā, kas iegūti atmežošanas rezultātā un no atmežotām teritorijām, un tādējādi veicināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu;

12. prasa pieņemt saistošus Savienības tiesību aktus, kas, respektējot sociālekonomiskās struktūras, nodrošina, ka visas Savienībā importēto un piegādāto produktu piegādes ķēdes ir neatmežojošas un ekosistēmu nedegradējošas un nepārveidojošas, kā arī nav saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp to pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām, kuru iztika ir atkarīga no mežiem, kā arī sieviešu un vides un cilvēktiesību aizstāvju tiesībām;

13. prasa vēlākais līdz 2030. gadam saistībā ar Eiropas zaļo kursu noteikt Savienības mērķi par nulles līmeņa atmežošanu un materializēto atmežošanu; prasa aizliegt pārdošanai Savienības iekšējā tirgū ievest jebkādus produktus, kas iegūti atmežošanas rezultātā;

14. tādēļ prasa — nolūkā aizsargāt pirmiedzīvotājus un tradicionālās kopienu zemes lietošanas tiesības — pieņemt Savienības tiesību aktus, ar kuriem uzliek obligātu pienācīgas pārbaudes pienākumu visiem tirgus dalībniekiem, tostarp finansētājiem, kas Savienības tirgū laiž preces, kuras rada risku mežam un ekosistēmai, vai ar tām saistītas preces;

15. uzsver, ka šādu Savienības tiesību aktu par pienācīgas pārbaudes pienākumiem pamatā vajadzētu būt stingram un efektīvam izpildes režīmam un attiecīgā gadījumā, ja piemērojami, — samērīgiem un preventīviem sodiem par noteikumu neievērošanu;

16. uzsver, ka daudzi Savienības uzņēmumi piegādes ķēdē ir MVU, un tādēļ prasa paredzēt MVU labvēlīgu, efektīvu īstenošanu, administratīvo slogu samazinot līdz absolūtam minimumam; uzskata, ka būtu jāizveido agrīnās brīdināšanas sistēma uzņēmumu brīdināšanai gadījumos, kad tie importē no reģioniem, kuros, iespējams, notiek atmežošana;

17. prasa valdību, uzņēmumu, ražotāju un pilsoniskās sabiedrības ciešāku sadarbību, lai pieņemtu politiku un izveidotu pamatnosacījumus privātā sektora projektu atbalstam;

18. prasa ar pētniecību un pieredzes apmaiņu sniegt savstarpēju atbalstu nevēlamu notikumu gadījumā, lai rastu ģeogrāfiskajiem apstākļiem pielāgotus pasākumus, kuri var aizsargāt pret liela mēroga ugunsgrēkiem vai novērst kaitēkļu invāziju;

19. uzsver, ka apmežošana var būtiski palīdzēt novērst — lai arī tikai daļēji kompensēt — atmežošanas izraisītās problēmas; uzsver steidzamo nepieciešamību pasaules mērogā galvenokārt aizsargāt pirmatnējos mežus, jo apmežošana vai no jauna stādīti meži nevar ne tos aizstāt, ne nodrošināt tādu pašu bioloģiskās daudzveidības, oglekļa piesaistīšanas, augsnes aizsardzības un citu ekosistēmu pakalpojumu un funkciju līmeni kā pirmatnējais mežs;

20. tādēļ stingri atbalsta koku un mežu stādīšanas un pārstādīšanas darbības un projektus, jo īpaši stādot vietējās un savvaļas dzīvniekiem labvēlīgas sugas un ņemot vērā klimata pārmaiņas, jo īpaši gadījumos, kad ir iznīcināts pirmatnējais mežs; norāda, ka efektīva, ilgtspējīga un pienācīgi pārvaldīta apmežošana papildus mežu aizsardzībai un atjaunošanai var palīdzēt palielināt oglekļa piesaisti, dot labumu lauksaimniecībai un veicināt bioloģisko daudzveidību, savukārt to ilgtspējīga apsaimniekošana var samazināt meža ugunsgrēku risku un apmēru; uzsver arī piekrastes mežu svarīgo nozīmi upju krastu stabilizēšanā, kas samazina plūdu risku, uzlabo ūdens kvalitāti, filtrējot noteces no blakus esošajām zemēm, un regulē ūdens temperatūru, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību;

21. atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem meža stādījumus pielāgo klimata pārmaiņām; atzinīgi vērtē to, ka daudzās valstīs jau tiek ieteikta un praksē īstenota noturīgu vietējo koku sugu skaita palielināšana veselīgos un bioloģiski daudzveidīgos mežos;

22. uzsver agromežsaimniecības nozīmi, proti, koku audzēšanas un lauksaimnieciskās darbības apvienošanu vienā zemes teritorijā, kas veicina kopējo produktivitāti, nodrošina vairāk biomasas, uztur un atjauno augsni un sniedz citus vērtīgus ekosistēmas pakalpojumus; norāda, ka mežiem un agromežsaimniecībai ir svarīga nozīme pasaules nodrošinātībā ar pārtiku un ka tie ir svarīgs ienākumu avots daudzām mazajām lauku saimniecībām un kopienām; uzsver, ka mežu saglabāšanas un mežu atjaunošanas pasākumi uzlabo dzīves apstākļus lauku apvidos;

23. uzsver, cik svarīga ir apmācība Savienībā un trešās valstīs par mežu, mežu stādījumu un agromežsaimniecības, tostarp pastāvīgas veģetācijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanu; uzskata, ka tiem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības, kā arī to mežu kopienu un lauksaimnieku, kuri nodarbojas ar agromežsaimniecību, ienākumu nodrošināšanai;

24. norāda — lai arī brīvprātīgas shēmas ir noderīgs instruments centienos apturēt globālo atmežošanu ārpus Savienības, jo ar tām var lielā mērā noskaņot sabiedrību pret atmežošanu veicinošu preču un pakalpojumu patēriņu, tomēr ar brīvprātīgiem pasākumiem vien līdz šim nav bijis iespējams apturēt mežu izciršanu vai mazināt Savienības dalību pasaules materializētajā atmežošanā, ko izraisa atmežošanas riska preču un pakalpojumu imports Savienībā; uzskata, ka saistoši tiesību akti būtu jāapvieno ar neleģislatīvām iniciatīvām, piemēram, sadarbību ar trešām valstīm, lai cīnītos pret atmežošanu pasaulē;

25. tādēļ aicina ieviest neatmežojošu preču marķējuma un sertifikācijas sistēmu, kas palielinātu piegādes ķēdes pārredzamību Savienībā un ļautu popularizēt neatmežojošus produktus, pamatojoties uz esošajām pieejām un skaidru neatmežojošas piegādes ķēdes definīciju;

26. aicina Savienību popularizēt neatmežojošas piegādes ķēdes un lielāku pievienoto vērtību, pienācīgi ņemot vērā cilvēktiesības, darba tiesības un zemes lietošanas tiesības, kā arī nodrošinātību ar pārtiku un taisnīgus ienākumus;

27. norāda uz valdības atbildību cīņā pret atmežošanu un ekosistēmu pārveidošanu, ko tikai ārējās ieinteresētās personas vien nevar pienācīgi īstenot; tādēļ uzsver, cik svarīga ir iekļaujoša Savienības un tās dalībvalstu partnerība ar trešām valstīm, lai stiprinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un labu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz zemes un meža lietošanas tiesībām;

28. prasa stiprināt pasaules mēroga sadarbību, lai labāk kopīgotu zināšanas un pieredzi par ilgtspējas uzlabošanu daudzfunkcionālu mežu apsaimniekošanā;

29. uzskata, ka svarīgs papildinājums tiesiskajam regulējumam par pienācīgu pārbaudi ir platforma, kas izveidota daudzu ieinteresēto personu un dalībvalstu dialogam par atmežošanu, mežu degradāciju un pasaules mežu pārklājuma ilgtspējīgu palielināšanu, un tā varētu palīdzēt visām ieinteresētajām personām risināt šos jautājumus; prasa, lai visi attiecīgie starptautiskie dalībnieki varētu aktīvi izmantot šādu platformu;

30. tādēļ aicina Savienību izveidot starptautiskas alianses ar trešām valstīm, lai aizsargātu mežus, īstenojot pārdomātu politiku, kuras mērķis ir nepieļaut atmežošanu, nodrošināt integrētu zemes plānošanu un zemes lietošanas tiesību pārredzamību un nepieļaut mežu pārveidošanu par lauksaimniecības zemi; šajā nolūkā aicina globālo mežu aizsardzības nolīgumu kontekstā nodrošināt starptautisko finansējumu, cieši sadarbojoties ar Eiropas dalībvalstu valdībām un starptautiskajiem dalībniekiem;

31. atbalsta regulāru informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, lai veicinātu ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu un tirdzniecību;

32. uzskata, ka izsekojamība un pārredzamība ir būtiska tam, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū var pārdot tikai ilgtspējīgi iegūtus produktus, par kuriem zināms, ka tie ir neatmežojoši un nav iegūti ekosistēmu pārveides, degradācijas un cilvēktiesību pārkāpumu rezultātā; uzskata, ka ir būtiski — kā papildinošu, tomēr svarīgu pirmo soli — ieviest plaši atzītu neatmežojošu preču sertifikācijas un marķēšanas sistēmu, ko piemērot Savienībā importētiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, jo tas palielinātu piegādes ķēdes pārredzamību Savienībā, jo īpaši atspoguļojot šādu produktu audzēšanas, pārstrādes un transporta ietekmi uz vidi un cilvēktiesību ievērošanu; uzskata, ka ar ilgtspējīgas koksnes ieguves obligāto marķēšanu var nodrošināt informētu patērētāju izvēli un veicināt ilgtspējīgu produktu patēriņu;

33. aicina Komisiju novērtēt un atklāt to kokrūpniecības nozares un tirdzniecības organizāciju atmežošanas pēdu, kas nodarbojas ar preču importēšanu no atmežošanas riska zonām, lai uzlabotu pārredzamību un izpratni par starptautiskajām piegādes ķēdēm un veicinātu ilgtspējīgu koksnes izmantošanas risinājumu ieviešanu;

34. prasa publiskā iepirkuma noteikumos iekļaut pienācīgas pārbaudes pienākumus potenciālajiem piegādātājiem, kā arī aizliegumu iegādāties importētus atmežojošus produktus; norāda uz šādas pārbaudes sistēmas radītiem papildu ieguvumiem krāpšanas, korupcijas un karteļu prakses apkarošanā, kas vienlaikus apgrūtina arī nelikumīgas mežizstrādes loģistikas darbības;

35. norāda — lai izvairītos no cenu dempinga un nodrošinātu koksnes ilgtspējīgu izmantošanu, novērstu tādu divpusēju nolīgumu izplatīšanos, kuru pamatā ir kokmateriālu dempinga cenas, un lai nepieļautu plašākas mežizstrādes veicināšanu, būtu jāapsver tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp kopējas kokmateriālu izsoļu sistēmas izveide, lai varētu izsekot materiālu izcelsmei un cenā ņemt vērā klimata, bioloģiskās daudzveidības un cilvēktiesību apsvērumus;

36. uzskata — lai līdz minimumam samazinātu oglekļa dioksīda pēdu, ko rada importējamo preču transportēšana no trešām valstīm, un veicinātu ilgtspējīgu vietējo ražošanu un nodarbinātību, Savienībai būtu jāstimulē ilgtspējīgu vietējo kokmateriālu, nocirstas koksnes produktu vai meža biomasas izmantošana;

37. prasa izstrādāt koncepcijas ilgtspējīgai mežu nākotnei visā pasaulē, saskaņojot gan ekonomiskās, gan vides intereses un ņemot vērā to, ka meži ir svarīgs resurss daudzām valstīm un ka tās nevēlas no šāda resursa brīvprātīgi atteikties;

38. uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa modeļu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāka vides pēda;

39. atgādina, ka atmežojošu lauksaimniecības produktu lielapjoma importam Savienībā nevajadzētu būt pretrunā Savienības saistībām par nulles līmeņa atmežošanu un cilvēktiesību ievērošanu; uzskata, ka Savienības noteikumu ievērošanai un drošības klauzulu piemērošanai neatbilstības gadījumā vajadzētu būt obligātam priekšnoteikumam visās Savienības tirdzniecības sarunās; prasa visos tirdzniecības nolīgumos papildus nodrošinātības ar pārtiku un dzīvnieku labturības standartiem iekļaut ar atmežošanu saistītus, saistošus un izpildāmus vides un sociālos noteikumus, lai tādā veidā aizsargātu pasaules mežus, dabiskās ekosistēmas un cilvēktiesības, jo īpaši kopienu zemes lietošanas tiesības; aicina Komisiju arī turpmāk cieši uzraudzīt spēkā esošo brīvās tirdzniecības nolīgumu atbilstību šiem standartiem un nodrošināt to izpildi;

40. aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar principu “nekaitēt”, kā teikts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, un ierosināt pasākumus, lai novērstu kaitīgo ietekmi, ja tāda ir konstatēta, un atjaunināt spēkā esošos brīvās tirdzniecības nolīgumus; prasa attiecībā uz tirdzniecības partneriem paredzēt saistošus un izpildāmus noteikumus un stimulus, kas nodrošina, ka netiek importēti produkti, kuri iegūti atmežošanas vai cilvēktiesību pārkāpumu rezultātā; pauž dziļu nožēlu par to, ka šādi noteikumi nav pilnībā iekļauti ES un Mercosur nolīguma procesā, un prasa atjaunināt tirdzniecības nolīgumus un notiekošo sarunu nostādnes, lai šādus noteikumus visaptveroši iekļautu;

41. prasa pēc tam sākt papildu vai atjaunotas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuros šādi noteikumi vēl nav iekļauti, saskaņā ar Savienības apņemšanos klimata, bioloģiskās daudzveidības, nulles līmeņa atmežošanas un cilvēktiesību jomā;

42. uzsver, ka turpmāk Komisijai ietekmes pētījumos būtu sistemātiski jāņem vērā tirdzniecības nolīgumu ietekme uz mežiem un ex ante novērtējumu rezultāti, definējot tirdzniecības sarunu noteikumus un pilnvaras; uzskata, ka Parīzes nolīguma ievērošanai vajadzētu būt saistošam nosacījumam visos tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;

43. aicina Komisiju izstrādāt stimulējošus mehānismus lauksaimniekiem, lai uzlabotu ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu piedāvājumu un vienlaikus saglabātu un atbalstītu ekosistēmas;

44. prasa Savienībai samazināt atkarību no meža un ekosistēmu riska preču importa; norāda, ka atmežotās teritorijās iegūti sojas produkti, ko Savienībā izmanto lopbarībai, būtiski veicina globālo atmežošanu un ar to saistītās emisijas, kas veido gandrīz pusi no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa[82];

45. turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vietējo augu proteīnu,  ganību un likumīgas un ilgtspējīgi iegūtas barības izmantošanu, proti, īstenojot Eiropas Savienības proteīna plānu un uz to pamatojoties, atbalstot inovācijas un realizējot politiku, kura nodrošina, ka Savienības lopkopības ražošanas apjoms ir atbilstošs pieejamajiem Savienības zemes resursiem; turklāt iesaka Savienībai un dalībvalstīm novērtēt iekšzemes ražošanas potenciālu un plānot pasākumus, kuru mērķis ir visaptveroši apmierināt Savienības patēriņa prasības un palīdzēt samazināt atkarību no importa;

46. atbalsta prasību līdz 2030. gadam pārtraukt atmežojošu izejvielu izmantošanu biodegvielas ražošanā; norāda arī uz palmu eļļas izmantošanu vairākās nozarēs, tostarp pārtikas pārstrādē; pauž bažas par patērētāju maldināšanu, piemēram, palmu eļļas izmantošanu piena aizstājējproduktos;

47. tādēļ aicina Komisiju veicināt atbildīgus lauksaimniecības pārtikas un lopbarības patēriņa modeļus, kas vēl vairāk samazina atkarību no materializētās atmežošanas un Savienības vides pēdu;

48. uzsver arī, ka ir jāstiprina un jāatbalsta īsākas proteīnaugu un preču piegādes ķēdes un vietējā ražošana, lai sekmētu gan Savienības, gan tās partnervalstu pārtikas suverenitāti; mudina šos elementus iekļaut atveseļošanas pēc Covid-19 plānā;

49.  atbalsta slāpekli piesaistošu /pākšaugu/proteīnaugu kultūru veicināšanu saskaņā ar jaunajiem KLP stratēģiskajiem plāniem, cita starpā izmantojot augseku, nosacījumu sistēmu, ekoshēmas un agrovides pasākumus, jaunas nozaru intervences pasākumus un ar tiem saistīto atbalstu, lai palielinātu proteīnaugu pašpietiekamību Savienībā un vienlaikus palīdzētu sasniegt bioloģiskās daudzveidības un stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķus; turklāt norāda, ka lopkopības saimniecību ienākumiem un rentabilitātei vajadzētu būt samērojamiem ar ražošanas līmeņiem, ko var nodrošināt ar ganībām vai pašmāju lopbarības kultūrām; prasa turpināt pētīt un veicināt inovatīvas ražošanas sistēmas un metodes, kas var samazināt ārēju resursu izmantošanu un izmaksas, piemēram, uz zāli balstītas ganību sistēmas, tostarp augsekas ganības, pat ja ražošanas apjomi var būt mazāki;

50. norāda, ka Parlaments kopš 2015. gada decembra ir pieņēmis 40 iebildumus pret ģenētiski modificētas pārtikas un barības importu un ka 11 no tiem bija par ģenētiski modificētas sojas importu; atgādina, ka viens no iemesliem, kāpēc pret šo importu iebilda, bija atmežošana, kas saistīta ar sojas audzēšanu tādās valstīs kā Brazīlija un Argentīna, kur tā pesticīdu izmantošanas nolūkā gandrīz visa ir ģenētiski modificēta; norāda, ka nesenā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā, ko veikuši pētnieki no visas Savienības, ir konstatēts, ka Savienībai ir lielākā oglekļa pēda pasaulē, kas saistīta ar tās sojas importu no Brazīlijas un ir par 13,8 % lielāka nekā Ķīnai — lielākajai sojas importētājai —, jo tās materializētās atmežošanas emisiju daļa ir lielāka[83]; turklāt norāda, ka saskaņā ar Komisijas informāciju soja vēsturiski ir bijusi Savienības izraisītas globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju galvenais iemesls — tā veido gandrīz pusi no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa[84];

51. prasa izveidot saskaņotu politikas satvaru, kurā iekļaut nesen publicēto Eiropas zaļā kursa stratēģiju “no lauka līdz galdam” un bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, ES bioekonomikas stratēģiju un Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu – visiem: stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, un kura pamatā ir esošās sistēmas, piemēram, Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT); tādēļ aicina garantēt skarto tiesību turētāju, tostarp pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, jo īpaši sieviešu un vides un cilvēktiesību aizstāvju, līdzdalību FLEGT;

52. prasa īstenot un uzlabot tiesību aktus par mežiem un noteikumus par koksnes un koksnes produktu eksportu, piemēram, nosakot izpildāmus ilgtspējības kritērijus;

53. prasa Savienībā īstenot holistiskāku pieeju, kurā Savienība sniedz tiešu atbalstu vietējām iestādēm apmežošanas un ilgtspējīgas pārvaldības prakses īstenošanai; īpaši prasa stiprināt Savienības lomu, palīdzot vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenot spēkā esošos mežu aizsardzības noteikumus;

54. prasa nodrošināt konsekvenci un saskaņotību starp Savienības darbībām gan uz vietas, gan trešās valstīs; atgādina par Eiropas Vides aģentūras prognozēm[85], proti, ka Savienība, visticamāk, nesasniegs daudzus savus 2020. gada vides mērķus, uzsverot, ka Savienības meži ir pakļauti arī spiedienam, ko rada augsts koksnes ieguves apjoms, piesārņojums, klimata pārmaiņas un invazīvās svešzemju sugas; tādēļ prasa visā Savienībā stingri ieviest un izpildīt Savienības Kokmateriālu regulu un Natura 2000 direktīvas, tostarp savlaicīgi piemērojot pienākumu neizpildes procedūras;

55. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nodrošinot, ka gan Savienības, gan pasaules mežiem tiek piemēroti vērienīgi pasākumi ar mērķi ir aizsargāt un atjaunot mežus un citas dabiskās ekosistēmas saskaņā ar Savienības jaunajām meža un bioloģiskās daudzveidības stratēģijām; īpaši uzskata, ka ir jārisina arī nabadzības izraisīta meža koksnes biomasas izmantošana kurināmajā, tostarp atbalstot videi labvēlīgas alternatīvas;

56. norāda uz izejvielu, tostarp fosilā kurināmā, patēriņa ilgtnespējīgo līmeni Savienībā un mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā to, kā pirmās paaudzes biodegvielu izmantošana ietekmē zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanu; uzsver, ka aprites bioekonomikā izejvielu izmantošanas ilgtspēju Savienībā varētu ievērojami uzlabot un ir jārīkojas, lai samazinātu atkarību no atmežošanas riska importa precēm; norāda, ka resursefektīva hierarhija ir īpaši svarīga tam, lai aizsargātu mežu oglekļa piesaistītājsistēmas un bioloģiskās daudzveidības funkcijas; uzskata, ka plaša mēroga koksnes sadedzināšana kurināmajā nav savienojama ar klimata aizsardzības, oglekļa piesaistes un efektīvas resursu izmantošanas aprites ekonomikā mērķiem;

57. uzskata, ka papildus biodegvielu plašai izmantošanai Savienībā ir jānodrošina arī pietiekami ilgtspējas kritēriji, lai nepieļautu tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tostarp atmežošanu; turklāt norāda, ka pašreizējos kritērijos nav pietiekami ņemtas vērā fosilās izejvielas, ko izmanto biodegvielas ražošanā; tādēļ prasa uzraudzīt un novērtēt pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas ietekmi tās pašreizējās īstenošanas laikā, tostarp attiecībā uz bioenerģijas ilgtspējas kritēriju efektivitāti; norāda uz izejvielu vietējo piegādes ķēžu nozīmi ilgtermiņa ilgtspējas sasniegšanā;

58. uzsver, ka, neraugoties uz mežsaimniecības un meža stādījumu platību pieaugumu Savienībā, koksnes arvien plašāka izmantošana biodegvielu un bioenerģijas ražošanai visā pasaulē rada spiedienu uz mežiem; tādēļ norāda, ka visā pasaulē ir jāievēro noteiktās dabas aizsardzības teritorijas; uzsver, ka Savienībai būtu jāstimulē tikai ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un zemes izmantošana, lai nodrošinātu pilnībā ilgtspējīgu patēriņu Savienībā; aicina Komisiju kritiski izvērtēt koksnes kurināmā ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas pasākumus, cita starpā ņemot vērā lielo koksnes granulu importa apjomu Savienībā, un novērst riskus, ko šis imports rada mežiem trešās valstīs;

59. atbalsta to biodegvielas izejvielu izmantošanas pārtraukšanu līdz 2030. gadam, kuras veicina atmežošanu; šajā nolūkā aicina Komisiju līdz 2021. gadam pārskatīt attiecīgos Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/807[86] aspektus un nekavējoties to rediģēt, pamatojoties uz zinātniskajām atziņām, piesardzības principu un detalizētu ietekmes novērtējumu, lai tādā veidā nodrošinātu, ka pakāpeniski tiek pārtraukta visu augsta ILUC riska biodegvielu, tostarp palmu un sojas eļļas, izmantošana, tā pildot Savienības apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē un mainīt situāciju uz labu;

60. uzsver, cik svarīgi ir Eiropas zaļā kursa politikā iekļaut stimulus cīņai pret atmežošanu un tās veicinošajiem faktoriem, risinot jautājumus par atmežošanas ietekmi uz vidi, sociālajām tiesībām un cilvēktiesībām, lai veidotu ilgtermiņa redzējumu par klimatneitrālu ekonomiku;

61. uzsver, cik svarīga ir kopēja un bezmaksas novērošanas sistēma, kas sadarbojas un strādā kopā ar starptautiskajiem partneriem un struktūrām, piemēram, ANO, lai pasaules mērogā uzraudzītu atmežošanu, mežu degradāciju un izmaiņas pasaules mežu pārklājumā, pamatojoties uz satelītdatiem un ļaujot dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem reāllaikā konstatēt atmežošanu un dzīvotņu pārveidošanu, jo īpaši aizsargājamās teritorijās, un uzraudzīt meža teritoriju stāvokli;

62. mudina, piemēram, plašāk izmantot Copernicus satelītu sistēmu, lai pasaules mērogā (Savienībā un ārpus tās robežām) uzraudzītu meža ugunsgrēkus, meža postījumus, zemes nogruvumus un augsnes eroziju, kā arī meža/savannas ekosistēmas/dzīvotņu pārveidi; norāda, ka tā būtu jāpapildina ar citiem uzraudzības līdzekļiem, ar kuriem izseko ar to saistītos cilvēktiesību un zemes lietošanas tiesību pārkāpumus, lai veiktu savlaicīgus un atbilstīgus pasākumus, tostarp novērstu šādu pārkāpumu cēloņus;

63. prasa izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismus, lai informētu valsts iestādes, uzņēmumus, tostarp trešo personu īstenotas shēmas, un patērētājus par precēm, kuras iegūtas ekosistēmas apgabalos, kur pastāv pārveides risks, kas saistīts ar meža un savannas izzušanu un stāvokļa pasliktināšanos, un teritorijās, kurās ir pārkāptas cilvēktiesības, un palīdzēt risināt šos jautājumus, pastiprinot dialogu un datu apmaiņu ar attiecīgajām trešām valstīm;

64. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas ietverts tās paziņojumā par stratēģiju “no lauka līdz galdam”, par atmežošanas novērošanas centra izveidi; tomēr uzskata, ka papildus tam reizi divos gados ir jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par globālo atmežošanu, pamatojoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Mežu resursu novērtējuma globālo ziņojumu[87] un Globālo mežu izejvielu uzraudzības sistēmu (Global Forest Watch Commodities)[88], lai veiktu atbilstīgus pasākumus sadarbības stiprināšanai ar trešām valstīm un tirdzniecības ierobežojumu saglabāšanai Savienības līmenī;

65. norāda, ka daudzām mazajām lauku saimniecībām ir svarīga lauksaimnieciskās zemes izmantošanas ilgtspējīga intensificēšana, kā arī zemes izmantošanas un apsaimniekošanas plānošana;

66. prasa nodrošināt stabilu finansiālo atbalstu un stimulējošas programmas pasākumiem, kuru mērķis ir apmežot noplicinātu un lauksaimniecībai nepiemērotu zemi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	22.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 1 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Cristian Ghinea, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Chris MacManus, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Eugenia Rodríguez Palop, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claude Gruffat, Christine Schneider, Michaela Šojdrová, Marc Tarabella

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Veronika Vrecionová
GUE/NGL	Luke Ming Flanagan, Chris MacManus, Eugenia Rodríguez Palop
ID	Ivan David
NI	Dino Giarrusso
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Marlene Mortler, Christine Schneider, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez, Michaela Šojdrová
RENEW	Asger Christensen, Jérémy Decerle, Cristian Ghinea, Martin Hlaváček, Ulrike Müller
S&D	Clara Aguilera, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Marc Tarabella
VERTS/ALE	Benoît Biteau, Claude Gruffat, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Bronis Ropė

 

1	-
PPE	Simone Schmiedtbauer

 

9	0
ECR	Bert-Jan Ruissen
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas
PPE	Herbert Dorfmann, Petri Sarvamaa
RENEW	Atidzhe Alieva-Veli, Elsi Katainen

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	28.5.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 18 12
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Klaus Buchner, Martin Buschmann, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Sira Rego, Jérôme Rivière, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jutta Paulus, Edina Tóth

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48	+
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria Da Graça Carvalho, Pilar Del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Edina Tóth, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
Renew	Nicola Beer, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho

 

18	-
ECR	Robert Roos
GUE/NGL	Manuel Bompard, Marc Botenga, Marisa Matias, Sira Rego
ID	Thierry Mariani, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière
NI	Martin Buschmann, Ignazio Corrao
Verts/ALE	François Alfonsi, Michael Bloss, Klaus Buchner, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Marie Toussaint

 

12	0
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Paolo Borchia, Markus Buchheit, Andrea Caroppo, Georg Mayer, Isabella Tovaglieri
NI	Clara Ponsatí Obiols

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	16.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Udo Bullmann, Catherine Chabaud, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Pierfrancesco Majorino, Erik Marquardt, Janina Ochojska, Jan-Christoph Oetjen, Michèle Rivasi, Christian Sagartz, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Chrysoula Zacharopoulou, Bernhard Zimniok
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Noichl, Patrizia Toia

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22	+
EPP	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Janina Ochojska, Christian Sagartz, Tomas Tobé
S&D	Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Pierfrancesco Majorino, Maria Noichl, Patrizia Toia
RENEW	Catherine Chabaud, Charles Goerens, Jan-Christoph Oetjen, Chrysoula Zacharopoulou
ID	Dominique Bilde
GREENS	Pierrette Herzberger-Fofana, Erik Marquardt, Michèle Rivasi
GUE/NGL	Miguel Urbán Crespo
NI	Antoni Comín i Oliveres

 

2	-
ID	Gianna Gancia, Bernhard Zimniok

 

1	0
ECR	Ryszard Czarnecki

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	3.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Barry Andrews, Anna-Michelle Asimakopoulou, Tiziana Beghin, Geert Bourgeois, Saskia Bricmont, Udo Bullmann, Jordi Cañas, Daniel Caspary, Anna Cavazzini, Miroslav Číž, Arnaud Danjean, Paolo De Castro, Emmanouil Fragkos, Raphaël Glucksmann, Markéta Gregorová, Enikő Győri, Roman Haider, Heidi Hautala, Danuta Maria Hübner, Herve Juvin, Karin Karlsbro, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Margarida Marques, Gabriel Mato, Emmanuel Maurel, Maxette Pirbakas, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Inma Rodríguez-Piñero, Massimiliano Salini, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Sven Simon, Dominik Tarczyński, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Marie-Pierre Vedrenne, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
GUE/NGL	Emmanuel Maurel, Helmut Scholz
ID	Roman Haider, Herve Juvin, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Maxette Pirbakas
NI	Tiziana Beghin, Carles Puigdemont i Casamajó
PPE	Anna-Michelle Asimakopoulou, Daniel Caspary, Arnaud Danjean, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Gabriel Mato, Massimiliano Salini, Sven Simon, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler
RENEW	Barry Andrews, Jordi Cañas, Karin Karlsbro, Samira Rafaela, Liesje Schreinemacher, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	Udo Bullmann, Miroslav Číž, Paolo De Castro, Raphaël Glucksmann, Bernd Lange, Margarida Marques, Inma Rodríguez-Piñero, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt
VERTS/ALE	Saskia Bricmont, Anna Cavazzini, Markéta Gregorová, Heidi Hautala

 

0	-

 

4	0
ECR	Geert Bourgeois, Emmanouil Fragkos, Dominik Tarczyński, Jan Zahradil

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	1.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 11 25
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Hildegard Bentele, Kateřina Konečná, Ulrike Müller

 

 

• [1] OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.
• [2] OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.
• [3] OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
• [4] EPRS, “ES tiesiskais regulējums ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā — Eiropas pievienotās vērtības novērtējums”, PE 654.174, 2020. gada septembris.
• [5] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
• [6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0226.
• [7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.
• [8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0098.
• [9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0330.
• [10] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0279.
• [11] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0333.
• [12] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [13] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
• [14] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0212.
• [15] Ziņojums “Globālā sasilšana 1,5°C apmērā, IPCC īpašais ziņojums par ietekmi, ko rada globālā sasilšana 1,5°C apmērā virs pirmsindustriālā līmeņa un saistītie globālie siltumnīcefekta gāzu emisijas ceļi kontekstā ar stiprāku globālo atbildi klimata pārmaiņu draudiem, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanas centieniem”.
• [16] Paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, Eiropas Komisija, 2019.
• [17] “Living planet 2016”, WWF, Zoological society of London, Stockholm Resilience Centre.
• [18] Paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, Eiropas Komisija, 2019.
• [19] Smith P et al. (2014), Agriculture, Forestry and Other Land Use (AFOLU), no “Klimata pārmaiņas 2014. gadā: klimata pārmaiņu mazināšana. III darba grupas raksts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) piektajā novērtējuma ziņojumā [Edenhofer O et al (eds.)], Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste un Ņujorka, Ņujorkas štats, ASV.
• [20] Cook, NASA Goddard Institute for Space Studies, 2005.
• [21] “Mēs pazaudējām pirmatnējo lietusmežu futbola laukuma lielumā ik pēc 6 sekundēm 2019. gadā”, World Resources Institute, tiešsaistē, 2020. gada 2. jūnijs.
• [22] “Lietusmežu mafijas: kā vardarbība un nesodāmība veicina atmežošanu Brazīlijas Amazonē”, Human Rights Watch, tiešsaistē, 2019. gada 17. septembris.
• [23] Bruce A. Wilcox un Brett Ellis, Infekcijas slimību ekoloģijas centrs, Āzijas un Klusā okeāna valstu Tropu medicīnas un infekcijas slimību institūts, Havaju Universitāte, Manoja, ASV, 2006.
• [24] Kā ziņots, piemēram, Vides tiesiskuma atlantā https://ejatlas.org/conflict/water-grabbing-and-agribusiness-in-the-south-coast-of-guatemala — par Gvatemalas gadījumu (cukurniedres, palmu eļļa un banāni).
• [25] FAO, 2016, “Pasaules mežu stāvoklis 2016. gadā. Mežsaimniecība un lauksaimniecība: zemes izmantošanas problēmas un iespējas”, Roma, http://www.fao.org/3/a-i5588e.pdf
• [26] IPBES 2019. gada ziņojums.
• [27] Escobar N., Tizado E. J., zu Ermgassen E. K., Löfgren P., Börner J., un Godar J. (2020). “Spatially-explicit footprints of agricultural commodities: Mapping carbon emissions embodied in Brazil's soy exports.” Global Environmental Change, 62, 102067 https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378019308623
• [28] Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”, pētījums, ko finansēja Eiropas Komisija, ENV ĢD un veica VITO, IIASA, HIVA un IUCN (Nīderlande), http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf, 23. un 24. lpp.
• [29] Piecu gadu novērtējuma ziņojums par Ņujorkas deklarāciju “Mežu aizsardzība un atjaunošana. Stāsts par lielām saistībām, bet ierobežotu progresu”, 2019. gada septembris.
  https://forestdeclaration.org/images/uploads/resource/2019NYDFReport.pdf
   
• [30] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”)
  (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
• [31] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378014001046
• [32] Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.).
• [33] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES , ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).
• [34] Brazīlijas ģenerālprokurora biroja ziņojums: http://www.mpf.mp.br/pgr/noticiaspgr/conflitos-associados-a-terra-saoprincipal-causa-de-violencia-contraindigenas-e-comunidades-tradicionaisno-brasil-segundo-mpf
   
• [35] Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.).
• [36] Eirostata datubāze par mežsaimniecību https://ec.europa.eu/eurostat/web/forestry/data/database
• [37] http://www.fao.org/rural-employment/agricultural-sub-sectors/forestry/en
• [38] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
• [39] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
• [40] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
• [41] Eiropas Komisija, ES Zinātnes centrs — mežsaimniecība, tīmekļa vietne.
• [42] Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), 2016. g.
• [43] Turpat.
• [44] https://resourcetrade.earth/stories/cocoa-trade-climate-change-and-deforestation#section-183
• [45] Eiropas Komisija, Vide — pētījumi par ES rīcību, lai vērstos pret atmežošanu un palmu eļļas izmantošanu, tīmekļa vietne.
• [46] Turpat.
• [47] Smith, P. un citi, Agriculture, Forestry and Other Land Use (AFOLU) [Lauksaimniecība, mežsaimniecība un citi zemes lietojumi], 2014., publikācijā "Klimata pārmaiņas 2014: klimata pārmaiņu mazināšana", III darba grupas raksts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ceturtajā novērtējuma ziņojumā [Edenhofer, O. un citi (redaktori)], Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste, un Ņujorka, Ņujorka, ASV.
• [48] Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
• [49] Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.).
• [50] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
• [51] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
• [52] Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.).
• [53] Eiropas Komisija, Priekšizpēte par risinājumiem, lai izvērstu ES darbības, kas vērstas pret atmežošanu, COWI A/S, 2018, I daļa.
• [54] Eiropas Komisija, paziņojums "Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus", COM(2019)352 final.
• [55] Turpat.
• [56] Eiropas Parlaments, Politikas departaments, Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļa, Urzulas fon der Leienas vadītās komisijas (2019.–2024. g.) komisāra amata kandidātu uzklausīšanās uzņemtās saistības, PE 629.837, 2019. gada novembris.
• [57] Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (2018/2003(INI)).
• [58] Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (2016/2222(INI)).
• [59] Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūcija par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (2019/2824(INI)).
• [60] https://climatefocus.com/sites/default/files/20171106%20ISU%20Background%20Paper.pdf
• [61] Lambin, E. F. un citi, The role of supply-chain initiatives in reducing deforestation. Nature Climate Change 8, 2018, 109.–116. lpp.
• [62] Lielbritānijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību institūts un citi, Study on due diligence requirements through the supply chain [Pētījums par pienācīgas rūpības prasībām piegādes ķēdē], galīgais ziņojums, 2020.
• [63] Saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju tiesību subjekti ir visi cilvēki vai sociālās grupas ar īpašām tiesībām attiecībā pret atbildīgajām personām (valstīm un citiem publiskā sektora dalībniekiem), kurām ir pienākums aizsargāt un/vai ievērot to tiesības un kuras var saukt pie atbildības par to pārkāpumu (https://www.ohchr.org/Documents/Publications/FAQen.pdf).
• [64] Global Witness, Why EU action to tackle deforestation should not let finance off the hook [ES atmežošanas apkarošanas darbībās pienācīga vērība jāpievērš finansējumam], 2020.
• [65] Lielbritānijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību institūts un citi, Study on due diligence requirements through the supply chain [Pētījums par pienācīgas rūpības prasībām piegādes ķēdē], galīgais ziņojums, 2020.
• [66] Voigt, M. (redaktors), Sustainability Certification Schemes in the Agricultural and Natural Resource Sectors, Outcomes for Society and the Environment [Ilgtspējas sertifikācijas shēmas lauksaimniecības un dabas resursu sektoros — ietekme uz sabiedrību un vidi], Londona un Ņujorka, Routledge, 2019.
• [67] Smit, H. un citi, Implementing Deforestation-Free Supply Chains - Certification and Beyond [Neatmežojošu piegādes ķēžu īstenošana — sertifikācija un citi aspekti], 2015.
• [68] Germanwatch, Lessons learnt aus der EU-Holzhandelsverordnung für die Umsetzung der EU-Konfliktmineralienverordnung, 2019.
• [69] Pasaules Dabas fonds, WWF Enforcement Review of the EU Timber Regulation (ETUR) [WWF pārskats par ES Kokmateriālu regulas izpildi], 2019.
• [70] Lielbritānijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību institūts un citi, Study on due diligence requirements through the supply chain [Pētījums par pienācīgas rūpības prasībām piegādes ķēdē], 2020, I DAĻA — KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS, 66. lpp.
• [71] Turpat.
• [72] OV L 130 19.05.2017., 1. lpp.
• [73] OV L 330 15.11.2014., 1. lpp.
• [74] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
• [75] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).
• [76] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [77] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
• [78] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
• [79]Eurostat datubāze par mežsaimniecību https://ec.europa.eu/eurostat/web/forestry/data/database
• [80] http://www.fao.org/rural-employment/agricultural-sub-sectors/forestry/en
• [81] https://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf
• [82] http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf pp. 23-24
• [83] Escobar, N., Tizado, E.J., zu Ermgassen, E.K.,Löfgren, P., Börner, J., & Godar, J. (2020). Spatially-explicit footprints of agricultural commodities: Mapping carbon emissions embodied in Brazil's soy exports (Lauksaimniecības preču telpiskā pēda: oglekļa emisiju kartēšana Brazīlijas sojas eksportā). Global Environmental Change (Globālās vides pārmaiņas), 62, 102067 https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378019308623
• [84] Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “The impact of EU consumption on deforestation: Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation” (ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu), pētījums, ko finansēja Eiropas Komisija, ENV ĢD, un veica VITO, IIASA, HIVA un IUCN (Nīderlande), http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf, 23. un 24. lpp.
• [85] Eiropas Vides aģentūras ziņojums “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020”.
• [86] Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.).
• [87] http://www.fao.org/forest-resources-assessment/en/
• [88] https://www.wri.org/resources/maps/global-forest-watch-commodities