Procedūra : 2019/0226M(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0182/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0182/2020

Debates :

Balsojumi :

PV 11/11/2020 - 26

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0295

<Date>{07/10/2020}7.10.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0182/2020</NoDocSe>
PDF 190kWORD 59k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku</Titre>

<DocRef>(13484/2019 – C9-0178/2019 – 2019/0226M(NLE))</DocRef>


<Commission>{PECH}Zivsaimniecības komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Izaskun Bilbao Barandica</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku

(13484/2019 – C9-0178/2019 – 2019/0226M(NLE))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13484/2019),

 ņemot vērā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku, kas stājās spēkā 2014. gada 20. novembrī,

 ņemot vērā IZPN protokola, ko parakstījusi Eiropas Savienība un Senegāla, retrospektīvo un provizorisko novērtējumu,

 ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku (13483/2019),

 ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu un 7. punktu (C9-0178/2019),

 ņemot vērā 2020. gada ... normatīvo rezolūciju[1] par lēmuma projektu,

 ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas 31. panta 4. punktu[2],

 ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem[3],

 ņemot vērā Senegālas valsts stratēģisko plānu (2019-2023),

 ņemot vērā Senegālas valsts stratēģiju zaļo darbvietu veicināšanai (2015-2020),

 ņemot vērā Āzijas valstu flotes darbību pieaugumu Senegālas ūdeņos,

 ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

 ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0182/2020),

A. tā kā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku stājās spēkā 2014. gada 20. novembrī; tā kā spēkā esošais protokols, ar kuru īsteno nolīgumu, zaudēja spēku 2019. gada 19. novembrī un tā kā 2019. gada 19. jūlijā tika parafēts jauns protokols;

B. tā kā jaunākā protokola (2014–2019) uz nākotni vērstā novērtējumā secināts, ka tas kopumā ir bijis efektīvs, palīdzot nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu Senegālas zvejas zonā, un iesaka atjaunot protokolu atbilstoši abu pušu vajadzībām;

C. tā kā iepriekšējais protokols ir bijis pietiekami efektīvs tunzivju zvejas jomā un tā kā Kopienas kuģi tomēr nav izmantojuši daļu zvejas iespēju dziļūdens demersālo sugu zvejai; tā kā melnā heka nozveja Senegālas ūdeņos veido mazāk nekā 10 % no Kopienas nozvejas šajā apakšreģionā;

D. tā kā tādas dziļūdens demersālās zvejniecības izvēršana, kurā zvejo melno heku, kā arī melnā heka papildu nozvejas Senegālas zvejas zonā un kaimiņvalstu zvejas zonās, ir veicinājusi zvejas noslodzi uz šiem krājumiem;

E. tā kā Savienības zvejas kuģi zvejo tikai atkrastes zvejas apgabalos, tādēļ tie gandrīz nenonāk saskarē ar Senegālas nerūpnieciskās zvejas kuģiem un tikai minimāli ietekmē to iztikas līdzekļus;

F. tā kā jaunais protokols aptver piecu gadu laikposmu un paredz zvejas iespējas Savienības kuģiem (28 tunzivju saldētājseineri, 10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem, pieci kuģi zvejai ar āķu jedām un divi traleri) ar atsauces daudzumu 10 000 tonnu tunzivju un 1750 tonnu melnā heka atļauto nozveju gadā;

G. tā kā finanšu atlīdzība ir 3 050 750 EUR gadā, kas sadalīta šādi: 800 000 EUR gadā — piekļuve resursiem, 900 000 EUR gadā — nozares politikas īstenošana un 1 350 750 EUR gadā — aplēstās maksas summa, kas jāizmaksā kuģu īpašniekiem;

H. tā kā jaunais protokols paredz Savienības kuģiem zvejas iespējas Senegālas ūdeņos, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus;

I. tā kā kopējās zivsaimniecības politikas reforma ietver nodaļu par ārējo dimensiju, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības principus; tā kā divpusējie nolīgumi veido stabilu tiesisko, ekonomisko un vides sistēmu ES flotes piekļuvei trešo valstu ūdeņiem un paredz nozarisku atbalstu, lai stiprinātu vietējās administratīvās spējas un uzlabotu ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības standartus partnervalstī;

J. tā kā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku Eiropas flote zvejos tikai pārpalikumu no atļautās nozvejas, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 62. pantu;

K. tā kā Senegāla ir ratificējusi lielāko daļu starptautisko instrumentu par starptautisko zivsaimniecības pārvaldību un darbojas attiecīgajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības struktūrās, kuru kompetencē ir Senegālas kuģu veiktā zvejniecība;

L. tā kā jaunais protokols, ar kuru īsteno ar Senegālu noslēgto zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ir daļa no ES ārējās darbības attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un tajā īpaši ņem vērā Savienības mērķus demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas jomā;

M. tā kā ar šo nolīgumu būtu jāatbalsta arī saistības, ko ES uzņēmusies ar starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un konkrēti 14. IAM, un visām tādām ES darbībām kā šis IZPN ir jāveicina minēto mērķu sasniegšana;

N. tā kā Eiropas Savienība un Senegāla turpina sadarbību Kotonū nolīguma vispārējā satvarā un tā kā finanšu atbalsta pasākumi zivsaimniecības jomā tiek veikti, izmantojot PESCAO programmu, kuras mērķis ir uzlabot zivsaimniecības nozares pārvaldību un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un kuras budžets 2018.–2024. gadā ir 15 miljoni EUR;

O. tā kā NNN zveja ne tikai noplicina dabas resursu pamatus un samazina dabisko produktivitāti, bet arī negatīvi ietekmē zvejnieku iztiku un valstu ieņēmumus;

P. tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos,

Q. tā kā mazo pelaģisko sugu krājumus kopīgi izmanto vairākas kaimiņvalstis Ziemeļāfrikas reģionā, ar kurām ES ir noslēgusi zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, kas dod piekļuvi šiem krājumiem; tā kā Komisijai būtu jāmudina Senegālas iestādes sākt apspriešanos ar kaimiņvalstīm par kopīgiem un saistošiem pārvaldības noteikumiem, kuru pamatā ir zinātniski ieteikumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zveju, jo īpaši attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem, kaut arī nolīgums starp ES un Senegālu tiem piekļuvi nenodrošina;

R. tā kā Senegālas valsts stratēģiskajā plānā (2019–2023) noteiktie stratēģiskie mērķi ietver zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību un produktivitātes uzlabošanu, kā arī vispārēju tirgus pieejamības un zivsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu;

S. tā kā zivsaimniecības nozare nodrošina nodarbinātību vairāk nekā 600 000 Senegālas iedzīvotāju, kas ir aptuveni 17 % no nodarbinātajām personām,

1. norāda, ka protokols ļaus turpināt ciešu sadarbību starp Eiropas Savienību un Senegālu, lai nodrošinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Senegālas ūdeņos un atbalstītu Senegālas centienus attīstīt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

2. atbalsta Savienības stratēģiju, lai reģionā varētu uzturēt tādu nolīgumu tīklu, ar kuriem papildina pasākumus, ko veic zivju krājumu ilgtspējības popularizēšanai reģionālajās zivsaimniecības organizācijās (RZO);

3. norāda, ka saskaņā ar novērtējuma ziņojuma secinājumiem jaunajā protokolā ir paredzēts samazināt melnā heka nozvejas daudzumu (no 2000 līdz 1750 tonnām gadā) un palielināt finansiālo ieguldījumu nozares atbalstam (150 000 EUR) un aplēsto nodevu summu, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā;

4. norāda, ka tiek samazinātas (melnā heka) zvejas iespējas dziļūdens traleriem saskaņā ar Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) zinātnisko atzinumu, lai samazinātu sugas mirstību;

5. atzinīgi vērtē to, ka protokolā ir ņemtas vērā jutīgās sugas, kas nozvejotas piezvejā; uzsver, ka ir vēl vairāk jāuzlabo jūras ekosistēmas aizsardzības pasākumi; uzsver apmācītu zinātnisko novērotāju galveno lomu piezvejas uzraudzībā;

6. uzsver, ka nolīgumā ir iekļauta nodaļa par zinātnisko sadarbību, lai nodrošinātu labāku jūras bioloģisko resursu stāvokļa uzraudzību Senegālas ūdeņos; ņem vērā pašreizējās grūtības saistībā ar dziļūdens demersālo zivju resursu izmantošanas zinātnisko uzraudzību un mudina novērtējumā ņemt vērā arī trešo valstu flotes zvejas radīto slodzi citu piekrastes valstu (Mauritānijas, Marokas, Gvinejas-Bisavas un Gambijas) ūdeņos un to, ka Senegālas ūdeņos ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas ir salīdzinoši ierobežotas;

7. uzskata — lai nodrošinātu piekļuvi Senegālas ūdeņos esošajiem krājumu pārpalikumiem, ir nepieciešamas zināšanas par kopējo, tostarp Senegālas un trešo valstu flotu, zvejas piepūli, un aicina Komisiju nodrošināt panta par pārredzamību piemērošanu pašreizējā protokola kontekstā, kā arī kompetento reģionālo zivsaimniecības organizāciju apspriedēs;

8. norāda uz iespēju pārskatīt zvejas iespējas un vienoties par izpētes zvejas reisiem Senegālas zvejas zonās; atzinīgi vērtē protokolā izklāstītos nosacījumus attiecībā uz ilgtspēju un zinātnisko ieteikumu ievērošanu un aicina Komisiju informēt Parlamentu gadījumā, ja Apvienotajai komitejai šādi grozījumi būtu jāapstiprina; atzinīgi vērtē nozvejas uzraudzības iekļaušanu elektroniskajā ziņošanas sistēmā (EZS); aicina Komisiju nodrošināt, ka sistēma sāk darboties pēc iespējas drīz;

9. atzinīgi vērtē jaunu tehnisko pasākumu pieņemšanu, lai samazinātu aizsargājamo sugu (jūras putnu, bruņurupuču, haizivju un jūras zīdītāju) nejaušu nozveju, un mudina Komisiju uzraudzīt nepieciešamo pasākumu pieņemšanu, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem un tiesību aktiem, kas izriet no RZO;

10. uzsver, ka ar nolīgumu izveido tiesisko regulējumu sadarbībai uzraudzības un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) apkarošanas jomā, un atzinīgi vērtē to, ka Senegāla 2017. gadā ratificēja FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, kas bija pozitīvs solis, ņemot vērā Dakāras ostas nozīmi to zvejas produktu izkraušanā, kurus vairākos apakšreģiona apgabalos nozvejojuši kuģi, kas peld ar dažādu trešo valstu karogiem;

11. atzinīgi vērtē Senegālas jūrnieku pieņemšanu darbā uz Eiropas Savienības kuģiem un uzsver labos rezultātus, kas sasniegti, īstenojot iepriekšējo protokolu; atzinīgi vērtē to, ka Senegāla ir ratificējusi SDO Konvenciju Nr. 188 par darbu zvejniecībā, un aicina Senegālas iestādes īstenot tās noteikumus; aicina Komisiju apvienotās komitejas sanāksmēs regulāri izvērtēt tās efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz darba apstākļiem un atalgojumu (arī minēti protokolā);

12. uzskata, ka šo mērķu sasniegšanā svarīga loma var būt dalībvalstīm, kas var aktīvi piedalīties spēju veidošanas un apmācības pasākumu nodrošināšanā;

13. nolūkā nodrošināt atbilstību 5. pantā noteiktajiem nozares atbalsta mērķiem un neskarot citas darbības, iesaka šādas prioritāras un stratēģiskas darbības:

 uzlabot uzraudzību, kontroli un pārraudzību, ātri modernizējot zvejas uzraudzības centru (FMC), proti, nodrošināt vajadzību atjaunināt programmatūru kuģu atrašanās vietas noteikšanai Senegālas zvejas zonā ar satelītu (cita starpā VMS) palīdzību, ievērojot atbilstīgus tehniskos nosacījumus, un iespēju saņemt elektroniskus zvejas žurnālus;

 atbalstīt Senegālas centienus cīņā pret NNN zveju, paredzot uzraudzības mehānismu kuģiem, kas piestāj Dakāras ostā;

 attīstīt zinātniskās spējas un vākt zinātniskos datus, lai Senegālas iestādes varētu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz labāko pieejamo krājumu zinātnisko novērtējumu, kā arī drīzumā uzsākt plānotos okeanogrāfijas apsekojumus, lai stiprinātu dziļūdens demersālo zvejniecību zinātnisko uzraudzību un zināšanas par jūras un piekrastes ekosistēmām;

 atbalstīt pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu visiem zvejniekiem, jo īpaši sievietēm, un ar zivsaimniecību saistītajās darbībās, pilnveidojot datu vākšanu par dzimumu nelīdztiesību, veicinot sieviešu iespējas un uzlabojot viņu vispārējo un vadošo lomu zivsaimniecības un akvakultūras organizācijās;

 nodrošināt pasākumus, ar kuriem atbalsta zivsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot nozares uzņēmējiem paredzētu horizontālu spēju veidošanas programmu;

 atbalstīt Senegālas mazapjoma piekrastes zvejniecības un kopienas, tostarp darbvietu radīšanu un tādas ar zivsaimniecību saistītas infrastruktūras attīstību, kas atbalsta nerūpnieciskās zvejas darbības un veicina zivsaimniecības nozares attīstību;

 izveidot pamatapmācības un arodapmācības programmas zinātniskajiem novērotājiem un jūrniekiem (apmācība par zvejniecības metodēm, kā arī drošību uz kuģa utt.), īpašu uzmanību pievēršot to jauno zvejnieku un sieviešu apmācībai, kuriem ir svarīga nozīme tirdzniecībā un pārstrādē un kuru dzīve un nodarbinātība ir atkarīga no zivsaimniecības nozares;

 katru gadu kopīgi ar partneriem, tostarp Savienību, veikt pārskatīšanu saskaņā Senegālas pieņemto Zivsaimniecības un akvakultūras attīstības nozaru politikas hartu 2016.–2023. gadam, lai nodrošinātu plānoto nozaru politikas reformu īstenošanu;

 pastiprināt centienus, lai novērstu nozares atbalsta novēlotu īstenošanu tādu Senegālas puses grūtību dēļ, kas saistītas ar administratīvo mehānismu ieviešanu līdzekļu izmantošanai;

 nodrošināt Savienības finansēto darbību lielāku pamanāmību un veicināt zvejnieku kopienu un pilsoniskās sabiedrības pienācīgu izpratni par protokola konkrēto ieguldījumu nozares attīstībā;

 stiprināt pasākumus, ar kuriem mudina jauniešus iesaistīties zvejniecībā;

14. aicina Komisiju veikt pasaules mēroga pētījumu par ES divpusējo zivsaimniecības nolīgumu ietekmi un jo īpaši par ieguvumiem vietējai ekonomikai, ko sniedz nozariskais atbalsts un Eiropas flotes darbības trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zvejas attīstība, vietējā nodarbinātība, infrastruktūra, uzlabojumi sociālajā jomā utt.), pieņemot vienotu un saskaņotu pieeju visām Rietumāfrikas valstīm;

15. pauž bažas par to, ka Rietumāfrikas piekrastē pieaug tādu zivju miltu un zivju eļļas rūpnīcu skaits, kurām piegādā mazo pelaģisko sugu krājumus no Senegālas ūdeņiem, kā arī no kaimiņvalstīm, ko nozvejojušas ārvalstu (nevis ES) flotes; šajā sakarībā kritizē neatbilstību ilgtspējas principam par vērtīgu proteīna resursu nodrošināšanu vietējiem iedzīvotājiem;

16. uzskata, ka, ņemot vērā iespējamo zvejas liegumu vai zvejas ierobežojumu noteikšanu, lai nodrošinātu resursu ilgtspēju, vispirms būtu jāapmierina vietējās zvejas vajadzības, balstoties uz pamatotiem zinātniskiem ieteikumiem;

17. atzinīgi vērtē ES līmenī īstenotos centienus attiecībā uz protokolu un pašreiz pieejamo apvienoto zinātnisko komiteju tekstu pārredzamību; uzsver nepieciešamību palielināt pārredzamību un piekrastes kopienu asociāciju līdzdalību nozares atbalsta pārvaldībā; aicina Komisiju regulāri sniegt publiskus ziņojumus par nozares atbalsta izmantošanu un nosūtīt Parlamentam Apvienotās komitejas sanāksmju secinājumus un gada novērtējumu rezultātus; aicina Komisiju veicināt Parlamenta pārstāvju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotājiem un uzlabot Senegālas zvejniecības asociāciju un kopienu līdzdalību; uzsver, ka Senegālas valdībai ir jānodrošina pārredzamība attiecībā uz zivsaimniecības partnerībām ar citām valstīm;

18. iesaka ieinteresētajām personām piedalīties darbības programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, iesaistot vietējās zvejnieku kopienas un apspriežoties ar tām saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem;

19. prasa panākt lielāku skaidrību un saskaņotību attiecībā uz ziņošanu par aizsargājamām jūras teritorijām (MPA) un pieņemt vienotu pārvaldības plānu, kurā būtu noteiktas lomas un struktūra, kas ir atbildīga par pārvaldības darbību vispārējo koordināciju;

20. norāda, ka valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, piemēram, Mali, ir atkarīgas no zvejniecības eksporta no Senegālas, kas veido vairāk nekā 40 % no to zivsaimniecības produktu importa; norāda, ka Senegālas eksports dod ieguldījumu to valstu nodrošināšanā ar uzturu, kurām ir tikai sauszemes robežas;

21. norāda, ka vairāk nekā viena piektdaļa Senegālas eksporta tiek nosūtīta uz valstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, jo īpaši uz Mali, Burkinafaso un Nigēru, un veicina Āfrikas kontinenta ekonomisko integrāciju;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Senegālas Republikas valdībai un parlamentam.

 


 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (2.6.2020)

<CommissionInt>Zivsaimniecības komitejai</CommissionInt>


<Titre>par priekšlikumu nenormatīvai rezolūcijai par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku</Titre>

<DocRef>(2019/0226M(NLE))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Beata Kempa</Depute>

 

 

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar pārzveju jaunajā protokolā paredzētais atskaites daudzums ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu; tomēr uzsver, ka joprojām ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt zvejas krājumus;

2. aicina Komisiju un Senegālas Republiku sniegt sīkāku informāciju par dažādo spēkā esošo zivsaimniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz zivju krājumiem un jūras bioloģisko daudzveidību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

3. aicina Komisiju sniegt vairāk informācijas par zivju miltu ražošanas attīstību reģionā un šīs prakses ekonomisko ietekmi uz vietējo zivsaimniecību;

4. iesaka paredzēt reģionālus pārvaldības noteikumus attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem; iesaka šādus noteikumus piemērot arī Senegālai un tās kaimiņvalstīm;

5. uzstāj, ka nolīgums būtu jāpielāgo Senegālas Republikas vajadzībām un prioritātēm; šajā sakarībā iesaka protokola nozares atbalsta komponentē galveno uzmanību pievērst šādām prioritātēm:

(a) uzlabot zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību, tādējādi novēršot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, īpašu uzmanību pievēršot karoga valsts pienākumu izpildei un jūrniecības nolīgumu īstenošanai;

(b) veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģijas noteiktās robežās, atbalstot mazapjoma vietējās zivsaimniecības un stiprinot sieviešu un gados jaunu cilvēku pozīcijas, kurām ir svarīga loma tirdzniecībā un pārstrādē;

(c) veicināt vietējās ekonomikas attīstību un stiprināt piekrastes kopienas, kas ir atkarīgas no jūras resursiem un kuras ārkārtīgi ietekmē klimata pārmaiņas, palielinot vietējo tirgus dalībnieku noturību pret klimata pārmaiņu un krasta erozijas sekām;

(d) uzlabot zinātniskās atziņas par šo okeāna reģionu, izmantojot zinātnisko novērotāju apmācību un ļaujot vietējiem zinātniekiem ceļot uz to kuģu klāja, kas zvejo šajā zonā;

(e) veicināt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūras un piekrastes ekosistēmas, tostarp mangrovju mežus, kas nodrošina mazuļu audzētavas un attīstības dzīvotni jūras organismiem un piedāvā ilgtspējīgu un dabīgu oglekļa dioksīda uzglabāšanu un, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ekoloģisko noturību;

(f) atbalstīt darbības atkritumu un zvejas rīku savākšanai un cīņai pret piesārņojuma avotiem, ko izmanto vietējie dalībnieki, lai saglabātu jūras ekosistēmu bagātību;

6. norāda, ka zvejas darbības ir svarīgas darbvietu radīšanai piekrastes kopienās, palīdz samazināt bezdarbu un atvieglo piekļuvi pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai;

7. aicina Komisiju nodrošināt pilsoniskās sabiedrības un vietējo zvejnieku kopienu iesaisti protokola īstenošanā un iniciatīvu noteikšanā, kas īstenojamas ar atbalstu nozarei;

8. norāda, ka valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, piemēram, Mali, importē vairāk nekā 40 % no zvejniecības produktiem no Senegālas un ir atkarīgas no Senegālas zvejniecības eksporta; norāda, ka Senegālas eksports dod ieguldījumu to valstu nodrošināšanā ar uzturu, kurām ir tikai sauszemes robežas;

9.  norāda, ka vairāk nekā viena piektdaļa Senegālas eksporta tiek nosūtīta uz valstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, jo īpaši uz Mali, Burkinafaso un Nigēru, un veicina Āfrikas kontinenta ekonomisko integrāciju;

10. aicina nodrošināt pārredzamību attiecībā uz ES konkrētām nozarēm paredzēta finansējuma izmantošanu, lai varētu labāk uzraudzīt un uzlabot saikni ar citām ES un līdzekļu devēju darbībām, ar kurām finansē zivsaimniecības nozari, nolūkā novērst dublēšanos un nodrošināt sabiedrības informētību par projektu finansēšanas iespējām; šajā sakarībā mudina Komisiju regulāri sniegt publiskus ziņojumus par nozares atbalsta izmantošanu.

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Protokols, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Senegālas Republiku un Eiropas Savienību

Atsauces

2019/0226M(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

PECH

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

13.2.2020

Atzinumu sagatavoja

 Iecelšanas datums

Beata Kempa

16.12.2019

Izskatīšana komitejā

18.2.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

29.5.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Udo Bullmann, Catherine Chabaud, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Pierfrancesco Majorino, Erik Marquardt, Norbert Neuser, Jan-Christoph Oetjen, Michèle Rivasi, Christian Sagartz, Marc Tarabella, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Bernhard Zimniok

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barry Andrews, Frances Fitzgerald

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

PPE

Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Frances Fitzgerald, Christian Sagartz, Tomas Tobé

S&D

Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Pierfrancesco Majorino, Norbert Neuser, Marc Tarabella

Renew

Catherine Chabaud, Charles Goerens, Jan-Christoph Oetjen, Barry Andrews

ID

Gianna Gancia

Verts/ALE

Erik Marquardt, Michèle Rivasi

ECR

Beata Kempa

GUE/NGL

Miguel Urbán Crespo

 

1

-

Verts/ALE

Pierrette Herzberger-Fofana

 

3

0

ID

Dominique Bilde, Bernhard Zimniok

ECR

Ryszard Czarnecki

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas


 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.10.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Aguilera, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Fredrick Federley, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Niclas Herbst, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manuel Bompard, Nicolás González Casares, Valentino Grant

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ECR

Bert-Jan Ruissen, Ruža Tomašić

GUE/NGL

João Ferreira

NI

Rosa D'Amato

PPE

François-Xavier Bellamy, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Annie Schreijer-Pierik, Theodoros Zagorakis, Peter van Dalen

RENEW

Izaskun Bilbao Barandica, Fredrick Federley, Søren Gade, Pierre Karleskind

S&D

Clara Aguilera, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Nicolás González Casares, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro

VERTS/ALE

Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

1

-

GUE/NGL

Manuel Bompard

 

2

0

ID

Rosanna Conte, Valentino Grant

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(0000)0000.

[2]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku, OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp..

[3]OV C 58, 15.2.2018., 93. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 28. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika