ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)
8.10.2020 - (05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002M(NLE))
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Caroline Roose
EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)
(05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002M(NLE))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05243/2020),
– ņemot vērā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku (05246/2020),
– ņemot vērā protokolu, ar ko īsteno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku (2020–2026),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0073/2020),
– ņemot vērā ... normatīvo rezolūciju[1] par Padomes lēmuma projektu,
– ņemot vērā Līguma par LESD 208. pantu par politikas saskaņotību attīstībai,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) 31. panta 4. punktu[2],
– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem[3],
– ņemot vērā 2019. gada 29. aprīļa ziņojumu “Ex post un ex ante novērtējuma pētījums par Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu”,
– ņemot vērā Seišelu zilās ekonomikas stratēģiskās politikas sistēmu un ceļvedi “Nākotnes ieskicēšana” (2018–2030),
– ņemot vērā Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) 2015. gada novembrī notikušās 18. sesijas ziņojumu, jo īpaši ieteikumus par dzeltenspuru tunzivīm,
– ņemot vērā IOTC 2018. gada decembrī notikušās 21. sesijas ziņojumu, jo īpaši Indijas okeāna krājumu novērtējumu,
– ņemot vērā IOTC Tropisko tunzivju darba grupas 2019. gada 21.–26. oktobrī Sansevastjanā, Spānijā notikušās 21. sesijas ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Attīstības komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0184/2020),
A. tā kā Komisija un Seišelu valdība ir vienojušās par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (ES un Seišelu IZPN) un īstenošanas protokolu uz sešu gadu laikposmu; tā kā ES un Seišelu IZPN ir nozvejas apjoma ziņā svarīgākais Savienības tunzivju nolīgums, jo tas piešķir zvejas tiesības Seišelu ūdeņos 40 kuģiem zvejai ar riņķvadu, 8 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām un atbalsta kuģiem atbilstīgi attiecīgajām Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām;
B. ES un Seišelu IZPN vispārējais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zveju un paredzēt noteikumus par Savienības zvejas kuģu piekļuvi Seišelu zvejas zonai;
C. tā kā jaunais protokols saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un IOTC rezolūcijām un ieteikumiem piešķir Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas Seišelu zvejas zonā pieejamā pārpalikuma robežās, ļaujot tiem piekļūt pienācīgai dzīvo jūras resursu pārpalikuma daļai;
D. tā kā ar IZPN kopumā ir atbalstītas un būtu arī turpmāk jāatbalsta ES starptautiskajos nolīgumos uzņemtās saistības, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), jo īpaši IAM Nr. 14 un Nr. 10; tā kā visiem ES pasākumiem, tostarp IZPN noslēgšanai, ir jāsniedz ieguldījums šo mērķu īstenošanā;
E. tā kā IZPN ir vieni no pasaulē pārredzamākajiem un ilgtspējīgākajiem zivsaimniecības nolīgumiem, kas paredz modernu un stabilu tiesisko regulējumu un veicina augstus sociālos, vides un atbilstības standartus;
F. tā kā šis nolīgums veicina ES un Seišelu ekonomiskās, finansiālās un zinātniskās sadarbības palielināšanu ar mērķi panākt ilgtspējīgu zivsaimniecību;
G. tā kā gadījumos, kad ES nedarbojas trešās valsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), krājumu pārpalikumu izmanto citas flotes, kurām bieži vien ir zemāki sociālās vai vides ilgtspējas standarti un kuru lētie un neilgtspējīgie produkti pēc tam nonāk ES tirgū;
H. tā kā būtisks princips, kas veicina ilgtspējīgu zveju, ir nediskriminācija attiecībā uz dažādām flotēm, kas zvejo tādas trešās valsts ūdeņos, ar ko ES ir noslēgusi nolīgumu;
I. tā kā IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā visos tās aspektos un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zivsaimniecības pārvaldība);
J. tā kā mērķis ir sekmēt arī Eiropas Savienības un Seišelu Republikas sadarbību, lai atbilstoši abu pušu interesēm veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišelu zvejas zonā un Indijas okeānā; tā kā turklāt šī sadarbība palīdzēs arī veicināt pienācīgus darba apstākļus zvejniecībā;
K. tā kā protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldīšanu;
L. tā kā Seišelas ir Indijas okeāna tunzivju zvejas operatīvais un loģistikas centrs un tā kā no ES skatpunkta ir svarīgi saglabāt instrumentu, kurš ļauj apakšreģionālā līmenī īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību ar nozīmīgu okeāna pārvaldības dalībnieku, kura jurisdikcijā atrodas plaši zvejas apgabali; tā kā ciešāku attiecību veidošana ar Seišelām turklāt palīdzēs veidot alianses IOTC ietvaros;
M. tā kā Seišelas saņem īpašu nozarisko atbalstu un tā dotās daudzgadu finansēšanas iespējas;
N. tā kā zivsaimniecības nozare, tostarp tunzivju zveja, ko saskaņā ar šo nolīgumu veic ES kuģi, ir nozīmīga Seišelu ekonomikas nozare, jo tā ir svarīga valsts ekonomiskajai attīstībai, darbvietu radīšanai un pārtikas nodrošinājumam, un tā kā to ilgtermiņa stabilitāte ir atkarīga no ilgtspējīgiem zivju krājumiem;
O. tā kā IZPN ir kopumā veicinājis Seišelu zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību un tam būtu jāturpina to darīt arī turpmāk, jo īpaši attiecībā uz nerūpniecisko zveju, lai nodrošinātu šīs valsts iedzīvotāju ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu un uztursuverenitāti;
P. tā kā ir svarīgi, lai IZPN veicinātu darba apstākļu uzlabošanu zvejniecībā;
Q. tā kā iepriekšējā nolīguma kopējais izlietojuma līmenis bija 7 % kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām un 69 % kuģiem tunzivju zvejai ar riņķvadu, kas nozīmē, ka atļaujas izmantoja vidēji 27 ES kuģi zvejai ar riņķvadu, lai gan to varēja darīt līdz pat 40 kuģu;
R. tā kā ES tunzivju zvejas kuģi, kas saskaņā ar šo nolīgumu darbojās 2014.–2017. gada laikposmā, aptuveni 22 % savas reģionālās tunzivju nozvejas nodeva Indijas okeāna tunzivju konservu fabrikai (par starptautisko tirgus cenu);
S. tā kā viens no ilgtspējīgas zivsaimniecības pamata priekšnoteikumiem ir piekļuve precīziem un uzticamiem datiem;
T. tā kā IOTC krājumu novērtējumi liecina, ka svītrainās tunzivs un lielacu tunzivs zveja notiek ilgtspējīgā līmenī, savukārt dzeltenspuru tunzivs krājumi cieš no pārzvejas un šajā reģionā saskaras ar pārmērīgu zvejas piepūli;
U. tā kā ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs dažādas tunzivju populācijas Indijas okeānā;
V. tā kā 2015. gadā IOTC Zinātniskā komiteja ieteica samazināt dzeltenspuru tunzivs nozveju par 20 %, tomēr šis ieteikums netika pienācīgi ņemts vērā; tā kā 2018. gadā Zinātniskā komiteja atkārtoti ieteica samazināt dzeltenspuru tunzivs nozveju, lai ļautu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim;
W. tā kā Seišelu 2018.–2030. gada zilās ekonomikas stratēģiskās politikas sistēmā ir uzsvērtas valsts prioritātes attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu, profesionālo apmācību, aizsargājamām jūras teritorijām un reģionālo partnerību stiprināšanu;
X. tā kā cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju ir viens no pamata priekšnoteikumiem ilgtspējīgas zivsaimniecības panākšanai;
Y. tā kā saskaņā ar IZPN Savienības finansiālais ieguldījums Seišelās ir 5,3 miljoni EUR gadā, tostarp 2,8 miljoni EUR nozares atbalstam; tā kā kopējais ieguldījums no ES budžeta ir 31,8 miljoni EUR sešu gadu laikposmā; tā ka iepriekšējā protokolā kuģu īpašniekiem uzliktā maksa par nozvejoto tunzivju tonnu tika palielināta no 55 EUR līdz 75 EUR un tā kā jaunajā protokolā ir paredzēts, ka sešu gadu laikposmā šī maksa tiks palielināta no 80 EUR par tonnu 2020. gadā līdz 85 EUR; tā kā kuģu īpašnieku kopējais ieguldījums visā protokola darbības laikā tiek lēsts 26,4 miljonu EUR apmērā; tā kā līdz ar to Eiropas Savienības kopējais finansiālais ieguldījums visā protokola darbības laikā ir 58,2 miljoni EUR un gadā — 9,7 miljoni EUR;
Z. tā kā ES kopš 2018. gada ar Eiropas Investīciju bankas palīdzību ir aizdevumos un dotācijās ieguldījusi 17,5 miljonus EUR Seišelu lielākās komerciālās ostas, proti, Viktorijas ostas pārbūvei un paplašināšanai; tā kā šis ieguldījums ir labvēlīgi ietekmējis Seišelu ekonomikas konkurētspēju, darbvietu radīšanu un visu vietējās ekonomikas nozaru ilgtspējīgu izaugsmi;
AA. tā kā vairāki Seišelu karoga kuģi pieder ES pilsoņiem vai uzņēmumiem;
AB. tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar IZPN, tā protokolu un attiecīgā gadījumā to atjaunošanu saistīto procedūru posmos,
1. uzsver, ka, ar ES un Seišelu IZPN nodrošinot ES flotes zvejas iespējas un veicinot zinātnisko sadarbību, ir kopumā garantēts, ka ES flotes zvejas darbībās tiek ievēroti ilgtspējas mērķi, un būtu jāturpina nodrošināt, ka tajās tiek ievēroti vides aizsardzības mērķi un ka tās nekaitē jūras bioloģiskajai daudzveidībai, kas nozīmē, ka ES kuģi zvejo tikai dzīvo jūras resursu pārpalikumu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un ieteikumiem;
2. uzsver, ka ir jāsekmē zinātniskā sadarbība un jāapmainās ar bioloģiskās saglabāšanas un vides statistikas datiem, kas ir vajadzīgi dzīvo jūras resursu apsaimniekošanai un saglabāšanai, lai gan Savienības, gan citi Seišelu ūdeņos zvejojošie kuģi var darboties atbilstīgi ilgtspējas kritērijiem;
3. uzsver, ka zivsaimniecība ir nozīmīga Seišelu ekonomikas nozare, kas ir ļoti svarīga valsts ekonomiskajai attīstībai, nodarbinātībai un pārtikas nodrošinājumam;
4. uzsver, ka ir svarīgi, lai ar IZPN tiktu pilnībā ievēroti un veicināti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas ieviesti, pamatojoties uz to reģionālo organizāciju pieņemtajām rezolūcijām un ieteikumiem, pie kurām pieder Seišelu Republika, jo īpaši IOTC;
5. atzinīgi vērtē to, ka Seišelas un ES paredz stiprināt sadarbību IOTC un sniegt ieguldījumu tās rezolūciju un ieteikumu izstrādē; mudina Komisiju iesniegt kopējus priekšlikumus par uzraudzības un kontroles pastiprināšanu, kā arī par klimata pārmaiņu ietekmi uz Indijas okeāna tunzivju populācijām, tostarp veicinot zinātnisko sadarbību;
6. uzskata, ka ar ES un Seišelu IZPN būtu arī turpmāk jāveicina ES un Seišelu ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība ilgtspējīgas zivsaimniecības jomā un zvejas resursu atbildīgā izmantošanā Seišelu zvejas zonā, tostarp jāsniedz atbalsts zvejas darbību kontrolei, pārraudzībai un inspekcijai;
7. norāda, ka sarunās nav pietiekami tikusi iesaistīta Seišelu zivsaimniecības nozare, tostarp nerūpnieciskās zvejas nozare; prasa pēc iespējas uzlabot vietējās sabiedrības un zivsaimniecības nozares ieinteresēto personu līdzdalību un ar tām īstenoto dialogu, pastāvīgi sniedzot informāciju un sistemātiski tās iekļaujot IZPN, tās protokola un turpmākas atjaunošanas īstenošanā, lai nodrošinātu, ka ES un Seišelu IZPN nekaitē Seišelu zivsaimniecības nozares interesēm un attīstībai, un lai nepieļautu nerūpnieciskās zvejas darbības traucējumus;
8. norāda — tā kā iepriekšējā nolīgumā netika izmantotas visas zvejas iespējas, ES un Seišelu IZPN protokols varētu palielināt zvejas kapacitāti, paredzot zvejas tiesības nemainīgam skaitam kuģu zvejai ar riņķvadu un lielākam skaitam kuģu zvejai ar āķu jedām, neraugoties uz to, ka zinātnieki ir ieteikuši samazināt dzeltenspuru tunzivs nozveju un Seišelu zvejnieku arodbiedrība aicinājusi samazināt zvejas piepūli šajā reģionā;
9. aicina īstenot IOTC ieteiktos pasākumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar dzeltenspuru tunzivs krājumu atjaunošanu; mudina Komisiju kopā ar Seišelu iestādēm veikt visus IOTC prasībām atbilstošos pasākumus, lai ES flote pārtrauktu pārzvejot dzeltenspuru tunzivi, tostarp ieviešot nozvejas limitus dzeltenspuru tunzivij un pastiprinot cīņu ar NNN zveju; aicina Komisiju un Seišelu iestādes citu līgumslēdzēju pušu vidū popularizēt šo pasākumu īstenošanas principu, lai panāktu, ka tos īsteno visas Seišelu ūdeņos zvejojošās flotes;
10. uzsver nepieciešamību uzlabot selektivitāti ar mērķi būtiski samazināt visu sugu, jo īpaši jutīgu sugu un zivju mazuļu, piezveju, lai nodrošinātu krājumu ilgtermiņa ilgtspēju;
11. atzinīgi vērtē to, ka ir ievērota protokola prasība ES tunzivju seineriem uzņemties apgādāt tunzivju konservu fabrikas un/vai Seišelu vietējo pārstrādes rūpniecību;
12. atzinīgi vērtē pasākumus, kas ieviesti ar mērķi ierobežot atbalsta kuģu skaitu un zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz zivju mazuļiem un jūras piedrazojumu; atzinīgi vērtē pienākumu izmantot biodegradējamas zivju pievilināšanas ierīces, kas pēc lietošanas beigām ir jāsavāc; uzsver, ka šie pasākumu būtu cieši jāuzrauga un jāizvērtē; tomēr uzskata, ka ar šiem pasākumiem nepietiek, lai ierobežotu zivju pievilināšanas ierīču negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un jūras piedrazojumu, un ka to izmantošana būtu ātri un krasi jāsamazina;
13. atzinīgi vērtē to, ka Seišelu iestādes vides pārvaldības un jūras ekosistēmu novērošanas nolūkos paredz izveidot īpašu fondu, kurā iemaksas veiks ES kuģu zvejai ar riņķvadu īpašnieki;
14. uzsver, ka ir svarīgi stiprināt plastmasas atkritumu novēršanas un savākšanas pasākumus, lai mazinātu jūras piedrazojumu;
15. atzinīgi vērtē to, ka Seišelas pēdējo gadu laikā ir savos ūdeņos izveidojušas aizsargājamas jūras teritorijas; tomēr pauž bažas par nepietiekami efektīvu pārvaldību; atgādina, ka tās ir jāpārvalda atbilstīgi vides aizsardzības mērķiem, un brīdina, ka tādu citu saimniecisko darbību kā naftas izpēte un ieguve vai jūras transports atļaušana šajās aizsargājamās teritorijās var uz tām atstāt negatīvas sekas; atgādina, ka ir svarīgi veikt šo teritoriju pārraudzību un uzraudzību, lai to pārvaldībā pamatotos uz labākajām zinātniskajām atziņām;
16. uzsver, ka precīzu un uzticamu datu vākšana, datu apmaiņa un apstrāde un zivsaimniecību efektīva pārraudzība, uzraudzība un kontrole ir svarīgs priekšnoteikums ilgtspējīgu zivju krājumu nodrošināšanai ilgtermiņā un ka ar ES un Seišelu IZPN būtu jāstiprina sadarbība šajās jomās; atzinīgi vērtē iespēju pēc iespējas ātrāk īstenot uz risku balstītas kopīgas ES kuģu inspekcijas programmas, uzraudzības, kontroles un pārraudzības programmas un pāreju uz elektronisko ziņošanas sistēmu, tiklīdz par tām ir vienojusies apvienotā komiteja;
17. uzsver nepieciešamību stiprināt ES un Seišelu sadarbību cīņā pret NNN zveju, tostarp apmācot Seišelu ierēdņus uzraudzības un inspekcijas jautājumos;
18. atzinīgi vērtē to, ka Seišelu valdība ir apņēmusies nodrošināt informācijas publiskošanu un apmaiņu attiecībā uz jebkādiem nolīgumiem, kuri ļauj tās zvejas zonā darboties ārvalstu kuģiem, un no tiem izrietošo zvejas piepūli, jo īpaši izdoto zvejas atļauju skaitu un ziņoto nozveju, jo patlaban Seišelu ūdeņos zvejo ārvalstu flotes, ar kurām noslēgtie nolīgumi nav publiskoti; atgādina, ka ir svarīgi, lai Seišelu iestādes parakstītu zvejas nolīgumus tikai ar valstīm, kas ir apņēmušās apkarot NNN zveju, un flotēm, kas ievēro stingrus ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības noteikumus;
19. atzinīgi vērtē Seišelu iestāžu apņemšanos attiecībā uz citām Seišelu zvejas zonā zvejojošām ārvalstu flotēm, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas mērķsugas kā tās, uz kurām attiecas šis nolīgums un tā īstenošanas protokols, nepiekrist izdevīgākiem nosacījumiem kā tie, kas noteikti šajā nolīgumā;
20. aicina Komisiju nodrošināt, ka ES kuģu karoga maiņa atbilst Regulai (ES) Nr. 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp veicinot obligātu Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) identifikācijas numuru, kas būtu piestiprināts kuģim visā tā lietošanas laikā;
21. uzsver, ka ir svarīgi nozares atbalstu piešķirt mērķtiecīgāk, lai finansētu tos pasākumus, kas patiešām atbalsta vietējās zvejniecības nozares, jo īpaši nerūpnieciskās zvejas, ilgtspējīgu attīstību, un veicina efektīvu zvejniecības pārvaldību, pievēršot īpašu uzmanību apkalpes drošības apmācībai, uzraudzības, kontroles un pārraudzības uzlabošanai un sieviešu un jauniešu apmācībai un balstoties uz iepriekšējā nolīgumā sniegtā nozares atbalsta pozitīvajiem aspektiem; aicina publicēt detalizētu sarakstu, kurā uzskaitīti ar minētā IZPN nozares atbalstu finansētie projekti, un labāk informēt par šo programmu rezultātiem;
22. atzinīgi vērtē to, ka puses ir apņēmušās veicināt ekonomisko, tirdzniecisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās darbībās un mudināt cilvēku un iestāžu spēju veidošanu zivsaimniecības nozarē, lai uzlabotu prasmju attīstību un pastiprinātu apmācības spējas un tādējādi Seišelās veicinātu ilgtspējīgas zvejas darbības un zilās ekonomikas attīstību;
23. aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamo pārraudzību, tostarp apvienotajā komitejā, ES kuģu īpašnieku iemaksām fondā, ko Seišelu iestādes ir izveidojušas ar mērķi tās ūdeņos nodrošināt vides pārvaldību un jūras ekosistēmu novērošanu;
24. aicina detalizēti izvērtēt IZPN ietekmi uz vietējo ekonomiku nodarbinātības, infrastruktūras attīstības un sociālo un darba apstākļu jomā;
25. aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam un darīt publiski pieejamus IZPN 12. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus un attiecīgo gada novērtējumu konstatējumus; aicina Komisiju ļaut Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs, tostarp izmantojot telekonferenci, un sekmēt Seišelu zvejnieku kopienu un ieinteresēto personu sistemātisku līdzdalību;
26. aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktu un LESD 218. panta 10. punktu atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar nolīgumu un tā protokolu un attiecīgā gadījumā tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;
27. vērš Komisijas un Padomes uzmanību uz to, ka pastāvīgie centieni veikt starptautisku nolīgumu pagaidu piemērošanu, pirms Parlaments ir sniedzis savu piekrišanu, nav savienojami ar Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem pamatprincipiem un ka šī prakse būtiski kaitē visas ES demokrātiskajām tradīcijām, tādēļ prasa šo procedūru uzlabot;
28. uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un Seišelu Republikas valdībai un parlamentam.
ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
Zivsaimniecības komitejas
priekšsēdētājam
Pierre Karleskind
BRISELĒ
Temats: Atzinums par Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026) (2020/0002(NLE))
Godātais Karleskind k-gs!
Saistībā ar minēto procedūru Attīstības komitejai tika uzdots sniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. Komiteja 2020. gada 12. maija sanāksmē nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.
Attīstības komiteja šo jautājumu izskatīja 2020. gada 12. maija sanāksmē. Minētājā sanāksmē komiteja nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.
Ar cieņu
Tomas Tobé
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka ES zivsaimniecības politikai ir jābūt saskaņotai ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā izklāstītajiem attīstības mērķiem un jo īpaši ar Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam iekļauto mērķi Nr. 14, kas paredz saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;
2. uzsver, ka zveja, jo īpaši tunzivju zveja, ir nozīmīga Seišelu ekonomikas nozare, kas ir ļoti svarīga valsts ekonomiskajai attīstībai, nodarbinātības iespējām un pārtikas nodrošinājumam; uzsver, ka ES zvejas kuģiem būtu jāļauj piekļūt vienīgi zvejas resursu pārpalikumam, ievērojot maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu; norāda, ka ES kuģu veiktā zveja nedrīkst apdraudēt vietējo iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku; uzsver, ka veselīgiem zivju krājumiem ir būtiska nozīme ilgtermiņa pārtikas nodrošinājuma garantēšanai; prasa veikt pasākumus, lai cīnītos pret dzeltenspuru tunzivs pārzveju;
3. atgādina, ka jūras piedrazojumam ir postoša ietekme uz salu teritoriju vietējo bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām; tādēļ prasa pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas un plastmasas savākšanas politiku tā, lai stiprinātu Seišelu ekonomiku virzībā uz ilgtspējīgāku un ekosistēmām labvēlīgāku modeli un palielinātu tūrisma nozares pievilcību;
4. aicina īstenot saskaņotus centienus, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un spēcinātu no jūras resursiem atkarīgās piekrastes kopienas; īpaši uzsver, ka ES nozaru atbalstam saskaņā ar Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas mērķiem būtu jāpalīdz ilgtspējīgi attīstīt nerūpniecisko un vietējo zivsaimniecību un jo īpaši jānāk par labu sievietēm un jauniešiem;
5. atgādina, ka sarunās par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem un to īstenošanas protokoliem, kā arī nozaru atbalsta plānu izstrādē ir jāiesaista vietējās kopienas, jo īpaši zvejnieku kopienu pārstāvji;
6. atgādina par sieviešu nozīmīgo lomu nerūpnieciskās zvejas nozarē, jo īpaši produktu tirdzniecības un pārstrādes jomā; atgādina, ka ir svarīgi izvērst atbalsta sniegšanu apmācības veidā, piemēram, par drošību uz kuģiem, kā arī identificējot trūkstošos posmus pārtikas ražošanas ķēdē, piemēram, nelielas infrastruktūras trūkumu aukstuma ķēdē;
7. uzsver, ka Seišelu strukturālās ekonomiskās neaizsargātības jautājums ir jārisina, iesaistot vietējos mazos un vidējos uzņēmumus galvenajās ienākumus nodrošinošajās nozarēs, proti, zivsaimniecībā un tūrismā;
8. uzsver, ka transporta, pārtikas nodrošinājuma un tūrisma jomā mazās salu jaunattīstības valstis ir ārkārtīgi atkarīgas no okeāniem un ka ir vajadzīga koordinācija starp dažādu nozaru dalībniekiem, lai maksimāli palielinātu šo nozaru potenciālu;
9. prasa nodrošināt ES līdzekļu izmantošanas pārredzamību un publicēt finansēto projektu sarakstu, kurā būtu jāiekļauj sīka informācija par dažādo spēkā esošo zivsaimniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz zivju krājumiem un jūras bioloģisko daudzveidību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, lai nodrošinātu labāku uzraudzību, novērstu dublēšanos un nodrošinātu sabiedrības informētību par projektu finansēšanas iespējām;
10. atzinīgi vērtē Seišelu valdības lēmumu palielināt valsts aizsargājamo jūras teritoriju (MPA) īpatsvaru līdz 30 % no valsts ūdeņiem, aicina iestādes attiecībā uz šīm teritorijām ieviest stingru pārvaldības un apsaimniekošanas modeli un nodrošināt pienācīgu kritēriju izstrādi darbības regulēšanai un atbilstošu noteikumu īstenošanu augsta un vidēja līmeņa bioloģiskās daudzveidības aizsardzības zonās;
11. aicina izvirzīt vērienīgākus mērķus attiecībā uz Seišelu jūrnieku nodarbināšanu uz ES zvejas kuģiem; vēlreiz norāda uz nepieciešamību ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) principus un īpaši atbalsta SDO Konvencijas Nr. 188 parakstīšanu.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
1.10.2020 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 0 2 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clara Aguilera, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Fredrick Federley, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Niclas Herbst, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Manuel Bompard, Nicolás González Casares, Valentino Grant |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
25 |
+ |
ECR |
Bert-Jan RUISSEN, Ruža TOMAŠIĆ |
GUE/NGL |
João FERREIRA, Manuel BOMBARD |
NI |
Rosa D'AMATO |
PPE |
François-Xavier BELLAMY, Niclas HERBST, Francisco José MILLÁN MON, Cláudia MONTEIRO DE AGUIAR, Annie SCHREIJER-PIERIK, Peter VAN DALEN, Theodoros ZAGORAKIS |
RENEW |
Izaskun BILBAO, Fredrick FEDERLEY, Søren GADE, Pierre KARLESKIND |
S&D |
Clara AGUILERA, Isabel CARVALHAIS, Giuseppe FERRANDINO, Nicolás GONZALEZ CASARES, Predrag Fred MATIĆ, Manuel PIZARRO |
VERTS/ALE |
Francisco GUERREIRO, Grace O'SULLIVAN, Caroline ROOSE |
0 |
- |
|
|
2 |
0 |
ID |
Valentino GRANT, Rosanna CONTE |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas