Ziņojums - A9-0185/2020Ziņojums
A9-0185/2020

    IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)

    8.10.2020 - (05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002(NLE)) - ***

    Zivsaimniecības komiteja
    Referente: Caroline Roose

    Procedūra : 2020/0002(NLE)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A9-0185/2020
    Iesniegtie teksti :
    A9-0185/2020
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)

    (05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002(NLE))

    (Piekrišana)

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05243/2020),

     ņemot vērā Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026) (05246/2020),

     ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C9-0073/2020),

     ņemot vērā ... nenormatīvo rezolūciju[1] par lēmuma projektu,

     ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu, kā arī 114. panta 7. punktu,

     ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

     ņemot vērā Attīstības komitejas vēstuli,

     ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9-0185/2020),

    1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

    2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Seišelu Republikas valdībai un parlamentam.


     

    PASKAIDROJUMS

    Ievads

    Eiropas Savienība ir parakstījusi jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu ar darbības laiku uz sešiem gadiem (2020–2026). Iepriekšējais ES un Seišelu nolīgums tika parakstīts un stājās spēkā 2007. gadā un kopš tā laika ir ticis automātiski atjaunots. Iepriekšējais īstenošanas protokols attiecās uz 6 gadu laikposmu, proti, no 2014. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim.

    Nolīgumā ir izklāstīti noteikumi par Savienības zvejas kuģu piekļuvi Seišelu ūdeņiem. Eiropas Savienība apmaiņā pret zvejas tiesībām sniedz Seišelām finansiālu un tehnisku atbalstu. Eiropas Savienība un Seišelas ir vienojušās arī par mehānismiem un noteikumiem, kas veicina ilgtspējīgu zveju, galvenokārt uzlabojot zvejas kontroli, datu vākšanu, NNN zvejas (nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja) apkarošanu, un sadarbību reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, kurās piedalās ES un Seišelas.

    No finansiālā skatu punkta ES un Seišelu nolīgums ir piektais svarīgākais spēkā esošais ES zivsaimniecības nolīgums un svarīgākais ES zivsaimniecības nolīgums, kas attiecas uz Indijas okeānu.

    Nolīguma un protokola saturs

    Saskaņā ar kopš 2014. gada spēkā esošajām kopējās zivsaimniecības politikas prioritātēm un noteikumiem par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem jaunajā nolīgumā un tā protokolā ir norādīts, ka ir jāievēro ilgtspējības principi un jāzvejo tikai pārpalikums, kas aprēķināts, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko atzinumu.

     

    Zvejas iespējas

    ES un Seišelu nolīgums attiecas uz tunzivju zveju. Ar to tiek piešķirtas zvejas iespējas Savienības zvejas kuģiem, kas galvenokārt orientējas uz dažādu sugu tunzivju zveju Seišelu ūdeņos.

    Jaunajā protokolā ir paredzētas zvejas iespējas 40 kuģiem tunzivju zvejai ar riņķvadu (tāpat kā iepriekšējā protokolā), 8 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (par 2 kuģiem vairāk nekā iepriekšējā protokolā) un atbalsta kuģiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām.

    ES un Seišelu nolīguma ex post/ex ante ietekmes pētījumā ir norādīts, ka nolīguma vidējais izmantošanas līmenis bija 69 % seineriem un 7 % kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

     

    Finansiāls atbalsts

    Eiropas Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 5,3 miljoni EUR, no kuriem 2,5 miljonus EUR piešķir par piekļuvi zvejas resursiem un 2,8 miljonus EUR paredz Seišelu zivsaimniecības nozares rīcībpolitikas izstrādei.

    Nolīgumā ir paredzēts, ka nozares atbalsts ietver zivsaimniecības atbalsta un pārvaldības pasākumus, tostarp attiecībā uz nerūpniecisko zveju un akvakultūru, sanitāro un kvalitātes pārvaldību, zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, ar nozvejas datiem saistītās zinātniskās spējas veicināšanu un infrastruktūras nostiprināšanu.

    Kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāmaksā 80 EUR par katru nozvejas tonnu pirmajos 2 protokola īstenošanas gados un 85 EUR turpmākajos 4 īstenošanas gados. Tiek lēsts, ka šie kuģu īpašnieku maksājumi 6 protokola īstenošanas gados sasniegs 26,4 miljonus EUR.

     

    Zivsaimniecības nozare un Seišelu un Indijas okeāna resursi

    Seišelās ir īpaši attīstīta zivsaimniecības nozare. Tā veido ievērojamu Seišelu tautsaimniecības daļu, vairāk nekā 90 % eksporta un tai ir nozīmīga loma Seišelu pārtikas nodrošinājumā. Viena no Seišelu zivsaimniecības nozares īpatnībām ir tā, ka tā iegūst arī tādas migrējošās sugas kā tunzivis, kuras zvejo Savienības kuģi.

    Seišelu zvejas zonās ir bagātīga biomasa. Tās šķērso tādu lielo pelaģisko sugu kā svītrainās tunzivs, dzeltenspuru tunzivs un lielacu tunzivs migrācijas ceļi. Lai arī Indijas okeāna tunzivju komisijas veiktie novērtējumi Indijas okeānā liecina, ka svītrainās tunzivs un lielacu tunzivs krājumi ir labā stāvoklī, pirms vairākiem gadiem kritisku līmeni ir sasnieguši dzeltenspuru tunzivs krājumi, kas cieš no pārzvejas.

    Indijas okeāna tunzivju komisijas zinātniskā komiteja 2015. gadā ieteica samazināt dzeltenspuru tunzivs nozveju par 20 %. Šis 2018. gadā atjaunotais ieteikums nav ticis ņemts vērā.

    Seišelu zivsaimniecības nozare, tostarp to veidojošā ārvalstu zvejas flote, ir arī svarīgs nodarbinātības avots, darbvietas galvenokārt nodrošina jūrnieku nodarbināšana uz kuģiem vai apstrādes nozare.

     

    Secinājumi un ieteikumi

    Eiropas Savienības noslēgtajam ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ir jāgarantē, ka Savienības flote, kurai atļauts zvejot Seišelu ūdeņos, ievēro ilgtspējas un vides aizsardzības mērķus un nekaitē jūras bioloģiskajai daudzveidībai. Tas nozīmē, ka Savienības kuģi var zvejot tikai pārpalikumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko atzinumu. Ir svarīgi, lai šis nolīgums būtu savietojams ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kurus galvenokārt ir pieņēmusi Indijas okeāna tunzivju komisija, un palīdzētu tos īstenot. Šajā sakarībā īpaši atzinīgi ir jāvērtē abu pušu vēlme pastiprināt sadarbību Indijas okeāna tunzivju komisijā.

    Nolīgums arī veicina lielāku ekonomisko, finansiālo, tehnisko un zinātnisko sadarbību starp ES un Seišelām ar galveno mērķi panākt ilgtspējīgu zveju un atbildīgu zvejas resursu izmantošanu.

    Ņemot vērā nolīguma izmantošanas līmeni un konkrētu krājumu stāvokli, nākas paust nožēlu par to, ka nav samazināts zvejas kuģu skaits. Tas var reģionā palielināt zvejas kapacitāti, kam var būt katastrofiskas sekas. Tādēļ Komisijai ir jāveicina jaunu dzeltenspuru tunzivs saglabāšanas pasākumu pieņemšana.

    Ir jāuzlabo zvejas rīku selektivitāte, lai stingri ierobežotu piezveju un zivju mazuļu nozveju. Ir labi, ka nolīgumā ņemti vērā Indijas okeāna tunzivju komisijas pasākumi, kas paredz ierobežot atbalsta kuģu un zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaitu, tomēr ar tiem vien nepietiek, lai mazinātu ZPI nelabvēlīgo ietekmi uz zvejas resursiem un jūras piesārņojumu. Ir vajadzīga izlēmīga rīcība, lai samazinātu ZPI un atbalsta kuģu skaitu.

    Zivsaimniecības ilgtspējīgā pārvaldībā būtisks priekšnoteikums ir uzticami un precīzi dati. Līdz ar to ir svarīgi, lai ar šo nolīgumu tiktu uzlabota datu vākšana, apmaiņa un apstrāde, jo īpaši saistībā ar datiem par nozveju un krājuma stāvokli. Ir ārkārtīgi svarīgi uzraudzīt un kontrolēt zveju, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu ievērošanu. Šajā saistībā ļoti pozitīvs solis ir ES un Seišelu nolīgumā paredzētā iespēja ieviest Savienības kuģu kopīgas inspekcijas. Nolīgumā paredzētā Seišelu apņemšanās publiskot visus zivsaimniecības nolīgumus un ārvalstu kuģiem piešķirtās atļaujas un klauzula, kas nodrošina, ka citiem ārvalstu kuģiem nepiešķir izdevīgākus nosacījumus kā tie, kas piešķirti Savienības kuģiem, var arī palīdzēt paaugstināt visai Seišelu ūdeņos esošajai ārvalstu flotei izvirzītos standartus. Ir svarīgi, lai būtisku nolīgumā paredzētā nozares atbalsta daļu piešķirtu Seišelu spēju pastiprināšanai kontroles un NNN zvejas apkarošanas jomā.

    Nolīgumam būtu jāsniedz labums arī Seišelu zivsaimniecības nozarei, jo īpaši nerūpnieciskajai zvejai. Nozares atbalstam ir jābūt mērķtiecīgākam, un ar to ir jāfinansē tikai pasākumi, kas sekmē vietējās zivsaimniecības attīstību, labu zvejniecības pārvaldību un uzraudzības, kontroles un pārraudzības stiprināšanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Seišelu jūrnieku apmācības pastiprināšanai, jo īpaši attiecībā uz drošību uz kuģa. Visu ar nozares atbalstu finansēto projektu sarakstu publicēšana un novērotāju izmantošana ir nozīmīgs solis pārredzamības un uzticamības nodrošināšanas virzienā. Būtu arī vēlams daudzveidīgo Seišelu zivsaimniecības nozari iesaistīt sarunās par šo nolīgumu attiecībā uz zvejas iespējām un nozares atbalstu.

    Visbeidzot referente uzsver, ka Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos ar nolīgumu, tā protokolu un vajadzības gadījumā tā atjaunošanu saistītās procedūras posmos. Referente vēlas atgādināt, ka gandrīz sistemātiska starptautisko nolīgumu pagaidu piemērošana, pirms Parlaments ir apstiprinājis attiecīgo nolīgumu, ir pretrunā principiem, kas pausti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un pazemina visas ES demokrātisko kvalitāti.


     

     

    BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (6.5.2020)

    Zivsaimniecības komitejai

    par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)

    (05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002(NLE))

    Atzinuma sagatavotājs: Lefteris Christoforou

     

     

    ĪSS PAMATOJUMS

    Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums[2] starp Eiropas Savienību (turpmāk “Savienība”) un Seišelu Republiku stājās spēkā 2007. gada 2. novembrī. Tā īstenošanas protokols[3], kura darbības termiņš bija 6 gadi, bija spēkā no 2014. gada 18. janvāra līdz 2020. gada 17. janvārim. Komisija ar Seišelu Republikas valdību risināja sarunas par jauna nolīguma un tā īstenošanas protokola noslēgšanu, un 2019. gada 22. oktobrī abi dokumenti tika parafēti.

    Sarunu risināšana par jauna nolīguma noslēgšanu ar Seišelu Republiku ietilpst Savienības ārējā darbībā, kas tiek īstenota attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, un tajā jo īpaši tiek ņemti Savienības mērķi, kas attiecas uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu. Jaunajā nolīgumā ir ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes.[4]

    Jaunais protokols paredz Savienības kuģiem zvejas iespējas Seišelu zvejas zonā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) ieteikumus. Mērķis ir dot Savienībai un Seišelu Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišelu Republikas zvejas zonā un Indijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgu darba apstākļu veicināšanu zivsaimniecības nozarē.

    Jaunajā protokolā ņemti vērā iepriekšējā, t. i., 2014.–2020. gada, nolīguma un protokola izvērtējuma rezultāti un provizorisks novērtējums par to, vai jauna nolīguma un protokola noslēgšana būtu lietderīga. Abus vērtējumus veica neatkarīgi eksperti.

    Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

    (a) 40 kuģi tunzivju zvejai ar riņķvadu,

    (b) 8 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

    (c) atbalsta kuģi atbilstoši attiecīgajām IOTC rezolūcijām.

    Protokols attiecas uz sešu gadu laikposmu, sākot ar tā provizoriskās piemērošanas dienu, t. i., parakstīšanas dienu.

    Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 5 300 000 EUR, un tas pamatojas uz:

    (a) ikgadēju summu 2 500 000 EUR apmērā, ko piešķir par piekļuvi zvejas resursiem Seišelu zvejas zonā un kas atbilst tālu migrējošo zivju sugu atsauces daudzumam 50 000 tonnu gadā, un

    (b) ikgadēju summu 2 800 000 EUR apmērā, kas paredzēta Seišelu zivsaimniecības nozares politikas attīstības atbalstam. Šis atbalsts atbilst Seišelu Visaptverošā zivsaimniecības plāna mērķiem.

    Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, tostarp rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā[5].

    Jaunais nolīgums paredz izveidot Apvienoto komiteju, kuras uzdevums būs uzraudzīt nolīguma un tā īstenošanas protokola īstenošanu. Komisija būtu pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt saskaņā ar nolīgumu izveidotās Apvienotās komitejas pieņemtos protokola grozījumus.

     

    ******

    Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026).


    ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokols (2020–2026)

    Atsauces

    05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002(NLE)

    Atbildīgā komiteja

     

    PECH

     

     

     

     

    Atzinumu sniedza

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    BUDG

    9.3.2020

    Atzinumu sagatavoja

     Iecelšanas datums

    Lefteris Christoforou

    28.1.2020

    Izskatīšana komitejā

    2.3.2020

     

     

     

    Pieņemšanas datums

    4.5.2020

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    36

    1

    4

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valerie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Damian Boeselager, Petros Kokkalis

     


     

    ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
    GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    36

    +

    ECR

    Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt

    GUE/NGL

    Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis

    NI

    Ioannis Lagos

    PPE

    Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig

    RENEW

    Clotilde Armand, Olivier Chastel, Valerie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds

    S&D

    Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs

    VERTS/ALE

    Rasmus Andresen, Damian Boeselager, David Cormand, Francisco Guerreiro

     

    1

    -

    ID

    Hélène Laporte

     

    4

    0

    ID

    Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs

    NI

    Mislav Kolakušić

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    + : par

    - : pret

    0 : atturas

     

     

     


     

    ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

    Pierre Karleskind

    Zivsaimniecības komitejas

    priekšsēdētājam

    BRISELĒ

    Temats: Atzinums par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026) (COM(2020)0002 – C9-0000/2020 – 2020/0002(NLE))

    Godātais priekšsēdētāj!

    Saistībā ar minēto procedūru Attīstības komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. 2020. gada 12. maija sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

    Attīstības komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2020. gada 12. maija sanāksmē. Šajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

    Ar cieņu

    Tomas Tobé

     

     


     

    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokols (2020–2026)

    Atsauces

    05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002(NLE)

    Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums

    26.2.2020

     

     

     

    Atbildīgā komiteja

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    PECH

    9.3.2020

     

     

     

    Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

     Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    DEVE

    9.3.2020

    BUDG

    9.3.2020

     

     

    Referenti

     Iecelšanas datums

    Caroline Roose

    4.2.2020

     

     

     

    Izskatīšana komitejā

    19.2.2020

    18.5.2020

    25.5.2020

     

    Pieņemšanas datums

    1.10.2020

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    21

    2

    4

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Clara Aguilera, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Fredrick Federley, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Francisco Guerreiro, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Manuel Bompard, Nicolás González Casares, Valentino Grant

    Iesniegšanas datums

    8.10.2020

     


     

    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    21

    +

    ECR

    Bert-Jan RUISSEN, Ruža TOMAŠIĆ

    ID

    Valentino GRANT, Rosanna CONTE

    NI

    Rosa D'AMATO

    PPE

    François-Xavier BELLAMY, Niclas HERBST, Francisco José  MILLÁN MON, Cláudia  MONTEIRO DE AGUIAR, Annie  SCHREIJER-PIERIK, Peter VAN DALEN, Theodoros ZAGORAKIS

    RENEW

    Izaskun BILBAO, Fredrick FEDERLEY, Pierre KARLESKIND

    S&D

    Clara AGUILERA, Isabel CARVALHAIS, Giuseppe FERRANDINO, Nicolás GONZALEZ CASARES, Predrag Fred MATIĆ, Manuel PIZARRO

     

    2

    -

    GUE/NGL

    Manuel BOMBARD

    ID

    France JAMET

     

    4

    0

    ID

    João FERREIRA

    VERTS/ALE

    Francisco GUERREIRO, Grace O'SULLIVAN, Caroline ROOSE

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    + : par

    - : pret

    0 : atturas

     

     

    Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 28. oktobris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika