ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros

16.10.2020 - (COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD)) - ***I

Budžeta komiteja
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referenti: Johan Van Overtveldt, Henrike Hahn
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros

(COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0453),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. panta trešo daļu un 322. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0153/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 30. septembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0195/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. aicina Komisiju priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2020/0100 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 322. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu[5], kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu Eiropas izaugsmes politiku un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../...[, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)] noteiktos Savienības jaunos mērķus 2030. gadam klimata un enerģētikas jomā un vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā efektīvi un taisnīgi panākt klimatneitralitāti, vienlaikus cenšoties nodrošināt sociālekonomisko ilgtspēju, ar Eiropas zaļo kursu tika pasludināts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai nodrošinātu ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus un zināšanas, vienlaikus neatstājot nevienu novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Tajā pašā laikā, lai pārvaldītu minēto pārkārtošanos, ir nepieciešamas ievērojamas strukturālās izmaiņas gan reģionālā, gan valsts līmenī. Lai šī pārkārtošanās būtu sekmīga, tai būtu jāmazina nevienlīdzība, jārada neto ietekme uz nodarbinātību ar jaunu kvalitatīvu darbvietu izveides palīdzību un jābūt taisnīgai un sociāli pieņemamai visiem. Projektiem un atbalsta saņēmējiem būtu jāatbilst Savienības Līgumos noteiktajām pamatvērtībām, Parīzes nolīgumam un Savienības mērķiem klimatneitralitātes un bioloģiskās daudzveidības jomā.

(1a) Lai sasniegtu Savienības mērķus klimata jomā, ir ne tikai jārisina problēma, kas saistīta ar atšķirīga ātruma pārkārtošanos Savienībā attiecībā uz rīcību klimata jomā, bet arī jāpievēršas riskam, ka var palielināties sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem un to sociālo grupu neapmierinātība, kuras šī pārkārtošanās var nelabvēlīgi ietekmēt. Ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēt centienus uz attiecīgo teritoriju, piemēram, ogļu ieguves reģionu, ekonomisko pārveidi un revitalizāciju, nevis paļauties uz darba ņēmēju mobilitāti un pieļaut veselu reģionu depopulācijas un stagnācijas risku. Lai saglabātu saskaņotību starp pārkārtošanās mērķiem un Savienības prioritātēm un mērķiem, piemēram, darbvietu radīšanas veicināšanu un nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu, būtu jāsniedz efektīvs atbalsts, lai ar pārdomātu investēšanu dažādotu vietējo ekonomiku un radītu ilgtspējīgu nodarbinātību nolūkā nodrošināt, ka pārkārtošanās skartajās nozarēs nodarbinātās personas tiek no jauna integrētas vietējā darba tirgū.

(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu[6], izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem, cilvēkiem un nozarēm, kurus pārkārtošanās pašlaik skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp no oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, taču vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Šie reģioni un nozares ir tie, kurus Komisija un dalībvalstis identificējušas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, kas izstrādāts saskaņā ar Regulas (ES) .../... [TPF regula] 7. pantu un ko apstiprinājusi Komisija. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas. Visi trīs pīlāri cits citu papildina Eiropas zaļā kursa īstenošanas atbalstīšanā, un ar to palīdzību pievēršas ekonomiskiem, sociāliem un reģionāliem problēmjautājumiem un iespējām, kas saistīti ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu, klimatnoturīgu un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam.

(3) Priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi Komisija pieņēma 2020. gada 14. janvārī[7]. Labākai fonda plānošanai un īstenošanai ir jāpieņem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros noteiktas galvenās darbības un grafiks attiecībā uz pārkārtošanos uz Savienības 2030. gada klimata jomas mērķu īstenošanu un klimatneitrālas ekonomikas panākšanu vēlākais līdz 2050. gadam tādā veidā, ka neviens netiek atstāts novārtā, un identificētas teritorijas, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku un kurām ir vājākas spējas risināt ar pārkārtošanos saistītos problēmjautājumus. Partnerības principu piemēro Regulas (ES) .../... [TPF regula] [7.] pantā minēto taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanai, īstenošanai, uzraudzībai un izvērtēšanai.

(3a) Publiskajam sektoram ir īpaša loma pārkārtošanās uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku virzīšanā. Ir jāatzīst, ka tādiem klimatneitrālas ekonomikas komponentiem kā atjaunojamie energoresursi, plašāka mazoglekļa tehnoloģiju attīstība, pārnozaru inovācija un sociālās investīcijas piemīt vērtība, kas pārsniedz īstermiņa finansiālo atdevi, un ka tiem ir nepieciešama atšķirīga pieeja. Viens no galvenajiem publiskā sektora uzdevumiem ir iejaukties tirgus darbības traucējumu gadījumā.

(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (turpmāk “PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora vienības investēšanā. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar sociālo un ekonomisko pārkārtošanos saistītie problēmjautājumi, kuri aprakstīti ▌taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ko Komisija apstiprinājusi pēc jēgpilnas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām reģionālā līmenī, jāveicina Eiropas zaļā kursa un Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšana un jāatbilst mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti. Paredzēto atbalsta darbību veikšanā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852[8] [Taksonomijas regula] mērķi un kritēriji, un tām būtu jāpapildina abu pārējo Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāru ietvaros atbalstītās darbības un jānodrošina sinerģija ar tām, lai nodrošinātu, ka visi trīs pīlāri darbojas to pašu mērķu sasniegšanas virzienā. Komisijai pastāvīgi būtu jāuzrauga šo trīs pīlāru savstarpējā papildināmība un, kad vien iespējams, jācenšas attīstīt sinerģiju. Atbalstu PSAM ietvaros vajadzētu būt tiesīgiem saņemt klimatiskās pārkārtošanās īpaši skartajām nozarēm un reģioniem, uz kuriem konkrēti neattiecas pirmais pīlārs. Investīcijām, kas neatbilst Savienības klimata un vides jomas mērķu sasniegšanai, nevajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu PSAM ietvaros.

(4a) Covid-19 krīzes graujošā ekonomiskā un sociālā ietekme ir vājinājusi publisko un privāto investīciju kapacitāti, tādējādi ierobežojot finanšu resursus, kas ir ļoti svarīgi, lai īstenotu pārkārtošanos uz klimatneitrālu un resursu ziņā efektīvu Savienību. Šajā sakarā un “Next Generation EU” ietvaros PSAM būtu jāpalīdz mazināt šo iztrūkumu un dot dalībvalstīm iespēju veikt nepieciešamās investīcijas, lai veicinātu Savienības ilgtermiņa ilgtspējas prioritāšu īstenošanu.

(5) Lai uzlabotu reģionālo kohēziju un pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas dažādošanu, PSAM būtu jāaptver plašs ilgtspējīgu investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz apmierināt attīstības vajadzības pārkārtošanās procesā uz Savienības jauno 2030. gada klimata un enerģētikas jomas mērķu sasniegšanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../...[, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)] un uz klimatneitrālu un oglekļneitrālu aprites ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Atbalstītajām investīcijām nevajadzētu ietvert darbības, kas neietilpst Regulas (ES) .../... [TPF regula] [5.] panta darbības jomā, un tās var aptvert enerģētikas, transporta un rūpniecības nozares un ēku fonda dekarbonizāciju, ilgtspējīgus centralizētās siltumapgādes tīklus pārkārtošanās procesā esošiem ogļu ieguves reģioniem, zaļu un ilgtspējīgu mobilitāti, investīcijas zaļās un ilgtspējīgas pētniecības, inovācijas un digitalizācijas darbībās, tostarp universitātēs un publiskās pētniecības institūcijās, progresīvu un laišanai tirgū gatavu tehnoloģiju nodošanas veicināšanu, investīcijas digitalizācijā, digitālajā inovācijā un digitālajā savienojamībā, tostarp digitālajā un precīzajā lauksaimniecībā, vides infrastruktūru viedā atkritumu apsaimniekošanā, tīru un drošu ūdeni, ūdens sanitāriju, tīras tehnoloģijas plašu izmantošanu cenas ziņā pieejamas un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kā arī tīru ūdeņradi, biogāzi un biometānu ilgtspējīgas pieejamības robežās, energoefektivitāti un integrācijas pasākumus, ietverot ēku atjaunošanu un pārbūvi, urbāno atjaunošanu un reģenerāciju, atbalstu pārejai uz aprites ekonomiku, zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, bioloģiskās daudzveidības un dabisko dzīvotņu aizsardzību un atjaunošanu, ja vien tās neietilpst atbildības par videi nodarītā kaitējuma piemērošanas jomā saskaņā ar LESD 191. pantā minēto principu “piesārņotājs maksā”, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, jaunu prasmju izkopšanu un apmācību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai, investīcijas aprūpes institūcijās, darbvietu radīšanu un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes institūcijas un sociālos mājokļus. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret ekoloģiskām katastrofām, proti, klimata pārmaiņu pastiprinātām katastrofām, piemēram, plūdiem, meža ugunsgrēkiem un mainīgajiem laikapstākļiem. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kas nepieciešami, lai risinātu teritoriālus, sociālus, ekonomiskus un ar vidi saistītus problēmjautājumus, ko rada pielāgošanās klimatiskās pārkārtošanās procesam. Lai palīdzētu identificēt un izvērtēt investīcijas ar augstu labvēlīgu ietekmi uz vidi, kuras ir atbalsttiesīgas PSAM ietvaros un kuras var sniegt būtisku ieguldījumu Savienības klimata un enerģētikas jomas mērķu sasniegšanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, vienlaikus ievērojot kaitējuma nenodarīšanas principu, Komisijai būtu jāņem vērā Savienības taksonomija attiecībā vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām. Kopā ar šādām investīcijām būs pieejama tehniskā un administratīvā palīdzība.

(5a) PSAM mērķi būtu jāīsteno ilgtspējīgas attīstības ietvaros un Savienībai veicinot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā” un saistības, par kurām panākta vienošanās saistībā ar Parīzes nolīgumu.

(5b) PSAM īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar tās 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo pieejamības prasības attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem. PSAM ietvaros nevajadzētu atbalstīt nedz darbības, kuras veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību, nedz infrastruktūru, kas nav pieejama personām ar invaliditāti. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Komisijai vajadzētu būt nodrošinātai iespējai noraidīt pieteikumus, kuros nav ievērotas Savienības pamatvērtības un pamattiesības, tostarp nediskriminēšanas un vienlīdzīgu iespēju princips.

(5c) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka PSAM īstenošana veicina sieviešu un vīriešu līdztiesības ievērošanu un sekmēšanu, lai saskaņā ar LESD 8. pantu izskaustu nevienlīdzību, veicinātu dzimumu līdztiesību un integrētu dzimumu līdztiesības aspektu. Ņemot vērā pārkārtošanās procesa, kā arī klimata pārmaiņu nesamērīgo ietekmi uz sievietēm, ir svarīgi, lai dzimumu līdztiesības mērķi savlaicīgi un konsekventi tiktu ņemti vērā visās PSAM sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un izvērtēšanas dimensijās un posmos. Tādēļ dzimumu ietekmes izvērtēšanai, dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā un rezultātu uzraudzībai no dzimumu perspektīvas būtu jākļūst par daļu no plānošanas cikla.

(5d) Pārkārtošanās uz klimatneitralitāti arī rada jaunas ekonomiskas iespējas. Pārejai uz ekonomiku, kas balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, piemīt ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls, kas, ja to pareizi izmanto, galu galā var nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni teritorijās, kuras pašlaik ir atkarīgas no fosilā kurināmā. Pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju var dot iespēju vietējām kopienām kļūt par enerģētikas pārkārtošanas aktīvām dalībniecēm un kontrolētājām, kā arī iespēju pāriet no vienas nozares modeļa uz daudznozaru modeli. Jo īpaši bijušo raktuvju pārveidošana par atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm un glabātavām un atjaunojamo energoresursu enerģijas infrastruktūras būvniecība šādās vietās vai to apkārtnē var kopienām nodrošināt zaļās darbvietas. Turklāt šāda pārveide var veicināt enerģētisko drošību un noturību, balstoties uz decentralizētas energosistēmas modeli.

(6) Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu pārvaldību, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz to, kā vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs tiek aizsargāts Savienības budžets, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un rezultatīva Savienības finansējuma priekšnoteikums. Ja kādā dalībvalstī netiek ievērotas pamatvērtības un tā rezultātā tiek pieņemti pasākumi Savienības budžeta aizsardzībai, Komisijai būtu jācenšas sniegt tiešu atbalstu attiecīgo reģionu pārkārtošanās procesam un ar Eiropas Parlamenta un Padomes piekrišanu uz laiku jāpārvalda līdzekļi kopā ar saņēmējiem.

(7) PSAM būtu jāsniedz atbalsts Savienības sniegto dotāciju veidā, tās apvienojot ar finanšu partneru sniegtajiem aizdevumiem. Dotācijas elementa finansējums, ko tiešā pārvaldībā īsteno Komisija, būtu jāsniedz kā ar izmaksām nesaistīts finansējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (turpmāk “Finanšu regula”)[9] 125. pantu. Šādam finansējuma veidam būtu jāpalīdz stimulēt projekta veicinātājus piedalīties PSAM mērķu sasniegšanā un to efektīvi sekmēt atbilstoši aizdevuma apmēram. Aizdevuma elements būtu jānodrošina Eiropas Investīciju bankai (turpmāk “EIB”). PSAM var arī paplašināt, iekļaujot citus finanšu partnerus, kas nodrošina aizdevuma elementu, ja kļūst pieejami papildu resursi dotācijas elementam vai tas ir nepieciešams pareizai īstenošanai.

(7a) Covid-19 pandēmija ir palielinājusi Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma nozīmi attiecībā uz nepieciešamību pārveidot klimatiskās pārkārtošanās visvairāk skarto reģionu ekonomiku. Ņemot vērā klimatiskās pārkārtošanās un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes savstarpējo atkarību, PSAM ietvaros būtu jāparedz pietiekami resursi, lai risinātu ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku Savienībā līdz 2050. gadam saistītos problēmjautājumus, kurus vēl vairāk saasinājusi Covid-19 pandēmija.

(8) Ir gaidāms, ka [1 760 000 000] EUR no PSAM dotācijas elementa saskaņā ar [jauno DFS priekšlikumu] tiks finansēti no Savienības budžeta, un ikgadējā budžeta procedūrā tiem būtu jāveido galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[10] 17. punkta nozīmē. ▌▌ ▌

(12) Lai veicinātu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, tostarp pieteikumu iesniegšanas posmā, būtu jāparedz arī resursi konsultatīvajam atbalstam.

(13) Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir iespēja izmantot dotācijas elementu visaugstākajā iespējamā līmenī, un saprotot, ka pārkārtošanās finansiālā un sociālā ziņā vissmagāk var skart tieši pārkārtošanās reģionus, būtu jāizveido mehānisms valstu iezīmēto daļu, kas jāievēro pirmajā posmā, noteikšanai, pamatojoties uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulā ierosināto sadales koeficientu. Būtu jāņem vērā Regulas .../... [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā] minēto mazāk attīstīto reģionu vajadzības. Taču, lai šo mērķi saskaņotu ar nepieciešamību optimizēt PSAM ekonomisko ietekmi un tā īstenošanu, šādi valstu piešķīrumi nebūtu jāparedz pēc 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk “DFS”). Pēc minētā laikposma dotācijas elementam pieejamie atlikušie resursi būtu jānodrošina bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un atbilstoši konkurences principam Savienības līmenī, vienlaikus nodrošinot investīciju prognozējamību un ievērojot uz vajadzībām balstītu un taisnīgu reģionālās konverģences pieeju un veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ar uzsvaru uz klimatiskās pārkārtošanās visvairāk skartajām teritorijām. Lai sniegtu ieguldījumu atlikušo resursu piešķiršanā, līdz 2024. gada 1. janvārim būtu jāpublicē starpposma izvērtēšanas ziņojums.

(14) Ja pieprasījums pārsniedz valstu piešķīrumu ietvaros pieejamos finansēšanas resursus, darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jāizklāsta konkrēti atbilstības nosacījumi un kritēriji piešķiršanas prioritātes noteikšanai. Šādos atbilstības nosacījumos un prioritātes noteikšanas kritērijos būtu jāņem vērā attiecīgie kritēriji, kas noteikti ar Savienības taksonomiju attiecībā uz ilgtspējīgu investēšanu un kaitējuma nenodarīšanas princips, projekta spēja sasniegt taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstītos mērķus un attīstības vajadzības, ieguldījums klimatiskās pārkārtošanās procesā, pakāpeniskas atteikšanās no jebkāda fosilā kurināmā plāna iespējamā pieņemšana, ko veic publiskā sektora vienība, kura prasa atbalstu periodā, kas ir savienojams ar Parīzes nolīguma mērķiem, ieguldījums Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas jomas mērķu sasniegšanā un klimatneitralitātes panākšanā līdz 2050. gadam, projekta izmaksu efektivitāte, vispārējais mērķis veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un pievērsties pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, vienlaikus nodrošinot to, ka neviens netiek atstāts novārtā, un dotācijas elementa loma projekta īstenojamības nodrošināšanā no izmaksu viedokļa. Komisijai būtu jānodrošina, ka darba programmā ir ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un dzimumperspektīvas integrēšana. Ar šo regulu izveidotajam Savienības atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.

(14a) Lai aizsargātu Savienības budžetu un turētu cieņā Savienības vērtības, dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesiskuma ievērošana, un vispārēju trūkumu attiecībā uz tiesiskumu gadījumā būtu apturami maksājumi un saistības, samazināms finansējums un aizliedzama jaunu saistību uzņemšanās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs.

(14a) Lai atbilstoši reaģētu krīzes situācijās, kas var rasties saistībā ar pārkārtošanos, ar Komisijas apstiprinājumu atbalstu PSAM ietvaros pēc ad hoc principa var piešķirt reģioniem, kuri ar klimata pārmaiņām saistītu problēmu risināšanai veiktu darbību rezultātā saskaras ar neparedzētu uzņēmējdarbības krīzi. Iepriekšminētā mērķis ir nodrošināt, ka reģioni var saņemt atbalstu pat tad, ja tie nav iepriekš klasificēti kā pārkārtošanās skarti reģioni.

(15) Atbalsts PSAM ietvaros būtu jāsniedz tikai projektiem, ar kuru palīdzību pievēršas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku Savienībā līdz 2050. gadam ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, kuri nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu vai kuri nodrošina projektu finansēšanu tādā pašā apmērā vai tādā pašā grafikā bez dotāciju atbalsta elementa no Savienības budžeta un rezultātā netiktu īstenoti bez Savienības finanšu atbalsta PSAM ietvaros. Pašu ieņēmumiem būtu jāatbilst ieņēmumiem (izņemot budžeta pārvietojumus), ko tieši rada projekta ietvaros īstenotās darbības, piemēram, tirdzniecība, nodevas vai maksas un papildu uzkrājumi, kurus rada esošo aktīvu uzlabošana.

(15a) PSAM ietvaros atbalstītajiem projektiem vajadzētu būt finansiāli dzīvotspējīgiem visā projekta dzīves ciklā. Komisijai sadarbībā ar saņēmējiem un finanšu partneriem pastāvīgi būtu jāuzrauga PSAM ietvaros atbalstīto projektu finansiālā dzīvotspēja.

(16) Tā kā dotācijas elementam būtu jāatspoguļo dalībvalstu reģionu dažādās attīstības vajadzības, šādam atbalstam minētajos reģionos būtu piešķirama prioritāte. Ņemot vērā, ka publiskā sektora vienībām Regulas [jaunā KNR] 102. panta 2. punktā definētajos mazāk attīstītajos reģionos, LESD 349. pantā definētajos tālākajos reģionos un lauku, mazapdzīvotos un iedzīvotāju skaita samazināšanās skartos apgabalos parasti ir vājāka publiskās investēšanas kapacitāte, dotācijas likmēm, ko piemēro šādām vienībām izsniegtajiem aizdevumiem, vajadzētu būt salīdzinoši augstākām.

(17) Lai nodrošinātu efektīvu PSAM īstenošanu, var būt nepieciešams sniegt konsultatīvo atbalstu attiecībā uz projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot konsultāciju centru InvestEU, un jāfinansē no Savienības budžeta.

(18) Lai paātrinātu īstenošanu un nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti laikus, šajā regulā būtu jānosaka īpaši aizsardzības pasākumi, kas jāiekļauj dotācijas nolīgumos. Šī mērķa nolūkā Komisijai, ievērojot proporcionalitātes principu, vajadzētu spēt samazināt vai izbeigt jebkādu Savienības atbalstu, ja projekta īstenošanā nav vērojams progress. Finanšu regulā ir paredzēti noteikumi par Savienības budžeta īstenošanu. Lai nodrošinātu konsekvenci Savienības finansējuma programmu īstenošanā, Finanšu regula būtu jāpiemēro dotācijas elementam un konsultatīvā atbalsta resursiem, kas paredzēti PSAM.

(18a) Tā kā PSAM efektivitāte ir atkarīga no saņēmēju administratīvās kapacitātes, Komisijai būtu jānodrošina, ka līdztekus projektu īstenošanai tiek veikta valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas modernizācija un digitalizācija, vajadzības gadījumā pastiprinot inovāciju, šajā nolūkā izmantojot arī kohēzijas politikas instrumentus.

(19) Saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ietverot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk — saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ietverot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai struktūrai, kas saņem Savienības finansējumu, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai, kā arī jānodrošina līdzvērtīgu tiesību piešķiršana jebkādām trešajām personām, kas iesaistītas Savienības finansējuma īstenošanā.

(20) Lai papildinātu un grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz katrai dalībvalstij pieejamo resursu nacionālās daļas noteikšanu, izmantojot pārdales koeficientu mazāk attīstītu reģionu labā, ietekmes uz dzimumu līdztiesību izvērtēšanas pamatnostādņu izstrādi, darba programmu izstrādi saskaņā ar Finanšu regulu un finanšu partneru, kas nav EIB, atlasei izmantojamu atbilstības nosacījumu un atlases procedūru detalizētu izklāstu, kā arī pilnvaras grozīt šīs regulas II pielikumā ietvertos elementus attiecībā uz galvenajiem darbības rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, varētu rīkot atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(21) Lai ▌noteiktu atbilstošu finanšu satvaru PSAM dotācijas elementam pēc 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS), Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu pieejamos valstu piešķīrumus, kas izteikti kā PSAM kopējā finansējuma daļas katrai dalībvalstij, saskaņā ar Regulas [TPF regula] I pielikumā izklāstīto metodiku. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir bez komiteju procedūrām, jo daļas tieši izriet no iepriekš noteiktas aprēķināšanas metodikas piemērošanas.

(22) Šīs regulas mērķi, proti, publisko investīciju izmantošanu teritorijās, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku, risinot attiecīgās attīstības vajadzības, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā. Galvenie iemesli šajā sakarā ir publisko vienību grūtības atbalstīt tikai investīcijas, ▌no kurām labumu gūst klimatiskās pārkārtošanās vissmagāk skartās teritorijas un kuras nerada pietiekamas pašu ieņēmumu plūsmas bez Savienības dotāciju atbalsta, un nepieciešamība pēc saskaņota īstenošanas satvara tiešas pārvaldības režīmā. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā paredzēts publiskā sektora aizdevumu mehānisms (turpmāk “PSAM”), ar kuru atbalsta publiskā sektora vienības, apvienojot dotācijas no Savienības budžeta ar aizdevumiem, ko finanšu partneri piešķir saskaņā ar saviem noteikumiem, aizdošanas politiku un procedūrām, un ir noteikti PSAM mērķi. Tajā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz PSAM ietvaros sniegtā Savienības atbalsta dotācijas elementu, jo īpaši aptverot tā budžetu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības atbalsta veidus un atbilstības noteikumus.

Ar PSAM palīdzību sniedz atbalstu Savienības teritorijām, kuras saskaras ar sarežģītām sociālām, ar vidi saistītām un ekonomikas problēmām, kas izriet no pārkārtošanās uz Savienības jaunajiem 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../...[, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)], un uz klimatneitrālu aprites ekonomiku Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam. PSAM ietvaros piešķirtā atbalsta saņēmēji ievēro Savienības Līgumos noteiktās pamatvērtības.

2. pants
Definīcijas

 Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “administratīvs nolīgums” ir tiesību instruments, ar ko izveido sadarbības satvaru starp Komisiju un finanšu partneriem, nosakot attiecīgos uzdevumus un pienākumus PSAM īstenošanā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

2) “saņēmējs” ir publiskā sektora tiesību subjekts, kas kādā dalībvalstī ir izveidots kā publisko tiesību subjekts, privāttiesību subjekts, kam uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, valstij piederošs uzņēmums vai vietējās vai reģionālās pārvaldes iestādei piederošs uzņēmums, ar kuru PSAM ietvaros ir parakstīts dotācijas nolīgums;

3) “finanšu partneri” ir EIB, citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas, ar kurām Komisija paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību PSAM ietvaros;

4) “projekts” ir jebkāda finansiāli un tehniski neatkarīga darbība, kuru Komisija atzinusi par atbalsttiesīgu un kurai ir iepriekš noteikts mērķis un konkrēts laikposms, kurā tā jāīsteno un jāpabeidz; projekti, kuri jau ir sākušies, bet kurus nav iespējams pabeigt finanšu resursu trūkuma dēļ, arī var būt atbalsttiesīgi PSAM ietvaros;

5) “taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns” ir plāns, kas izveidots saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu, kas sagatavots kopā ar attiecīgajām vietējās vai reģionālās pārvaldes iestādēm, par ko ir notikusi apspriešanās ar sociālajiem partneriem, reģionālo pilsonisko sabiedrību un privātā sektora pārstāvjiem atbilstoši Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [6.] pantā noteiktajam partnerības principam un ko ir apstiprinājusi Komisija;

6) “aizdevuma shēma” ir aizdevums, ko saņēmējam piešķīruši finanšu partneri, lai PSAM ietvaros finansētu vairāku iepriekš nosakāmu projektu kopumu;

6.a) “papildināmības princips” ir atbalsts projektiem, kuri nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu, lai segtu investēšanas izmaksas un nodrošinātu finansēšanu tādā pašā apmērā vai tādā pašā grafikā bez dotācijas atbalsta elementa no Savienības budžeta, saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un kuri veicina šīs regulas 3. pantā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanu.

3. pants
Mērķi

1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnos sociālekonomiskos problēmjautājumus, kas izriet no pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, lai palīdzētu Savienības teritorijām, kuras identificētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ko dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu, un veicināt Savienības politikas mērķu — jo īpaši Savienības jauno 2030. gada klimata un enerģētikas jomas mērķu un pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam — īstenošanu saskaņā ar saistībām, kuras Savienība uzņēmusies Parīzes nolīguma ietvaros, un ar Savienības mērķiem, kā arī reaģējot uz nepieciešamību stiprināt konkurētspēju un nodrošinot, ka šī pārkārtošanās mazina nevienlīdzību un rada neto ietekmi uz nodarbinātību kopā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2. PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu, lai segtu investēšanas izmaksas 2. panta 6.a apakšpunktā minētā papildināmības principa nozīmē.

3. Šā panta 2. punktā minētā konkrētā mērķa īstenošanā šī regula arī attiecīgā gadījumā nodrošina iespēju sniegt konsultatīvu atbalstu atbalsttiesīgu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā, tostarp pieteikumu iesniegšanas posmā. Šādu konsultatīvo atbalstu sniedz saskaņā ar konsultāciju centra InvestEU noteikumiem un īstenošanas metodēm, kas noteikti Regulas [InvestEU regula] [20.] pantā.

4. pants
Budžets

1. Neskarot papildu resursus, kas Savienības budžetā piešķirti laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, PSAM ietvaros sniegtā atbalsta dotācijas elementu, tostarp konsultatīvo atbalstu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā, finansē no Savienības budžeta resursiem 1 760 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās ▌. ▌▌▌

3. Šā panta 1. punktā minētos resursus var papildināt ar dalībvalstu, trešo valstu un vienību, kas nav Savienības vienības, finanšu iemaksām. Šie resursi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē. ▌

5. Summu, kas nepārsniedz 2 % no 1. punktā minētajiem resursiem, var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai PSAM īstenošanā, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp uzņēmumu informācijas un tehnoloģijas sistēmām, kā arī finanšu partneru administratīvajiem izdevumiem un maksām. Lielākas tehniskās un administratīvās palīdzības summas pēc pieprasījuma var darīt pieejamas saņēmējiem, kuriem ir zemāka administratīvā kapacitāte tehnoloģiskā aprīkojuma, personāla vai infrastruktūras ziņā.

6. Šā panta 1. punktā minētajos resursos iekļautus resursus, kas nepārsniedz 50 000 000 EUR, nodrošina 3. panta 3. punktā izklāstītajām darbībām.

7. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

4.a pants

Resursu pieejamība

Lai varētu saņemt atbalstu PSAM ietvaros, ir jābūt pieņemtam valsts mērķim panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Dalībvalstīm, kuras valsts līmenī vēl nav pieņēmušas klimatneitralitātes panākšanas mērķi, ir pieejami tikai 50 % no to attiecīgā valstu piešķīruma, savukārt atlikušie 50 % tām ir pieejami, tiklīdz tās ir pieņēmušas šo mērķi.

II NODAĻA
SAVIENĪBAS ATBALSTS

5. pants
Savienības atbalsta veidi un īstenošanas metodes

1. PSAM ietvaros nodrošināto Savienības atbalstu sniedz dotācijas veidā saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2. PSAM ietvaros nodrošināto Savienības atbalstu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu.

3. PSAM optimālas pārvaldības un efektivitātes nolūkā Komisija var deleģēt pilnvaras īstenot ar PSAM ietvaros nodrošināto Savienības atbalstu saistītos uzdevumus izpildaģentūrām saskaņā ar Finanšu regulas 69. pantu.

6. pants
Resursu pieejamība

1. Regulas 4. panta 1. punktā minētos resursus pēc 4. panta 5. punktā minētajiem tehniskajiem un administratīvajiem izdevumiem paredzētā uzkrājuma atskaitīšanas izmanto projektu finansēšanai saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri izsludināti ne vēlāk kā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikā, Savienības atbalsts, kas piešķirts atbalsttiesīgiem projektiem kādā dalībvalstī, nepārsniedz nacionālās daļas, kuras noteiktas lēmumā, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 4. punktu.

3. Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri izsludināti no 2028. gada 1. janvāra, atbalsttiesīgiem projektiem piešķirto Savienības atbalstu sniedz bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un saskaņā ar konkurences principu Savienības līmenī, līdz ir izlietoti atlikušie resursi. Šādu dotāciju piešķiršanā īpašu uzmanību pievērš Regulas .../... [jaunā KNR] [102.] panta [2.] punktā minētajiem mazāk attīstītiem reģioniem un ņem vērā nepieciešamību nodrošināt investīciju paredzamību un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu.

4. Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģēto aktu, kurā, izmantojot Regulas [TPF regula] I pielikumā izklāstīto metodiku un piemērojot pārdales koeficientu — ņemot vērā Regulas .../... [jaunā KNR] [102.] panta [2.] punktā minēto mazāk attīstīto reģionu vajadzības —, ir noteiktas attiecīgās daļas katrai dalībvalstij kā procenti no šīs regulas 4. panta 1. punktā minētajiem kopējiem pieejamajiem resursiem.

7. pants
Administratīvi nolīgumi ar finanšu partneriem

Pirms PSAM īstenošanas ar finanšu partneri Komisija ar attiecīgo finanšu partneri paraksta administratīvu nolīgumu. Nolīgumā izklāsta katras nolīguma puses attiecīgās tiesības un pienākumus, tostarp attiecībā uz revīzijas un komunikācijas kārtību.

III NODAĻA
ATBILSTĪBA

8. pants
Atbalsttiesīgie projekti

1. PSAM ietvaros Savienības atbalstu ir tiesīgi saņemt tikai projekti, kas veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a) uzskatāmi parāda skaidru un izmērāmu ietekmi un attiecīgā gadījumā ietver rezultātus raksturojošus rādītājus tādu nopietnu sociālu, ekonomisku, ģeogrāfisku vai ar vidi saistītu problēmjautājumu risināšanā, kuri izriet no pārkārtošanās uz jaunajiem Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas jomas mērķiem un klimatneitrālu aprites ekonomiku Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam, kā arī veicina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto teritoriju mērķu sasniegšanu un to vajadzību apmierināšanu, pat ja tie neatrodas šajās teritorijās;

(b) to pašu darbību veikšanai nesaņem atbalstu citu Savienības programmu ietvaros;

(c) saņem finanšu partnera sniegtu aizdevumu PSAM ietvaros; ▌

(d) atbilst 2. panta 6.a punktā minētajam papildināmības principam;

(e) ir izvērtēti no ietekmes uz dzimumu līdztiesību viedokļa;

(f) nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētajiem vides jomas mērķiem.

1.a Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, tādu projektu sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai, kuri saņem ES atbalstu PSAM ietvaros, ir iespējams saņemt arī konsultatīvo un tehnisko palīdzību citu Savienības programmu ietvaros.

1.b Ar PSAM palīdzību neatbalsta darbības, kuras apgrūtinātu mazoglekļa alternatīvu izstrādi un plašu ieviešanu vai kuras ilgtermiņā izraisītu iesīksti oglekļietilpīgos aktīvos, tādējādi apdraudot Savienības klimata un vides jomas mērķu sasniegšanu.

 Ar PSAM palīdzību neatbalsta darbības, kuras ir izslēgtas saskaņā ar Regulas (ES) .../... [TPF regula] [5.] pantu.

1.c Divus gadus pēc PSAM stāšanās spēkā Komisija pārskata šajā pantā izklāstītos atbilstības nosacījumus, lai izvērtētu to ietekmi uz Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētajiem vides mērķiem. Minētās pārskatīšanas ietvaros Komisija izvērtē nepieciešamību atjaunināt nosacījumus, lai pienācīgi piemērotu kaitējuma nenodarīšanas principu un citus attiecīgos kritērijus, kas noteikti ar Regulu (ES) 2020/852 [Taksonomijas regula], un veiktu nepieciešamos pasākumus.

1.d Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo pantu, nosakot pamatnostādnes 1. punkta e) apakšpunktā minētās ietekmes izvērtēšanas veikšanai, un lai precizētu sniedzamās informācijas un datu saturu un formātu. Komisija šīs pamatnostādnes izstrādā sadarbībā ar īstenošanas partneriem un pēc apspriešanās ar attiecīgajiem ekspertiem un ieinteresētajām personām, jo īpaši dalībvalstu sieviešu organizācijām, un paredz racionalizētus noteikumus, lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu vai kavēšanos atlases procesā.

9. pants
Atbalsttiesīgās personas un vienības

Neatkarīgi no Finanšu regulas 197. pantā minētajiem kritērijiem par potenciāliem saņēmējiem saskaņā ar šo Regulu ir tiesīgi pieteikties tikai publiskā sektora tiesību subjekti, kas kādā dalībvalstī ir izveidoti kā publisko tiesību subjekti vai kā privāttiesību subjekti, kuriem uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.

IV NODAĻA
DOTĀCIJAS

10. pants
Dotācijas

1. Dotācijas piešķir kā finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām atbilstoši Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

2. Dotācijas summa nepārsniedz 15 % no aizdevuma summas, ko PSAM ietvaros sniedz finanšu partneris. Attiecībā uz projektiem, kuru atrašanās vieta ir NUTS 2. līmeņa reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP, kā minēts Regulas [jaunā KNR] [102.] panta [2.] punktā, dotācijas summa nepārsniedz 25 % no finanšu partnera sniegtā aizdevuma summas.

3. Piešķirtas dotācijas maksājumus var sadalīt vairākās daļās, kas piesaistītas īstenošanas progresam, kā noteikts dotācijas nolīgumā.

11. pants
Dotāciju samazināšana vai izbeigšana

1. Papildus Finanšu regulas 131. panta 4. punktā minētajam pamatojumam un pēc apspriešanās ar finanšu partneri dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu var izbeigt, ja divu gadu laikā no dotācijas nolīguma parakstīšanas datuma nav parakstīts ekonomiski nozīmīgākais piegādes, darbu vai pakalpojumu līgums un saskaņā ar dotācijas nolīgumu ir paredzēts slēgt šādu līgumu.

2. Ja Savienības atbalsts tiek apvienots ar aizdevumu shēmām un piegādes, darbu vai pakalpojumu līgumus slēgt nav paredzēts, 1. punktu nepiemēro.

Šādos gadījumos un pēc apspriešanās ar finanšu partneri dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu var izbeigt un jebkādas saistītas izmaksātās summas var atgūt saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

V NODAĻA
KONSULTATĪVĀ ATBALSTA PAKALPOJUMI

12. pants
Konsultatīvā atbalsta pakalpojumi

1. Konsultatīvo atbalstu saskaņā ar šo regulu īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar konsultāciju centra InvestEU noteikumiem un īstenošanas metodēm, kas noteikti Regulas [InvestEU regula] [20.] pantā.

2. Konsultatīvo atbalstu ir tiesīgas saņemt darbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, un tās tiek finansētas saskaņā ar šīs regulas 4. pantu.

VI NODAĻA
PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants
Darba programmas

Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo pantu, izstrādājot darba programmas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Darba programmās precizē kritērijus un nosacījumus projektu atlasei un — ja pieprasījums pārsniedz finansēšanas resursus valstīm paredzēto piešķīrumu ietvaros — projektu prioritātes noteikšanai, ņemot vērā Regulā (ES) 2020/852 [Taksonomijas regula] noteiktos attiecīgos kritērijus, projekta spēju sasniegt mērķus un apmierināt vajadzības, kas identificēti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ieguldījumu klimatiskās pārkārtošanās īstenošanā, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, finansējumu pieprasošo publiskā sektora vienību iespējamo dekarbonizācijas plānu pieņemšanu, tostarp datumus pakāpeniskai fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanai konkrētā periodā, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī vispārējo mērķi veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci un dotācijas ieguldījumu projektu dzīvotspējā. Komisija nodrošina, ka darba programmās tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana.

Darba programmās nosaka resursu, ietverot jebkādu papildu resursu, nacionālās daļas katrai dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu.

13.a pants
Finanšu partneru, kuri nav EIB, atlase

1. Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo pantu nolūkā sīki izklāstīt atbilstības nosacījumus un atlases procedūras attiecībā uz finanšu partneriem, kuri nav EIB.

2. Finanšu partneriem, kuri nav EIB, piemērojamie atbilstības nosacījumi atspoguļo PSAM mērķus.

3. Atlasot finanšu partnerus, Komisija jo īpaši ņem vērā to spēju:

(a) nodrošināt, ka to aizdevumu politika un standarti enerģētikas jomā ir salīdzināmi ar attiecīgo politiku un standartiem, ko saistībā ar PSAM piemēro EIB;

(b) maksimāli palielināt Savienības dotācijas ietekmi ar pašu resursu palīdzību;

(c) nodrošināt pienācīgu PSAM ģeogrāfisko diversifikāciju un sniegt iespēju finansēt mazākus projektus;

(d) pilnībā īstenot Finanšu regulas 155. panta 2. punktā un 155. panta 3. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

(e) nodrošināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai par katru projektu;

(f) nodrošināt aizdošanas politikas atbilstību Savienības 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā un mērķim panākt klimatneitrālu ekonomiku Savienībā līdz 2050. gadam;

(g) integrēt vides, klimata, sociālo un pārvaldības faktoru analīzi projektu atlasē un vērtēšanā.

4. Komisija publicē atlases rezultātus.

14. pants
Uzraudzība un ziņošana

1. Galvenie darbības rādītāji PSAM īstenošanas un progresa uzraudzībai attiecībā uz 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu ir noteikti II pielikumā.

2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka ar 1. punktā minētajiem rādītājiem saistītie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Saņēmēji un finanšu partneri iesniedz Komisijai ar minētajiem rādītājiem saistītos datus.

2.a Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 250. pantu reizi gadā sniedz ziņojumu par PSAM īstenošanu. Minētajā ziņojumā sniedz informāciju par PSAM izmantošanas rezultātiem un ietekmi saistībā ar PSAM mērķiem un snieguma rādītājiem, jo īpaši tā ieguldījumu ar pārkārtošanos saistīto vajadzību apmierināšanā un ES ilgtspējas mērķu īstenošanā, tostarp par tā ietekmi uz klimatu, vidi, sociālo jomu un dzimumu līdztiesību, attiecīgā gadījumā piemērojot ar Regulu (ES) 2020/852 noteiktos Savienības taksonomijas kritērijus. Šajā nolūkā finanšu partneri un saņēmēji katru gadu sniedz nepieciešamo informāciju un datus un regulāri ziņo Komisijai par progresu rezultātus raksturojošo rādītāju panākšanā saskaņā ar 8. pantu.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot II pielikumu, mainītu 1. punktā minētos rādītājus.

15. pants
Izvērtēšana

1. PSAM īstenošanu un tā spēju sasniegt 3. pantā minētos mērķus izvērtē pietiekami laicīgi, lai šos izvērtējumus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2. PSAM starpposma izvērtēšanu veic līdz 2024. gada 1. janvārim, un tās rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, kad vajadzētu būt pieejamai pietiekamai informācijai par PSAM īstenošanu. Šāds izvērtējums īpaši parāda, kā PSAM ietvaros sniegtais Savienības atbalsts ir palīdzējis apmierināt to teritoriju vajadzības, kurās tiek īstenoti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, jo īpaši attiecībā uz papildināmību.

3. Īstenošanas laikposma beigās un ne vēlāk kā 2031. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu galīgo izvērtējuma ziņojumu par PSAM rezultātiem un ilgtermiņa ietekmi. Finanšu partneri un saņēmēji Komisijai iesniedz visus dokumentus un informāciju, kas tai nepieciešami šādas izvērtēšanas veikšanai.

3.a Gan starpposma, gan galīgajā izvērtēšanā Komisija izvērtē to, kā PSAM ietvaros sniegtais Savienības atbalsts ir palīdzējis sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Savienības ilgtspējas politikas mērķus, jo īpaši Savienības jaunos 2030. gada klimata un enerģētikas jomas mērķus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES).../...[, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)], un panākt pārkārtošanos uz klimatneitrālu aprites ekonomiku Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam, attiecīgā gadījumā piemērojot Savienības taksonomiju, kas noteikta ar Regulu (ES) 2020/852 [Taksonomijas regula].

16. pants
Revīzija

1. Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, arī tādu, kas nav Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veikta revīzija par PSAM ietvaros sniegtā ES atbalsta izmantošanu.

2. Finanšu partneri un saņēmēji Komisijai un jebkuriem izraudzītiem revidentiem sniedz visus pieejamos dokumentus, kas abām minētajām institūcijām ir nepieciešami to pienākumu veikšanai.

2.a PSAM ietvaros sniegtā Savienības atbalsta izmantošanas revīziju veic Revīzijas palāta saskaņā ar LESD 287. pantu. Kad finansēto projektu īstenošanas līmenis ir sasniedzis vismaz 60 %, bet ne vēlāk kā ... [ierakstīt datumu, kas ir piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Revīzijas palāta izdod īpašo ziņojumu par PSAM īstenošanu. Finanšu partneri un saņēmēji Komisijai un Revīzijas palātai nodrošina visus pieejamos dokumentus vai informāciju, kas abām minētajām iestādēm ir nepieciešami to pienākumu veikšanai.

17. pants
Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 6., 8., 13., 13.a un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 8., 13., 13.a un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

VII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants
Informēšana, komunikācija un publiskošana

-1.a Finanšu partneri atklāj visu būtisko finanšu informāciju un jebkuru citu iepriekš noteiktu svarīgu nefinanšu informāciju par katru finansēto projektu un pēc attiecīgā aizdevuma vai aizdevumu shēmas parakstīšanas šo informāciju dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē.

 Šāda publiskojamā informācija nesatur sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kurus nedrīkst izpaust saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

1. Saņēmēji un finanšu partneri visaugstākajā iespējamā līmenī un saskaņā ar saviem noteikumiem, politiku un procedūrām nodrošina PSAM ietvaros sniegtā Savienības atbalsta pamanāmību, jo īpaši projektu un to rezultātu veicināšanas pasākumos, sniedzot īpaši sagatavotu informāciju dažādām auditorijām, ietverot plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību.

1.a Komisija saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām II pielikumu par PSAM ietvaros atlasītajiem projektiem sagatavotos atzinumus iesniedz Eiropas Parlamentam.

2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar PSAM, nodrošina pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai par finansētajiem projektiem un to rezultātiem un izvērtē vēstījumu efektivitāti. PSAM piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem. Komisija nodrošina, ka atlases procesa sākumā tiek organizēta efektīva komunikācijas kampaņa un ka informācija par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir tieši darīta pieejama visām publiskajām iestādēm visā Savienībā. Tiek aktīvi izplatīta arī informācija par pretendentiem sniegto tehnisko un administratīvo atbalstu. Komisija regulāri atjaunina un publicē to projektu sarakstu, kuri ir atlasīti vai noraidīti PSAM ietvaros, sniedzot īpašo pieņemšanas vai noraidīšanas kritēriju aprakstu.

19. pants
Pārejas noteikumi

Ja nepieciešams, apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2027. gada, lai segtu saskaņā ar 6. panta 2. punktu paredzēto Savienības atbalsta dotāciju periodiskos maksājumus, tā ļaujot pārvaldīt darbības, kas nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim.

20. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [..] [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

▌II PIELIKUMS

Galvenie darbības rādītāji[11]

1. Piešķirto dotāciju apmērs

2. Parakstīto aizdevumu apmērs

2.1. Atsevišķie aizdevumi

2.2. Aizdevumu shēmas

3. Kopējās piesaistītās investīcijas, kas iedalītas šādi:

3.1. Piesaistītā privātā finansējuma apmērs

3.2. Piesaistītā publiskā finansējuma apmērs

4. Atbalstu saņemošo projektu skaits, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu

4.1. Valsts

4.2. NUTS 2 reģions

4.3. Atbalstītā taisnīgas pārkārtošanās teritorija

5. PSAM ietvaros finansējumu saņemošo projektu skaits

6. Projektu skaits pēc nozares

6.1. Transports

6.2. Sociālā infrastruktūra

6.3. Sabiedriskie pakalpojumi (ūdens, notekūdeņi, centralizēta siltumapgāde, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana)

6.4. Tiešais atbalsts klimatiskās pārkārtošanās procesam, dekarbonizācijai (atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte) un citiem mērķiem vides jomā

6.5. Vides aizsardzība

 6.6. Pilsētas infrastruktūra (arī mājokļi)

 6.6.a Mājokļa kvalitāte (tostarp energoefektivitāte)

 6.7. Citi

7. Samazinātās siltumnīcefekta gāzu emisijas (attiecīgā gadījumā)

7.a Nodarbinātības un bezdarba līmenis

7.b Depopulācijas līmenis

7.c Iedzīvotāju skaits reģionos/teritorijās, kas gūst labumu no PSAM ietvaros īstenotiem projektiem

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (5.10.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros

(COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pascal Canfin

 

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu9, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu izaugsmes politiku Eiropai un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā efektīvi un taisnīgi panākt klimatneitralitāti Eiropas zaļais kurss ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, lai sniegtu līdzekļus klimata problēmu risināšanai, nevienu neatstājot novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Taču, lai pārvaldītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas ievērojamas strukturālās izmaiņas.	(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu9, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu ilgtspējīgu izaugsmes politiku Eiropai un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi vēlākais līdz 2050. gadam efektīvi un taisnīgi sasniegt Eiropas Savienības 2030. gada mērķrādītājus klimata un enerģētikas jomā un sasniegt klimatneitralitāti Eiropas Savienībā, kā noteikts [Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko izveido satvaru klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)], Eiropas zaļais kurss pieteica taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, lai nodrošinātu līdzekļus to ekonomisko, sociālo un vides problēmu risināšanai, kuras rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu, energoefektīvu un resursefektīvu aprites ekonomiku, vienlaikus nevienu neatstājot novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Taču, lai pārvaldītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas ievērojamas strukturālās izmaiņas.
_________________	_________________
9 COM(2019) 640 final.	9 COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Finansēšanas un investīciju operācijas būtu jāsaskaņo ar pašreizējām ES politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu un Eiropas apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Šīm operācijām būtu jāatbalsta kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšana vai saglabāšana un pārrobežu darbības Eiropas Savienībā, kā arī jāveicina Eiropas ekonomikas zaļā un digitālā pārkārtošanās.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu10, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem, cilvēkiem un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp no oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, bet kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas.	(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu10, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp no oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, bet kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas, kas tuvinātu klimatneitralitātei. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas.
_________________	_________________
10 COM(2020) 21 final.	10 COM(2020) 21 final.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir būtiska ES atveseļošanās plāna daļa, un tam tādam vajadzētu palikt arī turpmāk ar atbilstošiem ievērojamiem resursiem.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora struktūru investīcijas. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītie sarežģījumi, kuri izklāstīti Komisijas pieņemtajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Paredzētajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar abos pārējos Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāros atbalstītajiem pasākumiem un būtu jāpapildina tie.	(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora struktūru investīcijas. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītie sarežģījumi, kuri izklāstīti Komisijas pieņemtajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, un jābūt saskaņā ar mērķi par klimatneitrālu ES līdz 2050. gadam. Tiem būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa vispārējie mērķi, jo īpaši princips "nenodari būtisku kaitējumu", kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/8521a, un jābūt saskaņā ar ilgtspējīgu darbību satvaru, kas noteikts ar minēto regulu izveidotajā ES taksonomijā. Paredzētajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar abos pārējos Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāros atbalstītajiem pasākumiem un būtu jāpapildina tie.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Covid-19 krīzes graujošā ekonomiskā un sociālā ietekme ir vājinājusi publisko un privāto investīciju kapacitāti, tādējādi finanšu resursi, kas nepieciešami pārkārtošanās procesam uz klimatneitrālu un resursefektīvu ES, kļuvuši ierobežoti. Šajā ziņā PSAM “Next Generation EU” ietvaros būtu jāpalīdz mazināt šo nepilnību un dot dalībvalstīm iespēju veikt nepieciešamās investīcijas, lai veicinātu ES ilgtermiņa ilgtspējas prioritāšu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai labāk diversificētu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomiku, PSAM būtu jāaptver plašs investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz segt attīstības vajadzības pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu ekonomiku, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. PSAM var atbalstīt investīcijas enerģētikas un transporta infrastruktūrā, centralizētās siltumapgādes tīklos, zaļajā mobilitātē, viedā atkritumu apsaimniekošanā, tīras enerģijas un energoefektivitātes pasākumos, tostarp ēku atjaunošanā un pārbūvē, investīcijas, kas atbalsta pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, zemes atjaunošanu un dekontamināciju, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp sociālos mājokļus. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret katastrofām. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kuri nepieciešami, lai risinātu sociālos, ekonomiskos un vidiskos sarežģījumus, ko rada ar klimatisko pārkārtošanos saistītā pielāgošanās. Lai varētu identificēt investīcijas ar augstu labvēlīgo ietekmi uz vidi, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar PSAM, var izmantot ES taksonomiju attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.	(5) Lai labāk diversificētu pārkārtošanās ietekmēto teritoriju ekonomiku un modernizētu to, PSAM būtu jāaptver plašs investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz segt attīstības vajadzības pārkārtošanās procesā uz ES 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Atbalstam paredzētās investīcijas var attiekties uz tehnoloģijām, ar kurām tiks atbalstīta enerģētikas nozares dekarbonizācija, videi draudzīgs un dekarbonizēts transports, centralizētās siltumapgādes tīkli, zaļa, vieda un ilgtspējīga mobilitāte, investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp universitātēs un publiskās pētniecības institūcijās, progresīvu un laišanai tirgū gatavu tehnoloģiju nodošanas veicināšana, investīcijas digitalizācijā, viedā atkritumu un ūdens apsaimniekošana, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, tīras enerģijas un energoefektivitātes pasākumi, tostarp ēku atjaunošana un pārbūve, investīcijas, kas atbalsta pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, zemes atjaunošanu un dekontamināciju, kā arī prasmju pilnveide, pārkvalifikācija, apmācība un sociālā infrastruktūra, tostarp sociālie mājokļi. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret katastrofām. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem un samazina sociālekonomiskās izmaksas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kuri nepieciešami, lai risinātu sociālos, ekonomiskos un vidiskos sarežģījumus, ko rada ar klimatisko pārkārtošanos saistītā pielāgošanās. Lai palīdzētu identificēt investīcijas ar augstu labvēlīgo ietekmi uz vidi, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar PSAM, būtu jāizmanto ES taksonomija attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām un jāievēro Regulā (ES) 2020/852 minētais princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) PSAM īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar tās 9. pantu un saskaņā ar ES tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. No PSAM līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt darbības, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību, vai atbalstīt infrastruktūru, kas nav pieejama personām ar invaliditāti. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Šī regula paredz izveidot to investīciju izslēgšanas sarakstu, kas kavē Parīzes nolīgumā un Eiropas zaļajā kursā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu un neatbilst Eiropas Investīciju bankas enerģētikas finansēšanas politikai. Šādas investīcijas būtu jāizslēdz no ES atbalsta, ko sniedz, izmantojot PSAM.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c) PSAM mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā veicinot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā” un apņemšanos ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīgumā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka PSAM īstenošanā tiek ievērota un veicināta sieviešu un vīriešu vienlīdzība saskaņā ar LESD 8. pantu. Novērtējumi ir parādījuši, cik svarīgi ir laikus un konsekventi ņemt vērā dzimumu līdztiesības mērķus visās dimensijās un visos darbības programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmos. Tādēļ ir nepieciešams, lai daļa no plānošanas cikla būtu ietekmes uz dzimumiem novērtējumi, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un rezultātu uzraudzība no dzimumu līdztiesības viedokļa.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) PSAM būtu jāsniedz atbalsts ES sniegto dotāciju veidā, tās apvienojot ar finanšu partneru sniegtajiem aizdevumiem. Dotācijas elementa finansējums, ko tiešā pārvaldībā īsteno Komisija, būtu jāsniedz kā ar izmaksām nesaistīts finansējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”)12 125. pantu. Šādam finansējuma veidam būtu jāpalīdz stimulēt projekta veicinātājus piedalīties PSAM mērķu sasniegšanā un to efektīvi sekmēt atbilstoši aizdevuma apmēram. Aizdevuma elements būtu jānodrošina Eiropas Investīciju bankai (“EIB”). PSAM var arī paplašināt, iekļaujot citus finanšu partnerus, kas nodrošina aizdevuma elementu, ja kļūst pieejami papildu resursi dotācijas elementam vai tas ir nepieciešams pareizai īstenošanai.	(7) PSAM būtu jāsniedz atbalsts ES sniegto dotāciju veidā, tās apvienojot ar finanšu partneru sniegtajiem aizdevumiem. Dotācijas elementa finansējums, ko tiešā pārvaldībā īsteno Komisija, būtu jāsniedz kā ar izmaksām nesaistīts finansējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”)12 125. pantu. Šādam finansējuma veidam būtu jāpalīdz stimulēt projekta veicinātājus piedalīties PSAM mērķu sasniegšanā un to efektīvi sekmēt atbilstoši aizdevuma apmēram. Aizdevuma elements būtu jānodrošina Eiropas Investīciju bankai (“EIB”). PSAM var arī paplašināt, iekļaujot citus finanšu partnerus, kas nodrošina aizdevuma elementu, ja kļūst pieejami papildu resursi dotācijas elementam vai tas ir nepieciešams pareizai īstenošanai. Šādā gadījumā citiem finanšu partneriem būtu jāievēro klimata, vidiskie, sociālie un pārredzamības standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi EIB standartiem.
_________________	_________________
12 Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046.	12 Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir iespēja izmantot dotācijas elementu, būtu jāizveido mehānisms valstu iezīmēto daļu, kas jāievēro pirmajā posmā, noteikšanai, pamatojoties uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulā ierosināto sadales koeficientu. Taču, lai šo mērķi saskaņotu ar vajadzību optimizēt mehānisma ekonomisko ietekmi un tā īstenošanu, šādi valstu piešķīrumi nebūtu jāiezīmē pēc 2024. gada 31. decembra. Pēc šī datuma dotācijas elementam pieejamie atlikušie resursi būtu jānodrošina bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un atbilstoši konkurences principam ES līmenī, vienlaikus nodrošinot investīciju prognozējamību un ievērojot uz vajadzībām balstītu un reģionālās konverģences pieeju.	(13) Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir iespēja izmantot dotācijas elementu, būtu jāizveido mehānisms valstu iezīmēto daļu, kas jāievēro pirmajā posmā, noteikšanai, pamatojoties uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulā ierosināto sadales koeficientu. Būtu jāņem vērā mazāk attīstīto reģionu vajadzības, kā minēts [102. panta 2. punktā] [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (“Kopīgo noteikumu regula”)]. Taču, lai šo mērķi saskaņotu ar vajadzību optimizēt mehānisma ekonomisko ietekmi un tā īstenošanu, šādi valstu piešķīrumi nebūtu jāiezīmē pēc 2024. gada 31. decembra. Pēc šī datuma dotācijas elementam pieejamie atlikušie resursi būtu jānodrošina bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un atbilstoši konkurences principam ES līmenī, vienlaikus nodrošinot investīciju prognozējamību, ievērojot uz vajadzībām balstītu un reģionālās konverģences pieeju un veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Grozījums  14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā projekta lietderīgums taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstīto attīstības vajadzību kontekstā, kopējais mērķis veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai. Ar šo regulu izveidotajam ES atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.	(14) Darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā projekta lietderīgums taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstīto attīstības vajadzību kontekstā, kopējais mērķis veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai un pārbaudes kritēriji, kas izveidota ar Regulu (ES) 2020/852. Ar šo regulu izveidotajam ES atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Atbalsts PSAM ietvaros būtu jāsniedz tikai projektiem, kas nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu, lai tie būtu finansiāli dzīvotspējīgi, un tie būtu jāfinansē tikai ar aizdevumiem, kas sniegti atbilstoši tirgus noteikumiem. Pašu ieņēmumiem būtu jāatbilst ieņēmumiem (izņemot budžeta pārvietojumus), ko tieši rada projektā īstenotās darbības, piemēram, tirdzniecība, nodevas vai maksas un papildu uzkrājumi, ko rada esošo aktīvu uzlabošana.	(15) PSAM atbalsts būtu jāsniedz tikai projektiem, kas atbilst Regulā (ES) 2020/852 noteiktajai ES taksonomijai un tajā pašā regulā minētajam principam “nenodari būtisku kaitējumu” un kas nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu, lai tie būtu finansiāli dzīvotspējīgi, un tie būtu jāfinansē tikai ar aizdevumiem, kuri sniegti atbilstoši tirgus noteikumiem un ko līdz ar to nebūtu iespējams realizēt bez Savienības finansiālā atbalsta no šī Mehānisma. Pašu ieņēmumiem būtu jāatbilst ieņēmumiem (izņemot budžeta pārvietojumus), ko tieši rada projektā īstenotās darbības, piemēram, tirdzniecība, nodevas vai maksas un papildu uzkrājumi, ko rada esošo aktīvu uzlabošana.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai nodrošinātu efektīvu PSAM īstenošanu, var būt nepieciešams sniegt konsultatīvo atbalstu attiecībā uz projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot konsultāciju centru InvestEU.	(17) Lai nodrošinātu efektīvu PSAM īstenošanu, var būt nepieciešams sniegt konsultatīvo atbalstu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā, jo īpaši, lai nodrošinātu ilgtspēju un atbilstību ES taksonomijai, kas izveidota ar Regulu (ES) 2020/852. Šāds atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot konsultāciju centru InvestEU.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Lai uzlabotu PSAM pārredzamību un pārskatatbildību, finanšu partneriem būtu jāpublisko visa attiecīgā informācija par katru finansēto projektu, un Komisijai būtu jānodrošina publiska piekļuve saviem atzinumiem, kas sniegti par katru EIB izvēlēto vai finansēto projektu. Komisijai katru gadu būtu arī jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par PSAM īstenošanu, jo īpaši par PSAM rezultātiem un ietekmi saistībā ar tā mērķiem un darbības rādītājiem.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Šīs regulas mērķi, proti, publisko investīciju izmantošanu teritorijās, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, risinot attiecīgās attīstības vajadzības, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā. Galvenie tā iemesli ir publisko struktūru grūtības atbalstīt investīcijas, kas nerada pietiekamas pašu ieņēmumu plūsmas un palīdz teritorijām, kuras vissmagāk skar klimatiskā pārkārtošanās, bez ES dotāciju atbalsta un vajadzības pēc saskanīgas īstenošanas satvara tiešā pārvaldībā. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,	(22) Šīs regulas mērķi, proti, publisko investīciju izmantošanu teritorijās, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku, risinot attiecīgās attīstības vajadzības, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā. Galvenie tā iemesli ir publisko struktūru grūtības atbalstīt investīcijas, kas nerada pietiekamas pašu ieņēmumu plūsmas un palīdz teritorijām, kuras vissmagāk skar klimatiskā pārkārtošanās, bez ES dotāciju atbalsta un vajadzības pēc saskanīgas īstenošanas satvara tiešā pārvaldībā. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PSAM sniedz atbalstu ES teritorijām, kuras saskaras ar ievērojamām sociālajām, vidiskajām un ekonomiskajām grūtībām, ko izraisa pārkārtošanās process uz klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam.	PSAM sniedz atbalstu, no kura labumu gūst Savienības teritorijas un to iedzīvotāji, kas saskaras ar dažādām sociālajām un ekonomiskajām grūtībām, ko izraisa pārkārtošanās process virzībā uz atjaunināto Savienības klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, kā noteikts [Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko izveido satvaru klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)], un klimatneitrālu ekonomiku līdz vēlākais 2050. gadam.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. “taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns” ir plāns, kas izveidots saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu un ko apstiprinājusi Komisija;	5. “taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns” ir plāns, kas izstrādāts kopā ar atbilstošām attiecīgās teritorijas vietējām un reģionālajām iestādēm saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu un ko apstiprinājusi Komisija;

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnas sociālekonomiskās problēmas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ko dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu.	1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnas sociālekonomiskās un vides problēmas, ko rada pārkārtošanās, lai vēlākais 2050. gadā Savienības ekonomika būtu klimatneitrāla, vides ziņā ilgtspējīga, energoefektīva, resursefektība un aprites ekonomika, no kā labumu gūtu visas teritorijas, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, kurus dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu, un palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, jo īpaši attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu un kuri netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta.	2.  PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri atbilst ES politikas nostādnēm saskaņā ar Parīzes nolīgumu un tās saistībām sasniegt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, kuri paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu un netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. PSAM ietvaros sniegto Savienības atbalstu sniedz kā dotācijas saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.	1. PSAM ietvaros sniegto Savienības atbalstu, uz ko attiecas Komisijas apstiprināti valsts ilgtspējīgas pārkārtošanās plāni, sniedz kā dotācijas saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti no 2025. gada 1. janvāra, atbalsttiesīgiem projektiem piešķirto ES atbalstu sniedz bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un saskaņā ar konkurences principu ES līmenī, līdz ir izsmelti atlikušie resursi. Piešķirot šādas dotācijas, ņem vērā vajadzību nodrošināt investīciju prognozējamību un reģionālās konverģences veicināšanu.	3. Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti no 2025. gada 1. janvāra, atbalsttiesīgiem projektiem piešķirto ES atbalstu sniedz bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un saskaņā ar konkurences principu ES līmenī, līdz ir izsmelti atlikušie resursi. Piešķirot šādas dotācijas, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt investīciju paredzamību un to, ka ir jāsekmē ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, īpašu uzmanību pievērš mazāk attīstītajiem reģioniem, kā minēts [102. panta 2. punktā] [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (“Kopīgo noteikumu regula”)].

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, kurā pēc Regulas [TPF regula] I pielikumā minētās metodoloģijas piemērošanas ir noteiktas attiecīgās daļas katrai dalībvalstij kā procenti no kopējiem pieejamajiem resursiem.	4. Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem lēmumu, izmantojot deleģēto aktu, kurā pēc Regulas [TPF regula] I pielikumā minētās metodoloģijas piemērošanas ir noteiktas attiecīgās daļas katrai dalībvalstij kā procenti no kopējiem pieejamajiem resursiem.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a PSAM līdzekļi ir pieejami ar nosacījumu, ka ir pieņemts valsts mērķis vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Komisija samazina līdz 50 % piešķīrumus tām dalībvalstīm, kuras vēl nav apņēmušās sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķi, bet atlikušie 50 % šīm dalībvalstīm būs pieejami, tiklīdz minētais mērķis būs pieņemts.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) projekti izmērāmā veidā ietekmē tādu nopietnu sociālu, ekonomisku vai vidisku problēmu risināšanu, ko izraisa pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, un dod labumu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minētām teritorijām, pat ja neatrodas šādās teritorijās;	(a) projekti izmērāmā veidā ietekmē tādu nopietnu sociālu, ekonomisku vai vidisku problēmu risināšanu, ko izraisa pārkārtošanās uz atjaunināto Savienības klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, kā noteikts [Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko izveido satvaru klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)], un uz klimatneitrālu, vides ziņā ilgtspējīgu, energoefektīvu, resursefektīvu ekonomiku un aprites ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam, tie ir saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 un dod ieguldījumu mērķu sasniegšanā un vajadzību segšanā, lai taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minētās teritorijas būtu ieguvējas, pat ja neatrodas šādās teritorijās;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) projekti atbilst Regulā (ES) 2020/852 noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) projekti nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu, kas ļautu tos finansēt bez ES atbalsta.	(d) projekti nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu un netiktu īstenoti bez ES atbalsta.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	No ES atbalsta saskaņā ar PSAM izslēdz šādas darbības:
	(a) investīcijas, kas neatbilst EIB enerģētikas finansēšanas politikai;
	b) projektus, kas neveicina Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanu vai kas nav saderīgi ar Regulas (ES) 2020/852 17. pantā minēto “nenodarīt būtisku kaitējumu” principu;
	c) darbības, kas ir izslēgtas saskaņā ar [5.] pantu [Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (“TPF regula”)].

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PSAM īsteno ar darba programmām, kas izveidotas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Darba programmās nosaka resursu, ietverot jebkādu papildu resursu, nacionālās daļas katrai dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu.	PSAM īsteno ar darba programmām. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai izstrādātu darba programmas. Darba programmās precizē kritērijus un nosacījumus projektu atlasei un prioritizēšanai, ņemot vērā attiecīgos pārbaudes kritērijus, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852, projekta spēju apmierināt vajadzības un sasniegt mērķus, kuri noteikti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ieguldījumu pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu, energoefektīvu un resursefektīvu Savienības aprites ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam, vispārējo mērķi veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci un dotāciju ieguldījumu projektu dzīvotspējā. Darba programmās nosaka resursu, ietverot jebkādu papildu resursu, nacionālās daļas katrai dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka gada darba programmas. Šajās gada darba programmās izklāsta uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tostarp iespēju uzņemties saistības par visām nacionālajām daļām līdz 2024. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Finanšu partneru, kuri nav EIB, atlase
	Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, lai sīki izklāstītu atbilstības nosacījumus un atlases procedūras attiecībā uz finanšu partneriem, kuri nav EIB.
	Finanšu partneriem, kuri nav EIB, piemērojamie atbilstības nosacījumi atspoguļo PSAM mērķus.
	Atlasot finanšu partnerus, Komisija jo īpaši ņem vērā to spēju:
	a) nodrošināt, ka to aizdevumu politika enerģētikas jomā un standarti ir vismaz tikpat stingri kā tie, ko piemēro EIB;
	b) maksimāli palielināt ES galvojuma ietekmi ar pašu resursu palīdzību;
	c) nodrošināt pienācīgu PSAM ģeogrāfisko diversifikāciju un padarīt iespējamu mazāku projektu finansēšanu;
	d) pilnībā īstenot Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;
	e) nodrošināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai par katru projektu;
	f) nodrošināt aizdevumu politikas saskaņotību ar jaunajiem ES 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem un mērķi izveidot klimatneitrālu ekonomiku Savienībā un saskaņot to ar ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;
	g) integrēt vides, klimata, sociālo un pārvaldības faktoru analīzi projektu atlasē un vērtēšanā.
	Komisija publicē atlases rezultātus.

Pamatojums

Salīdzinājumā ar ziņojuma projektā iekļauto sarakstu ir papildus pievienots a) apakšpunkts par EIB standartiem.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Galvenie darbības rādītāji PSAM īstenošanas un progresa uzraudzībai attiecībā uz 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu ir noteikti II pielikumā.	1. Galvenie darbības un ilgtspējas rādītāji PSAM īstenošanas un progresa uzraudzībai attiecībā uz progresu virzībā uz klimatneitralitātes un citu ES vides mērķu sasniegšanu, Regulā (ES) 2020/852 minētā principa “nenodari būtisku kaitējumu” un 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu ir noteikti II pielikumā.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka ar 1. punktā minētajiem rādītājiem saistītie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Saņēmēji sadarbībā ar finanšu partneriem sniedz Komisijai ar minētajiem rādītājiem saistītos datus.	2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka dati par ilgtspēju un citi galvenie darbības rādītāji, kas minēti 1. punktā, tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi, uzticami un neatkarīgi. Saņēmēji sadarbībā ar finanšu partneriem sniedz Komisijai ar minētajiem rādītājiem saistītos datus.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 250. pantu reizi gadā sniedz ziņojumu par PSAM īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par PSAM izmantošanas rezultātiem un ietekmi saistībā ar tā mērķiem un darbības rādītājiem, jo īpaši tā ieguldījumu Savienības finanšu un investīciju mērķu sasniegšanā attiecībā uz klimata un vides jautājumu iekļaušanu pārejas vajadzību segšanā. Šajā nolūkā finanšu partneri un saņēmēji reizi gadā iesniedz visu nepieciešamo informāciju un datus.
	Gan starpposma, gan galīgajā novērtējumā novērtē arī ieguldījumu atjaunināto Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, kā noteikts [Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko izveido satvaru klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)], un ieguldījumu nacionālā mērķa sasniegšanā virzībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, arī tādu, kas nav Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par PSAM ietvaros sniegtā ES atbalsta izmantošanu.	1. Revīzijas, kuras novērtē PSAM ietvaros sniegtā ES atbalsta izmantošanu un kuras veic personas vai subjekti, arī tādi, kas nav Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veido vispārēja ticamības apliecinājuma pamatu saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu un nodrošina, ka tiek ievērota ar Regulu (ES) 2020/852 izveidotā ES taksonomija un tajā pašā regulā minētais princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a pants
	Komisija pēc iesniegšanas dara publiski pieejamus visus atzinumus, kas sniegti par projektiem, kuri atlasīti vai finansēti PSAM ietvaros, saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

II pielikums – 6. punkts – 6.4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.4. Tiešs pārkārtošanās atbalsts (atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte)	6.4. Tiešs atbalsts klimatiskajai pārkārtošanai, dekarbonizācijai (jo īpaši atbalsts atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei) un citiem vides mērķiem

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Jaunradīto darbvietu skaits

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b Ietekme uz atbalstītās teritorijas IKP

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora aizdevumu mehānisms Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros
Atsauces	COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020	ECON 17.6.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 17.6.2020
Referents  Iecelšanas datums	Pascal Canfin 10.6.2020
58. pants - Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	23.7.2020
Izskatīšana komitejā	1.10.2020
Pieņemšanas datums	2.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 25 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Radan Kanev, Ulrike Müller

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55	+
EPP	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Radan Kanev, Esther De Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan-Ştefan Motreanu, Ljudmila Novak, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Christine Schneider, Edina Tóth, Pernille Weiss, Michal Wiezik
S&D	Nikos Androulakis, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Miriam Dalli, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
RENEW	Pascal Canfin, Fredrick Federley, Martin Hojsík, Jan Huitema, Ulrike Müller, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir
GUE/NGL	Malin Björk, Anja Hazekamp, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Mick Wallace
NI	Athanasios Konstantinou

 

25	-
ID	Simona Baldassarre, Aurelia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Luisa Regimenti, Silvia Sardone
GREENS/EFA	Margrete Auken, Bas Eickhout, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'sullivan, Jutta Paulus
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
NI	Eleonora EVI

 

0

0

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+ : atbalsta

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (2.10.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros

(COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Izabela-Helena Kloc

 

 

PASKAIDROJUMS

Referente atzinīgi vērtē ierosinājumu izveidot šajā priekšlikumā paredzēto publiskā sektora aizdevumu mehānismu (PSAM). Publiskajam sektoram ir īpaša nozīme pārejas procesā uz klimatneitrālu ES ekonomiku. Ir jāatzīst, ka tādiem tā komponentiem kā sociālās investīcijas, zemes rekultivācija un enerģētiskās nabadzības mazināšana ir vērtība, kas pārsniedz īstermiņa finansiālo atdevi, un tiem ir vajadzīga atšķirīga pieeja. Viens no galvenajiem publiskā sektora uzdevumiem ir iesaistīties tirgus neveiksmīgas darbības gadījumā.

Īpaša uzmanība jāpievērš reģioniem, kas vēsturiski lielā mērā ir atkarīgi no ogļu ieguves. Ogļu ieguves reģioni ir dziļi iesakņojuši un savstarpēji sasaistījuši kopienas. Ogles ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, kas nodrošina darbvietas aptuveni 230 000 cilvēku raktuvēs un spēkstacijās 31 reģionā 11 ES dalībvalstīs. Raktuvju slēgšana šajos reģionos rada būtisku spriedzi sabiedrībai. Ņemot vērā plaši dzirdēto devīzi “nevienu neatstāt novārtā”, atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka iedzīvotāji, kas dzīvo šajās teritorijās, ir pelnījuši īpašu uzmanību.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka publiskajam sektoram paredzētajam aizdevumu instrumentam vajadzētu būt ļoti elastīgam un ļaut finansēt plašu investīciju klāstu, kas reaģētu uz sociālām, vidiskām, ekonomiskām un enerģētiskās drošības problēmām. Regulas noteikumos būtu jāņem vērā tas, ka atsevišķu dalībvalstu un to reģionu pārveides procesa sākumpunkti ir atšķirīgi, un tādējādi ir iespējams finansēt rentablas pārejas tehnoloģijas.

Atzinuma sagatavotāja ir ierosinājusi vairākus būtiskus grozījumus, kuru galvenais mērķis ir precizēt teksta noteikumus.

Pirmkārt, ir precizēta saņēmēja definīcija. Termins “publiskā sektora tiesību subjekts” attiecas gan uz struktūru, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts, gan uz struktūrām, kas izveidotas kā privāto tiesību subjekti un kam uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. Šķiet, ka tas no darbības jomas izslēdz uzņēmumus, kas formāli nav publiskā sektora struktūras, tomēr tie veic svarīgus publiskos uzdevumus, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi, pilsētu apgaismošanu un citus. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šāda izslēgšana nav pamatota un kavētu vairāku svarīgu sabiedrības interešu projektu īstenošanu, un ierosina attiecīgas izmaiņas. Ņemot vērā to, ka valstu tiesību aktos nav vienotas jēdziena “sabiedrisko pakalpojumu uzdevums” definīcijas un izpratnes, ir skaidri norādīts, ka iesaistīšanās publiskā un privātā sektora partnerībā (PPP), kurā piedalās publiska iestāde, dod pamatu runāt par sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu. Šādā veidā tiek atrisināta neskaidrība par to, vai privātai struktūrai ir jāpilda sabiedrisko pakalpojumu uzdevums kopumā, proti, pirms un ārpus PPP, vai, tieši otrādi, tas, ka tā iesaistās PPP ar publisku struktūru, šo uzdevumu padara par sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu.

Otrkārt, atzinuma sagatavotāja uzsver, ka mehānismam ir jāatbalsta plašs investīciju klāsts. Būs jāpievēršas plašākām attīstības vajadzībām, kas izriet no pārkārtošanās procesa un ir sīki izklāstītas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Lai veicinātu jaunas saimnieciskās darbības, kas aizstāj tās, kuras ir izbeigtas vērienīgas ES klimata politikas dēļ, un lai veicinātu skarto teritoriju ekonomikas dažādošanu, PSAM būtu jāaptver plašāks investīciju klāsts salīdzinājumā ar pirmo pīlāru. Plašākam atbilstīgo investīciju klāstam būtu jāatspoguļo skarto reģionu vajadzības, kā minēts to taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, piemēram, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, publiskā apgaismojuma, centralizētās siltumapgādes, sadales un enerģijas pārvades jomā. Tam būtu jāietver investīcijas dabasgāzē, kuras kalpo kā atjaunojamo energoresursu veicinātājas un kā efektīvs un izmaksu ziņā pieejams veids, kas palīdz atteikties no vairāk emitējošiem avotiem un tautsaimniecībām nodrošina zemu emisiju risinājumus un kontrolētas pārkārtošanās izmaksas.

Treškārt, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka trešām personām nevajadzētu lemt par ES politikas virzieniem, par kuriem ir vienojušās visas dalībvalstis, tāpēc šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt svarīgākiem par finansēšanas partneru, tostarp EIB, aizdevumu politiku. Ņemot vērā finanšu iestāžu aizdevumu politikas dažādību, kas bieži vien paredz izslēgt īpašus investīciju veidus, ir svarīgi nodrošināt, ka PSAM ir administratīvi nolīgumi ar dažādiem finanšu partneriem, tostarp valstu bankām, lai tiktu finansēts plaša spektra nepieciešamo publisko investīciju klāsts, kurš paredzēts dalībvalstu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Atvērts finanšu partneru katalogs ļaus plašāk izmantot šo instrumentu dalībvalstīs un būs saskaņā ar līdzšinējo Komisijas politiku, kas paver iespēju iesaistīt valstu attīstības bankas Komisijas tieši pārvaldīto finanšu instrumentu īstenošanā.

Ceturtkārt, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka saņēmēju projektiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu no citām ES programmām. Atņemot šo iespēju, varētu rasties situācija, ka mazāk attīstītajos reģionos ir nepietiekama līdzekļu apguve, ko radītu līdzfinansējuma nodrošināšanas grūtības.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu9, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu Eiropas izaugsmes politiku un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā efektīvi un taisnīgi panākt klimatneitralitāti Eiropas zaļais kurss ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai nevienu neatstātu novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Taču, lai pārvaldītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas ievērojamas strukturālās izmaiņas.	(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu9, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu Eiropas izaugsmes politiku un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi efektīvi, taisnīgi, solidāri un ņemot vērā Parīzes nolīguma globālo satvaru, sasniegt ES 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, Eiropas zaļais kurss ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, lai nodrošinātu līdzekļus šīs pārkārtošanās vajadzībām, vienlaikus nevienu neatstājot novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Taču, lai pārvaldītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas ievērojamas strukturālās izmaiņas.
__________________	__________________
9 COM(2019) 640 final.	9 COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Lai sasniegtu ES klimata mērķus, ir jārisina ne vien problēma, ko rada atšķirīga ātruma pārkārtošanās Savienībā attiecībā uz rīcību klimata jomā, bet arī jānovērš risks, ka var palielināties sociāli ekonomiskās atšķirības starp reģioniem un iespējami nelabvēlīgi ietekmēto sociālo grupu neapmierinātība. Ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēt centienus uz ekonomisko pārveidi un attiecīgo teritoriju, piemēram, ogļu ieguves reģionu, revitalizāciju, nevis paļauties uz darba ņēmēju mobilitāti un pieļaut veselu reģionu depopolācijas un stagnācijas risku. Lai saglabātu saskaņotību starp pārkārtošanās mērķiem un Savienības prioritātēm un mērķiem, piemēram, nodarbinātības veicināšanu un nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu, būtu jāsniedz efektīvs atbalsts tam, lai ar stabilām investīcijām dažādotu vietējo ekonomiku un radītu ilgtspējīgu nodarbinātību nolūkā nodrošināt, ka pārkārtošanās skartajās nozarēs nodarbinātās personas tiek no jauna integrētas vietējā darba tirgū.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu10, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, ietverot ogles, kūdru un degslānekli, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, un kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas.	(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju10 plānu, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas reģioniem, kopienām un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp no oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, un to nodarbinātības struktūrai, bet kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas.
__________________	__________________
10 COM(2020) 21 final.	10 COM(2020) 21 final.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Publiskajam sektoram ir īpaša nozīme pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu ES ekonomiku. Ir jāatzīst, ka tādiem klimatneitrālas ekonomikas komponentiem kā atjaunojamie energoresursi un plašāka mazoglekļa tehnoloģiju attīstība, pārnozaru inovācija un sociālās investīcijas ir vērtība, kas pārsniedz īstermiņa atdevi, un ka tiem ir vajadzīga atšķirīga pieeja. Viens no galvenajiem publiskā sektora uzdevumiem ir iesaistīties tirgus nepilnību gadījumā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora struktūru investīcijas. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītie sarežģījumi, kuri izklāstīti Komisijas pieņemtajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Paredzētajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar abos pārējos Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāros atbalstītajiem pasākumiem un būtu jāpapildina tie.	(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora struktūru investīcijas. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītie sarežģījumi, kuri izklāstīti Komisijas apstiprinātajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Paredzētajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar abos pārējos Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāros atbalstītajiem pasākumiem un būtu jāpapildina tie.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai uzlabotu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas dažādošanu, PSAM būtu jāaptver plašs investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz segt attīstības vajadzības pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu ekonomiku, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Atbalstītās investīcijas var apvert enerģētikas un transporta infrastruktūru, centralizētās siltumapgādes tīklus, zaļo mobilitāti, viedu atkritumu apsaimniekošanu, tīras enerģijas un energoefektivitātes pasākumus, ietverot ēku atjaunošanu un pārbūvi, investīcijas, kas atbalsta pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, zemes atjaunošanu un dekontamināciju, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, apmācību un sociālo infrastruktūru, ieskaitot sociālos mājokļus. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret katastrofām. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kas nepieciešami, lai risinātu sociālos, ekonomiskos un vidiskos sarežģījumus, ko rada ar klimatisko pārkārtošanos saistītā pielāgošanās. Lai varētu noteikt investīcijas ar augstu labvēlīgo ietekmi uz vidi, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar PSAM, var izmantot ES taksonomiju attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.	(5) Lai labāk diversificētu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomiku, PSAM būtu jāaptver salīdzinājumā ar pirmo pīlāru plašāks investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz segt sociālās, ekonomiskās, darba, energoapgādes drošības vai vides attīstības vajadzības, kas saistītas ar pārkārtošanos uz ES 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Šādas pārkārtošanas mērķis ir ekonomiku atsaistīt no resursu patēriņa un novērst siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, kā arī citu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kas cita starpā saistīta ar bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, resursu pārmērīgu patēriņu un ķīmisko piesārņojumu. Atbalsta mehānismam nevajadzētu pieļaut turpmāku ekonomisko atšķirību palielināšanos starp ES reģioniem un būtu jākoncentrējas uz visu ES iedzīvotāju sociālās kohēzijas stiprināšanu. Atbalstītās investīcijas var aptvert enerģētikas un transporta infrastruktūru, centralizētās siltumapgādes sistēmas, zaļu un ilgtspējīgu mobilitāti, viedu atkritumu apsaimniekošanu, tīras un mazoglekļa enerģijas un energoefektivitātes pasākumus, ietverot ēku atjaunošanu un pārbūvi, investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās, atbalstu pārejai uz aprites ekonomiku, pilsētvides infrastruktūrai, kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzībai, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, apmācību un sociālo infrastruktūru, ieskaitot sociālos mājokļus. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret katastrofām. Investīcijas var izmantot arī zemes atjaunošanas un dekontaminācijas pasākumiem, ja vien tie neietilpst atbildības par videi nodarīto kaitējumu jomā saskaņā ar LESD 191. pantā minēto “piesārņotājs maksā” principu. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskajam sektoram sagādāt papildu resursus, kuri nepieciešami, lai novērstu sociālos, ekonomiskos, vidiskos un energoapgādes drošības sarežģījumus, ko rada ar klimatisko pārkārtošanos saistītā pielāgošanās, kā arī radīt ilgtermiņa nodarbinātības iespējas ekonomikas pārstrukturēšanas skartajiem darba ņēmējiem. Lai varētu noteikt investīcijas ar augstu labvēlīgo ietekmi uz vidi, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar PSAM, var izmantot ES taksonomiju attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Projektiem, kas saistīti ar dabasgāzi, vajadzētu būt atbalsttiesīgiem ar nosacījumu, ka šādas investīcijas tiek izmantotas tādas pārejas tehnoloģijas nodrošināšanai, ar ko aizstāj akmeņogles, lignītu, kūdru, degslānekli, līdz tiek pilnībā ieviestas citas bezemisiju un inovatīvas tehnoloģijas līmenī, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu energoapgādes nepārtrauktību un drošību, kā arī enerģijas pieejamību par pieņemamu cenu, un kas pierāda spēju ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ļauj plašāk izmantot atjaunojamus gāzes resursus. Šādām investīcijām vajadzētu būt nepieciešamām, lai īstenotu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas izstrādāti saskaņā ar [TPF] 7. pantu, un tiem būtu jāparāda atbilstība Savienības mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Lai izvairītos no balasta aktīviem un nodrošinātu, ka publiskais finansējums tiek izmantots visrentablākajā veidā, saņēmējprojektiem vajadzētu būt ar ilglaicīgi zaļu un ilgtspējīgu ietekmi un veicināt klimatneitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c) Pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rada arī jaunas ekonomiskas iespējas. Pārejai uz ekonomiku, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi, piemīt ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls, kas, ja to pareizi izmanto, galu galā var radīt augstu nodarbinātības līmeni teritorijās, kuras pašlaik ir atkarīgas no fosilā kurināmā. Pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju var dot iespēju vietējām kopienām kļūt par enerģētikas pārkārtošanas aktīvām dalībniecēm un noteicējām tajā un pāriet no vienas nozares uz daudznozaru modeli. Jo īpaši bijušo raktuvju pārveidošana par atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm un krātuvēm un atjaunojamo energoresursu enerģijas infrastruktūras būvniecība šādās vietās vai apkārtnē esošās teritorijās var kopienās radīt zaļas darbvietas. Turklāt šāda pārveide var veicināt enerģētisko drošību un noturību, pamatojoties uz decentralizētas energosistēmas modeli.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d) Atbalstītās investīcijas, kas jo īpaši attiecas uz energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un notekūdeņu apsaimniekošanu, varētu sekmīgi īstenot, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP). Tādēļ PSAM būtu jāattiecina arī uz PPP. Par atbilstīgu PSAM saņēmēja statusam vajadzētu uzskatīt privātu struktūru, kas ir iesaistījusies ilgtermiņa PPP ar publisku iestādi, lai īstenotu projektu, kurš atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tas darbojas publiskajā sektorā vai nē. Būtu jāuzskata, ka privāts subjekts, kurš ir iesaistījies PPP ar publisku iestādi, veic sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu.

 

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā projekta lietderīgums taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstīto attīstības vajadzību kontekstā, kopējais mērķis veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai. Ar šo regulu izveidotajam ES atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.	(14) Ja pieprasījums pārsniedz valstij piešķirto līdzekļu apjomu, darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā projekta spēja sasniegt taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstītos mērķus un nodrošināt attīstības vajadzības, kopējais mērķis veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī vispārējā ietekme uz reģionālo darba tirgu un dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai. Ar šo regulu izveidotajam ES atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Ņemot vērā salīdzinoši zemo dotāciju komponenta līmeni, vairākiem projektiem pašu ieņēmumu plūsma varētu būt nepietiekama tam, lai tiem pietiktu tikai ar PSAM atbalstu vien. Tas varētu novest pie nepietiekamas plānotās līdzekļu apguves mazāk attīstītos reģionos, kur publiskajam sektoram ar zemākiem ieņēmumiem varētu būt grūtības nodrošināt līdzfinansējumu. Tāpēc atbalsttiesīgie projekti varētu piesaistīt papildu atbalstu no citām ES programmām.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Šīs regulas mērķi, proti, publisko investīciju izmantošanu teritorijās, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, risinot attiecīgās attīstības vajadzības, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā. Galvenie tā iemesli ir publisko struktūru grūtības atbalstīt investīcijas, kas nerada pietiekamas pašu ieņēmumu plūsmas un palīdz teritorijām, kuras vissmagāk skar klimatiskā pārkārtošanās, bez ES dotāciju atbalsta un vajadzības pēc saskanīgas īstenošanas satvara tiešā pārvaldībā. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,	(22) Šīs regulas mērķi, proti, publisko investīciju izmantošanu teritorijās, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, risinot attiecīgās attīstības vajadzības, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā. Galvenie tā iemesli ir publisko struktūru grūtības atbalstīt investīcijas, kas dod labumu teritorijām, kuras visvairāk skar klimatiskā un enerģētikas pārkārtošanās, bet nerada pietiekamas pašu ieņēmumu plūsmas, un ko projekta virzītājs nefinansētu tajā pašā laikposmā vai tādā pašā apmērā bez dotāciju atbalsta elementa no ES budžeta, un vajadzība pēc saskanīgas īstenošanas satvara tiešā pārvaldībā. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PSAM sniedz atbalstu ES teritorijām, kuras saskaras ar ievērojamām sociālajām, vidiskajām un ekonomiskajām grūtībām, ko izraisa pārkārtošanās process uz klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam.	PSAM sniedz atbalstu ES teritorijām, kuras saskaras ar ievērojamām sociālajām, vidiskajām, ekonomiskajām un energoapgādes drošības grūtībām, ko izraisa pārkārtošanās process uz ES 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. “saņēmējs” ir publiskā sektora tiesību subjekts, kas kādā dalībvalstī ir izveidots kā publisko tiesību subjekts vai privāttiesību struktūra, kurai uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums un ar kuru PSAM ietvaros ir parakstīts dotācijas nolīgums;	2. “saņēmējs” ir tiesību subjekts, kas kādā dalībvalstī ir izveidots kā publisko tiesību subjekts vai privāttiesību struktūra, kurai uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) īstenošana vai cits sabiedrisko pakalpojumu uzdevums un ar kuru PSAM ietvaros ir parakstīts dotācijas nolīgums;

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. “finanšu partneri” ir EIB vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, ar kurām Komisija paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību PSAM ietvaros;	3. “finanšu partneri” ir EIB vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts un reģionu attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, ar kurām Komisija paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību PSAM ietvaros;

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a “papildināmība” ir atbalsts projektiem, kuri nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu, kuri netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta un kuri veicina 3. pantā noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnas sociālekonomiskās problēmas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ko dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu.	1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnas sociālekonomiskās problēmas un parādīt iespējas, ko rada pārkārtošanās uz ES 2030. gada mērķa klimata un enerģētikas jomā sasniegšanu un  klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī reaģēt uz vajadzību stiprināt konkurētspēju, lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, kurus dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu un kuri netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta.	2. PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas atbalsta taisnīgas, efektīvas un izmaksu ziņā pieņemamas enerģētikas pārkārtošanas darbības un risinājumus un apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri atbilst ES klimata mērķiem, nodrošina ilgtermiņā ilgtspējīgu nodarbinātību, bet paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu un kuri netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiecoties sasniegt 2. punktā minēto konkrēto mērķi, šīs regulas nolūks ir arī vajadzības gadījumā sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā. Šādu konsultatīvo atbalstu sniedz saskaņā ar konsultāciju centra InvestEU noteikumiem un īstenošanas metodēm, kas noteikti Regulas [InvestEU regula] [20.] pantā.	3. Tiecoties sasniegt 2. punktā minēto konkrēto mērķi, šīs regulas nolūks ir arī vajadzības gadījumā sniegt konsultatīvo atbalstu projektu atbilstības novērtēšanā un atbalsttiesīgu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā. Šādu konsultatīvo atbalstu sniedz saskaņā ar konsultāciju centra InvestEU noteikumiem un īstenošanas metodēm, kas noteikti Regulas [InvestEU regula] [20.] pantā.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) projekti izmērāmā veidā ietekmē tādu nopietnu sociālu, ekonomisku vai vidisku problēmu risināšanu, ko izraisa pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, un dod labumu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minētām teritorijām, pat ja neatrodas šādās teritorijās;	(a) projekti izmērāmā veidā ietekmē tādu nopietnu sociālu, ekonomisku, darba, energoapgādes drošības vai vidisku problēmu risināšanu, ko izraisa pārkārtošanās uz ES 2030. gada mērķa klimata un enerģētikas jomā sasniegšanu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, un dod labumu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minētām teritorijām, pat ja šie projekti neatrodas šādās teritorijās;

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) projekti nesaņem atbalstu no citām ES programmām;	svītrots

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Projektus, kas saistīti ar dabasgāzi, uzskata par atbalsttiesīgiem, ja šādas investīcijas ir vajadzīgas tam, lai īstenotu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas izstrādāti saskaņā ar [TPF] 7. pantu, un šādos pienācīgi pamatotos apstākļos:
	(a) investīcijas tiek veiktas teritorijās, kuras saskaras ar īpaši nopietnām enerģētikas pārkārtošanas problēmām, jo tās ir ļoti atkarīgas no cietā fosilā kurināmā, piemēram, reģionos, kuros ir augsts cietā fosilā kurināmā centralizētās siltumapgādes sistēmu īpatsvars;
	(b) investīcijas veicina Savienības vides mērķu sasniegšanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, paātrinot ogļu, lignīta, kūdras vai degslānekļa izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu;
	(c) investīcijas atbilst Savienības enerģētikas un klimata mērķiem un tiesību aktiem un nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, un tām ir pārejas raksturs;
	(d) ir veikts iepriekšējs tikai atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas novērtējums;
	(e) ļoti oglekļietilpīgas un uz cieto fosilo kurināmo balstītas energoinfrastruktūras aizstāšana ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu un palielina energoefektivitāti;
	(f) atbalstāmie pasākumi sekmē enerģētiskās nabadzības samazināšanu;
	(g) atbalstāmie pasākumi nekavē atjaunojamo energoresursu avotu attīstību attiecīgajās teritorijās, ir saderīgi un nodrošina sinerģiju ar atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu nākotnē.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neatkarīgi no Finanšu regulas 197. pantā minētajiem kritērijiem par potenciālu saņēmēju saskaņā ar šo Regulu ir tiesīgi pieteikties tikai publiskā sektora tiesību subjekti, kas kādā dalībvalstī ir izveidoti kā publisko tiesību subjekti vai kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.	Neatkarīgi no Finanšu regulas 197. pantā minētajiem kritērijiem par potenciālu saņēmēju saskaņā ar šo Regulu ir tiesīgi pieteikties tikai tiesību subjekti, kas kādā dalībvalstī ir izveidoti kā publisko tiesību subjekti vai kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēta PPP īstenošana vai kāds cits sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dotācijas summa nepārsniedz 15 % no aizdevuma summas, ko PSAM ietvaros sniedz finanšu partneris. Attiecībā uz projektiem, kuru atrašanās vieta ir NUTS 2. līmeņa reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP, kā minēts Regulas [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], dotācijas summa nepārsniedz 20 % no finanšu partnera sniegtā aizdevuma summas.	2. Dotācijas summa nepārsniedz 15 % no aizdevuma summas, ko PSAM ietvaros sniedz finanšu partneris. Attiecībā uz projektiem, kuru atrašanās vieta ir NUTS 2. līmeņa reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP, kā minēts Regulas [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], dotācijas summa nepārsniedz 25 % no finanšu partnera sniegtā aizdevuma summas. Attiecībā uz projektiem, kuru atrašanās vieta ir NUTS 2. līmeņa reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75–100 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP, kā minēts Regulas [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], un kuri 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika klasificēti kā mazāk attīstīti reģioni, dotācijas summa nepārsniedz 25 % no finanšu partnera sniegtā aizdevuma summas.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus Finanšu regulas 131. panta 4. punktā minētajam pamatojumam un pēc apspriešanās ar finanšu partneri dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu var izbeigt, ja divu gadu laikā no dotācijas nolīguma parakstīšanas datuma nav parakstīts ekonomiski nozīmīgākais piegādes, darbu vai pakalpojumu līgums un saskaņā ar dotācijas nolīgumu ir paredzēts slēgt šādu līgumu.	1. Papildus Finanšu regulas 131. panta 4. punktā minētajam pamatojumam un pēc apspriešanās ar finanšu partneri dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu var izbeigt, ja triju gadu laikā no dotācijas nolīguma parakstīšanas datuma nav parakstīts ekonomiski nozīmīgākais piegādes, darbu vai pakalpojumu līgums un saskaņā ar dotācijas nolīgumu ir paredzēts slēgt šādu līgumu.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Finanšu partneru, kuri nav EIB, atlase
	Komisija paredz nosacījumus un procedūras tādu finanšu partneru atlasei, kuri nav EIB. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā minēto procedūru.
	Finanšu partneri, kuri nav EIB un ir bijuši sekmīgi Finanšu regulas 154. pantā noteiktajā pīlāra novērtēšanas procedūrā, ir tiesīgi īstenot PSAM.
	Finanšu partneru, kuri nav EIB, atlasē piemērojamie atbilstības nosacījumi atspoguļo PSAM mērķus. Atlasot finanšu partnerus, Komisija jo īpaši ņem vērā to spēju:
	(a) maksimāli palielināt ES dotācijas ietekmi ar pašu resursu palīdzību;
	(b)  nodrošināt pienācīgu PSAM ģeogrāfisko diversifikāciju un darīt iespējamu mazāku projektu finansēšanu;
	(c) nodrošināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai par katru projektu;
	(d)  nodrošināt, ka saskaņā ar PSAM atbalstam atlasītie projekti atbilst PSAM mērķiem, ES 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā un mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku;
	(e)  projektu atlasē un vērtēšanā iekļaut vides, klimata, sociālo un pārvaldības faktoru analīzi.
	Komisija publicē atlases rezultātus.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot II pielikumu, mainītu 1. punktā minētos rādītājus.	3. Ja 15. panta 2. punktā minētajā starpposma novērtējumā konstatē, ka II pielikumā minētie rādītāji neļauj pienācīgi novērtēt PSAM, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot II pielikumu, mainītu 1. punktā minētos rādītājus.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	Pārredzamība
	1. Saņēmēji plašas sabiedrības interesēs un publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašas atkalizmantošanas visā ES nolūkā nodrošina pārredzamību attiecībā uz darbībām, ko veic saskaņā ar šo instrumentu. Tie tiešsaistē atvērtā mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/1024/EK 5. panta 1. punktā, publicē attiecīgu informāciju par finansētajiem projektiem, piemēram, projekta aprakstu, ietekmes novērtējumu un novērtēšanas un revīzijas ziņojumus.
	2. Finanšu partneri atklāj visu attiecīgo informāciju par katru finansēto projektu un dara šo informāciju publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē, neskarot piemērojamos ES un dalībvalstu noteikumus par konfidencialitāti un dienesta noslēpumu.
	3. Komisija nodrošina informācijas par saņēmējiem publicēšanu saskaņā ar Finanšu regulas 38. pantu.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. PSAM starpposma novērtējumu veic līdz 2025. gada 30. jūnijam, kad vajadzētu būt pieejamai pietiekamai informācijai par PSAM īstenošanu. Novērtējumā īpaši parāda, kā PSAM ietvaros sniegtais ES atbalsts ir palīdzējis risināt to teritoriju vajadzības, kurās tiek īstenoti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni.	2. PSAM starpposma novērtējumu veic līdz 2025. gada 30. jūnijam, kad vajadzētu būt pieejamai pietiekamai informācijai par PSAM īstenošanu. Novērtējumā īpaši parāda, kā PSAM ietvaros sniegtais ES atbalsts ir palīdzējis risināt to teritoriju vajadzības, kurās tiek īstenoti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni. Tajā analizē arī to, kā PSAM ietvaros sniegtais ES atbalsts ir palīdzējis sasniegt ES ilgtspējas politikas mērķus, jo īpaši ES 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mērķi līdz 2050. gadam pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Saglabāto darbvietu skaits

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b No jauna radīto darbvietu skaits

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c Ietekme uz atbalstītās teritorijas IKP

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora aizdevumu mehānisms Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros
Atsauces	COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020	ECON 17.6.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.6.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Izabela-Helena Kloc 10.7.2020
58. pants – kopīgā komiteju procedūra  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	23.7.2020
Izskatīšana komitejā	1.9.2020
Pieņemšanas datums	1.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 13 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Eva Maydell, Joëlle Mélin, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Sira Rego, Manuela Ripa, Jérôme Rivière, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damian Boeselager, Tomas Tobé

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54	+
EPP	Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria Da Graça Carvalho, Pilar Del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Tomas Tobé, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
S&D	Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Lina Gálvez Muñoz, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
RENEW	Nicola Beer, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
ID	Paolo Borchia, Andrea Caroppo, Thierry Mariani, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière, Isabella Tovaglieri
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský

 

13	-
GREENS	Michael Bloss, Damien Boeslager, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Marie Toussaint
ECR	Robert Roos, Jessica Stegrud
GUE	Manuel Bompard, Marc Botenga, Sira Rego
NI	Ignazio Corrao

 

4	0
EPP	François-Xavier Bellamy
S&D	Niels Fuglsang
Greens	Manuela Ripa
NI	Clara Ponsatí Obiols

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (1.10.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros

(COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Cristina Maestre Martín De Almagro

 

 

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu1, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu Eiropas izaugsmes politiku un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā efektīvi un taisnīgi panākt klimatneitralitāti Eiropas zaļais kurss ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai nevienu neatstātu novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Taču, lai pārvaldītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas ievērojamas strukturālās izmaiņas.	(1) Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu1, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu izaugsmes politiku Eiropai un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi sasniegt Eiropas Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā efektīvi un taisnīgi panākt klimatneitralitāti Eiropas zaļais kurss ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, lai sniegtu atbalstu un līdzekļus klimata problēmu risināšanai, nevienu neatstājot novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki, kas noved pie iedzīvotāju skaita samazināšanās skartajos reģionos. Taču, lai pārvaldītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas ievērojamas strukturālās izmaiņas un attiecīgi arī vērienīgs Savienības finansējums, un, lai gan dalībvalstīm ir atšķirīgas izejas pozīcijas, pārkārtošanos uz klimatneitralitāti enerģētikas jomā ir grūtāk īstenot vismazāk attīstītos un tālākos reģionos, kalnu, salu, mazapdzīvotos, lauku, attālos un ģeogrāfiski nelabvēlīgos reģionos ar nelielu iedzīvotāju skaitu.
__________________	__________________
1 COM(2019) 640 final.	1 COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu2, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, ietverot ogles, kūdru un degslānekli, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, un kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas.	(2) Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu2, izveidojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem, cilvēkiem un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp no oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, bet kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, lai attiecīgajiem reģioniem piesaistītu papildu investīcijas.
__________________	__________________
2 COM(2020) 21 final.	2 COM(2020) 21 final.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi Komisija pieņēma 2020. gada 14. janvārī3. Labākai fonda plānošanai un īstenošanai ir jāpieņem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros noteiktas pārkārtošanās procesa galvenās darbības un laika grafiks, kā arī minētas teritorijas, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku un kurām ir vājākas spējas risināt ar pārkārtošanos saistītos sarežģījumus.	(3) Priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi Komisija pieņēma 2020. gada 14. janvārī3. Labākai fonda plānošanai un īstenošanai ir jāpieņem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros noteiktas pārkārtošanās procesa galvenās darbības un laika grafiks Savienības 2030. gada klimata mērķu sasniegšanai, kā noteikts Regulas (ES) 2018/19993a 2. panta 11. punktā, un kuros minētas teritorijas, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un kurām ir vājākas spējas risināt ar pārkārtošanos saistītos sociālos un vides sarežģījumus. Partnerības princips būtu jāpiemēro taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanai, īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai, kā minēts Regulas [TPF regula] [7.] pantā.
__________________	__________________
3 COM(2020) 22 final.	3 COM(2020) 22 final. 3a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora struktūru investīcijas. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītie sarežģījumi, kuri izklāstīti Komisijas pieņemtajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Paredzētajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar abos pārējos Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāros atbalstītajiem pasākumiem un būtu jāpapildina tie.	(4) Būtu jānodrošina publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“PSAM”). Tas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru, kas atbalsta publiskā sektora struktūru investīcijas. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītie sarežģījumi, kuri izklāstīti Komisijas pieņemtajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, pienācīgi ņemot vērā attīstāmo apgabalu īpatnības un potenciālu. Paredzētajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar abos pārējos Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāros atbalstītajiem pasākumiem, būtu tie jāpapildina un jānodrošina sinerģijas. Šādām darbībām būtu jāatbilst arī 2030. gada emisiju samazināšanas mērķiem un jābūt vērstām uz klimatneitrālas ekonomikas sasniegšanu līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai uzlabotu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas dažādošanu, PSAM būtu jāaptver plašs investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz segt attīstības vajadzības pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu ekonomiku, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Atbalstītās investīcijas var apvert enerģētikas un transporta infrastruktūru, centralizētās siltumapgādes tīklus, zaļo mobilitāti, viedu atkritumu apsaimniekošanu, tīras enerģijas un energoefektivitātes pasākumus, ietverot ēku atjaunošanu un pārbūvi, investīcijas, kas atbalsta pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, zemes atjaunošanu un dekontamināciju, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, apmācību un sociālo infrastruktūru, ieskaitot sociālos mājokļus. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret katastrofām. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kas nepieciešami, lai risinātu sociālos, ekonomiskos un vidiskos sarežģījumus, ko rada ar klimatisko pārkārtošanos saistītā pielāgošanās. Lai varētu noteikt investīcijas ar augstu labvēlīgo ietekmi uz vidi, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar PSAM, var izmantot ES taksonomiju attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.	(5) Lai labāk diversificētu pārkārtošanās visnegatīvāk ietekmēto teritoriju ekonomiku, PSAM būtu jāaptver plašs investīciju klāsts ar nosacījumu, ka tās palīdz segt attīstības vajadzības pārkārtošanās procesā uz ES 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Atbalstītās investīcijas var aptvert viedas enerģijas sistēmas, videi labvēlīgas un dekarbonizētu transporta nozares infrastruktūru, ļoti efektīvas centralizētās siltumapgādes tīklus, bezoglekļa, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp universitātēs un publiskās pētniecības institūcijās, progresīvu un laišanai tirgū gatavu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā, investīcijas digitalizācijā, digitālajā inovācijā un savienojamībā, tostarp digitālajā un precīzajā lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tīras enerģijas un energoefektivitātes pasākumos, tostarp ēku atjaunošanai un pārbūvei, investīcijas, kas atbalsta pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, depopulācijas procesu apturēšanu, zemes atjaunošanu un dekontamināciju, ja nevar piemērot principu “piesārņotājs maksā”, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, apmācību un sociālo infrastruktūru, ieskaitot sociālos mājokļus, kā arī reģionu digitālo pārklājumu un platjoslas savienojumu uzlabojumus. Visiem finansētajiem projektiem būtu jāatbilst 2030. gadam izvirzītajiem mērķiem klimata jomā, tāpēc Komisijai būtu jāizpēta šo projektu atbilstība emisiju samazināšanas mērķim. Infrastruktūras attīstīšana var ietvert arī risinājumus, kas sekmē noturību pret katastrofām, un krīzes reaģēšanas spēju koordināciju, jo īpaši tajos reģionos, kurus pēdējos gados smagi skāruši ekstremāli laikapstākļi. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar svarīgām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst pieņemtajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem un ja tās nav varējušas gūt labumu no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pirmā pīlāra – Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kaut arī tās ir cietušas no klimatiskās pārkārtošanās. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamus ieņēmumus, PSAM tiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kas nepieciešami, lai risinātu sociālos, ekonomiskos un vidiskos sarežģījumus, ko rada ar klimatisko pārkārtošanos saistītā pielāgošanās. Šādu teritoriju attiecīgās vietējās un reģionālās pašvaldības, ekonomiskie un sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista PSAM atbalstīto investīciju noteikšanas procesā saskaņā ar partnerības principu, kas noteikts Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantā. Lai palīdzētu identificēt investīcijas ar augstu labvēlīgo ietekmi uz vidi, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar PSAM, būtu jāizmanto ES taksonomija attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Būtu jāņem vērā arī Covid-19 postošās sekas daudzos Savienības reģionos, kā arī vīrusa nevienmērīgā ietekme, lai nodrošinātu atbalstu vissmagāk skartajiem reģioniem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Saistībā ar centieniem palielināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju PSAM būtu arī jāveicina nevienlīdzības novēršana, dzimumu līdztiesības veicināšana un dzimumu aspekta integrēšana, kā arī cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, LESD 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas kādā PSAM īstenošanas posmā, būtu jāapņemas veicināt vienlīdzību un īpaši nodrošināt, lai tiktu ņemta vērā ietekme uz sievietēm, jo klimata pārmaiņas un pārkārtošanās process salīdzinoši daudz vairāk ietekmē tieši sievietes.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai veicinātu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, būtu jāparedz arī resursi konsultatīvajam atbalstam.	(12) Lai veicinātu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, būtu jāparedz arī resursi konsultatīvajam atbalstam un zinātībai.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir iespēja izmantot dotācijas elementu, būtu jāizveido mehānisms valstu iezīmēto daļu, kas jāievēro pirmajā posmā, noteikšanai, pamatojoties uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulā ierosināto sadales koeficientu. Taču, lai šo mērķi saskaņotu ar vajadzību optimizēt mehānisma ekonomisko ietekmi un tā īstenošanu, šādi valstu piešķīrumi nebūtu jāiezīmē pēc 2024. gada 31. decembra. Pēc šī datuma dotācijas elementam pieejamie atlikušie resursi būtu jānodrošina bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un atbilstoši konkurences principam ES līmenī, vienlaikus nodrošinot investīciju prognozējamību un ievērojot uz vajadzībām balstītu un reģionālās konverģences pieeju.	(13) Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir iespēja izmantot dotācijas elementu, būtu jāizveido mehānisms valstu iezīmēto daļu, kas jāievēro pirmajā posmā, noteikšanai, pamatojoties uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulā ierosināto sadales koeficientu. Būtu jāņem vērā mazāk attīstīto reģionu vajadzības, kā norādīts Regulas .../... [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā]. Taču, lai šo mērķi saskaņotu ar vajadzību optimizēt mehānisma ekonomisko ietekmi un tā īstenošanu, šādi valstu piešķīrumi nebūtu jāiezīmē pēc 2024. gada 31. decembra. Pēc šī datuma dotācijas elementam pieejamie atlikušie resursi būtu jānodrošina bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un atbilstoši konkurences principam ES līmenī, vienlaikus nodrošinot investīciju prognozējamību, ievērojot uz vajadzībām balstītu pieeju un veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, īpašu prioritāti piešķirot mazāk attīstītajiem reģioniem, kurus negatīvi ietekmē zemāka publisko investīciju jauda.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā projekta lietderīgums taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstīto attīstības vajadzību kontekstā, kopējais mērķis veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai. Ar šo regulu izveidotajam ES atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.	(14) Darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā attiecīgie kritēriji, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/... [regula par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai], projekta spēja sasniegt mērķus un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstītās attīstības vajadzības, ieguldījums Savienības 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanā un klimatneitralitātes panākšanā līdz 2050. gadam, kopējais mērķis veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un samazināt attīstības atšķirības starp reģioniem, kā arī dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai, kā arī dalībvalstu apņemšanās īstenot Eiropas zaļā kursa klimata mērķus. Komisijai būtu jānodrošina, ka darba programmā tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrācija. Ar šo regulu izveidotajam ES atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens pieņemts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiks ņemti vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp mehānisma dažādajiem pīlāriem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Tā kā dotācijas elementam būtu jāatspoguļo dalībvalstu reģionu dažādās attīstības vajadzības, šāds atbalsts būtu jāmodulē. Ņemot vērā, ka publiskā sektora struktūrām mazāk attīstītajos reģionos, kā noteikts Regulas [jaunā KNR] 102. panta 2. punktā, parasti ir vājākas publisko investīciju spējas, dotācijas likmēm, ko piemēro šādām struktūrām izsniegtajiem aizdevumiem,vajadzētu būt salīdzinoši augstākām.	(16) Tā kā dotācijas elementam būtu jāatspoguļo dalībvalstu reģionu dažādās attīstības vajadzības, kā arī šo reģionu atbilstība siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem, šāds atbalsts būtu jāmodulē. Ņemot vērā, ka publiskā sektora struktūrām mazāk attīstītajos reģionos, kā noteikts Regulas [jaunā KNR] 102. panta 2. punktā, tālākajos reģionos, kā noteikts LESD 349. pantā, kā arī lauku, mazapdzīvotos un depopulācijas skartajos apvidos, parasti ir vājākas publisko investīciju spējas, dotācijas likmēm, ko piemēro šādām struktūrām izsniegtajiem aizdevumiem, vajadzētu būt salīdzinoši augstākām.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai paātrinātu īstenošanu un nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti laikus, šajā regulā būtu jānosaka īpaši aizsardzības pasākumi, kas jāiekļauj dotācijas nolīgumos. Šī mērķa nolūkā Komisijai, ievērojot proporcionalitātes principu, vajadzētu spēt samazināt vai izbeigt jebkādu ES atbalstu, ja projekta īstenošanā nav vērojams progress. Finanšu regulā ir paredzēti noteikumi par ES budžeta īstenošanu. Lai nodrošinātu konsekvenci ES finansējuma programmu īstenošanā, Finanšu regula būtu jāpiemēro dotācijas elementam un konsultatīvā atbalsta resursiem, kas paredzēti PSAM.	(18) Lai paātrinātu īstenošanu un nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti laikus, šajā regulā būtu jānosaka īpaši aizsardzības pasākumi, kas jāiekļauj dotācijas nolīgumos. Šī mērķa nolūkā Komisijai, ievērojot proporcionalitātes principu, vajadzētu spēt samazināt vai izbeigt jebkādu ES atbalstu, ja projekta īstenošanā nav vērojams progress un ja tas neatbilst emisiju samazināšanas mērķim. Komisijai pēc tam, kad tā ir paziņojusi attiecīgajai dalībvalstij par Savienības atbalsta samazināšanu vai izbeigšanu, būtu jāpaziņo Padomei un Eiropas Parlamentam šādas samazināšanas vai izbeigšanas iemesli. Finanšu regulā ir paredzēti noteikumi par ES budžeta īstenošanu. Lai nodrošinātu konsekvenci ES finansējuma programmu īstenošanā, Finanšu regula būtu jāpiemēro dotācijas elementam un konsultatīvā atbalsta resursiem, kas paredzēti PSAM.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ietverot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk — saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ietverot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai struktūrai, kas saņem ES finansējumu, ir pilnībā jāsadarbojas ES finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai, kā arī jānodrošina līdzvērtīgu tiesību piešķiršana jebkādām trešajām personām, kas iesaistītas ES finansējuma īstenošanā.	(19) Saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ietverot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Par visiem konstatētajiem pārkāpumiem būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Konkrētāk — saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ietverot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai struktūrai, kas saņem ES finansējumu, ir pilnībā jāsadarbojas ES finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai, kā arī jānodrošina līdzvērtīgu tiesību piešķiršana jebkādām trešajām personām, kas iesaistītas ES finansējuma īstenošanā.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai līdz 2024. gada 31. decembrim noteiktu piemērotu finanšu satvaru PSAM dotācijas elementam, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt pieejamos valstu piešķīrumus, kas izteikti kā PSAM kopējā finansējuma daļas katrai dalībvalstij, saskaņā ar Regulas [TPF regula] I pielikumā izklāstīto metodoloģiju. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir bez komiteju procedūrām, jo daļas tieši izriet no iepriekš noteiktas aprēķināšanas metodoloģijas piemērošanas.	(21) Lai līdz 2024. gada 31. decembrim noteiktu piemērotu finanšu satvaru PSAM dotācijas elementam, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai noteiktu pieejamos valstu piešķīrumus, kas izteikti kā PSAM kopējā finansējuma daļas katrai dalībvalstij.

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PSAM sniedz atbalstu ES teritorijām, kuras saskaras ar ievērojamām sociālajām, vidiskajām un ekonomiskajām grūtībām, ko izraisa pārkārtošanās process uz klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam.	PSAM sniedz atbalstu ES teritorijām, kuras saskaras ar ievērojamām sociālajām, vidiskajām un ekonomiskajām grūtībām, ko izraisa pārkārtošanās process uz ES 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. “saņēmējs” ir publiskā sektora tiesību subjekts, kas kādā dalībvalstī ir izveidots kā publisko tiesību subjekts vai privāttiesību struktūra, kurai uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums un ar kuru PSAM ietvaros ir parakstīts dotācijas nolīgums;	2. “saņēmējs” ir publiskā sektora tiesību subjekts, kas kādā dalībvalstī ir izveidots kā publisko tiesību subjekts vai privāttiesību struktūra, kurai uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) vai cita sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma īstenošana un ar kuru PSAM ietvaros ir parakstīts dotācijas nolīgums;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5 “taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns” ir plāns, kas izveidots saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu un ko apstiprinājusi Komisija;	5 “taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns” ir plāns, kas izveidots saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu un Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantā noteikto partnerības principu, un ko apstiprinājusi Komisija;

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnas sociālekonomiskās problēmas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ko dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu.	1. PSAM vispārīgais mērķis ir risināt nopietnas sociālekonomiskās un vidiskās problēmas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, kurus dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar Regulas [TPF regula] 7. pantu, un palīdzēt sasniegt Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un klimatneitrāli līdz 2050. gadam saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu un kuri netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta.	2. PSAM konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minēto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu vidiski ilgtspējīgu projektu finansēšanu, kuri paši nerada pietiekamu ieņēmumu plūsmu un kuri netiktu finansēti bez dotācijas atbalsta elementa no ES budžeta. Īpašu uzmanību pievērš mazāk attīstītiem reģioniem, kā minēts Regulas .../... [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā]. PSAM veicina arī pārkārtošanos uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu un ekonomiski un sociāli taisnīgu ekonomiku, kas garantē sociālo kohēziju starp Savienības teritorijām.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiecoties sasniegt 2. punktā minēto konkrēto mērķi, šīs regulas nolūks ir arī vajadzības gadījumā sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā. Šādu konsultatīvo atbalstu sniedz saskaņā ar konsultāciju centra InvestEU noteikumiem un īstenošanas metodēm, kas noteikti Regulas [InvestEU regula] [20.] pantā.	3. Tiecoties sasniegt 2. punktā minēto konkrēto mērķi, šīs regulas nolūks ir arī vajadzības gadījumā sniegt konsultatīvo atbalstu un zinātību atbalsttiesīgu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā. Šādu konsultatīvo atbalstu sniedz saskaņā ar konsultāciju centra InvestEU noteikumiem un īstenošanas metodēm, kas noteikti Regulas [InvestEU regula] [20.] pantā.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Summu, nepārsniedzot 2 % no 1. punktā minētajiem resursiem, var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai PSAM īstenošanā, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, arī uzņēmumu informācijas un tehnoloģiju sistēmām, kā arī finanšu partneru administratīvajiem izdevumiem un maksām.	5. Summu, nepārsniedzot 2 % no 1. punktā minētajiem resursiem, var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai PSAM īstenošanā, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, informēšanas, komunikācijas, publicitātes un novērtēšanas darbībām, arī uzņēmumu informācijas un tehnoloģiju sistēmām, kā arī finanšu partneru administratīvajiem izdevumiem un maksām.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Resursu pieejamība
	1. PSAM ir pieejams ar nosacījumu, ka ir pieņemts valsts mērķis par klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam. Komisija līdz 50 % samazina piešķīrumus tām dalībvalstīm, kuras vēl nav apņēmušās sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķi, bet atlikušie 50 % šīm dalībvalstīm ir pieejami tad, kad tās ir pieņēmušas minēto mērķi.
	2. Piekļuve PSAM ir atkarīga no tiesiskuma ievērošanas, kas ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam, kā arī no cilvēktiesību, tostarp tādu minoritāšu kā LGBTI tiesību, ievērošanas, kas vairākās dalībvalstīs tiek apdraudētas, jo tiek veidotas zonas bez LGBTI. Komisija noraida pieteikumus no vietējām pašvaldībām, kas pieņēmušas paziņojumus par zonu bez LGBTI veidošanu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti no 2025. gada 1. janvāra, atbalsttiesīgiem projektiem piešķirto ES atbalstu sniedz bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un saskaņā ar konkurences principu ES līmenī, līdz ir izsmelti atlikušie resursi. Piešķirot šādas dotācijas, ņem vērā vajadzību nodrošināt investīciju prognozējamību un reģionālās konverģences veicināšanu.	3. Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti no 2025. gada 1. janvāra, atbalsttiesīgiem projektiem piešķirto ES atbalstu sniedz bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un saskaņā ar konkurences principu ES līmenī, līdz ir izsmelti atlikušie resursi. Piešķirot šādas dotācijas, par prioritāti nosaka mazāk attīstītus reģionus, kā norādīts Regulas .../... [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], un ņem vērā vajadzību nodrošināt investīciju prognozējamību un reģionālās konverģences veicināšanu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, kurā pēc Regulas [TPF regula] I pielikumā minētās metodoloģijas piemērošanas ir noteiktas attiecīgās daļas katrai dalībvalstij kā procenti no kopējiem pieejamajiem resursiem.	4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, kurā pēc Regulas [TPF regula] I pielikumā minētās metodoloģijas piemērošanas un pārdales koeficienta piemērošanas, ņemot vērā mazāk attīstīto reģionu vajadzības, kā norādīts Regulas .../... [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], ir noteiktas attiecīgās daļas katrai dalībvalstij kā procenti no kopējiem pieejamajiem resursiem.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) projekti izmērāmā veidā ietekmē tādu nopietnu sociālu, ekonomisku vai vidisku problēmu risināšanu, ko izraisa pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, un dod labumu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minētām teritorijām, pat ja neatrodas šādās teritorijās;	(a) projekti izmērāmā veidā ietekmē tādu nopietnu sociālu, ekonomisku, demogrāfisku vai vidisku problēmu risināšanu, ko izraisa pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, palīdz sasniegt Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un dod labumu taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos minētām teritorijām, pat ja neatrodas šādās teritorijās;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa)  projekti ir vidiski ilgtspējīgi saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2020/85214a;
	____________________ 14a Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) projekti nesaņem atbalstu no citām ES programmām;	(b) projekti nesaņem atbalstu vai saņem nepietiekamu atbalstu no citām ES programmām;

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da)  projekti neatbalsta darbības, kuras ir izslēgtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [TPF regula] [5]. pantu.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) projekti garantē, ka tajos nav iekļauta darbvietu, kapitāla vai ražošanas procesu pārcelšana no vienas dalībvalsts uz citu.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dotācijas summa nepārsniedz 15 % no aizdevuma summas, ko PSAM ietvaros sniedz finanšu partneris. Attiecībā uz projektiem, kuru atrašanās vieta ir NUTS 2. līmeņa reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP, kā minēts Regulas [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], dotācijas summa nepārsniedz 20 % no finanšu partnera sniegtā aizdevuma summas.	2. Dotācijas summa nepārsniedz 15 % no aizdevuma summas, ko PSAM ietvaros sniedz finanšu partneris. Attiecībā uz projektiem, kuru atrašanās vieta ir NUTS 2. līmeņa reģionos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/200314b, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP, kā minēts Regulas [jaunā KNR] [102. panta 2. punktā], un taisnīgas pārkārtošanās reģioniem, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75–100 % no ES 27 dalībvalstu vidējā IKP un kuri 2014.–2020. gada finanšu shēmā klasificēti kā “atpalikušie reģioni”, kā arī projektiem tālākajos reģionos, kā noteikts LESD 349. pantā, dotācijas summa nepārsniedz 25 % no finanšu partnera sniegtā aizdevuma summas.
	__________________ 14b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādos gadījumos un pēc apspriešanās ar finanšu partneri dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu var izbeigt un jebkādas saistītas izmaksātās summas var atgūt saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.	Šādos gadījumos un pēc apspriešanās ar finanšu partneri dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu var izbeigt un jebkādas saistītas izmaksātās summas var atgūt saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Dotācijas summu var samazināt vai dotācijas nolīgumu izbeigt, ja starpposma pārskatīšanā tiek konstatēta neatbilstība 3. pantā noteiktajiem mērķiem.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PSAM īsteno ar darba programmām, kas izveidotas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Darba programmās nosaka resursu, ietverot jebkādu papildu resursu, nacionālās daļas katrai dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu.	PSAM īsteno ar darba programmām, kas izveidotas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pieņem šādas darba programmas. Darba programmās detalizēti norāda atbilstības nosacījumus un piešķiršanas kritērijus, ņemot vērā attiecīgos kritērijus, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852, projekta spēju sasniegt mērķus un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstītās attīstības vajadzības, ieguldījumu Savienības 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanā un klimatneitralitātes panākšanā līdz 2050. gadam, kopējo mērķi veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī dotācijas elementa nozīmīgumu projekta dzīvotspējai. Komisija nodrošina, ka darba programmā tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas iekļaušana. Darba programmās nosaka resursu, ietverot jebkādu papildu resursu, nacionālās daļas katrai dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērtēšana	Novērtēšana un pārskatīšana

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Īstenošanas laikposma beigās un ne vēlāk kā 2031. gada 31. decembrī sagatavo galīgo novērtējuma ziņojumu par PSAM rezultātiem un ilgtermiņa ietekmi.	3. Īstenošanas laikposma beigās un ne vēlāk kā 2031. gada 31. decembrī galīgo novērtējuma ziņojumu par PSAM rezultātiem un ilgtermiņa ietekmi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, lai noteiktu, vai finansētie projekti ir palīdzējuši risināt ekonomiskās, sociālās, demogrāfiskās un vidiskās problēmas attiecīgajos reģionos. Šajā galīgajā novērtējumā izvērtē ieguldījumu, ko PSAM ir devis Savienības 2030. gada mērķu klimata un enerģētikas jomā sasniegšanā un klimatneitrālas ekonomikas izveidē līdz 2050. gadam, kā arī saskaņā ar PSAM sniegtā atbalsta sociālo un ekonomisko ietekmi, tostarp ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu.

 

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.	2. Pilnvaras pieņemt 6., 13. un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

 

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 13. un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saņēmēji un finanšu partneri nodrošina PSAM ietvaros sniegtā ES atbalsta pamanāmību, jo īpaši projektu un to rezultātu veicināšanas pasākumos, sniedzot īpaši sagatavotu informāciju dažādām auditorijām, ietverot plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību.	1. Saņēmēji un finanšu partneri ar dalībvalstu un reģionālo iestāžu atbalstu nodrošina PSAM ietvaros sniegtā ES atbalsta pamanāmību, jo īpaši projektu un to rezultātu veicināšanas pasākumos, sniedzot īpaši sagatavotu informāciju dažādām auditorijām, izmantojot dažādus saziņas kanālus, ietverot plašsaziņas līdzekļus, sociālos plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību. Informāciju par Savienības atbalstu sniedz skaidrā, saprotamā un pievilcīgā veidā, izmantojot dažādus saziņas kanālus.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar PSAM, finansētajiem projektiem un to rezultātiem. PSAM piešķirtie finanšu resursi veicina arī ES politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.	2. Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar PSAM, nodrošina pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai par finansētajiem projektiem un to rezultātiem un novērtē ziņojumu efektivitāti. PSAM piešķirtie finanšu resursi veicina arī ES politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Izraisītā iedzīvotāju skaita samazināšanās klimatiskās pārkārtošanās skartajos reģionos

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora aizdevumu mehānisms Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros
Atsauces	COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020	ECON 17.6.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 17.6.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Cristina Maestre Martín De Almagro 9.6.2020
58. pants – kopīgā komiteju procedūra  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	23.7.2020
Pieņemšanas datums	24.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 7 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Mathilde Androuët, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Stéphane Bijoux, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Francesca Donato, Chiara Gemma, Cristian Ghinea, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Ondřej Knotek, Constanze Krehl, Elżbieta Kruk, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Nora Mebarek, Martina Michels, Andżelika Anna Możdżanowska, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, André Rougé, Vincenzo Sofo, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Viktor Uspaskich, Monika Vana
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Stelios Kympouropoulos, Tonino Picula, Bronis Ropė

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24	+
GUE/NGL	Martina Michels, Younous Omarjee
NI	Rosa D'Amato, Chiara Gemma
PPE	Pascal Arimont
RENEW	Stéphane Bijoux, Cristian Ghinea, Ondrej Knotek, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Viktor Uspaskich
S&D	Adrian-Dragoş Benea, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Nora Mebarek, Tsvetelina Penkova, Tonino Picula
VERTS/ALE	François Alfonsi, Caroline Roose, Bronis Ropė, Monika Vana

 

7	-
ID	Mathilde Androuët, Francesca Donato, Alessandro Panza, André Rougé, Vincenzo Sofo
ECR	Elżbieta Kruk, Andżelika Anna Możdżanowska

 

9	0
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Daniel Buda, Tamás Deutsch, Christian Doleschal, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Stelios Kympouropoulos, Andrey Novakov

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Publiskā sektora aizdevumu mehānisms Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros
Atsauces	COM(2020)0453 – C9-0153/2020 – 2020/0100(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.5.2020
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020	ECON 17.6.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 17.6.2020	ENVI 17.6.2020	ITRE 17.6.2020	TRAN 17.6.2020
	REGI 17.6.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	EMPL 25.6.2020	TRAN 23.6.2020
Referenti  Iecelšanas datums	Johan Van Overtveldt 22.7.2020	Henrike Hahn 22.7.2020
58. pants – kopīgā komiteju procedūra  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	23.7.2020
Pieņemšanas datums	16.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	75 10 12
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Gilles Boyer, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, José Manuel Fernandes, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Eider Gardiazabal Rubial, Luis Garicano, Alexandra Geese, Valentino Grant, Claude Gruffat, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Enikő Győri, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Herve Juvin, Othmar Karas, Billy Kelleher, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Aušra Maldeikienė, Margarida Marques, Pedro Marques, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Bogdan Rzońca, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Nicolae Ştefănuță, Paul Tang, Irene Tinagli, Nils Torvalds, Ernest Urtasun, Nils Ušakovs, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Manon Aubry, Tiziana Beghin, Damien Carême, Tamás Deutsch, Niels Fuglsang, Henrike Hahn, Martin Hlaváček, Eugen Jurzyca, Petros Kokkalis, Eva Maydell, Mick Wallace
Iesniegšanas datums	16.10.2020

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

75	+
ECR	Johan Van Overtveldt
GUE/NGL	Manon Aubry, Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis, Mick Wallace
NI	Tiziana Beghin, Piernicola Pedicini
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Lefteris Christoforou, Markus Ferber, José Manuel Fernandes, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Eva Maydell, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere, Rainer Wieland, Angelika Winzig
RENEW	Clotilde Armand, Gilles Boyer, Olivier Chastel, Engin Eroglu, Luis Garicano, Valérie Hayer, Martin Hlaváček, Billy Kelleher, Moritz Körner, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Nils Torvalds, Stéphanie Yon-Courtin, Nicolae Ştefănuță
S&D	Marek Belka, Robert Biedroń, Paolo De Castro, Jonás Fernández, Niels Fuglsang, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Nils Ušakovs
VERTS/ALE	Rasmus Andresen, Damien Carême, David Cormand, Alexandra Geese, Claude Gruffat, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn, Stasys Jakeliūnas, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

10	-
ECR	Derk Jan Eppink, Eugen Jurzyca
ID	Gunnar Beck, Herve Juvin, Joachim Kuhs, Hélène Laporte, Jörg Meuthen
NI	Lefteris Nikolaou-Alavanos
PPE	Tamás Deutsch, Enikő Győri

 

12	0
ECR	Raffaele Fitto, Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Roberts Zīle
ID	Matteo Adinolfi, Anna Bonfrisco, Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni
NI	Mislav Kolakušić
PPE	Andrey Novakov

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] [OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp. / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts].
• [2] [OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp. / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts].
• [*] Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [3] OV C , , . lpp.
• [4] OV C , , . lpp.
• [5] COM(2019)0640 final.
• [6] COM(2020)0021 final.
• [7] COM(2020)0022 final
• [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
• [9] Regula (ES, Euratom) 2018/1046.
• [10] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.,
  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013Q1220(01).
• [11] Visus rādītājus attiecīgā gadījumā iedala pa reģioniem. Visus personas datus attiecīgā gadījumā iedala pēc dzimuma.