ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma „ES Veselība”)

20.10.2020 - (COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Cristian-Silviu Buşoi

Grozījumi

• 001-219 (PDF - 372 KB)
• 001-219 (DOC - 85 KB)
• 220-221 (PDF - 118 KB)
• 220-221 (DOC - 74 KB)
• 222-223 (PDF - 115 KB)
• 222-223 (DOC - 74 KB)
• 224-229 (PDF - 134 KB)
• 224-229 (DOC - 79 KB)
• 230-232 (PDF - 111 KB)
• 230-232 (DOC - 73 KB)
• 233-235 (PDF - 110 KB)
• 233-235 (DOC - 74 KB)
• 236-239 (PDF - 122 KB)
• 236-239 (DOC - 77 KB)
• 240-248 (PDF - 134 KB)
• 240-248 (DOC - 84 KB)
• 249-251 (PDF - 112 KB)
• 249-251 (DOC - 74 KB)
• 252-252 (PDF - 360 KB)
• 252-252 (DOC - 104 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma „ES Veselība”)

(COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0405),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 168. panta 5. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0152/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0196/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību, nosakot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai principu.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. un 168. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot jebkādu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.	(2) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 114., 168. un 191. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas “Harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot jebkādu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā ievērojot, ka par veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu atbild dalībvalstis.	(3) LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm, jo īpaši pierobežu reģioniem, un jāveicina valstu programmu koordinācija, pilnībā respektējot katras dalībvalsts atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) 2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarījusi cilvēkiem ciešanas.	(5) 2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) saslimšanas gadījumu skaita eksponenciāla pieauguma dēļ Covid-19 (jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīta saslimšana) un ar to saistītās elpošanas orgānu slimības uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Covid-19 pandēmija un, konkrētāk, vidēji smagas un smagas saslimšanas gadījumi, kuros nepieciešama vai nu standarta aprūpē slimnīcā, vai arī intensīvā medicīniskā aprūpe, vairāku Savienības dalībvalstu un trešo valstu veselības aprūpes sistēmas pietuvināja kritiskai robežai, izraisīja nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarīja cilvēkiem ciešanas, kas īpaši smagi skāra personas ar hroniskām slimībām, izraisot gan priekšlaicīgu nāvi, gan hronisku saslimšanu un vislielāko kaitējumu nodarot neaizsargātākām personām, pacientiem, sievietēm, bērniem, aprūpētājiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Krīzes smagums uzskatāmi parāda arī to, cik svarīga ir Savienības rīcība un pienācīga reaģēšana uz apdraudējumu, ko rada infekcijas slimības, un cik svarīga ir Savienības darbību stiprināšana, lai papildinātu valstu rīcībpolitikas sabiedrības veselības jomā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Veselības aprūpes darbinieki, kuri bija neaizvietojami Covid-19 krīzes laikā, ir galvenokārt sievietes, un krīzes laikā šie darbinieki bija pakļauti lielākam veselības apdraudējumam.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Ņemot vērā, ka slimību ietekme uz vīriešiem un sievietēm var būt atšķirīga, piemēram, skaidri redzams, ka no Covid-19 vīriešiem mirstības rādītājs ir augstāks nekā sievietēm, Programmā būtu jāierosina pētīt šādas parādības cēloņus, lai panāktu progresu patoloģijas, ārstēšanas un atveseļošanās jomā.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā8. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai uzlabotu profilaksi un kontroli attiecībā uz nopietnu cilvēka slimību izplatīšanos pāri robežām, lai apkarotu citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un lai aizsargātu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību.	(6) Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā8. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, jo īpaši starp kaimiņreģioniem, kā arī starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šādai sadarbībai būtu jāuzlabo sagatavotība, profilakse un kontrole attiecībā uz nopietnu cilvēka infekciju un slimību izplatīšanos pāri robežām, jāizstrādā un jādara pieejami profilakses un ārstēšanas līdzekļi, jāpalīdz apkarot citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un aizsargāt un uzlabot visu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību. Sagatavotībai ir izšķirīga nozīme, lai uzlabotu noturību pret apdraudējumiem nākotnē, un dalībvalstīm, ņemot vērā atbildību par veselības aprūpes sniegšanu, būtu jāveic savu veselības aprūpes sistēmu stresa testi, lai konstatētu šo sistēmu nepilnības un verificētu, vai tās ir gatavas iespējamām veselības krīzēm nākotnē.
__________________	__________________
8 Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai „Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020) 112 final, 13.3.2020.	8 Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai „Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020) 112 final, 13.3.2020.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Lai gan Savienības rīcība veselības jomā ir ierobežota, Savienībai būtu jāīsteno saskaņota sabiedrības veselības stratēģija, lai reaģētu uz pašreizējo epidēmiju, ņemot vērā reģionālās un valstu īpatnības, kā arī būtu jānodrošina Savienības spēja reaģēt uz satraucošiem notikumiem un veselības apdraudējumiem nākotnē, tādiem kā pandēmijas un pārrobežu apdraudējumi, ietverot mikrobu rezistenci, vides veselību un klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis centienos samazināt nevienlīdzību veselības jomā un nodrošināt vispārēju veselības apdrošināšanu, kas ietver seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, veselības aprūpē iegūtu infekciju problēmas risināšanu, pievēršanos neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, zīdaiņu un māšu aprūpes, novecojošas sabiedrības, hronisku slimību un slimību profilakses problēmām, veselīga dzīvesveida veicināšanu, profilakses pakalpojumus un veselības aprūpes sistēmu sagatavošanu jaunajām tehnoloģijām, lai pilnībā gūtu labumu no digitālās revolūcijas, vienlaikus cenšoties panākt sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām, tādām kā programma “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vai Savienības kosmosa programma.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gadam izveidot jaunu Savienības darbības programmu veselības jomā “ES Veselība” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un tās kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbību, attiecībā uz kuru Savienības līmeņa sadarbība dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un darbību, kas ietekmē iekšējo tirgu.	(7) Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gadam izveidot jaunu Savienības darbības programmu sabiedrības veselības jomā “ES Veselība” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un tās kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbību, kurā sastrādāšanās Savienības līmenī, kā arī pārrobežu sadarbība reģionālā līmenī dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un uz darbību, kas ietekmē iekšējo tirgu. Ir vajadzīga holistiska pieeja, lai uzlabotu veselības rezultātus, un ES politikas veidotājiem būtu jānodrošina, lai visu rīcībpolitiku veidošanā tiktu piemērots princips “veselība visās politikas jomās”.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei, uz to reaģēt un to pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.	(10) Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības un arī kaimiņreģionu līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties jebkādām veselības krīzēm, uz tām reaģēt un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus, pastiprinātas uzraudzības programmas, veselības informāciju un platformas apmaiņai ar paraugpraksi. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieejas “Viena veselība” un “veselība visās politikas jomās”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.
__________________	__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).	10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Veselības krīzē ātri izstrādāt medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana un klīniskās pārbaudes, tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu.	(11) Sabiedrības veselības krīzes kontekstā ātri izstrādāt, noteikt un darīt pieejamus medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana (HTA) un klīniskās pārbaudes. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu. Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana.
__________________	__________________
11 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018) 51 final, 31.1.2018.	11 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018) 51 final, 31.1.2018.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām vai hroniskām slimībām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem.	(12) Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām slimībām, sadzīvo ar pārnēsājamām vai nepārnēsājamām slimībām vai ar grūtībām tās panes, vai arī cieš no hroniskām slimībām, tādām kā aptaukošanās, vēzis, diabēts, sirds un asinsvadu slimības un neiroloģiski traucējumi, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem. Lai garantētu veselībai būtisku aprūpes pakalpojumu, tostarp profilakses pasākumu, nemainīgi augstus standartus, Programmai, jo īpaši krīzes un pandēmiju laikā, būtu jāveicina pāreja uz piekļūstamu telemedicīnu par pieņemamu cenu, zāļu lietošana mājas apstākļos un pāreja uz profilakses un pašaprūpes plānu īstenošanu, ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi, vienlaikus nodrošinot, ka veselības aprūpes un profilakses pakalpojumi ir pieejami pacientiem ar hroniskām slimībām un riska grupu pacientiem.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.	(13) Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā, tostarp Savienības atkarību no trešām valstīm nepieciešamo ķīmisko izejvielu un citu primāro materiālu, aktīvo farmaceitisko vielu, zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas palielinās zāļu un medicīnisko ierīču ražošanas, iepirkuma, pārvaldības un izplatīšanas drošību Savienībā un mazinās atkarību no trešām valstīm, ko panāktu, mudinot dažādot piegādes ķēdes, sekmējot krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu Savienībā un kopīgu iepirkšanu un pārvaldīšanu, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, lai mazinātu iztrūkuma risku, jo īpaši veselības krīzes periodos.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus.	(14) Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi, tostarp vairāk veicot kopīgas darbības, stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus, kas būtu īpaši noderīgi pārrobežu kontekstā.

 

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Publiska saziņas portāla izveide ļautu Savienībai dalīties ar validētu informāciju, nosūtīt Eiropas pilsoņiem brīdinājumus un cīnīties pret dezinformāciju. Tajā varētu iekļaut plašu informācijas klāstu, profilaktiskas kampaņas un jauniešu izglītošanas programmas. Šādu portālu varētu arī izmantot, lai sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) veicinātu stabilu imunizācijas tvērumu Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes. Eiropas veselības datu telpas izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu.	(15) Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt pirmreizējo, primāro, sekundāro, terciāro un kvartāro slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus uz rezultātiem balstītus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, uzlabot iedzīvotāju veselībpratību un digitālo veselībpratību un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes, kuras regulāri atjaunina, ņemot vērā zinātnes atziņas un tehnikas progresu, kā paredzēts Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Programmu “ES Veselība” un “Digitālā Eiropa” sinerģijai būtu jāveicina e-veselības īstenošana un paplašināšana, samazinot nevajadzīgu pārvietošanos un nerealizētas medicīniskās vajadzības. Eiropas veselības datu telpas un Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību, pieņemamību cenas ziņā un kvalitāti, kas palielinātu pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem pieejamo datu apjomu, un līdz ar to uzlabotos veselības aprūpes kvalitāte un pacientiem būtu lielāka pārvietošanās brīvība Savienībā. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu. Programmai būtu jāatbalsta piekļuve personas veselības datiem un apmaiņa ar tiem, neskarot VDAR noteikumus, kā arī jāuzlabo pacientu digitālās prasmes.
__________________	__________________
12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).	12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Lai labāk izprastu un ārstētu abu dzimumu pacientus, veselības aprūpes speciālistu izglītošanā, pētniecībā, diagnostikā, ārstēšanā, kā arī zāļu un terapijas ietekmes izvērtēšanā ir jāuzlabo dzimtes un dzimumu sensitivitātes izpratne un zināšanas.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Saskaņā ar LESD 153. pantu Savienībai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbība tādās jomās kā uzlabojumi darba vidē, darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība un darba apstākļi. Ir būtiski ņemt vērā, ka darbinieki savās darba vietās pavada ļoti daudz laika un var tikt pakļauti iespējamiem veselības apdraudējumiem, tādiem kā veselībai kaitīgu un kancerogēnu vielu iedarbība un atkārtotas kustības, kā rezultātā var veidoties smags slogs darbnespējas un darba dienu zuduma dēļ, kas savukārt ietekmē konkrēto personu, ģimeni un sabiedrību. Programmā būtu jāapsver arī arodveselības nozīmīgums un tās ietekme uz veselības darbiniekiem un sabiedrību. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu jaunus tiesību aktus nolūkā uzlabot darba ņēmēju veselību un darba apstākļus, panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru, veicināt labbūtību un labāku garīgo veselību, novērst priekšlaicīgu pensionēšanos sliktas veselības dēļ un sliktu veselības pārvaldību.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15c) Ar Programmu būtu jāatvieglina EU-OSHA mandāta pārskatīšana, lai veicinātu veselīgas un drošas darba vietas visā Savienībā un atbalstītu Aģentūras aktivitātes un analītiskos vērtējumus par drošību un veselības aizsardzību darbā. Komisijai būtu jāierosina jauns Savienības stratēģiskais satvars darba aizsardzības jomā 2021.–2027. gadam un jāturpina atjaunināt direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā. Ar Programmu būtu arī jāatbalsta darbības nolūkā veicināt personu atgriešanos darba vietā pēc ilgstošas slimošanas un labāk iekļaut darba vietā personas ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”13. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz šo mērķu sasniegšanu vērstas darbības.	(16) Veselība ir ieguldījums, un šai koncepcijai ir jābūt Programmas pamatā. Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, uzlabojot viņu veselībpratību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību un nelīdztiesību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu veselības sistēmām un budžetiem radīto spiedienu. Turklāt, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi, Programmai būtu jāatbalsta arī darbība, ar ko mazina nevienlīdzību veselības aprūpes nodrošināšanā lauku un attālos apvidos, tostarp tālākos reģionos. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”13. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz IAM mērķu sasniegšanu vērstas darbības un attiecīgi jāuzlabo veselības sociālās determinantes un jāveicina Savienības pilsoņu veselība.
__________________	__________________
13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016) 739 final, 22.11.2016.).	13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016) 739 final, 22.11.2016.).

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem.	(17) Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku un veselības determinanšu (fizioloģisku, uzvedības un vides) kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, aptaukošanās, hroniskas elpceļu slimības, diabēts, garīgās veselības saslimšanas un nervu sistēmas traucējumi Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, turklāt 2017. gadā Savienībā nepārnēsājamu slimību īpatsvars invaliditātes koriģētu dzīves gadu (DALY) izteiksmē bija 87 %, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķi un jo īpaši, bet ne tikai, 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros, specializācijas jomās un rīcībpolitikās pievēršot profilaksei un ņemot vērā vairuma nepārnēsājamo slimību savstarpējo saistību, un papildus būtu jāveic veselības sistēmu un sabiedrības stiprināšanas centieni, piemērotu zāļu piegāde, kā arī PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli īstenošanas stiprināšana, kam ir izšķirīga nozīme efektīvā un ilgtspējīgā novēršamu nepārnēsājamu slimību īpatsvara samazināšanā. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir integrēt garīgo veselību visās jomās, tostarp darba vidē un skolās, un jāveicina darbības, kuru mērķis ir apkarot depresiju un pašnāvību un īstenot integrētu garīgās veselības aprūpi.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi.	(18) Parasti veselības veicināšana un slimību profilakse gan naudas izteiksmē, gan arī kvalitātes koriģētu dzīves gadu ziņā ir rentablāka nekā ārstēšana, un tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādām veselības determinantēm kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola pārmērīga lietošana un nelikumīgu narkotisku un psihoaktīvu vielu patēriņš. Lai panāktu pēc iespējas labāku veselības stāvokli, Programmai būtu jāpievēršas visām veselības determinantēm. Programmas pamatā vajadzētu būt veselības veicināšanai, veselības aizsardzībai un slimību profilaksei visā cilvēka dzīves laikā, pievēršoties tādiem veselības apdraudējumiem un garīgās veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā, narkotisku vielu patēriņš un cita atkarību izraisoša uzvedība. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz sasniegt augsts cilvēka veselības aizsardzības un profilakses līmenis visā cilvēka dzīves laikā, tostarp popularizējot fizisku aktivitāti, pareizu uzturu un veselības mācību. Turklāt Programmai būtu jāstiprina un jāatbalsta ar veselību saistītu Savienības tiesību aktu īstenošana, tostarp vides veselības jomā, un jāveicina pieeja “veselība visās politikas jomās”. Programmai būtu arī jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijas un Ķimikāliju stratēģijas ilgtspējai mērķi.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Ar Programmu būtu jāturpina atbalstīt darbības, lai samazinātu un novērstu alkohola lietošanas radīto kaitējumu, ņemot vērā pārskatīto ES stratēģiju attiecībā uz alkoholu. Vienai no Programmas prioritātēm vajadzētu būt bērnu aizsargāšanai no alkoholu reklamējošas komerckomunikācijas, kā arī no produktu izvietošanas un sponsorēšanas, izmantojot alkohola prečzīmes, jo īpaši tiešsaistē.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Hronisku slimību slogs Savienībā joprojām ir pārmērīgs. Hroniskas slimības attīstās lēnām, ir ilgstošas un bieži vien neārstējamas. Daudzos gadījumos hronisku saslimšanu izraisa nevis viena, bet gan vairākas blakusslimības, un līdz ar to nodrošināt hronisku slimību ārstēšanu un pārvaldību kļūst vēl grūtāk. Šīs slimības ir radījušas milzīgas ciešanas cilvēkiem un arī milzīgu slogu veselības sistēmām. Tomēr daudzas hroniskas slimības, tādas kā sirds un asinsvadu slimības un 2. tipa diabēts, varētu novērst, izvēloties veselīgu dzīvesveidu, savukārt citas, piemēram, neiroloģiskas slimības varētu kontrolēt, palēninot slimības attīstību, kas iespējams, ja tā ir laikus atklāta, un varētu palīdzēt pacientiem justies pēc iespējas labāk un ilgāk būt aktīviem. Līdz ar to Savienība un dalībvalstis lielā mērā var mazināt dalībvalstīm radīto slogu, kopīgi strādājot, lai panāktu slimību labāku un efektīvāku kontroli, un Programmai būtu jāatbalsta rīcība šajā jomā. Ar Programmu būtu jāatbalsta Eiropas profilakses un slimību kontroles pamatnostādņu izstrāde gan attiecībā uz pārnēsājamām, gan nepārnēsājamām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, neirodeģeneratīvas slimības, elpošanas orgānu slimības un diabēts.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu visu slimības ciklu, no profilakses un agrīnas diagnosticēšanas līdz ārstēšanai un pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātei. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta.	(19) Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Vēzi izraisa daudzi faktori un tādēļ nepieciešama jauna profilakses paradigma, kas pievēršas individuālām veselības determinantēm (ģenētika, dzīvesveids) un plašākām (sabiedrības) determinantēm, kuras saistītas ar profesijas, vides un sociālajiem ietekmes faktoriem. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir ar citām slimībām kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. Nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, tabaka un alkohols ir riska faktori, kas raksturīgi arī citām hroniskām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, un tāpēc vēža profilakses programmas būtu jāīsteno integrētas hronisko slimību profilakses programmas ietvaros. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu katru no galvenajiem slimības posmiem: profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu, dzīvi pēc vēža uzveikšanas, reintegrāciju, paliatīvo aprūpi un atsāpinošu terapiju. Programmai būtu jāveicina darbības, kas papildinātu Eiropas Vēža uzveikšanas plānu un līdz ar to uzlabotu vēža pacientu dzīves kvalitāti. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta, jo īpaši ar iniciatīvām, kas atbalsta plāna vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus un pievēršas biežākajiem vēža riska faktoriem un sinerģijai ar citām smagām nepārnēsājamām slimībām.

 

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.	(20) Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp Interreg,Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, nepieļaujot finansējuma pārklāšanos vai dublēšanos un vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un lai pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Saskaņā ar LESD 114. pantu — ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Uz LESD 114. panta un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata tika izstrādāts vērā ņemams ES tiesību aktu kopums, kas garantē augstos zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, nepieciešams, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami augsti kvalitatīvi veselības aprūpes produkti un lai tie spētu šos produktus visā pilnībā izmantot.	(21) Saskaņā ar LESD 114. pantu — ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Uz LESD 114. panta un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata tika izstrādāts vērā ņemams ES tiesību aktu kopums, kas garantē augstos zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, nepieciešams, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami ilgtspējīgi, efektīvi, taisnīgi, pieņemamas cenas un augsti kvalitatīvi veselības aprūpes produkti, tostarp pārrobežu kontekstā, un lai tie spētu šos produktus visā pilnībā izmantot, pamatojoties uz pārredzamu, konsekventu un uz pacientu orientētu medicīnisko informāciju.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuras mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu deficītiem un raudzīties, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas.	(22) Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas uzraudzības, ziņošanas un paziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz zāļu, medicīnisko ierīču, vakcīnu, diagnostikas rīku un citu veselības aprūpes produktu deficītu, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Tāpēc Programmai būtu jāmudina zāļu un medicīnisko ierīču ražošana Savienībā. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīnisku un taustāmu pierādījumu vākšana, kas nodrošinātu iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu, novērtēšanu un piekļūstamību, ietverot ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, medicīniskās ierīces un ārstēšanu, veicinātu pētniecību un jaunu zāļu izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot antimikrobiāliem līdzekļiem un vakcīnām, ar kurām risinātu mikrobu rezistences un ar vakcīnām novēršamām slimību problemātiku, veicinātu stimulus palielināt antimikrobiālo līdzekļu ražošanu, personalizētu ārstēšanu un vakcīnas un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas. Programmai būtu arī jāstiprina lēmumu pieņemšana par zālēm, ļaujot regulatoriem un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) struktūrām piekļūt datiem par reālo veselības aprūpi un tos analizēt. Programmai būtu arī jāpalīdz nodrošināt pētniecības rezultātu maksimālu izmantošanu un jāatvieglina ar veselību saistītas inovācijas sākšana, paplašināšana un ieviešana veselības aprūpes sistēmās un klīniskajā praksē.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņota definīcija terminiem “deficīts”, “spriedze”, “piegādes traucējumi”, “krājumi” un “pārpalikums”. Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientu organizācijām, būtu jāstrādā, lai saskaņotu šo terminu definīcijas. Turklāt Komisijai jo īpaši būtu jānostiprina termina “deficīts” definīcija, ko 2019. gadā ierosināja Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Zāļu aģentūru vadītāju (HMA) apvienotā darba grupa.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”14 pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai un ņemot vērā pieredzi, kas gūta attiecībā uz sekundārām bakteriālām infekcijām, kuras saistītas ar Covid-19, nepieciešams, lai Programma atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, integrētas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā.	(23) Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR)14 apkarošanai un ņemot vērā, ka Savienībā pret antibiotikām rezistentu baktēriju izraisītu infekciju un sepses dēļ miruši daudzi cilvēki, nepieciešams, lai Programma integrētas un integrējošas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, kā arī atbalstītu darbības, kas ietver integrētu ārstēšanu bez antibiotikām. Ar Programmu būtu jāatbalsta antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas un AMR kontroles un uzraudzības programmas un jāsniedz atbalsts vietējo, reģionālo un nacionālo plānu īstenošanai cīņā pret AMR, kuru pamatā ir uz pierādījumiem balstītas stratēģijas un labas prakses apmaiņa Savienībā.
__________________	__________________
14 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017) 339 final, 29.6.2017.	14 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017) 339 final, 29.6.2017.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Jauna vides problēma, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir cilvēkam un dzīvniekiem paredzētu farmaceitisku vielu radītais vides piesārņojums, tāpēc Programmai būtu jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un attiecīgu pārvaldīšanu saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē15.	(24) Jauna vides problēma, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir cilvēkam un dzīvniekiem paredzētu farmaceitisku vielu radītais piesārņojums, tāpēc Programmai būtu jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un attiecīgu pārvaldīšanu saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē15.
__________________	__________________
15 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē”, COM(2019)128 final, 11.03.2019.	15 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē”, COM(2019)128 final, 11.03.2019.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.	(25) Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību un drošību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un kopīgi ar galvenajiem partneriem, tādiem kā EMA un ECDC, jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, tostarp visā Eiropā lokāli savāktie reālie veselības aprūpes dati, izmantojot stabilu un viendabīgu metodiku, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, noteikt mērķus un izstrādāt rīkus progresa mērīšanai.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas darītu iespējamu šādu integrētu un koordinētu darbu, kurš kalpo arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.	(26) Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm vai dzīvo pierobežas reģionos, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas panākt, ka šāds integrēts un koordinēts darbs tiek izstrādāts un īstenots, pilnībā izmantojot tā potenciālu tādās jomās kā veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšana un ERT. Tam būtu jākalpo, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām sabiedrības grupām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Solidaritāte un vienotība ir Savienības principi, un Programmai būtu jānodrošina, ka Savienībai ir saskaņota pieeja pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai, un līdz ar to nolūkā reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumiem saskaņā ar LESD 168. pantu ar Programmu būtu jāatbalsta tāda Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma izveide, kuru koordinētu ECDC un vadītu veselības komisārs un krīžu pārvaldības komisārs, darbību pilnība saskaņojot ar citām ES veselības aģentūrām. Šāds mehānisms, kuram būtu savi medicīnas resursi no nostiprinātā Savienības civilās aizsardzības mehānisma, būtu jāsagatavo saskaņā ar pandēmijas reaģēšanas plānu, lai, pamatojoties uz standartizētu informāciju, reaģētu koordinēti un nodrošinātu spējas ātri reaģēt uz nākamajām veselības krīzēm.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) ERT, kas izveidoti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES16 pamata, ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. Tā kā tīkli var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās. Programmā būtu jāapsver, vai bez retām slimībām ERT nebūtu jāattiecina arī uz pārnēsājamām slimībām un tādām nepārnēsājamām slimībām kā vēzis.	(27) ERT, kas izveidoti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES16 pamata, ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. ERT ir revolucionāra platforma, kas piedāvā unikālu iespēju un kas, pamatojoties uz zināšanu un veselības datu inovatīvu izmantošanu un apmaiņu pārrobežu kontekstā, cenšas uzlabot diagnostiku un aprūpi cilvēkiem, kuri sadzīvo ar retām vai kompleksām slimībām. Tāpēc ar Programmu būtu jānodrošina adekvāts finansējums gan pašreizējo, gan turpmāko ERT koordinēšanas un sadarbības aktivitāšu atbalstam, izmantojot dotācijas vai citus šim nolūkam piemērotus instrumentus. Finansējums būtu jāpalielina, lai ERT spētu izpildīt savos uzdevumos izvirzītos mērķus. Tā kā tīkli var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu arī jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās. Programmā būtu jāapsver iespēja stiprināt ERT un atbalstīt jaunu ERT izveidi, lai aptvertu infekcijas slimības, grūtniecības sarežģījumus, kā arī retas un kompleksas garīgās slimības. ERT stiprināšana var būt viens no galvenajiem faktoriem, lai atbalstītu vienota, jaunizstrādāta Savienības līmeņa skrīninga satvara pieņemšanu, sākot ar slimību atlases kritērijiem un mehānismiem, lai pārvarētu pašreizējo nevienlīdzību saistībā ar skrīninga tvērumu dalībvalstīs. Programmā būtu arī jāapsver izcilības tīklu izveide pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību jomā, ietverot vēzi un pediatrijas vēzi, sirds un asinsvadu slimības, hroniskas elpceļu slimības, diabētu, garīgās veselības traucējumus, neirodeģeneratīvas slimības un citas smagas hroniskas slimības, kā arī šāds tīkls būtu jāveido veselības krīzes pārvaldības jomā.
__________________	__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).	16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) ERT nākas pārvarēt ievērojamas grūtības, lai nodrošinātu finansiālo ilgtspēju un efektīvu darbību gan valstu veselības aprūpes sistēmās, gan ārpus tām, kā to uzsvērusi Eiropas Revīzijas Palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 07/2019: “ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē”[3].

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība. Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam, būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā.	(30) Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība, un jo īpaši sinerģija ar Interreg programmu, ar ko jau tiek risināti jautājumi saistībā ar pārrobežu sadarbību veselības jomā un kas palīdz veicināt pacientu un veselības aprūpes speciālistu pārrobežu mobilitāti, kā arī būtu jāveicina augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamība, pārrobežu reģionos izmantojot kopīgu aprīkojumu, kopīgus pakalpojumus un kopīgas telpas. Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam un izvairītos no dublēšanās, būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā, nodrošinot detalizētu un pārredzamu ziņošanu.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.	(31) Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Programmas ieguldījumi būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, jo īpaši jomās, kas ietilpst valstu kompetencē.

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Lai nodrošinātu, ka ikviens no šiem mērķiem tiek īstenots Savienības līmenī, Komisijai būtu jāpalielina budžets un jāiesniedz priekšlikums stiprināt ECDC un EMA mandātus, kuri savā līmenī jau īsteno dažus no Programmas “ES Veselība” mērķiem un kuru loma Programmas īstenošanā būtu jāpalielina.

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.	(33) Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir pieejams, vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, tostarp pārrobežu kontekstā, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.
__________________	__________________
19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.	19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši PVO, Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES20 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.	(34) Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar dalībvalstīm un tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši PVO, Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES20 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
__________________	__________________
20 Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).	20 Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Programmai būtu jāgarantē pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši pacientu asociāciju, un akadēmiķu, jo īpaši veselības aprūpes speciālistu, aktīva iesaiste, lai nodrošinātu līdzsvarotu pārstāvību un iesaisti sabiedrības veselības mērķu sasniegšanā. Eiropas veselības aizsardzības organizācijām būtu jāveicina Programmas īstenošana un izvērtēšana.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34b) Lai panāktu Programmā ietverto darbību saskaņotu īstenošanu, būtu jāizveido Programmas “ES Veselība” vadības grupa.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(39a) Saskaņā ar PVO datiem klimata pārmaiņas ietekmē veselības, sociālās un vides determinantes, tādas kā tīrs gaiss, drošs dzeramais ūdens, pietiekams pārtikas nodrošinājums un droša pajumte, un tiek prognozēts, ka laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam ik gadu nepilnvērtīga uztura, malārijas, diarejas un pārmērīga karstuma dēļ papildus ies bojā 250 000 cilvēku, un bojāeju tieši izraisīs ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra, jo īpaši vecāka gadagājuma un mazāk aizsargātu cilvēku grupās. Klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā plūdi, karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki, būtiski ietekmē cilvēku veselību, tostarp izraisot uztura nepietiekamību, sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimības, kā arī vektoru pārnēsātas slimības.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.	(40) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 30 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40a) Atzīstot dzimumu līdztiesības sasniegšanas nozīmi, šai Programmai būtu jāveicina dzimumu līdztiesības integrēšana Savienības rīcībpolitikās. Tai būtu jāizmanto instrumenti dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka uz veselības krīzēm reaģē dzimumsensitīvi un transformatīvi un ka veselības krīzē un pēc tās tiek ņemtas vērā sieviešu un meiteņu īpašās veselības vajadzības.

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.	(43) Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbība būtu jāīsteno arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības krīzes sakarā būtisku ražojumu un pakalpojumu pieejamību, ilgtspēju, pieņemamību, piekļūstamību, drošumu un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu un to reģionu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību un netaisnību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) “pieeja “Viena veselība”” ir pieeja, kas atzīst, ka cilvēka un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas, ka slimības var tikt pārnestas no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi un tādēļ tās jāapkaro abos virzienos, un ka vide ir saikne starp cilvēkiem un dzīvniekiem;	(5) “pieeja “Viena veselība”” ir pieeja, kas atzīst, kas pastāv sasvstarpēja saikne starp cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi, ka slimības var tikt pārnestas no viena pīlāra uz citu un tādēļ pret tām jāvēršas ar holistisku pieeju;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) “veselības krīze” ir jebkura ar kādu veselības aspektu saistīta krīze vai nopietns incidents, kuru rada no cilvēka, dzīvniekiem, augiem, pārtikas vai vides cēlies apdraudējums un kurš prasa iestāžu steidzamu rīcību;	(3) “veselības krīze” ir jebkura ar kādu veselības aspektu saistīta krīze vai nopietns incidents, kuru rada no cilvēka, dzīvniekiem, augiem, pārtikas, ķimikālijām, bioloģiskām vielām, radioloģiska procesa, kodolprocesa, vides cēlies apdraudējums vai nezināmas izcelsmes apdraudējums un kurš prasa iestāžu steidzamu rīcību;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) “krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas; piemēram, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;	(4) “krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi, rīki un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas un lai veiktu slimību un infekciju kontroli un epidemioloģisku uzraudzību: piemēram, bet ne tikai, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

2. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) “nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes dzīvību apdraudošs vai citādi nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās pāri dalībvalstu robežām vai ir saistīts ar būtisku šādas izplatīšanās risku un attiecībā uz ko var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni;	(9) “nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir bioloģiskas, ķīmiskas, radioloģiskas, kodolprocesa, vidiskas vai nezināmas izcelsmes dzīvību apdraudošs vai citādi nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās pāri dalībvalstu robežām vai ir saistīts ar būtisku šādas izplatīšanās risku un attiecībā uz ko var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni;

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

2. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) “veselība visās politikas jomās” ir pieeja valsts rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai un pārskatīšanai neatkarīgi no nozares, kas paredz ņemt vērā lēmumu ietekmi uz veselību un kuras mērķis ir panākt sinerģiju, izvairīties no attiecīgo rīcībpolitiku radītas kaitīgas ietekmes uz veselību un uzlabot iedzīvotāju veselību un vienlīdzību veselības jomā;

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

2. pants – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) “veselības determinantes” ir virkne faktoru, piemēram, ar uzvedību saistīti, bioloģiski, sociālekonomiski un vidiski faktori, kas ietekmē cilvēka veselības stāvokli;

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:	Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot principu “veselība visās politikas jomās” un pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;	(1) uzlabot un veicināt veselību Savienībā, atbalstot veselīga dzīvesveida popularizēšanu un slimību profilaksi, samazinot nevienlīdzību veselības jomā un nodrošinot vienlīdzīgu un pilnīgu piekļuvi veselībai;

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) aizsargāt Savienības iedzīvotājus no jebkādiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem; atbalstīt izstrādi un īstenošanu attiecībā uz labāku sagatavotību ārkārtas situācijām veselības jomā un koordinēšanu dalībvalstīs un starp tām;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) uzlabot zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību Savienībā, veicināt to cenas pieņemamību un atbalstīt inovāciju;	(2) atbalstīt spēkā esošos un turpmākos Savienības tiesību aktus un rīcībpolitikas, lai inter alia Savienībā atjaunotu farmācijas nozares neatkarību un novērstu deficītu, uzlabotu veselības aprūpes un pakalpojumu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību un atbalstītu pētniecību un inovāciju, kā arī veselības un veselības aprūpes attīstību, nedublējot citu programmu, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa”, centienus;

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, — stiprināt veselības sistēmas un veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un datu kopīgošanu.	(3) lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, veselībpratību un padarītu veselības sistēmas noturīgākas un reaģētpējīgākas — stiprināt veselības sistēmas un to ilgtspēju, kā arī veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, tostarp valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ar ilgstošu paraugprakses īstenošanu un salīdzināmu un sadarbspējīgu datu kopīgošanu.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs regulas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”:	Šīs regulas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību, attiecīgā gadījumā ievērojot principu “veselība visās politikas jomās” un pieeju “Viena veselība”:

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību;	(1) stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un strauji uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību, un koordinējot valstu veselības aprūpes sistēmu stresa testēšanu;

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) nodrošināt Savienībā krīzes sakarā būtisku ražojumu rezervju vai krājumu pieejamību un krīzes gadījumā mobilizējama medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezervi;	(2) atbalstīt darbības, lai krīzes gadījumā varētu mobilizēt medicīnisko personālu, piemēram, Eiropas Medicīnas korpusa darbiniekus, tostarp uzlabojot veselības aprūpes speciālistu apmācību un atjauninot viņu zināšanas;

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt krīzes sakarā būtisku ražojumu un citu nepieciešamu veselības aprūpes preču pienācīgu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;	(3) stiprināt Eiropas zāļu tirgu, lai ilgtspējīgā veidā nodrošinātu zāļu, e-veselības risinājumu, medicīnas ierīču un citu nepieciešamo veselības aprūpes preču un ar krīzi saistītā medicīniskā aprīkojuma pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu un vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā;	(4) stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, tostarp Eiropas veselības datu telpas izveidi un ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu, nodrošināt uz indivīdu orientētus, uz rezultātiem balstītus veselības aprūpes un saistītās aprūpes pakalpojumus, ieviest vispārēju veselības apdrošināšanu un samazināt nevienlīdzību un netaisnību veselības jomā;

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) stiprināt Savienības inovāciju, lai nodrošinātu nākamās paaudzes zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču izstrādi un ieviešanu nolūkā būt gataviem veselības aprūpē aizvien biežāk konstatētajām problēmām un gaidāmajām prognozēm;

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pacientu tiesības un pārrobežu veselības aprūpi, kā arī sekmēt medicīnas un veselības aprūpes speciālistu izcilību;	(5) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi, skrīningu un agrīnu diagnosticēšanu un īstenot veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pievērsties veselības determinantēm, uzlabot veselībpratību, pacientu tiesības un drošību un pārrobežu veselības aprūpi;

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) stiprināt Savienības cīņu pret vēzi sinerģijā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, tostarp atbalstot darbības vēža, arī pediatriskā vēža, uzraudzībai, profilaksei, agrīnai diagnosticēšanai, ārstēšanai un aprūpei, kā arī atbalstot Eiropas Vēža institūta izveidi;

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) stiprināt cīņu pret pārnēsājamām slimībām un veselības apdraudējumiem;

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c) pievērsties vakcīnneizlēmībai un atbalstīt rīcību, lai izskaustu ar vakcīnām novēršamas slimības, kas ietver atsevišķus vēža veidus;

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) veicināt un atbalstīt zāļu, jo īpaši antimikrobiālo līdzekļu, piesardzīgu un efektīvu lietošanu un zāļu un medicīnisko ierīču ražošanu un likvidēšanu videi labvēlīgākā veidā;	(7) veicināt un atbalstīt zāļu, jo īpaši antimikrobiālo līdzekļu, informētu, piesardzīgu un efektīvu lietošanu, videi mazāk kaitīgu zāļu izstrādi, zāļu un medicīnisko ierīču ražošanu vidi saudzējošā veidā un zāļu un medicīnisko ierīču apglabāšanu videi nekaitīgā veidā;

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus un uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par attiecīgo rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;	(8) atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi un vajadzības gadījumā – pārskatīšanu, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus, uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, atbalstīt aprūpes sniegšanu un reaģēt uz nerealizētām medicīniskām vajadzībām, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par citu attiecīgo Savienības rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) atbalstīt integrētu darbu starp dalībvalstīm un jo īpaši to veselības aprūpes sistēmām, arī sekmēt, ka tiek īstenota augsti iedarbīga profilakses prakse un tiek izvērsta Eiropas references tīklos un citus transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās;	(9) atbalstīt integrētu darbu starp dalībvalstīm un jo īpaši to veselības aprūpes sistēmām, arī sekmēt, ka tiek īstenota augsti iedarbīga profilakses prakse, atbalstīta Savienības novērtējuma veikšanai vajadzīgo veselības aprūpes tehnoloģiju apzināšana, tiek izvērsta un stiprināta tīklošanās, izmantojot ERT, izstrādāti un īstenoti izcilības tīkli saistībā ar plaši izplatītām pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām un citi transnacionālie tīkli, nodrošinot pilnīgu sinerģiju ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās struktūrām un partnerībām, un censties paplašināt pacientu tvērumu un uzlabot reaģēšanu uz slimībām un veselības problēmām;

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības iniciatīvās.	(10) atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības saistībās un iniciatīvās.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 946 614 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 10 398 000 000 EUR pašreizējās cenās (9 370 000 000 EUR — salīdzināmās cenās).

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.	2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no Programmas kopējā budžeta.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	svītrots
Līdzekļi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta
Regulas [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] 2. pantā minētos pasākumus uz Programmas pamata īsteno, izmantojot summu, kas nepārsniedz 8 451 000 000 EUR pašreizējās cenās, kā minēts minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ievērojot tās 5. panta 4. un 8. punktu.
Šīs summas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Visu iesaistīto valstu iemaksas iekļauj attiecīgajās Programmas daļās. Komisija ikgadējās budžeta procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot katru asociēto valsti, individuālās iemaksas un to finanšu bilanci.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.	1. Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārklāšanās vai dublēšanās ar citām finansēšanas programmām Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu.	2. Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu. Komisija cenšas panākt efektīvu un līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp ar spēju veidošanu atbalstot dalībvalstis, lai tās varētu uzlabot projektu kvalitāti.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija veicina Programmas konsekventu īstenošanu, vienlaikus cenšoties panākt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp Programmu un citām Savienības programmām un fondiem.
	Šajā nolūkā tās:
	(a) gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;
	(b) pilnveido koordinācijas mehānismus, lai novērstu centienu dublēšanos;
	(c) nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kuri ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai panāktu, ka instrumenta atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Komisija, īstenojot Programmu, attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, tādām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši Pasaules Veselības organizācija (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautiskā līmenī veikto pasākumu rezultativitāti un efektivitāti.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Komisija visos Programmas īstenošanas posmos apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās, kā arī ar ieinteresētajām personām, īpaši profesionālām veselības nozares struktūrām un šajā jomā strādājošām NVO.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Piešķiršanas kritēriji
	Piešķiršanas kritērijus nosaka 18. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā (ja piemērojami) šādus elementus:
	(a) atbilstība konkrētajiem mērķiem, kā noteikts 4. pantā;
	(b) ieguldījums veselības aprūpes sistēmas piekļūstamībā un cenas pieņemamībā;
	(c) pārrobežu dimensija;
	(d) ieguldījums digitālā pārveidē;
	(e) sociālā ietekme (ieguvumi un izmaksas);
	(f) atbilstība 1. pielikuma noteikumiem;
	(g) ieguldījums slimību un jo īpaši vēža profilaksē;
	(h) ieguldījums zāļu pieejamībā;
	(i) projektu izstrādes darbības gatavība;
	(j) ierosinātā īstenošanas plāna stabilitāte.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tiek izveidots uzticams un efektīvs mehānisms, lai izvairītos no finansējuma dublēšanās un nodrošinātu sinerģiju starp dažādām Savienības programmām un rīcībpolitikām, kas paredzētas veselības mērķu sasniegšanai. Visus datus par finansēšanas operācijām un darbībām, ko finansē no dažādām Savienības programmām un fondiem, centralizē šā mehānisma ietvaros. Tajā tiek ievēroti pārredzamības un pārskatatbildības principi un nodrošināta iespēja labāk uzraudzīt un novērtēt darbības, ko veic veselības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai starptautiska organizācija.	(b) tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai attiecīga starptautiska organizācija, piemēram, publiskā sektora iestādes, publiskā sektora struktūras, veselības aprūpes iestādes, pētnieciskie institūti, universitātes un augstākās izglītības iestādes, pacientu asociācijas.

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.	3. Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tiešās dotācijas no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja mērķis ir finansēt tādas darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kam līdzfinansējumu sniedz kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.	5. Tiešās dotācijas darbību finansēšanai no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja šādas dotācijas ir pienācīgi pamatotas, tām ir skaidra Savienības pievienotā vērtība, tās līdzfinansē vietējās, reģionālās vai valsts kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai Interreg programmas, publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās   kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Tiešās dotācijas Eiropas references tīkliem no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Tiešās dotācijas var piešķirt arī citiem transnacionāliem tīkliem, kas paredzēti saskaņā ar ES noteikumiem.	6. Tiešās dotācijas ERT no Programmas piešķir, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un izmantojot vienkāršotu finanšu un tehnisko ziņošanas sistēmu. Tiešās dotācijas var piešķirt arī citiem transnacionāliem tīkliem, tostarp Interreg programmām, kas paredzēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Tiek nodrošināts atbilstīgs finansējums, lai konsolidētu un paplašinātu ERT pārrobežu veselības aprūpes modeli, nodrošinot vairāku klīnisko pakalpojumu sniegšanu dažādos kanālos, kas ietver otra viedokļa sniegšanu pacientiem par ārstēšanu un pārvaldību un speciālistu konsultācijas tiešsaistē, kā arī tiešsaistes ambulatorās klīnikas.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Par Programmai noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.	1. Par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu un par iespējamām sinerģijām ar dalībvalstu pašu resursiem nolūkā nodrošināt darbību ilgtermiņa efektivitāti un ilgtspēju Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija apspriežas ar Programmas “ES Veselība” vadības grupu par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem un Programmas prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu, kā arī par iespējamām sinerģijām ar Eiropas fondiem, lai nodrošinātu darbību ilgtermiņa efektivitāti un ilgtspēju.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Komisija apspriežas arī ar attiecīgajām Savienības decentralizētajām aģentūrām un ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un jo īpaši pacientu organizācijām, par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem un Programmas prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Komisija pieņem gada darba plānus, izmantojot deleģētos aktus. Deleģētos aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 24. pantu.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a pants
	Programmas “ES Veselība” Vadības grupas izveide
	1. Komisija izveido Programmas “ES Veselība” Vadības grupu (“Vadības grupa”).
	2. Vadības grupa:
	(i) sniedz ieguldījumu visaptverošas stratēģijas un vadības veidā un ieguldījumu Programmas gada darba plānos;
	(ii) izstrādā plānu koordinācijas, sadarbības un sinerģijas vadībai starp Programmu un citām programmām, kurās ir ietverta veselības dimensija;
	(iii) nodrošina uz vērtību orientētas veselības darbības, ilgtspēju, labākus veselības risinājumus, veicina piekļuvi veselības aprūpei un samazina nevienlīdzību veselības jomā, veicina pacientu un sabiedrības iesaistīšanos.
	3. Vadības grupa ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kurā darbojas sabiedrības veselības jomas rīcībspēki, piemēram, Eiropas Parlamenta pārstāvji, neatkarīgi veselības eksperti un pacientu pārstāvji.
	4. Vadības grupu veido 20 augsta līmeņa personas, kas pārstāv dažādas 3. punktā minētās disciplīnas un aktivitātes, ievērojot ģeogrāfiskā un dzimumu līdzsvara principu.
	5. Valdes locekļus pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidātus vai izteikt ieinteresētību ieceļ Komisija, apspriežoties ar Parlamentu. Locekļus ieceļ uz 1. panta 2. punktā minēto laikposmu. Komisija no savu locekļu vidus ieceļ arī priekšsēdētāju.
	6. Vadības grupa tiekas vismaz trīs reizes gadā, lai varētu regulāri un pārredzami apmainīties ar viedokļiem.
	Koordinācijas, sadarbības un sinerģijas vadības plāns veicina visu esošo ar veselību saistīto finanšu mehānismu redzamību un koordināciju un palīdz vadīt koordināciju un sadarbību.
	Komisija var apspriesties ar Vadības grupu par citiem jautājumiem, kuri nav minēti 2. punktā.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.	Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto gada darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Darba programmās ņem vērā ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu.

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. un 4. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.	1. Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ietverot ar programmu un darbību saistītus rādītājus, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. un 4. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija pastāvīgi uzrauga Programmas pārvaldību un īstenošanu. Pārredzamības uzlabošanas nolūkā datus par pārvaldību un īstenošanu pastāvīgi atjaunina un piekļūstamā veidā dara publiski pieejamus Komisijas tīmekļa vietnē.
	Tajā pašā datubāzē jo īpaši iekļauj datus par finansētajiem projektiem. Šie dati ietver:
	(a) informāciju par finansējuma veidiem un saņēmēju veidiem, kas ļauj pārredzami izsekot finanšu piešķīrumus; detalizētu pārskatu par sinerģiju ar citām Savienības programmām, tostarp Savienības aģentūru īstenotajām aktivitātēm, kas ļauj pienācīgi analizēt papildināmību starp dažādajām veicamajām aktivitātēm;
	(b) izdevumu apjomu sadalījumu projektu līmenī, lai varētu veikt specifisku analīzi, tostarp katrā intervences jomā, kā noteikts 13. pantā un I pielikumā.

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai rādītājus vajadzības gadījumā grozītu un papildinātu, attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Komisija ir saskaņā ar 24. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus.	2. Lai rādītājus, ietverot ar programmu un rīcību saistītus rādītājus, vajadzības gadījumā grozītu un papildinātu, attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Komisija ir saskaņā ar 24. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Vāc rādītājus, kas attiecīgā gadījumā ir sadalīti pēc dzimuma.

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.	3. Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi, nepalielinot administratīvo slogu saņēmējiem. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.	4. Komisija publicē un Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo un iesniedz šīs izvērtēšanas vidusposma un galīgos rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmas revīzijas sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši tās, kas rodas atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu izlasē. Minēto reprezentatīvo izlasi papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un attiecīgos tām piemērojamos noteikumus.

Grozījums Nr.  104

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija vai finansēšanas struktūra var balstīties uz apvienotām sistēmas revīzijām saņēmēju līmenī. Šādas apvienotas revīzijas nav obligātas atsevišķiem saņēmēju veidiem, un tās sastāv no sistēmu un procesu revīzijas, ko papildina darījumu revīzija, kuru veic kompetents neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt obligātās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK1a.Komisija vai finansēšanas struktūra šīs revīzijas var izmantot, lai pārbaudītu vispārējo pārliecību par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un pārskatītu ex post revīziju apmēru un apliecinājumus par finanšu pārskatiem.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

Grozījums Nr.  105

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Revīzijas var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

Grozījums Nr.  106

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.e daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, lai nodrošinātu revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā Programmas darbības laikā.

Grozījums Nr.  107

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.	2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz triju gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  108

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) kritiskā veselības infrastruktūra, kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.	(ii) koordinēta rīcība, kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, mehānismi, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.

Grozījums Nr.  109

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētām valstīm vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.	(b) Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm vai reģioniem, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētiem reģioniem vai valstīm, vai reģionu vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.  110

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) apsekojumi, pētījumi, datu vākšana un statistika, metodiku izstrāde, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītāji, zināšanu aprite un salīdzināšana ar etaloniem;	(i) apsekojumi, pētījumi, salīdzināmu datu vākšana un statistika, vajadzības gadījumā datus sadalot pēc dzimuma un vecuma grupām, metodiku izstrāde, klasifikācijas, mikrosimulācijas, izmēģinājuma pētījumi, rādītāji, zināšanu aprite un salīdzināšana ar etaloniem;

Grozījums Nr.  111

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – c apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) ekspertu grupas un paneļi, kas sniedz konsultācijas, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam;	(iii) ekspertu grupas un paneļi, tostarp vajadzības gadījumā attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji, kas sniedz konsultācijas, novērtējumu, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam, ietverot veselības rīcībpolitiku īstenošanas pēcpasākumus;

Grozījums Nr.  112

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) pētījumi, analīze un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai.	(iv) pētījumi, analīze, sistemātisks pārējo Savienības politikas darbību ietekmes uz veselību novērtējums un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai, kā arī veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanas ekspertu grupai.

Grozījums Nr.  113

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) Savienības veselības tiesību aktu un darbību izstrāde un īstenošana, jo īpaši atbalstot šādas darbības:	(d) Savienības veselības tiesību aktu un darbību izstrāde, īstenošana un novērtēšana, jo īpaši atbalstot šādas darbības:

Grozījums Nr.  114

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai;	(i) Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība, ietverot veselīga dzīvesveida popularizēšanu; tehniskais atbalsts juridisko un darbības prasību pilnīgai īstenošanai visās dalībvalstīs;

Grozījums Nr.  115

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) datubāzu un digitālo rīku izstrāde, to darbība un savstarpēja sadarbspēja, tai skaitā attiecīgā gadījumā ar citām tālizpētes tehnoloģijām, piem., tādām, kas izmanto satelītdatus;	(iv) datubāzu un digitālo rīku izstrāde un uzturēšana, to darbība un savstarpēja sadarbspēja, ietverot jau ieviestus projektus, tai skaitā attiecīgā gadījumā ar citām tālizpētes tehnoloģijām, piem., tādām, kas izmanto satelītdatus un mākslīgo intelektu;

Grozījums Nr.  116

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) revīzijas un novērtēšanas darbs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;	(v) revīzijas, novērtēšanas un inspekcijas darbs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  117

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(x) nacionālie kontaktpunkti, kas sniedz norādījumus, informāciju un palīdzību saistībā ar Savienības veselības tiesību aktu un Programmas īstenošanu;	(x) nacionālie kontaktpunkti, kas sniedz norādījumus, informāciju un palīdzību saistībā ar Savienības veselības tiesību aktu un Programmas popularizēšanu un īstenošanu;

Grozījums Nr.  118

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – xi punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(xi) atbalsts ieinteresēto personu veiktām darbībām, kuru mērķis ir starpvalstu sadarbība.	(xi) atbalsts ieinteresēto personu veiktām darbībām, kuru mērķis ir starpvalstu un reģionāla sadarbība.

Grozījums Nr.  119

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) Strukturālie krājumi un gatavība krīzei:	svītrots
(i) tāda mehānisma izveide, kas palīdzētu apzināt, iepirkt un pārvaldīt krīzes sakarā būtiskus ražojumus, un atbalsts šāda mehānisma darbībai;
(ii) krīzes sakarā būtisku ražojumu ES rezervju un krājumu izveide un pārvaldība, papildinot citus Savienības instrumentus;
(iii) tādu mehānismu izveide, kas ļauj efektīvi uzraudzīt un sadalīt pieejamo aprūpes infrastruktūru (piem., gultasvietas slimnīcās un vietas intensīvās terapijas nodaļās), lai sadalītu vai piešķirtu veselības krīzes kontekstā būtiskas preces un pakalpojumus, un kas ļauj nodrošināt zāļu, pētāmu zāļu un medicīnisko ierīču piegādi un drošu izmantošanu, kā arī atbalsts šādu mehānismu darbībai;
(iv) veselības krīžu novēršanai un pārvarēšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iepirkšana un pasākumi, ar ko nodrošina piekļuvi šīm būtiskajām precēm un pakalpojumiem;
(v) medicīniskā un veselības aprūpes personāla un ekspertu Savienības rezerves izveide, lai šādu personālu un ekspertus pēc vajadzības varētu izvietot jebkur Savienībā, kur nepieciešams nepieļaut vai pārvarēt veselības krīzi, un atbalsts šādas rezerves darbības nodrošināšanai; tādas Savienības mēroga neatliekamās veselības palīdzības vienības izveide, kas veselības krīzes gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniegtu ekspertu konsultācijas un tehnisko palīdzību, arī atbalsts šādas vienības darbībai.

Grozījums Nr.  120

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) darbības, kas veicina Savienības, valstu, reģionu un vietēja līmeņa iesaistīto personu spēju novērst Savienības mēroga un pārnozaru griezuma veselības krīzes, šo personu sagatavotību šādām krīzēm un to pārvarēšanai, un šo personu reaģēšanas spējas uz tām, atbalsttiesīgās darbības ietver arī ārkārtas situāciju plānošanu un gatavības mācības un medicīniskā, veselības aprūpes un sabiedrības veselības personāla prasmju pilnveidošanu;	(i) darbības, kas veicina Savienības, valstu, reģionu un vietēja līmeņa iesaistīto personu spēju novērst Savienības mēroga un pārnozaru griezuma veselības krīzes, šo personu sagatavotību šādām krīzēm un to pārvarēšanai, un šo personu reaģēšanas spējas uz tām, atbalsttiesīgās darbības ietver arī stresa testus, ārkārtas situāciju plānošanu un gatavības mācības un medicīniskā, veselības aprūpes un sabiedrības veselības personāla prasmju pilnveidošanu;

Grozījums Nr.  121

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma (EHRM) izveide, lai reaģētu uz visu veidu veselības apdraudējumiem un krīzēm un stiprinātu darbības koordināciju Eiropas līmenī, ko koordinē ECDC ar attiecīgo aģentūru palīdzību;

Grozījums Nr.  122

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) atbalsts medicīnisko pretlīdzekļu (tai skaitā būtisku ķīmisko un aktīvo vielu) ārkārtas ražošanai un/vai šādu pretlīdzekļu iepirkumi, kā arī finansējums sadarbībai, kas vērsta uz ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un klīniskajiem izmēģinājumiem;	svītrots

Grozījums Nr.  123

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) preventīvas darbības neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām;	(iv) preventīvas darbības visu iedzīvotāju un jo īpaši neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām, piemēram, nodrošinot pamataprūpi pacientiem ar hroniskām slimībām, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe un atsāpinoša terapija;

Grozījums Nr.  124

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva) darbības, ar ko atbalsta e-veselību, piemēram, pāreju uz telemedicīnu, zāļu lietošanu mājas apstākļos un profilakses / pašaprūpes plānu īstenošanu, ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi;

Grozījums Nr.  125

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ivb) darbības, ar ko atbalsta pārrobežu sadarbību, lai visiem pacientiem visā Savienībā, jo īpaši tiem, kuri cieš no retām slimībām, strauji nodrošinātu piekļuvi ārstēšanai;

Grozījums Nr.  126

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) darbības, ar ko novērš veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām, un citām neaizsargātām grupām;	(v) darbības, ar ko novērš un pārvalda veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām un nonākuši citās sociāli neaizsargātās situācijās, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir kāda atkarība, HIV/AIDS vai kuri slimo ar tuberkulozi;

Grozījums Nr.  127

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – viiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viiia) atbalsts darbībām saistībā ar epidemioloģisko uzraudzību, uzmanību koncentrējot uz valstu veselības jomas struktūrām, tādējādi palīdzot novērtēt faktorus, kas ietekmē vai nosaka iedzīvotāju veselību;

Grozījums Nr.  128

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – viiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viiib) darbības, ar ko nodrošina, lai netiktu traucēta piekļuve zālēm un tiktu nodrošināta aprūpes un ārstēšanas nepārtrauktība, jo īpaši pacientiem, kuri cieš no hroniskām slimībām;

Grozījums Nr.  129

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) Nacionālo veselības sistēmu stiprināšana:	(g) Nacionālo veselības sistēmu stiprināšana, veselības veicināšana un aizsardzība un slimību profilakse:

Grozījums Nr.  130

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;	(i) atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, vienlaikus sasaistot pieejamo Savienības finansējumu, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā un konkrētai valstij adresētos ieteikumos par veselību konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un panāktu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei;

Grozījums Nr.  131

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) atbalsts īstenošanas rīcībpolitikām un darbībām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un netaisnību veselības aprūpes jomā;

Grozījums Nr.  132

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) apmācību programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas;	(ii) atbalsts sinerģijā ar citām apmācību, izglītības un mobilitātes programmām medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, ietverot tiešsaistes programmas, un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas, jo īpaši nolūkā uzlabot viņu mācību programmas un digitālās prasmes;

Grozījums Nr.  133

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) atbalsts veselības aprūpes darbaspēka ģeogrāfiskā sadalījuma uzlabošanai un “medicīnisku tuksnešu” nepieļaušanai;	(iii) atbalsts sinerģijā ar citām programmām veselības aprūpes darbaspēka ģeogrāfiskā sadalījuma uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot, ka šāds darbaspēka sadalījums ir samērīgs arī ar attiecīgā apgabala vai reģiona iedzīvotāju skaitu, kas ļautu izvairīties no “medicīniskiem tuksnešiem”, un atbalsts saglabāšanas rīcībpolitiku veicināšanai un īstenošanai;

Grozījums Nr.  134

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) atbalsts Savienības references laboratoriju, centru un izcilības centru izveidei un koordinēšanai;	(iv) atbalsts Savienības references laboratoriju, centru, izcilības centru un ES slimību platformu izveidei, koordinēšanai un darba uzsākšanai, lai apmainītos ar paraugpraksi, to salīdzinātu un izvērtētu dalībvalstu starpā;

Grozījums Nr.  135

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu revīzija (piem., krīžu pārvarēšana, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vakcinācija);	(v) dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu revīzija (piem., krīžu pārvarēšana, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vakcinācija) un valsts veselības veicināšanas un slimību profilakses stratēģiju vai programmu īstenošana;

Grozījums Nr.  136

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – viiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(viiia) atbalsts Savienības regulējumam un saistītajiem sadarbspējīgiem digitāliem rīkiem, lai stiprinātu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā starp dalībvalstīm un tīklu iekšienē, ietverot tīklus, kas vajadzīgi, lai dalībvalstis varētu iesniegt savlaicīgus, uzticamus un augstas kvalitātes kopīgus klīniskos novērtējumus un apmainīties ar tiem, kā arī veikt kopīgas zinātniskas konsultācijas un citas attiecīgas darbības, kas palīdzētu lēmumu pieņēmējiem apmainīties ar sadarbības rezultātiem attiecībā uz HTA;

Grozījums Nr.  137

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ix) atbalsts tādu programmu izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām);	(ix) atbalsts tādu valsts un Eiropas programmu, ietverot digitālas un uz pierādījumiem balstītas programmas, izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas, veselībpratības un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām) veselības struktūrās un kopienās un mazina galvenos hronisku slimību riska faktorus;

Grozījums Nr.  138

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ixa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ixa) atbalsts Savienības slimību platformu izveidei un funkcionēšanai nolūkā izcilības tīklu veidā apmainīties ar paraugpraksi, to salīdzināt un salīdzinoši izvērtēt starp dalībvalstīm pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību jomā, jo īpaši hronisku slimību jomā;

Grozījums Nr.  139

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ixb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ixb) atbalsts slimību profilakses un kontroles pamatnostādņu izstrādei infekcijas un nepārnēsājamu slimību jomā;

Grozījums Nr.  140

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(x) atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselīgas un drošas pilsētvides, darba vides un skolas vides nodrošināšanu, uz veselīga dzīvesveida izvēļu piedāvāšanu un veselīga uztura popularizēšanu, ņemot vērā neaizsargāto grupu vajadzības;	(x) atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselīgas un drošas pilsētvides, darba vides un skolas vides nodrošināšanu, garīgās veselības veicināšanu, veselības mācību, uz veselīga dzīvesveida izvēļu piedāvāšanu un regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga uztura popularizēšanu, ņemot vērā cilvēku vajadzības ikvienā dzīves posmā, lai veicinātu veselību visa mūža garumā;

Grozījums Nr.  141

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xa) atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselības determinantēm, tostarp alkohola radītā kaitējuma un tabakas lietošanas samazināšanu;

Grozījums Nr.  142

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xb) atbalsts dalībvalstu darbībām, ar ko nodrošināt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un saistītām zālēm, un atbalsts integrētām un krusteniskām pieejām profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei;

Grozījums Nr.  143

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xc) darbības no dzimumu vardarbības cietušo aprūpes un atbalsta veicināšanai;

Grozījums Nr.  144

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xd) darbības, ar ko veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un ar tiem saistītam aprīkojumam un aprūpei;

Grozījums Nr.  145

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xia) atbalsts dalībvalstīm reto slimību valsts plānu pārskatīšanā, lai ieviestu nepieciešamos finansiālos un organizatoriskos pasākumus Eiropas references tīklu sistēmas efektīvai integrēšanai valsts veselības aprūpes sistēmās, atbalstot arī tādu rīcībpolitiku, noteikumu un procedūru kopuma izstrādi un īstenošanu, kas vajadzīgi, lai ERT sistēmu nostiprinātu valsts līmenī;

Grozījums Nr.  146

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xib) atbalsts ERT sistēmas īstenošanai, lai to pastāvīgi novērtētu, uzraudzītu, izvērtētu un uzlabotu tās kvalitāti;

Grozījums Nr.  147

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xic) finansējuma piešķiršana, lai izveidotu efektīvus un pastāvīgus ERT sadarbības mehānismus ar mērķi risināt multisistēmiskas vajadzības, ko rada slimības ar zemu izplatību un retas slimības, un atvieglinātu diagonālu tīklu veidošanu starp dažādām specialitātēm un disciplīnām;

Grozījums Nr.  148

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xid punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xid) atbalsts dalībvalstu reto slimību ekspertīzes centru stiprināšanā, lai uzlabotu valstu veselības aprūpes sistēmu spējas diagnosticēt, ārstēt un pārvaldīt šādas slimības, starpvalstu sadarbību kodifikācijas jomā, informāciju un zināšanas reto slimību jomā, jo īpaši Orphanet datubāzes veidošanai;

Grozījums Nr.  149

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xiia) atbalsts sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm, lai izveidotu Eiropas slimnīcu izcilības tīklu, uzlabotu reto slimību pārrobežu ārstēšanu un palielinātu ārstēšanas pieejamību visiem Savienības pilsoņiem;

Grozījums Nr.  150

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) Darbības cīņai pret vēzi:	(h) Darbības cīņai pret vēzi, tostarp pediatrisko vēzi:

Grozījums Nr.  151

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) atbalsts dalībvalstīm un NVO Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ieteikumu popularizēšanā un īstenošanā;	(i) atbalsts dalībvalstīm, IARC un NVO Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ieteikumu popularizēšanā un īstenošanā; atbalsts Eiropas pretvēža kodeksa pašreizējās redakcijas pārskatīšanai un pastāvīgai atjaunināšanai;

Grozījums Nr.  152

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) atbalsts Eiropas Vēža institūta (ECI) izveidei, kas būtu platforma Eiropas vēža references tīklu īstenošanai, klīnisko datu vākšanai no visu dalības valstu centriem visā Savienībā, un akadēmiskās un klīniskās izcilības pētniecības programmu prioritarizēšanai vēža jomā, ietverot pediatrisko vēzi;

Grozījums Nr.  153

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) atbalsts galveno vēža riska faktoru profilakses programmām;	(iii) atbalsts galveno vēža riska faktoru profilakses programmām, kas bijušas rezultatīvas un ko apliecina konkrēti pierādījumi;

Grozījums Nr.  154

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iva) atbalsts vēža reģistru īstenošanai visās dalībvalstīs;

Grozījums Nr.  155

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) darbības, kas veicina piekļuvi pretvēža pakalpojumiem un inovatīvām pretvēža zālēm;	(v) darbības, kas veicina rīcībpolitiku, valstu programmu un pamatnostādņu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu piekļuvi pretvēža pakalpojumiem, atbalstošajai un paliatīvajai aprūpei un inovatīvam, pieejamam un efektīvam vēža skrīningam, ārstēšanai un pretvēža zālēm visās dalībvalstīs pilnīgā sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās uzdevumiem un partnerībām;

Grozījums Nr.  156

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(va) darbības, ar ko atbalsta vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi jaunām un inovatīvām zālēm un terapijām, ietverot atbalstošo un paliatīvo aprūpi un bērnu ļaundabīgo slimību ārstniecību visā Eiropā un veicina šo zāļu un ārstēšanas pieejamību bērniem piemērotās devās un preparātos un cenas pieņemamību;

Grozījums Nr.  157

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – vb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(vb) darbības, kas pievēršas nerealizētām vajadzībām, kādas ir bērniem un pusaudžiem, kuri slimo ar vēzi, kā arī vēzi uzveikušajiem, īstenojot īpašas programmas un plānus, kas veicina ERT, ietverot darbības, kas attiecas uz pediatrisko vēzi;

Grozījums Nr.  158

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vii) darbības, kas atbalsta kvalitatīvu vēža profilaksi un aprūpi, tai skaitā diagnosticēšanu un ārstēšanu;	(vii) darbības, kas atbalsta kvalitatīvu vēža profilaksi un aprūpi, tai skaitā diagnosticēšanu, ārstēšanu, pēcpasākumus un atbalstošo un paliatīvo aprūpi;

Grozījums Nr.  159

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(viii) darbības, kas atbalsta vēzi uzveikušo pacientu un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti;	(viii) darbības, kas atbalsta vēzi uzveikušo pacientu un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti, ietverot psiholoģiska atbalsta sniegšanu, atsāpinošu terapiju un reintegrāciju darbā;

Grozījums Nr.  160

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ix) atbalsts Savienības tabakas kontroles politikas un tiesību aktu īstenošanai;	(ix) atbalsts Savienības tabakas kontroles politikas un tiesību aktu īstenošanai un citu saistīto tiesību aktu īstenošanai profilakses un veselības veicināšanas jomā, ietverot centienus samazināt alkohola nodarīto kaitējumu;

Grozījums Nr.  161

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(x) atbalsts tādu mehānismu izveidei un darbībai, ar ko veido starpnozaru speciālistu spējas un nodrošina pastāvīgu izglītošanos vēža slimnieku aprūpes jomā.	(x) atbalsts tādu mehānismu izveidei un darbībai, ar ko veido starpnozaru speciālistu spējas un nodrošina veselības aprūpes speciālistu un informālo aprūpētāju pastāvīgu izglītošanos vēža slimnieku aprūpes jomā, skrīningu un agrīnu diagnostiku, jo īpaši pediatriskā vēža jomā, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti;

Grozījums Nr.  162

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(xa) darbības, kas atbalsta integrētu, koordinētu, multidisciplīnu un uz pacientu orientētu pieeju vēža pacientiem un vēzi uzveikušajiem;

Grozījums Nr.  163

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) atbalsts darbībām, kuras cīnās pret vilcināšanos vakcinēties;	(ii) atbalsts darbībām, kuras cīnās pret vilcināšanos vakcinēties un dezinformāciju un veicina imunizāciju visā cilvēka mūža garumā;

Grozījums Nr.  164

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) atbalsts instrumentiem un platformām, ar ko vākt faktiskus pierādījumus par vakcīnu drošumu, efektivitāti un ietekmi, neskarot stabilu pierādījumu nodrošināšanu pirmsapstiprināšanas posmā;

Grozījums Nr.  165

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iib) atbalsts darbībai, kas izskauž vakcīnnovēršamas slimības;

Grozījums Nr.  166

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) atbalsts klīniskiem izmēģinājumiem, kuri var paātrināt novatorisku, drošu un iedarbīgu zāļu un vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un piekļuvi tām;	(iii) atbalsts klīniskiem izmēģinājumiem un faktisku datu izmantošanai, ietverot tos, kas saistīti ar pastiprinātu koordināciju Savienības līmenī un ar EMA, kuri var paātrināt novatorisku, drošu un iedarbīgu zāļu un vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un piekļuvi tām;

Grozījums Nr.  167

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir izveidot un izstrādāt Eiropas digitālo mehānismu labākai ziņošanai, paziņošanai un pārraudzībai par potenciālu deficītu, kas rezultētos Savienības platformā ziņošanai par zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču deficītu, balstoties uz saskaņotu un sadarbspējīgu datu vākšanas modeli un valstu ziņošanas sistēmām par deficītu, tostarp Savienības telemātikas efektīvas infrastruktūras pilnīgu īstenošanu, ar ko datus par zālēm sasaistīt ar piegādes ķēdēm;

Grozījums Nr.  168

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir stimulēt svarīgāko AFV un zāļu ražošanas pieaugumu Savienībā, tostarp dažādojot aktīvo vielu un ģenērisko zāļu ražotāju piegādes ķēdes Savienībā, lai mazinātu dalībvalstu atkarību no konkrētām trešām valstīm;

Grozījums Nr.  169

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;	(iv) atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu ārstniecisko zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;

Grozījums Nr.  170

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu produktu un komerciāli mazāk izdevīgu produktu, piem., antimikrobiālu līdzekļu, izstrādi;	(v) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu zāļu un vakcīnu atklāšanu un izstrādi, lai risinātu aizvien lielākās veselības aprūpes problēmas un pacientu vajadzības;

Grozījums Nr.  171

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(va) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovāciju nepatentētu zāļu pielietojuma maiņā, pārformulēšanā un kombinēšanā, kas nodrošina būtiskus uzlabojumus pacientiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes sistēmām;

Grozījums Nr.  172

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – vb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(vb) darbība, ar ko pievērsties tirgus nepilnībām attiecībā uz antibiotikām un mudināt ilgtspējīgus ieguldījumus jaunu antimikrobiālo līdzekļu, zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai un zāļu pret pārnēsājamām slimībām atklāšanai un izstrādei, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi;

Grozījums Nr.  173

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vi) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut zāļu un medicīnisko ierīču deficītu slimnīcās un aptiekās, novērst šādu deficītu un palielināt piegāžu drošību;	(vi) atbalsts darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut, uzraudzīt, pārvaldīt, ziņot un paziņot zāļu un medicīnisko ierīču deficītu slimnīcās un aptiekās, apkopot informāciju par paziņotajiem deficītiem centralizētā datubāzē, kas būtu sadarbspējīga ar datubāzēm, kurās ir regulatīvie dati par zālēm, novērst šādu deficītu un palielināt piegāžu drošību;

Grozījums Nr.  174

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(viii) darbības, kas stiprina zāļu izraisīto vides risku novērtēšanu;	(viii) darbības, kas stiprina zāļu un medicīnisku ierīču izraisīto vides risku novērtēšanu;

Grozījums Nr.  175

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ix) darbības, kas veicina antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu un likvidēšanu;	(ix) darbības, kas veicina zāļu piesardzīgu lietošanu un likvidēšanu, jo īpaši attiecībā uz antimikrobiāliem līdzekļiem, un samazina zāļu vispārējo lietošanu, darbības, kas atbalsta antimikrobiālo līdzekļu lietošanas uzraudzību un atbalsta cīņu pret mikrobu rezistenci (AMR);

Grozījums Nr.  176

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(x) atbalsts darbībām, kas veicina konverģenci attiecībā uz starptautisko regulējumu zāļu un medicīnisko ierīču jomā.	(x) atbalsts darbībām, kas veicina konverģenci attiecībā uz starptautisko regulējumu un uzticēšanos zāļu un medicīnisko ierīču jomā, kā arī uzlabo regulatīvo pārraudzību, ko veic Savienība;

Grozījums Nr.  177

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) atbalsts pietiekamā gatavības pakāpē izstrādātu, sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izvēršanai, to darbības nodrošināšanai un uzturēšanai, kā arī datu kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, ko izmanto datu apmaiņas, piekļuves tiem un to lietošanas un atkalizmatošanas kontekstā; atbalsts pārrobežu tīklošanās darbībām, tai skaitā e-veselības pacienta karšu, reģistru un citu datubāzu savstarpējai izmantošanai;	(i) atbalsts pietiekamā gatavības pakāpē izstrādātu, sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izvēršanai, to darbības nodrošināšanai un uzturēšanai, kā arī datu drošības un kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, ko izmanto datu apmaiņas, piekļuves tiem un to lietošanas un atkalizmatošanas kontekstā; atbalsts pārrobežu tīklošanās darbībām, tai skaitā e-veselības pacienta karšu, reģistru un citu datubāzu uzlabošanai un labākai savstarpējai izmantošanai;

Grozījums Nr.  178

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide un atbalsts tās ieviešanai dalībvalstīs, lai palielinātu e-veselības izmantošanu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un noturību;

Grozījums Nr.  179

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ib) atbalsts dalībvalstīm ERT reģistru uzlabošanā, turpmākā izstrādē un īstenošanā;

Grozījums Nr.  180

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana;	(ii) atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai, un veselības datu drošas izmantošanas un atkalizmantošanas stiprināšanai saskaņā ar VDAR; atbalsts un īstenošana; veselības aprūpes profesionāļu un iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidošana, nodrošinot labākus izglītošanas, apmācības un (digitālās) veselībpratības pasākumus;

Grozījums Nr.  181

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm un struktūrām;  atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, kā arī iedzīvotāju piekļuves saviem veselības datiem un kontroles pār tiem stiprināšana;	(iii) atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, lai MI droši un efektīvi ieviestu veselības aprūpē, stiprinot un atvieglinot iedzīvotāju piekļuvi saviem veselības datiem un kontroli pār tiem; atbalsts pašreizējo sekmīgo iniciatīvu un uz cilvēku vērstu digitālās veselības un veselības datu projektu apguvei un plašākai īstenošanai;

Grozījums Nr.  182

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi.	(iv) atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības piekļūstamībai un izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi; pacientu un aprūpes speciālistu iesaistīšanās veicināšana lietotājdraudzīgu, pieejamu, drošu un efektīvu tālmedicīnas/tālveselības un citu digitālu risinājumu kopīgā izstrādē un kopīgā attīstīšanā;

Grozījums Nr.  183

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) slimību profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas kampaņas sadarbībā ar visām iesaistītajām personām gan starptautiskā, gan Savienības, gan valstu līmenī.	(iii) veselības, veselīga dzīvesveida un slimību profilakses veicināšanas kampaņas sadarbībā ar visām iesaistītajām personām starptautiskā, Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

Grozījums Nr.  184

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) izpratnes veicināšanas kampaņas plašai sabiedrībai, kā arī mērķgrupām, un ieinteresēto personu vadīti projekti, ietverot dezinformācijas novēršanu un apkarošanu;

Grozījums Nr.  185

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib) komunikācijas aktivitātes, kuru mērķis ir cīnīties pret nepatiesu informāciju un dezinformāciju, piemēram, viltus ziņām, attiecībā uz zālēm, vakcīnām, veselīgiem produktiem un slimību cēloņiem un ārstēšanu;

Grozījums Nr.  186

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiic) pilsoņu informēšana par veselības apdraudējumiem un veselības determinantēm;

Grozījums Nr.  187

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiid punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiid) komunikācijas, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas par asins komponentu, orgānu, audu un šūnu ziedošanu, lai informētu sabiedrību par šādas ziedošanas nozīmīgumu solidaritātes, veselības politikas un terapeitisku ieguvumu kontekstā.

Grozījums Nr.  188

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – I punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
I. ES un dalībvalstu plāna, kā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem, kvalitāte un pilnīgums.	I. ES un dalībvalstu plāna, kā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem, kvalitāte un pilnīgums, tostarp izturētspējas novērtējuma indikatori visā Savienībā.

Grozījums Nr.  189

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – II punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
II. Piekļuve centralizēti atļautām zālēm, piemēram, bāreņzālēm, jaunieviestās terapijas zālēm, pediatrijā lietojamām zālēm vai vakcīnām, lai apmierinātu neapmierinātas vajadzības.	II. Piekļuve centralizēti atļautām zālēm un medicīniskām ierīcēm, piemēram, esošām un jaunām bāreņzālēm, jaunieviestās terapijas zālēm, pediatrijā lietojamām zālēm vai vakcīnām, lai apmierinātu neapmierinātas vajadzības.

 

Grozījums Nr.  190

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – III punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
III. To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina 3. IAM (ilgtspējīgas attīstības mērķa) 4. apakšmērķa sasniegšanu / uz dalībvalsti.	III. To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina vispārējās veselības apdrošināšanas mērķa sasniegšanu / uz dalībvalsti.

Grozījums Nr.  191

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – IV punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
IV. Paraugprakses īstenošana ES dalībvalstīs.	IV. Tādu veselības programmu īstenošana ES dalībvalstīs, kas veicina veselību, slimību profilaksi un pievēršas nevienlīdzībai veselības aprūpes jomā.

Grozījums Nr.  192

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – IVa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IVa. Eiropas veselības datu telpas (EHDS) īstenošana.

Grozījums Nr.  193

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a tādu jaunu procedūru skaits, kuru mērķis ir paātrināt zāļu izstrādi un novērtēšanu vispārējām sabiedrības veselības vajadzībām, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jaunās tehnoloģijas;

Grozījums Nr.  194

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b to dalībvalstu skaits, kurās ir atbilstīga līmeņa digitālā veselības infrastruktūra;

Grozījums Nr.  195

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c to dalībvalstu skaits, kuras ieviesušas Eiropas elektronisko veselības karti;

Grozījums Nr.  196

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d to iedzīvotāju proporcionālā attiecība katrā dalībvalstī, kuriem ir piekļuve saviem datiem EHDS;

Grozījums Nr.  197

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. izplatīto vakcīnas devu skaits;	3. to vakcīnas devu skaits, kuras darītas pieejamas, sadalījumā pēc veidiem un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  198

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a vakcinācijas tvērums sadalījumā pēc vecuma grupām un vakcīnnovēršamām slimībam;

Grozījums Nr.  199

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža standartizētais piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs;	6. standartizētais piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  200

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a standartizētais pediatriskā vēža piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  201

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmu tvērums sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  202

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. attiecība starp vēža reģistriem un to dalībvalstu skaitu, kuras ziņo informāciju par dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;	7. attiecība starp vēža reģistriem un to dalībvalstu skaitu, kuras ziņo informāciju par vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;

Grozījums Nr.  203

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a paliatīvās aprūpes uzņemšanas gadījumu skaita un vēža un pediatriskā vēža ārstēšanas iznākuma attiecība pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  204

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b attiecība starp pediatriskā vēža reģistriem uz dalībvalsti un to dalībvalstu skaitu, kuras sniedz informāciju par pediatriskā vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;

Grozījums Nr.  205

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c smagu hronisku slimību izplatība katrā dalībvalstī sadalījumā pēc slimību veidiem, dzimuma un vecuma grupām;

Grozījums Nr.  206

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.d vecuma standartizētais mirstības no nepārnēsājamām slimībām rādītājs (uz 100 000 cilvēkiem) sadalījumā pēc slimību veidiem;

Grozījums Nr.  207

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.e to HIV/AIDS pacientu procentuālā attiecība, kuriem ir piekļuve atbilstīgai ārstēšanai, sadalījumā pēc dalībvalstīm, dzimuma un vecuma grupām;

Grozījums Nr.  208

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 7.f punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.f to tuberkulozes pacientu proporcionālā attiecība, kuriem ir piekļuve atbilstīgai ārstēšanai, sadalījumā pēc dalībvalstīm, dzimuma un vecuma grupām;

Grozījums Nr.  209

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. smēķēšanas izplatība;	8. vecuma standartizēta tabakas lietošanas izplatība sadalījumā pēc dzimuma;

Grozījums Nr.  210

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. zāļu deficīta gadījumu skaits vienoto kontaktpunktu tīklā;	9. zāļu deficīta gadījumu skaits dalībvalstīs;

Grozījums Nr.  211

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a darbības, kuru mērķis ir stimulēt svarīgāko AFV un zāļu ražošanu ES;

Grozījums Nr.  212

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a antimikrobiālo līdzekļu lietošana sadalījumā pēc ATC veidiem un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  213

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 12.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.b mirstība no veselības aprūpē iegūtām infekcijām sadalījumā pēc vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  214

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 12.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.c attiecībā uz personām, kuras jaunākas par 75 gadiem – novēršami nāves gadījumi, kam iemesls ir sirds un asinsvadu slimības, vēzis un diabēts, DALY, kas attiecināmi uz nepārnēsājamām slimībām, un QUALI, kas attiecināmi uz hroniskām elpceļu slimībām, sadalījumā pēc dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  215

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. slimnīcu vienības, kas iesaistītas Eiropas references tīklā (ERT) un to pacientu skaits, kuriem diagnostiku un ārstēšanu veikuši ERT dalībnieki;	13. veselības aprūpes vienības, kas iesaistītas Eiropas references tīklā (ERT) un to pacientu skaits, kuriem diagnostiku un ārstēšanu veikuši ERT dalībnieki;

Grozījums Nr.  216

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a Savienības rīcībpolitiku ietekmes uz veselību novērtējumu skaits;

Grozījums Nr.  217

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 14.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.b vecuma standartizētā aptaukošanās izplatība sadalījumā pēc dzimuma, vecuma grupām un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  218

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 14.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.c mātes mirstība sadalījumā pēc vecuma grupām un dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  219

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 14.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.d zīdaiņu mirstība sadalījumā pēc dalībvalstīm.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Komisija 2020. gada 28. maijā kā daļu no atveseļošanas plāna ierosināja jaunu atsevišķu programmu “ES Veselība” 2021.–2027. gadam ar budžetu 9,4 miljardi EUR, ko ENVI komiteja jau sen bija prasījusi izdarīt, lai izveidotu noturīgas veselības aizsardzības sistēmas ES, novēršot pārrobežu veselības apdraudējumus, padarot zāles pieejamas un cenu ziņā pieņemamas un stiprinot veselības aizsardzības sistēmas. Saskaņā ar sākotnējo DFS 2021.–2027. gadam Veselības programma bija Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) neatņemama daļa un veidoja vienu no tā struktūrām.

Komisijas ierosinātās jaunās programmas mērķis ir nodrošināt, ka ES arī turpmāk ir pasaulē veselīgākais reģions, tai ir pieejami visi iespējamie instrumenti, ar ko veselības problēmas risināt valstu un ES līmenī, un ka tā ir gatava stāties pretim jebkuram jaunam veselības apdraudējumam, kas var kaitēt ES iedzīvotājiem. Programmu “ES Veselība” paredz jaunas darbības, kas novērsīs Covid-19 pandēmijas laikā konstatētos trūkumus tādās jomās kā zāļu izstrāde un ražošana, pienācīga slimnīcu apgāde ar aprīkojumu un pietiekami veselības aprūpes cilvēkresursi, aprūpes nepārtrauktību nodrošinošu digitālo rīku un pakalpojumu ieviešana un vajadzība krīzes situācijā saglabāt piekļuvi pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to ES būs vairāk rīku, ar kuriem kopīgi ar dalībvalstīm veikt ātras, apņēmīgas un koordinētas darbības gan attiecībā uz gatavību krīzēm, gan to pārvaldību.

Komisija ierosināja vērienīgu atsevišķu programmu “ES veselība”, lai mērķēti pievērstos nākotne gaidāmajām veselības problēmām, kas apzinātas vajadzību novērtējumā. Saskaņā ar šo priekšlikumu jaunās programmas finansējums būs 9,4 miljardi EUR, kas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem priekšlikumiem ESF+ ietvaros (413 miljoni EUR). Programmu finansēs no nākamās DFS (1,7 miljardi EUR) un atveseļošanas instrumenta (tagad dēvēts par Next Generation EU) (EUR 7,7 miljardi).

Referenta viedoklis

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par atsevišķu programmu “ES veselība”, kurai ievērojami palielināts budžets salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu. Viņš atkārtoti norāda, ka tikai atsevišķa un stabila Programma spēs novērst turpmākas pandēmijas un veselības apdraudējumus un, kas ir ļoti svarīgi, padarīt ES veselības sistēmas noturīgākas un spējīgas pārvarēt pašreizējās nepilnības, tādas kā zāļu trūkums un nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, kā arī spēs atbalstīt veselības nozari digitālajā pārejā.

Vienlaikus referents uzskata, ka ir svarīgi, lai programma “ES Veselība” būtu kas vairāk nekā tikai reakcija uz Covid-19 krīzi. Ar to būtu jānodrošina ne tikai īstermiņa krīzes pārvaldība, bet arī jānosaka ilgtermiņa mērķi. Tai jābūt daļai no kopīga rīcības plāna ES veselības rīcībpolitiku atbalstīšanai nākamajos septiņos gados. Programma ir svarīgs elements spēcīgu un noturīgu veselības aprūpes sistēmu izstrādes nodrošināšanā dalībvalstīs, lai varētu tikt galā ar iespējamu Covid-19 otro vilni un jebkādām citām turpmākām veselības krīzēm; tajā pašā laikā Programmai būtu jāatbalsta arī dalībvalstu veselības sistēmas un sabiedrības veselības rīcībpolitikas, lai risinātu ilgtermiņa problēmas, tādas kā mikrobu rezistence, sabiedrības novecošana, infekcijas un nepārnēsājamas slimības, un vienlaikus jānodrošina gatavība jaunu tehnoloģu ieviešanai.

Turklāt jāatzīmē, ka lielākā daļa no veselības aprūpes 9,4 miljardu EUR budžeta ir piešķirta priekšlaikus, un tas nozīmē, ka ir jānosaka skaidri un mērķēti uzdevumi, un tāpēc šiem priekšlikumiem vajadzēs būt ļoti strukturētiem un konkrētiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums par programmu “ES Veselība” būtu jāstiprina šādos galvenajos aspektos:

- Ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi veselības aprūpes sistēmās, jo īpaši infrastruktūrā, tostarp primārās aprūpes līmenī, lai strādātu pie veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņa stiprināšanas, krietni paaugstinot pašreizējās ambīcijas veselības jomā.

- Ir vajadzīgi konkrēti un skaidri priekšlikumi par līdzekļu priekšlaicīgu piešķiršanu, tostarp līdzekļu novirzīšana labākai veselības aprūpei, vienlīdzīgai piekļuvei veselības aprūpei un noturīgām veselības aprūpes sistēmām.

- Visām Programmas darbībām veselības jomā jābūt orientētām uz cilvēku un balstītām uz rezultātiem, galveno uzmanību pievēršot profilaksei, attiecīgās personas īpašajām veselības aprūpes vajadzībām, ņemot vērā paša pacienta mērķus ārstniecībā, kā arī pakalpojuma sniedzēja kā medicīnas speciālista vislabākajai klīniskajai kompetencei konkrētajā jomā.

 

- Nevienlīdzībai veselības jomā jābūt programmas centrā, ņemot vērā, ka tā ir novēršama nevienlīdzība veselības jomā, kas pastāv starp cilvēku grupām valstīs un starp pašām valstīm, un ka tā rodas no nevienlīdzības sabiedrības iekšienē un starp sabiedrības grupām. Veselības stāvokļa nevienlīdzība starp iedzīvotāju grupām, valstīm un reģioniem un piekļuve kvalitatīvai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei par pieņemamu cenu ir arī viena no galvenajām problēmām veselības drošības un veselības sistēmu jomā, kas apgrūtina to vispārējo darbību.

- Tāpēc Programma vairāk būtu jāorientē uz slimību profilaksi visā konkrētās personas dzīves laikā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un līdzīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, pārmērīga alkohola lietošana, nelikumīgu narkotiku un psihotropo vielu patēriņš, aptaukošanās un neveselīgi ēšanas paradumi, kā arī fizisku aktivitāšu trūkums. Slimību profilaksei un veselīga dzīvesveida popularizēšanai vajadzētu būt Programmas galvenajam vispārējam mērķim.

- Programmai būtu jāatbalsta ieguldījumi agrīnā diagnostikā un skrīningā, lai stiprinātu profilaksi un skrīningu gan attiecībā uz infekcijas, gan nepārnēsājamām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, neirodeģeneratīvās slimības, elpceļu slimības, diabēts, vēzis un bērnu vēzis.

- Ar Programmu būtu jāatbalsta Eiropas elektroniskās veselības kartes izstrāde, kas veselības aprūpes sistēmām nodrošinātu līdzekļus, ar ko uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, un pacientiem nodrošinātu ātrāku un vieglāku piekļuvi ārstēšanai.

- Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes par pacientu drošību un jāveicina ieguldījumi veselības aprūpes sistēmu modernizācijā, lai pārvarētu un līdz minimumam samazinātu ar veselības aprūpi saistītās infekcijas (HCAI), ņemot vērā, ka HCAI var rasties jebkurā veselības aprūpes iestādē, tostarp slimnīcās, ambulatorās ķirurģijas centros, iestādēs, kurās ir pacienti ar nieru slimībām terminālā stadijā, un ilgtermiņa aprūpes iestādēs.

 

- Ir vajadzīgas Eiropas pamatnostādnes hronisko slimību pārvaldībai, proti, Eiropas Slimību pārvaldības pamatnostādnes katrai nozarei un katrai slimībai – gan infekcijas, gan nepārnēsājām slimībām, piemēram, vēzim. Turklāt ir jāstiprina esošie Eiropas references tīkli (ERN) un tie jāpaplašina kā Izcilības tīkli infekcijas un nepārnēsājamu slimību jomā.

 

- Ir būtiski stiprināt tādu ES aģentūru lomu un darbību kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA).

- Būtu jānodrošina, ka programma “ES veselība” rada sinerģiju un papildināmību ar citām programmām, lai izveidotu un īstenotu veselības aprūpes darbaspēka stratēģiju ar mērķi uzlabot veselības aprūpes speciālistu mācību programmas un viņu digitālās prasmes, veselības aprūpes pakalpojumu segumu un veselības kvalitāti, kā arī lai risinātu intelektuālā darbaspēka emigrācijas un nelīdzsvarotas mobilitātes problēmu.

- Ir svarīgi arī izveidot pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu papildināmību, koordināciju un sinerģiju starp programmu “ES veselība” un citiem ES finansēšanas instrumentiem un programmām, tādiem kā Pastiprinātais Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM/rescEU), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), “Apvārsnis Eiropa”, programma “Digitālā Eiropa ”un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 2 – Digitalizācija (EISI – Digitalizācija). Ar Programmu būtu arī ievērojami jāveicina pacientu tiesību stiprināšana ES, lai ikviens varētu saņemt visaugstākajiem standartiem atbilstošu fiziskās un garīgās veselības aprūpi, un jāsekmē Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas pilnīga īstenošana, garantējot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un vienlaikus nodrošinot personu brīvas pārvietošanās tiesību ievērošanu visā ES.

- Programmas “ES veselība” valdei galvenā uzmanība būtu jāpievērš sinerģijas veidošanai starp Programmu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija, koordinējot un sadarbojoties, veicinot pacientu un sabiedrības iesaisti un sniedzot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus.

- Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un dalībvalstu aktīvu līdzdalību, ir svarīgi programmas īstenošanā iesaistīt dalībvalstis un Valdi, tostarp gada darba programmu pieņemšanā un īstenošanā.

- Garīgā veselība un novecošana Lielākā daļa ES valstu pašlaik saskaras ar nopietnām demogrāfiskām problēmām. Ietekme vēl ir jāaprēķina, taču valdības un politikas veidotāji jau ir vienisprātis, ka mums drīzumā būs būtiski jāmaina tas, kā mēs tiekam galā ar vecāka gadagājuma cilvēku aizvien lielāko skaitu, kuri lūdz pienācīgu atbalstu, kā arī pieprasa un ir pelnījuši pilntiesīgu līdzdalību mūsu sabiedrībās. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni tādās jomās kā agrīna diagnostika, ārstēšana, atbalsts un profilakse, mediķu apmācība garīgās veselības jomā vai informētības palielināšana un vecāka gadagājuma cilvēku garīgās veselības problēmu labāka apzināšana un pienācīga risināšana.

- Kā beidzamais, taču vienlīdz svarīgais jautājums ir jāmin vilcināšanās vakcinēties, kas saskaņā ar ECDC datiem nozīmē vakcinēšanās grafika neievērošanu vai atteikšanos vakcinēties, lai gan ir pieejami vakcinēšanās pakalpojumi, un kas ir komplekss un kontekstatkarīgs jautājums atkarībā no laika, vietas un vakcīnas, un šī problēma ir ļoti būtiska veselības aprūpē, kam Programmā ir jāpievērš īpaša uzmanība. PVO ir paziņojusi, ka vilcināšanās vakcinēties, arī pašapmierinātība, uzticības trūkums un neērtības ir viens no desmit pasaules veselības apdraudējumiem 2019. gadā. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir visiem ES pilsoņiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām, apkarot dezinformāciju un uzlabot uzticēšanos vakcīnām.

Secinājums

Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums atsevišķai programmai “ES veselība” ir labs pamats, lai Parlaments kā viens no likumdevējiem varētu ātri izstrādāt un formulēt savu nostāju (regulu, ar ko izveido Programmu, piemēros no 2021. gada 1. janvāra). Referents, uzmanīgi uzklausījis dažādu ieinteresēto personu viedokļus, ir apzinājis vairākas jomas, kurās Komisijas priekšlikums ir jāprecizē vai vēl vairāk jāstiprina, lai Eiropas pilsoņiem nodrošinātu vislabāko iespējamo veselības programmu.

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (4.9.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma “ES Veselība”)

(COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD))

Atzinuma sagatavotājs: |Nicolae Ştefănuță

ĪSS PAMATOJUMS

Krīze ir apliecinājusi, ka viens no secinājumiem, kas jāizdara saistībā ar šo Covid-19 pandēmiju, ir nepieciešamība izveidot vērienīgu fondu/programmu “ES Veselība”. Mēs nekad vairs nevēlamies piedzīvot medicīniskā aprīkojuma trūkumu. Nekad vairs nedrīkst pieļaut, ka veselības aprūpes darbiniekiem nākas izvēlēties, kuri pacienti saņem dzīvības glābšanas aprīkojumu. Covid-19 pandēmijas kontekstā ir jāvienojas, ka ir vajadzīga spēcīgāka koordinācija un sadarbība starp dažādām valstu veselības aprūpes sistēmām. Ir jāreaģē uz iedzīvotāju aicinājumiem ES uzņemties aktīvāku lomu veselības jomā.

Eiropas Parlaments bieži vien ir apspriedis un virzījis apspriešanai šo jautājumu, taču izdarīts ir ļoti maz — nav pat pilnībā izmantotas ierobežotās iespējas, ko sniedz Līgumi. Pandēmija ir apliecinājusi, ka, ja vienas valsts veselības sistēma ir trausla vai mazāk noturīga, tas varētu ietekmēt visu ES.

Tādēļ atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu programmai “ES Veselība”. Tā iezīmē vēsturisku paradigmas maiņu, ja raugāmies no programmas vērienīgo mērķu un filozofijas viedokļa. Beidzot mēs esam saņēmuši patstāvīgu atbilstoša mēroga programmu. Tomēr saskaņā ar Komisijas paziņojumā sniegto informāciju Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka ir vajadzīgi vismaz 70 miljardi euro investīcijām veselības infrastruktūrā[4].

Komisija ierosina 3 vispārīgus mērķus un 10 konkrētus mērķus. I pielikumā ir norādīti 50 iespējamo atbalsttiesīgo darbību veidi. Tiek sagaidīts, ka šim instrumentu kopumam būtu jāstiprina veselības sistēmu noturība visās dalībvalstīs. Tādēļ atzinuma sagatavotājs ierosina pasākumiem nodrošināt plašu un līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu.

Budžeta apjoms ir ievērojami palielināts salīdzinājumā ar sākotnējo veselības sadaļas budžetu ierosinātajā ESF+. Tomēr lielāko finanšu piešķīruma daļu tiek ierosināts piešķirt kā ārējos piešķirtos ieņēmumus no instrumenta Next Generation EU, un līdzekļu izmaksu koncentrēt pirmajos gados. Atzinuma sagatavotājam ir pārliecība par divām lietām. Pirmkārt, ierosinātā kopējā summa ir minimums, ja vēlamies reaģēt uz iedzīvotāju vēlmēm un mūsu veselības sistēmu labi zināmajiem trūkumiem, kurus pandēmija ir tikai vairojusi. Otrkārt, arī pēc 2024. gada būs vajadzīga vērienīga ES veselības programma.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentam kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm nav oficiālu pilnvaru lemt par Next Generation EU budžeta summu, atzinuma sagatavotājs savā atzinuma projektā ierosina palielināt no DFS nākošos līdzekļus.

Attiecībā uz programmas finansēšanu, pārvaldību un īstenošanu atzinuma sagatavotājs apzinās, ka Komisija pie šī priekšlikuma ir strādājusi ārkārtīgā laika trūkumā, tomēr viņš uzskata, ka ierosinātajam milzīgajam elastīgumam nevajadzētu skart labas pārvaldības, Eiropas Parlamenta iesaistīšanas, pārredzamības un pārskatatbildības principus. Tādēļ viņš ierosina stiprināt sinerģiju un papildināmību ar citām ES struktūrām, programmām un fondiem, jo īpaši izveidojot uzticamu un efektīvu mehānismu, kas palīdzētu izvairīties no finansējuma dublēšanās un nodrošinātu sinerģiju. Viņš arī aicina pastiprināt to ES aģentūru pilnvaras un budžetu, kuras nodarbojas ar veselības aizsardzības mērķiem. Turklāt viņš uzstāj, ka ir svarīgi arī izvērtēt šo programmu un veikt tās revīziju. Ierosinātie grozījumi ir paredzēti šo aspektu precizēšanai, un to mērķis ir arī padarīt priekšlikumu skaidrāku un paredzamāku ieinteresētajām personām, kā arī skaidri nodrošināt šādas programmas ES pievienoto vērtību.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) No Programmas būtu jāatbalsta pastāvīgu kopīgu ES neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību izveide ar nosaukumu “ES Zilais medicīniskais korpuss”. Šī jaunā korpusa sastāvā vajadzētu būt medicīnas un neatliekamās palīdzības speciālistiem no dažādām dalībvalstīm, un šīm neatliekamās medicīniskās palīdzības vienībām vajadzētu sniegt atbalstu pārrobežu un Eiropas mēroga medicīniskās situācijās vai krīzēs. ES Zilajam medicīniskajam korpusam būtu jāizmanto pozitīvie rezultāti, kas gūti, īstenojot medicīnas darbinieku brīvprātīgo mobilitāti, kura finansēta no ES civilās aizsardzības mehānisma.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei, uz to reaģēt un to pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.	(10) Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei, uz to reaģēt un to pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu papildus resursu rezervei, kura Covid-19 pandēmijas laikā tika izveidota rescUE ietvaros, vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionāla un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas rīcības plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.
__________________	__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).	10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Ņemot vērā to, ka vērienīgai programmai “ES Veselība” vajadzētu turpināties arī pēc “Next Generation EU” un pēc daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, būtu svarīgi iet tālāk, virzoties uz Eiropas Veselības savienību, kura varētu nodrošināt ES daudz nozīmīgāku lomu veselības jomā, piedāvājot Eiropas stratēģiju un koordinētu un iekļaujošu reakciju uz vajadzībām sabiedrības veselības jomā. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta apstiprināto novērtējuma ziņojumu, būtu jāapsver Programmas turpināšana arī pēc 2027. gada, jo turpināšana palīdzētu konsolidēt tās rezultātus.

 

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Veselības krīzē ātri izstrādāt medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana un klīniskās pārbaudes, tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu11 par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu.	(11) Veselības krīzē ātri izstrādāt medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana un klīniskās pārbaudes, tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu11 par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu. Kad veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana būs apstiprināta, šai sistēmai būtu jādod atļauja jaunu medicīnisko ierīču un zāļu ienākšanai tirgū pēc tam, kad tās būs izturējušas klīniskos izmēģinājumus, kā arī jāpiedāvā norādījumi un atbalsts pētniekiem, nosakot klīniskās izpētes prasības un tādējādi ierobežojot nepieciešamību veikt jauna produkta klīniskos izmēģinājumus visās dalībvalstīs.
__________________	__________________
11 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018) 51 final, 31.1.2018.	11 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018) 51 final, 31.1.2018.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām vai hroniskām slimībām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem.	(12) Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām slimībām, hroniskām slimībām, sirds slimībām, plaušu slimībām, vēža un autisma, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.	(13) Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tā ir īpaši izcēlusi Savienības atkarību no trešām valstīm ražošanas jaudas un aktīvu farmaceitisko sastāvdaļu un izejmateriālu piegādes ziņā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus.	(14) Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, no Programmas atbalstītajām darbībām vajadzētu būt iespējai koordinēt aktivitātes, kuras ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas, taisnīgas izplatīšanas vai sadales mehānismus. Lai sasniegtu programmas “ES Veselība” mērķus un stiprinātu sinerģiju un papildināmību starp Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un citām Savienības struktūrām, Komisijai būtu jāpaplašina Centra pilnvaras un jāpalielina tā budžets.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes. Eiropas veselības datu telpas izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu.	(15) Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” un Eiropas Zāļu aģentūru būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un padara tos sadarbspējīgākus, īstenojot ES telemātikas stratēģiju attiecībā uz medicīnisko izstrādājumu un medicīnas digitalizāciju, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi un beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes. Eiropas veselības datu telpas izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu.
__________________	__________________
12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).	12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem.	(17) Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un veselības veicināšanai un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi.	(18) Veselības veicināšana un veselības profilakse izmaksu ziņā ir ievērojami efektīvāka nekā ārstēšana — gan naudas, gan kvalitātes koriģētu dzīves gadu aspektā. Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi un pilnībā jāatbilst Parīzes nolīgumam un Savienības klimatneitralitātes mērķiem.

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.	(20) Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III), kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Zāļu aģentūra. Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, nepieļaujot finansējuma pārklāšanos vai dublēšanos un vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un lai pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.

 

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuras mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu deficītiem un raudzīties, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas.	(22) Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuras mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu deficītiem un nepieļaut tos, kā arī raudzīties, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai un ņemot vērā pieredzi14, kas gūta attiecībā uz sekundārām bakteriālām infekcijām, kuras saistītas ar Covid-19, nepieciešams, lai Programma atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, integrētas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā.	(23) Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai un ņemot vērā pieredzi14, kas gūta attiecībā uz sekundārām bakteriālām infekcijām, kuras saistītas ar Covid-19, nepieciešams, lai Programma atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, integrētas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā. Programmas finansējums būtu jābalsta uz izsekojamām darbībām, nosakot Savienības mēroga samazināšanas mērķus attiecībā uz antibiotikām un zāļu lietošanu, un ar to būtu jāatbalsta jaunu antibiotiku pētniecība un izstrāde.
__________________	__________________
14 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017) 339 final, 29.6.2017.	14 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017) 339 final, 29.6.2017.

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.	(25) Savienības veselības aizsardzības tiesību akti uzreiz ietekmē sabiedrības veselību, cilvēku dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un iekšējā tirgus pareizu darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēku izcelsmes vielas), kā arī tiesību aktiem, kuri reglamentē tabakas nozari, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībai Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde, strādājot kopā ar tādiem nozīmīgiem partneriem kā Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.

 

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizraugās pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.	(29) Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizraugās pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Minētie parametri būtu jāprecizē darba programmās.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība. Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam, būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā.	(30) Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, jo īpaši būtu jāmeklē sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība, un Savienības aģentūrām. Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam, būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā, un būtu jāizvirza prasība sniegt detalizētus un pārredzamus ziņojumus.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Lai nodrošinātu, ka katrs no šiem mērķiem tiek īstenots Savienības līmenī, Komisijai būtu jāpalielina budžets un jāiesniedz priekšlikums stiprināt tādu Savienības aģentūru pilnvaras kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, kuras savā līmenī jau īsteno dažus no programmas “ES Veselība” mērķiem un kuru loma programmas “ES veselība” pārvaldībā būtu jāpalielina.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.	(31) Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes, ja tas ir labi pamatots darba programmās. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.	(33) Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai, papildinot citas attiecīgas Savienības programmas un veidojot sinerģijas ar tām, kā arī izmantojot iespējamo pievienoto vērtību, ko nodrošina Savienība un veselības jomā specializējušās valstu aģentūras, būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.
__________________	__________________
19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.	19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.

 

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Programma būtu jāīsteno tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.	(42) Programma būtu jāīsteno tā, lai tiktu ievēroti un dokumentēti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Lai palīdzētu īstenot Programmu, būtu jāsniedz tehniska palīdzība tām dalībvalstīm, kurām tā ir nepieciešama, tādējādi Programmas īstenošanā nodrošinot atbilstošu ģeogrāfisko pārklājumu.

 

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.	(43) Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienībā dzīvojošos cilvēkus no šādiem draudiem pasargāt un uzlabot krīžu novēršanu un gatavību tām nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai Savienībā uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un cenas pieņemamību, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai jautājumu par nevienlīdzīgu veselības aprūpes piekļūstamību visā Eiropas Savienībā risinātu tā, ka rodas efektivitātes pieaugums un pievienotās vērtības ietekme, ko ar rīcību valsts līmenī nevarētu panākt; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

 

 

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:	Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība” un vadoties no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), lai nodrošinātu, ka Savienība un dalībvalstis sasniedz IAM Nr. 3 “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus, kuri dod ieguldījumu augsta cilvēku veselības aizsardzības un slimību profilakses līmeņa nodrošināšanā:

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1) padarīt veselības aprūpi drošāku, mazināt nevienlīdzību veselības jomā, pagarināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu, kā arī stiprināt un atbalstīt ar veselību saistītos Savienības tiesību aktus, tostarp vides veselības jomā, un veicināt pieejas “veselība visās politikas jomās” īstenošanu;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3) lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, — stiprināt veselības sistēmas un veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un datu kopīgošanu.	3) lai uzlabotu sabiedrības veselību kopumā, — veicināt veselības sistēmu un veselības aprūpes darbinieku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un datu kopīgošanu.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programma maksimāli palielina Savienības pievienoto vērtību, īpašu uzmanību veltot mērķiem un pasākumiem, kurus dalībvalstis var efektīvi īstenot, tikai sadarbojoties, nevis rīkojoties vienas pašas.

 

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību;	1) stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus, atbalstot slimnīcu infrastruktūru un īstenojot uzraudzību;

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a) atbalstīt Eiropas elektroniskās veselības kartes programmas īstenošanu visās dalībvalstīs, lai padarītu veselības datus viegli nosūtāmus no vienas dalībvalsts uz citu;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) nodrošināt Savienībā krīzes sakarā būtisku ražojumu rezervju vai krājumu pieejamību un krīzes gadījumā mobilizējama medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezervi;	2) nodrošināt Savienībā krīzes sakarā būtisku ražojumu stratēģisku rezervju vai krājumu pieejamību un krīzes gadījumā mobilizējama medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezervi;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu un vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā;	(4) stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu un vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības un piekļuves veselības aprūpei un zālēm jomā; nodrošināt standartizētus datus, kurus var viegli nosūtīt un kopīgot starp dalībvalstu veselības sistēmām;

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas 4. pantā noteiktos mērķus īsteno saskaņoti un pārredzami, šo īstenošanu koordinējot ar citu Savienības programmu un aģentūru darbībām.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 946 614 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 10 398 000 000 EUR pašreizējās cenās (9 370 000 000 EUR — salīdzināmās cenās).

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.	2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no Programmas kopējā budžeta.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs summas galvenokārt izmanto tam, lai atbalstītu darbības, kas var stiprināt valstu veselības sistēmu noturību reģionos, kurus visvairāk skārusi Covid-19 krīze, un reģionos, kuros veselības sistēmas ir vismazāk noturīgas.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a) visu iesaistīto valstu iemaksas iekļauj attiecīgajās Programmas daļās. Komisija ikgadējās budžeta procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot katru asociēto valsti, individuālās iemaksas un to finanšu bilanci.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotācijas, godalgas un iepirkums.	2. Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu. Komisija cenšas panākt efektīvu un līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp atbalstot dalībvalstis, lai uzlabotu projektu kvalitāti, izmantojot spēju veidošanu.

 

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Instrumenta “Next Generation EU” resursi tiek novirzīti mērķtiecīgi un no tiem labumu gūst dalībvalstis, kuras visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija un kuru veselības sistēmas ir vismazāk noturīgas, vienlaikus cenšoties panākt vispārēju līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija veicina programmas “ES Veselība” konsekventu īstenošanu, vienlaikus cenšoties panākt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp programmu “ES Veselība” un citām ES programmām un fondiem.
	Šajā nolūkā tās:
	a) gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;
	b) pilnveido koordinācijas mehānismus, lai novērstu centienu dublēšanos;
	c) nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai panāktu, ka instrumenta atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

 

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Komisija, īstenojot Programmu, attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautiskā līmenī veikto pasākumu rezultativitāti un efektivitāti.

 

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Komisija visos Programmas īstenošanas posmos apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās, kā arī ar ieinteresētajām personām, īpaši profesionālām veselības nozares struktūrām un šajā jomā strādājošām NVO.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saņēmēji no valstīm ar vājām administratīvajām spējām var pieprasīt tehnisko palīdzību, lai visiem projektiem tiktu nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas saņemt dotācijas.

 

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija izveido uzticamu un efektīvu mehānismu, lai izvairītos no finansējuma dublēšanās un nodrošinātu sinerģiju starp dažādām Savienības programmām un rīcībpolitikām, kas paredzētas veselības jomas mērķu sasniegšanai. Visus datus par finansēšanas darbībām un darbībām, ko finansē no dažādām Savienības programmām un fondiem, centralizē šī mehānisma ietvaros. Tajā tiek ievēroti pārredzamības, izsekojamības un pārskatatbildības principi, un tas dod iespēju labāk uzraudzīt un novērtēt darbības, kas paredzētas veselības jomas mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tiesības saņemt finansējumu ir vienīgi par darbībām, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā, kā arī I pielikumā minētos mērķus.	Tiesības saņemt finansējumu ir par darbībām, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā, kā arī I pielikumā minētos mērķus. Darbības, kas nav uzskaitītas I pielikumā, izņēmuma kārtā ir atbalsttiesīgas tikai tad, ja to nepieciešamība ir īpaši pamatota darba programmās.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai starptautiska organizācija.	b) tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai attiecīga starptautiska organizācija.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.	3. Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tiešās dotācijas no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja mērķis ir finansēt tādas darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kam līdzfinansējumu sniedz kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.	5. Tiešās dotācijas no Programmas var piešķirt, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja šādas dotācijas ir pienācīgi pamatotas, ja tām ir skaidra Savienības pievienotā vērtība un ja tām līdzfinansējumu sniedz kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

16. pants – 1.daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Par Programmai noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.	Par Programmai noteiktajām darba programmām, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā, ar Savienības aģentūrām un ar neatkarīgiem ārējiem ekspertiem.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.	Komisija saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minētās darba programmas. Minētajās darba programmās jo īpaši norāda sīku informāciju par paredzētajām darbībām, tostarp paredzētās summas, paredzamo atbalsta saņēmēju veidus un ģeogrāfisko atrašanās vietu, finansējuma veidus un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu un attiecīgā gadījumā arī kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija pastāvīgi uzrauga Programmas pārvaldību un īstenošanu. Pārredzamības uzlabošanas nolūkā datus par pārvaldību un īstenošanu pastāvīgi atjaunina un dara publiski pieejamus piekļūstamā veidā Komisijas tīmekļa vietnē.
	Jo īpaši datus par finansētajiem projektiem iekļauj tajā pašā datubāzē. Minētie dati ietver:
	a) informāciju par finansējuma veidiem un saņēmēju veidiem, kas ļauj pārredzami izsekot finanšu piešķīrumiem; detalizētu pārskatu par sinerģiju ar citām Savienības programmām, tostarp Savienības aģentūru īstenotajām darbībām, kas ļauj pienācīgi analizēt dažādu veicamo darbību savstarpējo papildināmību;
	b) izdevumu apjomus sadalījumā pa projektiem, lai varētu veikt īpašu analīzi, tostarp pēc intervences jomām, kā noteikts 13. pantā un I pielikumā.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.	3. Snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi, nepalielinot saņēmēju administratīvo slogu. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programmas vidusposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas sākuma.	2. Programmas vidusposma izvērtējumu veic un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas sākuma.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā perioda beigām, Komisija veic galīgo izvērtēšanu.	3. Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā perioda beigām, Komisija veic galīgo izvērtējumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.	4. Komisija publicē un paziņo izvērtējumu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un izklāsta tos Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

20. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Izvērtēšana aptver vismaz šādus elementus:
	a) Programmas īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti;
	b) resursu izlietojuma lietderība;
	c) apmērs, kādā sasniegti visu pasākumu mērķi, ja iespējams, norādot rezultātus un ietekmi;
	d) apmērs, kādā panākta mērķu sinerģija un papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām;
	e) Programmas nodrošinātā Savienības pievienotā vērtība un ilgtermiņa ietekme, lai varētu pieņemt lēmumu par atsevišķu mērķu un pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu;
	f) apmērs, kādā ir tikušas iesaistītas ieinteresētās personas;
	g) regulas 8. pantā minētā Savienības ģeogrāfiskā pārklājuma analīze un, ja šāds pārklājums nav sasniegts, pamatā esošo iemeslu analīze.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmas revīzijas sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši tās, kas rodas atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu izlasē. Minēto reprezentatīvo izlasi papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un attiecīgos tām piemērojamos noteikumus.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija vai finansēšanas struktūra var balstīties uz apvienotām sistēmas revīzijām saņēmēju līmenī. Šādas apvienotas revīzijas nav obligātas atsevišķiem saņēmēju veidiem, un tās sastāv no sistēmu un procesu revīzijas, ko papildina darījumu revīzija, kuru veic kompetents neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt obligātās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK.1a Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai pārbaudītu vispārējo pārliecību par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un pārskatītu ex post revīziju apmēru un apliecinājumus par finanšu pārskatiem.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Revīzijas var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.e daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, lai nodrošinātu revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā programmas darbības laikā.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

I pielikums – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) kritiskā veselības infrastruktūra, kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.	ii) kritiskā veselības infrastruktūra, kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai, īpaši saistībā ar investīcijām vismazāk noturīgajās valstu veselības sistēmās.

 

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

I pielikums – a punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) atbalsts slimnīcu un veselības aprūpes pamatinfrastruktūras būvniecībai Savienības mazāk attīstītajos reģionos; Programmai būtu jāpiedalās sinerģijas un papildināmības veidošanā ar kohēzijas politikas līdzekļiem;

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

I pielikums – c punkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iva) aktivitātes, kas paredzētas vides riska faktoru, tostarp to, kurus izraisa pārtikas, ūdens, gaisa un citu avotu piesārņojums, kopējās ietekmes uz veselību uzraudzībai, kā arī aktivitātes, ar kurām uzrauga Savienības tiesību aktu, piemēram, farmakovigilances un līdzīgu jomu tiesību aktu, ietekmi uz veselību.

 

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

I pielikums – d punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai;	i) Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai, tostarp vides veselības jomā;

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

I pielikums – d punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ia) ES politikas veidošana, lai sekmētu veselības jautājumu integrēšanu visās politikas jomās un jo īpaši stiprinātu to vides risku izvērtēšanas un pienācīgas pārvaldības pasākumus, kuri saistīti ar medicīnisko izstrādājumu ražošanu, izmantošanu un iznīcināšanu;

 

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

I pielikums – d punkts – viii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
viii) nevalstisko organizāciju tīklošanās un to iesaistīšanās projektos, kas ir Programmas tvērumā;	viii) nevalstisko organizāciju, tostarp Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tīklošanās un to iesaistīšanās projektos, kas ir Programmas tvērumā;

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

I pielikums – e punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) krīzes sakarā būtisku ražojumu ES rezervju un krājumu izveide un pārvaldība, papildinot citus Savienības instrumentus;	ii) krīzes sakarā būtisku ražojumu ES papildu stratēģisku rezervju un krājumu izveide un pārvaldība, papildinot citus Savienības instrumentus;

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

I pielikums – f punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) preventīvas darbības neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām;	iv) preventīvas darbības neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām, tostarp pienācīgas un atbilstošas informācijas sniegšana attiecīgajām personām, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti;

 

 Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

I pielikums – f punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) darbības, ar ko novērš veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām, un citām neaizsargātām grupām;	v) darbības, ar ko mazina veselības krīžu netiešo ietekmi uz veselību, jo īpaši garīgās veselības ziņā, kā arī īpašo ietekmi uz pacientiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, cilvēkiem ar invaliditāti un citām neaizsargātām grupām;

 

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

I pielikums – f punkts – vi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
vi) darbības, ar ko attiecībā uz krīzes sakarā būtiskiem nišas produktiem stiprina papildspēkus, izpēti, izstrādi, laboratorisko jaudu, ražošanu un sadalījumu;	vi) darbības, ar ko attiecībā uz krīzes sakarā būtiskiem nišas produktiem stiprina papildspēkus, izpēti, izstrādi, laboratorisko jaudu, ražošanu un sadalījumu un nodrošina produktu pieejamību;

 

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

I pielikums – f punkts – viii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
viii) darbības, kas atbalsta izmeklēšanu, riska novērtēšanu un riska pārvaldības darbu attiecībā uz saikni starp dzīvnieku veselību, vides faktoriem un cilvēku slimībām, tai skaitā veselības krīžu laikā.	viii) darbības, kas atbalsta izmeklēšanu, riska novērtēšanu un riska pārvaldības darbu attiecībā uz dzīvnieku veselības, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma ietekmes un citu vides faktoru saikni ar cilvēku slimībām, tai skaitā veselības krīžu laikā.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;	i) atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, un jo īpaši tam, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, īpaši mazāk attīstītajos Savienības reģionos;

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) apmācību programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas;	ii) apmācību programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, piekļuve informācijai par jauniem aprūpes modeļiem, digitālā pārveide, instrumenti un pakalpojumi un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas;

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – ix apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ix) atbalsts tādu programmu izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām);	ix) atbalsts tādu programmu izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām), īpaši mazāk attīstītajos reģionos;

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – xiiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	xiiia) atbalsts sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm, lai izveidotu Eiropas slimnīcu izcilības tīklu, uzlabotu reto slimību pārrobežu ārstēšanu un palielinātu ārstēšanas pieejamību visiem Savienības iedzīvotājiem.

 

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

I pielikums – j punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana;	ii) atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sabiedrības zināšanu par veselības aprūpi uzlabošanu; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana;

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

I pielikums – j punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm un struktūrām; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, kā arī iedzīvotāju piekļuves saviem veselības datiem un kontroles pār tiem stiprināšana;	iii) atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm un struktūrām, pilnībā aizsargājot personas datus; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, kā arī iedzīvotāju piekļuves saviem veselības datiem, to pārvaldības un kontroles pār tiem stiprināšana;

 

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

I pielikums – j punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi.	iv) atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības izmantošanai, liekot lietā jaunākās digitālās tehnoloģijas, kas ir pieejamas, piemēram, robotiku, mākslīgo intelektu un satelītsakaru izmantošanu attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi, kas mazina nevienlīdzību veselības aprūpes jomā.

 

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

I pielikuma – k punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) Komunikācija un izpratnes veidošana, kā mērķauditorija ir ieinteresētās personas un iedzīvotāji, jo īpaši:	k) Komunikācija un izpratnes veidošana, kā mērķauditorija ir ieinteresētās personas, tostarp Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā ar veselības un ar to saistītiem jautājumiem, un iedzīvotāji, jo īpaši:

 

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

I pielikums – k punkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) komunikācija, kuras mērķis ir vērsties pret viltus ziņām par ārstniecisko terapiju vai slimību cēloņiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības darbības programmas veselības jomā (2021.–2027. gads) izveide un Regulas (ES) Nr. 282/2014 (programma “ES Veselība”) atcelšana
Atsauces	COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 17.6.2020
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020
Atzinumu sagatavoja  Iecelšanas datums	Nicolae Ştefănuță 18.6.2020
Izskatīšana komitejā	13.7.2020
Pieņemšanas datums	1.9.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Petros Kokkalis

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37	+
ECR	Zbigniew KUŹMIUK, Bogdan RZOŃCA, Johan VAN OVERTVELDT
GUE/NGL	Petros KOKKALIS, Dimitrios PAPADIMOULIS
ID	Hélène LAPORTE
NI	Mislav KOLAKUŠIĆ
PPE	Lefteris CHRISTOFOROU, José Manuel FERNANDES, Niclas HERBST, Monika HOHLMEIER, Janusz LEWANDOWSKI, Siegfried MUREŞAN, Andrey NOVAKOV, Jan OLBRYCHT, Karlo RESSLER, Rainer WIELAND, Angelika WINZIG
RENEW	Clotilde ARMAND, Olivier CHASTEL, Valérie HAYER, Moritz KÖRNER, Nicolae ŞTEFĂNUȚĂ, Nils TORVALDS
S&D	Robert BIEDROŃ, Paolo DE CASTRO, Eider GARDIAZABAL RUBIAL, Elisabetta GUALMINI, Eero HEINÄLUOMA, Pierre LARROUTUROU, Margarida MARQUES, Victor NEGRESCU, Nils UŠAKOVS
VERTS/ALE	Rasmus ANDRESEN, David CORMAND, Alexandra GEESE, Francisco GUERREIRO

 

1	-
ID	Joachim KUHS

 

2	0
ID	Anna BONFRISCO, Valentino GRANT

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (14.9.2020)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma „ES Veselība”)

(COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā: Chrysoula Zacharopoulou (referente)

 

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu Savienība, veicot savas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību, nosakot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai principu.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) 2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarījusi cilvēkiem ciešanas.	(5) 2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarījusi ciešanas cilvēkiem, īpaši tādās atsevišķās sabiedrības grupās kā pacienti, sievietes, aprūpētāji un vecāka gadagājuma cilvēki.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Pandēmija un tās novēršanas pasākumi ir nesamērīgi skāruši sievietes, un to ilgtermiņa ietekme nedrīkst pastiprināt jau esošo nevienlīdzību. Visu vecumu sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas biomedicīniskajos un veselības pētījumos un datos. Tādēļ par sievietēm, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem pierādījumu bāze ir vājāka, un daudzu, piemēram, sirds un asinsvadu, slimību diagnostika sievietēm netiek veikta pietiekami. Zāles, kuru klīniskajos pētījumos ir iekļautas dažādas iedzīvotāju grupas, ir drošākas un iedarbīgākas visiem. Lai mazinātu nevienlīdzību un atšķirības veselības jomā, visā veselības aprūpes procesā — no klīnisko pētījumu protokolu izstrādes un datu analīzes līdz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanai un veselības aprūpes pieejamībai — būtu jāņem vērā dzimumu un dzimtes aspekts.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā8. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai uzlabotu profilaksi un kontroli attiecībā uz nopietnu cilvēka slimību izplatīšanos pāri robežām, lai apkarotu citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un lai aizsargātu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību.	(6) Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā8. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai uzlabotu profilaksi un kontroli attiecībā uz nopietnu cilvēka slimību izplatīšanos pāri robežām,  nodrošinātu krīzes novēršanai būtiskus produktus, ar kuriem apmierina veselības vajadzības krīzes visvairāk skartajos apgabalos, izstrādātu un garantētu slimību profilakses un ārstēšanas produktu, tostarp kontracepcijas līdzekļu, pieejamību un piekļūstamību, lai apkarotu citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un lai aizsargātu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību, novēršot jebkāda veida diskrimināciju attiecībā uz hospitalizāciju, medicīnisko palīdzību un ārstēšanu.
__________________	__________________
8 Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020) 112 final, 13.3.2020.	8 Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020) 112 final, 13.3.2020.

 

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Savienība palīdz dalībvalstīm mazināt nevienlīdzību starp dzimumiem profilaktiskās veselības aprūpes un ārstēšanas jomā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) Ņemot vērā to, ka slimību ietekme uz vīriešiem un sievietēm var būt atšķirīga — piemēram, Covid-19 gadījumā tiek skaidri novērtos, ka vīriešu mirstības rādītājs ir augstāks nekā sievietēm, —, tā ierosina pētīt šādas parādības cēloņus, lai panāktu progresu patoloģijas, ārstēšanas un atveseļošanās jomā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei, uz to reaģēt un to pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.	(10) Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei, uz to reaģēt un holistiskā veidā pārvaldīt visus veselības krīžu aspektus un ar tiem saistīto ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, situatīvo plānošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu vajadzīgo veselības aizsardzības pakalpojumu sniegšanu un pieejamību, ar izglītošanu un informēšanu veselības jomā, vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā, dzimumsensitīvi un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.
__________________	__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).	10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz tādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nodrošināšanu, īpaši sievietēm un meitenēm, kas nav tieši saistīti ar Covid-19 infekcijas ārstēšanu, taču ir būtiski veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu jomā, Programmai būtu jānodrošina holistiska reakcija uz veselības krīzēm un jāatbalsta darbības, kas garantē nepārtrauktu piekļuvi veselības aprūpes pamatpakalpojumiem.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Covid-19 krīze nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes, jo pastāv nevienlīdzība, kas pārvietošanās ierobežojumu laikā cita starpā palielināja dzimumbalstītas vardarbības risku.

 

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10c) Veselības aprūpes darbinieki, kam bija svarīga loma Covid-19 krīzes laikā, ir galvenokārt sievietes, un krīzes laikā viņi bija pakļauti lielākam veselības apdraudējumam.

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām vai hroniskām slimībām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem.	Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, tostarp bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, sociāli nelabvēlīgā situācijā esošus cilvēkus, sievietes, seksuālas un dzimumbalstītās vardarbības upurus vai to pārcietušos, LGBTI+ cilvēkus, rasu un etniskās minoritātes, migrantus, personas ar invaliditāti un tos, kuri cieš no garīgām vai hroniskām slimībām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas, izmantojot intersekcionālu pieeju, mazina esošo nevienlīdzību veselības jomā un veselību noteicošo sociālo faktoru, tostarp dzimuma, ietekmi, kā arī mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu un nepietiekami apkalpotu grupu pārstāvjiem, piemēram, grūtniecēm, paredzot augstus veselības aprūpes pamatpakalpojumu standartus, īpaši krīzes laikā, veicinot pāreju uz telemedicīnu, zāļu lietošanas mājās pārvaldību un profilaktisku un pašapkalpošanās plānu īstenošanu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes jomā un ņemot vērā īpašās veselības vajadzības, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi visiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz sieviešu veselību un veidotu noturīgākas veselības sistēmas, kurās ievēro dzimumu līdztiesības principu, visā šajā Programmā būtu jāpiemēro integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, ar kuru būtu jāatbalsta darbības sieviešu īpašo veselības vajadzību apmierināšanai, tostarp to veselības problēmu novēršanai, kas saistītas ar seksuālo un dzimumbalstīto vardarbību, konkrētiem vēža veidiem un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, vajadzības gadījumā apkopojot dalītus un dzimumspecifiskus datus un nodrošinot dzimumsensitīvu informāciju un izglītību, popularizēšanas un profilakses pasākumus un ārstēšanu.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Šai Programmai būtu jāpalīdz sasniegt kopējos mērķus, kas izklāstīti Padomes 2006. gada 22. jūnija secinājumos par sieviešu veselību un dzimumu līdztiesības stratēģijā.

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.	(13) Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīniskā aprīkojuma, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu, tostarp visu tādu krīzes laikā svarīgo medicīnisko produktu kā seksuālās un reproduktīvas veselības preces, piemēram, kontracepcijas līdzekļu un zāļu un hormonālās ārstēšanas līdzekļu, ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus.	(14) Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīžu laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības, pastāvīga nodrošinājuma, pieejamības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus, ieskaitot tos, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, tostarp kontracepciju, pēcaborta aprūpi, auglības ārstēšanu, HIV un STI testēšanu, reproduktīvās sistēmas vēža skrīningu un mātes veselības aprūpi.

 

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes. Eiropas veselības datu telpas izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu.	(15) Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu, digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, informēšanu un izglītošanu, tostarp dzimumsensitīvu veselības popularizēšanu, piedāvāt jaunus un uzlabotus aprūpes modeļus, iekļaujot vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti aprūpi un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, aptverot visus veselības aspektus un sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, piemērojot intersekcionālu pieeju, kas paredz ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu, lai tajos iekļautu veselību noteicošos sociālos faktorus un dažādu veidu neaizsargātību, kas izraisa atšķirīgus veselības rezultātus, un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes. Eiropas veselības datu telpas izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ar šo Programmu būtu jāatbalsta kvalitatīvu, salīdzināmu, uzticamu, visaptverošu un pēc vecuma un dzimuma sadalītu un dzimumspecifisku datu vākšana, lai varētu novērtēt visu 3. IAM mērķu, tostarp 3.7 IAM, sasniegšanā panākto progresu saskaņā ar IAM globālo rādītāju sistēmu. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī tiesības uz cieņpilnu un cilvēka cienīgu aprūpi bez jebkāda veida diskriminācijas un nepieļaujot sliktu izturēšanos vai vardarbību, tiesības saņemt precīzu, objektīvu informāciju par visiem veselības aspektiem, ieskaitot seksuālo un reproduktīvo veselību, tiesības uz pacienta konfidencialitāti un tiesības uz viņu datu privātumu.
__________________	__________________
12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).	12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Cilvēkus ilgāk uzturot veselus un aktīvus un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tiks labvēlīgi ietekmēta viņu veselība, mazināta nevienlīdzība veselības jomā, sekmēta dzīves kvalitāte, produktivitāte, konkurētspēja un iekļaujošums, turklāt mazināsies spiediens uz valstu budžetiem. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”13. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz šo mērķu sasniegšanu vērstas darbības.	(16) Cilvēkus ilgāk uzturot veselus un aktīvus un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, ņemot vērā dzimumspecifiskus riska faktorus, tiks labvēlīgi ietekmēta viņu veselība, mazināta nevienlīdzība veselības jomā, sekmēta dzīves kvalitāte, produktivitāte, konkurētspēja un iekļaujošums, turklāt mazināsies spiediens uz valstu budžetiem. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”13. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz šo mērķu sasniegšanu vērstas darbības, tostarp IAM 3. 7., 3.8. , 3.B un 5. 6. mērķrādītāju.
__________________	__________________
13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016) 739 final, 22.11.2016.).	13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016) 739 final, 22.11.2016.).

 

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Veselības aprūpes pieejamības atšķirības pastāv visās dalībvalstīs: sievietēm no lauku un attāliem reģioniem ir ierobežota piekļuve praktizējošiem ārstiem, garīgās veselības programmām, skrīningam, veselības aprūpes iestādēm, ģimenes plānošanas pakalpojumiem, un tas nozīmē, ka profilaktiskā aprūpe tiek sniegta mazākā mērā un reaģēšanas laiks ārkārtas situācijās ir ilgāks. Tāpēc Programmai būtu vairāk jāveicina vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem visiem Eiropas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo piepilsētu, lauku un kalnu reģionos.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Lai labāk izprastu un ārstētu abu dzimumu pacientus, ir jāuzlabo sensitivitāte un zināšanas dzimtes un dzimumu aspektā veselības aprūpes speciālistu izglītošanā, pētniecībā, diagnostikā, ārstēšanā, zāļu un terapijas ietekmes izvērtēšanā.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem.	(17) Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem. Ir ļoti svarīgi sasniegt ne tikai IAM 3.4. mērķrādītāju, bet arī 3.7. mērķrādītāju attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām. Tādēļ ar šo Programmu būtu jāveicina vispārēja piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem un attiecīgo tiesību pilnīga ievērošana Savienības un starptautiskā līmenī.

 

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Pārnēsājamās slimības, tādas kā HIV/AIDS, tuberkuloze un vīrushepatīti, var atšķirīgi ietekmēt sievietes un vīriešus, un tām piemīt arī sociālā dimensija, kura jāņem vērā, īstenojot daudznozaru pieeju. Šīs slimības ir jāapkaro ne tikai ar pretvīrusu līdzekļiem un vakcīnām, bet arī ar izglītojošiem, informējošiem un atbilstošiem sociālās un psiholoģiskās intervences pasākumiem. Šāda pieeja ir vispārizplatīta attiecībā uz tādām problēmām kā atkarība no narkotikām vai alkohola. Tāpēc ļoti liela nozīme ir ieguldījumiem inovatīvās un kopienā balstītās metodēs pārnēsājamo slimību izplatīšanās ierobežošanai un seksuāli transmisīvo infekciju profilakses stratēģijās.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Seksuāli transmisīvās slimības rada arvien lielāku slogu veselības aprūpei un palielina vēža un multirezistences riskus.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi.	(18) Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā ar dzimumsensitīvu pieeju, ņemot vērā dzimumspecifiskus riskus, tostarp stereotipu ietekmi, kas rada papildu veselības apdraudējumus, un jānodrošina informācija un izglītošana par veselību un tās veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā kaitīgi ieradumi, tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu visu slimības ciklu, no profilakses un agrīnas diagnosticēšanas līdz ārstēšanai un pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātei. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta.	(19) Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu visu slimības ciklu, no profilakses un agrīnas diagnosticēšanas līdz ārstēšanai un pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātei. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reproduktīvās sistēmas vēža veidiem, tostarp krūts vēzim.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.	(20) Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, programma “Tiesiskums, tiesības un vērtības”, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuras mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu deficītiem un raudzīties, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas.	(22) Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības izejmateriālu un produktu, kas ir svarīgi veselīga dzīvesveida uzturēšanai, deficītiem un raudzīties, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi visiem, tostarp grūtniecēm, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas, vienlaikus nodrošinot, ka klīniskajos pētījumos tiek ņemta vērā Eiropas iedzīvotāju daudzveidība, tostarp dzimumu līdztiesība.

 

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.	(25) Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi, pēc dzimuma sadalīti un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas darītu iespējamu šādu integrētu un koordinētu darbu, kurš kalpo arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.	(26) Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas darītu iespējamu šādu integrētu un koordinētu darbu, kurš kalpo arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai ar nevienlīdzības samazināšanu, ņemot vērā dzimumu, dzimti un vecumu un izveidojot references tīklu zāļu drošai lietošanai grūtniecības un zīdīšanas laikā, panāktu maksimālu rezultātu.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Programmai būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve precēm, kas nepieciešamas seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību drošai izmantošanai (piemēram, zālēm, dažādu veidu kontracepcijas līdzekļiem, medicīnas iekārtām seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistītu tiesību procedūrām).

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.	(33) Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu, īpaši dzimumu nevienlīdzības jautājumu, un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.
__________________	__________________
19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.	19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.	(40) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un to ietekmi uz sievietēm un meitenēm, atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(40a) Atzīstot dzimumu līdztiesības īstenošanas nozīmi, šī Programma palīdzēs integrēt dzimumu līdztiesību Savienības politikas jomās. Tā izmantos dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā instrumentus, lai nodrošinātu, ka uz veselības krīzēm reaģē dzimumsensitīvi un pārveidojoši un ka veselības krīzes laikā un pēc tās tiek ņemtas vērā sieviešu un meiteņu īpašās veselības vajadzības.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.	(43) Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā. Būtu jāatbalsta paraugprakses īstenošana visos veselības aspektos, tostarp dzimumaspektos, kā noteikts dzimumu līdztiesības stratēģijā. Būtu jānovērš nevienlīdzība veselības jomā gan starp ES dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs, pievēršoties visiem veselības sociālajiem, tostarp dzimuma, faktoriem. Šīs darbības būtu jāveic, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) “krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas; piemēram, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;	4) “krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas, kā arī citas zāles un vielas, kas  veselības krīzes laikā joprojām ir svarīgas plašākā veselības kontekstā; piemēram, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) novērst nevienlīdzību un sekmēt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm;

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) uzlabot zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību Savienībā, veicināt to cenas pieņemamību un atbalstīt inovāciju;	(2) uzlabot zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību Savienībā, veicināt to piekļūstamību un cenas pieņemamību un atbalstīt inovāciju;

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, — stiprināt veselības sistēmas un veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un datu kopīgošanu.	(3)  lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, — stiprināt veselības sistēmas un veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un plašu datu kopīgošanu par visiem veselības aspektiem.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt krīzes sakarā būtisku ražojumu un citu nepieciešamu veselības aprūpes preču pienācīgu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;	(3) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt krīzes sakarā būtisku ražojumu, veselīga dzīvesveida uzturēšanai nepieciešamo produktu un citu svarīgu veselības aprūpes preču pienācīgu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu un vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā;	4) stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu, tostarp aprūpes nodrošināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, un sasniegt vispārēju veselības apdrošināšanu, kas ietver piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības aprūpes un tās nodrošināšanas, tostarp dzimumu un intersekcionālās nevienlīdzības, jomā;

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pacientu tiesības un pārrobežu veselības aprūpi, kā arī sekmēt medicīnas un veselības aprūpes speciālistu izcilību;	5) atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju, veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, informāciju un izglītību, kas ietver dzimumperspektīvu, pacientu tiesības un pārrobežu veselības aprūpi, kā arī sekmēt medicīnas un veselības aprūpes speciālistu izcilību;

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6) atbalstīt rīcību attiecībā uz nepārnēsājamu slimību (jo īpaši vēža) uzraudzību, profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi;	6) atbalstīt rīcību attiecībā uz nepārnēsājamu slimību (jo īpaši vēža) uzraudzību, profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi, īpašu uzmanību pievēršot reproduktīvās sistēmas vēža viediem, tostarp krūts vēzim;

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6a) atbalsta darbības, kuru mērķis ir risināt veselības jautājumus, kas saistīti ar dzimumbalstītu vardarbību un atbalstu pacientiem, kuri cietuši no dzimumbalstītas vardarbības;

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8) atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus un uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par attiecīgo rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;	8) atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus, uzticamus, vispusīgus un detalizētus datus, kas sadalīti pa dzimumiem un vecumiem, un pēc dzimumiem grupētus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, un atbalstīt aprūpes sniegšanu un nenodrošināto medicīnisko vajadzību apmierināšanu, un veicināt, lai tiktu izmantoti dzimumiem piemēroti novērtējumi par attiecīgo rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10) atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības iniciatīvās.	10) atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības iniciatīvās, tostarp globālas iniciatīvās, kas atbalsta drošu un savlaicīgu seksuālās un reproduktīvās veselības, pakalpojumu un tiesību nodrošināšanu un pieejamību;

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Par Programmai noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.	Par Programmai noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm un attiecīgajām dzimumu līdztiesības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Darba programmās ņem vērā ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Vāc rādītājus, kas attiecīgā gadījumā sadalīti pa dzimumiem.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

20. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Izvērtējums ir dzimumresponsīvs. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai sekotu līdzi izdevumiem, kas attiecināmi uz mērķiem, kuri saistīti ar dzimumu līdztiesību.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

I pielikums – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētām valstīm vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.	b) Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību, kā arī citu veselības dzimumaspektu jomā, tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētām valstīm vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

I pielikums – c punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) ekspertu grupas un paneļi, kas sniedz konsultācijas, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam;	iii) ekspertu grupas un paneļi, kas sniedz konsultācijas, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam; visās finansētajās ekspertu grupās un paneļos ir ievērots dzimumu līdzsvars;

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

I pielikums – c punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) pētījumi, analīze un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai.	iv) pētījumi, analīze un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai; visi finansētie pētījumi un analīze, kā arī zinātniskie ieteikumi ir dzimumresponsīvi.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

I pielikums – d punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai;	i) Savienības veselības tiesību aktu un rīcību, tostarp ES dzimumu līdztiesības stratēģijas veselības aspektu, īstenošana, izpilde, uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai;

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

I pielikums – e punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) veselības krīžu novēršanai un pārvarēšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iepirkšana un pasākumi, ar ko nodrošina piekļuvi šīm būtiskajām precēm un pakalpojumiem;	iv) veselības krīžu novēršanai un pārvarēšanai svarīgo preču un pakalpojumu iepirkšana un pasākumi, ar ko nodrošina piekļuvi šīm būtiskajām precēm un pakalpojumiem;

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

I pielikums – e punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) medicīniskā un veselības aprūpes personāla un ekspertu Savienības rezerves izveide, lai šādu personālu un ekspertus pēc vajadzības varētu izvietot jebkur Savienībā, kur nepieciešams nepieļaut vai pārvarēt veselības krīzi, un atbalsts šādas rezerves darbības nodrošināšanai; tādas Savienības mēroga neatliekamās veselības palīdzības vienības izveide, kas veselības krīzes gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniegtu ekspertu konsultācijas un tehnisko palīdzību, arī atbalsts šādas vienības darbībai.	v) medicīniskā un veselības aprūpes personāla un ekspertu Savienības rezerves izveide, lai šādu personālu un ekspertus pēc vajadzības varētu izvietot jebkur Savienībā, kur nepieciešams nepieļaut vai pārvarēt veselības krīzi, un atbalsts šādas rezerves darbības nodrošināšanai; tādas Savienības mēroga neatliekamās veselības palīdzības vienības izveide, kas veselības krīzes gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniegtu ekspertu konsultācijas un tehnisko palīdzību, arī atbalsts šādas vienības darbībai; visās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar šo programmu, ir vismaz 50 % sieviešu, un tajās ir iekļauti eksperti seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību un citu veselības dzimumaspektu jomā;

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;	i) atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju, izturētspēju un dzimumu līdztiesības integrētas pieejas īstenošanu, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un panāktu vispārēju veselības apdrošināšanu, kas sniedz piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp veselības aprūpes sistēmās novēršot dzimumu un intersekcionālo nevienlīdzību;

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) atbalsts medicīnas un veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu uzlabošanai;

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

I pielikums – g punkts – xi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
xi) atbalsts Eiropas references tīkliem, kā arī tādu jaunu transnacionālu tīklu dibināšanai un darbībai, kuru veidošana izriet no Savienības veselības tiesību aktiem, un atbalsts dalībvalstu darbībām, ar kurām šādu tīklu aktivitātes saskaņo ar valstu veselības aizsardzības sistēmu darbību;	xi) atbalsts Eiropas references tīkliem, kā arī tādu jaunu transnacionālu tīklu dibināšanai un darbībai, kuru veidošana izriet no Savienības veselības tiesību aktiem, un atbalsts dalībvalstu darbībām, ar kurām šādu tīklu aktivitātes saskaņo ar valstu veselības aizsardzības sistēmu darbību; visos finansētajos tīklos ir vismaz 50 % sieviešu, un tajās ir iekļauti eksperti seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību un citu veselības dzimumaspektu jomā;

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

I pielikums – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) darbības seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu jomā: i) atbalsts dalībvalstīm un NVO vispārējas piekļuves seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, tostarp ģimenes plānošanas, informācijas un izglītības pakalpojumiem, veicināšanā un nodrošināšanā un reproduktīvās veselības iekļaušanā dalībvalstu stratēģijās un programmās saskaņā ar Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu, Pekinas Rīcības platformu, to pārskatīšanas konferenču noslēguma dokumentiem un ANO IAM 3. un 5. mērķrādītāju; ii) darbības, kas atbalsta piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar tiem saistītām zālēm un produktiem; iii) darbības, kas atbalsta seksuālās un reproduktīvās aprūpes nepārtrauktību (integrētas un intersekcionālas aprūpes pieejas profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un turpmākai aprūpei);

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

I pielikums – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) darbības veselības jomā, kas saistītas ar dzimumbalstītu vardarbību un atbalstu pacientiem, kas cietuši no dzimumbalstītas vardarbības;
	i) darbības, ar kurām novērš un samazina vardarbību pret sievietēm ar veselības problēmām vai invaliditāti;
	ii) darbības, ar kurām atbalsta vardarbībā, tostarp no piespiedu sterilizācijas un piespiedu aborta, cietušu sieviešu veselības problēmu risināšanu;
	iii) apmācība un spēju veidošana profesionāļiem, lai atbalstītu no vardarbības cietušās sievietēm;
	iv) izpratnes veicināšanas kampaņas par tiesībām un tiesu iestāžu pieejamību sievietēm, kas cietušas no vardarbības.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

I pielikums – i punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;	iv) atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību un piekļūstamību par pieņemamu cenu;

 

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

I pielikums – j punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana;	ii) atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana, īpaši nolūkā novērst digitālo plaisu starp dzimumiem;

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – IIIa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	III.a To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina IAM 3. 7. mērķrādītāja sasniegšanu / uz dalībvalsti.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – IIIb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	III.b To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina IAM 5. mērķrādītāja sasniegšanu / uz dalībvalsti.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – IIIc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	III.c Tām darbībām un tādai paraugpraksei piešķirtais budžets, kas tieši veicina IAM 3.7. mērķrādītāja sasniegšanu / uz dalībvalsti.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – IIId punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	III.d Tām darbībām un tādai paraugpraksei piešķirtais budžets, kas tieši veicina IAM 5. mērķrādītāja sasniegšanu / uz dalībvalsti.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a seksuāli transmisīvās infekcijas;

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a no dzimuma atkarīga darba samaksas atšķirība veselības aprūpes jomā.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības darbības programmas veselības jomā (2021.–2027. gads) izveide un Regulas (ES) Nr. 282/2014 (programma “ES Veselība”) atcelšana
Atsauces	COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.5.2020
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 17.6.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.6.2020	EMPL 17.6.2020	ITRE 17.6.2020	IMCO 17.6.2020
	FEMM 23.7.2020
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	EMPL 25.6.2020	ITRE 25.6.2020	IMCO 15.6.2020
Referenti  Iecelšanas datums	Cristian-Silviu Buşoi 2.6.2020
Izskatīšana komitejā	7.7.2020
Pieņemšanas datums	14.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	74 5 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Pietro Fiocchi, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kateřina Konečná
Iesniegšanas datums	20.10.2020

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

74	+
ECR	Sergio BERLATO, Pietro FIOCCHI, Joanna KOPCIŃSKA, Ryszard Antoni LEGUTKO, Alexandr VONDRA, Anna ZALEWSKA
GUE/NGL	Malin BJÖRK, Petros KOKKALIS, Kateřina KONEČNÁ, Silvia MODIG, Mick WALLACE
ID	Simona BALDASSARRE, Marco DREOSTO, Luisa REGIMENTI, Silvia SARDONE
NI	Eleonora EVI, Athanasios KONSTANTINOU
PPE	Bartosz ARŁUKOWICZ, Traian BĂSESCU, Alexander BERNHUBER, Nathalie COLIN-OESTERLÉ, Christian DOLESCHAL, Agnès EVREN, Adam JARUBAS, Ewa KOPACZ, Esther de LANGE, Peter LIESE, Fulvio MARTUSCIELLO, Liudas MAŽYLIS, Dolors MONTSERRAT, Dan-Ştefan MOTREANU, Ljudmila NOVAK, Stanislav POLČÁK, Jessica POLFJÄRD, Christine SCHNEIDER, Edina TÓTH, Pernille WEISS, Michal WIEZIK
RENEW	Pascal CANFIN, Fredrick FEDERLEY, Andreas GLÜCK, Martin HOJSÍK, Jan HUITEMA, Frédérique RIES, María Soraya RODRÍGUEZ RAMOS, Nicolae ŞTEFĂNUȚĂ, Linea SØGAARD-LIDELL, Nils TORVALDS, Véronique TRILLET-LENOIR
S&D	Nikos ANDROULAKIS, Marek Paweł BALT, Monika BEŇOVÁ, Simona BONAFÈ, Delara BURKHARDT, Sara CERDAS, Mohammed CHAHIM, Tudor CIUHODARU, Miriam DALLI, Jytte GUTELAND, Javi LÓPEZ, César LUENA, Alessandra MORETTI, Sándor RÓNAI, Günther SIDL, Petar VITANOV, Tiemo WÖLKEN
VERTS/ALE	Margrete AUKEN, Bas EICKHOUT, Pär HOLMGREN, Yannick JADOT, Tilly METZ, Ville NIINISTÖ, Grace O'SULLIVAN, Jutta PAULUS

 

5	-
ID	Aurelia BEIGNEUX, Catherine GRISET, Teuvo HAKKARAINEN, Sylvia LIMMER, Joëlle MÉLIN

 

1	0
ECR	Rob ROOKEN

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] OV C... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2] OV C... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [3] OV C 192, 7.6.2019., 5. lpp.
• [4]https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/assessment_of_economic_and_investment_needs.pdf