ZIŅOJUMS par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana

22.10.2020 - (2020/2058(INI))

Budžeta komiteja
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referenti: Siegfried Mureşan, Paul Tang
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)
Atzinuma sagatavotājs (*):
Petros Kokkalis, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana

(2020/2058(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020)0021),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un tā 2020. gada 15. janvāra[1] rezolūciju par to,

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu (COM(2020)0443) kopā ar 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2020)0445),

– ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[2],

– ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības[3],

– ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu[4],

– ņemot vērā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos 2016. gada decembra galīgo ziņojumu un ieteikumus,

– ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[5],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456) un tam pievienotos likumdošanas priekšlikumus,

– ņemot vērā 2018. gada 14. marta Direktīvu (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK,

– ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0[6],

– ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[7],

– ņemot vērā Augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos (HLEG) 2018. gada 31. janvāra galīgo ziņojumu,

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (COM(2018)0097),

– ņemot vērā tā 2018. gada 29. maija rezolūciju par ilgtspējīgām finansēm[8],

– ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem[9],

– ņemot vērā Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē,

– ņemot vērā Komisijas sagatavotās Eiropas ekonomikas ceturkšņa prognozes,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), tai pievienoto Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgu investīciju principus, atbildīgas banku nozares principus un ilgtspējīgas apdrošināšanas principus,

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Starptautisko cilvēktiesību hartu, ESAO pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un astoņas SDO pamatkonvencijas,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtus,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,https://www.europarl.europa.eu/committees/lv/agri

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0198/2020),

A. tā kā investīcijas, kas nepieciešamas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, vēl nav novērtētas un nav iekļautas DFS klimata budžetā;

B. tā kā virzība uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam veicinās Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinās ilgtspējīgu, kvalitatīvu darbvietu pārpalikumu;

C. tā kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir skaidri norādīts, ka līdz šim pieņemtā politika ir nepietiekama, lai nepieļautu globālo sasilšanu virs 1,5 °C, biodaudzveidības izzušanu un bioģeoķīmisko plūsmu traucējumus;

D. tā kā ES tiesību akti klimata jomā stingri noteiks ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ietverot vērienīgus starpposma pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai;

E. tā kā Komisija ir aplēsusi, ka ES līmenī vajadzīgās investīcijas, lai sasniegtu pašreiz noteiktos 2030. gada klimata mērķus, ir 240 miljardi EUR gadā[10] plus papildu summas 130 miljardu EUR apmērā gadā vides mērķiem, 192 miljardu EUR apmērā gadā sociālajai infrastruktūrai un 100 miljardu EUR apmērā gadā Eiropas plašākai transporta infrastruktūrai; tā kā tas kopā nozīmē investīcijas vismaz 662 miljardu EUR apmērā gadā; tā kā šo skaitļu pamatā ir 2030. gada klimata mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40 %; tā kā tagad, kad Parlaments ir vienojies par vērienīgākiem mērķiem, investīciju iztrūkums ir vēl lielāks; tā kā ir būtiski mobilizēt visus pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu trūkstošās investīcijas;

F. tā kā Parīzes nolīguma 2. panta 1. punktā ir prasīts “finanšu plūsmas saskaņot ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību”;

G. tā kā Eiropas zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija ar mērķi pārveidot ES par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā 2050. gadā nav siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas, un kurai būtu arī jāpalīdz nodrošināt ES stratēģisko autonomiju;

H. tā kā Covid-19 pandēmija ir uzsvērusi, cik svarīgas ir investīcijas sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā ekonomikā, it sevišķi investīcijas, kas sekmē progresīvu pētniecību un izstrādi, konkurētspējīgu rūpniecības nozari, dziļāku un stiprāku vienoto tirgu, spēcīgus MVU, veselības aprūpi, noturīgu labklājības sistēmu un sociālo labklājību;

I. tā kā izdevumi, kas vajadzīgi Eiropas tautsaimniecību atbalstīšanai, rada jautājumu par to, kā tiks atmaksāti radītie parādi; tā kā ir svarīgi nepieļaut nevienlīdzības palielināšanos, kas notika pēc iepriekšējās krīzes;

J. tā kā ilgtspējīgas ekonomikas izveide ir ES ilgtermiņa stratēģiskās autonomijas attīstības un ES noturīguma palielināšanas pamatā;

K. tā kā tirdzniecības politika ietekmē siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;

L. tā kā transporta radītās SEG emisijas veido 27 % no ES visām emisijām un ir vienīgās, kas joprojām turpina palielināties; tā kā transportam ir tehnoloģiski neitrālā veidā jāpalīdz sasniegt ES emisiju samazināšanas mērķus, kuru mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus nodrošinot, ka transports paliek cenas ziņā pieejams un saglabā konkurētspēju; tā kā transporta nozares emisijas gan infrastruktūrā, gan transportlīdzekļu parkā var samazināt straujāk, ja tiek attīstītas un nostiprinātas sinerģijas ar citām nozarēm, piemēram, digitālo nozari vai enerģētiku;

M. tā kā arī aviācijas un jūras nozaru atbrīvojums no nodokļa var izkropļot konkurenci starp rūpniecības nozarēm un sekmēt neefektīvus un piesārņojošus transporta veidus;

N. tā kā ECB Statūtu 2. pantā ir paredzēts, ka, ja cenu stabilitātes mērķis ir sasniegts un netiek apšaubīts, ECB monetārā politika ir jāīsteno, lai veicinātu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteikto ES mērķu sasniegšanu, kas cita starpā paredz vides kvalitātes aizsardzību;

O. tā kā kontekstā ar monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu ECB izvērtēs, vai un kā, rīkojoties sava mandāta ietvaros, tā var ņemt vērā ilgtspējas apsvērumus un jo īpaši riskus, kas saistīti ar vides ilgtspēju;

P. tā kā vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšanas mērķis ir ļaut dalībvalstīm īstenot fiskālo politiku, kas atvieglos visu krīzes pienācīgai pārvarēšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu, vienlaikus turpinot ievērot uz noteikumiem balstīto sistēmu, kura paredzēta Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP); tā kā vispārējā izņēmuma klauzula paredz, ka tās piemērošanai nevajadzētu apdraudēt fiskālo ilgtspēju,

1. atzinīgi vērtē Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu (IEIP) kā galveno elementu, ar kuru nodrošināt zaļā kursa panākumus un pāreju uz ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku, apritīgāku un noturīgāku ekonomiku saskaņā ar Savienības vides saistībām, tostarp klimata saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ES klimata tiesību aktiem; uzsver, ka plānam jābūt koordinētas un iekļaujošas Savienības reakcijas pamatā, lai veidotu noturīgāku ekonomiku un sabiedrību pēc Covid-19 pandēmijas, un tam būtu jāveicina teritoriālā, sociālā un ekonomiskā kohēzija; norāda, ka ilgtspējai ir jāatbilst finanšu stabilitātes apsvērumiem;

2. atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura centrā ir Eiropas zaļais kurss un digitalizācijas stratēģija; atbalsta pamatprincipu, ka publiskajās investīcijās tiks ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), un uzsver, ka šis princips attiecas gan uz sociālajiem, gan vides mērķiem; uzsver, ka nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem būtu jānodrošina ES virzība uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā noteikts ES klimata tiesību aktos, tostarp 2030. gada starpposma mērķos, tādējādi nodrošinot dalībvalstu pāreju uz apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku, pamatojoties uz zinātnes atziņām un laikā fiksētiem klimata mērķiem;

3. uzskata, ka taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir būtiska ES atbildības joma; prasa īstenot atbilstīgus pasākumus un politiku, lai šī pārveide būtu sekmīga, iesaistot publisko un privāto sektoru, reģionus, pilsētas un dalībvalstis; prasa piešķirt prioritāti investīcijām, ar ko atbalsta ilgtspējīgu pāreju, digitalizācijas programmu un Eiropas suverenitāti stratēģiskās nozarēs, izmantojot konsekventu rūpniecības stratēģiju; uzskata, ka publiskā un privātā sektora digitalizācija palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti;

4. uzsver, ka ES klimatneitralitātes un aprites ekonomikas mērķa sasniegšana ne vēlāk kā 2050. gadā būs citu faktoru starpā atkarīga no pienācīga finansējuma un no saskaņotas ilgtspējas integrēšanas publiskajā un privātajā finansējumā; uzsver, ka ar publisko finansējumu vien nepietiks, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un veicinātu pārkārtošanos; uzsver, ka būs vajadzīgas ievērojamas papildu summas no ilgtspējīgām publiskām un privātām investīcijām; tādēļ aicina Komisiju, izstrādājot IEIP, veicināt publiskās un privātās investīcijas; uzsver, ka pat ar vērienīgu finansējumu līdzekļu pieejamība nebūs neierobežota; uzskata, ka ir būtiski, lai IEIP paredzētu un darītu iespējamas papildu investīcijas ar reālu pievienoto vērtību un lai tas neizspiestu tirgus finansējumu; aicina Komisiju izstrādāt stingru sistēmu ziņošanai un uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka izdevumiem ir reāla ietekme; uzstāj, ka saiknei starp izdevumiem un ieņēmumiem, jo īpaši izveidojot jaunus pašu resursus, būs izšķiroša nozīme zaļā kursa īstenošanā;

5. norāda, ka pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku skars visas ES ekonomikas nozares, un uzstāj, ka ceļam uz klimatneitralitāti būtu jāsekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēja un jānodrošina ilgtspējīgu, kvalitatīvu darbvietu neto pārpalikums; uzsver, ka zaļajai pārejai ir jābūt iekļaujošai un jāatbilst ekonomikas, sociālās un vides ilgtspējas principiem; uzskata, ka IEIP nedrīkstētu nevienu atstāt novārtā un ka tam pēc vajadzības būtu jākoncentrējas uz nevienlīdzību mazināšanu starp dalībvalstīm un reģioniem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā; atgādina, ka ilgtspējīgā enerģētikas pārkārtošanā ļoti svarīgi ir saglabāt un radīt darbvietas, kā arī nodrošināt papildu apmācību un pārkvalifikāciju;

6. uzsver arī, ka, lai Eiropas zaļais kurss būtu sekmīgs, Eiropas ilgtspējīgu produktu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaskata tā priekšrocības;

7. aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, ka IEIP tiek pienācīgi finansēts, lai nodrošinātu, ka turpmākās programmas, piemēram, renovācijas viļņa stratēģija, pietiekami ietekmē katru ēku Eiropas Savienībā, ka tās ir pieņemamas visiem Savienības pilsoņiem un ka viņi tās vērtē atzinīgi;

8. apšauba to, vai pašreizējais IEIP ļaus līdz 2030. gadam mobilizēt 1 triljonu EUR, ņemot vērā negatīvās ekonomiskās prognozes pēc Covid-19 pandēmijas; prasa Komisijai nodrošināt pilnīgu pārredzamību tādos finansēšanas jautājumos kā optimistisks sviras efekts, konkrētu investīciju iespējama divkārša uzskaite vai neskaidrība par konkrētu summu ekstrapolāciju; turklāt apšauba to, kā jaunā DFS, ko ierosinājusi Komisija un par ko panākta vienošanās Eiropadomes secinājumos, ļaus sasniegt IEIP mērķus; pauž bažas par to, ka, ES programmas intensīvāk īstenojot sākumposmā, nākamās DFS perioda beigās varētu rasties zaļo investīciju nepietiekamība; aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar plāniem, kuros izskaidrots, kā tās novērsīs ievērojamo investīciju trūkumu, izmantojot gan privātās, gan publiskās investīcijas, tostarp novērtējumu par jaunajām ekonomikas perspektīvām, kas izriet no pašreizējās krīzes, un 2030. gada klimata, enerģētikas un vides mērķu gaidāmo palielināto vērienīgumu; uzsver, ka IEIP ir ES ilgtermiņa mērķis un to nākotnē nedrīkst apdraudēt mazāka DFS, kas lielu daļu naudas piešķirtu ilgtermiņa aizņēmumu atmaksai;

9. norāda, ka Komisija savā 2020. gada 14. janvāra IEIP paziņojumā ir aplēsusi, ka ES līmeņa investīciju vajadzības pašreizējo 2030. gada klimata mērķu sasniegšanai ir vismaz 662 miljardi EUR gadā; aicina Komisiju šos jaunos skaitļus atspoguļot pārskatītajā IEIP arhitektūrā;

10. vēlas, lai tiktu nodrošināts, ka IEIP finansējums ES, valstu un reģionālā līmenī tiek novirzīts tām politikas jomām un programmām, kurām ir vislielākais potenciāls veicināt cīņu pret klimata pārmaiņām un citus vides mērķus, tostarp ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, pāreju uz konkurētspējīgāku Savienību un darbvietu radīšanu, vienlaikus pielāgojoties dažādām valstu, reģionālām un vietējām vajadzībām; sagaida, ka Komisija pirms nākamās DFS sākuma publicēs satvaru klimata, biodaudzveidības un citu ilgtspējas izdevumu izsekošanai, attiecīgā gadījumā izmantojot Taksonomijas regulā noteiktos kritērijus; prasa šajā satvarā cita starpā iekļaut uzraudzības metodiku kopā ar atbilstošiem korektīviem pasākumiem un ilgtspējas pārbaudes un izsekošanas mehānismu, lai noteiktu kaitīgo ietekmi saskaņā ar DNSH principu un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

11. uzsver, ka IEIP panākumi ir atkarīgi no publiskā un privātā finansējuma atbilstības un no ES politiku saskaņotības; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti ilgtspējas rādītāji un metodika ietekmes mērīšanai; uzstāj, ka, ņemot vērā IEIP, būtu jāsāk īstenot ietekmes novērtējumus saistībā ar citiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai tie vēl ir likumdošanas stadijā vai jau ir pieņemti, lai tādējādi novērtētu spēkā esošo ES tiesību aktu atbilstību ES mērķiem vides jomā;

12. uzsver, ka vienam no IEIP mērķiem vajadzētu būt pārejas nodrošināšanai no neilgtspējīgām uz ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām;

13. uzskata, ka publiskajam un privātajam finansējumam būtu jāatbilst Taksonomijas regulai un jāievēro DNSH princips, lai nodrošinātu, ka ES politika un finansējums, tostarp ES budžets, programmas, ko finansē no Next Generation EU (NGEU), Eiropas pusgada un Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējuma, neveicina tādu projektu un darbību īstenošanu, kas būtiski apdraud sociālo vai vides mērķu sasniegšanu, kaitē ekonomiskajai konkurētspējai vai izraisa darbvietu zaudēšanu; uzsver, ka publiskie budžeti un publiskās bankas vienas pašas nespēs novērst investīciju iztrūkumus; atgādina, ka 10 lielākās Eiropas bankas katru gadu joprojām investē fosilajā kurināmajā vairāk nekā 100 miljardus EUR; atgādina, ka saskaņā ar Taksonomijas regulu Komisijai līdz 2020. gada beigām ir jāpieņem deleģētais akts, kas ietvertu tehniskus pārbaudes kritērijus darbībām, kuras ievērojami sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

14. prasa ieviest DNSH principu attiecīgajās ES finansēšanas regulās, piemēram, pārbaudot klimata, vides un sociālo ilgtspēju; atgādina, ka bez iepriekšējas apspriešanās ar vietējām un reģionālām publiskā sektora iestādēm, rūpniecības nozarēm un MVU nedrīkst ieviest nekādus stingrus investīciju noteikumus;

15. prasa reālistiski un pakāpeniski pārtraukt publiskās un privātās investīcijas piesārņojošās un kaitīgās saimnieciskās nozarēs, kurām ir iespējamas ekonomiski īstenojamas alternatīvas, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu tiesības izvēlēties savu energoresursu struktūru, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu sistēmu un energotīklu, kas ir saderīgs ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka šādas alternatīvas ir jāatrod steidzami, veicot apjomīgas investīcijas tehnoloģiju inovācijā un energoefektivitātē; uzstāj, ka IEIP finansētās darbības nedrīkst veicināt sociālo nevienlīdzību un padziļināt sociālo un ekonomikas plaisu Eiropas Savienībā starp austrumiem un rietumiem; šajā kontekstā atgādina, ka laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam 11 valstis un Eiropas Savienība izlietoja 112 miljardus EUR gadā, lai subsidētu fosilo kurināmo; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot stratēģijas, kā pakāpeniski atcelt visas videi kaitīgās subsīdijas, lai uzlabotu ES konsekvenci un uzticamību biodaudzveidības un dabas ekosistēmu saglabāšanā un veicinātu pāreju uz tīras enerģijas sistēmām un klimatneitrālu un aprites ekonomiku;

16. uzskata, ka pārejai uz klimatneitralitāti būtu jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES uzņēmumiem un to konkurētspēja, jo īpaši trešo valstu negodīgas konkurences gadījumā; uzskata, ka, lai sasniegtu savus mērķus, IEIP būtu jāveicina arī ilgtspējīga ražošana Eiropā un jāsamazina globālās emisijas, izmantojot tirdzniecības politiku; prasa tirdzniecības nolīgumos negarantēt investoru aizsardzību uz vides, sociālo vai veselības standartu rēķina; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES un trešo valstu noslēgtos tirdzniecības nolīgumos tiktu iekļauti klimata un citi vides standarti, kuru izpildi var panākt, cita starpā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem; prasa nodrošināt, lai trešās valstis būtu atbilstīgas dalībai pārrobežu projektos, kuri palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus;

17. uzsver, ka programma Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un programma “Radošā Eiropa” kā ES galvenās izglītības, brīvprātīgā darba un kultūras programmas ir būtisks instruments globālajā rīcībā, kas tiek īstenota, reaģējot uz klimata pārmaiņām, un tām ir svarīga nozīme zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo prasmju apguves veicināšanā, izpratnes palielināšanā par vides un klimata jautājumiem, jo īpaši to jauniešu vidū, kuri veic brīvprātīgo darbu vides aizsardzības jomā, un radošu, iekļaujošu un pieejamu risinājumu izstrādē, lai pievērstos vides problēmjautājumiem; uzsver, ka šīs programmas veicina ES ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; šajā sakarā uzsver to, cik svarīga nozīme ir programmas Erasmus+ atbalstītām prakses iespējām lauksaimniecības jomā;

ES budžets: finanšu resursu novirzīšana, aktivizēšana un stimulēšana

18. uzsver ES budžeta centrālo lomu IEIP īstenošanā; atkārto savu jau sen pausto nostāju, ka jaunas iniciatīvas vienmēr būtu jāpakļauj ilgtspējas novērtējumam un pārbaudei un jāfinansē, izmantojot papildu apropriācijas, un tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citas politikas jomas; uzsver, cik svarīga ir ilglaicīga ES politika, piemēram, kohēzijas vai lauksaimniecības politika, kā arī citas svarīgas politikas jomas, piemēram, pētniecība, inovācija vai pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana; aicina Komisiju un dalībvalstis pildīt savas politiskās apņemšanās un nodrošināt Savienībai uz nākotni vērstu DFS, kas spēj reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām;

19. uzsver ilgtspējīgu privāto investīciju svarīgumu un to lomu IEIP mērķu sasniegšanā un uzskata, ka ir jāveicina privātais finansējums; turklāt uzsver, ka tehniskais atbalsts būtu jāpalielina, izmantojot vietējos un valsts mēroga inkubatorus un “projektu bērnudārzus”, kas apvieno finansētājus un projektu virzītājus;

20. atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir pieņēmusi Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu kā ārkārtas instrumentu investīciju un reformu atbalstam; tomēr pauž nožēlu par priekšlikumu ievērojami samazināt papildu piešķīrumus vairākām ES programmām un pilnībā atcelt tos citām programmām; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi programmām, ar kurām atbalsta pāreju no oglekļa atkarīgos reģionos, ir pretrunā ES zaļā kursa programmai un galu galā ietekmēs arī IEIP finansējumu;

21. uzsver — lai izpildītu Parīzes nolīgumā noteiktās saistības, ES devums klimata mērķu sasniegšanā būtu jānostiprina ar vērienīgu klimatam un biodaudzveidībai paredzēto izdevumu daļu ES budžetā; tādēļ cenšas pēc iespējas ātrāk sasniegt juridiski saistošu mērķi, proti, 30 % izdevumu atvēlēt klimata politikas integrēšanai un 10 % biodaudzveidībai; uzsver, ka klimata izdevumu mērķis būtu jāattiecina uz DFS kopumā; uzsver, ka 37 % klimata mērķis būtu jāpiemēro arī NGEU izdevumiem; mudina Komisiju izveidot jēgpilnu un pārredzamu ar klimatu saistīto izdevumu izsekošanas un uzraudzības satvaru ES budžetā; uzsver, ka jauniem pašu resursiem ir būtiska nozīme, lai ES budžets nākotnē varētu sasniegt augstāku finansējuma līmeni klimata pārmaiņu jomā;

22. atzinīgi vērtē priekšlikumu papildināt Taisnīgas pārejas fondu (JTF) ar papildu līdzekļiem no NGEU, taču pauž nožēlu par Padomes priekšlikumu samazināt šos papildinājumus un uzsver, ka būs vajadzīgs papildu atbalsts, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji, kurus tieši un netieši skar pāreja, saņem pienācīgu palīdzību; atkārtoti pauž viedokli, ka JTF līdzekļi var papildināt kohēzijas politikas ietvaros pieejamos resursus, un norāda, ka jaunajam priekšlikumam nevajadzētu kaitēt kohēzijas politikai, izmantojot obligātus pārvietojumus no dalībvalstīm paredzētā finansējuma, un tas nedrīkstētu radīt konkurences izkropļojumus;

23. uzskata, ka taisnīgas pārejas princips būtu jāintegrē visā zaļā kursa procesā un ka JTF jo īpaši būtu jākoncentrējas uz reģioniem, kas ir visvairāk atkarīgi no fosilā kurināmā; uzsver, ka projektiem, kas saņem līdzekļus, jābūt ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgiem un ilgtermiņā dzīvotspējīgiem; tādēļ prasa izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju to reģionu attīstībai un modernizācijai, kuri gūst labumu no JTF;

24. uzsver, ka taisnīgas pārejas plānu izstrādē būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas; uzskata, ka taisnīgas pārejas plānos būtu jāņem vērā dalībvalstu un reģionu atšķirīgie sākumpunkti pārejā uz klimatneitralitāti; norāda, ka vajadzētu būt lielākai skaidrībai par atbilstības kritērijiem finansējuma saņemšanai; uzskata, ka JTF finansētās programmas būtu arī jānovērtē, izmantojot klimata izdevumu ietekmes apzināšanas, dabas kapitāla uzskaites un dzīves cikla metodiku;

25. atzinīgi vērtē Taisnīgas pārejas mehānisma divus papildu pīlārus, jo īpaši speciālu shēmu InvestEU ietvaros un publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kas kopā ar JTF radīs jaunas ekonomiskās iespējas un palīdzēs mazināt sociālekonomisko ietekmi, ko rada pāreja uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas īstenošanu ES visneaizsargātākajos un oglekļietilpīgākajos reģionos un pilsētās, un palīdzēs risināt enerģijas pieejamības problēmas, ar kurām iedzīvotāji saskaras pārejas procesa laikā; uzskata, ka, lai šie pīlāri būtu sekmīgi, ir būtiski garantēt pietiekamu tehnisko palīdzību dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām;

26. uzsver, ka sociāli taisnīga pāreja nebūs iespējama bez milzīga devuma no lielpilsētu teritorijām; tādēļ uzskata, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda 2. un 3. pīlāra resursiem ir jābūt viegli pieejamiem pilsētām, lai izstrādātu liela mēroga finanšu mehānismu nolūkā atbalstīt pilsētas līmeņa centienus klimata un sociālajā jomā; norāda, ka tas var ietvert tieši pieejamus līdzekļus cita starpā mājokļu politikas jomām, ēku renovācijas, modernizēšanas un siltumizolācijas programmām, sabiedriskā transporta projektiem, pilsētu zaļās infrastruktūras uzlabošanai, aprites ekonomikas instrumentu ieviešanai vai ilgtspējīgiem ūdens apsaimniekošanas projektiem;

27. atzinīgi vērtē programmas InvestEU lomu IEIP īstenošanā un darbībā un uzskata, ka tai vajadzētu būt būtiskai Savienības zaļās, taisnīgās un noturīgās atveseļošanās norisē; pauž nožēlu par to, ka ierosinātais InvestEU finansējums gan DFS, gan NGEU ietvaros tika ievērojami samazināts salīdzinājumā ar jaunāko Komisijas priekšlikumu; atzinīgi vērtē priekšlikumu programmas InvestEU ietvaros izveidot Stratēģisko investīciju mehānismu, jo īpaši pievienojot piekto daļu — Eiropas investīciju logu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas svarīgās tehnoloģijās un vērtību ķēdēs; uzsver, ka InvestEU finansētajiem projektiem būtu jāatbilst Savienības 2030. gada saistībām klimata un vides jomā;

28. uzsver, ka pārskatītajā Komisijas priekšlikumā jau ir iekļauta Parlamenta un Padomes 2019. gada maijā panāktā provizoriskā vienošanās par InvestEU; atgādina, ka papildus privileģētajam stāvoklim EIB grupai šī vienošanās paredz arī svarīgu lomu citiem īstenošanas partneriem, piemēram, valsts attīstību veicinošām bankām vai citām starptautiskām finanšu iestādēm; turklāt atgādina, ka InvestEU ir uz pieprasījumu balstīts instruments un ka šā iemesla dēļ būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas; uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai uz vietas būtu pieejama pietiekama tehniskā palīdzība, kura ļautu finansēt projektus tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, un tādā veidā, kas sniedz patiesu pievienoto vērtību; šajā sakarā uzsver konsultāciju centra būtisko devumu, attiecībā uz kuru ir jānodrošina pienācīgs finanšu piešķīrums;

29. vēlreiz norāda uz ES kā globālas līderes cīņā pret klimata pārmaiņām atbildību mudināt citus starptautiskos partnerus piemērot līdzīgu pieeju; uzskata, ka resursus, ko no ES budžeta piešķir trešām valstīm, nedrīkst izmantot nekādā veidā, kas ir pretrunā zaļā kursa mērķiem, un tiem būtu jāveicina tās mērķu sasniegšana, ņemot vērā katras valsts atšķirīgo attīstības līmeni un to atšķirīgās investīciju vajadzības; uzskata, ka pandēmija ir parādījusi, ka vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības rīcība ārpus Savienības ir cieši saistīta ar veselības situāciju iekšzemē un ka šāda rīcība ir rentabla, ja salīdzina ar pandēmijas ietekmi;

30. norāda, ka Inovāciju fondam un Modernizācijas fondam būtu jāsniedz ievērojams devums ilgtspējīgā pārejā uz neto nulles SEG emisijām līdz 2020. gadam, un īpaši atzinīgi vērtē to, ka Modernizācijas fonds ir paredzēts tam, lai atbalstītu investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā 10 dalībvalstīs ar zemākajiem ienākumiem, un tādēļ tas ir svarīgs instruments taisnīgas pārejas nodrošināšanai; tomēr uzsver nepieciešamību pastiprināt fonda uzraudzību, jo investīcijām darbībās, kas būtiski kaitē sociālajiem un vides mērķiem, nevajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no Modernizācijas fonda;

31. uzskata, ka ir jāizvairās no jebkādas pārklāšanās ar saistītām darbībām, kuras finansē no Savienības budžeta, un uzskata, ka šo fondu pastāvēšana ārpus Savienības budžeta varētu kaitēt budžeta uzraudzībai; mudina Komisiju pienācīgi informēt budžeta lēmējinstitūciju par fondu īstenošanu;

32. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt gan Modernizācijas fondu, gan Inovāciju fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanas ietvaros; atkārto savu ilgstoši pausto prasību, ka ievērojama daļa ETS ieņēmumu ir jādefinē kā pašu resursi;

33. uzsver kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) svarīgo nozīmi IEIP mērķu sasniegšanā; norāda, ka, virzoties uz ilgtspējīgāku dabas resursu pārvaldību un biodaudzveidības saglabāšanu ES lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, KLP būtu jāsaglabā tās mērķi — atbalstīt augstas kvalitātes pārtikas piegādi, garantēt Eiropas iedzīvotājiem pārtikas apgādes suverenitāti, veicināt stabilu un pieņemamu peļņu lauksaimniekiem un zvejniekiem un veicināt lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka KLP veicina ES klimata un ilgtspējas mērķu sasniegšanu, kā uzsvērts Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 7. novembra ziņojumā;

34. uzsver, ka ir svarīgi veicināt piekļuvi publiskam un privātam finansējumam, lai atbalstītu pieaugošas zaļās investīcijas, attīstību un piekļuvi digitalizācijas instrumentiem, modernizācijai un inovācijām, kas ļaus lauksaimniecības nozarei, zivsaimniecības nozarei un lauku apgabaliem risināt problēmas un izmantot iespējas saistībā ar zaļā kursa mērķiem un vērienīgumu;

35. uzsver, ka kohēzijas politikai kā ES galvenajai investīciju politikai būs izšķiroša nozīme atbalsta sniegšanā pārejai uz klimatneitralitāti; tomēr vērš uzmanību uz to, ka pēc Covid-19 pandēmijas kohēzijas politika būs viens no izšķirošajiem instrumentiem ilgtspējīgā ekonomikas atveseļošanā un ka to nedrīkstētu novirzīt no tās ilglaicīgajiem mērķiem, proti, sekmēt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kā noteikts ES Līgumos; uzstāj, ka kohēzijas politika ir jāstiprina, lai virzītos uz galvenajiem mērķiem un atbalstītu Eiropas zaļā kursa sekmīgu īstenošanu;

36. atbalsta Komisijas inovatīvo pieeju, kas atspoguļota tās paziņojumā, norādot, ka arī ES budžeta ieņēmumu daļa veicinās klimata un vides mērķu sasniegšanu; atgādina, ka Parlaments atbalsta jaunu pašu resursu ieviešanu, kas var radīt pievienoto vērtību un būtiski atbalstīt Eiropas zaļo kursu;

37. atkārtoti apstiprina savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz jauno pašu resursu potenciālo kandidātu sarakstu, kā izklāstīts tā starpposma ziņojumā par DFS, kam būtu jāatbilst būtiskiem ES mērķiem, tostarp cīņai pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai; tādēļ prasa, neradot papildu slogu iedzīvotājiem, ieviest jaunus pašu resursus, kas varētu ietvert, piemēram, resursus, par kuriem Komisija 2018. gadā sniedza šādus skaitļus:

i) ETS izsoļu ieņēmumi, kas varētu ienest no 3 līdz 10 miljardiem EUR gadā,

ii) devums saistībā ar nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, kas varētu ienest no 3 līdz 10 miljardiem EUR gadā,

iii) turpmākais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas varētu ienest no 5 līdz 14 miljardiem EUR gadā,

iv) kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, kas varētu ienest vairāk nekā 12 miljardus EUR gadā,

v) nodoklis lieliem digitālajiem uzņēmumiem, kas varētu ienest no 750 miljoniem EUR līdz 1,3 miljardiem EUR gadā, un

vi) finanšu darījumu nodoklis (FDN), kas, pamatojoties uz sākotnējo Komisijas 2012. gada priekšlikumu un ņemot vērā “Brexit” un ekonomikas izaugsmi, varētu ienest līdz 57 miljardiem EUR gadā atkarībā no nodokļa piemērošanas jomas;

šajā sakarā atkārtoti aicina visas dalībvalstis pievienoties ciešākas sadarbības satvaram FDN jomā; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sniegt informāciju par pašu resursiem, kas izklāstīti tās 2020. gada 27. maija paziņojumā par ekonomikas atveseļošanas plānu, tostarp par nodevu, kuras pamatā ir lielo uzņēmumu darbība, un par ETS iespējamo paplašināšanu, iekļaujot jūrniecības un aviācijas nozari;

38. uzsver, ka no 2021. gada ES budžetā būtu jāiekļauj jaunu pašu resursu grozs, bet būtu jāizveido arī juridiski saistošs grafiks, lai nākamajā DFS ierosinātu un ieviestu jaunus pašu resursus; prasa, lai ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem būtu pietiekami, lai segtu vismaz atmaksāšanas saistības atveseļošanas instrumenta ietvaros; sagaida, ka visi ieņēmumi, kas pārsniedz šo līmeni, būtu jāieskaita ES budžetā, lai cita starpā novērstu finansējuma trūkumu saistībā ar Zaļo kursu, neietekmējot universāluma principu;

39. uzsver, ka abu veidu ieņēmumi, proti, vides un ar vidi tieši nesaistītie, būs ļoti svarīgi jaunu uzticamu pašu resursu groza izveidē, jo ienākumi no vides ieņēmumiem laika gaitā varētu proporcionāli samazināties, ES virzoties uz klimatneitralitāti;

Finanšu iestādes — kā veicināt zaļā kursa īstenošanu

40. atzinīgi vērtē EIB lēmumu pārskatīt savu aizdevumu politiku enerģētikas jomā un klimata stratēģiju un no 2025. gada 50 % savu darījumu veltīt klimata politikai un vides ilgtspējai, lai izpildītu ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu; aicina EIB arī pārskatīt savu aizdevumu politiku transporta jomā un apņemties īstenot ilgtspējīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo energoresursu struktūru un īpašu uzmanību pievēršot nozarēm un reģioniem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk; jo īpaši aicina īstenot jaunus politikas virzienus energoietilpīgās rūpniecības nozarēs, kurās EIB darbojas, lai atbalstītu šo nozaru pāreju ar mērķi visus jaunos nozaru aizdevumus saskaņot ar mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; atzinīgi vērtē EIB apņemšanos līdz 2021. gadam pārstāt finansēt fosilo kurināmo enerģijas projektus; prasa pieņemt un publicēt pārbaudāmus pārejas plānus, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus;

41. uzsver, ka EIB reakcijai uz Covid-19 pandēmiju vajadzētu atbilst IEIP mērķiem; tomēr norāda, ka ne visi finansētie projekti var palīdzēt sasniegt ES klimata mērķus, un uzstāj, ka tas nedrīkst liegt tiem sniegt finansējumu; tomēr uzskata, ka EIB portfelis ir jāsaskaņo ar ES ilgtspējas mērķiem un DNSH principu; aicina EIB izstrādāt konkrētu ceļvedi, lai līdz 2025. gadam sasniegtu 50 % detalizēto mērķi, un katru gadu publiskot informāciju par to savu aktīvu daļu, ar kuriem finansē darbības, kas saskaņā ar ES taksonomiju uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām; atgādina, ka bankas reakcijai uz Covid-19 pandēmiju vajadzētu radīt investīcijas 240 miljardu EUR apmērā, ko darīja iespējamu dažu nedēļu laikā;

42. uzskata, ka, lai EIB varētu sekmīgi iesaistīties zaļā kursa finansēšanā, izšķiroša nozīme ir augšupējai un līdzdalības pieejai un ka EIB būtu jāveicina konkrēti publiskā un privātā sektora dialogi, kā arī ir labāk jākoordinējas ar dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; turklāt uzsver EIB neatkarību, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir nodrošināt investīciju demokrātisku kontroli;

43. atgādina, ka EIB ir pasaulē lielākais zaļo obligāciju emitents, kas 11 gadu laikā ir piesaistījis vairāk nekā 23 miljardus EUR; konstatē, ka liels uzdevums ir bijis noteikt kopējus standartus, lai izvairītos no zaļmaldināšanas; atzinīgi vērtē EIB jaunās ilgtspējas izpratnes obligācijas, kuras izlaida 2018. gadā un kuru mērķis ir atbalstīt investīcijas, kas ir saistītas ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzsver, ka ir svarīgi noteikt kopējus standartus attiecībā uz šīm jaunajām obligācijām, lai nodrošinātu, ka projekti ir pārredzami, pārbaudāmi un izmērāmi; aicina EIB turpināt šo darbību un paplašināt zaļo obligāciju un ilgtspējas izpratnes obligāciju emisiju, kas var atvieglot IEIP īstenošanu un palīdzēt attīstīt sociālās un vides ilgtspējas obligāciju tirgu, pamatojoties uz darbu saskaņā ar ES Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un ES taksonomiju;

44. mudina EIB aktīvi atbalstīt projektus, kas sekmē taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanu, piemēram, saistībā ar pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, MVU piekļuvi finansējumam un sociālajām investīcijām un prasmēm;

45. norāda, ka EIB priekšsēdētājs Werner Hoyer ir uzsvēris nepieciešamību stiprināt EIB kapitāla bāzi, lai tā varētu turpināt vērienīgos projektus, kas ir pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku pamatā;

46. atzīst valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu (VAVBI) un starptautisko finanšu iestāžu (SFI), tostarp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas, svarīgo lomu ilgtspējīgu projektu finansēšanā, kas tādā veidā veicina Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; uzsver, ka, ņemot vērā VAVBI pieredzi un spējas valsts un reģionālā līmenī, tām var būt būtiska nozīme publisko līdzekļu ietekmes maksimizēšanā, tostarp izmantojot partnerības InvestEU ietvaros, lai tādējādi palīdzētu sasniegt Savienības klimata mērķus; uzsver, ka MVU finansēšana ir svarīga IEIP sekmīgai īstenošanai;

47. uzsver arī VAVBI priekšrocības samērā mazāku projektu koncepcijas izstrādē, pārvaldībā un finansēšanā, pateicoties šo banku un iestāžu pieredzei šajā jomā; tādēļ atzinīgi vērtē to iesaisti dažādos IEIP aspektos, jo tās ir vispiemērotākās struktūras, lai Eiropas līmeņa investīcijas novirzītu praktiskai izmantošanai vietējā mērogā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vietēju tehnisko palīdzību projektu veicinātājiem un inovācijām, un uzsver projektu attīstības centru nozīmi, palīdzot projektiem pietiekami nobriest, lai nonāktu līdz finansējuma saņemšanai; prasa īstenot valsts atbalsta reformas, lai VAVBI varētu piešķirt preferenciālus aizdevumus nolūkā atbalstīt ilgtspēju;

48. norāda, ka publiskās un privātās investīcijas var palīdzēt panākt ilgtspējīgu atveseļošanos un noturību, ja finansējums tiks novirzīts zaļajām investīcijām, piemēram, elektrotīkliem, supertīkliem un viedtīkliem, dzelzceļa tīkliem, energoefektivitātei un aprites ekonomikas projektiem;

49. uzsver, ka vides un klimata katastrofas aizvien rada lielākus finanšu stabilitātes riskus un ka tādēļ prudenciālais regulējums un uzraudzība šos ilgtermiņa riskus savos novērtējumus iekļaus labāk; uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un ilgtspējas veicināšana būtu vairāk jāņem vērā ECB politikā, vienlaikus pilnībā ievērojot tās pilnvaras un neatkarību un neapdraudot tās kā finanšu un monetārās stabilitātes uzraudzītājas lomu; atgādina ECB priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka ECB atbalsta taksonomijas pilnveidošanu, kā iespēju veicināt vides apsvērumu iekļaušanu centrālās bankas portfeļos; norāda uz mērķi, kas pausts Eurosistēmas nesenajā atbildē uz Komisijas sabiedrisko apspriešanu par atjaunināto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju un Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas (NFRD) pārskatīšanu, kurā norādīts, ka tirgus spēki var būt un tiem vajadzētu būt vienam no galvenajam virzītājspēkam finanšu plūsmu pārvirzīšanai uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību; atzinīgi vērtē ECB un Centrālo banku un regulatoru finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) aicinājumus finanšu regulatoriem labāk novērtēt ar ilgtspēju saistītus finanšu riskus;

50. mudina ECB virzīt uz priekšu monetārās politikas stratēģiju, pilnībā ievērojot ECB cenu stabilitātes pilnvaras, kas noteiktas LESD; norāda, ka monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanas ietvaros ECB saskaņā ar Parīzes nolīgumu izvērtēs, vai un kā, rīkojoties saskaņā ar savām pilnvarām, tā var ņemt vērā ilgtspējas apsvērumus un jo īpaši ar vides ilgtspēju saistītos riskus savā nodrošinājuma sistēmā un ikgadējā stresa pārbaudē, vienlaikus saglabājot monetārās politikas un prudenciālās uzraudzības funkciju nodalīšanu; turklāt mudina ECB atklāt monetārās politikas saskaņotības līmeni ar Parīzes nolīgumu, vienlaikus nosakot ceļvedi turpmākai saskaņošanai, šīm darbībām pienācīgi izmantojot ES taksonomiju; aicina ECB apsvērt turpmākus veidus, kā atbalstīt EIB, lai palielinātu EIB finansēšanas spējas, neradot tirgus izkropļojumus;

51. ierosina ECB izvērtēt tās oglekļietilpīgo obligāciju portfeļa līdzsvarošanu kontekstā ar uzņēmumu sektora iegādes programmu (USAIP), ņemot vērā EIB saistības klimata jomā;

52. aicina Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) kopā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) izstrādāt ikgadējus klimata stresa testus to uzraudzītajām finanšu iestādēm, kā šobrīd tiek apspriests jo īpaši NGFS, lai izprastu ar klimatu saistītos finanšu riskus attiecīgo ES finanšu iestāžu portfeļos un šo risku apmēru;

53. uzskata, ka sabiedriskajam transportam ir būtiska nozīme, lai panāktu ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās; uzsver, ka ir jāpalielina atbalsts sabiedriskā transporta tīkliem un transportlīdzekļu parkiem vietējā un reģionālā līmenī, jo tas būtu efektīvs instruments pārejā uz mazemisiju mobilitāti, vienlaikus veicinot pāreju uz citiem transporta veidiem, it sevišķi lielpilsētās, un savienotību lauku apvidos, lai veicinātu teritoriālo kohēziju; uzskata, ka spēcīgākai saiknei starp pilsētu transporta finansēšanu un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem (SUMP) ir būtiska nozīme pilsētu mobilitātes pārveides sekmēšanā; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus un politiku, tostarp paredzot atbalstu efektīvām sabiedriskā transporta sistēmām un tādiem aktīvas pārvietošanās risinājumiem kā iešana kājām un braukšana ar velosipēdu un piekļūstamības un multimodalitātes veicināšanai dažādos transporta veidos;

Privāto investīciju mobilizēšana ilgtspējīgai atveseļošanai

54. atbalsta atjaunotu ilgtspējīga finansējuma stratēģiju; uzsver, ka ir vajadzīgs progresīvs ES ekomarķējums finanšu produktiem, ES zaļo obligāciju standarts (EU GBS) un ticamāki, salīdzināmāki un pieejamāki dati par ilgtspēju, kas iegūti, saskaņojot ilgtspējas rādītājus; atgādina par zaļā finansējuma ievērojamo nozīmīgumu attiecībā uz ES starptautisko lomu un euro nākamajā desmitgadē; uzsver, ka ir svarīgi attiecībā uz MVU vienkāršot ziņošanas standartus, kas tiem ļauj pilnībā piedalīties kapitāla tirgos;

55. uzstāj, ka ticamāki, salīdzināmāki un pieejamāki dati par ilgtspēju ir neaizstājami, ja vēlamies panākt, lai ES ilgtspējīga finansējuma sistēma darbotos praksē; atzinīgi vērtē Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā ideju par Eiropas vienotā piekļuves punkta (EVPP) izveidi, lai apkopotu informāciju par uzņēmumiem ES, savstarpēji savienojot esošos valstu un ES reģistrus un uzņēmumu datubāzes, lai tādējādi palīdzētu uzņēmumiem, it īpaši mazākās dalībvalstīs, piesaistīt investorus; uzsver, ka uzņēmumiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai kontrolēt savu datu pieejamību EVPP; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas vienoto piekļuves punktu finanšu un nefinanšu informācijai attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem un neiekļautiem ES uzņēmumiem, vienlaikus attiecīgā gadījumā ievērojot proporcionalitātes principu; aicina Komisiju Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvā (NFRD) noteiktās pārredzamības prasības saskaņot ar attiecīgajām prasībām Taksonomijas regulā un Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulā; prasa datu vākšanā un publicēšanā izmantot pārredzamas metodes; aicina Komisiju ieviest IEIP īstenošanas datu efektīvu uzraudzību un paziņošanu, darot tos pieejamus sabiedrībai, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību par ES zaļās pārejas izdevumiem; uzskata, ka ievērojama daļa ES obligāciju, kas tiks emitētas saistībā ar atveseļošanas plānu, tiks emitētas, pamatojoties uz EU GBS, kā to ierosinājusi Komisija;

56. atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, balstoties uz iniciatīvām, kuras iekļautas 2018. gada Ilgtspējīga finansējuma rīcības plānā; prasa pieņemt Taksonomijas regulā paredzētos deleģētos aktus, ņemot vērā ilgtspējas kritēriju un rādītāju klāstu; konkrēti aicina ātri īstenot DNSH principu, kā izklāstīts Ilgtspējīgu finanšu, Informācijas atklāšanas un Taksonomijas regulā; uzsver, ka ir svarīgi uz visiem finanšu produktiem un struktūrām attiecināt vērienīgas informācijas atklāšanas prasības;

57. uzskata, ka atjaunotā nākotnes ES ilgtspējīga finansējuma stratēģija ir liela iespēja paātrināt pāreju uz ilgtspējīgākām privātajām investīcijām; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai stimulētu ilgtspējīgas mazumtirdzniecības investīcijas;

58. ņem vērā Taksonomijas regulas 26. panta 2. punktu, kurā Komisija ir pilnvarota līdz 2021. gada 31. decembrim publicēt ziņojumu, kurā aprakstīti noteikumi, kas būtu vajadzīgi, lai paplašinātu minētās regulas darbības jomu, attiecinot to ne tikai uz vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, tostarp citiem ilgtspējas mērķiem, piemēram, sociāliem mērķiem;

59. atbalsta augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos aicinājumu izstrādāt jaunus pasākumus, lai veicinātu ilgāka termiņa ietekmi, sniedzot ieguvumus cilvēkiem un planētai; aicina Komisiju analizēt un ierosināt, kā korporatīvās pārvaldības režīmā un noteikumos varētu labāk integrēt ilgtermiņa perspektīvu; atzinīgi vērtē ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības iniciatīvas sagatavošanu;

60. aicina Komisiju apsvērt NFRD pārskatīšanu, kas varētu ietvert informācijas atklāšanu par korporatīvo darbību ietekmi uz vides, sociālo un pārvaldības ilgtspēju;

61. uzsver, ka, mobilizējot finansējumu zaļajam kursam, publiskajām un privātajām investīcijām, ja iespējams, jābūt savstarpēji papildinošām; uzsver, ka nedrīkst izspiest privātā sektora investīcijas, lai būtu iespējams optimizēt finansējumu IEIP;

62. atgādina, ka investīcijas neilgtspējīgās ekonomiskajās darbībās un aizdevumi šādām darbībām var radīt balasta aktīvus vai neatgūstamas investīcijas ar bloķējošu ietekmi; norāda, ka šis risks ir pietiekami jāintegrē kredītreitingos un prudenciālajās sistēmās, tostarp Bāzeles sistēmā; tādēļ aicina Komisiju izpētīt veidus, kā uzlabot ilgtspējas risku iekļaušanu un prudenciālo pieeju ilgtermiņa investīcijām un aizdevumiem, tostarp ES Banku noteikumu grāmatā, kas papildus veicinās vispārējo finanšu sistēmisko stabilitāti, un arī turpmāk censties veicināt ilgtspējas faktoru uzticamību, salīdzināmību un pārredzamību kredītreitingos; uzskata, ka pēdējo no šiem jautājumiem varētu risināt gaidāmajās Kredītreitingu aģentūru regulas, Kapitāla prasību regulas/direktīvas un maksātspējas regulējuma pārskatīšanā;

63. atgādina, ka ilgtspējīgas investīcijas ne vienmēr ir saistītas ar mazāka riska profilu, salīdzinot ar cita veida investīcijām;

64. uzskata, ka būtu jāatvieglo Savienības MVU piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam saskaņā ar IEIP; uzsver, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai informētu MVU par jaunajām finansēšanas iespējām saskaņā ar IEIP;

Ilgtspējīgu publisko investīciju veicināšana krīzes laikā

65. prasa ieviest ilgtspējīgas publiskās investīcijas veicinošu instrumentu, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā noteiktos mērķus, taču uzsver, ka neatkarīgi no izvēlētā finansēšanas modeļa lielākām publiskajām investīcijām būtu jāveicina publisko finanšu ilgtspēja Eiropas Savienībā; uzskata, ka, iespējamā ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanā būtu jāņem vērā neatkarīgās Eiropas Fiskālās padomes ieteikumi; atbalsta Komisijas apņemšanos izpētīt citus veicinošus satvarus, piemēram, zaļo obligāciju standartus, un mudina Komisiju apzināt zaļā budžeta plānošanas paraugpraksi;

66. prasa publisko atbalstu transporta nozarei, jo īpaši aviokompānijām, tūrisma nozarei un automobiļu nozarei, izmantot ilgtspējīgā un efektīvā veidā; prasa, lai pārejas pasākumi, kas noteikti Taksonomijas regulā, būtu tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar IEIP, un aicina īpašu uzmanību pievērst finansējuma un cita veida atbalsta pieejamībai mikrouzņēmumiem un MVU;

67. prasa integrēt ilgtspējīgu publisko iepirkumu un konkursus un pastiprināt Eiropas koordināciju šajā ziņā;

68. atzinīgi vērtē to, ka atveseļošanas un noturības plāni balstīsies uz kopīgām ES prioritātēm; šajā sakarā uzsver Eiropas zaļo kursu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī digitalizācijas programmu un stratēģisko mērķi panākt Eiropas suverenitāti stratēģiskās nozarēs un ilgtspējīgu rūpniecisko pamatu; atgādina, ka ir vajadzīgas investīcijas zaļās ekonomikas atveseļošanā un ka, īstenojot IEIP, ir jāpalielina dalībvalstu konverģence, kas varētu palīdzēt paātrināt ekonomikas atveseļošanos; prasa iekļaut prioritātes tādās jomās kā nodarbinātība, prasmes, izglītība, digitālā uzņēmējdarbība, pētniecība, inovācija un veselība, kā arī jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības un bezpeļņas nozari, tostarp publisko pārvaldi un finanšu nozari; aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību publiskajām iestādēm pārejas plānu izstrādē, lai izvairītos no balasta aktīviem; aicina Komisiju uzraudzīt atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu un nodrošināt, ka nopietnu pārkāpumu rezultātā tiek atgūti izmaksātie piešķīrumi; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis, kas izstrādā plānus, ievērotu tiesiskumu un mūsu demokrātiskās vērtības;

69. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu svītrot maksātspējas atbalsta instrumentu no NGEU programmas; uzskata, ka tas ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

70. aicina uzņēmumus, kas gūst labumu no publiskā atbalsta, apņemties publiski ziņot par katru valsti atsevišķi, vienlaikus ievērojot iespēju piemērot pagaidu atkāpes, kas paredzētas, lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju; prasa, lai šie uzņēmumi arī nodrošinātu godīgu konkurenci, ievērotu savus nefinansiālās ziņošanas pienākumus, garantētu darbvietas un atklātu visus saņemtos labvēlīgos režīmus; uzstāj, ka šiem uzņēmumiem būtu jāsniedz taisnīgs devums ekonomikas atveseļošanas centienos, maksājot taisnīgu nodokļu daļu; šajā kontekstā vēlas izveidot jaunu sociālo nolīgumu uzņēmumiem, peļņas mērķus saskaņojot ar apsvērumiem par cilvēkiem un planētu;

71. aicina Komisiju vajadzības gadījumā pārskatīt valsts atbalsta noteikumus, tostarp pagaidu shēmu, kas ieviesta, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lai panāktu lielāku sabiedrības atbalstu Eiropas zaļajam kursam un nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir atkarīgs no Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanas; norāda, ka valsts atbalsta noteikumu turpmākajā pārskatīšana būtu rūpīgi jāizplāno, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un nodrošinātu tā integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

72. aicina Komisiju, apstiprinot dalībvalsts iesniegtu valsts atbalsta pieprasījumu saskaņā ar LESD 108. pantu, iekļaut savā lēmumā noteikumus par to, ka līdzekļu saņēmējiem oglekļietilpīgās nozarēs ir jāpieņem klimata mērķi un zaļās pārejas ceļveži un jāpierāda sava uzņēmējdarbības modeļa un darbību saskaņošana ar Regulas (ES) 2018/1999 2. nodaļā noteiktajiem mērķiem;

73. atzinīgi vērtē plānoto Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu 2021. gadā un aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai saskaņotu PVN likmes ar vides apsvērumiem, ieviestu vienreizlietojamas plastmasas nodevu un palielinātu attiecīgos minimālos akcīzes nodokļus, kas ir zaudējuši savu ietekmi inflācijas dēļ; vēlas šīs reformas apvienot ar centieniem saglabāt pirktspēju tiem, kam ir viszemākais ienākumu līmenis Eiropas Savienībā;

74. atgādina pieaugošās investīciju vajadzības saistībā ar zaļo pāreju un to, ka izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas un nodokļu apiešana valstu un ES budžetiem rada potenciālus resursu zudumus, kuru apjoms ir no 50–70 miljardiem EUR līdz 160–190 miljardiem EUR un kurus varētu izmantot investīcijām IEIP; prasa pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu; prasa nodrošināt ES līmeņa koordināciju, lai atklātu, izmeklētu un nepieļautu, ka privātpersonas un uzņēmumi izmano agresīvas nodokļu plānošanas shēmas; prasa izstrādāt vērienīgu stratēģiju uzņēmējdarbības nodokļu jomā 21. gadsimtam; aicina Padomi atjaunināt kritērijus kaitējošu nodokļu režīmu definēšanai Rīcības kodeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem un atkārtoti pauž savu 2019. gada 26. marta nostāju par dalībvalstīm, kas veicina agresīvu nodokļu plānošanu; mudina Komisiju noteikt kritērijus dalībvalstu nodokļu prakses novērtēšanai; atgādina Komisijai par LESD 116. pantu ar nodokļiem saistītu dokumentu kontekstā un mudina Komisiju izmantot šo noteikumu, lai nepieļautu konkurences nosacījumu izkropļojumus vienotajā tirgū;

75. vēlas, lai tiktu nodrošināts, ka ikviens taisnīgi veicina atlabšanu pēc Covid-19 un pāreju uz konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas; uzskata, ka, kā ECB priekšsēdētāja Christine Lagarde uzsvēra 2020. gada 7. jūlijā, Covid-19 pandēmija bieži vien visvairāk skar mazaizsargātās personas, bet vienlaikus aktīvu cenas krīzes laikā līdz šim ir paaugstinājušās; mudina dalībvalstis un Komisiju meklēt jaunus resursus, lai finansētu ekonomikas atveseļošanos, ņemot to vērā;

76. uzsver, ka zaļā kursa finansējuma palielināšana nozīmēs lielu budžeta disciplīnu un padziļinātu kontroli, lai nepieļautu krāpšanu un līdzekļu novirzīšanu; norāda, ka Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) trūkst kapacitātes nepieļaut krāpšanu finanšu jomā; tādēļ aicina visas dalībvalstis pievienoties Eiropas Prokuratūrai (EPPO);

77. uzskata, ka, apvienojot šajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus, var piesaistīt 660 miljardus EUR gadā, kas vajadzīgi, lai uzvarētu cīņā par klimatu un darbvietām;

°

° °

78. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (23.7.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana

(2020/2058(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Petros Kokkalis

 

 

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju — rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns” (SEIP) (COM(2020)0021), kura mērķis ir darīt iespējamu taisnīgu un labi pārvaldītu pārkārtošanos virzībā uz izturīgu un ilgtspējīgu sabiedrību; uzsver, ka gan publiskajam, gan privātajam ilgtspējīgam finansējumam būs būtiska nozīme, lai Savienība un dalībvalstis sasniegtu Eiropas zaļā kursa vides un klimata mērķus, tostarp pārskatītos 2030. un 2050. gada klimata, enerģētikas un bioloģiskās daudzveidības mērķus, un izpildītu Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju; uzskata, ka ir būtiski, lai investīciju plāns dotu iespēju veikt papildu investīcijas ar reālu pievienoto vērtību, radītu ilgtspējīgas videi draudzīgas darbvietas un atvieglotu uz tirgu balstītu finansējumu;

2. ņem vērā pārskatīto priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS), kuras pamatā ir Eiropas zaļais kurss; sagaida, ka palielinājums būs samērīgs ar zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu, sociāli un ekoloģiski noturīgu, dzimumu ziņā līdzsvarotu un iekļaujošu ekonomiku un mērķiem, kas jānosaka Eiropas Klimata aktā; uzskata, ka jaunajā DFS būtu jāpiešķir pietiekami resursi to politikas virzienu veicināšanai, kas sekmē klimata un vides mērķu un IAM sasniegšanu;

3. norāda, ka Eiropas zaļā kursa finansējumu varētu papildināt ar jaunu ES pašu resursu kopumu; ierosina, ka jaunu ES pašu resursu ieviešanu nākotnē cita starpā varētu novirzīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu finansēšanai un Savienības īstermiņa un ilgtermiņa klimata, enerģētikas un vides mērķu sasniegšanai, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā un kā to paredz Parīzes nolīgumā noteiktās saistības; aicina Komisiju izvērtēt iespējamos jaunos finanšu resursus pārejai, kas būtu gan ekoloģiski, gan sociāli ilgtspējīgi;

4. uzsver, ka ir jānosaka DFS izdevumu prioritātes;

5. uzsver, ka lielākai ekonomikas izaugsmei ir svarīga nozīme, lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanai nepieciešamās investīcijas;

6. aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu priekšlikumu pārskatīt dažādas summas, kas piešķirtas SEIP un tā ilgtspējīgu investīciju stratēģijai, lai ņemtu vērā investīciju vajadzības saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām vai citiem vides problēmjautājumiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, un apsvērt publiskās investīcijas, kas vajadzīgas, lai novērstu pārkārtošanās sociālās izmaksas un bezdarbības izmaksas;

7. uzsver, ka mūsu ietekmes uz savvaļas augiem un dzīvniekiem samazināšana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana varētu mums palīdzēt novērst tādu jaunu zoonozes slimību kā Covid-19 parādīšanos; uzskata – lai stiprinātu mūsu sabiedrību noturību, Savienībai un dalībvalstīm būtu ievērojami jāpalielina publiskais finansējums dabai un jānodrošina, ka atveseļošanas un noturības plāniem un pasākumiem piemēro vērienīgu un saistošu “nekaitēšanas” testu;

8. apņemas īstenot taisnīgu, vienlīdzīgu un ilgtspējīgu atveseļošanu no koronavīrusa krīzes, nodrošinot, ka nodokļu maksātāju nauda tiek efektīvi ieguldīta nākotnē, nevis pagātnē; apņemas īstenot tādu atveseļošanu, kas pakārto fiskālo ekspansiju pārejai uz ilgtspējīgu un aprites ekonomiku un padara sabiedrību un ekosistēmu noturību, un kas nodrošina, ka Eiropas zaļā kursa princips “nenodarīt kaitējumu” attiecas uz visiem atveseļošanas plāniem, kas paredz izmantot publiskos un privātos līdzekļus ilgtspējīgām nozarēm un projektiem, kuri ir klimatnoturīgi un nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī veicina papildu investīcijas, neparedzot līdzekļus nozarēm ar paaugstinātu emisiju līmeni, un piešķir prioritāti dabā rodamiem risinājumiem, līdz ar to radot videi draudzīgas darbvietas un uzlabojot labklājību visiem cilvēkiem planētas iespēju robežās; apņemas īstenot tādu atveseļošanu, kas finanšu sistēmā iekļauj klimata riskus un iespējas un citus vides rādītājus, kā arī visus sabiedriskās politikas veidošanas un infrastruktūras aspektus un kas skaidri izslēdz jebkādu tiešu vai netiešu atbalstu fosilajam kurināmajam atveseļošanas plānā un piemēro principu “piesārņotājs maksā”; aicina dalībvalstis līdz 2021. gada 30. jūnijam sagatavot valstu stratēģijas, lai pakāpeniski izbeigtu atbalstu fosilajiem kurināmajiem, tostarp netiešas subsīdijas un jaudas mehānismus; uzsver, ka pārejai uz zaļo ekonomiku jābūt sociāli ilgtspējīgai un tā nedrīkst saasināt enerģētikas problēmas un enerģētisko nabadzību; uzskata, ka mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nevajadzētu uzņemties energoefektivitātes atjaunošanas izmaksas;

9. uzsver, ka ir vajadzīgas ievērojamas publisko un privāto investīciju summas, lai Savienību un dalībvalstis stingri nostādītu uz klimatneitralitātes ceļa un nodrošinātu ilgtspējīgu, sociāli taisnīgu un noturīgu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas; aicina Komisiju ne vēlāk kā līdz šā gada beigām publicēt klimatizturības pamatnostādnes attiecībā uz visiem līdzekļiem, kurus piesaistīs Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta ietvaros un sadalīs ar ES programmu starpniecību; aicina Komisiju kā daļu no atveseļošanas no Covid-19 pandēmijas trešām valstīm sniegtajam atbalstam piemērot tādus pašus principus kā ES atveseļošanas plāniem;

10. atsaucas uz Komisijas paziņojumu par Eiropas atveseļošanas plānu (COM(2020)0456), kurā atbalstīta vērienīga pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, izmantojot finansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta; uzsver, ka pirmais atveseļošanas plāns ir jāsaskaņo ar Parīzes nolīgumu, un tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka publiskajos ieguldījumos, kas veikti, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tiek ievērots princips “nenodarīt kaitējumu”, ka ar klimatu saistītie ieguldījumi atbilst ES Taksonomijas regulai un valstu ekonomikas atveseļošanas plāni tiek saskaņoti ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NECP);

11. uzsver, ka zinātne ir pierādījusi savstarpējo saikni starp veselības, vides un klimata krīzēm, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņu sekām un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanu; atgādina, ka saistībā ar tādām veselības un sanitārajām krīzēm kā Covid-19 pandēmija ES kā pasaules mēroga dalībniecei ir jāīsteno globāla stratēģija, kuras mērķis ir novērst, ka šādas norises izraisa klimata traucējumus, piemēram, ekstrēmas laikapstākļu parādības, risinot to pamatā esošās problēmas un veicinot integrētu pieeju IAM īstenošanai; tādēļ aicina ES kā daļu no zaļā kursa finansēšanas mehānismiem palielināt investīcijas klimata pārmaiņu riska pārvaldības, saglabāšanas, mazināšanas un pielāgošanās politikā;

12. uzsver, ka uz visiem ES atbalstītajiem ieguldījumiem un finansēm attiecas ES Taksonomijas regula ar visaptverošiem ilgtspējas rādītājiem, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, un Parīzes nolīgums;

13. atgādina, ka saskaņā ar Taksonomijas regulu Komisijai līdz 2020. gada beigām ir jāpieņem deleģētais akts, kas ietvertu tehniskus pārbaudes kritērijus darbībām, kuras ievērojami sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām; aicina Komisiju atklāt, kuras Savienības izdevumu daļas atbilst ES taksonomijas un “nenodarīt būtisku kaitējumu” principam, tostarp tās sociālajai dimensijai; aicina Komisiju līdz 2021. gada 21. jūnijam pieņemt atjauninātu sekošanas metodiku, lai uzraudzītu un ziņotu par tendencēm saistībā ar kapitāla plūsmām ilgtspējīgu investīciju virzienā saskaņā ar ES taksonomiju;

14. aicina Komisiju novērtēt un apzināt darbības, kas būtiski kaitē vides ilgtspējai, saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 26. panta 2. punkta a) apakšpunktu un to, ko ieteica Eiropas Centrālās banka un centrālo banku un regulatoru tīkls finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS);

15. uzskata, ka Eiropas zaļā kursa principam “nenodarīt kaitējumu” jāattiecas uz visiem atveseļošanas plāniem;

16. atgādina, ka, saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu īstenotajām investīcijām jāievēro princips “nenodarīt kaitējumu”; uzsver, ka ar klimatu saistītām investīcijām būtu jāatbilst ES taksonomijai un ka valstu atveseļošanas plāni būtu jāsaskaņo ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem;

17. aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunā DFS neparedz atbalstu vai investīcijas darbībām, kas varētu izraisīt iesīksti aktīvos, kuri kaitē Savienības mērķiem klimata un vides jomā, ņemot vērā aktīvu izmantošanas ilgumu;

18. atkārto savu prasību, ka vismaz 40 % no programmas InvestEU kopējām investīcijām būtu jāveicina klimata un vides mērķu sasniegšana, savukārt visām InvestEU atbalsttiesīgajām investīcijām būtu jāatbilst Parīzes nolīgumam, tostarp 1,5 °C temperatūras mērķim, un ES taksonomijas principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”; uzskata, ka zaļā finansējuma nepietiekamību ir iespējams pārvarēt;

19. uzsver, ka nevienam projektam, kas neatbilst Savienības mērķiem klimata un vides jomā, jo īpaši mērķim ierobežot globālās temperatūras kāpumu, nodrošinot, ka tas nepārsniedz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, nevajadzētu būt atbalsttiesīgam saskaņā ar programmu InvestEU;

20. uzsver ēku energoefektivitātes uzlabošanas būtisko nozīmi, veicinot pāreju uz oglekļneitrālu ekonomiku; uzsver, ka energoietilpīgu ēku renovācijai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai palielinātu to energoefektivitāti un tādējādi līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz klimatu un vidi; šajā sakarībā uzsver, ka SEIP būtu jāmobilizē ieguldījumi, kas vajadzīgi masveida renovācijas vilnim;

21. atgādina, ka jūras un piekrastes ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības pārvaldība, saglabāšana, pielāgošana un atjaunošana ir būtiska, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas un sasniegtu klimatneitralitāti, un ka šajā jomā ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi; uzsver, ka ilgtspējīgai zilajai ekonomikai, tostarp ilgtspējīgai zivsaimniecībai, jūras atjaunojamajai enerģijai, tīram jūras transportam un ilgtspējīgam tūrismam, ir svarīga nozīme pārejā uz lielāku sociālo un teritoriālo noturību; tādēļ aicina ES pienācīgi ņemt vērā šo stratēģisko nozari SEIP;

22. atzinīgi vērtē ierosināto palielinājumu Taisnīgas pārkārtošanās fondā (TPF); uzsver, ka saskaņā ar SEIP Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms virzīs Savienības centienus pamatot ekonomiskās un sociālās iespējas, ko sniedz pāreja uz klimatneitralitāti energoietilpīgos ES reģionos un nozarēs;

23. aicina Komisiju nodrošināt, ka teritoriālie pārejas plāni izslēdz jebkādas investīcijas, kas nav uzskatāmas par ilgtspējīgām saskaņā ar ES taksonomiju un “nenodarīt būtisku kaitējumu” principu, un noteikt konkrētus atskaites punktus un termiņus klimatneitralitātes sasniegšanai vēlākais līdz 2050. gadam;

24. norāda, ka pat ar vērienīgu finansējumu līdzekļu pieejamība nebūs neierobežota; šajā sakarībā aicina Komisiju izveidot stingru sistēmu ar klimatu un vidi saistīto izdevumu lielākai uzraudzībai, pārbaudei, salīdzinošai novērtēšanai un ziņošanai par tiem visos SEIP finansēšanas instrumentos, lai nodrošinātu piešķirto līdzekļu efektivitāti un to, ka ES ir uz pareizā ceļa savu saistību izpildē; mudina Komisiju vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu, kurā izklāstīta saistoša saskaņota metodika pārredzamai un stabilai ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu uzskaitei nākamajā DFS; aicina Komisiju līdz 2024. gada beigām veikt novērtējumu, izvērtējot klimata un vides izdevumus, kas radušies saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu un Savienības DFS, lai noteiktu iespējamos zaļā finansējuma iztrūkumus; aicina Eiropas Revīzijas palātu regulāri pārbaudīt klimata izdevumu mērķa īstenošanu nākamajā DFS periodā, kā to noteikusi Komisija;

25. aicina Komisiju izvērtēt iespējas paplašināt ES taksonomijas izmantošanu, lai sekotu līdzi izdevumiem klimata un vides jomā visā ES publiskajā finansējumā, tostarp nākamajā DFS, InvestEU, Eiropas Atveseļošanas instrumentā, Maksātspējas atbalsta instrumentā, Atveseļošanas un noturīguma mehānismā un Eiropas Investīciju bankas (EIB) līdzekļos;

26. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu paplašināt ES taksonomijas izmantošanu, attiecinot to arī uz publisko sektoru, un noteikt videi nekaitīgus un ilgtspējīgus publiskā iepirkuma kritērijus dalībvalstīm, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz vidi, un izstrādāt integrētus ziņošanas un grāmatvedības standartus nolūkā iekļaut ilgtspējas rādītājus un ES taksonomiju, kā arī atbilstīgu pārbaudes un revīzijas mehānismu;

27. aicina Komisiju vajadzības gadījumā pārskatīt valsts atbalsta noteikumus, tostarp pagaidu shēmu, kas ieviesta, reaģējot uz Covid-19 krīzi, lai panāktu lielāku sabiedrības atbalstu Eiropas zaļajam kursam un nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir atkarīgs no Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanas; norāda, ka valsts atbalsta noteikumu turpmākajā pārskatīšana būtu rūpīgi jāizplāno, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un nodrošinātu tā integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

28. aicina Komisiju, saskaņā ar LESD 108. pantu apstiprinot dalībvalsts iesniegtu valsts atbalsta pieprasījumu, iekļaut savā lēmumā noteikumus par to, ka līdzekļu saņēmējiem oglekļietilpīgās nozarēs ir jāpieņem klimata mērķi un zaļās pārejas ceļveži un jāpierāda sava uzņēmējdarbības modeļa un darbību saskaņošana ar Regulas (ES) 2018/1999 2. nodaļā noteiktajiem mērķiem;

29. norāda, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vēl nav novērtēta un nav iekļauta DFS klimata budžetā; aicina Komisiju pieprasīt, lai tās finanšu instrumentu atbalsta saņēmēji nozarēs ar lielām emisijām, tostarp EIB atbalstītajos projektos, veiktu stresa testu par pielāgošanos klimata pārmaiņām; norāda, ka atbalsta saņēmēji, kas neiztur stresa testu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, nav tiesīgi saņemt finansējumu no Savienības finanšu instrumentiem; uzsver, ka Komisijai būtu jāsniedz norādījumi atbalsta saņēmējiem, balstoties uz ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un Eiropas Vides aģentūras datiem, par to, kā saskaņot investīciju projektu ar pielāgošanos klimata pārmaiņām prasībām; uzsver, ka šādos norādījumos ir pareizi jāizmanto Regulā (ES) 2020/852 noteiktie kritēriji;

30. aicina Komisiju paplašināt Eiropas pusgada procesu, papildinot pašreizējo uz fiskālo un budžeta disciplīnu balstīto pieeju ar klimata un vides disciplīnu, tajā pašā laikā nevājinot pusgadu; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt jaunu klimata rādītāju, kas atspoguļotu ekonomikas rādītājus, lai tādējādi izvērtētu, cik lielā mērā dalībvalstu budžetu struktūras un progress atšķiras no katras attiecīgās valsts budžetam paredzētā scenārija, kurš saskaņots ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka šim rādītājam būtu jāsniedz dalībvalstīm norādījums par tās temperatūras līkni saistībā ar Parīzes nolīgumu, tādējādi nodrošinot iespēju Eiropas pusgada ietvaros sniegt ieteikumus par klimata parāda samazināšanu;

31. uzsver, ka vides apsvērumus un riskus var iekļaut dalībvalstu gada budžetos un vidēja termiņa plānos, veicot to zaļās budžeta plānošanas prakses salīdzinošo novērtēšanu; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz publisko ieguldījumu nozīmi Eiropas zaļā kursa īstenošanā;

32. uzsver, ka ir jālikvidē šķēršļi publiskajām investīcijām par labu pārejai uz oglekļneitrālu ekonomiku; atgādina par savu atbalstu piemērotai pieejai publiskajām investīcijām, kas atbilst taksonomijas prasībām; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt pašreizējos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes ieteikumus; uzsver, ka saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu var būt nepieciešama papildu elastība, lai varētu īstenot investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās pasākumos un atbalstīt dalībvalstis zaļā pārejā uz klimatneitralitāti taisnīgā un iekļaujošā veidā;

33. uzskata, ka atjaunotā nākotnes ES ilgtspējīga finansējuma stratēģija ir liela iespēja paātrināt pāreju uz ilgtspējīgākām privātajām investīcijām; tādēļ aicina Komisiju ierosināt vajadzīgos likumdošanas pasākumus, lai mudinātu iedzīvotājus ieguldīt ilgtspējīgās finansēs, balstoties uz kritērijiem, kas noteikti 2020. gada 18. jūnija Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai[11];

34. aicina Komisiju reformēt Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu nolūkā ņemt vērā īpašo MVU situāciju, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie uzņēmumi, kas darbojas oglekļietilpīgās nozarēs, paziņo un publicē savus oglekļa emisiju samazināšanas mērķrādītājus savas uzņēmējdarbības saskaņošanai Parīzes nolīgumu; aicina Komisiju nodrošināt, lai ar bioloģisko daudzveidību saistīti riski, ietekme un atkarība tiktu integrēti attiecīgajos ES tiesību aktos, tostarp Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvā, Informācijas atklāšanas regulas deleģētajos aktos un citos tiesību aktos, kas attiecas uz uzņēmumiem un finansēm;

35. aicina Komisiju nodrošināt, lai jebkādas nākotnē emitētas atlabšanas obligācijas ar ES nodrošinājumu atbilstu ES „zaļo“ obligāciju standartam, ES taksonomijai un “nenodarīt būtisku kaitējumu” principam;

36. aicina stiprināt EIB un Eiropas Investīciju fonda (EIF) lomu pārejas finansēšanā; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš klimata, vides un sociālās pārbaudes kritērijiem, kas reglamentē EIB un EIF ilgtspējīgas investīcijas, pamatojoties uz principu “nenodarīt kaitējumu”; atzinīgi vērtē EIB jauno aizdevumu politiku enerģētikas jomā un aicina to kā daļu no tās “Klimata bankas ceļveža 2021.–2025. gadam” izstrādāt skaidru un pārredzamu metodiku, izmantojot taksonomiju, nolūkā nodrošināt, ka visi finansētie projekti būs saskaņoti ar Parīzes nolīguma 1,5°C temperatūras mērķi, atbilstīgi pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku un principam „nenodarīt būtisku kaitējumu“ bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām; sagaida, ka atlikušie 50 % no EIB ieguldījumu portfeļa respektē principu “nenodarīt kaitējumu”;

37. atgādina, ka saskaņā ar ECB pilnvarām tās ekonomikas politikai būtu jāveicina Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā noteikto Savienības mērķu sasniegšana; tādēļ aicina ECB turpināt monetārās politikas pārskatīšanu, lai pēc iespējas drīz apturētu tādu saimniecisko darbību finansēšanu, kas kaitē vides un sociālajiem mērķiem; aicina ECB izvērtēt iespēju iekļaut ilgtspējas kritērijus savā nodrošinājuma sistēmā, aktīvu iegādē un mērķtiecīgās refinansēšanas operācijās, vienlaikus izvērtējot veidus, kā virzīt aizdevumus uz investīcijām enerģētikas pārkārtošanā, lai atjaunotu ilgtspējīgu ekonomiku pēc Covid-19 krīzes; atgādina par ECB apņemšanos attiecīgos gadījumos izmantot ES taksonomiju šo darbību veikšanai;

38. aicina Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) kopā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) strauji izstrādāt ikgadējus klimata stresa testus to uzraudzītajām finanšu iestādēm, kā šobrīd tiek apspriests it sevišķi centrālo banku un regulatoru tīklā finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS), lai izprastu, kur un cik dziļi attiecīgo ES finanšu iestāžu portfeļos atrodas ar klimatu saistīti finanšu riski;

39. aicina Komisiju ievērojami palielināt finansējumu tehniskajai palīdzībai Eiropas Investīciju konsultāciju centrā (EIKC) un citos attiecīgajos ES fondos, lai nodrošinātu, ka tehniskā palīdzība sasniedz 1 % no kopējās izdevumu summas; aicina Komisiju tehnisko palīdzību koncentrēt uz projektiem un nozarēm ar vislielāko vides, sociālo un izturētspējas pievienoto vērtību, it sevišķi uz dabā balstītiem risinājumiem, kas spēj kopā sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un bioloģiskās daudzveidības ieguvumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	16.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 35 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ștefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margarita de la Pisa Carrión, Billy Kelleher
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Veronika Vrecionová

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42	+
EPP	Michal Wiezik
S&D	Nikos Androulakis, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Miriam Dalli, Jytte Guteland, César Luena, Javi López, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
RENEW	Pascal Canfin, Fredrick Federley, Martin Hojsík, Billy Kelleher, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Véronique Trillet-Lenoir
GREENS/EFA	Margrete Auken, Bas Eickhout, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O’sullivan, Jutta Paulus
GUE/NGL	Malin Björk, Anja Hazekamp, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Mick Wallace
NI	Eleonora Evi, Athanasios Konstantinou

 

35	-
EPP	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Esther De Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan- Ștefan Motreanu, Ljudmila Novak, Jessica Polfjärd, Christine Schneider, Edina Tóth, Pernille Weiss
RENEW	Andreas Glück
ID	Simona Baldassarre, Aurelia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Luisa Regimenti, Silvia Sardone
ECR	Sergio Berlato, Margarita De La Pisa Carrión, Joanna Kopcińska, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová, Anna Zalewska

 

0

0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (14.7.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana

(2020/2058(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Caroline Nagtegaal

 

 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju — rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā transporta jomā laikposmā no pašreizējā brīža līdz 2030. gadam Eiropas transporta tīklam (TEN-T) vien būs vajadzīgi ieguldījumi vairāk nekā 700 miljardu EUR apmērā un saskaņā ar zaļā kursa mērķiem būs vajadzīgi papildu ieguldījumi inovatīvu stratēģiju, intelektisku transporta sistēmu (ITS), mazemisiju un bezemisiju mobilitātes risinājumu, uzlādes infrastruktūras un alternatīvo degvielu ieviešanai visā tīklā un teritorijās, kuras tam pieslēdzas; tā kā ES transporta sistēmas modernizācijas ietvaros ir nepieciešami arī ievērojami ieguldījumi pastāvošās transporta infrastruktūras pilnveidē un modernizācijā;

B. tā kā transports ir būtiska ES iekšējā tirgus daļa un tam ir svarīga nozīme ES ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, it sevišķi nomaļajos apvidos, lauku un salu teritorijās un tālākajos reģionos, un šajā sakarībā ES ir jāiegulda transporta nozares konkurētspējā un tās spējā īstenot pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti;

C. tā kā transporta radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas veido 27 % no ES kopējām emisijām un ir vienīgās, kas turpina palielināties, un šajā sakarībā transportam ir jāpalīdz tehnoloģiski neitrālā veidā sasniegt ES emisiju samazināšanas mērķus virzībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus nodrošinot, ka transports joprojām ir izmaksu ziņā pieejams un konkurētspējīgs; tā kā transporta nozares radītās emisijas gan infrastruktūrā, gan transportlīdzekļu parkā ir iespējams samazināt straujāk, attīstot un nostiprinot sinerģētisko iedarbību ar citām nozarēm, piemēram, digitālo vai enerģētikas nozari;

D. tā kā pētniecība un inovācija ir būtiski transporta nozares konkurētspējas un ilgtspējas virzītājspēki un ieguldījumi saskaņā ar Eiropas zaļā kursa investīciju plānu tiek īstenoti, izmantojot nozaru politiku, jo tam nav īpašas budžeta pozīcijas;

E. tā kā, plašāk raugoties, transporta nozarē strādā desmitā daļa eiropiešu un tā kā, investējot transporta infrastruktūrā, tiks radītas jaunas darbvietas — tiek lēsts, ka katrs miljards eiro, kas ieguldīts TEN-T pamattīklā, radīs līdz 20 000 jaunu darbvietu, un tādēļ transporta nozarei jābūt gatavai pielāgoties jaunām sociālekonomiskām un tehnoloģiskām norisēm, kam nepieciešami ievērojami ieguldījumi jaunos mobilitātes modeļos, digitalizācijā, pētniecībā un inovācijā, alternatīvos enerģijas avotos un energoefektivitātē;

F. tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nepieredzētu ekonomikas krīzi visā Savienībā, it sevišķi transporta un tūrisma nozarē, un ir apliecinājusi, ka transporta un loģistikas nozare un tās darbinieki ir Eiropas ekonomikas pamats, jo nepārtrauktiem kravu pārvadājumiem ir bijusi neatsverama nozīme piegādes ķēžu darbības garantēšanā,

 

1. atzīst pasākumus, kas transporta nozarē veikti un vēl jāveic, lai samazinātu īpatnējās emisijas un nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam; tādēļ uzsver nepieciešamību pastiprināt finansiālu atbalstu pētniecībai un inovācijai, kas vērsta uz mazemisiju un bezemisiju mobilitātes risinājumu izstrādi, it sevišķi pievēršoties augstajām tehnoloģijām un viedajai mobilitātei visos transporta veidos, tostarp alternatīvajām degvielām, mazemisiju transportlīdzekļu tehnoloģijām un ilgtspējīgiem infrastruktūras projektiem;

2. uzsver, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinās TEN-T tīkla izveides pabeigšanu un ES un tās dalībvalstu klimata mērķu sasniegšanu atbilstoši zaļā kursa mērķiem, līdz pat 80 % no transporta nozarei piešķirtā finansējuma paredzot klimata mērķu sasniegšanai, kas tiek darīts, veicinot ilgtspējīgus infrastruktūras projektus, multimodalitāti, dzelzceļa kravu pārvadājumus, inovatīvus un digitālus pasākumus, piemēram, telemātikas lietojumprogrammas, un alternatīvu degvielu izmantojumu; uzstāj, ka EISI budžetam ir jābūt lielākam, un brīdina, ka Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna (SEIP) finansēšana nedrīkst izraisīt līdzekļu pārdalīšanu, kas negatīvi ietekmētu EISI;

3. norāda, ka transporta projektiem ir vajadzīgi ļoti apjomīgi ieguldījumi, un tādēļ, lai piesaistītu ieguldītājus, būtiska nozīme ir juridiskajai noteiktībai, stabiliem un paredzamiem mērķiem un informācijas pieejamībai; uzsver, ka ar transporta projektu īstenošanu saistīto administratīvo procedūru aizvien lielākais skaits un sarežģītība palielina izmaksas un rada kavējumus, tādējādi negatīvi ietekmējot visu ES transporta tīklu; uzsver, ka līdz šim veiktos ieguldījumus nedrīkst pakļaut riskam, mainot finansēšanas nosacījumus, un sagaida, ka SEIP nodrošinās reālistisku, taisnīgu un nākotnes prasībām atbilstošu ieguldījumu atbalsta sistēmu; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt skaidrību investoriem, nosakot resursus katram SEIP instrumentam visam DFS periodam un saistībā ar deleģēto aktu ierosināšanu precizējot, kā tiks piemērota ES mēroga ilgtspējas taksonomija; atzīst arī to, ka investīcijas pārejas periodam atbilstošos degvielu veidos, kuri nenodara būtisku kaitējumu videi, veicina klimatneitrālas mobilitātes mērķa sasniegšanu visos ES reģionos;

4. uzsver — lai nodrošinātu pietiekamus ieguldījumus ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi attiecīgie ES fondi (EISI, “InvestEU”, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas strukturālie un investīciju fondi u. c.), Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi un citi finanšu instrumenti būtu pielāgoti transporta nozares īpašajām vajadzībām, veicinot ilgtspējīgu pārkārtošanos, un lai dalībvalstis apņemtos nodrošināt pienācīgu finansējumu; uzsver, ka sinerģijai starp attiecīgām Savienības programmām tādās jomās kā transports, enerģētika un digitalizācija varētu būt ļoti liela nozīme, lai paātrinātu progresu viedas un ilgtspējīgas mobilitātes attīstīšanā ES līmenī; turklāt uzsver, ka transporta un loģistikas nozari galvenokārt veido mikrouzņēmumi un MVU, un tādēļ mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šādiem uzņēmumu veidiem, piemēram, nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam;

5. mudina ES un dalībvalstis maksimāli izmantot to rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu transporta nozares līdzdalību dekarbonizācijas centienos; šajā sakarībā aicina veikt ietekmes novērtējumu visām turpmākās politikas jomām un instrumentiem (piemēram, pašu resursiem, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašināšanai, ārējām izmaksām), kas ietekmē transporta nozari; šajā sakarībā pauž arī stingru pārliecību, ka dalībvalstīm būtu jāparedz izmantot ar transportu saistītos ieņēmumus no nodokļiem vai maksām un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas investīciju veicināšanai attiecīgo transporta veidu ilgtspējībā, lai sasniegtu ekonomiskās lietderības un savienotības mērķus;

6. uzskata, ka pārejai uz klimatneitrālu transporta un loģistikas nozari ir vajadzīgi elastīgi valsts atbalsta noteikumi, kas nesamērīgi nekropļotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropā; mudina Komisiju viest skaidrību attiecībā uz valsts atbalstu ilgtspējīga transporta projektiem; turklāt uzskata, ka ir jāpārskata arī noteikumi par valsts atbalstu lidostām, lai samazinātu vairākposmu lidojumu skaitu starp Eiropas galamērķiem, tādējādi ievērojami samazinot emisijas un ceļā pavadīto laiku un vienlaikus palielinot efektivitāti;

7. aicina Komisiju veicināt “InvestEU” izmantošanu, lai turpinātu attīstīt ilgtspējīgu tūrismu un transportu, tostarp visus transporta veidus un infrastruktūru; atzinīgi vērtē budžeta palielinājumu programmai “InvestEU”, kas nesen ierosināts saskaņā ar instrumentu “Next Generation EU”; uzskata, ka šim pārdomātajam ieguldījumam būtu jāstimulē Eiropas vadošā loma rūpniecībā stratēģiskās nozarēs un galvenajās vērtību ķēdēs, piemēram, transportā un loģistikā, tostarp aeronautikas nozarē, kā arī telemātikas lietojumprogrammu sistēmu izstrādē;

8. prasa piešķirt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļus pētniecībai un izstrādei (R&D) transporta nozarē, jo īpaši saistībā ar alternatīvo degvielu risinājumiem, elektrotransportlīdzekļu akumulatoriem un sastāvdaļām, kā arī alternatīvām ritošā sastāva tehnoloģijām; turklāt aicina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros piešķirt pienācīgu finansējumu Eiropas partnerībām transporta jomā, tādām kā “Clean Sky”, Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecība (SESAR), “Shift2Rail” un “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH);

9. aicina Komisiju iekļaut Taisnīgas pārkārtošanās mehānismā piemērotus līdzekļus, lai atbalstītu to nozaru reorganizāciju, kuru galaprodukti nav savienojami ar mērķi panākt Savienības oglekļneitralitāti;

10. uzsver, ka inovācijai un digitalizācijai ir ļoti liela nozīme transporta nozares dekarbonizācijā saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem; aicina ieguldīt digitalizācijā, it sevišķi intelektisko transporta sistēmu (ITS), kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (VTMIS), upju informācijas pakalpojumu (RIS) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izstrādē un ieviešanā;

11. uzskata, ka ilgtspējīgai mobilitātei visos transporta veidos un mūsdienīgai multimodālai infrastruktūrai, tostarp Eiropas transporta tīklam (TEN-T) un tā turpmākajam paplašinājumam, ir izšķirīga nozīme klimatneitrālas ekonomikas panākšanā; uzsver — lai procentuāli palielinātu ES dzelzceļa un jūras kravu pārvadājumu apmēru, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, ir vajadzīgs konkrēts ES investīciju plāns un konkrēti pasākumi ES līmenī; šajā sakarībā mudina Komisiju paātrināt un par prioritāti noteikt ieguldījumus infrastruktūras projektos, kas tiek īstenoti, lai novērstu sastrēgumus, izveidotu trūkstošos savienojumus, attīstītu tīru ūdeņradi un izvērstu tā ieviešanu un inovāciju ātrgaitas dzelzceļa transporta un iekšzemes ūdensceļu transporta jomā, vienlaikus integrējot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus;

12. atzīst, ka Eiropas iekšējo ūdensceļu kuģojamība ir būtiski jāuzlabo; aicina šim mērķim paredzēt īpašu finansējumu vairākos finansēšanas instrumentos, piemēram, EISI, kohēzijas fondā vai instrumentos ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību;

13. aicina atbalstīt Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) sākotnējo stratēģiju un nākt klajā ar skaidru stratēģiju, kurā cita starpā būtu paredzēti kritēriji emisiju samazināšanai ES jūrniecības nozarē;

14. atgādina par kopuzņēmumu “Clean Sky 2” un SESAR nozīmi, kuri nodrošina tādu zaļo tehnoloģiju izstrādes faktisku paātrināšanu, kas vērstas uz drošības uzlabošanu un gaisa kuģu radīto CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā arī trokšņa līmeņa samazināšanu; aicina Komisiju izstrādāt un atbalstīt ES ceļvedi attiecībā uz ieguldījumiem aviācijā un aeronautikā, lai stimulētu uz ilgtspējīgu aviāciju vērstu inovāciju, tostarp pētniecību alternatīvo degvielu jomā, kā arī iespējamus instrumentus, kuri veicinātu vecāku gaisa kuģu nomaiņu, tā tiecoties saglabāt konkurētspēju un Eiropas vadošo lomu;

15. uzsver Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) un kopuzņēmuma “Shift2Rail” būtisko nozīmi noturīgas pārejas panākšanā no autoceļiem uz dzelzceļu, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā; uzsver, ka kopuzņēmumam “Shift2Rail” ir būtiska nozīme tehnisko šķēršļu pārvarēšanā un savstarpējās izmantojamības veicināšanā, lai galu galā dzelzceļa transports kļūtu lētāks, efektīvāks un pievilcīgāks, tā palīdzot samazināt negadījumu skaitu un CO2 emisiju apmēru; uzsver, ka ir svarīgi palielināt ES ieguldījumus ERA un “Shift2Rail”, lai panāktu progresu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē;

16. uzskata, ka ar ES līdzekļiem būtu jānodrošina autobūves nozares pārveide virzībā uz klimatneitralitāti; šajā sakarībā aicina izstrādāt ceļvedi emisiju samazināšanai autobūves nozarē, kura pamatā būtu pētniecība un izstrāde un tehnoloģiskās iespējas un kurš ietvertu īpašu Eiropas programmu transportlīdzekļu otrreizējai pārstrādei, ES finansējumu bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanas veicināšanai, ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošanas palielināšanu un uzlādes punktu ieviešanu, kā arī ieguldījumus inovatīvos un viedos ceļu satiksmes drošības risinājumos, lai sasniegtu ES stratēģisko mērķi bojāgājušo cilvēku skaitu tuvināt nullei (“nulles redzējumu”); uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt arī infrastruktūras pielāgošanai jauniem mobilitātes modeļiem un transportlīdzekļu veidiem, un šajā sakarībā aicina izstrādāt ceļu infrastruktūras ceļvedi, kas būtu jāsaskaņo ar autobūves nozares emisiju samazināšanas ceļvedi;

17. uzskata, ka sabiedriskajam transportam ir būtiska nozīme, lai panāktu ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās; uzsver, ka ir jāpalielina atbalsts sabiedriskā transporta tīkliem un transportlīdzekļu parkiem vietējā un reģionālā līmenī, jo tas būtu efektīvs instruments pārejā uz mazemisiju mobilitāti, vienlaikus veicinot pāreju uz citiem transporta veidiem, it sevišķi lielpilsētās, un savienotību lauku apvidos, lai veicinātu teritoriālo kohēziju; uzskata, ka spēcīgākai saiknei starp pilsētu transporta finansēšanu un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem (SUMPS) ir būtiska nozīme pilsētu mobilitātes pārveides sekmēšanā; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus un politiku, tostarp paredzot atbalstu efektīvām sabiedriskā transporta sistēmām un tādiem aktīvas pārvietošanās risinājumiem kā iešana kājām un braukšana ar velosipēdu un piekļūstamības un multimodalitātes veicināšanai dažādos transporta veidos;

18. norāda uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz transporta nozari, it sevišķi pasažieru sabiedrisko transportu; aicina dalībvalstis iekļaut transporta nozari kā prioritāti savos valsts ekonomikas atveseļošanas plānos, lai nodrošinātu tai visaptverošu piekļuvi resursiem, kas atvēlēti dažādās Eiropas atveseļošanas plānā noteiktās iniciatīvās; turklāt aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu risinājumus pasažieru sabiedriskā transporta veidu finansēšanai, un apzināt pārdomātu ieguldījumu iniciatīvas ilgtspējīgai un noturīgai nozares atveseļošanai;

19. uzskata, ka no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna būtu jāatbalsta tūrisma nozares atveseļošanas un ilgtspējīgas pārveides finansēšana; aicina dalībvalstis transporta un tūrisma nozari iekļaut kā prioritāti savos valsts ekonomikas atveseļošanas plānos, īpašu uzmanību pievēršot MVU; aicina Komisiju izstrādāt ES ceļvedi ilgtspējīga un noturīga tūrisma jautājumos, lai tūrisma nozarē veicinātu ieguldījumus novatoriskos un digitalizācijas pasākumos, piemēram, aprites ekonomikas iniciatīvās; uzstāj uz ES tūrisma politikas izstrādi un īpaša budžeta piešķīruma izveidi un ieviešanu ilgtspējīgam tūrismam, kā skaidri norādīts Parlamenta nostājā attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

20. uzsver, ka ir svarīgi, lai līdztekus zaļajam kursam tiktu īstenota taisnīga, iekļaujoša un nediskriminējoša pāreja, kas ļautu gan nodrošināt transporta nozares uzņēmumiem, MVU un darbaspēkam iespējas pielāgoties, gan atbalstīt visvairāk skartos reģionus (tostarp tālākos reģionus) un kopienas, lai saglabātu teritoriālo un sociālo kohēziju un nodrošinātu, ka neviens cilvēks un neviens reģions netiek atstāts novārtā; aicina Komisiju ņemt vērā darbvietu zudumu, kas var rasties saistībā ar transporta un tūrisma nozares pārstrukturēšanos, un apsvērt iespēju atbalstīt ar ilgtspējīgu un sociālu iekļaušanu saistītus ieguldījumus, piemēram, tādus, kuru mērķis ir veicināt darba ņēmēju apmācību un pārkvalificēšanu saskaņā ar programmas “InvestEU” jauno Eiropas stratēģisko investīciju politikas sadaļu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	14.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 6 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Johan Danielsson, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leila Chaibi, Angel Dzhambazki, Markus Ferber, Carlo Fidanza, Maria Grapini, Roman Haider, Alessandra Moretti

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ECR	Angel Dzhambazki, Carlo Fidanza, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
GUE/NGL	Leila Chaibi, Kateřina Konečná, Elena Kountoura
PPE	Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Markus Ferber, Jens Gieseke, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
RENEW	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Maria Grapini, Bogusław Liberadzki, Alessandra Moretti, Rovana Plumb, István Ujhelyi
NI	Mario Furore

 

6	-
ID	Marco Campomenosi, Roman Haider, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo
NI	Dorien Rookmaker

 

5	0
VERTS/ALE#	Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (9.7.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana

(2020/2058(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Salvatore De Meo

 

 

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 27. un 28. maija grozīto priekšlikumu attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS), tostarp 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456), kurā salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS priekšlikumu ierosināts lielāks finansējums kopējai lauksaimniecības politikai (KLP); atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagaidu laikposmā nodrošināt papildu resursus, izmantojot atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU” līdzekļus, tomēr uzsver, ka tik un tā ir ārkārtīgi svarīgi vienoties par vērienīgu DFS; uzsver, ka, salīdzinot ar iepriekšējo DFS priekšlikumu, palielinātajam finansējumam ir būtiska nozīme, lai īstenotu ierosinātos nākamās KLP mērķus un vērienīgos uzdevumus, tostarp pārtikas nodrošinājuma garantēšanu, pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu lauksaimniekiem, enerģisku lauku kopienu atbalstīšanu un zaļā kursa mērķu sasniegšanu lauksaimniecībā, stiprinot lauksaimniecības pārtikas nozares noturīgumu un nodrošinot ilgtspējīgu pārtikas ražošanu; uzsver, ka šo mērķu īstenošana ir atkarīga ne tikai no pienācīga KLP finansējuma, bet arī no citiem DFS instrumentiem, piemēram, pētniecības un ieguldījumiem inovācijā vai digitālajās tehnoloģijās, un no tā, vai šie instrumenti būs vieglāk pieejami lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei;

2. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu instrumenta “Next Generation EU” ietvaros piešķirt 15 miljardus EUR lauku attīstībai, taču pauž nožēlu, ka jaunajā instrumentā nav ierosināts atvēlēt līdzekļus KLP pirmajam pīlāram, kaut gan ir nepieciešams palielināt tiešos maksājumus un pastiprināt atbalstu nozaru programmām, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt Covid-19 krīzi un izpildīt zaļā kursa mērķus;

3. atzinīgi vērtē gan priekšlikumu palielināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) resursus, piešķirot vēl 32,5 miljardus EUR, tostarp papildu līdzekļus no atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU”, gan divu papildu pīlāru izveidi Taisnīgas pārkārtošanās mehānismā, proti, īpašu shēmu “InvestEU” ietvaros un publiskā sektora aizdevumu mehānismu, un uzsver — lai TPF un zaļā pārkārtošanās darbotos sekmīgi un nodrošinātu ieguvumus lauksaimniecības nozarei un lauku teritorijām, tie ir jāīsteno taisnīgā, iekļaujošā un zinātniski pamatotā veidā, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām;

4. atzinīgi vērtē ierosinājumu palielināt Eiropas Investīciju fonda kapitālu par 1,5 miljardiem EUR un uzsver, ka ir svarīgi laukos atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp lauku saimniecību, piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam, lai atbalstītu pastiprinātas zaļās investīcijas, digitalizācijas instrumentu izstrādi un pieejamību, modernizāciju un inovāciju, kas ļaus lauksaimniekiem, lauksaimniecības nozarei un lauku apvidiem stāties pretī grūtībām un izmantot iespējas, ko paver zaļā kursa mērķu un vērienīgo uzdevumu īstenošana;

5. aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, attiecīgā gadījumā sniegt papildu atbalstu Eiropas lauksaimniekiem un kooperatīviem uzņēmumiem, lai saskaņoti risinātu sarežģītos uzdevumus, kas izriet no nepieciešamības nodrošināt atbilstību jaunajiem noteikumiem un pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei, neapdraudot pārtikas ražošanu un ievērojot ilgtspējības principu;

6. uzskata, ka Komisijas grozītā DFS un priekšlikumi attiecībā uz “Next Generation EU” instrumentu ir atzinīgi vērtējami kā solis tuvāk Parlamenta nostājai, proti, ka nākamajā ES finanšu shēmā lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētā summa reālā izteiksmē ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī; aicina Eiropadomi nepieļaut, ka jelkādā veidā tiktu samazinātas Komisijas jaunākajos priekšlikumos minētās lauksaimniecībai un lauku attīstībai paredzētās summas; uzstāj, ka ikviens ar zaļo pārkārtošanos saistīts papildu pasākums, tostarp stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšana, ir jāfinansē ar jauniem līdzekļiem un papildu ES pašu resursiem; norāda, ka zaļajā kursā paredzēto papildu pasākumu finansēšanai nedrīkst izmantot tagadējo KLP finansējumu;

7. vēršoties pie Komisijas, uzsver, ka zaļās pārkārtošanās norisei lauksaimniecībā ir jānodrošina līdzsvarota pieeja trim ilgtspējas dimensijām, t. i., sociālajai, vides un ekonomiskajai ilgtspējai; uzsver to, cik nozīmīgs ir Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā par fundamentālu prioritāti ir atzīta pārtikas nodrošinātības garantēšana, palielinot spēju pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei;

8. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns ” (COM(2020)0021), taču uzsver, ka tajā ierosinātie elementi, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ir pilnībā atkarīgi no vienošanās par vērienīgu DFS; pauž dziļas bažas par to, ka, pārceļot ES budžeta līdzekļus agrākai izlietošanai, lai segtu jaunās ar Covid-19 pandēmiju saistītās izdevumu vajadzības, turpmākajos plānošanas perioda gados var pietrūkt finansējuma, un tas ietekmētu lauksaimniecības nozares spēju īstenot stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķus, jo ES lauksaimnieki saņemtu mazāku atbalstu, un tas būtu īpaši postoši, ja no lauksaimniekiem tiek gaidīts, ka viņi izpildīs zaļajā kursā noteiktās jaunās un stingrās prasības; uzsver, ka pārejai uz ilgtspēju jābūt godīgai, taisnīgai un atbildīgai, un tās norisē jābūt iesaistītām visām ekonomikas un sociālās jomas nozarēm, lai nepieļautu nepamatotu spiedienu uz lauksaimniecības nozari;

9. norāda, ka Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns zināmā mērā balstās uz plašu privāto ieguldījumu piesaistīšanu, taču ir visai ticams, ka pirmajos gados pēc Covid-19 pandēmijas šādu ieguldījumu nebūs daudz, un tādēļ ir vēl jo svarīgāk vienoties par vērienīgu DFS;

10. norāda, ka ES lauksaimniecība ir vienīgā lielā sistēma pasaulē, kas samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas (kopš 1990. gada — par 20 % );

11. uzsver, ka, izstrādājot valstu plānus un piešķirot finansējumu, kā arī izstrādājot ilgtermiņa finanšu perspektīvu, ir jāņem vērā dažādo reģionu un dalībvalstu atšķirīgā sākotnējā situācija un attīstības potenciāls;

12. aicina Komisiju izdarīt izmaiņas valsts atbalsta noteikumos un konkurences noteikumos, lai netiktu iedragāts kopējās lauksaimniecības politikas kopīguma aspekts;

13. atgādina, ka modernizēta un ilgtspējīga KLP sniegs izšķirīgu ieguldījumu ES vispārējo vērienīgo klimata mērķu sekmīgā sasniegšanā, vienlaikus garantējot nodrošinātību ar pārtiku, un ka ievērojama KLP daļa būs vērsta uz to, lai atbalstītu ar klimatu saistītus mērķus; atgādina, ka KLP reforma joprojām turpinās un ka pagaidām vēl nav nolemts, kādam precīzi jābūt ieguldījumam ar vidi un klimatu saistīto mērķu un prasību izpildē; uzsver, ka šo mērķu sasniegšana lielā mērā būs atkarīga no tā, vai turpmākajos budžetos tam tiks atvēlēti pietiekami līdzekļi; šajā sakarībā norāda, ka zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošana nedrīkst novest pie mērķu vērienīguma mazināšanās, īpaši raugoties uz mērķi nodrošināt ilgtspējīgus iztikas līdzekļus mūsu lauksaimniekiem, un uzsver, ka lauksaimniekiem nevar izvirzīt lielākas prasības, vienlaikus paredzot mazāku finansējumu; cer drīzumā iesaistīties konstruktīvās sarunās ar Padomi par turpmāko KLP, tiecoties panākt vienošanos un nodrošināt ES ražotājiem plānošanai nepieciešamo noteiktību, un uzsver, ka Komisijas reformu priekšlikums ir pamats likumdevēju šībrīža darbam un ka šajā posmā to nebūtu vēlams grozīt vai atsaukt;

14. norāda, ka paziņojumā “Ilgtspējīgas Eiropas Investīciju plāns” (COM(2020)0021) Komisija konstatējusi ievērojamas investīciju vajadzības lauksaimniecībā — tās īpaši nepieciešamas, lai risinātu plašākus vides problēmjautājumus, tostarp cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības zudumu un vides piesārņojumu; tomēr uzsver, ka Komisija šīs vajadzības raksturojusi kā piesardzīgas aplēses, ņemot vērā to, ka trūkst datu, lai precīzi novērtētu ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un saglabāšanu saistītās investīciju vajadzības;

15. norāda uz atjaunojamo izejvielu un atjaunojamo energoresursu iekšzemes ražošanas noturīgumu pret krīzēm un, lai īstenotu un aktīvāk virzītu ES bioekonomikas stratēģiju, prasa uzsākt iniciatīvu, kas intensīvi veicinātu kokmateriālu izmantošanu būvniecībā, kā arī renovācijas iniciatīvu, īpašu uzmanību pievēršot iekšzemē iegūtu atjaunojamo izejvielu un ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu izmantošanai;

16. prasa, lai palielinātām ekoloģiskajām prasībām vienmēr būtu paredzēta attiecīga finansiālā kompensācija; norāda, ka vienpusēji nosacījumi nedod labumu nedz Eiropas lauksaimniecībai, nedz videi, ja gala rezultātā Eiropas pārtikas ražošana tiek pārvietota uz trešām valstīm;

17. uzsver, ka ir nepieciešam, lai saistībā ar KLP pasākumiem, kas vērsti uz zaļā kursa mērķu sasniegšanu, tiktu īstenots vispārējais dzimumu līdztiesības princips, tā nodrošinot lauksaimniecībā strādājošo sieviešu integrēšanu ekoloģiskajā pārejā;

18. norāda, ka nesen uzliesmojusī Covid-19 pandēmija ir likusi apzināties lauksaimniecības stratēģisko lomu drošas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšanā par pieņemamām cenām un pārtikas krīzes nepieļaušanā; uzsver to, cik būtiska loma krīzes laikos ir tā dēvētajiem vitāli svarīgajiem darbiniekiem lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarē, un uzstāj, ka šiem darbiniekiem ir jānodrošina pienācīgi un droši darba apstākļi; uzstāj, ka ES lauksaimnieku centienus ražot pārtiku ilgtspējīgākā veidā nedrīkst iedragāt, importējot no trešām valstīm produktus, kuri neatbilst ES pārtikas nekaitīguma, vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un sociālajiem standartiem. norāda, ka ir svarīgi mācīties no Covid-19 krīzes, jo īpaši raugoties uz stratēģiski nozīmīgajām nozarēm;

19. uzskata — lai sasniegtu zaļā kursa mērķus Eiropas līmenī un popularizētu tos starptautiskā līmenī, Komisijai ir jāveic lauksaimniecības produktu importa tarifu likmju novērtējums un jāierosina paaugstinātas likmes importam no valstīm, kuras nepiemēro vai tuvākajā nākotnē nav paredzējušas piemērot saviem lauksaimniecības produktu ražotājiem standartus un prasības, kas būtu salīdzināmi ar ES standartiem un prasībām;

20. atzinīgi vērtē stratēģijā “No lauka līdz galdam” izvirzīto vērienīgo mērķi izstrādāt obligāto kritēriju minimumu ilgtspējīgam pārtikas iepirkumam un saskaņot publiskā finansējuma izmantošanu ar zaļo kursu; aicina publiskajā pārtikas iepirkumā lielākā mērā integrēt uzturvērtības un veselīguma aspektus;

21. uzsver, ka ir svarīgi finansēt pētniecību un inovāciju, kas vērsta uz alternatīvu zaļo pārejas tehnoloģiju izpēti, un uzskata, ka tām ir jābūt pieejamām visiem lauksaimniekiem, tostarp mazajiem lauksaimniekiem;

22. aicina Komisiju nodrošināt pienācīgus ārējos aizsardzības pasākumus sensitīviem lauksaimniecības produktiem un norāda, ka šajā procesā ir patērētājiem nepārprotami jāparāda ES augstie pārtikas ražošanas standarti;

23. uzstāj, ka līdzās KLP finansējumam ir jānodrošina papildu finanšu resursi lauksaimnieku pieprasījumiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes sekām vai citām krīzes situācijām;

24. aicina Komisiju nodrošināt, lai gan stratēģijā “No lauka līdz galdam”, gan turpmākajā klimata pārmaiņu politikā Eiropas lauksaimniecība būtu atzīta par sistēmiski nozīmīgu nozari un lai pastāvīgi un pienācīgi tiktu ņemts vērā un paturēts prātā piegādes drošības jautājums, raugoties uz to kā stabilitātes faktoru.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	7.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 8 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Chris MacManus, Mairead McGuinness, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Eugenia Rodríguez Palop, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Michaela Šojdrová, Veronika Vrecionová
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Franc Bogovič, Francesca Donato, Valter Flego, Claude Gruffat, Balázs Hidvéghi, Pär Holmgren, Zbigniew Kuźmiuk, Tilly Metz, Christine Schneider, Marc Tarabella, Riho Terras, Irène Tolleret, Thomas Waitz

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37	+
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel
EPP	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Michaela Šojdrová
GUE/NGL	Eugenia Rodríguez Palop
ID	Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas
NI	Dino Giarrusso
S&D	Clara Aguilera, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Ulrike Müller, Irène Tolleret
Verts/ALE	Bronis Ropė

 

8	-
ECR	Veronika Vrecionová
GUE/NGL	Luke Ming Flanagan, Chris MacManus
ID	Ivan David
Verts/ALE	Benoît Biteau, Francisco Guerreiro, Pär Holmgren, Tilly Metz

 

3	0
ECR	Bert-Jan Ruissen
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (16.7.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par ilgtspējīgu Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana

(2020/2058(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Romeo Franz

 

 

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju — rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka programma “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss un programma “Radošā Eiropa” kā ES galvenās izglītības, brīvprātīgā darba un kultūras programmas ir būtisks instruments globālajā rīcībā, kas tiek īstenota, reaģējot uz klimata pārmaiņām, un tām ir svarīga nozīme zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo prasmju apguves veicināšanā, izpratnes palielināšanā par vides un klimata jautājumiem, jo īpaši to jauniešu vidū, kuri veic brīvprātīgo darbu vides aizsardzības jomā, un radošu, iekļaujošu un pieejamu risinājumu izstrādē, lai pievērstos vides problēmjautājumiem, un šīs programmas veicina ES ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīga nozīme ir programmas “Erasmus+” atbalstītām prakses iespējām lauksaimniecības jomā;

2. uzskata, ka investīciju plānam ir jāpapildina citi attiecīgie Savienības politikas virzieni, programmas un fondi, jo īpaši tie, kas saistīti ar izglītību, jaunatni, kultūru un sportu, lauksaimniecību un lauku attīstību, un vidi un klimatu;

3. norāda, ka investīciju plānā būtu jāparedz atbalsts pētījumiem par dabā balstītiem risinājumiem, zaļajām tehnoloģijām un citiem ilgtspējīgiem risinājumiem, kuri var palīdzēt aizsargāt vidi un klimatu; uzsver, ka īpaši jāraugās, lai finansējums būtu pieejams jaunuzņēmumiem, jaunajiem nozaru speciālistiem un jauniešiem, kuri jau izstrādā inovatīvus zaļos risinājumus;

4. norāda, ka saskaņā ar investīciju plānu ir iespējams piešķirt finansējumu tematiskiem projektiem izglītības, brīvprātīgā darba un kultūras jomā; aicina Komisiju palielināt sinerģiju starp zaļo kursu un programmu “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpusu un programmu “Radošā Eiropa”, lai papildinātu un savstarpēji pilnveidotu to konkrētās metodes vides jautājumu risināšanai;

5. uzsver, ka būtu jānodrošina, lai visi kultūras un radošo industriju jomā pieņemtie pasākumi tiktu īstenoti, iepriekš apspriežoties ar visām organizācijām, kuras pārstāv dažādās ieinteresētās personas un darbiniekus, un tiecoties saglabāt nodarbinātību un veicināt darbvietu izveidi;

6. uzsver, ka pārejai uz klimatneitrālu sabiedrību ir vajadzīgas jaunas prasmes un kompetences; norāda, ka šajā sakarībā būtu jāpiešķir līdzekļi studentiem un darbiniekiem paredzētu programmu izstrādei un īstenošanai, lai nodrošinātu viņiem specializētas apmācības, zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai pielāgotos jaunajai sociālekonomiskajai situācijai un tajā sekmīgi darbotos;

7. aicina Komisiju ieviest investīciju plānā finansiālus stimulus, lai papildinātu programmu “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpusu un programmu “Radošā Eiropa” pārejā uz videi draudzīgākiem un ilgtspējīgākiem transportlīdzekļiem, vienlaikus veicinot arī iekļautību un piekļūstamību; uzskata, ka investīciju plānā šādi stimuli būtu jāatbalsta ar vērienīgu un īpaši šim nolūkam atvēlētu budžetu; mudina Komisiju stimulēt dalībniekus izvēlēties vismazāk piesārņojošos transportlīdzekļus, jo īpaši dzelzceļus, un radīt šādai izvēlei piemērotas iespējas, nevis stigmatizēt, diskriminēt vai izslēgt dalībniekus, kuriem nav citas izvēles kā vien gaisa transports;

8. uzsver, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana būs viens no svarīgākajiem faktoriem pārejā uz oglekļneitrālu ekonomiku; uzsver, ka ir vajadzīgas lielākas investīcijas intensīva energopatēriņa ēku — skolu, augstskolu un citu izglītības un kultūras iestāžu — renovācijā, lai uzlabotu šo ēku energoefektivitāti un tādējādi padarītu tās ilgtspējīgākas un klimatam nekaitīgākas;

9. pauž bažas par Covid-19 krīzes izraisīto situāciju, jo īpaši raugoties uz visneaizsargātākajām personām un nozarēm, piemēram, pašnodarbinātajiem un uzņēmējiem, kuru uzņēmumi un darbvietas tiek apdraudētas un kuru ģimenes locekļiem draud bezdarbs; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus priekšlikuma par zaļā kursa investīciju plānu pielāgošanai, lai izveidotu pieeju, kas saskaņota ar ārkārtas pasākumiem, piemēram, Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un ierosināto SURE shēmu, un atveseļošanas instrumentiem, un prasa uzskatīt investīcijas kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta jomā par stratēģiskām investīcijām, lai sekmētu zaļā kursa virzīto pāreju uz zaļo ekonomiku;

10. aicina Komisiju censties panākt spēcīgāku ES sadarbību vides izglītības un klimata pārmaiņu izglītības jomā;

11. uzsver šajā jomā veiktu specifisku pētījumu un programmu nozīmīgo ieguldījumu.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	13.7.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 5 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Christine Anderson, Andrea Bocskor, Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Alexis Georgoulis, Hannes Heide, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabel Benjumea Benjumea, Marcel Kolaja
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Angel Dzhambazki

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24	+
PPE	Asim Ademov, Isabel Benjumea Benjumea, Andrea Bocskor, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Milan Zver
S&D	Hannes Heide, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Massimiliano Smeriglio
RENEW	Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva
VERTS/ALE	Romeo Franz, Marcel Kolaja, Niklas Nienaß
GUE/NGL	Alexis Georgoulis, Niyazi Kizilyürek

 

5	-
ID	Christine Anderson, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re
ECR	Angel Dzhambazki, Andrey Slabakov

 

1	0
ECR	Dace Melbārde

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	16.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	68 16 13
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Clotilde Armand, Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Gilles Boyer, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, Paolo De Castro, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, José Manuel Fernandes, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Eider Gardiazabal Rubial, Luis Garicano, Alexandra Geese, Valentino Grant, Claude Gruffat, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Enikő Győri, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Herve Juvin, Othmar Karas, Billy Kelleher, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Aušra Maldeikienė, Margarida Marques, Pedro Marques, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Bogdan Rzońca, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Nicolae Ştefănuță, Paul Tang, Irene Tinagli, Nils Torvalds, Ernest Urtasun, Nils Ušakovs, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Manon Aubry, Tiziana Beghin, Damien Carême, Tamás Deutsch, Niels Fuglsang, Henrike Hahn, Martin Hlaváček, Eugen Jurzyca, Petros Kokkalis, Eva Maydell, Mick Wallace

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

68	+
GUE/NGL	Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis
NI	Tiziana Beghin, Mislav Kolakušić, Piernicola Pedicini
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Lefteris Christoforou, Markus Ferber, José Manuel Fernandes, José Manuel García-Margallo y Marfil, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Eva Maydell, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere, Rainer Wieland, Angelika Winzig
RENEW	Clotilde Armand, Gilles Boyer, Olivier Chastel, Luis Garicano, Valérie Hayer, Moritz Körner, Dragoș Pîslaru, Nils Torvalds, Stéphanie Yon-Courtin, Nicolae Ştefănuță
S&D	Marek Belka, Robert Biedroń, Paolo De Castro, Jonás Fernández, Niels Fuglsang, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Nils Ušakovs
Verts/ALE	Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro, Damien Carême, Claude Gruffat, Henrike Hahn, Stasys Jakeliūnas, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun
16	-
ECR	Derk Jan Eppink, Raffaele Fitto, Eugen Jurzyca, Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Roberts Zīle
GUE/NGL	Mick Wallace
ID	Gunnar Beck, Herve Juvin, Joachim Kuhs, Hélène Laporte, Jörg Meuthen
NI	Lefteris Nikolaou-Alavanos
RENEW	Engin Eroglu, Billy Kelleher, Caroline Nagtegaal
13	0
ECR	Johan Van Overtveldt
GUE/NGL	Manon Aubry
ID	Matteo Adinolfi, Anna Bonfrisco, Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni
PPE	Tamás Deutsch, Frances Fitzgerald, Enikő Győri, Andrey Novakov
RENEW	Martin Hlaváček

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

•  [1]Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.
• [3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.
• [4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.
• [5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.
• [6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0102.
• [7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
• [8] OV C 76, 9.3.2020., 23. lpp.
• [9] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.
• [10] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/assessment_of_economic_and_investment_needs.pdf
• [11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).