ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

30.10.2020 - (COM(2020)0403 – C9-0158/2020 – 2020/0108(COD)) - ***I

Budžeta komiteja
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referenti: José Manuel Fernandes, Irene Tinagli
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)
Atzinumu sagatavotāji (*):
Pascal Canfin, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Seán Kelly, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Tom Berendsen, Transporta un tūrisma komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 492 KB)
• 001-001 (DOC - 134 KB)
• 002-002 (PDF - 101 KB)
• 002-002 (DOC - 29 KB)
• 003-005 (PDF - 122 KB)
• 003-005 (DOC - 75 KB)
• 006-008 (PDF - 115 KB)
• 006-008 (DOC - 74 KB)
• 009-014 (PDF - 138 KB)
• 009-014 (DOC - 79 KB)
• 015-024 (PDF - 153 KB)
• 015-024 (DOC - 43 KB)
• 025-031 (PDF - 129 KB)
• 025-031 (DOC - 38 KB)
• 032-036 (PDF - 112 KB)
• 032-036 (DOC - 25 KB)
• 037-037 (PDF - 571 KB)
• 037-037 (DOC - 157 KB)
• 038-045 (PDF - 127 KB)
• 038-045 (DOC - 80 KB)
• 046-049 (PDF - 116 KB)
• 046-049 (DOC - 76 KB)
• 050-053 (PDF - 113 KB)
• 050-053 (DOC - 75 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2020)0403 – C9-0158/2020 – 2020/0108(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0403),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. pantu un 175. panta trešo daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0158/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 15. jūlija atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā,

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0203/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. aicina Komisiju priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.   1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu InvestEU

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Covid-19 pandēmija ir liels simetrisks satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai, un tam ir būtiska asimetriska sociālā un ekonomiskā ietekme uz dalībvalstīm un reģioniem. Nepieciešamo ierobežošanas pasākumu dēļ ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā ir ievērojami samazinājusies. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras Eiropas ekonomikas prognozi ir paredzams, ka ES IKP 2020. gadā saruks par aptuveni 8,3 %, kas ir pat vairāk, nekā paredzēts Komisijas 2020. gada pavasara Eiropas ekonomikas prognozē, un daudz vairāk nekā finanšu krīzes laikā 2009. gadā, turklāt dažās nozarēs kritums būs vēl lielāks. Pandēmijas uzliesmojums ir parādījis globālo piegādes ķēžu savstarpējo saistību un atklājis dažas neaizsargātības, piemēram, stratēģisko nozaru pārmērīgu paļaušanos uz nediversificētiem ārējās piegādes avotiem un kritiskās infrastruktūras trūkumu. Šādas neaizsargātības ir jānovērš — jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (to skaitā mikrouzņēmumiem) —, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī visas ekonomikas noturību, vienlaikus saglabājot tās atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tās noteikumiem. Paredzams, ka investīciju aktivitāte būs ievērojami samazinājusies. Pat pirms pandēmijas, lai gan Savienībā bija novērojama investīciju attiecības pret IKP atveseļošana, tā joprojām nebija tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atveseļošanas laikā, un nebija pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo investīciju gadus pēc 2009. gada krīzes. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais investīciju līmenis un prognozes neaptver Savienības vajadzības pēc strukturālām investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ilgtermiņa izaugsmi un uzturētu to, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovāciju, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt būtiskus sabiedriskas nozīmes uzdevumus, piemēram, ilgtspējas vai iedzīvotāju novecošanas jomā. Tādējādi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus, cita starpā arī saistībā ar Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 14. janvāra paziņojumu par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, 2020. gada 10. marta paziņojumu par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju un 2020. gada 10. marta paziņojumu par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai, un atbalstītu ātru, noturīgu, iekļaujošu un veselīgu ekonomikas atveseļošanu, ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas investīciju situācijas un mazinātu investīciju nepietiekamību mērķa nozarēs.

(2) Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi zināmu pārklāšanos to tvērumā. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārušies ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Saderīgu noteikumu trūkuma rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šādas kombinācijas būtu bijušas izdevīgas, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds — fonds InvestEU —, kas balstīts uz Investīciju plānā Eiropai izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pieredzi, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finansējumu, ko piedāvā vienotajā budžeta garantijas shēmā, tādējādi uzlabojot Savienības atbalsta ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības izmaksas, kas sedzamas no budžeta.

(3) Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas un dokumentus, piemēram, šādus: “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2010. gada 3. marts), “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (2015. gada 30. septembris), “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (2018. gada 22. maijs), “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam”, “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (2016. gada 30. novembris), “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (2015. gada 2. decembris), “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (2016. gada 20. jūlijs), “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (2017. gada 7. jūnijs), “Kosmosa stratēģija Eiropai” (2016. gada 26. oktobris), “Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru ” (2017. gada 13. decembris), ilgtermiņa stratēģija 2050. gadam “Tīru planētu — visiem” (2018. gada 28. novembris), “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris), “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (2020. gada 14. janvāris), “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris), “Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģija”, “Datu stratēģija” un paziņojums par mākslīgo intelektu (2020. gada 19. februāris), [regula, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)], “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (2020. gada 10. marts), “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020. gada 10. marts), ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam (2020. gada 20. maijs), Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (2020. gada 18. jūnijs), enerģētikas sistēmas integrācijas stratēģija un ES stratēģija attiecībā uz ūdeņradi (2020. gada 8. jūlijs). Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu investīcijām un piekļuvi finansējumam.

(4) Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas minēto reformu prioritāšu atbalstam. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas atbalstāmi ar valsts finansējumu, Savienības finansējumu vai abiem finansējuma veidiem. Šajās stratēģijās būtu jānodrošina, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma un programmas InvestEU.

(5) Fondam InvestEU būtu jāveicina Savienības konkurētspējas un sociālekonomiskās konverģences un kohēzijas uzlabošana, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomās, resursu efektīva izmantošana saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspēja un iekļautība un Savienības kapitāla tirgu sociālā noturība un integrācija, tostarp izmantojot risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tālab fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu tādu parāda, riska dalīšanas, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu (piemēram, hibrīdparāda, pakārtota parāda vai konvertējama kapitāla) izmantošanai, kurus attiecīgi atbalsta ar Savienības budžeta garantiju un īstenošanas partneru finansiālajiem ieguldījumiem. Fondam InvestEU vajadzētu būt pieprasījuma virzītam un vienlaikus tam vajadzētu koncentrēties uz stratēģisku ilgtermiņa ieguvumu nodrošināšanu galvenajās Savienības politikas jomās, kuras citādi netiktu finansētas vai tiktu finansētas nepietiekami, un tādējādi veicināt Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atbalstam no fonda InvestEU būtu jāaptver dažādas nozares un reģioni, bet būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas, un būtu jāveicina ▌projekti, ko veido partnervienības, un projekti, kuri sekmē tīklu, kopu un digitālās inovācijas centru attīstību ▌ES reģionos.

(6) Kultūras un radošās nozares ir svarīgas un strauji augošas nozares Savienībā, kurām var būt svarīga nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu atveseļošanu, un kuras rada gan ekonomisko, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr Covid-19 krīzes sākumā ieviestie sociālo kontaktu un pasākumu rīkošanas ierobežojumi turpina vērsties plašumā, un tiem ir bijusi ļoti negatīva ekonomiskā ietekme uz šīm nozarēm un tajās strādājošajām personām, turklāt tie var nodarīt ilgtermiņa strukturālu kaitējumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013[4] izveidotā kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma vai sarežģītu finanšu instrumentu pieejamības ziņā. Turklāt minēto nozaru aktīvu nemateriālais raksturs ierobežo šo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi privātam finansējumam, kas ir būtisks, lai varētu veikt investīcijas, izvērsties un konkurēt starptautiskā līmenī. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam. Kultūras un radošās nozares, audiovizuālā nozare un plašsaziņas līdzekļu nozare ir būtiskas mūsu kultūras daudzveidībai un demokrātisku un saliedētu sabiedrību veidošanai digitālajā laikmetā un ir mūsu suverenitātes un autonomijas neatņemama daļa, un stratēģiskās investīcijas audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu saturā un tehnoloģijā noteiks nozaru konkurētspēju un ilgtermiņa spēju radīt un izplatīt ļoti kvalitatīvu saturu plašai auditorijai pāri valstu robežām, ievērojot plurālismu un vārda brīvību.

(7) Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību un tādējādi sniegtu ieguldījumu uzlabotā labklājībā, taisnīgākā ienākumu sadalē un lielākā ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā Savienībā, fondam InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā. Fonda InvestEU finansētiem projektiem būtu jāatbilst Savienības vides un sociālajiem standartiem, tostarp darba tiesību standartiem. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(8) Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā[5] (“Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām”), kā arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu minētos mērķus, tostarp tos, kas izklāstīti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt īpaši izceltiem, izstrādājot fondu InvestEU.

(9) Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, 2020. gada 10. marta paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju, 2020. gada 10. marta paziņojumā par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai un ▌ 2020. gada 14. janvāra paziņojumā par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu.

(10) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi — vismaz 30 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem izvērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(11) Fonda InvestEU ieguldījumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem, atbilstoši izmantojot kritērijus, kas paredzēti [regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai[6]], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu jāveicina arī ilgtspējīgas attīstības mērķu citu dimensiju īstenošana.

(12) Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstrēmus laikapstākļu notikumus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku nesekmīgu mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti Līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj investīciju sagatavošanā un īstenošanā. Savienībai arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību[7] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284[8]. Tāpēc investīcijām, kuras piešķirtas vides ilgtspējas mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas ir saskanīga ar metodiku, kura izstrādāta atbilstīgi citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt investīciju ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(13) Investīciju projekti, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, īpaši infrastruktūras jomā, īstenošanas partnerim būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tiem ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Uz investīciju projektiem, kuriem ir šāda ietekme, būtu jāattiecina ilgtspējas pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem programmas InvestEU ietvaros. Šajās norādēs būtu atbilstoši jāizmanto kritēriji, kas noteikti [regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un atbilst norādēm, kas izstrādātas citām Savienības programmām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāiekļauj atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga, un no ilgtspējas pārbaudes būtu jāizslēdz projekti, kas ir mazāki par konkrētu lielumu, kurš nosakāms norādēs. Ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tam būtu jāsniedz pamatojums Investīciju komitejai, kas izveidota fonda InvestEU vajadzībām. Darbībām, kas nav saderīgas ar klimata mērķu sasniegšanu, nevajadzētu būt atbalsttiesīgām saskaņā ar šo regulu.

(14) Zems infrastruktūras investīciju līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā un atkal Covid-19 krīzes laikā ir mazinājis Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, centienus panākt klimatneitralitāti, konkurētspēju, dzīves apstākļu augšupēju konverģenci Savienībā un darbvietu radīšanu. Tas arī rada risku, ka palielināsies atšķirības un nevienlīdzība dalībvalstīs un starp tām, un ietekmē reģionu attīstību ilgtermiņā, negatīvi ietekmējot Savienības konverģenci un kohēziju, kas redzams jo īpaši attiecībā uz digitālo infrastruktūru. Ir ļoti svarīgi atbalstīt ātru un īpaši ātru platjoslas savienojamību visos Savienības lauku un pilsētu reģionos, sniegt atbalstu digitāliem jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU, lai tie varētu labāk konkurēt un paplašināt savu darbību, un paātrināt visas ekonomikas digitālo pārkārtošanos, lai uzlabotu gan ilgtermiņa konkurētspēju, gan Savienības ekonomikas noturību. Ievērojamām investīcijām Savienības infrastruktūrā, īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, un Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējas mērķus, tostarp izpildītu Savienības saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un sasniegtu 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz investīcijām transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu un citu drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotu, vides infrastruktūras, ar rīcību klimata jomā saistītas infrastruktūras, jūrlietu infrastruktūras un digitālās infrastruktūras jomā. Programmā InvestEU prioritāte būtu jāpiešķir jomām, kurās ir nepietiekamas investīcijas un kurās ir nepieciešamas papildu investīcijas. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu investēšanas procesu, kas nodrošina projektu plūsmas pamanāmību un maksimāli palielina attiecīgo Savienības programmu sinerģiju tādās jomās kā transports, enerģētika un digitalizācija. Paturot prātā drošuma un drošības apdraudējumus, investīciju projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturības pasākumi, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, kuri sniedz atbalstu drošības komponentiem investīcijām sabiedriskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

(15) Programmai InvestEU attiecīgā gadījumā vajadzētu palīdzēt sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001[9] un Pārvaldības regulas[10] mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par investīcijām.

(16) Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programmai InvestEU vajadzētu atbalstīt investīcijas multimodāla transporta mezglos, kuri — neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības pamatojumu — rada nozīmīgu risku privātiem investoriem. Programmai InvestEU arī vajadzētu veicināt intelektisku transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt pastiprināt centienus izstrādāt un izmantot tehnoloģijas, ar ko atbalsta transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumus.

(17) Programmai InvestEU būtu jāsniedz ieguldījums Savienības politikā attiecībā uz jūrām un okeāniem, attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot ilgtspējīgas zilās ekonomikas finanšu principus. Tas var ietvert intervenci jūrniecības uzņēmējdarbības un jūrniecības nozares, inovatīvas un konkurētspējīgas jūrniecības nozares, kā arī atjaunojamo jūras energoresursu enerģijas un aprites ekonomikas jomā.

(18) Lai gan pirms Covid-19 krīzes kopējais investīciju līmenis Savienībā palielinājās, investīcijas augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām bija nepietiekamas, un tagad ir sagaidāms, ka krīze tās būs būtiski skārusi. Pētniecībai un inovācijai būs ļoti svarīga loma krīzes pārvarēšanā, Savienības noturības stiprināšanā, lai risinātu gaidāmos sarežģītos uzdevumus, un Savienības politikas nostādņu un mērķu īstenošanai nepieciešamo tehnoloģiju radīšanā. Tādēļ ir jāsasniedz mērķis vismaz 3 % no Savienības IKP investēt pētniecībā un inovācijā, par ko dalībvalstis vienojās saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Fondam InvestEU būtu jāpalīdz novērst investīciju nepietiekamību, būtiski veicinot pētniecībā un inovācijā veikto publisko un privāto investīciju pieaugumu dalībvalstīs un tādējādi palīdzot sasniegt vispārējo mērķrādītāju, kas atbilst vismaz 3 % no Savienības IKP. Lai sasniegtu šo mērķrādītāju, dalībvalstīm un privātajam sektoram fonda InvestEU finansējums būtu jāpapildina ar pašu spēcīgākām investēšanas darbībām pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai novērstu nepietiekamu investēšanu pētniecībā un inovācijā, jo tas kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši, lai varētu komerciālā mērogā Savienībā izvērst un ieviest risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos un lai pasaules līmenī sekmētu Savienības izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas Inovācijas padomi. Šajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ieviestos finanšu instrumentus, piemēram, InnovFin — ES finansējums novatoriem, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(19) Tūrisms, kas ietver viesmīlības nozari, ir stratēģiski svarīga Savienības ekonomikas nozare, kas Covid-19 pandēmijas un ieviesto sociālo kontaktu ierobežojumu, un slēgto robežu dēļ piedzīvo īpaši krasu kritumu. Minētais kritums īpaši kaitē MVU un ģimenes uzņēmumiem un ir izraisījis masveida bezdarbu, kas jo īpaši skar sievietes, jauniešus, sezonas darbiniekus un personas, kuras ir neaizsargātā situācijā, kā arī radījis pamatīgus ieņēmumu zaudējumus daudziem uzņēmumiem. Tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt šīs nozares atveseļošanu, ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, kā arī tās vērtības ķēdes, atbalstot darbības ilgtspējīga, inovatīva un digitalizēta tūrisma veicināšanai, to skaitā inovatīvus pasākumus nozares klimatiskās un vides pēdas mazināšanai, nozarei reaģējot uz Covid-19 krīzi. Tūrisma ilgtspējīgai atveseļošanai būtu jāpalīdz radīt daudzas pastāvīgas, vietējas un kvalitatīvas darbvietas, lai reģioni, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma un kuriem ir īpašas problēmas saistībā ar to ekonomisko attīstību, varētu piesaistīt investīcijas, kuras nebūtu iespējamas bez programmas InvestEU jaudas un spējas piesaistīt privātos investorus, pateicoties ES garantijai un tās ietekmei finansējuma piesaistīšanas ziņā.

(20) Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt investīcijas digitālās pārkārtošanās procesā un to veicināt, kā arī sadalīt tā sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgām investīcijām, tostarp mākslīgajā intelektā, rīkojoties saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

(21) Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir MVU, un tiem ir ļoti liela un būtiska ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar grūtībām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā, pārkārtošanās procesā uz aprites ekonomikas struktūru, inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Covid-19 krīze ir īpaši smagi skārusi MVU, sevišķi pakalpojumu, ražošanas, būvniecības un tūrisma nozarē un kultūras un radošajās nozarēs. Turklāt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam nekā lielākiem uzņēmumiem tāpēc, ka tie parasti neemitē obligācijas un tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām un lieliem institucionāliem investoriem. Arvien biežāk MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem raksturīgi inovatīvi risinājumi, piemēram, darbinieku veikta uzņēmuma iegāde vai darbinieku līdzdalība uzņēmumā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā bankas overdrafti, bankas aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam un nodrošinot diversificētākus finansējuma avotus, ir jāatbalsta MVU, kas saskaras ar minētajām problēmām, lai palielinātu MVU spēju finansēt savu izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt savu konkurētspēju un spēju izturēt ekonomikas satricinājumus, lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes laikā un saglabātu MVU spēju radīt darbvietas un nodrošināt sociālo labklājību. Regula arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tāpēc fondam InvestEU vajadzētu balstīties uz sekmīgām Savienības programmām, piemēram, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME), un vajadzētu nodrošināt apgrozāmo kapitālu un investīcijas visā uzņēmuma dzīves ciklā, finansējumu līzinga darījumiem un iespēju pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem. Tam būtu arī jāpalielina publiskā/privātā fonda instrumentu, piemēram, MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonda ekonomiskais potenciāls, lai atbalstītu MVU, novirzot vairāk privātā un publiskā kapitāla, īpaši stratēģiskiem uzņēmumiem.

(22) Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 26. aprīļa pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju, paziņojumā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Savienības satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un 2020. gada 14. janvāra paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Investīcijas ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tās koordinē Savienības līmenī. Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka šādas investīcijas palīdz veidot sabiedrības noturību pret krīzēm, un atklājusi būtisku nepieciešamību pēc investīcijām sociālajā infrastruktūrā un projektos sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes pakalpojumu, izglītības, aprūpes un sociālo mājokļu jomā. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Tas būtu jāizmanto, lai atbalstītu projektus, kas rada pozitīvu sociālo ietekmi un veicina sociālo iekļaušanu, palīdzot palielināt nodarbinātību visos reģionos, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un lai uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, nediskrimināciju, pieejamību, paaudžu solidaritāti, veselības un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāatbalsta Eiropas kultūra un radošuma darbības ar sociālu mērķi.

(22a) Covid-19 krīze ir nesamērīgi ietekmējusi sievietes gan sociālā, gan ekonomiskā aspektā, arī darbvietu zuduma un neapmaksātas aprūpes sloga ziņā, kā arī saistībā ar vardarbības ģimenē pieaugumu. Paturot to prātā un pilnībā ievērojot Līguma 8. pantu, programmai InvestEU būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas nostādnes par dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēju veicināšanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, cita starpā novēršot digitālo plaisu starp dzimumiem, palīdzot veicināt sieviešu radošumu un uzņēmējdarbības potenciālu un atbalstot aprūpes infrastruktūras un no vardarbības cietušajiem paredzētas infrastruktūras attīstīšanu.

(23) Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielo pārmaiņu negatīvai ietekmei Savienībā un darba tirgū, ir jāveic investīcijas cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, mikrofinansēšanā, ētiskās un sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes investīcijās un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma nolūkā palielināt finansējuma nodrošinājumu mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas ir vajadzīgs visvairāk. Augsta līmeņa darba grupas par investēšanu sociālajā infrastruktūrā Eiropā 2018. gada janvāra ziņojumā Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe attiecībā uz laikposmu no 2018. līdz 2030. gadam ir konstatēta vismaz 1,5 trilj. EUR nepietiekamība kopējās investīcijās sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā. Tam ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tāpēc, lai atbalstītu sociālā tirgus vērtības ķēdes attīstību un noturīgāku Savienību, būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī atbalsts no fondiem un alternatīviem finansējuma sniedzējiem, piemēram, ētiskiem, sociāliem un ilgtspējīgiem tirgus dalībniekiem.

(24) Covid-19 pandēmijas izraisītajā ekonomikas krīzē resursu sadale tirgū nav pilnībā efektīva, un šķietamais risks būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Šādos apstākļos fonda InvestEU galvenā iezīme mazināt risku, kas saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lai piesaistītu privāto finansējumu, ir īpaši vērtīga, un tā būtu jāstiprina, cita starpā lai novērstu asimetriskas atveseļošanas risku un mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm.   Programmai InvestEU vajadzētu spēt sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā, jo īpaši MVU, un vienlaikus nodrošināt, ka investori koncentrējas uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas un likumdošanas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, [Eiropas Klimata aktu], Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju, jauno Eiropas industriālo stratēģiju, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem, renovācijas vilni, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, ņemot vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu”. Tai būtu ievērojami jāpalielina Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu un citu īstenošanas partneru riska uzņemšanās spēja tādu projektu atbalstam, kuri citādi netiktu īstenoti un to sniegtās iespējas netiktu izmantotas, un tādējādi jāpalīdz atveseļot ekonomiku.

(25) Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai. Paredzams, ka ES IKP samazinājums būs daudz lielāks nekā finanšu krīzes laikā 2009. gadā, un negatīvas sociālās sekas būs neizbēgamas. Pandēmijas uzliesmojums ir parādījis, ka ir steidzami un efektīvi jānovērš stratēģiskie vājie punkti, lai uzlabotu Savienības ārkārtas reaģēšanu, kā arī visas ekonomikas noturību un ilgtspēju. Tikai noturīga, ilgtspējīga, iekļaujoša un integrēta Eiropas ekonomika var saglabāt vienotā tirgus integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī vissmagāk skarto dalībvalstu un reģionu labā.

(26) Fondam InvestEU būtu jādarbojas sešos politikas logos, atspoguļojot būtiskākās Savienības politikas prioritātes, proti: ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālās investīcijas un prasmes; Eiropas stratēģiskās investīcijas un maksātspējas atbalsts.

(27) Lai gan MVU politikas logā galvenā uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai MVU, no šī politikas loga būtu jāatbalsta arī mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības. Vidējas kapitalizācijas sabiedrībām arī vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no pārējiem četriem politikas logiem.

(28) Eiropas stratēģisko investīciju logs būtu galvenokārt jāvērš uz to, lai atbalstītu tos galasaņēmējus, kuri ir iedibināti kādā dalībvalstī, kuri darbojas Savienībā un kuru aktivitātēm Savienībā ir stratēģiski svarīga nozīme, saskaņā ar prioritātēm, kas aprakstītas jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā, kuras mērķis ir pasaules mērogā konkurētspējīga, zaļa un digitāla Eiropa un kura paredz attīstības modeli, kas balstās uz rūpniecības ekosistēmām. Šim logam arī būtu jāuzlabo Savienības ekonomikas konkurētspēja, tostarp ņemot vērā nepieciešamību pārveidot dalībvalstu ražošanas jaudu un radīt uz nākotni vērstas investīcijas, kas veicina uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu, kā arī palielināt noturību, cita starpā arī mazinot atkarību no neaizsargātām piegādes ķēdēm. Projektiem būtu jāsniedz Savienības pievienotā vērtība, un tiem vajadzētu būt vai nu pārrobežu projektiem, vai arī tādiem, kas ar plašākas ietekmes palīdzību rada reālu pievienoto vērtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai reģionā. Atbalstam nevajadzētu nonākt tieši valsts budžetā vai aizstāt valsts budžeta izdevumus, piemēram, sociālos pabalstus. Stratēģiski svarīgas jomas ir šādas: (i) kritiski svarīga veselības aprūpe, zāļu, tostarp vakcīnu, to starpproduktu, aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un izejvielu ražošana un uzkrāšana; medicīniskās ierīces, slimnīcu un medicīniskais aprīkojums, piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti; individuālie aizsardzības līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamās izejvielas; veselības aprūpes un veselības sistēmu, kā arī civilās aizsardzības sistēmas noturības stiprināšana, sagatavojot spēju reaģēt uz turpmākām krīzes situācijām, tostarp valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu stresa testu veikšana, pamatojoties uz principiem, kas paredz, ka ārkārtas situācijās veselības jomā būtiski svarīgi produkti ir plaši pieejami par pieņemamu cenu; (ii) kritiskā infrastruktūra (fiziska, analoga vai digitāla), tostarp infrastruktūras elementi un mobilie aktīvi, kas identificēti kā kritiski svarīgi šādās jomās: enerģētika, transports, arī sabiedriskais transports un aktīvā mobilitāte, loģistika, vide, ūdens, veselība, droši digitālie sakari un tīkli, 5G, ātrdarbīgi elektronisko sakaru tīkli, lietu internets, tiešsaistes pakalpojumu platformas, droša perifērdatošana un mākoņdatošana, datu apstrāde vai glabāšana, maksājumi un finanšu infrastruktūra, gaisa telpa, drošība un aizsardzība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, kultūra un radošums, izglītība un apmācība, vēlēšanu infrastruktūra un paaugstināta riska iekārtas, valsts pārvalde, drošība, mājokļi, kā arī zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas kritiskās infrastruktūras lietošanai; (iii)šādas infrastruktūras un mobilo aktīvu ekspluatācijai un uzturēšanai būtiskas zinātības, preču, tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšana; (iv)būtiskas veicinošas, transformatīvas, zaļas un digitālas tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, ja investīcijas ir stratēģiski svarīgas Savienības ekonomikai un ilgtspējīgas un inovatīvas Savienības rūpniecības nākotnei, tostarp mākslīgais intelekts, blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, perifērdatošanas un mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskā biotehnoloģija, tehnoloģijas drošai, ilgtspējīgai, viedai un automatizētai mobilitātei un loģistikai visos transporta veidos, atjaunojamo un citu energoresursu enerģijas tehnoloģijas, kas līdz 2050. gadam palīdz panākt klimatneitralitāti, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tostarp ilgtspējīgi akumulatori, ilgtspējīga transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumi, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, piemēram, tērauda ražošana bez CO2 emisijām un infrastruktūra oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai rūpnieciskos procesos, bioenerģijas ražošanas iekārtas un uz enerģētikas pārkārtošanu vērstas ražošanas iekārtas, aprites ekonomikas tehnoloģijas un piegādes ķēdes, biomedicīna, nanotehnoloģijas, zāles un progresīvie, atjaunojamie un aprites materiāli, kosmosa sistēmas un tehnoloģijas, tostarp ļoti svarīgi kosmosa komponenti, kā arī ar kosmosu saistīti pakalpojumi un lietojumi un tūrisms; (v)reciklēšanas un ražošanas iekārtas informācijas sakaru un tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai Savienībā, tostarp enerģija un izejvielas, ja vien uz tām jau neattiecas tiesību aktu prasības, vai pārtikas nodrošinājums, ņemot vērā resursu efektīvas izmantošanas un aprites principus stratēģiskās vērtības ķēdēs un stratēģiskās ekosistēmās; (vi) kritiski svarīgo resursu piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā; (vii)kritiskās tehnoloģijas, resursi un lietojumi Savienības un tās dalībvalstu drošībai, piemēram, drošības un aizsardzības, kosmosa un kiberdrošības jomā, arī 5G tīkla drošība, un divējāda lietojuma preces, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 2. panta 1. punktā; (viia) uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem, paredzētas investīcijas un tehniskā palīdzība, lai palielinātu to vērtības ķēžu un uzņēmējdarbības modeļu noturību, veicinātu uzņēmējdarbības prasmes, kā arī atbalstītu apstākļus uzņēmējdarbības stimulēšanai, tādēļ cita starpā arī attīstot kopu tīklus un digitālās inovācijas centrus, un ilgtspējīga nozaru tehnoloģiskā attīstība; (viib) kritiski svarīga agrīnā atklāšana un koordinētas institucionālās un ekonomikas reaģēšanas spējas, lai reaģētu uz krīzes riskiem, kā arī nozīmīgām publiskām un privātām institūcijām un nozarēm paredzētu uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības risinājumu pilnveidošana; (viic) investīcijas NewSpace darbībās gan augšupējā, gan lejupējā posmā, lai tirgū ieviestu pašas daudzsološākās tehnoloģijas un lietojumus un tādējādi nodrošinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju; (viid) stratēģiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektos, tostarp ēku renovācijā, ar kuriem ir daudz iespēju būtiski veicināt Direktīvās (ES) 2018/2001, (ES) 2018/2002 un (ES) 2018/844 izklāstīto mērķu sasniegšanu un palīdzēt panākt klimatneitrālu un energoefektīvu būvniecības nozari Eiropas zaļā kursa ietvaros, kā noteikts [renovācijas viļņa stratēģijā], vai darbībās, kas īstenojamas saskaņā ar Savienības atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānismu. Galasaņēmēju juridiskajai adresei vajadzētu būt kādā dalībvalstī, un tiem būtu jādarbojas Savienībā tādā ziņā, ka tie veic būtiskas aktivitātes attiecībā uz personālu, ražošanu, pētniecību un izstrādi vai cita veida saimniecisko darbību Savienībā. Galasaņēmējiem nedrīkst būt filiāles, kas darbojas bez reāla ekonomiskā satura kādā no valstīm, kuras iekļautas Savienības sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. Labumu vajadzētu gūt projektiem, kas veicina stratēģisko piegādes ķēžu dažādošanu vienotajā tirgū, veicot darbības vairākās vietās visā ▌ Savienībā.

(29) Eiropas stratēģisko investīciju logam būtu jāattiecas arī uz piegādātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību un darbojas Savienībā, kuru aktivitātes ir stratēģiski nozīmīgas Savienībai un kuriem būtu nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas vai uz kuriem attiecas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms. Turklāt svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs jo īpaši vajadzētu būt iespējai gūt labumu no Eiropas stratēģisko investīciju loga. Šim logam arī būtu jāatbalsta stratēģiska sadarbība starp rūpniecības nozares partneriem un pētniekiem, tādējādi pastiprinot sinerģiju starp programmu InvestEU un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

(29a) Maksātspējas atbalsta loga mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt šo sarežģīto periodu, lai tie spētu turpināt atveseļošanu, saglabāt nodarbinātības līmeni un līdzsvarot paredzamos vienotā tirgus izkropļojumus, ņemot vērā to, ka ne visiem uzņēmumiem ir vienādi pieejams tirgus finansējums un ka atsevišķām dalībvalstīm, iespējams, nav pieejami pietiekami budžeta līdzekļi, lai sniegtu pienācīgu atbalstu uzņēmumiem, kuriem tas nepieciešams. Līdz ar to maksātspējas atbalsta valsts pasākumu pieejamība uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties un novest pie nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Turklāt, tā kā pastāv ievērojams risks, ka Covid-19 pandēmijas ietekme būs ilgstoša, šāda nepietiekama spēja palīdzēt dzīvotspējīgiem uzņēmumiem var izraisīt sistēmiskus izkropļojumus, radot jaunas atšķirības vai nostiprinot pašreizējās. Ņemot vērā Savienības ekonomikas ciešo savstarpējo saistību, ekonomikas lejupslīdei vienā Savienības daļā būtu plašāka negatīva ietekme uz pārrobežu piegādes ķēdēm un Savienības ekonomiku kopumā. Un otrādi, tā paša iemesla dēļ arī atbalstam vienā Savienības daļā būtu plašāka pozitīva ietekme uz pārrobežu piegādes ķēdēm un Savienības ekonomiku kopumā.

(29b) Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un maksimāli palielinātu ietekmi uz reālo ekonomiku un nodarbinātību, uzņēmumiem, kas no maksātspējas atbalsta loga saņem 30 miljonus EUR vai vairāk, garantijas periodā būtu jāpiemēro pagaidu izmaksas ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz dividenžu maksājumiem, augstākā līmeņa amatpersonu atalgojumu un akciju atpirkšanu.

(30) Kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā un Eiropas zaļā kursa investīciju plānā, būtu jāizveido taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, kas saistītas ar 2030. gadam izvirzītā Savienības klimata mērķrādītāja sasniegšanu un mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Minētajam mehānismam, ko veido trīs pīlāri, proti, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (1. pīlārs), īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmas InvestEU satvarā (2. pīlārs) un publiskā sektora aizdevumu mehānisms (3. pīlārs), vajadzētu būt vērstam uz reģioniem, kurus visvairāk skar zaļā pārkārtošanās un kuriem ir ierobežotākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Līdz ar to InvestEU būtu arī jāatbalsta finansējums, lai radītu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās reģioniem, kā arī iespēju attiecīgajiem reģioniem saņemt īpašu tehnisko palīdzību ar konsultāciju centra InvestEU starpniecību.

(30a) Lai īstenotu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma 2. pīlāru, būtu jāizveido īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma InvestEU satvarā — horizontāli visos politikas logos. Minētajai shēmai būtu jānodrošina finansējums papildu investīciju vajadzībām nolūkā atbalstīt reģionus, kas noteikti teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos, kurus saskaņā ar regulu [TPF regula] sagatavojušas dalībvalstis un apstiprinājusi Komisija.

(31) Katrā politikas logā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstij raksturīgas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas. Atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod iespēja dalībvalstīm, kā arī — ar savas dalībvalsts starpniecību — reģionālajām iestādēm daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem vai iemaksām no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu iemaksāt ES garantijas uzkrājumam un izmantot ES garantiju finansēšanas vai investīciju darbībām nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas to teritorijā, tostarp neaizsargātos un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, kā tas jānosaka iemaksu nolīgumā, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu vai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķus. Turklāt atveseļošanas un noturības plāni Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā varētu ietvert iemaksas dalībvalsts nodalījumā. Cita starpā tas varētu dot iespēju atbalstīt tādu uzņēmumu maksātspēju, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgajās dalībvalstīs. Darbībām, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, izmantojot vai nu ES, vai dalībvalsts nodalījumu, nebūtu jādublē vai jāizspiež privātais finansējums vai jākropļo konkurence iekšējā tirgū.

(32) Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Minētā iespēja palielinātu ES garantijas pievienoto vērtību, sniedzot no tās atbalstu plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu vai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot ES garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un investīciju darbības, kas dalībvalsts nodalījuma ietvaros paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneriem noslēgtos garantiju nolīgumos. Dalītas pārvaldības fondiem vai iemaksām no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu būtu jāsniedz garantijas uzkrājumi, ievērojot uzkrājumu likmi, ko noteikusi Komisija un kas paredzēta ar dalībvalsti parakstītajā iemaksu nolīgumā, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošajiem paredzamajiem zaudējumiem. Dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantijas nolīgumi, pamatojoties uz fonda InvestEU noteikumiem, un jebkāda reģionālā norobežošana. Lai noteiktu uzkrājumu likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom)2 018/1046[11] (“Finanšu regula”) 211. panta 1. punkta. Šajā struktūrā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, un tas atvieglotu to apvienošanu.

(33) Komisijas un EIB grupas partnerība būtu jāveido, izmantojot katra partnera relatīvās priekšrocības, lai nodrošinātu maksimālu politikas ietekmi, izvēršanas efektivitāti un pienācīgu budžeta un riska pārvaldības pārraudzību, ar kuru būtu jāatbalsta efektīva un iekļaujoša tiešā piekļuve ES garantijai.

(34) Lai atbalstu Eiropas ekonomikai varētu novirzīt ar Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību, Komisijai būtu jāspēj piedalīties vienā vai vairākos iespējamos EIF kapitāla palielinājumos, lai ļautu tam turpināt atbalstīt Eiropas ekonomiku un tās atveseļošanu. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā, pienācīgi ņemot vērā finansiālās sekas. Šim nolūkam daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāparedz pietiekams finansējums.

(35) Komisijai līdzās EIB grupai būtu attiecīgā gadījumā jālūdz arī citu potenciālo īstenošanas partneru viedokļi par investīciju pamatnostādnēm, klimata uzraudzības sistēmas, drošināšanas ilgtspējas aspektā dokumentiem un kopēju metodiku, lai nodrošinātu iekļautību un darbotiesspēju, līdz ir izveidotas pārvaldības struktūras, un pēc tam īstenošanas partneru iesaistīšanai būtu jānotiek programmas InvestEU konsultatīvās padomes un valdes ietvaros.

(36) Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(37) Šajā regulā tiek noteikts finansējums citiem programmas InvestEU pasākumiem, kas nav ES garantijas uzkrājums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 16. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, ko pieņēmušas minētās iestādes [12]].

(38) Ir paredzams, ka ES garantija 91 773 320 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās) Savienības līmenī piesaistīs papildu investīcijas visā Savienībā vairāk nekā 1 200 000 000 000 EUR apmērā, un tā būtu indikatīvi jāsadala starp politikas sadaļām. Tomēr Eiropas stratēģisko investīciju logam vajadzētu būt īpašai ES garantijas daļai.

(39) Komisija 2019. gada 18. aprīlī paziņoja, ka, neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97[13] 5. panta 1. punkta un 9. panta 1. punkta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97[14] 3. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt, neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, Komisija apsvērs, cik lielā mērā tādu pašu attieksmi kā pret ESIF (saistībā ar Komisijas paziņojumu par elastīgumu) var piemērot arī programmai InvestEU kā ESIF turpinājuma instrumentam, kad tiek aplūkotas dalībvalstu skaidrā naudā veiktās vienreizējās iemaksas, lai finansētu ES garantijas papildu summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām.

(40) ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista finanšu starpniekus un attiecīgā gadījumā galasaņēmējus. Īstenošanas partneru atlase būtu jāveic pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un investīciju darbības, kuras atbilst fonda InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem un palīdz sasniegt tā mērķus. Ar ES garantiju saistīto risku pārvaldībai nebūtu jākavē īstenošanas partneru tieša piekļuve ES garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta ES garantija ES nodalījumā, tiem būtu jāuzņemas pilna atbildība par visu investīciju procesu un par uzticamības pārbaudi saistībā ar finansēšanas vai investīciju darbībām. No fonda InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta ar īstenošanas partneru parastajām darbībām un kurus nebija iespējams īstenot laikposmā, kad varēja izmantot ES garantiju, no citiem publiskajiem vai privātajiem avotiem bez fonda InvestEU atbalsta, vai nebija iespējams īstenot tikpat lielā apjomā. Tomēr papildināmības kritērijam var piemērot īpašus nosacījumus attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar Eiropas stratēģisko investīciju logu, kas izriet no tā mērķa.

(41) Fondam InvestEU būtu jānodrošina pārvaldes struktūra, kuras funkcijām vajadzētu būt samērīgām ar tās vienīgo uzdevumu — nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt investīciju lēmumu politisko neatkarību. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvajai padomei, valdei un pilnībā neatkarīgai Investīciju komitejai. Pārvaldes struktūras sastāvā kopumā būtu jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Pārvaldes struktūrai nebūtu jāietekmē vai jātraucē EIB grupas vai citu īstenošanas partneru lēmumu pieņemšana un nebūtu jāaizstāj to attiecīgās vadības struktūras.

(42) Būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā darbotos īstenošanas partneru pārstāvji, dalībvalstu pārstāvji, viens Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iecelts eksperts un viens Reģionu komitejas iecelts eksperts, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(43) Lai jau no paša sākuma varētu izveidot konsultatīvo padomi, Komisijai būtu jāieceļ potenciālo īstenošanas partneru pārstāvji uz pagaidu laikposmu, proti, vienu gadu, un pēc tam īstenošanas partneri, kas ir parakstījuši garantijas nolīgumus, pārņemtu šo atbildību.

(44) Valdei, kuras sastāvā ir Komisijas pārstāvji, īstenošanas partneru pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts eksperts bez balsstiesībām, būtu jānosaka fonda InvestEU stratēģiskās un darbības pamatnostādnes.

(45) Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto finansēšanas un investīciju darbību saderība ar visiem Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Lēmumi par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(46) Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un investīciju darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas specializētas zināšanas investīciju novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai pēc iespējas labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(47) Investīciju komitejai no tās izveides būtu jākļūst atbildīgai arī par ES garantijas priekšrocību piešķiršanu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, lai izvairītos no paralēlām līdzīgām struktūrām, kas novērtē priekšlikumus par ES garantijas izmantošanu.

(48) Investīciju komitejai būtu jāsaņem palīdzība no neatkarīga sekretariāta, kuru uztur Komisija un kas atskaitās Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

(49) Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju un jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas investīciju situācijas. Ņemot vērā EIB grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas valstu un reģionālā līmenī varētu nākt par labu tam, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu taisnīgu ģeogrāfisko līdzsvaru. Programma InvestEU būtu jāīsteno tā, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām un iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes kļūst par tās īstenošanas partneriem, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības konkrētu specializētu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs un kad vairākums to akciju kapitāla ir Savienības izcelsmes. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, kļūt par īstenošanas partneriem.

(50) Nolūkā veicināt labāku ģeogrāfisko diversifikāciju var izveidot investīciju platformas, lai apvienotu īstenošanas partneru centienus un specializētas zināšanas ar citām valsts attīstību veicināšanas bankām vai iestādēm, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no konsultāciju centra InvestEU. Ir lietderīgi Savienības, valsts un reģionālā līmenī apvienot līdzieguldītājus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus, lai veicinātu investīciju platformu izmantošanu attiecīgajās nozarēs.

(51) ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi, kā tas noteikts iemaksu nolīgumā. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(52) Par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas nostādnēm un procedūrām un jāveic to uzskaite savos finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un būtu jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(53) Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no Savienības budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi, raiti un efektīvi apvienot ar ES garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu investīcijas konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu investīciju situāciju risināšanai.

(54) Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver fonda InvestEU atbalsta apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu kopumā jāatbilst citu attiecīgo Savienības programmu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmu InvestEU.

(55) Konsultāciju centram InvestEU būtu jāatbalsta tas, ka katrā politikas logā tiek attīstītas spēcīgas investīciju projektu plūsmas, izmantojot konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno EIB grupa, citi konsultāciju partneri vai kuras tiešā veidā īsteno Komisija. Konsultāciju centram InvestEU būtu jāveicina ģeogrāfiskā diversifikācija, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un mazinātu reģionu atšķirības. Konsultāciju centram InvestEU īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazu projektu apvienošanai lielākos portfeļos. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EIB grupu un citiem konsultāciju partneriem, lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, ņemot vērā vietējo īstenošanas partneru, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017[15] izveidotā Eiropas Investīciju konsultāciju centra specializētās zināšanas un vietējās spējas. Turklāt konsultāciju centram InvestEU būtu jākļūst par centrālo piekļuves punktu projektu izstrādes palīdzībai, ko publiskām iestādēm un projektu virzītājiem sniedz konsultāciju centra InvestEU ietvaros.

(56) Konsultāciju centrs InvestEU būtu jāizveido Komisijai sadarbībā ar EIB grupu kā galveno partneri, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Eiropas Investīciju konsultāciju centrā. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par konsultāciju centra InvestEU politisko vadību, kā arī par centrālā piekļuves punkta pārvaldību. EIB grupai būtu jāīsteno konsultatīvas iniciatīvas saskaņā ar politikas logiem. Turklāt EIB grupai būtu jāsniedz darbības pakalpojumi Komisijai, tostarp sniedzot ieguldījumu stratēģiskajās un politikas pamatnostādnēs attiecībā uz konsultāciju iniciatīvām, apzinot pašreizējās un jaunās konsultāciju iniciatīvas, novērtējot konsultāciju vajadzības un sniedzot konsultācijas Komisijai par optimāliem veidiem, kā reaģēt uz šīm vajadzībām, izmantojot esošās vai jaunās konsultāciju iniciatīvas.

(57) Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, konsultāciju centram InvestEU būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un būtu jāgūst labums no to specializētajām zināšanām un jāizmanto tās.

(58) Konsultāciju centram InvestEU būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši, ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savas investīcijas pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus, turklāt ņemot vērā citus esošus pakalpojumus, kas var aptvert šādas darbības, un cenšoties panākt sinerģijas ar tiem.

(59) Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstības aktivitātes, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izveidei. Šādam atbalstam vajadzētu būt vērstam arī uz finanšu starpniekiem, kam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu MVU un citiem dalībniekiem piekļūt finansējumam un pilnībā īstenot to potenciālu, un tam būtu jāietver tehniskā palīdzība. Turklāt konsultatīva atbalsta mērķis ir radīt apstākļus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumos, kad atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas vai kultūras un radošās nozares. Ar spēju veidošanas atbalstu būtu jāpapildina un jāizvērš saskaņā ar citām Savienības programmām veiktas darbības, kas aptver konkrētas politikas jomas. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.

(60) Būtu jāizveido portāls InvestEU, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi nolūkā veicināt tādu investīciju projektu pamanāmību, kas meklē finansējumu, pastiprinātu uzmanību pievēršot iespējamai investīciju projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstoši Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(61) Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un ievērojot tajā piešķirto resursu ierobežojumus, InvestEU paredzētie atveseļošanas un noturības pasākumi būtu jāveic, lai novērstu nepieredzētās Covid-19 krīzes sekas un ilgtermiņā stiprinātu Savienības ekonomiku. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EURI] noteikto termiņu ievērošanu. Minētā prasība tiktu izpildīta, līdz 2023. gada 31. decembrim noslēdzot attiecīgos garantijas nolīgumus ar īstenošanas partneriem.

(62) Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu[16] 22. un 23. punktu programmu InvestEU ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, kas izmantojami par pamatu, izvērtējot programmas InvestEU ietekmi uz vietas.

(63) Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Savienības iedzīvotāju priekšā, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto saistībā ar programmu InvestEU un tās ietekmi un darbībām.

(64) Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(65) Programmai InvestEU piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(66) Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013[17], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[18], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[19] un Padomes Regulu (ES) 2017/1939[20] Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga aktivitāte, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371[21]. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO –– attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, –– un Eiropas Revīzijas palātai un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(67) Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgi pilnīgai savas attiecīgās kompetences īstenošanai.

(68) Saskaņā ar [Priekšlikuma Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Aizjūras asociācijas lēmums”)][22] 83. pantu personas vai subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamo kārtību, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(69) Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm un ar rezultātu pārskatu, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu uzkrājumu likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu rādītāju noteikšanu, kas valdei jāizmanto, lai noteiktu dalībvalstis un nozares, kuras Covid-19 pandēmija skārusi ekonomiski visvairāk, un dalībvalstis, kurās valsts sniegtā maksātspējas atbalsta pieejamība ir ierobežotāka, un attiecībā uz minēto rādītāju piemērošanas metodiku un ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar dažādiem politikas logiem, attiecībā uz rezultātu pārskatu, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un attiecībā uz uzkrājumu likmes korekcijām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās investīciju pamatnostādnēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(69a) Ir jānodrošina, ka InvestEU tiek īstenota pēc iespējas ātrāk, tiklīdz tā ir stājusies spēkā. Tādēļ būtu lietderīgi ļaut īstenošanas partneriem informēt Komisiju par finansēšanas un investīciju darbībām, pirms Investīciju komiteja sāk darbību vai pirms tiek noslēgts attiecīgais garantijas nolīgums. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par darbību apstiprināšanu. Attiecīgā gadījumā un ņemot vērā iepriekšēju novērtējumu, vajadzētu būt arī iespējai finanšu instrumentus, kas izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, un ES garantiju, kura izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, apvienot ar finanšu instrumentiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu.

(70) Ar programmu InvestEU būtu jānovērš Savienības mēroga un konkrētu dalībvalstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu investīciju situācijas un būtu jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai vai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību novēršanai. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

 

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

 

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

 

1. Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju darbības, kuras veic īstenošanas partneri un ar kurām tiek atbalstīti Savienības iekšējās politikas mērķi.

2. Ar šo regulu arī izveido konsultāciju atbalsta mehānismu, lai sniegtu atbalstu investējamu projektu attīstību un piekļuvi finansējumam un lai nodrošinātu saistītu spēju veidošanas atbalstu (“konsultāciju centrs InvestEU”). Ar to arī izveido datubāzi, piešķirot pamanāmību projektiem, kuriem projektu virzītāji meklē finansējumu, un sniedzot ieguldītājiem informāciju par investīciju iespējām (“portāls InvestEU”).

3. Šajā regulā tiek noteikti programmas InvestEU mērķi, budžets un ES garantijas summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) “programma InvestEU” ir kopā – fonds InvestEU, konsultāciju centrs InvestEU, portāls InvestEU un finansējuma apvienošanas darbības;

(2) “ES garantija” ir kopēja neatsaucama, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošināta budžeta garantija, ko sniedz no Savienības budžeta, saskaņā ar kuru budžeta garantijas atbilstīgi Finanšu regulas 219. panta 1. punktam stājas spēkā, kad spēkā stājas individuāli garantijas nolīgumi ar īstenošanas partneriem;

(3) “politikas logs” ir mērķa joma ES garantijas atbalstam, kā noteikts 7. panta 1. punktā;

(4) “nodalījums” ir ES garantijas daļa, kas definēta kā atbalstošu resursu izcelsme;

(5) “finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, vai no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;

(6) “EIB” ir Eiropas Investīciju banka,

(7) “EIB grupa” ir EIB, tās meitasuzņēmumi un citi subjekti, kas izveidoti saskaņā ar 28. panta 1. punktu Protokolā Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD (“EIB statūti”);

(8) “finanšu iemaksa” ir īstenošanas partnera ieguldījums pašu riska veidā, ko līdzās ES garantijai sniedz saskaņā ar pari passu principu vai citā veidā, kas ļauj efektīvi īstenot programmu InvestEU, vienlaikus nodrošinot interešu pienācīgu saskaņošanu;

(9) “iemaksu nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis precizē nosacījumus attiecībā uz ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kā noteikts 9. pantā;

(10) “finanšu produkts” ir finansēšanas mehānisms vai vienošanās, kurā paredzēts, ka īstenošanas partneris tieši vai ar starpnieku palīdzību nodrošina finansējumu galasaņēmējiem, izmantojot jebkuru no 15. pantā minētajiem finansējuma veidiem;

(11) “finansēšanas un/vai investīciju darbības” ir darbības, ar kurām galasaņēmējiem tieši vai netieši sniedz finansējumu, izmantojot finanšu produktus, un kuras īstenošanas partneris savā vārdā nodrošina saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas virzieniem un procedūrām un veic to uzskaiti īstenošanas partnera finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā norāda minēto finanšu pārskatu piezīmēs;

(12) “dalītas pārvaldības fondi” ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt daļu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un [Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF)][23];

(13) “garantijas nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un īstenošanas partneris konkretizē nosacījumus tam, lai ierosinātu finansēšanas vai investīciju darbības, kurām tiktu piešķirta ES garantija, lai sniegtu ES garantiju minētajām darbībām un lai tās īstenotu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

(14) “īstenošanas partneris” ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits finanšu starpnieks, ar kuru Komisija ir noslēgusi garantijas nolīgumu;

(15) “svarīgs projekts visas Eiropas interesēs” ir projekts, kas atbilst visiem kritērijiem, kuri noteikti Komisijas paziņojumā par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.), vai jebkurā turpmākā pārskatīšanā;

(16)  “konsultāciju centrs InvestEU” ir tehniskā palīdzība, kas definēta 24. pantā;

(17)  “konsultāciju līgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un konsultāciju partneris precizē nosacījumus konsultāciju centra InvestEU īstenošanai;

(18) “konsultāciju iniciatīva” ir tehniskās palīdzības un konsultāciju pakalpojumi, ar kuriem atbalsta investīcijas, tostarp spēju veidošanas darbības, kurus sniedz konsultāciju partneri, ārpakalpojumu sniedzēji, ar kuriem Komisija noslēgusi līgumus, vai izpildaģentūra;

(19) “konsultāciju partneris” ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits subjekts, ar kuru Komisija ir noslēgusi konsultāciju nolīgumu, lai īstenotu vienu vai vairākas konsultāciju iniciatīvas, kas nav tādas konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno ar Komisijas vai izpildaģentūru nolīgtu ārpakalpojumu sniedzēju starpniecību;

(20) “portāls InvestEU” ir datubāze, kas definēta 25. pantā;

(21) “investīciju pamatnostādnes” ir pamatnostādnes, kas noteiktas ar 7. panta 7. punktā minēto deleģēto aktu;

(22) “investīciju platforma” ir īpašam nolūkam paredzēts instruments, pārvaldīts konts, ar līgumu izveidots līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānisms vai citādi izveidots mehānisms, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tā var būt:

a) valsts vai vietēja līmeņa platforma, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;

b) pārrobežu, daudzvalstu, reģionālā vai makroreģionālā platforma, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm, reģioniem vai trešām valstīm, kurus interesē investīcijas projektos kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c) tematiskā platforma, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;

(23) “mikrofinansējums” ir mikrofinansējums, kā tas definēts Regulas [[ESF +] numurs] [2. panta 11. punktā];

(24) “valsts attīstību veicinoša banka vai iestāde” jeb “VAVBI” ir juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

(25) “mazais un vidējais uzņēmuma” jeb “MVU” ir mikrouzņēmuma un mazais un vidējais uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK[24] pielikuma nozīmē;

(26) “maza vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir vienība, kura nav MVU un kurai ir līdz 499 darbiniekiem;

(26a) “uzņēmumi” maksātspējas atbalsta loga ietvaros ir uzņēmumi, projektu uzņēmumi, publiskā un privātā sektora partnerības un citas juridiskas struktūras;

(27) “sociāls uzņēmums” ir sociāls uzņēmums, kā definēts Regulas [[EFS +] numurs] [2. panta 15. punktā];

(28)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas InvestEU mērķi

 

1. Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un investīciju darbības, kas veicina:

a) Savienības konkurētspēju, tostarp pētniecību, inovāciju un digitalizāciju;

b) izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā, Savienības ekonomikas ilgtspējību un vides un klimata dimensiju, kas palīdz sasniegt IAM un Parīzes klimata nolīguma mērķus un radīt kvalitatīvas darbvietas;

c) sociālo noturību, iekļautību un inovāciju Savienībā;

d) zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu attīstību, kā arī kultūru, izglītību un apmācību;

e) Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus, lai novērstu Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotību, dažādotu finansējuma avotus Savienības uzņēmumiem un veicinātu finanšu ilgtspēju;

f) ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstību; vai

g) Savienības ekonomikas un jo īpaši MVU ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, tās pašreizējo materiālo vai nemateriālo aktīvu stratēģisko vērtības ķēžu uzturēšanu un stiprināšanu un jaunu šādu vērtības ķēžu izveidi, un Savienībai stratēģiski svarīgu darbību saglabāšanu un pastiprināšanu saistībā ar kritisko infrastruktūru (fizisku, virtuālu vai tādu, kuras pamatā ir intelektuālais īpašums), transformatīvām tehnoloģijām, revolucionārām inovācijām un resursiem, kas paredzēti uzņēmumiem un patērētājiem, un atbalstu ilgtspējīgai pārkārtošanai saskaņā ar Savienības klimata mērķiem 2030. un 2050. gadam, ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”.

2. Programmas InvestEU konkrētie mērķi ir šādi:

a) atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgu infrastruktūru, jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b) atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas saistītas ar pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, tostarp atbalstu inovatīvu uzņēmumu izvēršanai un tehnoloģiju ieviešanai tirgū, jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c) paplašināt MVU un mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību un palielināt šādu MVU konkurētspēju pasaulē;

d) paplašināt sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem, kompetencēm un prasmēm un attīstīt un konsolidēt sociālo investīciju tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e) atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajās nozarēs, lai saglabātu un stiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju un ilgtspēju un tās ekonomikas iekļautību un konverģenci, kā arī lai stiprinātu noturību pret ekonomiskiem satricinājumiem.

ea) atbalstīt tādu uzņēmumu maksātspēju, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un darbojas Savienībā.

4. pants

ES garantijas budžets un summa

 

1. ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 91 773 320 000 EUR (pašreizējās cenās). Uzkrājumu likmi nosaka 40 % apmērā. Summu, kas minēta 34. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, arī ņem vērā, lai veiktu iemaksas uzkrājumos, kas izriet no šīs uzkrājumu likmes.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs[25]] [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 1. punktu][26], un attiecīgo pasākumu īstenošanai, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms].

Dalībvalsts nodalījuma vajadzībām ES garantijas papildu summu dalībvalstis var sniegt arī skaidras naudas veidā. Šāda summa veido ārēji piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punkta otro teikumu;

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, nodrošinot uzkrājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar Finanšu regulas 218. panta 2. punktu.

2. Summu 31 153 850 000 EUR (pašreizējās cenās) no 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir darbībām, ar kurām īsteno Regulas [EURI] 2. pantā minētos pasākumus 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

Summu 19 850 000 000 EUR (pašreizējās cenās) no 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir darbībām, ar kurām īsteno Regulas [EURI] 2. pantā minētos pasākumus 3. panta 2. punkta a) un ea) apakšpunktā minētajiem mērķiem (ea) .

Summu 40 769 470 000 EUR (pašreizējās cenās) no 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir 3. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

Pirmajā un otrajā daļā minētās summas ir pieejamas tikai no Regulas [EURI] 4. panta 3. punktā minētās dienas.

ES garantijas indikatīvs sadalījums ES nodalījuma vajadzībām ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Attiecīgā gadījumā Komisija var novirzīties no I pielikumā minētājām summām ▌līdz 15 % attiecībā uz katru mērķi. Par ikvienu šādu novirzīšanos Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3. Finansējums VI un VII nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 824 733 000 EUR (pašreizējās cenās).

4. Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.a Ja Regulas [EURI] 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās dotācijas līdz 2023. gada 31. decembrim nav izmantotas pilnībā vai ja Regulas [EURI] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie aizdevumi dalībvalstīm nav piešķirti līdz 2023. gada 31. decembrim, daļu no neizmantotās summas vai nepiešķirtās rezerves, kas nepārsniedz 16 000 000 000 EUR (pašreizējās cenās), automātiski dara pieejamu fondam InvestEU, lai nodrošinātu ES garantiju laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam saskaņā ar Regulas [EURI] X. pantu. Attiecīgi uz augšu koriģē ES garantijas summu, kas noteikta šā panta 1. punkta pirmajā daļā, un ES garantijas sadalījumu, kas noteikts šīs regulas I pielikumā.

 

5. pants

Fonda InvestEU asociētās trešās valstis

 

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katrs politikas logs, kas minēts 7. panta 1. punktā, izņemot Eiropas stratēģisko investīciju logu, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar Finanšu regulas 218. panta 2. punktu:

a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, –– saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b) valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šādām trešām valstīm;

c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šādām trešām valstīm;

d) trešās valstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

(i) nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

(ii) nosaka nosacījumus par dalību Savienības programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas; Šīs iemaksas veido ārēji piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punkta otro teikumu;

(iii) trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par Savienības programmu;

(iv) garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

 

1. ES garantiju īsteno netiešā pārvaldībā kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā. Citus Savienības finansējuma veidus saskaņā ar šo regulu īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu, tostarp dotācijas īsteno saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un finansējuma apvienošanas darbības īsteno saskaņā ar šo pantu pēc iespējas raitāk, tādā veidā, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu atbalstu Savienības politikai.

2. Finansēšanas un investīciju darbības, kuras sedz ES garantija un kuras ir daļa no finansējuma apvienošanas darbībām, ar kurām apvieno šajā regulā noteikto atbalstu ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar vienu vai vairākām citām Savienības programmām vai ko sedz ES ETS inovāciju fonds:

a) ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

b) atbilst šai regulai.

3. Finansējuma apvienošanas darbības, kurās ietverts finanšu instruments, kuru pilnībā finansē citas Savienības programmas vai ES ETS inovāciju fonds, neizmantojot šajā regulā paredzēto ES garantiju, atbilst politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts.

4. Saskaņā ar 6. panta 2. punktu lēmumus par neatmaksājamā atbalsta veidiem un finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta un kuri ir daļa no 2. un 3. punktā minētās finansējuma apvienošanas darbības, pieņem saskaņā ar attiecīgās Savienības programmas noteikumiem, un tos īsteno finansējuma apvienošanas darbības ietvaros saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulas X sadaļu.

 Ziņojumā, kas saistīts ar šādām finansējuma apvienošanas darbībām, iekļauj arī informāciju par to atbilstību politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti tās Savienības programmas noteikumos, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, kā arī par to atbilstību šai regulai.

 

II NODAĻA

Fonds InvestEU

7. pants

Politikas logi

 

1. Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādus piecus politikas logus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas to konkrētajā darbības jomā:

a) ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logu, kas ietver ilgtspējīgas investīcijas tādās jomās kā transports, tajā skaitā multimodāls transports, ceļu satiksmes drošība, tostarp saskaņā ar ES mērķi līdz 2050. gadam novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem, dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana, enerģētika, jo īpaši atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte atbilstoši 2030. gada enerģētikas politikas satvaram, ēku renovācijas projekti, galveno uzmanību pievēršot energotaupībai un ēku integrēšanai savienotajā enerģētikas, uzkrāšanas, digitālajā un transporta sistēmā, starpsavienojumu līmeņa uzlabošana, digitālā savienojamība un piekļuve, tostarp lauku apvidos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni, ūdeņi, tostarp iekšzemes ūdensceļi, atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aprites ekonomiku, dabas un cita vides infrastruktūra, kultūras mantojums, tūrisms, iekārtas, mobilie aktīvi un tādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai klimatnoturības, vai sociālās ilgtspējas jomā un kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējas jomā;

b) pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas logu, kas ietver pētniecības, produktu izstrādes un inovācijas darbības, tehnoloģiju un pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, lai atbalstītu tirgus veicinātāju un uzņēmumu sadarbību, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un ieviešanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

c) MVU politikas logu, kas ietver piekļuvi finansējumam un tā pieejamību galvenokārt MVU, tostarp inovatīviem MVU un MVU, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, kā arī maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

d) sociālo ieguldījumu un prasmju politikas logu, kas ietver mikrofinansēšanu, sociālo uzņēmumu finansēšanu un sociālo ekonomiku, kā arī pasākumus dzimumu līdztiesības prasmju, kā arī izglītības, apmācības un saistīto pakalpojumu veicināšanai, ieskaitot veselības un izglītības infrastruktūru un sociālos un studentu mājokļus, sociālo inovāciju, veselību un ilgtermiņa aprūpi, iekļaušanu un pieejamību, kultūras un radošās darbības ar sociālu mērķi un neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju;

e) Eiropas stratēģisko investīciju politikas logu, kas ietver stratēģiskas uz nākotni vērstas investīcijas tādu galasaņēmēju, tostarp MVU un jaunuzņēmumu, atbalstam, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, kuri darbojas Savienībā un kuru darbības ir Savienībai stratēģiski svarīgas, jo īpaši no klimatiskās un digitālās pārkārtošanās viedokļa, saskaņā ar prioritātēm, kas aprakstītas jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā, kuras mērķis ir pasaules mērogā konkurētspējīga, zaļa un digitāla Eiropa, tostarp saskaņā ar attīstības modeli, kas balstās uz rūpniecības ekosistēmām, un Savienības klimatneitralitātes mērķi [kā noteikts Eiropas Klimata aktā], un 2030. gadam izvirzīto mērķi. Minētais logs atbalsta projektus, kas stiprina Savienības ekonomikas konkurētspēju, atjauno ražošanas jaudu, mazina atkarību no jutīgām piegādes ķēdēm un veicina uzņēmējdarbību, darbvietu radīšanu un lielāku noturību vienā no šādām jomām:

i) kritiska veselības aprūpe, zāļu, tostarp vakcīnu, un to starpproduktu, aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un izejvielu, medicīnisko ierīču, slimnīcu un medicīnisko iekārtu, piemēram, plaušu ventilatoru, aizsargapģērba un aizsarglīdzekļu, diagnostikas materiālu un instrumentu, individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu, to starpproduktu un to ražošanai nepieciešamo izejmateriālu ražošana un uzkrāšana, veselības aprūpes un veselības sistēmu noturības stiprināšana, sagatavojot spējas reaģēt krīzes situācijās nākotnē, tostarp valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu un civilās aizsardzības sistēmas stresa testu veikšana, pamatojoties uz pieejamības un pieņemamas cenas principu attiecībā uz tādām precēm, kas ir vitāli svarīgas ārkārtas situācijās veselības jomā;

ii) kritiskā infrastruktūra neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska, analoga vai digitāla, tostarp infrastruktūras elementi un mobilie aktīvi, kas identificēti kā kritiski šādās jomās: enerģija, transports, tostarp sabiedriskais transports un aktīvā mobilitāte, loģistika, vide, ūdens, veselība, droši digitālie sakari un tīkli, 5G, ļoti ātrdarbīgi elektronisko sakaru tīkli, lietu internets, tiešsaistes pakalpojumu platformas, droša perifērdatošana un mākoņdatošana, datu apstrāde vai glabāšana, maksājumi un finanšu infrastruktūra, gaisa telpa, drošība un aizsardzība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, kultūra un radošums, izglītība un apmācība, vēlēšanu infrastruktūra un paaugstināta riska iekārtas, civildienests, drošība, mājoklis, kā arī zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas kritiskās infrastruktūras lietošanai;

iii) ii) punktā minētās kritiskās infrastruktūras un mobilo aktīvu ekspluatācijai un uzturēšanai būtiskas zinātības, preču, tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšana;

iv) svarīgas pamattehnoloģijas, transformatīvās un digitālās tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, kas ir stratēģiski svarīgas Savienības ekonomikai un ilgtspējīgai un inovatīvai Savienības rūpnieciskajai nākotnei, kā arī reindustrializācijai, ņemot vērā taisnīgas pārkārtošanās un plaša sabiedriskā labuma principu, tostarp:

a) mākslīgais intelekts, blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, perifērās mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskās biotehnoloģijas, tehnoloģijas drošai, ilgtspējīgai, viedai un automatizētai mobilitātei un loģistikai visos transporta veidos;

b) atjaunojamo un citu energoresursu tehnoloģijas, kas veicina klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tostarp ilgtspējīgi akumulatori, ilgtspējīgas transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumi, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, infrastruktūra oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai rūpnieciskos procesos, bioenerģijas ražošanas iekārtas un uz enerģētikas pārkārtošanu vērstas ražošanas iekārtas, aprites ekonomikas tehnoloģijas un piegādes ķēdes;

ba) kosmosa sistēmas un tehnoloģijas, tostarp ļoti svarīgi kosmosa komponenti, kā arī ar kosmosu saistīti pakalpojumi un lietojumi;

c) biomedicīna, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, zāles un progresīvie, atjaunojamie un aprites principam atbilstoši materiāli;

ca  tūrisms;

v) reciklēšanas un ražošanas iekārtas informācijas sakaru un tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai Savienībā;

vi) kritiski svarīgo resursu, tostarp enerģijas vai izejvielu, piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā — ja vien uz tām jau neattiecas tiesību aktu prasības, — vai pārtikas nodrošinājums, ņemot vērā resursu efektīvas izmantošanas un aprites principus stratēģiskās vērtības ķēdēs un stratēģiskās ekosistēmās;

vii) Savienības un tās dalībvalstu drošībai, piemēram, drošības, aizsardzības un kosmosa nozarei un kiberdrošībai, kritiski svarīgas tehnoloģijas, resursi un lietojumi un divējāda lietojuma preces, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 2. panta 1. punktā un saistītajos tiesību aktos. Turklāt galasaņēmēji neeksportē ar aizsardzību saistītas tehnoloģijas uz trešām valstīm, kuras apdraud dalībvalstu teritoriālo integritāti, sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības vai vājina reģionālo vai globālo drošību un stabilitāti;

(viia) uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem, ģimenes uzņēmumiem un kopienām, paredzētas investīcijas un tehniskā palīdzība, lai palielinātu to vērtības ķēžu un uzņēmējdarbības modeļu noturību, veicinātu uzņēmējdarbības prasmes, kā arī atbalstītu apstākļus uzņēmējdarbības stimulēšanai, tādēļ cita starpā arī attīstot kopu tīklus un digitālās inovācijas centrus, un ilgtspējīga nozaru tehnoloģiskā attīstība;

(viib) kritiski svarīga agrīna atklāšana un koordinētas institucionālās un ekonomiskās spējas, lai reaģētu uz krīžu risku, kā arī nozīmīgām publiskām un privātām institūcijām un nozarēm paredzētu uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības risinājumu pilnveidošana;

(viic) investīcijas NewSpace darbībās gan augšupējā, gan lejupējā posmā, lai tirgū ieviestu pašas daudzsološākās tehnoloģijas un lietojumus un tādējādi nodrošinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju;

(viid) stratēģiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektos, tostarp ēku renovācijā, ar kuriem ir daudz iespēju būtiski veicināt Direktīvās (ES) 2018/2001, (ES) 2018/2002 un (ES) 2018/844 izklāstīto mērķu sasniegšanu un palīdzēt panākt klimatneitrālu un energoefektīvu būvniecības nozari Eiropas zaļā kursa ietvaros, kā noteikts [renovācijas viļņa stratēģijā], vai darbībās, kas īstenojamas saskaņā ar Savienības atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānismu un var pretendēt uz programmas InvestEU atbalstu.

Turklāt galasaņēmējus, kas saņem finansējumu šā loga ietvaros, nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu subjekti, un to izpildvadība atrodas Savienībā ar mērķi aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu drošību.

Valde, ņemot vērā visus piemērojamos sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumus, nosaka visas nepieciešamās prasības attiecībā uz galasaņēmēju kontroli un izpildvadību citās jomās attiecībā uz stratēģisko Eiropas investīciju logu, kā arī uz starpnieku kontroli minētajā logā.

ea) maksātspējas atbalsta logs, kas ietver maksātspējas atbalstu uzņēmumiem, kuri 2019. gada beigās vēl nebija nonākuši grūtībās, raugoties no valsts atbalsta noteikumu viedokļa, bet kuri kopš tā laika saskaras ar ievērojamu maksātspējas risku Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, vai uzņēmumiem, kas dibināti 2020. gada 31. decembrī vai agrāk un kas jau 2019. gada beigās bija iegādājušies vai pārvaldīja no valsts atbalsta noteikumu viedokļa grūtībās nonākušu uzņēmumu aktīvus vai filiāles, ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu vadība nav tā pati, kas bijusi no valsts atbalsta noteikumu viedokļa grūtībās nonākuša uzņēmuma vadība.

Maksātspējas atbalsta logs ir pieejams visām dalībvalstīm un II pielikumā minētajām jomām. Lielākā daļa InvestEU finansējuma no maksātspējas atbalsta loga tiek izmantota, lai atbalstītu:

a) atbalsttiesīgus uzņēmumus un nozares, ko ekonomiski visvairāk skārusi Covid-19 krīze;

b) atbalsttiesīgus uzņēmumus dalībvalstīs, kurās maksātspējas valsts atbalsta pieejamība ir ierobežotāka.

Komisija saskaņā ar 33. pantu ar deleģētajiem aktiem nosaka gan rādītājus, kas valdei jāizmanto, lai noteiktu dalībvalstis un nozares, kuras Covid-19 krīze ekonomiski skārusi visvairāk, gan dalībvalstis, kurās valsts maksātspējas atbalsta iespējas ir ierobežotākas, un Komisija šādi nosaka arī minēto rādītāju piemērošanas metodiku.

Uzņēmumi, kas saņem atbalstu maksātspējas atbalsta loga ietvaros, iespēju robežās ievēro obligātos augsta līmeņa sociālos un vides aizsardzības pasākumus saskaņā ar valdes sniegtajiem norādījumiem. Šādos norādījumos iekļauj atbilstošus noteikumus par izvairīšanos no lieka administratīvā sloga, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un paredzot vieglākus noteikumus MVU. Šādi uzņēmumi ir mudināti ieviest zaļās pārkārtošanās plānus, virzīties uz priekšu digitālās pārkārtošanās procesā un saglabāt darbvietas. Tehniskā palīdzība ir pieejama, lai palīdzētu uzņēmumiem šīs pārkārtošanās īstenot.

Īstenošanas partneri un finanšu starpnieki, kas saņem atbalstu maksātspējas atbalsta loga ietvaros, veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un darbojas Savienībā. Valde nosaka visas nepieciešamās prasības attiecībā uz minēto starpnieku kontroli, ņemot vērā visus piemērojamos sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumus. 

1.a Taisnīgas pārkārtošanās shēmu, kas ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma otrais pīlārs, īsteno horizontāli visos politikas logos. Šī shēma aptver investīcijas, ar ko risina sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, kuras izraisa pārkārtošanās uz 2030. gadam noteiktā ES klimata mērķa sasniegšanu un Savienības klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam.

2. Ja finansēšanas vai investīciju darbība, kas ierosināta 23. pantā minētajai Investīciju komitejai, attiecas uz vairāk nekā vienu politikas logu, to iedala tajā politikas logā, kurš atbilst tā galvenajam mērķim vai vairuma tā apakšprojektu galvenajam mērķim, ja vien investīciju pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

3. Finansēšanas un investīciju darbības izvērtē, lai noskaidrotu, vai tām ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Ja minētajām darbībām ir šāda ietekme, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējas jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kas pieprasa finansējumu, sniedz atbilstīgu informāciju, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem norādījumiem. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu apjomu, kas ir noteikts šajos norādījumos, atbrīvo no minētajām pārbaudēm. Projekti, kas neatbilst klimata mērķiem, nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu. Ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tas iesniedz pamatojumu Investīciju komitejai.

4. Komisija izstrādā ilgtspējas vadlīnijas, kas saskaņā ar Savienības vides un sociālajiem mērķiem un standartiem ļauj:

a) attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp realizējot attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

b) atskaitīties par projektu konsolidētu ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām saistībā ar gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

c) novērtēt projektu sociālo ietekmi, tostarp uz dzimumu līdztiesību, konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu un ekonomikas attīstību teritorijās un nozarēs, kuras skar strukturālas problēmas, piemēram, nepieciešamība dekarbonizēt ekonomiku;

d) noteikt projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu;

e) sniegt īstenošanas partneriem norādījumus par 3. punktā paredzēto pārbaudi.

5. Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, kas ļauj izsekot investīcijām, kuras sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādījumiem, kas Komisijai ir jāizstrādā. 

6. Īstenošanas partneri nosaka mērķi, ka vismaz 60 % investīciju saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas nodrošināt, ka daļa no ES garantijas, ko izmanto ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logam, tiek sadalīta tā, lai panāktu līdzsvaru starp dažādajām jomām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu ar investīciju pamatnostādnēm katram politikas logam. Investīciju pamatnostādnēs nosaka arī taisnīgas pārkārtošanās shēmas īstenošanas kārtību, kā minēts 1.a punktā.

Investīciju pamatnostādnes sagatavo ciešā dialogā ar EIB grupu un citiem potenciālajiem īstenošanas partneriem.

8. Attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu drošības, aizsardzības un kosmosa nozarēs un kiberdrošības jomā investīciju pamatnostādnēs var noteikt ierobežojumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai un licencēšanai attiecībā uz kritiski svarīgām tehnoloģijām un tehnoloģijām, kas ir būtiskas Savienības un tās dalībvalstu drošības aizsardzībai.

9. Komisija īstenošanas partneriem, Investīciju komitejai un konsultatīvajiem partneriem dara pieejamu informāciju par investīciju pamatnostādņu piemērošanu un interpretāciju.

8. pants

Nodalījumi

 

1. Regulas 7. panta 1. punktā minētie politikas logi sastāv no ES nodalījuma un dalībvalsts nodalījuma. Minētie nodalījumi novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas šādi.

a)  ES nodalījums ietver šādas situācijas:

(i) tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm;

(ii) Savienības mēroga vai specifiskas dalībvalsts tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas vai

(iii) tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, kuru dēļ ir jāizstrādā inovatīvi finanšu risinājumi un tirgus struktūras, jo īpaši jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas;

b) dalībvalsts nodalījums novērš konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas vienā vai vairākos reģionos vai dalībvalstīs, lai sasniegtu politikas mērķus attiecībā uz investīciju fondiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, vai attiecībā uz papildu summu, ko dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, jo īpaši, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, novēršot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem.

2. Ja nepieciešams, 1. punktā minētos nodalījumus izmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai investīciju darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

9. pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts nodalījumam

 

1. Summas, kuras dalībvalsts piešķīrusi brīvprātīgi saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP Stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], vai īstenojot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], izmanto, lai veidotu uzkrājumus ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un investīciju darbības attiecīgajā dalībvalstī vai iespējamo ieguldījumu konsultāciju centrā InvestEU no fondiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, vai no iemaksām, kuras veiktas, lai īstenotu attiecīgos pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms]. Minētās summas izmanto, lai palīdzētu sasniegt politikas mērķus, kas noteikti Regulas [KNR] numurs] 7. pantā minētajā partnerības nolīgumā, programmās vai KLP stratēģiskajā plānā, vai attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānā, ar ko palīdz īstenot InvestEU.

Papildu summu, ko dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, izmanto, lai veidotu uzkrājumus ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā.

2. Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Šā punkta ceturto daļu un šā panta 5. punktu nepiemēro papildu summai, ko dalībvalsts nodrošina saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu.

Šā panta noteikumus attiecībā uz summām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas [KNR numurs] 10. panta 1. punktu vai Regulas [KLP stratēģiskais plāns] 75. panta 1. punktu, vai īstenojot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], nepiemēro iemaksu nolīgumam par dalībvalsts papildu summu, kas minēta 4. panta 1. punkta trešajā daļā.

Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai izdara tajā grozījumus četru mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt partnerības nolīgumu saskaņā ar Regulas [KNR] 9. panta 4. punktu vai KLP stratēģisko plānu saskaņā ar Regulu [KLP], vai atveseļošanas un noturības plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu, ar ko groza programmu saskaņā ar Regulas [KNR] 10. pantu vai KLP stratēģisko plānu saskaņā ar Regulas [KLP] 107. pantu, vai atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] 18. pantu.

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta, ES garantijas uzkrājumu likmi dalībvalsts nodalījumā nosaka 40 % apjomā, un katrā iemaksu nolīgumā to var koriģēt uz leju vai uz augšu, lai ņemtu vērā riskus, kas ir saistīti ar finanšu produktiem, kurus paredzēts izmantot.

3. Iemaksu nolīgumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

a) kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās uzkrājumu likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], uzkrājumu veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts;

b) dalībvalsts stratēģija, kas ietver finanšu produktus un to minimālo sviras efektu, ģeogrāfiskais segums, ja nepieciešams, ieskaitot reģionālo segumu, projektu veidi, investīciju laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;

c) potenciālais īstenošanas partneris vai partneri, kas ierosināti saskaņā ar 14. panta 1. punkta ceturto daļu, un Komisijas pienākums informēt attiecīgo dalībvalsti par izvēlēto īstenošanas partneri vai partneriem;

d) dalītas pārvaldības fondu iespējamās iemaksas vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], konsultāciju centrā InvestEU;

e) pienākumus sniegt dalībvalstij gada ziņojumus, tostarp ziņot par attiecīgajiem rādītājiem, kas saistīti ar politikas mērķiem, uz kuriem attiecas partnerības nolīgums, programma vai KLP stratēģiskais plāns, vai atveseļošanas un noturības plāns un kuri minēti iemaksu nolīgumā;

f) noteikumi par ES garantijas daļas atmaksu no dalībvalsts nodalījuma;

g) iespējamais apvienojums ar ES nodalījuma resursiem saskaņā ar 8. panta 2. punktu, tostarp daudzpakāpju struktūrā, lai panāktu labāku riska segumu.

4. Iemaksu nolīgumus īsteno Komisija, izmantojot garantijas nolīgumus, kas noslēgti ar īstenošanas partneriem saskaņā ar 16. pantu, un konsultāciju nolīgumus, kas noslēgti ar konsultāciju partneriem saskaņā ar 24. panta 1. punkta otro daļu.

Ja deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas nav noslēgts garantijas nolīgums, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina, savstarpēji vienojoties. Ja deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas par iemaksu nolīguma summu nav pilnībā uzņemtas saistības saskaņā ar vienu vai vairākiem garantijas nolīgumiem, minēto summu attiecīgi groza. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar [10. panta 1. punktu Regulā [KNR] vai [75. panta 1. punktu] Regulā [[KLP]] vai attiecīgu pasākumu īstenošanai, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu] un [Regulas [KLP stratēģiskā plāna] numurs] [75. panta 5. punktu] un Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X.] pantu. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta trešo daļu, atmaksā dalībvalstij.

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi īstenots laikposmā, kas noteikts [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 6. punktā] vai [Regulas [KLP stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 6. punktā], vai Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X.] pantā, iemaksu nolīgumu groza. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar [10. panta 1. punktu Regulā [KNR] vai [75. panta 1. punktu] Regulā [[KLP]], vai [X. pantu] Regulā [Atveseļošanas un noturības mehānisms], izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu], [Regulas [KLP stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 6. punktu] un Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X]. pantu. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta trešo daļu, atmaksā dalībvalstij.

5. Uz ES garantijas daļas uzkrājumiem dalībvalsts nodalījumam, kas izveidots ar iemaksu nolīgumu, attiecas šādi noteikumi.

a) Pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, jebkurš uzkrājumu gada pārpalikums, kas aprēķināts, uzkrājumu summu, kāda ir nepieciešama saskaņā ar iemaksu nolīgumā noteikto uzkrājumu likmi, salīdzinot ar faktiskajiem uzkrājumu apjomiem, izmanto atkārtoti saskaņā ar [KNR [10. panta 7. punktu] un [[KLP stratēģiskā plāna numurs] [75. panta 7. punktu]] un Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X.] pantu.

b) Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta, pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, uzkrājumi nerada gada papildinājumus laikā, kad ir pieejama minētā ES garantijas daļa no dalībvalsts nodalījuma.

c) Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja rezervju līmenis minētajai ES garantijas daļai samazinās zem 20 % no sākotnējiem uzkrājumiem, tāpēc ka tiek pieprasīts izmantot šo ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā.

d) Ja uzkrājumu līmenis minētajai ES garantijas daļai no dalībvalsts nodalījuma sasniedz 10 % no sākotnējiem uzkrājumiem, attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma Finanšu regulas 212. pantā minētajā kopējā uzkrājumu fondā iemaksā līdz 5 % no sākotnējiem uzkrājumiem.

 

III NODAĻA

KOMISIJAS UN EIB GRUPAS PARTNERĪBA

10. pants

Partnerības joma

 

1. Komisija un EIB grupa saskaņā ar šo regulu izveido partnerību ar mērķi atbalstīt InvestEU īstenošanu un veicināt konsekvenci, iekļautību, papildināmību un efektīvu izvēršanu. Saskaņā ar šo regulu un kā sīkāk precizēts 3. punktā minētajos nolīgumos, EIB grupa:

a) īsteno 12. panta 4. punktā minēto ES garantijas daļu;

b) atbalsta fonda InvestEU ES nodalījuma un attiecīgā gadījumā dalībvalsts nodalījuma īstenošanu, jo īpaši:

(i) kopā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem palīdz izstrādāt investīciju pamatnostādnes saskaņā ar 7. panta 7. punktu, rezultātu pārskatu saskaņā ar 21. pantu un citus dokumentus, kuros izklāstīti fonda InvestEU darbības norādījumi;

(ii) kopā ar Komisiju un potenciālajiem īstenošanas partneriem nosaka riska metodiku un riska kartēšanas sistēmu, kas attiecas uz īstenošanas partneru finansēšanas un investīciju darbībām, lai šādas darbības varētu novērtēt kopējā reitingu skalā;

(iii) pēc Komisijas pieprasījuma un vienojoties ar attiecīgo potenciālo īstenošanas partneri veic minētā potenciālā īstenošanas partnera sistēmu novērtējumu un sniedz mērķtiecīgas tehniskās konsultācijas par šīm sistēmām, ja un ciktāl to prasa pīlāra novērtējuma audita secinājumi, ņemot vērā minētā potenciālā īstenošanas partnera paredzēto finanšu produktu īstenošanu;

(iv) sniedz nesaistošu atzinumu par aspektiem, kas saistīti ar banku darbību, jo īpaši par finanšu risku un finanšu noteikumiem attiecībā uz to ES garantijas daļu, kas piešķirama īstenošanas partnerim, kurš nav EIB grupa, kā noteikts garantijas nolīgumā, kas jānoslēdz ar minēto īstenošanas partneri;

(v) veic kopējā portfeļa finanšu riska un atlīdzības simulācijas un prognozes, pamatojoties uz pieņēmumiem, par kuriem panākta vienošanās ar Komisiju;

(vi) novērtē kopējā portfeļa finanšu risku un sniedz finanšu pārskatus par kopējo portfeli un

(vii) pēc Komisijas pieprasījuma un vienojoties ar īstenošanas partneri saskaņā ar 16. panta 2. punkta g) apakšpunktu sniedz Komisijai pārstrukturēšanas un atgūšanas pakalpojumus, kā noteikts 3. punkta b) apakšpunktā minētajā nolīgumā, ja minētais īstenošanas partneris vairs nav atbildīgs par pārstrukturēšanas un atgūšanas darbību veikšanu saskaņā ar attiecīgo garantijas nolīgumu;

c) var nodrošināt spēju veidošanu, kā minēts 24. panta 2. punkta h) apakšpunktā, valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei un citus pakalpojumus saistībā ar tādu finanšu produktu īstenošanu, kurus atbalsta ar ES garantiju, ja to pieprasa minētā valsts attīstību veicinošā banka vai iestāde;

d) attiecībā uz konsultāciju centru InvestEU:

(i) no 4. panta 3. punktā minētā finansējuma saņem summu, kas nepārsniedz 525 miljonus EUR, par 24. pantā minētajām konsultatīvajām iniciatīvām un šā punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētajiem darbības uzdevumiem;

(ii) konsultē Komisiju un veic darbības uzdevumus, kas noteikti 3. punkta c) apakšpunktā minētajā nolīgumā:

–  sniedzot atbalstu Komisijai konsultāciju centra InvestEU plānošanā, izveidē un darbībā;

–  novērtējot konsultatīva atbalsta pieprasījumus, par kuriem Komisija neuzskata, ka uz tiem attiecas esošās konsultatīvās iniciatīvas, lai atbalstītu Komisijas lēmumu par piešķiršanu attiecībā uz konsultatīviem pieprasījumiem, kas saņemti, izmantojot 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā definēto galveno piekļuves punktu;

– sniedzot atbalstu valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm pēc to pieprasījuma: nodrošinot 24. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto spēju veidošanu saistībā ar to konsultatīvo spēju attīstīšanu, lai tās varētu piedalīties konsultāciju iniciatīvās;

– pēc Komisijas un potenciālā konsultatīvā partnera pieprasījuma un ar EIB grupas piekrišanu Komisijas vārdā noslēdzot nolīgumu ar konsultāciju partneri par konsultatīvo iniciatīvu īstenošanu.

EIB grupa nodrošina, ka uzdevumi, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā, tiek veikti pilnīgi neatkarīgi no tās kā padomdevēja partnera lomas.

Komisija pēc vajadzības sadarbojas ar īstenošanas partneri, pamatojoties uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iv) punktā minētā EIB grupas atzinuma konstatējumiem. Komisija informē EIB grupu par savu lēmumu pieņemšanas rezultātiem.

2. Ar banku darbību saistītā informācija, ko Komisija nosūta EIB grupai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, b) apakšpunkta iv) punktu, b) apakšpunkta v) punktu un b) apakšpunkta vi) punktu, nav plašāka par informāciju, kas noteikti nepieciešama EIB grupai, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar minētajiem punktiem. Komisija ciešā dialogā ar EIB grupu un potenciālajiem īstenošanas partneriem nosaka minētās ar banku darbību saistītās informācijas raksturu un apjomu, ņemot vērā ES garantijas pareizas finanšu pārvaldības prasības, īstenošanas partnera likumīgās intereses attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju un EIB grupas vajadzības, pildot savus pienākumus saskaņā ar minētajiem punktiem.

3. Partnerības noteikumus nosaka nolīgumos, tostarp:

a) par 12. panta 4. punktā noteiktās ES garantijas daļas piešķiršanu un īstenošanu:

(i)  garantijas nolīgumā starp Komisiju un EIB grupu vai

(ii)  atsevišķos garantijas nolīgumos starp Komisiju un EIB un tās meitasuzņēmumiem vai (atkarībā no situācijas) citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar EIB statūtu 28. panta 1. punktu;

b) Komisijas un EIB grupas nolīgumā attiecībā uz 1. punkta b) un c) apakšpunktu; 

c) Komisijas un EIB grupas nolīgumā attiecībā uz konsultāciju centru InvestEU;

d) pakalpojumu nolīgumos starp EIB grupu un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm attiecībā uz spēju veidošanu un citiem pakalpojumiem, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā.

4.  Neskarot šīs regulas 17. panta 3. punktu un 24. panta 4. punktu, izmaksas, kas EIB grupai radušās saistībā ar šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanu, atbilst nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto nolīgumu, un tās var segt no atmaksājumiem vai ieņēmumiem, kas attiecināmi uz ES garantiju, vai no uzkrājumiem saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 4. un 5. punktu, vai arī tās var tikt segtas no šīs regulas 4. panta 3. punktā minētā finansējuma, ja EIB grupa šīs izmaksas pamato, turklāt to kopējā maksimālā robežvērtība ir 10 miljoni EUR.

5. Izmaksas, kas EIB grupai radušās saistībā ar 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto darbības uzdevumu veikšanu, pilnībā sedz un apmaksā no summas, kas minēta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā, ja EIB grupa šīs izmaksas pamato, turklāt to kopējā maksimālā robežvērtība ir 15 miljoni EUR.

11. pants

Interešu konflikti

1. 10. pantā minētās partnerības ietvaros EIB grupa veic visas vajadzīgās darbības un piesardzības pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem ar citiem īstenošanas partneriem, tostarp izveidojot īpašu un neatkarīgu vienību 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un vi) punktā minēto uzdevumu veikšanai. Uz šo vienību attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi, kurus vienības dalībniekiem turpina piemērot pēc tam, kad tie vienību ir atstājuši.

2. EIB grupa un citi īstenošanas partneri nekavējoties informē Komisiju par jebkuru situāciju, kas rada vai, iespējams, var radīt interešu konfliktu. Šaubu gadījumā Komisija izlemj, vai interešu konflikts pastāv, un informē EIB grupu par secinājumiem. Interešu konflikta gadījumā EIB grupa veic atbilstīgus pasākumus. Valdi informē par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

3. EIB grupa veic vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai, īstenojot konsultāciju centra InvestEU darbību, izvairītos no situācijām, kad varētu rasties interešu konflikts, jo īpaši attiecībā uz darbības uzdevumiem, ko tā veic, sniedzot atbalstu Komisijai, kā minēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā. Interešu konflikta gadījumā EIB grupa veic atbilstīgus pasākumus.

IV NODAĻA

ES garantija

12. pants

ES garantija

1. ES garantiju īstenošanas partneriem piešķir kā neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju saskaņā ar Finanšu regulas 219. panta 1. punktu, un to īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu.

2. ES garantijas atlīdzība ir saistīta ar finanšu produktu īpašībām un riska profilu, ņemot vērā to pamatā esošo finansēšanas un investīciju darbību raksturu un to, kā finanšu produkti izpilda nospraustos politikas mērķus.

Ja tas ir pienācīgi pamatots ar to politikas mērķu būtību, uz kuru izpildi vērsts finanšu produkts, un ar to, ka finanšu produktiem jābūt paredzētajiem galasaņēmējiem pieejamiem, galasaņēmējam nodrošinātā finansējuma izmaksas var samazināt vai minētā finansējuma noteikumus var uzlabot, koriģējot atlīdzību par ES garantiju vai – vajadzības gadījumā – sedzot atlikušās īstenošanas partnerim radušās administratīvās izmaksas no Savienības budžeta, jo īpaši:

a) ja saspringti finanšu tirgus apstākļi liegtu īstenot finansēšanas vai investīciju darbību, nosakot cenu saskaņā ar tirgus konjunktūru, vai

b) ja nepieciešams stimulēt finansēšanas un investīciju darbības nozarēs vai jomās, kurās ir būtiskas tirgus nepilnības vai neoptimāla investīciju situācija, vai veicināt investīciju platformu izveidi,

ba) attiecībā uz maksātspējas atbalsta logu – ekonomiski visvairāk skartajās dalībvalstīs un nozarēs, kā arī dalībvalstīs, kurās valsts maksātspējas atbalsta iespējas ir ierobežotākas,

tiktāl, ciktāl ES garantijas atlīdzības samazinājums vai īstenošanas partneru nenosegto administratīvo izmaksu segšana nerada būtisku ietekmi uz InvestEU garantijas uzkrājumiem.

ES garantijas atlīdzības samazinājums pilnā apmērā dod labumu galasaņēmējiem.

3. Nosacījumu, kas izklāstīts Finanšu regulas 219. panta 4. punktā, piemēro katram īstenošanas partnerim, pamatojoties uz darījumu portfeli.

4. EIB grupai piešķir 75 % no ES garantijas saskaņā ar ES nodalījumu, kā minēts 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, 68 829 990 000 EUR apmērā. EIB grupa sniedz kopējo finanšu iemaksu 11 494 608 330 EUR apmērā. Minēto iemaksu nodrošina tādā veidā un formā, kas veicina fonda InvestEU īstenošanu un 14. panta 2. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

5. Atlikušos 25 % ES garantijas ES nodalījumā piešķir citiem īstenošanas partneriem, kas arī veic finanšu iemaksu, kura apjomu nosaka garantijas nolīgumos.

6. Tiek darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka investīciju laikposma beigās ir aptverts plašs nozaru un reģionu loks un nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī. Šie centieni ietver stimulus mazākām vai mazāk sarežģītām valsts attīstību veicinošām bankām, kam ir salīdzinošas priekšrocības, pateicoties to klātbūtnei uz vietas, zināšanām un investīciju kompetencei. Komisija izstrādā saskaņotu pieeju šo centienu atbalstīšanai.

7. 4. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā minēto ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un investīciju darbībām, kuras veic īstenošanas partneris, ar nosacījumu, ka Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim ir noslēgusi garantijas nolīgumu ar minēto īstenošanas partneri, tādējādi izpildot Regulas [EURI] 4. panta 6. punktā izklāstītos nosacījumus. Citos gadījumos ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī.

Līgumus ▌starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju vai finanšu starpnieku, vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

13. pants

Atbalsttiesīgas finansēšanas un investīciju darbības

1. Fonds InvestEU atbalsta tikai tādas finansēšanas un investīciju darbības, kas: 

a) atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, jo īpaši attiecībā uz tirgus nepilnībām, neoptimālām investīciju situācijām un papildināmību, kā izklāstīts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un šīs regulas V pielikumā, un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātās investīcijas saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

b) veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu un saskaņā ar šīs regulas II pielikumu ietilpst to jomu tvērumā, kuras ir atbalsttiesīgas finansēšanas un investīciju darbībām atbilstīgajā politikas logā;

c) nesniedz finansiālu atbalstu izslēgtajām darbībām, kuras uzskaitītas šīs regulas V pielikuma B punktā un

d) atbilst investīciju pamatnostādnēm.

2. Papildus projektiem, kas atrodas Savienībā vai ar dalībvalsti saistītā aizjūras zemē vai teritorijā, kā noteikts LESD II pielikumā, fonds InvestEU var atbalstīt šādus projektus un darbības, izmantojot finansēšanas un investīciju darbības citos logos, kas nav Eiropas stratēģisko investīciju logs vai maksātnespējas atbalsta logs:

a) projektus ar subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

b) finansēšanas un investīciju darbības 5. pantā minētajās valstīs, kas ir veikušas iemaksu konkrētā finanšu produktā.

3. Fonds InvestEU var atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas sniedz finansējumu galasaņēmējiem, kuri ir juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm vai teritorijām:

a) dalībvalsts vai ar dalībvalsti saistīta aizjūras zeme vai teritorija, kā izklāstīts LESD II pielikumā;

b) programmas InvestEU asociētā trešā valsts saskaņā ar 5. pantu;

c) attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

d) citas trešās valstis, ja nepieciešams finansēt projektu kādā valstī vai teritorijā, kas minēta a), b) vai c) apakšpunktā.

Neatkarīgi no pirmās daļas saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu galasaņēmēji un starpnieki ir juridiskas personas, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ievadteikumā un otrajā daļā, un saskaņā ar tā trešo daļu.

Neatkarīgi no pirmās daļas tikai uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un darbojas Savienībā, var saņemt atbalstu no maksātspējas atbalsta loga finansēšanas un investīciju darbībām.

Neatkarīgi no pirmās daļas saskaņā ar maksātspējas atbalsta logu galasaņēmēji, kuri saņem 30 miljonus EUR vai vairāk, neveic dividenžu maksājumus, neobligātus kuponu maksājumus vai neatpērk akcijas. Ikviena saņēmēja, kas saskaņā ar maksātspējas atbalsta logu saņem finansējumu 30 miljonu EUR un lielākā apmērā, vadības locekļa atalgojums nepārsniedz attiecīgā vadības locekļa 2019. gada 31. decembrī fiksēto atalgojuma daļu. Personai, kura kļūst par vadības locekli vienlaikus ar maksātspējas atbalsta loga finansējuma piešķiršanu vai pēc tam, piemērojamais limits ir no visiem vadības locekļiem zemākais fiksētais atalgojums 2019. gada 31. decembrī. Nekādā gadījumā neizmaksā prēmijas vai citus atalgojuma mainīgos vai salīdzināmos komponentus.

14. pants

Tādu īstenošanas partneru izvēle, kuri nav EIB grupa

1. Komisija atlasa īstenošanas partnerus, kas nav EIB grupa, saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu.

Īstenošanas partneri var veidot grupu. Īstenošanas partneris var būt vienas vai vairāku grupu dalībnieks.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbalsttiesīgie partneri ir pauduši ieinteresētību attiecībā uz 12. panta 5. punktā minēto ES garantijas daļu.Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus partnerus no tiem partneriem, kuri ir pauduši ieinteresētību. Attiecīgā dalībvalsts kā īstenošanas partneri var ierosināt arī EIB grupu un uz sava rēķina slēgt ar EIB grupu līgumus par 10. pantā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta trešo daļu izvēlas īstenošanas partnerus no tiem atbilstošajiem partneriem, kas spēj veikt finansēšanas un investīciju darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

2. Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros atbilst šādiem mērķiem:

a) maksimāli aptvert 3. pantā noteiktos mērķus;

b) maksimāli palielināt ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

c) attiecīgos gadījumos maksimāli izmantot privātās investīcijas;

d) veicināt novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas;

e) panākt ģeogrāfisko diversifikāciju, pakāpeniski piešķirot ES garantiju, un dot iespēju finansēt mazākus projektus;

f) nodrošināt pietiekamu riska dažādošanu.

3. Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija arī ņem vērā:

a) iespējamās izmaksas un atlīdzību no Savienības budžeta;

b) īstenošanas partnera spēju pilnībā īstenot Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā minētās prasības, kas saistītas ar nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas.

4. Valsts attīstību veicinošas bankas vai institūcijas var tikt izvēlētas par īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tās atbilst šā panta prasībām.

15. pants

Atbalsttiesīgi finansējuma veidi

1. ES garantiju var izmantot, lai segtu risku šādu veidu finansējumam, ko nodrošina īstenošanas partneri:

a) aizdevumi, garantijas, pretgarantijas, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabojums, tostarp pakārtotais parāds, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijas, ko tieši vai netieši sniedz, izmantojot finanšu starpniekus, fondus, investīciju platformas vai citas metodes, lai novirzītu tos galasaņēmējiem;

b) īstenošanas partnera finansējums vai garantijas citai finanšu iestādei, lai tā varētu veikt a) apakšpunktā minētās finansēšanas darbības.

Lai to segtu no ES garantijas, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto finansējumu piešķir, iegūst vai emitē to finansēšanas vai investīciju darbību labā, kas minētas 13. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums tika piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai kurš nav anulēts.

2. ES garantija atbalsta finansēšanas un investīciju darbības, izmantojot fondus vai citas starpniekstruktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka investīciju pamatnostādnēs, pat ja šādas struktūras investē mazāko daļu no to investētajām summām ārpus Savienības un trešās valstīs, kas minētas 13. panta 2. punktā, vai investē mazāko daļu no to investētajām summām aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.

Investīciju pamatnostādnēs var noteikt papildu ierobežojumus attiecībā uz to summu proporciju, kas ārpus Savienības investētas finansēšanas un investīciju darbībās, izmantojot fondus vai citas starpniekstruktūras saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu, tostarp iespējamās klauzulas par atteikšanos no šādām investīcijām.

2.a Maksātspējas atbalsta loga atbalsttiesīgie instrumenti, izmantojot īstenošanas partnerus, rezultējas kā kapitāla vai kvazikapitāla nodrošināšana uzņēmumiem, kā minēts 3. panta 2. punkta ea) apakšpunktā. Hibrīdinstrumentus var izmantot, ja šādi instrumenti atbilst loga mērķim.

16. pants

Garantijas nolīgumi

1. Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai.

Ja īstenošanas partneri veido grupu, tiek noslēgts vienots garantijas nolīgums starp Komisiju un katru grupas īstenošanas partneri vai ar vienu īstenošanas partneri, kas rīkojas grupas vārdā.

2. Garantijas nolīgumā ir šāda informācija:

a) īstenošanas partnera sniedzamās finanšu iemaksas summa un noteikumi;

b) noteikumi attiecībā uz finansējumu vai garantijām, kas īstenošanas partnerim jāsniedz citai juridiskai personai, kura piedalās īstenošanā, ja tāda ir;

c) sīki izstrādāti noteikumi par ES garantijas sniegšanu saskaņā ar 18. pantu, tostarp par konkrētu instrumentu veidu portfeļu segumu un attiecīgajiem notikumiem, kas izraisa iespējamus ES garantijas pieprasījumus;

d) atlīdzība par riska uzņemšanos, kas jāpiešķir proporcionāli Savienības un īstenošanas partnera attiecīgajām riska uzņemšanās daļām vai atbilstoši korekcijai pienācīgi pamatotos gadījumos, ievērojot 12. panta 2. punktu;

e) maksājuma nosacījumi;

f) īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas izmantošanu ierosināto finansēšanas vai investīciju darbībām, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto darbību bez ES garantijas;

g) noteikumi un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, kas jāuztic īstenošanas partnerim;

h) finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar ES garantiju;

i) galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantošanu, 3., 7. un 13. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;

j) attiecīgā gadījumā – noteikumi un procedūras, kas saistītas ar finansējuma apvienošanas darbībām;

k) citi attiecīgie noteikumi saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 2. punkta un X sadaļas prasībām;

l) piemērotu mehānismu esamība privāto investoru potenciālo bažu novēršanai.

3. Garantiju nolīgums arī paredz, ka atlīdzība, kas pienākas Savienībai no finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, jāsniedz pēc tam, kad ir atskaitīti tie maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izmantot ES garantiju.

4. Turklāt garantijas nolīgums paredz, ka jebkuru summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saistībā ar ES garantiju, atskaita no kopējās atlīdzības, ieņēmumu un atmaksājumu summas, kas īstenošanas partnerim ir jāmaksā Savienībai no finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula. Ja šī summa nav pietiekama, lai segtu summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saskaņā ar 17. panta 3. punktu, atlikušo summu iegūst no ES garantijas uzkrājumiem. 

5. Ja garantijas nolīgums ir noslēgts dalībvalsts nodalījuma ietvaros, tajā var paredzēt dalībvalsts vai attiecīgo reģionu pārstāvju līdzdalību garantijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

17. pants

ES garantijas izmantošanas prasības

1. ES garantiju piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.

2. ES garantija sedz finansēšanas un investīciju darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un attiecīgajās investīciju pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka šīs darbības atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai finansēšanas un investīciju darbības atbilstu šai regulai un attiecīgajām investīciju pamatnostādnēm.

3. Komisijai nav jāsedz īstenošanas partnerim nekādas administratīvās izmaksas vai maksas par finansēšanas un investīciju darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, un cenas pieejamība mērķa galasaņēmējiem vai sniegtā finansējuma veids pēc to rakstura ļauj īstenošanas partnerim pienācīgi pierādīt Komisijai, ka ir nepieciešams izņēmums. Šādu izmaksu segšana no Savienības budžeta ir ierobežota līdz summai, kas ir stingri nepieciešama, lai īstenotu attiecīgās finansēšanas un investīciju darbības, un to sniedz tikai tādā mērā, kādā ieņēmumi, ko īstenošanas partneri saņem par attiecīgajām finansēšanas un investīciju darbībām, nesedz izmaksas. Kārtību attiecībā uz maksām nosaka garantijas nolīgumā, un tā atbilst 16. panta 4. punktā noteiktajai kārtībai un Finanšu regulas 209. panta 2. punkta g) apakšpunktam.

4. Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu saskaņā ar 16. panta 4. punktu, ja vien šīs izmaksas nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem.

18. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1. Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbību portfeli vai attiecīgā gadījumā uz atsevišķām finansēšanas un investīciju darbībām. ES garantijas atlīdzību var samazināt pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti 12. panta 2. punktā.

Īstenošanas partnera riska darījumi, kurus tas uzņemas uz paša risku, ir atbilstoši ar ES garantijas atbalstītajām finansēšanas un investīciju darbībām, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc rakstura nav tādi, ka īstenošanas partneris pamatoti nevarētu tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

2. Ar ES garantija sedz:

a) parāda produktus, kas minēti 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(i) pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību neizpildes gadījumam;

(ii) pārstrukturēšanas zaudējumus;

(iii) zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

(b) investīcijas kapitālā vai kvazikapitālā, kas minētas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā: investētās summas un saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;

(c) īstenošanas partnera finansējumam vai garantijām citai finanšu iestādei saskaņā ar 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu: izlietotās summas un ar tām saistītās finansējuma izmaksas.

Pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu.

3. Ja Savienība veic maksājumu īstenošanas partnerim ES garantijas izmantošanas rezultātā, Savienība pārņem attiecīgās īstenošanas partnera tiesības, kas attiecas uz jebkādām tā finansēšanas vai investīciju darbībām, kuras sedz ES garantija, ciktāl minētās tiesības turpina pastāvēt.

Īstenošanas partneris Savienības vārdā piedzen prasījumus par pārņemtajām summām un atmaksā Savienībai atgūtās summas.

V NODAĻA

PĀRVALDĪBA

19. pants

Konsultatīvā padome

1. Komisiju un valdi, kas izveidota saskaņā ar 20. pantu, konsultē konsultatīva padome.

2. Konsultatīvā padome cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un tās sastāvā ir:

a)  katra īstenošanas partnera viens pārstāvis;

b)  katras dalībvalsts viens pārstāvis;

c)  viens eksperts, kuru iecēlusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

d)  viens eksperts, kuru iecēlusi Reģionu komiteja.

3. Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. EIB grupas pārstāvis ir priekšsēdētāja vietnieks.

Konsultatīvā padome tiekas regulāri, vismaz divas reizes gadā pēc priekšsēdētāja pieprasījuma.

4. Konsultatīvā padome:

a) sniedz konsultācijas Komisijai un valdei par to finanšu produktu izstrādi, kas jāievieš saskaņā ar šo regulu;

b) sniedz konsultācijas Komisijai un valdei par tirgus norisēm, tirgus apstākļiem, tirgus nepilnībām un neoptimālām investīciju situācijām;

c) veic viedokļu apmaiņu par tirgus norisēm un dalās ar paraugpraksi.

5. Pēc apspriešanās ar potenciālajiem īstenošanas partneriem Komisija ieceļ pirmos konsultatīvās padomes locekļus, kas pārstāv īstenošanas partnerus, kuri nav EIB grupa. Viņu pilnvaru termiņš ir viens gads.

6. Dalībvalstu pārstāvju sanāksmes atsevišķā formātā organizē vismaz divas reizes gadā, un tās vada Komisija.

7. Konsultatīvā padome un dalībvalstu pārstāvju sanāksmes, kas minētas 6. punktā, var sniegt ieteikumus valdei, lai tā tos izskatītu, attiecībā uz programmas InvestEU īstenošanu un darbību.

8. Konsultatīvās padomes sanāksmju detalizētos protokolus publisko pēc iespējas ātri pēc tam, kad konsultatīvā padome tos ir apstiprinājusi.

 Komisija ievieš konsultatīvās padomes darbības noteikumus un procedūras un vada konsultatīvās padomes sekretariātu. Konsultatīvajai padomei dara pieejamus visus attiecīgos dokumentus un informāciju, lai tā varētu veikt savus uzdevumus.

9. Konsultatīvajā padomē pārstāvētās valsts attīstību veicinošas bankas vai institūcijas no sava vidus izraugās īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, pārstāvjus 20. panta 1. punktā minētajā valdē. Valsts attīstību veicinošas bankas vai institūcijas cenšas nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību valdē sava apjoma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā. Izraudzītie pārstāvji pārstāv visu īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, kopējo nostāju.

20. pants

Valde

1. Programmai InvestEU izveido valdi. Tajā ir četri Komisijas pārstāvji, trīs EIB grupas pārstāvji un divi citu īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, pārstāvji un viens eksperts, kuru par locekli bez balsstiesībām ir iecēlis Eiropas Parlaments. Eksperts, kuru Eiropas Parlaments ir iecēlis par locekli bez balsstiesībām, neprasa un nepieņem norādījumus ne no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, ne no dalībvalstu valdībām, ne arī no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus šis eksperts pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs.

Valdes locekļus ieceļ uz četriem gadiem, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi, izņemot īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, pārstāvjiem, kurus ieceļ uz diviem gadiem.

2. Valde izraugās priekšsēdētāju no Komisijas pārstāvjiem uz četru gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi. Priekšsēdētājs divas reizes gadā ziņo dalībvalstu pārstāvjiem konsultatīvajā padomē par programmas InvestEU īstenošanu un darbību.

Detalizētus valdes sanāksmju protokolus publicē, tiklīdz valde tos ir apstiprinājusi.

3. Valde:

a) sniedz īstenošanas partneriem stratēģiskās un darbības norādes, tostarp norādes par finanšu produktu izstrādi un citām darbības politikas nostādnēm un procedūrām attiecībā uz fonda InvestEU darbību;

b) pieņem riska metodikas satvaru, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar EIB grupu un pārējiem īstenošanas partneriem;

c) pārrauga programmas InvestEU īstenošanu;

d) pirms Investīciju komitejas izvēles saskaņā ar 23. panta 2. punktu pauž nostāju, kas atspoguļo visu tās locekļu viedokļus par kandidātu īso sarakstu;

e) pieņem 23. panta 4. punktā minēto Investīciju komitejas sekretariāta reglamentu;

f) pieņem noteikumus, ko piemēro darbībām ar investīciju platformām.

fa) nosaka dalībvalstis un nozares, kuras Covid-19 krīze skārusi ekonomiski visvairāk, un dalībvalstis, kurās valsts maksātspējas atbalsta iespējas ir ierobežotākas, pamatojoties uz rādītājiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktu.

4. Valde diskusijās izmanto konsensa pieeju, tādējādi, cik vien iespējams, ņemot vērā visu locekļu nostāju. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, valde lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu kvalificēta vairākuma balsojumu, ko veido vismaz septiņas balsis.

21. pants

Rezultātu pārskats

1. Rezultātu pārskatu izveido, lai nodrošinātu, ka Investīciju komiteja spēj veikt neatkarīgu, pārredzamu un saskaņotu novērtējumu par pieprasījumiem ES garantijas izmantošanai īstenošanas partneru ierosinātajām finansēšanas vai investīciju darbībām.

2. Īstenošanas partneri aizpilda rezultātu pārskatu attiecībā uz saviem finansēšanas un investīciju darbību priekšlikumiem.

3. Rezultātu pārskatā iekļauj šādus elementus:

a) ierosinātās finansēšanas un investīciju darbības aprakstu;

b) aprakstu par to, kā ierosinātā darbība veicina ES politikas mērķu sasniegšanu;

c) papildināmības aprakstu;

d) tirgus nepilnību vai neoptimālas investīciju situācijas aprakstu;

e) īstenošanas partnera finansiālo un tehnisko ieguldījumu;

f) investīcijas ietekmi;

g) finansēšanas vai investīciju darbību finanšu profilu;

h) papildu rādītājus.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot rezultātu pārskata papildu elementus, tostarp detalizētus noteikumus attiecībā uz rezultātu pārskatu, kas jāizmanto īstenošanas partneriem.

22. pants

Politikas pārbaude

1. Komisija veic pārbaudi, lai pārliecinātos, vai īstenošanas partneru, kas nav EIB, ierosinātās finansēšanas un investīciju darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikai.

2. ES garantija nesedz EIB finansēšanas un investīciju darbības, kas ir šīs regulas darbības jomā, ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru.

23. pants

Investīciju komiteja

1. Fondam InvestEU tiek izveidota pilnīgi neatkarīga Investīciju komiteja. Investīciju komiteja:

a) izskata priekšlikumus par finansēšanas un investīciju darbībām, ko iesnieguši īstenošanas partneri segumam saskaņā ar ES garantiju un kas ir izturējuši 22. panta 1. punktā minēto politikas pārbaudi vai saņēmuši labvēlīgu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru;

b) pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām investīciju pamatnostādnēm;

c) īpašu uzmanību pievērš papildināmības prasībai, kas minēta Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šīs regulas V pielikumā, un privāto investīciju piesaistīšanas prasībai, kas minēta Finanšu regulas 209. panta 2. punkta d) apakšpunktā; un

d) pārbauda, vai finansēšanas un investīciju darbības, kurām piešķirtu ES garantijas atbalstu, atbilst visām attiecīgajām prasībām.

2. Investīciju komiteja tiekas sešos dažādos sastāvos, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajiem sešiem politikas logiem.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Ekspertus atlasa un ieceļ Komisija pēc Valdes ieteikuma. Ekspertus ieceļ amatā uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus un ko var vienreiz pagarināt. Atlīdzību viņiem nodrošina Savienība. Komisija pēc Valdes ieteikuma var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu amatā esošam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze projektu strukturēšanā un finansēšanā vai MVU vai korporāciju finansēšanā.

Investīciju komitejas sastāvu veido tā, lai nodrošinātu, ka tai ir plašas zināšanas par nozarēm, kuras aptver 7. panta 1. punktā minētie politikas logi, un par ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā un ka Investīciju komitejā kopumā ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

Investīciju komitejas četri locekļi ir pastāvīgie locekļi katrā no Investīciju komitejas pieciem sastāviem. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas ilgtspējīgu investīciju jomā. Turklāt katrā no šiem pieciem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar investīcijām nozarēs, ko aptver attiecīgais politikas logs. Valde norīko Investīciju komitejas locekļus atbilstīgajam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju.

3. Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un tikai fonda InvestEU interesēs. Viņi neprasa un nepieņem norādījumus no īstenošanas partneriem, Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Katrs Investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai un Valdei visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi apstiprinātu, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Valde var ieteikt Komisijai atbrīvot locekli no pienākumu pildīšanas, ja viņš neievēro šajā punktā noteiktās prasības vai citu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4. Investīciju komitejai, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, palīdz sekretariāts. Sekretariāts ir neatkarīgs un pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam. Sekretariāts administratīvi atrodas Komisijā. Sekretariāta reglaments nodrošina konfidencialitāti informācijas un dokumentu apmaiņā starp īstenošanas partneriem un attiecīgajām pārvaldes struktūrām. EIB grupa savus priekšlikumus par finansēšanas un investīciju darbībām var iesniegt tieši Investīciju komitejai un paziņo par tiem sekretariātam.

Īstenošanas partneru iesniedzamie dokumenti ietver standartizētu pieprasījuma veidlapu, 21. pantā minēto rezultātu pārskatu un visus citus dokumentus, kurus Investīciju komiteja uzskata par būtiskiem, jo īpaši aprakstu par tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas raksturu, un to, kā finansēšanas vai investīciju darbība stāvokli atvieglos, kā arī ticamu darbības novērtējumu, kas parāda finansēšanas vai investīciju darbības papildināmību. Sekretariāts pārbauda, vai dokumenti, kurus sniedz īstenošanas partneri, kas nav EIB grupa, ir pilnīgi. Investīciju komiteja var attiecīgajam īstenošanas partnerim pieprasīt precizējumus attiecībā uz investīciju vai finansēšanas darbības priekšlikumu, tostarp pieprasot attiecīgā īstenošanas partnera pārstāvja tiešu klātbūtni minētās darbības apspriešanā. Neviens projekta novērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz ES garantijas seguma piešķiršanu finansēšanas vai investīciju darbībai.

Investīciju komiteja, novērtējot un pārbaudot ierosinātās finansēšanas un investīciju darbības, izmanto 21. pantā minēto rezultātu pārskatu.

5. Investīciju komitejas secinājumus pieņem ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu ar noteikumu, ka vienkāršais balsu vairākums ietver vismaz viena tādas konfigurācijas pagaidu locekļa balsi, kas saistīta ar politikas logu, saskaņā ar kuru priekšlikums ir sniegts. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā balss ir Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas segumu finansēšanas vai investīciju darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu un informāciju par darbību, jo īpaši tās aprakstu, darbības virzītāju un finanšu starpnieku identitāti un darbības mērķus. Secinājumos arī atsaucas uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no rezultātu pārskata.

Attiecīgo rezultātu pārskatu dara publiski pieejamu pēc tam, kad parakstīta finansēšanas vai investīciju darbība vai attiecīgā gadījumā apakšprojekts.

Informācijā, ko dara publiski pieejamu saskaņā ar otro un trešo daļu, neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai persondatus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Sensitīvu komercinformāciju saturošas Investīciju komitejas secinājumu daļas Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pēc pieprasījuma, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Divreiz gadā Investīciju komiteja Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz visu Investīcijas komitejas pēdējo sešu mēnešu secinājumu sarakstu, kā arī publicētos rezultātu pārskatus, kuri uz tiem attiecas. Iesniegtajā informācijā iekļauj visus lēmumus, ar kuriem ir noraidīta ES garantijas izmantošana, un uz to attiecas stingras konfidencialitātes prasības.

Investīciju komitejas sekretariāts Investīciju komitejas secinājumus savlaicīgi dara pieejamus attiecīgajam īstenošanas partnerim.

Visu informāciju, kas saistīta ar Investīciju komitejai iesniegtajiem finansēšanas un investīciju darbību priekšlikumiem un Investīciju komitejas secinājumiem par šiem priekšlikumiem, Investīciju komitejas sekretariāts reģistrē centrālā repozitorijā.

6. Ja Investīciju komiteja tiek lūgta apstiprināt ES garantijas izmantošanu finansēšanas vai investīciju darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra ar apakšprojektiem, minētais apstiprinājums attiecas arī uz apakšprojektiem, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi. Investīciju komitejai nav tiesību atsevišķi apstiprināt apakšprojektus, kuru apjoms ir mazāks nekā 3 000 000 EUR.

7. Ja Investīciju komiteja uzskata par nepieciešamu, tā var vērst Komisijas uzmanību uz jebkuru darbības jautājumu, kas saistīts ar investīciju pamatnostādņu piemērošanu vai interpretāciju.

8. Investīciju komitejas uzdevums no tās izveides dienas ir arī apstiprināt ES garantijas izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017 atlikušajam minētajā regulā noteiktajam investīciju laikposmam. Izmantošanas priekšlikumus novērtē saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem. ▌ Tiem nepiemēro 22. pantu.

VI NODAĻA

Konsultāciju centrs InvestEU

24. pants

Konsultāciju centrs InvestEU

1. Komisija izveido konsultāciju centru InvestEU.  Konsultāciju centrs InvestEU sniedz konsultatīvu atbalstu investīciju projektu identifikācijā, sagatavošanā, izstrādē, strukturēšanā, iepirkumu procedūru rīkošanā un īstenošanā un stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un investīciju darbības. Šāds atbalsts var attiekties uz jebkuru projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

Komisija slēdz konsultāciju līgumus ar EIB grupu un citiem potenciālajiem konsultāciju partneriem un uzdod tiem sniegt šā punkta pirmajā daļā minēto konsultatīvo atbalstu, kā arī 2. punktā minētos pakalpojumus. Komisija var arī īstenot konsultāciju iniciatīvas, tostarp slēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Komisija izveido centrālu piekļuves punktu konsultāciju centram InvestEU un iedala konsultatīvā atbalsta pieprasījumus saskaņā ar attiecīgo konsultāciju iniciatīvu. Komisija, EIB grupa un pārējie konsultāciju partneri cieši sadarbojas, lai nodrošinātu atbalsta produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā, vienlaikus ņemot vērā esošās struktūras un darbu.

Konsultāciju iniciatīvas ir pieejamas kā elements katrā no 7. panta 1. punktā minētajiem politikas logiem un aptver attiecīgā loga nozares. Turklāt konsultāciju iniciatīvas ir pieejamas starpnozaru komponenta satvarā.

2. Konsultāciju centrs InvestEU jo īpaši:

a) nodrošina centrālu piekļuves punktu, ko pārvalda un mitina Komisija, lai konsultāciju centra InvestEU ietvaros publiskā sektora iestādēm un projektu virzītājiem sniegtu palīdzību projektu izstrādē;

b) publiskā sektora iestādēm un projektu virzītājiem izplata visu pieejamo papildinformāciju par investīciju pamatnostādnēm, tostarp Komisijas sniegtu informāciju par to piemērošanu vai interpretēšanu;

c) attiecīgā gadījumā palīdz projektu virzītājiem projektu izstrādē, lai tie atbilstu 3. un 7. pantā noteiktajiem mērķiem un 13. pantā noteiktajiem atbalsttiesīguma kritērijiem, un veicina svarīgu projektu visas Eiropas interesēs un agregatoru attīstīšanu maziem projektiem, tostarp ar šā punkta f) apakšpunktā minēto investīciju platformu starpniecību, ar noteikumu, ka šāda palīdzība neskar Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas segumu šādiem projektiem;

d) atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus potenciālu finansēšanas un investīciju darbību izveidē un attīstīšanā;

e) veicina sadarbības platformu izveidi datu, zinātības un paraugprakses vienādranga apmaiņai, lai atbalstītu projektu plūsmu un nozaru attīstību;

f) sniedz proaktīvu konsultatīvo atbalstu investīciju platformu izveidē, tostarp pārrobežu un makroreģionālu investīciju platformu izveidē, kā arī tādu investīciju platformu izveidē, kuras vienā vai vairākās dalībvalstīs pēc temata vai reģiona apvieno mazus un vidējus projektus;

g) atbalsta no Savienības budžeta vai citiem avotiem finansētu dotāciju vai finanšu instrumentu apvienošanu, lai stiprinātu sinerģijas un papildināmību starp Savienības instrumentiem un maksimāli palielinātu programmas InvestEU izmantojumu un ietekmi;

h) atbalsta spēju veidošanas pasākumus nolūkā attīstīt organizatoriskās spējas, prasmes un procesus un paātrināt organizāciju gatavību investēt, lai projektu virzītāji un publiskā sektora iestādes izveidotu investīciju projektu plūsmas, izstrādātu finansēšanas mehānismus un investīciju platformas un pārvaldītu projektus un lai finanšu starpnieki īstenotu finansēšanas un investīciju darbības to subjektu labā, kuri saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, tostarp sniedzot atbalstu riska novērtēšanas spēju vai nozarei specifisku zināšanu pilnveidošanā;

i) sniedz konsultatīvu atbalstu jaunuzņēmumiem, jo īpaši, ja tie vēlas aizsargāt savas investīcijas pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

ia) sniedz atbalstu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar maksātspējas atbalsta logu, sedzot izmaksas, konsultāciju pakalpojumus un tehnisko un administratīvo palīdzību, lai izveidotu un pārvaldītu investīciju platformas, un īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm ar mazāk attīstītiem akciju tirgiem. Tehniskā palīdzība ir pieejama arī no šī loga finansētās uzņēmumu zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.

3. Konsultāciju centrs InvestEU ir pieejams publisku un privātu projektu virzītājiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un finanšu un nefinanšu starpniekiem.

4. Komisija ar katru konsultāciju partneri noslēdz konsultāciju līgumu par vienas vai vairāku konsultāciju iniciatīvu īstenošanu. Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām, izņemot par pakalpojumiem, kas tiek sniegti publiskā sektora projektu virzītājiem un bezpeļņas organizācijām un attiecīgi pamatotos gadījumos ir bez maksas. Maksa, ko par 2. punktā minētajiem pakalpojumiem iekasē no MVU, nepārsniedz vienu trešdaļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

5. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu, konsultāciju centrs InvestEU balstās uz Komisijas, EIB grupas un citu konsultāciju partneru specializētajām zināšanām.

6. Katra konsultāciju iniciatīva ietver izmaksu sadales mehānismu starp Komisiju un konsultāciju partneri, izņemot, ja Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams konsultāciju iniciatīvas īpatnību dēļ un nodrošinot saskaņotu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konsultāciju partneriem, piekrīt segt visas konsultāciju iniciatīvas izmaksas.

7. Konsultāciju centru InvestEU vajadzības gadījumā izveido arī vietējā līmenī. Vietējo centru jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. Konsultāciju centrs InvestEU veicina zināšanu pārnesi reģionālā un vietējā līmenī reģionālo un vietējo spēju un specializēto zināšanu attīstīšanai, lai varētu nodrošināt 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu, tostarp atbalstu nelielu projektu īstenošanai un iekļaušanai.

8. Lai sniegtu 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu un atvieglotu konsultatīvā atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, konsultāciju centrs InvestEU, ja iespējams, sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un izmanto to specializētās zināšanas. Attiecīgā gadījumā sadarbības nolīgumus ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm slēdz konsultāciju centra InvestEU ietvaros, ar vismaz vienu valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī.

9. Projektu virzītājiem, tostarp jo īpaši mazu projektu virzītājiem, kuri iesniedz pieteikumu finansējuma saņemšanai, īstenošanas partneri attiecīgā gadījumā ierosina ar šiem projektiem vērsties pie konsultāciju centra InvestEU nolūkā lūgt tā atbalstu, lai tie varētu sekmīgāk sagatavot savus projektus un lai varētu izvērtēt, vai ir iespējams apvienot projektus.

Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri attiecīgā gadījumā informē arī projektu virzītājus par iespēju iekļaut to projektus portālā InvestEU, kas minēts 25. pantā.

 

VII NODAĻA

Portāls InvestEU

25. pants

Portāls InvestEU

1. Komisija izveido portālu InvestEU. Portāls InvestEU ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

2. Portāls InvestEU sniedz iespēju projektu virzītājiem padarīt projektus, kuriem tie meklē finansējumu, redzamus ieguldītājiem. Projektu iekļaušana portālā InvestEU neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu un jebkādu citu Savienības instrumentu vai lēmumus par publisko finansējumu.

3. Portālā InvestEU uzskaita tikai tos projektus, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4. Projektus, kas atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nosūta attiecīgajiem īstenošanas partneriem. Attiecīgā gadījumā, ja pastāv konsultāciju iniciatīva, Komisija šādus projektus nosūta arī konsultāciju centram InvestEU.

5. Īstenošanas partneri pārbauda projektus, kas atbilst to ģeogrāfiskajai un darbības jomai.

VIII NODAĻA

PĀRSKATATBILDĪBA, uzraudzība un ziņošana, novērtēšana un kontrole

26. pants

Pārskatatbildība

1. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma valdes priekšsēdētājs ziņo pieprasītājai iestādei par fonda InvestEU darbības rezultātiem, tostarp piedaloties uzklausīšanā Eiropas Parlamentā.

2.  Valdes priekšsēdētājs mutiski vai rakstiski un ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod fondam InvestEU.

 

27. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Regulas III pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un ļauj pienācīgi uzraudzīt riska un garantiju portfeli. Šajā nolūkā īstenošanas partneriem, konsultāciju partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3. Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu sagatavo ziņojumus par programmas InvestEU īstenošanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 5. punktu gada ziņojumā iekļauj informāciju par programmas īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar tās mērķiem un darbības rādītājiem. Šajā nolūkā katrs īstenošanas partneris katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus, tostarp informāciju par ES garantijas darbību.

4. Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Katrs īstenošanas partneris informāciju par dalībvalsts nodalījumu iesniedz arī dalībvalstij, kuras nodalījumu tas īsteno. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību ES garantijas izmantošanas prasībām un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un paredzēto naudas plūsmu aplēses nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Reizi gadā EIB grupas un attiecīgā gadījumā citu īstenošanas partneru ziņojumā iekļauj arī informāciju par ieguldījumu šķēršļiem, ar ko saskārās, veicot finansēšanas un ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumos iekļauj informāciju, kas īstenošanas partneriem jāsniedz saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5. Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts programmas InvestEU progress tās mērķu īstenošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu šo regulu, pārskatot vai papildinot III pielikumā noteiktos rādītājus un noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

28. pants

Izvērtēšana  

1. Programmas InvestEU izvērtēšanu veic tā, lai to savlaicīgi ņemtu vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Komisija līdz 2024. gada 30. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu starpposma novērtējuma ziņojumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu, par EIB grupas pienākumu izpildi saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, par ES garantijas piešķiršanu, kas paredzēta 12. panta 4. un 5. punktā, par InvestEU konsultāciju centra īstenošanu, par budžeta piešķīrumu, kas paredzēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā, un par 7. panta 6. punktu. Novērtējumā jo īpaši tiek parādīts, kā īstenošanas partneru un konsultāciju partneru iesaistīšana programmas InvestEU īstenošanā ir sekmējusi programmas InvestEU un ES politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz atbalstīto finansēšanas un ieguldījumu darbību radīto pievienoto vērtību, līdzsvarotu ģeogrāfisko tvērumu un sadalījumu pa nozarēm. Novērtējumā arī izvērtē ilgtspējas pārbaudes piemērošanu saskaņā ar 7. panta 3. punktu un to, ciktāl MVU politikas sadaļā, kas minēta 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir pavirzījusies uz priekšu MVU prioritizēšana.

3. Programmas InvestEU īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. panta 3. punktā norādītā termiņa beigām, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu programmas InvestEU galīgo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantojumu.

4. Novērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

5. Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri palīdz Komisijai un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt 2. un 3. punktā minētās novērtēšanas.

6. Saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 1. punktu Komisija ik pēc trim gadiem Finanšu regulas 250. pantā minētajā gada ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktās uzkrājumu likmes atbilstību ar ES garantiju segto finansēšanas un ieguldījumu darbību faktiskajam riska profilam. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai grozītu šo regulu, uz minētā pārskata pamata pielāgojot šīs regulas 4. panta 1. punktā noteikto uzkrājumu likmi līdz 15 %.

29. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

30. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā InvestEU piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

 

IX NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PAMANĀMĪBA

31. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1. Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, saskaņotu, efektīvu un mērķorientētu informāciju.

Pirmajā daļā minētās prasības aizsardzības un kosmosa nozares projektiem piemēro, ievērojot konfidencialitātes vai slepenības pienākumus.

2. Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri informē vai uzliek par pienākumu citiem finanšu starpniekiem informēt galasaņēmējus, tostarp MVU, par šo atbalstu, padarot šo informāciju skaidri pamanāmu, jo īpaši MVU gadījumā, attiecīgajā nolīgumā, ar ko sniedz programmas InvestEU atbalstu, lai palielinātu sabiedrības informētību un uzlabotu pamanāmību.

3. Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

X NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Dalība Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanā

Savienība parakstās uz Eiropas Investīciju fonda kapitāla daļām turpmākajos kapitāla palielinājumos, lai tās relatīvā daļa kapitālā saglabātos pašreizējā līmenī. Parakstīšanos uz daļām un samaksātās daļas apmaksu līdz 900 000 000 EUR apmērā veic saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko apstiprina Fonda pilnsapulce.

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Ja deleģētie akti attiecas uz darbībām, kas jāveic EIB grupai un citiem īstenošanas partneriem vai kas jāveic, tos iesaistot, Komisija pirms šo deleģēto aktu sagatavošanas apspriežas ar EIB grupu un citiem potenciālajiem īstenošanas partneriem.

2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktā un 7. punktā, 21. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 28. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktā un 7. punktā, 21. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 28. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktu un 7. punktu, 21. panta 4. punktu, 27. panta 5. punktu un 28. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.

34. pants

Pārejas noteikumi

1. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta pirmās un ceturtās daļas, jebkādus ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, izmanto ES garantijas nodrošinājumam saskaņā ar šo regulu ▌.

2. Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, jebkādu ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, nodrošinājuma pārpalikumu izmanto ES garantijas nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu ▌.

3.  Regulas [EURI] 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto summu XXX EUR (pašreizējās cenās) apmērā izmanto:

a) ES garantijas nodrošinājumam saskaņā ar šo regulu XXX EUR apmērā (pašreizējās cenās) papildus resursiem, kas minēti Finanšu regulas 211. panta 4. punkta pirmajā daļā,

b) V un VI nodaļā paredzēto pasākumu un Regulas [EURI] 2. panta 2. punkta otrajā teikumā minēto pasākumu īstenošanai, ievērojot minētās regulas 4. panta 4. un 8. punktu, 200 440 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās).

Šī summa ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

3.a Īstenošanas partneri var iesniegt Komisijai finansēšanas un investīciju darbības, ko tie apstiprinājuši laikposmā no attiecīgā garantijas nolīguma noslēgšanas līdz visu pirmā Investīciju komitejas sastāva locekļu iecelšanai.

3.b Komisija izvērtē 3.a punktā minētās darbības un lemj par to, vai piešķirt tām finansējumu ar ES garantiju.

3.c Īstenošanas partneri var iesniegt Komisijai finansēšanas un investīciju darbības, ko tie apstiprinājuši laikposmā no ... [šī regulas spēkā stāšanās diena] līdz attiecīgā garantijas nolīguma noslēgšanai.

3.d Komisija izvērtē 3.c punktā minētās darbības un lemj par to, vai piešķirt tām finansējumu ar ES garantiju. Komisijas pozitīva lēmuma gadījumā šāds finansējums stājas spēkā attiecīgo galvojuma nolīgumu noslēgšanas dienā, pēc kura īstenošanas partneri var parakstīt finansēšanas un investīciju darbības.

3.e Ja tas ir nepieciešams un veicot iepriekšēju novērtējumu, visus finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar programmām, kuras minētas šīs regulas IV pielikumā, un ES garantiju, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, var apvienot ar instrumentiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu.

3.f Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta otrās un trešās daļas, ieņēmumus un atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kuri izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, un no budžeta garantijas, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, gadījumos, kad attiecīgie instrumenti ir apvienoti ar ES garantiju, kas ar šo regulu ir izveidota saskaņā ar šā panta 3.e punktu, uzskata attiecīgi par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas 21. panta 5. nozīmē ES garantijai, kas izveidota ar šo regulu, un par atmaksājumiem ES garantijai, kas izveidota ar šo regulu.

 

35. pants

Stāšanās spēkā

 

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ES garantiju summas sadalījumā pa konkrētiem mērķiem

 

Indikatīvs sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punkta piektajā daļā, finansēšanas un investīciju darbībām:

a) līdz 20 051 970 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b) līdz 11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c) līdz 12 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d) līdz 5 567 500 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

e) līdz 31 153 850 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

ea) līdz 11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta ea) apakšpunktā.

II PIELIKUMS

Nozares, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un investīciju darbībām

 

Finansēšanas un investīciju darbības saskaņā ar logiem, kas nav Eiropas stratēģisko investīciju logs, var ietilpt vienā vai vairākās no turpmāk minētajām jomām:

finansēšanas un investīciju darbības saskaņā ar Eiropas stratēģisko investīciju logu ietilpst 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajās jomās. Tās jo īpaši var ietvert svarīgus projektus visas Eiropas interesēs.

1. Enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, pārkārtošanos uz tīru enerģiju un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a) tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu enerģijas avotu un risinājumu un drošu un ilgtspējīgu citu bezemisiju un mazemisiju enerģijas avotu un risinājumu ražošanas, piegādes vai izmantošanas paplašināšana;

b) energoefektivitāte un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

c) ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras izveide, pilnveidošana un modernizācija – jo īpaši, bet ne tikai pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas, elektrotīklu starpsavienojumi starp dalībvalstīm un viedtīkli;

d) inovatīvu bezemisiju un mazemisiju siltumapgādes sistēmu izstrāde un kombinēta elektroenerģijas un siltuma ražošana;

e) ilgtspējīgas sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde, kā arī citu drošu un ilgtspējīgu bezemisiju un mazemisiju enerģijas avotu biodegvielas, biomasas un alternatīvās degvielas, tostarp degvielas visiem transporta veidiem, izstrādāšana un piegāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2018/2001/EK[27] mērķiem; un

f) infrastruktūra oglekļa uztveršanai un oglekļa uzglabāšanai rūpnieciskajos procesos, bioenerģijas iekārtās un ražošanas iekārtās, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu.

2. Ilgtspējīgu un drošu transporta infrastruktūru attīstība, mobilitātes risinājumi, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas atbilstīgi Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, jo īpaši izmantojot šādus pasākumus:

a) projekti, ar kuriem atbalsta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstību, tostarp infrastruktūras uzturēšanu un drošību, TEN-T pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas, multimodālus termināļus un šādu multimodālu termināļu savienojumus ar TEN-T tīkliem, kā arī telemātikas lietojumprogrammas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013[28];

b) TEN-T infrastruktūras projekti, kuros paredzēta vismaz divu dažādu transporta veidu izmantošana, jo īpaši multimodālie kravas termināļi un pasažieru pārvadājumu transporta mezgli;

c) viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti, pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, tostarp iekšzemes ūdensceļu un inovatīvas mobilitātes risinājumiem, nediskriminējošai pieejamībai, gaisa piesārņojuma un trokšņa samazināšanai, enerģijas patēriņam, viedo pilsētu tīkliem, uzturēšanai un drošības līmeņa paaugstināšanai, un negadījumu (tostarp tādu, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji) skaita samazināšanai;

d) atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju un bezemisiju mobilitātes risinājumus, tostarp alternatīvas degvielas izmantošanai visiem transporta veidiem;

e) dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta projekti, jūras ostas un jūras maģistrāles;

f) alternatīvo degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra;

g) citi viedas un ilgtspējīgas mobilitātes projekti, kuru mērķis ir:

(i) ceļu satiksmes drošība;

(ii) pieejamība;

(iii) emisiju samazināšana vai

(iv) jaunu transporta tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, piemēram, saistībā ar savienotiem un autonomiem transporta veidiem vai integrētu biļešu sistēmu; un

h) projekti, kuru mērķis ir uzturēt vai modernizēt esošo transporta infrastruktūru, tostarp TEN-T automaģistrāles, kur tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, uzturēšanai vai modernizēšanai, intelektisku transporta sistēmu (ITS) pakalpojumu izstrādei vai drošu autostāvvietu un to aprīkojuma, alternatīvo degvielu uzpildes staciju un elektrouzlādes sistēmu uzturēšanai.

3. Vide un resursi, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

a) ūdens, tostarp dzeramā ūdens, piegāde un sanitārija, ūdens tīkla efektivitāte, noplūžu samazināšana, infrastruktūra notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, piekrastes infrastruktūra un cita ar ūdeni saistīta zaļā infrastruktūra;

b) atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

c) projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

d) ekosistēmu un to pakalpojumu uzlabošana un atjaunošana, tostarp ar dabas un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu, izmantojot zaļās un zilās infrastruktūras projektus;

e) ilgtspējīga pilsētu, lauku un piekrastes attīstība;

f) darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana;

g) projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegāde;

h) energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un būtiska emisiju samazināšana šādās nozarēs, tostarp inovatīvu mazemisiju tehnoloģiju demonstrējumi un to izmantošana;

i) enerģijas ražošanas un izplatīšanas ķēdes dekarbonizācija, pakāpeniski atsakoties no ogļu un naftas izmantošanas; un

j) projekti ilgtspējīga kultūras mantojuma atbalstam.

4. Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu izveidi un 5G savienojamības izvēršanu vai kas uzlabo digitālo savienojamību un piekļuvi, jo īpaši lauku apvidos un perifēros reģionos.

5. Pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a) pētniecības un inovācijas projekti, kas veicina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanu, tostarp pētniecības infrastruktūras nodrošināšana un atbalsts akadēmiskajām aprindām;

b) korporatīvi projekti, tostarp apmācība un klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveides veicināšana;

c) demonstrāciju projekti un programmas un ar tiem saistītās infrastruktūras, tehnoloģiju un procesu ieviešana;

d) uz sadarbību vērsti pētniecības un inovācijas projekti, kuros iesaistītas akadēmiskās aprindas, pētniecības un inovācijas organizācijas un nozares pārstāvji, publiskās un privātās partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

e) zināšanu un tehnoloģijas nodošanu;

f) pētniecība svarīgu pamattehnoloģiju (KET) jomā un saistībā ar to rūpniecisko pielietojumu, tostarp par jauniem un progresīviem materiāliem; un

g) jauni efektīvi veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces, diagnostika un uzlabotas terapijas zāles, jauni pretmikrobu līdzekļi un inovatīvi izstrādes procesi, kam nav vajadzīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

6. Digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu – jo īpaši tādu, kas veicina Digitālās Eiropas programmas mērķu sasniegšanu, – izstrāde, ieviešana un paplašināšana, jo sevišķi izmantojot šādus elementus:

a) mākslīgais intelekts;

b) kvantu tehnoloģija;

c) kiberdrošība un tīkla aizsardzības infrastruktūras;

d) lietu internets;

e) blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas;

f) padziļinātas digitālās prasmes;

g) robotika un automatizācija;

h) fotonika; un

i) citas progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju, un digitālo tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju integrācija Savienības transporta nozarē;

7. Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 499 darbiniekiem, īpaši pievēršoties MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un jo sevišķi izmantojot šādus pasākumus:

a) apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un investīcijas;

b) riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar sēklas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs – tostarp uzlabojot to digitalizācijas un inovācijas spējas – un lai nodrošinātu to vispārējo konkurētspēju;

c) finansējuma nodrošināšana uzņēmuma iegādei, ko veic darbinieki, vai darbinieku līdzdalībai uzņēmuma īpašumtiesībās.

8. Kultūras un radošās nozares, kultūras mantojums, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, žurnālistika un prese, jo īpaši, bet ne tikai, attīstot jaunas tehnoloģijas, izmantojot digitālās tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma tiesību tehnoloģisko pārvaldību.

9. tūrisms.

10.  Rūpniecisku objektu (tostarp piesārņotu vietu) sanācija un šādu vietu atjaunošana ilgtspējīgai izmantošanai.

11. Ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas ilgtspējīgas bioekonomikas elementi.

12. Sociālie ieguldījumi, tostarp tādi, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši, veicot šādus pasākumus:

a) mikrofinansēšana, ētisko, sociālo uzņēmumu finansēšana un sociālā ekonomika;

b) prasmju pieprasījums un piedāvājums:

c) izglītība, apmācība un saistītie pakalpojumi, tostarp pieaugušajiem;

d) sociālā infrastruktūra, jo īpaši:

(i) iekļaujoša izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, un ar to saistītā izglītības infrastruktūra un objekti, alternatīva bērnu aprūpe, studentu mājokļi un digitālais aprīkojums, kas pieejams visiem;

(ii) cenu ziņā pieejami sociālie mājokļi;[29]

(iii) veselības un ilgtermiņa aprūpe, tostarp klīnikas, slimnīcas, primārā veselības aprūpe, aprūpe mājās un kopienā balstīti aprūpes pakalpojumi;

e) sociālā inovācija, tostarp inovatīvi sociālie risinājumi un shēmas, kuru mērķis ir sekmēt sociālo ietekmi un rezultātus 12. punktā norādītajās jomās;

f) kultūras darbības ar sociālu mērķi;

g) pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai;

h) neaizsargātu cilvēku, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija;

i) inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp e-veselība, veselības aprūpes pakalpojumi un jauni aprūpes modeļi;

j) personu ar invaliditāti iekļaušana un pieejamības nodrošināšana šīm personām.

13. Aizsardzības industrijas attīstība, lai stiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši, sniedzot atbalstu:

a) Savienības aizsardzības nozares piegādes ķēdei, jo īpaši, sniedzot finansiālu atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

b) uzņēmumiem, kas piedalās revolucionāros inovāciju projektos aizsardzības nozarē un ar to cieši saistītām divējāda lietojuma tehnoloģijām; 

c) aizsardzības nozares piegādes ķēdei, piedaloties kopīgos pētniecības un izstrādes projektos aizsardzības jomā, tostarp tādos, kas saņem Eiropas Aizsardzības fonda atbalstu;

d) aizsardzības pētniecībai un apmācībai paredzētai infrastruktūrai.

14. Kosmoss, jo īpaši, saistībā ar kosmosa nozares attīstību saskaņā ar Kosmosa stratēģijas mērķiem:

a) maksimāli palielināt ieguvumus Savienības sabiedrībai un ekonomikai;

b) sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu vājajiem punktiem;

c) atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību, tostarp lejupēju attīstību;

d) sekmēt Savienības pastāvību, izveidojot drošu piekļuvi kosmosam, tostarp divējāda lietojuma aspektus.

15. Jūras un okeāni – attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot ilgtspējīgas zilās ekonomikas finansēšanas principus, jo īpaši, attīstot jūras uzņēmējdarbību un rūpniecību, atjaunojamo jūras enerģiju un aprites ekonomiku.

III PIELIKUMS.

Galvenie darbības rādītāji

 

1. Fonda InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa politikas sadaļām)

1.1. Parakstīto darījumu apjoms

1.2. Piesaistītās investīcijas

1.3. Piesaistītā privātā finansējuma apmērs

1.4. Panāktais sviras un pastiprinošais efekts

2. Fonda InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais aptvērums (sadalījumā pa politikas logiem, valstīm un reģioniem kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī)

2.1. Darbībās ietverto valstu (dalībvalstu un trešo valstu) skaits

2.2. Darbībās ietverto reģionu skaits

2.3. Darbību apjoms sadalījumā pa valstīm (dalībvalstīm un trešām valstīm) un pa reģioniem

3.  Fonda InvestEU finansējuma ietekme

3.1. Izveidoto vai atbalstīto darbvietu skaits

3.2. Investīcijas klimata mērķu atbalstam, attiecīgā gadījumā sadalījumā pa politikas logiem

3.3. Investīcijas digitalizācijas atbalstam

3.4. Investīcijas rūpniecības pārkārtošanās atbalstam

4. Ilgtspējīga infrastruktūra;

4.1. Enerģija: atjaunojamo energoresursu un citas drošas un ilgtspējīgas bezemisiju un mazemisiju enerģijas ražošanas uzstādītā papildu jauda (megavatos (MW))

4.2. Enerģija: Mājsaimniecību skaits, sabiedrisko telpu un komerctelpu skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

4.3. Enerģija: aplēstais projektu rezultātā radītais enerģijas ietaupījums (kilovatstundās (kWh))

4.4. Enerģija: ikgadējās samazinātās vai nepieļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas, CO2 ekvivalenta tonnās

4.5. Enerģija: Ieguldījumu apjoms ilgtspējīgas enerģētikas infrastruktūras attīstībā, viedināšanā un modernizācijā

4.6. Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, uzņēmumi vai sabiedriskās ēkas ar platjoslas pieslēgumu

vismaz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabita ātrumam, vai izveidoto Wi-Fi tīklāju skaits

4.7. Transports: mobilizētās investīcijas, jo īpaši TEN-T

pārrobežu un trūkstošo savienojumu projektu (tostarp projektu, kas saistīti ar TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla pilsētu mezgliem, reģionāliem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem, multimodālām platformām, jūras ostām, iekšzemes ostām, savienojumiem ar lidostām un dzelzceļa termināļiem) skaits

Tādu projektu skaits, kuri veicina transporta digitalizāciju, jo īpaši, ieviešot Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), upju informācijas sistēmu (RIS), intelektiska transporta sistēmu (ITS), kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (VTMIS) / e-jūrniecības pakalpojumus un Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR).

Uzbūvētie vai modernizētie alternatīvas degvielas piegādes punkti (skaits)

Projekti, kas sekmē satiksmes drošību (skaits)

4.8. Vide: ieguldījumi to plānu un programmu īstenošanai, kas noteikti saskaņā Savienības vides tiesību aktu kopums saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdens resursiem, atkritumu apsaimniekošanu un dabu

5. Pētniecība, inovācija un digitalizācija

5.1. Atbalsts mērķim 3 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā

5.2. To uzņēmumu skaits (tos klasificējot pēc lieluma), kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā

6. MVU

6.1. Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc lieluma (mikrouzņēmumi, mazie, vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu)

6.2. Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms)

6.3. Atbalstīto uzņēmumu skaits pa dalībvalstīm un reģioniem NUTS 2. līmenī

6.4. Atbalstīto uzņēmumu skaits nozaru dalījumā pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE)

6.5. MVU paredzēto investīciju apjoma procentuālā daļa MVU politikas logā

7. Sociālās investīcijas un prasmes;

7.1. Sociālā infrastruktūra: atbalstītās sociālās infrastruktūras kapacitāte un piekļuve tai, klasificējot pēc nozarēm: mājokļi, izglītība, veselības, cita

7.2. Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana:  atbalstīto mikrofinansējuma saņēmēju un sociālo uzņēmumu skaits

7.3. Prasmes: to personu skaits, kuras apgūst jaunas prasmes vai kuru prasmes tiek validētas vai sertificētas: formālā izglītībā un apmācībā iegūta kvalifikācija.

8. Eiropas stratēģiskās investīcijas

8.1. To darbību skaits un apjoms, kuras veicina kritiskās infrastruktūras nodrošināšanu, attiecīgā gadījumā iedalot pēc fiziskās un virtuālās infrastruktūras un saistītajām precēm un pakalpojumiem

8.2. Kritiskās infrastruktūras papildu jauda, attiecīgā gadījumā iedalot pēc jomām

8.3. To darbību skaits un apjoms, kuras veicina kritisko tehnoloģiju un resursu pētniecību un izstrādi Savienības un tās dalībvalstu drošībai, kā arī divējāda lietojuma preču izstrādi

8.4. Atbalstīto uzņēmumu skaits (dalījumā pēc lieluma), kuri izstrādā un ražo kritiskās tehnoloģijas un resursus Savienības un tās dalībvalstu drošībai un divējāda lietojuma preces

8.4.a Kopu un digitālās inovācijas centru skaits, kurus atbalsta, lai radītu sinerģiju starp uzņēmumiem

8.5. To darbību skaits un apjoms, kuras veicina kritisko resursu piegādi, ražošanu un uzkrāšanu — ja vien tas nav spēkā esošo tiesību aktu prasību ietvaros —, tostarp kritiskās veselības aprūpes nodrošināšanu

8.6. Papildu kritiskie resursi (tostarp kritiskās veselības aprūpes nodrošinājums), kas tiek atbalstīti piegādes, ražošanas un uzglabāšanas veikšanai, attiecīgā gadījumā sadalījumā pa veidiem

8.7. Tādu darbību skaits un apjoms, ar kurām atbalsta svarīgas pamattehnoloģijas un digitālās tehnoloģijas, kas ir stratēģiski nozīmīgas Savienības rūpniecības nākotnei

8.7.a To darbību skaits un apjoms, kuras uzņēmumiem, jo īpaši MVU, palīdz digitalizēt savas darbības un palielināt savu vērtības ķēžu un darbības modeļu noturību

8.7.b Jaunuzņēmumu skaits, kurus ir atbalstījis fonds InvestEU, uzņēmējdarbības veicināšanas darbību skaits un apjoms

8.7.c To darbību skaits un apjoms, kuras veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu saskaņā ar Savienības mērķiem klimata jomā

8.7.d Eiropas investīciju konsultāciju centru iesaistīšanās gadījumu skaits reģionos un dalībvalstīs ar līdz šim ierobežotiem rezultātiem projektu ierosināšanā un izstrādē un rūpniecības nozarēs ar nepietiekamām investīcijām, kuras iepriekš nav izmantojušas Savienības investīciju instrumentus

8.7.e Privātajā kapitālā un riska kapitālā veiktu investīciju apjoma pieaugums saistītos projektos

8.7.f Reģionālais un nacionālais tvērums, kas liecina, ka atbalstu saņēmušās dalībvalstis un reģioni ir vienmērīgi izkliedēti Savienības teritorijā un ka saņemtais atbalsts nav koncentrēts ierobežotā skaitā dalībvalstu vai reģionu.

 

IV PIELIKUMS

Programma InvestEU - iepriekšējie instrumenti

 

A. Pašu kapitāla instrumenti:

• Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

• Tehnoloģiju nodošanas izmēģinājumu projekti: Komisijas lēmums, ar kuru pieņem Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta lēmumu par papildu finansējumu 2007. gadam attiecībā uz pasākumu virzienu “Iekšējais preču tirgus un nozaru politika” un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pamatlēmumu par finansējumu sagatavošanās darbībai “Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē” un četriem pilotprojektiem “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, “Pasākumi sadarbības un partnerības veicināšanai starp mikrouzņēmumiem un MVU”, “Tehnoloģiju pārnese” un “Eiropas izcilie galamērķi”.

• Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

• Konkurētspējas un inovāciju programma – Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms (CIP GIF): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

• COSME kapitāla instruments izaugsmei (COSME EFG): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

• InnovFin kapitāla mehānisms:

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.);

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

– Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

• EaSI spēju veidošanas ieguldījumu sadaļa: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

B. Garantiju instrumenti:

• MVU galvojuma mehānisms '98 (MVUG98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

• MVU galvojuma mehānisms ‘01 (MVUG01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

•  Konkurētspējas un inovāciju programma – MVU galvojumu mehānisms ‘07 (CIP MVUG07): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

• Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments — galvojums (EPMI-G): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

• Riska dalīšanas finanšu mehānisma Riska dalīšanas instruments (RSI):

– Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

– Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu Sadarbība, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

– Padomes Lēmums 2006/974/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu, Spējas, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.).

• EaSI galvojumu instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

• COSME aizdevumu galvojumu mehānisms (COSME AGM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

• InnovFin parāda instrumenti:

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

– Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

• Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisms (CCS-GF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

• Studentu aizdevumu galvojuma instruments (SLGF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus +" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

• Energoefektivitātes privātais finansējums (PF4EE): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

C. Riska dalīšanas instrumenti:

• Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

• InnovFin:

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

• Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instruments (EISI PI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

• Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (NCFF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

D. Specializēti ieguldījumu instrumenti:

• Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments – kopieguldījumu fondi – specializēti ieguldījumu fondi (EPMI FCP-FIS): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

• Fonds “Marguerite”:

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.).

– Komisijas 2010. gada 25. februāra Lēmums par Eiropas Savienības līdzdalību ES 2020. gada Eiropas Fondā enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds “Marguerite”).

• Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010 (2010. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.).

V PIELIKUMS

Tirgus nepilnības, nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, papildināmība un izslēgtās darbības

 

A. Tirgus nepilnības, nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, papildināmība

Saskaņā ar Finanšu regulas 209. pantu ES garantija novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas (209. panta 2. punkta a) apakšpunkts) un panāk papildināmību, novēršot to, ka tiek aizstāts iespējamais atbalsts un investīcijas no citiem publiskiem vai privātiem avotiem (209. panta 2. punkta b) apakšpunkts).

Lai izpildītu Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasības, finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūst labumu no ES garantijas, atbilst šādām prasībām, kas noteiktas turpmāk 1. un 2. punktā:

1. Tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas

Lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, kā minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) apakšpunktā, finansēšanas un investīciju darbību mērķa investīcijas ietver vienu no šādiem elementiem:

a) tām piemīt sabiedriskā labuma raksturs (piemēram, izglītība un prasmes, veselības aprūpe un pieejamība, drošība un aizsardzība un infrastruktūra, kas pieejama bez maksas vai par nelielu maksu), no kā operators vai uzņēmums nevar gūt pietiekamu finanšu labumu;

b) ārējie faktori, kurus operators vai uzņēmums kopumā nevar internalizēt, piemēram, investīcijas pētniecībā un izstrādē, energoefektivitāte, klimata vai vides aizsardzība;

c) informācijas asimetrija, jo īpaši attiecībā uz MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, tostarp augstāka riska pakāpe saistībā ar agrīnā posma uzņēmumiem, sabiedrībām ar galvenokārt nemateriāliem aktīviem vai nepietiekamu nodrošinājumu, vai sabiedrībām, kuru darbība ir vērsta uz augstāka riska darbībām;

d) pārrobežu infrastruktūras projekti un saistītie pakalpojumi vai fondi, kas veic investīcijas pārrobežu mērogā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību un uzlabotu koordināciju tajā;

e) riska darījumi ar tādu augstāku riska līmeni konkrētās nozarēs, valstīs vai reģionos, kas pārsniedz to, kuru privātie finanšu dalībnieki ir spējīgi vai vēlas pieņemt, tostarp, ja investīcijas netiktu veiktas vispār vai ne tādā pašā apmērā inovāciju vai nepārbaudītu tehnoloģiju novatoriskuma vai ar to saistīto risku dēļ;

f) attiecībā uz atbalstu finansēšanas un investīciju darbībām Eiropas Stratēģisko investīciju logā – investīcijas, ko subjekti, kuri iedibināti un darbojas Savienībā, ar tirgus finansējumu neveiktu vispār vai ne tādā pašā apmērā, jo pastāv grūtības internalizēt Eiropas stratēģiskajām interesēm sniegto labumu;

g) jaunas vai kompleksas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas saskaņā ar šīs Regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu.

2. Papildināmība

Finansēšanas un investīciju darbības atbilst abiem papildināmības aspektiem, kā minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tas nozīmē, ka bez fonda InvestEU atbalsta darbības no citiem publiskiem vai privātiem avotiem nebūtu tikušas veiktas vispār vai ne tādā apmērā. Šīs regulas nolūkā šīs darbības saprot kā finansēšanas un investīciju darbības, kurām jāatbilst diviem turpmāk norādītajiem kritērijiem.

(1) Lai to varētu uzskatīt par papildu finansējumu privātajiem avotiem, kas minēti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā, fonds InvestEU atbalsta tādas īstenošanas partneru finansēšanas un investīciju darbības, kuru mērķis ir investīcijas, kas to īpatnību dēļ (sabiedriskā labuma rakstura, ārējās ietekmes, informācijas asimetrijas, sociālās un ekonomiskās kohēzijas apsvērumu vai citu apsvērumu dēļ) nespēj nodrošināt pietiekamu finanšu atdevi tirgus līmenī vai tiek uzskatītas par pārāk riskantām (salīdzinājumā ar riska līmeņiem, kurus attiecīgie privātie subjekti ir gatavi pieņemt). Šo īpatnību dēļ šādām finansēšanas un investīciju darbībām nav pieejams tirgus finansējums ar saprātīgiem nosacījumiem cenu noteikšanas, nodrošinājuma prasību, finansējuma veidu, paredzētā finansējuma termiņa vai citu nosacījumu ziņā, un bez publiskā atbalsta tās netiktu veiktas vispār vai ne tādā pašā apmērā.

(2) Lai to varētu uzskatīt par papildu finansējumu publiskajiem avotiem, kas minēti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā, fonds InvestEU atbalsta tikai tādas finansēšanas un investīciju darbības, kurām ir spēkā šādi nosacījumi:

a)  bez fonda InvestEU atbalsta īstenošanas partneris finansēšanas vai investīciju darbības nebūtu veicis vispār vai ne tādā apmērā; un

b)  ar citiem esošiem publiskiem instrumentiem, piemēram, dalītas pārvaldības finanšu instrumentiem, kas darbojas reģionālā un valsts līmenī, finansēšanas vai investīciju darbības Savienībā nebūtu tikušas veiktas vispār vai ne tādā apmērā, – lai gan ir jābūt iespējai papildus izmantot InvestEU un citus publiskos avotus, jo īpaši tad, ja iespējams panākt Savienības pievienoto vērtību un optimizēt publisko avotu izmantošanu politikas mērķu efektīvai sasniegšanai.

(3) Finansēšanas un investīciju darbības Eiropas Stratēģisko investīciju logā var uzskatīt par papildu finansējumu arī jebkurā gadījumā, kad bez fonda InvestEU atbalsta Savienībā iedibināti un darbojošies subjekti šīs darbības nebūtu veikuši vispār vai ne tādā apmērā.

Lai pierādītu, ka finansēšanas un investīciju darbības, kurām piešķirta ES garantija, papildina esošo tirgus un citu publisko atbalstu, īstenošanas partneri sniedz informāciju, kas apliecina vismaz vienu no šādiem elementiem:

a) atbalsts, ko sniedz, izmantojot pakārtotas pozīcijas attiecībā uz citiem publiskiem vai privātiem aizdevējiem vai finansēšanas struktūrā;

b) atbalsts, ko sniedz, izmantojot pašu kapitālu un kvazikapitālu vai ilgtermiņa parādus, cenu noteikšanu, nodrošinājuma prasības vai citus nosacījumus, kas nav pietiekami pieejami tirgū vai no citiem publiskiem avotiem;

c) atbalsts darbībām, kurām ir augstāks riska profils nekā riskam, ko parasti uzņemas īstenošanas partnera paša standarta darbībās, vai īstenošanas partneriem sniegts atbalsts, kas pārsniedz to spējas atbalstīt šādas darbības;

d) dalība riska dalīšanas mehānismos, kas vērsti uz politikas jomām, kurās īstenošanas partneris ir pakļauts augstākam riska līmenim, salīdzinot ar līmeni, ko īstenošanas partneris parasti atzīst par pieņemamu vai ko privātie finanšu dalībnieki ir spējīgi vai vēlas pieņemt;

e) atbalsts, kas stimulē/ piesaista papildu privāto vai publisko finansējumu un papildina citus privātos un komerciālos finansējuma avotus, jo īpaši no investoriem, kuri tradicionāli izvairās no riska, vai no institucionālajiem investoriem, un ko sekmē fonda InvestEU sniegtā atbalsta radītais signāls;

f) atbalsts, ko sniedz, izmantojot finanšu produktus, kuri nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā līmenī mērķa valstīs vai reģionos, jo tajos nav tirgu, tie nav pietiekami attīstīti vai ir nepilnīgi.

Attiecībā uz finansēšanas starpniecības darījumiem un investīciju darbībām, jo īpaši attiecībā uz atbalstu MVU, papildināmību pārbauda starpnieka, nevis galasaņēmēja līmenī. Tiek uzskatīts, ka papildināmība pastāv, ja fonds InvestEU atbalsta finanšu starpnieku jauna portfeļa izveidē ar augstāku riska līmeni vai tādu darbību apjoma palielināšanā, kam jau tā ir augsts risks, salīdzinot ar riska līmeni, ko privātā un publiskā sektora finanšu dalībnieki attiecīgajā brīdī spēj vai vēlas pieņemt mērķa dalībvalstīs vai reģionos.

ES garantiju nepiešķir tam, lai atbalstītu refinansēšanas darbības (piemēram, lai aizstātu esošos aizdevuma līgumus vai cita veida finansiālo atbalstu projektiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti), izņemot īpašos ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tiek pierādīts, ka darbība ar ES garantiju – papildus ierastajam īstenošanas partnera vai finanšu starpnieka darbības apjomam – ļaus veikt jaunas investīcijas atbalsttiesīgā jomā finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar II pielikumu tādā apjomā, kas ir vismaz līdzvērtīgs šajā regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem atbilstošam darbības apjomam. Šādas refinansēšanas darbības atbilst šā pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem attiecībā uz tirgus nepilnībām, nepietiekami optimālām investīciju situācijām un papildināmību.

B. Izslēgtās darbības

No InvestEU fonda neatbalsta:

(1) darbībām, ar kurām tiek ierobežotas personas tiesības un brīvības vai tiek pārkāptas cilvēktiesības;

(2) aizsardzības darbību jomā – tādu produktu un tehnoloģiju izmantošanai, izstrādei vai ražošanai, kas ir aizliegti ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem;

(3) ar tabaku saistītiem produktiem un darbībām (ražošanai, izplatīšanai, apstrādei un tirdzniecībai);

(4) darbībām, kas izslēgtas no finansēšanas saskaņā ar regulas [“Apvārsnis Eiropa”] [30][X]. pantu: pētījumus par cilvēku klonēšanu reproduktīvos nolūkos; pasākumi, kas paredzēti, lai pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, un kas varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas; darbībām, kuras paredzētas cilvēka embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp, veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu;

(5) azartspēlēm (to ražošanai, izstrādei, izplatīšanai, sagatavošanai, tirdzniecībai vai ar programmatūru saistītām darbībām);

(6) tirdzniecībai ar seksuālās ekspluatācijas mērķiem un saistītām infrastruktūrām, pakalpojumiem un medijiem;

(7) darbībām, kas saistītas ar dzīviem dzīvniekiem eksperimentālos un zinātniskos nolūkos, ciktāl nav iespējams nodrošināt atbilstību Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību[31];

(8) nekustamā īpašuma attīstīšanas darbībām, piemēram, darbībām, kuru vienīgais mērķis ir atjaunot un atkārtoti iznomāt vai atkārtoti pārdot esošās ēkas, kā arī realizēt jaunus būvniecības projektus. Tomēr atbalsttiesīgas ir darbības nekustamā īpašuma sektorā, kuras saistītas ar InvestEU konkrētajiem mērķiem, kā norādīts 3. panta 2. punktā, un ar atbalsttiesīgajām nozarēm finansēšanas un investīciju darbību kontekstā saskaņā ar II pielikumu, piemēram, investīcijas energoefektivitātes projektos vai sociālajos mājokļos;

(9) finanšu darbībām, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanai vai tirdzniecībai. Izslēgtas tiek jo īpaši intervences, kuru mērķis ir vai nu veikt izpirkšanu nolūkā uzņēmumu izpārdot pa daļām vai nodrošināt aizstājējkapitālu, ko izmanto izpārdošanai pa daļām;

(10) darbībām, kas ir aizliegtas ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

(11) kodolelektrostaciju dezekspluatācijai, darbināšanai, pielāgošanai vai būvniecībai;

(12) investīcijām, kas saistītas ar cietā fosilā kurināmā un naftas ieguvi, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu, kā arī investīcijām saistībā ar gāzes ieguvi. Šo izslēgšanu nepiemēro:

a)  projektiem, kuriem nav dzīvotspējīgu alternatīvo tehnoloģiju;

b)  projektiem, kas saistīti ar piesārņojuma novēršanu un kontroli;

c)  projektiem, kas saistīti ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas vai oglekļa uztveršanas un izmantošanas iekārtām; rūpniecības vai pētniecības projektiem, kas rada būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar piemērojamajām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas robežvērtībām;

(13) ieguldījumus atkritumu apglabāšanai poligonos. Šo izslēgšanu nepiemēro investīcijām:

a)  ražotnē uz vietas ierīkotos atkritumu poligonos, kas ir rūpniecības vai ieguvies investīciju projekta palīgelements, ja ir pierādīts, ka apglabāšana poligonā ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums tādu rūpniecisko vai kalnrūpniecības atkritumu apstrādei, ko rada pati attiecīgā darbība;

b)  esošos atkritumu poligonos, lai nodrošinātu poligonu gāzes izmantošanu un veicinātu izejvielu ieguvi atkritumu poligonos un ieguves rūpniecības atkritumu pārstrādi;

(14) mehāniski bioloģiskas apstrādes (MBA) iekārtās. Šī izslēgšana neattiecas uz investīcijām, kas paredzētas esošo MBA iekārtu modernizācijai nolūkā atkritumus izmantot enerģijas iegūšanai vai veikt šķirotu atkritumu pārstrādes darbības, piemēram, kompostēšanu un anaerobo noārdīšanu,

(15) un investīcijām  atkritumu atliku apstrādes iekārtās. Šo izslēgšanu nepiemēro investīcijām:

a)  iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei;

b)  esošās iekārtās, ja investīcijas paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai glabāšanas vai izmantošanas nolūkā vai materiālu reģenerēšanai no incinerācijas pelniem, – ar nosacījumu, ka šādas investīcijas neizraisa iekārtu atkritumu apstrādes jaudas pieaugumu.

Īstenošanas partneri joprojām ir atbildīgi par finansēšanas un investīciju darbību atbilstību šajā pielikumā izklāstītajiem izslēgšanas kritērijiem parakstīšanas brīdī, par šīs atbilstības uzraudzīšanu projekta īstenošanas laikā un par atbilstošu korektīvu pasākumu veikšanu vajadzības gadījumā.

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (5.10.2020)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

(COM(2020)0403 – C9-0158/2020 – 2020/0108(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Pascal Canfin

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai. Nepieciešamo ierobežošanas pasākumu dēļ ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā ievērojami samazinājusies. Paredzams, ka ES IKP 2020. gadā saruks par aptuveni 7,5 %, daudz vairāk nekā finanšu krīzes laikā 2009. gadā. Pandēmijas uzliesmojums ir parādījis globālo piegādes ķēžu savstarpējo saistību un atklājis dažas neaizsargātības, piemēram, stratēģisko nozaru pārmērīgu paļaušanos uz nediversificētiem ārējās piegādes avotiem. Šādas neaizsargātības ir jānovērš, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī visas ekonomikas noturību, vienlaikus saglabājot tās atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tās noteikumiem. Paredzams, ka investīciju aktivitāte būs ievērojami samazinājusies. Pat pirms pandēmijas, lai gan Savienībā bija novērojama investīciju attiecības pret IKP atveseļošana, tā joprojām nebija tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atveseļošanas laikā, un nebija pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo investīciju gadus pēc 2009. gada krīzes. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais investīciju līmenis un prognozes neaptver Savienības vajadzības pēc strukturālām investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ilgtermiņa izaugsmi un uzturētu to, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovāciju, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt sabiedriskas nozīmes uzdevumus, piemēram, ilgtspējas vai iedzīvotāju novecošanas jomā. Tādējādi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un atbalstītu ātru, iekļaujošu un veselīgu ekonomikas atveseļošanu, ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas investīciju situācijas un mazinātu investīciju nepietiekamību mērķa nozarēs.	(1) Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai. Nepieciešamo ierobežošanas pasākumu dēļ ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā ievērojami samazinājusies. Paredzams, ka ES IKP 2020. gadā saruks par aptuveni 7,5 %, daudz vairāk nekā finanšu krīzes laikā 2009. gadā. Pandēmijas uzliesmojums ir parādījis globālo piegādes ķēžu savstarpējo saistību un atklājis dažas neaizsargātības, piemēram, stratēģisko nozaru pārmērīgu paļaušanos uz nediversificētiem ārējās piegādes avotiem. Šādas neaizsargātības ir jānovērš — jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) gadījumā —, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī visas ekonomikas noturību, vienlaikus saglabājot tās atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tās noteikumiem. Paredzams, ka investīciju aktivitāte būs ievērojami samazinājusies. Pat pirms pandēmijas, lai gan Savienībā bija novērojama investīciju attiecības pret IKP atveseļošana, tā joprojām nebija tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atveseļošanas laikā, un nebija pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo investīciju gadus pēc 2009. gada krīzes. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais investīciju līmenis un prognozes neaptver Savienības vajadzības pēc strukturālām investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi un uzturētu to, ņemot vērā klimata pārmaiņas, vides degradāciju, tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovāciju, prasmēm, infrastruktūru, MVU, un vajadzību risināt sabiedriskas nozīmes uzdevumus un vides problēmas, piemēram, ilgtspējas, klimata pārmaiņu ietekmes vai iedzīvotāju novecošanas jomā. Tādējādi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus, kas pausti Eiropas zaļajā kursā, jo īpaši mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un paātrināt digitālo pārkārtošanos, un atbalstītu ātru, taisnīgu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un veselīgu ekonomikas atveseļošanu, ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas investīciju situācijas un mazinātu investīciju nepietiekamību mērķa nozarēs.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, šādas: “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2010. gada 3. marts), “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (2015. gada 30. septembris), “jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (2018. gada 22. maijs), “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (2016. gada 30. novembris), “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (2015. gada 2. decembris), “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (2016. gada 20. jūlijs), “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (2017. gada 7. jūnijs), “Kosmosa stratēģija Eiropai” (2016. gada 26. oktobris), “Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru ” (2017. gada 13. decembris), “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris), “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (2020. gada 14. janvāris), “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris), “Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģija”, “Datu stratēģija” un paziņojums par mākslīgo intelektu (2020. gada 19. februāris), “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (2020. gada 10. marts) un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020. gada 10. marts). Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu investīcijām un piekļuvi finansējumam.	(3) Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, šādas: “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2010. gada 3. marts), “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (2015. gada 30. septembris), “jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (2018. gada 22. maijs), “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (2016. gada 30. novembris), “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (2015. gada 2. decembris), “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (2016. gada 20. jūlijs), “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (2017. gada 7. jūnijs), “Kosmosa stratēģija Eiropai” (2016. gada 26. oktobris), “Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru ” (2017. gada 13. decembris), “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris), “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (2020. gada 14. janvāris), “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris), “Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģija”, “Datu stratēģija” un paziņojums par mākslīgo intelektu (2020. gada 19. februāris), “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (2020. gada 10. marts), “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020. gada 10. marts), “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (2020. gada 11. marts), “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” (2020. gada 20. maijs) un “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (2020. gada 20. maijs). Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu investīcijām un piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Fondam InvestEU būtu jāveicina Savienības konkurētspējas un sociālekonomiskās konverģences uzlabošana, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomās, resursu efektīva izmantošana saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspēja un iekļautība un Savienības kapitāla tirgu sociālā noturība un integrācija, tostarp izmantojot risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tālab fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu tādu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentu izmantošanai, kurus attiecīgi atbalsta ar Savienības budžeta garantiju un īstenošanas partneru finansiālajiem ieguldījumiem. Fondam InvestEU vajadzētu būt balstītam pieprasījumā un vienlaikus tam vajadzētu koncentrēties uz stratēģisku ilgtermiņa ieguvumu nodrošināšanu galvenajās Savienības politikas jomās, kuras citādi netiktu finansētas vai tiktu finansētas nepietiekami, un tādējādi veicināt Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atbalstam no fonda InvestEU būtu jāaptver dažādas nozares un reģioni, bet būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas, un būtu jāatvieglo piekļuve projektiem, ko veido partnervienības vairākos ES reģionos.	(5) Fondam InvestEU būtu jāveicina Savienības konkurētspējas, sociālekonomiskās konverģences, kohēzijas un ilgtermiņa ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes uzlabošana, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomās, resursu efektīva izmantošana saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspēja un iekļautība un Savienības kapitāla tirgu sociālā noturība un integrācija, tostarp izmantojot risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tālab fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu tādu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentu izmantošanai, kurus attiecīgi atbalsta ar Savienības budžeta garantiju un īstenošanas partneru finansiālajiem ieguldījumiem. Fondam InvestEU vajadzētu būt balstītam pieprasījumā un vienlaikus tam vajadzētu koncentrēties uz stratēģisku ilgtermiņa ieguvumu nodrošināšanu galvenajās Savienības politikas jomās, kuras citādi netiktu finansētas vai tiktu finansētas nepietiekami, un tādējādi veicināt Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atbalstam no fonda InvestEU būtu jāaptver dažādas nozares un reģioni, bet būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas, un būtu jāatvieglo piekļuve projektiem, ko veido partnervienības ar lielu izaugsmes potenciālu stratēģiskās pamatnozarēs visos ES reģionos.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” un Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumā par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu.	(9) Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” un Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumā par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu. Tāpēc programmas InvestEU atbalstītajām darbībām attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/8521a noteiktajiem kritērijiem, tostarp principam “nenodari būtisku kaitējumu”.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi — 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem izvērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.	(10) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata un vides jomā un sasniegt vispārējo mērķi — 30 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem izvērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Zems infrastruktūras investīciju līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā un atkal Covid-19 krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Tas arī rada nelīdzsvarotības konsolidācijas risku un ietekmē reģionu attīstību ilgtermiņā. Ievērojamām investīcijām Savienības infrastruktūrā, īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē un Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējas mērķus, tostarp izpildītu Savienības saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un sasniegtu 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz investīcijām transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu un citu drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotu, vides infrastruktūras, ar rīcību klimata jomā saistītas infrastruktūras, jūrlietu infrastruktūras un digitālās infrastruktūras jomā. Programmā InvestEU prioritāte būtu jāpiešķir jomām, kurās ir nepietiekamas investīcijas un kurās ir nepieciešamas papildu investīcijas. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu investēšanas procesu, kas nodrošina projektu plūsmas pamanāmību un maksimāli palielina attiecīgo Savienības programmu sinerģijas tādās jomās kā transports, enerģētika un digitalizācija. Paturot prātā drošuma un drošības apdraudējumus, investīciju projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturības pasākumi, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, kuri sniedz atbalstu drošības komponentiem investīcijām sabiedriskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.	(14) Zems infrastruktūras investīciju līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā un atkal Covid-19 krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, konkurētspēju un konverģenci. Tas arī rada nelīdzsvarotības konsolidācijas risku un ietekmē reģionu attīstību ilgtermiņā. Ievērojamām investīcijām Savienības infrastruktūrā, īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē un Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējas mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, tostarp izpildītu Savienības saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu, sasniegtu 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā, īstenotu Savienības apņemšanos panākt klimatneitrālu ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam un sasniegtu ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķus un mērķrādītājus. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz investīcijām transporta un enerģētikas jomā, tostarp energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un citos drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotos, vides infrastruktūrā, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un atjaunošanā, dabā rodamos risinājumos un zaļajā infrastruktūrā, infrastruktūrā, kas saistīta ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, atkritumu rašanās novēršanā un aprites ekonomikas infrastruktūrā, jūrlietu infrastruktūrā un digitālajā infrastruktūrā. Programmā InvestEU prioritāte būtu jāpiešķir jomām, kurās ir nepietiekamas investīcijas un kurās ir nepieciešamas papildu investīcijas. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu investēšanas procesu, kas nodrošina projektu plūsmas pamanāmību un maksimāli palielina attiecīgo Savienības programmu sinerģijas tādās jomās kā transports, enerģētika un digitalizācija. Paturot prātā drošuma un drošības apdraudējumus, investīciju projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturības pasākumi, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, kuri sniedz atbalstu drošības komponentiem investīcijām sabiedriskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai gan pirms Covid-19 krīzes kopējais investīciju līmenis Savienībā palielinājās, investīcijas augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām bija nepietiekamas, un tagad ir sagaidāms, ka krīze tās būs būtiski skārusi. Tā rezultātā nepietiekamās investīcijas pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši, lai varētu komerciālā mērogā Savienībā izvērst un ieviest risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos un lai pasaules līmenī sekmētu Savienības izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas Inovācijas padomi. Šajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ieviestos finanšu instrumentus, piemēram, InnovFin — ES finansējums novatoriem, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.	(18) Lai gan pirms Covid-19 krīzes kopējais investīciju līmenis Savienībā palielinājās, investīcijas augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām bija nepietiekamas, un tagad ir sagaidāms, ka krīze tās būs būtiski skārusi. Tā rezultātā nepietiekamās investīcijas pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši, lai varētu komerciālā mērogā Savienībā izvērst un ieviest risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos un lai pasaules līmenī sekmētu Savienības izcilību ilgtspējīgu, aprites un mazoglekļa tehnoloģiju jomā, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas Inovācijas padomi. Šajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ieviestos finanšu instrumentus, piemēram, InnovFin — ES finansējums novatoriem, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Tūrisms ir svarīga Savienības ekonomika nozare, kas Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvojusi īpaši krasu kritumu. Tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt šīs nozares ilgtermiņa konkurētspēju, atbalstot darbības ilgtspējīga, inovatīva un digitalizēta tūrisma veicināšanai.	(19) Tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare, kurā nodarbināti vairāk nekā 22 miljoni cilvēku. Tūrisma nozare Covid-19 pandēmijas dēļ ir piedzīvojusi īpaši krasu kritumu. Programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt tūrisma ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, atbalstot darbības ilgtspējīgai, inovatīvai un digitalizētai atveseļošanai tūrisma nozarē.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Covid-19 pandēmijas izraisītajā ekonomikas krīzē resursu sadale tirgū nav pilnībā efektīva, un šķietamais risks būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Šādos apstākļos fonda InvestEU galvenā iezīme mazināt risku, kas saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lai piesaistītu privāto finansējumu, ir īpaši vērtīga, un tā būtu jāstiprina, lai novērstu asimetriskas atveseļošanas risku. Programmai InvestEU vajadzētu spēt sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā un vienlaikus nodrošināt, ka investori koncentrējas uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju un paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”. Tai būtu ievērojami jāpalielina Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu un citu īstenošanas partneru riska uzņemšanās spēja ekonomikas atveseļošanas atbalstam.	(24) Covid-19 pandēmijas izraisītajā ekonomikas krīzē resursu sadale tirgū nav pilnībā efektīva, un šķietamais risks būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Šādos apstākļos fonda InvestEU galvenā iezīme mazināt risku, kas saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lai piesaistītu privāto finansējumu, ir īpaši vērtīga, un tā būtu jāstiprina, lai novērstu asimetriskas atveseļošanas risku. Programmai InvestEU vajadzētu spēt sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, atveseļošanas posmā un vienlaikus nodrošināt, ka investori koncentrējas uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju un paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”. Ar šīm darbībām būtu jāatbalsta ilgtspējīgu darbvietu radīšana Savienībā, kā arī jāveicina pāreja uz klimatneitrālu Eiropas ekonomiku un tās digitālā pārveide. Tai būtu ievērojami jāpalielina Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu un citu īstenošanas partneru riska uzņemšanās spēja ekonomikas atveseļošanas atbalstam.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Eiropas stratēģisko investīciju logs būtu galvenokārt jāvērš uz to, lai atbalstītu tos galasaņēmējus, kuri ir iedibināti kādā dalībvalstī, kuri darbojas Savienībā un kuru aktivitātēm Savienībā ir stratēģiski svarīga nozīme, jo īpaši ņemot vērā zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi, un kuras uzlabo noturību tādās jomās kā i) kritiski svarīga veselības aprūpe, zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ražošana un uzkrāšana, spēju stiprināšana reaģējot uz krīzi veselības jomā un civilās aizsardzības sistēmas pastiprināšana, ii) kritiskā infrastruktūra (fiziska vai virtuāla); iii)šādas infrastruktūras ekspluatācijai un uzturēšanai būtisku preču un pakalpojumu nodrošināšana, iv) būtiskas veicinošas, transformatīvas, zaļas un digitālas tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, ja investīcijām ir stratēģiska nozīmes Savienības rūpniecības nākotnei, tostarp mākslīgais intelekts, blokķēde, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, modernās mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskā biotehnoloģija, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tostarp akumulatori, ilgtspējīgas transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumi, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana, aprites ekonomikas tehnoloģijas, biomedicīna, nanotehnoloģijas, zāles un progresīvie materiāli; (v) ražotnes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai ES; (vi) kritiski svarīgo resursu piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā; (vii) Savienības un tās dalībvalstu drošībai kritiski svarīgas tehnoloģijas un resursi, piemēram, aizsardzības un kosmosa nozare un kiberdrošība, un divējāda lietojuma preces, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 2. panta 1. punktā. Galasaņēmēju juridiskajai adresei vajadzētu būt dalībvalstī, un tiem jādarbojas Savienībā tādā ziņā, ka tie veic būtiskas aktivitātes attiecībā uz personālu, ražošanu, pētniecību un izstrādi vai cita veida saimniecisko darbību Savienībā. Labumu vajadzētu gūt projektiem, kas veicina stratēģisko piegādes ķēžu dažādošanu vienotajā tirgū, veicot darbības vairākās vietās visā Eiropas Savienībā.	(28) Eiropas stratēģisko investīciju logs būtu galvenokārt jāvērš uz to, lai atbalstītu tos galasaņēmējus, kuri ir iedibināti kādā dalībvalstī, kuri darbojas Savienībā un kuru aktivitātēm Savienībā ir stratēģiski svarīga nozīme, jo īpaši ņemot vērā Savienības klimata un vides mērķus, jo īpaši atjauninātos 2030. gada mērķus un mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un digitālo pārveidi, un kuras uzlabo noturību tādās jomās kā i) kritiski svarīga veselības aprūpe, zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ražošana un uzkrāšana, spēju stiprināšana reaģējot uz krīzi veselības jomā un civilās aizsardzības sistēmas pastiprināšana, ii) kritiskā ilgtspējīgā infrastruktūra (fiziska vai virtuāla), iii)šādas infrastruktūras ekspluatācijai un uzturēšanai būtisku preču un pakalpojumu nodrošināšana, iv) būtiskas veicinošas, transformatīvas, ilgtspējīgas, apritīgas, mazoglekļa un digitālas tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, kas sniedz plašu labumu sabiedrībai, ja investīcijām ir stratēģiska nozīme Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanā un rūpniecības bāzes ilgtspējīgā transformācijā, tostarp mākslīgais intelekts, blokķēde, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, modernās mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskā biotehnoloģija, digitālās tehnoloģijas resursu izsekošanai, identificēšanai un kartēšanai, inovācijas, kas atbalsta, veicina un paātrina zaļo pāreju uz klimatneitrālu, apritīgu un ilgtspējīgu ekonomiku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tostarp akumulatori, ilgtspējīgas un mazoglekļa transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža, kas ražots ar elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, un kurināmā elementu lietojumi, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, negatīvas emisijas tehnoloģijas, tostarp oglekļa uztveršana un uzglabāšana, atkritumu rašanās novēršana, aprites ekonomika, tostarp pastāvīga inovācija attiecībā uz bīstamu vielu aizstāšanu un sastāvdaļu un materiālu augstvērtīgu reciklēšanu dzīves cikla beigās, ilgtspējīga bioekonomika un ēkas, tostarp investīcijas energotaupības tehnoloģijās, biomedicīna, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, zāles un progresīvie, atjaunojamie un apritīgie materiāli; (v) ražotnes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai ES; (vi) kritiski svarīgo resursu piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā; (vii) Savienības un tās dalībvalstu drošībai kritiski svarīgas tehnoloģijas un resursi, piemēram, aizsardzības un kosmosa nozare un kiberdrošība, un divējāda lietojuma preces, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 2. panta 1. punktā. Galasaņēmēju juridiskajai adresei vajadzētu būt dalībvalstī, un tiem jādarbojas Savienībā tādā ziņā, ka tie veic būtiskas aktivitātes attiecībā uz personālu, ražošanu, pētniecību un izstrādi vai cita veida saimniecisko darbību Savienībā. Labumu vajadzētu gūt projektiem, kas veicina stratēģisko piegādes ķēžu dažādošanu vienotajā tirgū, veicot darbības vairākās vietās visā Eiropas Savienībā. Darbībām būtu jāsniedz Savienībai pievienotā vērtība un nevajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, ja tās neatbilst Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķiem klimata un vides jomā, jo īpaši mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un mērķiem, kas noteikti Regulā (ES) .../... (Eiropas Klimata akts), vai ja tās neatbilst Regulā 2020/852 noteiktajam principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28 a) Ar finansējums no fonda InvestEU, ko nodrošina saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu, būtu jāatbalsta infrastruktūra, lai stiprinātu veselības aprūpes un veselības sistēmu noturību, gatavojoties turpmākām pandēmijām nākotnē, tostarp veicot valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu stresa testus, lai uzlabotu vispārējo veselības līmeni sabiedrībā un iegūtu veselīgākus iedzīvotājus, kurus mazāk skar veselības apdraudējumi, un veicinātu Eiropas veselības savienības izveidi.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28 b) Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, vienlaikus atzīstot, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamas publiskās un privātās investīcijas. Ar finansējum no fonda InvestEU, ko nodrošina saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu, būtu jāatbalsta kritiska ilgtspējīga infrastruktūra nozarēs, kas ir iesniegušas Komisijai ceļvedi, kurā izklāstīts, kā un līdz kuram datumam attiecīgā nozare var samazināt savas emisijas gandrīz līdz nullei, un apzināti šķēršļi un iespējas, kā arī tehnoloģiskie risinājumi, kas būtu jāizstrādā, un investīcijas, kas būtu jāveic šajā nozarē.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29 a) Būtu jānodrošina no fonda InvestEU piešķirtā Savienības finansējuma un jo īpaši Eiropas stratēģisko investīciju loga un tajā noteikto stratēģisko prioritāšu pamanāmība, izmantojot efektīvu komunikāciju, šajā nolūkā īpaši uzsverot Savienības finansētās darbības un rezultātus, lai pienācīgi popularizētu Savienības pievienoto vērtību, ko nodrošina programma InvestEU atveseļošanas kontekstā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) InvestEU būtu arī jāatbalsta finansējums, lai radītu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās reģioniem.	(30) InvestEU būtu arī jāatbalsta finansējums, lai radītu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās reģioniem saskaņā ar mērķiem, kas noteikti to teritoriālajos taisnīgas pārejas plānos, kuri paredzēti Regulā (ES) .../... (TPF regula).

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai atbalstu Eiropas ekonomikai varētu novirzīt ar Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību, Komisijai būtu jāspēj piedalīties vienā vai vairākos iespējamos EIF kapitāla palielinājumos, lai ļautu tam turpināt atbalstīt Eiropas ekonomiku un tās atveseļošanu. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā, pienācīgi ņemot vērā finansiālās sekas. Šim nolūkam daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāparedz pietiekams finansējums.	(34) Lai atbalstu Eiropas ekonomikai varētu novirzīt ar Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību, Komisijai būtu jāspēj piedalīties vienā vai vairākos iespējamos EIF kapitāla palielinājumos, lai ļautu tam turpināt atbalstīt Eiropas ekonomiku un tās zaļo atveseļošanu. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā, pienācīgi ņemot vērā finansiālās sekas. Šim nolūkam daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāparedz pietiekams finansējums.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(59) Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstības aktivitātes, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izveidei. Šādam atbalstam vajadzētu būt vērstam arī uz finanšu starpniekiem, kam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu maziem uzņēmumiem piekļūt finansējumam un pilnībā realizēt to potenciālu. Turklāt konsultatīva atbalsta mērķis ir radīt apstākļus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumos, kad atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas vai kultūras un radošās nozares. Ar spēju veidošanas atbalstu būtu jāpapildina un jāizvērš saskaņā ar citām Savienības programmām veiktas darbības, kas aptver konkrētas politikas jomas. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.	(59) Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstības aktivitātes, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izveidei. Šādam atbalstam vajadzētu būt vērstam arī uz finanšu starpniekiem, kam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu maziem uzņēmumiem piekļūt finansējumam un pilnībā realizēt to potenciālu, un tam būtu jāietver tehniskā palīdzība. Īpašs uzsvars būtu liekams uz administratīvā sloga mazināšanu, jo īpaši attiecībā uz MVU. Turklāt konsultatīva atbalsta mērķis ir radīt apstākļus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumos, kad atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas vai kultūras un radošās nozares. Ar spēju veidošanas atbalstu būtu jāpapildina un jāizvērš saskaņā ar citām Savienības programmām veiktas darbības, kas aptver konkrētas politikas jomas. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un ievērojot tajā piešķirto resursu ierobežojumus, InvestEU paredzētie atveseļošanas un noturības pasākumi būtu jāveic, lai risinātu nepieredzētās Covid-19 krīzes sekas. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EURI] noteikto termiņu ievērošanu.	(61) Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un ievērojot tajā piešķirto resursu ierobežojumus, InvestEU paredzētie atveseļošanas un noturības pasākumi būtu jāveic, lai risinātu nepieredzētās Covid-19 krīzes sekas un lai saskaņā ar Eiropas stratēģisko investīciju loga mērķiem atbalstītu ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, ilgtspējīgas darbvietas un konkurētspēju. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EURI] noteikto termiņu ievērošanu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) Savienības ekonomikas ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, tās stratēģisko vērtības ķēžu uzturēšanu un stiprināšanu un Savienībai stratēģiski svarīgu darbību saglabāšanu un pastiprināšanu saistībā ar kritisko infrastruktūru, transformatīvām tehnoloģijām, revolucionārām inovācijām un resursiem, kas paredzēti uzņēmumiem un patērētājiem.	(g) Savienības ekonomikas ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes un tās pāreju uz klimatneitrālu, vides ziņā ilgtspējīgu, energoefektīvu, resursefektīvu un aprites ekonomiku, tās stratēģisko vērtības ķēžu uzturēšanu un stiprināšanu un Savienībai stratēģiski svarīgu darbību saglabāšanu un pastiprināšanu saistībā ar kritisko infrastruktūru, transformatīvām tehnoloģijām, revolucionārām inovācijām un resursiem, kas paredzēti uzņēmumiem un patērētājiem, sekmējot ilgtspējīgu pāreju saskaņā ar ES taksonomiju, kas izveidota ar Regulu (ES) 2020/852, un pamatojoties uz mērķrādītājiem, kam ir noteikts termiņš un kas balstīti uz zinātnes atziņām, lai tādējādi panāktu ilgtspējīgu attīstību Savienībā.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajās nozarēs, lai saglabātu un stiprinātu Savienības un tās ekonomikas stratēģisko autonomiju.	(e) atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajās nozarēs, lai saglabātu un stiprinātu Savienības un tās ekonomikas stratēģisko autonomiju un ilgtspēju.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) Eiropas stratēģisko investīciju politikas logu, kas ietver stratēģiskās investīcijas tādu galasaņēmēju atbalstam, kuri veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm, kuri darbojas Savienībā un kuru darbības ir Savienībai stratēģiski svarīgas, jo īpaši no zaļās un digitālās pārkārtošanās un uzlabotas noturības viedokļa, vienā no šādām jomām:	(e) Eiropas stratēģisko investīciju politikas logu, kas ietver stratēģiskās investīcijas tādu galasaņēmēju atbalstam, kuri veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuri darbojas Savienībā un kuru darbības ir Savienībai stratēģiski svarīgas, jo īpaši, lai sasniegtu Savienības klimata un vides mērķus, it sevišķi mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) .../... (Eiropas Klimata akts), digitālo pārkārtošanos un Eiropas sabiedrības un ekonomikas lielāku noturību, ievērojot ar Regulu (ES) 2020/852 izveidoto ES taksonomiju un principu “nenodari būtisku kaitējumu”, vienā no šādām jomām:

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) kritiska veselības aprūpe, zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču ražošana un uzkrāšana, reaģēšanas spējas uz veselības krīzēm un civilās aizsardzības sistēmas stiprināšana;	i) kritiska veselības aprūpe, medicīnas preču, tostarp vakcīnu, un to starpproduktu, aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un izejvielu ražošana un uzkrāšana; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas, piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti; individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli; veselības aprūpes un veselības sistēmu noturības stiprināšana, gatavojot spējas turpmākai reaģēšanai krīzes situācijās, tostarp valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu un civilās aizsardzības sistēmas stresa testu veikšana; pamatojoties uz pieejamības un pieņemamas cenas principu attiecībā uz tādām precēm, kas ir vitāli svarīgas ārkārtas situācijās veselības jomā;

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) kritiskā infrastruktūra neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai virtuāla, tostarp infrastruktūras elementi, kas identificēti kā kritiski šādās jomās: enerģija, transports, veselība, droši digitālie sakari, 5G, lietu internets, tiešsaistes pakalpojumu platformas, droša mākoņdatošana, datu apstrāde vai glabāšana, maksājumi un finanšu infrastruktūra, gaisa telpa, aizsardzība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, izglītība un apmācība, vēlēšanu infrastruktūra un paaugstināta riska iekārtas, kā arī zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas kritiskās infrastruktūras lietošanai;	ii) kritiskā ilgtspējīgā infrastruktūra neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai virtuāla, tostarp zaļā infrastruktūra un tās elementi, kas identificēti kā kritiski šādās jomās: enerģija, jo īpaši atjaunojamā enerģija, transports, vide, ekosistēmu pakalpojumi un tās savienojamība, veselība, pārtikas nekaitīgums, droši digitālie sakari un tīkli, tostarp 5G, lietu internets, tiešsaistes pakalpojumu platformas, droša mākoņdatošana, datu apstrāde vai glabāšana, maksājumi un finanšu infrastruktūra, gaisa telpa, drošība un aizsardzība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, izglītība un apmācība, vēlēšanu infrastruktūra un paaugstināta riska iekārtas, kā arī zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas kritiskās infrastruktūras lietošanai;

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iv punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) svarīgas pamattehnoloģijas, transformatīvās un digitālās tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, kas ir stratēģiski svarīgas Savienības rūpnieciskajai nākotnei, tostarp:	iv) svarīgas pamattehnoloģijas, transformatīvās, ilgtspējīgās, cirkularitātes, mazoglekļa un digitālās tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, kas sniedz plašu labumu sabiedrībai un ir stratēģiski svarīgas Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanai un tās rūpnieciskās bāzes ilgtspējīgai pārveidei, tostarp:

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iv punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) mākslīgais intelekts, blokķēde, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, perifērās mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskās biotehnoloģijas;	(a) mākslīgais intelekts, blokķēde, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, perifērās mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskās biotehnoloģijas un digitālās tehnoloģijas resursu izsekošanai, identificēšanai un kartēšanai;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iv punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) inovācijas, kas atbalsta, veicina un paātrina ilgtspējīgu pāreju uz klimatneitrālu, apritīgu un ilgtspējīgu ekonomiku,

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iv punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, ieskaitot akumulatorus, ilgtspējīga transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementa izmantošana, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, aprites ekonomikas tehnoloģijas;	(b) atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, ieskaitot akumulatorus, ilgtspējīga un mazoglekļa transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementa izmantošana, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, videi drošas negatīvu emisiju tehnoloģijas, tostarp oglekļa uztveršana un uzglabāšana, atkritumu rašanās novēršana, aprites ekonomikas tehnoloģijas, tostarp to pastāvīga inovācija ceļā uz bīstamu vielu aizstāšanu un sastāvdaļu un materiālu augstvērtīgu reciklēšanu dzīves cikla beigās, ilgtspējīga bioekonomika un ēkas, tostarp investīcijas energotaupīšanā;

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iv punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) biomedicīna, nanotehnoloģijas, zāles un progresīvie materiāli;	(c) biomedicīna, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, zāles un progresīvie, atjaunojamie un apritīgie materiāli;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) ražotnes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai ES;	v) ražotnes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai ES, ņemot vērā resursefektivitāti, atkritumu rašanās novēršanu un cirkularitāti vērtības ķēdēs;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
vi) kritiski svarīgo resursu, tostarp enerģijas vai izejvielu, vai pārtikas nodrošinājuma, piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem ES saistībā ar resursu efektivitāti un apritīgumu stratēģiskajās vērtības ķēdēs;	vi) kritiski svarīgo resursu, tostarp enerģijas vai izejvielu, vai pārtikas nodrošinājuma, piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem ES, ja vien uz tiem jau neattiecas tiesību aktu prasības, saistībā ar resursu efektivitāti, atkritumu rašanās novēršanu un apritīgumu stratēģiskajās vērtības ķēdēs;

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

7. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Īstenošanas partneri nosaka mērķi, ka vismaz 60 % investīciju saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.	6.