Procedūra : 2020/0152(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0208/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0208/2020

Debates :

PV 23/11/2020 - 17
CRE 23/11/2020 - 17
PV 10/02/2021 - 9
CRE 10/02/2021 - 9

Balsojumi :

PV 11/02/2021 - 2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0317
P9_TA(2021)0046

<Date>{03/11/2020}3.11.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0208/2020</NoDocSe>
PDF 268kWORD 89k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2014/65/ES groza attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas</Titre>

<DocRef>(COM(2020)0280 – C9-0210(2020) – 2020/0152(COD))</DocRef>


<Commission>{ECON}Ekonomikas un monetārā komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Markus Ferber</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2014/65/ES groza attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas

(COM(2020)0280 – C9-0210(2020) – 2020/0152(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0280),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0210(2020)),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0208/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2020/0152 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko Direktīvu 2014/65/ES groza attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Covid-19 pandēmija nopietni ietekmē cilvēkus, uzņēmumus, veselības aprūpes sistēmas un dalībvalstu ekonomiku un finanšu sistēmas. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas lielā stunda —  jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei”[1] uzsvēra, ka likviditāte un piekļuve finansējumam būs nepārtraukta problēma nākamajos mēnešos. Tādēļ ir ļoti svarīgi atbalstīt atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas izraisītā smagā ekonomiskā trieciena, samazinot birokrātiju, ko panāktu, ieviešot konkrētus mērķtiecīgus grozījumus pašreizējos finanšu tiesību aktos. Līdz ar to grozījumu vispārējam mērķim vajadzētu būt nevajadzīgas birokrātijas likvidēšanai un tādu pagaidu izņēmumu paredzēšanai, kurus uzskata par efektīviem ekonomikas satricinājumu mazināšanai. Ar grozījumiem nevajadzētu ieviest izmaiņas, ar ko nozarei uzliek papildu slogus un sarežģītu likumdošanas jautājumu risināšanu atstāj uz plānotās FITD II pārskatīšanas laiku. Šis pasākumu kopums ir pieņemts ar apzīmējumu “Kapitāla tirgu atveseļošanas pakete”.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES[2] par finanšu instrumentu tirgiem tika pieņemta 2014. gadā, reaģējot uz finanšu krīzi, kas izvērsās 2007.–2008. gadā. Ar minēto direktīvu tika būtiski nostiprināta Savienības finanšu sistēma un garantēts augsts ieguldītāju aizsardzības līmenis visā Savienībā. Varētu apsvērt turpmākus centienus samazināt normatīvo aktu sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstības izmaksas, kā arī novērst konkurences izkropļojumus, ar nosacījumu, ka vienlaikus pienācīgi tiek ņemta vērā ieguldītāju aizsardzība.

(3) Attiecībā uz prasībām, kas bija paredzētas ieguldītāju aizsardzībai, Direktīva 2014/65/ES nav pilnībā sasniegusi savu mērķi pielāgot pasākumus, kuros pietiekamā mērā tiek ņemtas vērā katras ieguldītāju kategorijas (privāto klientu, profesionālo klientu un atbilstīgo darījumu partneru) īpatnības. Dažas no šīm prasībām ne vienmēr ir uzlabojušas ieguldītāju aizsardzību, bet dažkārt drīzāk ir kavējušas ieguldījumu lēmumu netraucētu izpildi. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, piemērotības novērtēšanā noteikti ir jāņem vērā privāto ieguldītāju parāda līmenis, jo īpaši ņemot vērā patērētāju parāda līmeņa paaugstināšanos Covid-19 pandēmijas dēļ. Turklāt dažas Direktīvas 2014/65/ES prasības varētu grozīt, lai atvieglotu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu darbību veikšanu, ar nosacījumu, ka grozījumi izdarīti līdzsvarotā veidā, kas pilnībā aizsargā ieguldītājus.

(4) Produktu pārvaldības prasības var ierobežot korporatīvo obligāciju pārdošanu. Korporatīvās obligācijas ar visaptverošām klauzulām parasti uzskata par drošiem un vienkāršiem produktiem, kas ir atbilstīgi privātiem klientiem. Šādas visaptverošas klauzulas aizsargā ieguldītājus pret zaudējumiem gadījumos, kad emitenti izvēlas pirmstermiņa atmaksu, nodrošinot, ka šiem ieguldītājiem tiek izmaksāts maksājums, kas ir vienāds ar to kuponu neto pašreizējo vērtību, kuru viņi būtu saņēmuši, ja obligācija nebūtu pieprasīta. Tādēļ produktu pārvaldības prasības vairs nebūtu jāpiemēro korporatīvām obligācijām ar šādām visaptverošām klauzulām.

(5) Gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izsludinātais uzaicinājums sniegt pierādījumus par pamudinājumu un izmaksu un maksu atklāšanas prasību ietekmi saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, gan Komisijas organizētā sabiedriskā apspriešana apstiprināja, ka profesionālajiem klientiem un atbilstīgajiem darījumu partneriem nav nepieciešama standartizēta un obligāta informācija par izmaksām, jo viņi jau saņem nepieciešamo informāciju sarunās ar savu pakalpojumu sniedzēju. Minētā informācija ir pielāgota viņu vajadzībām un bieži vien ir detalizētāka. Tādēļ atbilstīgie darījumu partneri un profesionālie klienti būtu jāatbrīvo no šīm izmaksu un maksu atklāšanas prasībām, izņemot tās, kas saistītas ar ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldības pakalpojumiem, jo profesionālajiem klientiem, kas noslēdz ieguldījumu portfeļa pārvaldības vai ieguldījumu konsultāciju attiecības, nav obligāti jābūt ar pietiekamu kompetenci vai zināšanām, lai viņus atbrīvotu no informācijas atklāšanas par izmaksām un maksām.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām pašlaik tiek prasīts veikt izmaksu un ieguvumu analīzi par noteiktām ieguldījumu portfeļa darbībām, ja pastāv tādas attiecības ar to klientiem, kurās tiek mainīti finanšu instrumenti. Tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāiegūst no klienta vajadzīgā informācija un ir jāspēj pierādīt, ka šādas nomaiņas rezultātā ieguvumi pārsniedz izmaksas. Tā kā šī procedūra ir pārāk apgrūtinoša profesionālajiem klientiem, kuri mēdz regulāri veikt maiņu, viņi būtu jāatbrīvo no šīs prasības, saglabājot iespēju to izvēlēties. Tā kā privātajiem klientiem ir vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība, šī iespēja ir jāattiecina tikai uz profesionālajiem klientiem.

(7) Klienti, kuriem ir pastāvīgas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, periodiski vai uz izraaisītājnotikumu pamata saņem obligātos pārskatus par sniegtajiem pakalpojumiem. Ne ieguldījumu brokeru sabiedrības, ne to profesionālie klienti šādus pakalpojumu pārskatus neatzīst par lietderīgiem. Šie pārskati ir jo īpaši nelietderīgi profesionālajiem klientiem, kas darbojas ļoti nepastāvīgos tirgos, jo tie tiek sniegti ļoti bieži un lielā skaitā. Profesionālo klientu reakcija uz šiem pakalpojumu pārskatiem bieži vien ir tāda, ka viņi vai nu tos vispār neizlasa, vai arī pieņem ātrus lēmumus par ieguldījumiem, nevis turpina īstenot ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju. Atbilstīgajiem darījumu partneriem tāpēc vairs nebūtu jāsaņem šādi pakalpojumu pārskati. Tomēr profesionālajiem klientiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties saņemt šādus pakalpojumu pārskatus.

(8) Ar Direktīvu 2014/65/ES tika ieviestas ziņošanas prasības par to, kā maksājumu uzdevumi tika izpildīti ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem. Šajos tehniskajos pārskatos ir daudz detalizētas kvantitatīvas informācijas par izpildes vietu, finanšu instrumentu, cenu, izmaksām un izpildes iespējamību. Ieguldītāji tos reti izlasa, par ko liecina ļoti mazais lejupielāžu skaits no ieguldījumu brokeru sabiedrību vietnēm. Tā kā tie neļauj ieguldītājiem veikt jēgpilnus salīdzinājumus, pamatojoties uz šiem datiem, minēto ziņojumu publicēšana uz laiku būtu jāaptur.

(9) Lai atvieglotu saziņu starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to klientiem un tādējādi arī pašu ieguldījumu procesu, informācija par ieguldījumiem vairs nebūtu jāsniedz papīra formātā, bet kā noklusējuma iespēja būtu jāparedz, ka to sniedz elektroniski. Privātajiem klientiem tomēr vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai arī turpmāk informācija tiktu sniegta papīra formātā.

(10) Direktīva 2014/65/ES ļauj personām, kas profesionāli tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisiju kvotām un emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem, izmantot atbrīvojumu no atļaujas saņemšanas kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja viņu tirdznieciskā darbība ir palīgdarbība attiecībā pret viņu pamatdarbību. Personām, kuras piesakās palīgdarbības pārbaudei, katru gadu ir jāpaziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, ka tās izmanto šo iespēju, un ir jāsniedz nepieciešamā informācija, lai izturētu abas kvantitatīvās pārbaudes, kurās nosaka, vai viņu tirdzniecības darbība ir palīgdarbība attiecībā pret viņu pamatdarbību. Pirmajā pārbaudē uzņēmuma spekulatīvās tirdznieciskās darbības lielumu salīdzina ar kopējo tirdzniecisko darbību Savienībā, pamatojoties uz aktīvu klasi. Otrajā pārbaudē salīdzina šīs spekulatīvās tirdznieciskās darbības lielumu, iekļaujot visas aktīvu klases, ar kopējo finanšu instrumentu tirdzniecisko darbību, ko uzņēmums veic grupas līmenī. Otrajai pārbaudei ir arī alternatīvs veids, kurā paredzēts salīdzināt aplēsto kapitālu, kas izmantots spekulatīvai tirdznieciskai darbībai, ar faktisko kapitāla daudzumu, ko grupas līmenī izmanto pamatdarbībai. Šie kvantitatīvie testi būtu jāsaglabā kā pamatnoteikums atbrīvojuma piemērošanai attiecībā uz palīgdarbību. Kā alternatīva iespēja būtu jāparedz, ka valstu uzraudzības iestādes var balstīties uz kvalitatīviem elementiem, ja tiek ievēroti skaidri definēti nosacījumi. EVTI vajadzētu būt pilnvarotai sniegt norādījumus par apstākļiem, kādos valsts iestādes varētu piemērot kvalitatīvu pieeju, kā arī izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu par kvalitatīviem kritērijiem. Personas, kuras ir tiesīgas uz atbrīvojumu, tostarp tirgus veidotāji, veic darījumus savā vārdā vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi viņu vārdā, savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem. Atbrīvojums abos gadījumos būtu pieejams atsevišķi un kopumā, ja grupas līmenī tas ir uzskatāms par palīgdarbības veidu. Minētajam atbrīvojumam nevajadzētu būt pieejamam personām, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi vai ietilpst grupā, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai banku darbība vai kura darbojas kā tirgus veidotāja attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem. ▌

(11) Pašlaik kompetentajām iestādēm ir jānosaka un jāpiemēro pozīciju limiti neto pozīcijas lielumam, ko persona jebkurā laikā var turēt preču atvasinātos instrumentos, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas (EEOTC) līgumos, ko noteikusi Komisija. Tā kā pozīciju limitu režīms ir izrādījies nelabvēlīgs jaunu preču tirgu attīstības kontekstā, jaunie preču tirgi ir jāizslēdz no pozīciju limitu režīma. Tā vietā pozīciju limiti ir jāpiemēro tikai tiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kurus uzskata par nozīmīgiem vai kritiski svarīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, un to EEOTC līgumiem. Nozīmīgi vai kritiski svarīgi atvasinātie instrumenti ir enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, kuru atvērtās pozīcijas ir vismaz 300 000 partiju viena gada laikā. Ņemot vērā to ārkārtīgi svarīgo nozīmi iedzīvotājiem, lauksaimniecības preces, kuru pamatā ir cilvēkiem paredzēta pārtika, un to EEOTC līgumi paliks pašreizējā pozīciju limitu režīmā. EVTI būtu jāpilnvaro izstrādāt regulatīvo standartu projektus, lai definētu tās lauksaimniecības preces, kuru pamatā ir cilvēkiem paredzēta pārtika un uz kurām attiecas pozīciju limiti, un tos kritiski svarīgos vai nozīmīgos atvasinātos instrumentus, uz kuriem attiecas pozīciju limiti. Attiecībā uz nozīmīgiem un kritiski svarīgiem atvasinātajiem instrumentiem EVTI būtu jāņem vērā 300 000 partiju atvērtās pozīcijas viena gada laikā, tirgus dalībnieku skaits un pamatā esošās preces.

(12) Direktīvā 2014/65/ES nevienai finanšu struktūrai nav paredzēti atbrīvojumi no riska ierobežošanas. Vairākas pārsvarā komerciāla rakstura grupas, kas izveidoja finanšu struktūru saviem tirdznieciskajiem mērķiem, nonāca situācijā, kad to finanšu struktūra nespēja īstenot visu grupas tirdzniecību, jo tā nebija tiesīga saņemt atbrīvojumu no riska ierobežošanas. Tāpēc būtu jāievieš šauri definēts atbrīvojums no riska ierobežošanas attiecībā uz finanšu darījumu partneriem. Minētajam atbrīvojumam no riska ierobežošanas vajadzētu būt pieejamam, ja pārsvarā komerciālas grupas ietvaros persona tiek reģistrēta kā ieguldījumu brokeru sabiedrība un tirgojas minētās komerciālās grupas vārdā. Lai attiecinātu šo atbrīvojumu no riska ierobežošanas tikai uz tām finanšu struktūrām, kuras tirgojas nefinanšu struktūru vārdā pārsvarā komerciālas grupas ietvaros, minētais atbrīvojums no riska ierobežošanas būtu jāpiemēro tām pozīcijām, kuras tur minētā finanšu struktūra un kuras ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina ar komerciālo darbību tieši saistītus riskus, kuri rodas grupas nefinanšu struktūrām.

(13) Pat likvīdu līgumu gadījumā tikai ierobežots skaits tirgus dalībnieku parasti darbojas kā tirgus veidotāji preču tirgos. Ja šiem tirgus dalībniekiem ir jāpiemēro pozīciju limiti, viņi nevar būt tik efektīvi kā tirgus veidotāji. Tāpēc atbrīvojums no pozīciju limita režīma būtu jāievieš arī attiecībā uz finanšu un nefinanšu darījumu partneriem saistībā ar pozīcijām, kas izriet no darījumiem, kuri ir veikti, lai izpildītu obligātās likviditātes prasības.

(13a) Pozīciju limitu režīma izmaiņas ir paredzētas, lai atbalstītu jaunu enerģētikas līgumu izstrādi, jo īpaši elektroenerģijas tirgū, un to mērķis nav atvieglot lauksaimniecības preču līgumiem piemērojamo režīmu.

(14) Pašreizējā pozīciju limitu režīmā netiek atzītas vērtspapīrotu atvasināto instrumentu unikālās īpašības. Tāpēc vērtspapīrotie atvasinātie instrumenti būtu jāizslēdz no pozīciju limitu režīma.

(15) Kopš Direktīvas 2014/65/ES stāšanās spēkā nav konstatēti atvasināto instrumentu līgumi par vienām un tām pašām precēm. Tā kā minētajā direktīvā ir ietverts jēdziens “tas pats līgums”, cita mēnešu limita noteikšanas metodika ir nelabvēlīga vietai ar mazāk likvīdu tirgu, ja tirdzniecības vietas konkurē par preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā ir tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības. Tāpēc Direktīvā 2014/65/ES būtu jāsvītro atsauce uz “to pašu līgumu”. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj vienoties, ka to preču atvasināto instrumentu pamatā, kurus tirgo viņu attiecīgajās tirdzniecības vietās, ir vienas un tās pašas preces un tiem ir vienādas īpašības, un šādā gadījumā citu mēnešu limita bāzlīniju šā preču atvasinātā instrumenta likvīdākajā tirgū var izmantot kā bāzes limitu, nosakot citu mēnešu pozīciju limitu konkurējošiem līgumiem, kurus tirgo mazāk likvīdās tirdzniecības vietās.

(16) Savienībā pastāv būtiskas atšķirības tajā, kā pozīcijas tiek pārvaldītas tirdzniecības vietā. Tāpēc vajadzības gadījumā būtu jāpastiprina pozīciju pārvaldības kontrole.

(17) Lai nodrošinātu turpmāku attīstību ES preču tirgos, kas denominēti euro valūtā, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai tā nosaka, kuriem lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem būtu jāpiemēro pozīciju limiti, kuriem kritiski svarīgajiem vai nozīmīgajiem atvasinātajiem instrumentiem būtu jāpiemēro pozīciju limiti, kādai vajadzētu būt procedūrai, saskaņā ar kuru personas var pieteikties uz atbrīvojumu no riska ierobežošanas attiecībā uz pozīcijām, kas izriet no darījumiem, kuri veikti, lai izpildītu obligātos likviditātes noteikumus, kādai vajadzētu būt procedūrai, saskaņā ar kuru finanšu struktūras, kas ietilpst pārsvarā komerciālā grupā, var pieteikties uz atbrīvojumu no riska ierobežošanas attiecībā uz pozīcijām, kuras tur minētā finanšu struktūra un kuras ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar grupas nefinanšu struktūru komerciālo darbību, un kāds ir skaidrojums par pozīciju pārvaldības kontroles pasākumu saturu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu[3]. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18) ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir Savienības pamatpolitika, kuras mērķis ir panākt ekonomikas dekarbonizāciju atbilstoši Eiropas zaļajam kursam. Tādēļ uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību attiecas Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014, un tā ir svarīgs elements Savienības oglekļa tirgū. Palīgdarbības atbrīvojums saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ļauj konkrētiem tirgus dalībniekiem aktīvi darboties emisijas kvotu tirgū, un viņiem nav jāsaņem licence kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir sakārtoti, pareizi regulēti un uzraudzīti finanšu tirgi, ETS nozīmīgo lomu Savienības ilgtspējības mērķu sasniegšanā, kā arī pareizi funkcionējoša emisijas kvotu sekundārā tirgus lomu ETS darbības atbalstīšanā, ir būtiski, lai palīgdarbības atbrīvojums būtu atbilstoši izstrādāts, sekmējot šo mērķu sasniegšanu. Tas ir īpaši svarīgi, ja emisiju kvotu tirdzniecība notiek trešo valstu tirdzniecības vietās. Lai nodrošinātu Savienības finanšu stabilitātes aizsardzību, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī lai ETS turpinātu darboties pārredzami un stabili, nodrošinot rentablu emisiju samazinājumu, Komisijai būtu jāuzrauga emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecības turpmākā attīstība Savienībā un trešās valstīs, jānovērtē palīgdarbības atbrīvojuma ietekme uz ETS un vajadzības gadījumā ir jāierosina piemērots grozījums attiecībā uz palīgdarbības atbrīvojuma darbības jomu un piemērošanu.

(19) Tāpēc Direktīva 2014/65/ES attiecīgi ir jāgroza.

(20) Šā ierosinātā grozījuma mērķi ir izvirzīti, lai papildinātu jau esošus ES tiesību aktus, tādēļ to vislabāk ir iespējams sasniegt ES līmenī, nevis ar dažādām valstu iniciatīvām. Finanšu tirgiem būtībā ir pārrobežu raksturs, un tas arvien pastiprinās. Šādas integrācijas dēļ izolēti valstu pasākumi nebūtu tik efektīvi un izraisītu tirgus sadrumstalotību, un tā rezultātā rastos patvaļīgi regulējumi un konkurences izkropļojumi.

(20a) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot jau esošus Savienības tiesības aktus, nodrošinot vienotas un piemērotas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21) Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[4] dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(21a) Grozījumu mērķim vajadzētu būt pagaidu izņēmumu paredzēšanai un nepārprotamas birokrātijas likvidēšanai, lai mazinātu ekonomikas krīzi; tādēļ ar grozījumiem būtu jāizvairās no jaunu vēl sarežģītāku likumdošanas aspektu risināšanas, kas nozarei varētu uzlikt papildu slogus. Lielākās izmaiņas tiesību aktos vispirms būtu atkārtoti jāizvērtē plānotajā FITD II pārskatīšanā,

 

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants
Grozījumi Direktīvā 2014/65/ES

Direktīvu 2014/65/ES groza šādi:

(1) direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“(j) personām:

(i) kuras tirgojas savā vārdā, tostarp tirgus veidotājiem, kas slēdz darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus; vai

(ii) kuras savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem;

ar noteikumu, ka

 katrā no šiem gadījumiem atsevišķi un kopumā minētā darbība grupas ietvaros ir palīgdarbība attiecībā pret pamatdarbību;

 šīs personas nepieder pie grupas, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē un jebkuras darbības veikšana, kas uzskaitīta Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, vai arī tās darbojas kā tirgus veidotāji preču atvasinātajiem instrumentiem;

 šīs personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi;

 šīs personas pēc pieprasījuma paziņo kompetentajai iestādei, uz kāda pamata tās ir novērtējušas, ka viņu darbība saskaņā ar i) un ii) apakšpunktu ir palīgdarbība attiecībā pret viņu pamatdarbību;”;

   

(ba) pantam pievieno šādu punktu:

(a)  “(4a)  Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalstis saistībā ar 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem var izvēlēties piemērot kvalitatīvos kritērijus.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar ko sniedz norādījumus par kvalitatīviem kritērijiem, kurus var izmantot, lai novērtētu, vai ir piemērojami šā panta 1. punkta j) apakšpunktā minētie izņēmumi.

EVTI regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2021. gada 1. aprīlim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”

(2) direktīvas 4. panta 1. punktu groza šādi:

(a) iekļauj šādu 8a) apakšpunktu:

“(8a) “finanšu instrumentu nomaiņa” ir finanšu instrumenta pārdošana un cita finanšu instrumenta pirkšana vai tiesību izmantošana veikt izmaiņas attiecībā uz esošo finanšu instrumentu;”;

(b) iekļauj šādu 50a) apakšpunktu:

“(50a) “korporatīvās obligācijas ar visaptverošām klauzulām” ir korporatīvās obligācijas ar klauzulu, kas emitentam uzliek par pienākumu pirmstermiņa atmaksas gadījumā atgriezt ieguldītājam obligācijas pamatsummu un kuponu neto pašreizējo vērtību, ko ieguldītājs būtu saņēmis, ja obligācija netiktu pieprasīta;”;

(c) iekļauj šādu 62a) apakšpunktu:

“(62a) “elektroniskais formāts” ir jebkurš pastāvīgs informācijas nesējs, izņemot papīru;”;

(3) direktīvas 16. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“Prasības, kas noteiktas šajā punktā no otrās līdz piektajai daļai, neattiecas uz korporatīvajām obligācijām ar visaptverošām klauzulām.”;

(4) direktīvas 24. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Šis punkts neattiecas uz korporatīvajām obligācijām ar visaptverošām klauzulām.”;

(b) panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja vienošanās par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu ir noslēgta, izmantojot attālinātas saziņas līdzekļus, kas liedz iepriekšējas informācijas sniegšanu par izmaksām un maksām, ieguldījumu brokeru sabiedrība ▌bez liekas kavēšanās var iesniegt šādu informāciju par izmaksām un maksām ▌, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(i) ieguldījumu brokeru sabiedrība ir devusi klientam iespēju atlikt darījuma slēgšanu, lai tas pirms tam saņemtu minēto informāciju;

(ii) klients ir piekritis saņemt minēto informāciju bez liekas kavēšanās pēc darījuma noslēgšanas.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība piedāvā klientam iespēju minēto informāciju saņemt pa tālruni pirms darījuma noslēgšanas.”;

(c) iekļauj šādu 5.a punktu:

 “5.a Ieguldījumu brokeru sabiedrības visu šajā direktīvā prasīto informāciju klientiem vai potenciālajiem klientiem sniedz elektroniskā formātā, izņemot gadījumus, kad klients vai potenciālais klients ir privātais klients vai potenciāls privātais klients, kurš ir pieprasījis saņemt informāciju papīra formātā, un tādā gadījumā minētā informācija tiek sniegta papīra formātā un bez maksas.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības informē privātos klientus vai potenciālos privātos klientus, ka viņiem ir iespēja saņemt informāciju papīra formātā.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības informē esošos privātos klientus, kuri agrāk saņēma šajā direktīvā prasīto informāciju papīra formātā, par to, ka viņi saņems minēto informāciju elektroniskā formātā, vismaz astoņas nedēļas pirms šīs informācijas nosūtīšanas elektroniskā formātā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības informē esošos privātos klientus, ka viņiem ir izvēles iespēja turpināt saņemt informāciju papīra formātā vai pāriet uz informācijas saņemšanu elektroniskā formātā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības arī informē esošos privātos klientus, ka automātiska pāreja uz elektronisko formātu notiks tad, ja viņi astoņu nedēļu laikposmā nepieprasīs turpināt sniegt informāciju papīra formātā. Nav jāinformē tie esošie privātie klienti, kuri ar šo direktīvu prasīto informāciju jau saņem elektroniskā formātā.

(ca) pantā iekļauj šādu 9.a punktu:

“9.a Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības var kopīgi apmaksāt izpildes pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu izpētes nodrošināšanu, ja vien ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a) pirms izpildes vai ieguldījumu izpētes pakalpojumu sniegšanas ir noslēgts līgums starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un izpētes pakalpojumu sniedzēju, norādot, kura kopīgā maksājuma daļa ir attiecināma uz ieguldījumu izpēti;

(b) ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu par kopīgo maksājumu;

(c) izpildes pakalpojumi, par kuriem veic kopīgo maksājumu, attiecas tikai uz emitentiem, kas 36 mēnešu laikā pirms ieguldījumu izpētes veikšanas nav pārsnieguši tirgus kapitalizāciju 1 miljarda EUR apmērā.

 Šajā pantā ieguldījumu izpēte ir aptverošs izpētes materiāls vai pakalpojumi, kas saistīti ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai citiem aktīviem, vai finanšu instrumentu emitentiem vai potenciālajiem emitentiem, vai aptverošs izpētes materiāls vai pakalpojumi, kuri cieši saistīti ar konkrētu nozari vai tirgu un nodrošina informatīvu izklāstu par finanšu instrumentiem, aktīviem vai emitentiem attiecīgajā nozarē vai tirgū.

Ieguldījumu izpēte ietver arī materiālus vai pakalpojumus, kas tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju un sniedz argumentētu viedokli par finanšu instrumentu vai aktīvu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai cenu vai ietver citādu analīzi un sākotnējus izklāstus un sniedz secinājumus, balstoties uz jaunu vai esošo informāciju, kuru varētu izmantot, lai informētu par ieguldījumu stratēģiju, un kura būtu nozīmīga un spējīga pievienot vērtību ieguldījumu brokeru sabiedrības lēmumiem to klientu vārdā, no kuriem tiek iekasēta maksa par minēto izpēti.

 

(5) direktīvas 25. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Sniedzot ieguldījumu konsultācijas vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu nomaiņu, ieguldījumu brokeru sabiedrības analizē finanšu instrumentu nomaiņas izmaksas un ieguvumus. Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrības informē klientu par to, vai šādas finanšu instrumentu nomaiņas radītie ieguvumi ir lielāki par izmaksām, kas ar to saistītas.”;

(2)  (5a) direktīvas 25. panta 6. punktā pievieno šādu daļu:

“Šo punktu nepiemēro prasībām, kas saistītas ar zaudējumu ziņošanas robežvērtībām, kā noteikts šīs direktīvas 25.a pantā.”

(3)  (5b) direktīvas 25. panta 8. punkta ievaddaļu groza šādi:

“8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro principus, kas norādīti šā panta 2. līdz 6. punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, tostarp nosaka informāciju, kas ir jāiegūst, lai novērtētu pakalpojumu un finanšu instrumentu piemērotību vai lietderību šo brokeru sabiedrību klientiem, kritērijus, ar kuriem novērtē vienkāršus finanšu instrumentus šā panta 4. panta a) apakšpunkta vi) punkta piemērošanas nolūkā, uzskaites datu un līgumu par pakalpojumu sniegšanu klientiem un periodisko klientiem sniegto ziņojumu par sniegtajiem pakalpojumiem saturu un formātu, bet neparedzot prasības saistībā ar zaudējumu ziņošanas robežvērtībām, kas noteiktas 25.a pantā. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:”

(4)  (5c)  direktīvā iekļauj šādu 25.a pantu:

“25.a pants

Zaudējumu ziņošanas robežvērtības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus, gadījumos, kad portfeļa kopējā vērtība saskaņā ar novērtējumu katra pārskata perioda sākumā samazinās par 10 %, bet pēc tam vairākkārt par 10 %, informē klientu ne vēlāk kā tās darbdienas beigās, kurā šī robežvērtība ir pārsniegta, vai gadījumos, kad robežvērtība ir pārsniegta dienā, kas nav darbdiena, informē klientu nākamās darbdienas beigās.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas pārvalda privāto klientu kontus, kuros ir pozīcijas ar aizņemtiem finanšu instrumentiem vai iespējamo saistību darījumiem, informē klientu, ja katra instrumenta sākotnējā vērtība samazinās par 10 %, bet pēc tam vairākkārt par 10 %. Šajā punktā paredzētā ziņošana notiek par katru instrumentu, izņemot gadījumus, kad ar klientu ir panākta cita vienošanās, un ne vēlāk kā tās darbdienas beigās, kurā robežvērtība ir pārsniegta, vai gadījumos, kad robežvērtība ir pārsniegta dienā, kas nav darbdiena, ziņošana notiek nākamās darbdienas beigās.”

 

(6) direktīvas 27. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“Šajā punktā noteikto ziņošanas prasību tomēr nepiemēro līdz [šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās datums + 2 gadi]. Eiropas Komisija visaptveroši pārskata šajā punktā minēto ziņošanas prasību piemērotību un līdz [šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās datums + 1 gads] iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(6a) direktīvas 27. panta 6. punktā pievieno šādu daļu:

“Eiropas Komisija visaptveroši pārskata šajā punktā minēto ziņošanas prasību piemērotību un līdz [šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās datums + 1 gads] iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(7) iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants
Pakalpojumi profesionālajiem klientiem

(1) Šīs direktīvas 24. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro citiem pakalpojumiem, ko sniedz profesionālajiem klientiem, izņemot ieguldījumu konsultācijas un portfeļa pārvaldību. Šīs direktīvas 24. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro arī atbilstīgajiem darījumu partneriem.

(2) Prasības, kas noteiktas 25. panta 2. punkta trešajā daļā un 25. panta 6. punktā, nepiemēro pakalpojumiem, ko sniedz profesionālajiem klientiem, ja vien šie klienti rakstiski neinformē ieguldījumu brokeru sabiedrību, ka vēlas izmantot tiesības, kas paredzētas šajos noteikumos. 

(3) Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības veic 2. punktā minēto rakstisko pieprasījumu uzskaiti.”;

(8) direktīvas 30. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt rīkojumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, vai saņemt un nosūtīt rīkojumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar atbilstīgiem darījumu partneriem bez vajadzības izpildīt prasības, kas paredzētas 24. pantā (izņemot 5.a punktu), 25. pantā, 27. pantā un 28. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz visiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem.”;

(9) direktīvas 57. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atbilstīgi EVTI noteiktajai aprēķināšanas metodikai regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, nosaka un piemēro pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu un kritiski svarīgo vai nozīmīgo preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visā tirdzniecības vietās veiktas tirdzniecības laikā, kā arī  attiecībā uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šos limitus nosaka, pamatojoties uz visām pašas personas turētajām pozīcijām un pozīcijām, ko viņas vārdā tur kopējā grupas līmenī, lai: 

(a) novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

(b) atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas, un jo īpaši nodrošinātu saskaņotību starp atvasināto instrumentu cenām piegādes mēnesī un pamatā esošo preču tūlītējām cenām, neskarot darījumu pamatā esošo preču cenas atklāšanu tirgū.

Pozīciju limitus nepiemēro:

(a) pozīcijām, kuras tur nefinanšu struktūra vai kuras tiek turētas tās vārdā un kuras var objektīvi izmērīt kā tādas, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar šīs nefinanšu struktūras komerciālo darbību;

(b) pozīcijām, kuras tur finanšu struktūra vai kuras tiek turētas tās vārdā, ja tā pieder pie nefinanšu grupas un darbojas šīs nefinanšu grupas vārdā, un kuras var objektīvi izmērīt kā tādas, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar šīs nefinanšu grupas komerciālo darbību;

(c) pozīcijām, kuras tur finanšu un nefinanšu darījumu partneri attiecībā uz pozīcijām, kuras objektīvi var izmērīt kā izrietošas no darījumiem, kas noslēgti, lai izpildītu pienākumus nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā saskaņā ar 2. panta 4. punkta ceturtās daļas c) apakšpunktu;

(d) vērtspapīriem, kas minēti 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta c) punktā un attiecas uz preci vai pamatā esošo aktīvu, kurš minēts I pielikuma C iedaļas 10) punktā.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu procedūru finanšu struktūrām, kuras ietilpst pārsvarā komerciālā grupā un kuras var pieteikties uz atbrīvojumu no riska ierobežošanas attiecībā uz šīs finanšu struktūras turētajām pozīcijām, kas ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kuras samazina riskus, kas tieši saistīti ar grupas nefinanšu struktūru komerciālo darbību. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu procedūru, ar kuru nosaka, kā personas var pieteikties uz atbrīvojumu no riska ierobežošanas attiecībā uz pozīcijām, kas izriet no darījumiem, kuri noslēgti, lai izpildītu pienākumus nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz ... [9 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(b) panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu lauksaimniecības preču atvasinātos instrumentus un kritiski svarīgo vai nozīmīgo preču atvasinātos instrumentus, kas minēti 1. punktā, un noteiktu aprēķināšanas metodiku, kas kompetentajam iestādēm ir jāizmanto, nosakot termiņam tuvākā mēneša pozīciju limitus un citu mēnešu pozīciju limitus preču atvasinātiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā, pamatojoties uz attiecīgā atvasinātā instrumenta īpašībām.

Precizējot kritiski svarīgus vai nozīmīgus preču atvasinātos instrumentus, EVTI ņem vērā šādus faktorus:

(a) atvērto pozīciju lielums, kas vienā gadā ir vidēji 300 000 partiju;

(b) tirgus dalībnieku skaits;

(c) prece, kas ir attiecīgā atvasinātā instrumenta pamatā.

Nosakot pirmajā daļā minēto aprēķina metodiku, EVTI ņem vērā šādus faktorus:

(a) piegādājamās darījumu pamatā esošās preces;

(b) vispārējās atvērto pozīciju daļa minētajā atvasinātajā instrumentā un vispārējās atvērto pozīciju daļa citos finanšu instrumentos, kuru pamatā ir tā pati prece;

(c) tirgus dalībnieku skaits un lielums;

(d) darījumu pamatā esošo preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas;

(e) jaunu atvasināto instrumentu izstrāde;

(f) ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru, kas pārvalda tirdzniecības vietu, un citu jurisdikciju pieredze attiecībā uz pozīciju limitiem.

EVTI pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [9 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. Kompetentā iestāde nosaka pozīciju limitus kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem līgumiem par preču atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, pamatojoties uz aprēķināšanas metodiku, kas noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu. Minētajā pozīciju limitā iekļauj ekonomiski līdzvērtīgus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus.

Kompetentā iestāde pārskata pozīciju limitus ikreiz, kad būtiski mainās situācija tirgū, tostarp būtiski izmainās piegādājamās preces vai atvērtās pozīcijas, pamatojoties uz kompetentās iestādes noteikto piegādājamo apjomu un atvērtajām pozīcijām, un nosaka jaunus pozīciju limitus saskaņā ar aprēķināšanas metodiku, kas noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu.”;

(c) panta 6., 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“6. Ja tirdzniecības vietās vairākās jurisdikcijās notiek plaša apjoma tirdzniecība ar lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības, tās tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā notiek lielākais tirdzniecības apjoms (“centrālā kompetentā iestāde”), nosaka vienoto pozīciju limitu, kas ir jāpiemēro visai ar minēto atvasināto instrumentu saistītajai tirdzniecībai. Centrālā kompetentā iestāde apspriežas ar citu tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās šis atvasinātais instruments tiek tirgots būtiskos apjomos, par piemērojamo vienoto pozīcijas limitu un visiem šā vienotā pozīcijas limita pārskatīšanas gadījumiem. Kompetentās iestādes, kas nepiekrīt centrālās kompetentās iestādes noteiktajam vienotajam pozīciju limitam, rakstiski iesniedz pilnīgu un detalizētu pamatojumu, kādēļ tās uzskata, ka 1. punktā noteiktās prasības nav izpildītas. EVTI izšķir visus strīdus, kas rodas kompetento iestāžu domstarpību dēļ.

To tirdzniecības vietu kompetentās iestādes, kurās tirgo lauksaimniecības preču atvasinātos instrumentus un kritiski svarīgo vai nozīmīgo preču atvasinātos instrumentus, kuru pamatā ir tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības, un šo atvasināto instrumentu pozīciju turētāju kompetentās iestādes ievieš sadarbības mehānismus, tostarp būtisko datu apmaiņu, lai dotu iespēju uzraudzīt un izpildīt vienoto pozīciju limitu.

7. EVTI vismaz reizi gadā kontrolē to, kā kompetentās iestādes ir īstenojušas pozīciju limitus, kas noteikti saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. To darot, EVTI nodrošina, ka vienotais pozīciju limits tiek faktiski piemērots lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un kritiski svarīgajiem vai nozīmīgajiem līgumiem, kuru pamatā ir tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības, neatkarīgi no tā, kur tos tirgo saskaņā ar 6. punktu.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, kurā tirgo preču atvasinātos instrumentus, piemēro pozīciju pārvaldības kontroles pasākumus, tostarp tirdzniecības vietas tiesības:

(a) uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas;

(b) iegūt informāciju, tostarp visus attiecīgos dokumentus, no personām par pozīcijas vai radītā riska lielumu un mērķi, informāciju par labumu gūstošajiem vai pamatā esošajiem īpašniekiem, visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai pasīviem pamatā esošo preču tirgū, tostarp attiecīgā gadījumā — par pozīcijām, kuras ar biedru un dalībnieku starpniecību tiek turētas saistītajos līgumos citās tirdzniecības vietās un ārpusbiržas tirdzniecībā;

(c) pieprasīt personai uz laiku vai pastāvīgi izbeigt vai samazināt pozīciju un vienpusēji rīkoties, lai nodrošinātu pozīcijas izbeigšanu vai samazināšanu, ja persona neizpilda minēto pieprasījumu; un

(d) pieprasīt, lai persona uz laiku nodotu likviditāti atpakaļ tirgū par saskaņotu cenu un saskaņotā apjomā, ar skaidru nodomu mazināt plašas vai dominējošas pozīcijas ietekmi.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu pozīciju pārvaldības kontroles saturu, tādējādi ņemot vērā attiecīgo tirdzniecības vietu īpašības.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [9 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;

(10) direktīvas 58. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem ārpus tirdzniecības vietas, vismaz reizi dienā sniedz centrālajai kompetentajai iestādei, kas minēta 57. panta 6. punktā, pilnīgu pārskatu par savām turētajām pozīcijām tirdzniecības vietā tirgotajos preču atvasinātajos instrumentos, emisijas kvotās vai to atvasinātajos instrumentos un ekonomiski līdzvērtīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, kā arī par pozīcijām, kuras tur to klienti un klientu klienti, līdz pat galaklientiem, atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantam un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantam.”;

(11) direktīvas 90. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim pārskata 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma ietekmi uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem un vajadzības gadījumā pievieno minētajam pārskatam tiesību akta priekšlikumu par minētā atbrīvojuma grozīšanu. Šajā kontekstā Komisija novērtē ES emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību ES un trešās valstīs, kā arī 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma ietekmi uz ieguldītāju aizsardzību, emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirgu integritāti un pārredzamību un to, vai ir jāpieņem pasākumi saistībā ar tirdzniecību, kas notiek trešo valstu tirdzniecības vietās.”.

 

1.a pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2019/878

 

Direktīvas (ES) 2019/878 2. panta 1. punktu groza šādi:

(1)  punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis līdz 2020. gada 28. decembrim pieņem un publicē: (i)  pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, ciktāl tie attiecas uz kredītiestādēm;(ii)   pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 1. un 9. punkta noteikumus saistībā ar Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. un 6. punktu un 21.b pantu, ciktāl tie attiecas uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.”;

(2)  pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.”

 

1.b pants

Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvas 94. panta 2. punkta trešo, ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu darbiniekus, kuru profesionālās darbības būtiski ietekmē iestādes riska profilu, kā minēts 92. panta 2. punktā, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrību darbiniekus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā noteikti kritēriji šādu aspektu definēšanai:

(a)  vadītāja atbildības un kontroles funkcijas;

(b)  būtiska sabiedrības struktūrvienība un būtiska ietekme uz attiecīgās sabiedrības struktūrvienības riska profilu; un

(c) citas darbinieku kategorijas, kuras 92. panta 2. punktā tieši nav minētas un kuru profesionālās darbības ietekme uz iestādes riska profilu salīdzinoši ir tikpat būtiska kā attiecīgajā punktā minētajām darbinieku kategorijām.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 28. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, pilnvaras, kas noteiktas šīs direktīvas 94. panta 2. punktā, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843, turpina piemērot līdz 2021. gada 26. jūnijam.

2. pants
Transponēšana

(1) Dalībvalstis līdz [9 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto pasākumu tekstu.

Dalībvalstis minētos pasākumus piemēro no ... [12 mēneši no šīs direktīvas stāšanās spēkā].

(2) Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

2.a pants

Pārskatīšanas klauzula

Vēlākais līdz 2021. gada 31. jūlijam, pēc apspriešanās ar EVTI un pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kura jāveic Komisijai, paredzot pietiekamu izpildes laiku, Komisija iesniedz priekšlikumu Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārskatīšanai. Pārskatīšana ir visaptveroša un tajā ņem vērā tādus jautājumus kā tie, kas saistīti ar tirgus struktūru, datiem, tirdzniecību un pēctirdzniecību, izpētes noteikumiem, noteikumiem par pamudinājumu maksājumiem konsultantiem un konsultantu profesionālās kvalifikācijas līmeni Eiropā, klientu kategorizāciju un Brexit.

3. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko Direktīvu 2014/65/ES groza attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas

Atsauces

COM(2020)0280 – C9-0210/2020 – 2020/0152(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

27.7.2020

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.9.2020

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

14.9.2020

ITRE

14.9.2020

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Lēmuma datums

DEVE

23.10.2020

ITRE

10.9.2020

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Markus Ferber

7.9.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.10.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

12

18

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Philippe Lamberts, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Cristian Terheş, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Chris MacManus, Eva Maydell

Iesniegšanas datums

3.11.2020

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ECR

Derk Jan Eppink, Raffaele Fitto, Cristian Terhes, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Eva Maydell, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Gilles Boyer, Engin Eroglu, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin

 

12

-

GUE/NGL

José Gusmão, Chris MacManus, Dimitrios Papadimoulis

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini

S&D

Aurore Lalucq

Verts/ALE

Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

18

0

ID

Gunnar Beck, Francesca Donato, Valentino Grant, Jörg Meuthen, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[*] Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

[1] COM(2020)0456 final, 27.5.2020.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

[3] OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

[4] OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika