Ziņojums - A9-0209/2020Ziņojums
A9-0209/2020
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par virzību uz ilgtspējīgāku uzņēmumiem un patērētājiem paredzētu vienoto tirgu

3.11.2020 - (2020/2021(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: David Cormand


Procedūra : 2020/2021(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0209/2020
Iesniegtie teksti :
A9-0209/2020
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par virzību uz ilgtspējīgāku uzņēmumiem un patērētājiem paredzētu vienoto tirgu (2020/2021(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

– ņemot vērā LESD 169., 191., 192. un 193. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem[1],,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris ) par patērētāju tiesībām[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/2019/ES (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem[3],

– ņemot vērā 2018. gada 7. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu (COM(2018)0441),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību[4],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu "Eiropas Datu stratēģija" (COM(2020)0066),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098),

– ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem[5],

– ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas[6],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[7],

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada oktobra publikāciju "Behavioural Study on Consumers’ Engagement in the Circular Economy" ("Uzvedības pētījums par patērētāju iesaistīšanos aprites ekonomikā"),

– ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra 2019. gada ziņojumu "Analysis and development of a scoring system for repair and upgrade of products" ("Analīze un punktu sistēmas izstrāde produktu remontēšanai un uzlabošanai"),

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2019. gada 4. decembra ziņojumu "Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020",

– ņemot vērā pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieprasījuma 2020. gada martā izstrādāto pētījumu "Promoting product longevity" ("Ilgas produktu kalpošanas veicināšana"),

– ņemot vērā pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieprasījuma 2020. gada aprīlī sagatavoto padziļināto analīzi "Sustainable Consumption and Consumer Protection Legislation" ("Ilgtspējīgs patēriņš un patērētāju aizsardzības tiesību akti"),

– ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2015. gada 18. augusta ziņojumu "Durable goods: More sustainable products, better consumer rights — Consumer expectations from the EU’s ressource efficiency and circular economy agenda" ("Ilgi kalpojošas preces: ilgtspējīgāki produkti, labākas patērētāju tiesības — ko patērētāji sagaida no ES resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas programmas"),

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0209/2020),

A. tā kā, saskaroties ar dabas resursu nepietiekamību un atkritumu apjoma palielināšanos, ir obligāti jāievieš tādi ilgtspējīgi ražošanas un patēriņa modeļi, kuros tiek ņemtas vērā planētas iespēju robežas, šajā nolūkā par prioritāti nosakot efektīvāku un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu;

B. tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir parādījusi, ka ir jāveido jauni un noturīgāki uzņēmējdarbības modeļi un jāatbalsta Eiropas uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), mikrouzņēmumi un pašnodarbinātas personas;

C. tā kā ilgtspējīgam vienotajam tirgum ir jāatspoguļo Parlamenta aicinājums[8] pieņemt vērienīgu Eiropas zaļo kursu; tā kā tāpēc ir svarīgi izstrādāt pētniecībā balstītu stratēģiju, lai uzlabotu produktu ilglietojamību, atkalizmantojamību, modernizējamību un remontējamību; tā kā šai stratēģijai būtu jārada darbvietas, izaugsmes un inovācijas iespējas Eiropas uzņēmumiem, jāveicina to konkurētspēja pasaules mērogā un jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis;

D. tā kā kopēja un aptveroša stratēģija nenozīmē universālu pieeju; tā kā piemērotāka būtu diferencēta pieeja, kuras pamatā būtu katras produktu kategorijas un nozares īpatnības, kā arī tirgus un tehnoloģiju attīstība; tā kā esošo noteikumu efektīva īstenošana un izpilde ir būtiska labi funkcionējošam un ilgtspējīgam vienotajam tirgum;

E. tā kā, veicot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku, ir svarīgi mobilizēt pietiekamu finansējumu, izmantojot tādas finansēšanas programmas kā Vienotā tirgus programma, lai finansētu pētniecību un izstrādi ilgtspējīgu produktu jomā, kā arī uzņēmējiem un patērētājiem paredzētas informēšanas kampaņas;

F. tā kā patērētāji ir gatavi iesaistīties aprites ekonomikas procesā un saskaņā ar Komisijas 2018. gadā veikto patērētāju uzvedības pētījumu pastāv trīsreiz lielāka iespēja, ka patērētāji iegādāsies produktus, kas marķēti kā izturīgāki un viegli remontējami, tomēr joprojām pastāv šķēršļi, tostarp informācijas asimetrija; tā kā patērētāju informētības un uzņēmumu godīgas konkurences nodrošināšanai ir vajadzīga skaidra, uzticama un pārredzama informācija par produktu īpašībām, tostarp par paredzamo kalpošanas laiku un remontējamību; tā kā tāpēc ir jāuzlabo esošā informācija, vienlaikus izvairoties no informācijas pārslodzes;

G. tā kā produktu kalpošanas laiku un nolietošanās veidu nosaka dažādi dabīgi un mākslīgi faktori, piemēram, sastāvs, funkcionalitāte, remontēšanas izmaksas, patēriņa modeļi un lietošana; tā kā produkta paredzamais kalpošanas laiks jānosaka, pamatojoties uz objektīviem testiem un kritērijiem, kas atspoguļo reālos lietošanas apstākļus, un tas jānosaka pirms produkta laišanas tirgū;

H. tā kā līdz 2024. gadam ir jāpārskata Direktīva (ES) 2019/771; tā kā, gatavojoties šai pārskatīšanai, būtu jāizvērtē vairāki pasākumi ar mērķi radīt piemērotus apstākļus, lai palielinātu produkta ilglietojamību un nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi; tā kā divu gadu juridiskās garantijas laiks varētu nebūt piemērots visām produktu kategorijām ar garāku paredzamo kalpošanas laiku;

I. tā kā vienā iepriekšējām rezolūcijām[9] Eiropas Parlaments ir aicinājis veikt pasākumus preču un programmatūras ieprogrammētā nolietojuma problēmas risināšanai, tostarp izstrādāt kopīgu definīciju, lai varētu testēt produktus un konstatēt problemātisku praksi; tā kā ir jāizstrādā kopīga stratēģija vienotajam tirgum un jānodrošina juridiskā noteiktība un uzticēšanās gan uzņēmumu, gan patērētāju vidū;

J. tā kā programmatūras kalpošanas ilgums nosaka arī elektronisko ierīču kalpošanas ilgumu; tā kā, ņemot vērā, ka programmatūra noveco aizvien straujāk, elektroniskām ierīcēm ir jābūt pielāgojamām, lai tās tirgū saglabātu konkurētspēju[10];

K. tā kā 79 % ES iedzīvotāju uzskata, ka ražotājiem būtu jāuzliek pienākums nodrošināt, lai ir vieglāk remontēt digitālas ierīces vai aizstāt atsevišķas to daļas[11]; tā kā augstas kvalitātes produkti palielina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

L. tā kā 2015. gada decembrī veiktā pētījumā[12] ir atklājies, ka 59 % patērētāju nezina, ka juridiskās garantijas laiks ES ir vismaz divi gadi; tā kā patērētāju zināšanas par pastāvošajām augsta līmeņa tiesībām saistībā ar juridisko garantiju varētu uzlabot un tā kā šādi uzlabojumi veicinātu preču ilgtspējīgāku lietošanu;

M. tā kā e-komercijas pieaugums ir radījis vajadzību labāk kontrolēt no trešām valstīm nākošu preču un pakalpojumu atbilstību ES vides un drošības standartiem un patērētāju tiesībām;

N. tā kā ilgtspējīgam vienotajam tirgum ir vajadzīga efektīva tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu šo noteikumu pienācīgu izpildi, un tajā būtiska nozīme ir tirgus uzraudzības un muitas iestādēm;

O. tā kā preču labošanas un atkalizmantošanas un uzticēšanās lietotu preču tirgum veicināšana varētu būt jaunu ekonomisku un sociālu iespēju un darbvietu avots, un konkrētos apstākļos sekmēt rūpniecības konkurētspēju; tā kā dažos gadījumos tādi šķēršļi kā piekļuves trūkums rezerves daļām, standartizācijas un savstarpējas izmantojamības trūkums un remonta pakalpojumu nepieejamība liedz patērētājiem izvēlēties remontu; tā kā tam ir negatīva ietekme uz remonta nozari;

P. tā kā saskaņā ar Eirobarometra ziņojumu[13] 77 % ES iedzīvotāju labprātāk salabotu savas ierīces, nevis iegādātos jaunas; tā kā remontuzņēmumi Eiropā varētu būt vietējo darbvietu un īpašas zinātības avots;

Q. tā kā tādu produktu veidu kalpošanas laika paildzināšana, kuri ir ekoloģiskās efektivitātes būtiskas uzlabošanas procesā, būtu jālīdzsvaro ar šo uzlaboto produktu apguvi un tāpēc tai nevajadzētu aizkavēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, kas varētu radīt būtiskus ieguvumus vides jomā;

R. tā kā arvien pieaugošā digitalizācija nodrošina sabiedrībai jaunus informācijas apmaiņas kanālus un palīdz veidot ilgtspējīgu tirgu, kura pamatā ir atbildība, pārredzamība, informācijas apmaiņa un efektīvāka resursu izmantošana;

S. tā kā tiešsaistes platformas varētu kļūt vēl atbildīgākas un sniegt patērētajiem uzticamu informāciju par produktiem un pakalpojumiem, ko tās piedāvā;

T. tā kā digitālā nozare sniedz ieguldījumu inovācijā un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanā; tā kā būtu jāpievēršas tās infrastruktūras ietekmei uz vidi enerģijas un resursu patēriņa ziņā; tā kā ilgtspējīgākiem iepakojuma un piegādes veidiem ir izšķiroša nozīme aprites ekonomikas izveidē;

U. tā kā zaļš un ilgtspējīgs publiskais iepirkums ir stratēģisks instruments, ko var izmantot, lai kopā ar citām svarīgām rīcībpolitikām sekmētu Eiropas rūpniecības pārkārtošanos un stiprinātu ES noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju; tā kā ilgtspējīga iepirkuma stratēģiska izmantošana var dot labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgām precēm un to piedāvājumu un padarot šīs preces izmaksu ziņā efektīvas un pievilcīgas patērētājiem;

V. tā kā ir jāizskauž maldinoši apgalvojumi attiecībā uz vidi un jāapkaro zaļmaldināšanas prakse, izmantojot efektīvas metodes, tostarp attiecībā uz šādu apgalvojumu pamatošanu;

W. tā kā reklāma ietekmē patēriņa līmeni un modeļus; tā kā reklāma varētu palīdzēt uzņēmumiem un patērētājiem izdarīt apzinātu ilgtspējīgu izvēli;

1. atzinīgi vērtē Komisijas jauno aprites ekonomikas rīcības plānu un pausto nodomu veicināt ilglietojuma preces, kuras ir vieglāk remontēt, atkalizmantot un reciklēt, vienlaikus veicot pasākumus, lai šajā pārejā atbalstītu patērētājus;

2. uzsver, ka jebkurai ilgtspējīga vienotā tirgus stratēģijai ir taisnīgi, līdzsvaroti un samērīgi jāapvieno ilgtspējības, patērētāju aizsardzības un augsti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas principi; uzsver, ka visiem potenciālajiem regulatīvajiem pasākumiem būtu jābūt balstītiem uz šiem principiem, jābūt vidisko izmaksu ziņā efektīviem un jādod labums gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, lai tie pieņemtu zaļo pārkārtošanos iekšējā tirgū; uzsver, ka regulatīvajiem pasākumiem būtu jārada konkurences priekšrocības Eiropas uzņēmumiem, nebūtu jāuzliek tiem nesamērīgs finansiāls slogs un būtu jāveicina inovācija un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās, jāstiprina Eiropas konkurētspēja un gala rezultātā — patērētāju aizsardzība; norāda, ka būtu jāveic visu paredzēto regulatīvo pasākumu ietekmes novērtējums un šajos pasākumos vienmēr būtu jāņem vērā tirgū notiekošie procesi un patērētāju vajadzības;

3. aicina Komisiju izvirzīt vērienīgus politiskus mērķus, izstrādājot, pieņemot un īstenojot attiecīgos gaidāmos priekšlikumus, piemēram, par patērētāju ietekmes palielināšanu pārejā uz zaļo ekonomiku un ilgtspējīgu produktu politikas iniciatīvu, kuri būtu pilnīgi jāsaskaņo ar ES klimata mērķrādītājiem un citiem vidiskajiem mērķiem, lai palielinātu vērtības ķēžu apritīgumu, resursu efektīvu izmantošanu un otrreizējo izejvielu izmantošanu, līdz minimumam samazinātu atkritumu radīšanu un sasniegtu aprites ekonomiku bez toksiskām vielām; uzsver, cik svarīgi ir laicīgi īstenot un ievērot pastāvošos pienākumus un standartus; mudina Komisiju ilgāk tos neatlikt;

4. uzsver, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir spēcīgs ES zaļās un digitālās pārkārtošanās instruments, tostarp ņemot vērā tā nozīmi globalizētā ekonomikā; uzsver, ka vienotā tirgus izveide un padziļināšana, tostarp efektīvi piemērojot spēkā esošos tiesību aktus un likvidējot atlikušos nepamatotos un nesamērīgos šķēršļus, ir priekšnoteikums, lai Eiropas Savienībā panāktu ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu; aicina nodrošināt iekšējā tirgus pārredzamu pārvaldību, kā arī efektīvāku un uzlabotu uzraudzību; uzskata, ka ilgtspējīgāka vienotā tirgus tiesiskajam regulējumam būtu jāveicina inovācija un ilgtspējīgu tehnoloģiju attīstība, jāstimulē uzņēmumi pāriet uz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem un tādējādi jāsekmē ilgtspējīga ekonomikas atveseļošana;

5. norāda, ka ilgtspējīgs patēriņš ir cieši saistīts ar ilgtspējīgu ražošanu un ka ekonomikas dalībniekus būtu jāmudina ņemt vērā produktu un pakalpojumu ilglietojamību, sākot ar izstrādes posmu un beidzot ar laišanu vai piedāvāšanu iekšējā tirgū, lai nodrošinātu patērētājiem drošu, ilgtspējīgu, izmaksu ziņā efektīvu un pievilcīgu izvēli; aicina Komisiju ierosināt pasākumus (diferencējot produktu kategorijas un ņemot vērā nozares ar būtisku ietekmi uz vidi), kas uzlabos produktu ilglietojamību, tostarp to paredzamo kalpošanas laiku, atkalizmantojamību, modernizējamību, remontējamību un reciklējamību;

Patērētāju tiesības un ieprogrammētā nolietojuma apkarošana

6. aicina Komisiju, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādāt plašu stratēģiju, lai ar pasākumiem, kuri būtu diferencēti atkarībā no produktu kategorijām un kuros būtu ņemta vērā tirgus un tehnoloģiju attīstība, atbalstītu uzņēmumus un patērētājus un veidotu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus; norāda, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi, lai:

a. noteiktu pirms līguma slēgšanas sniedzamo informāciju par produkta paredzamo kalpošanas laiku (kas jāizsaka kā gadu un/vai lietošanas ciklu skaits un jāaprēķina pirms produkta laišanas tirgū, izmantojot objektīvu un standartizētu metodiku, kuras pamatā ir reāli lietošanas apstākļi, lietošanas intensitātes atšķirības, dabīgi faktori un citi rādītāji) un produkta remontējamību un padarītu tās par būtiskām produkta īpašībām Direktīvas 2011/83/ES un Direktīvas 2005/29/EK izpratnē, paturot prātā, ka šī informācija jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā, lai izvairītos no patērētāju mulsināšanas un pārslogošanas ar informāciju,

b. rosinātu ieviest brīvprātīgu marķējumu, kura izstrādē un saskaņošanā būtu iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, kura pamatā būtu pētījumos balstīti un pārredzami standarti un ietekmes novērtējumi un kurš apliecinātu produktu atbilstību, proporcionalitāti un efektivitāti negatīvas ietekmes uz vidi mazināšanā un atbilstību patērētāju aizsardzības prasībām; uzskata, ka šajā marķējumā jo īpaši varētu iekļaut informāciju par produktu ilglietojamību un remontējamību, piemēram, remontējamības rādītāju, un tas varētu būt kā ekoloģisko raksturlielumu indekss, kurā būtu ņemti vērā daudzi kritēriji visā produktu aprites ciklā atbilstoši produktu kategorijai; uzskata, ka pirkšanas brīdī tam būtu jāsniedz patērētājiem uzreiz pamanāma, skaidra un viegli saprotama informācija,

c. nostiprinātu ES ekomarķējuma nozīmi, lai palielinātu tā apguvi rūpniecībā un vairotu patērētāju informētību,

d. novērtētu, kuras preču kategorijas ir piemērotākās aprīkošanai ar lietošanas ilguma skaitītāju, pamatojoties uz izmaksu/vides efektivitātes analīzi, lai uzlabotu patērētāju informēšanu un produktu tehnisko apkopi, veicinātu produktu ilgtermiņa lietošanu, atvieglojot atkalizmantošanu, kā arī veicinātu ar atkalizmantošanu un lietotām precēm saistītus uzņēmējdarbības modeļus,

e. gatavojoties Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanai, novērtētu, kā juridisko garantiju ilgumu labāk saskaņot ar produktu kategorijas paredzamo kalpošanas laiku, kā arī to, kā apgrieztā pierādīšanas pienākuma perioda pagarināšana produkta neatbilstības gadījumā uzlabotu patērētāju un uzņēmumu iespējas izdarīt ilgtspējīgu izvēli; aicina veikt šo ietekmes novērtējumu, lai ņemtu vērā potenciālo pagarinājumu iespējamo ietekmi uz cenām, produktu paredzamo kalpošanas laiku, komerciālo garantiju sistēmām un neatkarīgiem remonta pakalpojumiem,

f. gatavojoties Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanai, izpētītu iespējas stiprināt pārdevēju pozīciju attiecībā pret ražotājiem, saskaņā ar juridisko garantiju režīmu ieviešot ražotāju un pārdevēju kopīgu atbildības mehānismu,

g. apkarotu ieprogrammēto nolietojumu, apsverot iespēju iekļaut Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā tādus prakses veidus, kuru vienīgais nolūks ir faktiski saīsināt preces kalpošanas laiku, lai palielinātu tās nomaiņas biežumu, un nepamatoti ierobežot preču, tostarp programmatūras, remontējamību; uzsver, ka šie prakses veidi ir skaidri jādefinē, pamatojoties uz objektīvu un kopīgu definīciju un ņemot vērā visu iesaistīto ieinteresēto personu, piemēram, pētniecības iestāžu un patērētāju, uzņēmumu un vides organizāciju, veiktu novērtējumu;

7. uzsver, ka precēm ar digitāliem elementiem jāpievērš īpaša uzmanība un ka Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanā, kas jāveic līdz 2024. gadam, būtu jāņem vērā šādi elementi:

a. koriģējoši atjauninājumi, t. i., drošības un atbilstības atjauninājumi, jāturpina visā ierīces paredzamajā kalpošanas laikā saskaņā ar produktu kategoriju,

b. koriģējoši atjauninājumi būtu jānošķir no attīstošiem atjauninājumiem, kam jābūt atgriezeniskiem, un atjauninājumi nedrīkst mazināt preču veiktspēju vai reaģētspēju,

c. pārdevējam pirkšanas brīdī jāinformē patērētāji par paredzamo laiku, kad tiks nodrošināti kopā ar precēm iegādātās programmatūras atjauninājumi veidā, kas ir saderīgs ar inovāciju un iespējamu turpmāku tirgus attīstību, kā arī par to specifiku un ietekmi uz ierīču darbību, lai nodrošinātu, ka preces saglabā atbilstību un drošību;

8. uzsver, ka ir vajadzīgi vienkārši, efektīvi un piemērojami veidi, kā uzņēmumiem un patērētājiem saņemt tiesisko aizsardzību; uzsver, ka patērētāji visā ES būtu jāinformē par viņu tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; aicina saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) Vienotā tirgus programmu finansēt pasākumus, lai novērstu informācijas trūkumu un nodrošinātu atbalstu patērētāju, uzņēmēju un vides apvienību iniciatīvām; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāīsteno informācijas kampaņas, lai palielinātu patērētāju aizsardzību un uzticēšanos, jo īpaši neaizsargātās grupās, un aicina Komisiju sniegt patērētājiem pietiekamu informāciju par viņu tiesībām, izmantojot vienoto digitālo vārteju; uzsver, ka MVU, mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tostarp finansiāls atbalsts, lai izprastu un izpildītu juridiskās saistības patērētāju aizsardzības jomā;

9. norāda, ka daudzas preces, ko laiž vienotajā tirgū, jo īpaši preces, ko pārdod tiešsaistes tirdzniecības vietās un importē no valstīm ārpus ES, neatbilst ES tiesību aktiem par produktu drošību un ilgtspējības prasībām; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami rīkoties, lai ES uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar starptautiskiem konkurentiem, kā arī nodrošinātu patērētājiem drošus un ilgtspējīgus produktus, uzlabojot tirgus uzraudzību un piemērojot vienādus muitas kontroles standartus visā ES gan tradicionālajiem, gan tiešsaistes uzņēmumiem; norāda, ka šā uzdevuma sekmīgai izpildei tirgus uzraudzības iestādēm jāpiešķir pietiekami finanšu, tehniskie, informācijas un cilvēkresursi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, aicina dalībvalstis tos piešķirt un Komisiju nodrošināt regulas pienācīgu īstenošanu; uzsver, ka būtu ievērojami jāuzlabo mijiedarbība starp ES ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) un tiešsaistes tirdzniecības vietām un platformām;

Remontēšanas stratēģija

10. prasa, lai pirkuma izdarīšanas brīdī skaidri un viegli salasāmi tiktu sniegta šāda informācija par rezerves daļu un programmatūras atjauninājumu pieejamību un produkta remontējamību: paredzamais pieejamības ilgums, sākot no pirkuma izdarīšanas dienas, rezerves daļu vidējā cena pirkuma izdarīšanas brīdī, ieteicamais aptuvenais piegādes un remontēšanas termiņš un attiecīgos gadījumos informācija par remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem; turklāt prasa, lai šī informācija tiktu sniegta produkta dokumentācijā kopā ar kopsavilkumu par biežāk sastopamajiem bojājumiem un to novēršanu;

11. aicina Komisiju noteikt patērētāju tiesības uz remontēšanu, lai šādas iespējas izmantošanu padarītu likumsakarīgu un pievilcīgu, turklāt par pieejamu cenu, ņemot vērā dažādu produktu kategoriju īpatnības līdzīgi pasākumiem, kas jau veikti attiecībā uz vairākām mājsaimniecības ierīcēm saskaņā ar Ekodizaina direktīvu:

a. sniedzot remontēšanas nozares dalībniekiem, tostarp neatkarīgajiem remontētājiem, un patērētājiem bezmaksas piekļuvi vajadzīgajai informācijai par remontēšanu un tehnisko apkopi, tostarp informācijai par diagnostikas rīkiem, rezerves daļām, programmatūru un atjauninājumiem, kas vajadzīgi remonta un tehniskās apkopes veikšanai, neskarot Direktīvu (ES) 2016/943 un paturot prātā obligātās patērētāju drošības prasības,

b. rosinot savstarpēju izmantojamību un inovāciju veicinošu rezerves daļu standartizēšanu, vienlaikus ievērojot produktu drošības prasības,

c. nosakot obligātu minimālo periodu, kurā rezerves daļas ir darāmas pieejamas un kurš atspoguļo produkta paredzamo kalpošanas laiku pēc pēdējās vienības laišanas tirgū, kā arī saprātīgu maksimālo piegādes termiņu atbilstoši produktu kategorijai saskaņā ar 2019. gada 1. oktobrī pieņemtajām ekodizaina īstenošanas regulām, kas būtu jāpaplašina, iekļaujot plašāku produktu klāstu,

d. nodrošinot, ka rezerves daļu cena ir saprātīga un līdz ar to izmaksu ziņā efektīva, salīdzinot ar paša produkta cenu, un ka neatkarīgiem un pilnvarotiem remontētājiem, kā arī patērētājiem ir piekļuve vajadzīgajām rezerves daļām bez nepamatotiem šķēršļiem,

e. priekšroku dodot remontēšanai, nevis nomaiņai, un šajā nolūkā pagarinot garantiju vai sākot jauna garantijas perioda atskaiti patērētājiem, kuri izvēlas šo iespēju, — gatavojoties Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanai un ņemot vērā gan patērētāju, gan uzņēmumu izmaksu efektivitātes analīzi un nodrošinot, ka pārdevēji vienmēr informē patērētājus par remontēšanas iespēju un saistītajām garantijas tiesībām,

f. novērtējot, kā varētu atvieglot remontēšanu, ES līmenī izveidojot juridisku garantiju detaļām, kuras nomaina profesionāls remontētājs, kad precēm vairs netiek piemērota juridiska vai komerciāla garantija, — gatavojoties Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanai,

g. mudinot dalībvalstis radīt stimulus, kas motivē remontu, īpaši pēc juridiskās garantijas termiņa beigām, piemēram, "lietpratēja prēmiju" patērētājiem, kas veic noteiktus remontdarbus, izmantojot pilnvarotus/neatkarīgus remontētājus;

Vispārēja stratēģija virzībai uz atkalizmantošanas kultūru

12. atzinīgi vērtē Komisijas apsvērumus par saistošiem pasākumiem ar mērķi novērst nepārdotu vai nebojātu lietošanas kārtībā esošu preču iznīcināšanu, lai tās tiktu novirzītas uz atkalizmantošanas tirgu, kā arī par kvantitatīviem atkalizmantošanas mērķiem, tostarp ieviešot depozītu sistēmas saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu un Direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu; uzsver, ka piekļuvē atkritumu poligoniem prioritāte būtu jāpiešķir jauniem ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stimulēt atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; uzsver vajadzību pēc stratēģijas to juridisko šķēršļu novērtēšanai un novēršanai, kas kavē remontēšanu, tālākpārdošanu, atkalizmantošanu un ziedošanu, lai sekmētu resursu efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu, un vajadzību stiprināt otrreizējo izejvielu iekšējo tirgu, tostarp ar standartizācijas paplašināšanu, neskarot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem noteikumus;

13. uzsver, ka ir svarīgi sekmēt aprites ekonomiku un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, lai mazinātu preču iznīcināšanu un veicinātu labošanu un atkalizmantošanu; aicina Komisiju veicināt šādu modeļu izmantošanu, vienlaikus saglabājot to izmaksu efektivitāti un pievilcību un garantējot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, un mudināt dalībvalstis palielināt informētību par šiem modeļiem, izmantojot gan patērētājiem, gan uzņēmumiem paredzētas izglītojošas kampaņas un apmācību; uzsver pētniecības un izstrādes ieguldījumu nozīmi šajā jomā;

14. norāda, ka uzņēmumi piekopj demotivējošu praksi, kas ierobežo patērētāju tiesības uz remontu un ietekmē iespējas izvēlēties remontu kā risinājumu; aicina izstrādāt pieeju, kas aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un nodrošinātu efektīvu atbalstu neatkarīgiem remontētājiem, lai veicinātu patērētāju izvēli un panāktu kopumā ilgtspējīgu vienoto tirgu;

15. uzsver, ka ir jāparedz stimuli, lai mudinātu patērētājus iegādāties lietotas preces; uzsver, ka garantijas nodošana tādas preces tālākpārdošanas gadījumā, kuras garantija vēl ir derīga, varētu palielināt patērētāju uzticēšanos šim tirgum; šajā sakarā aicina Komisiju analizēt, kādā mērā tālākpārdošanas gadījumā pirmreizējā pircēja garantiju varētu nodot papildu pircējiem, jo īpaši saistībā ar digitālo produkta pasi; Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanas kontekstā turklāt aicina izvērtēt vajadzību pārskatīt šajā direktīvā ietverto izņēmuma klauzulu, kas attiecas uz juridisko garantiju režīmu lietotu preču gadījumā, iepriekš veicot ietekmes novērtējumu par iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības modeļiem, kas ir saistīti ar lietotām precēm un atkalizmantošanu;

16. aicina noteikt saremontētu un atjaunotu preču precīzas definīcijas un atbalstīt plaša mēroga brīvprātīgas pagarinātu komerciālu garantiju sistēmas ieviešanu šādām precēm, kas papildinātu sākotnējās juridiskās garantijas un palīdzētu novērst negodīgu praksi attiecībā pret patērētājiem;

17. uzsver pakalpojumu nozares nozīmi remonta un citu jaunu uzņēmējdarbības modeļu pieejamības uzlabošanā; atzinīgi vērtē tādu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, kuri patēriņu nošķir no materiālā īpašuma, kuros tiek pārdota produkta funkcija, un prasa pamatīgi izvērtēt lietošanas ekonomikas ietekmi un tās iespējamo atsitiena efektu, kā arī šādu modeļu ietekmi ne vien uz patērētājiem un viņu finansiālajām interesēm, bet arī uz vidi; uzsver, ka interneta pakalpojumu attīstība, jauni tirdzniecības veidi (noma, līzings, pakalpojums kā produkts utt.) un remontdarbnīcu pieejamība var palīdzēt pagarināt produktu kalpošanas laiku un vairot patērētāju informētību par šādiem produktiem un uzticēšanos tiem; aicina Komisiju veicināt šo jauno uzņēmējdarbības modeļu attīstību, izmantojot mērķorientētu finansiālu atbalstu saskaņā ar Vienotā tirgus programmu un citām attiecīgām DFS programmām;

18. aicina izstrādāt valsts mēroga kampaņas un attiecīgus mehānismus, lai mudinātu patērētājus pagarināt produktu kalpošanas laiku, remontējot un izmantojot lietotas preces, un vairotu informētību par ilgtspējīgu inovatīvu tehnoloģiju pievienoto vērtību; aicina Komisiju un valstu iestādes palīdzēt valsts un vietējā līmeņa kompetentajām iestādēm, kā arī uzņēmumiem un apvienībām, kas īsteno šīs informēšanas kampaņas, atbalstot tās gan tehniski, gan finansiāli saskaņā ar DFS Vienotā tirgus programmu;

19. aicina visus uzņēmumus un organizācijas reģistrēties ES vides vadības un audita sistēmā (EMAS), lai uzlabotu vidisko sniegumu; ar nepacietību gaida drīzumā plānoto Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu, kam būtu ievērojami jāuzlabo informācijas par uzņēmumu vidisko sniegumu pieejamība;

Digitāla stratēģija ilgtspējīga tirgus atbalstam

20. atzinīgi vērtē paziņojumu par vienotas Eiropas datu telpas izveidi viedām apritīgām lietojumprogrammām un Komisijas mērķi izstrādāt digitālas produktu pases, lai uzlabotu izsekojamību un piekļuvi informācijai par produktu ražošanas apstākļiem, ilglietojamību, sastāvu, atkalizmantošanu, remontu, demontāžas iespējām un rīcību pēc aprites cikla beigām, ņemot vērā proporcionalitātes principu un uzņēmumu izmaksas un pievēršot īpašu uzmanību MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbinātu personu vajadzībām; aicina šos instrumentus attīstīt ciešā sadarbībā ar rūpniecības aprindām un attiecīgām ieinteresētajām personām;

21. konstatē digitālo tehnoloģiju ieguldījumu inovācijā un aprites ekonomikas attīstības veicināšanā; prasa Komisijai izstrādāt standartus un protokolus piekļuvei savstarpēji izmantojamiem datiem un to izmantošanai, lai efektīvi kopīgotu datus starp uzņēmumiem, ieguldītājiem un iestādēm un pavērtu jaunas datu virzītas aprites uzņēmējdarbības iespējas; prasa Komisijai un dalībvalstīm jaunajā DFS palielināt finansējumu pētniecībai un inovācijai ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

22. norāda uz digitālās nozares un tiešsaistes patēriņa vidisko pēdu gan saistībā ar tehnoloģiju ražošanu, gan pakalpojumu sniegšanu un aicina Komisiju izvērtēt, kā ES digitālās ilgtspējas indeksā, kas balstītos uz produktu aprites ciklu analīzi, tiktu integrēta digitālo tehnoloģiju ilgtspējīga ražošana un patēriņš; norāda, ka praksei, kas mazina ietekmi uz vidi, piemēram, iepakojuma samazināšanai un ilgtspējīgāka iepakojuma izstrādei, būtu jābūt daļai no stratēģijas virzībā uz ilgtspējīgu vienoto tirgu;

23. piebilst, ka būtu jāvairo izpratne par nevajadzīgu datu, piemēram, neizmantotu lietotņu, datņu, video, fotoattēlu un mēstuļu, potenciālo vidisko pēdu; aicina Komisiju novērtēt digitālās prakses un infrastruktūras ietekmi to oglekļa un vidiskās pēdas ziņā, kā arī to ietekmi uz patērētāju rīcību un apsvērt piemērotus pasākumus tās mazināšanai;

24. prasa Komisijai ņemt vērā Parlamenta lēmumus par vienotas lādētāju sistēmas ieviešanu ar mērķi mazināt ražošanas apjomu un elektronisko iekārtu atkritumus;

Nepieciešamā publisko iestāžu pieejas maiņa

25. uzskata, ka atbilstoši Eiropas zaļajam kursam Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā svarīga loma būtu jāatvēl publiskajam iepirkumam, kas būtu jāizmanto, lai atbalstītu privātā sektora inovācijas centienus un publiskā iepirkuma procedūru digitalizācijas procesus un radītu vajadzīgos stimulus ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšanai; prasa piešķirt prioritāti pieprasījuma pēc ekoloģiskām precēm un pakalpojumiem ar mazāku vidisko pēdu palielināšanai un sociālo un vidisko kritēriju veicināšanai;

26. uzsver, ka pārejā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku publiskajā iepirkumā ir jāiekļauj vides, sociālie un inovācijas aspekti, publiskā iepirkuma procedūrās paredzot ilgtspējības kritērijus un mērķus; šajā saistībā atgādina Komisijas apņemšanos ierosināt nozarspecifiskus pasākumus un vadlīnijas par zaļo publisko iepirkumu, saglabājot publiskā iepirkuma pašreizējo tiesisko regulējumu, un aicina Komisiju rīkoties vērienīgi, lai ilgtspējības kritērijus publiskā iepirkuma jomā padarītu par automātisku izvēli; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt lietotus, atkalizmantotus, reciklētus un atjaunotus produktus un maza enerģijas patēriņa datorprogrammatūru, nosakot attiecīgus publiskā iepirkuma mērķus; uzsver, ka lieti varētu noderēt instruments, ar ko būtu iespējams pārbaudīt publiskā iepirkuma procedūru ilgtspējības kritērijus, lai nodrošinātu to atbilstību ES klimata saistībām un izskaustu zaļmaldināšanu;

27. uzsver, ka zaļam un sociāli atbildīgam iepirkumam varētu būt liela nozīme piegādes ķēžu saīsināšanā, atkarības no trešām valstīm mazināšanā un ilgtspējības veicināšanā tādās izšķiroši svarīgās nozarēs kā zāļu, enerģijas un pārtikas ražošana; prasa publiskajā iepirkumā nodrošināt efektīvu savstarpību ar trešām valstīm un garantēt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem atbilstošu piekļuvi publiskajam iepirkumam, cita starpā ieviešot piešķiršanas priekšrocību klauzulas;

28. aicina dalībvalstis izmantot pašreizējās ES shēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu iepirkumu, un šajā saistībā aicina Komisiju pilnveidot vadlīnijas un rādīt piemēru, publicējot mērķrādītājus un statistiku, kas attiecas uz veiktā iepirkuma ietekmi uz vidi; turklāt aicina noteikt obligātus ziņošanas pienākumus ES iestādēm un dalībvalstīm attiecībā uz to veiktu ilgtspējīgu publisko iepirkumu, neradot nepamatotu administratīvo slogu un ievērojot subsidiaritātes principu;

Atbildīgs mārketings un reklāma

29. norāda, ka gan tiešsaistē, gan bezsaistē patērētājiem nākas saskarties ar maldinošiem apgalvojumiem par preču un pakalpojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem; tāpēc iesaka efektīvi uzraudzīt ražotāju un izplatītāju apgalvojumus attiecībā uz vidi pirms preču un pakalpojumu laišanas tirgū un piemērot nesen grozīto Direktīvu 2005/29/EK, veicot aktīvus pasākumus, lai apkarotu maldinošu praksi; aicina Komisiju izstrādāt atjauninātas vadlīnijas, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu īstenošanu saistībā ar apgalvojumiem attiecībā uz vidi, un sniegt norādījumus par tirgus uzraudzības pasākumiem;

30. ierosina izstrādāt skaidras vadlīnijas un standartus apgalvojumiem attiecībā uz vidi un saistībām, kas praksē tiktu īstenoti ar pastiprinātu ekomarķējuma sertifikāciju, un atzinīgi vērtē izziņoto tiesību akta priekšlikumu par apgalvojumu attiecībā uz vidi pamatošanu; iesaka izvērtēt potenciālo vajadzību izveidot publisku Eiropas reģistru, kurā būtu uzskaitīti atļautie un aizliegtie apgalvojumi attiecībā uz vidi, kā arī norādīti nosacījumi un soļi, kas jāveic, lai varētu izmantot apgalvojumu; piebilst, ka pārredzamas, pārskatatbildīgas un precīzas informācijas sniegšana palielinās patērētāju uzticēšanos produktiem un tirgiem un ka tas galu galā novedīs pie ilgtspējīga patēriņa;

31. uzsver, ka reklāma ietekmē patēriņa līmeni un modeļus un tai būtu jāmudina uzņēmumi un patērētāji izdarīt ilgtspējīgas izvēles; uzsver, ka ir svarīgi, lai reklāma būtu atbildīga un tajā tiktu ievēroti publiskie vides un patērētāju aizsardzības standarti; uzsver, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, kas ir vērsts pret maldinošu reklāmu, varētu stiprināt patērētāju, jo īpaši noteiktu patērētāju kategoriju, kuras tiek uzskatītas par neaizsargātām, aizsardzību un veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

°

° °

32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 


PASKAIDROJUMS

IEVADS

 

Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropa dzīvo krietni pāri planētas iespēju robežām[14] un Eiropas patēriņš ir lielā mērā atkarīgs no resursiem, kas tiek iegūti un izmantoti ārpus Eiropas[15]. Tādēļ par ES 7. vides rīcības programmas[16] mērķi, kas sasniedzams līdz 2050. gadam, ir noteikta "labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem". Neraugoties uz šajā jomā sasniegto progresu, kas ir piemērs pasaules mērogā, mēs joprojām esam tālu no cerētā rezultāta. Statistikas pārskatos norādīts, ka t. s. Eiropas Pārtēriņa diena (Overshoot Day) — diena, kurā kontinenta ekoloģiskā pēda pārsniedz planētas bioloģisko kapacitāti, — bija 2019. gada 10. maijs un ka mūsu vajadzību apmierināšanai būtu nepieciešamas 2,8 planētas "Zeme", ja visi planētas iedzīvotāji patērētu tikpat daudz cik eiropieši[17].

 

Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, cik mūsu ekonomika ir nestabila un cik ātri tā var sabrukt, saskaroties ar pēkšņiem satricinājumiem.

 

Tādēļ ir ļoti svarīgi Eiropā radikāli mainīt ražošanas un patēriņa veidu. Veids, kā mēs uztveram vienoto tirgu un nodrošinām patērētāju aizsardzību, ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai panāktu šo uzskata maiņu uz tādu, kurā dominē ilgtspēja un sociālais taisnīgums.

 

Eiropas Savienība jau ir spērusi soļus šajā virzienā. Eiropas Parlaments, reaģējot uz EESK ziņojumu par šo jautājumu[18], 2016. gadā gandrīz vienprātīgi nobalsoja par ziņojumu par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem (2016/2272(INI)). Saistībā ar rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku ES jau ir paziņojusi par pasākumiem virzībai uz ilgtspējīgāku ekonomiku atkritumu rašanās novēršanas jomā[19], kā arī produktu dizaina jomā.

 

Šie pirmie paziņojumi ir daudzsološi un parāda, ka tiesisko regulējumu šajā jomā vēlētos gan uzņēmumi, gan patērētāji. Ir pienācis laiks teorētiskos mēģinājumus ieviest praksē, lai nodrošinātu patiesu paradigmas maiņu, pārejot uz tādu ekonomiku, kas ir noturīga un mazāk orientēta uz patēriņu.

 

 

Virzība uz produktu ilgtspēju Eiropā

 

Mūsu ekonomikas modelis balstās uz pārtēriņa sistēmu, kas stimulē ražotājus dot priekšroku nesamērīgai produktu aizstāšanai, šajā nolūkā ieplānojot to priekšlaicīgu nolietošanos.

 

Tā kā lielākā daļa mūsu produktu oglekļa pēdas ir saistīta ar to ražošanu, ir ļoti svarīgi pārskatīt ražošanas sistēmu un pāriet uz patiesi ilgtspējīgiem produktiem. Šajā sakarā uzskatāms piemērs ir viedtālruņi: 80 % no šo ierīču oglekļa pēdas rodas ražošanas procesā, un to kalpošanas laika beigās tiek savākti un pārstrādāti tikai 15 % telefonu.

 

Aprites ekonomikas ieviešana būs atkarīga no produktu dizaina. Produkta materiālu un dizaina plānošana nosaka to, vai produkts būs ilgtspējīgs, remontējams, viegli izjaucams un reciklējams tā kalpošanas laika beigās. Lai gan patērētāji, šķiet, ir gatavi iesaistīties šajā paradigmas maiņā, joprojām pastāv daudzi šķēršļi: informācijas asimetrija, joprojām pārāk dārgais un pārāk sarežģītais remonts, ko apgrūtina rezerves daļu vai vienkārši informācijas trūkums, patērētāju neinformētība par savām tiesībām produkta defekta gadījumā utt.

 

Produktu priekšlaicīgas nolietošanās izbeigšana

 

Mērķis ir atbalstīt ražotājus, kas izstrādā ilgtspējīgus produktus, un nostādīt neizdevīgā stāvoklī tos, kuru produkti jau dizaina stadijā ir ar defektu vai nav ilgtspējīgi. Paredzēto pasākumu klāsts ir plašs: sākot no skaidras un saskaņotas patērētāju informēšanas līdz tādas negodīgas komercprakses apkarošanai, kura izpaužas kā produkta kalpošanas ilguma apzināta saīsināšana vai tā remontēšanas apgrūtināšana. Jāņem vērā arī īpašais digitālo produktu gadījums, nepieļaujot produktu nolietošanās ieprogrammēšanu to atjaunināšanas laikā. Vēl viens svarīgs risināms jautājums joprojām ir atbilstības juridiskās garantijas ilguma saskaņošana ar produkta paredzamo kalpošanas ilgumu: produkta kalpošanas ilguma pagarināšanai jāiet roku rokā ar atbilstošu patērētāju aizsardzību produkta neatbilstības gadījumā. Šiem kombinētajiem pasākumiem jāsniedz iespēja uz augšu izlīdzināt produktu kvalitāti un nodrošināt patērētāju uzticēšanos Eiropas vienotajam tirgum, piešķirot viņiem tiesības atbilstoši paziņotajām produktu īpašībām.

 

Patiesu tiesību uz remontu noteikšana Eiropā

 

Arī ilgtspējīgiem produktiem vajadzētu būt remontējamiem, lai tie varētu palikt tirgū pēc iespējas ilgāk. Ir pienācis laiks izbeigt praksi, kas apgrūtina vai padara neiespējamu produktu remontu. Vidēji 70 % Eiropas iedzīvotāju dotu priekšroku produktu ar defektu remontam, nevis to nomaiņai[20]. Tomēr līdz šim pārdevēji lielā mērā ir atbalstījuši produktu nomaiņu.

 

Mums ir jāgarantē produktu remonta liberalizācija Eiropas tirgū, nodrošinot, ka tas tiek padarīts vienkāršs un finansiāli pieejams. To var panākt ne tikai ar iepriekšēju informēšanu par produkta remontējamības pakāpi, bet arī ar informācijas sniegšanu vērtības ķēdes lejupējos posmos, nodrošinot rezerves daļu pieejamību, īsu remontēšanas termiņu un informācijas par remonta pieejamību pārdevējiem, neatkarīgiem remontētājiem, kā arī patērētājiem, lai veicinātu pašu veiktu remontu. Īpaši svarīgi ir atbalstīt neatkarīgos vietējos remontētājus. Nav pieņemami tas, ka intelektuālā īpašuma mehānismi produktu remontēšanu padara par dizaineru vai izplatītāju prerogatīvu. Šajā nolūkā būtu jāizmanto gan loģistikas, gan finanšu atbalsta mehānismi.

 

Mēs vēlamies arī veicināt patērētāju uzticēšanos remontētiem produktiem un ierosinām ieviest produktu remonta garantiju.

 

Virzība uz atkalizmantošanas ekonomiku

 

Ilgtspējīgi un remontējami produkti tiek iecerēti, lai tie ilgi paliktu tirgū un lai notiktu to apmaiņa. Lai panāktu patērētāju uzticēšanos lietotu produktu tirgum, ir jānodrošina gan pārredzamība, gan produkta stāvokļa garantija. Tādējādi garantijas piesaiste produktam, nevis pircējam ļautu ilgāk izmantot šo produktu juridisko garantiju un darītu galu kļūdainajam priekšstatam, ka produkts, mainot piederību, noteikti zaudē vērtību. Patērētāju uzticēšanos veicinātu arī garantijas laika pagarināšana produkta salabošanas gadījumā. Preču priekšlaicīga iznīcināšana nav saderīga ar ilgtspējīgu tirgu. Uzņēmējdarbības modeļi, kas paredz preču īri, nevis to iegādi, izklausās daudzsološi, taču ir nepieciešama to padziļināta izpēte, lai garantētu to dzīvotspēju un ilgtspēju.

 

Digitālā tehnoloģija ilgtspējīga tirgus atbalstam

 

Digitālā tehnoloģija ir instruments, kas ir radikāli mainījis komunikāciju, ražošanu un patēriņu. Ir pienācis laiks atjaunināt šīs tehnoloģijas izmantošanu, lai virzītos uz vēlamo digitālo nākotni ilgtspējīgā tirgū. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi skaidri izklāstīt tehnoloģiju ietekmi uz vidi un sociālo jomu, lai investīcijas un centienus inovācijas jomā virzītu uz videi un cilvēkiem nekaitīgām tehnoloģijām. To, vai konkrētā tehnoloģija ir videi nekaitīga, noteiks, analizējot visu tās aprites ciklu, sākot ar izejvielu ieguvi, otrreizējo izejvielu atkārtotu izmantošanu un beidzot ar pārstrādi dzīves cikla beigās, starplaikā izejot cauri ražošanas, pārvadāšanas un izmantošanas posmam. Lai varētu rasties ilgtspējīga digitālā tehnoloģija, mums ir no jauna jāizgudro inovācijas jēdziens.

 

Lai pieņemtu ar informāciju pamatotus lēmumus tiesību aktu jomā, ļoti svarīga ir piekļuve ticamiem datiem, kas nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Publiska piekļuve datiem par produktiem un pakalpojumiem ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu aprites ekonomikas ieviešanu, kā arī lai ātri reaģētu krīzes, īpaši veselības krīzes, gadījumā.

 

Ilgtspējīga tirgus atbalstam mēs varam izmantot digitālos instrumentus, izveidojot kopīgu datubāzi un produktu pasi. Tas dos iespēju labāk izsekot produktiem un to sastāvdaļām visā vērtības ķēdē, ražotājiem un patērētājiem dalīties informācijā, kā arī pastiprināt tirgus uzraudzību.

 

Tehnoloģiju gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš tehnoloģiskā progresa atsitiena efektam. Uzlabojot tehnoloģijas efektivitāti, attiecīgais produkts vai pakalpojums parasti kļūst lētāks, un tas var izraisīt tā patēriņa un ražošanas palielināšanos. Tas ir iemesls, kāpēc neregulētai tirgus likumu darbībai neizdodas automātiski padarīt sabiedrību ilgtspējīgāku. Tāpēc ir jāievieš regulēšanas instrumenti, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspēju un noturību.

 

Publiskā iepirkuma loma

 

Publiskā iepirkuma instruments ir svarīgs no vairākiem aspektiem. Pārvaldes institūcijas pirmām kārtām pilda parauga un izglītošanas funkciju. Tās arī veido 16 % no ES IKP un sniedz iespēju nosūtīt spēcīgus signālus tirgiem, lai mainītu pastāvošo praksi.

 

Līdz ar to ilgtspējīga tirgus izveidei ir nepieciešams, lai publiskās institūcijas kļūtu par paraugu publiskā iepirkuma kritēriju noturīguma ziņā, ieviešot produktu ilgtspējas kritērijus, kā arī lietotu produktu atkārtotas izmantošanas īpatsvaru. Šis noturīguma kritērijs varētu paredzēt arī priekšrokas došana īsām vērtības ķēdēm un vietējiem produktiem. Tā kā ir jāņem vērā sociālais aspekts, ar publisko iepirkumu būtu jāatbalsta arī MVU, jo tie nodrošina gandrīz divas trešdaļas darbvietu Eiropas privātajā ar finansēm nesaistītajā sektorā, bet publiskā iepirkuma noteikumi tos bieži vien nostāda nelabvēlīgākā situācijā.

 

Publiskajam iepirkumam būtu jāatbalsta tie, kas ir efektīvi un inovatīvi ilgtspējas un noturīguma ziņā.

 

Reklāmdevēju atbildības atzīšana

 

Uzņēmumi visā pasaulē komercpaziņojumiem katru gadu tērē 1,3 triljonus un reklāmai — 600 miljardus EUR. Lai gan vēsturiski reklāmai bija paredzēta informatīva loma, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt pareizu izvēli, mūsdienās tā pārsvarā pilda pārliecināšanas funkciju. Tā ne tikai mākslīgi paaugstina globālā patēriņa līmeni, bet arī virza patērētāju izvēli nevis uz ilgtspējīgākajiem un atbildīgākajiem zīmoliem, bet gan uz tiem, kas iegulda ievērojamas summas mārketingā. Turklāt lielāko daļu reklāmas izdevumu veic neliels skaits uzņēmumu, kas bieži ir lieli starptautiski uzņēmumi. Ļoti maziem uzņēmumiem un MVU nav līdzekļu tāda līmeņa reklāmai.

 

Līdz ar interneta attīstību īpaši strauji ir palielinājies tiešsaistes reklāmas tirgus. Lai vēl vairāk palielinātu pārdošanas apjomu, nepieciešamība pēc tādas reklāmas, kas aizvien vairāk vērsta uz konkrētu sabiedrības nišu un ir aizvien personalizētāka, ir novedusi pie agresīvām metodēm personas datu iegūšanai no interneta lietotājiem un digitālajām tehnoloģijām. Šāda prakse noved pie tā, ko akadēmiskās aprindas šodien sauc par uzraudzības kapitālismu. Tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk nodrošināt, ka tiek ievēroti ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu noteiktie principi, kā arī regulēt reklāmdevēju piekopto personas datu sistemātiskas iegūšanas praksi.

 

Šajā sakarā ir svarīgi atzīt reklāmas nozares atbildību un regulēt tās piekopto praksi. Varētu sākt ar satura reglamentēšanu, aizliedzot sīkāk neaprakstītus apgalvojumus par rūpēšanos par vides aizsardzību, kā arī tādu produktu vai pakalpojumu reklāmu, kuri kaitē cilvēka veselībai vai videi.

 

Pēc tam būtu jāreglamentē reklāmdevēju piekoptā prakse, proti, patērētāju personas datu masveida ieguve un to komercializēšana. Būtu jānodrošina pienācīga komunikācijas platforma sociālās un vides jomas dalībniekiem.

 

Visbeidzot, būtu jānodrošina finansiālā pārskatatbildība, pieprasot uzņēmumu reklāmas izdevumu pilnīgu pārredzamību un ieviešot Eiropas līmeņa reklāmas nodokli.

 

 

SECINĀJUMI

 

Šī ziņojuma mērķis ir pāriet uz jaunu vienotā tirgus stadiju, kurā visi produkti un pakalpojumi būtu sociāli taisnīgi un videi nekaitīgi. Runa ir par tirgu ar noturīgu aprites ekonomiku, kurā patērētājiem ir nodrošināta iespēja par pieņemamu cenu iegādāties drošus produktus un pakalpojumus, kurā patērētāji var izdarīt uz informāciju balstītu izvēli un kurā ražotāji, kas rīkojas visētiskāk, var gūt no šī tirgus labumu neatkarīgi no to lieluma un sākotnējā budžeta. Mēs vēlamies nodrošināt lielākas iespējas Eiropas patērētājiem un apzinīgiem uzņēmumiem, lai aizstāvētu sociāli un ekoloģiski taisnīgu pasauli.


 

 

 

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (17.7.2020)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz ilgtspējīgu uzņēmumiem un patērētājiem paredzētu vienoto tirgu

(2020/2021(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pascal Canfin

 

 

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka ES jaunajam atveseļošanas plānam būtu jānodrošina, ka ekonomikas atveseļošanai paredzētie ES līdzekļi tiek izmantoti tikai tādā veidā, kas atbilst Savienības mērķiem klimata un vides jomā; aicina Komisiju arī sagatavot dalībvalstīm paredzētas ES pamatnostādnes par to, kā izstrādāt valstu investīciju plānus tā, lai tie atbilstu Eiropas zaļajam kursam, Parīzes nolīgumam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; aicina Komisiju arī izstrādāt ES pamatnostādnes par zaļināšanas nosacījumiem attiecībā uz miljardiem EUR valsts atbalsta, kas piešķirts lieliem uzņēmumiem pēc Covid-19 krīzes; uzsver, ka jaunajam atveseļošanas plānam un šādām pamatnostādnēm būtu jāļauj ES glābt un pārveidot savu ekonomiku (proti, pārvarēt krīzi ES un paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku), vienlaikus neatstājot nevienu novārtā;

2. aicina Komisiju turpināt Eiropas zaļā kursa iniciatīvas, tostarp darbības, kas noteiktas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, lai turpinātu cīņu pret klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un vides degradāciju; uzsver, ka ir svarīgi izrādīt pretestību jebkādiem priekšlikumiem atlikt stingrāku standartu ieviešanu vai jau noteikto saistību izpildi; uzskata, ka jebkurš šāds priekšlikums būtu kritiski pārbaudāms, ņemot vērā ne tikai attiecīgo uzņēmumu komercintereses, bet arī plašākas sociālās intereses, lai sasniegtu noteiktos mērķus, proti, pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu;

3. uzsver, ka liela nozīme ir piegādes ķēžu saīsināšanai un atkarības no trešām valstīm mazināšanai tādās izšķiroši svarīgās nozarēs kā zāļu, enerģijas un pārtikas ražošana, it īpaši, izmantojot zaļu un sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un nosakot ierobežojumus attiecībā uz tādu produktu importu, kuri izgatavoti saskaņā ar zemiem darba un vides standartiem;

4. uzsver, ka turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku vienoto tirgu uzņēmumiem un patērētājiem, vajadzētu būt pilnībā saskaņotiem ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz līmenim, kas zemāks par 1,5 °C, un ka tiem nevajadzētu veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

5. atgādina, ka Savienība ir gan pasaules otrā lielākā ekonomiskā lielvara, gan pasaulē lielākā tirdzniecības lielvara; norāda, ka vienotais tirgus ir spēcīgs instruments, kas jāizmanto, lai izstrādātu ilgtspējīgus aprites produktus vai tehnoloģijas, kas kļūs par nākotnes standartu, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem par pieņemamu cenu iegādāties drošākus, veselīgākus un videi nekaitīgākus produktus;

6. uzsver, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam un pārkārtošanās uz patiesu aprites ekonomiku un ilgtspējīgu vienoto tirgu radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas un tāpēc var būtiski veicināt ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu;

7. uzsver, ka, veicot pārkārtošanos uz aprites ekonomiku un uz klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, ir izšķiroši svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis pienācīgi izvērtētu nodarbinātības vajadzības, tostarp izglītības un apmācības prasības, veicinātu ekonomikas attīstību un darītu visu iespējamo, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju;

8. aicina Komisiju un dalībvalstis veidot dialogu ar visām sabiedrības daļām un ieinteresētajām personām, tostarp ar iedzīvotājiem/patērētājiem, patērētāju un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem, lai nodrošinātu tiem iespēju rīkoties nolūkā izveidot ilgtspējīga vienoto tirgu;

9. norāda, ka būtu jāveicina gan ilgtspējīga ražošana, gan ilgtspējīgs patēriņš; šajā sakarā uzskata, ka būtu jāuzlabo resursu izmantošanas efektivitāte, palielinot vērtības ķēžu apritīgumu, samazinot resursu patēriņu, uzlabojot otrreizējo izejvielu izmantošanu, līdz minimumam samazinot atkritumu radīšanu un pilnībā piemērojot Direktīvā 2008/98/EK noteiktos pasākumus, tostarp samazinot bīstamu vielu saturu; uzsver, ka būtu jāattīsta jauna ekonomika, kas ietver aprites pakalpojumus;

10. aicina dalībvalstis investēt sistemātiskākā tādu ražošanas procesu projektēšanas plānošanā, kuros viena procesa un ražošanas plūsmas atkritumus var kā resursus efektīvi izmantot citā ražošanas procesā;

11. uzskata, ka modeļiem "produkts kā pakalpojums" piemīt liels potenciāls palielināt vienotā tirgus ilgtspēju un ka tāpēc arī tos būtu jāturpina pilnveidot;

12. uzsver, ka ES kā ļoti globalizētas ekonomikas daļa nevar kļūt par izolētu ilgtspējīgu tirgu, ja tā ārpus savām robežām izraisa vai veicina praksi, kas nav ilgtspējīga; lai nodrošinātu tādus pašus ilgtspējas standartus un apritīgumu, aicina Komisiju ieviest pārveidojošus pasākumus attiecībā uz to produktu, resursu un pakalpojumu ilgtspēju, kuri tiek eksportēti ārpus ES;

13. aicina visus uzņēmumus un organizācijas reģistrēties ES vides vadības un audita sistēmā (EMAS), lai uzlabotu sniegumu vides jomā; ar nepacietību gaida drīzumā plānoto Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu, kam būtu ievērojami jāuzlabo informācijas par uzņēmumu sniegumu vides jomā pieejamība;

14. prasa paplašināt Ekodizaina direktīvas darbības jomu, lai nodrošinātu, ka visi ES tirgū laistie produkti un iepakojums ir modernizējami, atkalizmantojami, remontējami un, visbeidzot, reciklējami visaugstākajā līmenī tā, lai nesamazinātos materiālu vērtība; norāda, ka tam būtu jābalstās uz paplašinātu ražotāja atbildību;

15. uzsver, ka, balstoties uz pienācīgu pārbaudi, būtu jānosaka stingras prasības, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū netiek laisti produkti, kas izraisa vides degradāciju vai cilvēktiesību pārkāpumus;

16. atzīst, ka ir ļoti svarīgi, lai mūsu rūpniecības nozaru vēstījums "no šūpuļa līdz kapam" mainītos uz "no šūpuļa līdz šūpulim" un lai visos piegādes ķēdes posmos tiktu stiprināta ilgtspēja, tādējādi nodrošinot vides un sociālo ilgtspēju galaproduktā, kā arī visu tā sastāvdaļu ražošanā un izejvielu ieguvē;

17. uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi nodrošināt, lai ES ilgtspējīgu produktu izvēle pēc iespējas drīzāk kļūtu par visu patērētāju automātiski izdarītu izvēli, balstoties uz šādu produktu pievilcīgumu un pieejamību, tostarp cenas ziņā; šajā sakarā ļoti atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt ilgtspējīgu produktu politikas satvaru, kas cita starpā stiprinās un paplašinās ekodizainu, lai uzlabotu produktu ilgtspēju, nosakot prasības, kuras izpildāmas pirms to laišanas tirgū; aicina Komisiju noteikt minimālās snieguma prasības un mērķus — tostarp paredzot minimālos periodus rezerves daļu piegādei atbilstoši produkta kategorijai un saprātīgu maksimālo piegādes termiņu — attiecībā uz tādu produktu dizainu, ražošanu un mārketingu, kuri ir ilgtspējīgi, droši, piemēroti vairākkārtējai izmantošanai, tehniski izturīgi un viegli remontējami, nesatur bīstamas vielas un — pēc tam, kad tie ir kļuvuši par atkritumiem un ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai, — ir piemēroti tam, lai tos darītu pieejamus vai laistu tirgū nolūkā atvieglot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pienācīgu ievērošanu; aicina Komisiju arī atbalstīt un izstrādāt ekonomikas instrumentus, kas nodrošina ekonomisku priekšrocību ilgtspējīgai izvēlei;

18. uzsver, ka ilgāka produktu lietošanas laika priekšnoteikums ir tādu pasākumu pieņemšana, kuri aizliedz plānoto nolietošanos; aicina Komisiju pārbaudīt gadījumus, kad tiek ziņots par to, ka produkti, piemēram, viedtālruņi, tiek apzināti projektēti tā, lai tiem būtu ļoti īss lietderīgās izmantošanas laiks, un ierosināt pasākumus šīs parādības aizliegšanai;

19. uzsver, ka saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju Atkritumu pamatdirektīvā definētajai atkritumu rašanās novēršanai vajadzētu būt vissvarīgākajai prioritātei;

20. uzsver, ka patērētājiem vajadzētu būt iespējai pilnībā piedalīties ekoloģiskajā pārejā; aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus par instrumentiem, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, tostarp pieprasot uzlabot informāciju par produktu, šajā nolūkā paredzot obligātu marķēšanu par produkta ilglietojamību un remontējamību (paredzētais kalpošanas ilgums, rezerves daļu pieejamība u. c.), nosakot ilgizturību un remontējamību par produkta galvenajām īpašībām saskaņā ar Direktīvām 2011/83/ES un 2005/29/ES, uzlabojot metodikas, kuras izmanto, lai pirms produkta laišanas tirgū pārbaudītu apgalvojumus par vides saudzēšanu, paplašinot juridiskās garantijas, kas saskaņotas ar lēsto produktu kategorijas kalpošanas laiku un definīcijām, aizliedzot prakses veidus, kuru mērķis ir apzināti saīsināt produkta kalpošanas ilgumu, piemēram, dizaina stadijā neparedzot remontēšanas iespēju vai ieplānojot lēnāku darbību pēc programmatūras atjaunināšanas (ieprogrammētais nolietojums), un nepieļaujot zaļmaldināšanu, šajā nolūkā šādus prakses veidus iekļaujot Direktīvas 2005/29/ES I pielikumā;

21. aicina Komisiju garantēt ES iedzīvotājiem tiesības uz savu preču remontu par pieņemamu cenu, izmantojot specifisku pasākumu kopumu, piemēram, nosakot pienākumu pirkuma izdarīšanas laikā sniegt informāciju par rezerves daļu pieejamību un cenu, kā arī par to remontēšanai nepieciešamo laiku, piedāvāt visiem remonta veicējiem, tostarp patērētājiem, nediskriminējošu piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, veicināt standartizāciju, lai sekmētu rezerves daļu savstarpēju izmantojamību, ar mērķtiecīgu stimulu palīdzību prioritāti piešķirt remontam, nevis nomaiņai, un ar finansiālu stimulu palīdzību atbalstīt remonta pakalpojumus; uzsver, ka šādiem instrumentiem būtu jābalstās uz stabiliem vides kritērijiem, kas patērētājiem ļautu rūpīgi izvērtēt produktu ietekmi uz vidi, ņemot vērā to aprites ciklu, vidisko pēdu, kalpošanas ilgumu un kvalitāti; tomēr uzsver, ka ilgtspējīga patēriņa veicināšana ir tikai viens izskatāmā jautājuma aspekts un ka pārejai uz apritīgumu būtu jāsākas jau ražošanas un ekodizaina posmā;

22. atzīmē, ka liela nozīme ir labi funkcionējošam iekšējam tirgum atkritumu apsaimniekošanas jomā, un uzsver nepieciešamību vēl vairāk uzlabot tirgus nosacījumus reciklēšanai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šādu uzlabošanu, tostarp izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu labāku regulatīvo saskaņotību;

23. aicina Komisiju arī pienācīgi risināt produktu divējādās kvalitātes problēmu un nodrošināt, ka cilvēkiem visās dalībvalstīs ir pieejami vienādas kvalitātes pārtikas un citi produkti un ka viņiem ir vienlīdzīgas patērētāju tiesības, piemēram, tiesības uz remonta veikšanu, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi dzīvo;

24. aicina Komisiju veicināt salīdzināmu un saskaņotu informēšanu par produktu — tostarp brīvprātīgu produkta marķēšanu —, gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, balstoties uz pierādāmu informāciju un patērētāju uzvedības pētījumiem un pilnībā apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga radīšanas MVU;

25. prasa pieņemt ekodizaina prasības attiecībā uz visplašāko produktu klāstu, uzsver, ka ekodizaina prasībām vajadzētu būt obligātām, un prasa ekodizaina prasības piemērot ar enerģiju nesaistītiem produktiem, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi, piemēram, tekstilizstrādājumiem un mēbelēm;

26. prasa ieviest un izmantot obligātas depozīta sistēmas — piemēram, tādas, kas ir izveidotas pudelēm —, kuras ļauj saglabāt aptuveni vienādu materiālu kvalitātes līmeni no vienas lietošanas līdz nākamajai;

27. ierosina izstrādāt skaidras pamatnostādnes un standartus attiecībā uz vides saudzēšanas apgalvojumiem un saistībām, kas praksē tiktu īstenoti ar ekomarķējuma palīdzību; ar nepacietību gaida plānoto tiesību akta priekšlikumu par vides saudzēšanas apgalvojumu pamatošanu; uzskata, ka, nodrošinot patērētājiem pārredzamību un norādījumus ar precīzas un drošas informācijas sniegšanas un ekomarķēšanas palīdzību, palielināsies patērētāju uzticēšanās produktiem un tirgiem un ka tas galu galā novedīs pie ilgtspējīga patēriņa;

28. aicina Komisiju saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu uzlabot satvaru attiecībā uz šķirotu atkritumu sūtījumiem ES teritorijā un ārpus tās, lai veicinātu dzīvotspējīgus ekonomiskos apstākļus ES reciklēšanas tirgos un nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, kad atkritumi tiek sūtīti ārpus ES;

29. uzsver, ka pārejā uz ilgtspējīgāku un aprites ekonomiku ir svarīgi iesaistīt privāto sektoru kā atbildīgu ieinteresēto personu; atzīmē, ka ilgtspējīga un uz apriti balstīta rūpnieciskā prakse ir izšķiroši svarīga, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķus;

30. prasa pārskatīt Ekomarķējuma direktīvu, lai uzlabotu patērētāju informēšanu par rezerves daļu remontējamību un pieejamību, tostarp cenas ziņā, un "izdari pats" iespējām;

31. atzīmē, ka privātajam atkritumu apsaimniekošanas sektoram ir izšķiroši svarīga loma aprites ekonomikas stiprināšanā, jo tas veido 60 % no mājsaimniecības atkritumu tirgus un 75 % no rūpniecisko un komerciālo atkritumu tirgus; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt investīcijas privātajā sektorā, kā arī šī sektora veiktās investīcijas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu un atbalstītu pieprasījumu pēc reciklētiem materiāliem un tos saturošiem produktiem;

32. aicina Komisiju veicināt reciklēta satura izmantošanu, balstoties uz jau pastāvošām nozares un ieinteresēto personu iniciatīvām un veicinot jaunas šāda veida iniciatīvas;

33. uzskata, ka Ekodizaina direktīva nodrošina būtisku neizmantotu potenciālu resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas jomā; aicina Komisiju prioritāti piešķirt tādu pasākumu īstenošanai un pārskatīšanai, kuri attiecas uz produktiem, kam piemīt vislielākais potenciāls primārās enerģijas ietaupījumu un aprites ekonomikas ziņā; prasa priekšizpētes pētījumos par iespējām paplašināt ekodizaina pasākumu piemērošanas jomu, tajā ietverot citas produktu kategorijas, sistemātiski un padziļināti analizēt aprites ekonomikas potenciālu;

34. uzsver zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) lomu pārejas uz ilgtspējīgu un aprites ekonomiku paātrināšanā un to, cik svarīgi ir izmantot ZPI Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas laikā; atgādina Komisijas apņemšanos izstrādāt turpmākus tiesību aktu priekšlikumus par ZPI un aicina to nākt klajā ar vērienīgu priekšlikumu, kas būtiski palielinātu ZPI izmantošanu saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, lai visos publiskā iepirkuma līgumos zaļā izvēles iespēja būtu automātiska izvēle, vadoties pēc principa "ievēro vai paskaidro", un lai tādējādi šī principa neievērošana būtu pieļaujama tikai, sniedzot pieņemamu pamatojumu;

35. norāda, ka būtu jādažādo globālās vērtības ķēdes, izmantojot jaunus noteikumus par e-komerciju, noslēdzot Vides preču nolīgumu, kam piemīt potenciāls stimulēt vides preču izmantošanu, un starptautiskā līmenī reformējot intelektuālā īpašuma tiesības, lai uzlabotu konkurētspēju un efektīvāk aizsargātu un atalgotu radošo darbu un inovāciju nolūkā panākt patiesi ilgtspējīga vienotā tirgus izveidi;

36. uzsver, ka visiem patērētājiem vajadzētu būt tiesībām uz drošiem produktiem, kas nav kaitīgi nedz videi, nedz cilvēka veselībai; prasa ātri un efektīvi pārtraukt un aizliegt bīstamu vielu izmantošanu vienotajā tirgū; uzsver, ka tas ir īpaši svarīgi tādu vielu gadījumā, kurām piemīt īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus; uzsver, ka ilgtspējīga vienotā tirgus attīstības pamatā jābūt netoksiskas aprites ekonomikas un tādas vides izveidei, kurā netiek nedz izmantotas, nedz reciklētas bīstamas vielas;

37. uzskata, ka ir svarīgi palielināt sabiedrības informētību par patērētāju tiesībām un par ilgtspējīga produktu un pakalpojumu patēriņa nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šo informētību, izmantojot paraugprakses apmaiņas platformu, kurā būtu iesaistīti iedzīvotāji, publiskā un privātā sektora pārstāvji, pašvaldības, akadēmiskās aprindas, nevalstiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un patērētāju organizācijas, un tādējādi nodrošinot, ka visiem iedzīvotājiem ir pieejama viegli saprotama un visaptveroša informācija.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

16.7.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–

0:

43

6

28

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Miriam Dalli, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Agnès Evren, Fredrick Federley, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ștefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Billy Kelleher

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margarita de la Pisa Carrión, Veronika Vrecionová

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

PPE

Michal WIEZIK

S&D

Nikos ANDROULAKIS, Marek Paweł BALT, Monika BEŇOVÁ, Simona BONAFÈ, Delara BURKHARDT, Sara CERDAS, Mohammed CHAHIM, Tudor CIUHODARU, Miriam DALLI, Jytte GUTELAND, Javi LÓPEZ, César LUENA, Alessandra MORETTI, Sándor RÓNAI, Günther SIDL, Petar VITANOV, Tiemo WÖLKEN

RENEW

Pascal CANFIN, Fredrick FEDERLEY, Andreas GLÜCK, Martin HOJSÍK, Billy KELLEHER, Frédérique RIES, María Soraya RODRÍGUEZ RAMOS, Nicolae ŞTEFĂNUȚĂ, Linea SØGAARD-LIDELL, Véronique TRILLET-LENOIR

Verts/ALE

Margrete AUKEN, Bas EICKHOUT, Pär HOLMGREN, Yannick JADOT, Tilly METZ, Ville NIINISTÖ, Grace O'SULLIVAN, Jutta PAULUS

GUE/NGL

Malin BJÖRK, Anja HAZEKAMP, Petros KOKKALIS, Silvia MODIG, Mick WALLACE

NI

Eleonora EVI, Athanasios KONSTANTINOU

 

6

–

ID

Simona BALDASSARRE, Marco DREOSTO, Sylvia LIMMER, Luisa REGIMENTI, Silvia SARDONE

ECR

Rob ROOKEN

 

28

0

PPE

Bartosz ARŁUKOWICZ, Traian BĂSESCU, Alexander BERNHUBER, Nathalie COLIN-OESTERLÉ, Christian DOLESCHAL, Agnès EVREN, Adam JARUBAS, Ewa KOPACZ, Esther de LANGE, Peter LIESE, Fulvio MARTUSCIELLO, Liudas MAŽYLIS, Dolors MONTSERRAT, Dan-Ștefan MOTREANU, Ljudmila NOVAK, Jessica POLFJÄRD, Christine SCHNEIDER, Edina TÓTH, Pernille WEISS

ID

Aurelia BEIGNEUX, Catherine GRISET, Joëlle MÉLIN

ECR

Sergio BERLATO, Margarita DE LA PISA CARRIÓN, Joanna KOPCIŃSKA, Alexandr VONDRA, Veronika VRECIONOVÁ, Anna ZALEWSKA

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

– : pret

0 : atturas

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

26.10.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–

0:

20

2

23

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrus Ansip, Pablo Arias Echeverría, Alessandra Basso, Brando Benifei, Adam Bielan, Biljana Borzan, Vlad-Marius Botoş, Markus Buchheit, Dita Charanzová, Deirdre Clune, David Cormand, Carlo Fidanza, Evelyne Gebhardt, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Maria Grapini, Svenja Hahn, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Arba Kokalari, Marcel Kolaja, Kateřina Konečná, Jean-Lin Lacapelle, Maria-Manuel Leitão-Marques, Morten Løkkegaard, Adriana Maldonado López, Antonius Manders, Beata Mazurek, Leszek Miller, Dan-Ştefan Motreanu, Kris Peeters, Anne-Sophie Pelletier, Miroslav Radačovský, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Kim Van Sparrentak, Marion Walsmann, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marc Angel, Pascal Arimont, Marco Campomenosi, Salvatore De Meo, Claude Gruffat

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

S&D

Marc Angel, Brando Benifei, Biljana Borzan, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Adriana Maldonado López, Leszek Miller, Christel Schaldemose

RENEW

Sandro Gozi

ID

Virginie Joron, Jean-Lin Lacapelle

Verts/ALE

David Cormand, Alexandra Geese, Claude Gruffat, Marcel Kolaja, Kim Van Sparrentak

GUE/NGL

Anne-Sophie Pelletier

NI

Marco Zullo

 

2

–

ECR

Eugen Jurzyca

NI

Miroslav Radačovský

 

23

0

PPE

Pablo Arias Echeverría, Pascal Arimont, Deirdre Clune, Salvatore De Meo, Arba Kokalari, Antonius Manders, Dan-Ştefan Motreanu, Kris Peeters, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Marion Walsmann

RENEW

Andrus Ansip, Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Svenja Hahn, Morten Løkkegaard

ID

Alessandra Basso, Markus Buchheit, Marco Campomenosi

ECR

Adam Bielan, Carlo Fidanza, Beata Mazurek

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

– : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 18. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika