Ziņojums - A9-0221/2020Ziņojums
A9-0221/2020

    ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju

    18.11.2020 - (COM(2020)0960 – C9-0318/2020 – 2020/0299(BUD))

    Budžeta komiteja
    Referents: Olivier Chastel

    Procedūra : 2020/0299(BUD)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A9-0221/2020
    Iesniegtie teksti :
    A9-0221/2020
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju

    (COM(2020)0960 – C9-0318/2020 – 2020/0299(BUD))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0960 – C9-0318/2020),

     ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[1],

     ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2], un jo īpaši tās 10. pantu,

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[3] un jo īpaši tā 11. punktu,

     ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

     ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu(A9‑0221/2020),

    1. atzinīgi vērtē šo lēmumu kā apliecinājumu Savienības solidaritātei ar Savienības iedzīvotājiem un reģioniem, kurus skārušas dabas katastrofas un 2020. gada sākumā Covid-19 pandēmijas izraisītā liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija;

    2. uzsver, ka no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda ir steidzami jāpiešķir finansiāls atbalsts skartajiem reģioniem;

    3. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

    4. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

    5. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

     


     

    PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[4], un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[5] un jo īpaši tā 11. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda („Fonds“) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.

    (2) Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013[6] 10. pantā.

    (3) Horvātija 2020. gada 10. jūnijā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc 2020. gada marta zemestrīces, kas skāra Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas–Zagorjes županijas.

    (4) Polija 2020. gada 24. augustā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2020. gada jūnijā Priekškarpatu vojevodistē.

    (5) Līdz 2020. gada 24. jūnijam Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija iesniedza pieteikumus Fonda izmantošanai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija. Savos pieteikumos visas septiņas dalībvalstis no Fonda lūdza avansa maksājumu saistībā ar gaidāmo Fonda ieguldījumu.

    (6) Horvātijas un Polijas pieteikumi saistībā ar dabas katastrofām atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā ieguldījuma sniegšanai no Fonda.

    (7) Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu Horvātijai un Polijai.

    (8) Lai nodrošinātu pietiekamu budžeta līdzekļu pieejamību Savienības 2020. gada vispārējā budžetā, Fonds būtu jāizmanto avansa maksājumiem Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

    (9) Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Saistībā ar dabas katastrofām Eiropas Savienības Solidaritātes fondu Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:

    (a)  summu 683 740 523 EUR apmērā piešķir Horvātijai;

    (b)  summu 7 071 280 EUR apmērā piešķir Polijai.

    2. pants

    Lai veiktu avansa maksājumus saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:

    (a)  summu 8 462 280 EUR apmērā piešķir Horvātijai;

    (b)  summu 15 499 409 EUR apmērā piešķir Vācijai;

    (c)  summu 4 535 700 EUR apmērā piešķir Grieķijai;

    (d)  summu 26 587 069 EUR apmērā piešķir Ungārijai;

    (e)  summu 23 279 441 EUR apmērā piešķir Īrijai;

    (f)  summu 37 528 511 EUR apmērā piešķir Portugālei;

    (g)  summu 16 844 420 EUR apmērā piešķir Spānijai.

    3. pants

    Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no [lēmuma pieņemšanas datums].

    Briselē,

    Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

     


     

    PASKAIDROJUMS

    Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (turpmāk „Fonds”), lai piešķirtu finansiālu palīdzību par kopējo summu 823 548 633 EUR apmērā saistībā ar dabas katastrofām, kas 2020. gadā notika Horvātijā un Polijā, kā arī lai izmaksātu avansu septiņām dalībvalstīm (Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai), reaģējot uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gada sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija.

    Horvātija — zemestrīce

    2020. gada 22. martā Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas–Zagorjes županijas skāra zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 5,5 balles pēc Rihtera skalas. Tā bija spēcīgākā zemestrīce, kas kopš 1880. gada bija notikusi Zagrebā. Tika ievainoti 27 cilvēki, un viens cilvēks gāja bojā. Tiek lēsts, ka šajā zemestrīcē lieli strukturāli postījumi tika nodarīti 26 000 publisku un privātu ēku, tostarp simtiem skolu, 80 % slimnīcu un lielai daļai no Zagrebas Universitātes. Nopietni bojājumi tika nodarīti lielākajai daļai Zagrebas vēsturiskā centra, kā arī vairākām baznīcām plašākā pilsētas teritorijā un kaimiņu županijās. Horvātijas valdība nodrošināja subsīdijas pagaidu mājokļu īrei aptuveni 30 000 pārvietotajām personām.

    Horvātijas iestādes savā pieteikumā, kuru Komisija saņēma 2020. gada 10. jūnijā un kurš tika papildināts 2020. gada 28. un 31. jūlijā, bija aplēsušas, ka katastrofas nodarītie kopējie tiešie zaudējumi ir 11,6 miljardi EUR jeb 22,9 % no Horvātijas NKI. Tas ievērojami pārsniedz “liela mēroga katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai, kas ir 303,3 miljoni EUR (0,6 % no Horvātijas 2020. gada NKI). Tādējādi katastrofa kvalificējama kā “liela mēroga dabas katastrofa” un ietilpst regulas piemērošanas jomā.

    Saskaņā ar Horvātijas aprēķiniem kopējās attiecināmās izmaksas par būtiskiem ārkārtas un atjaunošanas pasākumiem, kā noteikts regulas 3. panta 2. punktā, veido 2,27 miljardus EUR un galvenokārt ir paredzētas tam, lai atjaunotu darba kārtībā infrastruktūru, jo īpaši izglītības un veselības infrastruktūru, un pagaidu izmitināšanas telpas.

    Saskaņā ar iepriekšējo praksi liela mēroga dabas katastrofu gadījumā Komisija ierosina piemērot likmi 2,5 % apmērā no kopējiem tiešajiem zaudējumiem tai attiecināmo publisko izdevumu daļai, kura nepārsniedz robežvērtību, un 6 % — tai izdevumu daļai, kas pārsniedz robežvērtību. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir 683 740 523 EUR.

    Horvātija ir lūgusi izmaksāt avansu, kā noteikts regulas 4.a pantā. Komisija 2020. gada 10. augustā piešķīra avansa maksājumu 88 951 877 EUR apmērā no paredzamā ES finansiālā ieguldījuma.

     

    Polija — plūdi

    Lietusgāžu izraisīti plūdi, ko radīja stipras vētras frontes, no 2020. gada 7. līdz 29. jūnijam skāra visu Priekškarpatu vojevodisti. Pēkšņi plūdi skāra vairāk nekā 2000 dzīvojamās, lauksaimniecības un komunālo pakalpojumu ēkas, tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 250 ūdensteces kilometri un bija jāevakuē vairāk nekā 400 cilvēku. Tika sabojāti aptuveni 9000 hektāri kultūraugu platības.

    Polijas iestādes 2020. gada 24. augusta pieteikumā norādīja zaudējumu aplēses 282,9 miljonu EUR apmērā, kas atbilst 1,56 % no reģionālā IKP. Priekškarpatu vojevodistes reģions ir NUTS 2. līmeņa reģions. Tādēļ šis pieteikums atbilst regulas 2. panta 3. punktā izklāstītajiem „reģionālas dabas katastrofas” kritērijiem. Tā kā aplēstie zaudējumi pārsniedz tiešo zaudējumu robežvērtību, kas ir 1,5 % no reģionālā IKP, pieteikums atbilst ESSF ieguldījuma saņemšanas prasībām.

    Ārkārtas un atjaunošanas pasākumu izmaksas tika lēstas 216,2 miljonu EUR apmērā, no kuriem lielākā daļa bija paredzēta transporta infrastruktūras atjaunošanai darba kārtībā, preventīvās infrastruktūras nostiprināšanai un skarto dabas zonu tūlītējai atjaunošanai, lai izvairītos no augsnes erozijas.

    Atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot likmi, kas atbilst 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem un ko piemēro gadījumos, uz kuriem attiecas „reģionālās katastrofas” noteikums. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir 7 071 280 EUR.

    Polija nebija pieprasījusi avansa maksājumu.

     

    Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija – liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija

    2020. gadā, īstenojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII), tika grozīta regula, iekļaujot tajā liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, lai Savienība varētu reaģēt uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām.[7] Covid-19 pandēmija ir kvalificējama kā „liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija” un līdz ar to ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

    Līdz noteiktajam termiņam, proti, 2020. gada 24. jūnijam, Komisija saņēma 22 pieteikumus (no 19 dalībvalstīm un 3 pievienošanās sarunvalstīm[8]) finansiālā ieguldījuma saņemšanai no Fonda saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Septiņas valstis pieprasīja avansa maksājumu saistībā ar paredzamo ESSF ieguldījumu (Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija), un tika atzīts, ka tās ir tiesīgas to saņemt. Regulā ir paredzēta iespēja veikt avansa maksājumus saskaņā ar ESSF tikai dalībvalstīm.

    Saskaņā ar 4.a panta 4. punktu var izmaksāt avansu, kas veido ne vairāk par 25 % no paredzamās ieguldījuma summas un nepārsniedz 100 miljonus EUR.

    Komisija izmanto vienu un to pašu metodi, lai noteiktu atbalsta summas gan liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, gan dabas katastrofām. Tikai un vienīgi avansa maksājuma aprēķināšanas nolūkā Komisija provizoriski apstiprināto izdevumu kopsummu Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju veselības jomā noteica šādi:

    Pieteikuma iesniedzēja valsts

    Kopējie pieprasītie publiskie tiešie izdevumi (EUR)

    Kopējie izdevumi, ko provizoriski apstiprinājusi EK

    (EUR)

    Piemērotā robežvērtība liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijai

    (miljonos EUR)

    2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem līdz robežvērtībai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijā (EUR)

    6 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem virs robežvērtības liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijā (EUR)

    Iespējamā atbalsta summa

    (EUR)

    25 % avansa maksājums

    (EUR)

    Horvātija

     

    658 771 839

    652 607 470

    151,638

    3 790 950

    30 058 168

    33 849 118

    8 462 280

    Vācija

     

    2 079 000 000

    2 079 000 000

    1 792,639

    44 815 975

    17 181 660

    61 997 635

    15 499 409

    Grieķija

     

    623 925 000

    623 925 000

    551,220

    13 780 500

    4 362 300

    18 142 800

    4 535 700

    Ungārija

     

    1 997 208 000

    1 997 208 000

    385,263

    9 631 575

    93 944 140

    106 348 275

    26 587 069

    Īrija

     

    1 997 000 000

    1 997 000 000

    762,921

    19 073 025

    74 044 740

    93 117 765

    23 279 441

    Portugāle

     

    3 470 870 000

    2 850 870 000

    598,233

    14 955 825

    103 198 020

    150 114 045

    37 528 511

    Spānija

     

    15 750 543 061

    2 168 667 388

    1 792,639

    44 815 975

    22 561 703

    67 377 678

    16 844 420

    KOPĀ

    132 736 830

     

    Tā kā apropriācijas avansa maksājumiem, kas sākotnēji bija pieejamas 2020. gada budžetā, jau ir pilnībā izlietotas, Komisija ierosina izmantot vajadzīgos papildu resursus, nepārsniedzot ESSF noteikto gada maksimālo apjomu. Avansa maksājums neskar Komisijas veiktā pilnīgā novērtējuma rezultātus. Avansa summu ņems vērā pirms ieguldījuma atlikušās summas izmaksas saņēmējiem. Komisija vajadzētu atgūt nepamatoti izmaksātās avansa summas.

    Secinājums

    Iepriekš minēto iemeslu dēļ katastrofas, kas minētas Horvātijas un Polijas iesniegtajos pieteikumos, kā arī septiņi pieteikumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, atbilst regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

    ESSF pieejamais ikgadējais piešķīrums 2020. gadā ir 597 546 284 EUR (t. i., 500 miljoni EUR 2011. gada cenās). Turklāt summa 552 977 761 EUR apmērā no 2019. gada piešķīruma netika izmantota līdz minētā gada beigām un tika pārnesta uz 2020. gadu. Saskaņā ar DFS regulas 10. panta 1. punktu 25 % no sākotnējā 2020. gada piešķīruma (149 386 571 EUR) ir jāsaglabā līdz 2020. gada 1. oktobrim, bet tie kļūst pieejami no minētā datuma. Tāpēc Solidaritātes fondā visam 2020. gadam pieejamā maksimālā summa ir 1 150 524 045 EUR.

    ESSF 2020. gadā jau ir izmantots četriem pieteikumiem (Austrija, Itālija, Portugāle, Spānija)[9] par kopējo summu 278 993 814 EUR. Tādējādi maksimālā summa, kura 2020. gadā pieejama no ESSF, ir 871 530 231 EUR, kas ir pietiekami, lai segtu vajadzības saskaņā ar šeit izklāstīto lēmumu par Fonda izmantošanu (t. i., 823 548 633 EUR, no kuriem 683 740 523 EUR ir saistīti ar zemestrīci Horvātijā, 7 071 280 EUR ir saistīti ar plūdiem Polijā un 132 736 830 EUR ir paredzēti avansa maksājumiem). Atlikusī summa 47 981 598 EUR apmērā 2020. gadā netiks izmantota un tiks pārnesta uz 2021. gadu.

     

    Summa, kas pašlaik pieejama ES Solidaritātes fondā:

     

    2020. gada piešķīrums

     EUR 597 546 284

    Plus neizlietotā 2019. gada piešķīruma summa, kas pārnesta uz 2020. gadu

    +EUR 552 977 761

    [25 % no 2020. gada piešķīruma jāsaglabā līdz 2020. gada 1. oktobrim]

    [EUR 149 386 571]

    Mīnus ierosinātā atbalsta kopsumma Portugālei (viesuļvētra “Lorenco” ), Spānijai (ekstremāli laikapstākļi DANA 2019. gadā), Itālijai (nelabvēlīgi laikapstākļi 2019. gadā) un Austrijai (nelabvēlīgi laikapstākļi 2019. gadā)

    -EUR 278 993 814

    Summa, kas pieejama no 2020. gada janvāra līdz septembrim 

    EUR 722 143 660

    Pašlaik pieejamā maksimālā summa 

    EUR 871 530 231

    Kopējā summa, ko ierosināts izmantot Horvātijai, Polijai un Covid-19 avansa maksājumiem

    -EUR 823 548 633

    Atlikušie pieejamie līdzekļi līdz 2020. gada 31. decembrim

    EUR 47 981 598

     

    Referents iesaka ātri apstiprināt šim ziņojumam pievienoto Komisijas izstrādāto lēmuma priekšlikumu, lai ātri mobilizētu iepriekš minētās summas, apliecinot Eiropas solidaritāti visām skartajām dalībvalstīm. Referents stingri ierosina šo finansiālo ieguldījumu dalībvalstīm sniegt īpaši steidzamā kārtā.

     


     

    REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

    Johan Van Overtveldt

    priekšsēdētājs

    Budžeta komiteja

    BRISELE

    Temats: Atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (COM(2020)0960 – C9-0318/2020 – 2020/0299(BUD))

    Godātais priekšsēdētāj!

    Reģionālās attīstības komitejai ir lūgts sniegt atzinumu par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (COM(2020)0960). Drīzumā Budžeta komitejā tiks pieņemts ziņojums par šo priekšlikumu.

    Šajā priekšlikumā ir paredzēts izmantot ESSF līdzekļus 823 548 633 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību:

     Horvātijai saistībā ar zemestrīci, kas 2020. gada martā skāra Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas-Zagorjes županijas (683 740 523 EUR);

     Polijai saistībā ar plūdiem Priekškarpatu vojevodistē 2020. gada jūnijā (7 071 280 EUR); un

     septiņām dalībvalstīm (Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai) saistībā ar avansa maksājumiem, reaģējot uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija (132 736 830 EUR).

     

    Noteikumi, kas piemērojami ESSF finansiālajiem ieguldījumiem, ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

    Tā ir pirmā ESSF līdzekļu izmantošana saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju pēc izmaiņām, kas ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/461 (2020. gada 30. marts), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, lai sniegtu finansiālu palīdzību dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai un kuras nopietni skar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju šī līdzekļu izmantošana attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras ir pieprasījušas avansu; līdzekļu pieprasījumi no citām dalībvalstīm un kandidātvalstīm tiks izskatīti vēlāk.

    Komitejas koordinatori ir izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs informēt par to, ka Reģionālās attīstības komitejas locekļu vairākumam nav iebildumu pret ESSF izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minētās summas, kā to ierosinājusi Komisija.

    Ar cieņu

    Younous Omarjee

     

     

     

     


    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    16.11.2020

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    40

    0

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Mauri Pekkarinen

     


     

    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    40

    +

    PPE

    Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig

    S&D

    Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs

    Renew

    Olivier Chastel, Valérie Hayer, Moritz Körner, Mauri Pekkarinen, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds

    ID

    Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs, Hélène Laporte

    Verts/ALE

    Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro

    ECR

    Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt

    GUE/NGL

    Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis

    NI

    Mislav Kolakušić

     

    0

    -

     

     

     

    0

    0

     

     

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    + : par

    - : pret

    0 : atturas

     

     

    Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 20. novembris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika