Procedūra : 2020/0154(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0227/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0227/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0002

<Date>{19/11/2020}19.11.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0227/2020</NoDocSe>
PDF 230kWORD 60k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>     <RefProcLect>***I</RefProcLect>

<Titre>par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētu trešo valstu valūtu etalonu atbrīvojumu un konkrētu pārtraucamu etalonu aizstājējetalonu izraudzīšanu groza Regulu (ES) 2016/1011</Titre>

<DocRef>(COM(2020)0337 – C9-0209/2020 – 2020/0154(COD))</DocRef>


<Commission>{ECON}Ekonomikas un monetārā komiteja</Commission>

Referente: <Depute>Caroline Nagtegaal</Depute>

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētu trešo valstu valūtu etalonu atbrīvojumu un konkrētu pārtraucamu etalonu aizstājējetalonu izraudzīšanu groza Regulu (ES) 2016/1011

(COM(2020)0337 – C9-0209/2020 – 2020/0154(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0337),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0209/2020),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ... atzinumu,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 29. oktobra atzinumu[1],

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0227/2020),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2020/0154 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko attiecībā uz konkrētu trešo valstu valūtu etalonu atbrīvojumu un konkrētu pārtraucamu etalonu aizstājējetalonu izraudzīšanu groza Regulu (ES) 2016/1011 un Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2]

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Lai ierobežotu pakļautību ārvalstu valūtas kursa svārstībām valūtās, kas nav viegli konvertējamas vai pakļautas valūtas maiņas kontrolei, uzņēmumi Eiropas Savienībā noslēdz nepiegādājamus regulētā tirgū netirgotus valūtas nākotnes līgumus un mijmaiņas līgumus. Šie instrumenti ļauj to lietotājiem ierobežot tādu ārvalstu valūtu kursu svārstības, kuras nav viegli konvertējamas pamatvalūtā, piemēram, dolāros vai euro. Ārvalstu valūtas attiecīgā brīža kursu nepieejamība tādu izmaksājumu aprēķināšanai, kas veicami saskaņā ar regulētā tirgū netirgotiem valūtas nākotnes līgumiem un mijmaiņas līgumiem, negatīvi ietekmētu Eiropas Savienības uzņēmumus, kas eksportē uz jaunietekmes tirgiem vai tur aktīvus šajos tirgos, tādējādi pakļaujot uzņēmumus jaunietekmes tirgu valūtu kursu svārstībām. Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011[3] 51. panta 5. punktā noteiktā pārejas perioda beigām vairs nebūs iespējams izmantot ārvalstu valūtas attiecīgā brīža kursus, ko nodrošina trešās valsts administrators, kurš nav centrālā banka.

(2) Lai uzņēmumi Eiropas Savienībā varētu turpināt darījumdarbību, vienlaikus mazinot ar ārvalstu valūtas kursu saistīto risku, no Regulas (ES) 2016/1011 darbības jomas būtu jāizslēdz attiecīgā brīža ārvalstu valūtas kursi, kas minēti nepiegādājamos regulētā tirgū netirgotos valūtas nākotnes līgumos vai mijmaiņas līgumos ar mērķi aprēķināt līgumiskos izmaksājumus.

(3) Lai konkrētus trešo valstu valūtas attiecīgā brīža kursus atzītu par izslēgtiem no Regulas (ES) 2016/1011 darbības jomas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz atbrīvojumu no ārvalstu valūtas attiecīgā brīža kursa nekonvertējamām valūtām, ja šādu attiecīgā brīža kursu izmanto, lai aprēķinātu izmaksājumus, kas rodas saistībā ar nepiegādājamiem regulētā tirgū netirgotiem valūtas nākotnes līgumiem vai mijmaiņas līgumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(3a) Regula (ES) 2016/1011 paredz, ka līdz 2021. gada 31. decembrim ES tirgus dalībnieki var izmantot etalonus, kas tiek pārvaldīti kādā valstī ārpus ES, neatkarīgi no tā, vai ir pieņemts lēmums par līdzvērtību un vai attiecīgais indekss ir atzīts vai apstiprināts izmantošanai Eiropas Savienībā. Likumdevēji cerēja, ka līdz 2021. gada beigām trešās valstis savu etalonu režīmu būs pielāgojušas šīs regulas noteikumiem un ka valstī ārpus ES pārvaldītu etalonu izmantošana ES tirgus dalībnieku vidū tiks nodrošināta ar Komisijas pieņemtiem lēmumiem par līdzvērtību vai apstiprināšanu, tādējādi aizsargājot juridisko noteiktību. Tomēr šajā ziņā panāktais progress ir niecīgs. Ņemot vērā atšķirības un intensitāti, kas pastāv finanšu etalonu regulējumā attiecībā uz to izmantošanu Eiropas Savienībā un trešās valstīs, un lai nodrošinātu vienmērīgu tirgus darbību un trešo valstu etalonu pieejamību izmantošanai Eiropas Savienībā pēc 2021. gada decembra beigām, Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam ar deleģētā akta palīdzību būtu jāpārskata pašreizējie Regulas (ES) 2016/1011 noteikumi par trešo valstu režīmu, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, un attiecīgā gadījumā tai būtu jāpiešķir papildu pilnvaras apstiprināt trešo valstu etalonus vai etalonu grupu.

(4) Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Londonas starpbanku tirgus likme (LIBOR), 2020. gada 31. decembrī beidzoties pārejas periodam, vairs nebūs uzskatāma par kritiski svarīgu etalonu. Turklāt Apvienotās Karalistes Finanšu pārvaldības iestāde (FCA) ir paziņojusi, ka tā pārtrauks mudināt bankas vai likt tām nodrošināt ievades datus LIBOR vajadzībām, tādējādi radot būtisku risku, ka līdz 2021. gada beigām var tikt pārtraukta viena no svarīgākajiem procentu likmju etaloniem sniegšana. Tomēr LIBOR sniegšanas pārtraukšanai var būt negatīvas sekas, kas var būtiski traucēt finanšu tirgu darbību Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā ir daudz līgumu parāda, aizdevumu, termiņnoguldījumu un atvasināto instrumentu jomā, kuros ir atsauce uz LIBOR un kuru termiņš beidzas pēc 2021. gada 31. decembra, un kuros nav stingru līgumisku atkāpšanās noteikumu, kas aptvertu LIBOR pārtraukšanu. Daudzus no šiem līgumiem nevar pārskatīt, lai tajos iekļautu līgumiskus atkāpšanās noteikumus pirms 2021. gada 31. decembra. Tādēļ LIBOR pārtraukšana var būtiski traucēt finanšu tirgu darbību Eiropas Savienībā.

(5) Regulas (ES) 2016/1011 28. panta 2. punkts paredz, ka uzraudzītajām vienībām, kas nav etalonu administratori, ir plāni rīcībai ārkārtas apstākļos gadījumā, ja etalons būtiski mainās vai tiek pārtraukta tā sniegšana. Ja iespējams, minētajos plānos rīcībai ārkārtas apstākļos būtu jāidentificē viens vai vairāki iespējamie aizstājējetaloni. Šādai decentralizētai neleģislatīvai metodei arī turpmāk vajadzētu būt automātiski izmantotai metodei uzkrājumu veidošanai etalona sniegšanas pārtraukšanas gadījumā, taču LIBOR gadījums ir parādījis, ka praksē šī metode ne vienmēr ir pietiekama. Tādēļ, lai nodrošinātu tādu līgumu izbeigšanu noteiktā kārtībā, kuros ir atsauce uz plaši izmantotu etalonu, kā pārtraukšana var radīt negatīvas sekas, kuras var izraisīt būtiskus traucējumus finanšu tirgu darbībā Eiropas Savienībā, un ja šādus līgumus nevar pārskatīt, lai tajos iekļautu līgumisku atkāpšanās likmi līdz attiecīgā etalona pārtraukšanai, vajadzētu būt atkāpšanās metodei, kas paredz obligātu publisku aizstājējetalona izraudzīšanos. Minētajai metodei būtu jāietver mehānisms, kura mērķis ir panākt šādu līgumu pārkārtošanu uz piemērotiem aizstājējetaloniem. Aizstājējetaloniem būtu jānodrošina izvairīšanās no līgumu noteikumu izpildes neispējamības, kam var būt negatīvas sekas, kuras varētu būtiski traucēt finanšu tirgu darbību Eiropas Savienībā.

(6) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izraudzīties aizstājējetalonu, kas izmantojams tādu līgumu izbeigšanai, par kuriem nav notikušas jaunas sarunas līdz dienai, kad pārtraucamais etalons vairs netiek publicēts. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[4]. Juridiskā noteiktības labad Komisijai šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto tikai tad, ja iestājas precīzi definēti izraisītājnotikumi, kas skaidri parāda, ka aizstājamā etalona pārvaldība un publicēšana tiks pastāvīgi pārtraukta.

(7) Nepieciešamības gadījumā Komisijai attiecīgajā brīdī būtu jāpieņem ieteikums, ar ko mudina dalībvalstis, pamatojoties uz to tiesību aktiem, izraudzīties pārtraucamajam etalonam aizstājējlikmi izmantošanai līgumos, ko noslēdz vienības, kuras nav uzraudzītas vienības, uz ko attiecas Regula (ES) 2016/1011. Lai ņemtu vērā līgumu savstarpējo saistību, Komisijai vajadzētu būt iespējai ieteikt, ka valstu aizstājējlikmēm vajadzētu būt tādām pašām kā aizstājējlikme, ko tā izraugās līgumiem, kurus noslēdz uzraudzītas vienības.

(8) Komisijai savas īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto tikai situācijās, kad tā uzskata, ka etalona pārtraukšana var radīt negatīvas sekas, kas rada būtiskus traucējumus finanšu tirgu un reālās ekonomikas darbībā Eiropas Savienībā. Komisijai savas īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto arī tikai tad, ja ir kļuvis skaidrs, ka attiecīgā etalona reprezentativitāti nevar atjaunot vai ka etalons vairs netiks pastāvīgi publicēts.

(9) Minētā aizstājējetalona izmantošana būtu jāatļauj tikai attiecībā uz tiem līgumiem, kas nav pārskatīti pirms attiecīgā etalona pārtraukšanas dienas. Tādēļ Komisijas izraudzītā aizstājējetalona izmantošana būtu jāierobežo, to atļaujot tikai attiecībā uz līgumiem, ko uzraudzītas vienības jau noslēgušas brīdī, kad stājas spēkā īstenošanas akts, ar ko izraugās aizstājējetalonu. Turklāt, ņemot vērā, ka šāda īstenošanas akta mērķis ir nodrošināt līgumu nepārtrauktību, aizstājējetalona izraudzīšanai nevajadzētu ietekmēt līgumus, kuros jau ir paredzēts atbilstošs līgumisks atkāpšanās noteikums.

(10) Izmantojot savas īstenošanas pilnvaras izraudzīties aizstājējetalonu, Komisijai būtu jāņem vērā ieteikumi, ko sniedz privātā sektora darba grupas, kuras darbojas tās valūtas publisko iestāžu aizgādībā, ▌kurā ir denominētas aizstājējetalona procentu likmes, attiecībā uz aizstājējlikmēm, kas izmantojamas esošajos finanšu instrumentos un līgumos, kuros ir atsauce uz pārtraucamo etalonu. Komisijai būtu jāņem vērā arī attiecīgās etalona administratora uzraudzības iestādes, kā arī EVTI ieteikumi. Minētajiem ieteikumiem vajadzētu būt balstītiem uz plašām sabiedriskām apspriešanām un ekspertu zināšanām, un tajos būtu jāatspoguļo etalona lietotāju vienošanās par visatbilstošāko aizstājējlikmi pārtraucamajam procentu likmes etalonam. Turklāt šādi ieteikumi ir tikai minēto privātā sektora darba grupu ieteikumi, un publiskās iestādes, kuru aizgādībā šīs darba grupas darbojas, neuzņemas nekādu atbildību par šo ieteikumu saturu, un tām nav obligāti jāpiekrīt tajos paustajam viedoklim.

(11) Tā kā minēto īstenošanas pilnvaru galvenais mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību uzraudzītām vienībām, kas noslēgušas līgumus, kuros ir atsauce uz pārtraucamu etalonu, tādas uzraudzītas vienības kompetentajām iestādēm, kura izmanto pārtraucamo etalonu, būtu jāuzrauga vēsturisko līgumu attīstība starp šādu līgumu partneriem un katru gadu jāziņo Komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) par saviem konstatējumiem.

(12) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1011.

(12a) Pašlaik tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2912[5], lai tirgus dalībniekiem sniegtu skaidrību par to, ka darījumiem, kas noslēgti vai pārjaunoti, pirms tiek sākta tīrvērtes vai drošības rezervju prasību piemērošana ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, kuros ir atsauce uz procentu likmju etalonu (vēsturiskiem darījumiem), šīs prasības netiks piemērotas gadījumos, kad tie tiek pārjaunoti tikai tāpēc, lai īstenotu procentu likmju etalonu reformu vai sagatavotos šādas reformas īstenošanai. Regula (ES) 2016/1011 paredz prasību uzraudzītām vienībām sagatavot un uzturēt pamatīgus rakstiskus plānus, kuros izklāstītas darbības, ko tās veiks gadījumos, kad kāds no etaloniem būtiski mainīsies vai tiks pārtraukta tā sniegšana, un atspoguļot šo plānus līgumattiecībās ar klientiem. Lai tirgus dalībniekiem atvieglotu minēto prasību izpildi un ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuros ir atsauce uz jebkāda veida procentu likmju etalonu, noturīguma palielināšanu, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012 nolūkā skaidri noteikt, ka šīs tīrvērtes un drošības rezervju prasības neattiecas uz vēsturiskiem darījumiem, ja šie darījumi paši par sevi vai ar darījumu portfeli saistītu izmaiņu ietvaros tiek aizstāti, grozīti vai pārjaunoti tikai tāpēc, lai aizstātu procentu likmju etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, nolūkā īstenot procentu likmju etalona reformu vai sagatavoties šādas reformas īstenošanai vai lai ieviestu atkāpšanās noteikumus attiecībā uz jebkādu etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, nolūkā īstenot minēto reformu vai sagatavoties tai, vai arī uzlabot savu līgumu noturīgumu. Minētie grozījumi ir nepieciešami, lai sniegtu skaidrību tirgus dalībniekiem, un tiem nevajadzētu skart to tīrvērtes un drošības rezervju prasību piemērošanas jomu, kuras attiecas uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu aizstāšanu, grozīšanu vai pārjaunošanu citos nolūkos.

(13) Ņemot vērā to, ka no 2021. gada 1. janvāra LIBOR vairs nebūs kritiski svarīgs etalons Regulas (ES) 2016/1011 nozīmē, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011

(1) Regulas 2. pantu groza šādi:

(-a) iekļauj šādu punktu:

 “1.a Regulas 28.a pantu piemēro:

a) jebkādiem Direktīvā 2014/65/ES definētiem līgumiem vai finanšu instrumentiem, kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti un kuros ir atsauce uz etalonu; un

b) jebkādiem līgumiem, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti, bet kuru visas līgumslēdzējpuses veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, ja šīs trešās valsts tiesību aktos nav paredzēta etalona sniegšanas izbeigšana noteiktā kārtībā.”;

(a) panta 2. punktam pievieno šādu i) apakšpunktu:

“i) ārvalstu valūtas etalonam, ko Komisija izraudzījusies saskaņā ar 3. punktu.”;

(b) pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3. Komisija var izraudzīties ārvalstu valūtas etalonus, ko pārvalda administratori, kuri atrodas ārpus Eiropas Savienības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

a) ārvalstu valūtas etalons attiecas uz tādas trešās valsts valūtas attiecīgā brīža kursu, kura nav brīvi konvertējama;

b) uzraudzītās vienības bieži, sistemātiski un regulāri izmanto ārvalstu valūtas etalonu atvasināto instrumentu līgumos, lai nodrošinātos pret trešo valstu valūtu kursa svārstībām;

c) ārvalstu valūtas etalonu izmanto kā norēķinu likmi, lai aprēķinātu b) apakšpunktā minētajā atvasināto instrumentu līgumā paredzētās summas izmaksu valūtā, kas nav a) apakšpunktā minētā valūta ar ierobežotu konvertējamību.

4. Lai noteiktu ārvalstu valūtas etalonus, kas atbilst šā panta 3. punkta kritērijiem, Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim rīko sabiedriskas apspriešanās. Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu ārvalstu valūtas attiecīgā brīža etalonu sarakstu nolūkā nodrošināties pret trešo valstu valūtu kursa svārstīgumu, un regulāri atjaunina šo sarakstu. To uzraudzīto vienību kompetentās iestādes, kuras izmanto trešo valstu valūtas etalonus, ko Komisija ir izraudzījusies saskaņā ar 3. punktu, vismaz reizi divos gados ziņo Komisijai ▌par to atvasināto instrumentu līgumu skaitu, kuros šis ārvalstu valūtas etalons ir izmantots, lai nodrošinātos pret trešo valstu valūtu kursa svārstībām.”.

(1a) Regulas 3. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“22a) “ārvalstu valūtas maiņas etalons” ir etalons, kura vērtību nosaka attiecībā pret kādas citas valūtas vai citu valūtu groza cenu, kas izteikta vienā valūtā;”;

(b) panta 1. punkta 24) apakšpunkta a) punkta i) apakšpunktu groza šādi:

“i) Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētas tirdzniecības vietas vai no tirdzniecības vietas trešā valstī, attiecībā uz kuru Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka, ka minētās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014(22) 28. panta 4. punkta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta nozīmē, vai no regulēta tirgus, ko uzskata par līdzvērtīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu, taču jebkurā gadījumā tikai attiecībā uz darījumu datiem, kuri attiecas uz finanšu instrumentiem;”;

(1b) Regulas 28. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja uzraudzītās vienības, kuras nav 1. punktā minētais administrators un kuras izmanto kādu etalonu, izstrādā un uztur pamatīgus rakstiskus plānus, kuros izklāstītas darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai ja tiktu pārtraukta tā sniegšana. Ja iespējams, attiecīgā gadījumā šādos plānos norāda vienu vai vairākus alternatīvus atsauces etalonus, ko var izmantot kā aizstājējetalonus to etalonu vietā, kuri vairs netiek sniegti, un pamato, kāpēc šādi etaloni būtu piemērota alternatīva. Uzraudzītās vienības šos plānus un jebkādas to atjauninātās versijas bez liekas kavēšanās nosūta attiecīgajai kompetentajai iestādei un atspoguļo tos līgumattiecībās ar klientiem. Kompetentās iestādes izvērtē šo plānu pamatīgumu.”.

(2) Iekļauj šādu ▌pantu:

28.a pants
Etalona obligāta aizstāšana

1. Komisija var izraudzīties vienu vai vairākus aizstājējetalonus etalonam, kura publicēšana tiks pārtraukta, ja šā etalona publicēšanas pārtraukšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku vienā vai vairākās dalībvalstīs un ja ir iestājies kāds no šādiem notikumiem:

a) minētā etalona administratora kompetentā iestāde ir publiski paziņojusi vai izdevusi publisku paziņojumu, vai ir publicējusi informāciju, kurā ir paziņots, ka attiecīgā etalona spēju izmērīt pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti nav iespējams atjaunot ▌; pirms šāda paziņojuma sniegšanas valsts kompetentā iestāde ir izmantojusi 23. pantā minētās korektīvās pilnvaras un konstatējusi, ka šīs pilnvaras nav pietiekamas etalona atjaunošanai;

b) etalona administrators vai kāds, kas darbojas šā administratora vārdā, izdodot publisku paziņojumu vai publicējot informāciju, publiski ir paziņojis, ka minētais administrators pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku ir pārtraucis vai pārtrauks attiecīgā etalona sniegšanu, ar noteikumu, ka šāda paziņojuma sniegšanas vai šādas informācijas publicēšanas laikā nav pēctecīga administratora, kas turpinātu etalona sniegšanu;

c) etalona administratora kompetentā iestāde vai jebkāda vienība, kurai attiecībā uz konkrētā etalona administratoru ir maksātnespējas vai noregulējuma pilnvaras, izdodot publisku paziņojumu vai publicējot informāciju, publiski ir paziņojusi, ka minētā etalona administrators pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku ir pārtraucis vai pārtrauks attiecīgā etalona sniegšanu, ar noteikumu, ka šāda paziņojuma sniegšanas vai šādas informācijas publicēšanas laikā nav pēctecīga administratora, kas turpinātu etalona sniegšanu;

ca) kompetentā iestāde atsauc vai aptur administratoram piešķirto atļauju vai tā reģistrāciju ar nosacījumu, ka laikā, kad notiek šāda atsaukšana vai apturēšana, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu etalona sniegšanu.

2. Aizstājējetalons saskaņā ar likumu aizstāj visas atsauces uz etalonu ▌līgumos, uz kuriem attiecas 2. panta 1.a punkts, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) minētajos ▌līgumos ▌ir atsauce uz etalonu, kura publicēšana tiek pārtraukta dienā, kad stājas spēkā īstenošanas akts, ar ko izraugās aizstājējetalonu;

b) minētajos finanšu instrumentos, līgumos vai darbības rezultātu mērījumos nav piemērotu atkāpšanās noteikumu;

ba) atkāpšanās noteikumu neuzskata par piemērotu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) tas neparedz atsauces etalona pastāvīgu pārtraukšanu;

b) ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

i) atkāpšanās likmes nav;

ii) atkāpšanās likmes piemērošanai nepieciešama turpmāka trešo pušu piekrišana;

iii) atkāpšanās likme tiek aprēķināta, izmantojot trešo pušu sniegtas kvotas, vai tā nosaka attiecīgā etalona pēdējo publicēšanu;

c) attiecīgā iestāde ir noteikusi, ka līgumā paredzēta atkāpšanās noteikuma piemērošana kopumā — un ar būtisku atšķirību — vairs neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, un ka šāda noteikuma piemērošana var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti.

Punkta ba) apakšpunkta c) punkta piemērošanas nolūkā attiecīgā iestāde par savu izvērtējumu bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI. Ja minētais izvērtējums var ietekmēt vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī, visu šo dalībvalstu attiecīgās iestādes izvērtēšanu veic kopīgi.

Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas attiecīgās iestādes, kas spēj veikt izvērtēšanu saskaņā ar c) apakšpunktu. Dalībvalstis par kompetento iestāžu izraudzīšanos saskaņā ar šo punktu līdz ... [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] informē Komisiju un EVTI.

(3) Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izraudzītos vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, ja ir izpildīts viens no 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Pieņemot 1. punktā minēto īstenošanas aktu, Komisija ņem vērā ieteikumu (ja tāds ir pieejams), ko sniegusi alternatīvas atsauces likmes darba grupa, kura darbojas tās valūtaspublisko iestāžu aizgādībā ▌, kurā ir denominētas aizstājējetalona procentu likmes. Pirms jauna aizstājējetalona noteikšanas Komisija veic sabiedrisku apspriešanu un konsultējas ar EVTI, kā arī ar etalona administratora valsts kompetento iestādi.

3.a Panta 3. punktā minētais īstenošanas akts ietver:

i) etalona vai etalonu aizstāšanu;

ii) starpības korekciju — tostarp metodi šādas starpības korekcijas noteikšanai —, ko piemēro tā etalona aizstāšanai, kura sniegšana tiek pārtraukta, aizstāšanas dienā attiecībā uz katru konkrēto periodu, lai ņemtu vērā ietekmi, ko rada pāreja no izbeidzamā etalona uz aizstājējetalonu;

iii) atbilstības nodrošināšanai nepieciešamās būtiskās izmaiņas, kas saistītas ar aizstājējetalona izmantošanu vai piemērošanu un ir pamatoti nepieciešamas tā izmantošanai vai piemērošanai;

iv) attiecīgo dienu, no kuras piemēro aizstājējetalonu vai aizstājējetalonus.

(4) To uzraudzīto vienību kompetentās iestādes, kuras izmanto Komisijas izraudzīto etalonu, uzrauga to, vai saskaņā ar 1. punktu pieņemtie īstenošanas akti ir mazinājuši līguma noteikumu izpildes neiespējamību vai jebkādu citu kaitējošu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un investīcijām Eiropas Savienībā. Tās katru gadu par to ziņo Komisijai un EVTI.

4.a Šo pantu piemēro kritiski svarīgiem etaloniem. To piemēro arī etaloniem, kas nav kritiski svarīgi, un trešo valstu etaloniem, ja to sniegšanas pārtraukšana radītu būtisku negatīvu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku Eiropas Savienībā.”.

(2a) Regulas 29. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Uzraudzīta vienība var izmantot aizstājējetalonu Eiropas Savienībā arī tad, ja šo aizstājējetalonu ir izraudzījusies Komisija saskaņā ar 23.a pantā izklāstīto procedūru.”.

1.a pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulas (ES) Nr. 648/2012 13.a pantu aizstāj ar šādu:

“13.a pants

Procentu likmju etalonu aizstāšana un līgumisku atkāpšanās noteikumu iekļaušana vēsturiskos darījumos

1. Regulas 11. panta 3. punktā minētie darījumu partneri var turpināt piemērot riska pārvaldības procedūras, ko tie izmanto šīs regulas spēkā stāšanās dienā, attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti un kuri noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kad stājas spēkā pienākums izmantot riska pārvaldības procedūras saskaņā ar 11. panta 3. punktu, ja pēc šīs regulas stāšanās spēkā minētie līgumi tiek aizstāti, grozīti vai pārjaunoti tikai tāpēc, lai aizstātu procentu likmju etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, vai ieviestu atkāpšanās noteikumus attiecībā uz jebkādu etalonu, uz kuru darījumā ir atsauce.

2. Uz darījumiem, kas noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kad stājas spēkā tīrvērtes pienākums saskaņā ar 4. pantu, un kas pēc šīs regulas stāšanās spēkā tiek aizstāti, grozīti vai pārjaunoti tikai tāpēc, lai aizstātu procentu likmju etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, vai ieviestu atkāpšanās noteikumus attiecībā uz jebkādu etalonu, uz kuru darījumā ir atsauce, šā iemesla dēļ vien nesāk attiecināt 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

 

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums, ar ko attiecībā uz konkrētu trešo valstu valūtu etalonu atbrīvojumu un konkrētu pārtraucamu etalonu aizstājējetalonu izraudzīšanu groza Regulu (ES) 2016/1011

Atsauces

COM(2020)0337 – C9-0209/2020 – 2020/0154(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

27.7.2020

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.9.2020

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.9.2020

 

 

 

Atzinumu nesniedza

 Lēmuma datums

ITRE

10.9.2020

 

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Caroline Nagtegaal

7.9.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.11.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

0

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Francesca Donato, Derk Jan Eppink, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Philippe Lamberts, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Dragoș Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manon Aubry, Patryk Jaki, Eugen Jurzyca, Maximilian Krah, Ville Niinistö, Mick Wallace

Iesniegšanas datums

19.11.2020

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ECR

Derk Jan Eppink, Patryk Jaki, Eugen Jurzyca, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

NI

Piernicola Pedicini

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphanie Yon Courtin

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Dietmar Köster, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli

Verts/ALE

Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Ville Niinistö, Ernest Urtasun

 

0

-

 

10

0

GUE/NGL

Manon Aubry, José Gusmão, Mick Wallace

ID

Gunnar Beck, Francesca Donato, Valentino Grant, Maximilian Krah, Jörg Meuthen, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

[*] Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

[2] OV C (..), (..), (..). lpp.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 4. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika