Procedūra : 2018/0166(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0260/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0260/2020

Debates :

PV 16/12/2020 - 4
CRE 16/12/2020 - 4

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0357

<Date>{14/12/2020}14.12.2020</Date>
<NoDocSe>A9‑0260/2020</NoDocSe>
PDF 344kWORD 105k

<TitreType>IETEIKUMS</TitreType>     <RefProcLect>***</RefProcLect>

<Titre>par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam</Titre>

<DocRef>(09970/2020 – C9-0409/2020 – 2018/0166(APP))</DocRef>


<Commission>{BUDG}Budžeta komiteja</Commission>

Līdzreferenti: <Depute>Jan Olbrycht, Margarida Marques</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 1. PIELIKUMS. PROJEKTS PADOMES REGULAI, AR KO NOSAKA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU 2021.–2027. GADAM
 2. PIELIKUMS. DEKLARĀCIJAS
 PASKAIDROJUMS
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE
 KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

(09970/2020 – C9-0409/2020 – 2018/0166(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā projektu Padomes regulai (09970/2020),

 ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C9-0409/2020),

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[1],

 ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības[2],

 ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem[3],

 ņemot vērā Reglamenta 92. pantu un 105. panta 1. un 4. punktu,

 ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

 ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A9‑0260/2020),

1. sniedz piekrišanu šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītajam projektam Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

2. apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šai rezolūcijai;

3. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto Parlamenta deklarāciju;

4. pieņem zināšanai šai rezolūcijai pievienotās Komisijas deklarācijas;

5. uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju parakstīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu;

6. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


1. PIELIKUMS. PROJEKTS PADOMES REGULAI, AR KO NOSAKA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU 2021.–2027. GADAM

 

PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2020/…

(... gada ...),

ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[4],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,


tā kā:

(1) Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, lai sagatavotu un īstenotu ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra.

(2) Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ Savienībai ir jānodrošina ilgtermiņa finanšu shēma, kas paver ceļu taisnīgai un iekļaujošai pārejai uz zaļu un digitālu nākotni, atbalsta Savienības ilgtermiņa stratēģisko autonomiju un padara to noturīgu pret satricinājumiem nākotnē.

(3) Ar šo regulu noteiktajos saistību apropriāciju gada maksimālajos apjomos attiecībā uz katru izdevumu kategoriju un maksājumu apropriāciju gada maksimālajos apjomos ir jāņem vērā piemērojamie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu ("Pašu resursu lēmums").

(4) Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046[5] ("Finanšu regula") 220. panta 1. punktu, būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.

(5) DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē.

(6) DFS būtu jānosaka 2018. gada cenās. Tāpat arī būtu jāparedz noteikumi DFS ikgadējām tehniskajām korekcijām, lai pārrēķinātu maksimālos apjomus un pieejamās rezerves.

(7) Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar to, ka tiek novēloti pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalītu pārvaldību, ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Būtu jānosaka arī noteikumi par konkrētām programmām paredzētas korekcijas mehānismu.

(8) Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 323. pantam.

(9) Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai sekām un tādējādi nodrošināt, ka budžeta procedūra norit sekmīgi, ir vajadzīgi šādi tematiskie īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un Brexit korekcijas rezerve. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu.

(10) Lai vēl vairāk palielinātu elastību, ir nepieciešami šādi netematiskie īpašie instrumenti: vienotais rezerves instruments un elastības instruments. Vienotajam rezerves instrumentam būtu jāļauj pārvietot rezerves, kas ir pieejamas līdz attiecīgi saistību un maksājumu apropriāciju maksimālajam apjomam, starp finanšu gadiem un – attiecībā uz saistību apropriācijām – starp DFS izdevumu kategorijām, nepārsniedzot DFS saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu kopējās summas visā DFS periodā. Elastības instrumentam būtu jāļauj finansēt īpašus neparedzētus izdevumus attiecīgā finanšu gadā.

(11) Būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.

(12) Ir jāparedz DFS pārskatīšana, ja tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, Kipras apvienošanās gadījumā vai Savienības paplašināšanās gadījumā, kā arī, ņemot vērā budžeta izpildi.

(13) Varētu arī rasties nepieciešamība pārskatīt šo regulu saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, kad situāciju nevar atrisināt DFS noteikto ierobežojumu ietvaros. Tādēļ šādos gadījumos jāparedz iespēja pārskatīt DFS.

(14) Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem projektiem, kuru termiņš ievērojami pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.

(15) Jānosaka vispārīgi noteikumi starpiestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ("Iestādes") budžeta pilnvaras, kā noteikts Līgumos, kā arī pārredzamības prasības.

(16) Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai Iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst DFS pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktās DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna daudzgadu finanšu shēma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.


1. nodaļa
Vispārīgi noteikumi

1. pants
Daudzgadu finanšu shēma

Ar šo regulu nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (DFS).

2. pants
DFS maksimālo apjomu ievērošana

1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ("Iestādes") katras budžeta procedūras un attiecīgā gada budžeta izpildes laikā ievēro DFS noteikto gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts I pielikumā ("DFS maksimālie apjomi").

Pakārtotais maksimālais apjoms 3. izdevumu kategorijā, kā norādīts I pielikumā, tiek noteikts, neskarot elastību starp abiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pīlāriem. Koriģēto maksimālo apjomu, ko piemēro KLP I pīlāram, pēc pārvedumiem starp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem nosaka ar atbilstošu tiesību aktu, un DFS attiecīgi pielāgo saskaņā ar šīs regulas 4. pantā paredzētajām tehniskajām korekcijām.

2. Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no īpašajiem instrumentiem, kas paredzēti 8., 9., 10. un 12. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus.

Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no vienotā rezerves instrumenta, kā paredzēts 11. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus konkrētajam gadam.

3. Ja ir nepieciešams izmantot garantiju finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 1. punktu, izmanto tādu nepieciešamo summu, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus.

3. pants
Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

1. Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas un pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu ("Pašu resursu lēmums").

2. Vajadzības gadījumā DFS maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2. nodaļa
DFS korekcijas

4. pants
Tehniskās korekcijas

1. Komisija katru gadu pirms budžeta procedūras n+1 gadam veic šādas tehniskās korekcijas DFS:

a) pārvērtē maksimālo apjomu, saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu n+1 gada cenās;

b) aprēķina rezervi, kas pieejama pašu resursu maksimālā apjoma ietvaros, kas noteikts Pašu resursu lēmumā;

c) aprēķina saistību apropriāciju summu, kas pieejama saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu, kā minēts 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, kā arī kopējo maksimālo summu, kas minēta 11. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā;

d) aprēķina maksājumu apropriāciju maksimālā apjoma korekciju saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu, kā minēts 11. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, kā arī maksimālo summu, kas minēta 11. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā;

e) aprēķina papildu piešķīrumus 5. panta 1. punktā minētām konkrētām programmām un 5. panta 2. punktā minētās ikgadējās korekcijas rezultātus.

2. Komisija veic šā panta 1. punktā minētās tehniskās korekcijas, balstoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

3. Šā panta 1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Neskarot 6. un 7. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu netiek veiktas citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.

5. pants
Konkrētām programmām paredzēta korekcija

1. Summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no soda naudām, ko Savienības iestādes piemērojušas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003[6] un (EK) Nr. 139/2004[7], un kas saskaņā ar Finanšu regulas 107. pantu ir iekļauta n-1 gada budžetā pēc tam, kad ir atskaitīta Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas[8] 141. panta 1. punktā minētā summa n-1 gadam, ir pieejama, lai papildus piešķirtu:

a) saistību apropriācijas n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, II pielikumā minētajām programmām saskaņā ar procentuālo daļu, kas minētajām programmām noteikta II pielikuma tabulas slejā "Sadales koeficients"; un

b) maksājumu apropriācijas n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam.

Kopējā papildu piešķīrumu summa laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir 11 000 miljoni EUR (2018. gada cenās). Attiecībā uz katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam papildu piešķīruma gada summa attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir vismaz 1500 miljoni EUR (2018. gada cenās) un tā nepārsniedz 2000 miljonus EUR (2018. gada cenās).

Kopējā papildu piešķīrumu summa saistību apropriācijām programmām laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam ir norādīta II pielikuma tabulas slejā "Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu".

2. Saistību apropriāciju maksimālos apjomus attiecīgajās izdevumu kategorijās n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem, saskaņā ar procentuālajām daļām, kas šīm izdevumu kategorijām noteiktas II pielikuma tabulas slejā "Sadales koeficients". Maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, automātiski koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem.

6. pants
Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai

1. Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2. Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut Savienības vispārējā budžetā pēc n+2 gada.

7. pants
Korekcija, ievērojot jaunos noteikumus vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību

1. Ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētās robežu pārvaldības fonda Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, līdzvērtīgās daļās pārnes uz katru gadu 2022.–2025. gada laikposmā, un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2. Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. nodaļa
Īpašie instrumenti

1. iedaļa
Tematiskie īpašie instrumenti

8. pants
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kura mērķi un darbības joma ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

2. Apropriācijas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

9. pants
Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

1. Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos var izmantot, lai finansētu:

a) palīdzību nolūkā reaģēt uz ārkārtas situācijām, ko izraisījušas lielas katastrofas, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002[9]; un

b) ātru reaģēšanu uz konkrētām ārkārtas vajadzībām Savienībā vai trešās valstīs pēc notikumiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt budžeta izstrādes laikā, jo īpaši ārkārtas reaģēšanai un atbalsta operācijām pēc dabas katastrofām, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, cilvēku izraisītām katastrofām, humanitārām krīzēm liela mēroga sabiedrības veselības, veterināru vai fitosanitāru apdraudējumu gadījumā, kā arī situācijās, kad īpašu noslodzi Savienības ārējām robežām rada migrācijas plūsmas, kad to prasa apstākļi.

2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1200 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.

3. Rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos apropriācijas iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

4. Katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no 2. punktā minētās ikgadējās summas, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

Neskarot pirmo daļu, no kopējās summas, kas pieejama līdz katra gada 1. septembrim, var izmantot ne vairāk kā šādu maksimālo procentuālo daļu:

  50 % palīdzībai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; summu, kas iegūta minētā aprēķina rezultātā, samazina par jebkādu summu, kas izmantota iepriekšējā gadā, piemērojot 5. punktu;

35 % palīdzībai trešām valstīm saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu;

15 % palīdzībai Savienības teritorijā saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

Neskarot pirmo daļu, sākot no katra gada 1. septembra, pieejamās summas atlikušo daļu var izmantot jebkurai otrajā daļā minētajai palīdzībai, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

5. Izņēmuma gadījumos un gadījumā, ja rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko uzskata par vajadzīgu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajām ikgadējām summām rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, līdz maksimālajai summai – 400 miljoniem EUR (2018. gada cenās).

10. pants
Brexit korekcijas rezerve

1. Brexit korekcijas rezerve sniedz palīdzību, lai novērstu neparedzētas un nelabvēlīgas sekas dalībvalstīs un nozarēs, kuras visvairāk skārusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajā instrumentā, un saskaņā ar tiem.

2. Brexit korekcijas rezerve nepārsniedz summu 5000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

3. Apropriācijas Brexit korekcijas rezervei iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

2. iedaļa
Netematiskie īpašie instrumenti

11. pants
Vienotais rezerves instruments

1. Vienotais rezerves instruments ietver:

a) sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst rezervēm, kuras ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām n-1 gadam, un kuras jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām 2022.–2027. gadam;

b) sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst starpībai starp veiktajiem maksājumiem un DFS maksājumu maksimālo apjomu n-1 gadā, lai palielinātu maksājumu maksimālo apjomu 2022.–2027. gadam; un

c) papildu summas, kuras, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus, attiecīgajā gadā var darīt pieejamas saistību vai maksājumu apropriācijām, vai attiecīgā gadījumā abām, ar nosacījumu, ka tās – attiecībā uz saistību apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem un – attiecībā uz maksājumu apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm maksājumu maksimālā apjoma ietvaros turpmākajiem finanšu gadiem.

Summas var izmantot saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgi minētās daļas a) un b) apakšpunktu pieejamās summas nav pietiekamas, un jebkurā gadījumā – kā galējo līdzekli, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem.

Pirmās daļas c) apakšpunkta izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DFS noteikts kārtējam finanšu gadam un nākamajiem finanšu gadiem. Tādēļ visas summas, kuras kompensētas saskaņā ar minēto punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS.

2. Vienotā rezerves instrumenta izmantošana saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu nevienā konkrētā gadā nedrīkst pārsniegt:

a) 0,04 % no Savienības nacionālā kopienākuma saistību apropriācijās, kā aprēķināts DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā, kas minēta 4. pantā;

b) 0,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma maksājumu apropriācijās, kā aprēķināts DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā, kas minēta 4. pantā.

Vienotā rezerves instrumenta izmantošana jebkurā konkrētā gadā atbilst pašu resursu maksimālajiem apjomiem, kas noteikti Pašu resursu lēmumā.

3. Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās ikgadējās korekcijas nepārsniedz šādus maksimālos apjomus (2018. gada cenās) 2025.–2027. gadam salīdzinājumā ar maksājumu sākotnējo maksimālo summu attiecīgajos gados:

2025. gadam – 8000 miljoni EUR;

2026. gadam – 13 000 miljoni EUR;

2027. gadam – 15 000 miljoni EUR.

Summas, kas minētas 5. panta 2. punkta otrajā daļā, papildina šā punkta pirmajā daļā minētās maksimālās summas.

Ikvienu augšupēju korekciju pilnībā kompensē ar attiecīgu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam.

4. Eiropas Parlaments un Padome LESD 314. pantā paredzētās budžeta procedūras ietvaros var izmantot šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētās summas, lai varētu finansēt izdevumus, ko nevar finansēt, nepārsniedzot attiecīgajā gadā pieejamos DFS maksimālos apjomus.

Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto augšupējo korekciju Komisija veic no 2022. gada kā daļu no 4. pantā minētās tehniskās korekcijas.

12. pants
Elastības instruments

1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 915 miljoni EUR (2018. gada cenās).

2. Elastības instrumenta ikgadējās summas neizmantoto daļu var izmantot līdz n+2 gadam. Vispirms izmanto jebkuru ikgadējās summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējiem gadiem, sākot ar agrākajām summām. Jebkura n gada summas daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiek dzēsta.

4. nodaļa
DFS pārskatīšana

13. pants
DFS pārskatīšana

1. Neskarot 3. panta 2. punktu un 14.–17. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2. Visus priekšlikumus par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu parasti iesniedz un pieņem, pirms tiek sākta kārtējā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra.

3. Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.

4. Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, ņem vērā to, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielinājumu var kompensēt ar kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma samazinājumu.

5. Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, saglabā atbilstīgu attiecību starp saistību un maksājumu apropriācijām.

14. pants
Pārskatīšana saistībā ar īstenošanu

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz jebkuru priekšlikumu par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.

15. pants
Pārskatīšana Līgumu pārskatīšanas gadījumā

Ja tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, attiecīgi pārskata DFS.

16. pants
Pārskatīšana Savienības paplašināšanās gadījumā

Ja Savienībā tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis, DFS pārskata, lai ņemtu vērā no tā izrietošos nepieciešamos izdevumus.

17. pants
Pārskatīšana Kipras apvienošanās gadījumā

Ja notiek Kipras apvienošanās, DFS pārskata, lai ņemtu vērā Kipras konflikta visaptverošu risinājumu un ar apvienošanos saistīto vajadzību pēc papildu finansējuma.

5. nodaļa
Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

18. pants
Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

1. No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 13 202 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru.

2. No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 5000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektam.

 

6. nodaļa
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

19. pants
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

1. Iestādes veic pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi.

2. Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju. Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas, izmantojot atbilstošus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu sasniegto konverģences līmeni.

3. Iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai darbs noritētu saskaņoti un vienoti, nodrošinot Savienības vispārējā budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

4. Trialogus var sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko savus dalībniekus katrai sanāksmei, nosaka to sarunu pilnvaras un savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju organizēšanu.

20. pants
Budžeta vienotība

Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 7. pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

7. nodaļa
Nobeiguma noteikumi

21. pants
Pāreja uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu

Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

22. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

 Padomes vārdā —

 priekšsēdētājs

 


I PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēma (ES27)

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

Saistību apropriācijas

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā
2021–2027

1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

19 712

19 666

19 133

18 633

18 518

18 646

18 473

132 781

2. Kohēzija, noturība un vērtības

49 741

51 101

52 194

53 954

55 182

56 787

58 809

377 768

2.a Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

45 411

45 951

46 493

47 130

47 770

48 414

49 066

330 235

2.b Noturība un vērtības

4330

5150

5701

6824

7412

8373

9743

47 533

3. Dabas resursi un vide

55 242

52 214

51 489

50 617

49 719

48 932

48 161

356 374

t. sk.: Ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

38 564

38 115

37 604

36 983

36 373

35 772

35 183

258 594

4. Migrācija un robežu pārvaldība

2324

2811

3164

3282

3672

3682

3736

22 671

5. Drošība un aizsardzība

1700

1725

1737

1754

1928

2078

2263

13 185

6. Kaimiņattiecības un pasaule

15 309

15 522

14 789

14 056

13 323

12 592

12 828

98 419

7. Eiropas publiskā pārvalde

10 021

10 215

10 342

10 454

10 554

10 673

10 843

73 102

t. sk.: Iestāžu administratīvie izdevumi

7742

7878

7945

7997

8025

8077

8188

55 852

KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS

154 049

153 254

152 848

152 750

152 896

153 390

155 113

1 074 300

KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS

156 557

154 822

149 936

149 936

149 936

149 936

149 936

1 061 058

 


II PIELIKUMS

Konkrētām programmām paredzēta korekcija – programmu saraksts,
sadales koeficients un kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums

 

 

Miljonos EUR (2018. gada cenās)

 

Sadales koeficients

Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu

1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

36,36 %

4000

“Apvārsnis Eiropa”

27,27 %

3000

Fonds InvestEU

9,09 %

1000

2.b Noturība un vērtības

54,55 %

6000

ES Veselība

26,37 %

2900

Erasmus+

15,46 %

1700

Radošā Eiropa

5,45 %

600

Tiesības un vērtības

7,27 %

800

4. Migrācija un robežu pārvaldība

9,09 %

1000

Integrētās robežu pārvaldības fonds

9,09 %

1000

KOPĀ

100,00 %

11 000

 

 


2. PIELIKUMS. DEKLARĀCIJAS
Prioritāro programmu finansējums, NGEU izmaksas un elastīgums

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu

Neskarot likumdevēja un budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par 2,5 miljardiem EUR 2018. gada cenās palielināt finansējumu attiecīgi pamataktos vai finanšu plānojumā tām programmām, kuras noteicis Eiropas Parlaments. Tas tiks panākts, attiecīgi samazinot rezerves, kas pieejamas saskaņā ar DFS maksimālajiem apjomiem, neskarot elastības instrumenta iespējamo izmantošanu 2021. gadā.

Neskarot iestāžu likumdošanas pilnvaras, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas DFS regulas II pielikumā uzskaitīto programmu pamataktos iekļaut noteikumu par finansējuma palielināšanu par tajā norādītajām summām. Programmām, ar kurām izveido budžeta garantijas, papildu summa tiks atspoguļota sniegto garantiju papildu līmenī.

 

Eiropas Parlamenta deklarācija par konkrētu programmu pastiprināšanu no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm

Summu 2,5 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās, kas minēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu, iedalīs šādi:

  “Apvārsnis Eiropa”: +0,5 miljardi EUR;

  Erasmus+: +0,5 miljardi EUR, no kuriem 165 miljoni EUR 2021. gadā;

  “ES Veselība”: +0,5 miljardi EUR, no kuriem 70 miljoni EUR 2021. gadā;

  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra: +0,5 miljardi EUR;

  humānā palīdzība: +0,5 miljardi EUR.


 

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par to, ka atmaksājumi no ĀKK ieguldījumu mehānisma tiek izmantoti Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta labā

Padome piekrīt, ka laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta labā tiks izmantota summa līdz 1 miljardam EUR (2018. gada cenās), kas izriet no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no darbībām saskaņā ar 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fondu. Visas trīs iestādes piekrīt, ka Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam būtu jāļauj saņemt minētos līdzekļus.

 

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar pētniecības programmu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, neskarot savas institucionālās prerogatīvas, vienojas par labu pētniecības programmai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam vēlreiz darīt pieejamas saistību apropriācijas, kas atbilst saistību atcelšanas summai līdz 0,5 miljardiem EUR (2018. gada cenās) un kas izriet no pilnīgas vai daļējas to projektu neīstenošanas, kuri pieder minētajai programmai vai tās priekštecei, kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā.

 

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par rīcību attiecībā uz NGEU procentu izmaksām un atmaksājumiem 2021.–2027. gada DFS

Visas trīs iestādes vienojas, ka izdevumi, kas sedz Next Generation EU finansēšanas izmaksas, ir vērsti uz to, lai nesamazinātu ES programmu līdzekļus un fondus.

Visas trīs iestādes vienojas, ka rīcību attiecībā uz NGEU procentu izmaksām un atmaksājumiem 2021.–2027. gada DFS, kas pašlaik tiek prognozēta 12,9 miljardu EUR apmērā septiņiem gadiem, neskar to, kā šis jautājums tiks risināts nākamajās DFS, sākot no 2028. gada.

Visas trīs iestādes vienojas strādāt pie tā, lai ieviestu pietiekamus jaunus pašu resursus nolūkā segt summu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem saistībā ar atmaksāšanu un procentu izmaksām.


 

Pašu resursi

Komisijas deklarācija par tādu pašu resursu izveidi, kuru pamatā ir digitālā nodeva

Ņemot vērā norises starptautiskā līmenī, Komisija paātrinās darbu pie to priekšlikumu iesniegšanas, kas nepieciešami, lai Savienībā ieviestu digitālo nodevu, un pēc iespējas drīz un, vēlākais, līdz 2021. gada jūnijam iesniegs priekšlikumu pamataktam. Pamatojoties uz to, Komisija ierosinās, ka ieņēmumi, kas izriet no digitālās nodevas, līdz 2023. gada janvārim kļūs par pašu resursiem.

 

Komisijas deklarācija par tādu pašu resursu izveidi, kuru pamatā ir finanšu darījuma nodoklis

Patlaban, ar mērķi tās pabeigt līdz 2022. gada beigām, notiek diskusijas par finanšu darījuma nodokli ciešākas sadarbības ietvaros. Ja tiks panākta vienošanās par šo finanšu darījuma nodokli, Komisija iesniegs priekšlikumu par šā finanšu darījuma nodokļa ieņēmumu pārvietošanu uz ES budžetu kā pašu resursus.

Ja līdz 2022. gada beigām vienošanās netiks panākta, Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, ierosinās jaunus pašu resursus, kuru pamatā būs jauns finanšu darījuma nodoklis. Komisija tiecas iesniegt šos priekšlikumus līdz 2024. gada jūnijam, lai tos ieviestu līdz 2026. gada 1. janvārim.


Budžeta lēmējinstitūcijas loma

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu

Tā kā:

(1) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ("visas trīs iestādes") atzīst, ka LESD 122. pants ir juridiskais pamats tādu pasākumu pieņemšanai, ar kuriem risina īpašas krīzes situācijas, kam varētu būt tāda ietekme uz budžetu, kura var radīt sekas Savienības izdevumu attīstībai pašu resursu robežās.

(2) Ņemot vērā to budžeta pilnvaras saskaņā ar Līgumiem, ir lietderīgi, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apspriežas par šādu paredzētu aktu ietekmi uz budžetu, ja šāda ietekme, visticamāk, būs ievērojama. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsniedz visa atbilstīgā informācija, kas vajadzīga, lai Eiropas Parlamentam un Padomei palīdzētu to apspriedēs,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. Šajā deklarācijā ir izklāstīta kārtība budžeta rūpīgas pārbaudes procedūrai (turpmāk "procedūra") starp Eiropas Parlamentu un Padomi, aktīvi piedaloties Komisijai.

2. Šo procedūru var piemērot saistībā ar Komisijas priekšlikumu Padomes aktam, kura pamatā ir LESD 122. pants un kurš varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu.

3. Komisija ikvienam šādam priekšlikumam pievienos novērtējumu par ierosinātā tiesību akta ietekmi uz budžetu un norādīs, vai tā uzskata, ka attiecīgais akts varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu. Pamatojoties uz minēto, Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt procedūras uzsākšanu.

4. Procedūra notiks Jauktajā komitejā, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīga līmeņa pārstāvji. Komisija piedalīsies Jauktās komitejas darbā.

5. Neskarot Padomes pilnvaras saskaņā ar LESD 122. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību, iesaistīsies konstruktīvā dialogā ar mērķi panākt kopīgu izpratni par paredzētā tiesību akta ietekmi uz budžetu.

6. Procedūrai vajadzētu notikt laikposmā, kas nepārsniedz divus mēnešus, izņemot gadījumu, ja attiecīgais akts ir jāpieņem pirms konkrēta datuma vai, ja to prasa lietas
steidzamība, – īsākā laikposmā, ko nosaka Padome.


Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par atkārtotu izvērtēšanu Finanšu regulas noteikumos attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un aizņēmumiem un aizdevumiem

Ņemot vērā vispārīgo informāciju par NGEU, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka Finanšu regulas nākamās pārskatīšanas ietvaros tiks izvērtēti un pienācīgi pārskatīti šādi jautājumi:

  noteikumi par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

  noteikumi par ziņošanu par aizņēmumu un aizdevumu operācijām.

Visas trīs iestādes atzīst, ka spēkā esošos noteikumus par revīzijām un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem.


Horizontālie jautājumi – klimats, bioloģiskā daudzveidība, vīriešu un sieviešu līdztiesība un ilgtspējīgas attīstības mērķi

Komisijas deklarācija par klimata izdevumu apzināšanas metodiku un Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti

Komisija nodrošinās, ka klimata izdevumu apzināšanas metodika ir piekļūstama, pārredzama un publiski pieejama. Komisija apmainīsies viedokļiem par klimata izdevumu apzināšanas metodiku ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārredzamība un informācijas apmaiņa ar Parlamentu un Padomi par progresu klimata mērķu sasniegšanā būs svarīgs klimata izdevumu apzināšanas princips.

 

Komisijas deklarācija par katras programmas ieguldījumu klimata jomā

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas pilnvaras attiecībā uz attiecīgajiem nozaru pamataktiem, ieguldījums klimata jomā 2021.–2027. gadam, lai sasniegtu vispārējo mērķi – vismaz 30 % no Savienības budžeta un NGEU izdevumu kopsummas –, attiecīgajām programmām un fondiem ir norādīts šādi:

Programmas

Paredzamais minimālais ieguldījums

 "Apvārsnis Eiropa"

35 %

 ITER

100 %

 Fonds InvestEU

30 %

 Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

60 %

 ERAF

30 %

 Kohēzijas fonds

37 %

 REACT EU

25 %

 Atveseļošanas un noturības mehānisms

37 %

 KLP 2021–2022

26 %

 KLP 2023–2027

40 %

 EJZF

30 %

 "LIFE"

61 %

 Taisnīgas pārkārtošanās fonds

100 %

 KASSI

25 %

 Lēmums par aizjūras asociāciju

25 %

Pirmspievienošanās palīdzība

16 %

 

Komisija izmantos šos ieguldījumus klimata jomā par atskaites punktu, lai novērtētu novirzes un ierosinātu pasākumus nepietiekama progresa gadījumā.


Komisijas deklarācija par bioloģiskās daudzveidības izdevumu apzināšanas metodiku un Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti

Komisija nodrošinās, ka bioloģiskās daudzveidības izdevumu apzināšanas metodika ir piekļūstama, pārredzama un publiski pieejama. Pēc tam, kad būs pabeigts Komisijas nesen uzsāktais pētījums par metodiku, Komisija apmainīsies viedokļiem par šo metodiku ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārredzamība un informācijas apmaiņa ar Parlamentu un Padomi par progresu ar bioloģisko daudzveidību saistīto mērķu sasniegšanā būs svarīga izdevumu apzināšanā.

 

Citas deklarācijas

Komisijas deklarācija par vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu

Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniegs novērtējumu par DFS darbību.

Vajadzības gadījumā novērtējumam var pievienot attiecīgus priekšlikumus DFS regulas pārskatīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām.

 

 

 


 

PASKAIDROJUMS

2020. gada 10. novembrī Parlamenta sarunu grupa daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un pašu resursu (PR) jautājumos[10] panāca vispārēju politisku kompromisu ar Padomes prezidentvalsti un par attiecīgajām daļām — ar Komisiju.

 

Šā kompromisa rezultātā Padome iesniedz Parlamentam priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kuram līdzreferenti par DFS iesaka piekrist.

 

Politiskais kompromiss attiecas ne tikai uz DFS 2021.–2027. gadam, bet arī uz turpmāko pašu resursu sistēmu un atbalsta pasākumiem jaunajam ES Atveseļošanas instrumentam (Next Generation EU). Kompromiss ir atspoguļots ne tikai DFS regulā, bet arī:

 Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (iesniegts Parlamentam apstiprināšanai atsevišķi no šā ieteikuma);

 Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju kopumā (pievienots šim ieteikumam).

 

Pirms politiskā kompromisa panākšanas Parlaments jau bija veicis turpmāk minēto:

 pavēris ceļu tam, lai būtu iespējams ātri pieņemt un ratificēt lēmumu par pašu resursiem un līdz ar to sākt ES Atveseļošanas instrumenta darbību, 2020. gada 16. septembrī sniedzot obligāto normatīvo atzinumu par jauno projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (“Pašu resursu lēmums”), ar ko tiek atļauts aizņemties līdzekļus saskaņā ar instrumentu Next Generation EU;

 2020. gada 5. novembrī panācis provizorisku vienošanos par vispārēju nosacījumu režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (Budžeta komiteja un Budžeta kontroles komiteja to apstiprināja 2020. gada 12. novembrī, bet Pastāvīgo pārstāvju komiteja — 2020. gada 16. novembrī, un tas ir iesniegts pieņemšanai Parlamentā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru).

 

Apstiprināšanas gadījumā šis politiskais kompromiss ļautu vieglāk noslēgt — bet neskarot to iznākumu — pašlaik notiekošās nozaru sarunas par DFS jaunās paaudzes izdevumu programmām, kuras pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

 

1. Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu rezultāti

 

Politiskajā kompromisā ir noteikts, ka DFS 2021.–2027. gadam kopējais maksimālais apjoms ir 1074,3 miljardi EUR 2018. gada cenās, kas pakāpeniski jāpalielina līdz 1085,3 miljardiem EUR.[11] Daudzgadu finanšu shēmu papildinās Atveseļošanas instruments 750 miljardu EUR apmērā (no kuriem 390 miljardi EUR būs dotācijas vai tiešie budžeta izdevumi). Jaunās DFS un Atveseļošanas instrumenta / NGEU finansēšana ir jādara iespējama ar jaunu Pašu resursu lēmumu, ar kuru Komisija tiktu pilnvarota sākt aizņēmumu operācijas, lai finansētu Atveseļošanas instrumentu / NGEU, un uz laiku vēl par 0,6 procentpunktiem tiktu palielināts pašu resursu maksimālais apjoms maksājumiem, lai segtu Savienības jauno aizņemšanās spēju.

 

Neraugoties uz Padomes/Eiropadomes kavēšanos un ne pārāk veiksmīgu iestāžu sadarbību, Eiropas Parlaments aktīvi piedalījās dokumentu kopuma izstrādē, ko valstu un valdību vadītāji apstiprināja 2020. gada 17.–21. jūlija samitā, pamatojoties uz Komisijas 2018. gada maija un 2020. gada maija priekšlikumiem. Parlaments atzinīgi vērtēja vēsturisko Atveseļošanas instrumenta / NGEU izveidi. Tomēr tas pauda nožēlu par nepamatotiem samazinājumiem uz nākotni vērstās programmās, nepietiekamu apņēmību radīt jaunus pašu resursus (lai segtu vismaz atveseļošanas parāda izmaksas), nepietiekamu EP iesaisti lēmumu pieņemšanā par Atveseļošanas instrumentu un tā pārvaldībā, kā arī vājinātu tiesiskuma mehānismu.

 

Saspringto Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunu laikā no 2020. gada 27. augusta līdz 10. novembrim Parlamenta sarunu vedēji panāca būtiskus uzlabojumus papildus Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumiem. 5. novembrī tika panākta arī provizoriska vienošanās par tiesiskuma mehānismu.

 

Pozitīvie soļi, kas jau atspoguļoti Padomes 2020. gada jūlija nostājā vai panākti pēc tam, ir apkopoti nākamajā tabulā.

 

Galvenās EP prasības

Rezultāti

DFS skaitļi:

pamatprogrammu stiprināšana

Pozitīvi soļi Padomes nostājā. Ir noteikts šāds DFS kopējais apmērs — 1074,3 miljardi EUR 2018. gada cenās; tas ir zemāks par Parlamenta sākotnējiem pieprasījumiem. Tomēr, ierēķinot būtisko dotācijas komponentu Atveseļošanas instrumentā / NGEU (kuru Parlaments aktīvi atbalstīja gan pirms, gan pēc Komisijas iesniegtajiem atveseļošanas priekšlikumiem), tas ir palielināts līdz nepieredzētam apmēram, proti, 1464,3 miljardiem EUR.

 

Kopā ar NGEU (un palielinātiem izdevumiem, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu) DFS nodrošina vispārējo finansējumu lauksaimniecībai un kohēzijai tādā apmērā, kas ir salīdzināms ar 2014.–2020. gadu, kā arī nelielu palielinājumu lielākajai daļai citu esošo un jauno programmu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gadu. Padomes darba gaitā Parlaments jo īpaši panāca iespēju izveidot Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

 

Tomēr Eiropadome ievērojami samazināja centralizēti pārvaldītās programmas, kā arī daļu no NGEU dotācijām, ar kurām bija ierosināts papildināt ES pamatprogrammu finansējumu (paralēli Atveseļošanas un noturības mehānismam), lai risinātu krīzes ekonomiskās sekas. Tādējādi vairākas no minētajām programmām tika samazinātas līdz līmenim, kas bija zemāks nekā sākotnējā Komisijas priekšlikumā iekļautais, vai arī paredzētie palielinājumi tika pilnībā noraidīti. 

 

Uzlabojumi Padomes nostājā. 2020. gada 10. novembra politiskā kompromisa ietvaros Parlaments panāk palielinājumus 16 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās), lai palielinātu finansējumu izdevumu programmām un elastības mehānismiem, pārsniedzot Eiropadomes norādītos skaitļus. Šī ir pirmā reize, kad Parlamentam izdodas panākt ES programmu maksimālo apjomu un finanšu piešķīrumu palielinājumu, ko ierosina Eiropadome.

 

Papildu finansējums 15 miljardu EUR apmērā tiek piešķirts pamatprogrammām/jomām:

 “Apvārsnis Eiropa”: +4 miljardi;

 InvestEU: +1 miljards;

 Erasmus+: +2,2 miljardi;

 EU4Health: +3,4 miljardi;

 “Radošā Eiropa”: +0,6 miljardi;

 programma “Tiesības un vērtības”: +0,8 miljardi;

 Robežu pārvaldības fonds & robežu un krasta apsardze: +1,5 miljardi;

 NDICI: +1 miljards;

 humānā palīdzība: +0,5 miljardi.

 

Neparedzētu turpmāku vajadzību segšanai elastības instrumentam tiek piešķirts vēl 1 miljards EUR (šā instrumenta izmantošanas noteikumi turklāt ir atviegloti salīdzinājumā ar Padomes nostāju). Parlaments ir arī aizsargājis un palielinājis jaunās rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos ārējo sadaļu.

 

Galvenais palielinājumu (11 miljardi EUR) avots būs jauns mehānisms, kas saistīts ar ieņēmumiem no Savienības iekasētajiem naudas sodiem, un tā rezultātā attiecīgajām programmām 2022.–2027. gadā tiks automātiski piešķirti papildu līdzekļi. Šis mehānisms arī katru gadu faktiski palielinās DFS maksimālos apjomus. Tādējādi septiņu gadu DFS kopējais maksimālais apjoms pakāpeniski sasniegs 1085,3 miljardus EUR 2018. gada cenās, t. i., reālā izteiksmē būs par 2 miljardiem EUR lielāks nekā līdzvērtīgais DFS 2014.–2020. gadam maksimālais apjoms (1083,3 miljardi EUR 2018. gada cenās — bez Apvienotās Karalistes, ar EAF).

 

Papildu palielinājumi (2,5 miljardi EUR) nāk no nepiešķirto līdzekļu rezervēm, kas ir pieejamas Eiropadomes noteikto maksimālo apjomu ietvaros. 1 miljards EUR nāk no atmaksājumiem no ĀKK ieguldījumu mehānisma (Eiropas Attīstības fonds) par labu NDICI. 0,5 miljardi EUR nāk no pētniecības jomā atceltajām apropriācijām par labu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” (Finanšu regulas 15. panta 3. punkts).

 

Atveseļošanas parāda atmaksas un procentu izmaksas ir iekļautas DFS maksimālajos apjomos laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, bet Parlaments ir panācis vienošanos, ka šāda pieeja neskar to, kā šis jautājums tiks risināts nākamajās DFS, sākot no 2028. gada, un ka būtu jācenšas šādu izdevumu dēļ nesamazināt ES programmas un fondus.

 

Komisija vienpusēji apņemas līdz 2024. gada 1. janvārim iesniegt DFS darbības novērtējumu un attiecīgā gadījumā — priekšlikumus pārskatīšanai.

 

Jaunu pašu resursu ieviešana 

Pozitīvi soļi Padomes nostājā. Jaunais Pašu resursu lēmums radīs Savienībai aizņemšanās spēju, nodrošinot ievērojamu pašu resursu maksimālā apjoma palielinājumu.

 

Pēc stingras Parlamenta prasības un saskaņā ar tā jau sen pausto nostāju Eiropadome ir oficiāli apstiprinājusi jaunu pašu resursu, ko veido jaunā iemaksa, kuras pamatā ir nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svars (“plastmasas iemaksa”), tādējādi pārvarot vairāk nekā 30 gadus ilgušo strupceļu. Tas ir pirmais solis, lai izpildītu Parlamenta prasību ieviest jaunu pašu resursu grozu. Turklāt ir apstiprināts vienkāršots PVN pašu resurss, kam vajadzētu ievērojami uzlabot sistēmas darbību. Tomēr Parlaments pauž nožēlu par atlaižu un ar muitas nodokļu iekasēšanu saistīto izmaksu ieturēšanas turpināšanu un palielināšanu.

 

Uzlabojumi Padomes nostājā. Sarunu laikā Parlaments galveno uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai nākamās DFS laikā. Iestādes galu galā vienojas par turpmāk minēto:

 ceļvedis tiek iekļauts Iestāžu nolīgumā, ar ko izveido sadarbību un paredz pasākumus, kuri ir saistoši visām trim iestādēm, tostarp regulāra dialoga uzsākšanu;

 tas atbalsta principu, ka NGEU procentu izmaksas un atmaksājumi ir jāsedz ar ieņēmumiem no jauniem pašu resursiem;

 pirmais solis (2021. gads): plastmasas iemaksa tiks ieviesta 2021. gada janvārī, līdz jūnijam tiks iesniegti jauni tiesību aktu priekšlikumi par oglekļa ievedcenas korekcijas mehānismu, digitālo nodevu un ETS;

 otrais solis (2022. un 2023. gads): Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2022. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim;

 trešais solis (2024.–2026. gads): līdz 2024. gada jūnijam Komisija iesniegs priekšlikumu par papildu jauniem pašu resursiem, kas varētu ietvert finanšu darījuma nodokli un finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru vai jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2025. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2026. gada 1. janvārim.

 

Eiropas Parlamentu kā vienas no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm loma

Pozitīvi soļi Padomes nostājā. Daudzgadu finanšu shēmā Padome atbalsta Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu Savienības budžetā, kas ir sena Parlamenta prasība, lai nodrošinātu Parlamenta lomu un pārraudzības funkciju un stiprinātu ES budžeta vienotību.

 

Attiecībā uz NGEU lielākā daļa citu ierosinājumu vispirms saistījās ar starpvaldību mehānismiem, bet Parlaments bija galvenais virzītājs, lai Atveseļošanas instrumentu nostiprinātu Savienības satvarā, kā to arī ierosināja Komisija un apstiprināja Padome.

 

Tomēr NGEU ir izveidots ar juridisko pamatu, kas izslēdz Parlamentu no likumdošanas lēmumu pieņemšanas procedūras (LESD 122. pants) un rada pamatu tam, lai budžetā iekļautu līdzekļus ārējo piešķirto ieņēmumu veidā, tādējādi apejot parasto budžeta procedūru.

 

Uzlabojumi Padomes nostājā. Attiecībā uz tādu turpmāko krīzes mehānismu izveidi, pamatojoties uz LESD 122. pantu, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz budžetu, Parlaments panāk jauna procedūras posma (“budžeta rūpīgas pārbaudes procedūra”) ieviešanu. Tiks sasaukta apvienotā komiteja, kurā Padome un Parlaments iesaistīsies konstruktīvā dialogā un centīsies panākt kopīgu izpratni par ietekmi uz budžetu, pirms Padome virza tālāk pieņemšanas procesu.

 

Attiecībā uz NGEU kā tādu Parlaments nodrošina jaunas iedaļas iekļaušanu Iestāžu nolīgumā, kas pastiprina budžeta lēmējinstitūcijas iesaistīšanu NGEU ārējo piešķirto ieņēmumu izmantošanā (sīka informācija un jaunākā informācija, regulāras iestāžu sanāksmes, gada budžetam pievienota pielikuma pieņemšana, procedūra noviržu novēršanai).

 

Parlaments arī nodrošina vienošanos strukturālāk izvērtēt noteikumus par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un ziņošanu par aizņēmumiem un aizdevumiem nākamajā Finanšu regulas pārskatīšanā.

 

Visbeidzot, ņemot vērā DFS sarunu ne īpaši veiksmīgo norisi, Parlaments nodrošina, ka Iestāžu nolīgumā tiek iekļauts jauns noteikums, saskaņā ar kuru iestādes centīsies noteikt īpašu kārtību attiecībā uz sadarbību un dialogu turpmākajās sarunās par DFS.

 

Horizontāli jautājumi

Pozitīvi soļi Padomes nostājā. Ar Parlamenta atbalstu Padome palielina vispārējo mērķrādītāju klimata mērķu atbalstam no 25 % no izdevumiem (Komisijas ierosinājums) līdz vismaz 30 % no DFS/NGEU izdevumiem.

 

Uzlabojumi Padomes nostājā. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Parlaments nodrošina uzlabotu klimata uzraudzības metodiku, kurā lielāka nozīme ir Parlamentam un Padomei, un korektīvus pasākumus, lai sasniegtu vispārējo mērķrādītāju klimata izdevumu jomā vismaz 30 % apmērā.

 

Parlaments nodrošina jauna ikgadēja bioloģiskās daudzveidības mērķa ieviešanu DFS 7,5 % apmērā no 2024. gada, lai 2026. un 2027. gadā sasniegtu 10 %. Metodika ir jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Parlamentu un Padomi.

 

Parlaments arī nodrošina metodikas izstrādi dzimumu līdztiesības izdevumu noteikšanai, kas jāīsteno, vēlākais, no 2023. gada attiecībā uz vairākām centralizēti pārvaldītām programmām, plānojot paplašināt tās piemērošanu DFS otrajā pusē.

 

Lai labāk aizsargātu ES budžetu, tostarp NGEU izdevumus, un uzlabotu budžeta uzraudzību, kontroli un revīziju, iestādes vienojās reformēt datu par labuma guvējiem vākšanu, kvalitāti un salīdzināmību, lai informācija būtu pieejama savlaicīgi un integrētā, salīdzināmā un centralizēti pieejamā formātā un lai tā aptvertu ne tikai tiešos saņēmējus, bet arī finansējuma saņēmēju faktiskos īpašniekus.

 

 

2. Hronoloģisks pārskats

 

 2018. gada 14. marts: Parlaments ir pirmā iestāde, kas savu nostāju par DFS 2021.–2027. gadam un pašu resursiem izklāsta divās nenormatīvās rezolūcijās[12] ar mērķi ietekmēt Komisijas priekšlikumus. Tas norāda, ka bez pietiekama progresa pašu resursu jautājumā tas nesniegs piekrišanu DFS.

 

 2018. gada 2. maijs: Komisija 2018. gada 2. maijā publicē priekšlikumus par DFS un pašu resursiem, ierosinot DFS 1134,6 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās saistību apropriācijās. Tā arī nāk klajā ar projektu regulai par Savienības budžeta aizsardzību (“tiesiskuma mehānisms”) un turpmākajās nedēļās iesniedz priekšlikumus 37 nozaru programmu pamataktiem. Komisija izvirza mērķi panākt vienošanos pirms Eiropas vēlēšanām 2019. gada maijā. Reaģējot uz Komisijas priekšlikumiem, Parlaments 2018. gada 30. maijā pieņem īsu rezolūciju.

 

 2018. gada maijs (līdz 2020. gada jūlijam): sākas viedokļu apmaiņas starp sarunu grupu un secīgajām Padomes prezidentvalstīm pirms un pēc Vispārējo lietu padomes sanāksmes, kuras darba kārtībā ir iekļauta DFS (Vispārējo lietu padomes informatīvās sanāksmes / iztaujāšanas). Parlaments tās raksturo kā īsas un formālas. Sarunu grupa divas reizes tiek aicināta uz neoficiālām sanāksmēm ar Vispārējo lietu padomes ministriem 2019. gada 12. martā (Bukarestē) un 2019. gada 19. novembrī (Briselē).[13]

 

 2018. gada 14. novembris: Parlaments pieņem starpposma ziņojumu[14], kas ietver sīki izstrādātu Parlamenta sarunu mandātu un jo īpaši:

 detalizētus skaitļus par visiem DFS maksimālajiem apjomiem un īpašajiem instrumentiem, kas sadalīti pa programmām, nepārsniedzot maksimālo apjomu 1324,1 miljardu EUR;

 konkrētus grozījumus Komisijas DFS regulas projektā, kā arī Iestāžu nolīguma projektā.

Parlaments pieprasa biežāk rīkot regulāras sanāksmes ar Padomi, lai sagatavotos oficiālām sarunām ar mērķi panākt labu vienošanos pirms 2019. gada Eiropas vēlēšanām.

 

 2018. gada decembris: Vispārējo lietu padomei tiek iesniegts pirmais daļējais sarunu satvars.[15] Parlamenta sarunu grupa sāk izsūtīt Padomei un Parlamenta iekšienē sarunu satvaru versijas ar norādēm, kas sagatavotas sadarbībā ar nozaru programmu referentiem, lai veicinātu informāciju un diskusijas par Parlamenta viedokli. Eiropadome izslēdz iespēju panākt vienošanos pirms vēlēšanām.

 

 2018. gada novembris – 2019. gada aprīlis: Parlaments pieņem mandātu sarunām par tiesiskuma mehānismu un gandrīz visām izdevumu programmām. Parlaments piekrīt noslēgt dažus daļējus nolīgumus ar Padomi, pamatojoties uz daļējiem tās sarunu mandātiem (nozaru noteikumi, uz kuriem attiecas sarunu satvars, paliek kvadrātiekavās).

 

 2019. gada 10. oktobris: pēc Eiropas vēlēšanām Parlaments apstiprina un atjaunina savu sarunu mandātu un aicina Komisiju savā sākotnējā DFS priekšlikumā oficiāli atspoguļot jaunās priekšsēdētājas pausto apņemšanos ietekmi[16]. Tā kā Padome kavējas, Parlaments prasa izstrādāt ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja laikus netiks panākta vienošanās.

 

 2019. gada decembris: pirmais sarunu satvars ar skaitļiem tiek iesniegts Vispārējo lietu padomei. Papildus sarunu satvara versijām ar norādēm Parlamenta sarunu grupa sāk izplatīt visu to jauno skaitļu kopumu salīdzinošu analīzi, kurus iesniedz pārējās iestādes.

 

 2020. gada 20. un 21. februāris: Eiropadomes ārkārtas sanāksme beidzas bez rezultātiem. Pamatojoties uz LESD 225. pantu, Parlaments pēc tam sagatavo oficiālu pieprasījumu Komisijai izstrādāt ārkārtas rīcības plānu[17].

 

 2020. gada aprīlis un maijs: ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz veselību un ekonomiku, Parlaments divās rezolūcijās[18] aicina Komisiju ierosināt vērienīgu atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopumu, ko finansētu ar kopējiem aizņēmumiem (no Savienības budžeta garantētiem) un kam būtu ievērojams dotāciju komponents.

 

 2020. gada 27. maijs: Komisija nāk klajā ar atveseļošanas plānu, kurā iekļauti pārskatīti priekšlikumi par DFS un pašu resursiem, jauni priekšlikumi par Atveseļošanas instrumenta / Next Generation EU izveidi 750 miljardu EUR apmērā, ko finansē no aizņēmumiem finanšu tirgos, un jauni vai pārskatīti nozaru priekšlikumi.

 

 2020. gada 8. jūlijs: LESD 324. pantā minēto iestāžu priekšsēdētāju pirmā augsta līmeņa sanāksme, lai sekmētu pārrunas un nostāju saskaņošanu.[19]

 

 2020. gada 17.–21. jūlijs: Eiropadome panāk politisku vienošanos par DFS 1074,3 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās un par Atveseļošanas instrumentu 750 miljardu EUR apmērā, tostarp dotācijām 390 miljardu EUR apmērā. Tas ļauj Padomei pieņemt visaptverošas nostājas un sarunu mandātus par visu priekšlikumu kopumu.

 

 2020. gada 23. jūlijs: Parlaments pieņem rezolūciju[20], kurā tas izvērtē Eiropadomes secinājumus un nosaka galvenos gaidāmo sarunu elementus.

 

 2020. gada 27. augusts: sarunas sākas kā trīspusēja dialoga sanāksmes, kurās piedalās Parlamenta sarunu grupa, Vācijas (kas ir Padomes prezidentvalsts) pastāvīgais pārstāvis un par budžetu atbildīgais komisārs. Tās sagatavo un tām seko liels skaits trīspusēju sanāksmju tehniskā līmenī.

 

 2020. gada 16. septembris: negaidot sarunu iznākumu, Parlaments sniedz savu obligāto atzinumu par Pašu resursu lēmumu[21], lai pavērtu ceļu šī lēmuma pieņemšanai Padomē un vēlākai ratifikācijai visās dalībvalstīs nolūkā ātri sākt Atveseļošanas instrumenta darbību.

 

 2020. gada 30. septembris: Padome pieņem mandātu sarunām par tiesiskuma mehānismu. Sarunu vedēji 2020. gada 5. novembrī panāk provizorisku vienošanos (Budžeta komiteja un Budžeta kontroles komiteja to apstiprina 12. novembrī, bet Pastāvīgo pārstāvju komiteja — 16. novembrī).

 

 2020. gada 10. novembris: 12. trīspusējā dialoga sanāksmē DFS/PR sarunu vedēji panāk politisku vienošanos par DFS, pašu resursiem un Atveseļošanas instrumentu.


 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Johan Van Overtveldt

BRISELĒ

Temats: <Titre>Piekrišanas procedūrā sniegts atzinums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam</Titre> <DocRef>(2018/0166(APP)</DocRef>

Godātais Van Overtveldt kungs!

Saistībā ar minēto procedūru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. 2020. gada 12. oktobra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Ņemot vērā BUDG komitejas ļoti saspringto grafiku, kā ENVI komitejas priekšsēdētājs kopā ar ENVI atzinuma sagatavotāju Adam Jarubas vēlos Jūs iepazīstināt ar ENVI komitejas ieguldījumu, kas tika pieņemts 2020. gada 18. novembrī un ko Jūsu komiteja, cerams, ņems vērā.

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja:

1. atzinīgi vērtē vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un juridiski saistošu ceļvedi jaunu ES pašu resursu ieviešanai un aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ieteikt apstiprināt vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

2. atzinīgi vērtē vienošanos par nākamajā DFS iekļauto vērienīgo atsevišķo veselībai paredzēto programmu 5,1 miljarda EUR apmērā, kas nozīmē divpadsmitkārtīgu palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS; uzsver, cik svarīgs ir vērienīgs finansējums EU4Health, lai stiprinātu ES veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, tostarp atbalstot digitalizāciju, ilgtspējīgā veidā nodrošinātu zāļu pieejamību un to cenas pieņemamību, veicinātu vēža un citu nepārnēsājamu slimību apkarošanas pasākumus, novērstu pārrobežu veselības apdraudējumus un sagatavotos jauniem veselības apdraudējumiem, tostarp saistībā ar Covid-19 krīzi;

3. atzinīgi vērtē nākamajā DFS un NGEU paredzēto ievērojamo finansējuma palielinājumu Savienības civilās aizsardzības mehānismam (UCPM) līdz 3 miljardiem EUR, kam ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka Savienība un dalībvalstis ir labāk sagatavotas reaģēšanai uz liela mēroga ārkārtas situācijām, un lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu rīcību civilās aizsardzības jomā, tādējādi cenšoties novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām;

4. atzinīgi vērtē programmai LIFE paredzētā finansējuma palielinājumu līdz 4,8 miljardiem EUR; tomēr norāda, ka Parlamenta nostāja paredz divkāršot pašreizējo finansējumu; uzsver LIFE nozīmi Eiropas zaļā kursa īstenošanā; atgādina, ka finansējums jaunajai apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju” nedrīkstētu samazināt finansējumu, kas paredzēts dabai un bioloģiskajai daudzveidībai, aprites ekonomikai, klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai;

5. atzinīgi vērtē vienošanos par vispārējo mērķi panākt, ka ar klimatu saistītajiem izdevumiem tiek paredzēti vismaz 30 % no Savienības budžeta un NGEU izdevumu kopsummas, ņemot vērā ietekmi, ko rada NGEU finansējuma pakāpeniska pārtraukšana un, ja iespējams, nošķirot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām no mērķa no 2024. gada bioloģiskajai daudzveidībai paredzēt 7,5 % no DFS 2021.–2027. gadam ikgadējiem izdevumiem, bet no 2026. gada — 10 %; uzskata, ka būtu jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas drīzāk, sākot no 2021. gada, sasniegtu mērķi 10 % gadā paredzēt izdevumiem bioloģiskās daudzveidības jomā;

6. uzsver, ka pārredzamas, visaptverošas un efektīvas metodikas izstrādei saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tajā iestrādāto kaitējuma nenodarīšanas principu ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu un izsekotu ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos cieši sadarboties ar Parlamentu un Padomi tās izstrādē un piemērojamo mērķu sasniegšanā; atzinīgi vērtē to, ka tiks ņemta vērā klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu pašreizējā pārklāšanās;

7. atgādina, ka ir svarīgi piešķirt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus decentralizētajām aģentūrām un Komisijas ģenerāldirektorātiem, kas ir atbildīgi par ENVI komitejas kompetencē esošo galveno politikas jomu, piemēram, Eiropas zaļā kursa un veselības aizsardzības, īstenošanu, pamatojoties uz to individuālajām vajadzībām, īpaši jaunu uzdevumu piešķiršanas gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patiesu ienākumu paredzamību un budžeta pārvaldības elastību, kas ir priekšnoteikumi sekmīgai aģentūru ilgtermiņa pārvaldībai un pozitīvam ieguldījumam ES politikas jomās;

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju ieteikt apstiprināt priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

Līdzīgu vēstuli esmu nosūtījis BUDG komitejas līdzreferentiem par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Jan Olbrycht un Margarida Marques.

Ar cieņu

Pascal Canfin


 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE

<Date>{19/11/2020}19.11.2020</Date>

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Johan Van Overtveldt

BRISELĒ

Temats: <Titre>Atzinums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam</Titre> <DocRef>(2018/0166 (APP))</DocRef>

Godātais Van Overtveldt kungs!

Saistībā ar minēto procedūru Konstitucionālo jautājumu komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. 2020. gada 24. septembra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Konstitucionālo jautājumu komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2020. gada 19. novembra sanāksmē. Šajā sanāksmē[22] tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Antonio Tajani


IEROSINĀJUMI

1. uzsver, ka ir svarīgi rīkoties Eiropas iedzīvotāju interesēs, un šajā sakarībā uzsver Eiropas Parlamenta būtisko lomu daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā; atzinīgi vērtē vienošanos, kas tika panākta par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

2. šajā sakarībā atzinīgi vērtē arī noteikumus, kas ļauj uzlabot parlamentāro uzraudzību Eiropas līmenī, jo īpaši saskaņotos noteikumus par pastiprinātu budžeta kontroli attiecībā uz Next Generation EU līdzekļu izlietojumu un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu; atzinīgi vērtē saskaņoto juridiski saistošo ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai nākamajos septiņos gados; atzinīgi vērtē arī 2020. gada 5. novembrī panākto politisko vienošanos par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs;

3. uzsver, ka vienošanās par DFS paketi ir vēsturisks solis Eiropas Savienības turpmākās integrācijas procesā; uzsver, ka ir svarīgi īstenot visas politiskās vienošanās, tostarp apņemšanos ieviest jaunu pašu resursu grozu un tiesiskuma nosacījumu mehānismu, un uzsver, ka visi DFS paketes elementi ir jāīsteno saskaņā ar LES 13. pantā noteikto savstarpējas lojālas sadarbības principu;

4. atgādina par savu prasību saskaņot DFS periodu ar Parlamenta sasaukuma un Komisijas pilnvaru ilgumu; pauž nožēlu, ka šis jautājums līdz šim nav risināts, un uzskata, ka tas būtu jāpārskata, veicot DFS 2021.–2027. gadam vidusposma novērtēšanu;

5. atkārtoti prasa izmantot LESD 312. panta 2. punktā paredzēto pārejas klauzulu, lai Padome varētu pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu, un turklāt atgādina par saviem priekšlikumiem DFS regulas pieņemšanai piemērot parasto likumdošanas procedūru;

6. ierosina izmantot impulsu, ko sniedz konference par Eiropas nākotni, kura jāuzsāk Vācijas prezidentūras Padomē laikā, lai kopīgi ar citām ES iestādēm, pilsoņiem un organizētu pilsonisko sabiedrību, kas atspoguļo ES pastāvošos atšķirīgos viedokļus un pārstāv ES un tās dalībvalstu ģeogrāfisko un demogrāfisko daudzveidību, cita starpā apspriestu demokrātiskās un konstitucionālās problēmas, kas saistītas ar atveseļošanas instrumenta institucionālo struktūru un, vispārīgāk, lēmumu pieņemšanas procedūrām DFS un pašu resursu jomā, koncentrējoties uz to, lai stiprinātu Eiropas Parlamenta lomu šajās procedūrās.

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

Atsauces

09970/2020 – C9-0409/2020 – 2018/0166(APP)

Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums

14.12.2020

 

 

 

Atbildīgā komiteja

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

 

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

DEVE

 

INTA

 

CONT

 

 

ECON

 

EMPL

 

ENVI

 

ITRE

 

 

IMCO

 

TRAN

 

REGI

 

AGRI

 

 

PECH

 

CULT

 

JURI

 

LIBE

 

 

AFCO

 

FEMM

 

PETI

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Lēmuma datums

AFET

30.9.2019

DEVE

29.6.2020

INTA

10.9.2020

CONT

17.9.2020

 

ECON

22.7.2019

EMPL

3.9.2019

ITRE

25.6.2020

IMCO

4.12.2019

 

TRAN

23.6.2020

REGI

7.9.2020

AGRI

16.11.2020

PECH

1.7.2019

 

CULT

22.6.2020

JURI

24.7.2019

LIBE

7.9.2017

FEMM

22.11.2019

 

PETI

19.6.2018

 

 

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Jan Olbrycht

23.7.2019

Margarida Marques

23.7.2019

 

 

Izskatīšana komitejā

16.11.2020

 

 

 

Pieņemšanas datums

14.12.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

2

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Vlad Gheorghe, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Rainer Wieland, Angelika Winzig

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Furore

Iesniegšanas datums

14.12.2020

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig

S&D

Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs

Renew

Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds

Verts/ALE

Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca

NI

Mario Furore

 

2

-

ID

Joachim Kuhs, Hélène Laporte

 

4

0

S&D

Pierre Larrouturou

GUE/NGL

Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis

NI

Mislav Kolakušić

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

[4] Piekrišana … (vēl nav Oficiālajā Vēstnesī publicēta).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

[6] Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

[7] Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

[8] OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

[9] Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.).

[10] Johan Van Overtveldt, priekšsēdētājs; Jan Olbrycht un Margarida Marques, līdzreferenti par DFS; Jose Manuel Fernandes un Valérie Hayer, līdzreferenti par pašu resursiem; Rasmus Andresen, deputāts.

[11] Tāpēc galīgie maksimālie apjomi 2021.–2027. gadam (neatkarīgi no turpmākām pārskatīšanām) reālā izteiksmē pārsniegs kopējo maksimālo apjomu 2014.–2020. gadam, ko Komisija aplēsa 1083,3 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās, atskaitot Apvienotās Karalistes izdevumus un pieskaitot attiecīgās summas no Eiropas Attīstības fonda.

[12] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075 un P8_TA(2018)0076.

[13] Neskaitot šajā laikposmā notiekošās divpusējās tikšanās ar ministriem, vēstniekiem, komisāriem un ieinteresētajām personām.

[14] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

[15] “Sarunu satvari” ir iekšēji dokumenti, kuru mērķis ir koordinēt Padomes nostājas par vairāku tiesību aktu vispolitiskākajiem aspektiem un kuru rezultātā galu galā tiek pieņemti sīki izstrādāti Eiropadomes secinājumi. Kā norādīja Parlaments, tiem ir tendence piešķirt Eiropadomei dominējošu lomu, tostarp attiecībā uz lielu skaitu nozaru noteikumu, par kuriem jālemj saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tie ļauj Padomei pieņemt visaptverošus sarunu mandātus tikai vēlīnā procedūras posmā un, kļūstot par Eiropadomes secinājumiem, ievērojami ierobežo Padomes sarunu vedēju rīcības brīvību.

[16] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

[17] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0065.

[18] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054 un P9_TA(2020)0124.

[19] Neskaitot EP priekšsēdētāja uzstāšanos Eiropadomē, kā arī neoficiālas divpusējas sanāksmes ar citiem priekšsēdētājiem (dažas no tām ar sarunu grupas līdzdalību).

[20] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

[21] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.

[22] Galīgajā balsošanā piedalījās: Antonio Tajani (priekšsēdētājs un atzinuma sagatavotājs), Gabriele Bischoff (priekšsēdētāja I vietniece), Giuliano Pisapia (priekšsēdētāja III vietnieks), Gerolf Annemans, Damian Boeselager, Geert Bourgeois, Gilles Boyer (Charles Goerens aizstājējs, priekšsēdētāja II vietnieks), Fabio Massimo Castaldo, Leila Chaibi, Włodzimierz Cimoszewicz, Gwendoline Delbos-Corfield, Pascal Durand, Daniel Freund, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Laura Huhtasaari, Maite Pagazaurtundúa (Guy Verhofstadt aizstājējs), Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, László Trócsányi, Mihai Tudose, Loránt Vincze, Rainer Wieland.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika