Procedūra : 2018/2070(ACI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0261/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0261/2020

Debates :

PV 16/12/2020 - 4
CRE 16/12/2020 - 4

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0358

<Date>{15/12/2020}15.12.2020</Date>
<NoDocSe>A9-0261/2020</NoDocSe>
PDF 303kWORD 87k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par iestāžu nolīguma slēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai</Titre>

<DocRef>(2018/2070(ACI))</DocRef>


<Commission>{AFCO}Konstitucionālo jautājumu komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Esteban González Pons</Depute>

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 PIELIKUMS: IESTĀŽU NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMI UN EIROPAS KOMISIJU PAR BUDŽETA DISCIPLĪNU, SADARBĪBU BUDŽETA JAUTĀJUMOS UN PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU, KĀ ARĪ PAR JAUNIEM PAŠU RESURSIEM, TOSTARP PAR CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI
 PASKAIDROJUMS
 BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par iestāžu nolīguma slēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai

(2018/2070(ACI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2018)0323) un grozīto priekšlikumu (COM(2020)0444),

 ņemot vērā projektu iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295., 310., 311., 312., 323. un 324. pantu,

 ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konferencē (COP21), kura 2015. gada decembrī notika Parīzē,

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[1],

 ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības[2],

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[3],

 ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu[4],

 ņemot vērā 2020. gada 21. jūlijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

 ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem[5],

 ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[6],

 ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

 ņemot vērā Budžeta komitejas vēstuli,

 ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0261/2020),

A. tā kā saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir lietderīgi pieņemt iestāžu nolīgumu, kurā būtu izklāstīti tās īstenošanas noteikumi;

B. tā kā 2020. gada 10. novembrī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji panāca vispārēju politisku vienošanos par DFS 2021.–2027. gadam, pašu resursiem un Eiropas atveseļošanas instrumentu (Next Generation EU (NGEU));

C. tā kā šāda politiska vienošanās ietver atjauninātu iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (“Iestāžu nolīgums”);

D. tā kā turklāt 2020. gada 5. novembrī tika panākta politiska vienošanās par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs;

E. tā kā šis jaunais nolīgums aizstās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[7];

F. tā kā, lai varētu īstenot budžeta disciplīnu, iestāžu sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, Padomei ir jāsniedz Parlamentam vajadzīgā informācija saistībā ar Eiropadomes un Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru nolūkā nodrošināt, ka Parlamentam ir vajadzīgā informācija par to, kā Padome tieši vai ar Komisijas starpniecību izpilda savu budžetu;

G. tā kā jaunajā nolīgumā ir iekļauti svarīgi jauni elementi, jo īpaši ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai nākamo septiņu gadu laikā, noteikumi par NGEU finansējuma izlietojuma pastiprinātu budžeta kontroli un kārtība, kādā jāuzrauga izdevumi klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem, kā arī dzimumu līdztiesībai un šī aspekta integrēšanai;

H. tā kā Iestāžu nolīgumā pirmo reizi ir iekļauti noteikumi par Eiropas Savienības pašu resursiem, proti, jauns pielikums, kur izklāstīts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai DFS laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, kuri būs pietiekami, lai segtu Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta (NGEU) procentu maksājumus un atmaksāšanas izmaksas; tā kā ceļvedis padara Lēmuma par pašu resursiem grozījumu uzticamāku un ilgtspējīgāku, nodrošinot, ka pašu resursu maksimālie apjomi ir pietiekami augsti, lai varētu segt Savienības saistības saskaņā ar budžeta disciplīnas principu LESD 310. panta 4. punkta nozīmē; tā kā ar ieņēmumiem no pašu resursiem, kuri pārsniedz atmaksāšanas vajadzības, turpina finansēt Savienības budžetu kā ar vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar universāluma principu; tā kā ceļvedis neizslēdz iespēju 2021.–2027. gada finanšu periodā iesniegt turpmākus priekšlikumus par jauniem pašu resursiem;

I. tā kā Iestāžu nolīgumā ir iekļauta jauna daļa par sadarbību saistībā ar Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu (NGEU), kuras mērķis ir nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijas pienācīgu iesaistīšanos ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā NGEU ietvaros; tā kā minētajā daļā ir atsauce uz jaunu kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuriem var būt ievērojama ietekme uz Savienības budžetu;

J. tā kā nolīgumā ir paredzēta izdevumu uzraudzība visās Savienības programmās attiecībā uz klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem, dzimumu līdztiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem; tā kā Iestāžu nolīgumā ir ietverti būtiski uzlabojumi attiecībā uz tādas metodikas izstrādi un īstenošanu, kuras nolūks ir izsekot mērķim 30 % izdevumu no kopējā Savienības budžeta un Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta paredzēt klimata jomai, izstrādāt jaunu DFS izdevumu mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā, kas būtu 7,5 % no 2024. gada un 10 % 2026. un 2027. gadā, un novērtēt izdevumus dzimumu līdztiesības jomā, tostarp dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas veicināšanu;

K. tā kā Iestāžu nolīgumā ir iekļauta jauna daļa par datu par labuma guvējiem kvalitāti un salīdzināmību, kuras mērķis ir ieviest standartizētus pasākumus informācijas un skaitļu par Savienības finansējuma galīgajiem saņēmējiem vākšanai, salīdzināšanai un apkopošanai;

L. tā kā Iestāžu nolīgumu uzskata par horizontālu piemērošanas jomā un tas neliedz likumdevējiem konkrētas regulas darbības jomā vienoties par turpmākiem pasākumiem, lai uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību, jo īpaši attiecībā uz tiešās pārvaldības programmām, vai vēl vairāk uzlabot budžeta lēmējinstitūcijas iesaistīšanu ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā;

 

M. tā kā Iestāžu nolīgumā pirmo reizi ir iekļauti noteikumi par iestāžu sadarbību un dialogu sarunās par DFS, kuru mērķis ir īstenot Līguma prasības, kas paredz, ka iestādēm ir jāveic visi pasākumi, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu DFS pieņemšanu un veicinātu apspriešanos un nostāju saskaņošanu budžeta jautājumos;

N. tā kā Iestāžu nolīgums aizsargā esošos noteikumus un ietver jaunu kārtību īpašo instrumentu, proti, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, Brexit korekcijas rezerves, vienotā rezerves instrumenta un elastības instrumenta mobilizēšanai;

O. tā kā Iestāžu nolīgumā ir paredzēti turpmāki mērķtiecīgi pielāgojumi attiecībā uz plānošanas un prognožu pārredzamību;

P. tā kā Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentā ir iekļauts jauns atveseļošanas un noturības mehānisms; tā kā, ņemot vērā politisko vienošanos par Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu un budžeta lēmējinstitūcijas iesaistīšanos šī instrumenta ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā, ir lietderīgi atgādināt, ka ir vajadzīgs objektīvs, taisnīgs un pārredzams tiesiskais regulējums to projektu atlasei, kurus finansēs no atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī uzsvērt reģionālo un vietējo iestāžu lomu, palīdzot panākt atveseļošanos, kas ir simetriska ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp reģioniem,

1. apstiprina pielikumā pievienotā nolīguma noslēgšanu;

2. uzdod priekšsēdētājam parakstīt nolīgumu kopā ar Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar pielikumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

 


PIELIKUMS: IESTĀŽU NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMI UN EIROPAS KOMISIJU PAR BUDŽETA DISCIPLĪNU, SADARBĪBU BUDŽETA JAUTĀJUMOS UN PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU, KĀ ARĪ PAR JAUNIEM PAŠU RESURSIEM, TOSTARP PAR CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI

 

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

 

turpmāk "Iestādes",

 

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu,

 

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

 


1. Šā nolīguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un Iestāžu sadarbību budžeta jautājumos un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, kā arī īstenot sadarbību un izstrādāt ceļvedi tādu jaunu pašu resursu ieviešanai daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ("DFS 2021.–2027. gadam") periodam, kuri būtu pietiekami, lai segtu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/...[8][+] ("ESAI regula"), atmaksu.

 

2. Šajā nolīgumā minētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs Iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

 


3. Ar šo nolīgumu netiek grozītas Iestāžu attiecīgās budžeta un likumdošanas pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2020/...[9][+] ("DFS regula"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046[10] ("Finanšu regula"), un Padomes Lēmumā (ES, Euratom) 2020/…[11][++] ("Pašu resursu lēmums"), un tas neskar valstu parlamentu pilnvaras attiecībā uz pašu resursiem.

 

4. Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar Iestāžu kopīgu vienošanos.

 

5. Šim nolīgumam ir četras daļas:

 

 I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ar tematiskajiem un netematiskajiem īpašajiem instrumentiem saistītus noteikumus;

 


 II daļa attiecas uz starpiestāžu sadarbību budžeta jautājumos;

 

 III daļā ir noteikumi par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību;

 

 IV daļā ir noteikumi par datu par labuma guvējiem kvalitāti un salīdzināmību Savienības budžeta aizsardzības kontekstā.

 

6. Šis nolīgums stājas spēkā ... [+], un ar to aizstāj 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[12].

 

 


I DAĻA

 

DFS UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI

 

A. AR DFS SAISTĪTI NOTEIKUMI

 

7. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā Iestādes budžeta procedūras un Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategoriju "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija", paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

 

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana

 

8. Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes par laikposmu līdz vismaz 2027. gadam. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm.

 


B. NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR TEMATISKAJIEM UN
NETEMATISKAJIEM ĪPAŠAJIEM INSTRUMENTIEM

 

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

 

9. Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot un lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.

 

Vienlaicīgi ar priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

 

Ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

 


Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

 

10. Ja Komisija uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, lai izmantotu rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.

 

Lēmumu par DFS regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto summu izmantošanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgi pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar attiecīgo pamataktu.

 

Pirms ikviena priekšlikuma sagatavošanas par līdzekļu pārvietojumu no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos saskaņā ar DFS regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu Komisija izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

 

Brexit korekcijas rezerve

 

11. Ja ir izpildīti attiecīgajā instrumentā izklāstītie nosacījumi Brexit korekcijas rezerves izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

 

Ar Brexit korekcijas rezervi saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

 


Vienotais rezerves instruments

 

12. Komisija saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu var ierosināt izmantot summas, kas atbilst visām vai daļai no DFS regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētajām rezervēm. Jebkuru minētās regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto summu izmantošanu ierosina Komisija pēc visu citu finanšu iespēju padziļinātas izanalizēšanas.

 

Eiropas Parlaments un Padome minētās summas var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantā.

 

Elastības instruments

 

13. Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

 

Minētajā priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.

 

Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

 


II DAĻA

 

STARPIESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA
BUDŽETA JAUTĀJUMOS

 

A. STARPIESTĀŽU SADARBĪBAS PROCEDŪRA

 

14. Sīkāk izstrādāti noteikumi par starpiestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti I pielikumā.

 

15. Saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu Iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu jaunās DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru, kas minēta LESD 312. panta 2. punktā. Šādi pasākumi ietvers regulāras sanāksmes un informācijas apmaiņu starp Eiropas Parlamentu un Padomi un – pēc Komisijas iniciatīvas – Iestāžu priekšsēdētāju sanāksmes, kā izklāstīts LESD 324. pantā, lai veicinātu pārrunas un Iestāžu nostājas saskaņošanu. Ja ir iesniegts priekšlikums par jaunu DFS vai tā būtisku pārskatīšanu, Iestādes centīsies noteikt īpašu kārtību attiecībā uz sadarbību un dialogu starp tām visā priekšlikuma pieņemšanas procesā.

 


Budžeta pārredzamība

 

16. Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo nekonfidenciālo informāciju saistībā ar:

 

a) Savienības aktīviem un saistībām, tostarp tādām, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko Savienība īsteno saskaņā ar tās pilnvarām, kuras noteiktas Līgumos;

 

b) Eiropas Attīstības fonda [13], Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta, Eiropas Stabilizācijas mehānisma ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem;

 

c) dalībvalstu izdevumiem, kas radušies saistībā ar pastiprinātu sadarbību, ciktāl tie nav iekļauti Savienības vispārējā budžetā;

 


d) klimata izdevumiem, pamatojoties uz Komisijas izklāstītu efektīvu metodiku un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nozaru tiesību aktiem klimata izdevumu un to izpildes uzraudzībai, lai sasniegtu vispārējo mērķi – ar vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopējās summas atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu, ņemot vērā ietekmi, ko rada finansējuma saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu pakāpeniska izbeigšana, un nošķirot klimata pārmaiņu mazināšanu no pielāgošanās klimata pārmaiņām, ja iespējams.

 

Ja vienā vai vairākās attiecīgajās programmās nav sasniegts pietiekams progress ceļā uz klimata izdevumu mērķi, Iestādes saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajiem tiesību aktiem savstarpēji apspriedīsies par piemērotiem pasākumiem, kas jāveic, lai Savienības izdevumi klimata mērķu sasniegšanai visā DFS 2021.- 2027. gadam atbilstu vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopējās summas;

 

e) izdevumiem, kas dod ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanā un pavēršanā pretējā virzienā, pamatojoties uz Komisijas sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi izklāstītu efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nozares tiesību aktiem, nolūkā panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10% no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos;

 


f) to, kā visā attiecīgo programmu īstenošanas un uzraudzības laikā tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība, kā arī tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem un kā minētie mērķi un dzimumu līdztiesības aspekts tiek integrēti, tostarp tādējādi, ka ietekmes novērtējumos un izvērtējumos labāka likumdošanas procesa ietvaros tiek stiprināts novērtējums par ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Komisija izskatīs, kā izstrādāt metodiku, lai izmērītu attiecīgos izdevumus programmas līmenī DFS 2021.–2027. gadam. Komisija izmantos minēto metodiku, tiklīdz tā būs pieejama. Ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī Komisija īstenos minēto metodiku attiecībā uz konkrētām centralizēti pārvaldītām programmām nolūkā pārbaudīt tās īstenojamību. Vidējā termiņā tiks izpētīts, vai DFS 2021.–2027. gadam atlikušajā termiņā metodiku var paplašināt arī uz citām programmām;

 

g) Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu visās attiecīgajās Savienības programmās DFS 2021.–2027. gadam ietvaros.

 

Pirmās daļas d) un e) punktā minētajā efektīvajā metodikā, ciktāl iespējams, būs iekļauta atsauce uz Savienības budžeta ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā, kurā ir iekļauts princips "nekaitēt".

 

Pirmās daļas d) punktā minētā efektīvā metodika būs pārredzama, visaptveroša, orientēta uz rezultātiem un balstīta uz sniegumu, tā ietvers Komisijas ikgadēju apspriešanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi un ar to noteiks attiecīgos pasākumus, kas jāveic tad, ja ceļā uz piemērojamo mērķu sasniegšanu netiek panākts pietiekams progress.

 


Nevienai no šajā punktā minētajām metodikām nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvu slogu projektu īpašniekiem vai labuma guvējiem.

 

17. Komisija sagatavo gada ziņojumu par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta īstenošanu. Minētajā gada ziņojumā apkopo pieejamo nekonfidenciālo informāciju, kas attiecas uz:

 

 aktīviem un saistībām, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko īsteno saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. pantu,

 

 to ieņēmumu kopsummu, kuri piešķirti Savienības programmām Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta īstenošanā iepriekšējā gadā, sniedzot informāciju sadalījumā pa programmām un budžeta pozīcijām;

 

 aizņemto līdzekļu ieguldījumu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta un konkrētu Savienības programmu mērķu sasniegšanā.

 


B. FINANŠU NOTEIKUMU IETVERŠANA LEĢISLATĪVAJOS AKTOS

 

18. Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai.

 

Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā.

 

Attiecībā uz DFS regulas II pielikumā minētajām programmām galvenā atsauces summa tiek automātiski palielināta par papildu piešķīrumiem, kas minēti DFS regulas 5. panta 1. punktā.

 

Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētās summas par vairāk nekā 15 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai kategorijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

 


Ceturto daļu nepiemēro papildu piešķīrumiem, kas minēti trešajā daļā.

 

Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas katrai dalībvalstij un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 18. pantā minētajiem apjomīgiem projektiem.

 

19. Juridiski saistošos Savienības aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, netiek ietverta "summa, ko uzskata par nepieciešamu".

 

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu minētajam nolūkam iekļauj visos juridiski saistošajos Savienības aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa.

 


C. IZDEVUMI SAISTĪBĀ AR NOLĪGUMIEM ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

 

20. Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus.

 

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu par zivsaimniecības nolīgumiem gatavošanu un gaitu, tostarp par minēto nolīgumu ietekmi uz budžetu.

 

Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā Iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

 

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājas spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

 

Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas, ieskaitot rezervi, izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

 

Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

 

21. Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu.

 


D. KOPĒJĀS ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS (KĀDP) FINANSĒŠANA

 

22. KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ("Augstais pārstāvis"). Paredz pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē.

 

23. Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības budžeta, Iestādes – Samierināšanas komitejā, kā minēts LESD 324. panta 5. punktā, un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

 

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta trešajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtām darbībām, uz darbībām, kas ir paredzētas, bet vēl nav pieņemtas, un summām turpmākām, bet neparedzētām darbībām, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

 


KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

 

 atsevišķas nozīmīgākās misijas, kā minēts Finanšu regulas 52. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

 

 citas misijas (krīzes pārvarēšanas operācijām, konfliktu novēršanai, atrisināšanai un stabilizācijai, un miera un drošības procesu uzraudzībai un īstenošanai);

 

 ieroču neizplatīšana un atbruņošanās;

 

 ārkārtas pasākumi;

 

 sagatavošanās un papildu pasākumi;

 

 Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

 

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja finanšu gada laikā izrādīsies, ka KĀDP budžeta nodaļas apjoms nav pietiekams, lai segtu vajadzīgās izmaksas, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu.

 


24. Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības budžetu, n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, katra gada 30. novembrī. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību.

 

Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs.

 

Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi ("finanšu pārskatu"), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

 

Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai.

 


E. IESTĀŽU LĪDZDALĪBA JAUTĀJUMOS
SAISTĪBĀ AR ATTĪSTĪBAS POLITIKU

 

25. Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem.

 

 

III DAĻA

 

SAVIENĪBAS LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA

 

A. FINANŠU PLĀNOJUMS

 

26. Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam, un otro reizi pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1., 2. (izņemot apakškategorijai "Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija"), 3. ("Vide un klimatrīcība" un "Jūrlietu politika un zivsaimniecība"), 4., 5. un 6. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

 

a) spēkā esošie tiesību akti, nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

 

i) attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai būtu jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (parastā likumdošanas procedūra vai īpaša likumdošanas procedūra), to ilgums, kopējais finansējums un administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa;

 


ii) attiecībā uz DFS regulas II pielikumā minētajām daudzgadu programmām Komisijai papildus būtu pārredzami jānorāda papildu piešķīrumi saskaņā ar DFS regulas 4.a pantu;

 

iii) attiecībā uz ikgadējām darbībām (saistībā ar izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām un aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai būtu jāsniedz daudzgadu tāmes;

 

b) vēl neizlemti leģislatīvo aktu priekšlikumi: procesā esošie Komisijas priekšlikumi ar pēdējiem atjauninājumiem.

 

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā, kas paziņots budžeta projekta iesniegšanas laikā vai pēc budžeta galīgās pieņemšanas. Komisijai it īpaši būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par:

 

a) visiem jaunajiem pieņemtajiem leģislatīvajiem aktiem un vēl neizlemtajiem priekšlikumiem, kas iesniegti, bet nav iekļauti plānojumā, kas paziņots budžeta projekta laikā vai pēc budžeta galīgās pieņemšanas (ar attiecīgajām summām);

 

b) Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot, vai darbībām ir iespējama finansiāla ietekme.

 

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi.

 


B. AĢENTŪRAS UN EIROPAS SKOLAS

 

27. Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu.

 

Piemēro šādus procedūras pasākumus:

 

 pirmkārt, Komisija sistemātiski iesniedz jebkuru priekšlikumu par jaunas aģentūras izveidi pirmajam trialogam, kurš notiek pēc tās priekšlikuma pieņemšanas, un kopā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko ierosina izveidot aģentūru, iesniedz finanšu pārskatu, kā arī izklāsta aģentūras izveides ietekmi uz atlikušo finanšu plānojuma periodu;

 

 otrkārt, likumdošanas procesa laikā Komisija palīdz likumdevējam izvērtēt ierosināto grozījumu finansiālās sekas. Minētās finansiālās sekas būtu jāapsver attiecīgajos leģislatīvajos trialogos;

 

 treškārt, pirms leģislatīvā procesa noslēguma Komisija iesniedz atjauninātu finanšu pārskatu, ņemot vērā iespējamus likumdevēja veiktus grozījumus; minēto galīgo finanšu pārskatu iekļauj noslēguma leģislatīvā trialoga darba kārtībā, un likumdevējs to oficiāli apstiprina. To iekļauj darba kārtībā arī turpmākā budžeta trialogā (kas steidzamos gadījumos var notikt vienkāršotā formā), lai panāktu vienošanos par finansējumu;

 


 ceturtkārt, trialoga laikā panākto vienošanos, ņemot vērā Komisijas veikto budžeta izvērtējumu attiecībā uz leģislatīvā procesa saturu, apstiprina kopīgā paziņojumā. Minētā vienošanās Eiropas Parlamentam un Padomei jāapstiprina saskaņā ar savu reglamentu.

 

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus.

 

Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāmaina, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu.

 

28. Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām.

 

29. Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis ir jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

 

 


IV DAĻA

 

SAVIENĪBAS BUDŽETA AIZSARDZĪBA:
DATU PAR LABUMA GUVĒJIEM KVALITĀTE UN SALĪDZINĀMĪBA

 

30. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieprasījumiem un attiecībā uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumu 24. punktu Iestādes vienojas par tādu standartizētu pasākumu ieviešanu kontroles un revīzijas vajadzībām, ar ko vākt, salīdzināt un apkopot informāciju un skaitļus par ES finansējuma galīgajiem saņēmējiem un labuma guvējiem, lai uzlabotu Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem.

 

31. Lai nodrošinātu efektīvas kontroles un revīzijas, ir nepieciešama datu vākšana par tiem, kas tieši vai netieši beigās gūst labumu no Savienības finansējuma dalītā pārvaldībā no projektiem un reformām, kas tiek atbalstītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, tostarp dati par finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem. Noteikumiem par šādu datu vākšanu un apstrādi ir jāatbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

 


32. Nolūkā stiprināt Savienības budžeta aizsardzību, Komisija darīs pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas instrumentu, lai varētu novērtēt un izanalizēt 31. punktā minētos datus un nodrošināt vispārēju piemērošanu dalībvalstīs. Minētā sistēma nodrošinātu efektīvas pārbaudes par interešu konfliktiem, pārkāpumiem, dubultās finansēšanas jautājumiem un jebkādu ļaunprātīgu finansējuma izmantošanu. Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un citām Savienības izmeklēšanas un kontroles struktūrām vajadzētu būt nepieciešamajai piekļuvei minētajiem datiem, lai tās varētu pildīt savu uzraudzības funkciju saistībā ar kontrolēm un revīzijām, kas vispirms jāveic dalībvalstīm, lai atklātu pārkāpumus un veiktu administratīvu izmeklēšanu par attiecīgā Savienības ļaunprātīgu finansējuma izmantošanu, un iegūtu precīzu pārskatu par tā sadalījumu.

 

33. Neskarot saskaņā ar Līgumiem noteiktās Iestāžu pilnvaras, attiecīgo pamataktu likumdošanas procedūras laikā Iestādes apņemas īstenot lojālu sadarbību, lai nodrošinātu turpmākus pasākumus attiecībā uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumiem saskaņā ar šajā daļā aprakstīto pieeju.

 

Briselē,

 

 

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

 


I PIELIKUMS

 

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

 

A. daļa. Budžeta procedūras grafiks

 

1. Iestādes katru gadu vienojas par pragmatisku grafiku savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšanas, balstoties uz pašreizējo praksi.

 

2. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome var efektīvi pildīt savas budžeta prerogatīvas, nostājas par budžetu, informāciju par līdzekļu pārvietojumiem vai citus paziņojumus saistībā ar termiņu aktivizēšanu iesniedz, pienācīgi ņemot vērā jebkādus darba pārtraukšanas laikposmus, par kuru datumiem minētās iestādes ir savlaicīgi informējušas viena otru ar savu attiecīgo dienestu starpniecību.

 

B. daļa. Budžeta procedūras prioritātes

 

3. Pirms Komisija pieņem budžeta projektu savlaicīgi tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un jebkādus jautājumus, kas rodas saistībā ar kārtējā finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz informāciju, kuru Komisija sniegusi saskaņā ar 37. punktu.

 


C. daļa. Budžeta projekta pieņemšana un prognožu atjaunināšana

 

4. Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes līdz marta beigām.

 

5. Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības.

 

Tajā ņem vērā:

 

a) dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

 

b) spēju izmantot apropriācijas, vienlaikus cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

 

c) iespējas sākt jaunu politiku, veicot izmēģinājuma projektus, jaunas sagatavošanās darbības vai abus, vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai ir iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

 

d) vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

 


6. Ciktāl tas ir iespējams, Iestādes izvairās budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

 

7. Eiropas Parlaments un Padome apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām īstenot Komisijas sagatavoto budžetu tās projektos un saistībā ar kārtējā finanšu gada budžeta izpildi.

 

8. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar būtisku izmaiņu Komisijas budžeta nomenklatūras sadaļās un nodaļās ietekmi uz Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu Eiropas Parlaments un Padome apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā.

 

9. Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši visā samierināšanas laikposmā, nolūkā panākt vienošanos. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

 


10. Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt grozījumu vēstules budžeta projektam saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu, tostarp grozījumu vēstuli, kurā tiek atjaunināta jo īpaši izdevumu tāmes attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādi tiem var būt nepieciešami.

 

D. daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas procedūras

 

11. Pirms lasījuma Padomē savlaicīgi sasauc trialogu, lai Iestādes varētu apmainīties ar to viedokļiem par budžeta projektu.

 

12. Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu izpildāmību, kurus paredzējuši Eiropas Parlaments un Padome, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības vai izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, Eiropas Parlaments un Padome informē Komisiju par saviem nodomiem minētajā sakarā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau minētā trialoga laikā.

 

13. Trialogu var sasaukt pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma.

 


E. daļa. Samierināšanas procedūra

 

14. Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājā un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstuli par Samierināšanas komitejas sasaukšanu nosūta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgo laikposmu aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71[14].

 

15. Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, tai būtu jāapstiprina sava nostāja vēstulē, kuru nosūta pirms samierināšanas laikposmā paredzētās pirmās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmākajos punktos izklāstītajiem nosacījumiem.

 

16. Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Samierināšanas komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu nozīmē katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras. Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

 


17. Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

 

18. Trialogi notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt neizšķirtus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos.

 

19. Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmes notiek pārmaiņus Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas.

 

20. Iestādes iepriekš vienojas par samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.

 


21. Samierināšanas komitejai iesniedz vienotu dokumentu kopumu ("iesniedzamie dokumenti"), kuros salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi [15]. Minētie dokumenti ietver skaitļus par katru pozīciju, katras DFS kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski "atvērtām". Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā uzskaita visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām [16]. Minētos dokumentus klasificē saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

 

Samierināšanas komitejai iesniedzamajiem dokumentiem pievieno arī citus dokumentus, tostarp vēstuli no Komisijas par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus; un jebkādu vēstuli vai vēstules no citām iestādēm par Padomes nostāju vai Eiropas Parlamenta grozījumiem.

 

22. Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas laikposma beigām, trialogos:

 

a) definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem;

 

b) pieņem to budžeta pozīciju sarakstu, kuras uzskata par tehniski slēgtām, bet šis saraksts ir atkarīgs no galīgās vienošanās par visu finanšu gada budžetu;

 


c) apspriež a) apakšpunktā minētos jautājumus, lai panāktu iespējamu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā;

 

d) izskata tematiskus jautājumus, tostarp DFS izdevumu kategorijas.

 

Katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā kopīgi sagatavo provizoriskus secinājumus, kā arī vienojas par nākamās sanāksmes darba kārtību. Minētos secinājumus reģistrē iestāde, kas rīko trialogu, un pēc 24 stundām tos uzskata par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu.

 

23. Samierināšanas komitejai tās sanāksmēs ir pieejami trialogu secinājumi un dokuments iespējamai pieņemšanai, kopā ar budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām trialogos tika panākta provizoriska vienošanās.

 

24. LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo dokumentu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. Tajā ir pavadvēstule, ko abu delegāciju vadītāji adresē Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver:

 

a) visu budžeta pozīciju summas un DFS izdevumu kategoriju kopsummas;

 


b) konsolidētu dokumentu, kurā norādītas visu samierināšanas procedūras gaitā grozīto budžeta pozīciju summas un galīgais teksts;

 

c) to budžeta pozīciju sarakstu, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai ar Padomes nostāju, nav grozītas.

 

Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu.

 

25. Kopīgo dokumentu tulko Savienības iestāžu oficiālajās valodās (tulkojumu veic Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei četrpadsmit dienās pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, kas minēts 24. punktā.

 

Budžetu pārskata juristi lingvisti pēc tam, kad kopīgais dokuments ir pieņemts, iestrādājot kopīgā dokumenta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas procedūras laikā netika veikti grozījumi.

 


26. Iestāde, kas organizē sanāksmi (trialogu vai samierināšanas sanāksmi), nodrošina tulkošanas iespējas ar pilnīgu valodas režīmu, kas piemērojams Samierināšanas komitejas sanāksmēs, un ad hoc valodas režīmu trialogos.

 

Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošina izskatāmo dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem.

 

Iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

 

F daļa. Budžeta grozījumi

 

Vispārīgie principi

 

27. Paturot prātā to, ka budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, Iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu starpiestāžu sadarbību raitam un ātram lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz budžeta grozījumiem, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi.

 

28. Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu.

 


Grafiks

 

29. Komisija iepriekš informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projektu pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu.

 

30. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar savu reglamentu cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījuma projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā.

 

31. Lai procedūru paātrinātu, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk cenšas izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījuma galīgo tekstu.

 

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā budžeta grozījuma relatīvo neatliekamību un nepieciešamību to savlaicīgi apstiprināt, lai tas stātos spēkā attiecīgajā finanšu gadā.

 


Sadarbība lasījumu laikā

 

32. Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā.

 

Vajadzības gadījumā un tad, ja iespējamas domstarpības, Eiropas Parlaments vai Padome, pirms katra pieņem savu galīgo nostāju par budžeta grozījumu, vai Komisija jebkurā laikā var ierosināt īpaša trialoga sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu panākt kompromisu.

 

33. Visus Komisijas ierosinātos, bet vēl pilnībā neapstiprinātos budžeta grozījumu projektus sistemātiski iekļauj to trialogu darba kārtībā, kuri tiek plānoti ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus, un Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas dara zināmas savas attiecīgās nostājas pirms trialoga.

 

34. Ja trialoga laikā tiek panākts kompromiss, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ņemt vērā trialoga iznākumu, lemjot par budžeta grozījumu, saskaņā ar LESD un saviem reglamentiem.

 


Sadarbība pēc lasījumiem

 

35 Ja Eiropas Parlaments apstiprina Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumu pieņem saskaņā ar LESD.

 

36. Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauc trialogu:

 

a) ja minētā trialoga laikā tiek panākta vienošanās un Eiropas Parlaments un Padome piekrīt trialoga iznākumam, samierināšanas procedūra tiek pabeigta ar vēstuļu apmaiņu, nesasaucot Samierināšanas komitejas sanāksmi;

 

b) ja minētā trialoga laikā nepanāk vienošanos, Samierināšanas komiteja notur sanāksmes un organizē darbu atbilstoši apstākļiem, lai pabeigtu lēmuma pieņemšanas procesu cik vien iespējams, pirms beidzies LESD 314. panta 5. punktā noteiktais divdesmit vienas dienas termiņš. Samierināšanas komitejas sanāksmi var noslēgt, apmainoties ar vēstulēm.

 


G. daļa. Budžeta izpilde, maksājumi un "Reste à liquide" (RAL)

 

37. Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Iestādes vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.

 

Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, it īpaši noteikumus par saistību automātisku atcelšanu.

 

Budžeta procedūras laikā Iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos finanšu gados. Minētais izvērtējums izpaužas kā attiecīgas starpiestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, līdzekļu pārvietojumiem, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm, tostarp – attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gada perioda saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.

 


H. daļa. Sadarbība attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu[17][+]

 

38. Vienīgi nolūkā risināt Covid-19 krīzes sekas Komisija būs pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos aizņemties līdzekļus līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, no kuriem līdz 390 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantot izdevumiem un līdz 360 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantot aizdevumu sniegšanai saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punktu. Kā to paredz EURI regula, izdevumiem paredzētā summa veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 5. punkta izpratnē.

 

39. Iestādes ir vienisprātis, ka Eiropas Parlamenta un Padomes loma, kad tie darbojas kā budžeta lēmējinstitūcija, ir jāpalielina saistībā ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un iesaisti attiecībā uz šādu ieņēmumu izmantošanu, ievērojot EURI regulā un, ja nepieciešams, attiecīgajos nozares tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Iestādes tāpat ir vienisprātis, ka ir jānodrošina pilnīga visu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta līdzekļu pārredzamība un redzamība.

 


Ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu

 

40. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā ir jānodrošina pienācīga Eiropas Parlamenta un Padomes iesaiste, Iestādes vienojas par 41. līdz 46. punktā izklāstīto procedūru.

 

41. Komisija saistībā ar budžeta procedūru līdzās savam tāmes projektam sniegs detalizētu informāciju. Šāda informācija ietver saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju, kā arī juridisko saistību detalizētu tāmi, un informāciju atsevišķi norāda pa kategorijām, kā arī pa programmām, kas saņem piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar EURI regulu. Komisija sniegs jebkādu atbilstīgu papildu informāciju, ko pieprasa Eiropas Parlaments vai Padome. Komisija budžeta projektam pievienos dokumentu, kurā būs apkopota visa atbilstīgā informācija par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tostarp kopsavilkuma tabulas ar kopējām budžeta apropriācijām un piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Minētais dokuments būs daļa no Savienības vispārējā budžeta pielikuma par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kā noteikts 44. punktā.

 

42. Komisija visā finanšu gada laikā un vismaz pirms katras 45. punktā norādītās attiecīgās sanāksmes regulāri atjauninās 41. punktā minēto informāciju. Komisija attiecīgo informāciju laicīgi darīs pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai tās varētu par attiecīgajiem plānošanas dokumentiem noturēt jēgpilnas diskusijas un apspriešanās, tostarp pirms Komisija pieņem atbilstīgus lēmumus.

 


43. Iestādes regulāri tiksies saistībā ar budžeta procedūru, lai kopīgi izvērtētu to, kā tiek īstenoti ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, it īpaši, lai izvērtētu stāvokli un perspektīvas un lai apspriestu ikgadējās tāmes, kas tiek iesniegtas kopā ar attiecīgajiem budžeta projektiem, un to sadalījumu, pienācīgi ņemot vērā ierobežojumus un nosacījumus, kas izklāstīti EURI regulā un, ja nepieciešams, attiecīgajos nozaru tiesību aktos.

 

44. Eiropas Parlaments un Padome Savienības vispārējam budžetam pielikuma veidā pievienos dokumentu, kurā izklāstītas visas budžeta pozīcijas, kas saņem piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Turklāt, lai kārtotu piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tās izmantos budžeta struktūru un it īpaši budžeta piezīmes, lai veiktu pienācīgu kontroli pār minēto ieņēmumu izmantošanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 22. pantu Eiropas Parlaments un Padome izdevumu pārskatā iekļaus piezīmes, tostarp vispārīgas piezīmes, ar kurām tiks norādīts, kuras budžeta pozīcijas var saņemt apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, pamatojoties uz EURI regulu, un norādīs attiecīgās summas. Komisija atbilstoši savai atbildībai par piešķirto ieņēmumu īstenošanu apņemas šīs piezīmes pienācīgi ņemt vērā.

 


45. Iestādes vienojas organizēt attiecīgas starpiestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī ar mērķi izvērtēt stāvokli un perspektīvas attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Minētās sanāksmes notiks vismaz trīs reizes finanšu gadā, drīz pirms vai pēc budžeta trialogiem. Turklāt Iestādes tiekas ad hoc, ja viena iestāde iesniedz pamatotu lūgumu. Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var iesniegt rakstiskus apsvērumus par ārējo piešķirto ieņēmumu īstenošanu. Komisija apņemas pienācīgi ņemt vērā jebkādas Eiropas Parlamenta un Padomes paustas piezīmes un ierosinājumus. Minētajās sanāksmēs var apspriest Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu būtiskas novirzes saskaņā ar 46. punktu.

 

46. Komisija sniedz detalizētu informāciju par jebkādām novirzēm no tās sākotnējām prognozēm pirms attiecīgās starpiestāžu sanāksmes, kā minēts 45. punktā, un uz ad hoc pamata, ja novirze ir būtiska. Novirze no prognozētajiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem ir būtiska, ja izdevumi novirzās no prognozes attiecīgajam finanšu gadam un attiecīgajai programmai par vairāk nekā 10 %. Ja tiek konstatēta būtiska novirze no sākotnējām prognozēm, Iestādes var apspriedīs jautājumu, ja vai nu Eiropas Parlaments vai Padome to prasa divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par šādu būtisku novirzi. Iestādes kopīgi izvērtēs šo jautājumu, lai par to trīs nedēļu laikā no sanāksmes pieprasījuma rastu kopīgu pamatu. Komisija īpaši uzmanīgi ņems vērā visus saņemtos komentārus. Komisija apņemas nepieņemt nekādu lēmumu, kamēr apspriešanās nav pabeigtas vai trīs nedēļu laikposms nav pagājis. Pēdējā minētā gadījumā Komisija pienācīgi pamato savu lēmumu. Steidzamības gadījumā iestādes var vienoties termiņu saīsināt par vienu nedēļu.

 


Aizdevumi, kas sniegti saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu

 

47. Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, kā arī pārredzamību un redzamību attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizdevuma komponentu, Komisija līdzās tāmes projektam sniegs detalizētu informāciju par aizdevumiem, kas dalībvalstīm sniegti Eiropas Atveseļošanas instrumenta ietvaros, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot sensitīvai informācijai, kas ir aizsargāta.

 

48. Informācija par aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu būs norādīta budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 52. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un tajā būs iekļauts arī minētā apakšpunkta iii) punktā norādītais pielikums.

 

 

________________


II PIELIKUMS

 

 

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA,
IZSTRĀDĀJOT CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI

 

Preambula

 

A. Iestādēm ir pienākums lojāli un pārredzami sadarboties un virzīties uz to, lai īstenotu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai DFS 2021. - 2027. gadam darbības laikā.

 

B. Iestādes atzīst to, cik būtisks ir Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta konteksts, kurā ir paredzēts ieviest jaunos pašu resursus.

 

C. Vienīgi nolūkā risināt Covid-19 krīzes sekas Komisija būs pilnvarota saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punktu Savienības vārdā kapitāla tirgos aizņemties līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, no kuriem 390 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantoti izdevumiem saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

 


D. Līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu , pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada. Visas attiecīgās saistības pilnībā būs atmaksātas , vēlākais, līdz 2058. gada 31. decembrim, kā paredzēts Pašu resursu lēmuma 5. panta 2. punktā. Ikgadējās maksājamās summas būs atkarīgas no emitēto obligāciju termiņa un parāda atmaksāšanas stratēģijas, vienlaikus ievērojot ierobežojumu minētā punkta trešajā daļā norādīto līdzekļu pamatsummas atmaksai, kas noteikta 7,5 % no maksimālas summas, kuru izmanto minētā lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem izdevumiem.

 

E. Ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt DFS programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm.

 

F. Tādēļ un lai uzlabotu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksāšanas plāna ticamību un ilgtspēju, Iestādes strādās pie tā, lai ieviestu pietiekami daudz jaunu pašu resursu nolūkā segt summu, kas atbilst gaidāmajiem izdevumiem saistībā ar atmaksu. Saskaņā ar universāluma principu tas nenozīmētu, ka konkrēti pašu resursi tiktu iezīmēti jeb paredzēti konkrētu izdevumu veidu segšanai.

 


G. Iestādes atzīst, ka ar jaunu pašu resursu groza ieviešanu tiktu atbalstīta Savienības izdevumu pienācīga finansēšana DFS kontekstā un vienlaikus samazināta uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu daļa Savienības gada budžeta finansēšanā. Ieņēmumu avotu diversifikācija savukārt varētu veicināt to, ka izdevumi Savienības līmenī tiktu vairāk novirzīti uz prioritārām jomām un vispārējiem sabiedriskiem labumiem, un tas salīdzinājumā ar valstu izdevumiem radītu lielu efektivitātes pieaugumu.

 

H. Tādējādi jaunos pašu resursus vajadzētu saskaņot ar Savienības politikas mērķiem, tiem vajadzētu atbalstīt tādas Savienības prioritātes kā Eiropas zaļais kurss un digitālajam laikmetam gatava Eiropa un sniegt ieguldījumu taisnīgā nodokļu politikā un pastiprinātā cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

 

I Iestādes ir vienisprātis, ka jaunie pašu resursi, vēlams, būtu jāveido tā, lai tie ļautu radīt "jaunu naudu". Vienlaikus to mērķis ir samazināt birokrātiju un slogu uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un iedzīvotājiem.

 

J. Jaunajiem pašu resursiem būtu jāatbilst vienkāršības, pārredzamības, paredzamības un taisnīguma principam. Jauno pašu resursu aprēķināšanai, pārvietošanai un kontrolei nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvu slogu Savienības iestādēm un valsts pārvaldes iestādēm.

 


K. Ņemot vērā sarežģītos procedūras noteikumus jaunu pašu resursu ieviešanai, iestādes ir vienisprātis, ka jauno pašu resursu sistēmas vajadzīgo reformu vajadzētu panākt ar ierobežotu grozījumu skaitu Pašu resursu lēmumā.

 

L. Iestādes tādējādi vienojas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam sadarboties, pamatojoties uz šajā pielikumā izklāstītajiem principiem, lai strādātu pie jaunu pašu resursu ieviešanas saskaņā ar B. daļā izklāstīto ceļvedi un tajā noteiktajiem termiņiem.

 

M. Iestādes arī atzīst to, cik svarīgi ir labāka likumdošanas procesa instrumenti, kā izklāstīts Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumā par labāku likumdošanas procesu[18], jo īpaši ietekmes novērtējums.

 

A. daļa. Īstenošanas principi

 

1. Komisija saskaņā ar labāka likumdošanas procesa principiem iesniegs vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus jauniem pašu resursiem un iespējamiem citiem jauniem pašu resursiem, kā minēts 10. punktā. Tā šajā sakarā pienācīgi ņems vērā Eiropas Parlamenta un Padomes paustos ierosinājumus. Minētajiem tiesību aktu priekšlikumiem pievienos atbilstīgus pašu resursu īstenošanas tiesību aktus.

 


2. Iestādes turklāt vienojas par šādiem jaunu pašu resursu groza ieviešanas pamatprincipiem:

 

a) ievērojot universāluma principu, ar jaunajiem pašu resursiem piesaistīt summu, kas ir pietiekama, lai pilnībā segtu kopējos gaidāmos izdevumus, kas ir vajadzīgi, lai atmaksātu aizņēmuma pamatsummas un procentus par aizņemtajiem līdzekļiem, kuri izmantojami Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem. Ar ieņēmumiem no pašu resursiem, kas pārsniedz atmaksas vajadzības, turpina finansēt Savienības budžetu kā ar vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar universāluma principu;

 

b) izdevumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta finansēšanas izmaksu segšanai nevajadzētu samazināt izdevumus Savienības programmām un fondiem;

 

c) saskaņot pašu resursus ar tādām Savienības prioritātēm kā cīņa pret klimata pārmaiņām, aprites ekonomika, digitālajam laikmetam gatava Eiropa un sniegt ieguldījumu taisnīgā nodokļu politikā un pastiprinātā cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

 

d) ievērot vienkāršības, pārredzamības un taisnīguma principu;

 

e) nodrošināt ieņēmumu plūsmas stabilitāti un paredzamību;

 

f) neradīt pārmērīgu administratīvu slogu Savienības iestādēm un valsts pārvaldes iestādēm;

 


g) vēlams, radīt papildu "jaunus" ieņēmumus;

 

h) vienlaikus censties samazināt birokrātiju un slogu uzņēmumiem, īpaši MVU un iedzīvotājiem.

 

3. Eiropas Parlaments un Padome analizēs, apspriedīs un bez liekas kavēšanās izskatīs 1. punktā minētos tiesību aktu priekšlikumus saskaņā ar savām iekšējām procedūrām, lai sekmētu drīzu lēmuma pieņemšanu. Pēc tam, kad Komisija būs iesniegusi savus priekšlikumus, Eiropas Parlamenta locekļi un Padomes pārstāvji apspriedīsies, klātesot Komisijas pārstāvjiem, lai cits citu informētu par attiecīgo stāvokli. Turklāt iestādes regulāros dialogos izvērtēs panākto progresu saistībā ar ceļvedi.

 

B. daļa. Ceļvedis pretim jaunu pašu resursu ieviešanai

 

Pirmais solis: 2021. gads

 

4. Kā pirmais tiks ieviests tāds jauns pašu resurss, ko piemēros no 2021. gada 1. janvāra un ko veidos ieņēmumu daļa no valsts iemaksām, kura aprēķināta, pamatojoties uz nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu svaru, kā paredzēts Pašu resursu lēmumā. Paredzēts, ka minētais lēmums stāsies spēkā 2021. gada janvārī, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis.

 


5. Komisija pēc 2020. gadā uzsāktiem ietekmes novērtējumiem paātrinās darbu un līdz 2021. gada jūnijam iesniegs priekšlikumus par oglekļa ievedcenas korekcijas mehānismu un par digitālo nodevu, kā arī pievienotu priekšlikumu ar mērķi uz šā pamata, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim ieviest jaunus pašu resursus.

 

6. Komisija 2021. gada pavasarī pārskatīs ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, tostarp tās darbības jomas iespējamo paplašināšanu uz aviāciju un jūrniecību. Tā līdz 2021. gada jūnijam ierosinās jaunu pašu resursu, kas balstīsies uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

 

7. Iestādes vienojas, ka oglekļa ievedcenas korekcijas mehānisms un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir tematiski savstarpēji saistīti un ka tādēļ būtu pamatoti tos apspriest līdzīgā kārtā.

 

Otrais solis: 2022. un 2023. gads

 

8. Pēc Līgumos paredzētajām piemērojamām procedūrām un pēc tam, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis, paredzēts, ka šie jaunie pašu resursi tiks ieviesti līdz 2023. gada 1. janvārim.

 

9. Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2022. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim.

 


Trešais solis: 2024. līdz 2026. gads

 

10. Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, ierosinās papildu jaunus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījuma nodokli un finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru vai jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Komisija cenšas iesniegt priekšlikumu līdz 2024. gada jūnijam.

 

11. Pēc Līgumos paredzētajām piemērojamām procedūrām un pēc tam, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis, paredzēts, ka šādi papildu jaunie pašu resursi tiks ieviesti līdz 2026. gada 1. janvārim.

 

12. Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2025. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2026. gada 1. janvārim.

 

 

________________


 

PASKAIDROJUMS

Ievads

 

Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza priekšlikumus jaunai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam.

 

Priekšlikumam jaunai Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[19], bija pievienots priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[20] un trīs ar to saistīti priekšlikumi[21], kā arī priekšlikums Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[22] un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dalībvalstu tiesību aktu aizsardzību attiecībā uz vispārējām nepilnībām Savienības budžetā[23].

 

Kā daļu no ES reakcijas uz Covid-19 krīzi un atsaucoties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu izveidot atveseļošanas fondu, Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (Next Generation EU), tostarp jaunu atveseļošanas un noturības mehānismu, un grozīja priekšlikumus par DFS un pašu resursiem, Iestāžu nolīguma projektu[24] un vairākus citus ar DFS saistītus priekšlikumus[25].

 

Pēc tam, kad Eiropadome 2021. gada 21. jūlijā panāca vienošanos par Atveseļošanas fondu un 2021.–2027. gada DFS, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropadomes secinājumiem, kurā, paužot gandarījumu par to, ka ES valstu un valdību vadītāji ir akceptējuši atveseļošanas fondu, Parlaments paziņoja, ka tas nevar pieņemt panākto politisko vienošanos tās pašreizējā veidā, pauda gatavību sākt sarunas ar Padomi, lai uzlabotu politisko vienošanos par 2021.–2027. gada DFS, un izklāstīja savas prioritātes (tiesiskuma mehānisms, pašu resursi, ES pamatprogrammas, horizontālie jautājumi, atveseļošanas un noturības mehānisms un demokrātijas princips, drošības tīkls ES programmu līdzekļu saņēmējiem jeb ārkārtas rīcības plāns) nolūkā panākt vispārēju vienošanos.

 

Ceturtdien, 5. novembrī, tika panākta politiska vienošanās par tiesiskuma nosacījumu mehānismu.

 

Eiropas Parlaments un Padome 27. augustā sāka sarunas par DFS, pašu resursu lēmumu un Iestāžu nolīgumu. Visas trīs iestādes panāca politisku vienošanos 2020. gada 10. novembrī.

 

 

Politiskās vienošanās rezultātā panāktais Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai

 

Iestāžu nolīgumā ir izklāstīti noteikumi par daudzgadu finanšu shēmas īstenošanu. Tam ir četras daļas:

 

I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ar tematiskajiem un netematiskajiem īpašajiem instrumentiem saistītus noteikumus;

 

II daļa attiecas uz iestāžu sadarbību budžeta jautājumos;

 

III daļā ir noteikumi par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību;

 

IV daļā ir noteikumi par līdzekļu saņēmēju datu kvalitāti un salīdzināmību nolūkā aizsargāt Savienības budžetu.

 

Iestāžu nolīgums iestādēm ir juridiski saistošs. Tika pieņemti un Iestāžu nolīgumā iekļauti vairāki svarīgi Parlamenta pieprasījumi, jo īpaši noteikumi par:

 

 sadarbību saistībā ar ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gada periodā, lai segtu vismaz to līdzekļu atmaksu, kas izlietoti fonda Next Generation EU (NGEU) izdevumiem, un ar tiem saistītās intereses, kā arī pamatprincipiem šāda jaunu pašu resursu groza ieviešanai;

 

 iestāžu sadarbību nolūkā nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijas pienācīgu iesaistīšanos NGEU ietvaros piešķirto ārējo ieņēmumu pārvaldībā un visu NGEU līdzekļu pilnīgu pārredzamību un pamanāmību;

 

 izdevumu uzraudzību klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem, dzimumu līdztiesībai un šī aspekta integrēšanai, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

 

 uzlabotiem elastības instrumentiem, nolūkā reaģēt uz neparedzētām vajadzībām;

 

 iestāžu sadarbību un dialogu nolūkā atvieglot jaunas DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu un 324. pantu;

 

 standartizētiem pasākumiem, kuru mērķis ir vākt, salīdzināt un apkopot informāciju par Savienības finansējuma galīgajiem saņēmējiem, lai uzlabotu Savienības budžeta un Next Generation EU līdzekļu aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem.


 

 

BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE

Konstitucionālo jautājumu komitejas

priekšsēdētājam

Antonio Tajani

BRISELĒ

Temats: <Titre>Atzinums par priekšlikumu iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību</Titre> <DocRef>(COM(2020)0444 – C9-0155/2020 – 2018/2070(ACI))</DocRef>

Godātais priekšsēdētāj!

Saistībā ar minēto procedūru Budžeta komitejai tika uzdots sniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai.

No 2020. gada 27. augusta līdz 2020. gada 10. novembrim, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem un Parlamenta un Padomes paustajām nostājām, Budžeta komitejas sarunu grupa DFS un pašu resursu jautājumos ar Padomes un Komisijas pārstāvjiem risināja sarunas par jaunu iestāžu nolīgumu budžeta jomā, kurš būtu daļa no paketes, kas aptver daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, pašu resursus un ES Atveseļošanas instrumentu — Next Generation EU. Šis iestāžu nolīgums tagad tiek iesniegts Jums apstiprināšanai Parlamentā.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, BUDG komitejas koordinatori pirmdien, 16. novembrī, izmantojot rakstisko procedūru, nolēma nosūtīt atzinumu vēstules veidā.

 

 

Budžeta komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2020. gada 19. novembra balsošanas laikā. Šajā balsošanas laikā[26] tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju apstiprināt minētā iestāžu nolīguma noslēgšanu un rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Johan Van Overtveldt

 

KOPIJA

Sarunu grupas DFS un pašu resursu jautājumos locekļiem:

Jan OLBRYCHT, līdzreferentam par DFS

Margarida MARQUES, līdzreferentei par DFS

José Manuel FERNANDES, līdzreferentam par PR

Valérie HAYER, līdzreferentei par PR

Rasmus ANDRESEN, deputātam

IEROSINĀJUMI

A. tā kā 2020. gada 10. novembrī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji panāca vispārēju politisku vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, pašu resursiem un Atveseļošanas instrumentu; tā kā šāda politiska vienošanās ietver atjauninātu iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (“Iestāžu nolīgums”);

B.  tā kā Iestāžu nolīgumā pirmo reizi ir iekļauti noteikumi par pašu resursiem, proti, jauns pielikums, kurā izklāstīts ceļvedis tādu jaunu pašu resursu ieviešanai daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības laikā, kuri ir pietiekami, lai segtu Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) procentus un atmaksas izmaksas, un no kuriem gūtie ieņēmumi, kas pārsniedz atmaksāšanas vajadzības, turpina finansēt Savienības budžetu kā vispārēji ieņēmumi saskaņā ar universāluma principu;

C. tā kā Iestāžu nolīgumā ir iekļauta jauna daļa par sadarbību saistībā ar Atveseļošanas instrumentu / Next Generation EU (NGEU), kuras mērķis ir nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijas pienācīgu iesaistīšanos ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā NGEU ietvaros; tā kā šajā daļā ir atsauce uz jaunu kopīgu deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuriem var būt ievērojama ietekme uz Savienības budžetu;

D. tā kā Iestāžu nolīgumā ir ietverti būtiski uzlabojumi attiecībā uz metodikas izstrādi un īstenošanu, lai izsekotu mērķim 30 % izdevumu paredzēt klimata jomai, izstrādātu jaunu DFS izdevumu mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā, kas būtu 7,5 % no 2024. gada un 10 % 2026. un 2027. gadā, un novērtētu izdevumus dzimumu līdztiesības jomā, tostarp dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas veicināšanu;

E. tā kā Iestāžu nolīgumā ir iekļauta jauna daļa par datu par labuma guvējiem kvalitāti un salīdzināmību, kuras mērķis ir ieviest standartizētus pasākumus, lai vāktu, salīdzinātu un apkopotu informāciju un skaitļus par Savienības finansējuma galīgajiem saņēmējiem;

F. tā kā Iestāžu nolīgumu uzskata par horizontālu piemērošanas jomā un tas neliedz likumdevējiem konkrētas regulas darbības jomā vienoties par turpmākiem pasākumiem, lai uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību, jo īpaši attiecībā uz tiešās pārvaldības programmām, vai vēl vairāk uzlabot budžeta lēmējinstitūcijas iesaistīšanu ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā;

G. tā kā Iestāžu nolīgumā pirmo reizi ir iekļauti noteikumi par sadarbību un dialogu sarunās par DFS, kuru mērķis ir īstenot Līguma prasības veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu DFS pieņemšanu un veicinātu apspriešanos un nostāju saskaņošanu budžeta jautājumos;

H.  tā kā ar jauno Iestāžu nolīgumu, visbeidzot, tiek nodrošināti spēkā esošie noteikumi par īpašo instrumentu izmantošanu un turpmākiem mērķtiecīgiem pielāgojumiem attiecībā uz plānošanas un prognožu pārredzamību,

1.  apstiprina nolīguma noslēgšanu.

 


 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

14.12.2020

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Gabriele Bischoff, Damian Boeselager, Fabio Massimo Castaldo, Leila Chaibi, Włodzimierz Cimoszewicz, Gwendoline Delbos-Corfield, Pascal Durand, Daniel Freund, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Laura Huhtasaari, Giuliano Pisapia, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Antonio Tajani, László Trócsányi, Mihai Tudose, Guy Verhofstadt, Loránt Vincze, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Maite Pagazaurtundúa


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

23

+

GUE/NGL

Leila Chaibi, Helmut Scholz

NI

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Esteban González Pons, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Antonio Tajani, László Trócsányi, Loránt Vincze, Rainer Wieland

RENEW

Pascal Durand, Sandro Gozi, Maite Pagazaurtundúa, Guy Verhofstadt

S&D

Gabriele Bischoff, Włodzimierz Cimoszewicz, Giuliano Pisapia, Domènec Ruiz Devesa, Pedro Silva Pereira, Mihai Tudose

Verts/ALE

Damian Boeselager, Gwendoline Delbos Corfield, Daniel Freund

 

3

-

ECR

Jacek Saryusz Wolski

ID

Gerolf Annemans, Laura Huhtasaari

 

2

0

ECR

Angel Dzhambazki

ID

Antonio Maria Rinaldi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.

[5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

[6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.

[7] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[8] Padomes Regula (ES) 2020/... (... gada ...), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L …, … lpp.).

[+] OV: lūgums ievietot tekstā numuru un pievienotajā zemsvītras piezīmē numuru un datumu regulai, kas ietverta dokumentā ST 9971/20 (2020/0111(NLE)) un aizpildīt OV atsauci.

[9] Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/... (... gada ...), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L …, lpp.).

[+] OV: lūgums ievietot tekstā numuru un pievienotajā zemsvītras piezīmē numuru un datumu regulai, kas ietverta dokumentā ST 9970/20 (2018/0166(APP)) un aizpildīt OV atsauci.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

[11] Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/... (... gada ...) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L ..., lpp.).

[++] OV: lūgums ievietot tekstā numuru un pievienotajā zemsvītras piezīmē numuru un datumu regulai, kas ietverta dokumentā ST 10046/20 (2018/0135(CNS)) un aizpildīt OV atsauci.

[+] OV: lūgums ievietot šā nolīguma spēkā stāšanās datumu.

[12] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[13] Kā noteikts Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.), un iepriekšējos Iekšējos nolīgumos.

[14] Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

[15] Dažādi pasākumi ir: kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules (ja Iestādes vēl nav tos pilnībā apstiprinājušas).

[16] Par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.

[17] Ja Komisija iesniedz priekšlikumu saskaņā ar LESD 122. pantu tādam Padomes aktam, kurš varētu radīt ievērojamu ietekmi uz budžetu, piemēro procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgajā paziņojumā par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu (OV..., … .lpp).

[+] OV: lūgums ievietot zemsvītras piezīmē numuru un datumu kopīgajam paziņojumam, kas ietverts dokumentā 3633/3/20 REV 3 ADD 1 un aizpildīt OV atsauci.

[18] Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2016. gada 13. aprīlis) (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp).

Priekšlikums Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas pamatojas uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības,

COM/2018/326 final, priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, COM/2018/327 final, priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi, COM/2018/328 final.

[25]https://ec.europa.eu/info/strategy/eu-budget/long-term-eu-budget/eu-budget-2021-2027_en#commission-proposal-may-2020, 

https://ec.europa.eu/info/publications/mff-legislation_en, 

https://ec.europa.eu/info/publications/sectoral-legislation_en

[26] Galīgajā balsošanā piedalījās: Janusz Lewandowski (priekšsēdētāja vietnieks), Olivier Chastel (priekšsēdētāja vietnieks), Niclas Herbst (priekšsēdētāja vietnieks), Margarida Marques (priekšsēdētāja vietniece / atzinuma līdzsagatavotāja), Jan Olbrycht (atzinuma līdzsagatavotājs), Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Gheorghe Vlad, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Rainer Wieland, Angelika Winzig.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika