ZIŅOJUMS par zivju krājumu apmēra palielināšanu jūrās: pasākumi, ar ko tiktu veicināta krājumu atjaunošana virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma, tostarp zivju krājumu atjaunošanas zonas un aizsargājamās jūras teritorijas
15.12.2020 - (2019/2162(INI))
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Caroline Roose
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par zivju krājumu apmēra palielināšanu jūrās: pasākumi, ar ko tiktu veicināta krājumu atjaunošana virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma, tostarp zivju krājumu atjaunošanas zonas un aizsargājamās jūras teritorijas
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11., 39. un 191. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[2],
– ņemot vērā Lisabonas līguma 13. pantu, kurā paredzēts, ka, nosakot ES zivsaimniecības politiku, kā arī citās jomās, ES un dalībvalstīm jāņem vērā, ka dzīvnieki ir just spējīgas būtnes, un tāpēc jāpievērš vislielākā uzmanība attiecīgajām dzīvnieku labturības prasībām,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem[3],
– ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[4] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību[5],
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā[6], jo īpaši tās 3. pantu, kura galvenais princips, ka "dzīvniekiem aiztaupa jebkuras sāpes, stresu vai ciešanas, no kurām nonāvēšanas laikā vai saistītas darbības veikšanas laikā iespējams izvairīties" ir attiecināms arī uz zivīm,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (Jūras telpiskās plānošanas direktīva)[7],
– ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti[8], jo īpaši attiecībā uz mēslošanas līdzekļu noteci,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[9] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem[10],
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā "ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020)0380) izklāstīto ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam,
– ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju "Okeānu starptautiska pārvaldība: okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem"[11],
– ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2020. gada ziņojumu par zvejniecības un akvakultūras stāvokli pasaulē (SOFIA 2020),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā" (COM(2020)0381),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu "Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes" (COM(2020)0248),
– ņemot vērā 2002. gada Johannesburgas Deklarāciju par ilgtspējīgu attīstību, Johannesburgas Īstenošanas plānu un Ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences "Rio+20" 2012. gada jūnija noslēguma dokumentu "Nākotne, kādu mēs vēlamies",
– ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2020. gada ziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas darbības pārraudzību (STECF-Adhoc-20-01),
– ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD), jo īpaši Aiči mērķu bioloģiskās daudzveidības jomā, kas ir KBD Stratēģiskā bioloģiskās daudzveidības plāna 2011.–2020. gadam elements, 11. mērķi,
– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,
– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,
– ņemot vērā Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības (IUCN) 2016. gada rezolūciju par aizsargājamo jūras teritoriju pārklājuma palielināšanu, lai efektīvi saglabātu jūras bioloģisko daudzveidību,
– ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) par okeānu, jūru un jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. jūnija ziņojumu par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu (COM(2020)0259),
– ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)[12],
– ņemot vērā Pasaules Bankas 2017. gada ziņojumu The sunken billions revisited: Progress and Challenges in Global Marine Fisheries ("Jauns ieskats attiecībā uz jūras dzīlēs pieejamajiem miljardiem: pasaules jūras zvejniecības progress un problēmas"),
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 21. februāra Īpašo ziņojumu Nr. 1/2017 "Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba",
– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2020. gada 25. jūnija ziņojumu Nr. 17/2019 "Jūras vēstījumi II",
– ņemot vērā Eiropas Ombuda lēmumu lietā Nr. 640/2019/FP par pārredzamību ES Padomes lēmumu pieņemšanas procesā, kura rezultātā tiek pieņemti ikgadējie noteikumi par nozvejas kvotām (kopējās pieļaujamās nozvejas),
– ņemot vērā EVA 2015. gada 1. oktobra ziņojumu Nr. 3/2015 "Aizsargājamas jūras teritorijas Eiropas jūrās — pārskats un nākotnes perspektīva",
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 1. oktobra ziņojumu par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu) (COM(2015)0481),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 31. jūlija ziņojumu, kurā novērtētas dalībvalstu pasākumu programmas saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (COM(2018)562),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu "Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes" (COM(2020)0248),
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0264/2020),
A. tā kā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis ir garantēt to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību; tā kā, lai panāktu mērķi pakāpeniski atjaunot un uzturēt zivju krājumu populācijas tādā biomasas līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistībā ar izmantošanas pakāpi, kad iespējams, bija jāsasniedz līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā ne vēlāk kā līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem;
B. tā kā saskaņā ar 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi okeāni, jūras un jūras resursi ir jāaizsargā un jāizmanto ilgtspējīgi;
C. tā kā Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis ir aizsargāt un saglabāt jūras vidi, novērst tās pasliktināšanos un atjaunot jūras ekosistēmas, un līdz 2020. gadam panākt labu vides stāvokli ES jūras ūdeņos;
D. tā kā saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu labu vides stāvokli nosaka 11 raksturlielumi; tā kā 3. raksturlielums attiecas uz visām komerciāli izmantotām zivju un gliemeņu populācijām, kuras ir bioloģiski drošā apjomā, uzrādot tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājumu labu stāvokli;
E. tā kā saskaņā ar laba vides stāvokļa 3. raksturlielumu pastāv 3 galvenie novērtēšanas kritēriji: (I.) izmantošanas ilgtspēja, (II.) reproduktīvā spēja un (III.) vecāku un lielāku zivju proporcijas saglabāšana, taču tikai 10,5 % krājumu var novērtēt, ņemot vērā (I.) un (II.) kritēriju, un Eiropas līmenī nav apmierinošas kopējas novērtēšanas metodoloģijas attiecībā uz (III.) kritēriju;
F. tā kā datu vākšana par dažiem zivju krājumiem, jo īpaši par krājumiem Melnajā jūrā, Vidusjūrā un Makaronēzijā, ir steidzami jāuzlabo, lai veiktu zinātnisku novērtējumu, kas ir būtiski svarīgs ilgtspējīgai krājumu pārvaldībai;
G. tā kā zivsaimniecības pārvaldības pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar KZP, sniedz rezultātus, jo pieaug to zivju krājumu skaits, kas tiek izmantoti ilgtspējīgā līmenī, tādējādi palielinot to krājumu ieguves apjomu, kuri tika pārmērīgi izmantoti;
H. tā kā saskaņā ar ZZTEK aptuveni 38 % krājumu Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā un aptuveni 92 % krājumu, kas tiek zinātniski novērtēti Vidusjūrā un Melnajā jūrā, joprojām tiek pārmērīgi izmantoti, t. i., izmantoti, pārsniedzot maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmeni, neskatoties uz tiesību aktos noteiktu prasību līdz 2020. gadam izbeigt pārzveju; norāda, ka saskaņā ar FAO 2020. gada SOFIA ziņojumu 2017. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā pārmērīgi tika izmantoti 62,5 % krājumu;
I. tā kā Komisijas ierosinātās kopējās pieļaujamās nozvejas Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā bija atbilstošas maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam visiem 78 krājumiem, par kuriem bija pieejami zinātniski ieteikumi;
J. tā kā Padome 2019. gadā noteica kopējo pieļaujamo nozveju 62 no 78 sugām saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; tā kā tāpēc ir gaidāms, ka 2020. gadā vairāk nekā 99 % no izkrāvumiem Baltijas jūras, Ziemeļjūras un Atlantijas okeānā, kurus pārvalda tikai ES, tiks iegūti ilgtspējīgi pārvaldītā zvejniecībā;
K. tā kā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā biomasa kopš 2007. gada pieaug un pilnībā novērtētiem krājumiem 2018. gadā bija par 48 % augstāka nekā 2003. gadā; tā kā Vidusjūrā un Melnajā jūrā situācija kopš datu vākšanas sākuma 2003. gadā nav būtiski mainījusies, lai gan kopš 2012. gada biomasa, iespējams, ir nedaudz palielinājusies;
L. tā kā zveja ar maksimālo ekonomisko ienesīgumu attiecas uz nozvejas līmeni, ar kuru tiek maksimāli palielināti flotu ekonomiskie ieguvumi, tādējādi uzlabojot nozares izturētspēju, un kurā krājumi tiek saglabāti virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma;
M. tā kā dažādu šķirņu zvejniecībā sugu pārvaldību, pamatojies uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma modeli, piemērot nav iespējams, pat zinātniski labi zināmā un dokumentētā zvejniecībā;
N. tā kā KZP vēl nav pilnībā īstenota un daži no tās pasākumiem, piemēram, zivju krājumu atjaunošanas apgabalu izveide, nav izmantoti;
O. tā kā saskaņā ar IPBES cilvēku spiediena dēļ visā pasaulē ir mainīti 66 % jūras vides un saskaņā ar FAO 34,2 % zivju krājumu tiek zvejoti bioloģiski neilgtspējīgā līmenī;
P. tā kā IUCN aicina līdz 2020. gadam vismaz 30 % no visām jūras dzīvotnēm pārveidot par īpaši aizsargājamu jūras teritoriju tīklu, kā arī veikt citus efektīvus teritorijas saglabāšanas pasākumus, lai vismaz 30 % okeāna teritorijas netiktu veiktas ieguves darbības, kurās nav ņemtas vērā sociālekonomiskās sekas;
Q. tā kā FAO 2020. gada SOFIA ziņojumā atkārtoti pausts, ka pārvaldība ir labākais saglabāšanas instruments un vienīgā iespēja ilgtspējai un ka efektīvi pārvaldīti krājumi kļūst arvien ilgtspējīgāki, 78,7 % no pašreizējiem jūras zivju izkrāvumiem pasaulē iegūstot no bioloģiski ilgtspējīgiem krājumiem;
R. tā kā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir noteikts juridiski saistošs mērķis aizsargāt vismaz 30 % no ES jūras teritorijas un stingri aizsargāt 10 % no ES jūras teritorijas;
S. tā kā attālināta elektroniskā uzraudzība, piemēram, nosūtot kuģu atrašanās vietas datus gandrīz reāllaikā, un pārbaužu uz vietas pastiprināšana pozitīvi ietekmē aizsargājamās jūras teritorijas;
T. tā kā jūras bioloģiskās daudzveidības zudumam ir sociālekonomiska ietekme uz zvejniecības nozari, piekrastes un aizjūras kopienām un sabiedrību kopumā, un tāpēc tas būtu jānovērš; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem zivju populāciju atjaunošana sniegtu lielākus ekonomiskos ieguvumus nekā pašreizējais jūras zivju populāciju stāvoklis;
U. tā kā veselīgas dzīvotnes, tostarp smilšu sēkļi, jūraszāļu pļavas un koraļļu rifi, ir būtiski svarīgi, lai atjaunotu jūras ekosistēmas darbību, papildinātu zivju krājumus un radītu oglekļa piesaistītājus klimata pārmaiņu mazināšanai;
V. tā kā labi pārvaldītas aizsargājamas jūras teritorijas ir būtiski svarīgas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un aizsargātu citu sugu, piemēram, putnu, dabiskās dzīvotnes;
W. tā kā zinātniskajās aprindās pastāv spēcīga vienprātība par to, ka aizsargājamas jūras teritorijas var sniegt ieguvumus zivsaimniecībā, jo tās rada netiešas sekas un pozitīvi ietekmē krājumu papildināšanos, piemēram, ar reprodukcijas vietu, zivju mazuļu un lielo zivju mātīšu, kurām ir augstas reproduktīvās spējas, aizsardzību;
X. tā kā arī zemes izraisītais piesārņojums, jo īpaši daļēji norobežotos jūras baseinos, kā arī piesārņojums, ko rada citas jūrniecības darbības, ietekmē zivju krājumu atjaunošanu;
Y. tā kā kvotu sugu kopējā biomasa ES pārvaldītajos krājumos 2018. gadā bija par 48 % augstāka nekā 2003. gadā;
Z. tā kā zvejas nozares zemās oglekļa pēdas dēļ savvaļā nozvejotās zivis pārliecinoši ir veselīgākais un videi nekaitīgākais proteīnu avots uz zemes; tā kā jūras veltes tāpēc ir labākais veids, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām;
AA. tā kā ES Padome līdz šim nav ņēmusi vērā Eiropas Ombuda ieteikumu proaktīvi padarīt publiskus ar kopējās pieļaujamās nozvejas noteikumu pieņemšanu saistītos dokumentus;
AB. tā kā zveja maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī joprojām sniedz pozitīvus rezultātus Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā,
Zvejniecības pārvaldības uzlabošana pārzvejas novēršanas nolūkā
1. atkārtoti aicina pilnībā īstenot KZP, lai atjaunotu un saglabātu zivju krājumu populācijas virs biomasas līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
2. uzsver, ka dabai, zivīm un citiem dzīviem organismiem ir vērtība pašiem par sevi, pat ja tie netiek izmantoti cilvēku darbībās;
3. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt zinātnisko tvērumu, lai ne vēlāk kā līdz 2025. gadam novērtētu 100 % no Eiropas ūdeņos izmantotajiem zivju krājumiem un, ja zinātniski iespējams, aprēķinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu visiem šiem krājumiem;
4. norāda, ka dalībvalstis ir atbildīgas par datu vākšanu un ka šādi dati ir būtiski svarīgi, lai novērtētu zivju krājumu veselību; norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē[13] 23. pantu Komisijai ir jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par regulas īstenošanu un darbību;
5. aicina Komisiju sniegt priekšlikumus par kopējo pieļaujamo nozveju un aicina Padomi noteikt kopējo pieļaujamo nozveju maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī, kā paredzēts KZP regulā;
6. mudina Komisiju, dalībvalstis un zinātniskās aprindas izstrādāt zinātnisku modeli dažādu šķirņu zvejniecības pārvaldības optimizācijai un izmantošanai; norāda, ka šim modelim būtu jāļauj piemērot līdzīgus pārvaldības mērķus maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma izmantošanai visā KZP, lai būtu iespējams sekot līdzi īstenoto pārvaldības noteikumu izmaiņām;
7. mudina Komisiju stiprināt ekosistēmas pieejas zvejniecības pārvaldībai īstenošanu, tostarp arvien vairāk piemērojot vairāku sugu pieejas, lai pēc iespējas samazinātu zvejas darbību un citu faktoru, piemēram, klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi uz jūras ekosistēmām, zivju populācijām un sabiedrību un nodrošinātu okeānu noturību pret klimata pārmaiņām; atkārtoti pauž, ka pilnībā dokumentēta zvejniecība un kvalitatīvi dati ir būtiski svarīgi, lai uzlabotu zvejniecības pārvaldību; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu nepieciešamo, lai uzlabotu datu vākšanu par atpūtas zveju, ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un sociālekonomisko vērtību;
8. aicina Komisiju turpināt atbalstīt plānus selektivitātes uzlabošanai un, lai īstenotu ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībai, noteikt, kuras prakses rada kaitējumu krājumiem, okeānu bioloģiskajai daudzveidībai un jūras videi, un ieviest pasākumus to ierobežošanai un maiņai;
9. aicina Komisiju turpināt atbalstīt plānus selektivitātes un nemērķa sugu izdzīvošanas uzlabošanai un ņemt vērā pētījumu rezultātus, kas liecina par zvejas paņēmienu, piemēram, grunts zvejas rīku vai zivju pievilināšanas ierīču (ZPI), kaitīgo ietekmi, stingri ierobežojot to izmantošanu;
10. uzskata, ka ES pēc KZP novērtēšanas līdz 2022. gadam vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo zvejniecības pārvaldības pašreizējās prakses un jāpaātrina pārkārtošanās uz mazietekmējošu zvejniecību, lai ne tikai saglabātu zivju krājumus pašreizējos līmeņos, bet arī — vēl jo svarīgāk — atjaunotu zivju krājumus un jūras ekosistēmas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, jo īpaši zvejniecības nozarē, un atbalstītu šādus pasākumus ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda starpniecību;
11. uzskata, ka uzmanība un atbalsts būtu īpaši jāvērš uz mazapjoma zveju, kas potenciāli ir mazāk kaitnieciska un ilgtspējīgāka ne tikai attiecībā uz bioloģisko resursu pārvaldību, bet arī sociālekonomiskā aspektā;
12. aicina Komisiju atbalstīt Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzētā laba vides stāvokļa (III.) kritērija rādītāju saskaņošanu ar mērķi noteikt visās dalībvalstīs kopējus etalonus un novērtēšanas metodoloģiju;
13. aicina Komisiju pētīt, cik atbilstoši būtu zvejniecības pārvaldībā izmantot citus rādītājus, kas nav maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms un kuros tiktu ņemta vērā sugu mijiedarbība un sociālekonomiskie faktori, kā arī klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekme; norāda, ka dažas valstis pēta un īsteno citus rādītājus, piemēram, maksimālo ekonomisko ienesīgumu;
14. norāda, ka, lai ierobežotu cilvēka darbību radīto spiedienu, ir vajadzīga plašāka pētniecība un inovācija zvejniecības nozarē, lai izstrādātu labas prakses saistībā ar aprites ekonomiku, ilgtspēju un zvejas rīku selektivitāti;
15. uzsver mazapjoma piekrastes zvejas nozīmīgumu un uzskata, ka šī joma var būtiski veicināt pārkārtošanos uz zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību; aicina katru dalībvalsti attiecīgi palielināt šai jomai piešķirto valsts kvotu procentuālo daļu;
16. aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis pieņem datu vākšanas programmas, kas aptver zvejniecības darbību ietekmi uz plašāku vidi, tostarp uz apdraudēto sugu piezveju un uz jūras gultni;
17. prasa Padomei proaktīvi publiskot visus dokumentus, kas saistīti ar kopējās pieļaujamās nozvejas noteikumu pieņemšanu, saskaņā ar Eiropas Ombuda ieteikumu un ievērot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 un Regulas (EK) Nr. 1367/2006 noteikumus;
Aizsargājamo teritoriju tīkla paplašināšana un tā pārvaldības uzlabošana
18. uzsver — lai gan Eiropas Savienība ir panākusi progresu un sasniegusi mērķi noteikt 10 % Eiropas ūdeņu par aizsargājamām teritorijām, aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) tīkls nebūt nav pilnībā efektīvs un tikai ļoti nelielai daļai pašreizējo AJT ir izstrādāti pārvaldības plāni un aizsardzības pasākumi;
19. uzsver, ka panākumu gadījumā aizsargājamas jūras teritorijas sniedz lielus sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši piekrastes kopienām un zvejniecības un tūrisma nozarēm, un ka aizsargājamām jūras teritorijām var būt nozīmīgas ekoloģiskās funkcijas zivju krājumu atjaunošanā (nodrošinot nārsta vietas un audzētavas) un to izturētspējas uzlabošanā;
20. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu tās Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam nodrošināt aizsardzību vismaz 30 % ES jūras teritorijas;
21. aicina Komisiju veikt šī priekšlikuma ietekmes novērtējumu;
22. mudina Komisiju pieņemt pamatnostādnes aizsargājamu jūras teritoriju mērķrādītāju īstenošanai katrā ES jūras reģionā, lai nodrošinātu līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu un ekoloģisko pārstāvētību;
23. mudina dalībvalstis turpināt noteikt aizsargājamās jūras teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu[14], Dzīvotņu direktīvu[15] un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, lai sasniegtu šos mērķus;
24. prasa izveidot aizsargājamas jūras teritorijas kā daļu no saskaņota savienoto teritoriju tīkla, iekļaujot tajā atkrastes un dziļjūras teritorijas; atgādina par prasību pārtraukt zveju ar grunts zvejas rīkiem, kuru garums ir mazāks par 400 m, apgabalos, par kuriem ir zināms, ka tajos ir vai varētu būt jutīgas jūras ekosistēmas (JJE);
25. mudina Komisiju noteikt dalībvalstīm stingras un zinātniskas aizsargājamu jūras teritoriju pārvaldības pamatnostādnes un izveidot aizsargājamu jūras teritoriju klasifikāciju, ņemot vērā to izveides stadiju, pārvaldības plānus un ekosistēmas ieguvumus un pamatojoties uz spēkā esošajām pamatnostādnēm, piemēram, IUCN vispārējiem standartiem;
26. uzsver, ka Komisijai ir jāpapildina ar trešām valstīm noslēgtie zvejniecības nolīgumi, tajos iekļaujot pārvaldības un regulatīvos pasākumus, piemēram, aizsargājamas jūras teritorijas, tādējādi ļaujot uzlabot zivju krājumu pārvaldību un mazināt daudzās kumulatīvās sekas, ko rada šādi nolīgumi, piemēram, piesārņojumu, nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju un dažu prakšu attīstību, piemēram, rūpniecisko zveju, kas pakļauj riskam dažu krājumu ilgtspēju;
27. mudina dalībvalstis noteikt stingrus un efektīvus pārvaldības plānus esošajām un turpmākajām aizsargājamām jūras teritorijām un ieviest spēcīgākus kontroles, pārraudzības un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas aizsargājamu jūras teritoriju prasības;
28. aicina aizsargājamu jūras teritoriju kontrolē, pārraudzībā un uzraudzībā iesaistīt gan komerciālās, gan atpūtas zvejas nozares, kā arī attiecīgās organizācijas, kurām ir kompetence cilvēku un saimniecisko darbību pārvaldībā jūrā (piem., reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) vai Starptautisko Jūrniecības organizāciju);
29. uzsver, ka, lai nodrošinātu aizsardzības mērķu sasniegšanu saskaņā ar KZP 11. pantu, ir rūpīgāk jāpārbauda zvejniecības pārvaldības pasākumi Natura 2000 teritorijās, ko iesniegušas ES dalībvalstis;
30. uzsver, ka apgabalu noteikšanas un pārvaldības pasākumu pamatā būtu jābūt labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem;
31. atzīst, ka aizsargājamu jūras teritoriju un citu aizsargājamu teritoriju panākumi ir atkarīgi no tā, vai tām ir spēcīgs zinātniskais pamats un vai tās pieņem komerciālie un atpūtas zvejnieki, piekrastes kopienas un citas ieinteresētās personas, kā arī no skaidras informēšanas par to, kas, kā un kāpēc tiek aizsargāts; tādēļ prasa aizsargājamu jūras teritoriju izveidē, pārvaldībā un uzraudzībā iekļaut zivsaimniecības nozari, tostarp tās nerūpniecisko komponentu un zvejniecības pārvaldības zinātniskās struktūras, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas; aicina veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, izveidojot izglītojošās jūras teritorijas;
32. uzsver to, cik svarīga ir visaptveroša un saskaņota pieeja aizsargājamu jūras teritoriju izveidē, ne tikai ierobežojot komerciālās zvejas darbības, bet arī pievēršoties citām darbībām, piemēram, fosilā kurināmā izpētei un ieguvei, izrakteņu ieguvei, liela mēroga akvakultūrai, bagarēšanai, atkrastes vēja ģeneratoriem, transportam un atpūtas zvejai, kā arī citām brīvā laika darbībām;
33. aicina dalībvalstis saskaņā ar KZP paplašināt zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīklu, jo īpaši gadījumos, kad pastāv skaidras liecības par tādu zivju spēcīgu koncentrāciju, kuras nesaniedz minimālo saglabāšanas references izmēru, vai par nārsta vietām; uzsver vajadzību gaidāmajā ziņojumā par KZP darbību iekļaut novērtējumu par šādu apgabalu noteikšanu un panākumiem;
34. aicina Komisiju un dalībvalstis starptautiskajās sarunās par līgumu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai teritorijās, kas nav valstu jurisdikcijā, un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ietvaros atbalstīt vērienīgu globālu mehānismu aizsargājamu jūras teritoriju izveidei atklātajā jūrā vai apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā, un uzņemties proaktīvu lomu — pēc tam, kad ir panākta vienošanās par jūras bioloģisko daudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas, — jaunu efektīvi pārvaldītu apgabala pārvaldības instrumentu, tostarp aizsargājamu jūras teritoriju atklātā jūrā, izveidē; atgādina, ka aizsargājamu jūras teritoriju izveide ārpus valstu jurisdikcijas esošos apgabalos ir jāpamato ar sociālekonomiskiem un ekoloģiskiem ietekmes novērtējumiem, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi;
35. aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt ideju, ka okeāns visā savā kopumā sniedz cilvēcei ekosistēmas pakalpojumus un ka tāpēc ANO vadībā notiekošajās starptautiskajās sarunās okeāns ir jāatzīst par globāliem kopresursiem;
Citu zivju krājumu atjaunošanos apdraudošu vides faktoru novēršana
36. uzsver, ka ātra un stingra rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām ir būtiska, lai saglabātu veselīgas jūras organismu populācijas un dzīvotnes un tādējādi ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu zvejas darbību nepārtrauktību un pārtikas nodrošinājumu; atgādina, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām 2. pantu pusēm ir jātiecas palielināt spēju pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un attīstību ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām veidā, kas neapdraud pārtikas ražošanu;
37. uzsver, ka aizsargājamas jūras teritorijas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, stiprinot ekosistēmas izturētspēju; mudina dalībvalstis savās valsts stratēģijās par pielāgošanos klimata pārmaiņām stiprināt aizsargājamu jūras teritoriju tīklu lomu;
38. uzsver, ka, rūpējoties par zivju krājumu atjaunošanu un to saglabāšanu ilgtspējīgā līmenī, ir jāpievērš uzmanība arī dažām antropogēnām sekām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, piemēram, skābekļa noplicināšanai un paskābināšanās jautājumam, kā arī dažādiem, galvenokārt zemes, taču arī jūras piesārņojuma avotiem, kas nelabvēlīgi ietekmē zivju krājumu atjaunošanu vai veicina to nestabilitāti, piemēram, nitrātiem, notekūdeņiem, mēslošanas līdzekļiem, pesticīdiem, toksiskām ķīmiskajām vielām, rūpnieciskās darbības un masu tūrisma radītam piesārņojumam, akvakultūras atliekām, plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumam, saules aizsarglīdzekļiem, hormoniem, trokšņa piesārņojumam, naftas noplūdēm un nozaudētiem vai izmestiem zvejas rīkiem;
39. aicina Komisiju publicēt pētījumu par šādu dažādu piesārņojuma avotu ietekmi uz zivju krājumu atjaunošanu un jūras ekosistēmām;
40. uzsver vajadzību iesaistīt zvejniekus cīņā pret jūru un okeānu piesārņojumu; aicina Komisiju attiecīgi mudināt dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, ļaujot zvejniekiem nogādāt uz zemes jebkādus jūrā nozvejotus atkritumus; uzskata, ka ar šādiem noteikumiem būtu jārada stimulu sistēma zvejniekiem un piemērotu savākšanas sistēmu izmantošanai;
41. uzsver, ka ir svarīgi palielināt nemērķa sugu izdzīvošanas rādītāju, samazinot savainojumus un stresu, ko rada noķeršana un atbrīvošana;
42. aicina Komisiju ņemt vērā šos pieprasījumus un reaģēt uz tiem savā jaunajā rīcības plānā par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību, ko tā plāno iesniegt līdz 2021. gadam, kā arī KZP pārskatīšanā un visos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos;
°
° °
43. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
2020. gadam bija jābūt gadam, kurā jāpanāk labs jūras vides stāvoklis un visu zivju krājumu izmantošanā jāsasniedz ilgtspējīgs līmenis. KZP satvarā pieņemtie pasākumi sāk sniegt rezultātus, un to zivju krājumu skaits, kas tiek izmantoti ilgtspējīgā līmenī, palielinās, ļaujot palielināt arī nozvejas apjomu attiecībā uz dažām sugām, kas līdz šim bija apdraudētas. Tomēr Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un KZP noteiktie mērķi nav sasniegti. Ņemot vērā problēmas apmēru un jaunos riskus, ko rada klimata pārmaiņas, vairs nepietiek tikai ar to, ka tiek saglabāti resursi un vide, bet ir jāpievēršas atjaunošanai.
Viens no galvenajiem KZP mērķiem kopš 2013. gada ir izbeigt visu Eiropas krājumu pārzveju un līdz 2020. gadam piemērot maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķi attiecībā uz krājumu izmantošanas apmēriem. Saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) datiem 38 % krājumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un 92 % krājumu Vidusjūrā joprojām ir pārzvejoti. Ir pilnībā jāīsteno KZP un jāveic papildu pasākumi.
Lai gan ICES šajā jautājumā ir veikusi ievērojamu darbu, ne visi krājumi gūst labumu no zinātniskā novērtējuma, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Pietiekamu zinātnisko datu ieguvei un analīzei vajadzīgo resursu trūkums pārāk bieži tiek izmantots kā arguments, lai pamatotu to, ka dažām sugām, jo īpaši Vidusjūrā, nav noteikta kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāpalielina zinātniskais segums, lai ne vēlāk kā līdz 2025. gadam novērtētu 100 % Eiropas ūdeņu krājumu un aprēķinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu visiem šiem krājumiem. Nav pieņemami turpināt zvejot sugas, par kurām nav pietiekamu datu, tādējādi apdraudot šīs sugas.
Turklāt, kaut arī maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms ļauj stabilizēt zivju krājumu apmērus, ar šo pieeju vien nepietiek, lai ilgtspējīgi atjaunotu zivju krājumus. Zinātnieki ir izstrādājuši vēl vienu rādītāju — maksimālo ekonomisko izdevīgumu. Maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku ilgtspējīgu nozveju, savukārt maksimālā ekonomiskā izdevīguma mērķis ir zvejot zem šā līmeņa, kas arī uzlabotu zivju krājumu noturību. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par okeāniem un kriosfēru tika uzsvērta klimata pārmaiņu ietekme uz jūrām un zivīm. Šajā sakarībā, lai ilgtermiņā garantētu pārtikas nodrošinājumu, ir svarīgi saglabāt zināmu rezervi, kas ļautu sugām izturēt klimata pārmaiņu sekas, un vienlaikus samazināt degvielas patēriņu. Zveja, ievērojot maksimālo ekonomisko izdevīgumu, tādā līmenī, kurā zvejnieki gūst vislielāko ekonomisko labumu, arī uzlabo nozares ekonomisko noturību. Maksimālais ekonomiskais izdevīgums, ko jau piemēro krājumiem, kurus pārvalda tikai Islande, ļauj nodrošināt labākus zvejnieku ienākumus un varētu palīdzēt atjaunot visvairāk apdraudētos krājumus. Komisijai ir jāpieprasa zinātniskais ieteikums par maksimālo ekonomisko izdevīgumu un jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja šajā līmenī.
Arī selektivitātes uzlabošana var dot ievērojamus panākumus. Jāturpina pētījumi, lai izstrādātu zvejas paņēmienus, kuri mazākā mērā ietekmē jūras vidi, un Eiropas Savienībai jāatbalsta šie pētījumi. Daudzos pētījumos ir uzsvērta dažu paņēmienu postošā ietekme, piemēram, zvejas rīku izmantošana saskarē ar jūras gultni vai zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošana. To izmantošanai jābūt stingri ierobežotai. Kaut arī tā saukto ekoloģisko vai bioloģiski noārdāmo ZPI parādīšanās var būt risinājums ZPI radītā piesārņojuma problēmas novēršanai, tas nav izmantojams ilgtermiņā, ņemot vērā šīs metodes neselektīvo raksturu.
Mazapjoma nerūpnieciskā zvejā jau sen tiek izmantoti mazāk kaitīgi paņēmieni. Šāda mazapjoma vietējā zveja, kas rada daudzas darbvietas un piedāvā kvalitatīvus un videi nekaitīgākus produktus, ir Eiropas zivsaimniecības nākotne. Mūsu noteikumiem tā ir jāaizsargā, un tai ir jāsaņem taisnīga daļa no katrai valstij piešķirtajām KPN un kvotām.
Ar zivsaimniecības pārvaldību vien okeānu saglabāšanas problēmu atrisināt nevar. Kā paredzēts KZP, tā dēvētie telpiskie pasākumi, piemēram, aizsargājamās jūras teritorijas vai krājumu atjaunošanas teritorijas, var palīdzēt atjaunot zivju krājumus, vienlaikus aizsargājot jūras bioloģisko daudzveidību.
Instrumenti, kas paredzēti gan KZP, gan Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā vai valsts tiesību aktos, netiek īstenoti vai koordinēti pietiekamā apmērā. Daži no tiem, piemēram, KZP 8. pantā paredzētie zivju krājumu atjaunošanas apgabali, tiek izmantoti ļoti reti. Šos instrumentus pārvalda dažādas, nevis tās pašas, pārvaldes iestādes. Ir jāstiprina saikne starp šiem dažādajiem instrumentiem.
Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (KBD) un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ir paredzēts, ka līdz 2020. gadam būtu jānodrošina 10 % pasaules ūdeņu aizsardzība. Eiropas Savienība, vismaz teorētiski, šo mērķi sasniedza 2017. gadā. Zinātnieki un Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN) iesaka līdz 2030. gadam nodrošināt aizsardzību 30 % ūdeņu. Šo lūgumu Eiropas Parlaments iekļāva vairākās rezolūcijās, un pēc tam Eiropas Komisija to ietvēra ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Tagad šis mērķis ir jāiekļauj ES tiesību aktos, padarot to juridiski saistošu un tādējādi nodrošinot, ka tiek kontrolēta tā izpilde.
Tomēr ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko īsti nozīmē šie 10 % vai 30 % no aizsargājamām jūras teritorijām. Vairāki pētījumi liecina, ka daudzām aizsargājamām jūras teritorijām nav efektīvu apsaimniekošanas plānu vai pasākumu. Nedrīkst pieļaut, ka šāda situācija turpina pastāvēt. Komisijai un dalībvalstīm ir pēc iespējas drīzāk jārīkojas, lai visām esošajām aizsargājamām jūras teritorijām tiktu ieviesti efektīvi apsaimniekošanas plāni.
Lai sasniegtu mērķi attiecībā uz laba jūras vides stāvokļa panākšanu, ir svarīgi, lai no šiem 30 % aizsargājamo teritoriju 15 % Eiropas ūdeņu tiktu nodrošināts augsts aizsardzības līmenis. Augsta līmeņa aizsargājamās jūras teritorijas ietver apgabalus, kuros ir aizliegta nozveja un jebkāda saimnieciska darbība, kā arī KZP noteiktus zivju krājumu atjaunošanas apgabalus un apgabalus, kuros ir aizliegtas tikai visproblemātiskākās zvejas metodes, ņemot vērā vietējās īpatnības un gada laikposmus. Ir jāatjauno cietušās teritorijas, kurās ir nodarīts kaitējums videi. Lai nodrošinātu ierosināto pasākumu pareizu īstenošanu, iepriekš noteiktos intervālos būtu jāveic progresa pārskats.
Attiecībā uz šīm īpaši aizsargājamajām teritorijām ir svarīgi situāciju skatīt plašākā tvērumā, domājot ne tikai par zveju, bet arī ieviešot pasākumus, ar kuriem tiktu ierobežota cita veida negatīva ietekme, ko rada tādas saimnieciskās darbības kā transports, enerģijas ražošana, izrakteņu ieguve un fosilais kurināmais, masu tūrisms, bagarēšana un intensīva akvakultūra, kā arī ierobežoti citi ārēji piesārņojuma avoti.
Kopš to izveides 2014. gadā ir ieviesti ļoti nedaudzi zivju krājumu atjaunošanas apgabali. Tomēr zivju krājumu atjaunošanas apgabalos, piemēram, Jabuka/Pomo Pit, ko 2017. gadā izveidoja Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM), jau ir gūti rezultāti. Šis apgabals, kas stratēģiski noteikts vietā, kur atjaunojas konkrētu sugu, tostarp heka, krājumi, ir ļāvis atjaunot šīs sugas krājumus, kas sastopami ārpus aizsargājamās teritorijas, un tādējādi sniedzis atbalstu vietējiem zvejniekiem.
Citas aizsargājamās jūras teritorijas, kas sākotnēji tika izveidotas, lai aizsargātu konkrētas sugas, ir pozitīvi ietekmējušas zivju populācijas. Zviedrijā kopš 1979. gada ir aizliegts zvejot noteiktā Åskelandet-Kvädö (Natura 2000 apgabals SE0230138) rezervāta daļā, lai aizsargātu jūras ērgli. Tā rezultātā Baltijas jūras piekrastēs ir palielinājies plēsīgo zivju (līdaku, asaru u. c) skaits un izmērs.
Lai aizsargājamās jūras teritorijas tiktu ieviestas sekmīgi, ir svarīgi, lai šādus pasākumus pieņemtu zvejnieki. Ir būtiski iesaistīt zvejniekus aizsargājamo teritoriju sagatavošanā un pārvaldībā. Viņi var arī piedalīties aizsargājamo jūras teritoriju uzraudzībā un kontrolē papildus kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) paplašināšanai un pārbaužu uz vietas pastiprināšanai.
Ir svarīgi, lai pašreizējā un turpmākā EJZF resursi tiktu piesaistīti galvenokārt šādu augsta līmeņa aizsargājamu jūras teritoriju izveidei, ieinteresēto personu apmācībai un šādu teritoriju pārvaldībai un kontrolei.
Visbeidzot, ir svarīgi uzlabot zināšanas par dažādu piesārņojuma avotu ietekmi uz jūras faunu un floru un veikt attiecīgus pasākumus, lai tos samazinātu līdz minimumam. Ziņojumā jo īpaši Komisija tiek aicināta pievērsties jautājumam par piesārņojumu ar nitrātiem, it sevišķi daļēji slēgtās jūrās, notekūdeņu attīrīšanu, kā arī piesārņojumu ar lauksaimniecībā izmantoto augu aizsardzības līdzekļiem, rūpniecisko piesārņojumu, plastmasu un mikroplastmasu, cigarešu izsmēķiem, saules aizsarglīdzekļiem un pat hormoniem.
Īstenojot visus šos pārvaldības, tehnoloģiskos, teritoriālos un vides pasākumus, būs iespējams ne tikai sasniegt ES vides mērķus uz ekosistēmu vērstas pieejas satvarā (jūras floras, putnu sugu u. c. saglabāšana un atjaunošana), bet arī uzlabot zivju krājumu veselību un ilgtermiņā nodrošināt labumu zvejniecības nozarei.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
3.12.2020 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 8 4 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clara Aguilera, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Massimo Casanova, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Anja Hazekamp, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Theodoros Zagorakis |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Carmen Avram, Catherine Chabaud |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
16 |
+ |
GUE/NGL |
Anja Hazekamp |
NI |
Rosa D'Amato |
PPE |
François‑Xavier Bellamy |
RENEW |
Izaskun Bilbao Barandica, Catherine Chabaud, Søren Gade, Pierre Karleskind |
S&D |
Clara Aguilera, Carmen Avram, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro |
VERTS/ALE |
Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose |
8 |
- |
ECR |
Bert‑Jan Ruissen, Ruža Tomašić |
PPE |
Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Annie Schreijer‑Pierik, Theodoros Zagorakis, Peter van Dalen |
4 |
0 |
GUE/NGL |
João Ferreira |
ID |
Massimo Casanova, Rosanna Conte, France Jamet |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
- [2] OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
- [3] OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.
- [4] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
- [5] OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
- [6] OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.
- [7] OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.
- [8] OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.
- [9] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
- [10] OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.
- [11] OV C 458, 19.12.2018., 9. lpp.
- [12] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
- [13] Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008. OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.
- [14] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību. OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
- [15] Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.