Procedūra : 2020/2077(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0008/2021

Iesniegtie teksti :

A9-0008/2021

Debates :

PV 08/02/2021 - 15
CRE 08/02/2021 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0040

<Date>{28/01/2021}28.1.2021.</Date>
<NoDocSe>A9-0008/2021</NoDocSe>
PDF 434kWORD 150k

<TitreType>ZIŅOJUMS</TitreType>

<Titre>par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu</Titre>

<DocRef>(2020/2077(INI))</DocRef>


<Commission>{ENVI}Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja</Commission>

Referents: <Depute>Jan Huitema</Depute>

Atzinuma sagatavotāja (*):

Patrizia Toia, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Anna Cavazzini, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
 IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
 LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu

(2020/2077(INI))

Eiropas Parlaments,

− ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098) un dienestu darba dokumentu "Virzība uz globālo aprites ekonomiku. Pašreizējais stāvoklis un perspektīvas" (SWD(2020)0100),

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tostarp 12. IAM "Atbildīgs patēriņš un ražošana" un 15. IAM "Dzīve uz zemes",

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu "Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem" (COM(2020)0667)[1],

 ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām[2],

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu "Jauna Eiropas industriālā stratēģija" (COM(2020)0102),

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020)0380),

 ņemot vērā IPBES 2019. gada maija globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā" (COM(2020)0381),

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 11. oktobra paziņojumu "Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana" (COM(2018)0673),

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu "Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā" (COM(2018)0028),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu,

 ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku[3],

 ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[4],

 ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem[5],

 ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku (2014/2208(INI))[6],

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (2018/2589(RSP)[7],

 ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par vispusīgu Eiropas pieeju enerģijas uzglabāšanai (2019/2189(INI)) [8],

 ņemot vērā Regulu (ES) 2020/741 par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām,

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobrī iesniegto 8. vides rīcības programmas priekšlikumu, jo īpaši priekšlikuma 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto prioritāro mērķi paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku,

− ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

 ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašos ziņojumus par klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošinātību ar pārtiku un siltumnīcefekta gāzu plūsmām zemes ekosistēmās, un par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā, un IPCC īpašo ziņojumu "Globālā sasilšana 1,5 °C robežās", piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un 2018. gada septembra kopsavilkuma ziņojumu,

 ņemot vērā pirmo aprites ekonomikas rīcības plānu, kas tika izsludināts 2015. gadā (Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojums "Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku" (COM(2015)0614), un saskaņā ar šo plānu veiktos pasākumus,

 ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām[9],

 ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[10],

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā[11],

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas[12],

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūciju par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu[13],

− ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu[14],

 ņemot vērā 2018. gadā pārskatītos Savienības tiesību aktus par atkritumiem: 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem[15]; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu[16]; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[17]; un Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem[18],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regula)[19],

 ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. janvāra ziņojumu "Atkritumu pārvēršanas enerģijā loma aprites ekonomikā" (COM(2017)0034),

 ņemot vērā Starptautiskā Resursu paneļa 2019. gada globālo pārskatu par resursiem un resursu izmantošanas efektivitāti[20] un klimata pārmaiņu ziņojumus[21],

 ņemot vērā "Science" publikāciju "Evaluating scenarios toward zero plastic pollution" (Novērtējot scenārijus attiecībā uz nulles līmeņa piesārņojumu ar plastmasu)[22],

 ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

 ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

 ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0008/2021),

A. tā kā Starptautiskais Resursu panelis 2019. gada globālajā pārskatā par resursiem lēsa, ka pusi no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma un vairāk nekā 90 % no bioloģiskās daudzveidības zuduma un ūdens spriedzes rada resursu ieguve un apstrāde; tā kā globālā ekonomika izmanto tikpat daudz resursu kā 1,5 planētas un tā kā jau tagad būtu vajadzīgas 3 planētas, ja katrs cilvēks patērētu tik, cik pašlaik vidēji patērē viens ES iedzīvotājs, un tā kā galvenajam aprites ekonomikas mērķim vajadzētu būt kopumā samazināt dabas resursu izmantošanu un atkritumu rašanos; tā kā tas prasīs ekonomiskās izaugsmes atsaistīšanu no resursu izmantošanas, paturot prātā atšķirību starp absolūto un relatīvo atsaistīšanu;

B. tā kā šie dati apliecina ilgtspējīgas resursu, jo īpaši primāro izejvielu, izmantošanas būtisko nozīmi un nepieciešamību pastiprināt rīcību visos līmeņos un visā pasaulē; tā kā aprites ekonomikas jēdziens pēc būtības ir horizontāls un tas būtiski veicinās citu vides mērķu, tostarp Parīzes nolīguma mērķu, sasniegšanu;

C. tā kā pārejai uz aprites ekonomiku ir izšķiroša nozīme ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā, kā arī ES 2030. gada klimata mērķrādītāja un SEG emisiju neto nulles emisiju mērķa sasniegšanā vēlākais līdz 2050. gadam, un tam ir nepieciešama būtiska vērtību ķēžu pārveide visā tautsaimniecībā;

D. tā kā pārejai uz aprites ekonomiku ir potenciāls veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības praksi un tā kā ir gaidāms, ka Eiropas uzņēmumi un ekonomikas būs vadošajās pozīcijās starp tiem, kuri piedalās globālajā sacensībā virzībā uz apritīgumu, jo ES ir labi attīstīti darījumdarbības modeļi, zināšanas par apriti un reciklēšanas kompetence;

E. tā kā aprites ekonomikas principiem vajadzētu būt jebkuras Eiropas un valstu rūpniecības politikas, kā arī dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu galvenajam elementam saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu;

F. tā kā ES kopējais enerģijas patēriņš ir ievērojams un aprites ekonomikas pasākumos būtu jāietver arī energoefektivitāte un ilgtspējīga enerģijas avotu ieguve;

G. tā kā atkritumu noteikšana ir viens no aprites ekonomikas principiem;

H. tā kā aprites ekonomika ir nozīmīga dažādiem IAM, tostarp 12. mērķim "Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus", kā arī 13. mērķim "Klimata pasākumi";

I. tā kā atkritumu un piesārņojuma noteikšana ir viens no aprites ekonomikas principiem;

J. tā kā saskaņā ar nesenajiem pētījumiem aprites ekonomika var palielināt ES IKP vēl par 0,5 % un līdz 2030. gadam radīt vairāk nekā 700 000 jaunu darbvietu[23], vienlaikus uzlabojot arī darbvietu kvalitāti; tā kā laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam ar aprites ekonomiku saistīto darbvietu skaits ES pieauga par 5 %, sasniedzot aptuveni 4 miljonus; tā kā atbalstoša politika un investīcijas nozarē dod cerības, ka līdz 2030. gadam ES pārstrādes rūpniecība varētu sasniegt gada vērtību no aptuveni 70 līdz 100 miljardiem EUR, radot saistīto nodarbinātību no aptuveni 450 000 līdz gandrīz 600 000 darbvietu;

K. tā kā primāro izejvielu ilgtspējīga un atbildīga ieguve ir būtiska, lai sasniegtu resursefektivitāti un aprites ekonomikas mērķus; tādēļ ir jāizstrādā ilgtspējīgi ieguves standarti prioritāriem materiāliem un precēm;

L. tā kā līdz pat 80 % no kāda izstrādājuma ietekmes uz vidi apjoma tiek noteikts jau tā izstrādes posmā un tikai 12 % no ES rūpniecībā izmantotajiem materiāliem ir reciklēti[24];

M. tā kā straujā e-tirdzniecības pieauguma dēļ ir būtiski palielinājies izlietotā iepakojuma daudzums, piemēram, vienreizlietojamās plastmasas un kartona atkritumi, un tā kā joprojām bažas rada atkritumu sūtījumi uz trešām valstīm;

N. tā kā tiek lēsts, ka katru gadu ES rodas 88 miljoni tonnu pārtikas atkritumu un ka vairāk nekā 50 % pārtikas atkritumu rodas mājsaimniecībās un patērētāju līmenī; tā kā pārtikas atkritumiem ir liela ietekme uz vidi un tie rada aptuveni 6 % no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām;

O. tā kā plastmasa, ja tā netiek pienācīgi apsaimniekota, rada tādas vides problēmas kā piedrazošana, sarežģīta atkalizmantošana un reciklēšana, vielas, kas rada bažas, siltumnīcefekta gāzu emisijas un resursu izmantošana;

P. tā kā ECHA ir pieņēmusi zinātnisku atzinumu, lai ierobežotu tādas mikroplastmasas izmantošanu, ko apzināti pievieno produktiem ES/EEZ tirgū koncentrācijā, kas pārsniedz 0,01 % no svara;

Q. tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) aplēsēm laikā no 1996. līdz 2012. gadam ES iegādāto apģērbu daudzums uz vienu cilvēku pieauga par 40 %, un vienlaikus vairāk nekā 30 % apģērba drēbju skapjos Eiropā nebija lietoti vismaz gadu; turklāt vairāk nekā puse apģērba gabalu pēc izmešanas netiek reciklēti, bet nonāk nešķirotajos sadzīves atkritumos un pēc tam tiek nosūtīti uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām vai atkritumu poligoniem[25];

R. tā kā ir gaidāms, ka Eiropas uzņēmumi un ekonomikas būs vadošajās pozīcijās starp tiem, kuri piedalās globālajā sacensībā virzībā uz apritīgumu, kā arī gūst labumu no tās, jo ES ir pietiekami attīstīti darījumdarbības modeļi, zināšanas par apriti un reciklēšanas kompetence;

S. tā kā ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš IPCC publicēja savu Īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 °C, kurā norādīts, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 °C prasīs ātras, tālejošas un bezprecedenta pārmaiņas visos sabiedrības aspektos;

1. atzinīgi vērtē Komisijas jauno aprites ekonomikas rīcības plānu; uzsver, ka aprites ekonomikai apvienojumā ar nulles līmeņa piesārņojuma mērķi, veidojot vidi bez toksiskām vielām, ir izšķiroša nozīme Eiropas ražošanas un patēriņa kopējā vides pēdas nospieduma samazināšanā, ievērojot planētas iespējas un aizsargājot cilvēku veselību, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu un inovatīvu ekonomiku; uzsver lielo ieguldījumu, ko aprites ekonomika var sniegt Parīzes nolīguma, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;

2. aicina Komisiju laikus izvirzīt rīcības plānā paredzētās iniciatīvas, ņemot vērā paziņojumā norādītos datumus, un katru tiesību akta priekšlikumu pamatot ar visaptverošu ietekmes novērtējumu; uzsver, cik būtiski ir ņemt vērā bezdarbības radītās izmaksas;

3. uzsver, ka aprites ekonomika, nostiprinot vērtību ķēdes ES un visā pasaulē un padarot Eiropas rūpnieciskās ekosistēmas noturīgākas un ilgtspējīgākas, kā arī konkurētspējīgākas un peļņu nesošas, var sniegt risinājumus jaunajām problēmām, ko radījusi un izgaismojusi Covid-19 krīze; norāda, ka tas veicinās ES stratēģisko autonomiju un sekmēs darbvietu radīšanu; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir pierādījusi nepieciešamību pēc labvēlīgas vides aprites ekonomikas; aicina dalībvalstis savos valsts atveseļošanas un noturības plānos iekļaut aprites ekonomiku;

4. uzskata, ka aprites ekonomika ir veids, kā ES un Eiropas uzņēmumiem saglabāt inovāciju spēju un konkurētspēju pasaules tirgū, vienlaikus samazinot savu vides pēdas nospiedumu; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis veikt tiešas investīcijas, lai izvērstu aprites ekonomikas iniciatīvas un atbalstītu inovāciju; uzskata, ka ES ekonomikas atveseļošanas plāns (Next Generation EU), kā arī Taisnīgas pārkārtošanas fonds un "Apvārsnis Eiropa" būtu jāizmanto, lai ieviestu un veicinātu aprites ekonomikas iniciatīvas, praksi, infrastruktūru un tehnoloģijas;

5. uzsver, ka iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir priekšnoteikums aprites ekonomikas īstenošanai Eiropas Savienībā; īpaši uzsver, cik būtiski ir pareizi ieviest un efektīvi īstenot spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu labi funkcionējošu un ilgtspējīgu vienoto tirgu; atgādina, ka ES ir gan pasaules otrā lielākā ekonomiskā lielvara, gan pasaulē lielākā tirdzniecības lielvara; norāda, ka vienotais tirgus ir spēcīgs instruments, kas jāizmanto, lai izstrādātu ilgtspējīgus aprites produktus vai tehnoloģijas, kuri kļūs par nākotnes standartu un līdz ar to ļaus iedzīvotājiem par pieņemamu cenu iegādāties drošākus, veselīgākus un vidi saudzējošākus produktus;

6. uzsver vajadzību pilnībā nošķirt izaugsmi no resursu izmantojuma; aicina Komisiju ierosināt zinātniski pamatotus un saistošus ES vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus primāro izejvielu izmantošanas un ietekmes uz vidi samazināšanai; aicina noteikt ES mērķus, izmantojot atdarināšanas pieeju, lai nodrošinātu, ka politikas mērķi ļauj droši virzīties uz to, lai vēlākais līdz 2050. gadam tiktu īstenota oglekļneitrāla, vidiski ilgtspējīga, no piesārņojuma brīva un pilnībā apritīga ekonomika, ievērojot planētas iespējas;

7. aicina Komisiju ierosināt saistošus ES mērķus 2030. gadam, lai līdz 2050. gadam būtiski samazinātu ES izejvielu izmantošanas ietekmi un patēriņa pēdu un saskaņotu tās ar planētas iespējām, izmantojot rādītājus, kas jāpieņem līdz 2021. gada beigām kā daļu no atjauninātās uzraudzības sistēmas; aicina Komisiju par pamatu ņemt dalībvalstu vērienīgākos piemērus, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā atšķirības dalībvalstu iespēju sākumpunktos un spējās;

8. mudina Komisiju līdz 2021. gadam ieviest saskaņotus, salīdzināmus un vienotus aprites rādītājus, kuros ietverta izejvielu izmantošanas ietekme un patēriņa pēdas rādītāji, kā arī vairāki apakšrādītāji par resursu efektivitāti un ekosistēmas pakalpojumiem; ar šiem rādītājiem jāmēra resursu patēriņš un resursu produktivitāte, tostarp imports un eksports, ES, dalībvalstu un nozares līmenī, tiem jāatbilst saskaņotam aprites cikla novērtējumam un dabas kapitāla uzskaites metodikai, un tie jāpiemēro visām Savienības politikas nostādnēm, finanšu instrumentiem un regulatīvajām iniciatīvām;

9. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atjaunināt un pārskatīt aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā uzraudzības sistēmā nav noteikts visaptverošu un holistisku rādītāju kopums, lai varētu izmērīt ekonomikas izaugsmes atsaistīšanu no resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi; uzsver, ka uzraudzības sistēmai būtu jāaptver iepriekš minētie aprites ekonomikas rīcības plānā paredzētie mērķi un konkrētās darbības, lai nodrošinātu efektīvu instrumentu, ar ko visaptverošā veidā izmērīt apritīgumu un virzību uz tajā izvirzīto mērķu sasniegšanu;

10. uzsver arī vajadzību veikt zinātniski pamatotus mērījumus, tostarp oglekļa pēdas mērījumus, lai konstatētu sinerģiju starp aprites ekonomiku un klimata pārmaiņu mazināšanu;

11. uzsver iespējas, ko rada optimizēta produktu un pakalpojumu izmantošana, papildinot pasākumus, kas paildzina aprites ciklu un materiālu izmantošanu; šajā saistībā īpaši uzsver iespējas apvienot aprites ekonomikas risinājumus un digitalizāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politikas virzienus, lai atbalstītu jaunus ilgtspējīgus un aprites darījumdarbības modeļus, piemēram pieeju "produkts kā pakalpojums" (PaaS), kas ļauj ietaupīt resursus un samazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību; aicina Komisiju veicināt šo "produkts kā pakalpojums" pieeju jaunajā ilgtspējīgu produktu iniciatīvā, kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis novērst nepamatotus regulatīvos un fiskālos šķēršļus tās īstenošanai un veicināt tādu infrastruktūru attīstību, kas nodrošina apritīgumu un ilgtspējīgu digitālo ekonomiku; atgādina, ka digitalizācijai ir arī liela ietekme uz klimatu un vidi, piemēram, palielinot enerģijas pieprasījumu, izejvielu ieguvi un elektronisko atkritumu radīšanu; aicina Komisiju novērtēt un risināt šīs problēmas, izstrādājot metodiku digitālo tehnoloģiju, struktūru un pakalpojumu, tostarp datu centru, ietekmes uz vidi uzraudzībai un skaitliskai noteikšanai un ierosinot pasākumus — tostarp attiecīgā gadījumā likumdošanas pasākumus —, lai nodrošinātu digitālo risinājumu vides ilgtspēju, ilgtspējīgas digitālās pārkārtošanās uzmanības centrā liekot energoefektivitāti, SEG emisiju un resursu izmantošanas samazināšanu un aprites ekonomikas izveidi;

12. aicina Komisiju noteikt regulatīvos pasākumus un citas darbības, kas būtu vajadzīgas, lai novērstu administratīvos un juridiskos šķēršļus aprites koplietošanas un pakalpojumu ekonomikai un stimulētu tās attīstību; īpaši aicina Komisiju izpētīt risinājumus tādām problēmām kā atbildības jautājumi un īpašumtiesības, kas saistītas ar koplietošanas un pakalpojumu ekonomiku, paturot prātā, ka šo koncepciju ieviešanas nolūkā ir būtiski uzlabot juridisko noteiktību gan ražotājiem, gan patērētājiem; ierosina Komisijai apsvērt iespēju izstrādāt Eiropas stratēģiju koplietošanas un pakalpojumu ekonomikai, kas risinātu šos jautājumus, vienlaikus risinot arī sociālās problēmas;

13. uzsver, ka ir jāuzlabo izpratne par to, kā mākslīgā intelekta tehnoloģijas var papildināt aprites ekonomiku, veicinot to lietotņu izmantošanu konstruēšanā, darījumdarbības modeļos un infrastruktūrā; norāda, ka ir svarīgi uzskatīt digitalizāciju par aprites ekonomikas virzītājspēku, jo īpaši saistībā ar ražojumu pasēm vai informāciju par materiāliem ES datu telpā; uzsver, ka būs svarīgi uzlabot datu pieejamību un koplietošanu, vienlaikus aktīvi iesaistot ieinteresētās personas, lai nodrošinātu, ka jaunās pieejas joprojām ir godīgas un iekļaujošas un garantē privātuma aizsardzību un datu drošību;

14. uzsver vajadzību radīt ekonomiskus stimulus un pareizu normatīvo vidi inovācijām aprites risinājumos, materiālos un darījumdarbības modeļos, vienlaikus likvidējot tirgu kropļojošās subsīdijas un videi kaitīgās subsīdijas, un aicina to atbalstīt jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā un MVU stratēģijā; uzsver iniciatoru, MVU (mazie un vidējie uzņēmumi) un jaunuzņēmumu īpašo nozīmi pārejas posmā uz aprites ekonomiku; uzsver, ka ilgtspējīgu materiālu, procesu, tehnoloģiju un produktu izpēte, kā arī to rūpnieciskā izvēršana var sniegt Eiropas uzņēmumiem konkurences priekšrocības pasaules mērogā; uzsver, ka ir vajadzīga politika ES un valstu līmenī, lai atbalstītu aprites ekonomikas un aprites darījumdarbības modeļu līderus;

15. uzsver vajadzību iesaistīt Eiropas rūpniecību kā ieinteresēto personu pārejā uz izteiktāku aprites ekonomiku; atgādina aprites ekonomikas pasākumu būtiski svarīgo nozīmi rūpnieciskās dekarbonizācijas sasniegšanā; aicina ieviest aprites pieeju rūpniecībā visos produktu izstrādes, materiālu ieguves, produktu atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas, kā arī atkritumu apsaimniekošanas līmeņos un uzsver, ka ir jāstimulē ilgtspējīgu rūpniecisko materiālu un izstrādājumu vadošo tirgu attīstība;

16. mudina uzņēmumus sagatavot pārejas plānus kā daļu no gada pārskata, aprakstot, kā un kad tie plāno sasniegt klimatneitralitātes, aprites ekonomikas un ilgtspējas mērķus;

17. aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti iespējām ar minimālu administratīvo slogu un stiprināt pētniecības un tehnoloģiju izstrādes publiskā un privātā sektora partnerību izveidi, lai nodrošinātu sistēmiskus un holistiskus risinājumus;

18. aicina Komisiju izstrādāt sertificēšanas tiesisko regulējumu visiem dabiskajiem un tehnoloģiskajiem oglekļa aizvākšanas risinājumiem, tostarp oglekļa piesaistei, uzglabāšanai un izmantošanai (CCSU);

19. uzsver biomimikrijas kā aprites paātrinātāja izšķirošo nozīmi biomimetisko risinājumu veicināšanā, jo tā būtībā samazina materiālu, enerģijas un toksisko savienojumu izmantošanu un nodrošina ilgtspējīgus, atjaunojošus un novatoriskus dabas iedvesmotus risinājumus, kas piemērojami daudzās nozarēs;

20. prasa nodrošināt atbilstošu darbinieku skaitu un budžetu Komisijas dienestiem, kuriem jānodrošina sekmīga rīcības plāna īstenošana; uzsver, ka resursu piešķiršanai ir jāatbilst gan pašreizējām, gan ilgtermiņa politiskajām prioritātēm un tādēļ Eiropas zaļā kursa kontekstā sagaida ievērojamu cilvēkresursu palielinājumu, jo īpaši Komisijas Vides ģenerāldirektorātā;

Ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas satvars

21. uzsver vajadzību pārveidot lineāro "paņem-izmanto-likvidē" ekonomiku par īstu aprites ekonomiku, pamatojoties uz šādiem principiem: enerģijas un resursu izmantošanas samazināšana; vērtības saglabāšana ekonomikā; atkritumu rašanās novēršana; atkritumu, kaitīgu vielu un piesārņojuma noteikšana; produktu un materiālu saglabāšana izmantošanai un noslēgtos lokos; cilvēku veselības aizsardzība; patērētāju ieguvumu veicināšana, kā arī dabisko sistēmu atjaunošana; šiem mērķiem vajadzētu virzīt jauno ilgtspējīgu produktu politikas sistēmu, kā arī aprites ekonomikas stratēģiju kopumā un rūpniecības stratēģiju; uzsver, ka ir pilnībā jāintegrē ilgtspējīga aprites sistēmdomāšana visās darbībās, tostarp politikas jomās, produktos, ražošanas procesos un darījumdarbības modeļos;

22. uzsver, ka ilgtspējīgiem, apritīgiem, drošiem un netoksiskiem produktiem un materiāliem jākļūst par normu ES tirgū, nevis par izņēmumu, un tie jāuzskata par automātisku izvēli, kas ir pievilcīga un pieejama visiem patērētājiem, arī cenas ziņā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas plānu nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu par ilgtspējīgiem produktiem, lai noteiktu produktu politikas horizontālos principus un saistošas prasības ES tirgū laistajiem produktiem;

23. stingri atbalsta Ekodizaina direktīvas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā ar enerģiju nesaistītus ražojumus un nosakot horizontālus ilgizturības principus un konkrētiem ražojumiem paredzētus standartus attiecībā uz ES tirgū laisto produktu veiktspēju, izturību, atkārtotu izmantošanu, remontējamību, netoksiskumu, modernizējamību, reciklējamību, reciklēto saturu, kā arī resursu un energoefektivitāti, un aicina Komisiju iesniegt attiecīgu priekšlikumu 2021. gadā; vienlaikus atkārtoti aicina Komisiju rīkoties vērienīgi, ieviešot ekodizaina prasības visiem enerģiju patērējošajiem ražojumiem saskaņā ar Ekodizaina direktīvas pašreizējo darbības jomus, tostarp attiecībā uz aprites ekonomikas aspektiem;

24. uzsver, cik būtiski ir uzturēt saskaņotu un skaidru ES tiesisko regulējumu attiecībā uz ilgtspējīgiem produktiem, un uzsver vajadzību stiprināt sinerģiju ar citām politikas jomām, tostarp ar ES ekomarķējumu; uzsver, ka papildus tiesību aktos noteiktajiem obligātajiem produktu izstrādes standartiem ir svarīgi nodrošināt tirgus stimulus ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem, kā arī ilgtspējīgiem produktiem un materiāliem;

25. aicina Komisiju ierosināt saistošus izejvielu izmantošanas ietekmes un vides pēdas nospieduma mērķrādītājus visā produktu aprites ciklā katrai ES tirgū laistajai produktu kategorijai, tostarp lielākajai daļai oglekļietilpīgo pusfabrikātu; tāpat aicina Komisiju ieviest konkrētiem produktiem un/vai nozarēm paredzētus mērķrādītājus attiecībā uz reciklēta materiāla saturu, vienlaikus garantējot attiecīgo produktu veiktspēju un drošumu, kā arī to, ka tie ir paredzēti reciklēšanai; mudina Komisiju šo mērķu sasniegšanai izveidot atbalstošus tehnoloģiskos, normatīvos un tirgus apstākļus, kā arī ņemt vērā vajadzīgās rūpniecības pārmaiņas un investīciju ciklus katrā nozarē; vienlaikus mudina Komisiju apsvērt obligātas prasības, lai palielinātu pakalpojumu ilgtspējību;

26. atbalsta plānu ieviest digitālās ražojumu pases, lai palīdzētu uzņēmumiem, patērētājiem un tirgus uzraudzības iestādēm izsekot produkta klimatiskajiem, vides, sociālajiem un citiem aspektiem visā vērtību ķēdē un sniegt ticamu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par produkta izturību un tā uzturēšanu, atkārtotas izmantošanas, remonta un demontāžas iespējām un apstrādi pēc aprites cikla beigām, kā arī par izmantoto materiālu un ķīmisko vielu sastāvu, ietekmi uz vidi un citu ietekmi; aicina Komisiju šajā sakarā novērtēt marķējuma iespējas; uzskata, ka ražojumu pases būtu jāievieš tā, lai izvairītos no pārmērīga normatīvā sloga uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzskata, ka tām jābūt savietojamām ar citiem digitālajiem rīkiem, piemēram, gaidāmo ēku renovācijas pasi un SCIP datubāzi;

27. uzsver, cik būtiska ir netoksisku un atjaunojamu materiālu aprites ciklu sasniegšana, lai sekmīgi īstenotu aprites ekonomiku un izveidotu ilgtspējīgu vienoto tirgu, kā arī galu galā Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu vidi, kurā nav toksisku vielu; tāpēc atkārtoti pauž nostāju, kas pausta rezolūcijā par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām un rezolūcijā par iespējām novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas, un uzstāj uz ātru rīcību, lai īstenotu ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām virzībā uz vidi bez toksiskām vielām;

28. uzsver patērētāju tiesības uz saprotamāku, saskaņotāku un precīzāku informāciju par produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi un klimatu visā to aprites ciklā, tostarp attiecībā uz izturību un remontējamību, un aicina veikt pasākumus, lai apkarotu zaļmaldināšanu un nepatiesus apgalvojumus attiecībā uz vidi saistībā ar produktiem, kurus piedāvā gan tiešsaistē, gan bezsaistē; stingri atbalsta Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumus, lai reglamentētu apgalvojumu attiecībā uz vidi izmantošanu, izveidojot stabilas un saskaņotas aprēķinu metodes, kas aptver visu vērtību ķēdi, pamatojoties uz saskaņotiem rādītājiem un aprites cikla novērtējumiem, piemēram, vides pēdām, tostarp attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, izejvielu izmantošanu, izvairīšanos no kaitīgām vielām, produkta izturību un ilgmūžību, kā arī dizainu, kas ir remontējams un reciklējams; turklāt uzsver vajadzību īstenot nesen grozīto Direktīvu 2005/29/EK, izmantojot proaktīvus pasākumus, lai risinātu videi labvēlīgas prasības;

29. aicina Komisiju atbalstīt digitālo rīku izstrādi, lai sniegtu patērētājiem informāciju, nodrošinot iespēju paplašināt patērētāju tiesības digitālajā laikmetā; uzsver tiešsaistes platformu un tirdzniecības vietu nozīmi ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu veicināšanā un norāda, ka tās varētu sniegt patērētājiem skaidrāku un vieglāk saprotamu informāciju par to piedāvāto produktu ilgizturību un remontējamību;

30. uzsver nepieciešamību nostiprināt ES ekomarķējumu kā vides ilgtspējības kritēriju, palielinot tirgus un patērētāju informētību un atpazīstamību, nosakot visaptverošus standartus un attiecinot šo shēmu uz citiem atbilstīgiem produktiem, kā arī atvieglojot tās izmantošanu iepirkumos;

31. atbalsta plānotās iniciatīvas, lai uzlabotu produktu izturību un remontējamību saskaņā ar atkritumu rašanās novēršanas principu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesības tirgū gan uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem; gan uzņēmumu savstarpējās attiecībās; tāpēc ļoti atzinīgi vērtē plānotās iniciatīvas, lai izstrādātu jaunas "tiesības uz remontu", kurām būtu jāattiecas vismaz uz pagarināto produktu aprites ciklu un piekļuvi rezerves daļām, visaptverošai informācijai un patērētājiem cenas ziņā pieejamiem remonta pakalpojumiem;

32. šajā sakarībā prasa veikt pasākumus, ar kuriem visiem tirgus dalībniekiem nodrošina bezmaksas piekļuvi nepieciešamajai remonta un tehniskās apkopes informācijai, tostarp informācijai par rezerves daļām un programmatūras atjaunināšanu, vienlaikus neaizmirstot patērētāju drošības prasības un neskarot Direktīvu (ES) 2016/943, kā arī neradīt netaisnīgus šķēršļus, nodrošinot piekļuvi rezerves daļām visiem remonta nozares dalībniekiem, tostarp neatkarīgajiem remontētājiem un patērētājiem, un noteikt obligātos minimālos laikposmus rezerves daļu un/vai atjauninājumu pieejamībai un maksimālos piegādes laika ierobežojumus paplašinātam produktu kategoriju klāstam, ņemot vērā to specifiku, kā arī izvērtēt to, kā remontu var sekmēt ar juridisko garantiju režīmu; uzsver, ka pārdevējiem būtu jāinformē visi tirgus dalībnieki par tā produktu remontējamību;

33. nolūkā sekmēt patērētāju lēmumu pieņemšanu prasa ieviest skaidru un viegli saprotamu saskaņotu marķējumu, kas varētu būt indekss, attiecībā uz produkta ilgizturību (t. i., produkta paredzamo kalpošanas laiku) un remontējamību, un izstrādāt vienotu remontējamības skalu un lietošanas skaitītāju ieviešanu noteiktām produktu kategorijām; prasa noteikt minimālās informācijas prasības saskaņā ar Direktīvu 2005/29/ES un Direktīvu 2011/83/ES; aicina Komisiju, gatavojoties Direktīvas 2019/771/ES pārskatīšanai, apsvērt iespēju paplašināt gan juridiskās garantijas tiesības, gan apgrieztā pierādīšanas pienākuma noteikumus dažām produktu kategorijām, kuru paredzamais kalpošanas laiks ir garāks, un ieviest tiešu ražotāja atbildību;

34. prasa pieņemt tiesību aktus, ar kuriem izbeidz plānotā nolietojuma praksi, tostarp apsverot šādas prakses iekļaušanu Direktīvas 2005/29/ES I pielikuma sarakstā;

35. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt tiesību aktus, kas aizliedz nepārdotu ilgizturīgu preču iznīcināšanu, ja vien tās neapdraud drošību vai veselību; uzsver, ka nepārtikas preču reciklēšanai, atkārtotai izmantošanai un pārdalīšanai vajadzētu būt normai, kas jāparedz tiesību aktos;

36. uzsver, ka jāveicina ilgtspējīgu produktu iekšējais tirgus, un uzskata, ka publiskajam sektoram būtu jāuzņemas vadošā loma; atzīmē, ka publiskās iestādes, izvēloties labākos preču, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumus, kā piešķiršanas kritēriju joprojām bieži piemēro tikai zemāko cenu; atbalsta kritēriju un mērķrādītāju obligātā minimuma noteikšanu zaļajam publiskajam iepirkumam nozaru tiesību aktos;

37. uzsver zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) nozīmi pārejas uz ilgtspējīgu un aprites ekonomiku paātrināšanā un to, cik svarīgi ir izmantot ZPI Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas laikā;

38. mudina Komisiju ierosināt likumdošanas priekšlikumu par zaļā publiskā iepirkuma procedūrām; uzskata, ka atkārtoti izmantoti, remontēti, pārstrādāti, atjaunoti un citādi resursefektīvi produkti un risinājumi, kas samazina aprites cikla ietekmi uz vidi, ir automātiska izvēle visos publiskajos iepirkumos saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, un, ja tiem netiek dota priekšroka, ir jāpiemēro princips "ievēro vai paskaidro"; tāpat prasa Komisijai nodrošināt pamatnostādnes ilgtspējīga korporatīvā iepirkuma atbalstam; prasa Komisijai un dalībvalstīm noteikt ziņošanas pienākumu attiecībā uz savu iepirkuma lēmumu ilgtspēju, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu;

39. uzsver vajadzību veicināt augstas kvalitātes materiālu savākšanas plūsmu, atkārtotu izmantošanu un reciklējamību, uzturēt materiālus to visaugstākajā vērtībā un panākt tīru, netoksisku un ilgtspējīgu slēgtu materiālu aprites ciklu; uzsver vajadzību palielināt reciklētā materiāla pieejamību un kvalitāti, galveno uzmanību pievēršot materiāla spējai pēc reciklēšanas saglabāt raksturīgās īpašības un spējai nākotnē aizstāt primārās izejvielas; šajā saistībā uzsver vajadzību stimulēt gan labāku reciklējamību izstrādājumu dizainā, gan tādus pasākumus kā efektīvas iepakojuma dalītas savākšanas un depozīta sistēmas; aicina saskaņā ar tuvuma principu atbalstīt reciklēšanas iekārtu un spēju izveidi vietās, kur tādu vēl nav;

40. mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt augstas kvalitātes savākšanas, šķirošanas un materiālu atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas infrastruktūras attīstību un atbalstīt pētījumus par jaunu novatorisku tehnoloģiju izstrādi, kas salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām līdz minimumam samazina resursu izmantošanu un nepārstrādājamu atkritumu rašanos, uzlabo reciklējamu un atkārtoti izmantojamu otrreizējo materiālu ieguvi un kvalitāti, nodrošina reciklēto materiālu attīrīšanu no piesārņojuma un samazina kopējo ietekmi uz vidi, tostarp enerģijas un klimata pēdas; uzskata, ka ķīmiskā reciklēšana, ja tā atbilst šiem kritērijiem, var palīdzēt noslēgt materiālu aprites ciklu dažās atkritumu plūsmās;

41. aicina Komisiju nodrošināt, ka jauno reciklēšanas un reģenerācijas tehnoloģiju procesu un rezultātu ietekme uz veselību, vidi un klimatu pirms to stimulēšanas tiek rūpīgi izvērtēta rūpnieciskā līmenī, un garantēt pārredzamību visā izvērtēšanas procesā;

42. uzskata, ka ķīmiskajai reciklēšanai ir jāatbilst reciklēšanas definīcijai saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu, lai nodrošinātu, ka pārstrādi materiālos un vielās, kuras paredzēts izmantot kā degvielu, neuzskata par ķīmisko reciklēšanu; mudina Komisiju šajā sakarā sniegt juridisku apstiprinājumu;

43. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt digitālās tehnoloģijas, piemēram, blokķēdi un digitālās ūdenszīmes, un padarīt tās savietojamas, lai visos aprites cikla posmos ar resursu un produktu plūsmu uzskaites, izsekošanas un kartēšanas palīdzību veicinātu aprites ekonomikas attīstību;

44. uzsver, cik svarīgi ir uzlabot piekļuvi finansējumam pētniecības un inovācijas projektiem par aprites ekonomiku; tāpēc aicina Komisiju programmas "Apvārsnis Eiropa" pasākumus virzīt uz atbalstu pētniecībai un inovācijai tādās jomās kā:

– reciklēšanas procesi un tehnoloģijas,

– rūpniecisko procesu resursefektivitāte,

– inovatīvi un ilgtspējīgi materiāli, ražojumi, procesi, tehnoloģijas un pakalpojumi, kā arī to rūpnieciskā izvēršana,

– bioekonomika, izmantojot biobāzētu inovāciju, kas ietver biobāzētu materiālu un ražojumu izstrādi,

– zemes novērošanas satelīti, jo tiem var būt svarīga loma aprites ekonomikas attīstības uzraudzībā, novērtējot spiedienu uz neapstrādātām izejvielām un emisiju līmeni;

45.  uzsver ilgtspējīgas atjaunojamo energoresursu enerģijas lielo nozīmi aprites procesos, lai panāktu dekarbonizāciju, un to, kā atjaunojamo energoresursu enerģija var uzlabot produktu aprites ciklu apritīgumu, vienlaikus veicinot enerģētikas pārkārtošanu;

46.  uzsver, ka "ilgtspējīgas produktu politikas sistēmas" tiesību aktu pamatā jāliek stabila un pārredzama oglekļa un vides uzskaites sistēma, kas darbojas kā katalizators investīcijām aprites ekonomikas produktos un procesos;

47. uzsver, ka, nosakot produkta klimata standartus un ietekmi uz vidi, ir jāņem vērā viss tā aprites cikls no "šūpuļa līdz kapam" un pusfabrikātu, rezerves daļu un blakusproduktu ietekme visā vērtības ķēdē; uzskata, ka šādi standarti jānosaka atklātā, pārredzamā un uz zinātnes atziņām balstītā procesā, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas; šajā saistībā mudina noteikt kopīgas aprites cikla novērtēšanas metodikas un uzlabot datu vākšanu;

48. uzsver, ka standartizācija ir būtiska, lai īstenotu ilgtspējīgu ražojumu politiku, nodrošinot uzticamas definīcijas, rādītājus un testus attiecībā uz tādiem raksturlielumiem kā ilgizturība un remontējamība;

49. uzstāj, ka ES standarti ir jāizstrādā savlaicīgi un atbilstoši reālas lietošanas apstākļiem, vienlaikus novēršot administratīvas problēmas iesaistītajām ieinteresētajām personām, kas kavē standartu publicēšanu;

50. atgādina par Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu "Eiropas standarti XXI gadsimtam" un darbu, kas veikts pie kopīgās standartizācijas iniciatīvas (KSI); aicina Komisiju turpināt stiprināt KSI un pieņemt jaunas darbības un projektus, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas standartizācijas organizāciju darbību;

51. uzsver, ka to ES tiesību aktu efektīva īstenošana un izpilde, kas attiecas uz produktu drošuma un ilgtspējas prasībām, ir būtiska tam, lai nodrošinātu, ka tirgū laistie produkti atbilst Regulas (ES) 2019/1020 noteikumiem; piebilst, ka ļoti liels skaits tiešsaistē iegādāto un ES importēto produktu neatbilst ES minimālajām drošības prasībām; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nodrošinātu produktu, tostarp tiešsaistē pārdotu produktu, atbilstību un novērstu risku, ko viltotas preces rada patērētāju drošībai, izmantojot pastiprinātu tirgus uzraudzību un līdzvērtīgus muitas kontroles standartus, kā arī pastiprinot sadarbību šajā jomā un palielinot budžetu un cilvēkresursus; tādēļ prasa uzlabot ES pārraudzības efektivitāti, nosakot saskaņotus noteikumus par pārbaužu minimālo skaitu un biežumu un pilnvarojot Komisiju uzraudzīt un revidēt valsts tirgus uzraudzības iestāžu darbības;

52. uzsver, ka brīvprātīgas vienošanās ir izrādījušās neefektīvas, lai panāktu ilgtspējīgus un kopīgus mobilo radioiekārtu uzlādes risinājumus; atkārtoti aicina Komisiju steidzami īstenot Direktīvas 2014/53/ES par radioiekārtām noteikumus un jo īpaši saskaņā ar globālo stratēģiju elektronisko atkritumu samazināšanai ieviest kopēju lādētāju viedtālruņiem un visām mazajām un vidējām elektroierīcēm, lai panāktu uzlādes, tostarp bezvadu uzlādes, iespēju labāko iespējamo standartizāciju, savietojamību un sadarbspēju; aicina Komisiju savlaicīgi sagatavot atsaistīšanas stratēģiju, kas nodrošina, ka patērētājiem nav pienākuma kopā ar jaunām ierīcēm iegādāties arī jaunus lādētājus, un kas palielinātu patērētājiem vides ieguvumus, izmaksu ietaupījumus un ērtības; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai saskaņots marķējums viegli salasāmā formātā patērētājiem sniegtu uzticamu un atbilstīgu informāciju par lādētāju attiecīgajiem raksturlielumiem, piemēram, sadarbspēju un uzlādes sniegumu, tostarp atbilstību USB 3.1 vai augstākam līmenim, un lai viņi varētu izdarīt sev ērtāko, izmaksu ziņā izdevīgāko un ilgtspējīgāko izvēli;

53. Uzsver, ka ir vajadzīga politikas saskaņotība starp esošajiem un turpmākajiem pasākumiem ES un dalībvalstu līmenī, lai nodrošinātu rīcības plāna mērķu sasniegšanu, kā arī ekonomisko un investīciju noteiktību aprites tehnoloģijās, produktos un pakalpojumos, kas arī veicinās ES konkurētspēju un inovāciju; aicina Komisiju novērst visas iespējamās regulējuma neatbilstības vai šķēršļus, vai juridisko nenoteiktību, kas kavē pilnīgu aprites ekonomikas izvēršanu; prasa nodrošināt ekonomiskus stimulus, piemēram, CO2 cenu noteikšanu, paplašinātu ražotāja atbildību ar maksu ekomodulāciju un nodokļu atvieglojumiem, kā arī citus finanšu stimulus, kas veicina ilgtspējīgu patērētāju izvēli; uzskata, ka šiem pasākumiem attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst Taksonomijas regulā definētajiem aprites ekonomikas tehniskajiem pārbaudes kritērijiem; aicina dalībvalstis visos attiecīgajos valsts tiesību aktos ņemt vērā aprites ekonomikas mērķus un pārliecināties, ka tie ir pilnībā saskaņoti ar ES aprites ekonomikas stratēģijas mērķiem un pasākumiem; turklāt aicina Komisiju koncentrēties uz aprites ekonomikas jomas tiesību aktu īstenošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aprites ražošanas procesiem un darījumdarbības modeļiem;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: elektronika un IKT

54. atbalsta elektroierīču aprites iniciatīvu, ar kuru jānovērš trūkumi ilgizturības, aprites principam atbilstoša dizaina, bīstamo un kaitīgo vielu klātbūtnes, reciklētā satura, remontējamības, rezerves daļu pieejamības, modernizējamības, e-atkritumu rašanās novēršanas, savākšanas, atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas jomā; aicina arī iekļaut jautājumus saistībā ar agrīnu [] nolietojumu, tostarp programmatūras izmaiņu izraisītu produktu nolietojumu; aicina saskaņot un uzlabot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reciklēšanas infrastruktūru ES;

55. uzskata, ka būtu jāatvieglo patērētājiem pieejamās iespējas elektronisko atkritumu savākšanai; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izskatīt iespējas izstrādāt ES mēroga atpakaļnodošanas sistēmu IKT ražojumiem un uzskata, ka šādai sistēmai būtu jāaptver pēc iespējas plašāks produktu klāsts; uzsver, ka šādu atpakaļnodošanas sistēmu un jebkādus citus savākšanas modeļus ir svarīgi izstrādāt tā, lai garantētu IKT ražojumu atkalizmantojamību un atkalizmantošanas jomas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi atkalizmantojamām precēm;

56. uzsver ekodizaina pasākumu radītās iespējas un atgādina, ka Ekodizaina direktīva un Energomarķējuma direktīva kopā nodrošināja gandrīz pusi no 2020. gadā ES noteiktā energoefektivitātes ietaupījuma mērķa; uzsver vajadzību ātri pabeigt pašreizējo ekodizaina darbu elektronikas un IKT jomā, īpaši attiecībā uz viedtālruņiem, planšetdatoriem, datoriem, printeriem (ieskaitot kasetnes), mobilo tīklu stacijām un apakšsistēmām un tīkla iekārtām, lai ne vēlāk kā 2021. gadā ierosinātu pasākumus;

57. uzsver, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgākus elektronikas un IKT patēriņa un ražošanas veidus, un aicina Komisiju izvērtēt iespēju nodrošināt patērētājiem informāciju par atšķirību starp koriģējošiem un papildinošiem atjauninājumiem un par datu patēriņa oglekļa pēdu;

58. prasa izveidot obligātu sertifikācijas sistēmu elektronisko atkritumu reciklētājiem, lai nodrošinātu efektīvu materiālu reģenerāciju un vides aizsardzību;

59. prasa Komisijai līdztekus elektroierīču aprites iniciatīvai izstrādāt iniciatīvu par ilgtspējīgas digitalizācijas, IKT, kā arī AI aprites plānu;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: akumulatori un transportlīdzekļi

60. uzsver stratēģiskas, vidiski ilgtspējīgas un ētiskas pieejas nozīmi jaunajos akumulatoru un transportlīdzekļu tiesiskajos regulējumos saistībā ar pāreju uz bezemisiju mobilitāti un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītiem elektrotīkliem, kā arī uzsver vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu un ētisku izejvielu, tostarp kritiski svarīgo izejvielu, ieguvi; aicina izveidot konkurētspējīgas un izturīgas vērtību ķēdes akumulatoru ražošanai, atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai Eiropas Savienībā;

61. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu jaunam regulējumam par akumulatoriem un akumulatoru atkritumiem un uzskata, ka jaunajā ES normatīvajā regulējumā par akumulatoriem jāietver vismaz šādi elementi: ilgtspējīga, ētiska un droša ieguve, ekodizains, tostarp pasākumi reciklēta satura problēmas risināšanai, bīstamu un kaitīgu vielu aizstāšana, ja iespējams, uzlabota dalītā savākšana, atkārtota izmantošana, atjaunošana, pārprofilēšana un reciklēšana — tostarp nosakot augstākus reciklēšanas mērķus, vērtīgu materiālu reģenerācija, paplašināta ražotāja atbildība un patērētāju informēšana; regulējumam būtu jārisina visa aprites cikla ietekme uz vidi, paredzot īpašus noteikumus attiecībā uz akumulatoriem, kas saistīti ar mobilitāti un enerģijas uzglabāšanu;

62. pauž bažas par ES lielo atkarību no izejvielu importa akumulatoru ražošanai; ir pārliecināts, ka, paplašinot akumulatoru reciklēšanas sistēmas, varētu iegūt ievērojamu daļu izejvielu, kas vajadzīgas akumulatoru ražošanai ES;

63. pauž bažas par izrakteņu ieguves nozares sociālekonomisko ietekmi, jo īpaši kobalta ieguves nozarē; pieprasa Komisijai izvērtēt iespējas izstrādāt efektīvu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu materiālu ētisku ieguvi un tiesību aktu attiecībā uz obligātām uzticamības pārbaudēm ieviešanu, lai starptautiskajā kontekstā novērstu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām;

64. atzinīgi vērtē Komisijas plānus pārskatīt Nolietoto transportlīdzekļu direktīvu; aicina Komisiju atjaunināt Nolietoto transportlīdzekļu direktīvu, lai pilnībā atspoguļotu un ņemtu vērā aprites ekonomikas principus, tostarp ražojumu izstrādi, ņemot vērā to radīto atkritumu apjomu, modernizējamību, modularitāti, remontējamību, atkalizmantojamību un visvērtīgāko materiālu reciklējamību, prioritāti piešķirot atkalizmantošanai; aicina Komisiju strādāt kopā ar autoražotājiem, lai nodrošinātu efektīvas atkalizmantošanas ķēdes un ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas; aicina Komisiju uzlabot ziņošanu par nolietotiem transportlīdzekļiem, izmantojot Eiropas datubāzi; aicina Komisiju precizēt un stiprināt principu, saskaņā ar kuru primārai vienmēr ir jābūt automobiļa demontāžai un detaļu atkalizmantošanai, nevis sadalīšanai un sasmalcināšanai, un pārraudzīt tā īstenošanu;

65. uzsver, ka programmā "Apvārsnis Eiropa" ir jāturpina veicināt pētniecību un inovāciju reciklēšanas procesu un tehnoloģiju jomā, lai palielinātu bateriju potenciālu attiecībā uz aprites ekonomiku; atzīst MVU nozīmi savākšanas un reciklēšanas sektoros;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: iepakojums

66. atkārtoti izvirza mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai viss iepakojums būtu izmantojams atkārtoti vai reciklējams ekonomiski izdevīgā veidā, un aicina Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību akta priekšlikumu, tostarp atkritumu samazināšanas pasākumus un mērķus, kā arī vērienīgas pamatprasības Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai samazinātu pārmērīgu iepakojuma daudzumu, tostarp e-komercijā, uzlabotu reciklējamību un līdz minimumam samazinātu iepakojuma sarežģītību, palielinātu pārstrādāto saturu, pakāpeniski pārtrauktu bīstamo un kaitīgo vielu izmantošanu un veicinātu atkārtotu izmantošanu; uzsver, ka nedrīkst apdraudēt pārtikas nekaitīguma vai higiēnas standartus; prasa, lai šo pasākumu mērķis būtu nodrošināt vislabākos kopējos vidiskos rezultātus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un lai radītu mazu oglekļa pēdu;

67. uzsver, ka iepakojumam ir būtiska nozīme attiecībā uz produktu drošību, jo īpaši pārtikas nekaitīgumu, un higiēnu, kā arī uz pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu; aicina nozari papildināt reglamentējošos pasākumus ar papildu brīvprātīgām darbībām, lai vēl vairāk izvairītos no nevajadzīga iepakojuma un būtiski samazinātu tirgū laistā iepakojuma daudzumu, lai izstrādātu resursu ziņā efektīvākus, apritīgākus un klimatam nekaitīgākus iepakojuma risinājumus, piemēram, saskaņotus iepakojuma formātus un atkārtoti lietojamu un atkārtoti uzpildāmu iepakojumu, un veicinātu atkalizmantojama transportēšanas iepakojuma izmantošanu; atbalsta tādas iniciatīvas kā Plastmasas aprites alianse un Eiropas Plastmasas pakts;

68. atkārto, ka augstvērtīga reciklēšana rada reālu tirgus pieprasījumu pēc reciklētiem materiāliem un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz palielināt kopējo savāktā, šķirotā un reciklētā materiāla apjomu; prasa izmantot mūsdienīgas un efektīvas šķirošanas iekārtas un atdalīšanas tehnoloģijas, ko papildina labāka ekodizaina iepakojums, kā arī vajadzība pārstrādāt iepakojuma risinājumus, pamatojoties uz uzlabotiem aprites cikla izvērtējuma kritērijiem;

69. aicina Komisiju analizēt dažādus iepakojuma veidus, ko izmanto e-komercijā, lai noteiktu labākos iepakojuma optimizēšanas paņēmienus un tādējādi samazinātu pārmērīgu iepakojumu; aicina Komisiju atbalstīt iepakojuma materiālu izmantošanu vairāku priekšmetu piegādei, lai aizstātu vienreizlietojamus iepakojuma materiālus;

70. uzsver, ka iepakojuma izmantošanas samazināšanā liela nozīme var būt beztaras pārdošanai, un aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt šāda veida pasākumus, vienlaikus nodrošinot pārtikas nekaitīgumu un higiēnu;

71. uzsver inovācijas fondu un programmu svarīgo nozīmi materiālu daudzuma samazināšanā un reciklēšanas inovācijās;

72. atzīst tiešsaistes pārdošanas apjoma pieaugumu, kas palielina arī paku piegādes apjomu; mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi pārdevēji tiešsaistē neatkarīgi no atrašanās vietas ievēro pamatprasības, ziņo un finansiāli piedalās RPA shēmās tajās dalībvalstīs, kuru tirgos laiž attiecīgos ražojumus;

73. aicina Komisiju atbalstīt izlietotā iepakojuma dalītu savākšanu un šķirošanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, un nodrošināt tās savlaicīgu transponēšanu dalībvalstīs; aicina Komisiju izvērtēt iespēju pārskatīt iepakojuma materiālu identifikācijas sistēmu (Lēmums 97/129/EK), lai iedzīvotājiem atvieglotu dalīto savākšanu atbilstīgi iepakojuma reciklējamībai;

74. aicina Komisiju atbalstīt un izpētīt iespējas izveidot saderīgas valstu iepakojuma depozīta sistēmas, lai sasniegtu dzērienu plastmasas taras savākšanas vajadzīgo 90 % apjomu, kas, jo īpaši kaimiņos esošajām dalībvalstīm, palīdzētu izveidot iepakojuma vienoto tirgu; saderīgas sistēmas varētu izveidot, nodrošinot sterilizāciju un kodificētu un vienotu marķēšanu; ja kādā dalībvalstī nav izveidota šāda sistēma vai tā plāno pārveidot savu sistēmu, izmantojot paraugpraksi un attiecīgus zinātniskos pierādījumus, tā būtu jāmudina izvēlēties sistēmu, kas ir līdzīga citu dalībvalstu sistēmām vai saderīga ar tām;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: plastmasa

75. mudina Komisiju turpināt īstenot Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši veicinot uzlabotu dizainu, aprites darījumdarbības modeļus un inovatīvus ražojumus, kā arī pieeju "produkts kā pakalpojums", kas piedāvā ilgtspējīgākus patēriņa modeļus;

76. mudina Komisiju visaptverošā veidā risināt mikroplastmasas problēmu; mudina Komisiju pieņemt vispārēju kārtību ar nolūku pievienotās mikroplastmasas lietošanas izbeigšanai un, pieņemot jaunus regulatīvus pasākumus, samazināt visu veidu mikroplastmasas netīšu noplūdi, cita starpā, piemēram, no riepām, tekstilizstrādājumiem, mākslīgās kūdras un plastmasas granulu ražošanas; uzsver, ka ir jānovērš nepilnības zināšanās par mikroplastmasu un nanoplastmasu un jāsekmē drošāku alternatīvu un konkurētspējīgu tirgu attīstība ar produktiem, kas nesatur mikroplastmasu; vienlaikus uzstāj, ka steidzami ir jāveic īstermiņa darbības; uzsver, ka lielākā daļa mikroplastmasas piesārņojuma rodas, makroplastmasai sadaloties vidē, un piekrīt, ka plastmasas izstrādājumiem būtu jāparedz īpaši pasākumi, piemēram, ekodizaina prasības ražošanas procesā, lai novērstu otrreizējās mikroplastmasas noplūdi vidē; aicina Komisiju izpētīt gan makroplastmasas, gan mikroplastmasas avotus, izplatību, apriti un ietekmi saistībā ar notekūdeņu attīrīšanu un nokrišņu ūdens apsaimniekošanu; atgādina, ka 80 % jūras piegružojuma nāk no sauszemes, un mudina dalībvalstis likvidēt jūras piegružojuma uzkrājumus upēs un to grīvās;

77. uzsver, ka gadījumos, kad vienreizlietojamie produkti rada būtisku slogu videi un resursiem, vienreizlietojamie produkti būtu jāaizstāj ar atkārtoti izmantojamiem produktiem, ja pastāv atkārtoti izmantojamas un/vai izturīgas alternatīvas, videi nekaitīgā veidā, neapdraudot pārtikas higiēnu vai nekaitīgumu; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt likumdošanas pasākumus, tostarp Vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu direktīvas darbības jomas paplašināšanu saistībā ar minētās direktīvas pārskatīšanu; aicina Komisiju izstrādāt standartus atkārtoti izmantojamam iepakojumam, kā arī vienreizlietojama iepakojuma, trauku un galda piederumu aizstājējiem;

78. atzīst biobāzētas, bioloģiski noārdāmas un kompostējamas plastmasas iespējamo nozīmi aprites ekonomikā, taču brīdina, ka tikai biobāzēta un/vai bioloģiski noārdāma plastmasa nesniegs risinājumu ar plastmasu saistītajām vides problēmām; uzsver, cik būtiski ir palielināt izpratni par pienācīgu biobāzētas un bioloģiski noārdāmas plastmasas izmantošanu;

79. atbalsta ierosinājumu noteikt skaidrus materiālu, ražojumu, dizaina, reciklēšanas pasaules mēroga standartus;

80. mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot saskaņotu pārredzamības sistēmu un visiem vērtību ķēdes dalībniekiem pienākumus ziņot par plastmasas izstrādājumu ražošanu, tirdzniecību un apsaimniekošanu aprites cikla beigās;

81. mudina Komisiju izstrādāt RPA shēmas, saskaņā ar kurām ražotājiem būtu jāatbild par plastmasas izstrādājumu aprites cikla beigām;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: tekstilizstrādājumi

82. uzsver, cik svarīga ir jauna, visaptveroša ES tekstilizstrādājumu stratēģija, lai veicinātu ES tekstilrūpniecības nozares ilgtspēju un apritīgumu, kā arī izsekojamību un pārredzamību ES tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē, ņemot vērā vērtību ķēžu globālo specifiku un ātrās modes starptautisko dimensiju; aicina stratēģijā nodrošināt saskaņotu politikas instrumentu kopumu un atbalstīt jaunus darījumdarbības modeļus, lai pievērstos visu veidu vidiskajai un sociālajai ietekmei visā vērtību ķēdē un uzlabotu tekstilizstrādājumu dizainu, lai palielinātu noturību, atkalizmantojamību un mehānisku reciklējamību, kā arī augstas kvalitātes šķiedru izmantošanu, jo īpaši — apvienojot ekodizaina tipa prasības, ražotāja atbildības shēmas un marķēšanas shēmas;

83. atzinīgi vērtē jaunās produktu politikas sistēmas piemērošanu tekstilizstrādājumiem un uzsver, ka tai par prioritāti jānosaka atkritumu rašanās novēršana un ilgizturība, atkārtota izmantošana un remontējamība, kā arī bīstamo un kaitīgo ķīmisko vielu novēršana saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; prasa veikt pasākumus izstrādes un ražošanas posmā pret mākslīgās mikrošķiedras zudumiem, piemēram, izstrādāt preventīvu, kontrolētu un nepiesārņojošu rūpniecisko priekšmazgāšanu un standartus jaunu veļas mašīnu aprīkošanai ar mikrošķiedras filtriem; prasa ES mērogā noteikt īpašus atkritumu stadijas beigu kritērijus tekstilizstrādājumiem;

84. prasa, lai jaunā produktu politikas satvara piemērošana notiktu saskaņoti ar citiem politikas instrumentiem, proti, ar plānoto ES tiesību akta priekšlikumu par cilvēktiesībām un pienācīgu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēju tiesības, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesība tiek ņemtas vērā visā tekstilizstrādājumu vērtību ķēdē;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: būvniecība un ēkas

85. aicina Komisiju īstenot Renovācijas viļņa iniciatīvu, pilnībā ievērojot aprites ekonomikas principus, vienlaikus ņemot vērā nozares daudzveidību; aicina Komisiju noteikt horizontālas un konkrētiem produktiem paredzētas prasības; uzsver siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma un vides ieguvumu potenciālu, pagarinot ēku kalpošanas laiku pretstatā to nojaukšanai; lūdz Komisiju apsvērt iespēju noteikt samazināšanas mērķus ES ēku oglekļa pēdai un izejvielu izmantošanas ietekmei un piemērot Level(s) sistēmu ilgtspējīgām ēkām kā juridiski saistošu sistēmu, ko piemēro būvdarbu izpildei; uzskata, ka ir jāiekļauj obligātās juridiskās prasības par ēku vidisko sniegumu, lai uzlabotu resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti;

86. atgādina par Komisijas pienākumu saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu apsvērt ES tiesību aktos noteikto materiālu reģenerācijas mērķu pārskatīšanu attiecībā uz būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem un to materiālu daļām, un uzskata, ka tajos būtu jāiekļauj izraktās augsnes materiālu reģenerācijas mērķrādītājs; ierosina iekļaut atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas mērķrādītājus un sekundāro izejvielu izmantošanu būvniecībā, vienlaikus padarot tos vieglāk izsekojamus; aicina Komisiju pārskatīt Būvizstrādājumu regulu un atzinīgi vērtē paziņojumu par Ilgtspējīgas būvētās vides stratēģiju 2021. gadā; uzskata, ka digitālo risinājumu pieņemšana būvētajā vidē, piemēram, atkritumu izsekošana, ļautu uzlabot ēku energoefektivitāti un apritīgumu būvniecības nozarē;

87. norāda, ka ir svarīgi ieviest kvalitatīvu ēku plānošanas politiku, kas nodrošinātu priekšroku risinājumiem, kuri, kad tas iespējams, sekmē ēku renovāciju, pārveidi un turpmāku izmantošanu, nevis jaunu ēku būvniecību;

88. uzsver, ka tā kā patlaban jau ir pieejami 90 % no 2050. gadā paredzētās būvētās vides, renovācijas nozarei būtu jānosaka īpašas prasības, lai līdz 2050. gadam iegūtu pilnīgi modulāras, dažādiem izmantošanas veidiem pielāgojamas un plus enerģijas ēkas, ietverot padziļinātu renovāciju, ražošanu uz vietas un atkalizmantojamību;

Galvenās produktu vērtības ķēdes: pārtika, ūdens un barības vielas

89. mudina Komisiju, saskaņā ar stratēģijā "No lauka līdz galdam" pausto apņemšanos un pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem datiem saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu, iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai īstenotu mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu, aicina Komisiju attiecīgajās ES politikas jomās iekļaut pārtikas zuduma un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu visā pārtikas vērtību ķēdē, kā noteikts stratēģijā "No lauka līdz galdam", un atgādina, ka šiem pasākumiem jābūt saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; aicina dalībvalstis veikt visaptverošus pasākumus, lai būtiski ierobežotu pārtikas izšķērdēšanu un veicinātu pārtikas ziedošanu;

90. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai noslēgtu lauksaimniecības barības vielu aprites ciklu, samazinātu Eiropas atkarību no dzīvnieku barībai paredzētu augu olbaltumvielu importa un palielinātu pārstrādātu dzīvnieku kūtsmēslu un citu organisko barības vielu, piemēram, komposta un digestāta, izmantošanu sintētiskā mēslojuma vietā, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa veselības, vides un ekosistēmu aizsardzību;

91. aicina izveidot aprites ekonomiku, kuras pamatā ir videi labvēlīgs tiesiskais regulējums, lai izvairītos no iespējamās negatīvās toksiskās ietekmes uz ūdens ekosistēmām; atzinīgi vērtē nesen pieņemto regulu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām un Dzeramā ūdens direktīvas pārskatīšanu un aicina tās pilnībā īstenot; aicina Komisiju saikni starp ūdeni un enerģiju pilnībā iekļaut Eiropas politikas jomās un atgādina, ka ūdens resursu kvalitāte un piekļuve tiem ir atkarīga no pienācīgas kontroles īstenošanas uz vietas un principa "piesārņotājs maksā" ievērošanas; atbalsta apritīgu pieeju notekūdeņu attīrīšanā un apsaimniekošanā, lai veicinātu pilsētas notekūdeņu reģenerāciju; uzsver, ka, veicot notekūdeņu attīrīšanu, var reģenerēt resursus — gan celulozi, izmantojot bioplastmasu, gan barības vielas, enerģiju un ūdeni, un turpināt potenciālo atkalizmantošanas variantu analīzi, vienlaikus mazinot enerģijas un ūdens patēriņu; atbalsta plānoto Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu; aicina Komisiju izvērtēt iespēju pieņemt likumdošanas pasākumus, lai risinātu jautājumu par ūdensefektivitāti ēkās;

92. uzsver, ka ūdens pieejamības nodrošināšana visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, tādējādi samazinot iepakotā ūdens izmantošanu, var ievērojami uzlabot apritīgumu; prasa pilnībā īstenot Dzeramā ūdens direktīvā paredzētos noteikumus par ūdens pieejamību;

93. uzsver ilgtspējīgu bioloģisko produktu, jo īpaši labākas bioloģisko atkritumu reģenerācijas, kā arī atlieku un blakusproduktu izmantošanas nozīmi pārejā uz aprites un klimatneitrālu ekonomiku;

94. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka bioatkritumu dalītās savākšanas mērķis, kā tas noteikts Atkritumu pamatdirektīvā, ir ražot augstas kvalitātes kompostu, lai bagātinātu augsni, nebīstamās ķīmiskās vielas un citus produktus, kā arī atjaunojamo enerģiju, ja tas ir iespējams un videi labvēlīgi;

95. uzsver ilgtspējīgas bioekonomikas un ilgtspējīgas meža nozares potenciālu; uzsver ES bioekonomikas un bioloģiskās daudzveidības stratēģiju īstenošanas nozīmi, lai uzlabotu apritīgumu, aizstājot fosilos materiālus ar atjaunojamiem, biobāzētiem materiāliem, ja tas ir videi labvēlīgs un ilgtspējīgs risinājums, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskajiem materiāliem;

Mazāk atkritumu, lielāka vērtība

96. uzsver, ka ir būtiski vispirms noteikt atkritumu rašanās novēršanu saskaņā ar ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan produktu, gan atkritumu politikā; aicina Komisiju, pārskatot Atkritumu pamatdirektīvu un Direktīvu par atkritumu poligoniem, ko paredzēts veikt 2024. gadā, ierosināt saistošus mērķus atkritumu apjoma vispārējai samazināšanai un atkritumu apjoma samazināšanai konkrētās atkritumu plūsmās un produktu grupās, kā arī mērķus ierobežot nepārstrādājamu atkritumu rašanos; uzskata, ka sagatavošanās atkalizmantošanai un reciklēšanas mērķrādītāji būtu jānošķir, lai sagatavošanu atkalizmantošanai noteiktu par prioritāti, kāda tai ir atkritumu hierarhijā;

97. pauž bažas par nevienlīdzīgo ES atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītāju īstenošanu dalībvalstīs; aicina Komisiju nodrošināt, lai visas dalībvalstis efektīvi un pilnībā īstenotu pašreizējos atkritumu mērķrādītājus un 2018. gada Tiesību aktu kopumu atkritumu jomā, un mudina visas dalībvalstis bez kavēšanās pilnībā transponēt šos 2018. gada tiesību aktus;

98. uzskata, ka nekonkurētspējīgas cenas un augstvērtīgu otrreizējo izejvielu un to tirgu trūkums ir vieni no galvenajiem šķēršļiem aprites ekonomikai; aicina Komisiju izvērtēt pasākumus, lai otrreizējās izejvielas padarītu konkurētspējīgākas, vienlaikus veicinot vidi bez toksiska piesārņojuma;

99. uzskata, ka privātais sektors ir spēcīgs partneris, kas var palielināt pieprasījumu un klientu interesi par apritīgiem risinājumiem un ražojumiem, un mudina dalībvalstis atbalstīt uzņēmumus, kuru darījumdarbības modeļi, pakalpojumi vai ražojumi palīdz samazināt atkritumu daudzumu un resursu izmantošanas apjomu, un mudina izmantot šo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus;

100. stingri atbalsta vēlmi izveidot labi funkcionējošu ES tirgu augstas kvalitātes, netoksiskām otrreizējām izejvielām — neskarot Atkritumu pamatdirektīvas un Regulas par atkritumu sūtījumiem noteikumus — un uzsver, ka tam būs vajadzīgi kopīgi kvalitātes standarti; atgādina, ka dalībvalstīm ir iespēja valsts līmenī noteikt blakusproduktus un atkritumu stadijas beigu kritērijus, un aicina Komisiju ierosināt saskaņotus Eiropas atkritumu beigu stadijas kritērijus galvenajām atkritumu plūsmām saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu, lai novērstu šķēršļus tirgū un nodrošinātu augstas kvalitātes materiālu reģenerāciju; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav noteikusi ES kritērijus papīram, riepām un tekstilizstrādājumiem, kā paredzēts Atkritumu pamatdirektīvā;

101. aicina Komisiju pievērst uzmanību noteikumiem par reģenerācijai paredzētu atkritumu pārrobežu pārvietošanu starp ES dalībvalstīm un apsvērt iespēju pielāgot šos noteikumus, lai palielinātu to skaidrību un saprotamību, novērstu administratīvos šķēršļus, vienlaikus saglabājot tiesību aktu efektivitāti cilvēku veselības un vides aizsardzībā, un saskaņotu to īstenošanu visās ES dalībvalstīs, tostarp izveidojot vienotu ES elektronisko sistēmu atkritumu pārvadājumu reģistrēšanai;

102. atbalsta Komisijas darbu saistībā ar atkritumeļļu pienācīgu apstrādi; aicina Komisiju, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK, līdz 2022. gadam iesniegt tiesību akta priekšlikumu par papildu pasākumiem atkritumeļļu reģenerācijas veicināšanai, kā arī ieviest kvantitatīvos mērķrādītājus;

103. atgādina, ka visām dalībvalstīm ir pienākums līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošināt, ka bioloģiskie atkritumi vai nu tiek nodalīti un reciklēti to rašanās vietā, vai tiek savākti atsevišķi, nepievienojot citu veidu atkritumiem; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt tiešas investīcijas, lai izvērstu bioloģisko atkritumu savākšanu un kompostēšanu;

104. atgādina par ES mērķiem atkritumu jomā un uzsver, ka ES un dalībvalstīm saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju ir jāstiprina atkritumu rašanās novēršana un sagatavošana atkalizmantošanai, jāpalielina augstas kvalitātes reciklēšanas apjoms un jāatsakās no atkritumu apglabāšanas poligonos, vienlaikus samazinot sadedzināšanas apjomu; aicina Komisiju noteikt kopēju ES mēroga pieeju nepārstrādājamu atkritumu apsaimniekošanai, lai nodrošinātu to optimālu apstrādi un izvairītos no atkritumu sadedzināšanas pārmērīgas jaudas palielināšanas ES līmenī, kas varētu izraisīt bloķēšanas sekas un kavēt aprites ekonomikas attīstību; uzskata, ka sadedzināšanas gadījumā tam vajadzētu notikt visprogresīvākajās ES iekārtās atkritumu pārvēršanai enerģijā, kuras ir ārkārtīgi energoefektīvas un rada maz emisiju;

105. uzsver, ka atkritumu dalīta savākšana ir priekšnosacījums augstas kvalitātes reciklēšanai un vērtīgu materiālu un produktu glabāšanai reciklēšanas ciklā; atbalsta Komisijas plānus ierosināt pasākumus, lai uzlabotu un saskaņotu esošās dalītās vākšanas sistēmas, kuros būtu jāņem vērā dalībvalstu paraugprakse un atšķirīgie reģionālie un vietējie apstākļi, un tiem nevajadzētu negatīvi ietekmēt labi funkcionējošas esošās sistēmas; aicina Komisiju nodrošināt Atkritumu pamatdirektīvā paredzēto noteikumu pareizu īstenošanu;

106. uzsver, ka atkritumu stratēģijas un politika ir jāveido, pamatojoties uz stabiliem zinātniskajiem datiem un metodiku, uzlabojot ES statistikas ticamību un salīdzināmību; tāpēc aicina Komisiju turpināt saskaņot statistiku atkritumu jomā, lai informāciju par reciklētiem materiāliem un atkritumiem savāktu trīs posmos: savākšanas vietā, pie reciklēšanas iekārtas ieejas un par reciklēto materiālu faktiski atkalizmantoto daļu;

107. pauž nožēlu par to, ka Direktīvā par atkritumu poligoniem nav veltīta uzmanība atkritumu rašanās novēršanai, tādēļ prasa to pielīdzināt CEAP galvenajiem principiem un atkritumu poligoniem noteikt 10 % mērķrādītāju attiecībā pret bāzes gadu un atkritumu kilogramu gadā vienai personai, lai novērstu pārvirzīšanos no apglabāšanas poligonos uz atkritumu sadedzināšanu;

108. atgādina, ka nozaru simbioze ir galvenais aprites ekonomikas izveides elements, kas veicina savstarpēji savienotu tīklu izveidi, kur vienas nozares atkritumi kļūst par citas nozares izejvielu un kur enerģija un materiāli var veidot nepārtrauktu aprites ciklu, cik vien ilgi iespējams saglabājot resursu produktivitāti; tādēļ aicina pastiprināt centienus, lai ES līmenī ātrāk izveidotu nozaru simbiozi un uzlabotu nozaru vērtību ķēdes efektivitāti un konkurētspēju;

109. uzsver, ka, lai izveidotu nozaru simbiozi, teritorijām būs labāk jāizprot un jāpārvalda savas vietējās resursu plūsmas un, sadarbojoties ar nozarēm, ieinteresētajām personām, vietējo pārvaldi un iedzīvotājiem, jātiecas īstenot jaunas teritorijas plānošanas stratēģijas; mudina dalībvalstis prasīt vietējām un reģionālajām valdībām apzināt nozaru simbiozes iespējas, rūpīgi kartējot saimnieciskās darbības veidus, un prasīt obligātu resursu plūsmu analīzi;

110. uzsver, ka ir svarīgi īstenot Atkritumu pamatdirektīvas 8.a panta 1. punktu, kurā ir skaidri noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums precīzi definēt ražotāju atbildības organizāciju (PRO) pienākumus un uzdevumus;

111. iesaka atbalstīt tādu vietējo vērtības ķēžu izveidi, kuru pamatā ir bioloģisko atkritumu, piemēram, biometāna, reciklēšana, lai ražotu atjaunojamo energoresursu enerģiju un tādējādi izveidotu ciešāku saikni starp lauku un pilsētu kopienām, vienlaikus pilnībā īstenojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;

112. uzsver, ka ražojumu apritīgums un resursietilpīgums ir jāiekļauj oglekļa ievedkorekcijas mehānismos;

Aprites principam jāstrādā par labu cilvēkiem, reģioniem un pilsētām

113. atzīst reģionālo pašvaldību, vietējo pašvaldību un kopienu, kā arī MVU svarīgo lomu aprites ekonomikā, atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt aprites centru izveidi visos Eiropas reģionos, industriālajās kopās un vietējās kopienās, iedvesmojoties no ierosinātā Jaunā Eiropas "Bauhaus", nodrošinot atbalstu aprites modeļu izveidei dizaina, iepirkuma un atkritumu apsaimniekošanas jomā;

114. atbalsta ierosmi par prasmju programmas atjaunināšanu atbilstīgi aprites ekonomikas vajadzībām un aicina Komisiju pielāgot šo programmu konkrētām nodarbinātības vajadzībām, tostarp izglītības un apmācības prasībām, kā arī jaunu darbvietu izveidei, kas nepieciešamas pārejai uz aprites ekonomiku; aicina Komisiju nodrošināt, ka aprites ekonomikas rīcības plāns ir saistīts ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra un dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošanu, un nodrošināt taisnīgu pāreju; uzsver arī sociālo partneru izšķirošo nozīmi pārejas uz aprites ekonomiku ar darbu saistītajos un sociālajos aspektos;

115. uzsver patērētāju galveno lomu atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu apsaimniekošanā un vajadzību veicināt iedzīvotāju iesaisti atkritumu dalītā vākšanā; atkārtoti uzsver, ka dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir svarīgi palielināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu patēriņu, tostarp patēriņa modeļiem, kuru pamatā ir atkārtota izmantošana, īre vai koplietošana, kā arī par atkritumu rašanās novēršanu un efektīvu atkritumu šķirošanu un apglabāšanu;

116. aicina Komisiju nodrošināt, ka aprites ekonomikas principi tiek iekļauti visās praksēs, un aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis zināšanu un paraugprakses apmaiņā saistībā ar dažādiem aprites ekonomikas centieniem reģionālā un vietējā līmenī Eiropas Savienībā;

117. uzsver sadarbības nozīmi starp valdībām, vietējo pašvaldību akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, tostarp ražotājiem un pircējiem, lai stimulētu un paplašinātu aprites ekonomikas darbības; uzsver, cik būtiski ir paplašināt šo sadarbību ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un NVO;

118. norāda, ka remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu nozarei ir ievērojams potenciāls radīt nodarbinātības iespējas, un tās attīstība ir jāatbalsta un jāveicina, jo īpaši vietējās, iedzīvotāju un kopienu remonta iniciatīvas, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi;

119. uzsver, ka oglekļa uztveršanai, izmantošanai un uzglabāšanai (CCS/U) ir svarīga nozīme, jo tā palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, atbalstīt aprites ekonomiku, attīstīt CO2 uztveršanas sistēmas un atbalsta klimata pārmaiņu novēršanas centienus; atbalsta integrētu politikas kontekstu un stimulu sistēmu, lai stimulētu videi nekaitīgu CCS/U veidu izmantošanu, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu;

Vadīt centienus pasaules līmenī

120. atbalsta Komisijas apņemšanos pārskatīt Regulu par atkritumu sūtījumiem, lai nodrošinātu ES iekšējās atkritumu tirdzniecības pārredzamību un izsekojamību, apturētu atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kas nodara kaitējumu videi vai cilvēku veselībai, un efektīvāk cīnītos pret nelikumīgu rīcību, lai nodrošinātu, ka visi atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar aprites ekonomikas principiem; turklāt atbalsta Komisiju, tai īstenojot nesenos Bāzeles Konvencijas par plastmasas atkritumiem grozījumus un rīkojoties, pilnībā ievērojot ES saistības, kas izriet no šīs konvencijas; lūdz Komisiju koncentrēties arī uz:

 finanšu stimuliem, lai izveidotu reālu vienoto tirgu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus augstas kvalitātes otrreizējām izejvielām;

 procedūru atvieglošanu, lai veicinātu atkritumu pārstrādes iespējas un infrastruktūru Eiropas Savienībā;

− elektroniskās datu apmaiņas (EDI) sistēmas ieviešanu, lai uzlabotu atkritumu plūsmu uzraudzību;

– Direktīvas par atkritumu sūtījumiem un Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanas īstenošanu;

121. atzinīgi vērtē Pasaules aprites ekonomikas un resursefektivitātes aliansi nolūkā paātrināt globālo pārkārtošanos uz klimatneitrālu un resursefektīvu aprites ekonomiku un aicina Komisiju virzīt centienus panākt starptautisku nolīgumu attiecībā uz dabas resursu pārvaldību, lai dabas resursu izmantošanas jomā ievērotu planētas iespējas;

122. atbalsta Komisijas centienus starptautiskajā līmenī, lai noslēgtu globālu nolīgumu par plastmasu un veicinātu ES aprites ekonomikas pieejas piemērošanu attiecībā uz plastmasu; uzsver vajadzību nodrošināt, ka dažādo ES un pasaules līmenī uzņemto saistību izpildi var izsekot integrēti un pārredzami; aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties aktīvu vadību, lai turpinātu izstrādāt starptautisku atbildi cīņā pret jūru piedrazošanu ar plastmasu un mikroplastmasu;

123. uzsver, ka ir svarīgi prasīt, lai primārās un otrreizējās izejvielas, ko importē ES, atbilstu cilvēktiesību, cilvēku veselības un vides aizsardzības standartiem, kas ir līdzvērtīgi ES standartiem, tostarp tiem, kas paredzēti plānotajā Komisijas tiesību akta priekšlikumā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu pārbaudi, un lai tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi galvenajās ES piegādes ķēdēs; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt saskaņotību starp ES iekšējo un ārējo politiku attiecībā uz Eiropas zaļā kursa un aprites ekonomikas rīcības plāna mērķiem, tostarp Savienības ārējās attiecībās un ārējās tirdzniecības nolīgumos;

124. aicina Eiropas ražotājus uzņemties atbildību, kad tie pārdod produktus trešās valstīs, un ierosina, lai nozares ieinteresētās personas saskaņā ar globālo ražotāja paplašināto atbildību apņemtos trešās valstīs organizēt vai finansēt savu ražojumu dalītu savākšanu, kad tie kļūst par atkritumiem; tāpat aicina ražotājus novērst neatbilstības attiecībā uz eksportēto un ES tirgū laisto ražojumu kvalitāti;

125. atbalsta Komisijas nolūku veicināt daudzpusējas diskusijas par resursu ilgtspējīgas izmantošanas līmeņiem un planētas iespēju robežām, tostarp izpētīt iespēju noteikt zinātniski pamatotus resursu ieguves mērķrādītājus;

126. uzsver, ka ir nekavējoties jāīsteno programma 2030. gadam jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās pārvaldības stiprināšanu un aizsardzību pret ķīmisku vielu radīto kaitējumu veselībai un videi; jo īpaši uzsver svarīgo nozīmi procesam, kas patlaban notiek saskaņā ar Starptautiskas ķīmisko vielu pārvaldības stratēģisko pieeju (SAICM), lai 2021. gada jūlijā Bonnā ICCM 5 pieņemtu lēmumu par stingru sistēmu ķīmisko vielu un atkritumu drošai pārvaldībai pēc 2020. gada;

127. mudina Komisiju, izmantojot starptautiskas konvencijas, veicināt resursefektivitātes rādītāju izmantošanu, lai nodrošinātu iespēju salīdzināt nozares un dažādu valstu ekonomiku un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un atbalstīt dialogu un sadarbību ar trešām valstīm;

128. ņemot vērā priekšnoteikumu par zemes ierobežotajiem resursiem, būtu jāizstrādā starptautiska konvencija par resursu pietiekamību, lai rīkotu diskusijas par piekļuvi resursiem un resursu izmantošanas ietekmi uz ilgtspēju un būtībā — taisnīgumu;

129. atgādina, ka papildus ES oglekļneitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam ir jārisina arī jautājums par oglekļa pēdu ES pieprasījumā pēc importētiem produktiem; aicina Komisiju apzināt un likvidēt šķēršļus zaļajai izaugsmei, ekoinovācijai un faktoriem, kas liedz vai ierobežo trešo valstu aprites produktu un pakalpojumu ienākšanu tirgū; aicina Komisiju izpētīt iespējas un ieguvumus, ko sniedz tarifu un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu samazināšana konkrētiem produktiem un pakalpojumiem, lai veicinātu aprites ekonomikas attīstību, tostarp saistībā ar pašlaik notiekošo ES vispārējo preferenču sistēmas (VPS) pārskatīšanu; šajā sakarībā mudina Komisiju sarunās par Vides preču nolīgumu iekļaut un stiprināt aprites ekonomikas dimensiju; aicina Komisiju ņemt vērā ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašās vajadzības, palīdzēt MVU integrēt aprites ekonomiku savā uzņēmējdarbības modelī, tostarp ar stimuliem, un atbalstīt tos uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanā attiecībā uz aprites produktu eksportu, jo īpaši ieviešot riska novērtēšanas instrumentu attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, ko pašlaik apsver Komisija; aicina Komisiju uzņemties līderību PTO, risinot jautājumus par produktu iedalīšanu pēc to oglekļa satura, lai tādā veidā pielīdzinātu konkurences regulatīvos nosacījumus;

130. uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos ir vajadzīgi juridiski pamatoti noteikumi, lai attiecīgos ES tiesību aktus par aprites ekonomiku aizsargātu pret tirdzniecības šķēršļiem;

131. uzsver, ka stratēģiska tirdzniecības politika ir būtisks instruments, ar ko visā pasaulē veicināt pāreju uz aprites ekonomiku un ES un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu līdz 2030. gadam, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tirdzniecības un investīciju nolīgumi būtu saskaņoti ar aprites ekonomikas politiku;

132. mudina Komisiju iesaistīties atvērtos un pārredzamos dialogos un sadarbībā ar ES tirdzniecības partneriem, lai turpinātu atbalstīt aprites ekonomikas mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus starptautiskos forumos (UNCTAD, PTO, G20, G7), lai īstenotu ES aprites ekonomikas programmu un pasaulē nodrošinātu ar starptautiskajiem partneriem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izmantojot iespēju izpētīt digitālo pasu koncepciju, lai veicinātu tādu datu pieejamību, kas saistīti ar produkta saturu, oglekļa dioksīda pēdu un reciklējamību, nodrošinātu labāku apriti, veicinātu ražotāja paplašinātu atbildību (EPR), kā arī ilgtspējīgu patērētāju izvēli; šajā sakarībā arī ierosina Komisijai sadarboties ar attiecīgajām daudzpusējām organizācijām, lai panāktu vienošanos par starptautisku marķējumu, kas patērētājiem būtu viegli uztverams un norādītu, vai produkts ir reciklējams; turklāt uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā mazāk attīstītās partnervalstis piedalās un var gūt labumu no aprites ekonomikas; aicina Komisiju integrēt aprites ekonomikas principus tās stratēģijā "Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku"; aicina Komisiju izmantot tirdzniecības atbalstu un VPS+, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu ieviest aprites ekonomikas praksi, tostarp produktu standartus;

°

° °

133. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.


 

PASKAIDROJUMS

Līdz 2050. gadam cilvēces patēriņš sasniegs tādu līmeni, it kā tai būtu pieejamas trīs planētas Zeme. Tā kā mūsu dabas resursi ir ierobežoti un klimats mainās, ir jāatsakās no pašreizējā patēriņa sabiedrības modeļa un jātiecas uz aprites ekonomiku. Pašlaik Eiropa ir atgūšanās procesā no nepieredzētas veselības un ekonomikas krīzes, kas atklāja mūsu resursu un vērtības ķēžu trauslumu. Mums būtu jāizmanto šī situācija un jānovērš šķēršļi, kas kavē aprites risinājumu sekmīgu īstenošanu.

Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns (CEAP 2.0) ir iestrādāts klimata mērķos, par kuriem panākta vienošanās Eiropas zaļajā kursā un Parīzes nolīgumā. Ja pirmajā 2015. gada rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku galvenā uzmanība tika pievērsta produktu reciklējamībai, tad šajā otrajā plānā ir uzsvērti preventīvie pasākumi, jo īpaši atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas jomā. Nīderlandes valdības noteiktais mērķis līdz 2030. gadam par 50 % samazināt resursu izmantošanu varētu būt iedvesmas avots visai ES[26].

Aprites ekonomika ne tikai radikāli samazinās ES radītās CO2 emisijas, bet arī stimulēs ekonomikas izaugsmi un radīs nodarbinātības iespējas, kas Eiropai vajadzīgas atgūšanās procesā. Aplēses liecina, ka CEAP 2.0 īstenošanas gaitā līdz 2030. gadam visā ES varētu tikt radīts 700 000 darbvietu un ES IKP izaugsme būtu par 0,5 % lielāka[27]. Aprites ekonomika varētu būt pamats mūsu turpmākai sabiedrības digitalizācijai un pilnībā attīstītas nomas ekonomikas izvēršanai, par pamatu ņemot produkta kā pakalpojuma (PaaS) modeli kā vienu no rīcības plānā paredzētajiem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Pašlaik cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45 % CO2 emisiju. Lai mūsu ekonomiku pienācīgi pārveidotu par atbilstošu aprites principiem, ir vajadzīga holistiska pieeja, kuras pamatā ir atbilstīgi novērtējumi ar mērķi veidot zinātnē balstītu politiku. Lai CEAP 2.0 būtu sekmīga, visos vērtību ķēdes posmos ir jāīsteno aprites un ilgtspējas principi. Vienlaikus svarīga ir inovācija, jo aprites modelis balstās uz jaunām, bieži vien digitālām tehnoloģijām.

Ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas satvars

Ar CEAP 2.0 līdzšinējo pēc iespējas zemāku standartu noteikšanas līkni būtu jāvērš pretējā virzienā ar centieniem sasniegt pēc iespējas augstākus standartus. Ir jāmeklē iespējas investēt jaunās tehnoloģijās, ar kurām varētu nodrošināt, ka reciklēta produkta kvalitāte ir tāda pati kā produktam, kas izgatavots no neapstrādāta materiāla.

Ziņojumā pilnībā atbalstīts Komisijas mērķis koncentrēties uz produktu vides pēdas nospiedumu, jo 80 % no produktu ietekmes uz vidi tiek noteikti jau to izstrādes posmā. Tāpēc šajā ziņojumā uzmanība pievērsta ne tikai resursu efektivitātes mērķrādītājiem katrā produktu kategorijā, bet arī mērķrādītāju noteikšanai konkrētiem produktiem attiecībā uz reciklēta satura izmantošanu, vienlaikus garantējot šo produktu veiktspēju un drošumu, pamatojoties uz uzticamām aprēķina metodēm.

Digitalizētā sabiedrībā patērētāji un ražotāji pieprasa atjauninātu un precīzu informāciju par produktu un to izejvielu ilgtspēju. Ziņojumā atbalstītas Komisijas iniciatīvas nodrošināt produktu digitālās pases. Ietekmes uz vidi novērtējumā būtu jāņem vērā arī produkta rezerves daļas, pusfabrikāti, reciklējamība un aprites cikla ietekme.

Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana patērētājiem un publiskā iepirkuma veicējiem

Pašlaik publisko iestāžu pirktspēja ir vien 14 % ES IKP. Komisijai būtu jāsniedz paraugs, nosakot obligātus kritērijus un mērķrādītājus zaļajam publiskajam iepirkumam. Šajā ziņā Komisija un dalībvalstis varētu uzņemties "paraugpircēja" lomu. Vēl viens būtisks elements ir patērētāju tiesību stiprināšana ar iniciatīvu "tiesības uz remontu".

Aprites princips ražošanas procesā

Aprites principam atbilstošam ražošanas procesam vajadzētu būt ES industriālās stratēģijas centrā un tam vajadzētu būt galvenajam virzītājspēkam pārejā uz konkurētspējīgu, klimatneitrālu rūpniecisko bāzi. Ilgtspējīgi iegūtiem materiāliem ir milzīgs potenciāls un ar to izmantošanu tiktu atbalstīta bioekonomikas rīcības plāna turpmāka izstrāde.

Aprites principa ieviešana ražošanas procesos būs ļoti atkarīga no jaunu tehnoloģiju attīstības. Komisijai un dalībvalstīm ir jāinvestē inovatīvā attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot uzlabotai reciklēšanai un digitālajām tehnoloģijām, lai atbalstītu aprites ekonomiku un nodrošinātu uzraudzību pār resursiem.

Investīcijām nevajadzētu būt vērstām vienīgi uz galaproduktu, bet arī uz pusfabrikātiem, jo arī tie ir būtiski mērķa sasniegšanai.

Galvenās produktu vērtības ķēdes

Šajā ziņojumā pausts atbalsts Komisijas priekšlikumam par to, ka CEAP 2.0 par galvenajām vērtību ķēdēm izvēlētas septiņas jomas, proti, elektronika un IKT; akumulatori un transportlīdzekļi; iepakojums; plastmasa; tekstilizstrādājumi; būvniecība un ēkas; pārtika, ūdens un barības vielas. Šīm jomām ir milzīgs potenciāls un tām būs milzīga ietekme uz pilnībā attīstītas aprites ekonomikas izveidi.

Ir redzama MVU un nozares dalībnieku spēcīga vēlme pāriet uz aprites ekonomiku, lai gan daudzi no tiem saskaras ar administratīviem vai likumdošanas šķēršļiem. Turklāt pašreizējā pandēmija arī būtiski ietekmēja minētās nozares. CEAP 2.0 būs ceļš uz noturīgu atlabšanu un jaunu ekonomiskās labklājības periodu.

Elektronika un IKT

CEAP 2.0 ir ierosināts izveidot elektroierīču aprites iniciatīvu, kas veicinās ilgāku ražojuma kalpošanas laiku, nodrošinot tā atkārtotu izmantošanu, remontējamību un modernizējamību. Reciklēšanas infrastruktūras pareizai īstenošanai būs būtiska nozīme, veidojot aprites principam atbilstošu IKT nozari.

Akumulatori un transportlīdzekļi

Ziņojumā uzsvērts, ka tiek gaidīti Komisijas priekšlikumi par Akumulatoru direktīvu un Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar ekodizainu, uzlabotu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, vērtīgu materiālu atgūšanu, patērētāju informēšanu, ietekmi uz vidi aprites ciklā un ilgtspējīgu apgādi. Ir jāīsteno tīra mobilitāte un politika attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām.

Tekstilizstrādājumi

Jauna, visaptveroša ES tekstilizstrādājumu stratēģija būs ļoti svarīga, lai risinātu gan nozares ietekmes uz vidi, gan sociālos jautājumus. Komisijai ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas satvarā būtu jāpiedāvā mērķtiecīgi pasākumi attiecībā uz tekstilizstrādājumiem nolūkā novērst mikroplastmasas klātbūtni tekstilizstrādājumos, jo šis plastmasas veids jūras piegružojumā veido no 1–35 %, kā arī jāpiedāvā saskaņotas mērīšanas un profilakses sistēmas, lai kontrolētu mikrošķiedras tīšu vai netīšu izdalīšanos.

Plastmasas

Līdz ar tekstilizstrādājumiem, riepām un granulām plastmasa ir lielākais primārās mikroplastmasas klātbūtnes avots vidē, turklāt arvien lielāku šā piesārņojuma daļu rada jūras vidē nonākušās makroplastmasas degradācija.

Iepakojums

Iepakojums ir ļoti svarīgs, lai garantētu produktu drošību un higiēnu, jo īpaši pārtikas un dzērienu nozarē. Tomēr, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, politikai būtu jāpārorientējas uz iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Vienlaikus iepakojumam vajadzētu būt minimālam, tomēr arī garantējot produkta kvalitāti un drošumu. Šajā ziņojumā arī pausts aicinājums nozarei apņemties par 50 % samazināt visu veidu iepakojumu, paturot prātā perspektīvu līdz 2030. gadam plastmasu aizstāt ar ilgtspējīgiem un atjaunojamiem vai reciklējamiem materiāliem.

Būvniecība un ēkas

Būvniecības nozare vienlaikus saskaras ar divām problēmām: straujas urbanizācijas un iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ būs jābūvē arvien vairāk ēku, savukārt pašreizējās ēkas ir steidzami jārenovē un jāuzlabo to energoefektivitāte un izmantošana[28]. Renovācijas viļņa iniciatīvā Komisijai jānosaka, kuri tiesību aktu priekšlikumi ir prioritāri, turklāt cerams, ka tā pievērsīsies lielākajām atkritumu plūsmām, vienlaikus paturot prātā iespējas izmaksu un lietderības ziņā priekšlikumu realizēt.

Pārtika, ūdens un barības vielas

Ziņojumā pausts atbalsts tām likumdošanas iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt notekūdeņu atkārtotu izmantošanu lauksaimniecības procesos. Attīrītu komunālo notekūdeņu atkārtota izmantošana var novērst ūdens trūkumu, nodrošinot šā pārgūtā ūdens izmantošanu lauksaimnieciskās apūdeņošanas vajadzībām. Turklāt Komisijai būtu arī jāapsver iespējas, kā lauksaimniecības barības vielu apriti padarīt par slēgtu ciklu un kā sasniegt mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu.

Mazāk atkritumu, lielāka vērtība

Eiropai noteikts stingrs grafiks attiecībā uz mērķi, kas sasniedzams 2035. gadā — jāreciklē 65 % sadzīves atkritumu un ne vairāk kā 10 % atkritumu drīkst nonākt poligonos. ES būtu jānosaka atkritumu rašanās novēršanas mērķi un jāatsakās no atkritumu apglabāšanas poligonos, ja ir pieejamas ilgtspējīgas alternatīvās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas.

Aprites principam jāstrādā par labu cilvēkiem, reģioniem un pilsētām

Aprites ekonomikas uzplaukumu nevarēs panākt ar lejupēju pieeju, un CEAP 2.0 īstenošanā par līderiem jākļūst vietējām kopienām un reģionālajām iestādēm. Tomēr Komisijai būtu jāveicina paraugprakses apmaiņa atkritumu savākšanas un jaunas šķirošanas infrastruktūras jomā.

Vadīt centienus pasaules līmenī

Dokumenta sagatavošanas laikā iesniegti vēl arī citi tiesību aktu priekšlikumi, kuriem būs būtiska nozīme CEAP 2.0 īstenošanā. Pirmkārt, ir jāīsteno Bāzeles konvencijas jaunākie grozījumi attiecībā uz plastmasas atkritumu tirdzniecību. Otrkārt, ziņojumā ir atbalstīts Komisijas mērķis pārskatīt Atkritumu sūtījumu regulu, kurā tiek apsvērts ierobežojums attiecībā uz atkritumu sūtījumiem. Komisijai būtu jāapsver finansiāli stimuli eksporta apturēšanai. Šajā ziņojumā arī ierosināta jauna ideja attiecībā uz nozares apņemšanos īstenot atkritumu kompensācijas programmas, lai nodrošinātu otrreizējo materiālu plūsmu.


 

 

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (4.12.2020.)

<CommissionInt>Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai</CommissionInt>


<Titre>par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu</Titre>

<DocRef>(2020/2077(INI))</DocRef>

Atzinumu sagatavotāja (*): <Depute>Patrizia Toia</Depute>

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants


 



 

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā aprites ekonomikas principiem vajadzētu būt jebkuras Eiropas un nacionālās rūpniecības politikas, kā arī dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu galvenajam elementam saistībā ar atveseļošanas un noturības mehānismu;

B. tā kā Komisijas paziņojumā "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns" (COM(2020)0098) ir atzīta sociālās ekonomikas uzņēmumu vadošā loma ar aprites ekonomiku saistītu darbvietu radīšanā;

C. tā kā aprites ekonomika ir izrādījusies būtiska Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši tādos sektoros kā pārtikas un farmācijas iepakojums un atkritumu savākšana un apstrāde,

1. atzinīgi vērtē Komisijas jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kurš palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam un kurš atsaista ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas; uzsver, ka patiesa aprites ekonomika balstās uz nulles piesārņojuma programmu un uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; uzsver, ka atkritumu samazināšanas, atkritumu izmantošanas jaunos ražojumos, mazākas resursu un enerģijas izmantošanas, kā arī ieguvumu patērētājiem prioritizēšanai vajadzētu būt vadošajam elementam jaunajā ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas satvarā un tai jāpalīdz Savienībai vēl vairāk atsaistīt ekonomikas izaugsmi no ietekmes uz vidi; uzsver, ka gandrīz puse no energoefektivitātes ietaupījumiem, kas tiks panākti līdz 2020. gadam, ir saistīti ar Direktīvas 2009/125/EK (Ekodizaina direktīva) piemērošanu; uzsver, ka uz vairākiem ražojumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi energopatēriņa ziņā, vēl neattiecas ekodizaina noteikumi; turklāt norāda, ka virkne citu ražojumu, uz kuriem attiecas ekodizaina noteikumi, ir novecojuši un būtu jāmodernizē; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt Ekodizaina direktīvu; uzskata, ka plašāka ekodizaina politika var būt viens no galvenajiem Eiropas rīcības elementiem aprites ekonomikas jomā un tai var būt nozīmīga loma zaļajā atveseļošanā; tomēr uzsver, ka direktīvas darbības jomas paplašināšana būtu jāapvieno ar pasākumiem, kuru mērķis ir panākt turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus energopatēriņu ietekmējošos ražojumos un pakalpojumos; uzstāj, ka darbības jomas paplašināšanai jāaptver ne tikai ražojumi, bet arī struktūras, piemēram, datu centri vai dienesti, piemēram, tie ko izmanto mākoņpakalpojumiem, spēlēm vai straumēšanai; prasa Komisijai izpētīt iespēju ieviest atkalizmantojamības mērķus;

2. uzsver, ka pētījumi par drošiem un apritīgiem materiāliem, ķimikālijām, procesiem, tehnoloģijām un ražojumiem, kā arī inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un to rūpniecisku izvēršanu un pieņemšanu sabiedrībā var sniegt Eiropas uzņēmumiem konkurences priekšrocību pasaules mērogā, samazinot to atkarību no ierobežotiem dabas resursiem un radot jaunas ieņēmumu plūsmas, vienlaikus dodot labumu cilvēkiem un videi; uzskata, ka, stiprinot, dažādojot un padarot ilgtspējīgākas pēc iespējas vairāk vērtības ķēžu, padarītu Eiropas rūpnieciskās ekosistēmas noturīgākas, konkurētspējīgākas un peļņu nesošas, kā arī veicinātu ES stratēģisko autonomiju; uzsver lielo papildināmības potenciālu starp patiesi vērienīgu Eiropas rūpniecības stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz spēcīgas Eiropas rūpnieciskās bāzes modernizēšanu un stiprināšanu, un patiesas aprites ekonomikas izveidi; uzsver, ka rūpniecības nozarē varētu ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, palielinot materiālefektivitāti, attīstot reciklēšanu un reciklēto ražojumu izmantošanu, kā arī ražojot ilglietojamas preces ar augstu pievienoto vērtību; šajā kontekstā uzsver, ka ir svarīgi daudz biežāk par prioritāti noteikt un finansēt pētniecību par atkritumu rašanās novēršanu, ražojumu atkārtotu izmantošanu, remontējamību, modernizējamību un atjaunošanu un vērtību ķēdes, kā arī aprites uzņēmējdarbības modeļus un ražojumu infrastruktūras;

Pētniecība

3. uzsver, cik svarīgi ir uzlabot piekļuvi finansējumam pētniecības un inovācijas projektiem par aprites ekonomiku; tāpēc aicina Komisiju programmas "Apvārsnis Eiropa" pasākumus virzīt uz atbalstu pētniecībai un inovācijai tādās jomās kā:

– reciklēšanas procesi un tehnoloģijas,

– rūpniecisko procesu resursefektivitāte,

– inovatīvi un ilgtspējīgi materiāli, ražojumi, procesi, tehnoloģijas un pakalpojumi, kā arī to rūpnieciskā izvēršana,

– bioekonomika, izmantojot biobāzētu inovāciju, kas ietver biobāzētu materiālu un ražojumu izstrādi,

– zemes novērošanas satelīti, jo tiem var būt svarīga loma aprites ekonomikas attīstības uzraudzībā, novērtējot spiedienu uz neapstrādātām izejvielām un emisiju līmeni;

4. uzsver, ka svarīga nozīme ir zināšanu un inovāciju kopienām Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ietvaros, apvienojot universitātes, pētniecības organizācijas un uzņēmumus, jo īpaši MVU, lai izstrādātu inovatīvus aprites ekonomikas risinājumus un iniciatīvas, kam vajadzētu būt vienam no galvenajiem instrumentiem Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā;

5. atbalsta Komisijas iniciatīvu nodrošināt, ka EIT zināšanu un inovāciju kopienas ir atvērtākas MVU, un paplašināt to iespējas piedalīties vietējās inovācijas ekosistēmās, lai tie varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz digitālā un zaļā pārkārtošanās;

6. uzsver, ka ir svarīgi sekmēt pētniecību klimatam un videi nekaitīgas un energoefektīvas ķīmiskās reciklēšanas jomā, kas apvienojumā ar organisko un mehānisko reciklēšanu papildinās tehnoloģiski neitrālo satvaru; uzsver, ka šādiem centieniem vajadzētu būt vērstiem uz reciklēšanu ar augstu pievienoto vērtību, energoefektivitātes uzlabošanu, SEG emisiju samazināšanu, bīstamu vielu aizvākšanu, nepiesārņotu reciklātu nodrošināšanu un atliekvielu no ķīmiskās reciklēšanas tehnoloģijām pienācīgu apstrādi; uzskata, ka procesus, kuros no atkritumiem tiek ražota enerģija, nedrīkst uzskatīt par ķīmisko reciklēšanu;

7. norāda, ka gandrīz ceturtā daļa Eiropas MVU jau nodrošina pāreju uz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem, bet, no otras puses, trešdaļa no tiem ir ziņojuši, ka, cenšoties padarīt uzņēmējdarbību resursefektīvāku, tie saskaras ar sarežģītām administratīvām un juridiskām procedūrām; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai vairāk MVU un mikrouzņēmumu padarītu piemērotus aprites ekonomikai, tos atbalstot ar pienācīgām stimulu shēmām un finansēšanas instrumentiem, spēju veidošanu, arī vadības prasmju ziņā, paraugprakses apmaiņu un tehnisko palīdzību, kā arī samazinot to administratīvo un juridisko slogu; norāda, ka cita starpā jauni aprites uzņēmējdarbības modeļi, kā arī "tiesības uz remontu", kā paredzēts Komisijas paziņojumā "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns", nāks par labu patērētājiem, novērsīs jaunu materiālu izstrādājumu ražošanu un rosinās MVU ienākt remonta tirgū;

8. aicina Komisiju izstrādāt un popularizēt MVU rīkkopu attiecībā uz ilgtspējīgu uzņēmuma politiku, iekļaujot korporatīvo sociālo un ekoloģisko atbildību, ilgtspējīgu uzskaiti un ziņošanu, kā arī rīkus mazatkritumu un aprites ražošanas un patēriņa modeļu, ilgtspējīgu piegādes ķēžu un energoauditu ieviešanai;

9. uzskata, ka pozitīvā to sociālo uzņēmumu loma, kuri nodrošina virzību uz aprites ekonomikas modeļiem, būtu jāizmanto, lai iedvesmotu citus uzņēmumus, un šāda paraugprakse būtu gan jāpadara redzamāka, gan pienācīgi jāatbalsta ar mērķtiecīgiem stimuliem;

Digitālā pārkārtošanās

10. atzīst, ka digitalizācija būtiski uzlabo aprites ekonomikas principu piemērošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis maksimāli palielināt un pilnībā izmantot sinerģiju starp digitalizāciju un aprites ekonomiku nozarēs, kurās digitālā ekonomika var piedāvāt risinājumus, kā samazināt vidisko pēdu, vienlaikus arī veicinot zaļo pārkārtošanos, un šajā sakarā aicina Komisiju izstrādāt metodoloģiju digitālo tehnoloģiju un datu centru pieaugošās ietekmes uz vidi uzraudzībai un kvantitatīvai uzskaitei un ierosināt pasākumus, kas nodrošinātu digitālo risinājumu vides ilgtspēju, galveno uzmanību pievēršot energoefektivitātei un aprites ekonomikai, un kas risinātu jautājumus, kuri saistīti ar divējādās — digitālās un zaļās — pārkārtošanās īstermiņa un vidēja termiņa izmaksām, un padarītu šīs pārkārtošanās taisnīgas un iekļaujošākas; uzsver to, cik nozīmīgs ir IoT (lietu internets), paredzoša uzturēšana, servitizācija un produktu un pakalpojumu sistēmas, lai paātrinātu jaunus aprites darījumdarbības modeļus; uzskata, ka digitālo rīku agrīna izstrāde aprites ekonomikas kontekstā palīdzēs ES kļūt par globālo līderi digitālu risinājumu izmantošanā; uzsver, ka mākslīgais intelekts var veicināt un paātrināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, palīdzot atraisīt aprites ekonomikas iespējas ar dizaina uzlabojumiem, darījumdarbības modeļu un produktu izmantošanu un infrastruktūras optimizāciju;

11. aicina Komisiju atbalstīt vidiski ilgtspējīgu digitālo pārkārtošanos, kas balstītos uz datu vērtības maksimālu palielināšanu, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību, un tādu digitālu risinājumu izmantošanu, kuri ļautu ilgtspējīgi izmantot resursus un pēc iespējas ilgāk saglabāt ražojumu un materiālu vērtību, ilgizturību, atkalizmantojamību un remontējamību;

12. atzinīgi vērtē Komisijas mērķi līdz 2030. gadam izveidot ļoti energoefektīvus, ilgtspējīgus un klimatneitrālus datu centrus un vienotu Eiropas datu telpu viediem aprites lietojumiem; tādēļ mudina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar atbilstošiem regulatīviem un citiem nepieciešamiem pasākumiem un īstenot pārvaldības un tirgus instrumentus, lai atbalstītu standartizētas dokumentācijas un pārredzamības ieviešanu attiecībā uz datu centru un sakaru tīklu apritīgumu un vidisko un klimatisko pēdu; uzstāj, ka šiem jaunajiem pasākumiem un instrumentiem būtu jāveicina energoefektivitāte un resursefektivitāte, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana; iesaka, ka šiem pasākumiem un instrumentiem vajadzētu būt vērstiem arī uz to, lai mazinātu datu centru ietekmi uz elektroenerģijas tīklu, kā arī tīkla pārslodzes izraisīto SEG pēdu;

13. prasa ieviest digitālas ražojumu pases kopā ar atbilstošām platformām datu vākšanai un uzturēšanai Eiropas datu telpas kontekstā; uzsver, ka šādās pasēs un platformās būtu jāiekļauj dati savietojamos un atkārtoti izmantojamos formātos un ka informācijai vajadzētu būt skaidrai, uzticamai un viegli pieejamai visiem tirgus dalībniekiem; prasa Komisijai ieviest digitālas ražojumu pases, kurās būtu norādīts materiālu un ķīmiskais sastāvs, apritīguma rādītāji, piemēram, ražojumu kalpošanas ilgums, rezerves daļu remontējamība un pieejamība, kā arī ES tirgū laisto ražojumu un materiālu, tostarp otrreizējo izejvielu, ietekme uz oglekļa emisijām, vidi un sabiedrību;

Otrreizējās un kritiski svarīgās izejvielas

14. uzsver, ka kritiski svarīgo un otrreizējo izejvielu pieejamība ir stratēģisks Eiropas rūpniecības nozaru jautājums un instruments, ar ko nodrošināt Savienības stratēģisko autonomiju un konkurētspēju un saglabāt darbvietas apstrādes rūpniecībā; tāpēc stingri atbalsta Komisijas mērķi izveidot labi funkcionējošu ES otrreizējo izejvielu tirgu; uzsver, ka tīru un drošu materiālu aprites ciklu izveide ir priekšnoteikums, lai Eiropas Savienībā varētu tapt uzticams otrreizējo izejvielu tirgus; uzskata, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) izveidotā datubāze ar vielām, kas rada bažas, izstrādājumos vai kompleksos objektos (SCIP datubāze), stimulēs inovāciju šajā nozarē;

Koksne un bioekonomika

15. atgādina, ka meža nozare var būtiski veicināt biobāzētas aprites ekonomikas attīstību ES; mudina Komisiju izpētīt dažādus mehānismus, tostarp tirgus mehānismus, lai stimulētu atjaunojamo izejvielu, tostarp koksnes un koksnes izstrādājumu, izmantošanu, tādējādi piedāvājot ieguvumus klimata jomā, vienlaikus veicinot visefektīvāko koksnes izmantošanu un ievērojot izmantošanu pēc kaskādes principa; uzsver, ka ir jāstimulē investīcijas ilgtspējīgas un vietējas aprites bioekonomikas attīstībā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi saskaņot ES rūpniecības un bioekonomikas stratēģijas ar aprites ekonomikas rīcības plānu;

Ēkas

16. atgādina, ka minerālu atkritumi, tostarp izrakta augsne būvniecības un nojaukšanas sektora darbības rezultātā, ir lielākā Eiropā visu saimniecisko darbību un mājsaimniecību kopumā radīto atkritumu kategorija; uzsver nepieciešamību pienācīgi apsaimniekot un samazināt būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumus; norāda, ka ir jāuzlabo šādu atkritumu pārredzamība un izsekojamība, lai uzlabotu atkritumu identifikāciju, vairotu uzticēšanos atkārtoti izmantoto vai reciklēto materiālu kvalitātei un drošumam, nodrošinātu visu būvniecības atkritumu pienācīgu un drošu apsaimniekošanu un bīstamo vielu aizstāšanu atkritumu plūsmās nolūkā aizsargāt iemītnieku un darba ņēmēju veselību, kā arī vidi; šajā sakarā atgādina, cik svarīgs ir ES Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu apsaimniekošanas protokols;

17. uzsver arī, ka būvniecība ir svarīga aprites ekonomikas un emisiju samazināšanas savstarpējas papildināmības joma; uzsver vispārējo vajadzību pāriet uz ilgtspējīgu un apritīgāku ekonomiku būvizstrādājumu un materiālu sagādē un ražošanā, kā arī to izmantošanā būvniecībā;

18. uzsver, ka būvniecība ir viena no vismazāk automatizētajām un digitalizētajām nozarēm un ka inovatīvu un uz nākotni vērstu tehnoloģiju izmantošana būvobjektos varētu palielināt nozares digitalizācijas līmeni, vienlaikus arī palielinot resursefektivitāti; aicina Komisiju, pārskatot Regulu (ES) Nr. 305/2011, izskatīt iespēju iekļaut tajā efektivitātes un atkalizmantojamības kritērijus[29];

Zaļais publiskais iepirkums

19. uzsver, ka ir svarīgi veicināt ES iekšējo tirgu, nosakot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kas neradīs pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, lai lietotāji varētu izvēlēties ilgtspējīgus un klimatu neietekmējošus materiālus; aicina dalībvalstis maksimāli palielināt un veicināt materiālu atkārtotu izmantošanu, reciklēšanu un rekuperāciju, tostarp savās iepirkuma stratēģijās un publiski finansētos renovācijas un būvniecības projektos, pārskatot zaļā publiskā iepirkuma mērķrādītājus un saskaņojot ēku renovācijas energoefektivitātes, vidiskos un sociālos kritērijus;

Baterijas

20. ir pārliecināts, ka uzlabotas bateriju reciklēšanas shēmas varētu nodrošināt ievērojamu daļu izejvielu, kas nepieciešamas apritīgai bateriju ražošanai ES; atbalsta Komisijas plānus iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu drošu, apritīgu un ilgtspējīgu bateriju vērtību ķēdi visām baterijām, lai gan noteikumos būtu jānošķir bateriju veidi un/vai izmantošana un jāiekļauj bateriju ekodizains, lai tās jau pēc uzbūves būtu paredzēts aizvietot un reciklēt, un tajos būtu jāiekļauj sociāli un vidiski atbildīga apgāde; uzsver, ka Eiropā ir jāizveido spēcīga un ilgtspējīga bateriju un uzglabāšanas kopa;

21. pauž bažas par to, ka Bateriju direktīvā paredzētā izlietoto bateriju klasificēšana par atkritumiem neatkarīgi no atkārtotas izmantošanas var kavēt šādu atkārtotu izmantošanu; atzīst, ka atkārtoti izmantotas baterijas netiek nodotas atpakaļ reciklēšanai un ka drošuma standarti netiek uzraudzīti, kad baterijas izmanto citiem mērķiem nekā sākotnēji paredzēts; aicina Komisiju piemērot paplašinātu ražotāja atbildību ar darbības un drošuma garantijām atjaunotājam, kas baterijas atkārtoti laiž tirgū; aicina Komisiju, pārskatot Bateriju direktīvu, attiecībā uz tām ierosināt vērienīgus savākšanas, atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas mērķus un pēc rūpīgas novērtēšanas ierosināt pakāpeniski pārtraukt izmantot primārās baterijas, ja pastāv alternatīvas, un izveidot Eiropas mēroga depozītu sistēmu vai veco bateriju atpirkšanu, lai uzlabotu bateriju vērtības ķēdes apritīgumu un ilgtspēju;

22. uzsver, ka programmā "Apvārsnis Eiropa" ir jāturpina veicināt pētniecību un inovāciju reciklēšanas procesu un tehnoloģiju jomā, lai palielinātu bateriju potenciālu attiecībā uz aprites ekonomiku; atzīst MVU nozīmi savākšanas un reciklēšanas sektoros;

Rūpniecība

23. norāda, ka aprites ekonomikas pieeja, kas likvidētu atkritumus un saglabātu aktīvus, ražojumus un komponentus lietošanā, vienlaikus produktīvi un efektīvi izmantojot resursus, varētu par 40 % samazināt globālās CO2 emisijas, ko rada galvenie rūpniecības materiāli, piemēram, plastmasa, tērauds un cements; tādēļ uzstāj, ka ir jāievieš ilgtermiņa ceļveži atkritumu samazināšanai un izejvielu atkārtotai izmantošanai ar skaidriem mērķrādītājiem, lai uzlabotu oglekļietilpīgu nozaru un materiālu, piemēram, plastmasas, tērauda un cementa, apritīgumu; prasa Komisijai izpētīt iespēju ieviest atkritumu samazināšanas mērķrādītājus rūpniecisko un komerciālo atkritumu plūsmām un novērtēt, kā varētu samazināt rūpniecisko un tirdzniecības atkritumu nonākšanu poligonos, jo īpaši izmantojot materiālu apritīgumu;

24. uzskata, ka aprites ekonomikas īstenošanai ir liels potenciāls attiecībā uz Eiropas tērauda rūpniecības nākotni; uzsver tērauda materiālefektivitātes palielināšanas lielo potenciālu; uzstāj, ka ir ievērojami jāpagarina tērauda detaļu kalpošanas laiks mājsaimniecības ierīcēs, automobiļu rūpniecības ražojumos un mehāniskajās un elektriskajās iekārtās; uzsver, ka šo ražojumu darbmūža pagarināšana varētu samazināt tērauda ražošanu un līdz ar to arī SEG emisijas; norāda, ka ES ir ievērojama metāllūžņu rezerve, ko var izmantot aprites ekonomikā; uzsver, ka šīs rezerves labāka izmantošana ļautu samazināt primārajā sektorā ražošanai nepieciešamo dzelzsrūdas un koksa importa apjomu;

25. uzsver, ka patiesas aprites ekonomikas un labāka ekodizaina īstenošana varētu veicināt cementa rūpniecības dekarbonizāciju, palielinot cementa materiālefektivitāti, jo īpaši optimizējot betona izmantošanu un tā sastāvu;

26. atgādina, ka resursu ieguvumi no apritīguma ir īpaši lieli attiecībā uz alumīniju, jo alumīnija pārkausēšanai ir vajadzīgi tikai 5 % no enerģijas, kas vajadzīga jaunai ražošanai, tādējādi ir iespēja strauji samazināt CO2 emisijas; uzsver — lai gan alumīnija savākšana no ēkām un automobiļiem jau ir ļoti attīstīta, šie rādītāji attiecībā uz patēriņa precēm ir daudz zemāki; aicina Komisiju izpētīt regulatīvās iespējas, lai nodrošinātu alumīnija detaļu labāku nodalīšanu demontāžas procesā;

Darba ņēmēju veselība un drošība un patērētāju informētība

27. uzsver, ka pāreja uz patiesu aprites ekonomiku ir jāapspriež ar arodbiedrībām, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta darba ņēmēju veselība un drošība; uzsver, ka nepietiekami droši darba ņēmēju darba apstākļi var pakļaut visu sabiedrību veselības un drošības riskiem, un tāpēc uzskata, ka aprites ekonomikas politikas un prakses attīstīšanā ir jāizmanto riska novērtējumi, kuros ņemta vērā darba ņēmēju veselība;

28. uzsver, ka patērētājiem ir izšķiroša nozīme pārejā uz aprites ekonomiku, un uzsver izpratnes veicināšanas un patērētāju izglītošanas nozīmi; uzsver, ka patērētājiem sniegtajai informācijai par ražojumu reciklēšanu un remontu jābūt viegli saprotamai.

 

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

 

Pieņemšanas datums

1.12.2020.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

69

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Eva Maydell, Joëlle Mélin, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Jérôme Rivière, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst, Gianna Gancia, Klemen Grošelj, Dace Melbārde, Csaba Molnár

 

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

69

+

PPE

François‑Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Jerzy Buzek, Cristian‑Silviu Buşoi, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss

S&D

Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Jens Geier, Lina Gálvez Muñoz, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula‑Natri, Csaba Molnár, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia

"Renew Europe"

Nicola Beer, Nicola Danti, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen

ID

Paolo Borchia, Markus Buchheit, Gianna Gancia, Thierry Mariani, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière, Isabella Tovaglieri

Verts/ALE

François Alfonsi, Michael Bloss, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa, Marie Toussaint

ECR

Izabela‑Helena Kloc, Dace Melbārde, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski

"The Left"

Manuel Bompard, Marc Botenga, Cornelia Ernst

NI

Andrea Caroppo, Ignazio Corrao, Clara Ponsatí Obiols

 

0

 

 

 

4

0

"Renew Europe"

Martina Dlabajová

ECR

Robert Roos, Jessica Stegrud, Evžen Tošenovský

 

Simbolu atšifrējums:

+ : par

 : pret

0 : atturas

 

 


 

 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (10.11.2020.)

<CommissionInt>Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai</CommissionInt>


<Titre>par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu</Titre>

<DocRef>(2020/2077(INI))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Anna Cavazzini</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā, īstenojot pāreju uz resursu ziņā efektīvu un klimatneitrālu ekonomiku, kuras pamatā ir aprites ekonomikas principi, tiek ievērotas planētas iespējas, pārtraukta atkarība no resursiem un izejvielām un atsakās no masveida patēriņa un atkritumu ražošanas;

B. tā kā aprites ekonomikas mērķis ir slēgt un palēnināt materiālu, produktu un resursu aprites ciklus, produktus atkalizmantojot, koplietojot, remontējot, modernizējot un pārstrādājot, veicinot to sadarbspēju un pagarinot to kalpošanas laiku;

C. tā kā slēgts materiālu aprites cikls un īsākas piegādes ķēdes galu galā radīs pievienoto vērtību ES iekšējā tirgū un veicinās inovāciju, nodarbinātību un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības un ilgtspējas līmeni;

D. tā kā vienotais tirgus ir spēcīgs instruments, kas jāizmanto, lai izstrādātu ilgtspējīgus aprites produktus un tehnoloģijas, un tam būtu jāatspoguļo vides, ekonomiskie, sociālie un ētiskie apsvērumi;

E. tā kā ieguldījumi aprites ražošanas modeļos un atkārtotas izmantošanas un remonta nozarē dod ekonomiskas un sociālas iespējas, rada darbvietas un veicina rūpniecības konkurētspēju;

F. tā kā Covid-19 krīze ir parādījusi, ka ir vajadzīga noturīga ekonomika, kuras pamatā ir ilgtspējīgas un īsākas piegādes ķēdes;

G. tā kā vērienīgajiem tiesību aktiem, kas izklāstīti 2020. gada martā publicētajā ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku un ir saskaņā ar Eiropas zaļā kursa satvaru, vajadzētu būt vērstiem uz tās kopējās vides un resursu pēdas nospieduma samazināšanu, ko rada ES ražošana un patēriņš, par galvenajām prioritātēm nosakot resursefektivitāti, nulles piesārņojumu, nepakļaušanu kaitīgu un toksisku vielu ietekmei un atkritumu rašanās novēršanu,

1. atzinīgi vērtē rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un Komisijas nodomu ierosināt konkrētus pasākumus, ar kuriem reaģē uz vajadzību uzlabot produktu ilgizturību, pārstrādājamību, atkalizmantojamību, modernizējamību un remontējamību, kā arī nodomu risināt plānotā nolietojuma problēmu; uzsver, ka iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir priekšnoteikums sekmīgai ES pārejai uz ilgtspējīgu un no toksiskām vielām brīvu aprites ekonomiku, kas patērētājiem sniedz uzticamu un skaidru informāciju par produktu paredzamo kalpošanas laiku, remontējamību un vides sniegumu, pamatojoties uz saskaņotiem un uz pētījumiem balstītiem standartiem, lai patērētāji varētu izdarīt ilgtspējīgu izvēli; atgādina, ka aprites ekonomikas stratēģijai ir jāatbilst ES mērķiem klimata un vides jomā un jānodrošina vispārēja saskaņotība ar citām ES politikas jomām, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos un stiprinātu ES uzņēmumu konkurētspēju; aicina Komisiju apsvērt iespējamās sinerģijas, pārskatot dažādo politikas instrumentu vispārējo konsekvenci;

2. aicina Komisiju un dalībvalstis radīt pamatnosacījumus, kas veicinātu ilgtspējīgu produktu izstrādi, ar revolucionārām tehnoloģijām maksimāli uzlabojot resursefektivitāti un aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku un sekmētu piegādes ķēžu ilgtspēju un ilgtermiņa noturību; uzsver, ka ES atveseļošanas plāns dod iespēju uzsākt vērienīgu ekonomikas pāreju uz ilgtspējīgām ražošanas metodēm;

3. uzskata, ka ilgtspējīgu produktu ražošanai un laišanai iekšējā tirgū pakāpeniski būtu jākļūst par normu, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt visaptverošu ilgtspējīgas produktu politikas satvaru; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt obligātas minimālās prasības, lai panāktu uzlabotu energoefektivitāti, ilgizturību, sadarbspēju, remontējamību, modernizāciju, atkalizmantošanu un pārstrādājamību, vienlaikus nošķirot dažādas produktu kategorijas un ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību; aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām un prasa savlaicīgi veikt pasākumus; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pareizi ieviest un efektīvi īstenot spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu labi funkcionējošu un ilgtspējīgu vienoto tirgu;

4. uzsver, ka standartizācija ir būtiska tam, lai īstenotu ilgtspējīgu produktu politiku, nodrošinot uzticamas definīcijas, rādītājus un testus tādu raksturlielumu noteikšanai kā ilgizturība un remontējamība, un ka minētā standartizācija ir svarīga tam, lai atbilstīgi produktu kategorijām noteiktu produktu dizaina tirgus prasības; uzstāj, ka ES standarti ir jāizstrādā savlaicīgi un atbilstoši reālas lietošanas apstākļiem, vienlaikus novēršot administratīvas problēmas iesaistītajām ieinteresētajām personām, kas kavē standartu publicēšanu; uzsver nepieciešamību izstrādāt ātrus un dzīvotspējīgus risinājumus pašreizējā standartizācijas procesa uzlabošanai, lai nodrošinātu, ka visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalība ir iekļaujošāka un pārredzamāka, vienlaikus saglabājot uzņēmumu inovācijas un ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādes spēju, un uzsver, ka ilgtspēja un remontējamība attiecīgā gadījumā ir pastāvīgi jāintegrē, nosakot standartus;

5. atgādina par Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu "Eiropas standarti XXI gadsimtam" un darbu, kas veikts pie kopīgās standartizācijas iniciatīvas (KSI); aicina Komisiju turpināt stiprināt KSI un pieņemt jaunas darbības un projektus, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas standartizācijas organizāciju darbību;

6. uzsver, ka brīvprātīgas vienošanās ir izrādījušās neefektīvas, lai panāktu ilgtspējīgus un kopīgus mobilo radioiekārtu uzlādes risinājumus; atkārtoti aicina Komisiju steidzami īstenot Direktīvas 2014/53/ES par radioiekārtām noteikumus un jo īpaši saskaņā ar globālo stratēģiju elektronisko atkritumu samazināšanai ieviest kopēju lādētāju viedtālruņiem un visām mazajām un vidējām elektroierīcēm, lai panāktu uzlādes, tostarp bezvadu uzlādes, iespēju labāko iespējamo standartizāciju, savietojamību un sadarbspēju; aicina Komisiju savlaicīgi sagatavot atsaistīšanas stratēģiju, kas nodrošina, ka patērētājiem nav pienākuma kopā ar jaunām ierīcēm iegādāties arī jaunas uzlādes ierīces, un kas palielinātu patērētājiem vides ieguvumus, izmaksu ietaupījumus un ērtības; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai saskaņots marķējums viegli salasāmā formātā patērētājiem sniegtu uzticamu un atbilstīgu informāciju par uzlādes ierīču attiecīgajiem raksturlielumiem, piemēram, sadarbspēju un uzlādes sniegumu, tostarp atbilstību USB 3.1 vai augstākam līmenim, un lai viņi varētu izdarīt sev ērtāko, izmaksu ziņā izdevīgāko un ilgtspējīgāko izvēli;

7. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu dot patērētājiem iespējas padziļināti iesaistīties ilgtspējīga patēriņa praksē un aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļos, lai izvairītos no pārmērīga patēriņa; lai atvieglotu patērētāju lēmumu pieņemšanu, prasa ieviest skaidru, viegli saprotamu, saskaņotu un brīvprātīgu marķējumu, iespējams, vides snieguma indeksa veidā par produkta ilgizturību (t. i., produkta paredzamo kalpošanas laiku) un remontējamību, un izstrādāt vienotu remontējamības skalu, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kas parāda remontējamības atbilstību un efektivitāti; prasa noteikt minimālās informācijas prasības saskaņā ar Direktīvu 2005/29/ES un Direktīvu 2011/83/ES; prasa pastiprināt dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu šādas informācijas shēmas; aicina Komisiju, gatavojoties Direktīvas 2019/771/ES pārskatīšanai, apsvērt iespēju paplašināt gan juridiskās garantijas tiesības, gan apgrieztā pierādīšanas pienākuma noteikumus dažām produktu kategorijām, kuru paredzamais kalpošanas laiks ir garāks, un pēc Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma ieviest tiešu ražotāja atbildību; prasa pieņemt tiesību aktus, ar kuriem izbeidz plānotā nolietojuma praksi, tostarp apsverot šādas prakses iekļaušanu Direktīvas 2005/29/ES I pielikuma sarakstā;

8. brīdina par nepatiesiem apgalvojumiem attiecībā uz vidi, tostarp attiecībā uz ekomarķējumu un produktiem, ko piedāvā gan tiešsaistē, gan parastajos veikalos; ierosina izstrādāt skaidras pamatnostādnes un standartus attiecībā uz apgalvojumiem attiecībā uz vidi, ko iekļauj ekomarķējumā; uzsver, ka nesen grozītā Direktīva 2005/29/EK ir jāīsteno, ar proaktīviem pasākumiem vērošoties pret apgalvojumiem attiecībā uz vidi, un ar nepacietību gaida plānoto tiesību akta priekšlikumu par apgalvojumu attiecībā uz vidi pamatošanu, lai maldinošas informācijas parādīšanos novērstu vēl pirms produkta laišanas tirgū;

9. uzsver tiešsaistes platformu un tirdzniecības vietu nozīmi ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu veicināšanā un norāda, ka tās varētu sniegt patērētājiem skaidrāku un vieglāk saprotamu informāciju par to piedāvāto produktu ilgizturību un remontējamību; prasa veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu maldinošu praksi, ko īsteno attiecībā uz tiešsaistē piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp nepatiesus apgalvojumus attiecībā uz vidi;

10. uzsver pakalpojumu nozares nozīmi, palielinot remontdarbu, izpirkumnomas un produktu pakalpojumu pieejamību patērētājiem, un nepieciešamību atvieglot šīs nozares pārrobežu darbības, pilnībā ieviešot un īstenojot vienotā tirgus noteikumus šajās jomās; aicina Komisiju izvērtēt pastāvošos šķēršļus ražojumu remontam, tālākpārdošanai, ziedošanai un atkalizmantošanai un ierosināt pasākumus šo šķēršļu novēršanai, piemēram, saistošus pasākumus, ar kuriem novērš nepārdotu, darba kārtība esošu preču iznīcināšanu, kā arī paredzēt kvantitatīvus atkārtotas izmantošanas mērķus un izmantošanas radītāju ieviešanu konkrētām produktu kategorijām, pamatojoties uz izmaksu efektivitātes analīzi; prasa izstrādāt patērētāju informēšanas kampaņas un attiecīgus mehānismus, kas veicina jaunus ilgtspējīgus modeļus, kuru pamatā ir izmaiņas uzvedībā, piemēram, preču un pakalpojumu īre un koplietošana, kā arī iepirkšanās beziepakojuma veikalos, un prasa atbalstīt remonta un apkopes pakalpojumu izstrādi un atjaunotu vai lietotu produktu izmantošanu;

11. aicina Komisiju izvērtēt vajadzību stiprināt iekšējo tirgu un saskaņot noteikumus par otrreizējām izejvielām, neskarot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 noteikumus un mērķtiecīgi cenšoties konstatēt un likvidēt šķēršļus tirdzniecībai; mudina palielināt otrreizējo izejvielu pārstrādes standartizāciju, lai atvieglotu aprites uzņēmējdarbības modeļu īstenošanu;

12. atbalsta jaunu remonta tiesību ieviešanu, kas patērētājiem nodrošina cenas ziņā izdevīgas un pievilcīgas remontdarbu iespējas; šajā sakarībā prasa veikt pasākumus, ar kuriem visiem tirgus dalībniekiem nodrošina bezmaksas piekļuvi nepieciešamajai remonta un tehniskās apkopes informācijai, tostarp informācijai par rezerves daļām un programmatūras atjaunināšanu, vienlaikus neaizmirstot patērētāju drošības prasības un neskarot Direktīvu (ES) 2016/943, kā arī neradīt netaisnīgus šķēršļus, nodrošināt piekļuvi rezerves daļām visiem remonta nozares dalībniekiem, tostarp neatkarīgajiem remontētājiem un patērētājiem, un noteikt obligātos minimālos laikposmus rezerves daļu un/vai atjauninājumu pieejamībai un maksimālos piegādes laika ierobežojumus paplašinātam produktu kategoriju klāstam, ņemot vērā to specifiku saskaņā ar ietekmes novērtējumu, turklāt prasa izvērtēt to, kā remontu var sekmēt ar juridisko garantiju režīmu, izmantojot atbilstošus stimulus; uzsver, ka pārdevējiem vienmēr būtu jāinformē patērētāji par produkta labošanas iespēju un ar to saistītajām tiesībām uz garantiju;

13. uzsver, ka to ES tiesību aktu efektīva īstenošana un izpilde, kas attiecas uz produktu drošuma un ilgtspējas prasībām, ir būtiska tam, lai nodrošinātu, ka tirgū laistie produkti atbilst Regulas (ES) 2019/1020 noteikumiem; piebilst, ka ļoti liels skaits tiešsaistē iegādāto un ES importēto produktu neatbilst ES minimālajām drošības prasībām; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nodrošinātu produktu, tostarp tiešsaistē pārdotu produktu, atbilstību un novērstu risku, ko viltotas preces rada patērētāju drošībai, izmantojot pastiprinātu tirgus uzraudzību un līdzvērtīgus muitas kontroles standartus, kā arī pastiprinot sadarbību šajā jomā un palielinot budžetu un cilvēkresursus; tādēļ prasa uzlabot ES pārraudzības efektivitāti, nosakot saskaņotus noteikumus par pārbaužu minimālo skaitu un biežumu un pilnvarojot Komisiju uzraudzīt un revidēt valsts tirgus uzraudzības iestāžu darbības;

14. uzsver, cik svarīga patērētājiem, uzņēmumiem un tirgus uzraudzības iestādēm ir skaidra, pārredzama un uzticama informācija par produkta īpašībām; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt digitālo produktu pasi; šajā sakarībā aicina uzlabot izsekojamību visā vērtības ķēdē un piekļuvi informācijai par ražošanas nosacījumiem un tādiem aspektiem kā ilgizturība, remontējamība un attiecīgā gadījumā energoefektivitāte; prasa, lai šīs prasības tiktu izstrādātas ciešā sadarbībā ar nozari un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un lai to pamatā būtu ietekmes novērtējums, kurā ņemta vērā proporcionalitāte un izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām;

15. atzīmē, ka publiskās iestādes, izvēloties labākos preču, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumus, kā piešķiršanas kritēriju joprojām bieži piemēro tikai zemāko cenu; uzsver, ka ir jānodrošina zaļā, sociālā un inovācijas publiskā iepirkuma apguve, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, sekmējot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem un aprites produktiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ierosināt turpmākus nozarei specifiskus pasākumus un vadlīnijas, ar ko ievieš ilgtspējas kritērijus un minimālos mērķus publiskā iepirkuma konkursos, lai veicinātu publiskā iepirkuma izvēles ilgtspēju; turklāt prasa nodrošināt efektīvu savstarpīgumu publiskajā iepirkumā ar trešām valstīm un veikt pasākumus, ar kuriem uzlabo MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto piekļuvi publiskajam iepirkumam;

16. prasa publiskā iepirkuma konkursos attiecīgā gadījumā prioritāti piešķirt lietotām, atkalizmantotām un reciklētām precēm, zema enerģijas patēriņa lietojumprogrammām un iekārtām; turklāt aicina valsts iestādes rādīt labu piemēru un neiegādāties vienreizlietojamus produktus;

17. prasa Komisijai un dalībvalstīm noteikt ziņošanas pienākumu attiecībā uz savu iepirkuma lēmumu ilgtspēju, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.11.2020.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

4

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alex Agius Saliba, Andrus Ansip, Pablo Arias Echeverría, Alessandra Basso, Brando Benifei, Adam Bielan, Biljana Borzan, Vlad-Marius Botoş, Markus Buchheit, Anna Cavazzini, Dita Charanzová, Deirdre Clune, David Cormand, Carlo Fidanza, Evelyne Gebhardt, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Maria Grapini, Svenja Hahn, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Arba Kokalari, Marcel Kolaja, Kateřina Konečná, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Maria-Manuel Leitão-Marques, Morten Løkkegaard, Adriana Maldonado López, Antonius Manders, Beata Mazurek, Leszek Miller, Dan-Ştefan Motreanu, Kris Peeters, Anne-Sophie Pelletier, Miroslav Radačovský, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Kim Van Sparrentak, Marion Walsmann, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Campomenosi

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

 

37

+

GUE/NGL

Kateřina Konečná, Anne-Sophie Pelletier

ID

Alessandra Basso, Markus Buchheit, Marco Campomenosi, Virginie Joron, Jean-Lin Lacapelle

NI

Miroslav Radačovský, Marco Zullo

PPE

Pablo Arias Echeverría, Deirdre Clune, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Antonius Manders, Dan-Ştefan Motreanu, Kris Peeters, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun Und Hohenstein, Marion Walsmann

"Renew Europe"

Andrus Ansip, Sandro Gozi

S&D

Alex Agius Saliba, Brando Benifei, Biljana Borzan, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Adriana Maldonado López, Leszek Miller, Christel Schaldemose

VERTS/ALE

Anna Cavazzini, David Cormand, Alexandra Geese, Marcel Kolaja, Kim Van Sparrentak

 

4

ECR

Eugen Jurzyca

"Renew Europe"

Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Morten Løkkegaard

 

4

0

ECR

Adam Bielan, Carlo Fidanza, Beata Mazurek

"Renew Europe"

Svenja Hahn

 

 

Simbolu atšifrējums:

+ : par

 : pret

0 : atturas

 

 


 

 

STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (12.11.2020.)

<CommissionInt>Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai</CommissionInt>


<Titre>par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu</Titre>

<DocRef>(2020/2077(INI))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Svenja Hahn</Depute> 

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka stratēģiska tirdzniecības politika ir būtisks instruments, ar ko visā pasaulē veicināt pāreju uz aprites ekonomiku un ES un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu līdz 2030. gadam, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tirdzniecības un investīciju nolīgumi būtu saskaņoti ar aprites ekonomikas politiku; uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos ir vajadzīgi juridiski pamatoti noteikumi, lai attiecīgos ES tiesību aktus par aprites ekonomiku aizsargātu pret tirdzniecības šķēršļiem; uzsver, ka plašāka atkalizmantošana, remontēšana, atjaunošana un reciklēšana var samazināt ES atkarību no izejmateriālu importa; norāda, ka ekonomiskā izaugsme ir jānošķir no resursu izmantošanas, lai nodrošinātu globālo vērtības ķēžu ilgtermiņa ilgtspēju un noturību, vienlaikus saglabājot godīgu konkurenci, un atgādina, ka ir jāsamazina atkritumu daudzums; aicina Komisiju attiecīgi pielāgot ES izejvielu stratēģiju; uzsver, ka pārejai no lineārās uz aprites ekonomiku visos aspektos ir jābūt iekļaujošai un sadarbīgai;

2. atzīst vajadzību izstrādāt vispusīgu tiesību aktu kopumu aprites ekonomikas jomā, kas dos ES priekšrocības attiecīgu standartu izstrādē, tostarp starptautiskā līmenī; aicina Komisiju stiprināt kontroli pār bīstamo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un aizvākšanu saskaņā ar Bāzeles konvenciju, tostarp tās 2019. gada grozījumiem attiecībā uz plastmasas atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu; pauž nožēlu par to, ka trūkst starptautisku un Eiropas standartu attiecībā uz atkritumu kvalitāti, otrreizējām izejvielām un reciklētām, atjaunotām un remontētām precēm, kā arī atkritumu stadijas beigu kritēriju, jo tas liek šķēršļus dzīvotspējīgai tirdzniecības politikai, kura var veicināt aprites ekonomiku; uzskata, ka starptautisku un Eiropas normu saskaņošana un standartizēšana šajā jomā būtiski veicinātu aprites ekonomikas mērķu integrēšanu tirdzniecības politikā; tādēļ aicina Komisiju iesniegt saskaņotus standartus attiecībā uz atkritumu kvalitāti, reciklētiem materiāliem, reciklējamību, remontējamību, atkritumu stadijas beigu kritērijiem un standartiem attiecībā uz reciklējamiem atkritumiem, lai tos iekļautu turpmākajos BTN un ieviestu starptautiskā līmenī kopā ar jaunām iniciatīvām par piemērotu infrastruktūru, kas nodrošina kvalitatīvu dalīto savākšanu; atgādina Komisijas apņemšanos, kas iekļauta Eiropas zaļajā kursā, pārtraukt atkritumu eksportu uz trešām valstīm; tādēļ uzskata, ka regulas par atkritumu sūtījumiem pārskatīšana dotu iespēju izbeigt problēmas, kas saistītas ar ES atkritumu eksportu, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par minētās regulas pārskatīšanu;

3. norāda, ka, pārejot uz aprites ekonomiku, īpaša uzmanība jāpievērš galvenajām piegādes ķēdēm, kurās ES ir īpaši liela atkarība no neskaidriem izejvielu avotiem, un vērtību ķēdēm, kurās ES vides pēdas nospiedums ir ievērojams un būtu jāsamazina; uzskata, ka aprites ekonomika varētu būt instruments, ar ko maksimāli palielināt ES konkurētspēju; atgādina, ka nedrīkstētu pieļaut nevajadzīgu regulatīvo slogu un ka būtu jānodrošina visiem ES uzņēmumiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi; uzsver, ka to metālu un minerālu reciklēšanas līmeņa pieaugums, kas vajadzīgi zaļajām un digitālajām tehnoloģijām, varētu palīdzēt Eiropai uzlabot tās izturētspēju atbilstoši virzībai uz atvērtu stratēģisko autonomiju;

4. uzsver, ka šajās piegādes ķēdēs ir vajadzīga pārredzamība un labāka izsekojamība, un aicina Komisiju gaidāmajā ES Tekstilizstrādājumu stratēģijā īpaši risināt jautājumu par resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu ražošanu, kā arī patēriņa tendencēm apģērbu industrijā;

5. šajā sakarībā uzsver, ka noturības aspekts ir jāintegrē aprites ekonomikas rīcības plānā un ka kopā ar mūsu tirdzniecības partneriem ir jārisina jautājums par ražošanas ķēžu noturības palielināšanu, kā arī par noturīgu darba tirgu un iespējām stiprināt mūsu vides noturību; prasa tirdzniecības politikā paredzēt tādu pieeju publiskajam iepirkumam, kas publiskajos iepirkumos iekļauj ilgizturīgus, remontējamus un reciklētus vai reciklējamus materiālus un kas paredz decentralizētas stratēģijas to ieguldījumam noturībā dēļ;

6. atzinīgi vērtē plānoto Apritīgas elektronikas iniciatīvu un šajā saistībā uzsver nepieciešamību noteikt, kā e-atkritumus varētu eksportēt atkalizmantošanai un reciklēšanai; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienības elektroniskos atkritumus bieži šķiro jaunattīstības valstīs, kurās ne vienmēr tiek ievēroti veselības un drošības standarti; uzsver, ka Eiropas aprites ekonomikai būtu labāk jāveicina darba apstākļu uzlabošana citās pasaules daļās; atgādina – ja nav skaidrības par to, vai eksportētie atkritumi trešās valstīs tiek pārstrādāti, ievērojot augstus sociālos, veselības un vides standartus, par prioritāti būtu jānosaka atkritumu reciklēšanas uzlabošana ES teritorijā;

7. atgādina, ka papildus ES oglekļneitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam ir jārisina arī jautājums par oglekļa pēdu ES pieprasījumā pēc importētiem produktiem; aicina Komisiju apzināt un likvidēt šķēršļus zaļajai izaugsmei, ekoinovācijai un faktoriem, kas liedz vai ierobežo trešo valstu aprites produktu un pakalpojumu ienākšanu tirgū; aicina Komisiju izpētīt iespējas un ieguvumus, ko sniedz tarifu un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu samazināšana konkrētiem produktiem un pakalpojumiem, lai veicinātu aprites ekonomikas attīstību, tostarp saistībā ar pašlaik notiekošo ES vispārējo preferenču sistēmas (VPS) pārskatīšanu; šajā sakarībā mudina Komisiju sarunās par Vides preču nolīgumu iekļaut un stiprināt aprites ekonomikas dimensiju; aicina Komisiju ņemt vērā ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašās vajadzības, palīdzēt MVU integrēt aprites ekonomiku savā uzņēmējdarbības modelī, tostarp ar stimuliem, un atbalstīt tos uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanā attiecībā uz aprites produktu eksportu, jo īpaši ieviešot riska novērtēšanas instrumentu attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, ko pašlaik apsver Komisija; aicina Komisiju uzņemties līderību PTO, risinot jautājumus par produktu iedalīšanu pēc to oglekļa satura, lai tādā veidā pielīdzinātu konkurences regulatīvos nosacījumus;

8. atzinīgi vērtē dažādu aprites ekonomikas aspektu iekļaušanu pašreizējo tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības nodaļās, kā arī skaidru norādi uz aprites ekonomiku turpmākajos nolīgumos, par kuriem pašlaik notiek sarunas; mudina Komisiju nodrošināt, ka aprites ekonomikas mērķi ir atspoguļoti visos pieejamajos tirdzniecības instrumentos, tostarp BTN, tajos iekļaujot stingras, saistošas un izpildāmas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, taču paturot prātā to, ka ietekmes uz ilgtspēju novērtējuma mehānismiem jābūt saskaņā ar PTO standartiem, kā arī iekļaujot konkurētspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas veicina reciklētu, nevis primāro izejmateriālu, tirdzniecību; aicina Komisiju izvērtēt iespējas reciklētu preču tirdzniecības veicināšanu līdzsvarot ar augstas kvalitātes standartu un patērētāju aizsardzības uzturēšanu; ierosina jautājumu par aprites ekonomiku risināt transversāli, to iekļaujot visās attiecīgajās BTN sadaļās; uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu efektīvai izpildei ir jābūt galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga prioritāram uzdevumam; aicina Komisiju iesaistīties dialogā ar mūsu spēkā esošo BTN partneriem par to, vai šie nolīgumi atbalsta pāreju uz aprites ekonomiku; uzsver iespēju izmantot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu sadarbības mehānismus, lai sadarbotos ar trešām valstīm aprites ekonomikas veicināšanā; aicina Komisiju panākt progresu PTO procesu un ražošanas metožu (PPM) atzīšanā par produktu nodalīšanas elementu, īpašu uzmanību pievēršot aprites ražošanas metodēm;

9. mudina Komisiju iesaistīties atvērtos un pārredzamos dialogos un sadarbībā ar ES tirdzniecības partneriem, lai turpinātu atbalstīt aprites ekonomikas mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus starptautiskos forumos (UNCTAD, PTO, G20, G7), lai īstenotu ES aprites ekonomikas programmu un pasaulē nodrošinātu ar starptautiskajiem partneriem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izmantojot iespēju izpētīt digitālo pasu koncepciju, lai veicinātu tādu datu pieejamību, kas saistīti ar produkta saturu, oglekļa dioksīda pēdu un reciklējamību, nodrošinātu labāku apriti, veicinātu ražotāja paplašinātu atbildību (EPR), kā arī ilgtspējīgu patērētāju izvēli; šajā sakarībā arī ierosina Komisijai sadarboties ar attiecīgajām daudzpusējām organizācijām, lai panāktu vienošanos par starptautisku marķējumu, kas patērētājiem būtu viegli uztverams un norādītu, vai produkts ir reciklējams; turklāt uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā mazāk attīstītās partnervalstis piedalās un var gūt labumu no aprites ekonomikas; prasa izvērtēt to, kā augstāks reciklēšanas līmenis ES teritorijā ietekmēs valstis, kas ir lielā mērā atkarīgas no atkritumu importa; aicina Komisiju integrēt aprites ekonomikas principus tās stratēģijā "Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku"; aicina Komisiju izmantot tirdzniecības atbalstu un VPS+, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu ieviest aprites ekonomikas praksi, tostarp produktu standartus;

10. uzsver, ka atkritumu plūsmu eksportēšana no ES sociāli taisnīgā, tīrā un pārvaldāmā veidā var sniegt iespējas trešām valstīm, uzlabot ekonomikas efektivitāti, ja vien ražošanas centri atrodas netālu no reciklēšanas iekārtām, un izraisīt reciklēšanas līderu ar pirmšķirīgu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru veidošanos, kas radītu globālo reciklēšanas apjomu un kvalitātes pieaugumu;

11. uzsver vides dempinga risku, ko var radīt otrreizējo izejmateriālu vai lietotu preču tirdzniecība, jo Eiropā ir augstāki vides standarti nekā trešās valstīs, kas mazinātu globālo klimata un vides darbību nozīmi un kavētu ilgtspējīgu pārkārtošanos trešās valstīs;

12. uzskata, ka ir jāveicina un jāatbalsta vietējo lauksaimnieku saražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu patēriņš.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.11.2020.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barry Andrews, Anna-Michelle Asimakopoulou, Tiziana Beghin, Geert Bourgeois, Saskia Bricmont, Udo Bullmann, Jordi Cañas, Daniel Caspary, Miroslav Číž, Arnaud Danjean, Paolo De Castro, Emmanouil Fragkos, Raphaël Glucksmann, Markéta Gregorová, Enikő Győri, Roman Haider, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Danuta Maria Hübner, Herve Juvin, Karin Karlsbro, Maximilian Krah, Bernd Lange, Gabriel Mato, Sara Matthieu, Emmanuel Maurel, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Inma Rodríguez-Piñero, Massimiliano Salini, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Sven Simon, Dominik Tarczyński, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Marie-Pierre Vedrenne, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marek Belka, Jean-Lin Lacapelle

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

 

42

+

ECR

Geert Bourgeois, Emmanouil Fragkos, Dominik Tarczynski, Jan Zahradil

GUE/NGL

Emmanuel Maurel, Helmut Scholz

ID

Roman Haider, Herve Juvin, Maximilian Krah, Jean-Lin Lacapelle

NI

Tiziana Beghin, Carles Puigdemont i Casamajó

PPE

Anna Michelle Asimakopoulou, Daniel Caspary, Arnaud Danjean, Enikő Győri, Christophe Hansen, Danuta Maria Hübner, Gabriel Mato, Massimiliano Salini, Sven Simon, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler

"Renew Europe"

Barry Andrews, Jordi Cañas, Karin Karlsbro, Samira Rafaela, Liesje Schreinemacher, Marie-Pierre Vedrenne

S&D

Marek Belka, Udo Bullmann, Miroslav Číž, Paolo De Castro, Raphaël Glucksmann, Bernd Lange, Inma Rodríguez Piñero, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt

VERTS/ALE

Saskia Bricmont, Markéta Gregorova, Heidi Hautala, Sara Matthieu

 

0

 

 

 

0

0

 

 

 

Simbolu atšifrējums:

+ : par

 : pret

0 : atturas

 

 


 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (10.11.2020.)

<CommissionInt>Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai</CommissionInt>


<Titre>par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu</Titre>

<DocRef>(2020/2077(INI))</DocRef>

Atzinuma sagatavotāja: <Depute>Jutta Paulus

</Depute>

 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā transporta, tūrisma un loģistikas nozarēm un to piegādes ķēdēm ir liels potenciāls uzlabot resursefektivitāti, optimizējot loģistikas un vērtību ķēdes, tostarp izstrādājot digitālos un MI risinājumus; tā kā arvien vairāk transportēto un tūrisma nozarē izmantoto preču tiek iepakotas vienreizlietojamos materiālos;

B. tā kā aprites ekonomikai ir svarīga nozīme klimata mērķrādītāju sasniegšanā, ietverot arī mobilitāti; tā kā slēgta aprites cikla ekonomika nozīmē izejvielu un produktu maksimālās vērtības saglabāšanu visā ķēdē; tā kā nesenā pētījumā[30] tomēr ir secināts, ka pašreizējie mobilitātes pasākumi attiecas vairāk uz materiālu, nevis cilvēku pārvadāšanu, un bez reālas cirkulārās mobilitātes politikas, kuras pašreiz nav, to faktiskā ietekme joprojām ir lineāra;

C. tā kā atveseļošanas un noturības plāniem būtu jāatbalsta pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp transporta jomā;

D. tā kā aprites ekonomikas un ekodizaina principu iekļaušana tūrisma produktos un pakalpojumos uzlabos tūrisma pieredzes kvalitāti, samazinās tūrisma ietekmi uz vidi un veicinās patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem un ekodizaina produktiem un pakalpojumiem;

E. tā kā kvalitatīvu datu vākšana ir ļoti svarīga īstenotās politikas pienācīgai uzraudzībai un izvērtējumam;

F. tā kā Komisija 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu izvirzīja mērķi līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās SEG emisijas vismaz par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2030. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni; tā kā transporta (tostarp starptautiskās aviācijas, bet neiekļaujot starptautisko kuģniecību) emisijas 2017. gadā par 28 % pārsniedza 1990. gada līmeni; tā kā Komisijai pēc attiecīgajiem ietekmes novērtējumiem un apspriedēm ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāuzņemas nepieciešamā iniciatīva SEG samazināšanai ES transporta nozares tiesību aktos kopumā, jo šai nozarei ir izšķiroša nozīme ES dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā; tā kā vairāk nekā puse SEG emisiju ir saistītas ar izejvielu ieguvi un izmantošanu un tā kā primāro izejvielu un preču izmantošanas samazināšana un plašāka reciklēšana sniedz iespēju aizsargāt mūsu labklājību un stiprināt ekonomiku;

1. atzinīgi vērtē Komisijas aprites ekonomikas rīcības plānu; uzsver, ka, izmantojot aprites ekonomikas pieeju, mobilitātes un transporta radīto oglekļa un resursu pēdu varētu samazināt, jo īpaši veicinot optimizāciju un standartizāciju, lai uzlabotu transportlīdzekļu izmantojuma koeficientu, kā arī pārstrādājot koncepciju par efektīvi un ilgtspējīgi pārvaldītiem loģistikas procesiem; uzsver, ka aprites ekonomika piedāvā lielas iespējas mobilitātes sektoram, piemēram, sadarbīgās ekonomikas iniciatīvas, bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļus un detaļu atkārtotu izmantošanu; uzsver, ka multimodālie pārvadājumi ir svarīgi aprites ekonomikai, liekot uzsvaru uz tiem, kuri vismazāk izmanto resursus;

2. aicina Komisiju aprites ekonomikas iniciatīvās vairāk koncentrēties uz transporta nozari un pastiprināt centienus samazināt transporta radītās SEG emisijas; uzsver, ka IKP pieaugums ir jānošķir no transporta emisiju un resursu patēriņa pieauguma, kā paredzēts Komisijas 2001. gada Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku, un to var panākt, pārejot no autotransporta uz dzelzceļa transportu, ūdens transportu un sabiedrisko transportu un papildus paredzot arī citu aprites ekonomikas iespēju kombināciju, piemēram, automobiļu koplietojumu (carsharing), kopbraukšanu (carpooling) un samazinātus braukšanas attālumus; ar īpašu interesi gaida paziņoto Eiropas visaptverošo stratēģiju par ilgtspējīgu un viedu mobilitāti;

3. uzsver, ka ir jāveicina ekodizains transporta nozares produktos un jāuzlabo transporta pakalpojumu ekoloģiskie raksturlielumi; uzsver, ka būtu jāizstrādā Eiropas stratēģija, kas sekmētu ražojumos un transportlīdzekļos iebūvētas datu nolasīšanas tehnoloģijas, lai būtu vairāk informācijas, kuru varētu izmantot projektēšanā, ekspluatācijas laika prognozēšanā, cikla pagarināšanā, reciklēšanas efektivitātes uzlabošanā un ekspluatācijas ciklu plānošanā;

4. aicina Savienību palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru dažādos transporta veidos, kas 2017. gadā bija 7,2 %, proti, krietni zem Direktīvā 2009/28/EK 2020. gadam noteiktā 10 % mērķa, lai censtos sasniegt vismaz 14 % mērķrādītāju, kas 2030. gadam noteikts Direktīvā (ES) 2018/2001; uzsver ES mēroga CO2 mērķrādītāju nozīmi pasažieru un kravu pārvadājumos, lai vēl vairāk veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu; aicina Komisiju pieņemt papildu pasākumus, lai ES virzītos uz energoresursu struktūru, kas radītu mazāk oglekļa dioksīda emisiju, ņemot vērā, ka saskaņā ar hipotētisko scenāriju akumulatoru darbināmo elektrisko transportlīdzekļu (BEV) aprites cikla emisijas, ja šie automobiļi tiktu lādēti ar vienīgi no vēja enerģijas un citiem atjaunojamiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju, varētu būt ievērojami zemākas nekā līdzvērtīgam transportlīdzeklim ar iekšdedzes dzinēju (ICEV); aicina Savienību rīkoties, lai panāktu transportlīdzekļu konstrukcijas uzlabojumus, kas novestu pie mazāka pieprasījuma pēc izejvielām, degvielas patēriņa un CO2 emisijām; aicina Komisiju atbalstīt potenciālu jaunu darba iespēju radīšanu;

5. aicina Komisiju izpētīt biobāzētu alternatīvo degvielu ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot zemes izmantošanai, lai nepieļautu, ka alternatīvās degvielas tiek ražotas uz pārtikas kultūraugu rēķina;

6. mudina Komisiju un dalībvalstis internalizēt transporta ārējās izmaksas, uzlabot transporta lietotāju informētību, ar SEG sertifikācijas shēmu palīdzību veicināt tīrākus transporta risinājumus un ļaut patērētājiem izvēlēties klimatam nekaitīgas transporta iespējas; mudina Savienību veikt pasākumus, kas samazinātu transporta intensitāti ražošanas ķēdēs; uzsver inovācijas un fiskālās politikas nozīmi un norāda uz Eiropas marķējumu kā būtisku instrumentu, kas patērētājiem palīdzētu atpazīt un izvēlēties ilgtspējīgākos pakalpojumus; aktīvi mudina ražotājus izmantot savu zīmolu identitāti un ietekmi tirgū, lai veicinātu ilgtspējīgu aprites patēriņu un transportu; aicina Komisiju izstrādāt rādītājus, kas ļautu analizēt un nodrošināt aprites ekonomikas attīstību transporta jomā;

7. aicina Komisiju transporta nozares darbuzņēmējiem un datorizēto rezervēšanas sistēmu operatoriem piedāvāt iespējamos veidus, kā vislabāk sniegt informāciju par CO2 ekvivalentajām emisijām salīdzinājumā ar labāko alternatīvo vilcienu, kuģu vai autobusu savienojumu; aicina Savienību samazināt SEG emisijas no kuģošanas, veicinot tīras un ilgtspējīgas tehnoloģijas, piemēram, buru tehnoloģijas ieviešanu, un tādus pasākumus kā lēna kuģošana un ātruma optimizācija; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt resursefektīvākos transporta veidus un izstrādāt atbilstošus stimulus un cenu noteikšanas modeļus, tostarp izmantojot nodokļu stimulus un variētu PVN biļetēm;

8. atgādina, ka ES transporta nozare joprojām ir ļoti atkarīga no naftas un līdz ar to arī no vajadzīgās enerģijas importa; tādēļ uzstāj, ka Savienībai papildus alternatīvo degvielu iekļaušanai gaidāmajā visaptverošajā Eiropas stratēģijā par ilgtspējīgu un viedu mobilitāti būtu jāuzlabo attiecīgie tiesību akti par ilgtspējīgu un atjaunojamu alternatīvo transporta degvielu, pamatojoties uz aprites cikla novērtējumu un optimizējot sinerģijas Eiropas, valstu un reģionālā līmenī; mudina Komisiju veicināt fiskālās stimulu politikas saskaņošanu attiecībā uz šāda veida degvielas patēriņu un ar to darbināmu transportlīdzekļu iegādi; aicina Komisiju nodrošināt, ka katram transporta veidam tiek apsvērtas visas alternatīvās degvielas, tostarp ūdeņradis, ilgtspējīgas biodegvielas un izlietota cepamā eļļa, ņemot vērā to attīstības iespējas un ietekmi uz vidi;

9. mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, nosakot vērienīgākus mērķus un pārskatot attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes un apkopes infrastruktūras pieejamību visā Eiropā, un attiecinot šo direktīvu uz visiem transporta veidiem, kā arī garantējot pietiekamu ES finansējumu un cilvēkresursus šīs infrastruktūras efektīvai nodrošināšanai un īstenošanai; norāda, ka šajos tiesību aktos būtu jāņem vērā salu, attālāko un perifēro reģionu un kalnaino un mazapdzīvoto teritoriju īpašās vajadzības;

10. aicina dalībvalstis un Komisiju atveseļošanas un noturības plānos un dažādajos ES finansēšanas instrumentos par prioritāti noteikt iniciatīvas, kas saistītas ar aprites ekonomiku un atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta nozarē, jo īpaši raiti nodrošinot un lietojot piemērotu infrastruktūru;

11. aicina izveidot saskaņotu Eiropas kombinēto pārvadājumu termināļu un intermodālo loģistikas centru tīklu, lai vēl vairāk veicinātu aprites ekonomiku;

12. norāda, ka ir jāpalielina izmantojuma un slodzes koeficienti; uzsver, ka transportlīdzekļu koplietošanas pakalpojumi var dot labumu aprites ekonomikai un samazināt transporta ietekmi uz vidi; uzsver, ka transportlīdzekļu varētu būt mazāk, bet intensīvāk izmantoti, tādējādi ietaupot resursus ražošanā, ja vien tie ir iekļauti plašākā aprites un multimodālajā transporta stratēģijā; tādēļ aicina veicināt viedas transporta sistēmas, kas palīdz veicināt intermodalitāti, tostarp attiecībā uz piegādes ķēdes pēdējo posmu ("pēdējo jūdzi"), un nodrošināt lietotājiem integrētu informāciju iepirkumu un sagādes lēmumu pieņemšanai, īpašu uzmanību pievēršot datiem par ražojumu un pakalpojumu izcelsmi un pamatdarbības izmaksām, kā arī to saistību ar SEG emisijām, kas norādītas katram pieejamajam risinājumam;

13. uzskata, ka transportlīdzekļu koplietošana var novest pie tā, ka tiks izmantoti mazāki elektrotransportlīdzekļi, kas var nobraukt mazāku attālumu un kam ir mazāks enerģijas patēriņš, un tas ļaus ražot vieglākus akumulatorus ar mazākām SEG emisijām; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visilgtspējīgākos transportlīdzekļu koplietošanas pakalpojumus un iniciatīvas, izmantojot ilgtermiņa stratēģiju, piemēram, samazinot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli; uzsver iespējamos ieguvumus no transportlīdzekļu koplietošanas, vienlaikus neaizmirstot lietotāju pašreizējās vajadzības; prasa izveidot tiešsaistes platformas pārvadājumu pieprasījumu digitalizācijai un apkopošanai; uzsver, ka ES terminoloģijā ir jānošķir nekomerciāla transportlīdzekļu koplietošana un komerciāli transporta pakalpojumi, lai tādā veidā samazinātu transportlīdzekļu koplietošanas šķēršļus;

14. norāda, ka transportlīdzekļu koplietošanas pakalpojumi samazina sastrēgumus un palīdz risināt transporta blīvuma problēmas pilsētās; mudina pilsētas uzņemties iniciatīvu un pārdomāt savas transporta sistēmas un plūsmas; prasa vietējām un reģionālajām pašvaldībām ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības un galveno ieinteresēto personu (piemēram, pārvadātāju, izplatītāju, darbinieku, pētniecības un izmeklēšanas centru, universitāšu) līdzdalību šā mērķa sasniegšanā; uzsver nepieciešamību pēc inovācijām un jaunu tehnoloģiju izstrādes transporta nozarē; uzsver, ka ir svarīgi, lai inovācijas radītās zināšanas, vērtība un darbvietas paliktu Savienībā; mudina veikt turpmākus pētījumus par transportlīdzekļu izmantošanu, pamatojoties uz dalībvalstu ceļojumu apsekojumu un periodisko tehnisko apskašu datiem, jo pamatoti pierādījumi par ikgadējo nobraukumu, braucienu mērķi un nobraukumu ekspluatācijas laikā pašlaik ir ierobežoti un tas traucē pilnībā sasniegt efektivitāti un izmantot oglekļa emisiju ietaupījuma potenciālu;

15. uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta aprites iniciatīvas, inovatīvas tehnoloģijas un aprites darījumdarbības modeļi, kas nodrošina ilgtspējīgus pakalpojumus, kurus parasti vietējā līmenī īsteno mikrouzņēmumi, mazie un vidējie mobilitātes uzņēmumi vai kooperatīvi un kuriem ir liels inovācijas un resursus taupošu ilgtspējīgu pakalpojumu potenciāls; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt atbilstību aprites ekonomikas prasībām sabiedriskā transporta un sabiedriskā transporta koncesiju regulējumā un piegādē un transportlīdzekļu parkos, kā arī transporta infrastruktūras publiskā iepirkuma procedūrās; uzsver, cik nozīmīgs ir aprites iepirkums kā tāds un kā potenciāls paraugs valsts, reģionālā un vietējā līmenī; uzsver šīs politikas iespējamo ietekmi uz lietotāju informētību un mobilitātes izvēlēm;

16. norāda, ka ietekmi uz vidi, ko rada transportlīdzekļu izejvielu ieguve un pārstrāde, var samazināt ar īsām piegādes ķēdēm un materiālefektivitāti, kā arī ar uzlabotu ekodizainu, palielinot transportlīdzekļu darbmūžu, remontējamību, sagatavošanu atkalizmantošanai, pāreju uz mazāk kritiski svarīgiem materiāliem, pakāpenisku atteikšanos no kaitīgu vielu izmantošanas transportlīdzekļu aprīkojumā un uzlabotu reciklēšanu; uzsver, ka projektēšanas fāze ir noteicoša tam, lai pēc tam būtu iespējama atkalizmantošana un reciklēšana; aicina Komisiju un dalībvalstis stingri uzraudzīt visu transportlīdzekļu aprites ciklu un ierobežot nolietotu un lietotu transportlīdzekļu eksportu uz trešām valstīm, lai novērstu kritiski svarīgu izejmateriālu aizplūšanu no Eiropas ekonomikas; vērš uzmanību uz atzinības vērtiem projektiem ievest no trešām valstīm metāllūžņus atpakaļ ES reciklēšanas nolūkā;

17. aicina Komisiju, pārskatot Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, izvērtēt iespēju iekļaut piemērotus pasākumus, kas uzlabotu atkritumu savākšanas sistēmas un izveidotu sistēmu, kura garantētu aprites ekonomikas ražojumu kvalitāti un uzticamību, un nodrošināt, ka visā vērtības ķēdē, izmantojot tehnoloģiskus līdzekļus, ir pieejama informācija par izmantotajiem materiāliem un potenciāli problemātiskiem izmantotiem savienojumiem;

18. mudina Komisiju ieviest ražotāja atbildību, ražojumu pases, garākus garantiju periodus un tiesības uz transportlīdzekļu, jo īpaši ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotu transportlīdzekļu, remontu; uzsver, ka ievērojama daļa (15–50 %) no automobiļa SEG emisijām tiek radītas tā ražošanas laikā; mudina izpētīt iespējamos ieguvumus, ko remonta procesiem varētu sniegt efektīva skenēšanas un 3D drukāšanas kombinācija; aicina Komisiju izpētīt, kā digitālo tehnoloģiju un lietotņu attīstība ietekmē transportlīdzekļu darbmūžu un kā par pieņemamu cenu atjaunināt digitālās iekārtas un novecojušu programmatūru;

19. atzinīgi vērtē Komisijas aprites ekonomikas rīcības plānā pausto apņemšanos ātri virzīties uz elektrotransportlīdzekļu akumulatoru ilgtspēju un aprites potenciālu un 2020. gadā ierosināt akumulatoru tiesisko regulējumu, nodrošinot materiālu plūsmas cirkulāru pārvaldību un maksimālu atkalizmantošanu; aicina Komisiju pakāpeniski atteikties no neuzlādējamiem baterijām, ko izmanto transportlīdzekļu sistēmās, ja ir pieejamas alternatīvas, un noteikt arvien lielāku reciklētā materiāla daļu baterijās un akumulatoros, kā arī garākus aprites ciklus, kas var radīt līdz 50 % ražošanas SEG emisiju ietaupījumu; uzsver, ka akumulatoru konstrukcijas standartizācija var būt būtiska, lai nākotnē nodrošinātu akumulatoru atkalizmantošanu un reciklēšanu, tostarp uz tirgu balstītās sistēmās; uzsver potenciālu, ko sniedz akumulatoru kaskādveida atkalizmantošana alternatīvos lietojumos, piemēram, enerģijas uzglabāšanā un piegādē; uzsver, ka ir jāveic vairāk pētījumu par šiem lietojumiem: aicina Komisiju ņemt vērā akumulatoru ražošanas radīto oglekļa pēdu; uzsver, ka galvenais faktors, kas ietekmē ar akumulatoru darbināmu elektrotransportlīdzekļu (BEV) un uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu (PHEV) enerģijas patēriņu, ir tas, cik lielā mērā reģeneratīvo bremzēšanu var izmantot enerģijas atgūšanai, tādēļ šī ir vēl viena svarīga pētniecības joma; aicina Komisiju paātrināt Eiropas uzlādes standartu izstrādi;

20. uzsver BEV uzlādes modeļu nozīmi nozaru integrācijā un siltumnīcefekta gāzu rādītājos, jo uzlāde laikā, kad atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, var palīdzēt stabilizēt tīklu, tādējādi samazinot tīkla energoresursu struktūras radītās SEG emisijas kopumā, kamēr, no otras puses, uzlāde vakaros, kad citi enerģijas izmantošanas veidi sasniedz maksimumu, var palielināt maksimālo elektroenerģijas pieprasījumu; aicina Komisiju veicināt viedas uzlādes tehnoloģijas, kurās būtu jāiekļauj ES standarti, kas nodrošina spēju kontrolēt uzlādes laiku, tādējādi veicinot tīkla stabilitāti, zemas enerģijas izmaksas un atjaunojamās enerģijas izmantošanu; atzīmē lietotāju iespējas kļūt par enerģiju ražojošiem patērētājiem, ievadot sava transportlīdzekļa akumulatora saražoto enerģiju tīklā apmaiņā pret finansiālu atlīdzību vai transportlīdzekļu uzlādēšanai izmantojot pašu ražotu elektroenerģiju no saules baterijām;

21. aicina Komisiju ierobežot atkritumu eksportu uz trešām valstīm un pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, kā minēts jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā; norāda, ka atkritumu eksports rada negatīvu ietekmi uz vidi un veselību galamērķa valstīs, izraisa vērtīgu materiālu, jo īpaši izejvielu un savienojumu, zudumu, negatīvi ietekmē darbvietu radīšanu ES un palielina ražojumu aprites cikla emisijas šīs papildu transportēšanas dēļ; prasa pārvietot reciklēšanas vietas, lai pilnībā kontrolētu aprites ekonomikas ciklus, vienlaikus liekot uzsvaru uz reciklēšanu un atkalizmantošanu; tādēļ aicina attīstīt spējas apkarot nelikumīgu eksportu un krāpšanu, jo īpaši deklarējot atkritumu eksportu kā lietotu transportlīdzekļu eksportu; aicina Komisiju nodrošināt Ostas atkritumu uzņemšanas iekārtu direktīvas īstenošanu;

22. mudina Komisiju noteikt par obligātu atkalizmantojamu iepakojumu un konteinerus pārvadāšanai, lai gan šo risinājumu nevajadzētu izmantot pārtikai, ja tas ir pretrunā pārtikas nekaitīguma noteikumiem; prasa Komisijai veikt ietekmes novērtējumu par standarta rūpnieciskā iepakojuma depozīta sistēmu saskaņošanu; mudina dalībvalstis atkalizmantošanas un reciklēšanas nolūkā par obligātu noteikt prasību pieņemt atpakaļ arī standarta rūpniecisko iepakojumu; prasa, lai šie pasākumi stātos spēkā saprātīgā termiņā;

23. aicina Komisiju tās mērķos attiecībā uz aprites ekonomiku iekļaut tūrisma nozari, lai panāktu progresu inovācijas veicināšanā šajā nozarē, kā arī ilgtspēju un noturību; atgādina Komisijas 2010. gada paziņojumu "Jaunas Eiropas tūrisma politikas pamatnostādnes", kurā bija paredzēts ilgtspējīgs tūrisms un tūrisma uzņēmumi tika aicināti samazināt dzeramā ūdens patēriņu, SEG emisijas un vidisko pēdu, izmantot tīru enerģiju un kopumā atbildīgi lietot dabas resursus; mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm to nacionālajās tūrisma stratēģijās un atsevišķos projektos īstenot Eiropas vides tiesību aktus un jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus; uzsver, ka tūrisma uzņēmumi būtu jāmudina, jāmotivē un jāstimulē piedalīties ES ekomarķējuma un ES vides vadības un audita sistēmā (EMAS); uzsver, cik svarīgi ir turpināt stimulēt un mudināt piemērot ekodizaina principus, radot jaunus tūrisma pakalpojumus gan no to nodrošināšanā izmantoto preču viedokļa, gan no piegādes procesu un ietekmes uz vidi viedokļa;

24. uzsver, ka ir svarīgi izveidot visaptverošu aprites infrastruktūru, kas mudina tūrisma uzņēmumus, piemēram, viesnīcas, ražot un iepirkt atjaunojamo enerģiju; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kā veicināt reciklēta ūdens izmantošanu; uzsver stabilas infrastruktūras nozīmi, jo īpaši attiecībā uz MVU, kuriem nav finansiālu un organizatorisku resursu, kas tiem ļautu pašiem izveidot šādu infrastruktūru; atbalsta tādas iniciatīvas kā Eiropas velomaršrutu tīkls, ar kurām atbalsta tūrisma pieredzi, balstoties uz veselīgu aktivitāšu un saskares ar vidi veicināšanu; aicina Komisiju veicināt bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu un maza mēroga tādu tūrisma tīklu izveidi, kuri būtu iekļaujoši, izdevīgi vietējām kopienām un saistīti ar teritoriālajiem tūrisma attīstības centriem, kas ļautu veidot saikni starp tūrisma profesionāļiem, vietējiem ražotājiem, publiskām iestādēm, vietējiem uzņēmumiem un amatniekiem;

25. atzīmē, ka vairāki pētījumi norāda uz nesamērīgi augstu pārtikas atkritumu līmeni viesmīlības nozarē un ka tūrisma nozarei ir jāuzņemas atbilstoša loma sabiedriskajā politikā pret pārtikas izšķērdēšanu; mudina iesaistīt tūrisma profesionāļus, lai uzlabotu datu vākšanu par šo jautājumu un palielinātu informētību, kā arī izplatītu un īstenotu pasākumus šādu atkritumu nepieļaušanai; uzsver šīs nozares potenciālu būt priekšgalā, veidojot solidaritātes tīklus, kas pārtikas izšķērdēšanas risku pārvērš iespējā solidaritātes un aprites ekonomikas veicināšanai; atbalsta pavāru apmācības programmas, kas samazinātu pārtikas izšķērdēšanu; aicina biežāk izmantot pārtikas atkritumus kā dzīvnieku barību vai izejvielu biogāzes ražošanai; uzskata, ka viesmīlības pārtikas nozares MVU piemīt liels inovācijas un jaunu aprites risinājumu attīstības potenciāls; aicina Komisiju strādāt ar dalībvalstīm, lai likvidētu institucionālos šķēršļus, kas kavē aprites principu piemērošanu pārtikas jomai, piemēram, atceltu noteikumus, ar kuriem aizliedz pārtikas pārpalikuma izdali no tūrisma nozares;

26. uzsver, cik svarīgi ir definēt un izstrādāt inovatīvus apmācības un prasmju pilnveides projektus aprites ekonomikas jomā visu nozaru darba ņēmējiem, tostarp transporta nozarē, ņemot vērā nozares vajadzības un vajadzīgās prasmes; uzsver koordinācijas starp Komisiju, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām nozīmi tajā, lai turpinātu censties sasniegt jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus un turpinātu ieguldīt izglītošanas un izpratnes veidošanas kampaņās par aprites ekonomikas pasākumu transporta nozarē sniegtajiem ieguvumiem un priekšrocībām; aicina apmainīties ar paraugpraksi un projektiem visos līmeņos.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.11.2020.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Johan Danielsson, Andor Deli, Karima Delli, Gheorghe Falcă, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Roman Haider, Jutta Paulus, Anne-Sophie Pelletier, Kathleen Van Brempt

 

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ECR

Angel Dzhambazki, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

GUE/NGL

Kateřina Konečná , Elena Kountoura, Anne‑Sophie Pelletier

NI

Mario Furore

PPE

Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian‑Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg‑Vrionidi

"Renew Europe"

José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan‑Christoph Oetjen, Dominique Riquet

S&D

Andris Ameriks, Johan Danielsson, Isabel García Muñoz, Rovana Plumb, Kathleen Van Brempt

Verts/ALE

Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Tilly Metz, Jutta Paulus

 

4

ECR

Peter Lundgren

ID

Marco Campomenosi , Roman Haider, Lucia Vuolo

 

2

0

ID

Julie Lechanteux, Philippe Olivier

 

Simbolu atšifrējums:

+ : par

 : pret

0 : atturas

 

 


 

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (7.12.2020.)

<CommissionInt>Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai</CommissionInt>


<Titre>par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu</Titre>

<DocRef>(2020/2077(INI))</DocRef>

Atzinuma sagatavotājs: <Depute>Claude Gruffat</Depute>

PA_NonLeg

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzskata, ka lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozare un lauku apvidi ir svarīgi aprites ekonomikas un bioekonomikas elementi; ņemot vērā, ka ilgtspējīga lauksaimniecība ir cieši saistīta ar dabas cikliem un procesiem, uzskata, ka tā ir pilnīgi saderīga ar pareizi funkcionējošu aprites ekonomikas modeli un palīdz ražot veselīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku;

2. uzskata, ka bioekonomikai arī turpmāk ir jābūt ES prioritātei, lai pilnā mērā izmantotu tās potenciālu, un pieejamajiem pasākumiem un finansējumam tāpēc jābūt saskaņotiem; uzsver, ka aprites ekonomika un bioekonomika var palīdzēt risināt problēmas, ar ko saskaras lauksaimniecības nozare, tostarp problēmas, ko izgaismojusi Covid-19 krīze;

3. uzskata, ka aprites ekonomikas pieeja var veicināt ne vien lauksaimniecības nozares ilgtspēju, bet arī tās ilgtermiņa konkurētspēju; uzsver, ka gados jauniem lauksaimniekiem un paaudžu maiņai lauksaimniecībā, kā arī mazajiem un vidējiem agropārtikas uzņēmumiem (MVU) var būt un jau ir svarīga nozīme pārejā uz aprites ekonomiku;

4. uzsver, ka aprites ekonomika un virzība uz iekļaujošāku, ilgtspējīgāku, videi un klimatam draudzīgāku pārtikas piegādes ķēdi var veicināt uzņēmumu izveidi un uzņēmējdarbību MVU vidū;

5. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, jo tas pilnīgi atspoguļo pārmaiņas, kas vajadzīgas ekonomikai, kura attīstās, lai apmierinātu ilgtspējīgas attīstības vajadzības, dodot iespēju radīt darbvietas un vienlaikus aizsargājot klimatu, vidi un bioloģisko daudzveidību;

6. uzsver, ka aprites ekonomikas pieeja varētu piedāvāt vairāk iespēju, lai visu agropārtikas vērtību ķēdi padarītu resursefektīvāku, samazinot ārējo ielaides resursu daudzumu un barības vielu pārpalikuma noplūdi un tādējādi palīdzot noslēgt barības vielu aprites lokus, samazināt negatīvas noplūdes vidē, ierobežot cenu svārstīgumu, pazemināt ražošanas izmaksas un panākt ilgtspēju;

7. norāda, ka 2015. gadā bioekonomika pārstāvēja tirgu, kura vērtība tika lēsta vairāk nekā 2,3 triljonu EUR apmērā un kurš deva darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un šī nozare nodrošināja 8,2 % no kopējās nodarbinātības Eiropas Savienībā;

8. uzskata, ka paziņojums par rīcības plānu ir skaidrs aicinājums īstenot kvalitatīvas pārmaiņas, kuru mērķis ir lauku saimniecību ražošanas modeļu optimizēšana un pārorientēšana uz ilgtspējīgāku ražošanas praksi un tādām jaunām koncepcijām un sistēmām kā agroekoloģija, bioloģiskā lauksaimniecība, integrētā ražošana, saudzējoša augsnes apstrāde un augsnes virskārtas saglabāšana, cita starpā izmantojot precīzas un gudras metodes dabas resursu degradācijas un nepietiekamības novēršanai, un no kurām izriet vajadzība uzlabot ražošanu;

9. atzīmē, ka rīcības plānā ir norādīts ceļš uz ilgtspējīgāku, resursefektīvāku, pašpietiekamāku un noturīgāku lauksaimniecību; uzsver, ka aprites ekonomikas modelis un ar to saistītās izmaiņas ietekmēs arī pārtikas pārstrādes un mazumtirdzniecības nozari un visu lauksaimniecības bioekonomiku;

10. uzskata, ka aprites ekonomikas principi cita starpā nozīmē:

– labāk izmantot energoresursus, piemēram, kurināmo, un paaugstināt ēku siltumefektivitāti;

– aizturēt un taupīt ūdeni, piemēram, izmantojot ūdeni taupošas apūdeņošanas sistēmas, reģenerējot un reciklējot ūdeni no slēgtām sistēmām un uzglabājot un aizturot ūdeni, jo īpaši augsnē, augsnes biotā un veģetācijā;

– efektīvāk izlietot dzīvnieku barībai izmantojamos resursus, piemēram, relokalizējot un racionalizējot dzīvnieku barības ražošanu un saīsinot transportēšanas attālumus;

– plašāk izmantot dabīgos procesos iegūtus organiskus biobāzētus produktus (bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, augu biostimulatorus un bioloģiskās kontroles līdzekļus), pēc iespējas aizstājot neatjaunojamus ķīmiskus ielaides resursus (piemēram, sintētiskos mēslošanas līdzekļus un pesticīdus);

– ļaut lauksaimniekiem un lauksaimnieku grupām attīstīt sadarbību un sinerģijas, dodot iespēju efektīvāk izmantot aprīkojumu un iekārtas un novēršot aprīkojuma pārmērīgu uzkrāšanu, kas bieži ir saistīta ar ieguldījumu pārvaldību, pamatojoties uz nodokļu plānošanu;

– paplašināt ieinteresēto personu sadarbību, tostarp veicināt sadarbības modeļus un censties panākt vairāk vietējo sinerģiju, pamatojoties uz kolektīvām un kopīgām saistībām;

11. uzsver, ka aprites ekonomika, jo īpaši agropārtikas vērtību ķēžu neaizsargātības samazināšana, var sniegt risinājumus problēmām, ko izgaismojusi Covid-19 krīze;

12. uzskata, ka ES ekonomikas atveseļošanas plānam Next Generation EU būtu jānodrošina atbalsts vietējo un reģionālo agropārtikas vērtību ķēžu veidošanai, stiprināšanai un noturības palielināšanai, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes un aprites ekonomikas iniciatīvas;

13. aicina pēc iespējas ātrāk īstenot stratēģisku ES plānu apgādei ar augu izcelsmes proteīniem, izmantojot dalībvalstu stratēģiskos plānus, vēlams, ne vēlāk kā līdz nākamās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) spēkā stāšanās brīdim;

14. uzskata, ka šim plānam būtu jāatbalsta pākšaugu kā augu proteīnus saturošu slāpekļsaistītāju kultūru un pašaudzētu lopbarības kultūru ražošana un patēriņš, kas sniedz vairākas agronomiskas un ekoloģiskas priekšrocības un var mazināt atkarību no importa no attālām valstīm, tostarp tādām, kurās netiek pievērsta uzmanība vides, bioloģiskās daudzveidības un cilvēktiesību aspektiem;

15. uzsver, ka saskaņā ar šo plānu būtu jāaizliedz tādu produktu imports, kuru ražošana ir saistīta ar ES veselības, vides un klimata standartu pārkāpšanu vai veicina mežu izciršanu; turklāt uzskata, ka plašāka proteīnaugu audzēšana Eiropā varētu radīt iespējas lauksaimniekiem; uzsver pētniecības un inovācijas būtisko nozīmi ES atkarības no proteīnu importa mazināšanā un aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu atbalstu, izmantojot pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa" un saskaņā ar KLP izveidoto Eiropas Inovācijas partnerību (EIP) "Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja";

16. uzskata, ka aprites ekonomika un bioekonomika piedāvā lauksaimniekiem un to kooperatīviem potenciālu pārejā uz klimatneitralitāti; atgādina par iespēju lauksaimniekiem lauku saimniecībās izmantot lauksaimniecības atkritumus un atliekas un ražot reciklētus organiskos mēslošanas līdzekļus kā alternatīvas importētam fosforam, kura resursi pasaulē samazinās, vai sintētiskajam slāpeklim;

17. uzskata, ka organisko mēslošanas līdzekļu ražošanā jāievēro stingri, ES līmenī noteikti veselības un vides standarti un izsekojamības noteikumi;

18. norāda, ka visiem lauksaimniekiem, jo īpaši tiem, kas piedalās sertifikācijas shēmās, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības shēmās, ir jānodrošina, lai šie mēslošanas līdzekļi būtu brīvi no augsnes piesārņotājiem[31];

19. uzsver, ka jāveic papildu pētījumi, lai izpētītu lauksaimniecības atlieku izmantošanas pievienoto vērtību un biobāzētas inovācijas potenciālu veidot jaunas vērtību ķēdes, tehnoloģijas un procesus, saimniecisko darbību un nodarbinātību, kas varētu veicināt reģionu ekonomikas un vietējo un lauku apvidu straujāku attīstību;

20. norāda, ka kūtsmēslu apsaimniekošana paver iespējas veicināt organisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu un uzlabot augsnes oglekļa saturu, tādējādi sekmējot oglekļa sekvestrāciju;

21. uzsver, ka biodegvielas ražošanu Eiropā var uzskatīt par atbilstošu aprites ekonomikas pamatprincipiem tikai tad, ja to ražo no blakusproduktiem un atkalizmantojamiem atkritumiem vai atliekām, ja tās ražošanas vajadzībām tiek izmantota neliela lauksaimniecības zemes daļa un tā neizraisa pārtikas produktu cenu pieaugumu;

22. šajā kontekstā norāda uz reģionālās attīstības un nodarbinātības potenciālu, ko piedāvā vietējās lauksaimniecības atkritumu, pārtikas atkritumu un zaļo sadzīves atkritumu izmantošana biogāzes ražošanas iekārtās; uzsver ilgtspējīgas, atjaunojamas un klimatam nekaitīgas enerģijas ražošanas nozīmi fosilā kurināmā efektīvā aizstāšanā;

23. uzsver, ka ir svarīgi, lai meži tiktu ilgtspējīgi apsaimniekoti un kokmateriāli varētu darboties kā oglekļa krātuves un aizstāt no fosilā kurināmā iegūtus vai neatjaunojamus materiālus rūpnieciskos lietojumos, piemēram, būvniecībā, šķiedru izstrādājumu, tekstilmateriālu, kompozītmateriālu, bioplastmasas un ķīmisku vielu jomā;

24. aicina veicināt ilgtspējīgus koksnes izstrādājumus, kas ilgtermiņā uzglabā oglekli, lai aizstātu siltumnīcefekta gāzu ietilpīgas vielas un ražošanu; turklāt norāda, ka mežu platību palielināšana piemērotos apstākļos var palielināt oglekļa piesaisti un vienlaikus nodrošināt darbvietas un palielināt ienākumus lauku un pilsētu teritorijās; uzskata, ka ilgtspējīgas mežsaimniecības nozares izveide un kompensācija par sabiedriskajiem labumiem un pakalpojumiem, ko sniedz dabas aizsardzība, var palīdzēt stiprināt bioekonomiku visas ES mērogā;

25. uzsver, ka aprites bioekonomikas izveide nozīmētu, ka uzņēmējdarbības stimuli jāsaskaņo ar politikas mērķiem, un būtu vajadzīgas jaunas prasmes un apmācībā un izglītībā iegūtu zināšanu kopīgošana un piemērošana, lai apmierinātu nozares vajadzības un nodrošinātu prasmju un darbvietu labāku atbilstību;

26. uzsver, ka aprites bioekonomikas ieviešana jāveicina, īstenojot spēcīgu pētniecības un inovācijas politiku; norāda, ka katrs euro, kas ieguldīts ar bioekonomiku saistītā pētniecībā un inovācijā saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", radītu aptuveni 10 EUR lielu pievienoto vērtību;

27. norāda uz aprites ekonomikas potenciālu sekmēt resursu efektīvāku izmantošanu, veicināt reģionālas un vietējas pārtikas sistēmas, kas ražotājiem nodrošina taisnīgu cenu, stiprināt īsas piegādes ķēdes un saikni starp pārtikas produktiem un to izcelsmi, attīstīt lauku apvidus, lauku ekonomiku un tādējādi arī sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī veicināt dažādošanu un kultūraugu savstarpēju papildināmību lauku saimniecībās un starp tām;

28. turklāt norāda uz aprites ekonomikas potenciālu stiprināt lauksaimnieku pozīcijas pārtikas sistēmā un sabiedrībā; uzsver valstu, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu lomu īsu piegādes ķēžu veidošanā;

29. aicina visā aprites ekonomikā, stimulējot oglekļa piesaisti, pilnīgi ievērot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vides aizsardzības principus; aicina Komisiju izskatīt iespēju izstrādāt tiesisko regulējumu un tajā paredzēt stingru un pārredzamu oglekļa uzskaiti, lai uzraudzītu un pārbaudītu oglekļa piesaistes autentiskumu;

30. atbalsta Komisijas ieceri labāk informēt patērētājus par uzturvērtības un ekoloģiskuma norādēm un uzlabot izcelsmes marķējumu; aicina ieviest brīvprātīgu marķējumu, kurā būtu izcelta produktu ilgtspēja;

31. uzsver ES iedzīvotāju tiesības uz precīzu un pamatotu informāciju par pārtikas, dzīvnieku barības, mežsaimniecības un citu biobāzētu produktu vidisko ietekmi; aicina izstrādāt stabilas, precīzas un saskaņotas aprēķina metodes, lai novērtētu šo ietekmi, pamatojoties uz uzticamiem zinātniski recenzētiem datiem; uzsver, ka ar šīm aprēķina metodēm / korekcijas koeficientiem būtu jāstimulē ilgtspējīgas ražošanas metodes un jāņem vērā iniciatoru centieni;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus jaunās aprites ekonomikas iniciatīvās, lai uzlabotu aprites ekonomikas infrastruktūru;

33. aicina ieviest tādu pasākumu hierarhiju cīņā pret pārtikas atkritumiem, kurā vispirms tiktu prioritizēta pārtikas atkritumu rašanās novēršana, tad tiktu pētītas iespējas pārtikas atkritumus ziedot vai pārstrādāt un kā pēdējā tiktu izskatīta iespēja no pārtikas atkritumiem ražot dzīvnieku barību vai degvielu;

34. aicina pastiprināt preventīvus pasākumus visos pārtikas ķēdes posmos, gan intensīvāk uzlabojot ES iedzīvotāju informētību, gan īstenojot pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem paredzētus atbilstošus pasākumus un iniciatīvas;

35. aicina veikt turpmākus pasākumus, kas palīdzētu saīsināt pārtikas ķēdi un tādējādi samazināt pārtikas atkritumu rašanās posmu skaitu; uzsver, ka pārtikas izšķērdēšana rada milzīgas vidiskas sekas, veicina klimata pārmaiņas un ir uzskatāma par tādu ierobežotu resursu kā zeme, enerģija, ūdens un bioloģiskā daudzveidība izšķiešanu; tāpēc mudina Komisiju izmantot stratēģiju "No lauka līdz galdam", lai ātri nāktu klajā ar priekšlikumiem par to, kā sasniegt mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumus;

36. uzsver, ka jāpanāk pareizs līdzsvars starp pārtikas iepakojumu, kas ir pielāgots individuālām vajadzībām, bet kas arī novērš pārtikas bojāšanos un līdz ar to pārtikas ražošanā izmantoto resursu zudumu;

37. aicina Komisiju apsvērt iespēju nošķirt novēršamus atkritumus no neparedzētu apstākļu dēļ nenovēršamiem zudumiem;

38. aicina atzīt lauksaimniecības nozares, kas jau darbojas saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, piemēram, tās, kas izmanto lauksaimniecības atkritumu plūsmas un pārtikas atkritumus;

39. norāda, ka pārtikas iepakojums pilda svarīgas funkcijas, jo tas uzlabo produktu higiēnu, kvalitāti un glabāšanas laiku, kā arī sniedz noderīgu informāciju par produktiem;

40. aicina Komisiju ierosināt jaunus tiesību aktus, lai risinātu pārmērīga iepakojuma un atkritumu rašanās problēmu, un piešķirt atbalstu integrēta vienota otrreizējo izejvielu un blakusproduktu tirgus izveidei;

41. aicina Komisiju, veicot jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna mērķu īstenošanas pasākumus, ņemt vērā pārtikas iepakojuma funkcijas;

42. norāda, ka aprites ekonomikā ir iespējams optimizēt nenovēršami zudumā gājušas vai izmestas pārtikas un pārtikas ķēdes blakusproduktu izmantošanu; uzsver iespējas samazināt izšķērdēšanu ražošanas posmā, izmantojot inovatīvus paņēmienus un tehnoloģijas, lai tirgus standartiem neatbilstošus produktus pārveidotu par pārstrādātiem produktiem;

43. norāda uz ieguvumiem, ko lauksaimniekiem sniedz ražotāju sadarbība un digitālā inovācija, kas atvieglo piekļuvi datiem, pieprasījuma prognozēm un modernām ražošanas programmām, ļaujot piedāvājumu pielāgot pieprasījumam, uzlabot koordināciju ar citām pārtikas piegādes ķēdes nozarēm un minimizēt izšķērdēšanu;

44. aicina izmantot daudzpusēju pieeju, lai savāktu nepārdotu, nepatērētu un neēdamu pārtiku un novirzītu to uz dzīvnieku barības ražošanu; šajā sakarā aicina Komisiju analizēt juridiskos šķēršļus, kādi ir nerealizētu pārtikas produktu izmantošanai dzīvnieku barības ražošanā, un veicināt pētniecību šajā jomā, vienlaikus uzsverot vajadzību uzlabot izsekojamību un atbilstību bioloģiskās drošības standartiem un izmantot šķirošanas un apstrādes procesus, kas pilnīgi novērš ar pārtikas drošumu saistītus riskus;

45. uzsver, cik svarīga ir uz ilgtspējīgām lauksaimniecības tehnoloģijām vērsta pētniecība un izstrāde, kas būtu jāpielāgo lauksaimnieku un plašākas sabiedrības vajadzībām; konkrēti norāda uz mazo un vidējo lauksaimnieku īpašajām vajadzībām un nepieciešamību koncentrēt pētniecību un izstrādi uz piekļuvi mēroga un izmaksu ziņā piemērotām tehnoloģijām;

46. uzskata, ka uz visu inovāciju aprites ekonomikā būtu jāattiecas ES tiesību aktiem, tai būtu jāatbilst Eiropas zaļā kursa principiem un saskaņā ar piesardzības principu tā nedrīkstētu nodarīt kaitējumu videi, bioloģiskajai daudzveidībai vai veselībai;

47. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par visiem pasākumiem, kas ierosināti saskaņā ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, lai aizsargātu uzņēmumu pašreizējās un turpmākās ekonomiskās intereses un nodrošinātu, ka visu ES iedzīvotāju interesēs tiek ievērots princips "nekaitēt";

48. uzsver pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" 6. kopas nozīmi zināšanu pilnveidē, spēju veidošanā un inovatīvu risinājumu izstrādē un demonstrēšanā, kas paātrinās pāreju uz aprites ekonomiku un tādējādi lauku kopienās radīs pievilcīgas darbvietas un veicinās vērtības radīšanu, ilgtspēju un konkurētspēju;

49. uzskata, ka lauksaimniecības zeme pirmām kārtām ir paredzēta pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai un ka plastmasas ražošanai paredzētie biobāzētie materiāli galvenokārt būtu jāiegūst nevis no pārtikas, bet citiem atkritumiem;

50. aicina visā Eiropā izveidot lauksaimniecības atkritumu vākšanas, šķirošanas un reciklēšanas iekārtas, balstoties uz visu dalībnieku, t. i., lauksaimnieku, izplatītāju un rūpniecisko ražotāju, kolektīvo atbildību;

51. turklāt uzskata, ka Komisijas plastmasas atkritumu stratēģijas projekts ir īpaši svarīgs lauksaimniecībai, jo ar lauksaimniecības plastmasu reciklēšanu saistītās problēmas un izmaksas nozarei rada lielus sarežģījumus;

52. aicina pakāpeniski pārtraukt oksonoārdāmas plastmasas plēvju izmantošanu un atbalsta tādu biobāzētu un bioloģiski noārdāmu materiālu izmantošanu, kuri dabīgos vides apstākļos īsā laikā sadalās CO2 un ūdenī un atbilst ES prasībām par atkritumu, augsnes piesārņojuma un jo īpaši bioakumulācijas ierobežošanu; uzsver, ka ir skaidri jāmarķē plastmasa, kas normālos apstākļos ir pilnīgi bioloģiski noārdāma, un plastmasa, kas ir tikai biobāzēta un nav bioloģiski noārdāma;

53. atzinīgi vērtē ieceri izstrādāt rīcībpolitikas satvaru biobāzētas plastmasas ieguvei, marķēšanai un izmantošanai; uzsver, ka galvenajam bioplastmasas avotam būtu jābūt lauksaimnieciskās ražošanas un agropārtikas rūpniecības atkritumiem un blakusplūsmām, ko nevar izmantot pārtikā, dzīvnieku barībā vai kompostā;

54. aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus jaunās reciklēšanas tehnoloģijās, lai optimizētu un veicinātu šķirošanas un reciklēšanas iekārtu un infrastruktūras tehnoloģisko attīstību, kā arī atkalizmantošanas procedūras un paņēmienus; šajā saistībā aicina Komisiju reciklēšanas sistēmām izstrādāt vienotu marķēšanas shēmu;

55. atzinīgi vērtē visas iniciatīvas ar mērķi iekļaut atkritumu apsaimniekošanas un novēršanas principus produktu ar ES un valstu kvalitātes zīmēm specifikācijās;

56. uzsver, ka ir vecas, neizmantotas lauksaimniecības ēkas, kas rada nopietnas problēmas to nojaukšanas izmaksu ziņā (azbests utt.) vēl pirms tās vai vietu, ko tās aizņem, var izmantot jaunos veidos; turklāt uzsver vispārējo vajadzību pēc pārejas uz ilgtspējīgu un apritīgāku ekonomiku lauksaimniecībā izmantojamo būvizstrādājumu un būvmateriālu sagādē un ražošanā; uzsver, ka visas darbības šajā ziņā jāveic saskaņā ar ISO standartu TC 323 par aprites ekonomiku;

57. aicina ar aprites ekonomikas rīcības plānu saistītajās dalībvalstu stratēģijās iekļaut zilo bioekonomiku.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.12.2020.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Cristian Ghinea, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Chris MacManus, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Bronis Ropė, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petros Kokkalis, Ruža Tomašić

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ECR

Mazaly AGUILAR, Krzysztof JURGIEL, Ruža TOMAŠIĆ, Veronika VRECIONOVÁ

GUE/NGL

Luke Ming FLANAGAN, Petros KOKKALIS, Chris MACMANUS

ID

Ivan DAVID, Gilles LEBRETON, Maxette PIRBAKAS

NI

Dino GIARRUSSO

PPE

Álvaro AMARO, Daniel BUDA, Salvatore DE MEO, Herbert DORFMANN, Jarosław KALINOWSKI, Norbert LINS, Marlene MORTLER, Anne SANDER, Petri SARVAMAA, Simone SCHMIEDTBAUER, Annie SCHREIJER-PIERIK, Juan Ignacio ZOIDO ÁLVAREZ

"Renew Europe"

Atidzhe ALIEVA-VELI, Asger CHRISTENSEN, Jérémy DECERLE, Cristian GHINEA, Martin HLAVÁČEK, Elsi KATAINEN, Ulrike MÜLLER

S&D

Clara AGUILERA, Attila ARA-KOVÁCS, Carmen AVRAM, Adrian-Dragoş BENEA, Isabel CARVALHAIS, Paolo DE CASTRO, Juozas OLEKAS, Pina PICIERNO

Verts/ALE

Benoît BITEAU, Francisco GUERREIRO, Martin HÄUSLING, Bronis ROPĖ, Sarah WIENER

 

0

 

2

0

ID

Mara BIZZOTTO, Angelo CIOCCA

 

Simbolu atšifrējums:

+ : par

 : pret

0 : atturas

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.1.2021.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

66

6

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurelia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Karin Karlsbro, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Linea Søgaard-Lidell, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hildegard Bentele, Manuel Bompard

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

66

+

PPE

Bartosz Arłukowicz, Hildegard Bentele, Traian Băsescu, Nathalie Colin‑Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan‑Ştefan Motreanu, Ljudmila Novak, Jessica Polfjärd, Stanislav Polčák, Christine Schneider, Edina Tóth, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Esther de Lange

S&D

Nikos Androulakis, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Jytte Guteland, César Luena, Javi López, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken

"Renew Europe"

Pascal Canfin, Andreas Glück, Martin Hojsík, Jan Huitema, Karin Karlsbro, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Linea Søgaard‑Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet‑Lenoir, Nicolae Ştefănuță

ID

Aurelia Beigneux, Catherine Griset, Joëlle Mélin

Verts/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus

"The Left"

Malin Björk, Manuel Bompard, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Mick Wallace

 

6

ID

Simona Baldassarre, Marco Dreosto, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Luisa Regimenti, Silvia Sardone

 

7

0

ECR

Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Joanna Kopcińska, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová, Anna Zalewska

 

Simbolu atšifrējums:

+ : par

 : pret

0 : atturas

 

 

[1] https://ec.europa.eu/environment/pdf/chemicals/2020/10/Strategy.pdf

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0201.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0217.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

[5] OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp.

[6] OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

[7] OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp.

[8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0198.

[9] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0201.

[10] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

[11] OV C 433, 23.12.2019., 136. lpp.

[12] OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp.

[13] OV C 76, 9.3.2020., 192. lpp.

[14] OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.

[15] OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.

[16] OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.

[17] OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.

[18] OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.

[19] OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

[22] https://science.sciencemag.org/content/369/6510/1455

[24] https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=cei_srm030&plugin=1(citēts no Eiropas zaļā kursa)

[25] 2014. gada vides rādītāju ziņojums. Ražošanas un patēriņa sistēmu ietekme uz vidi Eiropā. Eiropas Vides aģentūra, 2014. gads.

[27] Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, Aprites ekonomika, https://www.europarl.europa.eu/thinktank/infographics/circulareconomy/public/index.html.

[28] The Built Environment, Ellen MacArthur Foundation, https://www.ellenmacarthurfoundation.org/assets/downloads/The-Built-Environment.pdf, 2020. gads, 2.– 3. lpp.

[29] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

[31] Smagie metāli, zāļu atliekas, hormoni, mikrobiāli patogēni, mikroplastmasa, stikls utt.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 5. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika