ZIŅOJUMS par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi

3.3.2021 - (2020/2038(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Cláudia Monteiro de Aguiar

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 114 KB)
• 001-001 (DOC - 61 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi

(2020/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 195. pantu,

– ņemot vērā LESD 349. pantu, kurā noteikts īpašs režīms tālākajiem reģioniem,

– ņemot vērā LESD 174. pantu,

– ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam[1],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. maija paziņojumu par tūrismu un transportu 2020. gadā un pēc tam (COM(2020)0550) un Tūrisma un transporta tiesību aktu kopuma pieņemšanu,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda ― jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei" (COM(2020)0456) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu "Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana" (SWD(2020)0098),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. jūnija ziņojumu par zilo ekonomiku,

– ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par uzņēmējsabiedrības Thomas Cook bankrota negatīvo ietekmi uz ES tūrismu[2];

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 27. maija secinājumus par tūrisma nozares konkurētspēju, kas nākamajā desmitgadē ir ilgtspējīgas attīstības, nodarbinātības un sociālās kohēzijas dzinējspēks Eiropas Savienībā,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

– ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[3],

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (COM(2018)0267),

– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu "Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Lēmumu (ES) 2017/864 par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)[4],

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. februāra paziņojumu “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086) un Komisijas dienestu 2017. gada 30. marta darba dokumentu par jūras tūrismu (SWD(2017)0126),

– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356) un Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par to[5],

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru[6],

– ņemot vērā 2016. gada 5. un 6. septembrī pieņemto tā dēvēto Korkas 2.0 deklarāciju,

– ņemot vērā 2015. gada 29. oktobra rezolūciju par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā[7],

– ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par virzību uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam[8],

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

– ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē — jaunām Eiropas tūrisma nozares politiskajām pamatnostādnēm[9],

– ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti mobilitāti un integrāciju un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)[10], un 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada[11],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu „Ceļā uz ilgtspējīgāku tūrismu ES pilsētās un reģionos”,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu par tūrismu un transportu 2020. gadā un pēc tam,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0033/2021),

A. tā kā tūrisms ir transversāla saimnieciskā darbība ar plašu ietekmi uz vidi, klimatu un ES ekonomiku kopumā, jo īpaši uz reģionu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un sociālo un ilgtspējīgu attīstību;

B. tā kā tūrisma nozarē tieši un netieši ir nodarbināti 27 miljoni cilvēku, kas veido 11,2 % no ES kopējās nodarbinātības un kas 2019. gadā veidoja 10,3 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP); tā kā tūrisms palīdz veicināt līdzsvarotu reģionālo struktūru, tam ir pozitīva ietekme uz reģionālo attīstību un tam būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, sociālā labklājība un vietējo kopienu ekonomiskā drošība;

C. tā kā vērtības ķēde tūrismā ir viena no galvenajām Eiropas rūpniecības ekosistēmām, ko noteikusi Komisija, un tā kā tā ir sarežģīta un sastāv no četriem cieši saistītiem, galvenajiem transporta, izmitināšanas, pieredzes un starpniecības virzītājspēkiem; tā kā nozares panākumi ir atkarīgi no ietekmes pakāpes starp šiem četriem virzieniem; tā kā tūrisms ietekmē klimata pārmaiņas, radot 8 % no pasaules CO2 emisijām[12]; tā kā tūrisma nozare ietver ļoti dažādus pakalpojumus un profesijas; tā kā šajā nozarē dominē galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuru darbība rada darbvietas un labklājību reģionos, kas ir atkarīgi no tūrisma;

D. tā kā 2018. gadā 51,7 % ES tūristu izmitināšanas uzņēmumu atradās piekrastes un jūras apgabalos, kas ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu ietekmi, savukārt 32,9 % no tiem atradās lauku apvidos; tā kā tālākajiem reģioniem ir raksturīga nošķirtība, izolētība un spēcīga ekonomiskā un sociālā atkarība no tūrisma un transporta nozarēm, kas padara tos vēl neaizsargātākus pret Covid-19 pandēmijas sekām;

E. tā kā Covid-19 pandēmija visvairāk skāra tūrisma un transporta nozares; tā kā vismaz seši miljoni darbvietu ES ir apdraudētas, piemēram, sezonas strādnieki un neaizsargātā situācijā esoši darba ņēmēji; tā kā ceļošanas ierobežojumi, kas ieviesti, reaģējot uz pandēmiju, joprojām smagi ietekmē pasaules un Eiropas tūrismu, un jaunākie ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) dati liecina, ka 2020. gadā tūristu skaits starptautiskajā tūrisma jomā samazinājās par 70 %; tā kā “Next Generation EU” atveseļošanas pasākuma ietvaros Komisija ir konstatējusi, ka tūrisma ekosistēmā pamatvajadzības pēc ieguldījumiem veido 161 miljardu EUR – 22 % no kopējā ieguldījumu deficīta Eiropas Savienībā; tā kā Covid-19 krīze ir smagi skārusi visus transporta veidus, jo īpaši gaisa pārvadājumu savienojamību un to pakalpojumu samazināšanos, kā rezultātā dažos maršrutos pārvadājumi vairs netiek piedāvāti; tā kā tam ir īpaša ietekme uz ES tālākajiem un salu reģioniem, kuros pieejamībai un savienotībai ir būtiska nozīme; tā kā Covid-19 krīzes dēļ miljoniem pasažieru un patērētāju saskaras ar neskaidrībām attiecībā uz viņu tiesībām, tostarp sarežģītiem un bieži vien neapmierinātiem prasījumiem par atlīdzināšanu; tā kā patērētāju uzticēšanās atjaunošana ir būtiska nozares nākotnei;

F. tā kā LESD 195. pantā ir paredzēts, ka Savienībai būtu jāpapildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā; tā kā dalībvalstis tūrisma nozarē saskaras ar kopīgām problēmām un iespējām, piemēram, krīžu novēršanu un pārvarēšanu, progresu virzībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos, sociālekonomisko un vides ilgtspēju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu, darba ņēmēju arodprasmju nodrošināšanu un apmācību un atbalstu MVU;

G. tā kā pasākumi tūrisma un ceļojumu nozares veicināšanai ir visefektīvākie, ja tos veic kā daļu no koordinētas ES stratēģijas, vienlaikus ņemot vērā valstu un reģionālās vajadzības un īpatnības;

H. tā kā nozare ir apņēmusies paātrināt un īstenot pasākumus un darbības, kas padara to ilgtspējīgāku un noturīgāku un tuvina to ekoloģiskās pēdas samazināšanas un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai, jo īpaši klimatneitralitātes panākšanai vēlākais līdz 2050. gadam;

I. tā kā ir panākts progress videi draudzīgas mobilitātes jomā un ar to saistītajos maršrutos, kas ir atbilde uz Eiropas patērētāju vēlmi pēc videi draudzīgākām un dabai tuvākām tūrisma iespējām;

J. tā kā efektīva, droša, dažādu veidu un ilgtspējīga kolektīvā transporta sistēma sniegtu pozitīvu ieguldījumu ekonomijā tūrisma, brīvā laika pavadīšanas un viesu uzņemšanas jomā, jo tā ļauj rast ilgtspējīgus un elastīgus mobilitātes risinājumus visā ES, palīdzot saglabāt dabiskās ekosistēmas un vietējo pilsētvidi un dabisko vidi;

K. tā kā Eiropas Dzelzceļa gadam vajadzētu būt ideālam satvaram iniciatīvām ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, lai palielinātu tūrisma galamērķu pievilcību;

L. tā kā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai un tā savienojumiem ar pilsētu, vietējām un piekrastes teritorijām būs izšķiroša nozīme ilgtspējīgu, alternatīvu un elastīgu transporta risinājumu nodrošināšanā ceļojumiem un tūrismam;

M. tā kā ir radušās jaunas tendences tūrismā, galvenokārt digitalizācijas dēļ, tostarp alternatīvu tūrisma veidu, piemēram, ekotūrisma, agrotūrisma un lauku tūrisma un medicīniskā tūrisma dēļ,

Atjaunot — plāni reaģēšanai uz Covid-19 ietekmi

1. uzsver, ka Covid-19 uzliesmojums ir paralizējis ES tūrisma nozari, pakļaujot tās ekosistēmu vēl nepieredzētām grūtībām; uzsver, ka nepārtraukts īstermiņa finansiālais atbalsts ir būtisks nozares izdzīvošanai, jo īpaši ņemot vērā pandēmijas otro un trešo vilni; tomēr uzskata, ka pašreizējai krīzei vajadzētu likt Komisijai un dalībvalstīm pilnībā atzīt tūrisma nozares nozīmi, to pilnībā integrēt Eiropas un valstu attīstības plānos, uzlabot šīs nozares piedāvājuma kvalitāti, padarīt to ilgtspējīgāku un pieejamāku visiem un sākt jau sen vajadzīgos publiskos un privātos ieguldījumus nozares digitalizācijā un vispārējā modernizācijā;

2. prasa dalībvalstīm nekavējoties pilnībā īstenot vienotus un koordinētus drošas ceļošanas kritērijus, ko Padome pieņēmusi savā ieteikumā par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai[13], vienlaikus, ja iespējams, veicinot ES pasažieru lokalizācijas veidlapas ieviešanu digitāli, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus; uzsver, cik svarīgas ir brīvprātīgas, sadarbspējīgas un anonimizētas sekošanas, izsekošanas un brīdināšanas lietotnes, izmantojot Komisijas sadarbspējas vārteju, nevienus datus neizmantojot citiem mērķiem, piemēram, komerciāliem vai tiesībaizsardzības mērķiem, un ka ir svarīgi galvenajos transporta mezglos noteikt kopējus higiēnas kritērijus;

3. aicina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) uzraudzīt un turpināt savlaicīgi publicēt Savienības valstu un reģionu, tostarp salu, krāsu kodēto karti, ja ir pieejama pietiekama informācija, lai ceļotājiem un uzņēmumiem piedāvātu koordinētu un efektīvu atbildes reakciju; aicina dalībvalstis veicināt kartes izplatīšanu ar valsts raidorganizāciju starpniecību, lai nodrošinātu, ka tā sasniedz arī iedzīvotājus, kuriem ir neliela platjoslas piekļuves vai tās nav vispār;

4. aicina dalībvalstis saskaņā ar Komisijas ieteikumu par Covid-19 testēšanas stratēģijām[14] un ECDC un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pamatnostādnēm izveidot kopīgu un nediskriminējošu ES veselības drošības protokolu testēšanai pirms došanās prom, kam vajadzētu būt uzticamam un cenas ziņā pieejamam, tostarp ātrās testēšanas tehnoloģijām, PCR testiem un citiem; mudina, lai karantīna arī turpmāk būtu galējas nepieciešamības instruments, bet attiecīgā gadījumā tās ilgums būtu jāsamazina līdz minimālam dienu skaitam, kas būtu jāsaskaņo visā Savienībā; uzsver, ka visiem pārvietošanās brīvības ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, īslaicīgiem un skaidri saistītiem ar Covid-19 pandēmiju; norāda – lai protokolu pareizi īstenotu, visas dalībvalstis būtu jāatbalsta ar ES finansējumu; aicina dalībvalstis koordinēt testēšanas pārvaldību dažādos brauciena perioda posmos;

5. aicina Komisiju un dalībvalstis prioritārā kārtā izstrādāt kopīgu vakcinācijas sertifikātu un medicīnas vajadzībām paredzētu vakcinācijas procedūru savstarpējas atzīšanas sistēmu, kas būtu jāievieš paralēli vakcīnu izplatīšanai, vienlaikus saglabājot personu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību; uzskata, ka, tiklīdz vakcīnas būs darītas pieejamas plašai sabiedrībai un būs pietiekami zinātniski pierādījumi, ka vakcinētās personas nepārnes vīrusu, apliecību ceļošanas nolūkā varētu uzskatīt par alternatīvu PCR testiem un karantīnas prasībām, vienlaikus saglabājot nepieciešamību ievērot pašreizējos sanitāros pasākumus, piemēram, sejas masku valkāšanu sabiedrībā un fiziskās distancēšanās ievērošanu; uzsver, ka ir nepieciešams un ir svarīgi atjaunot pārvietošanās brīvību ES un nodrošināt pakāpenisku atgriešanos pie normālas situācijas transporta un tūrisma nozarē;

6. atzinīgi vērtē platformu „Re-open EU” portālu un mudina dalībvalstis sniegt Komisijai skaidri saprotamu informāciju par turpmāko brīvas pārvietošanās ierobežojumu piemērošanu vai atcelšanu, tiklīdz ir pieņemts lēmums par šādām izmaiņām, lai nodrošinātu, ka portāls ceļotājiem ir uzticams; aicina Komisiju nākt klajā ar mobilo lietotni, lai labāk izplatītu informāciju, un turpināt sniegt reāllaika informāciju par robežu statusu un ES valstīs pieejamajiem transporta un tūrisma pakalpojumiem, tostarp informāciju par sabiedrības veselības un drošības pasākumiem un citu attiecīgu informāciju; uzskata, ka dalībvalstīm šis ES portāls būtu jāpapildina ar informāciju par kontaktpunktiem attiecīgajos galamērķos, piemēram, publiskas tīmekļa vietnes un informācijas dienesta veidā;

7. aicina Komisiju sākt īpašu ES komunikācijas kampaņu par ceļošanu un tūrismu, izmantojot „ES tūrisma zīmolu”, kuras mērķis ir veicināt ceļošanu ES un atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ceļojumiem un tūrismam Covid-19 laikā;

8. aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest vienotu kodēšanas sistēmu ar krāsu palīdzību un kopējus kritērijus ceļošanai uz trešām valstīm, savstarpēji atzīstot salīdzināmus aizsardzības pasākumus pret Covid-19 visos ceļošanas veidos, bet galvenokārt aviācijas un jūrniecības nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas, izmantojot jaunas tehnoloģijas, lietotājiem draudzīgā veidā brīdinātu tūristus par iespējamiem veselības apdraudējumiem galamērķī, kas ir trešā valstī; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ceļojumu rīkotājus ceļojumu pieredzes organizēšanā atsevišķās jomās trešās valstīs, vienlaikus pilnībā ievērojot stingrus veselības aizsardzības protokolus, kas līdz minimumam samazina inficēšanās risku;

9. mudina Komisiju ieviest ES higiēnas sertifikācijas zīmogu, kas ECDC un dalībvalstīm būtu kopīgi jāizstrādā un kam būtu jāsertificē tūrisma darbības, nodrošinot atbilstību minimālajiem higiēnas standartiem Covid-19 vīrusa un citu iespējamu infekciju profilaksei un kontrolei; uzskata, ka ar šo zīmogu būtu jācenšas noteikt Eiropas mēroga veselības standartus, kas palīdzētu atjaunot patērētāju uzticēšanos tūrisma nozarei un tādējādi veicinātu tās atdzīvināšanu, vienlaikus izvairoties no administratīvā sloga mikrouzņēmumiem un MVU;

10. pauž nožēlu par to, ka „Next Generation EU” atveseļošanas instruments neietver tiešu finansējumu tūrisma nozarei, un aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes iekļaut tūrisma un ceļojumu nozares savos atveseļošanas plānos un REACT–EU iniciatīvā, vienlaikus ievērojot vides un sociālos standartus; uzsver – lai gan ir svarīgi, lai darbības saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu būtu ar atpakaļejošu spēku, lai atbalstītu nozari un novērstu bankrotu, jo tās pašas par sevi nav pietiekamas; aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus attiecībā uz Eiropas reģioniem, kuros tūrisms veido būtiskāku daļu no to IKP, kā arī attiecībā uz salām un tālākajiem reģioniem; šajā sakarībā uzsver, ka finansiālais atbalsts no ES fondiem, kas dalībvalstīs tiek izplatīts saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ne vienmēr sasniedz tos tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir steidzami nepieciešams tiešs finansējums, lai turpinātu un saglabātu savu saimniecisko darbību;

11. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis uz laiku noteikt samazinātas PVN likmes ceļojumu un tūrisma pakalpojumiem, kā arī īpašu stimulēšanas pasākumu kopumu visiem mikrouzņēmumiem un MVU laikposmam no 2020. gada līdz 2024. gadam, lai līdz minimumam samazinātu bankrotu skaitu un saglabātu darbvietas un darba ņēmēju tiesības Eiropas tūrisma nozarē, vienlaikus izmantojot ieguldījumus, lai veicinātu pāreju uz digitālāku un ilgtspējīgāku tūrisma ekosistēmu;

12. aicina dalībvalstis un reģionālās pašvaldības iekļaut tūrismu kā horizontālu prioritāti savās darbības programmās, pārdomātas specializācijas stratēģijās un partnerības nolīgumos 2021.–2027. gadam, lai finansētu tūrisma projektus;

13. aicina Komisiju kopā ar Parlamentu īstenot pieņemto sagatavošanas darbību „Eiropas krīžu pārvarēšanas mehānisms tūrisma jomā”, lai būtu gatava pārvarēt turpmākās krīzes, lai palīdzētu tūrisma galamērķiem izstrādāt krīzes novēršanas plānus, ārkārtas pasākumus un sagatavotības plānus un darbības;

14. aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu un sadarboties ar to par sagatavošanas darbu un progresu, kas panākts izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību izstrādē, un turpināt iesaistīt procesā atbildīgās Parlamenta komitejas un tos EP deputātus, kuri ir ierosinājuši projektus;

Pārorientēties — pārvaldības politika Savienības satvarā

15. aicina Komisiju izveidot jaunu pārvaldības modeli starp ES iestādēm, stiprinot organizatorisko, finanšu un cilvēkresursu struktūru, izveidojot īpašu direktorātu, kas nodarbojas tieši ar tūrismu un kam būtu pienācīgs finansējums, ar mērķi īstenot integrētu un efektīvu pieeju tūrismam, atbalstīt tūrisma atjaunošanu Eiropas reģionos un palīdzēt uzņēmumiem īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu galvenos mērķus ilgtspējas un inovācijas jomā, kā arī palielinātu to konkurētspēju un pievilcību;

16. turklāt aicina Komisiju ņemt vērā iespējamo sinerģiju starp dažādiem ģenerāldirektorātiem, paturot prātā tūrisma transversālo raksturu tādās jomās kā lauksaimniecība, transports, kultūra, jūrlietas, reģionālā attīstība, nodarbinātība un klimats;

17. aicina konferencē par Eiropas nākotni uzsākt diskusiju par to, kā palīdzēt tūrismam kļūt par ES kopīgu kompetenci, nevis par papildu kompetenci, kā tas ir pašlaik; uzsver, ka Līgumi pašlaik nodrošina ievērojamu elastību attiecībā uz ES politiku tūrisma jomā, ko Komisija pilnībā neizmanto; tādēļ aicina Komisiju sākt pilnībā izmantot Līgumos paredzētās iespējas, lai izstrādātu visaptverošu Eiropas tūrisma politiku;

18. norāda, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam nav iekļauta īpaša pozīcija ilgtspējīgam tūrismam, kas apliecinātu apņemšanos īstenot Eiropas tūrisma politiku, kuru Parlaments apstiprināja rezolūcijā par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam; norāda, ka šī pozīcija nepārklātos vai neaizstātu finansiālo atbalstu, kas no esošajiem ES fondiem ir pieejams ceļojumu un tūrisma nozarei; pauž nožēlu par to, ka tūrisms vēl nav iekļauts ne regulējumos par Eiropas strukturālo un investīciju fondu, ne Vienotā tirgus programmā kā neatkarīgs mērķis;

19. aicina Komisiju izveidot ES mehānismu, lai uzraudzītu atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem un MVU, galveno uzmanību pievēršot likviditātei un nodrošinot ES pievienoto vērtību un pārredzamību, lai palielinātu šo uzņēmumu spēju piekļūt ES līdzekļiem un finanšu instrumentiem un tos izmantot nolūkā veicināt inovatīvu un ilgtspējīgu projektu modernizāciju un īstenošanu, nodrošinot pārskatatbildību un administratīvo vienkāršošanu;

20. atzinīgi vērtē Komisiju par Eiropas tūrisma konventa organizēšanu 2020. gadā un aicina Komisiju 2021. gadā nākt klajā ar rīcības plānu un savlaicīgi izstrādāt ES ilgtspējīga un stratēģiska tūrisma stratēģiju, kas būtu saskaņota ar Digitālo programmu, zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, aizstājot 2010. gada stratēģiju, lai Eiropa arī turpmāk būtu nozīmīgākais tūristu galamērķis; atgādina, ka, izstrādājot šo stratēģiju, ir jāapspriežas ar tūrisma nozares profesionāļiem; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir konkrēti rīkoties, lai pārvarētu pašreizējo krīzi un veicinātu alternatīvus tūrisma veidus, piemēram, kultūrtūrismu un ilgtspējīgu tūrismu, agrotūrismu, savvaļas dzīvnieku tūrismu, ekotūrismu un citu pieredzi, kurā būtu jārespektē vietējo iedzīvotāju vide un kultūras mantojums nolūkā izvairīties no pārmērīga tūrisma;

21. uzskata, ka tūrisms ir pasaules mēroga nozare, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi veicināt dialogu un sadarbību ar UNWTO, pamatojoties uz saprašanās memorandu, ko 2018. gadā parakstīja Parlaments un UNWTO;

22. aicina Komisiju atjaunināt ES finansējuma atbalsta rokasgrāmatu un iekļaut tajā saiti uz valsts kontaktpunktu, kas atvieglo mikrouzņēmumu un MVU piekļuvi informācijai, izmantojot vienas pieturas aģentūru vai tiešsaistes rīku ar dalībvalstu palīdzību un norādījumiem, kad vien tas ir nepieciešams; aicina Komisiju palielināt tūrisma nozares uzņēmumu un MVU informētību par šo rokasgrāmatu;

23. aicina Komisiju nākamajā DFS izveidot Eiropas Tūrisma aģentūru un izstrādāt īstermiņa risinājumu, izveidojot tūrisma departamentu vienā no esošajām izpildaģentūrām, jo īpaši MVU izpildaģentūru (EASME) vai gaidāmo Veselības un digitālo izpildaģentūru;

Eiropas Tūrisma aģentūrai cita starpā vajadzētu būt atbildīgai par:

– faktu pārskatu un datu sniegšanu ES un tās dalībvalstu politikas veidotājiem, lai tie varētu izstrādāt uz informāciju balstītas stratēģijas, pamatojoties uz apkopotiem un analizētiem tūrisma datiem, tostarp par to iespējamo sociālo, ekonomisko un vides ietekmi;

–  krīzes pārvarēšanas mehānisma izmantošanu, lai nodrošinātu tūrisma nozares pienācīgu sagatavotību turpmākām krīzēm, ja valstu reakcija ir izrādījusies nepietiekama;

– tehniska un administratīva atbalsta nodrošināšanu mikrouzņēmumiem un MVU, lai palielinātu to spēju piekļūt ES finansējumam un finanšu instrumentiem un tos izmantot;

–  tūrisma ekosistēmas atbalstīšanu, piemēram, apmainoties ar labu praksi, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par tūrisma politikas uzlabošanu;

– Eiropas zīmola popularizēšanu trešās valstīs un koncentrēšanos uz Eiropas tūrisma piedāvājuma dažādošanu;

Stiprināt — pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, atbildīgu un viedu tūrismu

24. norāda, ka ilgtspējīgā tūrismā būtu jāņem vērā pašreizējā un turpmākā ekonomiskā, sociālā un vides ietekme, ievērojot apmeklētāju, nozares, vides un vietējo kopienu vajadzības[15]; atgādina, ka tūrisma un ceļojumu nozare visā pasaulē rada ekoloģisko pēdu; uzsver, ka ir nepieciešams paredzēt ilgtspējīgus un elastīgus risinājumus dažāda veida transportam un izstrādāt politiku dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, respektējot uzņēmējkopienu sociāli kulturālo autentiskumu, nodrošinot ilgtspēju un sniedzot sociālekonomiskus ieguvumus visām ieinteresētajām personām;

25. aicina Komisiju steidzami izstrādāt ceļvedi ilgtspējīgam tūrismam, kas ietver inovatīvus pasākumus, lai samazinātu nozares ietekmi uz klimatu un vidi, izstrādājot ilgtspējīgākus tūrisma veidus, dažādojot piedāvājumu, veicinot jaunas sadarbības iniciatīvas un izstrādājot jaunus digitālos pakalpojumus;

26. aicina dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīga tūrisma rīcības plānus valsts un reģionālā līmenī, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību un saskaņā ar gaidāmo Eiropas ceļvedi ilgtspējīgam tūrismam, un pilnībā izmantot „Next Generation EU”  atveseļošanas instrumenta līdzekļus, lai finansētu tūrisma pārkārtošanas rīcības plānus;

27. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ceļotāju pieprasījuma maiņu uz drošu, tīru un ilgtspējīgāku tūrismu; uzsver, ka vietējās amatniecība, agrotūrisms, lauku tūrisms un ekotūrisms ir ilgtspējīga tūrisma neatņemama sastāvdaļa, īpašu uzmanību pievēršot dabas un lauku ainavu atklāšanai Eiropā pa ceļiem, kas piemēroti iešanai kājām, riteņbraukšanā vai zirga braucienos ar kopīgu piekļuvi;

28. aicina Komisiju sadarbībā ar reģioniem ieviest Eiropas Tūrisma indikatoru sistēmu (ETIS), nodrošināt tai pastāvīgu pārvaldības struktūru un ieviest to tūrisma galamērķos ar statiskiem rādītājiem un reāllaika datiem to pārvaldībai un novērtēšanai; uzsver, ka ETIS rezultātu pārskata mērķis ir uzraudzīt tūrisma ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi;

29. aicina Komisiju izpētīt šķēršļus ekomarķējuma saņemšanai un paplašināt tā darbības jomu, attiecinot to arī uz citiem tūrisma pakalpojumiem, papildinot ES vides vadības un revīzijas sistēmu (EMAS) tūrisma jomā, un izveidot mehānismus, lai atbalstītu minētās sertifikācijas sistēmas un veicinātu tūrisma operatoru darbību, kuri ir ieguvuši minētās sistēmas;

30. aicina dalībvalstis, valstu tūrisma organizācijas un nozares pārstāvjus pastiprināt esošo kvalitātes zīmju kritēriju koordinēšanu un piemērošanu Savienībā un mudināt Komisiju pildīt savu koordinēšanas funkciju un atbalstīt vietējās iniciatīvas;

31. iesaka Komisijai izveidot Tūrisma ilgtspējas grupu un aicina grupu atsākt darbu un pārskatīt 2012. gada Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartu, lai veicinātu līdzdalību un labas prakses pieņemšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī; uzskata, ka grupa var kalpot par atsauci Eiropas ilgtspējīga tūrisma nozares ieinteresēto pušu tīklam, piedāvāt jaunus instrumentus un iniciatīvas, lai novērtētu ar tūrismu saistīto darbību ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi, iesaistīt ceļotājus un dot iespēju gan ceļotājiem, gan tūrisma uzņēmumiem izprast savu vides pēdas nospiedumu;

32. uzsver, cik svarīgs ir UNWTO statistikas satvars tūrisma ilgtspējas novērtēšanai, kura mērķis ir integrēt statistiku par ilgtspējīga tūrisma ekonomisko, vides un sociālo dimensiju;

33. atgādina, ka precīzu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju datu trūkums par tūrisma ietekmi uz ilgtspēju kavē publiskā un privātā sektora dalībnieku lēmumu pieņemšanu; prasa Eurostat izveidot atsauces sistēmu tādu datu vākšanai, kas saistīti ar ilgtspēju, pārmērīgu tūrismu, nepietiekamu tūrismu un darba apstākļu kritērijiem, un prasa atjaunināt Regulu (ES) Nr. 692/2011[16]; uzsver lielo datu un aktuālo datu milzīgo potenciālu, proti, attiecībā uz rezervāciju izcelsmi un veidu, uzturēšanās ilgumu, vidējo izdevumu sadalījumu pa kategorijām un izmantojuma rādītājiem, lai izprastu tūrisma plūsmu attīstību un pieprasījuma izmaiņas, pielāgotu piedāvājumu un attiecīgi īstenotu atbilstošu politiku;

34. atzinīgi vērtē Eiropas Datu stratēģiju un Komisijas priekšlikumu Datu pārvaldības aktam; aicina Komisiju iekļaut tūrismu kopīgo datu telpu pārvaldības sistēmā un labāk regulēt tiešsaistes rezervācijas platformu un tiešsaistes ceļojumu starpnieku darbību, ļaujot tūrisma uzņēmumiem pilnībā iesaistīties inovācijā un digitalizācijā, jo tie ir būtiski, lai modernizētu visu nozari un izstrādātu jaunus pakalpojumus un plašāku augstas kvalitātes piedāvājumu; turklāt aicina Komisiju veicināt datu apkopošanu tūrisma uzņēmumiem un reģionālajiem dibinātāju centriem un paātrinātājiem, izmantojot pētniecību un inovāciju, lai palīdzētu daudziem nozares MVU vākt, apstrādāt un izmantot to radītos datus un ļautu tiem pilnībā gūt labumu no datu ekonomikas un īstenot ilgtspējīgus risinājumus;

35. norāda, ka tūrisma produkti un pakalpojumi arvien vairāk tiek iepirkti tiešsaistē; atzīst sadarbīgās ekonomikas platformu kā starpnieku nozīmes palielināšanos un to priekšrocības inovācijas un ilgtspējas ziņā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus digitālo pakalpojumu tiesību aktam un digitālo tirgu aktam un uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tiešsaistes un bezsaistes uzņēmumiem, lai izvairītos no tirgus izkropļojumiem un saglabātu veselīgu konkurenci, jo īpaši attiecībā uz profesionālu un tiem pielīdzinātu pakalpojumu sniedzēju nošķiršanu; uzsver tiešsaistes pārskatu un reitingu ietekmi uz tūrisma pieredzi šajā mainīgajā vidē;

36. uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir nodrošināt sadarbību starp zināšanu un inovāciju kopienām pārtikas un kultūras nozarē; uzskata, ka galvenie agrotūrisma panākumu faktori ir tirgus izpratnes veicināšana, labāka kvalifikācija, augtāka pārvaldības efektivitāte, reālās dzīves partnerības un mērķtiecīgas tīklu veidošanas iespējas, kā arī inovatīvu pasākumu izstrāde nākotnei; uzskata arī, ka nolūkā uzlabot agrotūrisma sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus ir jāpilnveido sadarbība un koordinācija starp ieinteresētajām personām, savukārt vietējās iestādes vairāk jāiesaista tūrisma un tirgus izpētē, kā arī profesionālās komunikācijas un tirgvedības stratēģijās;

37. aicina Komisiju ievērot vietējo iestāžu tiesības reglamentēt pārmērīga tūrisma kaitīgo ietekmi;

 38. norāda, ka tūrisms ir cieši saistīts ar mobilitāti un ka dalībvalstīm ar ES finansiālu atbalstu ir jāpalielina ieguldījumi pārejā uz tīrāku degvielu, mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļos, kad vien iespējams, pieejamākos transporta veidos, tostarp invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām visiem transporta veidiem, un atbalstot mobilitāti kā pakalpojumu un platformas, kas garantē biļešu sistēmu sadarbspēju un intermodalitāti, lai piedāvātu pārnacionālas un intermodālas biļetes no durvīm līdz durvīm;

39. uzskata, ka tūrisma mobilitātei par prioritāti būtu jānosaka ilgtspējīgāko transporta veidu izmantošana, kas rada mazāku oglekļa dioksīda pēdu; atgādina, ka visām dalībvalstīm ir vajadzīga moderna, droša un ilgtspējīga transporta infrastruktūra, lai atvieglotu ceļošanu visā ES un padarītu tālākos reģionus, nomaļos un attālos reģionus un salas pieejamākus Eiropas un starptautiskajam tūrismam un stiprinātu teritoriālo kohēziju; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš trūkstošajiem savienojumiem pāri robežām, to pabeigšanai un TEN-T termiņu ievērošanai 2030. un 2050. gadam;

40. uzsver, ka Eiropas Dzelzceļa gads varētu sniegt iespēju veidot sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu tūrismu un jauniem pārrobežu maršrutiem, kurus Eiropas iedzīvotāji var atklāt, izmantojot dzelzceļa savienojumus; tādēļ aicina Komisiju uzlabot Eiropas dzelzceļa tīklu; atzinīgi vērtē Savienības iniciatīvu  DiscoverEU, kas galvenokārt jauniešiem dod iespēju iepazīt Eiropu, mācoties un iegūstot kultūras pieredzi, un popularizējot vietējo kultūras mantojumu;

41. uzsver kultūras un kultūras mantojuma nozīmi Eiropas tūrismā; tādēļ aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamu finansējumu kultūras un kultūras mantojuma objektiem, neaizmirstot to patieso vērtību kā daļu no mūsu kultūras mantojuma, kas jāaizsargā, tostarp no klimata pārmaiņām un pārmērīga tūrisma;

42. uzsver, ka ir jāpēta kultūras mantojuma noturība, un norāda uz saikni starp ilgtspējīgu tūrismu un kultūras mantojumu; uzskata, ka kultūrtūrisms var būt rosinošs faktors cilvēku savstarpējās sapratnes stiprināšanai ES, ļaujot viņiem atklāt Eiropas kultūras mantojumu visā tā daudzveidībā; uzsver, ka ir nepieciešams ņemt vērā Eiropas Kultūras mantojuma gada sniegto pieredzi; atgādina, ka Eiropas, valstu un vietējā mērogā tika veiktas daudzas iniciatīvas, lai uzlabotu ilgtspējīgu tūrismu, integrējot kultūras vides, arhitektūras un plānošanas politikā kultūras mantojumu; apsver nepieciešamību aizsargāt to reģionu industriālo mantojumu, kuros notiek pārkārtošanās, lai minētajos apgabalos pavērtu jaunas ekonomiskās un profesionālās iespējas; atkārtoti uzsver, ka ir jāpalielina visu dalībnieku informētība par kultūras mantojuma aizsardzību, tostarp par kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības risku; norāda, ka pārdomās par ilgtspējīgu tūrismu ir arī jābūt jaunam skatījumam uz darbiem un kultūras priekšmetiem, kas atsavināti, nozagti vai nelikumīgi iegūti karu laikā; mudina veicināt izcilību ilgtspējīgā kultūrtūrismā; aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas veicina ekspertu aktīvāku sadarbību kultūrtūrisma nozarē, kā arī veicināt sadarbību un apmainīšanos ar paraugpraksi minētajā nozarē;

43. uzskata, ka Eiropas Padomes programmas kultūras maršruti palīdz izgaismot daudzveidīgo Eiropas vēsturi un popularizēt kultūras mantojumu; norāda, cik svarīgi ir savienot tūrisma apskates vietas; uzskata, ka programmai ir liels potenciāls attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, starpkultūru dialogu un pārnacionālo sadarbību un ka tai ir jāattīstās, arvien vairāk iestājoties par tūrisma ilgtspēju, tostarp kultūras mantojuma aizsardzību;

44. aicina Komisiju izpētīt iespējamās sinerģijas ar Eiropas velomaršrutu tīklu un tā 17 koridoriem, jo īpaši palielinot finansiālo atbalstu, lai veicinātu velotūrismu Eiropā; aicina Komisiju veicināt neizmantoto dzelzceļa līniju pārveidi, tostarp atbalstot velovilciena projektus, un aktīvi atbalstīt velovilciena intermodalitāti; ierosina veicināt tūristiem paredzētas riteņbraukšanas paketes apvienojumā ar citiem ilgtspējīgiem piedāvājumiem; uzskata, ka pārrobežu maršrutiem āra darbībām, tostarp lauku, kalnu vai ūdens tūrismam, ko veicina ar īpašiem tīkliem, kurus atbalsta ar ES finansējumu, var būt svarīga loma dažādu dalībvalstu reģionu savienošanā un tūrisma plūsmu efektīvā novirzīšanā, vienlaikus nodrošinot iespējas veicināt tūrismu mazāk attīstītos reģionos;

45. mudina Komisiju ierosināt jaunu Eiropas iekļaujoša tūrisma shēmu pēc iniciatīvas Calypso parauga, kura ļautu neaizsargātām sociālajām grupām izmantot valsts tūrisma vaučerus iesaistītajos uzņēmumos citās dalībvalstīs, kas arī saviem iedzīvotājiem piedāvā sociālā tūrisma programmu; norāda, ka daudzas dalībvalstis īsteno šādas programmas ar ļoti labiem rezultātiem, un uzskata, ka būtu ļoti pozitīvi, ja šādas shēmas būtu sadarbspējīgas ES līmenī;

46. aicina Komisiju iepazīstināt ar viedā tūrisma galamērķu izmēģinājuma projekta rezultātiem un izklāstīt, kā tā plāno īstenot šo shēmu, sasaistot inovāciju ar UNESCO un dabas objektu un tradicionālo vietējo īpatnību un kultūras centru aizsardzību;

 

47. aicina dalībvalstis un Komisiju padarīt Eiropas vieda tūrisma galvaspilsētu par pastāvīgu projektu ar plašākiem un taisnīgākiem kritērijiem, tādējādi sniedzot labumu vietējai ekonomikai un vietējām piegādes ķēdēm; aicina uzņemties lielākas saistības, lai pakāpeniski palielinātu ilgtspējīgas mobilitātes iespējas visā Eiropā;

48. atzinīgi vērtē Komisiju par Pilsētas pieejamības balvu un aicina īstenot līdzīgas iniciatīvas valsts un reģionālā līmenī;

49. atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie 14 pasākumiem, kas veido Piekrastes un jūras tūrisma stratēģiju, un aicina Komisiju iepazīstināt ar rezultātiem, ko var izmantot, lai novirzītu finansējumu infrastruktūrai (ostām un jahtu ostām), loģistikas un darbības atbalstam, atkritumu rašanās novēršanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai; uzsver, ka ir nepieciešams respektēt jūras ekosistēmu, veicināt dialogu starp dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību un veicināt piekrastes un jūras tūrisma ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju, vienojoties ar dalībvalstīm par pasākumu veikšanu, lai atbalstītu kruīzu nozari, kuru joprojām smagi apdraud Covid-19 pandēmija, un veicināt tās darbības atsākšanu, vienlaikus ievērojot sociālos un vides standartus;

50. aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas ūdens un piekrastes tūrisma jomā attiecībā uz kapteiņa kvalifikācijas atzīšanu, PVN noteikumiem attiecībā uz laivām, jahtām un enkurvietām, risināt sezonalitātes problēmu un veicināt pārrobežu maršrutus, piemēram, jūras tūrisma maršrutu tīklu, un publiskot izmēģinājuma projekta pašreizējo stāvokli: ilgtspējīga kruīzu tūrisma labas prakses harta;

51. mudina Komisiju ienākumu dažādošanas iniciatīvās iesaistīt vietējos dalībniekus, kas darbojas lauku un piekrastes teritorijās, radot tūrisma produktus, pakalpojumus vai pieredzi, izstrādājot jaunas iniciatīvas un meklējot sinerģijas ar jau pastāvošajām iniciatīvām; atbalsta centienus šajās iniciatīvās iesaistīt primārās nozares (lauksaimniecības, lopkopības un zivsaimniecības) ražotājus un izpētīt, vai šīs iniciatīvas varētu izmantot, lai tirgotu to produktus un izplatītu kultūras vai gastronomiskās tradīcijas;

52. uzsver potenciālās nodarbinātības iespējas lauku apvidos likumīgi dzīvojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tādējādi veicinot viņu sociālo un ekonomisko iekļaušanu;

53. uzsver lauku tūrisma pozitīvo ieguldījumu maza mēroga un daudzveidīgas lauksaimniecības uzturēšanā, sociālās nevienlīdzības novēršanā un nodarbinātības iespēju radīšanā sievietēm, jo ES šajā nozarē strādājošo sieviešu īpatsvars ir aptuveni 50 %, tādējādi veicinot paaudžu maiņu un apturot iedzīvotāju skaita samazināšanos;

54. uzsver nepieciešamību iekļaut veselības tūrismu, jo īpaši kūrortu un labsajūtas tūrismu, kā atsevišķu nozari ar augstu konkurētspēju un inovatīvu potenciālu turpmākajos pasākumos, lai attīstītu tūrismu Eiropā, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un sabiedrībasizpratnes palielināšanu par veselību;

Pārdomāt — tūrisma nozares nākotnes plānošana

55. uzsver, ka ir nepieciešams atbalstīt tūrisma nozari aprites ekonomikas principu īstenošanā, piemēram, veicinot klimatneitrālu produktu piegādi, izmantojot tīru enerģiju, samazinot kaitīgu ķīmisko vielu un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, stimulējot tūrisma ēku fonda renovāciju, īstenojot lietus ūdens un sadzīves notekūdeņu reciklēšanas procesus, veicinot reciklēšanu un novēršot atkritumu rašanos;

56. aicina Komisiju 2021. gada pirmajā pusgadā iesniegt analīzi par pieprasījumiem, kas saņemti no katras dalībvalsts par valsts atbalsta shēmām tūrisma nozarei, un par ES finansējumu, kas izmantots Covid-19 seku novēršanai, tostarp par SURE programmas piemērojamību; aicina Komisiju konsolidēt un pagarināt SURE līdz 2022. gada beigām, ņemot vērā sociālekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras dalībvalstis;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt Covid-19 krīzes skarto tūrisma nozares darba ņēmēju situāciju un apsvērt iespēju saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu visā nozares vērtības ķēdē  izveidot Eiropas satvaru ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem, izmantojot konstruktīvu dialogu par darba apstākļiem nozarē, ko raksturo sezonalitāte un nepilna laika un nestandarta nodarbinātības veidi; uzsver, ka ir jāgarantē piekļuve sociālajai aizsardzībai;

58. aicina Komisiju kopā ar Eiropas Investīciju banku izveidot pietiekamu īpašu atbalstu tūrisma nozares dekarbonizācijai, digitalizācijai un inovatīviem projektiem un paredzēt nosacījumus par mikrouzņēmumu un MVU piekļuvi programmai InvestEU, lai varētu apgūt jaunas prasmes un radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu; uzsver, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp ES un vietējo līmeni, lai atrisinātu jautājumu par piekļuvi finansējumam; uzsver, ka jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, robotika un virtuālā un paplašinātā realitāte, var būtiski ietekmēt tūrisma nozari; norāda, ka to ieviešanai ir nepieciešams pienācīgs finansējums tūrisma iestādēm, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU;

59. aicina Komisiju ierosināt jaunas programmas, lai atbalstītu inovāciju tūrisma nozarē, izmantojot dizaina domāšanu;

60. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm atbalstīt labāko praksi, ko pašlaik izmanto valstu, reģionālās un vietējās iestādes, pāreju uz vienmērīgu intermodalitāti transporta nozarē un tranzīta biļešu izstrādi ceļošanai pa dzelzceļu; atgādina, cik svarīgi ir moderni, viengabalaini TEN-T tīkli un ātrgaitas pārrobežu pakalpojumi visā Eiropā, lai atraisītu starptautiskā kolektīvā ilgtspējīga transporta potenciālu nolūkā padarīt tūrismu ilgtspējīgāku visos gadalaikos; šajā sakarībā atgādina, ka ir jāstiprina pilsētu mezgli un sabiedriskais transports, kas ir svarīga daļa no tūristu iespaidiem un iedzīvotāju ikdienas dzīves tūrisma galamērķos;

61. aicina Komisiju ieviest e–vīzu, kā arī ceļošanas vīzu un citus pasākumus, kas ļauj apmeklētājiem likumīgi ieceļot Savienībā;

62. uzskata, ka Eiropas tūrisma zīmola popularizēšanai trešās valstīs ir jākoncentrējas uz tūrisma produktu dažādošanu, lai piesaistītu plašāku tūristu loku un palielinātu tirgus daļu, vienlaikus popularizējot galvenos galamērķus, kas piedāvā alternatīvu masu tūrisma vietām; uzsver Eiropas tūrisma produktu un pakalpojumu, piemēram, pārnacionālo maršrutu, pievilcību;

63. norāda uz sporta būtisko ieguldījumu Eiropas tūrismā un uzsver iespējas, ko sniedz sporta pasākumi un aktivitātes, vienlaikus neaizmirstot, cik svarīgi ir uzlabot lielu pasākumu ilgtspēju; uzsver Eiropas gastronomijas, gastronomijas maršrutu un viesnīcu, restorānu un ēdināšanas (Horeca) nozares nozīmi tūrisma nozarē; uzsver veselības un kūrortu tūrisma nozīmi un aicina Komisiju veicināt tūrisma iniciatīvas, kas var palīdzēt samazināt veselības aprūpes izmaksas, veicot profilaktiskus pasākumus un samazinot farmaceitisko līdzekļu patēriņu; uzskata, ka Eiropas tūrisma zīmola popularizēšanai ir jākoncentrējas uz ES kultūras un dabas mantojuma, pārtikas un veselības piedāvājuma dažādošanu sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem galamērķos un ceļojumu rīkotājiem;

64. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, jo īpaši ņemot vērā 2014. gada sabiedriskās apspriešanas rezultātus, kas liecināja, ka šāda atzīšana, nekavējoties identificējot produktu ar teritoriju, veicinātu tūrisma nozari;

65. aicina Komisiju veicināt mākslinieciskās un tradicionālās amatniecības profesijas, kas apliecina Eiropā ražoto produktu izcilību kā Eiropas teritoriju identitātes un tradīciju izpausmi, tostarp tūrisma nozares kontekstā, oficiāli atzīstot to par daļu no Eiropas kultūras mantojuma;

66. aicina Komisiju izvērtēt un vajadzības gadījumā pārskatīt Komplekso ceļojumu direktīvu[17] un atsākt sarunas Padomē par Regulas (EK) Nr. 261/2004 par aviopasažieru tiesībām[18] pārskatīšanu, lai ņemtu vērā nesenās krīzes sekas, novērstu turpmāku juridisko nenoteiktību un nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību; aicina Komisiju analizēt iespēju stiprināt maksātnespējas aizsardzības noteikumus, pievienojot preventīvu pieeju, lai atbalstītu uzņēmumus un MVU agrīnā posmā un aizsargātu darba ņēmējus sistēmisku satricinājumu un/vai maksātnespējas gadījumā;

67. aicina Komisiju, pamatojoties uz Covid-19 krīzes saistībā gūto pieredzi un līdzīgām dalībvalstu shēmām, izpētīt iespēju izstrādāt Eiropas ceļojumu garantijas shēmu ar mērķi nodrošināt finanšu likviditāti, lai garantētu ceļotāju izdevumu atlīdzināšanu, kā arī repatriācijas izmaksas, līdz ar taisnīgu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies bankrota gadījumā;

68. aicina Komisiju izveidot vienotu platformu digitālo inovāciju prasmju programmu izveidei mikrouzņēmumu un MVU vadošajiem darbiniekiem, sniedzot tiem prasmes, kas vajadzīgas, lai optimizētu to peļņas radīšanas potenciālu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi regulāri apmācīt un pārkvalificēt šajā nozarē strādājošos, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm un novatoriskām tehnoloģijām; aicina Komisiju izstrādāt ES ceļvedi nozares darbinieku prasmju pilnveidei, tostarp šajā nolūkā izveidot ES finansēšanas shēmu;

69. norāda, ka prasmes un kvalifikācijas ne vienmēr ir saskaņotas starp valstīm un ka trūkst savstarpējas atzīšanas; tādēļ aicina Komisiju izvērtēt iespējas saskaņot noteikumus un tiesību aktus šajā jomā;

70. mudina  Komisiju sadarboties ar nozares asociācijām un izmantot paraugpraksi, lai sniegtu ieteikumus un finansiālu atbalstu tirdzniecības tūrisma pasākumu, gadatirgu, kongresu un ar tūrismu saistītu māksliniecisku un izklaides pasākumu, piemēram, koncertu un festivālu, organizēšanai;

71. prasa Komisijai publicēt un dalīties ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm paraugpraksē attiecībā uz profesionāla gida profesiju, lai risinātu problēmas, kas skar šo nozari; uzskata, ka profesionālajiem tūrisma gidiem ir būtiska nozīme kultūras mantojuma veicināšanā sinerģijā ar vietējo teritoriju, tās tradīcijām un īpatnībām; tādēļ uzskata, ka šai profesijai darba tirgū vajadzētu būt pienācīgi aizsargātai, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus, vienlaikus saglabājot atklātu un godīgu konkurenci; aicina Komisiju analizēt savstarpējās atzīšanas trūkumu šajā nozarē, lai noskaidrotu, kā Savienība var veikt vajadzīgos uzlabojumus;

72. uzsver, cik svarīga ir ceļošanas un tūrisma pakalpojumu pieejamība visiem, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, neatkarīgi no viņu ekonomiskās situācijas vai iespējamās neaizsargātības; aicina Komisiju strādāt, lai veicinātu ES invaliditātes kartes sistēmas iespējami plašāku ieviešanu un atzīšanu; uzsver, ka visiem pieejamu tūrismu var panākt tikai ar pareizu juridisko standartu kombināciju, ko īsteno dalībvalstis, inovāciju un tehnoloģiju attīstību, personāla apmācību, izpratnes veicināšanu, pienācīgu popularizēšanu un komunikāciju visā tūrisma piedāvājuma piegādes ķēdē; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir Eiropas tīkli, kuros publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas var sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi virzīt pašreizējo Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu par pieejamiem tūrisma pakalpojumiem izstrādi un nodrošināt tā ātru un pareizu īstenošanu pēc tā pieņemšanas, vienlaikus arī nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēji ievēro attiecīgos pieejamības standartus, kas jau ir ieviesti vai tiek īstenoti, un sniedz informāciju par savu pakalpojumu pieejamību;

73. aicina Komisiju ierosināt standartizētu metodi interaktīvo atsauksmju apkopošanai par tūrisma galamērķu pieejamību uzņēmumiem un tūristiem un veicināt tās izmantošanu tūrisma nozarē kopumā;

74. aicina Komisiju, izstrādājot un novērtējot tūrisma jomas tiesību aktu ietekmi saskaņā ar LESD 349. pantu, ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un papildu ierobežojumus, jo šie reģioni savā ekonomiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā lielā mērā ir atkarīgi no tūrisma; šajā sakarībā brīdina, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums, lai nodrošinātu tālāko reģionu pieejamību; turklāt aicina Komisiju ņemt vērā pārkārtošanos klimata jomā un digitālo pārkārtošanos tālākajos reģionos;

75. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību kalnu reģioniem, salām, salu reģioniem un lauku apvidiem un uzsver, cik svarīga ir labi strukturēta iestāžu sadarbība ar visiem ieinteresētajiem reģionālajiem dalībniekiem, kā arī Reģionu komiteju;

76. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt mobilitāti teritorijās, kas cieš no dubultas un trīskāršas izolētības, ņemot vērā straujo piedāvājuma samazināšanos; uzsver iespēju izveidot drošus transporta koridorus uz tālākajiem reģioniem un salām un no tiem, lai palīdzētu mazināt pastāvīgos ierobežojumus, ar kuriem tie saskaras;

77. uzsver, ka ES lauku attīstības pasākumi palīdz stiprināt ES lauksaimniecības pārtikas nozari, vides ilgtspēju un lauku apvidu labklājību;

°

° °

78. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

PASKAIDROJUMS

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā LESD 195. pants pirmo reizi atzīst tūrisma nozīmi Savienības institucionālajā sistēmā. Tādējādi Savienība papildina dalībvalstu rīcību, uzlabojot tūrisma nozares uzņēmumu konkurētspēju.

 

Šā tiesību aktu piemērošana ļauj Savienībai rīkoties Eiropas līmenī, reaģējot uz nozares kopīgajām problēmām, nodrošinot tādu darījumdarbības vides izveidi un pielāgošanu, kas paver ceļu galamērķu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, vienlaikus pilnībā ievērojot un pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci.

 

Tomēr Covid-19 pandēmija un no tās izrietošā krīze ir parādījusi, ka steidzami ir jādara vairāk Eiropas līmenī un plašāk jāinterpretē un jāpiemēro LESD 195. pants.

 

Tūrisma un ceļojumu nozarē laikposmā no janvāra līdz augustam rezervējumu skaits strauji samazinājās par 92 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; kritums par 85 % bija vērojams izmitināšanas vietās, restorānos, ceļojumu rīkotāju klientu un tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru skaitā un par 90 % — aviokompāniju un kruīza līniju izmantotajos pakalpojumos. Pamatojoties uz mērenākiem scenārijiem, Savienībā pašlaik ir apdraudēti seši miljoni darbvietu.

 

Eiropa, kas ir pasaules tūristu galamērķis, 2020. gada pirmajā pusē uzņēma par 66 % mazāk starptautisko tūristu, bet otrajā pusē — par 97 % mazāk. Ņemot vērā to, ka 2019. gadā tajā bija nodarbināti 22,6 miljoni cilvēku, kas veido 11,2 % no kopējā ES nodarbinātības līmeņa, un tas veidoja 9,5 % no Savienības IKP, ir pierādīts, ka šo straujo lejupslīdi daļēji izraisīja koordinācijas trūkums ceļojumu jomā. Kopīgu kritēriju trūkums, kā arī atšķirīgi valstu un reģionālie pasākumi, ko veica katras dalībvalsts un tālāko reģionu valdības, ceļotājos radīja apjukumu un neuzticību.

 

Ņemot vērā starptautisko situāciju un pašreizējās krīzes nopietno ietekmi uz tūrisma un ceļojumu nozari, šajā pašiniciatīvas ziņojumā ir paredzēts koncentrēties uz četrām pamatnostādnēm, kuru mērķis ir: 1) nozares darbības atjaunošana, izmantojot plānus reaģēšanai uz pandēmijas ietekmi; 2) pārorientēt pārvaldības politiku Savienības ietvaros; 3) nostiprināt nozares iniciatīvas ilgtspējīga, atbildīga un vieda tūrisma jomā; 4) plānot nozares nākotni un izmaiņas, kas notiks pieprasījuma pusē, un tādēļ var nākties pielāgot piedāvājumu.

 

Savienībai ir vajadzīga vienota sistēma būtiskiem un nebūtiskiem ceļojumiem ar skaidriem un pārredzamiem kritērijiem, lai ceļotāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, ļaujot nozarei pielāgoties un piemērot atbilstošus higiēnas pasākumus. Ir jābūt kopīgiem kritērijiem riska teritoriju noteikšanai un Komisijas ierosinātā krāsu koda piemērošanai, testēšanai izlidošanas posmā, tādējādi izvairoties no karantīnas, masku lietošanai un visu transporta veidu izsekošanas veidlapu saskaņošanai ar galamērķa valstīm, tādējādi samazinot iespējamo slogu. Vienlaikus jaunu ierobežojumu noteikšanai epidemioloģisko apstākļu nelabvēlīgas attīstības gadījumā nevajadzētu ietekmēt ceļotājus, kuri jau atrodas galamērķī. Šo kritēriju atzīšana Savienības līmenī ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu atvērtību trešām valstīm uz savstarpējas atzīšanas pamata, jo īpaši aviācijas un kruīza nozarē. Šajā saistībā ir svarīgi nodrošināt ES galamērķa higiēnas sertifikāta zīmoga — ar labas prakses piemēriem par dalībvalstu panākumiem šajā jomā — atzīšanu ārvalstīs, cenšoties panākt kvalitatīvus un stingrākus higiēnas standartus.

 

Nepietiekams tiešs finansējums tūrismam Eiropas Savienības priekšlikumos ir trūkums, kas joprojām ir jānovērš pašreizējā finanšu shēmā, un tā ir apņemšanās, kas joprojām nav izpildīta kopš iepriekšējā parlamentārā sasaukuma. Ir svarīgi un taisnīgi nodrošināt piekļuvi šim finansējumam nozarei, kas Eiropas ekonomikai ir devusi tik lielu izaugsmi un attīstību un piedzīvo nopietnu krīzi ar globālām iezīmēm un ietekmi. Šī ir iespēja, kuru Savienība neizmanto, neizstrādājot Eiropas tūrisma politiku ar finansējumu, kas ļautu tieši atbalstīt uzņēmumus, asociācijas un cilvēkus. Savienība atstāj dalībvalstu ziņā izvēlēties, kā piešķirt prioritāti atbalstam nozarei, izmantojot Next Generation EU, REACT-EU, SURE un citus esošos finansēšanas avotus, lai gan tā varētu rādīt piemēru. Tāpēc Komisija tiek aicināta kopā ar Transporta un tūrisma komiteju un Tūrisma darba grupu maksimāli izmantot izmēģinājuma projektus un sagatavošanās pasākumus kā papildu atbalsta avotu. Lai nodrošinātu finansējuma nonākšanu uzņēmumos, referente uzskata, ka ir svarīgi izveidot Eiropas mehānismu atbalsta īstenošanas uzraudzībai. Tajā pašā laikā referente uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Investīciju banka sadarbībā ar Komisiju izveidotu īpašus projektus un nosacījumus mikrouzņēmumu un MVU piekļuvei programmai InvestEU.

 

Ir laiks arī sagatavot nozari pēcvakcinācijas periodam, un tāpēc referente iesaka Komisijai izskatīt iespēju izveidot digitālo veselības pasi Savienībā, pamatojoties uz dažādiem WTTC pētījumiem. Ir būtiski svarīgi sagatavot Savienību arī turpmākajām krīzēm, un tāpēc ir steidzami jāatbalsta Eiropas Parlamenta ierosinātā krīzes pārvarēšanas mehānisma ieviešana Savienībā.

 

Ņemot vērā tūrisma un ceļojumu transversālo būtību, ir jāuzlabo pārvaldības institucionālā struktūra Savienībā. Ir jāveicina ES iestāžu sinerģija un to regulāra saziņas sistēma, ko atbalsta Tūrisma, tekstilizstrādājumu un radošo industriju nodaļas organizatoriskā struktūra, nodrošinot vairāk cilvēkresursu un finanšu līdzekļu. Tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt Komisijas starpdienestu koordināciju, lai dažādās iniciatīvās iekļautu šīs nozares transversālo dimensiju. Ir pienācis laiks izveidot Eiropas Tūrisma aģentūru, kas atbalsta nozari vai nu ar datu analīzes novērošanas centru, vai ar noteikumu pārvaldību un ieviešanu.

 

Lai nodrošinātu to, ka šī nozare piedalās zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, ir jāīsteno iniciatīvas, kuras Eiropas Komisija iepriekš jau ir finansiāli atbalstījusi, bet kuras netika pienācīgi īstenotas. Eiropas tūrisma rādītāju sistēmai (ETIS) vajadzētu būt pastāvīgai struktūrai, ko finansiāli atbalsta Eiropas Komisija ar galamērķu atbalstu, kā arī ar ārēju kontroli un uzraudzību. Ir jāatsāk Tūrisma ilgtspējības grupas darbība, lai praksē ieviestu jauno ETIS pārvaldību, atrastu jaunus veidus, kā to popularizēt, kā arī lai ieviestu citus Savienības izveidotos un izsniegtos sertifikātus, piemēram, ekomarķējumu, kura darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot citus pakalpojumus un produktus. Referente uzskata, ka ir svarīgi atjaunināt un popularizēt 2012. gada Eiropas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartu kā nozares iesaistīšanas līdzekli.

 

 

Lai šī divkāršā pārkārtošanās būtu efektīva, ir jāvāc un jāpēta dati. Tāpēc referente uzskata, ka Eurostat ir svarīgi izveidot atskaites sistēmu, lai precīzi noskaidrotu tūrisma ietekmi uz ilgtspējību pārmērīga un nepietiekama tūrisma gadījumā, un vajadzības gadījumā atjaunināt regulu par Eiropas statistiku ar lielajiem datiem. Mikrouzņēmumiem un MVU jābūt piekļuvei viedai datu analīzei, un tāpēc tūrismam vajadzētu būt daļai no kopējās datu telpas pārvaldības sistēmas, pretēji Komisijas priekšlikumam. Turpmākais tūrisms ir atkarīgs no šīs piekļuves datiem, ko iespējams iegūt tikai integrētas kopas veidā. Lai novērtētu nozares inovāciju un digitalizāciju, šķiet loģiski īstenot sagatavošanas darbību "Viedie galamērķi" un saglabāt Eiropas tūrisma galvaspilsētas noteikšanu kā pastāvīgu Savienības projektu ar plašākiem un taisnīgākiem kritērijiem, lai iekļautu vairāk Eiropas galamērķu.

 

Ir svarīgi stiprināt mobilitāti, savietojamību un biļešu pārdošanas sistēmas, kā arī uzlabot dzelzceļa infrastruktūru un velosipēdu ceļus, cita starpā nodrošinot iespējas veicināt vietējo un pārrobežu tūrismu. Tomēr ir jāpatur prātā, ka viena transporta veida ierobežošana, kaitējot citam, nav risinājums, it īpaši daudziem reģioniem un valstīm, kas atrodas Savienības perifērijā.

 

Piekrastes un jūras tūrismam ir liela nozīme Savienībā, ņemot vērā tā jūrniecības dimensiju. Tā kā 2018. gadā 51,7 % tūristu izmitināšanas uzņēmumu Savienībā atradās piekrastes rajonos, ir rūpīgāk jāizpēta šis segments un atkārtoti jānovērtē Piekrastes un jūras tūrisma stratēģijas 14 darbības, finansēšanas ceļvedis gaidāmajai DFS un pašreizējais finansējums zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Jau uzsāktām iniciatīvām, piemēram, kopīgajai kapteiņu mācību programmai, labas prakses ceļvedim kruīzu jomā (Parlamenta sagatavošanas darbībām), PVN noteikumiem attiecībā uz kuģiem un enkurvietām, kā arī sezonalitātes pārvaldības iniciatīvām vajadzētu būt atsauces satvaram šo 14 darbību atjaunināšanai.

 

Bioloģiskā daudzveidība un aizsargājamās jūras teritorijas nodrošina izcilu vidi pētījumiem, un tāpēc tām jāveicina zinātniskais tūrisms reģionos, kas visvairāk piesaista starptautiskās zinātnieku aprindas. Ir būtiski svarīgi noteikt tendences attiecībā uz turpmākās karjeras iespējām tūrisma nozarē, vienlaikus nodrošinot apmācību un pielāgojot tradicionālās darbības, ieguldot mikrouzņēmumu un MVU augstākā līmeņa vadītāju apmācībā un lietotprasmē, sniedzot viņiem līdzekļus sava labklājības radīšanas potenciāla optimizēšanai.

 

Tūrisma nozares nākotnes plānošana patlaban ir obligāta. Savienības prioritātēm nākamajā desmitgadē jābūt tendenču un pieprasījuma dinamikas novērtēšanai, patērētāju ceļotāju iespējām un pārejai uz modeļiem, kas paredz tīrāku ekonomiku. Tūrismam un ceļojumiem ir jābūt daļai no 2050. gada klimatneitralitātes mērķa risinājuma, tāpēc visiem centieniem šajā nolūkā jābūt mērķtiecīgiem, un tiem jāpiešķir finansiāli stimuli. Ir jāizveido tīkli starp reģioniem, operatoriem un valsts un privātajiem dalībniekiem, lai rastu risinājumus kopīgām problēmām. Atbalsts jāsadala, pamatojoties uz nozares ietekmi uz IKP, kā arī jāpatur prātā, ka Eiropas tālākajiem reģioniem ir pastāvīgi un nepārvarami ierobežojumi, kas jāņem vērā.

 

 

Mēs aicinām modernizēt tiesību aktus, labāk aprīkojot tos ar rīkiem nākotnes krīžu pārvarēšanai un ļaujot tiem sniegt efektīvākus mērķtiecīgus risinājumus, tādējādi panākot līdzsvaru starp patērētāju tiesībām un uzņēmējdarbības ilgtspēju.

 

Inovācija ir pasaules mēroga obligāta prasība, kas mudina referenti aicināt radīt iespējas, kuras ceļotājiem ļautu gūt nevainojamu pieredzi no brīža, kad tie pieņem lēmumu iegādāties biļetes dažādiem transporta veidiem, kā arī pašā galamērķī.

 

Mūsuprāt, ir vajadzīga Eiropas e-vīza, un ir steidzami jāapsver diskusiju sākšana par ceļošanas vīzu, ko agrāk ir izklāstījusi Eiropas Komisija.

 

Galvenokārt ir vajadzīga tūrisma un ceļojumu nozares politiskā griba un stratēģiska nākotnes vīzija.

 

Referente uzskata, ka līdz gada beigām ir jāiesniedz rīcības plāns ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem un jāizstrādā Eiropas tūrisma stratēģija, kas rada kopīgus risinājumus, kuri veicina Eiropas reģionu un tūristu galamērķu sociālo un ekonomisko attīstību.

 

Tūrismam ir milzīgs potenciāls veicināt cilvēku cieņu pret citu vērtībām, tradīcijām un kultūru un tādā veidā nodrošināt stabilitāti un mieru starp tautām — vērtību, kas šai nozarei ir kopīga arī ar Eiropas Savienību.

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (4.12.2020)

Transporta un tūrisma komitejai

par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi

(2020/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marlene Mortler

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē to, ka jau vairāk nekā pirms desmit gadiem — pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā — Komisija izstrādāja tūrisma stratēģiju ar mērķi uzturēt Eiropas kā pasaules galvenā tūrisma galamērķa un tūrisma kā trešās nozīmīgākās sociālekonomiskās darbības statusu, stiprinot tās kultūras un reģionālo daudzveidību, kā arī Šengenas zonu ceļošanai pāri robežām; atzinīgi vērtē arī tam sekojošo ilgtspējīga Eiropas tūrisma programmu, kurā atgādināts, ka lauku apvidos ir jāiegulda tūrismā, lai palielinātu to pievilcību, dažādotu ekonomiku un palielinātu sniegto pievienoto vērtību, tādējādi attīstot konkurences priekšrocības ilgtermiņā;

2. atgādina, ka saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem 45 % no ES tūristu izmitināšanas iespējām bija lauku apvidos; atgādina arī, ka tūrisma darbības rada 10-20 % no lauku ienākumiem un nodarbinātības, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropā, un uzsver, ka ir labāk jāapzina lauku tūrisma sociālā, ekonomiskā un vides ietekme;

3. uzskata, ka viena no galvenajām prioritātēm ir lauku pamešanas problēmas efektīva risināšana; uzsver, ka agrotūrisms dod būtisku ieguldījumu lauku ekonomikā un izaugsmē, jo īpaši reģionos, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā dabas resursu un kultūras un sociālās attīstības ziņā; uzsver, ka šī darbība ir svarīgs papildu ienākumu avots daudzām lauku saimniecībām un piedāvā plašas iespējas saglabāt lauku apvidu pievilcību un radīt darbvietas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi amatniecības nozarei un lauku uzņēmumiem un dažādojot lauku saimniecības;

4. uzsver lauku tūrisma pozitīvo ieguldījumu maza mēroga un daudzveidīgas lauksaimniecības uzturēšanā, sociālās nevienlīdzības novēršanā un nodarbinātības iespēju radīšanā sievietēm, jo ES šajā nozarē strādājošo sieviešu īpatsvars ir aptuveni 50 %, tādējādi veicinot paaudžu maiņu un kavējot iedzīvotāju skaita samazināšanos;

5. tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas rada papildu ienākumu avotus lauku apvidos; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir atsevišķi sagatavoti, atjaunināti dati par lauku tūrisma ieguldījumu ekonomikas attīstībā un nodarbinātībā;

6. uzsver potenciālās nodarbinātības iespējas lauku apvidos likumīgi dzīvojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tādējādi veicinot viņu sociālo un ekonomisko iekļaušanu;

7. norāda, ka ražošanas procesi un lauksaimniecības daudzveidīgais devums sabiedrības kopējam labumam, kā arī dažādu darbību un aprīkojuma daudzveidība padara lauku saimniecības par jaunatklājumu un piedzīvojumu vietām, kur ikviena vecuma cilvēki var no jauna iepazīt lauku ainavas un lauku kopienu sargāto kultūras un dabas mantojumu, var lauksaimniecību pieredzēt tieši un var labāk izprast atbildību, kas saistīta ar darbībām ar dzīvniekiem un dabas resursiem; šajā sakarībā uzsver sinerģiju starp lauku tūrismu, vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un izpratni par dzīvnieku labturību; norāda, ka ilgtspējīgs tūrisms parasti tiek asociēts ar lauku tūrismu;

8. atgādina, ka tūrisma darbības lauku apvidos var sniegt pozitīvu ieguldījumu Eiropas Zaļā kursa un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un tām būtu jāveicina ilgtspējīgs un atbildīgs patēriņš un ražošana, jo īpaši attiecībā uz ūdens, pārtikas, enerģijas un plastmasas izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt kampaņas, kas palielina informētību par ilgtspējīga ekotūrisma pozitīvo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atbildīgu dabas resursu patēriņu un mācīšanās pieredzi, kas izglīto un ietekmē dzīves izvēles virzībā uz videi nekaitīgāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu; uzsver, ka pamatnostādņu izstrādē ir jāiesaista visas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp tūrismu un bioloģiskās daudzveidības, lauksaimniecības un kultūras tradīciju saglabāšanu;

9. atzinīgi vērtē arvien pieaugošo tendenci gūt vietēja mēroga un autentisku ceļojumu pieredzi, kas var būtiski palīdzēt samazināt katras personas nobraukto attālumu un mazināt ietekmi uz klimatu, uzlabot vides tūrisma pārvaldību, mazinot spiedienu uz pārmērīgi apmeklētajiem tūrisma galamērķiem; uzskata, ka brīvdienas lauku saimniecībā ir ilgtspējīgākais un efektīvākais lauku tūrisma veids Eiropā, kas palīdz atbalstīt vietējos uzņēmumus un veicināt lauksaimniecības un dabas teritorijas; iesaka dalībvalstīm nodrošināt agrotūrisma dažādošanas optimizāciju, sezonalitātes samazināšanu un tūrisma kvalitātes paaugstināšanu; uzsver, ka ir steidzami jāiegulda līdzekļi vēsturiski un kulturāli nozīmīgu ciematu arhitektoniskajā saglabāšanā;

10. uzskata, ka vietējās ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības integrācija un tīklu veidošana ar tūristu mītnēm, ārpustelpu aktivitātēm un ēdināšanas nozari veicina Eiropas kultūras mantojumu un paražas, dažādo ainavu, veicina tradicionālos lauksaimniecības dzīves un darba veidus, kā arī stiprina vietējās tradīcijas un vietējo ēdināšanas kultūru kā unikālu pieredzi;

11. uzsver, ka tūrisms sniedz būtisku ieguldījumu reģionālo produktu zīmolu popularizēšanā un tuvina patērētājus un ražotājus, kā ieteikts stratēģijā “No lauka līdz galdam”; šajā sakarībā uzsver Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo kvalitātes shēmu lomu un potenciālu, kurās līdzās ražotājiem piedalās tūrisma nozares pārstāvji, un aicina visas kompetentās iestādes veicināt šādas iniciatīvas;

12. uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir nodrošināt sadarbību starp zināšanu un inovāciju kopienām pārtikas un kultūras nozarē; uzskata, ka galvenie agrotūrisma panākumu faktori ir tirgus izpratnes veicināšana, labāka kvalifikācija, augtāka pārvaldības efektivitāte, reālās dzīves partnerības un mērķtiecīgas tīklu veidošanas iespējas, kā arī inovatīvu pasākumu izstrāde nākotnei; uzskata arī, ka nolūkā uzlabot agrotūrisma sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus ir jāpilnveido sadarbība un koordinācija starp ieinteresētajām personām, savukārt vietējās iestādes vairāk jāiesaista tūrisma un tirgus izpētē, kā arī profesionālās komunikācijas un tirgvedības stratēģijās;

13. uzsver “kulinārā un vīna tūrisma” ļoti svarīgo lomu, jo tam ir būtiska nozīme lauku tūrisma atdzīvināšanā un darbvietu izveides atbalstīšanā gan lauku, gan pilsētu teritorijās; šajā sakarībā uzsver, ka ir stingri un apņēmīgi jāapkaro viltotu to pārtikas un vīna produktu tirdzniecība, ko pārdod ar vispārēju aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, garantētas tradicionālās īpatnības un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi kopumā; uzsver arī to, cik svarīgi ir veicināt īsas piegādes ķēdes sistēmu, lai palēninātu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, kā arī tiešas iniciatīvas, piemēram, ceļojoši pārtikas veikali un pārtikas un vīna semināri, kuros galvenā uzmanība pievērsta konkrētu lauksaimniecības produktu ražošanai un to pārstrādes posmiem;

14. norāda uz moderno informācijas tehnoloģiju milzīgo potenciālu tūrisma produktu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā; atzinīgi vērtē to, ka lauku attīstības programmas atbalsta viedos ciematus, kas veicina ilgtspējīga tūrisma attīstību un sekmē jauniešu palikšanu lauku apvidos; uzsver, ka ir vajadzīgi digitāli ieguldījumi agrotūrismā, lai to padarītu pievilcīgāku, pieejamāku un konkurētspējīgāku;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt efektīvu investīciju stratēģiju lauku tūrisma nozarē, turpināt attīstīt inovatīvas darbības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu lauku un nomaļos reģionos, kā arī uzlabot profesionālo kvalifikāciju šajā jomā; īpaši uzstāj, ka ir svarīgi paplašināt platjoslas pakalpojumus, kas ir būtiski tūrisma pakalpojumu digitālajai pārveidei un piedāvās vairāk izvēles iespēju, labāku resursu sadali un jaunus veidus ceļošanas un tūristu plūsmu pārvaldībai, ņemot vērā, ka viesu mājas un lauku saimniecības ne vienmēr atrodas viegli pieejamās vietās; ierosina veidot atbalsta pakalpojumus lauku apvidos strādājošiem tūrisma uzņēmumiem, garantējot bezmaksas uzņēmējdarbības konsultācijas un izplatot materiālus par to, kā mazināt vides ietekmi;

16. uzsver, ka ES lauku attīstības pasākumi palīdz stiprināt ES lauksaimniecības pārtikas nozari, vides ilgtspēju un lauku apvidu labklājību;

17. norāda, ka pieejamības uzlabošanu un citas darbības konkurētspējas palielināšanai var atbalstīt ar KLP stratēģiskajiem plāniem, ELFLA līdzekļiem un LEADER programmas pasākumiem, tādējādi atbalstot mērķtiecīgas vietējās attīstības stratēģijas un sekmējot inovatīvas pieejas, kas pēc to būtības ir cieši saistītas ar lauku kopienām un veicina ilgtspējīgu tūrismu. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt nodrošināt pienācīgu finansējumu ar mērķi uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstīt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, radot nodarbinātības iespējas un novēršot iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī izmantojot labklājības radīšanas potenciālu reģionālā un vietējā līmenī un atbalstot Eiropas lauku kultūras mantojuma saglabāšanu;

18. uzsver, ka tūrisms ir svarīgs nodarbinātībai, izaugsmei un ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai un tam ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanās procesā; norāda, ka Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir pamatīgi skāruši tūrisma darbības lauku apvidos un smagi ietekmējuši nozares ieņēmumus; uzsver, ka nozare ir izrādījusies spējīga ātri pielāgoties jaunajiem ar ierobežojumiem saistītajiem nosacījumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis atveseļošanas plāna ietvaros atbalstīt ilgtspējīgas un atbildīgas agrotūrisma iniciatīvas un paredzēt šai jomai īpašu piešķīrumu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	1.12.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 0 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Cristian Ghinea, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Chris MacManus, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Bronis Ropė, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Petros Kokkalis, Ruža Tomašić

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40	+
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez
S&D	Clara Aguilera, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Juozas Olekas, Pina Picierno
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Cristian Ghinea, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Ulrike Müller
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Ivan David, Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Ruža Tomašić, Veronika Vrecionová
EUL/NGL	Luke Ming Flanagan, Petros Kokkalis, Chris MacManus
NI	Dino Giarrusso

 

0

-

 

5	0
Greens/EFA	Benoît Biteau, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (29.10.2020)

Transporta un tūrisma komitejai

par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi

(2020/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Dace Melbārde

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atbalsta iekļaujošu redzējumu tūrisma jomā un atzīst, ka ir jāpanāk līdzsvars starp ekonomiskajām, sociālajām, kultūras un vides vajadzībām, tostarp kultūras mantojuma aizsardzību, lai visaptveroši nodrošinātu tūrisma noturīgumu vidējā termiņā un ilgtermiņā;

2. atzīst, ka tūrismam nolūkā iepazīt kultūru ir ievērojams izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls ES, jo jau četri no desmit tūristiem izvēlas savu galamērķi atkarībā no tā kultūras piedāvājuma; tomēr norāda, ka kultūras mantojuma piedāvājumi saņem atpakaļ tikai minimālu daļu tās ekonomiskās vērtības, ko tie rada, un tādēļ, lai tie arī turpmāk kalpotu par pamatu ilgtspējīgam tūrismam, tiem vajag jaunus, alternatīvus un stabilus finansējuma avotus; norāda, ka dažos reģionos Eiropā, kuriem ir bagāts kultūras piedāvājums, vēl nav pietiekami attīstīta tūrisma nozare; uzskata, ka tūrisma attīstīšana un popularizēšana šādos reģionos ne vien paplašinātu izvēles iespējas cilvēkiem, kas meklē jaunus galamērķus un jauna veida pieredzi, bet arī varētu samazināt tūristu plūsmas uz pārāk intensīvi apmeklētiem un populāriem apskates objektiem un vietām, un varētu palīdzēt mazināt sociālekonomiskās nevienlīdzības dažādo reģionu un dalībvalstu starpā; aicina veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību iniciatīvu izstrādē un sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi tirgum;

3. norāda, ka kultūras mantojuma objektu pastāvēšana mudina cilvēkus ceļot un iegūt plašāku informāciju par dažādām sabiedrībām un kultūrām, tādējādi veicinot daudzveidību, kohēziju, sociālo iekļautību, solidaritāti un vienotas pilsonības apziņu, dialogu un savstarpēju sapratni; atgādina, ka — saskaņā ar 2017. gada decembra ziņojumu par aptaujas datiem Eirobarometra speciālizlaidumā Nr. 466 par kultūras mantojumu — 72 % no aptaujāto grupas vecumā no 15 līdz 24 gadiem piekrīt, ka kultūras mantojuma klātbūtne var ietekmēt viņu brīvdienu galamērķa izvēli[19]; uzsver nozīmi, kāda šajā ziņā var būt iniciatīvai DiscoverEU; norāda, ka nepieciešams šo iniciatīvu veicināt kā papildinājumu jauniešu izglītošanai un apmācībai; tomēr atgādina par savu nostāju, ka šīs iniciatīvas turpināšana ar “Erasmus+” starpniecību ir iespējama tikai ar atbilstošu finansējumu programmai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā; turklāt norāda, ka iniciatīva nav devusi jauniešiem vienlīdzīgu labumu; aicina Komisiju turpināt uzlabot vienlīdzīgas iespējas piekļuvei tai, īpašu uzmanību pievēršot to jauniešu iesaistīšanai, kuriem ir mazāk iespēju, no dalībvalstu lauku un attāliem reģioniem, kā arī no dalībvalstīm, kurām nav labu dzelzceļa savienojumu ar citām ES valstīm;

4. atgādina par kultūras un radošo nozaru labvēlīgo ietekmi uz ilgtspējīga tūrisma veicināšanu un aicina Komisiju turpināt izvērtēt veidus, kā tās atbalstīt; atgādina, kāda nozīme ir ELFLA un konkrētāk programmai "LEADER"; norāda, ka programmas “Erasmus+”, un “Eiropas Solidaritātes korpuss” sekmē tūrismu Eiropas valstīs un kultūras apmaiņu, kā arī nozīmē iespēju Eiropas Savienības kultūras vērtību saglabāšanai; atzīst Eiropas Kultūras galvaspilsētu ārkārtīgi svarīgo nozīmi pilsētu un reģionu popularizēšanā, kas, veidojot ekonomikas satvaru savos kultūras, mākslas un sociālajos projektos, integrē ilgtspējīga tūrisma jēdzienu;

5. aicina dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas turpināt veicināt ilgtspējīgu kultūrtūrismu, kas var sekmēt vispārēju vietējo un reģionālo attīstību, īpašu uzmanību pievēršot vietējai ekonomikai, kultūrām, dzīvesveidam, tradīcijām un nodrošinot vietējo kopienu un nozaru, MVU un citu attiecīgo ieinteresēto personu ciešu iesaisti līdzdalības un taisnīguma garā; norāda uz kopienas īpašumtiesību nozīmi, lai uzlabotu vietējo kopienu integrāciju; uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, kas paredzēti reģioniem, kam tie nepieciešami, lai pārietu uz ilgtspējīgiem tūrisma modeļiem;

6. norāda uz iespējām, ko tūrisma veicināšanā sniedz jaunās tehnoloģijas, un aicina veikt pasākumus digitālās pārveides paātrināšanai, lai labāk sagatavotos nākotnes scenārijiem; uzsver, ka ir svarīgi digitalizēt kultūras mantojumu gan kā izglītības un pētniecības avotu, gan kā tā saglabāšanas instrumentu; aicina Komisiju mudināt un atbalstīt digitālo rīku izmantošanu kultūrtūrisma nozarē; uzsver Kohēzijas fonda un jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nozīmi kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā, kas, izmantojot digitālus līdzekļus, padara iespējamu finansēt tūrisma iniciatīvas,  kā arī rekonstrukcijas un saglabāšanas metodes, ja objekti ir pārāk trausli, lai tos varētu apmeklēt;

7. uzskata, ka tūrisma operatoriem var būt un tiem ir jāuzņemas arvien nozīmīgāka loma ilgtspējīga tūrisma veicināšanā, cita starpā mudinot klientus radīt mazāk atkritumu, veicinot ilgtspējīga rakstura aktivitātes un izglītojot par vietām, ko viņi apmeklē, jo īpaši par kultūras mantojuma vērtību un aizsardzību; uzskata, ka profesionālajiem tūrisma gidiem ir būtiski svarīga loma kultūras mantojuma popularizēšanā, un tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt, ka viņu profesija tiek pienācīgi atzīta un bauda pienācīgu aizsardzību darba tirgū; uzsver, ka ir jāveicina ilgtspējīgs tūrisms ne tikai ES, bet arī trešās valstīs;

8. uzskata, ka holistiskai pieejai ilgtspējīgam kultūrtūrismam jāietver arī pilsoniskās sabiedrības tīklu iesaistīšana un ciešāka sadarbība dalībvalstīs un vietējās pašvaldībās, kā arī starp tām;

9. norāda, ka, neskarot subsidiaritātes principu, ir jāveicina un jāpapildina dalībvalstu izglītības un apmācības nodrošināšanas spējas ilgtspējīga un atbildīga tūrisma jomā; aicina veikt ieguldījumus izglītības programmās, tostarp virtuālo tehnoloģiju izmantošanā, lai uzsvērtu vērtību, kāda ir kultūras mantojuma aizsardzībai; atgādina par to, cik svarīgi ir apmācīt prasmīgus amatniekus, un ka ir nepieciešama Eiropas mēroga apmainīšanās ar priekšteču zinātību; uzskata, ka būtiski svarīga nozīme ir mācību un apmācības programmu izstrādāšanai katrā atsevišķā gadījumā; mudina iesaistīties ar brīvprātīgā darba starpniecību, izmantojot tādas Savienības programmas un iniciatīvas kā, piemēram, “Eiropas Solidaritātes korpuss”;

10. uzsver, ka ir jāpēta kultūras mantojuma noturība, un norāda uz saikni starp ilgtspējīgu tūrismu un kultūras mantojumu; uzskata, ka kultūrtūrisms var būt rosinošs faktors cilvēku savstarpējās sapratnes stiprināšanai ES, ļaujot viņiem atklāt Eiropas kultūras mantojumu visā tā daudzveidībā; uzsver, ka ir nepieciešams ņemt vērā Eiropas Kultūras mantojuma gada sniegto pieredzi; atgādina, ka Eiropas, valstu un vietējā mērogā tika veiktas daudzas iniciatīvas, lai uzlabotu ilgtspējīgu tūrismu, integrējot kultūras vides, arhitektūras un plānošanas politikā kultūras mantojumu; apsver nepieciešamību aizsargāt to reģionu industriālo mantojumu, kuros notiek pārkārtošanās, lai minētajos apgabalos pavērtu jaunas ekonomiskās un profesionālās iespējas; atkārtoti uzsver, ka ir jāpalielina visu dalībnieku informētība par kultūras mantojuma aizsardzību, tostarp par kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības risku; norāda, ka pārdomās par ilgtspējīgu tūrismu ir arī jābūt jaunam skatījumam uz darbiem un kultūras priekšmetiem, kas atsavināti, nozagti vai nelikumīgi iegūti karu laikā; mudina veicināt izcilību ilgtspējīgā kultūrtūrismā; aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas veicina ekspertu ar aktīvāku sadarbību kultūrtūrisma nozarē, kā arī veicināt sadarbību un apmainīšanos ar paraugpraksi minētajā nozarē;

11. pauž bažas par kultūras mantojuma vietu pareizu pārvaldības plānu trūkumu, par slikti pārvaldīta tūrisma plūsmām un nekontrolētas attīstības ietekmi; turklāt pauž bažas, ka ekonomikas lejupslīdes dēļ, kam var būt ietekme uz finansējumu kultūrai gan valstu, gan ES līmenī, var samazināt finansējumu kultūras mantojuma aizsardzībai; mudina dalībvalstis ieviest stingrus mehānismus, lai novērstu nenoturīga tūrisma plūsmas; uzsver, ka ir nepieciešami atbilstīgi novēršanas un pielāgošanas pasākumi, lai ierobežotu klimata pārmaiņu un dabas katastrofu sekas; aicina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai, ņemot vērā šos dabas un cilvēku radītos apdraudējumus; aicina identificēt visvairāk apdraudētos Eiropas kultūras objektus ES līmenī; uzsver ES finansējuma nozīmi kultūras mantojuma vietu aizsardzībā un aicina šajā sakarībā paredzēt adekvātu finansējumu;

12. uzsver, cik svarīga nozīme var būt izglītībai un ES iniciatīvu veicināšanai, lai palīdzētu atklāt un mudināt ceļošanu uz mazāk pazīstamiem un mazāk populāriem galamērķiem, piemēram, lauku apvidiem, kā arī ceļošanu zemas intensitātes sezonā; iesaka turpināt centienus, lai veicinātu tūrisma ilgtspēju un pieejamību, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus vidējā termiņā;  uzsver, cik svarīgas ir iniciatīvas, kas veicina personu ar kustību traucējumiem autonomu piekļuvi objektiem; atzinīgi vērtē Eiropas Viedā tūrisma balvas, kuras tiek piešķirtas četrās konkrētās kategorijas — par pieejamību, par ilgtspējību, par digitalizāciju un par kultūras mantojumu un radošumu;

13. aicina Eiropas Komisiju turpināt atbalstīt kultūrtūrisma iniciatīvu attīstību apvidos, kur šis potenciāls nav pietiekami izmantots; norāda, ka ir svarīgi veicināt vidi saudzējošas iniciatīvas ilgtspējīga tūrisma nolūkos, tostarp kultūras un tradicionālos maršrutus un Eiropas mēroga kultūras pasākumus, lai palielinātu informētību par Eiropas kultūras nozīmi;

14. uzskata, ka Eiropas Padomes programmas kultūras maršruti palīdz izgaismot daudzveidīgo Eiropas vēsturi un popularizēt kultūras mantojumu; norāda, cik svarīgi ir savienot tūrisma apskates vietas; uzskata, ka programmai ir liels potenciāls attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, starpkultūru dialogu un transnacionālo sadarbību un ka tai ir jāattīstās, arvien vairāk iestājoties par tūrisma ilgtspēju, tostarp kultūras mantojuma aizsardzību;

15. uzsver, ka ir nepieciešams palīdzēt dalībvalstīm veicināt uzņēmējdarbības garu tūrisma nozarē un ar to saistītajās nozarēs, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus; uzskata, ka vislabākie vēstures, kultūras bagātības un reģionālo tradīciju vēstnieki ir paši iedzīvotāji; atzīst sadarbīgās ekonomikas nozīmi tūrisma nozarē un atzinīgi vērtē nolīguma noslēgšanu starp Komisiju un sadarbīgās ekonomikas platformām par to, ka tiks publicēti galvenie dati par tūristu mītnēm; uzsver, ka ir svarīgi panākt līdzsvaru starp pārredzamību un privātuma aizsardzību, vienlaikus turpinot sadarbību ar platformām, lai izstrādātu uz pierādījumiem balstītu ilgtspējīgu tūrisma politiku;

16. norāda uz nozares izturētspēju Covid-19 krīzes laikā un atzinīgi vērtē jaunieviestos kultūrtūrisma piedāvājumus, kas pielāgoti digitālajai videi, piemēram, muzeju atvēršana tiešsaistē vai virtuālas ekskursijas uz Eiropas pilsētām gida pavadībā; tomēr pauž bažas par Covid-19 krīzes ietekmi uz tūrismu, kas ir viena no visvairāk skartajām nozarēm ceļošanas ierobežojumu un dažādu vietu un kultūras objektu slēgšanas dēļ; uzskata, ka Covid-19 ietekmes rezultātā var notikt būtiskas izmaiņas tūrisma galamērķu izvēlē, kā arī mainīties tūristu izturēšanās; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi veicināt pāreju no masu tūrisma uz citiem kultūrtūrisma un ilgtspējīga tūrisma veidiem; uzsver, cik svarīga ir ilgtspējīga tūrisma stratēģija, kas atbilst arī ES 2050. gada mērķiem klimata jomā un antropocentriskai pieejai, kā arī ietver attiecīgus atbalsta un atveseļošanas pasākumus; uzsver, ka ir nepieciešams iekļaut tūrismu kā prioritāru jomu ES atveseļošanas plānā, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgam tūrismam un atbildīgai teritoriālajai tirgvedībai; aicina dalībvalstis īstenot konkrētā situācijām pielāgotus kultūrtūrisma atbalsta pasākumus; uzsver, ka Eiropas tūrisma nozarei ir nozīmīgi saglabāt un uzturēt aktīvas tūrisma plūsmas starp ES un Apvienoto Karalisti pēc pārejas perioda beigām.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.10.2020
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Christine Anderson, Andrea Bocskor, Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Hannes Heide, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Salima Yenbou, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pernando Barrena Arza

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

26	+
PPE	Andrea Bocskor, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
S&D	Hannes Heide, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Massimiliano Smeriglio
RENEW	Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva
VERTS/ALE	Romeo Franz, Niklas Nienaß, Salima Yenbou
ECR	Dace Melbārde, Andrey Slabakov
GUE/NGL	Pernando Barrena Arza, Niyazi Kizilyürek
NI	Isabella Adinolfi

 

1	-
ID	Gilbert Collard

 

2	0
ID	Christine Anderson, Gianantonio Da Re

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.2.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clare Daly, Carlo Fidanza, Marianne Vind

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47	+
ECR	Carlo Fidanza, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
ID	Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo
NI	Mario Furore
PPE	Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Marianne Vind, Petar Vitanov
The Left	Clare Daly, João Ferreira, Elena Kountoura
Verts/ALE	Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz

 

2	-
ECR	Peter Lundgren
NI	Dorien Rookmaker

 

0	0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

• [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0169.
• [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0047.
• [3] OV C 363, 28.10.2020., 179. lpp.
• [4] OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp.
• [5] OV C 331, 18.9.2018., 125. lpp.
• [6] OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.
• [7] OV C 355, 20.10.2017., 71. lpp.
• [8] OV C 316, 22.9.2017., 88. lpp.
• [9] OV C 56 E, 26.2.2013., 41. lpp.
• [10] OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp.
• [11] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0156.
• [12] „The carbon footprint of global tourism”, Nature Climate Change, 2018. gada maijs
• [13] Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju, OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.
• [14] Padomes Ieteikums (ES) 2020/1595 (2020. gada 28. oktobris) par Covid-19 testēšanas stratēģijām, tai skaitā ātro antigēna testu izmantošanu, OV L 360, 14.10.2020., 43. lpp.
• [15] UNWTO and UN Environment Programme, Making Tourism More Sustainable – A Guide for Policy-Makers, 2005. gads.
• [16] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 692/2011 (2011. gada 6. jūlijs) attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK, OV L 192, 22.7.2011., 17. lpp.
• [17] OV L 326, 11.12.2015., 1. lpp.
• [18] OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.
• [19] https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/80882