ZIŅOJUMS par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija

17.3.2021 - (2020/2265(BUI))

Budžeta komiteja
Referents: Karlo Ressler

Grozījumi

• 001-004 (PDF - 116 KB)
• 001-004 (DOC - 77 KB)
• 005-013 (PDF - 150 KB)
• 005-013 (DOC - 89 KB)
• 014-017 (PDF - 123 KB)
• 014-017 (DOC - 78 KB)
• 018-025 (PDF - 129 KB)
• 018-025 (DOC - 80 KB)
• 026-026 (PDF - 115 KB)
• 026-026 (DOC - 72 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija

(2020/2265(BUI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada 8. oktobra īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 °C,

– ņemot vērā globālo novērtējuma ziņojumu par biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, ko sagatavoja ANO Biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu starpvaldību zinātnes politikas platforma,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[1],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[2], un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija[3], kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas[4],

– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[5],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom[6],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes[7],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 8. jūnija secinājumus “Demogrāfiskās problēmas: skatījums uz nākotni”,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai[8],

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu[9] un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju 70/1 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī,

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par to[10],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[11],

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. februāra secinājumus par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm,

– ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām[12],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā (C(2020)1863),

– ņemot vērā Reglamenta 93. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vēstules,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0046/2021),

Atpakaļ uz pareizā ceļa: 2022. gada budžets atveseļošanai no Covid-19 krīzes

1. uzskata — ņemot vērā īpaši nenoteikto ekonomikas prognozi (netiek sagaidīts, ka 2022. gadā ekonomika būs atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim) un to, ka ir obligāti nepieciešams ātri, taisnīgi un iekļaujoši atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā, sociālā un ar nodarbinātību saistītā kaitējuma, Savienības 2022. gada budžetam vajadzētu būt vēl izšķirošākai lomai, nodrošinot pozitīvu un jūtamu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi un veicinot Eiropas ekonomikas izaugsmi, piesaistot ilgtspējīgas investīcijas un atbalstot darbvietu saglabāšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu visā Savienībā, kā arī risinot ar klimata pārmaiņām un digitālo pārkārtošanos saistītās problēmas un Savienības vērienīgākos klimata mērķus 2030. gadam, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un veicinātu ekonomisko, sociālo, teritoriālo, izglītības, paaudžu un dzimumu atšķirību mazināšanu;

2. tāpēc vēlas izveidot uz nākotni vērstu budžetu, kam būs svarīga nozīme atveseļošanas procesā un kas dos iespēju Savienībai stimulēt investīcijas un risināt bezdarba problēmu, veicināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, koncentrēties uz spēcīgu Eiropas veselības savienību, veicināt iekļaujošu atveseļošanu, galveno uzmanību pievēršot jaunajai paaudzei, un nodrošināt drošu un pārticīgu vidi ES iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs prioritātes ir būtiskas, lai atbalstītu atveseļošanu un veidotu pamatus noturīgākai Savienībai saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Dinamiska ekonomika investīciju veicināšanai un bezdarba novēršanai

3.  atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, kas pārstāv gandrīz 99 % no visiem uzņēmumiem dalībvalstīs un nodrošina aptuveni trīs ceturtdaļas no visām darbvietām; uzsver MVU nozīmīgo devumu darbvietu radīšanā, ekonomikas izaugsmē un stabilitātē; pauž bažas par krīzes smagajām un ilgstošajām sekām MVU un plāno nodrošināt tiem pietiekamu finansējumu, izmantojot dažādas ES programmas;

4.  šajā kontekstā uzsver, cik svarīgi ir piešķirt pienācīgu finansējumu Vienotā tirgus programmai, lai palielinātu konkurētspēju, veicinātu uzņēmējdarbību, uzlabotu piekļuvi tirgiem un efektīvi atbalstītu mazos uzņēmumus, tostarp attīstot digitālās un uzņēmējdarbības prasmes; turklāt uzsver programmas InvestEU sniegtās iespējas ilgtspējīgu, inovatīvu un sociālu investīciju piesaistīšanā, kā arī kapitāla atbalsta sniegšanā tiem MVU, ko krīze ietekmējusi negatīvi; atzīst, ka steidzami ir jāizveido MVU labvēlīga uzņēmējdarbības vide un jāatbalsta MVU kopas un tīkli, kā arī jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem; jo īpaši uzsver nepieciešamību atbalstīt ES līmeņa iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt jaunu jaunuzņēmumu izveidi un uzlabot to piekļuvi finansējumam, lai veicinātu inovāciju, darbvietu radīšanu un jauniešu uzņēmējdarbību;

5.  uzsver, ka joprojām ir būtiski jāpalielina investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai ES varētu kļūt par Eiropas zaļā kursa un digitālās pārejas virzītājspēku; šajā sakarā uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās priekšrocības, tostarp Eiropas Pētniecības padomes darbību; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt MVU, jaunuzņēmumiem un universitātēm pienācīgu, individuāli pielāgotu atbalstu pētniecībai un inovācijai, lai tie varētu aktīvi piedalīties šo milzīgo problēmu risināšanā; norāda, ka ir svarīgi veicināt sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi, cik svarīgi ir Eiropas pētījumi par farmaceitiskajiem produktiem un vakcīnām kā līdzeklis ES noturības stiprināšanai veselības krīzes gadījumā;

6. uzsver, ka Savienības atbildes reakcija uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām ir jāpadara iespējama ar ātriem un mērķtiecīgiem lēmumiem par budžetu; šajā kontekstā prasa, lai negaidīti lielais atcelto pētniecības saistību apjoms pilnībā tiktu darīts pieejams pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, precīzi ievērojot Finanšu regulas 15. panta 3. punktu, jo tas ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar ko neitralizēt jaunus vīrusa variantus un vienlaikus gatavoties turpmākiem draudiem, tādējādi rīkojoties sabiedrības veselības interesēs un glābjot dzīvības; uzsver, ka šāds atcelto saistību līmenis nebija plānots un līdz ar to netika iestrādāts daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nolīgumā;

7. uzsver, ka ES kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme kā galvenajai Savienības investīciju politikai un vienam no ilgtspējīgas un iekļaujošas atveseļošanas stūrakmeņiem, un norāda uz tās unikālo Eiropas pievienoto vērtību un devumu ES un tās dalībvalstu un reģionu vispārējā harmoniskā attīstībā; jo īpaši uzsver tās potenciālu stimulēt ekonomikas izaugsmi un radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu, kam ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanas procesā; uzsver tās būtisko lomu tādu ES stratēģisko mērķu sasniegšanā kā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un konverģence starp dalībvalstīm un to iekšienē, taisnīga pārkārtošanās, kvalitatīva nodarbinātība, konkurētspējīga, sociāla, zaļa un aprites ekonomika un inovācija, kā arī kā taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas Savienības virzītājspēks;

8. norāda uz ilglaicīgo ietekmi, kādu uz dalībvalstīs ar ierobežotiem publiskajiem līdzekļiem un ierobežotām fiskālajām spējām pašreizējās krīzes laikā vienotajā tirgū rada atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem pagarināšana; uzsver, ka ES budžetam ir būtiska nozīme, nodrošinot, ka dalībvalstis un ES cieši sadarbosies, lai mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas, vienlaikus meklējot konkrētus risinājumus, lai vienotajā tirgū saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju starp ES reģioniem;

9. uzsver, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ir Eiropas integrācijas stūrakmeņi, kuru mērķis ir nodrošināt drošas, cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas pārtikas piegādi un uztursuverenitāti Eiropas iedzīvotājiem, lauksaimniecības tirgu pienācīgu darbību, lauku reģionu ilgtspējīgu attīstību un lauksaimnieku paaudžu maiņu; atgādina par šo politikas virzienu būtisko nozīmi stabilu un pieņemamu ienākumu nodrošināšanā lauksaimniekiem, zvejniecēm un zvejniekiem, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā kontekstā; prasa īpašu uzmanību pievērst mazapjoma lauksaimniecībai, jaunajiem lauksaimniekiem un mazajiem zvejniecības uzņēmumiem un uzturēt stabilu un drošu pārtikas ķēdi Eiropas iedzīvotājiem; norāda, ka Covid-19 uzliesmojums un citas krīzes ir smagi skārušas vairākas lauksaimniecības nozares, un attiecīgā gadījumā atbalsta mērķtiecīgus palielinājumus attiecīgajās budžeta pozīcijās, kas paredzētas tirgus atbalsta pasākumiem; atgādina, ka šīs problēmas ir jārisina, vienlaikus gatavojoties reformēt KLP, kurai paredzama būtiskāka loma Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā;

10. uzsver, ka īpaši jāatbalsta tūrisma nozare, jo īpaši viesmīlības nozare, kas Covid-19 pandēmijas dēļ ir piedzīvojusi īpaši smagu lejupslīdi ar postošu ietekmi, jo īpaši reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma; uzsver, ka tūrisma nozare ir būtisks Savienības ekonomikas balsts, kurā ir nodarbināta ievērojama daļa tās darbaspēka, jo īpaši MVU un ģimenes uzņēmumos; sagaida, ka attiecīgās ES programmas, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), reģionālā politika, “Digitālā Eiropa” un “InvestEU”, sniegs būtisku devumu nozares ilgtermiņa konkurētspējā un ilgtspējā un ka nepieciešamie resursi tiks darīti pieejami ES 2022. gada budžetā; atkārtoti pauž vilšanos par to, ka Parlamenta prasība izveidot īpašu ES tūrisma programmu netika izpildīta;

11. uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša Eiropas kosmosa stratēģija, un atzīst ES kosmosa programmas pievienoto vērtību; jo īpaši uzsver, ka Savienībai ir jāveicina inovatīvu un konkurētspējīgu augšupējo (smagās kosmosa rūpniecības) un lejupējo nozaru (lietojumi, kas pamatojas uz kosmosa datiem) attīstība; norāda uz ES Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) svarīgo lomu un vajadzību nodrošināt nepieciešamo finansējumu un personālu;

Digitālās un zaļās pārkārtošanās uzdevumu risināšana

12. uzsver Covid-19 krīzes saasināto steidzamo vajadzību novērst digitālo plaisu, jo īpaši pabeidzot Eiropas izglītības telpas izveidi un īstenojot digitālās izglītības rīcības plānu, lai sasniegtu digitālo prasmju mērķus un veicinātu iekļaujošu mācīšanos un pastiprinātu Eiropas digitālo pārveidi; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu un sinerģijas starp ES programmām, lai radītu labvēlīgus apstākļus revolucionāru tehnoloģiju un inovāciju straujākai ieviešanai tirgū un lai Eiropas ekonomika un publiskais sektors varētu būt digitālās pārkārtošanās priekšgalā; uzskata, ka programmai “Digitālā Eiropa” ir būtiska nozīme, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā un panāktu tehnoloģisko suverenitāti; sagaida, ka šī programma stimulēs investīcijas ES augstas veiktspējas datošanā, ētiskā mākslīgajā intelektā, 5G tehnoloģijā, un kiberdrošībā, kā arī veicinās padziļinātas digitālās prasmes visās ekonomikas jomās un sabiedrībā; aicina dalībvalstis un Komisiju ievērot kritērijus, kas paredz, ka vismaz 20 % no ANM finansējuma būtu jāpiešķir digitālajai pārejai;

13. uzsver, ka ES budžets ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu panākumus Eiropas zaļajam kursam, tostarp biodaudzveidības stratēģijai, un principa “nekaitēt” piemērošanu, veicinātu dalībvalstu ekonomisko un sociālo atveseļošanos no koronavīrusa krīzes, pārveidojot zaļos izaicinājumus investīcijās un strukturālu reformu iespējās, un veicinātu taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku ekonomiku; atgādina, ka šai pārejai ir vajadzīgas būtiskas strukturālas pārmaiņas un ka ne visas dalībvalstis, reģioni un pilsētas sāk pāreju no vienāda līmeņa un tām nav vienādas spējas to risināt; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi, tostarp atveseļošanas fondi, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, jaunajai izaugsmes stratēģijai, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, un plāno cieši uzraudzīt šīs stratēģijas īstenošanu 2022. gada budžetā; šajā sakarā uzsver, ka investīcijas energoefektivitātē, aprites ekonomikā, ilgtspējīgā un cenu ziņā pieejamā viedā mobilitātē un modernā un noturīgā ES infrastruktūrā ir būtiski faktori, lai atjaunotu konkurētspēju, veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu ES stratēģisko autonomiju, kā arī veicinātu ilgtspējīgas rūpniecības nozares; turklāt atzīst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) svarīgo lomu Savienības un visu tās reģionu, tostarp tālāko reģionu, salu un mazapdzīvoto reģionu, savienošanā transporta, digitālajā un enerģētikas jomā;

14. uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt klimata rīcību un vides aizsardzību, nodrošinot papildu resursus attiecīgajām programmām un instrumentiem ES budžetā, jo īpaši programmai “LIFE”; turklāt uzsver, ka klimata politikas integrēšanas garā būtu jāpastiprina centieni visās politikas jomās, lai sasniegtu kopējo klimata izdevumu mērķi visā DFS 2021.–2027. gadam vismaz 30 % apmērā no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopsummas; turklāt uzsver, ka ir pastāvīgi jāturpina darbs, lai 2024. gadā biodaudzveidības mērķiem nodrošinātu 7,5 % no DFS gada izdevumiem un no 2026. gada 10 %; prasa Parlamentu pilnībā iesaistīt stingrāku, pārredzamāku un visaptverošāku metodoloģiju izstrādē šādu izdevumu īstenošanai un izsekošanai un ar nepacietību gaida ikgadējās apspriedes ar Komisiju un Padomi, kā paredzēts Iestāžu nolīgumā;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu tam, lai īstenotu ES Ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju, tostarp veicinot pētniecību un inovāciju pārejā uz konceptuāli drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām, materiāliem un produktiem un nodrošinot pienācīgus un ilgtspējīgus resursus Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, aprites ekonomikas rīcības plānu, kas pamatojas uz netoksisku materiālu aprites cikliem, un gaidāmo nulles piesārņojuma rīcības plānu ūdenim, gaisam un augsnei;

Spēcīga Eiropas veselības savienība

16. atkārtoti uzsver programmas “ES — veselībai” nozīmi un potenciālu un to, ka jaunajā DFS šī programma ir kļuvusi par apjomīgāko veselības programmu, kas jebkad finansēta no ES budžeta; sagaida, ka tiks stiprinātas sinerģijas starp visām ES programmām, kas iesaistītas ES veselības sistēmu spēju stiprināšanā, kā arī to sagatavotības un novēršanas spējām krīzes gadījumā un tām, kuras nodrošina papildu investīcijas veselības nozarē, piemēram, ESF+, ERAF, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”; uzskata, ka rezervju uzkrāšanai arī turpmāk vajadzētu būt ES budžeta prioritātei, izmantojot programmu RescEU un “ES — veselībai”; uzsver ES civilās aizsardzības mehānisma nozīmi, lai nodrošinātu labāku ES sagatavotību un reakciju uz visu veidu dabas katastrofām, pandēmijām un ārkārtas situācijām;

17. atgādina, ka Covid-19 krīze ir radījusi vēl nepieredzētu spriedzi dalībvalstu veselības sistēmām un atklājusi trūkumus vakcīnu un citu svarīgu zāļu ražošanas jaudā Savienībā; tādēļ uzsver, ka Savienībai ir vajadzīga solidaritāte un kolektīva atbildība, kas nozīmē palielināt ES kompetenci veselības jomā un veikt konkrētākus soļus ceļā uz spēcīgāku Eiropas veselības savienību; uzsver vajadzību pēc lielākām investīcijām veselības aprūpes infrastruktūrā un prasmēs, kā to parādīja pašreizējā krīze, un vajadzību atgūties no iepriekšējas investīciju nepietiekamības; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par HERA inkubatoru (COM(2021)0078) kā instrumentu, ar ko pastiprināt centienus atklāt Covid-19 variantus, pielāgot vakcīnas, uzlabot klīnisko izmēģinājumu efektivitāti, paātrināt regulatīvo apstiprināšanu un būtiski palielināt vakcīnu ražošanu; norāda, ka liela daļa ražošanas jaudas atrodas ārpus Savienības un tas sarežģī zāļu piegādi vajadzības gadījumā un rada šķērsli, kas jāpārvar, veidojot Eiropas veselības savienību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai palīdzētu palielināt vakcīnu, antidotu un citu svarīgu zāļu ražošanas jaudu dalībvalstīs un ļautu ES 2022. gada budžetam ātri reaģēt ārkārtas situācijā;

18. pauž nožēlu par to, ka 2020. gadā 2,7 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā tika diagnosticēts vēzis un aptuveni 1,3 miljoni cilvēku šīs slimības dēļ zaudēja dzīvību; atzinīgi vērtē Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas ir svarīgs pīlārs spēcīgākai Eiropas veselības savienībai; ievērojot šo plānu, atzīst vajadzību pastiprināt un īstenot Savienības pieeju vēža profilaksei, ārstēšanai un aprūpei; prasa pienācīgu budžeta piešķīrumu 2022. gadā attiecīgajām ES programmām, proti, “ES — veselībai”, “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra kopai “Veselība” un “Digitālā Eiropa”, lai finansētu jaunas tehnoloģijas, pētniecību un inovāciju kā daļu no Savienības cīņas pret vēzi;

19 jo īpaši norāda uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) izšķirošo lomu pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā; prasa 2022. gada budžetā paredzēt pienācīgu finansējumu, lai šīs būtiskās aģentūras varētu turpināt darbu; gaida priekšlikumu izveidot ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), lai nodrošinātu Savienībai efektīvas un koordinētas sagatavotības un reaģēšanas spējas turpmāko veselības krīžu gadījumā; atgādina, ka HERA ir jāpiešķir jauni resursi, lai nodrošinātu, ka tā neietekmē negatīvi pašreizējās programmas, politikas jomas un aģentūras, un lai nodrošinātu efektīvas sinerģijas ar EMA un ECDC;

Iekļaujoša atveseļošana, pievēršot uzmanību jaunajai paaudzei

20. uzsver, ka Covid-19 krīzes rezultātā atkal īpaši smagi skarti ir jaunieši — tāpat kā pēc 2008. gada finanšu krīzes ir palielinājies jauniešu bezdarbs un vērojama nelabvēlīga ietekme uz izglītību un garīgo veselību, jo īpaši tiem, kas ienāk darba tirgū; tādēļ uzsver, ka ir pilnībā jāizpēta visas finansējuma iespējas, lai sekmīgi uzlabotu iekļaušanu darba tirgū, jo īpaši izmantojot profesionālo apmācību, pasākumus sociālās iekļaušanas, darba apstākļu un sociālās aizsardzības uzlabošanai, tostarp personām ar invaliditāti, kā arī jauniešu ģimenes un dzīves izredžu uzlabošanu, ņemot vērā Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu;

21.  uzstāj, ka Savienība bez strukturētas stratēģijas attiecībā uz jauno paaudzi nevar nostāties uz ilgtspējīgas atveseļošanas ceļa; šajā sakarā norāda uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir piešķirt vairāk finanšu līdzekļu tādām Savienības programmām kā “Erasmus+”, kuru panākumi izglītības, apmācības un darba iespēju paplašināšanā visā Savienībā nav apstrīdami; uzsver, ka “Erasmus+” ir viena no Savienības pamatprogrammām, kas ir plaši pazīstama iedzīvotāju vidū un ir sniegusi konkrētus rezultātus; uzsver šīs programmas potenciālu izcilības veicināšanā un inovācijas un uzņēmējdarbības pieejamības nodrošināšanā jauniešiem, iekļaujošā veidā sniedzot konsultācijas un izglītību, kā arī vajadzību pieaugušo izglītībā iekļaut apmācības un mobilitātes pasākumus; pauž nožēlu par Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz programmu “Erasmus+”, kā rezultātā ievērojami samazinājās to dalībnieku skaits, kas varēja gūt šo pieredzi; šajā kontekstā uzsver, cik svarīgs ir 2022. gada budžets, lai kompensētu neizmantotās iespējas; aicina Komisiju turpināt veicināt Eiropas pilsonisko izglītību un pilsonisko līdzdalību; atkārtoti pauž aicinājumu dalībvalstīm vismaz 10 % no atveseļošanas un noturības plānos paredzētā finansējuma atvēlēt kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai;

22. uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, kā sekmīgi risināt strukturālās demogrāfiskās problēmas, kā arī mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no lauku, salu, attāliem un mazāk attīstītiem ES apgabaliem un reģioniem; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, lai ar investīcijām sociālajā un demogrāfijas politikā, kas atbalsta ģimenes, atdzīvinātu reģionus, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, un lai nodrošinātu Eiropas novecojošajiem iedzīvotājiem pienācīgu atbalstu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, mobilitātei un sabiedriskajiem pakalpojumiem; uzsver, ka ir jāizveido piemērotas struktūras, lai pētītu tendences un ierosinātu pasākumus demogrāfisko pārmaiņu pienācīgai risināšanai, nākotnē pievienojot, piemēram, struktūrfondu piešķiršanas metodikai īpašus kritērijus;

23. uzsver, ka Covid-19 krīzes sekas ir nesamērīgi ietekmējušas sievietes; uzsver, ka ir svarīgi īstenot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši gūst vienādu labumu no publiskajiem izdevumiem; šajā sakarā aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu paātrināt efektīvas, pārredzamas un visaptverošas metodikas ieviešanu nolūkā novērtēt attiecīgos ar dzimumu saistītos izdevumus, kā noteikts Iestāžu nolīgumā, lai varētu uzrādīt taustāmus rezultātus 2022. gada budžetā un lai metodika turpmāk tiktu attiecināta uz visām DFS programmām; turklāt prasa ātri īstenot ES Dzimumu līdztiesības stratēģiju; uzsver satraucošo un arvien pieaugošo negatīvo reakciju pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un to, cik svarīgi cīņā pret šo situāciju ir izmantot visus ES instrumentus; prasa piešķirt papildu resursus, lai atbalstītu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aizsardzību, veicināšanu un vispārēju pieejamību un atbalstītu sieviešu cilvēktiesību aizstāvjus;

24. uzsver, ka atveseļošanas procesā nevienu nedrīkst atstāt novārtā un ka tādēļ Savienībai un dalībvalstīm ir jānovērš nabadzības un sociālās atstumtības risks; uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetam un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentam (EURI) būtu jāveicina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana un jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs, atbalstot mūžizglītību, stiprinot sociālo dialogu un garantējot visiem piekļuvi tādiem izšķiroši svarīgiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe, mobilitāte, atbilstošs uzturs un pienācīgs mājoklis; šajā sakarā uzsver Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) pievienoto vērtību un uzskata, ka Garantijas jauniešiem un gaidāmās Garantijas bērniem īstenošanai būtu jāpiešķir pienācīgs finansējums dalītā pārvaldībā; atzinīgi vērtē to, ka nākamajā sociālajā samitā, kas notiks Portu, galvenā uzmanība tiks pievērsta Eiropas sociālajai dimensijai;

25. uzsver, ka kultūras un radošās nozares, kā arī kultūrtūrisms ir un būs starp tām nozarēm, kuras visvairāk cieš no krīzes, ar ko saskaras ES; prasa ieviest papildu pasākumus šo nozaru labā un piešķirt papildu finansējumu saistītajām ES programmām, jo īpaši programmai “Radošā Eiropa”; atzinīgi vērtē radošo un starpdisciplināro iniciatīvu “Jauns Eiropas Bauhaus”;

Drošas un pārticīgas vides nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem

26. uzskata, ka ekonomikas izaugsme un labklājība, iekšējā drošība, ES ārējo robežu aizsardzība, pamattiesības, Šengenas zonas pienācīga darbība un pārvietošanās brīvība ES robežās ir nesaraujami saistītas un savstarpēji izdevīgas jomas; uzsver, ka uz ekspertu novērtējumiem balstīta Šengenas zonas turpmāka integrācija sniegtu dalībvalstīm pie Savienības ārējām robežām lielākas finanšu iespējas robežu pārvaldībai; atgādina, ka Šengenas zona sniedz ekonomiskus labumus tās dalībvalstīm; uzsver, ka ES ekonomiku varētu veicināt, ja Šengenas zonai pievienotos tās kandidātvalstis, kas jau atbilst visām tehniskajām prasībām; uzsver, ka šo dalībvalstu pievienošanās Šengenas zonai palielinātu ES budžeta un atveseļošanas fondu ietekmi un tiešā veidā veicinātu straujāku ekonomikas atveseļošanos; atkārtoti prasa ātri integrēt Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju Šengenas zonā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilas ES investīcijas iekšējās drošības jomā, lai uzlabotu ES tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakciju uz pārrobežu noziedzības draudiem un veicinātu informācijas apmaiņu;

27. pieņem zināšanai to, ka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam migrācijas, patvēruma un integrācijas politikas īstenošanai ir paredzētas lielākas summas nekā iepriekšējos gados; sagaida, ka patvēruma un migrācijas jautājumi arī turpmāk ieņems nozīmīgu vietu ES darba kārtībā; uzsver, ka laikā, kad vēl nav jēgpilni reformēta kopējā Eiropas patvēruma sistēma, joprojām izšķiroša nozīme ir tādiem solidaritātes pasākumiem kā ārkārtas pārcelšanas mehānismi, pārmitināšana vai humanitārā uzņemšana; šajā sakarā uzsver, ka dalībvalstīm joprojām būs vajadzīgs finansiāls atbalsts patvēruma pieteikumu saņemšanai, reģistrēšanai un izskatīšanai, kā arī atgriešanai un pārcelšanai; prasa lielāku finansējumu novirzīt koordinācijai ar tranzītvalstīm un neatbilstīgas migrācijas izcelsmes valstīm, lai kontrolētu un apturētu cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu; pauž dziļas bažas par to, ka Vidusjūrā joprojām iet bojā cilvēki, un uzskata, ka meklēšana un glābšana ir atbildība, ko nevar atstāt tikai nevalstisko dalībnieku ziņā; piebilst, ka arī trešām valstīm pie Savienības ārējām robežām, kuras saskaras ar migrācijas plūsmām uz ES, joprojām būs vajadzīgs finansiāls atbalsts; uzsver Eiropas Robežu un krasta apsardzes (Frontex) svarīgo lomu šajā sakarā un tās nesen paplašinātās pilnvaras un aicina piešķirt pienācīgu finansējumu Frontex, lai tā varētu pilnvērtīgi darboties visās atbildības jomās, kas ietilpst tās jaunajās pilnvarās; uzskata, ka ārējo robežu efektīva pārvaldība ir jāveic atbilstīgi Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu un jo īpaši ņemot vērā nesenos apgalvojumus par iespējamu iesaistīšanos promraidīšanā; tādēļ atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 110. pantu ir jāpieņem darbā pamattiesību amatpersonas, lai palīdzētu veicināt pamattiesības kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības; uzsver, ka ar budžeta piešķīrumu palielināšanos Frontex ir attiecīgi jāpalielinās arī pārskatatbildībai un pārredzamībai un ka šie palielinājumi ir atkarīgi no Aģentūras apņemšanās ievērot Savienības tiesību aktus;

28. uzsver, ka visām aģentūrām, kas darbojas drošības, tiesiskuma, tiesībaizsardzības, pamattiesību, patvēruma un migrācijas, kā arī robežu pārvaldības jomā, ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, personāls un personāla apmācība, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus, kuru apjoms ir pieaudzis, kā arī vērš uzmanību uz to sadarbības nozīmi, tehnoloģiskās inovācijas un pielāgošanās nepieciešamību un šo aģentūru būtisko lomu dalībvalstu sadarbības un koordinācijas stiprināšanā; uzsver, ka ir svarīgi pareizi īstenot un operatīvi pārvaldīt lielapjoma ES IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

29. stingri atbalsta to ES centienu pastiprināšanu, kuru mērķis ir novērst aizvien lielākos draudus drošībai, piemēram, terorismu, radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, noziedzīgu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, kibernoziedzību un hibrīddraudus, Eiropā un kaimiņvalstīs, pret Eiropas demokrātijām vērstas dezinformācijas kampaņas, kuras tiek koordinētas no trešām valstīm, kā arī uzlabot šādu programmu koordinēšanu ES līmenī; atgādina, ka nesenie teroristu uzbrukumi pierāda, ka ir vajadzīgi informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabojumi tieslietu un iekšlietu jomā, lai stiprinātu Savienības iekšējo drošību; norāda, ka pandēmija ir radījusi jaunas noziedzības problēmas; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 24. jūlijā iesniegto Drošības savienības stratēģiju un prasa piešķirt pienācīgu finansējumu tajā iekļautajiem rīcības plāniem;

30.  atgādina, ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā noteikto pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanai; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Tiesiskuma regula, ar kuru nosaka vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, un stingri apņemas nodrošināt tās pilnīgu, tūlītēju un pareizu īstenošanu; prasa ievērojami palielināt finansējumu, kas paredzēts šo pamatprincipu aizsardzības nodrošināšanai; tādēļ uzsver, cik svarīga ir labi aprīkota, pietiekami finansēta un ar personālu nodrošināta Eiropas Prokuratūra (EPPO), lai apkarotu noziegumus pret Savienības budžetu, un uzstāj, ka tai ir jāspēj pārskatīt uzkrātās neizskatītā lietas un jāspēj izskatīt un izmeklēt visas jaunās lietas;

31. uzsver, ka Eiropas vērtību un kultūru popularizēšanai ir aktīva loma demokrātijas, nediskriminēšanas un dzimumu līdztiesības atbalstīšanā un dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanā; pauž bažas par tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību pasliktināšanos dažās dalībvalstīs un uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu resursi, lai atbalstītu presi, plašsaziņas līdzekļus un māksliniecisko brīvību Savienībā; uzsver, ka jaunā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ir stratēģiski svarīga, lai stiprinātu Eiropas pilsonību un demokrātiju, līdztiesību un tiesiskumu Eiropas Savienībā, kā arī lai atbalstītu ar dzimumu saistītas vardarbības upurus; atgādina arī, ka programmā “Tiesiskums” ir iekļauts īpašs mērķis, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību, lai veicinātu kopēju juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru; prasa, lai šo programmu finansējums tiktu vienmērīgi izlietots DFS periodā, un mudina gada līdzekļus pilnībā izlietot konkrētajiem izceltajiem mērķiem. turklāt atzinīgi vērtē Pamattiesību aģentūras pastāvīgo plašo darbu, kas aptver dalībvalstu tiesību aktus un praksi šajās jomās; uzskata, ka konference par Eiropas nākotni ir viens no instrumentiem, ar ko risināt vairākas problēmas demokrātijas un pamattiesību jomā, un uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrai nākamās konferences izveidē un pārvaldībā iesaistītajai ES iestādei būtu nodrošināti pienācīgi administratīvie budžeti;

32. atgādina par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) būtisko devumu migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanā un ilgtspējīgas attīstības, demokrātijas, politisko un ekonomisko reformu, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanā un vēlēšanu procesu atbalstīšanā; turklāt uzsver paplašināšanās politikas stratēģisko nozīmi Rietumbalkānu valstīs; šajā sakarā prasa piešķirt papildu finansējumu Rietumbalkāniem un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, kā arī ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un humānajai palīdzībai; uzsver, ka ES ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka tai ir pietiekami resursi Covid-19 krīzes ģeopolitisko seku novēršanai, drošas un stabilas globālās vides nodrošināšanai un solidaritātei ar smagi skartajām trešām valstīm, mobilizējot ES ārējās finansēšanas instrumentus, lai palīdzētu šīm valstīm stiprināt savu veselības aprūpes sistēmu spējas, tostarp uzlabot piekļuvi vakcīnām un mazināt krīzes sociālekonomisko ietekmi; uzsver, cik svarīgi ir ievērot Covid-19 vakcīnu izplatīšanas sistēmu COVAX, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām nestabilākajās valstīs; turklāt atzinīgi vērtē to, ka tiks sniegts tiešais atbalsts ES kaimiņvalstīm un jo īpaši tās tuvākajām kaimiņvalstīm;

33. atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt ES budžetu ar pietiekami detalizētu nomenklatūru, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu efektīvi pildīt savu lēmumu pieņemšanas funkciju un jo īpaši lai Parlaments varētu pildīt savas demokrātiskās pārraudzības un kontroles funkcijas visās izdevumu kategorijās; tādēļ uzstāj, ka budžeta nomenklatūrā ir pilnībā un pēc iespējas ātrāk jāatspoguļo vienošanās par NDICI regulu; šajā sakarā aicina Komisiju iesniegt ES 2021. gada budžeta grozījuma projektu, īstenojot sarunās par NDICI regulu panākto vienošanos par pieciem atsevišķiem līdzekļu piešķīrumiem ģeogrāfiskajām programmām Āzijā, jo īpaši Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Ziemeļāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, izveidojot attiecīgas atsevišķas budžeta pozīcijas; uzskata, ka šādu saskaņošanu varētu un vajadzētu veikt pirms 2022. gada budžeta procedūras;

34.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansiālu atbalstu gan no dalībvalstīm, gan arī Eiropas Aizsardzības fonda, lai pakāpeniski izstrādātu ES kopējo aizsardzības politiku un palielinātu ES drošību un stratēģisko autonomiju; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēja un inovācija, kas var veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu, kā arī jāpalielina izvietojamība un operatīvā efektivitāte, pastiprinot centienus kopīgu militāro un civilo spēju attīstībā;

Īpaši un transversāli jautājumi 2022. gada budžetā

35. sagaida, ka līdz 2022. gada budžeta pieņemšanai DFS paketes sniegtās iespējas tiks pilnībā izmantotas, un plāno cieši uzraudzīt visu panāktās vienošanās elementu īstenošanu; atgādina, ka 2022. gads būs pirmais gads, kurā saskaņā ar DFS regulas 5. pantu piemēros konkrētām programmām paredzētas korekcijas, cita starpā attiecībā uz ES pamatprogrammu finansējumu, kuru paredzēts iegūt no jaunā uz soda naudām balstītā mehānisma;

36. norāda uz to, ka nopietni kavējas ES 2014.–2020. gada programmu un fondu, jo īpaši dalīti pārvaldīto fondu, īstenošana; aicina dalībvalstis paātrināt šo programmu īstenošanu, lai neapdraudētu jauno ES programmu savlaicīgu uzsākšanu saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam, kā arī to programmu uzsākšanu, ko finansē ar EURI; pauž bažas par risku, ka jaunās DFS programmu īstenošana varētu vēl vairāk aizkavēties, jo dalībvalstīm vispirms ir jāievēro ļoti saspringtais ANM īstenošanas grafiks;

37. turklāt pauž nožēlu par DFS 2021.–2027. gadam novēloto pieņemšanu un uzskata, ka šīs kavēšanās sekas būs jūtamas visā pašreizējās DFS periodā; uzsver, ka līdz ar to visu ES pamatprogrammu uzsākšana, kā arī Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas stratēģijas finansēšana ievērojami aizkavējās; tāpēc sagaida, ka tiks pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka 2022. gadā visas jaunās ES programmas būs pilnībā darbotiesspējīgas; šajā sakarībā atgādina par Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par Covid-19 krīzes ietekmes novēršanu, kas publicēts kopīgajos secinājumos par 2021. gada budžetu un kur noteikts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš krīzes vissmagāk skartajām ekonomikas nozarēm, piemēram, tūrismam un MVU, kā arī krīzes vissmagāk skartajiem cilvēkiem;

38. turklāt sagaida, ka 2022. gada budžetā tiks iekļauts pietiekams apjoms maksājumu apropriāciju gan jaunajām programmām, gan iepriekšējo programmu pabeigšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kohēzijas un lauku attīstības jomā gaidāmas lielākas maksājumu vajadzības, un lai nodrošinātu, ka Savienības budžets sniedz nepieciešamos ekonomiskos stimulus; ir apņēmies nepieļaut jebkādas turpmākas maksājumu krīzes, kas līdzīgas tām, kas tika pieredzētas iepriekšējās DFS perioda sākumā, un šajā nolūkā plāno ļoti cieši uzraudzīt neizpildīto saistību (RAL) līmeni; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt budžeta grozījuma projektu, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu maksājumu palielināšanai saistībā ar ES programmu turpmāku paātrināšanu;

39. uzsver, ka ES budžetu 2022. gadā būtiski pastiprinās EURI, jo līdz minētā gada beigām dažādu programmu saistībām ir jāparedz vismaz 60 % no instrumenta kopējā piešķīruma; uzsver, ka Parlaments cieši uzraudzīs kopējo EURI īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot ANM pārbaudei; tomēr pauž bažas par šā instrumenta satvarā paredzēto aizņēmumu un aizdevumu operāciju novēlotu sākšanu, ņemot vērā, ka vēl nav spēkā jaunais pašu resursu lēmums (PRL), ar ko tiktu atļautas šādas operācijas; tādēļ uzsver, ka dalībvalstīm ir steidzami jāratificē jaunais PRL, lai neapdraudētu savlaicīgu atveseļošanos, kaitējot nākamajām paaudzēm;

40. norāda uz to, ka ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai pašreizējās DFS darbības laikā ir juridiski saistošs un ka tas ir paredzēts Iestāžu nolīgumā, un atkārtoti apliecina savu stingro apņemšanos īstenot šo procesu; uzsver, ka Savienības 2022. gada budžets veidos saikni starp pirmā un otrā posma pasākumiem šajā ceļvedī; aicina jo īpaši Padomi, tiklīdz Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par jaunajiem pašu resursiem, kuru pamatā ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, digitālā nodeva un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), nekavējoties sākt tos apspriest, lai pieņemtu lēmumu līdz 2022. gada 1. jūlijam; turklāt sagaida, ka diskusijas par finanšu darījumu nodokli ciešākas sadarbības ietvaros tiks sekmīgi pabeigtas līdz 2022. gada beigām, kas ļaus Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par jaunu pašu resursu; šajā sakarā norāda, ka ir jānodrošina netraucēta īstenošana, lai jaunie pašu resursi segtu vismaz tos izdevumus, kas saistīti ar atveseļošanas instrumenta kapitāla un procentu atmaksu;

41. turklāt uzsver, ka ES budžetu un valstu budžetus negatīvi ietekmē krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana; prasa uzlabot koordināciju nodokļu jomā, lai aizsargātu ES un valstu ieņēmumu avotus;

42. uzsver centrālo lomu, kāda ir Savienības decentralizētajām aģentūrām, sniedzot operatīvo atbalstu un speciālās zināšanas, lai nodrošinātu ES politikas mērķu efektīvu īstenošanu; atgādina, ka aģentūrām ir jābūt pienācīgi nodrošinātām ar personālu un apgādātām ar pietiekamiem resursiem, lai tās varētu pilnībā pildīt savus pienākumus un panākt vislabākos iespējamos rezultātus; uzsver, ka aģentūru uzdevumi attīstās saskaņā ar politikas prioritātēm, un uzsver, ka jaunu pienākumu gadījumā ir jāpiešķir jauni resursi;

43. uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību (IP un SD) nozīmi jaunu politikas iniciatīvu izmēģināšanā un pamata radīšanā turpmākām Savienības darbībām; tādēļ plāno ierosināt IP un SD paketi saskaņā ar politiskajām prioritātēm; aicina Komisiju nodrošināt, ka budžetā pieņemtie IP un SD tiek pilnībā, savlaicīgi un sadarbībā ar Parlamentu īstenoti un padarīti pamanāmāki, lai maksimāli palielinātu to ietekmi;

44.  aicina Komisiju, sagatavojot 2022. gada budžeta projektu, pienācīgi ņemt vērā Parlamenta politiskās un budžeta prioritātes, kas izklāstītas šajā rezolūcijā; tomēr ir gatavs optimāli izmantot pašreizējo elastību un citus noteikumus saskaņā ar DFS regulu un Finanšu regulu, lai 2022. gada budžetā pastiprinātu galvenās ES programmas un pienācīgi reaģētu uz steidzamām vajadzībām, kas cita starpā rodas saistībā ar Covid-19 veselības krīzi un atveseļošanas procesu; šajā kontekstā prasa savlaicīgi aktivizēt Ārkārtas atbalsta instrumentu, kā arī izmantot DFS īpašos instrumentus, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai sniegtu finansiālu atbalstu, kur vien tas ir vajadzīgs;

45. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (26.2.2021)

Budžeta komitejai

par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa

(2020/2265(BUI))

Atzinuma sagatavotājs: Christian Ehler

 

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka 2022. gadam vajadzētu būt gadam, kad tiek sekmēta ātra atlabšana sociāli, ekoloģiski un ekonomiski noturīgas Eiropas izveides nolūkā; uzskata, ka Savienības darbībai vajadzētu būt vērstai uz ekonomikas lejupslīdes seku mazināšanu; uzsver, ka atveseļošanai būs jāveicina Eiropas divējādā pārkārtošanās, un tādēļ uzskata, ka finansējumam, kas paredzēts digitālajām un ar enerģētiku saistītajām investīcijām, ir būtiska nozīme atveseļošanas procesā, vienlaikus ņemot vērā abus atšķirīgos, bet savstarpēji saistītos posmus, ko Parlaments norādījis savā ziņojumā par jauno Eiropas industriālo stratēģiju; uzsver, ka ar 2022. gada Savienības budžetu būtu jāatbalsta krīzes skartie uzņēmumi, jāpalīdz radīt kvalitatīvas darbvietas, jāatbalsta pārkvalifikācija un prasmju pilnveide, lai uzlabotu nodarbināmību un veicinātu enerģētiskās nabadzības mazināšanu; uzsver, ka ir svarīgi efektīvi izmantot Eiropas Atveseļošanas instrumenta (NGEU) līdzekļus, lai īstenotu valstu atveseļošanas plānus; atgādina stratēģiskās prognozēšanas izšķirošo nozīmi;

2. uzsver nepieciešamību atbalstīt pētniecību un inovāciju saistībā ar pašreizējo pandēmiju un ES zaļajiem un digitālajiem mērķiem; tādēļ atzinīgi vērtē papildu 4 miljardus EUR (2018. gada cenās) pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, tostarp 1 miljardu EUR Eiropas Pētniecības padomei, kas iegūti no sodiem konkurences jomā, rezervēm un atceltajām saistībām, par ko panākta vienošanās kompromisā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kā arī papildu 5 miljardus EUR (2018. gada cenās) no Eiropas Atveseļošanas instrumenta (NGEU); atgādina, ka šīs papildu saistības būtu jāizlieto saskaņā ar 2020. gada 11. decembra galīgā trialoga par programmu “Apvārsnis Eiropa” iznākumu, ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE) apstiprināja 2020. gada 17. decembrī, tostarp triju ES iestāžu kopīgo paziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu, un ka attiecībā uz šīm saistībām būtu jāsaglabā budžeta nepārtrauktības princips, stabilizējot gada saistību atšķirības, jo īpaši attiecībā uz NGEU saistību palielinājumu pirmajos gados; uzskata, ka ir būtiski, lai ITRE komiteja būtu cieši iesaistīta ikgadējo lēmumu pieņemšanā par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta struktūru, lai nodrošinātu optimālu ietekmi uz Eiropas pētniekiem;

3. prasa pilnībā izmantot Finanšu regulas 15. panta 3. punktu, lai piešķirtu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” visas pieejamās iepriekšējo ES pētniecības pamatprogrammu atceltās saistības papildus 2. punktā minētajām papildu saistībām, paturot prātā turpmākās papildu vajadzības, kas radīsies pēc 2023. gada un instrumenta NGEU saistību beigām;

4. paredz, ka Komisija pilnībā ievēros Kopīgo deklarāciju par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu, finansējot trīs minētās kopas, un pildīs savu apņemšanos attiecībā uz to, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas kultūras mantojuma sadarbības telpas izveidei; prasa nodrošināt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma nepārtrauktību projektiem, kas izveidoti kā nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamatiniciatīvas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un to pētniecības programmu īstenošanai, kas izstrādātas ar instrumenta sagatavošanas darbībām jaunas paaudzes NJT pamatiniciatīvām saskaņā ar apsvērumiem, kas izklāstīti priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 29. maija regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2020)0459); uzsver to, ka pietiekama finansējuma pieejamība būtu jānodrošina arī tam, lai 2022. gadā varētu notikt pirmās jaunās zināšanu un inovāciju kopienas darbības kultūras un radošo nozaru un industriju jomā;

5. atzinīgi vērtē jauno Eiropas kosmosa programmu, kuras kopējais budžets 2021.-2027. gadam ir 14,8 miljardi EUR; atgādina, ka kosmoss ir svarīga Savienības nozare, kas būtiski ietekmē citas ekonomikas nozares, un ka tas veicina digitālo pārkārtošanos; uzskata, ka Eiropas kosmosa programma būs īpaši svarīga Eiropas zaļajā kursā saistībā ar tā zemes novērošanas programmu, kas sniegs taustāmus ieguvumus, piemēram, vides monitoringu;

6. uzsver, ka ir ātri un pilnībā jāīsteno Taisnīgas pārkārtošanās fonds, lai atbalstītu taisnīgu un sociāli pieņemamu enerģētikas un klimata pārkārtošanos, kas mazinās negatīvo sociālekonomisko ietekmi skartajās teritorijās, kopienās un darba tirgos pārejas posmā un palīdzēs dažādot vietējās saimnieciskās darbības, jo īpaši tajos pārejas reģionos, kuri enerģijas izmantošanai lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā, jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa, vai nozarēs, kurās ir augsts siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis; uzsver nepieciešamību saglabāt ekonomikas konkurētspēju, energoapgādes drošību un pieejamību cenas ziņā; uzsver, ka taisnīgai klimata un enerģētikas pārkārtošanai ir jāaptver visi un ir jāietver pasākumi enerģētikas nabadzības izskaušanai;

7. atgādina par Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[13], uzskata, ka jaunie pašu resursi ir ļoti svarīgi Savienības 2022. gada budžetam;

8. sagaida, ka visu programmu īstenošanā un uzraudzībā tiks veicināta dzimumu līdztiesība; uzsver dzimumu līdztiesības nozīmīgumu divējādās pārkārtošanās procesā un jo īpaši attiecībā uz sieviešu līdzdalību zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas disciplīnās;

9. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai veicinātu divējādo pārkārtošanos uz 2030. gadam izvirzīto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un lai veidotu Eiropas digitālo desmitgadi; uzskata, ka ar digitālo pārkārtošanos būtu arī jāatvieglo un jāveicina zaļā pārkārtošanās; šajā sakarībā norāda uz tādu pietiekamu līdzekļu būtisko lomu, kuri paredzēti pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), jo īpaši EISI enerģētikas sadaļai un EISI digitalizācijas sadaļai, Eiropas kosmosa programmai, programmai “Digitālā Eiropa”, programmai InvestEU, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās fondam un kuri pēc iespējas būtu jāapvieno un jāsaskaņo ar NGEU finansējumu;

10. atgādina, ka pētniecībai un inovācijai ir svarīga nozīme ar klimata pārmaiņu novēršanu saistīto būtisko problēmu risināšanā un ES stratēģiskās līderības nodrošināšanā; uzsver, ka nolūkā izveidot ilgtspējīgu, tīru un konkurētspējīgu Savienību un attiecīgi sasniegt mūsu mērķus klimata un enerģētikas jomā ir jāreformē Eiropas rūpniecība un nozares, kurās ir grūti samazināt emisijas; uzsver, ka ar 2022. gada Savienības budžeta līdzekļiem būtu jāfinansē projekti, kuru mērķis ir nodrošināt drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Eiropas iedzīvotājiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Eiropas zaļajos kursos noteiktajiem mērķiem un principu “nenodari būtisku kaitējumu”;

11. uzsver, ka tiesību aktu kopumu “Fit for 55 package” ir svarīgi īstenot tādās politikas jomās kā atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte; uzsver ES aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanas būtisko nozīmi iepriekš minēto politikas mērķu sasniegšanā; sagaida, ka 2022. gada Savienības budžets nodrošinās ievērojamu un savlaicīgu finansējuma un investīciju mobilizāciju energoefektivitātes un resursu efektivitātes pasākumiem, tostarp ēku pilnīgas renovācijas paātrināšanai, plašākai decentralizētai atjaunojamo energoresursu izmantošanai un nākotnes prasībām atbilstošu infrastruktūru veidošanai, lai izvairītos no iesīkstes un balasta aktīviem;

12. atgādina par mērķiem, kas saistībā ar 2021.–2027. gada DFS izvirzīti, lai sasniegtu bioloģiskās daudzveidības izdevumu līmeni 10 % apmērā un klimata politikas integrēšanas izdevumu līmeni 30 % apmērā; atkārtoti aicina turpināt darbu pie klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumu izsekošanas metodikas, vienlaikus izmantojot stabilāku, pārredzamāku un visaptverošāku metodiku; aicina pilnībā iesaistīt Parlamentu šo metodiku izstrādē un gaida ikgadējās apspriedes par klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķrādītājiem, kā noteikts Iestāžu nolīgumā;

13. atzinīgi vērtē programmu “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un prasa veikt investīcijas digitalizācijā un digitālajā savienojamībā, skaidri noteikt 2030. gada digitālos mērķus un risināt problēmas, kas saistītas ar kiberdrošību, sadarbspēju, datu brīvu apriti, drošību un atbildību, un mākslīgo intelektu; uzsver — lai veidotu Eiropas digitālo desmitgadi, Savienības programmām, ar ko atbalsta digitālo pārveidi, ir jāsaņem pietiekams finansējums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktas investīcijas augstas veiktspējas datošanas un kvantu tehnoloģijās, un aicina piešķirt pienācīgu finansējumu Eiropas Augstas veiktspējas datošanas (HPC) kopuzņēmumam, ņemot vērā lielo resursu apjomu, kas būs vajadzīgs tā ekosistēmas attīstībai, un turpināt īstenot Kvantu pamatiniciatīvas mērķus;

14. uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES stratēģisko autonomiju un ES ekonomikas noturību; prasa attīstīt ES rūpniecības nozaru konkurētspēju un ilgtspēju, lai kļūtu par pasaules mēroga konkurētspējīgu dalībnieku un sasniegtu tādus mērķus kā zaļā un digitālā pārkārtošanās, tehnoloģiskā autonomija, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, kvalitatīvu darbvietu radīšana un inovācija;

15. uzsver — ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, ir ļoti svarīgi izveidot un nostiprināt atbalsta mehānismu mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); šajā sakarībā aicina piešķirt pietiekamu finansējumu MVU, mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu atbalstam, jo tos smagi skārusi krīze; šajā sakarībā atzinīgi vērtē papildu līdzekļus, kas DFS sarunās piešķirti InvestEU, un uzskata, ka šis finansējums būtu jākoncentrē uz ilgtermiņa investīcijām, kas palīdzētu ES ekonomikas atveseļošanai; uzsver, ka mikrouzņēmumiem un MVU ir pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz Eiropas zaļais kurss un pašu uzņēmumu pāreja uz vides ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī to, ka ir jānovērš diskriminācijas pret uzņēmumiem, kuri saskaras ar grūtībām un kuriem nepieciešama palīdzība pārkārtošanās procesā;

16. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi 2022. gada budžetā stratēģiski pievērsties rūpniecības atveseļošanai, jo īpaši saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos; atgādina, ka rūpniecības konkurētspējai un klimata politikai būtu savstarpēji jāpapildina vienai otru, un tādēļ uzsver, ka līdzekļu ieguldīšana inovatīvā un klimatneitrālā reindustrializācijā radīs jaunas darbvietas ES un nodrošinās ES ekonomikas konkurētspēju; šajā sakarībā uzsver Eiropas Akumulatoru alianses panākumus, izveidojot konkurētspējīgu, aprites, ilgtspējīgu un drošu akumulatoru vērtības ķēdi Eiropā; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES stratēģisko autonomiju, un norāda, cik svarīgas šajā ziņā ir tādas programmas kā Eiropas Aizsardzības fonds;

17. uzsver to, ka Covid-19 uzliesmojuma ietekme un sekas liecināja par to, ka ir nepieciešami publiskā un privātā sektora ieguldījumi veselības pētniecībā; tādēļ prasa 2022. gada budžetā paredzēt pietiekamu finansējumu pētniecībai un vakcīnu un zāļu ražošanas spēju attīstīšanai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visiem būtu pieejamas drošas, efektīvas un cenas ziņā pieejamas vakcīnas un zāles;

18. prasa nodrošināt pietiekamu finansējumu un personālu ES aģentūrām, jo īpaši Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai un jaunajai Kosmosa programmas aģentūrai; atgādina to, ka ACER jau daudzus gadus nesaņem pietiekamu finansējumu un tai trūkst darbinieku, tādējādi apdraudot tās darbību un spēju veikt savus uzdevumus, tostarp tos papildu uzdevumus, kas tai uzticēti ar nesen pieņemtajiem tiesību aktiem, tostarp ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	23.2.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	57 2 19
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Martin Buschmann, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Andrea Caroppo, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Sira Rego, Manuela Ripa, Jérôme Rivière, Robert Roos, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jakop G. Dalunde, Marian-Jean Marinescu, Susana Solís Pérez, Tomas Tobé

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57	+
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria Da Graça Carvalho, Pilar Del Castillo, Christian Ehler, András Gyürk, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Marian-Jean Marinescu, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Maria Spyraki, Tomas Tobe, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
S&D	Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
RENEW	Nicola Beer, Nicola Danti, Martina Dlabajova, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen, Susana Solís Pérez
Verts/ALE	François Alfonsi, Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Jakop Dalunde, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa

 

2	-
ECR	Rob Roos, Jessica Stegrud

 

19	0
ID	Paolo Borchia, Markus Buchheit, Thierry Mariani, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière, Isabella Tovaglieri
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
The Left	Manuel Bompard, Marc Botenga, Marisa Matias, Sira Rego
NI	Martin Buschmann, Andrea Caroppo, Clara Ponsatí Obiols

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (26.2.2021)

Budžeta komitejai

par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa

(2020/2265(BUI))

Atzinuma sagatavotāja: Isabel García Muñoz

 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ES transporta nozare ir svarīga Savienības konkurētspējai, ekonomikai, attīstībai un sociālajai kohēzijai, tās ilgtspējai un visu ES reģionu teritoriālās piekļūstamības un savienojamības nodrošināšanai, īpaši attiecībā uz perifērajiem, lauku, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī citiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem;

B. tā kā transportam būs izšķiroša nozīme, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti; tā kā ir vajadzīgas pietiekamas mērķtiecīgas investīcijas, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos nozarē un paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti saskaņā ar zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī lai veicinātu digitālo pārkārtošanos, nodrošinot visaugstāko digitālās infrastruktūras līmeni un veiktspēju un to, ka ir ieviesti galvenie digitālie veicinātāji;

C. tā kā tūrisms ir būtiska ES ekonomikas nozare un tās ceturtā lielākā eksporta nozare un tam ir svarīga nozīme ES ekonomikā, konkurētspējā, nodarbinātībā un sociālās labklājības veicināšanā;

D. tā kā transporta un tūrisma nozare un šo nozaru radītās darbvietas ir starp tām, ko vissmagāk skārusi nesenā Covid-19 krīze, jo īpaši 2020. gadā ieviesto pārvietošanās brīvības ierobežojumu dēļ, kas ietekmēja iekšējā tirgus darbību; tā kā transporta un tūrisma nozares atveseļošana ir svarīga ES iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, kā arī savienojamībai, konkurētspējai un darbvietu radīšanai ES; tā kā transports ir apliecinājis savu būtisko lomu attiecībā uz to, lai nodrošinātu preču nepārtrauktu plūsmu visā ES krīzes laikā, un tam būs ārkārtīgi liela nozīme Covid-19 vakcīnas izplatīšanā;

E. tā kā ES “nulles vīzijas” mērķis paredz uzdevumu līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu un līdz 2050. gadam panākt mērķi “neviena bojāgājušā”; tā kā ieguldījumi ceļu satiksmes drošībā ir būtisks elements ES stratēģiskajā rīcības plānā par ceļu satiksmes drošību; tā kā pastāvīgi lielais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits liecina, ka būtu jānodrošina lielāki ieguldījumi, lai garantētu ceļu satiksmes un tās dalībnieku drošību,

1. prasa pastiprināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai samazinātu emisijas un nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam; tādēļ prasa nodrošināt pietiekamu finansējumu Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas pamatprojektiem, mērķiem un iniciatīvām — saskaņā ar zaļā kursa regulatīvajām prasībām un Parīzes nolīgumu — un jo īpaši tam, lai palielinātu finansiālo atbalstu viedas un ilgtspējīgas mobilitātes darbībām, tostarp ilgtspējīgu alternatīvo degvielu, kā arī uzlādes punktu ražošanas un ieviešanas palielināšanai, kā arī ilgtspējīgas infrastruktūras projektiem, tostarp infrastruktūrai, kas nepieciešama tāda gaisa piesārņojuma monitoringam, kas saistīts ar transporta darbību, vienlaikus saglabājot tehnoloģiju neitralitāti; uzsver, ka ar šo stratēģiju būtu jāpalīdz uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu pievilcību, efektivitāti un kapacitāti, cita starpā izmantojot inovatīvas biļešu pārdošanas sistēmas; uzsver, ka apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā noteiktos mērķus; atzinīgi vērtē saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) panākto vienošanos par vienkāršāku, efektīvāku un uz rezultātiem orientētu pašu resursu sistēmu, kurā ņemtas vērā ES prioritātes, jo īpaši tās mērķi vides un digitālajā jomā;

2. atgādina, ka digitālā un zaļā pārkārtošanās būtu jāīsteno taisnīgi, iekļaujoši un nediskriminējoši, lai nodrošinātu, ka transporta nozares darbaspēks, uzņēmumi un MVU var pielāgoties šīs pārkārtošanās procesam, un lai atbalstītu visvairāk skartos reģionus un kopienas; uzskata, ka ir svarīgi piešķirt pienācīgu finansējumu šim pielāgošanās procesam, vienlaikus veicinot augstākus sociālos standartus nozarē, kā arī nozares darbaspēka profesionālajai pilnveidei, pārkvalifikācijai un apmācībai un tā nodrošināšanai ar jaunām zināšanām un prasmēm atbilstoši jaunām darba iespējām un prasībām; uzsver, ka tas palīdzēs palielināt nozares pievilcību un risināt ar darbaspēka novecošanos, sieviešu pārstāvību un darbaspēka trūkumu saistītos jautājumus;

3. prasa nodrošināt vērienīgu budžetu ES transporta un tūrisma nozarēm; uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums, kuru nolemts paredzēt DFS 2021.–2027. gadam, nav pietiekams nozares vajadzību un problēmu risināšanai; uzsver, ka EISI ir galvenais instruments infrastruktūras attīstības finansēšanai ar vislielāko ES pievienoto vērtību ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un savienojamības ziņā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu savienojumiem un trūkstošajiem savienojumiem un zaļā kursa un digitālo mērķu integrēšanu, vienlaikus veicinot konkurētspēju; atkārtoti norāda uz EISI lielo nozīmi tāda augstas veiktspējas Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) izveides un savlaicīgas pabeigšanas sekmēšanā, kas ir ilgtspējīgs, drošs, multimodāls, sadarbspējīgs un savstarpēji savienots transporta, enerģētikas un pakalpojumu infrastruktūras jomā; atkārtoti norāda, ka atbilstīgs finansējums transporta projektiem būs svarīgs, lai veicinātu nozares atveseļošanu un paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti;

4. ar nožēlu atzīmē, ka krasi samazināts Kohēzijas fonda EISI transporta nozarei paredzētais ieguldījums 2021. gadā; prasa 2022. gada budžetā atjaunot ieguldījumu līmeni 2020. gada līmenī, lai atspoguļotu Savienības transporta politikas un ieguldījumu būtisko nozīmi teritoriālās, sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā Savienībā, jo īpaši pabeidzot TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu izveidi; tādēļ prasa saglabāt finansējumu TEN-T kohēzijas politikas ietvaros, iekļaujot atbalsta komponentu sekundāro, reģionālo un vietējo savienojumu attīstībai un modernizēšanai; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību palielināt investīcijas perifēro un tālāko reģionu savienojamībā;

5. pauž nožēlu par programmas InvestEU finansējuma samazinājumu salīdzinājumā ar Parlamenta prasībām, ņemot vērā programmas nozīmi ilgtspējīgas un drošas infrastruktūras veicināšanā; turklāt pauž nožēlu par sekojošo ievērojamo finansējuma samazinājumu InvestEU gada budžetam par vairāk nekā 40 % (saistību apropriācijas) 2020.–2021. gada laikposmā; tomēr atzinīgi vērtē ilgtspējīgas infrastruktūras politikas loga iekļaušanu, kas nodrošina būtiskas investīciju iespējas ilgtspējīgām un drošām transporta infrastruktūrām, mobilitātes risinājumiem un aprīkojumam, kā arī inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai; prasa, lai saistībā ar investīcijām transporta nozarē, jo īpaši tām, kas saņem finansējumu no Savienības budžeta, tiktu pienācīgi ņemtas vērā šai nozarei skaidri noteiktās vides prioritātes;

6. atkārtoti uzsver nepieciešamību veicināt taisnīgu pārkārtošanos, vienlaikus virzoties uz ilgtspējīgu, viedu un noturīgu mobilitāti, kas būtu pieejama par pieņemamu cenu visos reģionos un visiem pasažieriem; uzsver publiskā sektora aizdevumu mehānisma būtisko nozīmi Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros, jo tas sniedz iespēju kompensēt enerģētikas pārkārtošanas izmaksas, ieguldot drošā un ilgtspējīgā transporta un tūrisma infrastruktūrā reģionos, kurus visvairāk skar pārkārtošanās problēmas, piemēram, lauku un mazapdzīvotos apgabalos, mazāk attīstītos reģionos un vides ziņā neaizsargātās teritorijās, un visiem pasažieriem, tostarp pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām;

7. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri veicināt inovatīvu un ilgtspējīgu tehnoloģiju pētniecību un ieviešanu transporta nozarē, lai veicinātu ilgtspējīgus mobilitātes pakalpojumus; uzsver to, ka ES pētniecības programmām, piemēram, EISI, Kohēzijas fondam, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un InvestEU, būs izšķiroša nozīme šo tehnoloģiju ieviešanā;

8. prasa izvērtēt iespējamo ietekmi, kāda salīdzinājumā ar pašreizējo finansēšanas modeli varētu būt īpašam fondam, kas vērsts uz tālāko reģionu transporta tīkliem – POSEI transporta fondam;

9. uzskata, ka uzlabota tīkla uzturēšana veicina tā efektivitāti un nevainojamu darbības nepārtrauktību, palielina TEN-T infrastruktūras ilgtspēju, veiktspēju un līdz ar to arī tās noturību, kā arī uzlabo ceļu satiksmes drošību, jo īpaši koncentrējoties uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, velosipēdistiem, motociklu un mopēdu vadītājiem un citiem mikromobilitātes dalībniekiem; jo īpaši norāda, ka ir svarīgi pievērsties esošajai augsta riska infrastruktūrai, jo īpaši novecojošajiem un nepietiekami attīstītajiem tīkla segmentiem, un uzlabot to; aicina Komisiju veicināt un stimulēt ieguldījumus tīkla uzturēšanā un Eiropas līmenī īstenot pamattīkla uzraudzības plānu par uzturēšanu, lai nodrošinātu visu ES teritoriju netraucētu savienojamību; aicina Komisiju piešķirt prioritāti reģioniem, kuros ir konstatētas īpašas problēmas tīkla uzturēšanā, un sniegt attiecīgajām iestādēm konsultatīvu, tehnisku un finansiālu atbalstu;

10. pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar sākotnējo 2018. gada marta rīcības plānu transporta pīlāra ietvaros krasi — par 75 % — samazināts militārās mobilitātes finansējums, ievērojami samazinot vērienīgumu šim jaunajam politikas mērķim, kas vērsts uz to, lai pielāgotu TEN-T tīklu daļas transporta infrastruktūras divējādam lietojumam nolūkā uzlabot gan civilo, gan militāro mobilitāti;

11. atkārtoti uzsver nepieciešamību apsvērt iespējas veicināt ilgtspējīgus transporta veidus, cita starpā izmantojot budžeta stimulus, ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa gada (2021) iniciatīvas piemēru; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz 2021. gadu kā Eiropas Dzelzceļa gadu un vēl vairāk veicināt ērtu Eiropas nakts vilcienu atdzimšanu, kas būtu iespējama un ilgtspējīga alternatīva īsiem lidojumiem un gariem braucieniem ar automašīnu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu konkurenci starp visiem transporta veidiem, kā arī starp publiskā un privātā sektora operatoriem; atgādina Parlamenta priekšlikumu noteikt 2022. gadu par Eiropas gadu zaļākām pilsētām, kas varētu sniegt iespēju veicināt ilgtspējīgu un viedu mobilitāti pilsētās;

12. atkārtoti pauž Parlamenta steidzamo un atkārtoto prasību izveidot īpašu programmu ilgtspējīgam tūrismam Eiropas līmenī un izveidot īpašu budžeta pozīciju, piešķirot tai summu, kas atbilstu nozares vajadzībām; uzsver, ka tas palīdzētu šai ar transportu cieši saistītajai nozarei atgūties no Covid-19 krīzes un būtu pirmais solis ceļā uz ES tūrisma politikas uzlabošanu, sniedzot ieguvumus Savienības ekonomikai, konkurētspējai, nodarbinātībai, sociālajai attīstībai un vides mērķu sasniegšanai, kā arī vietējā līmenī palielinātu kvalitatīvu un pastāvīgu darbvietu skaitu šajā nozarē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Revīzijas palāta ir sākusi revīziju, lai izvērtētu tūrisma projektus, kurus Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 6,4 miljardu EUR apmērā attiecībā uz 2007.–2013. gada laikposmu un līdz šim 4 miljardu EUR apmērā attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu;

13. prasa, lai Eiropas transporta aģentūru un kopuzņēmumu finansējums atbilstu to atbildības līmenim un to lielajai lomai virzībā uz transporta veidu dekarbonizāciju; jo īpaši pauž nožēlu par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) budžeta ievērojamo samazinājumu un atgādina par tās, kā arī kopuzņēmuma Shift2Rail lomu, lai panāktu ilglaicīgu pārkārtošanos no autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumiem un virzītos uz priekšu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē; šajā sakarībā prasa palielināt ERA 2022. gada budžetu vismaz līdz 2020. gada līmenim; atgādina arī par lielo darba slodzi, kas ES Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) radusies sakarā ar Boeing 737 Max izmeklēšanām, un par Aģentūras — kā arī kopuzņēmumu Clean Sky 2 un SESAR — lomu CO2 emisiju samazināšanā uz vienu pasažieri; atzīst arī EASA svarīgo ieguldījumu ciešā sadarbībā ar Komisiju attiecībā uz Brexit tūlītējo un ilgtermiņa ietekmi aviācijas jomā, kā arī tās ieguldījumu drošā un veselībai nekaitīgā aviācijas darbību atsākšanā, noslēdzot Covid-19 Aviācijas veselības drošības protokolu; uzsver lomu, kāda varētu būt Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), atbalstot dalībvalstis ar kuģošanu saistīto vides risku mazināšanā un jūrniecības nozares ilgtspējas uzlabošanā, ja tai tiks piešķirti papildu resursi;

14. atgādina, ka EASA, kas klasificēta kā Eiropas stratēģisko investīciju aģentūra, 2018. gadā tika uzticēti jauni pamatuzdevumi attiecībā uz kiberdrošību aviācijas nozarē, droniem un gaisa satiksmi pilsētās, vides aizsardzību, pētniecību un izstrādi, kā arī starptautisko sadarbību; tāpēc prasa paredzēt Aģentūrai pienācīgu budžetu, lai tai būtu šo uzdevumu veikšanai vajadzīgie resursi; uzsver Aģentūras lomu attiecībā uz zaļo kursu, strādājot pie tā, lai uzlabotu aviācijas ietekmi uz vidi, cita starpā izstrādājot jaunus CO2 standartus, uzraugot krāpšanas novēršanu vides jomā un EcoLabel programmas un LifeCycle koncepciju, ilgtspējīgu degvielas veidu izmantošanu, kā arī aviokompāniju flotu zaļo atjaunošanu;

15. uzsver nozīmīgo lomu, kāda Eiropas partnerībām varētu būt inovācijas un pētniecības veicināšanā un transporta nozares darbības un drošības uzlabošanā, vienlaikus veicinot transporta emisiju samazināšanu, pamatojoties uz tehnoloģisko progresu un zinātniski pamatotu pieeju un noteikumiem; norāda, ka pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētās partnerības, piemēram, “Batteries”, “2Zero” un “Clean Hydrogen”, varētu būt nozīmīgas attiecībā uz to, lai veicinātu partnerības ar ES dalībvalstīm, privāto sektoru un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un tās varētu sekmēt inovatīvu transportlīdzekļu tehnoloģiju piedāvājumu un tādas nepieciešamas visaptverošas politikas izstrādi, kas paredzēta, lai visā ES stimulētu pieprasījumu pēc bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem; tādēļ prasa palielināt pētniecības programmai “Apvārsnis Eiropa” pieejamos finanšu līdzekļus;

16. uzsver, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) īstenotajai aizdevumu politikas pārskatīšanai vajadzētu dot iespēju privātām investīcijām uzlabot noturību un paātrināt ilgtspējīgu un viedu tehnoloģiju ieviešanu visos transporta veidos saskaņā ar Viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju; turklāt uzsver, ka pārskatītajai aizdevumu politikai būtu jāveicina publiskā un privātā sektora investīcijas ilgtspējīgākos multimodāla transporta veidos, piemēram, dzelzceļā, kā arī flotes atjaunošanā aviācijas un ūdenstransporta jomā; atzinīgi vērtē EIB ieceri kopīgi ar valsts iestādēm atbalstīt vērienīgas ilgtspējīgu mobilitāti veicinošas investīciju programmas vietējā un reģionālā līmenī, piemēram, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus un sabiedriskā transporta projektus;

17. atzinīgi vērtē jaunā Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar to saistīto nacionālo plānu nozīmi Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanā un atveseļošanas stimulēšanā transporta un tūrisma nozarē, kā arī virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos; uzsver, ka valstu atveseļošanas un noturības plāniem vajadzētu būt vērstiem uz tādām politikas jomām kā zaļā pārkārtošanās, digitālā pārkārtošanās, ekonomikas kohēzija, konkurētspēja, kā arī sociālā un teritoriālā kohēzija; norāda uz šo jomu potenciālu transporta un tūrisma nozares atveseļošanā un ierosina Mehānismu izmantot nolūkā cita starpā veidot izturētspēju, lai palielinātu to sagatavotību krīzēm turpmāku līdzīga mēroga krīžu pārvarēšanai; jo īpaši atbalsta uzlādes infrastruktūras finansēšanu ar mērķi līdz 2025. gadam uzstādīt 500 000 ūdeņraža uzlādes punktus un līdz 2030. gadam – vienu miljonu;

18. uzsver ES finansējuma pārredzamības nozīmi transporta nozarē; atgādina, ka publiskās investīcijas infrastruktūrā ir īpaši pakļautas krāpšanas riskam; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamus un konkurētspējīgus līgumtiesību piešķiršanas procesus attiecībā uz ES finansētiem liela mēroga transporta infrastruktūras projektiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.2.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 3 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Andor Deli, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clare Daly, Carlo Fidanza, Marianne Vind

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41	+
ECR	Carlo Fidanza, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
NI	Mario Furore, Dorien Rookmaker
PPE	Magdalena Adamowicz, Andor Deli, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Marianne Vind, Petar Vitanov
The Left	Elena Kountoura
Verts/ALE	Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz

 

3	-
ECR	Peter Lundgren
The Left	Clare Daly, João Ferreira

 

5	0
ID	Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (5.3.2021)

Budžeta komitejai

par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa

(2020/2265(BUI))

Atzinuma sagatavotāja: Pina Picierno

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka gan lauksaimniecībai, gan lauku attīstībai ir būtiska nozīme attiecībā uz Savienības mērķu sasniegšanu tādās jomās kā pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, sociālā iekļaušana, teritoriālais un vides līdzsvars, dzīvnieku labturība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un cīņa pret klimata pārmaiņām pilnīgā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un stratēģiju “No lauka līdz galdam”;

2. norāda, ka turpmākajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), ņemot vērā tās lielo daļu budžetā un saistību ar klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem, būs svarīga nozīme Eiropas zaļā kursa, Biodaudzveidības stratēģijas un stratēģijas “No lauka līdz galdam” sasniegšanā; uzsver, ka šajā sakarā ir jānodrošina pietiekams finansējums, lai ātri un efektīvi reaģētu uz jaunajām prasībām, kas izvirzītas lauksaimniecības nozarei minēto mērķu īstenošanas nolūkā, tostarp struktūrām, ko dalībvalstis klasificējušas kā stratēģiskas sabiedriskas nozīmes struktūras lauksaimniecības pārtikas nozarē;

3. aicina Komisiju analizēt to, cik lielā mērā pašreizējais KLP reformas priekšlikums veicina šo mērķu sasniegšanu; aicina dalībvalstis veicināt lauku attīstības darbības, kuru mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem īstenot ekoloģisko pārkārtošanos un panākt atbilstību Eiropas zaļā kursa mērķiem; uzskata, ka efektīva aizsardzība pret neatbilstīgu importu, kas nav savienojams ar Savienības standartiem, palīdzēs aizsargāt Savienības patērētāju veselību un lauksaimnieku ienākumus;

4. aicina nodrošināt lauksaimniecības budžeta stabilitāti; tāpēc iebilst pret jebkādiem lauksaimniecības finansējuma samazinājumiem 2022. gada budžetā, jo īpaši ņemot vērā smagās krīzes un cenu nestabilitāti, ar ko pēdējos gados saskārusies lauksaimniecības nozare, cita starpā Covid-19 krīzes dēļ;

5. uzsver, ka lauksaimniecībai veselības krīzes laikā ir bijusi būtiska loma pārtikas nodrošināšanā un ka pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi ir smagi ietekmējuši daudzas lauksaimniecības nozares; pieprasa plānu ar īpašu budžetu, lai atbalstītu lauksaimniecības nozari pandēmijas seku novēršanā; uzsver, ka ir svarīgi izmantot ES atveseļošanas plānā paredzētos līdzekļus, lai atvieglinātu grūtības, ar kurām ilgās pandēmijas dēļ saskaras dažas lauksaimniecības un lopkopības nozares, un mazinātu viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozares (Horeca) slēgšanas sekas daudzās ražošanas jomās;

6. pauž satraukumu par to, ka ASV administrācija turpina Eiropas ražojumiem piemērot represīvus nodokļus; uzskata par nepieņemamu to, ka uz lauksaimniecības pārtikas nozari gulstas liela daļa Airbus un Boeing tirdzniecības strīda izmaksu, kas radušās pilnīgi nesaistītā nozarē; jo īpaši uzsver ASV tarifus vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas stājās spēkā 12. janvārī un kas vēl vairāk vājinās daudzu ražotāju stabilitāti, kuriem jau tagad ir grūtības tikt galā ar sākotnējām sankcijām un Covid-19 krīzi; uzsver, ka zaudējumi, ko cieš daudzi lauksaimnieki visās skartajās nozarēs, ir lielāki nekā tūlītējā ietekme uz pārdošanas ieņēmumiem, jo pretpasākumiem ir arī domino efekts, kura rezultātā augstvērtīgi ES vīni tiek aizstāti ar citas izcelsmes produktiem; mudina Komisiju ieviest kompensācijas fondu visiem ASV sankciju skartajiem lauksaimniekiem, kamēr tiek meklēts diplomātisks risinājums, kam lauksaimniecības nozares būtu jāizslēdz no tiesvedības procedūrām; mudina Komisiju šajā nolūkā risināt sarunas ar jauno ASV administrāciju par moratoriju;

7. atbalsta vīna nozarei paredzēto ārkārtas pasākumu pagarināšanu vēl pēc 2021. gada 15. oktobra, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt Covid-19 krīzi, ņemot vērā tirgus situācijas pasliktināšanos ieilgušo pārvietošanās ierobežojumu un krīzes ekonomisko seku dēļ, kas draud būtiski mainīt patērētāju tendences; uzsver, ka vīna nozare izjūt nozīmīgu divkāršu ietekmi, ko radījusi pandēmija un ASV sankcijas, kuras tiek piemērotas Airbus un Boeing strīda sakarā;

8. aicina Komisiju pienācīgi piešķirt laukiem paredzēto finansējumu lauksaimniecības un kohēzijas politikas satvarā, ņemot vērā abu minēto politikas jomu mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. un 174. pantā, lai ierobežotu KLP fondu finansējuma piešķiršanu investīcijām, kas nav tieši saistītas ar lauksaimniecību;

9. uzsver, ka vairāk nekā 31 % no lauku saimniecībām Savienībā pieder lauksaimniekiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, savukārt gados jauni lauksaimnieki veido tikai 6 % no Savienības lauksaimnieku kopienas; vērš uzmanību uz iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanu lauku apvidos un uzsver, ka ir jāīsteno atbilstoši finansēti pasākumi, lai vidējā un ilgā termiņā novērstu šīs parādības; mudina dalībvalstis pastiprināt pašreizējos atbalsta pasākumus un izstrādāt papildu pasākumus, piemēram, nolūkā veicināt gados jaunu lauksaimnieku un potenciālo nozares jaunpienācēju piekļuvi preferenciāliem kredītiem un ekspertu konsultācijām 2022. gadā, kā arī īstenot uz nākotni vērstas investīcijas, piemēram, digitalizācijā un robotikas lietojumprogrammatūrā, ņemot vērā to, ka lauksaimniecībā nenotiek paaudžu atjaunošanās, un tā šobrīd ir viena no lielākajām Eiropas lauksaimniecības problēmām, no kuras atkarīga vides izdzīvošana; uzsver, ka ir jāatvieglo piekļuve zemei un saimniecību mantošanai, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai gados jaunie lauksaimnieki un jaunie lauksaimnieki varētu sākt darbību šajā nozarē;

10. aicina Komisiju ņemt vērā aizvien lielākās finansiālās prasības stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanai, jo īpaši pesticīdu samazināšanas, bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanas, antimikrobiālu līdzekļu lietošanas samazināšanas un dzīvnieku labturības uzlabošanas jomā, un ierosināt attiecīgi palielināt budžetu;

11. prasa, lai visi Savienības budžeta ieņēmumi, kas gūti no piešķirtajiem ieņēmumiem vai atmaksājumiem saistībā ar iepriekšējos gados notikušiem pārkāpumiem lauksaimniecības jomā, paliktu 3. izdevumu kategorijā;

12. norāda, ka ir palielinātas dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošanai paredzētās apropriācijas, un uzsver, ka ir jāīsteno Komisijas koordinētie rīcības plāni dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilaksei, kontrolei un izskaušanai, ņemot vērā ievērojamos riskus un uzliesmojumu skaita pieaugumu Savienībā; šajā sakarībā uzsver, ka jaunie fitosanitārie apdraudējumi var kavēt vai nepieļaut Savienības pesticīdu samazināšanas stratēģijas mērķu sasniegšanu; vienlaikus aicina turpināt Savienības importa režīma stiprināšanu, tajā pašā laikā ievērojot Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas noteikumus;

13. prasa piešķirt mērķtiecīgu finansējumu gan pētniecībai un inovācijai, gan agroekoloģiskās augu aizsardzības metožu ieviešanai; tomēr atkārtoti norāda, ka joprojām nav atbilstošas robežkontroles, lai cīnītos pret to, ka tiek ievesti kaitīgie organismi un invazīvas sugas, kas nodara sevišķu kaitējumu citrusaugļu nozarē;

14. atzinīgi vērtē atbalsta palielināšanu pētniecībai un inovācijai, kas veltīta nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas piegādei, jo īpaši plašākā stratēģijas “No lauka līdz galdam” kontekstā; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai līdzekļi, kas paredzēti pētniecībai lauksaimniecības pārtikas nozarē, jo īpaši no jaunās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta un Eiropas inovācijas partnerību (EIP) satvarā, paliktu pilnībā pieejami lauksaimniekiem un lopkopjiem, lai uzlabotu konkurētspēju un stimulētu inovāciju un viedus risinājumus lauksaimniecības un lauku attīstības nozarē; uzsver, ka ir jāatvieglina piekļuve modernākajām lauksaimniecības tehnoloģijām, lai palielinātu lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un ilgtspēju un mudinātu jauniešus pievērsties viedai lauksaimniecībai;

15. uzsver, ka ir jānodrošina, lai pētniecības un inovācijas rezultāti nonāktu lauku saimniecībās; vienlaikus norāda, ka dalībvalstu līdzdalība pētniecības un inovācijas pamatprogrammās nav līdzsvarota un no tās mazāk iegūst valstis, kas nepieder ES15 valstīm; uzskata, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektos tāpēc būtu jāņem vērā visu valstu un reģionu prioritātes;

16. uzsver, ka ir jāturpina racionalizēt atbalsta sniegšanu, lai to vienkāršotu un mazinātu milzīgo administratīvo slogu, ko tā rada valstu pārvaldes iestādēm un atbalsta saņēmējiem, jo īpaši pārejas posmā pirms jaunās KLP piemērošanas;

17. uzsver inovācijai lauksaimniecības un lauku attīstības nozarē veltīto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību nozīmi; prasa arī turpmāk atbalstīt pašreizējos un jaunus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības; jo īpaši uzsver to, ka ciematos ir vajadzīga digitalizācija, lai palielinātu ražošanas rentabilitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti, vietējo nodarbinātību un attīstību;

18. uzsver, ka ilgtermiņa redzējumā par Savienības lauku apvidiem ir jāņem vērā demogrāfiskie aspekti un aizvien nozīmīgākā lauku vides iedzīvotāju skaita samazināšanās, lai labāk koordinētu politikas nostādnes un efektīvāk sadalītu līdzekļus;

19. vēlreiz pauž šaubas par pašreizējās krīzes rezerves un finanšu disciplīnas mehānisma lietderību — tie joprojām netiek izmantoti, neraugoties uz prasībām pēc atbalsta Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt attiecībā uz 2022. gada budžetu tie atkal radīs tikai administratīvo slogu; tāpēc atkārtoti pauž savu nostāju, atbalstot no tiešajiem maksājumiem atsaistītas daudzgadu rezerves ieviešanu;

20. atzinīgi vērtē atveseļošanas fondus, kas paredzēti, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas nozares dalībnieku centienus pielāgoties klimata pārmaiņām un apgādāt Eiropas patērētājus ar ilgtspējīgiem un vietējiem produktiem; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš kvalitatīviem lauksaimniecības pārtikas produktiem, ko vissmagāk ietekmējusi Covid-19 krīze;

21. uzsver — neraugoties uz KLP īstenošanu 2022. gadā atbilstoši 2014.–2020. gada noteikumiem, pasākumi ir jāīsteno tā, lai panāktu labvēlīgākas pārmaiņas un nodrošinātu ilgtspējīgu pārkārtošanos, kas nāk par labu lauksaimniekiem, videi, klimatam un pārtikas nodrošinājumam;

22. aicina Komisiju nekoncentrēt veicināšanas fondus konkrētiem ražošanas modeļiem un turpināt veicināt informētību par Vidusjūras reģiona diētu un tai raksturīgo pārtikas produktu patērēšanu, kā arī kvalitatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietu nosaukumiem;

23. atgādina, ka pārtikas nodrošinājums, pārtikas piegādes ķēdes ilgtspēja un 2030. gadam noteiktie klimata un vides mērķrādītāji ir prioritātes, kuru saistībā vajadzīgas investīcijas un atbalsts lauksaimniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) lauku apvidos; tāpēc uzsver, ka ir vajadzīgs apjomīgs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) līdzekļu ātra izmaksa 2022. gadā, vienlaikus ņemot vērā no tā izrietošās Savienības saistības;

24. uzsver, ka ir svarīgi pilnībā izmantot fosilā kurināmā aizstājējus un atjaunīgo bioekonomiku, tiecoties sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un radot resursefektīvu aprites ekonomiku; tāpēc atgādina, ka ir svarīgi palielināt atbalstu pētniecībai un inovācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā paredzēts Komisijas bioekonomikas stratēģijā;

25. mudina dalībvalstis pieņemt lēmumu par jauniem pašu resursiem, lai paātrinātu Eiropas Atveseļošanas instrumenta iniciatīvas īstenošanu; aicina Komisiju tikmēr ļaut dalībvalstīm sākt īstenot savus atveseļošanas plānus saskaņā ar lauku attīstības programmām, kamēr nav pieņemts oficiāls lēmums;

26. sagaida, ka 2022. gada budžets palīdzēs labāk informēt par ieguvumiem, ko nodrošina Eiropas lopkopība, jo īpaši ekstensīvā lopkopība un tās devums videi, bioloģiskajai daudzveidībai un lauku apvidu ilgtspējai;

27. uzsver, ka pastāv vērā ņemams pieprasījums pielāgot KLP nozaru programmas, lai risinātu tirgus krīzes dažās nozīmīgās Savienības lauksaimniecības nozarēs un lauku teritorijās, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 krīze; uzstāj, ka daži no Covid-19 krīzes novēršanas pasākumiem lauksaimniecības nozaru atbalstam būtu jāturpina 2022. gadā, īpašu uzmanību pievēršot piegādes ķēžu dažādošanai un saīsināšanai;

28. pauž gandarījumu par 2014.–2020. gada programmām paredzēto lauku attīstības piešķīrumu izlietojuma tempu un mudina tās dalībvalstis, kuras nav pilnībā izmantojušas savu 2014.–2020. gada finansējumu, turpināt šo tendenci KLP pārejas periodā;

29. uzsver, cik svarīgas ir mazās lauku saimniecības, ekoloģiskās saimniecības un gados jaunie lauksaimnieki, kam jāpievērš īpaša uzmanība un jāpiešķir lielāki finanšu resursi;

30. uzskata, ka lauksaimniecības pārtikas nozarei vajadzētu būt vienai no jaunās Brexit korekcijas rezerves līdzekļu saņēmējiem, jo to vissmagāk ietekmē negatīvās sekas, ko atstāj Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un robežkontroles dēļ tai būs jāsaskaras ar ievērojami lielākām administratīvajām izmaksām, kuru dēļ MVU nonāk sevišķi neizdevīgā situācijā;

31. norāda, ka ir jānovērš citu tirdzniecības nolīgumu un trešo pušu piemēroto tarifu pasākumu negatīvā ietekme, un prasa piešķirt nepieciešamos budžeta līdzekļus tirgus pasākumiem skartajās nozarēs; pieprasa, lai trešo valstu lauksaimniecības produktu importa standarti būtu līdzvērtīgi Savienības standartiem;

32. atgādina, ka papildus tiesību aktos noteikto standartu uzlabošanai ir lietderīgi uzlabot marķēšanu un izglītošanu, lai palīdzētu ES iedzīvotājiem savos patēriņa paradumos pārorientēties uz ilgtspējīgākiem un vietējiem lauksaimniecības produktiem; iesaka publiskā iepirkuma noteikumos atspoguļot rūpes par veselīgu pārtiku, uzturvērtību, bioloģisko ražošanu un dzīvnieku labturību;

33. atkārtoti apstiprina, ka Savienības skolu augļu, dārzeņu un piena programma ir svarīga, lai palīdzētu bērniem ievērot veselīgus uztura paradumus; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot savus piešķīrumus un dot priekšroku ilgtspējīgiem, vietējiem un kvalitatīviem ražojumiem;

34. prasa, lai Savienības programmās galvenā uzmanība tiktu pievērsta projektiem, ar kuriem tiek aizsargātas pašreiz lauksaimniecībā esošās darbvietas, radītas kvalitatīvas darbvietas, kas nodrošina darba tiesības, stabilu un reglamentētu atalgojumu un darba apstākļus, kā arī efektīvi un izlēmīgi apkarota nabadzība un sociālā atstumtība lauku apvidos.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	4.3.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 1 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Colm Markey, Alin Mituța, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Eugenia Rodríguez Palop, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Deparnay-Grunenberg, Petros Kokkalis

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42	+
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Bert-Jan Ruissen, Veronika Vrecionová
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas
NI	Dino Giarrusso
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Colm Markey, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Alin Mituța, Ulrike Müller
S&D	Clara Aguilera, Eric Andrieu, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno
The Left	Luke Ming Flanagan, Petros Kokkalis, Eugenia Rodríguez Palop

 

1	-
ID	Ivan David

 

5	0
Verts/ALE	Anna Deparnay-Grunenberg, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (26.2.2021)

Budžeta komitejai

par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa

(2020/2265(BUI))

Atzinuma sagatavotājs: Romeo Franz

 

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. pauž dziļas bažas par to, ka līdz šim nepieredzētie traucējumi mācīšanās procesā, kuri radušies Covid-19 pandēmijas rezultātā, ir palielinājuši izglītības plaisu un līdz ar to — nevienlīdzību mūsu izglītības sistēmās; mudina Komisiju uzlabot koordināciju attiecībā uz pieejām, kas ietver īpašus iekļaušanas pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut, ka personas ar invaliditāti, nelabvēlīgākā situācijā esoši bērni un skolēni/studenti no neaizsargātām un marginalizētām grupām atpaliktu vēl vairāk;

2. uzsver, ka Covid-19 krīze ir radījusi būtiskas izmaiņas, tuvinot pārkārtošanos uz digitālu skolas izglītību; uzsver, ka lielam skaitam skolēnu un studentu nav vajadzīgā aprīkojuma un tīmekļa infrastruktūras, lai piedalītos digitālajā izglītībā, un ka ir jāuzlabo piekļuve tālmācības un mācību materiāliem visos līmeņos, gan skolās, gan akadēmiskajā izglītībā, kā arī mūžizglītībai, tā, lai visi izglītības darbinieki un izglītojamie varētu piedalīties kvalitatīvas izglītības procesā vai saņemt kvalitatīvu izglītību; turklāt uzsver Covid-19 pandēmijas radītos šķēršļus, ar ko savā ikdienas darbā saskaras izglītības un pētniecības iestādes;

3. mudina Komisiju pastiprināt centienus nodrošināt pētniekiem, skolotājiem un viņu iestādēm atbilstošu infrastruktūru un rīkus, piemēram, digitālās tehnoloģijas, programmatūru un finansiālu atbalstu mācību kursiem par digitālo mācību rīkošanu, lai pārvarētu padziļināto izglītības plaisu un pandēmijas izraisītās grūtības sekmīgu pētījumu veikšanā; uzskata, ka tagad ir iespēja palielināt noturību un labklājību nākotnes labā, paredzot papildu finansiālu atbalstu izglītības un inovācijas iespējām;

4. aicina Komisiju izvērtēt iespēju novirzīt neizmantotus vai ietaupītus resursus kultūras, izglītības, jaunatnes, sporta un plašsaziņas līdzekļu programmām;

5. norāda, ka pandēmijas dēļ pārkārtošanās uz digitālo skolas izglītību notika steidzami, taču jau tiek izteikti ierosinājumi par jauniem hibrīdiem izglītības modeļiem, kas apvieno tradicionālos un digitālos moduļus; tāpēc ierosina īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālā izglītība netiek īstenota uz tradicionālo izglītības modeļu finansēšanas rēķina; atgādina, ka izglītības galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības veidošanu un kohēziju, ko galvenokārt nodrošina tradicionālie izglītības modeļi;

6. uzskata, ka izglītība ir viens no demokrātijas pīlāriem; pauž bažas par nacionālā populisma, maldinošas informācijas un sociālās polarizācijas pieaugumu kopš euro krīzes 2010. gadā; tāpēc uzskata, ka Komisijai būtu jāpalielina finansējums šajā jomā, jo īpaši nolūkā veicināt ES pilsonisko izglītošanu un pilsonisko līdzdalību programmās “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss un programmā “Tiesības un vērtības”, lai sekmētu kopīgas piederības sajūtu;

7. pauž tikpat lielu satraukumu par nesamērīgi lielo ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, kā arī ar sportu saistītām nozarēm, kurām ir izšķiroša nozīme ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības radīšanā, jo īpaši attiecībā uz MVU, un kopienu sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanā un kurām pašreizējās krīzes dēļ ir nopietnas ekonomiskas un sociālas problēmas; mudina Komisiju veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi un piemēroti, lai atbalstītu šajās nozarēs īstenoto Savienības programmu līdzekļu saņēmējus un palielinātu finansēto projektu skaitu, atzīstot šo nozaru īpašo lomu pašreizējo sabiedrības problēmu risināšanā un par prioritāti nosakot zaudēto darbvietu atgūšanu;

8. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi īstenot Eiropas pusgada īpašos ieteikumus attiecībā uz kultūru, jaunatni, izglītību, sportu un plašsaziņas līdzekļiem, paredzot pietiekamus budžeta piešķīrumus ar šīm jomām saistītajām programmām;

9. atgādina, ka Eiropas Parlaments ir noteicis kultūru un izglītību par prioritārām nozarēm, kurām vajadzīgs atbalsts no Atveseļošanas un noturības mehānisma; tāpēc mudina dalībvalstis vismaz 2 % no nacionālo atveseļošanas un noturības plānu kopējā budžeta veltīt kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, 10 % — ieguldījumiem kvalitatīvā un iekļaujošā izglītībā, proti, izglītībā, kuras mērķis ir panākt izcilību un kura ļauj apgūt nākotnei vajadzīgas prasmes, īpašu uzmanību pievēršot pieejamības jautājumam digitālās izglītības gadījumā, un 20 % — digitālās pārkārtošanās mērķim, daļu no šā piešķīruma veltot konkrētām vajadzībām, darbībām un politikai, kas saistīta ar kultūras, izglītības, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu un sporta nozarēm;

10. uzsver, ka dalībvalstīm no sava valsta budžeta ir jāsniedz atbilstošs un plašs atbalsts kultūrai, kā arī izglītībai un apmācībai; mudina dalībvalstis pārorientēt strukturālo finansējumu un atbalstīt skartās nozares, izmantojot arī Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) saskaņā ar kohēzijas politiku;

11. pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta finansējums ir ievērojami samazināts salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir panācis būtisku finansējuma palielinājumu programmām “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un “Tiesības un vērtības” 2022.–2027. gadā (tiks iegūts galvenokārt no soda naudām); aicina Komisiju sniegt lielāku skaidrību par to, kad un kā tiks piešķirti no naudas sodiem iegūtie līdzekļi; uzsver, ka pēc 2022. gada ir vēl vairāk jāpalielina finansiālais atbalsts, lai sekmētu izglītības un radošo un kultūras nozaru un industriju izaugsmi un atlabšanu no Covid-19 krīzes; mudina Komisiju maksimāli palielināt minēto programmu un citu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas programmu sinerģiju un izmantot to papildināmību; uzstāj, ka no fonda InvestEU būtu jāpiešķir pietiekams finansējums kultūras un radošajām nozarēm un industrijām;

12. aicina Komisiju pamatprogrammā “Apvārsnis” iekļaut kultūras pētniecību, jo kultūra saskaras ar vispārējas revitalizācijas problēmu, lai tiktu galā ar digitālo pārkārtošanos, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika paātrināta bez jebkādas iepriekšējas sagatavošanās; uzskata, ka pandēmija un ar higiēnas protokoliem saistītie pasākumi ir arī radījuši steidzamu vajadzību pēc jauniem un inovatīviem kultūras un mākslas jaunrades, sagatavošanas un demonstrēšanas veidiem visos kultūras pasākumu īstenošanas ķēdes posmos; tāpēc uzsver, ka ir ļoti svarīgi finansiāli atbalstīt attiecīgo pētniecību kultūras un radošajās nozarēs;

13. aicina īstenot ES prioritātes, darba kārtības un politiku izglītības, kultūras, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu un sporta jomā; aicina pilnībā un laikus īstenot ES Digitālās izglītības rīcības plānu un Eiropas izglītības telpu;

14. uzsver, ka Covid-19 krīzes dēļ sporta izglītība lielākajā daļā gadījumu ir apturēta, un aicina pielikt lielākas pūles šīs izglītības iedibināšanai un atsākšanai visā Eiropā, sekmējot tās digitalizāciju, taču neietekmējot attiecīgo darbību kvalitāti;

15. pauž dziļas bažas par Covid-19 krīzes ietekmi uz jauniešiem izglītības, garīgās labklājības un nodarbinātības jomā; aicina laikus pieņemt Garantiju bērniem un dalībvalstīs enerģiski īstenot Garantiju jauniešiem;

16. uzsver, ka ir jāpalielina finansiālais atbalsts kultūras mantojuma jomai, ņemot vērā pandēmijas ietekmi, kas papildina vispārējās problēmas un apdraudējumus kultūras mantojuma jomā; norāda, ka uzturēšanas darbi ir pārtraukti vai ievērojami samazināti, higiēnas protokolu ievērošana prasa iesaistīt ievērojamu daļu pieejamo darbinieku un finanšu resursu un pandēmijas ierobežošanas pasākumu laikā aizsardzības procesu un personāla samazinājuma dēļ ir palielinājusies kultūras mantojuma artefaktu nelikumīga tirdzniecība, tajā pašā laikā klimata pārmaiņas un vides degradācija turpina negatīvi ietekmēt kultūras pieminekļu stāvokli un radīt problēmas kultūras mantojuma saglabāšanai; tāpēc mudina Komisiju palielināt kultūras mantojumam paredzētos finansiālā atbalsta pasākumus;

17. mudina Komisiju īstenot programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa iekļaušanas noteikumus, sešu mēnešu laikā pēc to stāšanās spēkā izveidojot iekļaušanas satvaru un palīdzot valstu aģentūrām izstrādāt rīcības plānus, tostarp komunikācijas plānus, lai palielinātu Eiropas iedzīvotāju informētību un efektīvāk uzrunātu potenciāli ieinteresētos dalībniekus un labuma guvējus; uzsver, ka tam vajadzēs īpašus finansiālā atbalsta pasākumus;

18. sagaida, ka tiks nozīmīgi palielināts brīvprātīgajam darbam paredzētais Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums, jo tā ir uz pieredzi balstīta darbība, kas stiprina sociālo kohēziju un solidaritāti, īpaši koncentrējoties uz jauniešiem; uzsver, ka ir svarīgi noteikt 20 % maksimālo apjomu aktivitātēm valsts iekšienē un saglabāt indikatīvo budžeta daļu 6 % apmērā humānās palīdzības sadaļai, vienlaikus stiprinot spēju veidošanu šajā sadaļā;

19. atzinīgi vērtē risinājumu, kas pieņemts, palielinot Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgo vecuma ierobežojumu līdz 35 gadiem humānās palīdzības sadaļā, jo īpaši iespēju iesaistīt ekspertus un trenerus bez vecuma ierobežojuma, lai veiktu apmācību un optimizētu gados jaunāku brīvprātīgo mācību priekšrocības, uzlabojot spēju veidošanu;

20. atgādina, ka Eiropas zaļais kurss ir jāņem vērā visās ES darbībās — arī izglītībā, kultūrā un to inovācijā — un jāiekļauj to budžetā; uzsver, ka, veicinot iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, zināšanas un iespējas, un inovatīvas idejas, tiks palīdzēts aizsargāt ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību un paātrināta pārkārtošanās uz klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam;

21. ir pārliecināts, ka kultūras un radošajām nozarēm un industrijām ir būtiska nozīme tādu uzvedības izmaiņu veicināšanā, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo pārkārtošanos; mudina Komisiju iekļaut izglītojošus un kultūras pasākumus Eiropas zaļā kursa finansēšanas programmās, jo tie nodrošina visefektīvākos instrumentus virzībai uz ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu maiņu, un īpašu uzmanību pievērst jauniešiem;

22. atzinīgi vērtē radošo un starpdisciplināro iniciatīvu “Jauns Eiropas “Bauhaus””, kas palīdzēs radīt un veidot ilgtspējīgu nākotni; uzskata, ka kultūras un radošajām nozarēm ir izšķiroša un būtiska nozīme šīs iniciatīvas izstrādē un ieviešanā; uzskata, ka iniciatīvai “Jauns Eiropas “Bauhaus”” būtu jāveicina kultūras un radošo nozaru un industriju atveseļošana pēc Covid-19 krīzes; uzstāj, ka iniciatīvai paredzētais finansējums nebūtu jāpiešķir no programmas “Radošā Eiropa” līdzekļiem; uzskata, ka iniciatīvas panākumu pamatā būs tās spēja veidot ES programmu sinerģiju;

23. aicina visaptveroši pārskatīt ES izdevumus multivides pasākumiem un izstrādāt skaidrāku un paredzamāku iesaistes stratēģiju, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par ES jautājumiem;

24. apņemas ikgadējās budžeta procedūras ietvaros rūpīgi pārbaudīt gada darba programmas, lai nodrošinātu, ka izdevumi tiek pienācīgi īstenoti saskaņā ar attiecīgajām regulām un ka darba programmas netiek izmantotas kā politikas veidošanas instrumenti; attiecībā uz programmu “Erasmus+” sagaida, ka 2022. gada budžeta projekta budžeta pozīcijās tiks skaidri nošķirti tieši un netieši pārvaldītie izglītībai un apmācībai paredzētie līdzekļi;

25. aicina Komisiju sagatavot atklātu un pārredzamu budžeta izpildes mērķu novērtējumu attiecībā uz kultūras, izglītības, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu un sporta pasākumiem un darīt to pieejamu Eiropas Parlamentam;

26. aicina Komisiju aktīvi atbalstīt Eiropas Parlamenta ierosinātos izmēģinājuma projektus, lai uzlabotu sekmīgo iniciatīvu pamanāmību un nodrošinātu to pilnīgu īstenošanu un attīstību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.2.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Andrea Bocskor, Ilana Cicurel, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Alexis Georgoulis, Hannes Heide, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Ryszard Antoni Legutko, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Peter Pollák, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Monica Semedo, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marcel Kolaja

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25	+
ECR	Dace Melbārde
ID	Gilbert Collard
PPE	Asim Ademov, Andrea Bocskor, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Renew	Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva, Monica Semedo
S&D	Hannes Heide, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Massimiliano Smeriglio
The Left	Alexis Georgoulis, Niyazi Kizilyürek
Verts/ALE	Romeo Franz, Marcel Kolaja

 

2	-
ECR	Ryszard Antoni Legutko, Andrey Slabakov

 

1	0
ID	Gianantonio Da Re

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (25.2.2021)

Budžeta komitejai

par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa

(2020/2265(BUI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā: Lucia Ďuriš Nicholsonová (priekšsēdētāja)

 

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Budžeta komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Rezolūcijas priekšlikums

8.a norāde (jauna)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko 2017. gada novembrī izsludināja Eiropadome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija,

Grozījums Nr.  2

Rezolūcijas priekšlikums

A apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	A. tā kā pandēmija un ierobežojošie pasākumi, kas ieviesti mēģinājumā mazināt tās izplatīšanos, ir būtiski ietekmējuši dzīves apstākļu pasliktināšanos Eiropā un daudzu Eiropas mājsaimniecību finansiālo nestabilitāti; tā kā Covid-19 krīzes kulminācijas laikā 2020. gadā gandrīz pusei Eiropas iedzīvotāju bija grūtības izdzīvot un 4 no 10 eiropiešiem pauda uzskatu, ka kopš pandēmijas sākuma viņu finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies; tā kā 54 % respondentu atbildēja, ka nespēj uzturēt savu dzīves līmeni ilgāk nekā trīs mēnešus bez ienākumiem, kas liecina par to, ka sociālā aizsardzība un politikas iniciatīvas ir ārkārtīgi nozīmīgas, lai mazinātu krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem;1
	_________________________
	1 Eurofound (2020), Living, working and COVID-19 (Dzīve, darbs un Covid-19), Covid-19 sērija, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Grozījums Nr.  3

Rezolūcijas priekšlikums

B apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	B. tā kā Covid-19 pandēmijas krīzes ekonomisko seku dēļ nedrošība par darbvietu un bailes zaudēt darbu joprojām ir plaši izplatītas un joprojām arī ir liels skaits mājsaimniecību, kuras saskaras ar finansiālām grūtībām;  tā kā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 13 % respondentu, kas ir pašnodarbinātie un nenodarbina citus darbiniekus, un 8 % respondentu, kuri strādāja darba devējam, ir kļuvuši par bezdarbniekiem;2 tā kā pandēmijas laikā lielāka iespējamība kļūt par bezdarbniekiem bija respondentiem visjaunākajā vecuma grupā (18–34 gadi) un tiem, kuriem ir pamatizglītība vai vidējā izglītība;3
	_________________________
	2 Eurofound (2020), Living, working and COVID-19 (Dzīve, darbs un Covid-19), Covid-19 sērija, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
	3 Eurofound (2020), Living, working and COVID-19 (Dzīve, darbs un Covid-19), Covid-19 sērija, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Grozījums Nr.  4

Rezolūcijas priekšlikums

C apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	C. tā kā Covid-19 krīzes pirmajā posmā liels skaits cilvēku atstāja darbu un pārgāja neaktivitātē un šādu cilvēku skaits ir lielāks nekā to cilvēku skaits, kuri pārgāja bezdarbā; tā kā no tiem, kuri strādāja pirms pandēmijas uzliesmojuma un pēc tam zaudēja darbu, 4 % sieviešu kļuva neaktīvas salīdzinājumā ar 1 % vīriešu; tā kā būs vajadzīgi īpaši centieni, jo pierādījumi liecina, ka reintegrāciju no neaktivitātes statusa ir panākt grūtāk nekā no bezdarba statusa;

Grozījums Nr.  5

Rezolūcijas priekšlikums

D apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	D. tā kā Covid-19 pandēmijas tūlītējā ietekme uz nodarbinātību liecina, ka darba ņēmēji ar nestabilākiem nodarbinātības nosacījumiem, piemēram, darbinieki ar pagaidu darba līgumiem, gadījuma darbā, ar vairākām darbvietām vai noteikta veida platformu darbinieki, ir vairāk pakļauti darba zaudēšanai; tā kā šāda veida darba ņēmējiem parasti ir mazāka sociālā aizsardzība un ir konstatēts, ka viņiem ir mazāka piekļuve publiskajam atbalstam; tā kā, lai nodrošinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa integrāciju darba tirgū nolūkā izvairīties no nevienlīdzības un darba tirgus segmentācijas, ir jānosaka un jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi pārejai no bezdarba vai šo darba ņēmēju neaktivitātes, lai veicinātu labi funkcionējošus un iekļaujošus darba tirgus;4
	__________________________
	4 Eurofound (2021), COVID-19: Some implications for employment and working life (Covid-19: dažas sekas nodarbinātībā un darba dzīvē), vēl nav publicēts, Eurofound (2020), New forms of employment: 2020 update (Jauni nodarbinātības veidi: atjauninājums par 2020. gadu).

Grozījums Nr.  6

Rezolūcijas priekšlikums

E apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	E. tā kā pandēmijas uzliesmojums ir izgaismojis saikni starp taisnīgu un drošu mobilitāti; tā kā saistībā ar Covid-19 krīzi daudzi pārrobežu un sezonāla darba ņēmēji ir īpaši neaizsargāti attiecībā uz viņu darba apstākļiem, kā arī arodveselību un darba drošību; tā kā krīzes laikā tika saņemti satraucoši ziņojumi par pārrobežu un sezonāla darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem un tiesību neīstenošanu saistībā ar darba un dzīves apstākļiem; tā kā daudzi pārrobežu un sezonāla darba ņēmēji ir svarīgi būtiskāko preču un pakalpojumu nodrošināšanai galvenajās ekonomikas nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, transportā, loģistikā, būvniecībā, sociālo pakalpojumu jomā, tostarp aprūpē, sociālajā darbā un tūrismā, kā arī pārtikas pārstrādē un iepakošanā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā, veselības aprūpē un pētniecībā, IT un farmācijas nozarē, kritiskās infrastruktūras nozarēs un citās jomās, un viņiem ir būtiska nozīme visos ekonomikas atveseļošanas centienos;

Grozījums Nr.  7

Rezolūcijas priekšlikums

F apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	F. tā kā nākamajos gados neapšaubāmi būs ekonomikas un darba tirgus krīze ar augstu bezdarba līmeni un nedrīkst neņemt vērā pastāvīgu darbaspēka trūkumu, jo īpaši nozarēs, kurās pandēmija ir saasinājusi tradicionālo darbaspēka trūkumu, piemēram, veselības nozarē, bet arī jaunu darbaspēka trūkumu saistībā ar Covid-19, kā arī pāreju uz digitālo laikmetu un klimatneitrālu ekonomiku; tā kā zaļā un digitālā pārkārtošanās ir prioritāte un taisnīguma ievērošana un nepārtrauktas mācīšanās prioritātes, ņemot vērā šo pārkārtošanos, būtu jāiekļauj saīsināta darba laika atbalstā, tostarp ES SURE iniciatīvā; tā kā apmācības uzsākšana dīkstāves laikā, kas saistās ar saīsināta darba laiku un pagaidu bezdarbu, joprojām ir ierobežota un dīkstāves izmantošana cilvēkkapitāla uzlabošanai joprojām ir saistīta ar plānošanas trūkumu attiecībā uz apmācības prasībām, ierobežotiem resursiem krīzes dēļ, pastāvīgu piemērotu apmācības piedāvājumu trūkumu, jo īpaši pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs, un grūtībām prognozēt dīkstāves ilgumu;

Grozījums Nr.  8

Rezolūcijas priekšlikums

G apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	G. tā kā, kad ārkārtas pasākumus sāks atcelt, īstermiņa shēmas būs jāapvieno ar saņēmējiem paredzētu aktivizācijas politiku; tā kā būs svarīgi ienākumu atbalstu nepiešķirt pārāk agri, bet vienlaikus kļūst skaidrs, ka krīzes dēļ ir zudušas daudzas darbvietas un uzņēmumi, un tādēļ ir vajadzīga atbilstoša aktīva darba tirgus politika nolūkā atbalstīt tos, kuriem būs jāmaina darbs, lai viņi varētu atrast labu darbvietu; tā kā šādas aktivizācijas politikas rezultātā darba ņēmēji var būt spiesti aiziet uz nestabilām darbvietām bez izredzēm un no šādas prakses būtu jāizvairās;

Grozījums Nr.  9

Rezolūcijas priekšlikums

H apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	H. tā kā Covid-19 krīze un pārvietošanās ierobežojumu neparedzētās sekas var apdraudēt vairāku gadu desmitu laikā panāktos ieguvumus dzimumu līdztiesības jomā, radot reālu risku, ka sievietes varētu izstāties no darba tirgus un ka laika gaitā varētu pastiprināties dzimumu lomas; tā kā nozaru un darba tirgus segregācijas dēļ sievietes ir pārāk plaši pārstāvētas zemu atalgotos un nepilna laika darbos un nozarēs, ko smagi skārusi Covid-19 pandēmija, tāpēc sievietes vairāk nekā citas grupas ir pakļautas riskam, ka viņas var ciest no krīzes sekām nodarbinātības un sociālajā jomā; tā kā tas varētu vēl vairāk pasliktināt dzimumu nodarbinātības atšķirības, kas Eiropai izmaksā vairāk nekā 320 miljardus EUR jeb 2,4 % no ES IKP;5
	_________________________
	5 Eurofound (2020), Women and labour market equality: Has COVID-19 rolled back recent gains? (Sievietes un līdztiesība darba tirgū. Vai Covid-19 ir sagrāvis nesen gūtos panākumus?), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Grozījums Nr.  10

Rezolūcijas priekšlikums

I apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	I. tā kā, slēdzot skolas un cilvēkiem strādājot no mājām, pastāv reāls risks saasināt dzimumu atšķirības, jo pasliktinās darba un privātās dzīves līdzsvars un mazu bērnu mātes bieži vien visvairāk cieš no sekām; tā kā gandrīz trešdaļai sieviešu ar maziem bērniem bija grūti koncentrēties uz savu darbu salīdzinājumā ar vienu sesto daļu vīriešu, savukārt ģimenes pienākumi ir lieguši lielākam skaitam sieviešu (24 %) nekā vīriešu (13 %) veltīt tik daudz laika strādāšanai, cik viņi vēlētos;6 tā kā šajos sarežģītajos laikos ir steidzami vajadzīgas politikas iniciatīvas sieviešu atbalstam, viņu dalībai darba tirgū un viņu ekonomiskajai neatkarībai, lai saglabātu pēdējās desmitgadēs panāktos ieguvumus dzimumu līdztiesības jomā;
	_________________________
	6 Eurofound (2020), Women and labour market equality: Has COVID-19 rolled back recent gains? (Sievietes un līdztiesība darba tirgū. Vai Covid-19 ir sagrāvis nesen gūtos panākumus?), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Grozījums Nr.  11

Rezolūcijas priekšlikums

J apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	J. tā kā pandēmija, visticamāk, ir pastiprinājusi teledarba tendenci, lai gan šādas iespējas nav bijis visiem darba ņēmējiem; tā kā 37 % no ES atkarīgās nodarbinātības pašlaik varētu būt tāldarba iespēja un pēc krīzes tāldarbs, visticamāk, kļūs daudz izplatītāks, ņemot vērā kopumā pozitīvo darba ņēmēju un darba devēju reakciju uz Covid-19 tāldarba pieredzi; tā kā pieaugošais tāldarbs var padziļināt darba tirgus atšķirības un pastāv lielāka iespēja, ka cilvēki, kuri strādā tāldarbā, ziņos par grūtībām saskaņot darba un ģimenes dzīvi, par to, ka tiek nojauktas robežas starp darbu un ārpusdarba dzīvi, par trauksmi, nogurumu, galvassāpēm un acu pārpūli;7 tā kā tāldarbs var arī novest pie virsstundu darba, īsākiem atpūtas pārtraukumiem starp darba dienām un lielākas darba intensitātes, kas ietekmē veselību un labbūtību; tā kā ir jāizstrādā politikas pasākumi un jāuzrauga tāldarbinieku darba apstākļi, piemēram, izmantojot tādus saskaņotus ES mēroga apsekojumus kā Eiropas darba apstākļu apsekojums, un jāapkopo pierādījumi par spēkā esošo darba tiesību noteikumu efektivitāti, lai aizsargātu tāldarbinieku veselību un labbūtību un novērstu jaunas nevienlīdzības iespējamību;8
	_________________________
	7 Telework and ICT-based mobile work: Flexible working in the digital age (Teledarbs un uz IKT balstīts mobilais darbs: elastīgs darbs digitālajā laikmetā), sērija “New forms of employment” (“Jauni nodarbinātības veidi”), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
	8 Eurofound (2020), Teleworkability and the COVID-19 crisis: a new digital divide (Tāldarbspēja un Covid-19 krīze: jauna digitālā plaisa).

Grozījums Nr.  12

Rezolūcijas priekšlikums

K apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	K. tā kā pētījumi liecina par to, ka Covid-19 krīzei ir milzīga ietekme uz jauniešiem, viņu garīgo veselību, nodarbinātības perspektīvām un cilvēkkapitāla uzkrāšanu; tā kā jauniešus, kas jau ir cietuši no 2008. gada krīzes, visvairāk ietekmē nodarbinātības līmeņa pazemināšanās un starp viņiem ir daudz tādu darba ņēmēju, kuri ir atlaisti Covid-19 krīzes dēļ; tā kā pandēmijas ietekme uz izglītību kaitē arī jauniešu iespējām uzkrāt cilvēkkapitālu un prasmes, tā kā lēmums slēgt skolas un ātri pārslēgties uz mācībām tiešsaistē atklāja dažādās valstīs un mācību centros pastāvošo atšķirīgo sagatavotības līmeni, kas rada risku, ka palielināsies nevienlīdzība starp priviliģētākajām un neaizsargātākajām personām; tā kā sociālās pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi negatīvi ietekmēja jauniešu garīgo veselību; tā kā 2020. gadā 55 % jauniešu bija pakļauti depresijas riskam un viens no pieciem jauniešiem jutās vientuļš un satraukts, kas ir daudz lielāks īpatsvars nekā pārējiem iedzīvotājiem, un tā sekas joprojām bija redzamas pat tad, kad sabiedrības un tautsaimniecības atkal tika atvērtas;9
	_________________________
	9 Eurofound 2021, The impact of COVID19 on Youth (Covid-19 ietekme uz jauniešiem), vēl nav publicēts.

Grozījums Nr.  13

Rezolūcijas priekšlikums

L apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	L. tā kā Covid-19 pandēmija smagi ietekmē visas Eiropas valstis un pastāv reāls risks, ka Covid-19 krīze dalībvalstis ietekmēs atšķirīgi atkarībā no to ekonomiskās struktūras un pasākumiem, kas pieņemti, lai to kontrolētu;  tā kā nolūkā izvairīties no jaunām atšķirībām dalībvalstu sociālajā sniegumā valdības un Eiropas Savienība ir ieviesušas plašu politikas iniciatīvu un atveseļošanas pasākumu klāstu, piemēram, NextGenEU un SURE iniciatīva, lai mazinātu krīzes radītās ekonomiskās un sociālās grūtības; tā kā efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas ir ļoti svarīgas, lai novērstu nabadzību, bezdarbu un neoficiālu nodarbinātību, jo tās darbojas kā spēcīgs ekonomikas un sociālais stabilizators, vienlaikus stimulējot kopējo pieprasījumu;

Grozījums Nr.  14

Rezolūcijas priekšlikums

M apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	M. tā kā ES un dalībvalstis ir daudz ko darījušas, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem; tā kā pasākumu raksturs mainās un paplašinās, piemēram, pievēršot lielāku uzmanību darbavietu un darba veidu pielāgošanai, kam nepieciešama atšķirīga pieeja darba pārvaldībai un organizēšanai; tā kā instrumenti, ar kuriem vāc un strukturē informāciju par izmantotajām pieejām, piemēram, Eurofound datubāze “COVID-19 EU PolicyWatch” vai strukturētāki instrumenti, kas iekļauti Eiropas pārstrukturēšanas uzraudzības atbalsta instrumentu datubāzē, ir būtiski, lai uzraudzītu norises un sniegtu pierādījumus par to izvērtējumu;

Grozījums Nr.  15

Rezolūcijas priekšlikums

N apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	N. tā kā 2022. gada budžetā ir jārisina Covid-19 pandēmijas izraisītās sociālās un ar nodarbinātību saistītās problēmas, kā arī jāatbalsta darba ņēmēji un uzņēmumi pārejā uz digitālo ekonomiku, kas vairāk balstās uz solidaritāti, ir zaļāka un klimatneitrālāka; tā kā bezprecedenta krīzes laikā Komisijas galvenajiem mērķiem attiecībā uz 2022. gada budžetu būtu jāietver palīdzība bērnu nabadzības izskaušanā, atbalsts jauniešiem, nodrošinot viņiem izglītību un iespējas, kas viņiem vajadzīgas, lai gūtu panākumus, bezdarba problēmas risināšana un lielāka sieviešu iesaistīšanās darba tirgū;

Grozījums Nr.  16

Rezolūcijas priekšlikums

O apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	O. tā kā sociālie ieguldījumi ir saistīti ar ieguldījumiem cilvēkos, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus; tā kā galvenās politikas jomas attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem ietver sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, izglītību, mājokli, nodarbinātību, taisnīgumu un sociālos pakalpojumus nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām; tā kā labi izstrādāta sociālā politika ievērojami veicina ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, kā arī cilvēku aizsardzību pret nabadzību, un darbojas kā ekonomikas stabilizators;

Grozījums Nr.  17

Rezolūcijas priekšlikums

Virsraksts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
Atpakaļ uz pareizā ceļa: 2022. gada budžets atveseļošanai no Covid-19 krīzes	Atpakaļ uz pareizā ceļa: 2022. gada budžets atveseļošanai no Covid-19 krīzes un prioritātes pandēmijas ekonomisko un sociālo seku novēršanai un taisnīgas pārkārtošanās un sociālās noturības nodrošināšanai

Grozījums Nr.  18

Rezolūcijas priekšlikums

-1. punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	-1. uzsver, ka Covid-19 pandēmijas ietekme ir nepieredzēta mēroga, jo tā ietekmē miljoniem cilvēku veselību un sociālekonomisko situāciju Eiropā, izraisot vēl nepieredzētu krīzi ar katastrofālām sekām cilvēkiem un viņu ģimenēm, darba ņēmējiem un uzņēmumiem; šajā sakarā uzsver, ka 2022. gads joprojām būs izšķirošs gads un tādēļ ir vajadzīga nepieredzēta reakcija un sociāls un ilgtspējīgs budžets, kas nevienu neatstātu novārtā, ietverot tādas netipiskas mājsaimniecības kā LGBTIQ+ ģimenes vai vientuļo vecāku ģimenes, vecāka gadagājuma cilvēkus, migrantus un bēgļus, romus, bērnus un jauniešus, vistrūcīgākās personas un citas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas;

Grozījums Nr.  19

Rezolūcijas priekšlikums

1. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
1. uzskata — ņemot vērā īpaši nenoteiktās ekonomikas perspektīvas (netiek sagaidīts, ka 2022. gadā ekonomika būs atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim) un to, ka ir obligāti nepieciešams ātri atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā un sociālā kaitējuma, Savienības 2022. gada budžetam vajadzētu būt vēl izšķirošākai lomai, nodrošinot pozitīvu un jūtamu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi un veicinot Eiropas ekonomikas atbalstīšanu, piesaistot investīcijas un atbalstot darbvietu radīšanu visā Savienībā, kā arī veicinot ekonomisko, sociālo, teritoriālo un paaudžu atšķirību samazināšanu;	1. uzskata, ka 2022. gadam būs raksturīgas problēmas, kas izriet no Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās, ko lielā mērā paātrinājusi Covid-19 krīze un kas jo īpaši skar darba tirgu, kā arī īpaši nenoteiktās ekonomikas perspektīvas (netiek sagaidīts, ka 2022. gadā ekonomika būs atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim) un tas, ka ir obligāti nepieciešams ātri atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā un sociālā kaitējuma, kā arī ar vajadzība veidot sabiedrību, kura ir noturīga pret iespējamām turpmākām krīzēm;

Grozījums Nr.  20

Rezolūcijas priekšlikums

1.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	1.a jo īpaši uzsver, ka ar atveseļošanas centieniem būtu jānodrošina kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, kas atbilst Eiropas digitālajai pārveidei un Eiropas zaļajam kursam, un ilgtspējīga attīstība klimatneitrālā ekonomikā un tie būtu jāpapildina ar spēcīgu sociālo dimensiju, pievēršoties sociālajai un ekonomiskajai nevienlīdzībai un krīzes vissmagāk skarto personu vajadzībām, jo īpaši pašreizējām un potenciāli neaizsargātām un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām;

Grozījums Nr.  21

Rezolūcijas priekšlikums

1.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	1.b tādēļ uzsver, ka 2022. gada Savienības budžetam vajadzētu būt spēcīgai sociālajai dimensijai, kas sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi, kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un veicinātu ekonomikas pārvaldību; turklāt uzskata, ka Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma, lai nodrošinātu pozitīvu un taustāmu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi un viņu sociālekonomisko labbūtību un palīdzētu uzturēt Eiropas ekonomiku, piesaistīt ieguldījumus un atbalstīt darbvietu saglabāšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu visā Savienībā, kā arī lai mazinātu ekonomisko, sociālo, teritoriālo, starpnozaru un paaudžu nevienlīdzību; uzsver, ka krīzes ietekme vēl nav pilnībā jūtama, jo īpaši ņemot vērā bezdarba palielināšanās risku, un tādēļ ir būtiski, lai drošības tīkli spētu saglabāt spēju 2022. gadā sniegt rezultātus;

Grozījums Nr.  22

Rezolūcijas priekšlikums

2. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
2. tāpēc vēlas izveidot uz nākotni vērstu budžetu, kam būs svarīga nozīme atveseļošanas procesā un kas dos iespēju Savienībai stimulēt investīcijas un risināt bezdarba problēmu, veicināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, uzlabot jaunās paaudzes dzīves perspektīvas un risināt demogrāfiskās problēmas, kā arī nodrošināt drošu un pārticīgu vidi ES iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs prioritātes ir būtiskas, lai atbalstītu atveseļošanu un veidotu pamatus noturīgākai Savienībai;	2. tādēļ uzsver, ka 2022. gadam ir jāizveido vērienīgs un uz nākotni vērsts ilgtspējīgs budžets, kam būs svarīga nozīme atveseļošanas un noturības veidošanas procesā un kas koncentrēsies uz Covid-19 krīzes seku prioritizēšanu un mazināšanu sociālajā, ekonomikas un nodarbinātības jomā, lai nodrošinātu, ka visi darba ņēmēji Eiropā ir aizsargāti un neviens netiek atstāts novārtā, un lai atbalstītu uzņēmumu un dalībvalstu atveseļošanu; uzskata, ka ar 2022. gada budžetu būtu jānodrošina iespēja Savienībai stimulēt investīcijas un risināt bezdarba problēmu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, un darba tirgus pārveidi, veicinot digitālo un zaļo pārkārtošanos, uzlabojot jaunās paaudzes dzīves perspektīvas un risinot demogrāfiskās problēmas, apkarojot nabadzību un sociālo atstumtību, jo īpaši bērnu nabadzību, un nodrošinot pienācīgus darba apstākļus un to faktisku nodrošināšanu, ilgtermiņa drošību, pienācīgu sociālo aizsardzību, iespējas visiem bez diskriminācijas un darba vidi, kas pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī veicinot drošu un pārticīgu vidi ES iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs prioritātes ir būtiskas, lai atbalstītu atveseļošanu un veidotu pamatus noturīgākai Savienībai;

Grozījums Nr.  23

Rezolūcijas priekšlikums

2.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.a šajā sakarā uzsver, ka jūlijā Padomes sanāksmē panāktā vienošanās ir nozīmīga gan tādēļ, lai sniegtu dalībvalstīm pareizo instrumentu, ar ko reaģēt uz šo bezprecedenta situāciju, gan lai nepieļautu, ka krīze izraisa jaunu asimetrisku satricinājumu, un šajā sakarā uzsver nepieciešamību efektīvi identificēt un atbalstīt tos, kuriem ir vajadzīga palīdzība un kuriem trūkst gan oficiāla, gan neoficiāla atbalsta, lai mazinātu ekonomisko grūtību ietekmi;

Grozījums Nr.  24

Rezolūcijas priekšlikums

2.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.b uzsver partnerības principa svarīgo nozīmi, nodrošinot sociālo partneru iesaisti Eiropas strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondi”) finansēto projektu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā; uzskata, ka partnerības princips ir jāiekļauj ESI fondos, kā arī citos attiecīgos ES fondos, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM) un REACT-EU; aicina visas dalībvalstis vismaz 0,25 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem katrā programmā investēt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanā, tostarp apmācības, tīklu veidošanas pasākumu un sociālā dialoga stiprināšanas veidā, kā arī pasākumos, ko sociālie partneri kopīgi veic nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas politikas īstenošanā;

Grozījums Nr.  25

Rezolūcijas priekšlikums

2.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.c uzsver, ka pirms Covid-19 pandēmijas vairāk nekā 100 miljoni Eiropas iedzīvotāju katru dienu cīnījās ar nabadzību un materiālo nenodrošinātību un ka pandēmijas rezultātā situācija vēl vairāk pasliktināsies; atzīst visu sociālajā jomā darbojošos Eiropas fondu un programmu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda + (ESF+), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI), Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP), ReactEU, Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un citu fondu, ārkārtīgi svarīgo lomu atveseļošanā nākamajos gados; tādēļ pieprasa, lai visas sociālās jomas programmas, jo īpaši ESF+ un EAFVP, tiktu pienācīgi finansētas nolūkā pārvarēt pieaugošo bezdarbu un nabadzību Eiropā;

Grozījums Nr.  26

Rezolūcijas priekšlikums

2.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.d atgādina, ka ESF+ būs galvenais finanšu atveseļošanas instruments laikposmam pēc Covid-19 un instruments Eiropas sociālās dimensijas stiprināšanai, īstenojot praksē Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus; uzskata, ka jebkāds ESF+ budžeta samazinājums var apdraudēt efektīvu atveseļošanos un tā galveno mērķu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa bezdarba un bezdarba novēršanu jauniešu un vecu cilvēku vidū, bērnu nabadzību, nabadzības un sociālās atstumtības risku, diskrimināciju, lai nodrošinātu pastiprinātu sociālo dialogu, pievēršoties ilgtermiņa strukturālām demogrāfiskajām pārmaiņām, un visiem, jo īpaši novecojošajiem iedzīvotājiem, garantētu piekļuvi kritiski svarīgiem pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai, mobilitātei, pienācīgam uzturam un pienācīgam mājoklim;

Grozījums Nr.  27

Rezolūcijas priekšlikums

2.e punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.e pieņem zināšanai to, ka, reaģējot uz ārkārtas apstākļiem, ESF+ ir ieviesti pagaidu pasākumi; atkārtoti uzsver nepieciešamību vienmēr saglabāt tematiskās koncentrācijas saistības, tostarp ārkārtas saistību gadījumā, kas apdraudētu ESF+ galvenos mērķus un investīcijas, kā arī no ESF+ veikto investīciju lietderīgu izmantošanu un efektivitāti, jo ārkārtas apstākļos Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paplašina ESF+ darbības jomu, kā arī samazina tematiskās koncentrācijas saistības; tādēļ aicina dalībvalstis piešķirt prioritāti visiem atveseļošanas pasākumu kopumā pieejamajiem resursiem un izmantot tos pēdējā tā pieejamības gadā, jo nav paredzēts, ka ESF+ būs ārkārtas instruments, un tas joprojām būs galvenais Eiropas instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanai;

Grozījums Nr.  28

Rezolūcijas priekšlikums

2.f punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.f uzskata, ka saīsināta darba laika shēmas ir jāstiprina un jāpapildina ar apjomīgām investīcijām aktīvā darba tirgus politikā, lai izvairītos no strukturālā bezdarba pieauguma, jo īpaši jauniešu un to darba ņēmēju vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem; šajā nolūkā uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt kopēju pieeju aktīvai darba tirgus politikai, pamatojoties uz SURE pieredzi un izstrādājot pastāvīgus ES pārapdrošināšanas mehānismus attiecībā uz valdības izdevumiem nodarbinātības, sociālās aizsardzības un bezdarbnieku pabalstu jomā; turklāt pieņem zināšanai to, ka Komisija ir apņēmusies ieviest pastāvīgu instrumentu Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas veidā, un šajā sakarā aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās ieviest Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmu;

Grozījums Nr.  29

Rezolūcijas priekšlikums

2.g punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	2.g uzstāj, ka Savienības atbalstam saīsināta darba laika shēmām vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai tiek saglabāts tāds pats darba un nodarbinātības nosacījumu un tiesību līmenis, tostarp aizsardzība pret atlaišanu un algu samazināšanu, un Savienības atbalsta saņēmējiem nekādā gadījumā nevajadzētu maksāt prēmijas vadītājiem vai izmaksāt dividendes akcionāriem, to pamatā nevajadzētu būt nodokļu oāzēm vai mēģinājumiem izvairīties no darba koplīguma slēgšanas sarunām, darba ņēmēju līdzdalības vai kopīgas lēmumu pieņemšanas uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos;

Grozījums Nr.  30

Rezolūcijas priekšlikums

Virsraksts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
Dinamiska ekonomika investīciju veicināšanai un bezdarba novēršanai	Dinamiska ekonomika investīciju veicināšanai un bezdarba novēršanai, kā arī pilnīgas sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas panākšanai

Grozījums Nr.  31

Rezolūcijas priekšlikums

3. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
3. atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) joprojām ir Eiropas ekonomikas pamatbalsts un tiem joprojām ir būtiska nozīme darbvietu un izaugsmes nodrošināšanā; uzsver, ka ir svarīgi piešķirt pienācīgu finansējumu Vienotā tirgus programmai, lai palielinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, attīstot digitālās un uzņēmējdarbības prasmes; turklāt uzsver programmas InvestEU sniegtās iespējas ilgtspējīgu, inovatīvu un sociālo investīciju piesaistīšanā, kā arī kapitāla atbalsta sniegšanā MVU, ko negatīvi ietekmējusi krīze;	3. atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) joprojām ir Eiropas ekonomikas un darba tirgus pamatbalsts un tiem joprojām būs būtiska nozīme darbvietu un izaugsmes nodrošināšanā; uzsver, ka ir svarīgi piešķirt pienācīgu finansējumu Vienotā tirgus programmai, lai palielinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, attīstot digitālās un uzņēmējdarbības prasmes; turklāt uzsver programmas InvestEU sniegtās iespējas ilgtspējīgu, inovatīvu un sociālo investīciju piesaistīšanā, kā arī kapitāla atbalsta sniegšanā un investīciju nodrošināšanā cilvēkkapitālā MVU, ko negatīvi ietekmējusi krīze; jo īpaši uzsver būtisko nozīmi un nepieciešamību atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumus, kuri veic svarīgas sociālās funkcijas un bieži vien nodrošina nodarbinātību neaizsargātām un atstumtām grupām;

Grozījums Nr.  32

Rezolūcijas priekšlikums

3.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	3.a uzsver MVU neaizsargātību pret pašreizējo krīzi, notiekošās straujās pārmaiņas darba tirgū un prasmju trūkumu; turklāt uzsver, ka MVU īpaši ietekmē pārmērīgs administratīvais slogs, kas ir īpaši svarīgi saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi;

Grozījums Nr.  33

Rezolūcijas priekšlikums

3.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	3.b uzsver, ka iztikas minimums ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu taisnīgus darba apstākļus un plaukstošu sociālo tirgus ekonomiku, un ka algām ir jāļauj darba ņēmējiem apmierināt savas un savu ģimeņu vajadzības; uzskata, ka ikvienam darba ņēmējam Eiropas Savienībā ir jāsaņem tāda alga, kas nodrošina vismaz pienācīgu dzīves līmeni; uzsver, ka ar ES budžetu būtu jāatbalsta investīcijas kvalitatīvā nodarbinātībā un iztikas minimumā;

Grozījums Nr.  34

Rezolūcijas priekšlikums

3.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	3.c atkārtoti uzsver, ka viss ES finansiālais atbalsts uzņēmumiem būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti piemērojamie darba un nodarbinātības nosacījumi un/vai darba devēja pienākumi, kas izriet no attiecīgajiem koplīgumiem;

Grozījums Nr.  35

Rezolūcijas priekšlikums

3.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	3.d uzsver, ka ar Savienības budžetu būtu jāpalīdz dalībvalstīm izpildīt apņemšanos ievērot SDO Darba inspekcijas konvenciju attiecībā uz darba inspektoru skaitu, palīdzot dalībvalstīm palielināt to izpildes spēju, ievērot SDO ieteikumu par 1 darba inspektoru uz 10 000 darba ņēmēju un stiprināt arodbiedrību veselības un drošības pārstāvju lomu;

Grozījums Nr.  36

Rezolūcijas priekšlikums

3.e punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	3.e norāda, ka būtu jādara pieejami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu darba aizsardzības noteikumu pareizu un pilnīgu piemērošanu un izpildi, kas ir galvenais pasākums SARS-CoV-2 vīrusa izplatības ierobežošanai un saimnieciskās darbības atsākšanai;

Grozījums Nr.  37

Rezolūcijas priekšlikums

3.f punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	3.f atkārtoti norāda, ka darba inspekcijām vajadzētu būt cieši iesaistītām gan to darba aizsardzības pasākumu izpildē, kuru mērķis ir Covid-19 infekcijas profilakse, gan norādījumu izstrādē un palīdzības sniegšanā darba devējiem un darba ņēmējiem, un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš augsta riska nozarēm, piemēram, veselības aprūpei, pakalpojumiem, izglītībai un transportam;

Grozījums Nr.  38

Rezolūcijas priekšlikums

4. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
4. uzsver, ka joprojām ir vajadzīgs ieguldīt pētniecībā un inovācijā, jo īpaši lai panāktu, ka ES ir zaļās un digitālās pārkārtošanās virzītājspēks; šajā sakarā uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās vērtības un uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt MVU pienācīgu atbalstu pētniecībā un inovācijā, lai tie varētu aktīvi piedalīties šajos pamatīgajos uzdevumos;	4. uzsver, ka joprojām ir vajadzīgs investēt izglītībā, pētniecībā un inovācijā, jo īpaši lai panāktu, ka ES ir zaļās un digitālās pārkārtošanās virzītājspēks; šajā sakarā uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās vērtības un uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt MVU pienācīgu atbalstu izglītībā, tostarp profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA), pētniecībā un inovācijā, lai tie varētu aktīvi piedalīties šajos pamatīgajos uzdevumos;

Grozījums Nr.  39

Rezolūcijas priekšlikums

4.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	4.a atzinīgi vērtē papildu finansējumu, kas no REACT-EU pieejams 2022. gadam, jo īpaši attiecībā uz ESF un EAFVP darbībām, un mudina dalībvalstis ātri izmantot šos resursus, lai mazinātu krīzes sociālo ietekmi;

Grozījums Nr.  40

Rezolūcijas priekšlikums

5. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
5. stingri atbalsta reģionālo politiku, kas ir galvenais ES budžeta investīciju instruments, ar kuru iespējams panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un viens no atveseļošanas stūrakmeņiem; uzsver tās nozīmi attiecībā uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu tādās jomās kā nodarbinātība, zaļā ekonomika un inovācija un kā iekļaujošākas un ilgtspējīgas Savienības virzītājspēkam;	5. stingri atbalsta Eiropas strukturālos un investīciju fondus, kas ir galvenais ES budžeta finanšu instruments, ar kuru iespējams panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un viens no atveseļošanas stūrakmeņiem; uzsver to nozīmi attiecībā uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu tādās jomās kā nodarbinātība, nabadzības mazināšana, klimatneitrāla ekonomika un inovācija un kā iekļaujošākas un ilgtspējīgas Savienības virzītājspēkam; uzsver jaunās problēmas, ar kurām saskaras reģionālā politika, un jo īpaši taisnīgu pārkārtošanos un nepieciešamību saglabāt un attīstīt skarto reģionu rūpniecisko potenciālu un cilvēkkapitālu; uzsver, ka reģionālajai politikai ir jābūt svarīgai lomai vienlīdzīgu darba iespēju veicināšanā visiem un darba ņēmēju pārkvalificēšanās atbalstīšanā, nodrošinot atbilstošu mūžizglītību; uzsver dzimumu līdztiesības nozīmi fondu īstenošanā, jo tas ir nepieciešams nosacījums, lai sasniegtu ES mērķus izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā;

Grozījums Nr.  41

Rezolūcijas priekšlikums

5.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	5.a uzsver, ka pandēmijas laikā un pēc tās prioritārā kārtā ir jāsaglabā darbvietas, līdz ar to ES budžetā būtu labāk jāatspoguļo un jākoordinē ārkārtas pasākumu turpināšana un paplašināšana ar mērķi aizsargāt visus darba ņēmējus, tostarp personas ar nestabilu darbvietu un pašnodarbinātas personas, tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, līdz ekonomika būs pilnībā atveseļota;

Grozījums Nr.  42

Rezolūcijas priekšlikums

5.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	5.b uzsver, ka Savienības programmām būtu jākoncentrējas uz projektiem, kas veicina un uzlabo esošo darbvietu saglabāšanas iespējas un tādu jaunu kvalitatīvu darbvietu izveidi, kuras nodrošina tiesības un stabilu un reglamentētu atalgojumu un darba apstākļus, kā arī efektīvi un mērķtiecīgi apkaro nabadzību un sociālo atstumtību; uzsver arī to, cik svarīgi ir apkarot nabadzību, tostarp bērnu nabadzību, novērst sociālo nevienlīdzību un jauniešu bezdarbu un veicināt jauniešu piekļuvi darba tirgum;

Grozījums Nr.  43

Rezolūcijas priekšlikums

5.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	5.c uzskata, ka būs svarīgi uzraudzīt bezdarba ietekmi pandēmijas laikā, jo īpaši jomās, kurās tas ir drastiski palielinājies, jo šo ietekmi varētu būt grūtāk mazināt ar īslaicīgu atbalstu, un arī uzsver, ka būs noderīgi pārskatīt bezdarbnieku aizsardzības standartus un aktīva darba tirgus politiku, lai reaģētu uz gaidāmajām izmaiņām darba tirgus struktūrās;

Grozījums Nr.  44

Rezolūcijas priekšlikums

5.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	5.d viennozīmīgi uzskata, ka visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa vai darba nozares būtu jāsaņem darba tiesību aktos paredzētā aizsardzība, neraugoties uz viņu darba līgumu vai darba tiesisko attiecību būtību, un viņiem vajadzētu būt aizsargātiem pret jebkāda veida diskrimināciju vai noteikumiem, kas nostāda nelabvēlīgā situācijā gados jaunus darba ņēmējus vai citas neaizsargātas grupas; atzīst, ka lielākā daļa nozaru, ko Covid-19 krīze skārusi vissmagāk, bija nozares, kurās dominē sievietes, un tautsaimniecībai būtiski nozīmīgas nozares, ka dažās no šīm nozarēm ir raksturīgi nestabili darba apstākļi un ka atveseļošanas periodā būtu jāpieliek sevišķas pūles un jāpiešķir īpaši resursi nodarbinātības apstākļu uzlabošanai un šādu nozaru labākai atzīšanai;

Grozījums Nr.  45

Rezolūcijas priekšlikums

6. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
6. atkārtoti uzsver programmas “ES — veselībai” nozīmi un iespējas; jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) šī programma ir kļuvusi par apjomīgāko veselības programmu, kas jebkad finansēta no ES budžeta; sagaida, ka tiks pastiprināta sinerģija starp visām ES programmām, kuras nodrošina papildu ieguldījumus veselības nozarē, piemēram, ESF+, ERAF, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”;	6. atkārtoti uzsver programmas “ES — veselībai” nozīmi un iespējas; jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) šī programma ir kļuvusi par apjomīgāko veselības programmu, kas jebkad finansēta no ES budžeta; aicina izmantot Savienības līdzekļus, lai nodrošinātu ikvienas personas piekļuvi veselības aprūpei, sekmējot ārstniecības iestāžu izveidi un slimnīcu uzturēšanu lauku apgabalos; stingri mudina noteikt vienotus standartus darba ņēmēju veselības aizsardzībai un rast līdzsvarotus risinājumus, kas nodrošina vakcīnu pieejamību, sākot ar visvairāk apdraudētajām grupām; sagaida, ka tiks pastiprināta sinerģija starp visām ES programmām, kuras nodrošina papildu investīcijas veselības nozarē, piemēram, ESF+, ERAF, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”;

Grozījums Nr.  46

Rezolūcijas priekšlikums

6.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.a uzsver, ka ir jāpastiprina vispārējās un uz solidaritāti balstītās sabiedrības veselības sistēmas un tādējādi jāīsteno ES sociālais modelis un apņemšanās sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, investējot publiskās bezpeļņas sistēmās, lai nodrošinātu, ka ir pietiekami daudz kvalificētu, labi apmācītu un labi atalgotu darbinieku, kas spēj nodrošināt sabiedrības vajadzības; stingri iesaka investēt izglītībā un prasmēs, uzlabojot profesionālās apmācības programmu specializāciju un nodrošinot darba ņēmēju tiesības piekļūt aktīvai darba tirgus politikai; aicina dalībvalstis novērst veselības aprūpes profesionāļu trūkumu, investējot prasmēs un novērtējot un atbalstot veselības aprūpes profesijas, kā arī padarot tās pievilcīgākas un pieejamākas, īpašu uzmanību pievēršot lauku un tālākiem apgabaliem;

Grozījums Nr.  47

Rezolūcijas priekšlikums

6.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.b uzsver, ka ir nozīmīgs risks, ka iedzīvotājiem varētu rasties garīgās veselības problēmas un pazemināties garīgā labbūtība, ko pastiprinātu gan darbvietas zaudēšana, gan darbvietas nedrošība, un uzskata, ka iedzīvotājiem būs vajadzīgs papildu atbalsts, lai viņi varētu atgriezties ierastajā dzīvē un pārvarēt pandēmijas radītās problēmas, un aicina dalībvalstis pievērst uzmanību tam, kā mazināt garīgās veselības apdraudējumus turpmāku Covid-19 uzliesmojuma viļņu gadījumā;

Grozījums Nr.  48

Rezolūcijas priekšlikums

Virsraksts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	Sociālā atveseļošana un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana

Grozījums Nr.  49

Rezolūcijas priekšlikums

6.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.c atgādina — lai radītu kvalitatīvas darbvietas un lielāku pārticību visiem iedzīvotājiem, ir izšķiroši svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, pamatojoties uz augsti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, ar mērķi panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, veicināt visu cilvēku līdztiesību un paaudžu solidaritāti un aizsargāt bērna tiesības, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību;

Grozījums Nr.  50

Rezolūcijas priekšlikums

6.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.d uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu pieejamas vienlīdzīgas tiesības, piemēram, uz sociālo aizsardzību un ienākumu aizsardzību, un ka ir steidzami jārīkojas, lai mazinātu bezdarbu, tostarp jauniešu bezdarbu, jo īpaši Covid-19 krīzes laikā; atgādina, ka, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), šīs tiesības tiks piemērotas visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba tiesiskajām attiecībām, tostarp arī nestandarta darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām; uzskata, ka līdztekus ESTP īstenošanai būtu jāizveido Eiropas apdrošināšanas mehānismi, kas aizsargātu nodarbinātību un cīnītos pret bezdarbu, tostarp paredzot darbvietu un darba ņēmēju ienākumu saglabāšanu ārēju satricinājumu gadījumā;

Grozījums Nr.  51

Rezolūcijas priekšlikums

6.e punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.e uzskata, ka vērienīgs augsta līmeņa rīcības plāns, ar kuru īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) 20 principus, paredzot augšupējas konverģences saistības, palīdzēs ES panākt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju un padziļināt ES ekonomisko un politisko integrāciju; stingri uzskata, ka minētais rīcības plāns būs instruments ES, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, ar ko risināt izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa, proti, digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un demogrāfiskās izmaiņas, un kurš palīdzēs mazināt Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz veselības, nodarbinātības, sociālo un ekonomikas jomu; uzskata, ka būtu jāpiešķir pienācīgi resursi, lai finansētu rīcības plānu, un, kamēr vien ir jūtama pandēmijas ietekme uz ekonomiku, būtu papildus jāizmanto vispārējā izņēmumu klauzula, ko atbalsta saskaņota ECB politika, kā arī Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura mērķis ir nodrošināt vispārēju iedzīvotāju labbūtību, darba tirgus iekļautību un darba ņēmēju aizsardzību;

Grozījums Nr.  52

Rezolūcijas priekšlikums

6.f punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.f uzskata, ka Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM) ir jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana, lai radītu stabilas kvalitatīvas darbvietas, nodrošinātu sociālo kohēziju un iekļaušanu, un uzsver, ka sociālie mērķi būtu jāintegrē visos attiecīgajos tiesību aktos un regulējumos un ar atveseļošanas instrumentu saistītajos īstenošanas plānos;

Grozījums Nr.  53

Rezolūcijas priekšlikums

6.g punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	6.g atgādina, ka atveseļošanas plāna pamatā ir jābūt sociālajam dialogam un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu ieinteresētību reformās un investīcijās un sociāli taisnīgu vidisko un digitālo pārkārtošanos, un uzskata, ka darba koplīguma slēgšanas sarunas ir veids, kā panākt efektīvu nodarbinātību un sociālos rezultātus, nodrošinot sociālo tiesību labāku ievērošanu un īstenošanu; uzsver, ka sociālajiem partneriem gan valsts, gan ES līmenī būtu jāsniedz ievērojams ieguldījums ESTP īstenošanā un būtu sistemātiski jāpiedalās valstu un Eiropas atveseļošanas un noturības plānu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;

Grozījums Nr.  54

Rezolūcijas priekšlikums

Virsraksts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
Digitālās un zaļās pārkārtošanās uzdevumu risināšana	Digitālās un zaļās pārkārtošanās un sociālā taisnīguma uzdevumu risināšana

Grozījums Nr.  55

Rezolūcijas priekšlikums

7. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
7. uzsver, ka steidzami — jo īpaši Covid-19 krīzes dēļ — jāsamazina digitālā plaisa un jāpaātrina Eiropas digitālā pāreja; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt ES programmu sinerģiju, lai radītu labvēlīgus nosacījumus, kas ļauj paātrināt transformatīvu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanos tirgū; uzskata, ka programmai “Digitālā Eiropa” ir būtiska nozīme, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā un panāktu tehnoloģisko suverenitāti; sagaida, ka šī programma stimulēs investīcijas ES augstas veiktspējas datošanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā, kā arī veicinās padziļinātas digitālās prasmes visās ekonomikas jomās un iedzīvotāju vidū;	7. atgādina, ka pārkārtošanās uz digitālu un klimatneitrālu ekonomiku būtu jābalsta uz sociālo taisnīgumu, lielāku labbūtību, sociālo progresu, drošību, labklājību, līdztiesību un iekļautību un tai būtu jānodrošina pienācīgi darba apstākļi un pilnīga darba tiesību ievērošana; uzsver, ka tam būs vajadzīgas investīcijas, lai pielāgotu rūpnieciskās ražošanas iekārtas un uzlabotu ar tām saistīto infrastruktūru, savienojamību, tīkla drošību un turpmāko darba organizāciju, kā arī investīcijas jaunos veidos, kā darba ņēmējiem nodrošināt sociālo un organizatorisko atbalstu, piemēram, uzlabojot tāldarbinieku darba apstākļus un ieviešot tiesības atslēgties; uzsver, ka steidzami — jo īpaši Covid-19 krīzes dēļ — jāsamazina digitālā plaisa un jāpaātrina Eiropas digitālā pārveide; turklāt uzsver — ir jānodrošina tas, ka investīcijas digitālajā jomā un digitālā pārkārtošanās ir iekļaujošas un nevienu neatstāj novārtā, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām un reģioniem; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi visiem, tostarp attālos un lauku apvidos, nodrošināt plaši pieejamu internetu un digitālos rīkus, kā arī digitālo izglītību un apmācību, jo īpaši personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem;

Grozījums Nr.  56

Rezolūcijas priekšlikums

7.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	7.a norāda, ka ir svarīgi nodrošināt ES programmu sinerģiju, lai radītu labvēlīgus nosacījumus, kas ļauj paātrināt transformatīvu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanos tirgū; uzskata, ka programmai “Digitālā Eiropa” ir būtiska nozīme, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā un panāktu tehnoloģisko suverenitāti; sagaida, ka šī programma stimulēs investīcijas ES augstas veiktspējas datošanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā, kā arī veicinās padziļinātas digitālās prasmes visās ekonomikas jomās un iedzīvotāju vidū; uzskata, ka digitālā pārkārtošanās būtu jābalsta uz cilvēkorientētu un ētisku pieeju, jo visos digitālo rīku un mākslīgā intelekta izstrādes un izmantošanas posmos būtu jāaizsargā cilvēka cieņa un cilvēktiesības;

Grozījums Nr.  57

Rezolūcijas priekšlikums

7.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	7.b uzsver, ka ir spēcīgi jāreaģē uz jaunajiem gadījumdarbu ekonomikas izaicinājumiem, ņemot vērā to, ka aizvien palielinās digitālo platformu skaits, un to, ka darba ņēmējiem netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība un tiesības, jo plaši tiek izmantota fiktīva pašnodarbinātība vai nestabila nodarbinātība, kas lielākoties skar gados jaunus darba ņēmējus un citas neaizsargātas grupas; uzsver, ka būs svarīgi pēc iespējas labāk izmantot 2022. gada vispārējo budžetu un pievērsties nākotnes prasmju veidošanas politikai, kā arī pasākumiem, ar kuriem atbalsta pāreju darba tirgū un labāku pielāgošanos demogrāfiskajām pārmaiņām, automatizācijai un digitalizācijai, jo īpaši palielinot potenciāli neaizsargātu un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu integrāciju darba tirgū;

Grozījums Nr.  58

Rezolūcijas priekšlikums

8. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
8. uzsver ES budžeta būtisko lomu attiecībā uz Eiropas zaļā kursa panākumu nodrošināšanu un taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku un noturīgāku ekonomiku; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi jaunajai izaugsmes stratēģijai, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, un plāno cieši uzraudzīt šīs stratēģijas īstenošanu 2022. gada budžetā; šajā saistībā uzsver, ka mūsdienīga un noturīga ES infrastruktūra ir svarīgs komponents konkurētspējas atjaunošanā un ES stratēģiskās autonomijas palielināšanā; tāpēc atzīst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un ES kosmosa programmu pievienoto vērtību;	8. uzsver ES budžeta būtisko lomu attiecībā uz Eiropas zaļā kursa panākumu nodrošināšanu un taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku un noturīgāku ekonomiku, uzlabojot visu iedzīvotāju labbūtību un mazinot sociālo nevienlīdzību un ekonomikas nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm un atšķirības starp dzimumiem un paaudzēm; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi jaunajai izaugsmes stratēģijai, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības, vienlaikus nodrošinot, ka ar taisnīgu pārkārtošanos nevienu iedzīvotāju un vietu neatstāj novārtā un mazina sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, jo īpaši pievēršoties darba ņēmēju aizsardzībai, un plāno cieši uzraudzīt šīs stratēģijas īstenošanu un klimata un bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšanu 2022. gada budžetā; atkārto, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku un ilgtspējīgu sabiedrību būtu jāveic kopā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu; šajā saistībā uzsver, ka mūsdienīga un noturīga ES infrastruktūra ir svarīgs komponents konkurētspējas atjaunošanā un ES stratēģiskās autonomijas palielināšanā; tāpēc atzīst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un ES kosmosa programmu pievienoto vērtību;

Grozījums Nr.  59

Rezolūcijas priekšlikums

8.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	8.a atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF) un uzsver, ka TPF ir jākoncentrējas uz indivīdu vajadzībām un sociālo labbūtību un jāpanāk sociālā ilgtspēja, atbalstot pienācīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi, darba ņēmēju pārkvalifikāciju un sociālās infrastruktūras izveidi, lai nevienu neatstātu novārtā; stingri uzskata, ka taisnīgas pārkārtošanas pasākumi ļaus pilnībā īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus garantējot darba ņēmējiem, ka viņiem arī turpmāk būs stabila darbvieta vai ienākumi, kas ir pietiekami, lai viņiem un viņu ģimenēm saglabātu labu dzīves līmeni, un tādēļ atbalsta kvalitatīva darba iespējas, aktīvu darba tirgus politiku, tostarp pārkvalifikācijas un apmācības politiku un lielas investīcijas darbvietu radīšanā, un pārvaldību, kas balstīta uz sociālo dialogu;

Grozījums Nr.  60

Rezolūcijas priekšlikums

Virsraksts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
Labāku perspektīvu jaunajai paaudzei nodrošināšana un demogrāfisko problēmu risināšana	Labāku perspektīvu jaunajai paaudzei nodrošināšana un sociālo un demogrāfisko problēmu risināšana

Grozījums Nr.  61

Rezolūcijas priekšlikums

-9. punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	-9. atbalsta tādu ES budžetu, kas veicinātu līdztiesību visos dzīves posmos — no cilvēka dzīves sākuma līdz beigām; šajā nolūkā aicina izveidot programmu to dalībvalstu atbalstam, kuras vēlas izveidot vai stiprināt publisku un universālu bērnu aprūpes un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes tīklu, kā arī publisku tīklu tiem, kuri ir ļoti atkarīgi no aprūpes, piemēram, personām ar invaliditāti vai personām ar ilgtermiņa aprūpes vajadzībām;

Grozījums Nr.  62

Rezolūcijas priekšlikums

9. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
9. uzsver, ka Covid-19 krīzes rezultātā atkal īpaši smagi skarti ir jaunieši — tāpat kā pēc 2008. gada finanšu krīzes; tāpēc uzsver, ka būtu pilnībā jāizpēta visas finansēšanas iespējas, lai sekmīgi uzlabotu jauniešu iekļaušanu darba tirgū un viņu dzīves perspektīvas;	9. norāda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir mainījušies dzīves ieradumi un darba modeļi; uzsver, ka Covid-19 krīzes rezultātā atkal īpaši smagi skarti ir jaunieši, īpaši neaizsargātu grupu jaunieši,  — tāpat kā pēc 2008. gada finanšu krīzes; uzsver, ka īpašs atbalsts būtu jāparedz gados jauniem darba ņēmējiem, kurus krīze ir skārusi visvairāk, arī ņemot vērā to, ka viņi bieži strādā ar nestabiliem darba nosacījumiem un pagaidu darbos;

Grozījums Nr.  63

Rezolūcijas priekšlikums

9.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	9.a aicina dalībvalstis un Komisiju noteikt jauniešu bezdarba apkarošanu par prioritāti, jo īpaši saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas centieniem, pilnībā izmantot finanšu instrumentus, piemēram, “Garantija jauniešiem”, kā arī Eiropas programmas, piemēram, “Erasmus+”, un veikt īpaši pielāgotus pasākumus, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu;

Grozījums Nr.  64

Rezolūcijas priekšlikums

9.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	9.b šajā sakarā uzsver, ka būtu pilnībā jāizpēta visas finansēšanas iespējas, lai sekmīgi uzlabotu jauniešu iekļaušanu darba tirgū un viņu dzīves perspektīvas, tādējādi radot viņiem labākas iespējas; šajā sakarā atzinīgi vērtē jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumu, jo īpaši palielināto Garantiju jauniešiem, un uzsver, ka dalībvalstīm tas ir jāīsteno, investējot attiecīgos ES līdzekļus, kas no ESF+, JNI, REACT-EU, ERAF un ANM ir pieejami jauniešu izglītībai, apmācībai, prasmju pilnveidei un nodarbinātībai; šajā sakarā uzskata, ka ir svarīgi izveidot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas uzraudzības un novērtēšanas programmas;

Grozījums Nr.  65

Rezolūcijas priekšlikums

9.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	9.c atgādina, ka palielināta un saistoša Garantija jauniešiem var būt svarīga, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt investīcijas saistībā ar Eiropas zaļo kursu, radot nodarbinātības iespējas klimatneitrālā, energoefektīvā un aprites ekonomikā, un sagatavot prasmīgu darbaspēku šīm darbvietām, nodrošinot, ka pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku neviens jaunietis, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām piederošie, nepaliek novārtā;

Grozījums Nr.  66

Rezolūcijas priekšlikums

10. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
10. uzstāj, ka Savienība bez savas jaunās paaudzes nevar nostāties uz ilgtspējīgas atveseļošanas ceļa; šajā sakarā norāda uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir piešķirt vairāk finanšu līdzekļu tādām Savienības programmām kā “Erasmus+”, kuru panākumi izglītības, apmācības un darba iespēju paplašināšanā visā Savienībā nav apstrīdami; uzsver šīs programmas sniegtās iespējas iekļaujoši veicināt izcilību, inovāciju un uzņēmējdarbību;	10. uzstāj, ka Savienība bez savas jaunās paaudzes nevar nostāties uz ilgtspējīgas atveseļošanas ceļa; turklāt norāda uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir piešķirt vairāk finanšu līdzekļu Savienības programmām, kas sniedz jauniešiem iespējas iegūt izglītību vai veikt brīvprātīgu darbu ārzemēs, piemēram, “Erasmus+”, kuras panākumi izglītības, apmācības un darba iespēju paplašināšanā visā Savienībā nav apstrīdami; uzsver šīs programmas sniegtās iespējas iekļaujoši veicināt mobilitāti, izcilību, inovāciju, uzņēmējdarbību un personiskus kontaktus; uzsver, ka publiskajiem izdevumiem vajadzētu būt vērstiem uz cilvēkkapitālu, izglītību, apmācību un tādu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, kas ir pielāgotas jaunajai situācijai darba tirgū;

Grozījums Nr.  67

Rezolūcijas priekšlikums

10.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	10.a pauž nožēlu, ka vairāk nekā ceturtajai daļai bērnu Eiropas Savienībā draud nabadzība vai sociālā atstumtība; uzsver, ka saistībā ar atgūšanos no Covid-19 uzliesmojuma turpmākajos gados būs vēl svarīgāk mazināt bērnu nabadzību; šajā sakarā atkārtoti aicina Komisiju steidzami izveidot Eiropas Garantiju bērniem, lai palīdzētu nodrošināt, ka ikvienam bērnam Eiropā, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir piekļuve svarīgākajām tiesībām, piemēram, veselības aprūpei, bērnu aprūpei, izglītībai, pirmsskolas izglītībai, pienācīgam uzturam un mājoklim;

Grozījums Nr.  68

Rezolūcijas priekšlikums

10.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	10.b aicina visas dalībvalstis ne tikai tās, kuras jauniešu bezdarbs skar visvairāk, turpināt investēt pietiekami daudz ESF+ resursu pasākumos jauniešu nodarbinātības atbalstam un vismaz 12,5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem piešķirt mērķtiecīgām darbībām un strukturālām reformām, lai atbalstītu kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību;

Grozījums Nr.  69

Rezolūcijas priekšlikums

10.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	10.c atkārtoti norāda uz profesionālās izglītības un apmācības (PIA) izšķirīgo lomu vajadzīgo zināšanu, prasmju un kompetenču nodrošināšanā jauniešiem, kas ienāk darba tirgū; uzsver, ka ar ESF+ un pastiprinātu Garantiju jauniešiem ir jāinvestē PIA kvalitātes un pievilcības palielināšanā;

Grozījums Nr.  70

Rezolūcijas priekšlikums

10.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	10.d šajā sakarā aicina visas dalībvalstis, ne tikai tās, kuras bērnu nabadzība skar visvairāk, vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem atvēlēt shēmas “Eiropas Garantija bērniem” pasākumiem; turklāt aicina Komisiju darīt pieejamus un dalībvalstis izmantot visus iespējamos resursus Garantijas bērniem īstenošanai, tostarp REACT-EU, ANM u. c.;

Grozījums Nr.  71

Rezolūcijas priekšlikums

11. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
11. uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, kā sekmīgi risināt strukturālās demogrāfiskās problēmas, kā arī mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no lauku, attāliem un mazāk attīstītiem ES apgabaliem; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, lai atdzīvinātu apgabalus, kas cieš no iedzīvotāju novecošanas, un lai nodrošinātu Eiropas novecojošajiem iedzīvotājiem pienācīgu atbalstu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, mobilitātei un sabiedriskajiem pakalpojumiem; uzsver, ka ir jāizveido atbilstošas struktūras, lai pētītu tendences un ierosinātu pasākumus, kas ļautu atbilstoši risināt demokrātisko pārmaiņu jautājumus;	11. uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, kā sekmīgi risināt strukturālās demogrāfiskās problēmas, kā arī mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu un darbaspēka un prasmju trūkumu lauku, attālos un mazāk attīstītos ES apgabalos; arī uzsver digitālo risinājumu potenciālu radīt tāldarba iespējas, kas ļauj cilvēkiem strādāt bez nepieciešamības pārcelties uz lielākām pilsētām; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, lai atdzīvinātu apgabalus, kas cieš no iedzīvotāju novecošanas, piemēram, nodrošinot labāku atbalstu jaunajām ģimenēm, veidojot pieejamu un kvalitatīvu bērnu, vecu cilvēku, personu ar invaliditāti vai citu neaizsargātu grupu aprūpes infrastruktūru, un lai nodrošinātu Eiropas ģimenēm un novecojošajai sabiedrībai pienācīgu atbalstu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, mobilitātei, mūžizglītībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem, un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum; tādēļ uzsver, ka ir jāizveido atbilstošas struktūras, lai pētītu tendences un ierosinātu pasākumus, kas ļautu atbilstoši un visaptveroši risināt demokrātisko pārmaiņu jautājumus;

Grozījums Nr.  72

Rezolūcijas priekšlikums

11.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	11.a uzsver, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir grupa, kuru vissmagāk skārusi Covid-19 pandēmija mirstības rādītāju, sociālās izolācijas un smagas slimības riska ziņā, saslimstībai ar Covid-19 palielinoties līdz ar vecumu; uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetā ir jāuzsver, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt vecāka gadagājuma cilvēku cieņu un viņu pamattiesības ES;

Grozījums Nr.  73

Rezolūcijas priekšlikums

11.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	11.b turklāt prasa piešķirt pietiekamu finansējumu, lai atbalstītu investīcijas mājokļos nolūkā efektīvi risināt pieaugošās problēmas, kas saistītas ar cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu, sliktiem mājokļu apstākļiem, atstumtību mājokļa jomā un bezpajumtniecību;

Grozījums Nr.  74

Rezolūcijas priekšlikums

11.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	11.c aicina dalībvalstis plašāk mobilizēt ESF un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) resursus un tos apvienot ar valsts un vietējām investīcijām, lai risinātu sociālo atstumtību, enerģētisko nabadzību un materiālo nenodrošinātību, lai efektīvi novērstu digitālo plaisu un digitālo atstumtību, īpaši lauku apgabalos un jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti vidū, un lai nodrošinātu piekļuvi digitāliem rīkiem un programmām un izmaksu ziņā pieejamai komunikāciju infrastruktūrai;

Grozījums Nr.  75

Rezolūcijas priekšlikums

12. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
12. uzskata, ka ekonomikas izaugsme un labklājība, iekšējā drošība, ES ārējo robežu aizsardzība, Šengenas zonas pienācīga darbība un pārvietošanās brīvība ES robežās ir nesaraujami saistītas un savstarpēji izdevīgas; uzsver, ka uz ekspertu novērtējumiem balstīta Šengenas zonas turpmāka integrācija sniegtu dalībvalstīm pie ES ārējām robežām lielākas finanšu iespējas robežkontrolei; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilas ES investīcijas iekšējās drošības jomā, lai uzlabotu ES tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakciju uz pārrobežu noziedzības draudiem un veicinātu informācijas apmaiņu;	12. uzskata, ka ekonomikas izaugsme un labklājība, iekšējā drošība, ES ārējo robežu aizsardzība, Šengenas zonas pienācīga darbība un darba ņēmēju un pakalpojumu sniedzēju pārvietošanās brīvība ES robežās ir nesaraujami saistītas un savstarpēji izdevīgas; uzsver, ka uz ekspertu novērtējumiem balstīta Šengenas zonas turpmāka integrācija sniegtu dalībvalstīm pie ES ārējām robežām lielākas finanšu iespējas robežkontrolei; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilas ES investīcijas iekšējās drošības jomā, lai uzlabotu ES tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakciju uz pārrobežu noziedzības draudiem un veicinātu informācijas apmaiņu; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi veidot uzticēšanos starp dalībvalstīm, kas ir būtiski funkcionējošai tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai;

Grozījums Nr.  76

Rezolūcijas priekšlikums

13. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
13. uzsver, ka visām aģentūrām, kas darbojas drošības, tiesiskuma un robežkontroles jomā, ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, personāls un personāla apmācība, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus, kuru apjoms ir pieaudzis, kā arī uzsver to savstarpējās sadarbības nozīmi, tehnoloģisko inovāciju un pielāgošanās nepieciešamību un šo aģentūru būtisko lomu dalībvalstu sadarbības un koordinācijas stiprināšanā;	13. uzsver, ka visām aģentūrām, kas darbojas drošības, tiesiskuma un robežkontroles, kā arī nodarbinātības un veselības jomā, ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, personāls un personāla apmācība, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus, kuru apjoms ir pieaudzis, kā arī uzsver to savstarpējās sadarbības nozīmi, tehnoloģisko inovāciju un pielāgošanās nepieciešamību un šo aģentūru būtisko lomu dalībvalstu sadarbības un koordinācijas stiprināšanā;

Grozījums Nr.  77

Rezolūcijas priekšlikums

15. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
15. uzsver, ka ES ir pienākums nodrošināt, ka tās rīcībā ir pietiekami resursi krīzes ģeopolitisko seku risināšanai un drošas un stabilas vides nodrošināšanai pasaules mērogā;	15. uzsver, ka ES ir pienākums nodrošināt, ka tās rīcībā ir pietiekami resursi krīzes ģeopolitisko seku risināšanai un drošas un stabilas vides nodrošināšanai pasaules mērogā un ka tā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un trešām valstīm izpēta efektīvus veidus, kā šos jautājumus risināt;

Grozījums Nr.  78

Rezolūcijas priekšlikums

17. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
17. uzsver, ka pēc DFS 2021.–2027. gadam vēlīnās pieņemšanas ievērojami aizkavējās ES pamatprogrammu — piemēram, “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa” — uzsākšana, kā arī finansējuma piešķiršana zaļajam kursam un digitalizācijas stratēģijām; tāpēc sagaida, ka tiks pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka 2022. gadā visas jaunās ES programmas būs pilnībā darbotiesspējīgas; šajā sakarā atgādina, ka Parlaments, Padome un Komisija sniedza kopīgu paziņojumu par Covid-19 krīzes ietekmes novēršanu, kas ietverts kopīgajos secinājumos par 2021. gada budžetu un kurā īpaša uzmanība pievērsta krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, piemēram, MVU, tūrisma un viesmīlības nozarei, kā arī cilvēkiem, kurus krīze skārusi visvairāk;	17. uzsver, ka pēc DFS 2021.–2027. gadam vēlīnās pieņemšanas ievērojami aizkavējās ES pamatprogrammu, piemēram, “Erasmus+” un “Apvārsnis Eiropa”, un fondu, piemēram, ESF+, uzsākšana, kā arī finansējuma piešķiršana zaļajam kursam un digitalizācijas stratēģijām; tāpēc sagaida, ka tiks pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka 2022. gadā visas jaunās ES programmas būs pilnībā darbotiesspējīgas; šajā sakarā atgādina, ka Parlaments, Padome un Komisija sniedza kopīgu paziņojumu par Covid-19 krīzes ietekmes novēršanu, kas ietverts kopīgajos secinājumos par 2021. gada budžetu un kurā īpaša uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku mazināšanai krīzes vissmagāk skartajās nozarēs, piemēram, MVU, tūrisma un viesmīlības nozarei, kā arī tiem cilvēkiem un strādājošajiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, pirmspensijas darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem, kurus krīze skārusi visvairāk, piemēram, neaizsargātām grupām, jo īpaši vistrūcīgākajām personām;

Grozījums Nr.  79

Rezolūcijas priekšlikums

17.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	17.a atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai 2022. gada budžets un tā programmas un darbības pilnībā atbilstu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem; uzsver, ka ir jāatbalsta visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp NVO, kas sniedz sociālos pakalpojumus, un jāpalīdz mazināt pandēmijas negatīvo ietekmi uz visneaizsargātākajām grupām;

Grozījums Nr.  80

Rezolūcijas priekšlikums

17.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	17.b atgādina par lielajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, ko rada dzimumu nodarbinātības un darba samaksas atšķirības, un uzsver sieviešu pievienoto vērtību ES darba tirgū, tostarp novēršot darbaspēka trūkumu; atgādina arī par to, ka pandēmija sievietes ir skārusi vairāk, ņemot vērā veselības apdraudējumu, jau iepriekš pastāvošo nevienlīdzību nodarbinātības jomā un aprūpes pienākumus, un stingri atbalsta risinājumus, kuru mērķis ir krīzes laikā izbeigt tiešu un netiešu diskrimināciju, kas skar sievietes;

Grozījums Nr.  81

Rezolūcijas priekšlikums

17.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	17.c uzsver, cik svarīgs ir lielāks finansējums tādu pasākumu atbalstam, ar ko veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību un vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum; atgādina par to, cik svarīgs ir vērienīgs finansējums un citi instrumenti, kas veicina diskriminācijas novēršanu gan tiesību aktos un politikas virzienos, gan to īstenošanā;

Grozījums Nr.  82

Rezolūcijas priekšlikums

17.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	17.d uzskata, ka taisnīgai pārejai, kas atbalsta Eiropas zaļo kursu un atbalsta uz cilvēku vērstu digitālo pārveidi, ir jāveicina vienmērīga pāreja uz dzimumu līdztiesības dimensiju; ierosina 2022. gada vispārējā budžetā ņemt vērā dzimumu līdztiesības un invaliditātes jautājumus, lai labāk saskaņotu politiku un darbības, kas veicina sieviešu un personu ar invaliditāti vienlīdzīgu līdzdalību darba tirgū, un ierosina apsvērt izveidot sistēmas šādu budžeta piešķīrumu uzraudzībai un novērtēšanai;

Grozījums Nr.  83

Rezolūcijas priekšlikums

17.e punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	17.e atgādina, ka pārskatītajam Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF) var būt svarīga loma, atbalstot un pārkvalificējot darba ņēmējus, kuri atlaisti Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ; uzskata, ka dalībvalstīm šis fonds būtu jāizmanto un plaši jāizplata informācija par atbalsta iespējām darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem;

Grozījums Nr.  84

Rezolūcijas priekšlikums

20. punkts

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
20. uzsver, ka Savienības 2022. gada budžets veidos saikni starp pirmā un otrā posma pasākumiem, kas paredzēti ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai; šajā sakarā norāda, ka ir jānodrošina netraucēta īstenošana, lai jaunie pašu resursi segtu vismaz tos izdevumus, kas saistīti ar atveseļošanas instrumenta atmaksu;	20. uzsver, ka Savienības 2022. gada budžets veidos saikni starp pirmā un otrā posma pasākumiem, kas paredzēti ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai; šajā sakarā norāda, ka ir jānodrošina netraucēta īstenošana, kas, ievērojot subsidiaritātes principu, nodrošinās, ka jaunie pašu resursi segs vismaz tos izdevumus, kas saistīti ar atveseļošanas instrumenta atmaksu;

Grozījums Nr.  85

Rezolūcijas priekšlikums

20.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	20.a aicina Savienības 2022. gada budžetā īpašu uzmanību pievērst aizjūras zemju un teritoriju (AZT) vajadzībām un attiecībām ar tām, jo Covid-19 pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas tām ir īpaši kaitējušas un tās ir vairāk pakļautas klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo AZT piekļuve finansējumam, jo to īpašā statusa un lieluma dēļ tām ir ierobežoti administratīvie resursi un specializētās zināšanas;

Grozījums Nr.  86

Rezolūcijas priekšlikums

20.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	20.b ar vilšanos atgādina, ka kopš 2021. gada janvāra ir atlaisti 60 darbinieku, kuri bija Parlamenta ēdināšanas pakalpojumu ārštata darbinieki, jo tā ēdināšanas uzņēmuma piedāvājums, ar kuru bija noslēgts līgums, netika iesniegts atkārtoti; uzsver, ka Eiropas Parlamentam būtu jārāda piemērs, pandēmijas laikā paturot pēc iespējas vairāk kritiski svarīgo darba ņēmēju; šajā sakarā pauž nopietnas bažas par to darbinieku līgumiem un darba apstākļiem, kuri sniedz Parlamentam kritiski svarīgus un strukturālus pakalpojumus, piemēram, uzkopšanu un ēdināšanu; šajā sakarā aicina Eiropas Parlamentu izpētīt iespēju šīs darbvietas un pakalpojumus internalizēt;

Grozījums Nr.  87

Rezolūcijas priekšlikums

20.c punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	20.c atgādina, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir ļoti vērtīgi instrumenti, lai uzsāktu jaunu darbību un politikas īstenošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā, un ka vairākas EMPL komitejas idejas iepriekš ir veiksmīgi īstenotas kā izmēģinājuma projekti vai sagatavošanas darbības; tomēr pauž bažas par to, cik objektīvi ir Komisijas priekšnovērtējumi, kuriem ir būtiska ietekme uz to pieņemšanu Parlamentā; turklāt prasa, lai pārredzama būtu arī izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošana un lai tā norisinātos atbilstoši pieņemtajiem mērķiem un ieteikumiem; aicina Komisiju efektivitātes apsvērumu labad prioritāri atbalstīt šo projektu un darbību īstenošanu ar Savienības aģentūru starpniecību, ja tie ietilpst to kompetences jomās;

Grozījums Nr.  88

Rezolūcijas priekšlikums

20.d punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums	Grozījums
	20.d atgādina par aģentūru svarīgo ieguldījumu daudzo un dažādo nodarbinātības un sociālo jautājumu risināšanā, piemēram, pievēršoties dzīves un darba apstākļiem, mobilitātei, veselībai un drošībai, prasmēm utt., un datu vākšanā, jo īpaši apsekojumu īstenošanā; uzsver, ka aģentūru uzdevumi attīstās un mainās, tādēļ ir jāpiešķir tām vajadzīgie resursi, lai tās šos uzdevumus varētu izpildīt; jo īpaši uzstāj, ka ir jānodrošina pienācīgs personāls un finansējums jaunajai Eiropas Darba iestādei;

 

ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

23.02.2021

Van Overtveldt

Priekšsēdētājs

Budžeta komiteja

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa (2020/2265(BUI))

Godātais priekšsēdētāj!

Kā to paredz minētā procedūra, Ārlietu komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. Komiteja 2021. gada 25. janvāra sanāksmē  nolēma nosūtīt atzinumu vēstules veidā un aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ārlietu komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2021. gada 23. februāra sanāksmē. Šajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

David McAllister

 

IEROSINĀJUMI

1. aicina izstrādāt vērienīgu 2022. gada budžetu ārējās darbības un aizsardzības jomā, kas ļaus ES stāties pretī ārējām problēmām, īstenot savas prioritātes un uzņemties vadošo lomu pasaulē;

2. aicina stiprināt ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 krīzi un palielināt centienus apkarot Covid-19 pandēmijas ietekmi un atgūties no tās;

3. uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu Rietumbalkānu valstīm un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai atbalstītu politiskās un ekonomiskas reformas, kā arī cīnītos pret Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām un sociālajām sekām;

4. aicina Komisiju nodrošināt demokrātijas un vēlēšanu novērošanas misiju budžetiem konsekventus finanšu resursus, lai Savienība varētu atbalstīt vēlēšanu procesus un stiprināt demokrātiskās iestādes trešās valstīs, kurām nepieciešama stabilitāte, cita starpā ar īpašu atbalstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijām; uzsver, ka ir svarīgi atvēlēt pietiekamus resursus tādu mehānismu īstenošanai, kas veicina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu globālā līmenī;

5. sagaida, ka jaunās paaudzes ārējās finansēšanas instrumenti uzlabos ES ārējās darbības finansēšanas saskaņotību, pārskatatbildību un efektivitāti; prasa palielināt ārējās finansēšanas instrumentu finansējuma pārredzamību un demokrātisko kontroli, izmantojot Parlamenta stratēģisko vadību un ciešāku Parlamenta un Komisijas ģeopolitisko dialogu, kas ļautu pienācīgi novērtēt budžeta izlietojumu, tostarp rezervi jaunajām problēmām un prioritātēm; aicina Komisiju pēc iespējas drīz pirms jebkādas plānotās rezerves izmantošanas informēt Eiropas Parlamentu un atgādina par Komisijas pienākumu pilnībā ņemt vērā Parlamenta viedokli; uzsver, cik svarīgi ir paredzēt nosacījumus un apturēt finansējumu no NDICI un IPA III cilvēktiesību pārkāpumu un nopietnas tiesiskuma pasliktināšanās gadījumos;

6. atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt, ka ES budžetam ir pieejama pietiekami detalizēta nomenklatūra, lai abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes varētu pienācīgi pildīt savu lēmumu pieņemšanas lomu attiecībā uz finanšu resursu piešķiršanu politiskajām prioritātēm un kontroles pilnvaras attiecībā uz paša budžeta izpildi; prasa Komisijai izveidot dažādas budžeta pozīcijas, kas paredzētas Rietumbalkāniem un Turcijai saskaņā ar IPA III, kā arī detalizētāku nomenklatūru austrumu un dienvidu kaimiņreģiona prioritātēm NDICI ietvaros, tostarp īpašu pozīciju UNRWA;

7. uzsver, cik svarīgi ir sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu no dalībvalstīm un no Eiropas Aizsardzības fonda, lai panāktu spēcīgu Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), un uzsver, cik svarīgi ir uzlabot Eiropas sadarbību aizsardzības un drošības jautājumos, lai palielinātu izvietojamību un operatīvo efektivitāti, pastiprinot centienus kopīgu militāro un civilo spēju attīstībā;

8. prasa palielināt budžeta pozīcijas ārpolitikas vajadzībām un prioritātēm, reaģēšanai krīzes situācijās un civiliem KDAP un ārkārtas pasākumiem, lai rastu risinājumus Covid-19 pandēmijas izraisītajām dramatiskajām sekām;

9. uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt centienus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, veicot iekļaujošas darbības, jo neaizsargātās grupas ir pakļautas riskam uzņemties globālās krīzes slogu;

 

Grupas	Deputāti, kas bija klāt balsošanā:
PPE	David McAllister (Chair), Željana Zovko (Vice-Chair), Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Sandra Kalniete, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, Lukas Mandl, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima, Vladimir Bilcik (substitute), Deli Andor (substitute)
S&D	Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Dietmar Köster, Claudiu Manda, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Kati Piri, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Andreas Schieder, Sergei Stanishev, Pierfrancesco Majorino (substitute)
grupa “Renew Europe”	Petras Auštrevičius, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Hilde Vautmans
ID	Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi, Thierry Mariani, Jérôme Rivière, Harald Vilimsky, Marco Zanni (substitute)
GREENS	Alviina Alametsä, Reinhard Bütikofer, Jordi Solé, Tineke Strik, Viola Von Cramon, Thomas Waitz, Salima Yenbou
ECR	Witold Jan Waszczykowski (priekšsēdētāja vietnieks), Anna Fotyga, Karol Karski, Jacek Saryusz-Wolski, Hermann Tertsch, Charlie Weimers
The Left	Stelios Kouloglou, Manu Pineda, Idoia Villanueva Ruiz
NI	Fabio Massimo Castaldo, Márton Gyöngyösi, Kostas Papadakis

 

 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

25.2.2021

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa  (2020/2265(BUI))

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Saistībā ar minēto procedūru Attīstības komitejai tika uzdots sniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. Komiteja 2021. gada 25. februāra sanāksmē nolēma nosūtīt atzinumu vēstules veidā un aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu,

Tomas Tobé

 

IEROSINĀJUMI

1. stingri uzskata, ka Savienības budžetam ir jāatspoguļo Savienības ārējie mērķi, tostarp tas, ka tā ir jaunattīstības valstu vadošais partneris;

 

2. vērš uzmanību uz koronavīrusa pandēmijas satraucošo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un to, ka šo valstu progress ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā pārvēršas regresā; uzsver, ka šajā situācijā ir svarīgāk kā jebkad iepriekš, lai ES ievērotu savas saistības, ko tā uzņēmusies attiecībā uz attīstības finansēšanu, tostarp pilnībā izmantojot visus pieejamos NDICI līdzekļus paredzētajiem mērķiem un attiecīgi īstenojot NDICI regulas 25. pantu par pārnesumiem;

 

3. uzsver līdz šim nepieredzēti lielās vajadzības pēc humānās palīdzības visā pasaulē un sniegto resursu būtisko nepietiekamību to nodrošināšanai; atzinīgi vērtē mērķtiecīgo humānās palīdzības palielināšanu sarunās par DFS, tomēr prasa visaptveroši izmantot rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR), nominālā izteiksmē to neveicot mazākā apmērā par rezerves ārkārtas palīdzībai izmantošanu saskaņā ar iepriekšējo DFS, ievērojot maksimālo limitu līdz 60 % apmērā SEAR ārējai izmantošanai;

 

4. atkārtoti pauž viedokli, ka budžeta nomenklatūrai ir jānodrošina, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu efektīvi pildīt savu lēmumu pieņemšanas funkciju un jo īpaši Parlaments varētu īstenot savas demokrātiskās uzraudzības un kontroles funkcijas; tādēļ uzstāj, ka budžeta nomenklatūrā ir pilnībā un iespējami agrāk jāatspoguļo vienošanās par NDICI regulu; šajā sakarībā aicina Komisiju iesniegt ES 2021. gada budžeta grozījuma projektu, īstenojot sarunās par NDICI regulu panākto vienošanos par pieciem atsevišķiem līdzekļu piešķīrumiem ģeogrāfiskajām programmām Āzijā, jo īpaši Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Ziemeļāzijā un Dienvidaustrumāzijā, un Klusā okeāna reģionā, izveidojot attiecīgas atsevišķas budžeta pozīcijas; uzskata, ka šādu saskaņošanu varētu un vajadzētu veikt pirms 2022. gada budžeta procedūras;

 

5. atgādina, ka NDICI regulās ir paredzēts, ka Komisija informē Parlamentu par NDICI rezerves paredzēto izmantojumu, jo īpaši saistībā ar ģeopolitisko dialogu; cer savlaicīgi saņemt informāciju par šo jautājumu, tostarp attiecībā uz ierosināto izdevumu pamatojumu, to konkrētajiem mērķiem, paredzētajiem saņēmējiem un īstenošanas kārtību un to, kā izmantošana būtu saistīta ar NDICI regulas horizontālajiem principiem un izvirzītajiem mērķiem.

 

 

 

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

26.2.2021

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par jautājumiem, kas saistīti ar 2022. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — III iedaļa 2020/2265(BUI)

Godātais priekšsēdētāj!

Budžeta kontroles (CONT) komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju, gatavojot Eiropas Parlamenta pamatnostādnes 2022. gada budžeta procedūrai, ņemt vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus.

Neizpildītās saistības (RAL)

1. CONT pauž bažas par to, ka:

- 2019. gadā turpināja palielināties neizpildīto saistību (RAL) apmērs, 2019. gada beigās sasniedzot 298,0 miljardus EUR (salīdzinājumam 2018. gadā to apmērs bija 281,2 miljardi EUR). 2019. gadā tās atbilda 2,7 gadiem saistību apropriāciju, kas ilga vairāk nekā vienu gadu, t. i., palielinājās salīdzinājumā ar 2,3 gadiem 2012. gadā, kas bija iepriekšējās DFS attiecīgais gads;

- 2019. gadā neizpildītās saistības sasniedza visu laiku augstāko līmeni sakarā ar to, ka saistību apropriācijas regulāri pārsniedza maksājumu apropriācijas un maksājumu vajadzības tika atliktas uz 2021.-2027. gada DFS;

2. CONT norāda, ka pēdējos gados maksājumu apropriāciju līmenis gada budžetos bijis ievērojami zemāks nekā DFS noteiktās robežvērtības, līdz ar to nākotnē varētu veidoties lielākas maksājumu vajadzības un rodas spiediena uz budžetu risks; uzsver, ka neizpildīto maksājumu apropriāciju apjoms lielā mērā tiks segts nākamajā DFS;

3. CONT vērš uzmanību uz to, ka galvenie finanšu riski, kam ES budžets bija pakļauts 2019. gadā, bija saistīti ar finanšu operācijām, kas izpaudās kā aizdevumi, kurus sedz tieši no ES budžeta (53,7 %), un finanšu operācijām, kuras sedz no kāda ES garantiju fonda (46,3 %); konstatē, ka, ieskaitot iespējamos turpmākos maksājumus, kas saistīti ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) garantiju, kopējais risks ES budžetam 2019. gada beigās sasniedza līdz pat 90,5 miljardus EUR;

4. tādēļ CONT aicina Komisiju gada pārskatā par garantijām, ko sedz no ES vispārējā budžeta, sniegt pilnīgu priekšstatu par ES budžeta pakļautību riskam, tostarp par risku, ko rada ESIF garantija, kā arī visas attiecīgās turpmākās finanšu operācijas;

5. CONT norāda, ka Savienība ir aizvien vairāk izmantojusi finanšu instrumentus un EIB grupai sniegtās budžeta garantijas; atgādina, ka pašlaik uz EIB grupas darbībām, kuras netiek finansētas no Savienības budžeta, bet palīdz īstenot tos pašus Savienības mērķus, neattiecas Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras; stingri aicina EIB dot Revīzijas palātai atļauju pilnībā revidēt EIB darbību pareizību, kā arī tās finansēšanas darbības;

Covid-19 pandēmija

6. CONT uzskata, ka Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās Eiropas Atveseļošanas instrumenta līdzekļu izmantošanas nodrošināšanā;

7. CONT ņem vērā ES budžeta izdevumu palielināšanu, lai atbalstītu ES vakcīnu stratēģiju un citas darbības, kas saistītas ar reaģēšanu veselības jomā uz Covid-19, piešķirot finansējumu Ārkārtas atbalsta instrumenta ietvaros, kā arī ar pētniecību, EIB un ārēju finansējumu, tostarp Komisijas iniciatīvu no dalībvalstīm iekasēt papildu iemaksas 750 miljonu EUR apmērā; tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz vakcīnu iepirkšanu un izplatīšanu; uzsver, ka atceltās saistības pētniecības jomā 2019. gadā bija 635 miljoni EUR un saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu tās ir pieejamas atkalizmantošanai, lai atbalstītu Eiropas veselības sagatavotību un reaģēšanu krīzes situācijās;

8. CONT norāda, ka 2020. gadā un turpmākajos gados Covid-19 pandēmijai būs ievērojama globāla ietekme, kā arī būtiska ietekme uz ES budžetu, un šajā ziņā, sākot ar 2020. gadu, Savienības tūlītējās reaģēšanas iniciatīvu īstenošana ietekmēs daudzu aktīvu un saistību atzīšanu, novērtēšanu vai pārklasificēšanu Savienības finanšu pārskatos;

9. CONT aicina Komisiju saistībā ar Covid-19 krīzi atkārtoti novērtēt, vai pastāvošie mehānismi, kas izmantojami, lai mazinātu ES budžeta pakļautību riskam, ir pietiekami un piemēroti, un pārskatīt mērķa nodrošinājuma likmes garantiju fondiem, kas sedz no ES budžeta piešķirtās garantijas; aicina Komisiju nodrošināt pārvaldības un kontroles sistēmu pārredzamību, efektivitāti, pārskatu pieņemamību un pakārtoto izdevumu likumību un pareizību; uzsver, ka ir nepieciešama sadarbspējīga digitālā uzraudzības un ziņošanas sistēma, lai sistemātiski un reāllaikā sekotu līdzi izdevumiem, kas izriet no Savienības budžeta, un finansējuma galīgajiem saņēmējiem (fiziskām personām), lai nodrošinātu atbilstību pareizas finanšu pārvaldības standartiem; norāda, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Revīzijas palātai un Parlamentam būtu rūpīgi jākontrolē finanšu risks, ņemot vērā to lielo mērogu;

Savlaicīga apguve

10. CONT norāda, ka 2019. gadā Eiropas strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondi”) līdzekļu apguves vispārējais līmenis bijis zemāks nekā attiecīgajā iepriekšējās DFS gadā, tikai deviņām dalībvalstīm 2014.-2020. gada DFS bija vērojams augstāks līdzekļu apguves līmenis nekā iepriekšējā DFS un ka kopumā līdzekļu apguves temps 2019. gadā saglabājās gandrīz tieši tāds pats kā 2018. gadā;

11. turklāt CONT norāda, ka līdz 2019. gada sākumam, kad 2014.-2020. gada DFS jau bija darbojusies piecus gadus, līdz galasaņēmējiem bija nonākuši tikai aptuveni 17 % no kopējā ESI finansējuma, par kuru saistības uzņemtas ar dalīti pārvaldīto finanšu instrumentu (DPFI) starpniecību; aicina Komisiju uzlabot ziņošanas un datu pārvaldības sistēmas, lai palielinātu šo izdevumu pārredzamību un izsekojamību;

12. CONT aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, tostarp pārskatīt EIB grupas ceļvedi, paredzot skaidrus stimulus pieejamo līdzekļu efektīvai apguvei, un palīdzēt dalībvalstīm atrast atbilstīgus projektus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību;

Interešu konflikts un tiesiskums

13. CONT norāda, ka ar Finanšu regulas 61. pantu kopš 2018. gada augusta ir paplašināta interešu konfliktu definīcija; uzsver, ka Komisijai ir pienākums nodrošināt šo noteikumu pienācīgi rūpīgu īstenošanu visā Savienībā, kā arī to, lai Savienības budžeta izpildes gaitā tiktu efektīvi un iedarbīgi risinātas visu veidu interešu konfliktu situācijas;

14. CONT pauž bažas par finansiāliem zaudējumiem, ko izraisījuši vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu vairākās dalībvalstīs, kas padara spēkā esošos sūdzību un aizsardzības mehānismus par spēkā neesošiem vai neefektīviem; aicina Komisiju nekavējoties nodrošināt Savienības finansiālo interešu aizsardzību visos aspektos, lai novērstu turpmāku negatīvu ietekmi uz ES budžetu, izmantojot nosacījumu mehānismu;

15. atgādina par Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju, kurā uzsvērts, ka likumdevēji ir vienojušies par to, ka Regula par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī un ka to piemēros visām saistībām un maksājumiem; mudina Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju nodrošināt to, ka regula ir pilnībā piemērojama no dienas, par kuru vienojušies abi likumdevēji, un atgādina, ka tikai ES Tiesa var atcelt regulu vai tās daļu; apstiprina, ka tad, ja kāda dalībvalsts vēlētos atcelt regulu vai tās daļas, Parlaments Tiesā aizstāvēs tās spēkā esamību, un sagaida no Komisijas, ka tā iejauksies, lai atbalstītu Parlamenta nostāju; uzver, ka tādā gadījumā Parlaments prasīs, lai Tiesa īsteno paātrinātu tiesvedību; atgādina par LESD 265. pantu un paziņo par gatavību to izmantot;

Pašu resursi

16. CONT atzīmē paradigmas maiņu attiecībā uz atļauju Eiropas Komisijai izņēmuma kārtā aizņemties līdz 750 miljardiem EUR kapitāla tirgos; uzstāj, ka atmaksāšanas metodikai ir jābūt pārredzamai un saprotamai un ka ir jānodrošina iespēja to kontrolēt; uzstāj, ka atmaksāšana būtu jāveic, izmantojot ilgtspējīgu un pārredzamu jaunu ES pašu resursu sistēmu, un ka šie maksājumi būtu pilnībā jāsedz no patiesu jaunu ES pašu resursu radītiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu atmaksāšanas plāna uzticamību un īstenojamību;

17. CONT arī norāda, ka Revīzijas palātai un Parlamentam budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā būtu rūpīgi jākontrolē ieņēmumu no Savienības aizņēmumiem kā ārējo piešķirto ieņēmumu iegrāmatošana ES budžetā, ņemot vērā to lielo finansiālo apmēru; uzsver, ka šo aizņemšanās darbību apmēra dēļ ir nepieciešama lielāka profesionālā lietpratība un administratīvā spēja, lai nodrošinātu efektīvas aizņemšanās un atmaksāšanas operācijas, īpašs riska pārvaldības un kontroles satvars grāmatvedības uzskaites ticamības garantēšanai un uzņemto saistību precīzs novērtējums; tomēr uzsver, ka ir stingri jāuzrauga arī pārvaldības izmaksu kontrole; pieprasa, lai progresa ziņojums par aizņemšanās plānu tiktu savlaicīgi darīts zināms budžeta kontroles iestādei, kas to pienācīgi pārbaudītu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras satvarā;

18. CONT šajā saistībā uzsver, ka ierosinātajai pašu resursu sistēmai nebūtu jāpalielina vispārējais fiskālais slogs ES nodokļu maksātājiem, ka tai būtu jānovērš atveseļošanas finansēšanas sloga gulšanās uz visneaizsargātākajām personām un ka tai būtu jāsamazina uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu daļa ES budžeta finansēšanā; uzskata, ka jaunajiem patiesiem pašu resursiem būtu jāveido nozīmīga ES budžeta ieņēmumu daļa un jānodrošina godīga iekšējā tirgus veicināšana.

 

Ar cieņu

Monika Hohlmeier  Joachim Kuhs

CONT priekšsēdētāja Referents Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas jautājumā

 

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE

24.2.2021

KP/ab

D(2021) 446

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa (2020/2265(BUI))

Godātais priekšsēdētāj!

Godātais Van Overtveldt kungs!

Ņemot vērā BUDG komitejas saspringto grafiku, ENVI komitejas koordinatori 2021. gada 11. janvārī nolēma, ka ENVI komiteja atzinumu par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa (2020/2265(BUI)) sniegs vēstules veidā. Tāpēc gan kā ENVI komitejas priekšsēdētājs, gan kā pastāvīgais referents budžeta jautājumos vēlos Jūs iepazīstināt ar ENVI komitejas ieguldījumu rezolūcijas punktu veidā, ko ENVI komiteja pieņēma 2021. gada 24. februāra sanāksmē un ko Jūsu komiteja, cerams, ņems vērā:

– uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetam būtu jāpalīdz nodrošināt ātru, noturīgu, sociāli taisnīgu un vienlīdzīgu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas un tās sekām, kā arī veicināt spēcīgu ekonomikas atveseļošanu un sasniegt pārskatītos Savienības 2030. gada klimata un vides mērķrādītājus, tostarp apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī sasniegt enerģētikas mērķrādītājus un mērķi vēlākais līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu; uzsver, ka zaļā atveseļošana ir būtisks solis Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm, kuras pandēmija un tās sociālekonomiskās sekas ir skārušas visvairāk, tiek sniegts pienācīgs atbalsts;

– uzsver, ka Savienības 2022. gada budžets būtu jāsaskaņo ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu, mērķiem, kas izklāstīti [Regulā (ES) 2020/XXX, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)], Eiropas zaļā kursa mērķiem, sociālo iekļaušanu un reģionālo kohēziju un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sniegts pienācīgs atbalsts, lai panāktu taisnīgu pārkārtošanos, kuras pamatā ir solidaritāte un taisnīgums;

– uzsver, ka ir svarīgi sasniegt klimata un bioloģiskās daudzveidības integrēšanas mērķrādītājus; akcentē, ka ir būtiski atbalstīt tikai tās darbības, kas atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”; stingri atbalsta mērķrādītāju vismaz 30 % no kopējā Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem paredzēt ar klimatu saistītiem izdevumiem, uzstāj, ka šis mērķis ir jāsasniedz, un prasa no DFS pirmā darbības gada īstenot efektīvus centienus, lai sasniegtu šādu izdevumu apmēru; atgādina, ka ENVI komitejas 2019. gada 5. septembra nostājā ir paredzēts DFS 2021.–2027. gadam noteikt, ka klimata politikas aspektu integrēšanas mērķrādītājs ir 40 %; atgādina, ka 37 % izdevumu saskaņā ar [Regulu (ES) 2020/XXX, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (“Atveseļošanas un noturības mehānisms”)] būtu jāveicina klimata mērķu sasniegšana; stingri uzsver, ka ļoti svarīgi ir noteikt juridiski saistošu mērķrādītāju attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību, paredzot, ka no 2024. gada tiem jāveido 7,5 %, bet no 2026. gada — 10 % no DFS, un apsverot iespēju nākamajā DFS šo rādītāju vēl paaugstināt; uzskata, ka būtu jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas drīzāk, sākot no 2021. gada, sasniegtu mērķi 10 % gadā paredzēt izdevumiem bioloģiskās daudzveidības jomā;

– atkārtoti aicina izsekot klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumus, izmantojot stabilu, pārredzamu un visaptverošu metodiku; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos cieši sadarboties ar Parlamentu un Padomi izsekošanas metodikas izstrādē un piemērojamo mērķrādītāju izpildē; uzstāj, ka klimata izdevumiem paredzētajā metodikā jāņem vērā NGEU finansējuma pakāpeniskas pārtraukšanas ietekme, ja iespējams, jānošķir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām un jāietver atbilstīgi pasākumi, kas piemērojami nepietiekama progresa gadījumā; sagaida, ka šajā darbā tiks ņemti vērā visaugstākie standarti, kas jau tiek piemēroti šādai izsekošanai; atzinīgi vērtē to, ka tiks ņemta vērā klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu faktiskā pārklāšanās; ar nepacietību gaida ikgadējās apspriešanās par klimata mērķi, kā noteikts Iestāžu nolīgumā;

– uzstāj, ka Savienības 2022. gada budžetā būtu jānodrošina pietiekami resursi bioloģiskās daudzveidības zuduma un vides degradācijas novēršanai un apturēšanai, degradēto ekosistēmu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī to mērķu sasniegšanai, kas noteikti bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, aprites ekonomikas rīcības plānā un nulles piesārņojuma rīcības plānā; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu cilvēkresursu apmēru direktorātiem, kuru darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu pilnīgu Biodaudzveidības stratēģijas un ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas īstenošanu un pāreju uz patiesu aprites un klimatneitrālu ekonomiku ne vēlāk kā līdz 2050. gadam; pauž bažas par to, ka Vides ģenerāldirektorāta darbinieku skaits pēdējos gados ir ievērojami samazināts un tā cilvēkresursu apmērs ir tikai 1,3 % no visiem Komisijas darbiniekiem; uzskata, ka pietiekams kvalificētu darbinieku skaits ir priekšnoteikums sekmīgai Savienības politikas īstenošanai un izpildes nodrošināšanai;

– uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetam vajadzētu atbilst klimata un bioloģiskās daudzveidības prasībām; uzskata, ka klimatrīcībai ir vajadzīgi vēl daudz lielāki ieguldījumi un ka klimatnoturība ir jāiekļauj ilgtermiņa ieguldījumos;

– norāda, ka ir svarīgi saglabāt tā atbalsta apmēru, kas piešķirts ES pamatprogrammām un fondiem, tostarp programmai “ES — veselībai”, jaunajai programmai LIFE un Taisnīgas pārkārtošanās fondam;

– uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetā būtu jāparedz pietiekami resursi spēju attīstīšanai un uzlabošanai, lai nodrošinātu labāku sagatavotību pandēmijai un labāku tās pārvaldību un stiprinātu Savienības rīcību attiecībā uz galvenajiem veselības aspektiem, kā rezultātā tiktu izveidota Eiropas veselības savienība, kura veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un kuras pamatā būtu Līgumā noteiktās kompetences; uzsver, ka pietiekami resursi jo īpaši būtu jāpiešķir tam, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē;

– prasa, lai ar Savienības 2022. gada budžetu tiktu atbalstīta Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas, tostarp jo īpaši aicinājums Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un globālajiem partneriem nodrošināt visiem cilvēkiem visā pasaulē ātru, vienlīdzīgu un cenas ziņā pieņemamu piekļuvi gaidāmajām Covid-19 vakcīnām un terapijām, tiklīdz tās būs pieejamas;

– norāda, ka arī turpmāk ir jāpiešķir pietiekams finansējums Savienības civilās aizsardzības mehānismam, lai palīdzētu risināt ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, tādas kā pašreizējā pandēmija, meža ugunsgrēki, plūdi, zemestrīces un citas dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, kuru sekas, visticamāk, būs vēl smagākas klimata pārmaiņu dēļ, un lai stiprinātu budžeta spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem; atzinīgi vērtē DFS iekļauto vienošanos par papildu finansējuma nodrošināšanu Savienības civilās aizsardzības mehānismam (UCPM), tostarp tādām jomām kā sagatavotība katastrofām, uzlabojumi prognozēs balstītās agrīnās brīdināšanas sistēmās, zināšanu apmaiņa un secinājumu izdarīšana no iepriekšējās pieredzes;

– prasa īstenot ceļvedi par jauniem pašu resursiem un atkārtoti apstiprina savu nostāju, jo īpaši atbalstot pašu resursus, kas palīdz sasniegt Savienības mērķus veselības, vides un klimata jomā, konkrētāk, to, ka ievērojama daļa ienākumu tiek gūta no emisiju tirdzniecības sistēmas, nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma;

– atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus finanšu resursus Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas pārziņā esošajām Savienības aģentūrām (ECHA, ECDC, EVA, EFSA un EMA), lai tās varētu īstenot savas pilnvaras, izpildīt savus uzdevumus un cita starpā optimāli reaģēt uz Covid-19 uzliesmojuma sekām; uzsver, ka pienācīgs finansiālais atbalsts minētajām aģentūrām ir ļoti svarīgs, lai sekmīgi sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, garantētu sabiedrības veselību un visiem nodrošinātu optimālu aizsardzības līmeni.

 

Līdzīgu vēstuli esmu nosūtījis galvenajam referentam par 2022. gada budžetu Pierre Larrouturou.

Ar cieņu,

Pascal CANFIN

 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

23.2.2021

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa (2020/2265)BUI))

Godātais priekšsēdētāj!

Saistībā ar minēto procedūru Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ir nolēmusi atzinumu Jūsu vadītajai komitejai iesniegt vēstules veidā.

 

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja šo jautājumu izskatīja 2021. gada 22. februāra sanāksmē. Šajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šīs vēstules pielikumā izklāstītos ierosinājumus[14].

Ar cieņu

Anna Cavazzini

priekšsēdētāja

 

Pielikums: Ierosinājumi

 

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā ņemt vērā šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka Covid-19 krīze ir apgrūtinājusi personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti ES, kas ir viens no Savienības visvērtīgākajiem sasniegumiem; prasa īstenot atbilstīgas un efektīvas iniciatīvas, lai atjaunotu, vēl vairāk padziļinātu un pabeigtu vienotā tirgus izveidi, vienlaikus atbalstot pāreju uz digitālu un ilgtspējīgu ekonomiku, un novērst nepamatotus šķēršļus brīvai tirdzniecībai;

 

2. jo īpaši norāda uz pakalpojumu brīvas aprites lielo potenciālu, kas joprojām nav pietiekami attīstīts, un prasa īstenot iniciatīvas un darbības, lai veicinātu pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, samazinātu nepamatotu administratīvo slogu uzņēmumiem un nodrošinātu spēkā esošo tiesību aktu, piemēram, Pakalpojumu direktīvas, pienācīgu īstenošanu un izpildi; uzsver tādu pakalpojumu nozīmību, kuri palīdz ievērojami samazināt ES vides pēdas nospiedumu;

 

3. uzsver, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai atbalstītu dalībvalstis publiskā sektora digitalizācijā, jo īpaši saistībā ar procedūrām, kas ietekmē uzņēmumus un patērētājus, dodot tiem iespēju veikt administratīvās procedūras tiešsaistē;

 

4. uzsver, ka ļoti svarīga ir Vienotā tirgus programma, kuras mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, atbalstīt uzņēmumu, tostarp MVU, konkurētspēju un dot iespējas patērētājiem; atgādina, ka ir jārada sinerģija starp Vienotā tirgus programmu un atveseļošanas fondu Next Generation EU;

 

5. norāda, ka tādas paraugprakses pieņemšana publiskā iepirkuma jomā, kas būtu paredzēta ES finansētiem projektiem, varētu palīdzēt izvairīties no biežām kļūdām un nodrošināt investīciju pareizu īstenošanu;

 

6. uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp ES līmeņa tirgus uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka gan tiešsaistē, gan bezsaistē pārdotie produkti ir droši un ka tiek panākta patērētāju uzticēšanās, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu pirkumiem;

 

7. uzsver, ka efektīva muitas procedūru vienkāršošana un pareiza muitas sistēmu piemērošana ir būtiska, lai apkarotu krāpšanu un pārrobežu noziedzību, veicinātu konkurenci un aizsargātu patērētājus; atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir atbilstīgs un efektīvs saistību apropriāciju apmērs, kas dotu iespēju modernizēt muitas savienību, atbalstot Savienības Muitas kodeksa īstenošanu un elektronisku un automatizētāku muitas sistēmu izstrādi, lai palielinātu ES uzņēmumu efektivitāti un pilnveidotu patērētāju aizsardzību; prasa, lai, veicot šo modernizāciju, tiktu ņemtas vērā izmaiņas, kas saistītas ar ES un Apvienotās Karalistes līgumu; prasa pilnībā ievērot Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz lielāku budžeta efektivitāti, patērētāju labklājību un aizsardzību un lielāku izdevīgumu uzņēmumiem;

 

8. uzsver to struktūru pārskatatbildības un pārredzamības nozīmīgumu, kuras saņem ES finansējumu; atkārtoti norāda, ka efektīva līdzekļu izlietošana un pienācīga izvērtēšana rada ietaupījumus, no kuriem varētu finansēt turpmākas darbības;

 

9. uzsver, ka attiecībā uz visām budžeta programmām ir jāveic pastāvīga izmaksu un ieguvumu analīze, lai nodrošinātu, ka ierobežotais Savienības budžets tiek izlietots pēc iespējas efektīvāk un ka finansējumu var izmantot viskvalitatīvākajiem projektiem, kuriem ir maksimāla ietekme un kuru rezultāti atbilst paredzētajiem mērķiem, tostarp vēlamajam ieguldījumam ilgtspējībā; norāda, ka ES finansējumam vajadzētu būt saistītam ar izmērāmiem rezultātu rādītājiem, nevis vienkāršiem rezultātu rādītājiem, tādējādi dodot iespēju salīdzināt un klasificēt konkrētu ES programmu efektivitāti.

 

 

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

2.3.2021

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Johan Van Overtveldt

BRISELĒ

Temats: Atzinums ziņojuma projektam par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija

(2020/2265(BUI))

 

 

 

Godātais Van Overtveldt kungs!

 

REGI komitejas koordinatori 24. februāra sanāksmē nolēma komitejas ieguldījumu rezolūcijā par 2022. gada pamatnostādnēm nosūtīt vēstules veidā. Būšu pateicīgs, ja jūsu darbinieki BUDG komitejas balsošanas sarakstā iekļaus turpmāk minētos ierosinājumus.

 

* * *

 

Vispārīgas piezīmes

 

1. LESD 174. pantā ir noteikts, ka ir jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, lai veicinātu Savienības vispārēju harmonisku attīstību; Savienībai jo īpaši ir jātiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību;

 

2. ir apliecinājies, ka ieguldījumiem, kas veikti, īstenojot kohēzijas un reģionālās attīstības politiku, ir būtiska Eiropas pievienotā vērtība un ka tie palīdz sasniegt ES politikas mērķus, piemēram, īstenot zaļo kursu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, veicināt inovāciju un atbalstīt pāreju uz digitālo ekonomiku;

 

3.  atgādina, ka ES kohēzijas politika būtiski veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju, kā arī drošus darba un dzīves apstākļus, tostarp vienlīdzīgas iespējas un nediskriminēšanu;

 

4.  stingri atbalsta reģionālo un kohēzijas politiku, kas ir galvenais ES budžeta ieguldījumu instruments, ar kuru iespējams panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un viens no stūrakmeņiem atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas;

 

 

Novēlots sākums 2021.–2017. gada kohēzijas politikai

 

5.  atzīst, ka jaunā 2021.–2017. gada kohēzijas politikas cikla novēlots sākums ir neizbēgams, jo Padome ļoti vēlu pieņēma ar DFS saistītos tiesību aktu priekšlikumus;

 

6. ņemot vērā to, ka pārklājas divi plānošanas periodi (2014.–2020./n+3 un 2021.–2027.) un ka ir jāpanāk ekonomikas atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas, aicina budžeta lēmējinstitūciju 2022. gada budžetā nodrošināt pietiekamu likviditāti, lai varētu izpildīt ienākošos maksājuma pieprasījumus;

 

7. prasa piešķirt lielākus resursus Eiropas teritoriālajai sadarbībai (ETS, Interreg), lai labāk reaģētu uz Covid-19 un nodrošinātu, ka tiek turpināta nepieciešamā reģionu sadarbība vietējā un reģionālā līmenī;

 

 

Budžeta koordinācijas nepieciešamība

 

8.  norāda, ka pieaug tādu ES instrumentu skaits, kuru politikas mērķi ir tuvi kohēzijas politikas mērķiem un tos papildina, piemēram, REACT-EU, TPF, ANM, CRII un CRII+;  uzsver, ka ir rūpīgi jākoordinē šo jauno instrumentu ieviešanas budžeta aspekti, lai panāktu, ka to ietekme ir maksimāla, un aicina Komisiju apsvērt, vai šajā nolūkā nebūtu vajadzīgi papildu administratīvie resursi; 

 

9.  uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldība un reģionālo un vietējo iestāžu un citu dalībnieku iesaiste ir priekšnoteikums efektīviem, pārredzamiem un mērķtiecīgiem ieguldījumiem.

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

Younous Omarjee

 

 

PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

1.3.2021

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: atzinums par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (2020/2265(BUI))

Godātais priekšsēdētāj!

Saistībā ar minēto procedūru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju tās 2022. gada budžeta izstrādes vispārējās pamatnostādnēs, III iedaļa — Komisija, iekļaut turpmāk izklāstītos ierosinājumus.

Ar cieņu

(paraksts) Juan Fernando López Aguilar

 

IEROSINĀJUMI

par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija

(2020/2265(BUI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[15],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[16], un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija[17], kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas[18],

– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[19],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom[20],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes[21],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai[22],

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu[23] un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

– ņemot vērā Padomes ... secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2022. gadam (00000/2021),

– ņemot vērā Reglamenta 93. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0000/2021),

Atpakaļ uz pareizā ceļa: 2022. gada budžets atveseļošanai no Covid-19 krīzes

1. uzskata — ņemot vērā īpaši nenoteiktās ekonomikas perspektīvas (netiek sagaidīts, ka 2022. gadā ekonomika būs atguvusies līdz līmenim, kas bija pirms pandēmijas) un to, ka ir obligāti nepieciešams ātri atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā un sociālā kaitējuma, Savienības 2022. gada budžetam vajadzētu būt vēl izšķirošākai lomai, nodrošinot pozitīvu un jūtamu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi un veicinot Eiropas ekonomikas atbalstīšanu, piesaistot investīcijas un atbalstot darbvietu radīšanu, vienlaikus nodrošinot visiem vienlīdzīgas iespējas visā Savienībā, kā arī veicinot ekonomisko, sociālo, teritoriālo un paaudžu atšķirību samazināšanu;

2. tāpēc vēlas izveidot uz nākotni vērstu budžetu, kam būs svarīga nozīme atveseļošanas procesā un kas dos iespēju Savienībai stimulēt investīcijas un risināt bezdarba problēmu, veicināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, uzlabot jaunās paaudzes nākotnes perspektīvas, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātiem jauniešiem, un risināt demogrāfiskās problēmas, kā arī nodrošināt drošu un pārticīgu vidi ES iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs prioritātes ir būtiskas, lai atbalstītu atveseļošanu un veidotu pamatus noturīgākai Savienībai;

2.a  norāda, ka papildus daudzām priekšrocībām, ko atveseļošanas plāns sniegs dalībvalstīm un ES iedzīvotājiem, vienmēr pastāv risks, ka noziedznieki var nelikumīgi piesavināties līdzekļus, kas paredzēti darbvietu saglabāšanai un likumīgas ekonomikas atbalstam Eiropā; uzskata, ka 2022. gadā būtu jāpastiprina cīņa pret krāpšanu ES budžetā, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un noziedzības finansēšanu;

Dinamiska ekonomika investīciju veicināšanai un bezdarba novēršanai

3. atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) joprojām ir Eiropas ekonomikas pamatbalsts un tiem joprojām ir būtiska nozīme darbvietu un izaugsmes nodrošināšanā; uzsver, ka ir svarīgi piešķirt pienācīgu finansējumu Vienotā tirgus programmai, lai palielinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, attīstot digitālās un uzņēmējdarbības prasmes; turklāt uzsver programmas InvestEU sniegtās iespējas ilgtspējīgu, inovatīvu un sociālo investīciju piesaistīšanā, kā arī kapitāla atbalsta sniegšanā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kurus negatīvi ietekmējusi krīze;

4. uzsver, ka joprojām ir vajadzīgs ieguldīt pētniecībā un inovācijā, jo īpaši lai panāktu, ka ES ir zaļās un digitālās pārkārtošanās virzītājspēks; šajā sakarā uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašos nopelnus un uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt MVU pienācīgu atbalstu pētniecībā un inovācijā, lai tie varētu aktīvi piedalīties šajos pamatīgajos uzdevumos;

5. stingri atbalsta reģionālo politiku, kas ir galvenais ES budžeta investīciju instruments, ar kuru iespējams panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un viens no atveseļošanas stūrakmeņiem; uzsver tās nozīmi attiecībā uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu tādās jomās kā nodarbinātība, zaļā ekonomika un inovācija un kā iekļaujošākas un ilgtspējīgas Savienības virzītājspēkam;

6. atkārtoti uzsver programmas “ES — veselībai” nozīmi un potenciālu un to, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) šī programma ir kļuvusi par apjomīgāko veselības programmu, kas jebkad finansēta no ES budžeta; sagaida, ka tiks pastiprināta sinerģija starp visām ES programmām, kuras nodrošina papildu ieguldījumus veselības nozarē, piemēram, ESF+, ERAF, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”;

Digitālās un zaļās pārkārtošanās uzdevumu risināšana

7. uzsver, ka steidzami — jo īpaši Covid-19 krīzes dēļ — jāsamazina digitālā plaisa un jāpaātrina Eiropas digitālā pārveide; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt ES programmu sinerģiju, lai radītu labvēlīgus nosacījumus, kas ļauj paātrināt transformatīvu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanos tirgū; uzskata, ka programmai “Digitālā Eiropa” ir būtiska nozīme, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā un panāktu tehnoloģisko suverenitāti; sagaida, ka šī programma stimulēs investīcijas ES augstas veiktspējas datošanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā, kā arī veicinās padziļinātas digitālās prasmes visās ekonomikas jomās un iedzīvotāju vidū; šajā sakarībā uzsver, ka ar visiem izstrādātajiem vai ieviestajiem algoritmiem vai lietotnēm ir jāievēro pamattiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu un nediskriminēšanu;

8. uzsver ES budžeta galveno lomu, nodrošinot Eiropas zaļā kursa un taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgāku un noturīgāku ekonomiku panākumus; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi jaunajai izaugsmes stratēģijai, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, un plāno cieši uzraudzīt šīs stratēģijas īstenošanu 2022. gada budžetā; šajā saistībā uzsver, ka mūsdienīga un noturīga ES infrastruktūra ir svarīgs komponents konkurētspējas atjaunošanā un ES stratēģiskās autonomijas palielināšanā; tāpēc atzīst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un ES kosmosa programmu pievienoto vērtību;

Labāku perspektīvu jaunajai paaudzei nodrošināšana un demogrāfisko problēmu risināšana

9. uzsver, ka Covid-19 krīzes rezultātā atkal īpaši smagi skarti ir jaunieši, īpaši neaizsargāti jaunieši, — tāpat kā pēc 2008. gada finanšu krīzes; tāpēc uzsver, ka būtu pilnībā jāizpēta visas finansēšanas iespējas, lai nodrošinātu jauniešu iekļaušanu darba tirgū un viņu nākotnes perspektīvas;

10. uzstāj, ka Savienība bez savas jaunās paaudzes nevar nostāties uz ilgtspējīgas atveseļošanas ceļa; šajā sakarībā norāda uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir piešķirt vairāk finanšu līdzekļu tādām Savienības programmām kā “Erasmus+”, kuru panākumi izglītības, apmācības un darba iespēju paplašināšanā visā Savienībā ir neapstrīdami; uzsver šīs programmas sniegtās iespējas iekļaujoši veicināt izcilību, inovāciju un uzņēmējdarbību;

11. uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, kā sekmīgi risināt strukturālās demogrāfiskās problēmas, kā arī mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no lauku, attāliem un mazāk attīstītiem ES apgabaliem; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, lai atdzīvinātu apgabalus, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, un lai nodrošinātu Eiropas novecojošiem iedzīvotājiem pienācīgu atbalstu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, mobilitātei un sabiedriskajiem pakalpojumiem; uzsver, ka ir jāizveido atbilstošas struktūras, lai pētītu tendences un ierosinātu pasākumus, kas ļautu atbilstoši risināt demokrātisko pārmaiņu jautājumus;

Ārējo robežu un migrācijas plūsmu pārvaldība, starptautiskās aizsardzības nodrošināšana un drošas un pārtikušas vides nodrošināšana visām personām

12. uzskata, ka personu pamattiesības, ekonomikas izaugsme un labklājība, iekšējā drošība, ES ārējo robežu pārvaldība, Šengenas zonas pienācīga darbība un pārvietošanās brīvība ES robežās ir nesaraujami saistītas; uzskata, ka ārējo robežu efektīva pārvaldība ir jāveic atbilstīgi Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu; atgādina, ka steidzami jāievieš neatkarīgi uzraudzības mehānismi, lai novērstu pamattiesību pārkāpumus pie ārējām robežām; norāda uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) svarīgo lomu un nesen paplašinātajām pilnvarām; turklāt ņem vērā OLAF un Eiropas Ombuda sāktās izmeklēšanas par Frontex un Parlamenta lēmumu LIBE komitejā izveidot darba grupu, lai uzraudzītu un izmeklētu Frontex pārvaldību un darbību; uzsver, ka ar budžeta piešķīrumu palielināšanos Frontex ir attiecīgi jāpalielinās arī pārskatatbildībai un pārredzamībai un ka šie palielinājumi ir atkarīgi no Aģentūras apņemšanās ievērot Savienības tiesību aktus; uzsver, ka 2022. gadam paredzētajā budžeta piešķīrumā Frontex ir jāatspoguļo šie apsvērumi; uzsver nepieciešamību turpināt Šengenas zonas integrāciju, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un nepieciešamību atjaunot pārvietošanās brīvību un atcelt kontroli pie iekšējām robežām; uzsver, cik svarīgas ir nopietnas ES investīcijas iekšējās drošības jomā, lai nodrošinātu un uzlabotu ES tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakcijas uz pārrobežu noziedzības draudiem konsekvenci un atbilstību pamattiesībām, un veicinātu informācijas apmaiņu;

12.a pieņem zināšanai, ka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam migrācijas patvēruma un integrācijas politikas īstenošanai ir paredzētas lielākas summas nekā iepriekšējos gados; aicina izstrādāt efektīvas valstu un Savienības programmas, kas stiprinās kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, veicinās likumīgu migrāciju un integrāciju, tostarp drošus un likumīgus ceļus, apkaros cilvēku tirdzniecību un veicinās personu cieņpilnu un brīvprātīgu atgriešanos; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt stabilu finanšu piešķīrumu, lai garantētu bēgļu migrantu un patvēruma meklētāju pienācīgu uzņemšanu un reģistrāciju, patvēruma pieteikumu ātru izskatīšanu un migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu efektīvu integrāciju; norāda, ka cita starpā pandēmijas dēļ ES ārējo robežu šķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies par 13 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, savukārt neizskatīto patvēruma pieteikumu skaits, kas 2020. gada novembrī bija 876 200, joprojām ir ļoti augsts, tāpēc ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu neizskatīto patvēruma pieteikumu skaitu; uzsver mainīgos modeļus migrācijas maršrutos, īpaši Atlantijas okeāna maršrutā, kur 2020. gadā par 889 % pieauga Kanāriju salās ieradušos personu skaits; prasa aktīvāk rīkoties, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kurās migrantu un patvēruma meklētāju koncentrācija ir lielāka, piemēram, Grieķijai, Itālijai, Maltai, Spānijai vai Kiprai, mudina Komisiju veltīt pastiprinātus resursus, lai nodrošinātu solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm; pauž dziļas bažas par to, ka Vidusjūrā joprojām iet bojā cilvēki, jo nav funkcionējošu meklēšanas un glābšanas spēju; uzskata, ka meklēšana un glābšana ir valsts atbildība, ko nevar atstāt tikai nevalstisko dalībnieku ziņā; aicina Komisiju steidzami izveidot fondu, lai atbalstītu ES meklēšanas un glābšanas misijas izveidi Vidusjūras reģionā; mudina vairāk resursu veltīt meklēšanai un glābšanai, lai izvairītos no traģiskas cilvēku bojāejas jūrā; vēlreiz uzsver, ka ir nepieciešams sīki sadalīt budžeta piešķīrumus, nodrošinot budžeta pozīcijas katram konkrētajam mērķim migrācijas un patvēruma jomā;

13. uzsver, ka visām aģentūrām un struktūrām, kas darbojas pamattiesību, patvēruma, drošības, tiesiskuma un integrētas robežu pārvaldības jomā, ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, personāls un personāla apmācība, lai tās varētu pildīt savus pieaugušos pienākumus, vienlaikus nodrošinot personu pamattiesību aizsardzību, īpaši savā darbībā;

14. uzskata, ka ES ir jāpastiprina centieni, lai novērstu tādus drošības apdraudējumus kā terorisms, radikalizācija, vardarbīgs ekstrēmisms, noziedzīga kontrabanda, narkotiku tirdzniecība vai kibernoziedzība un hibrīddraudi Eiropā; uzskata, ka finansējuma piešķīrumiem būtu jāatspoguļo draudu mainīgais raksturs, piemēram, labējā ekstrēmisma pieaugums, kā arī jānovērš pamatcēloņi, un labāk jākoordinē šādas programmas ES līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 24. jūlijā iesniegto Drošības savienības stratēģiju un prasa piešķirt pienācīgu finansējumu tās rīcības plāniem; norāda, ka pandēmija ir radījusi jaunas noziedzības problēmas;

14.a uzsver, cik svarīgi ir pareizi īstenot un pārvaldīt ES lielapjoma IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (IIS, ETIAS, ECRIS-TCN sistēmu, Eurodac, VIS, SIS);

15. uzsver, ka ES ir pienākums nodrošināt, ka tās rīcībā ir pietiekami resursi krīzes ģeopolitisko seku risināšanai un drošas un stabilas vides nodrošināšanai pasaules mērogā;

Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību veicināšana

15.a pauž dziļas bažas par tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību, tostarp tiesu iestāžu neatkarības, varas dalīšanas, korupcijas apkarošanas un mākslinieciskās, akadēmiskās un plašsaziņas līdzekļu brīvības būtisko pasliktināšanos dažās dalībvalstīs; tādēļ prasa ievērojami palielināt finansējumu, kas paredzēts šo pamatprincipu aizsardzības nodrošināšanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Demokrātijas rīcības plānu; tāpat atzinīgi vērtē Pamattiesību aģentūras pastāvīgo plašo darbu, aptverot dalībvalstu tiesību aktus un praksi šajās jomās; uzskata, ka budžeta noteikumos būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai publiskās debatēs un lēmumu pieņemšanā, jo īpaši konferencē par Eiropas nākotni, un tajos būtu jāatspoguļo arī nepieciešamība uzraudzīt pamattiesību pārkāpumus un nodrošināt žurnālistu, mākslinieku, skolotāju un akadēmisko aprindu pārstāvju drošību;

15.b atgādina, ka neatkarīga pētnieciskā žurnālistika ir labi funkcionējošas demokrātijas būtiska sastāvdaļa, sniedzot kvalitatīvu uz faktiem balstītu informāciju, apkarojot dezinformāciju, palielinot iedzīvotāju informētību un atklājot pārkāpumus vai noziegumus; uzsver, ka žurnālistika visā Eiropā saskaras ar nopietnām grūtībām, jo īpaši finanšu resursu trūkumu, kas apdraud tās neatkarību vai dzīvotspēju; aicina Eiropas budžetā paredzēt vērienīgas finansēšanas programmas šajā jomā;

15.c  uzsver, ka jaunā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ir stratēģiski svarīga, lai stiprinātu demokrātiju, līdztiesību un tiesiskumu Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas pilsonību; norāda, ka tajā ir iekļauta jauna Savienības vērtību sadaļa, kas paredz finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras veicina tiesības vietējā, reģionālā un transnacionālā līmenī, līdz ar to arī stiprinot Savienības vērtību aizsardzību un veicināšanu un tiesiskuma ievērošanu, un sekmējot demokrātisko dialogu, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp gadījumos, kad samazinās pilsoniskās sabiedrības iespējas; turklāt uzsver, cik svarīgs ir finansējums, kura mērķis ir visās dalībvalstīs labāk veicināt dzimumu līdztiesību, apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību un sekmēt sieviešu tiesības, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un LGBTIK tiesības; atgādina arī, ka programmā “Tiesiskums” ir iekļauts īpašs mērķis, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību, lai veicinātu kopēju juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru; turklāt atgādina, ka tiesiskajai apmācībai būtu jāveicina arī lielāka informētība par krimināltiesību sistēmu digitalizācijas ietekmi uz diskrimināciju un pamattiesībām; prasa, lai šo programmu finansējums tiktu vienmērīgi izlietots DFS periodā, un mudina gada līdzekļus pilnībā izlietot konkrētajiem izceltajiem mērķiem.

Īpaši un transversāli jautājumi 2022. gada budžetā

16. Sagaida, ka līdz 2022. gada budžeta pieņemšanai DFS paketes sniegtās iespējas tiks pilnībā izmantotas, un plāno cieši uzraudzīt visu panāktās vienošanās elementu īstenošanu; atkārtoti apstiprina, cik svarīgs ir funkcionējošs tiesiskuma nosacījumu mehānisms, kas pilnībā atbilst nesen pieņemtajai regulai par vispārēju nosacītības režīmu ES budžeta aizsardzībai, kura stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tās ātrai īstenošanai; atgādina, ka 2022. gads būs pirmais gads, kurā saskaņā ar DFS regulas 5. pantu piemēros konkrētām programmām paredzētas korekcijas, cita starpā attiecībā uz ES pamatprogrammu finansējumu, kuru paredzēts iegūt no jaunā uz soda naudām balstītā mehānisma;

17. uzsver, ka pēc DFS 2021.–2027. gadam vēlīnās pieņemšanas ievērojami aizkavējās ES pamatprogrammu — piemēram, “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa” — uzsākšana, kā arī finansējuma piešķiršana zaļajam kursam un digitalizācijas stratēģijām; tāpēc sagaida, ka tiks pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka 2022. gadā visas jaunās ES programmas būs pilnībā darbotiesspējīgas, un uzskata, ka ir jānodrošina, ka neviena ES programma nepieļauj masveida novērošanu un diskriminējošu praksi; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments, Padome un Komisija sniedza kopīgu paziņojumu par Covid-19 krīzes ietekmes novēršanu, kas ietverts kopīgajos secinājumos par 2021. gada budžetu un kurā īpaša uzmanība pievērsta krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, piemēram, MVU, tūrisma un viesmīlības nozarei, kā arī cilvēkiem, kurus krīze skārusi visvairāk;

18. turklāt sagaida, ka 2022. gada budžetā tiks iekļauts pietiekams apjoms maksājumu apropriāciju gan jaunajām programmām, gan iepriekšējo programmu pabeigšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kohēzijas jomā gaidāmas lielākas maksājumu vajadzības, un lai nodrošinātu, ka Savienības budžets sniedz nepieciešamos ekonomiskos stimulus;

19. uzsver, ka ES budžetu 2022. gadā būtiski pastiprinās Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments (EURI), jo līdz minētā gada beigām dažādu programmu saistībām ir jāparedz vismaz 60 % no instrumenta kopējā piešķīruma; tomēr pauž bažas par šā instrumenta satvarā paredzēto aizņēmumu un aizdevumu operāciju novēlotu sākšanu, ņemot vērā, ka vēl nav spēkā jaunais Pašu resursu lēmums (PRL), ar ko tiktu atļautas šādas operācijas; tāpēc aicina dalībvalstis vēl vairāk paātrināt jaunā PRL ratificēšanu, lai neapdraudētu atveseļošanas savlaicīgumu;

20. uzsver, ka Savienības 2022. gada budžets veidos saikni starp pirmā un otrā posma pasākumiem, kas paredzēti ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai; šajā sakarā norāda, ka ir jānodrošina netraucēta īstenošana, lai jaunie pašu resursi segtu vismaz tos izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (EURI);

20.a pauž dziļas bažas par resursu trūkumu, kas piešķirti dažām ES aģentūrām un struktūrām, kuras darbojas tieslietu un iekšlietu (TI) jomā, kas ietekmēs to spēju pilnībā īstenot savas pilnvaras; atgādina, ka šīm aģentūrām un struktūrām ir uzticēti arvien lielāki uzdevumi; aicina nodrošināt pienācīgu finansējumu un personālu ES aģentūrām un struktūrām TI jomā; norāda, ka vairākām šīm aģentūrām un struktūrām 2022. gadā varētu būt vajadzīgs lielāks finansējums un personāls ar atbilstīgām darbā pieņemšanas kategorijām, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras; atkārtoti aicina veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu apmācību, kas ļautu tām efektīvi pildīt savus uzdevumus, kā arī īstenot apmācību par stratēģijām cīņai pret rasismu un diskrimināciju, kā arī rasu un etniskās profilēšanas un vardarbības novēršanai, identificēšanai un aizliegšanai; tomēr uzskata, ka efektīva, pārredzama un dzimumu ziņā līdzsvarota TI aģentūru pārvaldība ir finansējuma palielināšanas priekšnoteikums, tostarp īpaši pilnīga atbilstība pamattiesībām, un ka visām TI aģentūrām savā darbā ir jāievēro ES un starptautiskie tiesību akti un jāatspoguļo ES vērtības.

21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

 

 

 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE

25.2.2021

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (2020/2265(BUI))

Godātais priekšsēdētāj!

Kā to paredz minētā procedūra, Konstitucionālo jautājumu komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. Konstitucionālo jautājumu komiteja 2021. gada 27. janvāra sanāksmē nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Konstitucionālo jautājumu komiteja jautājumu izskatīja 2021. gada 25. februāra sanāksmē. Šajā sanāksmē[24] tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Pirmkārt, komitejas locekļi vēlas atgādināt, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto bezprecedenta ekonomisko, veselības, izglītības un sociālo problēmu laikā Savienības gada budžets ir svarīgs pīlārs ES reaģēšanā uz vīrusa nodarīto kaitējumu. ES 2022. gada budžetam jābūt vērienīgam un stabilam, lai nodrošinātu, ka Savienības programmas var kalpot par efektīvu ekonomikas stimulu.

Viņi arī uzsver, cik svarīgi ir palielināt ES budžetu, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, un uzsver, ka visām dalībvalstīm ir jāratificē jaunais Pašu resursu lēmums. Komitejas locekļi arī vērš uzmanību uz to, ka ir jāturpina īstenot ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, lai nodrošinātu, ka jaunie pašu resursi sedz vismaz tos izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksāšanu.

Komitejas locekļi uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetam arī ir jābūt pietiekamam, lai finansētu to kompetenču īstenošanu, kas Savienībai piešķirtas ar Līgumiem, tam ir jābūt vērstam uz kopējām Eiropas interesēm un jānodrošina Savienībai iespēja sniegt Eiropas iedzīvotājiem svarīgus rezultātus.

Efektīvai komunikācijai un apspriedēm ar pilsoņiem visā Eiropā vajadzētu būt vienai no budžeta galvenajām prioritātēm, lai nodrošinātu plašu, aktīvu un efektīvu pilsoņu iesaisti. 2022. gada budžetā jo īpaši vajadzētu būt resursiem, kas nepieciešami, lai izvērstu konferences par Eiropas nākotni darbību. Šo resursu apmēram vajadzētu atbilst konferences mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta nostājā attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni[25] un cita starpā ietver tematisku Eiropas pilsoņu agoru un jauniešu agoru organizēšanu visā procesa gaitā.

Komitejas locekļi uzsver, ka ir pienācīgi jāfinansē Savienības programmas, darbības un iniciatīvas, kas ir ļoti svarīgas, lai pastiprinātu līdzdalības demokrātijas procesus ES, veidotu pilsoņu uzticēšanos un uzlabotu viņu izpratni par ES politiku, kā arī attīstītu un veicinātu Eiropas pilsonību, jo īpaši Eiropas pilsoņu iniciatīvu un programmu “Tiesības un vērtības”.

Pienācīgs finansējuma līmenis ir jānodrošina arī ES iestāžu struktūrvienībām un struktūrām, kas atbild par saziņu ar iedzīvotājiem un dezinformācijas apkarošanu, piemēram, cita starpā Komisijas pārstāvniecībām un topošajam konferences par Eiropas nākotni sekretariātam, lai tie varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — komitejas locekļi atgādina, ka ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi Komisijas komunikācijas dienestiem, kuru mērķis ir veicināt pilsoniskuma izglītību, kā arī informēt pilsoņus par Savienības darbībām un politiku, tādējādi veicinot labāku informētību un vēršoties pret dezinformāciju dalībvalstīs un tiešsaistē.

Esmu pārliecināts, ka Budžeta komiteja ņems vērā šos ierosinājumus, gatavojot 2022. gada budžeta pamatnostādnes.

Ar cieņu

Antonio Tajani

 

 

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

25.2.2021

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm — III iedaļa (2020/2265(BUI))

Godātais Van Overtveldt kungs!

Kā to paredz minētā procedūra, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai, un 2021. gada 25. janvāra sanāksmē tas tika apstiprināts.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja 2021. gada 25. janvāra sanāksmē[26] pieņēma šo atzinumu vēstules veidā un aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu,

Evelyn Regner 

IEROSINĀJUMI

Līdztiesība kā ES politikas virzienu centrālais elements

1. aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi piemērot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas horizontālo prioritāti daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam; pauž bažas par to, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka dzimumu līdztiesība nav iekļauta Savienības budžetā tādā pašā veidā kā, piemēram, klimata pārmaiņas, un atzinīgi vērtē Revīzijas palātas lēmumu izskatīt šo jautājumu; aicina Komisiju īstenot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši vienlīdz gūst labumu no publiskajiem izdevumiem, arī no Next Generation EU, jo īpaši saistībā ar ekonomikas atveseļošanas pasākumiem;

2. aicina Komisiju un dalībvalstis atveseļošanas plānos saistībā ar Covid-19 krīzi un tās sekām piemērot dzimumsensitīvu pieeju, paturot prātā, ka Covid-19 krīze nesamērīgi ietekmēja sievietes un saasināja dzimumu nevienlīdzību, kā arī īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātības un darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumiem un ietverot pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu, novērtējumus par ietekmi uz dzimumu līdztiesību un citus īpašus pasākumus dzimumu nevienlīdzības novēršanai;

3. uzsver, ka programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” vajadzīgs pienācīgs finansējums ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai, ņemot vērā ar dzimumu saistītas vardarbības pieaugumu Covid-19 krīzes laikā; atgādina par prasībām attiecībā uz līdztiesības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļu un sadaļu “Daphne”, proti, ka vismaz 40 % līdzekļu būtu jāatvēl ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai un vismaz 15 % — sieviešu tiesību pilnīgas izmantošanas un dzimumu līdztiesības veicināšanai, tostarp darba un privātās dzīves līdzsvaram, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai; aicina šajā un citās saistītajās horizontālajās programmās īpašu uzmanību pievērst kibervardarbībai pret sievietēm;

4. atkārtoti aicina Komisiju iekļaut atsevišķu budžeta pozīciju visiem pasākumiem, kas īpaši vērsti uz dzimumu līdztiesību, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai, saistībā ar kuru Parlamentam kā budžeta lēmējiestādei būtu jāuzņemas būtiska loma;

5. aicina Komisiju palielināt budžeta piešķīrumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina sieviešu tiesības Eiropā, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības;

6. aicina sniegt kvalitatīvu budžeta pārskatu par Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās darbībās 2021.–2025. gadā, jo īpaši par 85 % ārējo darbību, kurām jāveicina dzimumu līdztiesība;

7. pauž nožēlu par to, ka digitālajās prasmēs, zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā pastāv dzimumu nelīdztiesība, tāpat kā arī rūpniecības līderībā un uzņēmējdarbībā; aicina Komisiju stiprināt pieejamos instrumentus un attīstīt to sinerģiju, lai veicinātu dzimumu līdztiesību šajās nozarēs, tostarp attiecībā uz sievietēm lauku apvidos;

8. atgādina par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) svarīgo lomu datu vākšanā un speciālo zināšanu sniegšanā, lai izprastu vīriešu un sieviešu nevienlīdzības apmēru un cēloņus Eiropas Savienībā; aicina palielināt EIGE budžetu vai vismaz saglabāt to pašreizējā līmenī.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	17.3.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 3 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Henrike Hahn

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig
S&D	Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs
Renew	Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nils Torvalds, Nicolae Ştefănuță
Verts/ALE	Rasmus Andresen, David Cormand, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn
ECR	Johan Van Overtveldt

 

3	-
ID	Joachim Kuhs, Hélène Laporte
NI	Ioannis Lagos

 

7	0
ID	Anna Bonfrisco, Valentino Grant
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca
The Left	Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis
NI	Mislav Kolakušić

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
• [2] OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.
• [3] OV C 444I, 22.12.2020.
• [4] Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 2. pielikums: Deklarācijas. Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357.
• [5] OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.
• [6] OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
• [7] OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.
• [8] OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.
• [9] OV L 93, 17.3.2021., 1. lpp.
• [10] OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.
• [11] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [12] OV C 388, 13.11.2020., 18. lpp.
• [13] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.
• [14] Galīgajā balsošanā piedalījās: Eugen Jurzyca (atzinuma sagatavotājs), Anna Cavazzini (priekšsēdētāja), Andrus Ansip (priekšsēdētājas vietnieks), Maria Grapini (priekšsēdētājas vietniece), Alessandra Basso, Brando Benifei, Adam Bielan, Biljana Borzan, Vlad-Marius Botoş, Markus Buchheit, Marco Campomenosi, Maria da Graça Carvalho, Dita Charanzová, Deirdre Clune, David Cormand, Carlo Fidanza, Evelyne Gebhardt, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Svenja Hahn, Krzysztof Hetman, Virginie Joron, Arba Kokalari, Marcel Kolaja, Kateřina Konečná, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Adriana Maldonado López, Morten Løkkegaard, Antonius Manders, Beata Mazurek, Sven Mikser, Leszek Miller, Dan-Ştefan Motreanu, Anne-Sophie Pelletier, Tsvetelina Penkova, Miroslav Radačovský, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Kim Van Sparrentak, Barbara Thaler, Edina Tóth, Tom Vandenkendelaere, Marco Zullo.
• [15] OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
• [16] OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.
• [17] OV C 444 I, 22.12.2020.
• [18] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357, II pielikums.
• [19] OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
• [20] OJ L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
• [21] OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.
• [22] OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.
• [23] OV L xx, ...
• [24] Galīgajā balsošanā piedalījās: Antonio Tajani (priekšsēdētājs un atzinuma sagatavotājs), Gabriele Bischoff (priekšsēdētāja vietnieks), Charles Goerens (priekšsēdētāja vietnieks), Giuliano Pisapia (priekšsēdētāja vietnieks), Gerolf Annemans, Damian Boeselager, Geert Bourgeois, Fabio Massimo Castaldo, Włodzimierz Cimoszewicz, Gwendoline Delbos-Corfield, Pascal Durand, João Ferreira (aizstājot Leila Chaibi), Daniel Freund, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Laura Huhtasaari, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, László Trócsányi, Mihai Tudose, Guy Verhofstadt, Loránt Vincze un Rainer Wieland.
• [25] Pieņemtie teksti: P9_TA(2020)0010 un P9_TA(2020)0153.
• [26] Galīgajā balsošanā piedalījās: Evelyn Regner (priekšsēdētāja), Simona Baldassarre, Robert Biedroń (priekšsēdētājas vietnieks), Annika Bruna, Rosa Estaràs Ferragut, Frances Fitzgerald, Cindy Franssen, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Lívia Járóka, Arba Kokalari, Alice Kuhnke, Karen Melchior, Andżelika Anna Możdżanowska, Maria Noichl, Pina Picierno, Sirpa Pietikäinen, Samira Rafaela, Diana Riba i Giner, Eugenia Rodríguez Palop (priekšsēdētājas vietniece), María Soraya Rodríguez Ramos, Christine Schneider, Sylwia Spurek (priekšsēdētājas vietniece), Jessica Stegrud, Isabella Tovaglieri, Ernest Urtasun, Hilde Vautmans, Elissavet Vozemberg-Vrionidi (priekšsēdētājas vietniece), Chrysoula Zacharopoulou, Margarita de la Pisa Carrión, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska.