ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Lívia Járóka imunitāti
22.3.2021 - (2020/2198(IMM))
Juridiskā komiteja
Referents: Stéphane Séjourné
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt Lívia Járóka imunitāti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurora 2020. gada 9. jūlija pieprasījumu atcelt Lívia Járóka imunitāti, kas tika paziņots 2020. gada 14. septembra plenārsēdē,
– ņemot vērā to, ka Lívia Járóka ir atteikusies no savām tiesībām tikt uzklausītai saskaņā ar tā Reglamenta 9. panta 6. punktu,
– ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0050/2021),
A. tā kā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors ir iesniedzis pieprasījumu atcelt no Ungārijas ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Lívia Járóka, imunitāti saistībā ar 11. panta 1. punkta pirmās daļas pārkāpumu Beļģijas 1975. gada 1. decembra Karaļa dekrētā, ar ko nosaka vispārējos noteikumus par ceļu satiksmes un koplietošanas ceļu izmantošanu, un 1968. gada 16. marta Likuma par ceļu satiksmes policiju 29. panta 3. punkta pārkāpumu; tā kā pārkāpums galvenokārt ir saistīts ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu;
B. tā kā 2018. gada 17. novembrī plkst. 10:30 Uklē esošā fiksētā automātiskā ierīce, kas darbojas kvalificēta aģenta prombūtnē, reģistrēja maksimālā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu transportlīdzeklim, kas reģistrēts uz Lívia Járóka vārda; tā kā ir sagatavots administratīvais protokols un 2018. gada 29. novembrī Lívia Járóka tika nosūtīta protokola kopija kopā ar veidlapu atbildes sniegšanai; tā kā prokuratūra, lai konstatētu, vai L. Járóka ir bijusi attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja, vairākas reizes ir mēģinājusi iegūt viņas paskaidrojumus, bet bez panākumiem; saskaņā ar Federālā ārlietu dienesta Protokola dienesta sniegto informāciju Lívia Járóka nebija legalizējusi savu dzīvesvietu Beļģijā; tā kā piecpadsmit dienas pēc administratīvā protokola kopijas nosūtīšanas lietas materiāli tika pārsūtīti Briseles prokuratūrai;
C. tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmo daļu Eiropas Parlamenta deputātiem savā teritorijā ir imunitāte, ko piešķir viņu valsts parlamenta locekļiem un jebkuras citas dalībvalsts teritorijā attiecībā uz jebkādām aizturēšanas darbībām un jebkuru tiesvedību;
D. tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto[2];
E. tā kā tikai Parlaments var lemt par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu šajā gadījumā; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli[3];
F. tā kā deliktam, par kuru pastāv aizdomas, nav tiešas vai acīmredzamas saiknes ar Lívia Járóka kā Eiropas Parlamenta deputātes pienākumu pildīšanu, kā arī tas nav uzskatāms par viedokli vai balsojumu, kas pausts, viņai pildot savus pienākumus kā Eiropas Parlamenta deputātei 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta izpratnē;
G. tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, faktiskiem apstākļiem, kas norāda uz to, ka attiecīgais process ir ierosināts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai;
1. nolemj atcelt Lívia Járóka imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Beļģijas kompetentajām iestādēm un Lívia Járóka.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
18.3.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 0 1 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Manon Aubry, Gunnar Beck, Geoffroy Didier, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Ibán García Del Blanco, Esteban González Pons, Mislav Kolakušić, Gilles Lebreton, Karen Melchior, Jiří Pospíšil, Franco Roberti, Marcos Ros Sempere, Stéphane Séjourné, Raffaele Stancanelli, Marie Toussaint, Adrián Vázquez Lázara, Axel Voss, Marion Walsmann, Tiemo Wölken, Lara Wolters, Javier Zarzalejos |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Patrick Breyer, Andrzej Halicki, Heidi Hautala, Ilhan Kyuchyuk, Antonius Manders, Sabrina Pignedoli, Jérôme Rivière, Nacho Sánchez Amor |
|||
- [1] Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
- [2] Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.
- [3] Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440, 28. punkts.