Ziņojums - A9-0065/2021Ziņojums
A9-0065/2021

ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

26.3.2021 - (2020/2147(DEC))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Olivier Chastel


Procedūra : 2020/2147(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0065/2021

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

(2020/2147(DEC))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējo budžetu[1],

 ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2019. finanšu gadu (COM(2020)0288 – C9-0227/2020)[2],

 ņemot vērā Eiropas Ombuda gada ziņojumu par 2019. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tas iesniedzis budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

 ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2019. finanšu gadā un iestāžu atbildes[3],

 ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību[4], kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2019. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/20122[5], un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

 ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

 ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0065/2021),

1. sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par Eiropas Ombuda 2019. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ombudam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

 


 

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

(2020/2147(DEC))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds,

 ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

 ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0065/2021),

A. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes (PBB) koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1. ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nozīmīgus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropas Ombuda (“Ombuds”) cilvēkresursu un iepirkuma tematiem;

2. uzsver, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2019. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Ombuda administratīvajiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3. kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas gada pārskata 9. nodaļas “Administrācija” tvērums ir diezgan ierobežots un tajā ir maz secinājumu, neskatoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par tādu, kas saistīta ar zemu risku; prasa revīzijas darbā, kas attiecas uz nodaļu par administrāciju, lielāku uzmanību veltīt jautājumiem, kuri Ombudam ir ļoti svarīgi vai pat izšķiroši svarīgi;

4. pieņem zināšanai to, ka 2019. gads Ombudam bija pārejas gads, jo tas sakrita ar ombudes pirmā pilnvaru termiņa beigām un viņas atkārtotu ievēlēšanu Parlamenta 2019.–2024. gada sasaukumā; pilnībā atbalsta Ombuda noteiktos mērķus attiecībā uz stratēģiju “Ceļā uz 2024. gadu”, kas aptver ombudes otro pilnvaru termiņu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

5. pieņem zināšanai to, ka Ombuda budžets tiek izmantots galvenokārt administratīvām vajadzībām un liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar darbiniekiem, ēkām, mēbelēm, aprīkojumu un dažādām darbības izmaksām; pieņem zināšanai to, ka 2019. gadā tas bija 11 496 261 EUR (salīdzinājumā ar 10 837 545 EUR 2018. gadā un 10 905 441 EUR 2017. gadā);

6. pieņem zināšanai to, ka izpildes rādītājs saistību ziņā (ieskaitot no 2019. gada uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas) ir 92,3 % (salīdzinājumā ar 95,3 % 2018. gadā un 93,91 % 2017. gadā) un ka 2019. gadā tika samaksāti 89,5 % no kopējām apropriācijām (salīdzinājumā ar 91,3 % 2018. gadā un 86,2 % 2017. gadā);

7. atzinīgi vērtē to, ka pārnesto apropriāciju jomā situācija ir uzlabojusies, proti, no 2019. gada uz 2020. gadu pārnesto apropriāciju summa ir 323 410 EUR, kas ir 2,8 % no 2019. gada budžeta (salīdzinājumā ar 433 866 EUR, kas tika pārnesti no 2018. gada uz 2019. gadu un bija 4 % no 2018. gada budžeta); turklāt pieņem zināšanai to, ka no apropriācijām, kas bija pārnestas no 2018. gada uz 2019. gadu, 90,36 % tika izlietotas (salīdzinājumā ar 82,64 % 2017. gadā);

8. atzīst, ka Ombuda finanšu pārvaldība ir pareiza, piemēram, ja atsevišķās budžeta pozīcijās līdzekļu nepilnīga izlietošana šķiet sistēmiska, Ombuds turpmākajos gados samazina saistītās apropriācijas, piemēram, budžeta pozīcija publikācijām ir tikusi proaktīvi un pakāpeniski samazināta no 219 000 EUR 2017. gadā līdz 123 000 EUR 2021. gada budžeta projektā;

9. atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 228. panta 1. punktu Ombuds “ir pilnvarots (..) pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm”, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes pienākumus; konstatē, ka Ombuds var veikt izmeklēšanu “pēc savas iniciatīvas vai, saņemot sūdzību” (Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 1. punkts), vai arī “ar Eiropas Parlamenta locekļa starpniecību” (LESD 228. panta 1. punkts); atgādina, ka Ombudam ir jāpilda savi pienākumi saskaņā ar Līgumiem un tas nedrīkst pārsniegt savas pilnvaras;

Iestāžu sadarbība

10. apzinās aizvien pieaugošo darba slodzi un atbalsta stratēģiju pieņemt korporatīvus risinājumus, ja iespējams, piemēram, sadarbībā administratīvos jautājumos ar Komisiju un Atalgojuma un individuālo tiesību biroju (PMO), lai pārceltu darbiniekus darbam ar sūdzību izskatīšanu; pieņem zināšanai to, ka darbinieku skaits 2019. gada 31. decembrī bija mazāks nekā 2018. gada 31. decembrī, proti, 74 amata vietas salīdzinājumā ar 78 amata vietām; pieņem zināšanai to, ka tas ir saistīts ar minētajā datumā neaizpildītajām brīvajām amata vietām un līgumdarbinieku skaita samazināšanos;

11. atkārtoti pauž atbalstu Ombuda prasībai palielināt darbinieku skaitu, lai varētu tikt galā ar pieaugošo darba slodzi;

12. atzinīgi vērtē pakalpojumu līmeņa vienošanās, piemēram, korporatīvā rīka (personīgo lietu moduļa Sysper) ieviešanu darbinieku personīgo lietu pārvaldībai un darbinieku individuālo tiesību pārvaldības deleģēšanu PMO, kas nozīmē administratīvās efektivitātes pieaugumu, jo īpaši mazāku iestāžu gadījumā; pieņem zināšanai to, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozare cieši sadarbojas ar Parlamentu un Komisiju, lai integrētu un uzturētu visus Savienības korporatīvos rīkus un izmantotu iestāžu IT pamatlīgumus; 

13. mudina Ombudu uzturēt un paplašināt kontaktus ar struktūrām Savienības un valstu līmenī, lai apmainītos ar informāciju un paraugpraksi un, ja iespējams, pieņemtu kopējas pieejas (piemēram, attiecībā uz pamatnostādnēm, kas izstrādātas Iestāžu tiešsaistes komunikācijas komitejā) par vispārīgiem administratīviem, finanšu, personāla un IT jautājumiem, kā arī par ētiku, pārredzamību un publiskā sektora integritāti; atzinīgi vērtē intensīvo informācijas apmaiņu ar valstu ombudu birojiem un sanāksmju organizēšanu starp valstu ombudu birojiem, lai noteiktu iespējamu paralēlu izmeklēšanu tematus;

14. atkārtoti aicina Ombudu ciešāk sadarboties ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, lai nodrošinātu, ka tā tiek kodolīgi un savlaicīgi informēta par noteikumu neievērošanu, kas saistīta ar administratīvām kļūmēm un/vai iestāžu negatīvām atbildēm uz Ombuda ieteikumiem; tomēr atzinīgi vērtē to, ka savā ikgadējā ziņojumā “Vai pareizi?” ombude iekļauj detalizētu pārskatu par to, kā iestādes ievēro viņas ieteikumus, un ombudes apstiprinājumu, ka viņa kopīgos atsevišķās lietās sniegtos ieteikumus tieši ar atbildīgo komiteju; 

Cilvēkresursi

15. atkārtoti norāda uz vajadzību pēc dzimumu līdzsvara visos hierarhijas līmeņos; šajā sakarā konstatē, ka Ombuds izmanto proaktīvu pieeju, lai uzturētu līdzsvaru starp vīriešu un sieviešu pieņemšanu darbā un ka Ombudam ir augsti kvalificēts personāls ar dzimumu līdzsvaru vadošos amatos;

16. apzinās grūtības, kas mazai iestādei rodas, cenšoties panākt ģeogrāfisku līdzsvaru, tomēr pieņem zināšanai to, ka 2019. gadā Ombuda darbinieki pārstāvēja 20 no 27 dalībvalstīm; pieņem zināšanai to, ka 2019. gadā vadītāju skaits bija septiņi un vadošos amatos bija pārstāvētas piecas dažādas valstspiederības (Itālija, Īrija, Polija, Zviedrija un Vācija), salīdzinot ar sešām dažādām  vadītāju valstspiederībām 2018. gadā; atzinīgi vērtē plānus 2020. gadā veikt reorganizāciju, lai palielinātu Ombuda efektivitāti, tādējādi samazinot vadītāju skaitu un vienlaikus pēc iespējas ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru;

17. pieņem zināšanai to, ka Ombuds ir atjauninājis savu dažādības politiku, kas pievēršas invaliditātes un dzimumu līdzsvara jautājumiem; ņem vērā to, ka 2019. gadā ir pabeigta vadlīniju izstrāde par to, kā īstenot aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku; pieņem zināšanai to, ka 2019. gadā ir pabeigta arī vairāku citu ar cilvēkresursiem saistītu politiku un lēmumu izstrāde, piemēram, par “atgriešanos skolā”, pārcelšanās izdevumu atlīdzināšanu, nepilna laika darbu un atgriešanos darbā pēc ilgstoša slimības atvaļinājuma, bet citu politiku izstrāde, tostarp par ārējām darbībām, turpinās;

18. aicina Ombudu risināt ar personālu saistītus jautājumus un meklēt veidus, kā uzlabot darbā pieņemšanas procesus, lai vakantās amata vietas nepaliktu neaizpildītas pārāk ilgi, jo tas tieši negatīvi ietekmē darba slodzes sadalījumu un apvienojumā ar līgumdarbinieku skaita samazināšanos varētu kaitēt iestādes efektivitātei;

19. pieņem zināšanai darbiniekiem piedāvāto elastīgo darba režīmu (elastīgs darba laiks, tāldarbs un nepilnas slodzes darbs), kā arī apmācību par komandas kohēziju; mudina Ombudu neaprobežoties tikai ar darbinieku labbūtības palielināšanu un veikt apmierinātības aptaujas, lai apzinātu iespējamos priekšlikumus uzlabojumiem;

20. aicina Ombudu ziņot par konkrētiem sasniegumiem atjauninātajā daudzveidības politikā, par to darbību rezultātiem, kas veiktas, lai stiprinātu daudzveidību un padarītu Ombudu par iekļaujošāku darbavietu personām ar invaliditāti;

Interešu konflikti, aizskaroša izturēšanās un trauksmes celšana

21. atgādina par Ombuda 2018. gada stratēģisko iniciatīvu SI/2/2018/AMF par cieņu darbā Savienības iestādēs un aģentūrās, kas ir paraugprakses piemērs aizskarošas izturēšanās novēršanai; pieņem zināšanai to, ka par vienu no Ombuda prioritātēm ir kļuvusi darbinieku izpratnes palielināšana par aizskarošas izturēšanās jautājumiem un ka visiem darbiniekiem tiek piedāvāta obligāta apmācība par cieņpilnu izturēšanos darbā; pieņem zināšanai to, ka ētikas korespondenti un samierināšanas komitejas locekļi ir piedalījušies apmācībā, lai sagatavotos savu pienākumu pildīšanai saistībā ar Ombuda aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku; atzinīgi vērtē to, ka informatīvās sesijas par ētiku, kas aptver tādus jautājumus kā ētiska rīcība un uzvedība, aizskaroša izturēšanās, trauksmes celšana, interešu konflikti un ārējas darbības, ir kļuvušas par Ombuda jaunpieņemto darbinieku un praktikantu ievadapmācības neatņemamu daļu; 

22. apsveic Ombudu ar tā lietotājdraudzīgo tīmekļvietni, kurā papildus sīkai informācijai par Ombuda pamatdarbību ir arī ētikai veltīta sadaļa; atzinīgi vērtē Ombuda 2019. gada komandējumu detalizēto sarakstu, kas publicēts tīmekļa vietnē pārredzamības labad, tostarp norādot arī gada darbības pārskatā pieejamo informāciju par galamērķi, nolūku un saistītajām izmaksām;

23. norāda, ka ir vajadzīga kompleksa pieeja, lai Eiropas iestāžu tīmekļa vietnes padarītu pieejamas personām ar jebkura veida invaliditāti, tostarp valstu zīmju valodu pieejamība; ierosina šajā procesā iesaistīt organizācijas, kas darbojas invaliditātes jomā;

24. atzinīgi vērtē Ombuda darbu interešu konflikta jautājumos, jo īpaši sadarbību ar Augsto iestādi sabiedriskās dzīves pārredzamības jautājumos (HATVP) Francijā un dalību Parlamenta un Eiropas Centrālās bankas pasākumos, kas veltīti šim svarīgajam tematam;

Iekšējā pārvaldība, sniegums, iekšējā kontrole

25. ņem vērā Ombuda skaidri formulēto galveno snieguma rādītāju (KPI) kopumu; atzinīgi vērtē ziņoto efektivitātes pieaugumu, piemēram, to, ka lietu izskatīšanas procesos rezultāti ir labāki nekā iepriekšējā gadā — 91 % gadījumu lēmumi par pieņemamību ir pieņemti mēneša laikā (salīdzinājumā ar 90 % gadījumu 2018. gadā), 63 % gadījumu izmeklēšana pabeigta sešu mēnešu laikā (salīdzinājumā ar 57 % gadījumu 2018. gadā) un 90 % gadījumu izmeklēšana pabeigta 18 mēnešu laikā (salīdzinājumā ar 88 % gadījumu 2018. gadā);

26. aicina Ombudu izpētīt, kā novērtēt Ombuda veikto izmeklēšanu un ar tām saistīto ieteikumu plašāko ietekmi uz Savienības iestādēm; ļoti labi apzinās, ka priekšlikumu izpildi reģistrē konkrētā brīdī un tā neatspoguļo izmaiņas, kas notiek lēnāk un bieži ir plašāku izmeklēšanu rezultāts; pieņem zināšanai to, ka vispārējais izpildes līmenis ir 77 % (salīdzinājumā ar 81 % 2018. gadā); visbeidzot prasa, lai attiecīgie dati tiktu uzrādīti kā konkrēts KPI;

27. atzinīgi vērtē to, ka iestādes ir pozitīvi reaģējušas uz 90 no 117 Ombuda priekšlikumiem par uzlabojumiem; pieņem zināšanai to, ka priekšlikumi tika sniegti 69 gadījumos un 52 gadījumos iestādes ir veikušas pasākumus savas darbības uzlabošanai; atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumus par uzlabojumiem vienpadsmit iestādes bija izpildījušas 100 % apmērā, savukārt Komisija, uz kuru attiecas lielākā daļa gadījumu, bija izpildījusi 70,9 % priekšlikumu; 

28. konstatē, ka 2019. gadā bija reģistrēta 2171 sūdzība (salīdzinājumā ar 2160 sūdzībām 2018. gadā), izskatīto jauno lietu skaits bija 2201 (salīdzinājumā ar 2180 lietām 2018. gadā) un ka Ombuda pilnvaru jomā bija 871 lieta (salīdzinājumā ar 880 lietām 2018. gadā); pieņem zināšanai to, ka Ombuds sāka 456 jaunas izmeklēšanas, pamatojoties uz sūdzībām (salīdzinājumā ar 482 izmeklēšanām 2018. gadā) un slēdza 552 uz sūdzībām balstītas izmeklēšanas, kas ir rekordliels skaits (salīdzinājumā ar 534 izmeklēšanām 2018. gadā), un lielā izskatīto lietu skaita dēļ uz 2020. gadu tika pārnestas tikai 117 izmeklēšanas (salīdzinājumā ar 222 izmeklēšanām, kas tika pārnestas uz 2019. gadu);

29. pieņem zināšanai to, ka sūdzību skaits visvairāk ir palielinājies šādās kategorijās: pamattiesību ievērošana, rīcības brīvības pienācīga izmantošana (tostarp pienākumu neizpildes procedūras), pakalpojumu sniegšanas kultūra, pārredzamība un procesuālo tiesību ievērošana; mudina Ombudu turpināt ziņot Parlamentam par ieteikumiem, kas šajā sakarā sniegti Savienības iestādēm;

30. norāda, ka Ombuda 2019. gadā pabeigto izmeklēšanu rezultāti ir šādi: nav konstatētas administratīvas kļūmes 56 % gadījumu, attiecīgā iestāde ir atrisinājusi jautājumu, risinājumi ir panākti vai daļēji panākti 33 % gadījumu, turpmāka izmeklēšana nav bijusi pamatota 5 % gadījumu, administratīvas kļūmes konstatētas, ieteikumi pieņemti vai daļēji pieņemti 5 % gadījumu un 0,9 % ir bijuši citi gadījumi;

31. pieņem zināšanai to, ka iekšējā revidenta ziņojumā par 2018. gadu ir secināts, ka Ombuda riska pārvaldības, kontroles un pārvaldības sistēmas bija rezultatīvas un efektīvas un tās nodrošināja pietiekamu pārliecību, ka Ombuds konsekventi sasniegs savus kontroles mērķus, pieņemot, ka tiks slēgta atlikusī darbības nepārtrauktības pārvaldības nodrošināšanas darbība; pieņem zināšanai to, ka Ombuds ir izveidojis sinerģiju ar Komisiju, lai izmantotu korporatīvos instrumentus un/vai pakalpojumus personāla pārvaldībai, finanšu pārvaldībai un grāmatvedībai, publiskajam iepirkumam, komandējumu pārvaldībai un pieņemšanai darbā; aicina Ombudu informēt Parlamentu par visiem turpmākajiem pasākumiem saistībā ar pārnestajām darbības nepārtrauktības pārvaldības nodrošināšanas darbībām;

32. pieņem zināšanai to, ka Ombuda atbilde ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem pēc 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas bija saistīta ar Eiropas Ombuda statūtu pārskatīšanas procesu; pieņem zināšanai to, ka pēc tam, kad būs pieņemta jauna regula, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi, Ombuds attiecīgi pārskatīs tās īstenošanas noteikumus un turpmākajos gada darbības pārskatos iekļaus visas izmaiņas šajā jomā; 

Pārredzamība

33. izceļ uz sūdzībām balstīto izmeklēšanu, kurā Ombuds aicināja Padomes Ģenerālsekretariātu pilnībā reģistrēt lobistu un Eiropadomes priekšsēdētāja un/vai viņa biroja locekļu sanāksmes; piekrīt Ombuda paziņojumam, ka priekšsēdētāja biroja locekļiem būtu jātiekas tikai ar Pārredzamības reģistrā reģistrētiem interešu pārstāvjiem vai jāpiedalās tikai tādu interešu pārstāvju rīkotos pasākumos;

34. izmanto iespēju apsveikt Ombudu ar 2017. gadā sākto izmeklēšanu (OI/2/2017) par Padomes likumdošanas darba pārredzamību, lai ļautu iedzīvotājiem vieglāk sekot Savienības likumdošanas procesam; atzinīgi vērtē to, ka Ombuds nesen ir pozitīvi reaģējis uz Padomes ieviestajiem jaunajiem pārredzamības pasākumiem, piemēram, proaktīvi publicējis progresa ziņojumus par sarunām par tiesību aktu projektiem, kuros ir ņemti vērā Ombuda priekšlikumi, kas izriet no veiktajām izmeklēšanām; tomēr atgādina Ombuda viedokli, ka Padomei būtu vēl vairāk jāpastiprina centieni pārredzamības jomā, cita starpā publicējot Padomes leģislatīvos dokumentus, arī darba grupas sanāksmju protokolus, trialogus un citus starpposma darba dokumentus; atzinīgi vērtē Ombuda priekšlikumus nodrošināt sistemātiskāku un efektīvāku pieeju attiecībā uz bijušajiem darbiniekiem, kas pāriet uz privāto sektoru, vai personām, kuras pārnāk no privātā sektora uz Komisiju; 

35. konstatē vēl vienu labu piemēru, proti, ziņojumu par paātrināto procedūru lietās, kas attiecas uz publisku piekļuvi dokumentiem, un tās īstenošanu; atzinīgi vērtē veikto novērtējumu, kurā norādīts, ka paātrinātā procedūra ir trīskārt saīsinājusi izskatīšanas laiku lietām par piekļuvi dokumentiem;

36. atzinīgi vērtē lietotājdraudzīgās lietu izskatītāju rokasgrāmatas pabeigšanu, kurā visas lietu izskatīšanas procedūras ir apvienotas dinamiskā, kodolīgā un reizē visaptverošā veidā;

37. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds automātiski publicē izmeklēšanas savā tīmekļa vietnē, ja vien sūdzības iesniedzējs īpaši nepieprasa konfidencialitāti vai ja lietā nav personas datu;

Digitalizācija, kiberdrošība, datu aizsardzība

38. aicina Ombudu saistībā ar tā digitalizācijas politiku turpināt attīstīt mijiedarbību starp tīmekļa vietni un lietu pārvaldības sistēmu, nodrošinot automātisku informācijas importēšanu no tīmekļa vietnes uz sūdzību pārvaldības sistēmu un nodrošinot iespēju sūdzības iesniedzējam tiešsaistē iesniegtai sūdzībai pievienot papildu korespondenci, un prasa, lai tiešsaistes konts tiktu izmantots mijiedarbībai ar sūdzības iesniedzēju visā procesā;

39. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds atzīst datu aizsardzības nozīmi un ir apņēmies vēl vairāk uzlabot lietotāju informētību par datu aizsardzības nozīmi tiešsaistē; atzinīgi vērtē Ombuda 2018. gadā izstrādāto rīcības plānu attiecībā uz Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulu, kura mērķis ir ļaut iestādēm pielāgoties jaunajiem tiesību aktiem, kā arī panākumus, kas gūti, 2019. gadā īstenojot 24 plānā noteiktās darbības; atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda apstrādes darbību reģistra izveidi un sadarbību ar Eiropas Parlamentu;

40. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ārējās un iekšējās komunikācijas vajadzībām izmanto bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūru; atzinīgi vērtē to, ka Ombuds atzīst atklātā pirmkoda programmatūras pievienoto vērtību, lai palielinātu pārredzamību;

41. mudina Ombudu ievērot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumu atsākt sarunas par Iestāžu licencēšanas nolīgumu un īstenošanas līgumu, ko Savienības iestādes un Microsoft parakstīja 2018. gadā, nolūkā panākt digitālo suverenitāti, nepieļaut atkarību no viena pārdevēja un kontroles trūkumu, kā arī nodrošināt personas datu aizsardzību;

Komunikācija

42. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds 2019. gadā ir pārsniedzis sociālo mediju auditorijai noteiktos mērķrādītājus; norāda, ka Ombuds ir sasniedzis 36 717 pieminējumus sociālajā platformā Twitter (mērķis bija 20 000) un ka Twitter sekotāju skaits ir palielinājies no 22 600 sekotājiem 2018. gada beigās līdz 26 300 sekotājiem 2019. gada decembrī, kas nozīmē 16 % pieaugumu; pieņem zināšanai to, ka kanāls, kura popularitāte ir augusi visstraujāk, ir bijis Instagram, jo tā auditorija gada laikā ir palielinājusies par 47 %, un LinkedIn, kurā sekotāju skaits ir palielinājies par 21 %; 

43. apsveic Ombudu ar to, ka 2019. gada decembrī ir sācis darboties jaunais intranets (SISTEO), kura pārskatīšanas projekts tika sākts 2018. gadā ar mērķi veicināt informācijas apriti, piekļuvi iekšējiem procesiem un rīkiem, kā arī starpiestāžu lietojumprogrammām un platformām; atzinīgi vērtē arī to, ka 2019. gada decembrī tika pabeigts Eiropas ombudu tīkla (ENO) ekstraneta projekts;

44. uzsver, ka laba sadarbība Eiropas ombudu tīklā ir svarīga, jo Savienības tiesību akti un politikas virzieni ieņem arvien svarīgāku lomu dalībvalstu iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

45. izceļ otro labas pārvaldības balvas konkursu, kuru Ombuds izsludināja un kurā piedalījās 54 iedvesmojoši projekti, ko bija iesniegušas galvenās Savienības iestādes, kā arī daudzas aģentūras un citas struktūras, apliecinot lielu interesi par šo balvu; pieņem zināšanai to, ka vispārējā labas pārvaldības balva tika piešķirta Komisijas komandām, kas strādāja pie Savienības iniciatīvas, kuras mērķis ir samazināt plastmasas piesārņojumu un palielināt sabiedrības informētību par šo problēmu;

Vides aspekts

46. atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos mazināt savu vidisko pēdu, veicot konkrētas darbības, piemēram, iekšējās un iestāžu sanāksmēs plaši izmantojot videokonferenču aprīkojumu, kas ir ļāvis samazināt komandējumu skaitu; pieņem zināšanai tāldarba politiku, ko izmanto daudzi darbinieki (un visi darbinieki Covid-19 krīzes laikā) un kas ļauj samazināt individuālo transportlīdzekļu izmantošanu; mudina Ombudu turpināt darbības, kuru mērķis ir samazināt oglekļa pēdu, kā arī lielu uzmanību pievērst iestādes izmantotajai energoresursu struktūrai, īpaši uzsverot tīru un atjaunojamu enerģijas avotu veicināšanu;

47. atzinīgi vērtē Ombuda biroja veiktās iniciatīvas veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu, sniedzot finansiālu atbalstu gada abonementiem un ierobežojot pieejamo autostāvvietu skaitu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.3.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matteo Adinolfi, Olivier Chastel, Caterina Chinnici, Lefteris Christoforou, Corina Crețu, Martina Dlabajová, José Manuel Fernandes, Raffaele Fitto, Luke Ming Flanagan, Daniel Freund, Isabel García Muñoz, Monika Hohlmeier, Jean-François Jalkh, Ádám Kósa, Joachim Kuhs, Ryszard Antoni Legutko, Claudiu Manda, Alin Mituța, Younous Omarjee, Tsvetelina Penkova, Markus Pieper, Sabrina Pignedoli, Michèle Rivasi, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig, Lara Wolters, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gilles Boyer, Mikuláš Peksa

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ECR

Raffaele Fitto, Ryszard Antoni Legutko

ID

Matteo Adinolfi, Jean-François Jalkh, Joachim Kuhs

NI

Sabrina Pignedoli

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Ádám Kósa, Markus Pieper, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig, Tomáš Zdechovský

Renew

Gilles Boyer, Olivier Chastel, Martina Dlabajová, Alin Mituța

S&D

Caterina Chinnici, Corina Crețu, Isabel García Muñoz, Claudiu Manda, Tsvetelina Penkova, Lara Wolters

The Left

Luke Ming Flanagan, Younous Omarjee

Verts/ALE

Daniel Freund, Mikuláš Peksa, Michèle Rivasi

 

0

-

 

 

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 19. aprīlis
Juridisks paziņojums - Privātuma politika