ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Indijas attiecībām
16.4.2021 - (2021/2023(INI))
Ārlietu komiteja
Referente: Alviina Alametsä
EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS
Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Indijas attiecībām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā gaidāmo ES un Indijas līderu sanāksmi, kas paredzēta 2021. gada 8. maijā Porto (Portugāle),
– ņemot vērā 2004. gadā izveidoto ES un Indijas stratēģisko partnerību,
– ņemot vērā ES un Indijas 1994. gada Sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu un ES un Indijas stratēģisko partnerību: Ceļvedi periodā līdz 2025. gadam[1], kas pieņemts virtuālajā ES un Indijas samitā 2020. gada 15. jūlijā, kā arī citus nesen parakstītus kopīgus paziņojumus, tostarp tādās jomās kā terorisma apkarošana, klimats un enerģētika, urbanizācija, migrācija un mobilitāte un partnerība ūdens resursu jomā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisijas 2018. gada 20. novembra kopīgo paziņojumu “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Indiju” (JOIN(2018)0028) un saistītos Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Indiju (14634/18),
– ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu “Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi” (JOIN(2018)0031) un saistītos Padomes 2018. gada 15. oktobra secinājumus (13097/18),
– ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par ciešāku ES sadarbību drošības jomā ar Āziju un Āzijā (9265/1/18 REV 1);
– ņemot vērā Komisijas 2001. gada 4. septembra paziņojumu “Eiropa un Āzija: Ciešākas partnerības stratēģisks satvars” (COM(2001)0469),
– ņemot vērā gaidāmo regulu par kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta izveidi 2021.–2027. gadam (2018/0243(COD)),
– ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu[2], 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par savienojamību un ES un Āzijas attiecībām[3] un 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Indiju[4], kā arī citas iepriekšējās rezolūcijas par Indiju, tostarp rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumu gadījumiem,
– ņemot vērā 2004. gada 28. oktobra Ieteikumu Padomei par ES un Indijas attiecībām[5],
– ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības[6],
– ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule[7],
– ņemot vērā 2012. gada 10. maija rezolūciju par jūras pirātismu[8],
– ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu[9],
– ņemot vērā Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības 10. sanāksmi (ASEP10), kas notika Briselē 2018. gada 27. un 28. septembrī, un attiecīgo pieņemto deklarāciju, kā arī Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības 11. sanāksmi (ASEP11), kas notiks Pnompeņā (Kambodža) 2021. gada 26. un 27. maijā,
– ņemot vērā ES un Indijas augsta līmeņa dialoga par tirdzniecību un investīcijām pirmo sanāksmi, kas notika 2021. gada 5. februārī,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas darba braucienu uz Indiju 2017. gada 21. un 22. februārī,
– ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2024),
– ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. februāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2021. gadā,
– ņemot vērā ES tematiskās pamatnostādnes par cilvēktiesībām, tostarp pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības aizsardzību un veicināšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas vēstuli un ņemot vērā tās kompetenci saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0124/2021),
A. tā kā ES un Indija plāno 2021. gada 8. maijā organizēt līderu sanāksmi Porto (Portugāle), ievērojot apņemšanos regulāri sasaukt augstākā līmeņa sanāksmes un stiprināt 2004. gadā izveidoto stratēģisko partnerību, lai uzlabotu ekonomisko un politisko sadarbību;
B. tā kā ES un Indijas stratēģiskā partnerība pēdējos gados ir pastiprinājusies, atspoguļojot atjaunotu politisko gribu stiprināt tās stratēģisko dimensiju, un ekonomiskā partnerība ir pāraugusi attiecībās, kuras aptver vairākas nozares, atspoguļojot Indijas augošo ģeopolitisko ietekmi un kopīgas demokrātiskās vērtības;
C. tā kā ES un Indija kā divas pasaules lielākās demokrātijas ir vienotas ciešām politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras saitēm; tā kā divpusējās attiecības tomēr vēl nav pilnībā sasniegušas savu potenciālu un prasa lielāku politisko iesaisti; tā kā ES un Indijas līderi ir atkārtoti uzsvēruši savu apņēmību saglabāt un veicināt efektīvu multilaterālismu un noteikumos balstītu daudzpusējo kārtību, kuras centrā ir ANO un Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO);
D. tā kā Indijas reģionālā un globālā nozīme pieaug un tā ir arvien vairāk nostiprinājusi savu kā līdzekļu devējas, kā arī ekonomiskās un militārās varas pozīciju; tā kā Indijas G20 prezidentūra 2023. gadā, tās dalība ANO Drošības padomē 2021.–2022. gadā un ANO Cilvēktiesību padomē 2019.–2021. gadā atjauno nepieciešamību uzlabot koordināciju globālās pārvaldības jomā un turpināt veicināt kopīgu redzējumu par noteikumos balstītu multilaterālismu;
E. tā kā ES stratēģiskajā satvarā, kas noteikts tās globālajā stratēģijā, stratēģijā Indijai, ES un Āzijas savienojamības stratēģijā, kā arī jaunajā Indijas un Klusā okeāna valstu stratēģijā, ir akcentēts, cik būtiski svarīga ES globālajā darba kārtībā ir sadarbība ar Indiju; tā kā divpusējai un daudzpusējai sadarbībai pašreizējā paaugstināto globālo risku un lielākas varas konkurences apstākļos būtu jāietver starptautiskās drošības stiprināšana, gatavības stiprināšana un reaģēšana uz tādām globālām ārkārtas situācijām veselības jomā kā pašreizējā Covid-19 pandēmija, globālās ekonomiskās stabilitātes un iekļaujošas izaugsmes uzlabošana un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana;
F. tā kā Indijas ekonomika ir spēcīga un tās apmēri aizvien pieaug; tā kā ES ir Indijas vadošā tirdzniecības partnere, savukārt Indija ir ES 9. lielākā tirdzniecības partnere; tā kā Indijas okeānam ir stratēģiska nozīme pasaules tirdzniecībā un tas ir būtisks gan ES, gan Indijas ekonomiskajām un stratēģiskajām interesēm; tā kā ES un Indijai ir spēcīgas abpusējas intereses Indijas un Klusā okeāna reģionā, galveno uzmanību pievēršot tam, lai tā būtu godīgas konkurences, netraucētu jūras sakaru līniju (SLOC), stabilitātes un drošības telpa;
G. tā kā savienojamībai vajadzētu būt svarīgam ES un Indijas savstarpējās stratēģiskās darba kārtības elementam saskaņā ar ES un Āzijas savienojamības stratēģiju; tā kā pēdējā ES un Indijas samitā tika panākta vienošanās par ilgtspējīgas savienojamības principiem un tā kā tajā tika panākta vienošanās izpētīt veidus, kā uzlabot savienojamību starp ES un Indiju un no tās izrietošo savienojamību ar trešām valstīm, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā savienojamības vispusību ierobežo ne tikai fiziska infrastruktūra, piemēram, autoceļi un dzelzceļi, bet arī jūras ceļi, digitālā infrastruktūra un vides aspekti, īpašu uzsvaru liekot uz ES zaļo kursu; tā kā savienojamībai ir ģeopolitiska un transformējoša loma, kā arī tā ir ilgtspējīgs izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks;
H. tā kā ES un Indijas vadošā loma ir vajadzīga, lai veicinātu efektīvu klimata diplomātiju un pasaules mēroga apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un globālo klimata un vides aizsardzību;
I. tā kā vietējie un starptautiskie cilvēktiesību novērotāji ziņo, ka cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem Indijā trūkst drošas darba vides; tā kā 2020. gada oktobrī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet aicināja Indijas valdību aizsargāt cilvēktiesību aizstāvju un NVO tiesības, paužot bažas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības iespēju samazināšanos, cilvēktiesību aizstāvju aizturēšanu un apsūdzībām pret cilvēkiem, kuri vienkārši izmantoja savas tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos, kā arī bažas par to, ka opozīcijas bloķēšanai tiek izmantoti tiesību akti, piemēram, Tiesību akts par ārvalstu investīciju regulējumu (FCRA) un Nelikumīgu darbību novēršanas akts;
J. tā kā organizācija “Amnesty International” bija spiesta slēgt savus birojus Indijā pēc tam, kad tās bankas konti tika iesaldēti saistībā ar iespējamu FCRA pārkāpšanu, un trīs ANO īpašie referenti ir aicinājuši grozīt tiesību aktu saskaņā ar starptautiskajās tiesībās paredzētajām Indijas tiesībām un pienākumiem;
K. tā kā pilsoniskās sabiedrības grupas ziņo par to, ka sievietes Indijā saskaras ar vairākām nopietnām problēmām un viņu tiesību pārkāpumiem, tostarp saistībā ar kultūras, cilšu un tradicionālo praksi, seksuālu vardarbību un uzmākšanos, kā arī cilvēku tirdzniecību; tā kā reliģisko minoritāšu sievietes ir divkārt neaizsargātas un šī neaizsargātība vēl vairāk saasinās situācijās, kad sievietes ir no zemākām kastām;
L. tā kā diskriminācija kastas dēļ Indijā, kaut arī tā ir aizliegta, joprojām ir sistēmiska problēma, tostarp kriminālās tiesvedības sistēmā, liedzot dalītiem piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un budžeta piešķīrumiem dalītu attīstībai;
M. tā kā Indija ir viena no valstīm, ko vissmagāk skārusi jaunā Covid-19 pandēmija, proti, ir apstiprināti vairāk nekā 11 miljoni saslimšanas gadījumu un vairāk nekā 150 000 nāves gadījumu, un tā kā Indijas valdība ir uzņēmusies iniciatīvu ziedot miljoniem vakcīnu tuvākajām kaimiņvalstīm un galvenajām partnervalstīm Indijas okeāna reģionā,
1. iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:
ES un Indijas vispārējās attiecības
a) turpināt ES un Indijas kā stratēģisko partneru attiecību uzlabošanu un padziļināšanu un saglabāt apņemšanos regulāri rīkot daudzlīmeņu dialogus, tostarp samitus;
b) konsolidēt progresu, kas stratēģiskajā partnerībā panākts kopš pagājušā gada samita, un panākt jūtamu progresu prioritārajos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz noturīgu globālo veselību, klimata pārmaiņām un zaļo izaugsmi, digitalizāciju un jaunajām tehnoloģijām, savienojamību, tirdzniecību un investīcijām, ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku, kā arī cilvēktiesībām;
c) turpināt apņemšanos pilnībā īstenot 2018. gada ES stratēģiju attiecībā uz Indiju un ES un Indijas ceļvedi periodā līdz 2025. gadam, koordinējot to ar dalībvalstu sadarbību ar Indiju; noteikt skaidrus un publiskus kritērijus, lai novērtētu ceļvedī paredzētās virzības sasniegšanu; nodrošināt parlamentāro uzraudzību ES politikai attiecībā uz Indiju, regulāri sazinoties ar Ārlietu komiteju;
d) sasniegt pilnīgu potenciālu, ko sniedz divpusējās attiecības starp divām pasaules lielākajām demokrātijām; atkārtoti uzsvērt to, ka ir vajadzīga dziļāka partnerība, kuras pamatā būtu tādas kopīgas vērtības kā brīvība, demokrātija, plurālisms, tiesiskums, līdztiesība, cilvēktiesību ievērošana, apņemšanās veicināt iekļaujošu, saskaņotu un noteikumos balstītu globālo kārtību, efektīvu multilaterālismu un ilgtspējīgu attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī mieru un stabilitāti pasaulē;
e) uzsvērt Indijas kā partneres nozīmi globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības degradāciju, kā arī zaļo pārkārtošanos uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimatneitralitāti; konsolidēt kopīgus plānus attiecībā uz Parīzes nolīguma un tā nacionāli noteiktā devuma pilnīgu īstenošanu un kopīgu klimata diplomātiju;
f) atjaunot Padomes 2018. gada prasību modernizēt 1994. gada ES un Indijas sadarbības nolīguma institucionālo satvaru atbilstīgi jauniem kopīgiem centieniem un globālajiem izaicinājumiem; atdzīvināt ideju attiecībā uz sarunām par stratēģiskas partnerības nolīgumu ar spēcīgu parlamentāro dimensiju, kas vajadzības gadījumā veicinātu kontaktus un sadarbību valsts līmenī;
g) veicināt parlamentu strukturētu dialogu, tostarp mudinot Indiju izveidot Tautas palātā (Lok Sabha) un Augšpalātā (Rajya Sabha) struktūru, kas līdzinātos Eiropas Parlamenta Delegācijai attiecībām ar Indijas Republiku, un veicinot kontaktus starp komitejām;
h) nodrošināt regulāru apspriešanos ar ES un Indijas pilsonisko sabiedrību, jo īpaši arodbiedrībām, ticības organizācijām, feministu un LGBTIK organizācijām, vides aizsardzības organizācijām, tirdzniecības kamerām un citām ieinteresētajām personām, un tās iesaistīšanu ES un Indijas attiecību izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā; šajā nolūkā censties izveidot ES un Indijas Pilsoniskās sabiedrības platformu un ES un Indijas Jaunatnes samitu kā turpmākajiem ES un Indijas samitiem paralēlu pasākumu, lai stiprinātu attiecības starp jaunākajām paaudzēm;
i) konsolidēt ES publiskās diplomātijas centienus uzlabot savstarpējo sapratni starp ES, tās dalībvalstīm un Indiju un palīdzēt abām pusēm uzlabot zināšanas, iesaistot akadēmiskās aprindas, ideju laboratorijas un pārstāvjus no visas ES un Indijas;
Sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomās
j) veicināt lielāku sinerģiju ārpolitikā un drošības politikā, izmantojot esošos attiecīgos dialoga mehānismus un forumus, kas izveidoti ES un Indijas ceļveža periodā līdz 2025. gadam satvarā, un ņemot vērā ES neseno stratēģisko pievēršanos ciešākai sadarbībai drošības jomā Āzijā un ar Āziju, kurā Indijai ir aizvien svarīgāka stratēģiska loma;
k) uzsvērt, ka lielāka ES un Indijas iesaiste drošības un aizsardzības jomā nebūtu jāuzskata par polarizācijas mēģinājumu Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet drīzāk par kopīgas drošības, stabilitātes un miermīlīgas attīstības veicināšanu;
l) uzsvērt vajadzību pēc ciešākas tematiskās starptautiskās drošības politikas koordinācijas un rīcības tādās jomās kā kodoldrošība un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana un kontrole, ķīmisko, bioloģisko un radioloģisko ieroču izmantošanas mazināšana, reģionālo konfliktu novēršanas un miera veidošanas veicināšana, pirātisma apkarošana, jūras drošība, cīņa pret terorismu (tostarp radikalizāciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu), vardarbīgu ekstrēmismu un dezinformācijas kampaņām, kā arī kiberdrošība, hibrīddraudu novēršana un kosmoss; uzsvērt to, cik svarīgs ir ES un Indijas dialogs par terorisma apkarošanu; stiprināt militārās attiecības un apmaiņu, lai stiprinātu ES un Indijas stratēģiskās partnerattiecības;
m) norādīt, ka ES un Indija ir divas no lielākajām ANO miera uzturēšanas līdzdalībniecēm un apņēmīgi atbalsta ilgtspējīgu mieru; veicināt diskusijas un iniciatīvas, lai paplašinātu sadarbību miera uzturēšanas jomā;
n) pozitīvi ņemt vērā sešas notikušās regulārās ES un Indijas konsultācijas par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu un mudināt Indiju stiprināt reģionālo sadarbību un veikt konkrētus pasākumus šajā jomā; atzīt, ka Indija ir pievienojusies trim lieliem daudzpusējiem eksporta kontroles režīmiem, kas saistīti ar ieroču izplatīšanu, un šajos forumos veicināt ciešāku ES un Indijas partnerību;
o) koordinēt nostājas un iniciatīvas daudzpusējos forumos, jo īpaši ANO, PTO un G20, cenšoties sasniegt kopīgus mērķus atbilstīgi kopīgajām starptautiskajām vērtībām un standartiem, palielinot dialogu un efektīvi saskaņojot nostājas multilaterālisma un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības atbalstam; iesaistīties diskusijās par ANO Drošības padomes reformu un darba metodēm un atbalstīt Indijas pieteikumu uz pastāvīgās locekles vietu reformētajā ANO Drošības padomē;
p) veicināt konfliktu novēršanu un ekonomisko sadarbību, atbalstot reģionālās integrācijas iniciatīvas Dienvidāzijā, tostarp Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijā (SAARC);
q) izmantot Indijas plašo reģionālo pieredzi un ES dalībvalstu pašreizējo pieeju Indijas un Klusā okeāna reģionam, lai izstrādātu proaktīvu, vispusīgu un reālistisku Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam, kuras pamatā būtu kopīgi principi, vērtības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un starptautiskās tiesības; censties attiecīgos gadījumos saskaņot ES un Indijas politiku attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu un paplašināt sadarbību, lai aptvertu visas kopīgu interešu jomas; pienācīgi ņemt vērā citu reģiona valstu suverēnās politikas izvēles un ES divpusējās attiecības ar tām;
r) īstenojot konkrētus pasākumus, veicināt vērienīgu kopīgu rīcību attīstības un humānās palīdzības koordinēšanā, tostarp Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kā arī demokrātisko procesu stiprināšanā un cīņā pret autoritārām tendencēm un visu veidu ekstrēmismu, tostarp nacionālistisku un reliģisku ekstrēmismu;
s) veicināt kopīgu rīcību pārtikas nodrošinājuma un katastrofu seku likvidēšanas pasākumu koordinēšanā saskaņā ar humanitārajiem principiem, kas noteikti starptautiskajās humanitārajās tiesībās, tostarp objektivitāti, neitralitāti un nediskrimināciju palīdzības sniegšanā;
t) norādīt, ka ES cieši seko situācijai Kašmīrā; atkārtoti paust atbalstu stabilitātei un abu kodolieroču valstu — Indijas un Pakistānas — attiecībās valdošā saspīlējuma mazināšanai un saglabāt apņemšanos ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības; veicināt ANO Drošības padomes rezolūciju un UNHCR ziņojuma par Kašmīru īstenošanu; aicināt Indiju un Pakistānu apsvērt milzīgās cilvēciskās, ekonomiskās un politiskās priekšrocības, ko sniegtu šī konflikta atrisināšana;
u) atjaunot ES tuvināšanās centienus un atjaunot labas kaimiņattiecības starp Indiju un Pakistānu, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un izmantojot visaptverošu dialogu un pakāpenisku pieeju, sākot ar uzticības veicināšanas pasākumiem; ņemot to vērā, atzinīgi vērtēt Indijas un Pakistānas 2021. gada 25. februāra kopīgo paziņojumu par pamieru kā svarīgu soli reģionālā miera un stabilitātes nodrošināšanā; uzsvērt divpusējās dimensijas nozīmi virzībā uz ilgstoša miera un Indijas un Pakistānas sadarbības nodrošināšanu, kas sniegtu pozitīvu ieguldījumu reģiona drošībā un ekonomiskajā attīstībā; uzsvērt, ka abām valstīm kā kodollielvarām ir jāuzņemas atbildība par miera veidošanu;
v) atzīt Indijas ilglaicīgo atbalstu Afganistānai un tās apņemšanos īstenot uz cilvēkiem vērstus un vietējus miera veidošanas centienus; sadarboties ar Indiju un citām reģiona valstīm, lai Afganistānā veicinātu stabilizāciju, drošību, konfliktu mierīgu atrisināšanu un demokrātiskās vērtības, tostarp sieviešu tiesības; atkārtoti uzsvērt, ka miermīlīga un pārtikusi Afganistāna sniegtu labumu plašākam reģionam;
w) uzsvērt to, ka miera, stabilitātes un kuģošanas brīvības saglabāšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir ārkārtīgi svarīga ES un tās dalībvalstu interesēm; palielināt savstarpējo iesaisti, lai nodrošinātu to, ka netiek kavēta tirdzniecība Indijas un Klusā okeāna reģionā; veicināt turpmāku kopīgu izpratni par ANO Jūras tiesību konvenciju, tostarp attiecībā uz kuģošanas brīvību, un intensificēt sadarbību jūras drošības jomā un kopīgas apmācības misijas Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai saglabātu kuģošanas drošību un brīvību jūras sakaru līnijās (SLOC); jo īpaši aizvien pieaugošās reģiona lielvaru sāncensības kontekstā atgādināt, ka sadarbībā ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm būtu jāievēro atvērtības, labklājības, iekļautības, ilgtspējas, pārredzamības, savstarpīguma un dzīvotspējas principi; sākt ES un Indijas augsta līmeņa dialogu par jūrlietu sadarbību, kura mērķis būtu paplašināt tvērumu pašreizējām apspriedēm par pirātisma apkarošanu un palielināt sadarbspēju un koordināciju starp EUNAVFOR operāciju “Atalanta”, Indijas Informācijas apkopošanas centru Indijas okeāna reģionam (IFC-IOR) un Indijas jūras spēkiem jūras uzraudzības, katastrofu seku likvidēšanas un kopīgas apmācības un mācību jomā;
x) kopīgi veicināt turpmāku dialogu, lai drīzumā noslēgtu Dienvidķīnas jūras teritorijai paredzētu rīcības kodeksu, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām neskartu nevienas valsts likumīgās tiesības;
y) ar bažām ņemt vērā to, ka pasliktinās Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) attiecības, tostarp ĶTR ekspansīvās politikas un militāro spēku ievērojamās palielināšanās dēļ; atbalstīt miermīlīgu strīdu izšķiršanu konstruktīvā un vispusīgā dialogā un starptautisko tiesību ievērošanu uz Indijas un ĶTR robežas;
z) pieņemt zināšanai Indijas apņemšanos īstenot programmu “Sievietes, miers un drošība” (SMD), sniedzot ieguldījumu miera uzturēšanas misijās; stiprināt abpusējo apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325, tostarp izstrādāt valstu rīcības plānus ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem to efektīvai īstenošanai;
aa) veicināt kopīgu apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2250, Nr. 2419 un Nr. 2535 par jaunatni, mieru un drošību (YPS), tostarp izstrādājot valstu YPS stratēģijas un rīcības plānus ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem un uzsvaru uz konfliktu novēršanu; mudināt Indiju kopā ar ES dalībvalstīm ieguldīt jauniešu spējās un partnerībā ar jaunatnes organizācijām iesaistīties dialoga un pārskatatbildības veicināšanā; izpētīt jaunus veidus, kā iesaistīt jauniešus pozitīva miera un drošības veidošanā;
Tiesiskuma, cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšana
ab) ES attiecību ar Indiju centrā izvirzīt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, tādējādi veicinot uz rezultātiem orientētu un konstruktīvu dialogu un dziļāku savstarpējo sapratni; sadarbībā ar Indiju izstrādāt stratēģiju, lai risinātu cilvēktiesību jautājumus, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, bērniem, etniskām un reliģiskām minoritātēm un reliģijas un ticības brīvību, un risināt tiesiskuma jautājumus, piemēram, korupcijas apkarošanu, kā arī brīvu un drošu vidi neatkarīgajiem žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, un integrēt cilvēktiesību apsvērumus plašākā ES un Indijas partnerībā;
ac) pauž dziļas bažas par Indijas Pilsonības grozījumu tiesību aktu (CAA), kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja sniegto informāciju pēc būtības ir diskriminējošs pret musulmaņiem un bīstami šķeļošs; mudināt Indiju garantēt tiesības brīvi praktizēt un popularizēt savu izvēlēto reliģiju, kā noteikts tās konstitūcijas 25. pantā; strādāt pie tā, lai izskaustu un novērstu naida runu, kas kūda uz diskrimināciju vai vardarbību un rada toksisku vidi, kurā nesodīti var rasties neiecietība un vardarbība pret reliģiskajām minoritātēm; apmainīties ar paraugpraksi, kas gūta, apmācot policijas spēkus iecietības un starptautisko cilvēktiesību standartu jomā; atzīt saikni starp tiesību aktiem, kas aizliedz pāriešanu citā reliģijā, un vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši kristiešu un musulmaņu kopienām;
ad) mudināt Indiju kā ANO Cilvēktiesību padomes locekli izpildīt visus savā vispārējā regulārajā pārskatā iekļautos ieteikumus, pieņemt un atvieglot ANO īpašā referenta, tostarp ANO īpašā referenta jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību, ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības jautājumos un ANO īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu izpildi, vizītes, lai uzraudzītu norises pilsoniskajā telpā un pamattiesības un brīvības, kas ir daļa no Indijas apņemšanās veicināt patiesu līdzdalību un efektīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā;
ae) risināt cilvēktiesību situāciju un problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši bažas, ko savā dialogā ar Indijas iestādēm, tostarp samita līmenī, pauda ANO augstais cilvēktiesību komisārs un ANO īpašie referenti; mudināt Indiju kā pasaulē lielāko demokrātiju apliecināt savu apņemšanos ievērot, aizsargāt un pilnībā īstenot konstitūcijā garantētās tiesības uz vārda brīvību visiem, tostarp tiešsaistē, tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos, tostarp saistībā ar nesenajiem plaša mēroga lauksaimnieku protestiem, un reliģijas un ticības brīvību; aicināt Indiju radīt drošu vidi cilvēktiesību aizstāvju, vides aktīvistu, žurnālistu un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku darbam, aizsargāt un garantēt viņu pamattiesības un brīvības bez politiska vai ekonomiska spiediena, un pārtraukt izmantot tiesību aktus pret musināšanu un terorismu, lai ierobežotu viņu likumīgās darbības, tostarp Džammu un Kašmīrā, pārtraukt vispārējus interneta piekļuves ierobežojumus, pārskatīt tiesību aktus, lai nepieļautu to iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu citādi domājošo apklusināšanai, un grozīt tiesību aktus, kas veicina diskrimināciju, atvieglot tiesu iestāžu pieejamību un nodrošināt atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem; novērst Tiesību akta par ārvalstu investīciju regulējumu (FCRA) kaitīgo ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
af) mudināt Indiju veikt turpmākus pasākumus, lai izmeklētu un novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju un veicinātu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; risināt jautājumu par pieaugošo vardarbību pret sievietēm un meitenēm Indijā, mudinot rūpīgi izmeklēt vardarbīgus noziegumus pret sievietēm un meitenēm, kā arī apmācīt amatpersonas policijas darbā un izmeklēšanā, kuras pamatā ir informētība par traumatismu, ieviest efektīvu uzraudzības mehānismu, lai pārraudzītu to tiesību aktu īstenošanu, kas attiecas uz seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm, paātrināt tiesvedību un uzlabot cietušo aizsardzību;
ag) risināt jautājumu par aizvien pastāvošo diskrimināciju kastu dēļ un to, cik svarīgi ir piešķirt adivasi kopienām tiesības saskaņā ar Meža tiesību aktu;
ah) atgādināt, ka ES principiāli un ilgstoši noraida nāvessodu, un atkārtoti aicināt Indiju noteikt nāvessoda moratoriju, lai pilnībā atceltu nāvessodu;
ai) pieņem zināšanai to, ka Indijā tiek izstrādāts valsts rīcības plāns uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, lai pilnībā īstenotu ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, atgādinot visu uzņēmumu atbildību savās vērtību ķēdēs ievērot cilvēktiesības, un mudināt gan ES, gan Indiju aktīvi piedalīties pašreizējās sarunās par saistošu ANO līgumu par korporatīvo sociālo atbildību cilvēktiesību jomā;
aj) mudināt Indiju ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu un ANO Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;
ak) mudināt Indiju turpināt atbalstīt centienus starptautiskā tiesiskuma jomā, parakstot Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtus;
al) mudināt Indiju turpināt aizsardzības piešķiršanas tradīciju personām, kas bēg no vardarbības un vajāšanas, līdz būs iespējami apstākļi drošai, cieņpilnai un brīvprātīgai atgriešanai, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu bezvalstniecības risku Indijas kopienām;
am) atkārtoti uzsvērt to, cik svarīgi ir pēc iespējas drīzāk iesaistīties regulārā ES un Indijas cilvēktiesību dialogā saskaņā ar ES un Indijas ceļvedī noteiktajām saistībām un kopīgo nodomu atsākt sanāksmes pēc astoņiem gadiem, kuru laikā šādas sanāksmes nebija notikušas, jo tā abām pusēm ir svarīga iespēja apspriest un atrisināt atlikušos cilvēktiesību jautājumus; paaugstināt dialoga līmeni un padarīt dialogu jēgpilnu, nodrošinot augsta līmeņa līdzdalību, nosakot konkrētas saistības, kritērijus un etalonus attiecībā uz progresu, izskatot atsevišķus gadījumus un veicinot ES un Indijas pilsoniskās sabiedrības dialogu pirms starpvaldību dialoga; prasīt EĀDD regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par sasniegtajiem rezultātiem;
Tirdzniecība ilgtspējai un labklājībai
an) atgādināt, ka ES un Indijas tirdzniecības apmērs laikposmā no 2009. gada līdz 2019. gadam palielinājās par vairāk nekā 70 % un ka ciešāku ekonomisko saišu veidošana ir kopējās interesēs; atzīt, ka Indija ir stabila alternatīva ES, kas vēlas dažādot savas piegādes ķēdes, un ka ES ir Indijas lielākā tirdzniecības partnere lauksaimniecības pārtikas nozarē;
ao) izmantot ES un Indijas līderu sanāksmes piedāvāto iespēju atklāti pievērsties uz vērtībām balstītai sadarbībai tirdzniecības un investīciju jautājumos visaugstākajā līmenī; atkārtoti uzsvērt ES gatavību apsvērt iespēju sākt sarunas par atsevišķu investīciju aizsardzības nolīgumu, kas palielinātu juridisko noteiktību abu pušu investoriem un vēl vairāk stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības; strādāt pie tā, lai šajās jomās sasniegtu kopīgus un savstarpēji izdevīgus mērķus, kas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi un inovāciju un kas atbilstu vispārējām cilvēktiesībām, tostarp darba tiesībām, un veicinātu to ievērošanu, sekmētu cīņu pret klimata pārmaiņām un Programmā 2030. gadam noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;
ap) maksimāli izmantot Indijas apņemšanos savā darbībā ievērot multilaterālismu un starptautisku noteikumos balstītu tirdzniecības kārtību; veicināt Indijas izšķirošo lomu pašreizējos centienos reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju;
aq) izvērtēt to, cik lielā mērā ir jāatjaunina Komisijas sarunu pilnvarojums, ja mērķis ir noslēgt tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kurā būtu iekļauti vērienīgi noteikumi par izpildāmu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, kas saskaņota ar Parīzes nolīgumu, kā arī atbilstīgi noteikumi par investoru tiesībām un pienākumiem, kā arī cilvēktiesībām; nodrošināt konstruktīvas sarunas, vienlaikus paturot prātā abu pušu atšķirīgos mērķu vērienīguma līmeņus; šajā sakarībā ņemt vērā Indijas iestāžu uzmundrinošo nostāju attiecībā uz gatavību iekļaut noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību kādā no turpmākajiem nolīgumiem;
Noturība, izmantojot nozaru partnerības
ar) pabeigt sarunas par savienojamības partnerību ar Indiju; atbalstīt šo partnerību, jo īpaši sniedzot aizdevumus un garantijas ilgtspējīgām investīcijām digitālās un zaļās infrastruktūras divpusējos un daudzpusējos projektos Indijā, ko veic ES publiskās un privātās struktūras, piemēram, Eiropas Investīciju banka (EIB), un jaunais ārējās finansēšanas instruments, ievērojot potenciālu, uz ko norādīts ES un Āzijas savienojamības stratēģijā; izpētīt sinerģijas starp ES un Indijas sadarbību un sadarbību ar Dienvidāzijas valstīm un dažādu savienojamības stratēģiju koordināciju;
as) nodrošināt to, ka savienojamības iniciatīvu pamatā ir sociālie, vides un fiskālie standarti un tādas vērtības kā ilgtspēja, pārredzamība, iekļautība, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un savstarpīgums, un ka tās pilnībā atbilst ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās juridiskajiem instrumentiem, tostarp Parīzes nolīgumam;
at) atzīt Indijas speciālās zināšanas dabas katastrofu pārvarēšanā; pastiprināt sadarbību ar Indiju, lai uzlabotu reģiona sagatavotību dabas katastrofām, tostarp izmantojot partnerību Pret katastrofām noturīgas infrastruktūras koalīcijas satvarā, daudzpusējus centienus paplašināt pētniecības un zināšanu apmaiņu infrastruktūras riska pārvaldības jomā;
au) uzlabot sadarbību ilgtspējīgas mobilitātes jomā, izmantojot konkrētus pasākumus, piemēram, elektrotransporta infrastruktūras turpmāku attīstīšanu un investīcijas dzelzceļa projektos; uzsvērt dzelzceļa būtisko nozīmi sastrēgumu un piesārņojuma mazināšanā lielās pilsētu teritorijās, klimata mērķu sasniegšanā un vitāli svarīgu piegādes ķēžu noturības nodrošināšanā, tostarp krīžu laikā;
av) atbalstīt turpmāku sadarbību saistībā ar izaicinājumiem, ko rada straujā urbanizācija, tostarp apmainoties ar zināšanām un paraugpraksi kopīgās platformās, pilsētu sadarbību, sadarbību viedo pilsētu tehnoloģiju jomā un pastāvīgu ar EIB starpniecību nodrošinātu finansiālu atbalstu pilsētu transporta projektiem Indijā;
aw) atgādināt par Indijas kā nozīmīga medikamentu, ģenērisko zāļu un vakcīnu ražotājas lomu, jo īpaši saistībā ar pašreizējo globālo veselības krīzi; mudināt kopuzņēmumus nodrošināt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām; censties panākt ES un Indijas vadošo lomu veselības kā globāla sabiedriskā labuma veicināšanā, jo īpaši atbalstot daudzpusējas iniciatīvas, tostarp COVAX, un palīdzēt nodrošināt vispārēju piekļuvi vakcīnām, jo īpaši valstīs ar zemākiem ienākumiem, it sevišķi sadarbojoties attiecīgajos starptautiskajos forumos;
ax) izvirzīt vērienīgākus mērķus ES un Indijas divpusējai un daudzpusējai sadarbībai klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši paātrinot zaļo izaugsmi un taisnīgu un drošu pāreju uz tīru enerģiju, sasniedzot klimatneitralitāti un palielinot nacionāli noteikto devumu vērienīgumu; turpināt kopīgu vadošo lomu pasaulē Parīzes nolīguma atbalstam un koncentrēties uz tīras un atjaunojamas enerģijas un aprites ekonomikas programmu īstenošanu;
ay) atkārtoti apstiprināt kopīgu apņemšanos kā diviem lieliem globālo siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem vairāk koordinēt centienus, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi; ņemt vērā Indijas vadošo lomu atjaunojamo energoresursu jomā un progresu, kas panākts, izmantojot ES un Indijas partnerību tīras enerģijas un klimata jomā; stimulēt investīcijas un sadarbību, lai veicinātu elektromobilitāti, ilgtspējīgu dzesēšanu, nākamās paaudzes akumulatoru tehnoloģiju, decentralizētu elektroenerģijas ražošanu un taisnīgu pārkārtošanos Indijā; uzsākt diskusiju un izvērtēt stratēģisko sadarbību retzemju metālu jomā; intensificēt ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas partnerības īstenošanu;
az) veicināt vērienīgu kopīgo programmu un globālu rīcību bioloģiskās daudzveidības jomā, tostarp gatavojoties Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferencei (COP 15), kas notiks 2021. gada maijā;
ba) pielikt pūles, lai uzņemtos kopīgu vadošo lomu starptautisko standartu noteikšanā un pilnveidošanā digitālajā ekonomikā, pamatojoties uz ilgtspējīgu un atbildīgu digitalizāciju un tiesiskumā un cilvēktiesībās balstītu IKT vidi, vienlaikus novēršot kiberdraudus un aizsargājot pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp nodrošinot personas datu aizsardzību;
bb) kāpināt ES mērķus attiecībā uz digitālo savienojamību ar Indiju ES digitālās pārveides stratēģijas kontekstā; sadarboties ar Indiju kritisko tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā, paturot prātā lielo stratēģisko un drošības ietekmi, ko rada šādas jaunas tehnoloģijas; investēt digitālo pakalpojumu jomas partnerībā un atbildīga un cilvēktiesībās balstīta mākslīgā intelekta attīstībā; atzinīgi vērtēt Indijas centienus panākt VDAR līdzīgu augsta līmeņa personas datu aizsardzību un turpināt atbalstīt datu aizsardzības reformu Indijā; uzsvērt abpusējo labumu, ko sniedz pastiprināta sadarbība šajā jomā; veicināt turpmāku konverģenci starp tiesiskajiem regulējumiem, lai nodrošinātu personas datu un privātuma augsta līmeņa aizsardzību, tostarp pieņemot iespējamus lēmumus par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, lai veicinātu drošas pārrobežu datu plūsmas, sekmējot ciešāku sadarbību, jo īpaši IKT un digitālo pakalpojumu nozarē; norādīt, ka Indijas un Eiropas datu regulējuma saskaņošana būtiski atvieglotu savstarpējo sadarbību, tirdzniecību un drošu informācijas un zināšanu nodošanu; strādāt pie tā, lai replicētu ES starptautiskos mobilo sakaru viesabonēšanas nolīgumus ar Indiju;
bc) atgādināt, ka digitālās nozares attīstība ir ārkārtīgi nozīmīga drošībai un ka ir jāiekļauj iekārtu ražotāju piegādes ķēdes dažādošana, veicinot atvērtu un sadarbspējīgu tīklu arhitektūru un digitalizācijas partnerības ar partneriem, ar kuriem ES ir kopīgas vērtības un kuri izmanto tehnoloģijas, ievērojot pamattiesības;
bd) veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu ES un Indijas mobilitāti, tostarp attiecībā uz migrantiem, studentiem, augstprasmīgiem darba ņēmējiem un māksliniekiem, ņemot vērā prasmju pieejamību un darba tirgus vajadzības ES un Indijā; atzīt ievērojamo talantu kopumu digitalizācijas un mākslīgā intelekta jomā gan Indijā, gan ES un kopīgo ieinteresētību attīstīt augsta līmeņa speciālās zināšanas un sadarbību šajā jomā;
be) uzskatīt cilvēku savstarpējos kontaktus par vienu no galvenajām stratēģiskās partnerības dimensijām; aicināt veidot dziļāku partnerību valsts izglītības, pētniecības un inovācijas, un kultūras apmaiņas jomā; aicināt ES dalībvalstis un Indiju investēt jo īpaši jauniešu spējās un līderībā un nodrošināt viņu jēgpilnu iekļaušanu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē; veicināt Indijas, jo īpaši indiešu studentu un gados jaunu speciālistu, līdzdalību tādās ES programmās kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Pētniecības padome un Marijas Sklodovskas-Kirī stipendiju programma, un cilvēku savstarpējos kontaktus izglītības un kultūras jomā; šajā sakarībā veicināt programmu “Erasmus+” un nodrošināt, ka šajās programmās vienlīdzīgi tiek iekļautas studentes, zinātnieces, pētnieces un profesionāles; turpināt ciešu sadarbību pētniecībā un inovācijā, tostarp antropocentriskās un uz ētiku balstītās digitālajās tehnoloģijās, vienlaikus mudinot stiprināt digitālo pratību un prasmes;
bf) turpināt pētīt iespējas visaptverošai sadarbībai G20 satvarā nodarbinātības un sociālās politikas jomā, piemēram, attiecībā uz sociālo aizsardzību, minimālo algu, sieviešu dalību darba tirgū, pienācīgu darbvietu radīšanu, drošību un veselības aizsardzību darbā; sadarboties bērnu darba izskaušanā, atbalstot to, ka tiek piemērota un uzraudzīta SDO Konvencija Nr. 138 (Minimālā vecuma konvencija) un SDO Konvencija Nr. 182 (Bērnu darba ļaunāko formu konvencija), ko Indija ratificēja 2017. gada jūnijā;
2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.
STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
Ārlietu komitejas
priekšsēdētājam
David McALLISTER
Temats: INTA komitejas ieguldījums saskaņā ar Reglamenta 118. pantu AFET komitejas ieteikumā par gaidāmo ES un Indijas samitu
Godātais McAllister kungs,
AFET komiteja saskaņā ar Reglamenta 118. pantu izstrādās ieteikumu par gaidāmo ES un Indijas samitu, kas paredzēts 8. maijā. Kā zināms, šis samits ir svarīgs solis mūsu attiecībās ar Indiju un ir turpinājums 2020. gada jūlija samitam, kurā tika pieņemts Ceļvedis periodā līdz 2025. gadam.
Tirdzniecības jautājumi ir svarīga šo stratēģisko attiecību daļa, un ES un Indijas tirdzniecības attiecību vēsturē ir vērojami gan panākumi, gan vilšanās. Tāpēc gaidāmais samits sniedz reālu iespēju atsākt — kaut vai pieticīgā mērogā — mūsu sadarbību daudzpusējās tirdzniecības kārtības un divpusējo tirdzniecības attiecību jomā.
Šī iemesla dēļ Starptautiskās tirdzniecības komitejas koordinatori bija vienisprātis, ka ir svarīgi nodrošināt tirdzniecības dimensijas iekļaušanu ieteikumā, ko paredzēts pieņemt aprīļa plenārsesijā. Ņemot vērā laika ierobežojumu un 118. panta noteikumus, koordinatori vienojās par ad hoc procedūru, lai sniegtu ierobežotu INTA komitejas ieguldījumu ieteikuma projektā. Pielikumā pievienots konkrēts formulējums, ko vienprātīgi pieņēmuši koordinatori un ko AFET komitejas referente Alviina Alametsä varētu iekļaut ieteikuma projektā.
Šajos ārkārtas apstākļos un ņemot vērā tirdzniecības jautājumu nozīmi ES vispārējās attiecībās ar šo stratēģisko partneri, es ceru, ka šo ieguldījumu var pienācīgi apsvērt, ņemot vērā mūsu komiteju lieliskās darba attiecības un savstarpējo uzticēšanos.
Cieņā
Bernd LANGE
Cc: Alviina ALAMETSÄ, AFET komitejas referente
Pielikums: INTA komitejas ieguldījums vēstules veidā
INTA komitejas priekšlikums sniegt ieguldījumu tirdzniecības jautājumos saistībā ar AFET komitejas ieteikumu saskaņā ar Reglamenta 118. pantu, gatavojoties ES un Indijas samitam 2021. gada maijā
1. izmantot ES un Indijas samita radīto impulsu kā skaidru iespēju atklāti pievērsties uz vērtībām balstītai sadarbībai augstākajā līmenī, tostarp tirdzniecības, investīciju un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, un strādāt pie tā, lai sasniegtu kopīgus mērķus, kuru pamatā ir vispārējo cilvēktiesību ievērošana un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana;
2. ņemt vērā ES un Indijas attiecību vispārējo ģeopolitisko kontekstu un jo īpaši to tirdzniecības dimensiju; pēc iespējas labāk izmantot Indijas apņemšanos attiecībā uz multilaterālismu un starptautiski saskaņotu noteikumos balstītu tirdzniecības kārtību un veicināt Indijas izšķirošo lomu pašreizējos centienos reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju; nodrošināt sadarbību ar Indiju kā būtisku partneri šajā jomā;
3. ņemt vērā Indijas iepriekšējās bažas par ES investīciju aizsardzības pasākumiem un tādēļ apsvērt pēdējos gados veiktos uzlabojumus ES investīciju tiesu sistēmā kā atspēriena punktu daudzpusējas investīciju tiesas izveidei; atkārtoti apstiprināt, ka investīciju aizsardzības nolīgums varētu būt piemērots atspēriena punkts divpusējo tirdzniecības attiecību turpmākai stiprināšanai, un aicināt Komisiju izvērtēt to, cik lielā mērā ir attiecīgi jāatjaunina tās sarunu pilnvaras un ilgtspējīgas ietekmes novērtējums; nodrošināt, ka jebkurā nolīgumā būtu iekļauta izpildāma sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; balstīties uz ES un Indijas augsta līmeņa dialoga par tirdzniecības investīcijām pirmo sanāksmi 2021. gada 5. februārī; saglabāt kā vienu no ES mērķiem pilnvarojuma atjaunināšanu konstruktīvām sarunām par tirdzniecības un sadarbības nolīguma noslēgšanu ar Indiju, vienlaikus saglabājot piesardzību attiecībā uz abu pušu mērķu vērienīguma atšķirīgo līmeni; tādēļ labāk izmantot konstruktīvo dialogu par visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu kā galīgo mērķi un šajā sakarībā stimulēt Indijas iestāžu nostājas maiņu attiecībā uz iniciatīvām, kas uzlabotu Parīzes klimata nolīguma īstenošanu, un to gatavību nākamajā nolīgumā iekļaut noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
13.4.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
61 6 4 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alviina Alametsä, Alexander Alexandrov Yordanov, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Reinhard Bütikofer, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Katalin Cseh, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Michael Gahler, Giorgos Georgiou, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Márton Gyöngyösi, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Karol Karski, Dietmar Köster, Stelios Kouloglou, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Jaak Madison, Claudiu Manda, Thierry Mariani, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Giuliano Pisapia, Jérôme Rivière, María Soraya Rodríguez Ramos, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Jordi Solé, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Hermann Tertsch, Hilde Vautmans, Harald Vilimsky, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Witold Jan Waszczykowski, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Malik Azmani, Katarina Barley, Vladimír Bilčík, Andrey Kovatchev, Bert-Jan Ruissen, Christian Sagartz, Mick Wallace |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
61 |
+ |
ECR |
Anna Fotyga, Karol Karski, Bert-Jan Ruissen, Jacek Saryusz-Wolski, Hermann Tertsch, Witold Jan Waszczykowski |
ID |
Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi |
NI |
Fabio Massimo Castaldo, Márton Gyöngyösi |
PPE |
Alexander Alexandrov Yordanov, Vladimír Bilčík, Traian Băsescu, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Christian Sagartz, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima |
Renew |
Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Hilde Vautmans |
S&D |
Maria Arena, Katarina Barley, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Dietmar Köster, Claudiu Manda, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Isabel Santos, Andreas Schieder, Sergei Stanishev, Nacho Sánchez Amor |
Verts/ALE |
Alviina Alametsä, Reinhard Bütikofer, Jordi Solé, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Salima Yenbou |
6 |
- |
ID |
Lars Patrick Berg |
NI |
Kostas Papadakis |
The Left |
Giorgos Georgiou, Stelios Kouloglou, Manu Pineda, Mick Wallace |
4 |
0 |
ID |
Jaak Madison, Thierry Mariani, Jérôme Rivière, Harald Vilimsky |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/07/15/joint-statement-15th-eu-india-summit-15-july-2020/
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012.
- [3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0016.
- [4] OV C 337, 20.9.2018., 48. lpp.
- [5] OV C 174 E, 14.7.2005., 179. lpp.
- [6] OV C 227 E, 21.9.2006., 589. lpp.
- [7] OV C 58, 15.2.2018., 109. lpp.
- [8] OV C 261 E, 10.9.2013., 34. lpp.
- [9] OV C 215, 19.6.2018., 202. lpp.