Ziņojums - A9-0128/2021Ziņojums
A9-0128/2021

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai

22.4.2021 - (05022/2021 – C9-0086/2021 – 2020/0382(NLE)) - ***

Ārlietu komiteja
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referenti: Andreas Schieder, Christophe Hansen
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)

Procedūra : 2020/0382(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0128/2021
Iesniegtie teksti :
A9-0128/2021
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai

(05022/2021 – C9-0086/2021 – 2020/0382(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05022/2021),

 ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (5198/2021),

 ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (5203/2021),

 ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, 218. panta 6. punkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C9-0086 /2021),

 ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[1],

 ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 18. jūnija ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[2];

 ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

 ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

 ņemot vērā Juridiskās komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

 ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0128/2021),

1. sniedz piekrišanu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīguma starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai noslēgšanai;

2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.


 

 

JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par ES/Euratom/Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ES/Apvienotās Karalistes Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

 

Godātie D. McAllister un B. Lange!

Juridiskās komitejas koordinatori 2021. gada 11. janvāra sanāksmē pieņēma lēmumu saskaņā ar Reglamenta 56. panta 1. punktu komitejas kompetences jomās sniegt atzinumu vēstules veidā par Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses[3], un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai[4] (tālāk tekstā — “Tirdzniecības un sadarbības nolīgums” un “Informācijas drošības nolīgums”). Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2019. gada 24. oktobra lēmumu 2021. gada 11. janvārī mani kā komitejas priekšsēdētāju iecēla par atzinuma sagatavotāju.

IEROSINĀJUMI

Ieteikums

 

Juridiskā komiteja 2021. gada 27. janvāra sanāksmē, balsojot ar 24 balsīm “par”, 1 balsi “pret” un nevienam neatturoties[5], attiecīgi nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju piekrist Tirdzniecības un sadarbības nolīguma un Informācijas drošības nolīguma noslēgšanai.

 

Juridiskā komiteja sniedza ieteikumu, pienācīgi ņemot vērā šādus dokumentus: Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[6]; Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/266 (2020. gada 25. februāris), ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu[7], un tā pielikumu; par Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[8]; 2020. gad 24. janvāra Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”)[9] un 2019. gada 17. oktobra politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars (“Politiskā deklarācija”)[10]; Padomes Lēmumu (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai[11]; kā arī Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu , jo īpaši tā I daļu par kopīgiem un institucionāliem noteikumiem, noteikumus, kas paredzēti II daļas I sadaļā par preču tirdzniecību, III sadaļā par digitālo tirdzniecību, V sadaļā par intelektuālo īpašumu un XI sadaļā par vienlīdzīgiem apstākļiem atvērtai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai, VI daļu par strīdu izšķiršanu un horizontālajiem noteikumiem un VII daļu par nobeiguma noteikumiem; kā arī Informācijas drošības nolīguma tekstu.

 

Juridiskās komitejas vārdā es vēlos vērst Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas uzmanību uz tālāk uzskaitītajiem jautājumiem, kas būtu jāapsver, lai sniegtu piekrišanu:

 

Institucionālie un horizontālie aspekti

 

1. atzinīgi vērtē Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un atzīst, ka tam būs plaša konstitucionālā un juridiskā ietekme uz Apvienoto Karalisti un ES, kā arī ievērojama ietekme Apvienotās Karalistes un ES iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvē; tāpēc pauž gandarījumu par to, ka abas puses Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ir paudušas apņēmību arī turpmāk saglabāt demokrātijas vērtības un principus, tiesiskumu, ievērot cilvēktiesības, kas ir abu pušu iekšējās un starptautiskās politikas pamatā, kā arī vispārīgos noteikumus par nosacījumiem cilvēktiesību jomā, paredzot iespēju cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos pilnīgi vai daļēji izbeigt vai apturēt šā nolīguma darbību.

2. pauž gandarījumu arī par to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgums atbilst politiskajā deklarācijā paredzētajām pilnvarām un noteikumiem un tādējādi nodrošina vienotu visaptverošu institucionālo satvaru, kas aptver visus aspektus saistībā ar ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā, tostarp attiecībā uz zvejniecību, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas attiecas uz partnerību kopumā, ieskaitot nākamos papildinošos nolīgumus; šajā ziņā norāda, ka līdz šim Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu papildināja tikai viens saistīts nolīgums par informācijas drošību, kā arī viens pilnīgi atsevišķs nolīgums par sadarbību kodoljomā;

3. atzinīgi vērtē strīdu izšķiršanas mehānismu, kurš Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā izveidots kopējai ekonomiskajai partnerībai saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām un kura pamatā ir politiskas apspriešanās, šķīrējtiesas procedūras un apturēšanas un savstarpēju pretpasākumu iespējas; tomēr uzskata — lai nodrošinātu šā mehānisma pienācīgu darbību, būtu jāprecizē definīcijas terminiem “būtiskums”, “ievērojama ietekme” un “pierādīšanas pienākums”; turklāt uzsver, ka šim mehānismam būtu jānodrošina pilnīga ES tiesību aktu piemērojamība un autonomija, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu tiesībām un starptautiskajām tiesībām, tomēr neizraisot ES vai tās Tiesas tiesību aktu pārbaudi tiesā[12]; šajā ziņā arī atzinīgi vērtē to, ka ir izmantota Izstāšanās nolīguma 178. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā iespēja Izstāšanās nolīguma pārkāpuma gadījumā, iepriekš nerīkojot ilgstošas apspriešanās procedūras (INST.10. pants), veikt pretpasākumus vai daļēji vai pilnīgi savstarpēji apturēt turpmāko nolīgumu, proti, Tirdzniecības un sadarbības nolīguma, darbību;

4. uzskata, ka, ņemot vērā elastīgo pārvaldības sistēmu, kas izveidota Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā, Partnerības padomes sastāvu un tai uzticētās plašās pilnvaras, lielo specializēto komiteju skaitu un īstenošanas ciklu pārskatīšanu ik pēc pieciem gadiem, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Parlaments tiktu aktīvi iesaistīts lēmumu pieņemšanas procesā, īstenošanas novērtēšanā un turpmākajos pasākumos, tostarp pārskatīšanas procesā, lai nolīguma piemērošanā un visās turpmākajās sarunās nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un demokrātisko leģitimitāti; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pienācīgi ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktā nostiprinātās Parlamenta tiesības visos starptautisko nolīgumu procedūras posmos nekavējoties saņemt pilnīgu informāciju saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu[13] un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[14]; atzinīgi vērtē arī Komisijas apņemšanos vienmēr pirms un pēc Partnerības padomes un specializēto komiteju sanāksmēm informēt un uzklausīt Parlamentu un kopīgot visus šo kopīgo struktūru dokumentus tajā pašā brīdi, kad tās tos kopīgo ar Padomi, tostarp ir darba kārtības projekti, priekšlikumi Padomes lēmumiem par Savienības nostāju utt.; ļoti atzinīgi vērtē vietējo konsultantu grupu un Pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi un uzsver, ka ir svarīga iespēja izveidot partnerības parlamentāro asambleju, kuras sastāvā būtu Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes parlamenta deputāti, kura būtu jāinformē par Partnerības padomes darbu un kura varētu sniegt tai ieteikumus, lai nodrošinātu kopīgo struktūru lēmumu demokrātisko kontroli;

5. pauž gandarījumu par to, ka Apvienotajai Karalistei ir noteikts pienākums ievērot Parīzes nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (“Parīzes nolīgums”), un atturēties no jebkādām darbībām vai bezdarbības, kas būtiski apdraudētu vai grautu Parīzes nolīguma mērķus vai nolūkus (COMPROV.5. pants), un ka Eiropas Savienībai ir nodrošināta iespēja pilnībā vai daļēji izbeigt vai apturēt Tirdzniecības un sadarbības nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma darbību, ja Apvienotā Karaliste veic darbību vai bezdarbību, kas būtiski kaitē Parīzes nolīguma priekšmetam un mērķim (INST.35. pants);

6. ņem vērā to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā nav pilnvērtīgi atrisināts datu aizsardzības jautājums, un ņem vērā arī Komisijas paziņojumu par nodomu sākt Apvienotās Karalistes datu aizsardzības režīma piemērotības novērtēšanas procesu atbilstīgi Vispārīgai datu aizsardzības regulai[15] un Direktīvai par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā[16], lai nodrošinātu privātpersonām, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm likumīgi vajadzīgo juridisko noteiktību; šajā ziņā arī uzsver, ka uzņēmumu loma nepersondatu apmaiņā būtu jāuzskata par būtisku partnerības aspektu, vienlaikus skaidri nošķirot to un personas datu aizsardzībai piemērojamo tiesisko regulējumu; uzskata, ka, pārsūtot personas datus trešām valstīm, vienmēr būtu jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas V nodaļa vai Direktīvas par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā V nodaļa; atgādina — lai apstiprinātu Apvienotās Karalistes datu aizsardzības sistēmas atbilstību, Komisijai ir jāpierāda, ka Apvienotā Karaliste nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir “būtībā līdzvērtīgs” ES tiesiskajam regulējumam, cita starpā attiecībā uz tālāku pārsūtīšanu trešām valstīm un noteikumiem par piekļuvi personas datiem valsts drošības nolūkā; Prasa, ka gadījumos, kad Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesiskais regulējums nav uzskatāms par atbilstīgu lēmuma pieņemšanai par aizsardzības līmeņa pietiekamību, būtu pilnībā jāizmanto alternatīvie juridiskie mehānismi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību starptautiskās pārsūtīšanas gadījumos;

7. Kā komiteja, kas atbild par starptautisko tiesību interpretāciju un piemērošanu, iesaka jautājumos, kas skar Eiropas Savienību, nodrošināt Parlamentam iespēju dot savu piekrišanu jebkuram turpmākam tiesību aktam ar juridiskām sekām, ko šajā ziņā ierosinājušas struktūras, kuras izveidotas ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, izņemot gadījumus, kad ar tiesību aktu groza tikai nebūtiskus nolīguma elementus;

 

Intelektuālais īpašums

 

8. uzsver intelektuālā īpašuma (IĪ) nozīmi un vajadzību nodrošināt regulatīvo nepārtrauktību gan ES tiesību turētājiem, gan ierobežojumu un izņēmumu saņēmējiem Apvienotajā Karalistē; šajā ziņā atzinīgi vērtē Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā nostiprinātos paplašinātos IĪ aizsardzības mehānismus, kas ietver visus IĪ veidus, tostarp autortiesības un blakustiesības,  mākslinieku tālākpārdošanas tiesības un kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sadarbību,  preču zīmes un reģistrētus un nereģistrētus dizainparaugus, patentus, tostarp papildu aizsardzības sertifikātus, kā arī komercnoslēpumus un augu šķirnes; atzinīgi vērtē arī to, ka nolīgumā ir paredzēti izpildes un sadarbības noteikumi, kas aptver plašu pasākumu klāstu, tostarp ir civiltiesiskā un administratīvā piemērošana, civiltiesiskas un tiesiskās aizsardzības procedūras, kas saistītas ar komercnoslēpumu, pasākumi uz robežām, progresīvi noteikumi par speciālām muitas procedūrām un muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu sadarbības iespējas;

9. tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīguma piemērošanas jomā nav iekļautas nākotnē iespējamās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, cilmes vietas nosaukumi vai garantētās tradicionālās īpatnības, lai gan Politiskajā deklarācijā bija skaidra norāde uz šo aspektu, un ka tāpēc nav izveidots mehānisms ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanai Apvienotajā Karalistē; tādēļ aicina abas puses pēc iespējas drīzāk turpināt pārrunas par šo aspektu, lai rastu piemērotus noteikumus, kuru pamatā būtu Izstāšanās nolīgumā iekļauto esošo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;

 

Uzņēmējdarbības tiesības

 

10. pauž dziļu nožēlu par to, ka esoši uzņēmumu veidi, piemēram, Societas Europaea (SE) vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, nav iekļautas nolīgumā un tāpēc attiecīgā pretējā puse tos vairs neatzīs; ņem vērā pušu nodomu nodrošināt uzņēmējiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, paredzamu regulatīvo vidi un efektīvas procedūras, lai izveidotu vienotus minimālos standartus, kas nodrošinās tirdzniecību un garantēs godīgu konkurenci, tomēr šajā jautājumā gribētu konkrētu izpratni; tomēr pauž gandarījumu, ka puses, vienlaikus aizsargājot uzņēmējus, ņem vērā to, ka ir jānodrošina ilgtspējīga un konkurētspējīga vide, apņemoties nepazemināt darba un sociālo standartu līmeni un vienojoties par noteikumiem attiecībā uz aizliegtiem paņēmieniem, izpildi un sadarbību gadījumos, kas saistīti ar konkurences politiku;

 

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, tostarp ģimenes lietās

 

11. pauž nožēlu arī par to, ka tiesu iestāžu sadarbība civillietās nebija iekļauta sarunās par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko partnerību un ka tāpēc šis jautājums nav iekļauts Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā; šajā ziņā atgādina, ka šī tiesību joma ir ārkārtīgi svarīga, lai pārrobežu darījumu gadījumos nodrošinātu juridisko noteiktību iedzīvotāju un uzņēmumu turpmākajās tirdzniecības un darījumu attiecībās; tādēļ uzsver, ka pēc iespējas drīzāk ir jāpanāk kopīga vienošanās par jurisdikciju civillietās un spriedumu izpildes atzīšanu, lai pārrobežu darījumos un citās darbībās iesaistītajām pusēm nodrošinātu noteiktību un pietiekamu aizsardzību; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste 2020. gada 28. septembrī deponēja savu pievienošanās instrumentu 2005. gada Hāgas konvencijai par tiesas izvēles līgumiem, tomēr norāda, ka Hāgas režīma piemērošanas joma ir ierobežotāka nekā (pārskatītajam) Briseles I režīmam tādā ziņā, ka to piemēro tikai izņēmuma jurisdikcijas klauzulām, kas noslēgtas pēc tam, kad konvencija stājusies spēkā valstī, kas izvēlēta atbilstīgi tiesas izvēles klauzulai; atzinīgi vērtē arī to, ka Apvienotā Karaliste 2020. gada 8. aprīlī iesniedza pieteikumu turpināt piemērot 2007. gada Lugāno konvenciju, tiklīdz būs beidzies pārejas periods, jo tā kopumā nodrošina Briseles regulai līdzvērtīgu režīmu (pirms tās pārstrādāšanas); tomēr atgādina, ka ES būtu ļoti rūpīgi jāapsver savi lēmumi šajā jautājumā, jo īpaši ņemot vērā minētās konvencijas II protokolu par tās vienādu interpretāciju un iespēju saglabāt kopējo līdzsvaru attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām; uzskata, ka tādēļ jo īpaši būs vajadzīga efektīva Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta sadarbība un dialogs, jo īpaši ar Juridisko komiteju, kas atbild par starptautisko tiesību interpretāciju un piemērošanu jautājumos, kas skar Eiropas Savienību;

12. pauž dziļu nožēlu arī par to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā nav rasts sīki izstrādāts un lietderīgs risinājums laulības lietās, lietās par vecāku atbildību un citās ģimenes lietās; šajā ziņā atkārtoti uzsver, ka jau no paša sarunu sākuma šis bija Parlamenta norādījums sarunām; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste 2020. gada 28. septembrī pievienojās HCCH (Hāgas Starptautisko privāttiesību konference) 2007. gada 23. novembra Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, kas nodrošinās šīs konvencijas piemērošanas turpināmību pēc pārejas perioda; atzinīgi vērtē arī iespēju pastiprināt sadarbību vismaz ģimenes tiesību jautājumos, ko var nodrošināt, Apvienotajai Karalistei novērotāja statusā piedaloties Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmēs jautājumos par civillietām un komerclietām un jautājumos par praktisko sadarbību tādās jomās kā vecāku atbildība, bērnu nolaupīšana un uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums.

 

Es esmu pārliecināts, ka minētā informācija būs noderīgs ieguldījums, kas palīdzēs Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai sagatavot ziņojumu.

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

 

Adrián Vázquez Lázara

 


 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Priekšsēdētājs

Ārlietu komiteja

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Priekšsēdētājs

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

BRISELĒ

Temats: atzinums par lēmumu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

 

Godātie McAllister un Lange kungi!

Saistībā ar minēto procedūru Attīstības komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai. 2021. gada 27. janvāra sanāksmē Attīstības komiteja nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Attīstības komiteja tajā pašā sanāksmē nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus[17].

Ar cieņu,

Tomas Tobé


IEROSINĀJUMI

1. uzsver, cik svarīga ir Apvienotā Karaliste kā attīstības un humānās palīdzības dalībniece, ņemot vērā tās oficiālās attīstības palīdzības apjomu (pat samazinot no 0,7 % līdz 0,5 % no NKI), tās speciālās zināšanas, projektu īstenošanas spējas un vispusīgas attiecības ar Sadraudzību un citām jaunattīstības valstīm; mudina Apvienoto Karalisti palīdzēt minimizēt Brexit negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un saglabāt savu apņemšanos būt attīstības palīdzības un humānās palīdzības priekšējās rindās; prasa nodrošināt ciešu ES un Apvienotās Karalistes līdzekļu devēju koordināciju un sadarbību, tostarp iespēju savstarpēji izmantot otras puses spējas, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, attīstības efektivitāti un virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.


 

 

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par lēmumu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

Godātie McAllister un Lange kungi!

Budžeta kontroles (CONT) komiteja nolēma atzinumu par iepriekš minēto tematu sniegt vēstules veidā.

Budžeta kontroles komiteja aicina Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju, kuras ir par šo jautājumu atbildīgās komitejas, sagatavojot Eiropas Parlamenta lēmumu par ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, ņemt vērā šādus apsvērumus un ieteikumus.

CONT komitejas vārdā būšu ļoti pateicīga, ja jūs varētu nodrošināt, ka Parlamenta lēmumā tiek ņemta vērā CONT komitejas nostāja un apsvērumi saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem.

Ar cieņu

Monika Hohlmeier

 

 

IEROSINĀJUMI

A. ņemot vērā tās 2020. gada 11. maija atzinumu par ierosinājumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI)),

B. ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses,

Vispārīgas piezīmes

1. atzinīgi vērtē 2020. gada 24. decembrī noslēgto Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai;

2. pauž atzinību par Darba grupas attiecībām ar Apvienoto Karalisti vadītāja Michel Barnier darbu, kā arī darba grupas veikto kopumā sarunu virzīšanai no ES puses;

3. norāda, ka izstāšanās līgumā starp ES un Apvienoto Karalisti noteiktais pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī; ar gandarījumu norāda, ka nolīgums nodrošināja traucējošās ietekmes samazinājumu attiecībā uz preču plūsmu salīdzinājumā ar situāciju, kāda tā būtu bez nolīguma; vienlaikus uzsver, ka tomēr pārejas perioda beigās ir atjaunota robežkontrole un ieviestas jaunas birokrātiskas procedūras, kas ir nopietni ietekmējušas ekonomikas dalībniekus; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums ļauj saglabāt vienotā tirgus integritāti;

4. norāda, ka ir panākta vienošanās par to, ka Apvienotā Karaliste saskaņā ar pamataktiem turpina piedalīties programmā “Apvārsnis Eiropa” (izņemot dalību Eiropas Inovācijas padomes fondā); Euratom pētniecības un mācību programmā; kosmosa programmā “Copernicus” un Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora programmā (ITER) (kodolsintēzes projekts). Apvienotajai Karalistei būs pieejami arī kosmosa novērošanas un informācijas apkopošanas pakalpojumi;

5. norāda, ka Apvienotā Karaliste veiks ikgadēju finansiālu ieguldījumu operatīvā ieguldījuma veidā, kura aprēķina pamatā būs finanšu koeficients, ko noteiktos apstākļos var pielāgot ar atpakaļejošu spēku un kas definēts kā Apvienotās Karalistes IKP attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās, kā arī norāda, ka uz programmu “Apvārsnis Eiropa” attiecas automātisks korekcijas mehānisms; atzinīgi vērtē jaunās dalības maksas ieviešanu uz ko attiecas pakāpenisks ieviešanas periods un kas ir noteikta 4 % apmērā no ikgadējā operatīvā ieguldījuma, kā arī uz šo maksu nav attiecināma pielāgošana ar atpakaļejošu spēku;

6. norāda, ka Parlaments būtu aktīvi jāiesaista nolīguma turpmākajā izstrādē, tostarp piedaloties Parlamentārās partnerības asamblejā un veicot rūpīgu pārbaudi un iesaistīšanos attiecībā uz Komisijas dalību Partnerības padomē un lielo specializēto komiteju skaitu nolīguma turpmākai pārvaldībai; CONT komiteja būtu ātri un aktīvi jāinformē un jāiesaista tās kompetencē esošo jomu norisēs;

Savienības finanšu interešu aizsardzība

7. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību visās dimensijās un to, ka Apvienotā Karaliste pilnībā ievēro savas finansiālās saistības saskaņā ar nolīgumu;

8. atzinīgi vērtē to, ka nolīgums nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību, padarot piemērojamu attiecīgo ES tiesisko regulējumu, tostarp korupcijas, krāpšanas un citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumus, efektīvas pārbaudes un revīzijas, kā arī pārkāpumu atklāšanas gadījumos nodrošina izmaksāto summu atgūšanu un efektīvus un samērīgus administratīvos un naudas sodus;

9. uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērota nolīguma īstenošana un – saskaņā ar pušu ciešas sadarbības noteikumiem – piekļuves tiesību piešķiršana Komisijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF un EPPO, kā arī pilnībā tiek ievērotas Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesības; turklāt uzsver, cik svarīga ir Tiesas kompetence attiecībā uz Komisijas lēmumiem;

10. uzstāj uz spēcīgu ES delegāciju Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, lai atvieglotu administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu;

11. atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauts Protokols par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā un saistībā ar nodokļiem un nodevām; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība PVN un muitas nodokļu jomā, lai nodrošinātu prasījumu pienācīgu iekasēšanu un piedziņu;

12. uzsver, ka muitas procedūras ir ļoti sarežģītas un ka ir pastāvīgi jānodrošina ātra informācijas apmaiņa un cieša sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, lai nodrošinātu efektīvu kontroli un atmuitošanu, kā arī attiecīgo tiesību aktu izpildi;

13. tajā pašā laikā uzsver nepieciešamību izvairīties no krāpšanas muitas un PVN jomā, tostarp nelikumīgas tirdzniecības (kontrabandas), veicot pienācīgu kontroli un ņemot vērā iespējamību, ka konkrētas preces var tikt pakļautas nelikumīgai tirdzniecībai vai nelikumīgai izcelsmes un satura deklarēšanai.

 

 


 

 

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (COM(2020)08562020/0382(NLE))

Godātie McAllister un Lange kungi!

Saistībā ar minēto procedūru Ekonomikas un monetārajai komitejai (ECON komiteja) tika uzdots sniegt atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ECON komitejas koordinatori, izmantojot rakstisko procedūru, nolēma nosūtīt atzinumu vēstules veidā.

ECON komiteja šo jautājumu izskatīja 2021. gada 1. februāra sanāksmē. Minētajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcija projektā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Irene Tinagli

 

IEROSINĀJUMI

Vispārēji principi

 

1. norāda, ka joprojām tiek īstenots Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses („Nolīgums”);

2. norāda uz grūtībām Īrijas ekonomikā attiecībā uz to Īrijas pilsoņu brīvu pārvietošanos, kuri nav ES pilsoņi, kā arī pakalpojumu brīvu apriti Īrijas salā;

3. aicina Komisiju, Eiropas Centrālo banku, Eiropas uzraudzības iestādes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Vienotā noregulējuma valdi cieši uzraudzīt Nolīguma īstenošanu un finanšu pakalpojumu tirgus attīstību, lai laikus apzinātu iespējamos tirgus traucējumus un draudus finanšu stabilitātei, tirgus integritātei un ieguldītāju aizsardzībai;

4. aicina Komisiju iepazīstināt ECON komiteju ar šīs uzraudzības rezultātiem, ņemot vērā arī Nolīgumā paredzētos pārskatus;

 

 

Piekļuve tirgum

 

5. norāda, ka Nolīgumā nav paredzēta visaptveroša piekļuve tirgum attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kā arī to, ka pārejas perioda beigās vairs nav spēkā atļaujas piešķiršanas tiesības starp ES un Apvienoto Karalisti; norāda, ka tagad piekļuve finanšu tirgum ir balstīta uz ES un valstu tiesību aktiem, tostarp attiecīgā gadījumā uz līdzvērtības regulējumu;

6. norāda, ka ES līdzvērtības sistēma ir iekļauta vairāku nozaru finanšu pakalpojumu regulās un direktīvās, kā arī to, ka lēmumi par līdzvērtību ir vienpusēji un būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem;

7. uzsver, ka līdzvērtības novērtējumiem ir jābūt vērstiem uz nākotni, t. i., tiem ir jāveicina pietiekama regulējuma saskaņošana ar vienotā tirgus tiesisko regulējumu, tādējādi nodrošinot finanšu pakalpojumu vienotā tirgus integritātes aizsardzību un stabilas garantijas ieguldītāju aizsardzībai;

8. uzsver nepieciešamību pastāvīgi uzraudzīt Apvienotās Karalistes noteikumu iespējamo atkāpi no ES noteiktajiem standartiem, lai izvairītos no nepamatotas konkurences priekšrocībām un patvaļīgiem regulējumiem, pamatojoties uz regulējuma atšķirībām Apvienotajā Karalistē reģistrētiem uzņēmumiem, un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

9. atgādina, ka ES var jebkurā laikā vienpusēji atsaukt ikvienu lēmumu par līdzvērtību, ja vairs netiek izpildīti nosacījumi līdzvērtīga statusa piešķiršanai;

10. norāda, ka kopīgajā deklarācijā par regulatīvo sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti attiecībā uz finanšu pakalpojumiem ir noteikts, ka vienošanās par saprašanās memorandu (SM) ir jānoslēdz līdz 2021. gada martam;

11. uzskata, ka nolīgumā par SM būtu jāiekļauj īpaši sadarbības mehānismi, lai veicinātu regulējuma saskaņošanu un nodrošinātu, ka ES uzraudzības iestādēm savlaicīgi tiek paziņotas iespējamās izmaiņas Apvienotās Karalistes tiesiskajā regulējumā un tā īstenošanā;

12. uzsver, ka turpmāk jebkuru regulatīvās sadarbības regulējumu finanšu pakalpojumu jomā būtu jābalsta uz stingrām saistībām, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

13. aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību sarunās par saprašanās memorandu un regulāri iesaistīt sarunās ECON komiteju tādā pašā līmenī, kādā tiek iesaistīta Padome;

14. aicina Komisiju apsvērt, vai un ar kādiem nosacījumiem turpmākais satvars sadarbībai finanšu pakalpojumu jomā varētu tikt stratēģiski iekļauts ES līdzvērtības regulējumā, lai sadarbotos nodokļu jautājumos un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

 

Kapitāla tirgu savienība

 

15. uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās rada nepieciešamību pēc jauna kapitāla tirgu regulējuma un ātrāka droša un vērienīga kapitāla tirgu regulējuma izveides ES-27 dalībvalstīs, lai nodrošinātu stabilu, pietiekami daudzveidīgu un rentablu ES ekonomikas finansēšanu;

16. aicina Komisiju pieņemt tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza spēkā esošos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā („Omnibus” regula), lai tos pielāgotu jaunajai situācijai, kad Apvienotā Karaliste ir izstājusies no iekšējā tirgus, visām atsaucēm uz konkrētiem Apvienotās Karalistes apstākļiem kļūstot nepiemērotām;

17. atkārtoti pauž savu nostāju, ka gadījumā, ja rodas bažas par finanšu stabilitāti, tirgus integritāti vai patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, ES uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir tiešas un pastiprinātas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz konkrētām trešo valstu struktūrām, kas atzītas saskaņā ar ES līdzvērtības sistēmu;

 

Nodokļu jautājumi

 

18. norāda, ka nodokļu jomā abas puses ir apņēmušās īstenot labas pārvaldības principus, tostarp piemērojot starptautiskos standartus attiecībā uz nodokļu pārredzamību, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci;

19. atgādina, ka koordinēta cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu joprojām ir prioritāte, kā arī priekšnosacījums vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai;

20. pauž nožēlu, ka nevienā strīdu izšķiršanas mehānismā vai līdzsvara atjaunošanas mehānismā nav iekļauti nodokļu pasākumi, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa nepazemināšanas klauzula, un pauž bažas par atšķirīgu tiesību aktu ietekmi uz nodokļu apiešanu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un nodokļu pārredzamību;

21. atgādina, ka jebkuru trešo valsti, kurai ir ciešas ekonomiskās saites ar ES, Padome pārbauda saskaņā ar ES saraksta sagatavošanas kārtību, nosakot tās jurisdikcijas, kas nesadarbojas nodokļu nolūkos; tādēļ prasa Padomei nekavējoties iekļaut Apvienoto Karalisti regulāri novērtēto valstu sarakstā, lai nodrošinātu saistību ievērošanu, kas noteiktas kopīgajā politiskajā deklarācijā[18] par kaitējošu nodokļu režīmu apkarošanu;

22. mudina dalībvalstis stingri izmantot to rīcībā esošos nodokļu apiešanas novēršanas instrumentus, jo īpaši noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, lai aizsargātu savus nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste tagad ir trešā valsts;

23. aicina ES ieviest stingras apņemšanās, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, tostarp īstenot attiecīgajās jomās nodokļu un finanšu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz dažādām nodokļu jurisdikcijām Apvienotajā Karalistē un tās aizjūras teritorijās, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

 

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu

 

24. paredz piemērot pasākumus, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu un faktiskajām īpašumtiesībām;

25. norāda, ka abas puses ir apņēmušās uzturēt visaptverošu režīmu cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un regulāri pārskatīt nepieciešamību pastiprināt minēto režīmu, ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumus;

26. pauž nožēlu, ka uz iespējamiem šo saistību pārkāpumiem neattiecas nolīgumā paredzētā šķīrējtiesas procedūra;

27. pauž nožēlu, ka uz noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu neattiecas līdzsvara atjaunošanas noteikumi, kas ļauj saskaņot standartus;

28. aicina rūpīgi izvērtēt Apvienoto Karalisti, tostarp turpinot tās aizjūras teritoriju un atkarīgo teritoriju novērtēšanu saskaņā ar kritērijiem, kas iekļauti ES augsta riska trešo valstu sarakstā;

29. aicina Komisiju izmantot pieejamos instrumentus, kā arī apsvērt jaunus instrumentus gaidāmajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma pārskatīšanā un nodrošināt patiesu sadarbību attiecībā uz faktisko īpašumtiesību pārredzamību, garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargāt vienoto tirgu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, ko rada Apvienotā Karaliste;

 

Konkurence

 

30. norāda, ka godīga konkurence veido vienlīdzīgus konkurences apstākļus; aicina Komisiju nodrošināt godīgu konkurenci starp ES un Apvienoto Karalisti, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nākotnē novērstu dempinga risku[19];

31. aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst valsts atbalsta shēmām, kas ietver brīvās zonas, ekonomiskās zonas un regulējumu nodokļu jomā plašā nozīmē, tostarp neoficiālas vienošanās.

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47

+

ECR

Raffaele Fitto

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, Enikő Győri, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Eva Maydell, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Jessica Polfjärd, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli

The Left

José Gusmão, Chris MacManus, Dimitrios Papadimoulis

Verts/ALE

Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Piernicola Pedicini, Mikuláš Peksa, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

4

-

ID

Gerolf Annemans, Gunnar Beck, Jörg Meuthen

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos

 

8

0

ECR

Derk Jan Eppink, Cristian Terheş, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

ID

Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Priekšsēdētājs

Ārlietu komiteja

15E201

BRISELĒ

Bernd Lange

Priekšsēdētājs

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

12G301

BRISELĒ

Temats: EMPL ieteikumi lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir nolēmusi atzinumu Jūsu vadītajām komitejām iesniegt vēstules formā.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja savā 2021. gada 1. februāra sanāksmē. Minētajā sanāksmē tā nolēma paust savu atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai kā atbildīgajām komitejām.

Ar cieņu

Lucia Ďuriš Nicholsonová

 

IEROSINĀJUMI

A. tā kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ("Apvienotā Karaliste") izstāšanās no Eiropas Savienības ("ES") un Eiropas Atomenerģijas kopienas ietekmē miljoniem pilsoņu — gan Apvienotās Karalistes pavalstniekus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Savienībā, gan Savienības pilsoņus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Apvienotajā Karalistē, kā arī personas, kas nav nedz Savienības pilsoņi, nedz Apvienotās Karalistes pavalstnieki;

B. tā kā trešām valstīm, kas nepilda tādus pašus pienākumus kā dalībvalstis, nevar būt tādas pašas tiesības un tās nevar izmantot tādas pašas priekšrocības; tā kā, no otras puses, tiekties uz vērienīgām, plaša mēroga un līdzsvarotām attiecībām, izmantojot tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kā arī citus iespējamus nolīgumus, ir ES un Apvienotās Karalistes abpusējās interesēs;

C. tā kā ES kopš 2008. gada ar trešām valstīm noslēgto tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir iekļāvusi noteikumus par darba standartiem;

D. tā kā 2019. gada 19. oktobra Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Apvienotā Karaliste) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Protokolam par Ziemeļīriju ("Izstāšanās līgums") pievienotajā politiskajā deklarācijā ir izklāstīts ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars, nosakot parametrus vērienīgai, plašai, dziļai un elastīgai partnerībai, kas ietver tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, kura pamatojas uz visaptverošu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN);

E. tā kā Izstāšanās līguma 184. pantā ir noteikts, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jādara viss iespējamais, lai labticīgi un pilnībā ievērojot savu attiecīgo tiesisko kārtību, veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai ātri vienotos par līgumiem, kas reglamentēs to turpmākās attiecības, kā minēts Politiskajā deklarācijā, un lai attiecībā uz minētajiem līgumiem izpildītu vajadzīgās ratifikācijas vai noslēgšanas procedūras, cenšoties iespēju robežās nodrošināt, ka šos līgumus sāk piemērot no pārejas perioda beigām;

F. tā kā Eiropadome ir pieņēmusi sarunu nostādnes ar mērķi sākt sarunas par politiskajā deklarācijā izstrādātā turpmāko attiecību satvara vispārējo izpratni;

G. tā kā, ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes ("Puses") ģeogrāfisko tuvumu un savstarpējo ekonomisko atkarību un savienotību, kā arī to, ka liels skaits ES pilsoņu dzīvo Apvienotajā Karalistē un liels skaits Apvienotās Karalistes pavalstnieku dzīvo ES, ES un Apvienotās Karalistes partnerībai vajadzētu būt visaptverošai, ietverot gan BTN, gan plašāku nozaru sadarbību jomās, kas ir Savienības un tās pilsoņu interesēs;

H. tā kā šīs partnerības konkrētajam mērķim vajadzētu būt tāda BTN noslēgšanai, kas ar stingrām saistībām nodrošina, ka nav tarifu, kvotu un dempinga, arī attiecībā uz sociālajiem un nodarbinātības standartiem;

I. tā kā ar šīm saistībām būtu jānovērš tirdzniecības kropļošana un negodīgas konkurences radīti ieguvumi, lai saistības nodrošinātu ilgtspējīgas un ilgstošas attiecības starp Pusēm; tā kā tādēļ partnerībai vajadzētu balstīties uz augstiem standartiem un tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas nodrošinās četru brīvību nedalāmību, un garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas izturēs laika pārbaudi;

J. tā kā šādā nolūkā partnerībai būtu jāievēro kopīgie augstie sociālie un nodarbinātības standarti un attiecīgi augsti standarti, kas laika gaitā izstrādāti, par atsauces punktu izmantojot ES sociālos un nodarbinātības standartus;

K. tā kā partnerībai būtu jāparedz Pusēm saistības pastāvīgi uzlabot attiecīgo aizsardzības līmeni, lai nodrošinātu atbilstoši augstus sociālos un darba standartus ar mērķi saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

L. tā kā, ņemot vērā politiskajā deklarācijā pausto apņemšanos par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, ar partnerību būtu jo īpaši jānodrošina, ka tiesību aktos, noteikumos un praksē paredzētais darba un sociālās aizsardzības līmenis netiek pazemināts zem līmeņa, kas noteikts kopīgajos standartos, kuri piemērojami ES un Apvienotajā Karalistē pārejas perioda beigās vismaz šādās jomās: pamattiesības darbā; darba aizsardzība, tostarp piesardzības princips; taisnīgi darba nosacījumi un nodarbinātības standarti; informācija, uzklausīšana un tiesības uzņēmumu līmenī un pārstrukturēšana; tā kā partnerībai būtu arī jāaizsargā un jāveicina sociālais dialogs starp darba ņēmējiem un darba devējiem un to attiecīgajām organizācijām, kā arī valdībām, un būtu jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību;

M. tā kā šajā saistībā būtiski svarīgs ir princips par pašreizējā un turpmākā darba un sociālās aizsardzības līmeņa nepazemināšanu; tā kā saskaņā ar tirdzniecības un sadarbības nolīguma 6.1. un 6.2. pantu neviena no Pusēm nedrīkst pazemināt pēc pārejas perioda beigām piemērojamos darba un sociālos standartus veidā, kas ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm;

N. tā kā partnerībai būtu jānodrošina, ka Apvienotā Karaliste faktiski īsteno savas saistības un tās atspoguļojošos normatīvos aktus un praksi, iesaistīdama ar pietiekamiem resursiem nodrošinātas iekšzemes iestādes, efektīvu darba inspekciju sistēmu un efektīvas administratīvās un tiesas procedūras;

O. tā kā mobilitātes pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz Savienības dalībvalstu nediskrimināciju un uz pilnu savstarpību; tā kā partnerībai ir arī jānodrošina izvērsta un padziļināta sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija;

P. tā kā partnerībā būtu jāiekļauj atbilstoša strīdu izšķiršanas un izpildes kārtība un jo īpaši būtu jāizveido pārvaldības struktūra, kas atbild par partnerības īstenošanas un darbības pārvaldību un uzraudzību un palīdz izšķirt strīdus; tā kā ir svarīgi, lai strīdu izšķiršanas procesā tiktu vajadzības gadījumā iesaistīti sociālie partneri;

Q. tā kā Eiropas Parlaments sarunu laikā ir uzstājis, ka ES Tiesai arī turpmāk ir jābūt vienīgajam ES tiesību arbitram;

R. tā kā pirms 2020. gada Akta par Eiropas Savienību ("Izstāšanās līgums") pieņemšanas Apvienotās Karalistes valdība svītroja klauzulas, kas tās teritorijā būtu nodrošinājušas zināmu ierobežotu tiesisko aizsardzību no ES tiesību aktiem atvasināto darba ņēmēju tiesību jomā, un apņēmās šos noteikumus atkārtoti ieviest gaidāmajā Nodarbinātības likumā; tā kā šis likums vēl nav ierosināts,

Vispārīgas piezīmes

1. atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēju intensīvos un sekmīgos centienus starp Pusēm vienoties par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, tādējādi novēršot postošās sekas, ko miljoniem iedzīvotāju un uzņēmumu radītu izstāšanās bez vienošanās; pauž nožēlu par to, ka vienošanās panākšana pēdējā brīdī neļāva veikt pienācīgu parlamentāro pārbaudi pirms pārejas perioda beigām, un vēlreiz pauž lielu nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes valdība neļāva veikt vienmērīgāku pāreju, pagarinot termiņu vienošanās panākšanai; pauž nožēlu par to, ka vienošanās panākšana pēdējā brīdī radīja tūlītēju un nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem ir jāpieņem jaunie noteikumi, kas ietekmē viņu iztiku un ikdienas dzīvi, un tiem jāpielāgojas;

2. atgādina par tirdzniecības un sadarbības nolīguma unikālo raksturu, kurā, lai arī tas ir līdzīgs citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem tādā ziņā, ka tas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var pieņemt dažādiem noteikumiem atbilstošus produktus, un nosaka mehānismus šādu noteikumu saskaņošanai un tuvinošu pieeju turpmākiem noteikumiem veicināšanai, ir arī jārisina jautājumi par sen iedibināto tiesību, piemēram, tiesību uz brīvu pārvietošanos, un sociālā nodrošinājuma koordinācijas zaudēšanu; atgādina, ka atšķirībā no citiem tirdzniecības nolīgumiem Puses sāk ar plaši saskaņotiem tiesiskajiem regulējumiem, kopējām tiesībām un dziļi integrētiem tirgiem un ka tirdzniecības un sadarbības nolīguma mērķis ir kontrolēt to, kā nākotnē tie var atšķirties, un ierobežot šādu atšķirību radīto ietekmi uz iedzīvotājiem, sabiedrību un ekonomiku;

3. atzinīgi vērtē to, ka, neskatoties uz dažiem tirdzniecības un sadarbības nolīguma trūkumiem, Eiropas Parlamenta prioritāte aizsargāt pilsoņu tiesības vairumā gadījumu ir ievērota, taču pauž nožēlu, ka personu brīva pārvietošanās starp ES un Apvienoto Karalisti beidzās 2021. gada 1. janvārī, ka jebkāda pārvietošanās tagad ir pakļauta ES un Apvienotās Karalistes imigrācijas tiesību aktiem, kas piemērojami trešo valstu valstspiederīgajiem, un ka tiks samazinātas no sociālā nodrošinājuma koordinēšanas izrietošās pilsoņu tiesības un aizsardzība; taču atgādina, ka uz personām, kuras bija vai jau ir bijušas pārrobežu situācijā starp ES un Apvienoto Karalisti pirms 2021. gada 1. janvāra, attiecas Izstāšanās līgums, kas tām ļauj saglabāt tiesības palikt vai strādāt, nodrošina nediskriminēšanu un aizsargā viņu sociālā nodrošinājuma tiesības; norāda, ka daži ceļošanas veidi, tostarp īstermiņa darījumu braucieni un apmeklējumi citos nolūkos (piemēram, pārcelšana uzņēmuma ietvaros uz laiku līdz trim gadiem), joprojām ir iespējami bez vīzas;

4. pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) nebūs interpretējošā jurisdikcija tirdzniecības un sadarbības nolīgumā iekļautajiem principiem, kas izriet no ES tiesību aktiem, un ka Apvienotās Karalistes augstākās un apelācijas tiesas nākotnē var novirzīties no Tiesas judikatūras;

5. uzsver, ka tiesu iestāžu pieejamība ir būtiski svarīga pilsoņu tiesību īstenošanai un izpildei; atgādina par tirdzniecības un sadarbības nolīguma tiešo tūlītējo ietekmi uz pilsoņu tiesībām, jo īpaši ES pilsoņiem, kuri uzturas vai dzīvo Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri uzturas vai dzīvo ES; aicina abas tirdzniecības un sadarbības nolīguma Puses nodrošināt pilsoņiem tiesu iestāžu pieejamību un tiesību aizsardzību tiesā attiecībā uz viņu tiesībām Apvienotās Karalistes un ES tiesās;

6. pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes valdība vēl nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz jaunu Nodarbinātības likumu; atgādina, ka Nodarbinātības likumā iekļautajiem sociālajiem un darba standartiem nevajadzētu būt statiskiem, bet gan tieši atspoguļot ES veiktos sociālo un darba standartu uzlabojumus, lai tādā veidā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp Pusēm;

7. atgādina, ka saskaņā ar tirdzniecības un sadarbības nolīgumu jebkāda sociālo un darba standartu pazemināšana, ko Apvienotā Karaliste veic veidā, kas ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus, tostarp neizpildot savus tiesību aktus un standartus, ir aizsardzības līmeņa nepazemināšanas principa un vienlīdzīgu konkurences apstākļu pārkāpums;

8. šajā saistībā pauž bažas par pēdējās nedēļās saņemtajiem ziņojumiem, ka Lielbritānijas Uzņēmējdarbības departaments apsver deregulatīvu pasākumu kopumu kā daļu no Apvienotās Karalistes darba tirgus pārveides pēc Brexit un Apvienotās Karalistes uzņēmējdarbības, enerģētikas un rūpniecības stratēģijas valsts sekretārs ir apstiprinājis, ka Apvienotā Karaliste pārskata no ES tiesībām izrietošos tiesību aktus nodarbinātības jomā, no kuriem dažus, jo īpaši Darba laika direktīvu varētu atcelt; atgādina, ka šādi pasākumi, ja tie tiks pieņemti, varētu radikāli samazināt darba ņēmēju tiesības Apvienotajā Karalistē, kā arī radīt būtisku materiālu ietekmi uz nolīgumā paredzētajiem vienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem atklātai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai starp Pusēm; uzsver, ka šādi pasākumi būtu pretēji Izstāšanās līgumam un tirdzniecības un sadarbības nolīgumam;

9. šajā saistībā īpaši pauž nožēlu par to, ka nesen pieņemtie ES tiesību akti, kuru transponēšanas termiņi sakrita ar pārejas periodu, piemēram, Direktīva par vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvaru un Direktīva par pārredzamiem un prognozējamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā, nav transponēti Apvienotajā Karalistē; pauž nožēlu par to, ka, lai gan saskaņā ar Izstāšanās līguma 127. pantu Apvienotajai Karalistei pārejas perioda laikā bija jātransponē minētās direktīvas, tā nav veikusi nepieciešamās darbības, lai tās transponētu valsts tiesību aktos un tādējādi ir liegusi Apvienotās Karalistes pilsoņiem dažas nesen iedibinātas tiesības;

10. mudina Apvienoto Karalisti turpināt dalību trešās valsts novērotāja statusā bez lēmumu pieņemšanas lomas aģentūrās, kas ir Parlamenta Nodarbinātības komitejas kompetencē, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā, (pamatojoties uz Norvēģijas modeli[20]), jo tas ļautu abām pusēm apmainīties ar datiem, paraugpraksi un metodoloģiju; arī stingri aicina Apvienoto Karalisti sadarboties ar Eiropas Darba iestādi (saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1149 17. panta 6. punktu un 42. pantu), lai nodrošinātu ES un Apvienotās Karalistes tiesību aktu faktisku piemērošanu un izpildi saistībā ar darbaspēka mobilitāti, kā arī sadarboties ar Administratīvo komisiju saskaņā ar Regulu 883/2004/EK; pauž nožēlu, ka šāda sadarbība nav paredzēta tirdzniecības un sadarbības nolīgumā un ka Apvienotā Karaliste līdz šim par to nav paudusi interesi;

11. pauž dziļu nožēlu, ka saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste neturpinās dalību Erasmus apmaiņas programmā 2021.–2027. gada periodā, liedzot gan ES, gan Apvienotās Karalistes studentiem vērtīgu studiju un darba pieredzi ārvalstīs; norāda, ka mobilitātes darbības, kas attiecas uz studentiem augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā (PIA), sniegs iespēju izmantot mobilitāti trešās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē; stingri mudina Apvienoto Karalisti pārdomāt savu pieeju šajā jautājumā un nākotnē piedalīties Erasmus programmā saskaņā ar nolīguma V daļu, ietverot tā finansiālos nosacījumus;

12. pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes diskriminējošo lēmumu atsevišķu ES dalībvalstu pilsoņiem piemērot dažādas maksas par darba vīzām, piemēram, attiecībā uz sezonas darba vīzām un veselības un aprūpes darbinieku vīzām; uzsver, ka ir svarīgi ES pilsoņiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Apvienotās Karalistes darba tirgum un ka visiem ES valstspiederīgajiem ir jāpiemēro vienāda maksa;

13. atgādina, kas ir svarīgi abu Pušu izveidotie mehānismi, lai uzraudzītu izmaiņas un grūtības, ar kurām varētu saskarties ES dalībvalstu pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas dzīvo ES, ar mērķi noteikt juridiskās nenoteiktības situācijas un tās atrisināt; šajā saistībā atzinīgi vērtē vietējo konsultantu grupu un pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi;

Vienādi noteikumi

14. atgādina, ka tuvinošas tendences regulējumā kopumā izlīdzina konkurences nosacījumus, savukārt atšķirīgas tendences var izraisīt relatīvas izmaiņas konkurences nosacījumos;

15. atgādina, ka, ņemot vērā Pušu ģeogrāfisko tuvumu un savstarpējo ekonomisko atkarību, ES vadošais princips visā sarunu laikā bija stiprināt tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ar spēcīgām juridiskajām saistībām, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus atklātai un godīgai konkurencei, tostarp darba un sociālo standartu ziņā, lai novērstu pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu un negodīgas konkurences priekšrocības, kas iegūtas, mazinot aizsardzības līmeņus, vai ar citām regulatīvām atšķirībām;

16. ņem vērā galvenos instrumentu kopuma elementus, par ko ar Apvienoto Karalisti panākta vienošanās attiecībā uz darba un sociālajiem jautājumiem, jo īpaši 1) konkrēto atsauci uz Eiropas Sociālo hartu un SDO konvencijām, 2) iekšzemes izpildes lomu attiecībā uz aizsardzības līmeņa nepazemināšanas saistībām un 3) līdzsvara atjaunošanas pasākumu sistēmu, lai risinātu turpmāku atšķirību situācijas;

17. atgādina, ka uz 6.2. pantā paredzēto aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu attiecas tirdzniecības kropļošanas pārbaude, un attiecīgā klauzula paredz, ka neviena Puse nedrīkst vājināt vai samazināt savus darba un sociālās aizsardzības standartus zemāk par pārejas perioda beigās esošajiem līmeņiem veidā, kas ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm; īpaši pauž nožēlu par ļoti augsto slieksni šajā saistībā ("veidā, kas ietekmē tirdzniecību");

18. uzsver, ka pilnīga un stingra darba un sociālo standartu līmeņa nepazemināšana ir ārkārtīgi svarīga, tāpat kā abu Pušu veikta rūpīga pārraudzība par iespējamām turpmākām atšķirībām, un aicina Komisiju pilnībā izpildīt šo noteikumu, cieši iesaistīt sociālos partnerus atbilstības pārbaudes procedūrās un pastāvīgi informēt Eiropas Parlamentu un Padomi kā līdztiesīgus likumdevējus;

19. šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai abas Puses pareizi īstenotu un iekšzemē faktiski izpildītu aizsardzības līmeņa nepazemināšanas principu, un aicina Komisiju rūpīgi pārraudzīt izmaiņas šajā ziņā; norāda, ka šādu aizsardzības līmeņu izpilde un īstenošana ir paredzēta iekšzemes izpildes un strīdu izšķiršanas noteikumos; atgādina, ka gadījumā, ja starp Pusēm rodas strīds par darba un sociālo standartu nodaļas piemērošanu, Puses var izmantot tikai Otrās daļas XI sadaļas 9.1., 9.2. un 9.3. pantā noteiktās procedūras, atkāpjoties no Sestās daļas I sadaļas par strīdu izšķiršanu un horizontālajiem noteikumiem; attiecībā uz līdzsvara atjaunošanas pasākumiem saskaņā ar 9.4. pantu arī norāda, ka tie tiks iedarbināti tikai gadījumos, kad ievērojamu atšķirību dēļ radīsies būtiska ietekme uz tirdzniecību vai ieguldījumiem starp Pusēm; taču pauž bažas par to, kā saskaņā ar tirdzniecības un sadarbības nolīgumu tiks risināta un apstrīdēta nākotnē iespējama sociālo un darba standartu vienpusēja pazemināšana Apvienotajā Karalistē, jo īpaši attiecībā uz apliecināšanu, ka ir ietekmēta tirdzniecība vai ieguldījumi starp Pusēm; vēlreiz pauž, ka jebkāda vienpusēja sociālo un darba standartu pazemināšana, kaitējot Eiropas darba ņēmējiem un uzņēmumiem, ir strauji jānovērš un jāmazina, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

20. ar bažām konstatē, ka noteikumi tiks pārskatīti tikai pēc četriem gadiem vai tad, ja pārāk bieži tiks izmantoti līdzsvara atjaunošanas pasākumi un atšķirības saglabāsies 12 mēnešu periodā; uzsver, ka Eiropas Parlaments un sociālie partneri ir cieši jāiesaista pārskatīšanas procesā;

21. aicina Puses pārrunāt papildu kopīgus interpretējošos instrumentus, lai precizētu nodaļu par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem kopumā un jo īpaši Parlamenta un sociālo partneru lomu tās pārraudzībā un īstenošanā, paredzot iespēju sociālajiem partneriem iesniegt oficiālas sūdzības, ne tikai amicus ziņojumus ekspertu grupai; aicina arī nodrošināt pietiekamus resursus un pastāvīgu sekretariātu vietējai konsultantu grupai;

Mobilitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

22. atgādina, ka saskaņā ar Izstāšanās līgumu ES dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pavalstniekiem un Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem līdz 2020. gada 31. decembrim tika piemēroti sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumi un nodrošināta aizsardzība attiecībā uz slimības pabalstiem, maternitātes un līdzvērtīgiem paternitātes pabalstiem, invaliditātes pabalstiem, pabalstiem ar darbu saistītos nelaimes gadījumos un arodslimību gadījumā, apbedīšanas pabalstiem, bezdarbnieka pabalstiem, pirmspensijas pabalstiem un ģimenes pabalstiem;

23. norāda, ka saskaņā ar tirdzniecības un sadarbības nolīgumu pašreizējie noteikumi par nepieciešamo vai ārkārtas veselības aprūpi "principā" arī turpmāk būs piemērojami pagaidu uzturēšanās gadījumos Apvienotajā Karalistē un ES;

24. atzinīgi vērtē to, ka jaunais sadarbības mehānisms attiecībā uz sociālā nodrošinājuma koordināciju ir tuvs esošajiem noteikumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004; īpaši atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ir aizsargāti ES noteikumi par nediskriminēšanu, vienlīdzīgu attieksmi un periodu summēšanu;

25. taču pauž nožēlu par ierobežojumiem materiālajā piemērošanas jomā un jo īpaši to, ka nav iekļauti ģimenes pabalsti, ilgtermiņa aprūpe un no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti, kā arī bezdarba pabalstu eksportējamība;

26. pauž nožēlu arī par to, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgumā nav paredzēta nekāda dinamiska saskaņošana ar izmaiņām ES tiesību aktos par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, īpaši saistībā ar Regulas 883/2004 un Regulas 987/2009 pašreizējo pārskatīšanu; aicina Puses nekavējoties sniegt pilsoņiem, kurus skar brīvas pārvietošanās ierobežošana, pamatotu un uzticamu informāciju par viņu tiesībām saistībā ar uzturēšanos, darbu un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu;

27. atzīst, ka saskaņā ar tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un atsevišķiem nosacījumiem darba ņēmējiem, kas norīkoti darbā uz Apvienoto Karalisti vai no tās, var būt piemērojami uzņēmējas valsts tiesību akti attiecībā uz sociālo nodrošinājumu; uzsver, ka tas var nelabvēlīgi ietekmēt viņu sociālā nodrošinājuma vēsturi; šajā saistībā atzinīgi vērtē pārejas noteikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis, paziņojot Eiropas Komisijai, var prasīt turpināt darbā norīkošanas sistēmu, kāda tā bija 2020. gada 31. decembrī, uz laiku līdz 15 gadiem;

28. mudina pienācīgi un konsekventi piemērot sociālā nodrošinājuma koordinēšanas protokolu dalībvalstīs, lai garantētu vienādas tiesības visiem attiecīgajiem pilsoņiem;

Secinājums

29. iesaka Eiropas Parlamentam piekrist tirdzniecības un sadarbības nolīgumam, taču prasa, lai Eiropas Parlamentam ik gadu tiktu iesniegti ziņojumi par tā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem sociālo un darba standartu ziņā.

 


 

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

priekšsēdētājam

Ārlietu komiteja

BRISELĒ

 

Bernd Lange

priekšsēdētājam

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

BRISELĒ

Temats: atzinums par lēmumu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Saskaņā ar minēto procedūru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai tika uzdots sniegt atzinumu vēstules formā jūsu vadītajām komitejām.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja un atzinumu pieņēma 2021. gada 27. janvāra sanāksmē. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju piekrišanas procedūrā ņemt vērā tālāk izklāstītos apsvērumus.

Ar cieņu

Pascal Canfin

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja,

A. ņemot vērā tās 2020. gada 21. janvāra atzinumu par Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas noslēgšanu (2018/0427(NLE)),

B. ņemot vērā tās 2020. gada 8. maija atzinumu par ierosinājumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI)),

C. ņemot vērā tās 2020. gada 23. oktobra vēstuli par gatavību un rīcību, ja sarunās ar Apvienoto Karalisti netiks panākta vienošanās attiecībā uz vidi, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīgumu,

D. ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses,

Vispārīgas piezīmes

 

1. atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgums būs Tirdzniecības un sadarbības nolīguma (tālāk — “nolīgums”) būtiska daļa un ka, ja kāda no pusēm pārkāps šā būtiskā komponenta noteikumus, otrai pusei būs tiesības pilnībā vai daļēji pārtraukt vai apturēt nolīguma darbību; uzsver, ka šie noteikumi būtu jāiekļauj arī visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, ko apspriež ES;

 

2. atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir saglabātas garantijas, kas jau ir paredzētas izstāšanās līguma protokolā par Īriju un Ziemeļīriju, tādējādi nodrošinot, ka precēm, kas tiek pārvadātas Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas starpā netiks veiktas regulējošām prasībām atbilstošas pārbaudes; tāpat atzinīgi vērtē to, ka nolīgums ļauj saglabāt vienotā tirgus integritāti;

 

3. uzteic Darba grupas attiecībām ar Apvienoto Karalisti vadītāja Michel Barnier darbu, kā arī darba grupas darbu kopumā par sarunu virzību no ES puses;

 

4. atzinīgi vērtē starp pusēm panākto vienošanos par izstāšanās nolīguma īstenošanu — tā bija priekšnosacījums, lai Parlaments apsvērtu piekrišanu jebkādiem nolīgumiem par turpmākajām attiecībām; atzinīgi vērtē īpašos pagaidu nosacījumus, par ko vienojās puses, lai ierobežotu traucējumus, ko radītu protokola par Īriju un Ziemeļīriju īstenošana attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tirdzniecību ar konkrētām precēm, tostarp zāļu piegādēm un atdzesētas gaļas un citu pārtikas produktu piegādēm lielveikaliem; atkārtoti norāda, ka īpaša vērība jāpievērš preču tirdzniecībai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas starpā, lai saglabātu vienotā tirgus integritāti un izvairītos no apdraudējumiem videi, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam, kā arī lai izvairītos no pārtikas trūkuma;

 

5. aicina ātri izmantot Brexit korekcijas rezervi 5 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu visvairāk skartajām nozarēm, kuras negatīvi ietekmē arī Covid-19 krīze;

 

6. uzsver satraucošo precedentu, ko radījis Apvienotās Karalistes Iekšējā tirgus likuma priekšlikums attiecībā uz turpmākajām divpusējām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībām un plašākā mērogā attiecībā uz Apvienotās Karalistes devumu starptautiskās uz noteikumiem balstītās sistēmas saglabāšanā;

 

7. uzsver, ka Komisijai jābūt gatavai pilnvērtīgi izmantot domstarpību izšķiršanas mehānismus, ko paredz gan nolīgums, gan arī izstāšanās nolīgums, ja Apvienotās Karalistes iestādes neievēro noteikumus; ņem vērā, ka nolīgumā ir iekļauta sadaļa par tiesu pieejamību, kas paredz, ka ieinteresētajām personām ir iespēja vērsties tiesā, īstenojot efektīvu un pārredzamu sūdzību procedūru iespējamu vides, vienlīdzīgu konkurences apstākļu un aizsardzības līmeņa nepazemināšanas noteikumu pārkāpumu gadījumā; aicina pienācīgi piemērot minētos noteikumus;

 

8. uzsver, ka Parlamentam būtu jāīsteno pēc iespējas stingrāka uzraudzība attiecībā uz nolīguma īstenošanu, aktīvi iesaistoties partnerības Parlamentārajā asamblejā; tāpat uzsver, ka Parlamenta komitejai būtu jāprasa, lai Komisija uzņemas atbildību par tās dalību Partnerības padomē, tirdzniecības specializētajās komitejās un darba grupās; uzskata, ka Parlaments būtu jāiesaista nolīguma iespējamā pārskatīšanā nākotnē un ka tam būtu jāapspriežas ar Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju par tās kompetencē esošajiem jautājumiem;

 

9. pauž nožēlu, ka Parlamentam tika atvēlēts ierobežots laiks nolīguma pienācīgai uzraudzībai; tāpat pauž nožēlu, ka nolīgums, lai gan uz ierobežotu laiku, bet tomēr bija jāpiemēro provizoriski pirms Parlaments deva savu piekrišanu; uzsver arī, ka Brexit īpašos apstākļus nekādā ziņā nevajadzētu uzskatīt par precedentu Savienības sarunās par starptautiskiem nolīgumiem un to slēgšanā nākotnē; pauž nožēlu, ka Savienībai līdz šim nozīmīgākais divpusējais nolīgums bija arī nolīgums, kura parlamentārai uzraudzībai tika atvēlēts īsākais laikposms;

 

10. atzīst, ka šādu steidzamību lielā mērā nosaka Apvienotās Karalistes sarunu stratēģija, jo tā pieņēma lēmumu neprasīt pārejas perioda pagarinājumu;

 

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi, klimata un vides noteikumi

 

11. atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā apstiprināti katras puses centieni līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visā ekonomikā; pauž nožēlu, ka visu ekonomiku aptverošs klimata aizsardzības bāzes līmenis attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm Savienībai ir 40 % līdz 2030. gadam, ieskaitot Savienības oglekļa cenas noteikšanas sistēmu, savukārt Apvienotajai Karalistei — tās visu ekonomiku aptveroša daļa no šā 2030. gada mērķa, ieskaitot Apvienotās Karalistes oglekļa cenas noteikšanas sistēmu; pauž nožēlu, ka puses nav ņēmušas vērā pārskatītos visu ekonomiku aptverošos mērķus, kas tiks pieņemti, un uzskata, ka nolīgumā bija jāiekļauj noteikumi, kas atspoguļotu šīs gaidāmās izmaiņas un augstākus mērķus;

 

12. atgādina, ka 2020. gada 18. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Sekretariātam tika iesniegts ES un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums (NND) ar pārskatītu un augstāku mērķi, proti, siltumnīcefekta gāzu samazinājums par vismaz 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu; ņem vērā Apvienotās Karalistes valdības 2020. gada 3. decembra paziņojumu par pārskatīto NND, proti, siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 68 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; norāda, ka Apvienotā Karaliste, ņemot vērā tās pašreizējās rīcībpolitikas un finansējumu, nevarēs izpildīt tās ceturto un piekto oglekļa budžetu; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes paziņojumu, ka tā līdz 2030. gadam aizliegs jaunu benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļu tirdzniecību;

 

13. atgādina arī, ka Apvienotā Karaliste ir iesniegusi priekšlikumus par tās oglekļa tirgus, proti, Apvienotās Karalistes emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), izveidi 2021. gada otrajā ceturksnī; tomēr norāda, ka joprojām nav skaidrs, cik pietuvināta šī sistēma būs ES ETS, un norāda, ka joprojām nav atrisināti jautājumi saistībā ar Apvienotās Karalistes ETS praktisko īstenošanu, mērķiem un efektivitāti; uzsver arī, ka ES plāno turpināt stiprināt savu ETS un paplašināt tās tvērumu; uzskata — ja radīsies būtiskas abu sistēmu atšķirības, var tikt radīti vienlīdzīgu konkurences apstākļu izkropļojumi, un tādēļ tās būtu jāņem vērā ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošanā, kad tas tiks izveidots;

 

14. pauž nožēlu, ka trūkst skaidru noteikumu, kā tiks uzskaitītas siltumnīcefekta gāzu emisijas no aviācijas un jūrniecības nozarēm;

 

15. norāda, ka nolīgums paredz iespēju, ka Apvienotās Karalistes ETS var pievienot ES ETS; uzskata — ja Apvienotā Karaliste lūgs tās ETS pievienot ES ETS, šis lūgums būtu jāizskata tikai tādā gadījumā, ja būs skaidrs, ka Apvienotās Karalistes ETS neapdraud ES ETS integritāti un efektivitāti un it īpaši tās tiesību un pienākumu līdzsvaru;

 

16. atgādina, ka no pārskatītā izstāšanās nolīguma tika izslēgts Apvienotās Karalistes mēroga galējais noregulējuma risinājums, un tas nozīmē, ka no izstāšanās nolīguma tika izslēgti arī attiecīgie saistošie noteikumi vides jomā; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā tagad ir iekļauti sen iedibināti ES vides principi, piemēram, princips, kas paredz, ka vides aizsardzību būtu jāintegrē politikas veidošanā, tostarp veicot ietekmes uz vidi novērtējumus, preventīvas rīcības princips, lai novērstu kaitējumu videi, princips, kas paredz, ka kaitējums videi prioritārā kārtā jānovērš tā rašanās vietā, kā arī princips "piesārņotājs maksā"; aicina abas puses piesardzīgu pieeju interpretēt un piemērot tāpat, kā piesardzības principu;

 

17. pauž nožēlu, ka nolīgumā nav risināts jautājums par Apvienotās Karalistes atbilstību vai pielāgošanos ES taksonomijas principiem un to īstenošanu; pauž pārliecību, ka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes kā starptautiska finanšu centra nozīmi, būs svarīgi nodrošināt, lai taksonomijas mērķi netiktu ierobežoti vai pazemināti; ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste plāno ieviest savu zaļo taksonomiju, izmantojot ES taksonomijas zinātniskās metodes;

 

18. norāda, ka puses vienojās neatkāpties no līmeņa, kas bija panākts pārejas perioda beigās, un apņēmās censties laika gaitā paaugstināt aizsardzības līmeni; aicina puses tiekties dinamiski pielāgot klimata un vides aizsardzības mērķus; norāda, ka līdzsvarošanas mehānisma izmantošana aprobežojas ar "būtiskām" augšupējām un lejupējām atšķirībām, kas būtiski ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus; aicina Komisiju nodrošināt skaidrību par "būtisku atšķirību" interpretāciju un izpildes noteikumu pilnīgu īstenošanu; uzskata, ka saikne ar tirdzniecību un ieguldījumiem būtu jāinterpretē plaši; aicina puses nodrošināt, ka tiek ievēroti vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

 

19. pauž nožēlu, ka biodaudzveidības zudumam pievērsta vien ierobežota vērība, kas ir būtiska problēma vides jomā, un ka nav minēta gaidāmā vispārējā vienošanās vides jomā laikposmam pēc 2020. gada;

 

20. uzsver, ka līdz šim Komisija ir uzsākusi vairākas pārkāpumu lietas pret Apvienoto Karalisti vides jomā, tostarp saistībā ar gaisa un ūdens kvalitāti, un ka laikā, kad Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, vairāku lietu izskatīšana vēl nebija pabeigta; atgādina, ka Apvienotās Karalistes Vides aģentūra ir rosinājusi atcelt Plūdu direktīvu (2007/60/EK) un reformēt Ūdens pamatdirektīvu (2000/60/EK); uzsver, ka, ņemot vērā šo jomu pārrobežu raksturu, vides aizsardzības atšķirības šajās jomās var apdraudēt gaisa un ūdens kvalitāti ES; ņem vērā, ka Anglijā un Ziemeļīrijā ir plānots izveidot Vides aizsardzības biroju (VAB); pauž bažas par ziņojumiem, kuros apšaubīta VAB turpmākā neatkarība, tā spēja veikt tiesiskas darbības vides noteikumu pārkāpumu gadījumā un tā finansējums;

 

21. pauž nopietnas bažas par dažām Apvienotās Karalistes rīcībpolitikām vides jomā, piemēram, par tās nodomu atcelt regulējumu par ģenētisko modifikāciju, kā rezultātā ģenētiski modificēti produkti var nonākt ES bez drošības pārbaudēm un atbilstīga marķējuma;

 

22. uzsver — tā kā Apvienotā Karaliste nav EEZ valsts, tā vairs nav pārstāvēta Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA) un tai nav saistošs ES tiesiskais regulējums ķimikāliju jomā (REACH); uzsver, ka Apvienotās Karalistes jaunajam tiesiskajam regulējumam jābūt tikpat stingram un pārredzamam kā REACH; uzskata, ka tā vietā, lai veicinātu vienkāršošanu, Brexit veicinās ES noteikumu dublēšanu un slogu, kas radīs negatīvas sekas, it īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē; norāda, ka nolīgumā ir ļoti maz noteikumu par ķimikāliju tirdzniecības veicināšanu un ka ir paredzēta tikai sadarbība regulējuma jomā, apņemšanās veicināt vielu klasifikācijas procedūru pārredzamību, kā arī apņemšanās īstenot ANO Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu; atzinīgi vērtē jebkādas turpmākās sarunas, lai rastu risinājumu ciešākai sadarbībai ķimikāliju drošības pārvaldības jomā;

 

Veselības aprūpes jautājumi

 

23. atzinīgi vērtē noteikumus par sadarbību veselības drošības jomā, kas dod iespēju pušu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar būtisku informāciju, taču pauž nožēlu, ka šāda sadarbība aprobežojas ar "būtisku" sabiedrības veselības apdraudējumu izvērtēšanu un tādu pasākumu koordinēšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai; uzsver, ka pašreizējā Covid-19 pandēmija ir tikai stiprinājusi vajadzību pēc ciešākas sadarbības veselības jomā, kā arī vajadzību pēc iestāžu un ieinteresēto personu strukturētas un regulāras divvirzienu komunikācijas, lai labāk reaģētu uz krīzes situācijām;

 

24. atbalsta nolīgumā iekļautos atvieglošanas mehānismus zāļu piegādes veicināšanai, piemēram, otras puses iestāžu veiktu pārbaužu rezultātu atzīšanu, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas pārbaužu dublēšanās, izvērtējot atbilstību labas ražošanas prakses prasībām, kā arī iespēju katrai pusei, ievērojot īpašus nosacījumus, vienpusēji paplašināt šādu atzīšanu, attiecinot to arī uz ražotnēm, kas atrodas ārpus izdevējas iestādes teritorijas;

 

25. pauž nožēlu, ka nolīgums neietver noteikumu par zālēm visaptverošu savstarpējās atzīšanas līgumu (SAL), jo tādējādi tiktu ierobežota to uzņēmumu, kuri pārdod produktus ES un Apvienotajā Karalistē, reglamentējošo pasākumu un ar kvalitātes nodrošināšanu saistītā darba dublēšana; aicina attiecīgās iestādes ES un Apvienotajā Karalistē vienlaikus turpināt diskusijas, lai vienotos par SAL, kā paraugus izmantojot esošo nolīgumus ES un citu trešo valstu starpā; pauž nožēlu arī par to, ka nolīgumā nav iekļauti noteikumi par medicīnas ierīcēm, jo tas nozīmē, ka netiks nodrošināta pilnvaroto iestāžu vai to izdoto dokumentu savstarpējā atzīšana;

 

26. uzsver, ka nolīgums paredz, ka Apvienotā Karaliste turpmāk vairs nepiedalīsies centralizētajā Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) zāļu tirdzniecības atļaujas izdošanas procedūrā; aicina Komisiju būt pieejamai pastāvīgas uzraudzības veikšanai un dialogam ar Apvienotās Karalistes iestādēm, tostarp Apvienotās Karalistes Zāļu un veselības aprūpes regulatīvo aģentūru (MHRA);

 

27. uzsver — tā kā noteikumi par personas datu nodošanu medicīniskās pētniecības vajadzībām patlaban tiek uzraudzīti, īstenojot ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ir jāprecizē, kā Apvienotā Karaliste īsteno ES Klīnisko pētījumu regulas noteikumus un ES asins drošības standartus un kā Apvienotā Karaliste nākotnē piekļūs ES tīkliem, kas palīdz orgānu ziedošanas jomā;

 

Pārtikas nekaitīgums

 

28. norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES iekšējā tirgus un muitas savienības nozīmē to, ka abas puses īstenos atsevišķus režīmus, kas reglamentē cilvēku, augu un dzīvnieku veselību; norāda, ka noteikumi par sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem lielā mērā atbilst PVO noteikumiem šajā jomās;

 

29. atzinīgi vērtē to, ka nemainīsies ES pārtikas nekaitīguma standarti un ka nolīgums paredz nodrošināt augstos ES sanitāros un fitosanitāros standartus; atkārtoti norāda, ka preču tirdzniecības plūsmas ES un Apvienotās Karalistes starpā, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi, būs ļoti intensīvas un ka ES būtu jāievieš atbilstīgs koordinēšanas process, lai izvairītos no to preču atšķirīgām pārbaudēm, kas no Apvienotās Karalistes tiek ievestas ES ostās;

 

30. atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir paredzēts reģionalizēšanas princips, apstiprināto uzņēmumu saraksta veidošanas procedūra, kā arī virkne pasākumu ar mērķi pēc iespējas ierobežot sanitārās un fitosanitārās importa procedūras, vienlaikus saglabājot stingrus sanitāros standartus; uzskata, ka importa pārbaužu pamatā jābūt ar šādu importu saistītam sanitāram un fitosanitāram riskam, bet atzinīgi vērtē to, ka iespējams samazināt identitātes un fizisko pārbaužu biežumu, ņemot vērā pušu sanitāro un fitosanitāro noteikumu konverģences līmeni;

 

31. pauž nožēlu, ka nolīgumā nav īpaši pieminēta ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF);

 

32. atzinīgi vērtē to, ka nolīgums paredz satvaru dialogam un sadarbībai, lai pastiprinātu cīņu pret to, ka attīstās rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

 

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai pienācīgi tiktu ņemti vērā un izskatīti tās viedokļi un paustās bažas, un tādēļ aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ņemt vērā tās iepriekš izklāstīto nostāju.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses.

 


 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par lēmumu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai tika uzdots sniegt atzinumu Jūsu vadītajām komitejām.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2021. gada 14. janvāra sanāksmē. Pēc rakstiskās procedūras, kurā piedalījās koordinatori un kura noslēdzās 2021. gada 29. janvārī, komiteja nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju pievienot piekrišanas ieteikumam šādu atzinumu.

Ar cieņu

Cristian-Silviu Buşoi

 

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju pievienot piekrišanas ieteikumam šādu atzinumu:

1. atzinīgi vērtē to, ka vienošanos par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti varētu panākt vēl pirms pārejas perioda beigām; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka, ņemot vērā novēloti noslēgto nolīgumu, parlamentārās pārbaudes laiks ir ļoti īss un tās provizoriskā piemērošana ir ierobežota un noslēgsies 2021. gada februāra beigās;

2. kopumā atbalsta panāktās vienošanās, kā arī uzsver nepieciešamību būt modriem attiecībā uz noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulu pilnīgu ievērošanu; tomēr uzsver, ka vairāki noteikumi vēl ir jāizstrādā Partnerības padomē un tās specializētajās komitejās; aicina Komisiju nodrošināt, ka Parlaments un tā specializētās komitejas jau agrīnā posmā tiek pienācīgi informētas un iesaistītas Partnerības padomes un tās komiteju darbā; turklāt prasa izveidot pastāvīgu struktūru, lai nodrošinātu Parlamenta iesaistīšanos tirdzniecības un sadarbības nolīguma regulārajā pārskatīšanā;

3. pauž bažas par Partnerības padomes autonomo lomu ne tikai pārskatīšanā, bet arī nolīguma grozīšanā attiecībā uz turpmāku dalību ES programmās, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās ITRE komitejas kompetencē esošajās programmās; tādēļ prasa noslēgt iestāžu nolīgumu starp Parlamentu un Komisiju, lai nodrošinātu, ka visi lēmumi, kas pieņemti Partnerības padomē attiecībā uz turpmāku dalību Savienības programmās, tiks pieņemti tikai pēc tam, kad saņemts Parlamenta atbalsts;

 

Pētniecība

4. pauž gandarījumu par Eiropas sadarbības turpināšanu ar Apvienoto Karalisti zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā; uzsver nepieciešamību atbalstīt pētnieku mobilitāti, lai nodrošinātu zinātnisko atziņu un tehnoloģiju brīvu apriti; tomēr pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes pasīvo līdzdalību šajā jomā; uzskata, ka Eiropas izglītības sistēmas neatņemama daļa ir “Erasmus+” programma, kuras ietvaros tiek apmācīti izcili pētnieki un tiem tiek sniegtas unikālas iespējas; norāda, ka priekšrocības, ko sniedz programma “Apvārsnis Eiropa”, nevar pastāvēt bez izcilas izglītības; tādēļ uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalībai “Apvārsnis Eiropa” programmā būtu jāiet roku rokā ar dalību “Erasmus+” programmā, kā arī būtu jāpieliek papildu pūles, lai pārliecinātu Apvienoto Karalisti pievienoties arī “Erasmus+” programmai; uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalība abās programmās dos labumu abām pusēm un vēl vairāk veicinās Eiropas panākumus zinātnē un tehnoloģijās;

5. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes asociācijas dalību “Apvārsnis Eiropa” programmā; uzsver, ka tā ir vēsturiski nozīmīga asociācija, jo vēl nekad asociācijai nav bijusi tik būtiska ietekme uz Savienības budžetu; atgādina, ka attiecīgo programmu dalības nosacījumi attiecībā uz trešām valstīm, ir pamats sarunām par dalību šajās programmās; uzsver, ka iepriekš asociācijas nolīgumi ar trešām valstīm ir noslēgti saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, ievērojot piekrišanas procedūru; tādēļ aicina veikt pilnīgu parlamentāro uzraudzību, tostarp iekļaujot Parlamenta piekrišanu pirms Protokola Nr. 1 (Programmas un darbības, kurās piedalās Apvienotā Karaliste) pieņemšanas;

6. mudina Apvienoto Karalisti un Komisiju turpināt dialogu, lai izveidotu efektīvu sistēmu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai;

Kosmosa nozare

7. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes dalību ES kosmosa programmā “Copernicus” un to, ka lietotāji Apvienotajā Karalistē arī turpmāk varēs piekļūt ES kosmosa novērošanas un informācijas apkopošanas pakalpojumiem; uzskata, ka ES un Apvienotajai Karalistei būtu cieši jāsadarbojas kosmosa nozarē; šajā sakarībā norāda, ka Apvienotā Karaliste varētu piedalīties kosmosa programmas pārējos komponentos, pamatojoties uz līdzīgiem trešo valstu nolīgumiem, kas ir pamats sarunām par katru programmu vai komponentu, un pienācīgu līdzsvaru starp pienākumiem un tiesībām, vienlaikus ievērojot ES stratēģisko autonomiju kosmosa nozarē;

Rūpniecība un MVU

8. atbalsta vienlīdzīgas konkurences apstākļu noteikumus atvērtai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai nolūkā nodrošināt Eiropas rūpniecības nozarēm vienlīdzīgus darbības apstākļus; atzinīgi vērtē īpašos noteikumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai uzlabotu to spēju pilnībā izmantot nolīguma tirdzniecības noteikumus, piemēram, izveidot īpašus MVU vajadzībām nepieciešamos kontaktpunktus; mudina Komisiju saglabāt modrību attiecībā uz Eiropas rūpniecības piegādes ķēžu aizsardzību pret Brexit tiešu un netiešu ietekmi; jo īpaši aicina šajā pārejas procesā sniegt atbalstu MVU, kas integrēti lielo uzņēmumu pievienotās vērtības ķēdēs;

9. uzsver, ka ir svarīgi panākt gan ES, gan Apvienotās Karalistes standartu atbilstību, lai izvairītos no regulējuma nenoteiktības, administratīvā sloga un procedūru sarežģītības, jo īpaši attiecībā uz strīdu izšķiršanu, pieaugošajām sertifikācijas prasībām un testēšanu, kas attiecīgi palielina izmaksas un apgrūtina darbību; tādēļ aicina Partnerības padomi cieši uzraudzīt dempinga riskus, kā arī administratīvo slogu uzņēmumiem un enerģētikas un pētniecības kopienām un nodrošināt, ka, eksportējot preces vai sniedzot pakalpojumus, formalitātes ir pēc iespējas mazāk; tomēr pauž bažas, ka MVU būs grūti ātri izpildīt jaunos noteikumus, un uzskata, ka šajā saistībā ir jādara vairāk, lai atbalstītu MVU;

10. jo īpaši atzinīgi vērtē garantijas vides aizsardzības jomā, kas pārsniedz vides, klimatam un darba aizsardzībai piemērojamos noteikumus par stingrības nemazināšanu; uzsver, ka noteikumi būtu jāuzrauga un jāatbalsta, lai tie turpmāk nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pusēm un novērstu to, ka uzņēmumi pārceļ savu darbību uz teritoriju ar zemākām ražošanas izmaksām, kas izriet no atvieglotiem vides noteikumiem vai sociālajiem standartiem, tādējādi samazinot vienas puses konkurētspēju;

 

IKT

11. atbalsta panākto vienošanos par telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu, kas lielā mērā aizsargā spēkā esošo ES tiesību aktu kopumu (acquis); tomēr pauž nožēlu, ka nebija iespējams vienoties par Viesabonēšanas regulas transponēšanu; tādēļ aicina mobilo sakaru operatorus turpināt piemērot principu “viesabonēšana kā mājās” gan ES, gan Apvienotajā Karalistē;

12. uzsver brīvās datu plūsmas būtisko nozīmi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem; tādēļ atzinīgi vērtē pārrobežu datu plūsmas nodrošināšanas noteikumus, lai atvieglotu tirdzniecību digitālajā ekonomikā, vienlaikus nodrošinot ES acquis pienācīgu piemērošanu; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība, lai nodrošinātu datu sadarbspēju; uzsver nepieciešamību strukturēt regulāru dialogu par mākslīgā intelekta problēmām un iespējām; aicina regulāri uzraudzīt šos noteikumus, ņemot vērā strauji mainīgo tehnoloģisko un normatīvo vidi, un aicina Partnerības padomi nodrošināt turpmāku Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) saskaņošanu Apvienotajā Karalistē;

13. atzinīgi vērtē noteikumus par kiberdrošību, kas paredz regulāru dialogu starp ES un Apvienoto Karalisti, pastāvīgu informācijas apmaiņu starp datorapdraudējumu reaģēšanas vienībām (CERT), Apvienotās Karalistes līdzdalību Tīklu un informācijas sistēmu (NIS) sadarbības grupas konkrētās darbībās un Apvienotās Karalistes sadarbību ar ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA), un norāda, ka šajā jomā ir vajadzīga ciešāka sadarbība;

Enerģija

14. norāda, ka enerģētikas sadaļas darbības termiņš beidzas 2026. gada 30. jūnijā, ja vien gan ES, gan Apvienotā Karaliste nevienojas katru gadu pagarināt vienošanos; uzsver nepieciešamību arī pēc minētā datuma turpināt sadarbību visos enerģētikas jautājumos, ņemot vērā savstarpējo sadarbību enerģijas tirgū, gan arī to, ka Ziemeļīrija paliks ES iekšējā enerģijas tirgū; aicina, lai Eiropas Parlamentam būtu spēcīga loma, lemjot par šīs sadaļas darbības termiņa pagarināšanu;

15. aicina īstenot kopīgo interešu projektus (KIP) un Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (TEN-E pamatnostādnes), lai ņemtu vērā konkrētās problēmas, ar kurām saskaras Īrija;

16. aicina Apvienoto Karalisti apņemties panākt vienošanos par sadarbību ar elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-E un ENTSO-G) un Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER); aicina Komisiju īstenot sadarbības praksi enerģētikas jomā, tostarp ar mērķi nepieļaut galaenerģijas cenu pieaugumu;

17. atzinīgi vērtē vairāku ES elektroenerģijas tirgus modeļa principu iekļaušanu nolīgumā; uzsver, ka turpmākai sadarbībai būtu abpusēji izdevīga visu galveno principu iekļaušana nolīgumā; turklāt aicina turpināt iesāktos projektus enerģētikas jomā;

18. atbalsta centienus un uzskata, ka ir būtiski sasaistīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar Apvienotās Karalistes turpmāko iekšzemes sistēmu, lai kopīgi strādātu pie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un ievērotu Parīzes nolīgumu;

19. aicina, pamatojoties uz Ziemeļu jūru enerģētiskās sadarbības (NSEC) satvaru, izstrādāt saprašanās memorandu, kas vismaz ietver kopīgus projektus, jūras telpisko plānošanu, atkrastes enerģijas integrāciju enerģijas tirgos, tostarp katras puses labāko praksi jūras un sauszemes tīklu plānošanā, atbalsta sistēmu un finansējumu, veicot abām pusēm pienācīgu uzraudzību;

20. norāda ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu par sadarbību kodolenerģijas drošas un mierīgas izmantošanas jomā, pauž nožēlu, ka tas neietilpst piekrišanas procedūrā, jo Eiropas Parlamentam Euratom līgumā nav paredzēta loma; mudina īsā laikā pieņemt Protokolu Nr. I [Programmas un darbības, kurās piedalās Apvienotā Karaliste], kas ļautu Apvienotajai Karalistei kā asociētai trešai valstij piedalīties ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma (“Fusion for Energy”) darbībās;

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumam.


 

 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Priekšsēdētājs

Ārlietu komiteja

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Priekšsēdētājs

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par lēmumu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (COM(2020)0856 – C9-0432/2020 – 2020/0382(NLE))

Godātie McAllister un Lange kungi!

Saistībā ar minēto procedūru Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai tika uzdots sniegt atzinumu vēstules formā Jūsu vadītajai komitejai.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja šo jautājumu izskatīja 2021. gada 28. janvāra sanāksmē. Minētajā sanāksmē[21] tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcija projektā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu,

Anna Cavazzini

Priekšsēdētāja

IEROSINĀJUMI

1. Uzskata, ka iekšējais tirgus ir viens no galvenajiem Savienības sasniegumiem, tas ir ļoti labvēlīgi ietekmējis visu pušu ekonomiku un kalpojis par pamatu iedzīvotāju dzīves kvalitātes izaugsmei; uzsver, ka šis jaunais ekonomiskās partnerības laikmets būtu jāorientē uz savstarpēji izdevīgu iespēju radīšanu un tas nekādā gadījumā nedrīkstētu pasliktināt iekšējā tirgus un muitas savienības integritāti un darbību; šajā sakarībā uzsver, ka trešām valstīm nevar būt tādas pašas tiesības un priekšrocības kā dalībvalstīm un ka ar nolīguma noteikumiem pēc iespējas būtu jānovērš preču un pakalpojumu tirdzniecības izkropļojumi, negodīga konkurence un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi; atzīst, ka atļauju saņēmušajiem uzņēmējiem piešķirto atvieglojumu paplašināšana ir piemērots veids, kā novērst tirdzniecības izkropļojumus;

2. paziņo, ka stabila tirgus uzraudzības un muitas kontroles sistēma un augsts ES patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, izmantojot efektīvu tirgus uzraudzību, produktu izsekojamību, ražojumu drošumu, augstus kvalitātes standartus un izpildes mehānismus, ir galvenie elementi iekšējā tirgus un Savienības iedzīvotāju aizsardzībā; uzskata, ka šā nolīguma noteikumos paredzētajiem strīdu izšķiršanas mehānismiem ir jādarbojas efektīvi un automātiski un tiem jābūt ātri izpildāmiem, lai nolīguma īstenošanā nepieļautu nekādas novirzes;

3. uzsver, ka Izstāšanās līguma noteikumu, jo īpaši Protokola par Īriju un Ziemeļīriju, pilnīga īstenošana ir ārkārtīgi svarīga iekšējā tirgus un muitas savienības integritātei, kas ir jomas, par kurām ir atbildīga Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja; uzsver, ka minētā nolīguma īstenošana ir uzskatāma par stūrakmeni turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti un par ES un Apvienotās Karalistes jauno attiecību neatņemamu sastāvdaļu, un tāpēc tā būtu cieši jāuzrauga, rūpīgi jāpārbauda un pienācīgi jāīsteno;

4. uzskata, ka ir ļoti svarīgi padarīt skaidrāku sistēmu to preču noteikšanai, kuru importēšana Savienībā varētu tikt apdraudēta, kā arī garantēt netraucētu piekļuvi nepieciešamajai informācijai un fiziskajām vietām Savienības pārstāvjiem, kuriem uzticēts uzraudzīt piemērojamo tiesību aktu ievērošanu muitas, drošības un drošuma, kā arī tirgus uzraudzības jomā, lai viņi varētu veikt savus pienākumus;

5. tādēļ uzsver, ka minētā protokola ievērošana ir jāuzskata par vienu no nosacījumiem, kas ļauj gūt labumu no nolīgumā par turpmākajām attiecībām paredzētajiem atvieglojumiem, un ka protokolā paredzēto pušu pienākumu neizpilde ir uzskatāma par pamatu šķīrējtiesas procedūras uzsākšanai un, attiecīgā gadījumā, līdzsvara atjaunošanas mehānisma, kas ļauj abām pusēm piemērot korektīvus pasākumus, iedarbināšanai, lai novērstu situācijas, kad kāda no pusēm netaisnīgi atrodas nelabvēlīgākos apstākļos, kas kaitē tās uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

6. norāda, ka pakalpojumu tirdzniecība dod būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā, un atzīst, ka saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību starp ES un Apvienoto Karalisti ir rasti atbilstoši pasākumi, kas ietver noteikumus par piekļuvi tirgum un valsts režīmu saskaņā ar uzņēmējas valsts noteikumiem, un šie pasākumi nodrošina, ka ES pakalpojumu sniedzēji netiek diskriminēti; atzīst, ka minētie pasākumi nodrošina skaidru profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas sistēmu, kas atbilst Parlamenta ieteikumiem, saglabājot ES regulatīvo autonomiju šajā jomā; atzinīgi vērtē iespēju iesniegt Partnerības padomei kopīgus ieteikumus, kas varētu būt pamats sistēmai, ar ko regulē profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu konkrētās profesijās, nepazeminot valsts izglītības līmeni; pauž stingru pārliecību, ka turpmāk būtu pilnībā jāievēro Savienības ekskluzīvā kompetence un tādēļ būtu jāizvairās no divpusēju nolīgumu noslēgšanas par kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu starp atsevišķām dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti;

7. pauž sarūgtinājumu par to, ka pārmērīgi vēla šā nolīguma noslēgšana radīja lielu nenoteiktību patērētājiem un uzņēmumiem ES iekšējā tirgū un Apvienotajā Karalistē un ka tas negatīvi ietekmēja Parlamenta rūpīgās pārbaudes aktivitātes; uzstāj, ka vienīgais veids, kā garantēt nolīguma mērķu sasniegšanu, ir nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu un efektīvu izpildi, un uzsver Parlamenta nozīmi šīs īstenošanas uzraudzībā; aicina Komisiju uzņemties stingras un skaidras saistības, ka tā nodrošinās efektīvu sadarbību ar Parlamentu un aktīvi iesaistīs to kontrolē un rūpīgā pārbaudē, kā arī sniegs ātru un izsmeļošu informāciju par nolīguma īstenošanu un iespējamo pielāgošanu; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka Parlaments saņems pienācīgu un savlaicīgu informāciju pirms un pēc attiecīgajām Partnerības padomes sanāksmēm un par regulatīvās sadarbības pasākumiem;

 

8. uzsver, ka īstenošanas procesā ES īpaša uzmanība būtu jāpievēršto muitas pārbaužu atbilstībai, kas veiktas pirms preču ievešanas iekšējā tirgū (vai nu no Apvienotās Karalistes, vai no citām trešām valstīm caur AK), kā paredzēts nolīgumā, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt preču atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem; uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi muitas kontroles aprīkojumā, abām pusēm ir ciešāk jākoordinē sava darbība un plašāk jāapmainās ar informāciju, lai pēc iespējas novērstu tirdzniecības traucējumus, kā arī saglabātu muitas savienības integritāti patērētāju un uzņēmumu interesēs; uzskata, ka absolūti nepieciešama ir muitas un tirgus uzraudzības iestāžu netraucēta sadarbība, bet jo īpaši pauž bažas par Belfāstā izvietotā ES biroja darbības spēju pietiekamību;

9. attiecībā uz nolīgumu par digitālo tirdzniecību norāda, cik svarīgi ir atvieglot pārrobežu strīdu izšķiršanu tiešsaistes tirdzniecībā, un to, ka patērētāji, kas iepērkas tiešsaistē, ir pienācīgi jāinformē par jebkādām papildu maksām vai muitas nodevām, kas viņiem varētu būt jāmaksā, pērkot no kāda Apvienotās Karalistes tirgotāja; cer, ka Apvienotā Karaliste turpinās ievērot ES datu standartus un arī turpmāk var uzskatīt, ka tai ir pienācīgs Savienības izcelsmes datu aizsardzības līmenis;

10. uzskata, ka nolīgumā panāktā publiskā iepirkuma kārtība var garantēt vajadzīgos savstarpīguma un nediskriminācijas noteikumus ES uzņēmumu un patērētāju interesēs;

11. norāda, ka, ņemot vērā abas Īrijā pastāvošās ekonomikas, viesabonēšanas maksai var būt ievērojama negatīva ietekme uz pierobežas apgabaliem;

12. norāda, ka nolīgumā nav iekļauts noteikums par dinamisku saskaņošanu, kas būtu palīdzējis radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus patērētāju aizsardzības, ilgtspējīgu standartu un konkurences noteikumu jomā; tomēr atzinīgi vērtē nolīguma aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu, jo īpaši patērētāju aizsardzības jomā, kā arī citās attiecīgās jomās, un arī vienpusējos līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kas būtu izmantojami būtisku atšķirību gadījumā jomās, kurās šādas atšķirības būtiski ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt ES no iespējamām izmaiņām, ko Apvienotā Karaliste varētu veikt savā regulējumā kaut kad nākotnē;

13. aicina Komisiju izvērtēt, kā var novērst negodīgas konkurences priekšrocības, ko radītu pakāpeniski veidojošās atšķirības starp abām regulatīvajām sistēmām, un nodrošināt augstāku ES standartu, piemēram, patērētāju tiesību, kas saistītas ar digitalizāciju un ilgtspēju, pastāvīgu attīstību; prasa ieviest ātrus, efektīvus un taisnīgus strīdu izšķiršanas un korektīvos pasākumus, lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un garantētu brīvu un godīgu konkurenci, kas nemazina ES standartu augsto kvalitāti un patērētāju aizsardzības līmeni, lai nodrošinātu atbilstīgas un samērīgas administratīvās prasības patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

14. norāda, ka neskaidrība par piemērojamajiem noteikumiem jau ir negatīvi ietekmējusi patērētāju ieradumus un viņu uzticēšanos pārrobežu iepirkšanās jomā, un aicina Apvienotās Karalistes valdību, Komisiju un dalībvalstis ātri īstenot nolīgumā izklāstītos pasākumus saistībā ar patērētāju aizsardzību, un pastiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību dažādās sektorpolitikās, kas saistītas ar ilgtspējīgām ražošanas metodēm un produktu drošību; aicina nodrošināt patērētājiem nepieciešamo pārredzamību visā produktu piegādes ķēdē un paziņo, ka ir būtiski, lai cenas rādītu pirkuma kopējās izmaksas, tostarp visas attiecīgās piemērojamās maksas un nodevas, un būtu skaidrība par piemērojamām patērētāju tiesībām, lai izvairītos no strīdiem un veicinātu patērētāju uzticēšanos, kad viņi veic pirkumus pāri robežām.

 


 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par piekrišanu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Transporta un tūrisma komiteja nolēma pieprasīt piemērot Reglamenta 56. panta 1. punktu, lai ar šo vēstuli sniegtu atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai.

 

Transporta un tūrisma komiteja vēlas izteikt šādas piezīmes:

IEROSINĀJUMI

1. atzinīgi vērtē to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgums (“nolīgums”) nodrošinās nepārtrauktu un netraucētu savienojamību gaisa transportam, autotransportam un jūras transportam un godīgu konkurenci starp ES un Apvienotās Karalistes pārvadātājiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka nolīgums paredz savstarpēju piekļuvi tirgum un kopīgus noteikumus un standartus daudzās jomās, nodrošinot augstu transporta drošības, darba ņēmēju un pasažieru tiesību un vides aizsardzības līmeni minētajās jomās; atzinīgi vērtē arī to, ka nolīgums nodrošina savienojamību, tomēr nepiešķir Apvienotajai Karalistei tādu pašu tiesību līmeni, kādu piedāvā vienotais tirgus;

2. uzsver, ka ES ir jāsaglabā modrība attiecībā uz to, ka Apvienotā Karaliste nav apņēmusies dinamiski saskaņot savus noteikumus vairākās politikas jomās; norāda, ka līdz ar to vienpusēja noteikumu un standartu pastiprināšana ES automātiski nenozīmēs, ka attiecīgie Apvienotās Karalistes noteikumi un standarti tiks saskaņoti;

3. atzinīgi vērtē nolīgumā iekļauto visaptverošo sadaļu par gaisa transportu, kurai būtu jānodrošina ES stratēģisko interešu aizsardzība un kurā ietverti attiecīgi noteikumi par piekļuvi tirgum, satiksmes tiesībām, kodu koplietošanu un pasažieru tiesībām; atzinīgi vērtē īpašos noteikumus par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem aviācijas nozarē, kas nodrošinās, ka ES un Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji konkurē uz vienlīdzīgiem pamatiem; norāda uz risinājumu, kas rasts īpašumtiesību un kontroles noteikumiem, kuri reglamentē piekļuvi iekšējam tirgum, vienlaikus atstājot iespēju nākotnē turpināt liberalizāciju;

4. atzinīgi vērtē īpašo sadaļu par aviācijas drošību; norāda, ka teksts, par kuru panākta vienošanās, ietver ciešu sadarbību aviācijas drošības un gaisa satiksmes pārvaldības jomā; uzskata, ka šādai sadarbībai nevajadzētu ierobežot ES, tai nosakot aizsardzības līmeni, ko tā uzskata par atbilstošu drošībai; uzsver, cik svarīga ir turpmākā ciešā sadarbība starp Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādi un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru;

5. atzinīgi vērtē to, ka nolīgums nodrošinās bezkvotu ES un Apvienotās Karalistes savienojamību autotransporta pārvadātājiem un ka tas garantēs pilnas tranzīta tiesības abām pusēm otras teritorijā, proti, tā dēvēto “sauszemes tiltu”; atzinīgi vērtē stingros vienlīdzīgas konkurences apstākļus, kuru nodrošināšana panākta sarunās par autotransportu, un šajā sakarībā pieņemtos konkrētos nosacījumus, kas padarīs augstos ES standartus, kuri piemērojami kravu autopārvadājumu nozarē, saistošus Apvienotajai Karalistei; šajā sakarībā uzsver, ka nolīgumā cita starpā ir iekļauti standarti attiecībā uz piekļuvi profesijai, transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, braukšanas un atpūtas laiku, tahogrāfiem un transportlīdzekļu masu un gabarītiem; norāda, ka šādi standarti ne tikai nodrošinās godīgu konkurenci, bet arī labus darba apstākļus transportlīdzekļu vadītājiem un augstu ceļu satiksmes drošības līmeni; atzinīgi vērtē īpašos noteikumus Ziemeļīrijai, kas pieņemti, atzīstot Īrijas unikālo situāciju, un kas mazinās traucējumus ekonomikā Īrijas salā;

6. norāda, ka uz pasažieru autopārvadājumiem provizoriski attieksies Interbus nolīgums (attiecas tikai uz neregulāriem pārvadājumiem), aizsargājot pasažieru tiesības un nodrošinot augstu drošības līmeni; tādēļ uzsver, ka Interbus nolīguma protokols, kas attiektos uz regulāriem un speciāliem regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, būtu jānoslēdz pēc iespējas drīzāk, lai izvairītos no iespējamiem ES un Apvienotās Karalistes savienojamības traucējumiem;

7. norāda, ka, lai gan nolīgums neattiecas uz dzelzceļu, uz divpusējas vienošanās pamata starp Franciju un Apvienoto Karalisti ir veikti attiecīgi pasākumi, lai risinātu jautājumus saistībā ar Lamanša tuneļa īpašo situāciju; uzskata, ka pēc ārkārtas pasākumu pieņemšanas 2020. gada beigās[22] ir ieviests pienācīgs pagaidu drošības un atļauju režīms;

8. uzsver, ka ir jāturpina sadarbība ar Apvienoto Karalisti ar mērķi palielināt transporta ilgtspēju;

9. atzinīgi vērtē to, ka nolīgums starptautiskā jūras transporta nozarei nodrošina brīvu un vienlīdzīgu tirgus piekļuvi un pienācīgus vienlīdzīgas konkurences apstākļus drošuma, drošības, vides un sociālajā jomā starp ES un Apvienotās Karalistes ostām, neapdraudot pašreizējos augstos ES standartus šajās jomās; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt efektīvas muitas pārbaudes un raitas eksporta un importa operācijas starp ES un Apvienotās Karalistes ostām, neradot traucējumus transporta tirdzniecības saitēs un neapdraudot ES flotes konkurētspēju;

10. uzsver ES un Apvienotās Karalistes visu transporta veidu pētniecības un izstrādes partnerības nozīmību, un atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes dalību ar pārrobežu transportu saistītos kopīgu interešu projektos, kuru pamatā ir savstarpība, tostarp pastāvīgu sadarbību TEN-T tīkla ietvaros un centienus izveidot sadarbspēju visos koridoros, piemēram, attiecībā uz alternatīvo degvielu un uzlādes infrastruktūras netraucētu ieviešanu;

11. uzsver nolīguma pareizas īstenošanas nozīmi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidotas specializētās komitejas transporta jomā proti, gaisa transporta, aviācijas drošības un autotransporta jautājumos, lai uzraudzītu un pārskatītu nolīguma īstenošanu; aicina Komisiju izveidot specializētu struktūru, kas ļautu iesaistīt sociālos partnerus nolīguma uzraudzībā un īstenošanā un dotu tiem iespēju iesniegt sūdzības; mudina Komisiju būt gatavai pilnībā izmantot strīdu izšķiršanas mehānismus un veikt nolīgumā paredzētos korektīvos pasākumus gadījumā, ja Apvienotā Karaliste neievēro noteikumus; uzsver, ka turpmāk Parlamentam ar vislielāko uzmanību būtu jāseko līdzi nolīguma īstenošanai, aktīvi un pastāvīgi piedaloties ar nolīgumu izveidotajā Parlamentāro partnerattiecību asamblejā.

Ņemot vērā iepriekš minētās piezīmes, Transporta un tūrisma komiteja iesaka Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai sniegt piekrišanu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses.

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

(paraksts) Karima Delli   [Johan Danielsson]

 

CC:  D. Sassoli, priekšsēdētājs

A. Tajani, KPK priekšsēdētājs

Likumdošanas koordinācija


 

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par nolīgumu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (COM(2020)08562020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Reģionālās attīstības komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu jūsu vadītajām komitejām 2021. gada 1. februāra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā (referents: Pascal Arimont), atzinumu pieņēma, 37 deputātiem balsojot par, 0 — pret un 2 deputātiem atturoties.

* * *

Reģionālās attīstības komiteja atzinīgi vērtē 2020. gada 24. decembrī panākto vienošanos par turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti (AK), tādējādi izvairoties no papildu problēmām, ko radītu vienošanās neesamība. Tomēr tā pauž nožēlu, ka attiecības starp Savienību un Apvienoto Karalisti būs salīdzinoši vājas, tostarp galvenajā – reģionālās attīstības – sadarbības jomā.

Lai gan šīs attiecības būs vājākas par tām, kādas ir ES ar vairākām asociētajām valstīm, ir skaidrs – ja šis nolīgums netiktu noslēgts, ekonomiskais un sociālais kaitējums būtu lielāks. Ņemot vērā, ka tādējādi pilnībā tiek saglabāta ES regulatīvā brīvība, tas ir pietiekams iemesls, lai atbalstītu nolīguma ratifikāciju.

Tomēr ir svarīgi, lai Komisija iesaistītu Eiropas Parlamentu, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības ar šā nolīguma īstenošanu saistītajos kontroles un uzraudzības procesos. Šajā sakarībā ir īpaši svarīgi, lai neviena no pusēm nepazeminātu darba, sociālos un vides standartus.

Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā ir acīmredzama Savienības kohēzijas politikas svarīgā loma. Ir atzīts, ka vairāki Apvienotās Karalistes reģioni gadu gaitā ir bijuši galvenie ieguvēji no kohēzijas politikas. Lai gan Apvienotā Karaliste diemžēl ir nolēmusi nepiedalīties Savienības kohēzijas politikā, komiteja atzinīgi vērtē Tirdzniecības un sadarbības nolīguma ietvaros nodrošināto vispārējo regulējumu Apvienotās Karalistes turpmākai dalībai Savienības programmās.

Tomēr Apvienotā Karaliste turpina piedalīties PEACE+ programmā , kas ir daļa no Interreg programmas. Komiteja ir vairākkārt uzsvērusi, ka šī programma ir ļoti svarīga miera procesa nodrošināšanai, kā arī Ziemeļīrijas kopienām, un ka tā nedrīkst kļūt par Brexit procesa upuri[23]. Tādēļ tā atzinīgi vērtē to, ka programmas turpināšanai ir pieejams abu pušu finansējums

Komiteja aicina saskaņā ar šo nolīgumu turpmāk apsvērt pēc iespējas plašāku Apvienotās Karalistes dalību kohēzijas politikas programmās. Jo īpaši varētu paredzēt to Apvienotās Karalistes reģionu dalību Interreg programmā, kas nav Ziemeļīrijas teritorija. Piemēram, 2018. gada aprīļa nostājas dokumentā par turpmāko kohēzijas politikas īstenošanu Apvienotās Karalistes valdība paredzēja plašāku Interreg programmas turpmāko finansējumu Apvienotajā Karalistē (papildus PEACE+ programmai). ES un Apvienotās Karalistes savstarpējās interesēs būtu, lai Apvienotā Karaliste piedalītos kohēzijas politikas mērķos un programmās.

Turklāt komiteja norāda, ka Skotijas valdība ir paudusi interesi par Skotijas dalību vairākās Savienības programmās, kas varētu ietvert arī dalību kohēzijas politikā.

Visbeidzot, komiteja atzinīgi vērtē provizoriskajā ES un Apvienotās Karalistes pamatnolīgumā par Gibraltāru ietverto politisko gribu paredzēt finanšu mehānismu, kura pamatā ir starp Gibraltāru un Campo de Gibraltar esošā kohēzijas politika, attiecīgi galveno uzmanību pievēršot apmācībai, prasmju apguvei un nodarbinātībai[24], ko varētu papildināt ar ES struktūrfondu pieejamo atbalstu, jo īpaši ar Interreg programmas instrumentiem.

* * *

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Reģionālās attīstības komiteja aicina Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu Savienības vārdā noslēgt Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai.

Ar cieņu

Younous Omarjee

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

EPP

Pascal Arimont, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Franc Bogovič, Daniel Buda, Christian Doleschal, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Andrey Novakov

S&D

Adrian-Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Corina Crețu, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Pedro Marques, Tsvetelina Penkova

RENEW

Stéphane Bijoux, Vlad-Marius Botoş, Ondřej Knotek, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret

ID

Francesca Donato, Alessandro Panza, Vincenzo Sofo

Verts/ALE

François Alfonsi, Ciarán Cuffe, Rosa D’Amato, Niklas Nienaß, Caroline Roose

ECR

Raffaele Fitto, Elżbieta Kruk, Andżelika Anna Możdżanowska

The Left

Martina Michels, Younous Omarjee

NI

Chiara Gemma

 

0

-

 

2

0

ID

Maxette Pirbakas, André Rougé

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  par

- : pret

 : atturas

 

 

 

 


 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (COM(2020)08562020/0382(NLE))

Godātais priekšsēdētāj!

Ar šo es atsaucos uz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu (COM(2020)0856).

 

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (AGRI) koordinatori šo jautājumu izskatīja 26. janvāra sanāksmē. Viņi atzina Nolīguma labvēlīgo ietekmi uz lauksaimniecību un lauksaimniecības pārtikas produktiem, jo nozare būtu cietusi ievērojamus zaudējumus, ja abi partneri tirgotos saskaņā ar PTO noteikumiem.

 

Tomēr koordinatori arī pauda nožēlu par to, ka Nolīgumā nav paredzēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu (ĢIN), kas apstiprināti pēc 2021. gada 1. janvāra, aizsardzība, un aicināja izveidot divpusējus sadarbības mehānismus to savstarpējai atzīšanai. Viņi arī atkārtoti uzsvēra, ka — lai saglabātu vienotā tirgus un muitas savienības integritāti, ir pilnībā un efektīvi jāīsteno Izstāšanās līgums, un ka Parlaments būtu pienācīgi jāinformē par Nolīguma piemērošanas uzraudzību un tam šajā ziņā būtu jāizmanto savas rūpīgas pārbaudes tiesības.

 

Neatkarīgi no šīm atrunām, AGRI komitejas koordinatori vienprātīgi piekrita tam, ka ES noslēdz iepriekš minēto nolīgumu ar Apvienoto Karalisti, un lūdza mani paust savu viedokli saskaņā ar Reglamenta 56. pantu.

Ar cieņu

Norbert Lins


 

 

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

ASP 15E201

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

ASP 12G301

BRISELĒ

 

Temats: Zivsaimniecības komitejas atzinums par “ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma” noslēgšanu 2020/0382(NLE)

Godātie priekšsēdētāji!

Saistībā ar minēto procedūru Zivsaimniecības komiteja tika uzaicināta iesniegt atzinumu par ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma apstiprināšanu, kuru provizoriski piemēro no 2021. gada 1. janvāra un attiecībā uz kuru vēl nav pabeigta Parlamenta piekrišanas procedūra.

Ņemot vērā saspringto grafiku, kādā Eiropas Parlamentam jāpieņem nostāja par šo ļoti svarīgo nolīgumu, Zivsaimniecības komitejas koordinatori nolēma sniegt atzinumu vēstules veidā (56. panta 1. punkta otrā daļa), kas pilnā apjomā jāpievieno Parlamenta piekrišanas ieteikumam. Šo atzinumu sagatavoja Xavier Bellamy, PECH komitejas pastāvīgais referents par jautājumiem, kas saistīti ar Brexit, un tas tika apspriests Zivsaimniecības komitejā 25. janvārī un vairākās koordinatoru sanāksmēs.

 

 

Zivsaimniecības komitejas vārdā vēstulei pievienots tās atzinums par ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, ko koordinatori ar lielu balsu vairākumu pieņēma rakstiskā procedūrā 2021. gada 2. februārī.

Ar cieņu

Pierre Karleskind

 

 

 

 

Kopija nosūtīta: Likumdošanas koordinācijai

 

A. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnijā pieņemto ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (A9-0117/2020), it īpaši attiecībā uz zivsaimniecību;

B. tā kā tika novērsts katastrofālais nolīguma trūkuma scenārijs, tādējādi izvairoties no tūlītēja un būtiska kaitējuma simtiem tūkstošu tiešo un netiešo darbvietu Savienības zvejniecības, akvakultūras un pārstrādes nozarēs, daudzajām piekrastes teritorijām un piekrastes kopienām, ko šie sektori atbalsta, un ilgtspējīgai noteikumu īstenošanai jūras sugu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai; tā kā nolīgums joprojām negatīvi ietekmē zvejniekus un zvejnieku kopienas, jo dažas nozares un kopienas saskarsies ar milzīgām negatīvām sekām;

C. ņemot vērā zivsaimniecību simbolisko dimensiju diskusijās par nolīgumu;

Zivsaimniecības komiteja:

1. pauž atvieglojumu par to, ka ir panākts nolīgums par zivsaimniecību, kas ir neatņemama visaptverošā nolīguma sastāvdaļa un kas saglabā iespēju piekļūt attiecīgo pušu ūdeņiem, resursiem un tirgiem; atzīst darbu, ko ES sarunu grupa ieguldījusi, lai saglabātu zvejas darbības un resursu ilgtspējīgas pārvaldības principu, kurš jau vairākus gadu desmitus ir kopīgs ar Apvienoto Karalisti, un izsaka pateicību par tās nemainīgo apņemšanos atbalstīt Eiropas zivsaimniecības nozari;

2. tomēr pauž nožēlu par to, ka Eiropas flotes ir neatgriezeniski zaudējušas 25 % no vēsturisko zvejas tiesību vērtības Apvienotās Karalistes ūdeņos; atgādina, ka šis samazinājums, lai gan mazāk kaitīgs nekā pilnīga Apvienotās Karalistes ūdeņu slēgšana, tomēr rada ievērojamus zaudējumus attiecīgajiem nozares operatoriem, jo īpaši teritorijās un kopienās, kas ir visvairāk atkarīgas no šīm zvejas vietām;

3. pauž lielas bažas par situāciju, kas sekos 5½ gadu pārejas periodam, pēc kura minētais 25 % zaudējums kļūs pilnībā piemērojams; aicina Komisiju pieņemt visas nepieciešamās garantijas, lai šā perioda beigās ar Apvienoto Karalisti panāktais līdzsvars netiktu apšaubīts un jo īpaši lai šis 25 % samazinājuma slieksnis nekad netiktu pārsniegts, un lai tiktu saglabāta savstarpēja piekļuve; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka partnerības padomei ir atļauts grozīt FISH 1., 2. un 3. pielikumu; prasa pirms šādu izmaiņu veikšanas apspriesties ar Parlamentu; aicina Komisiju publicēt un vajadzības gadījumā ātri aktivizēt visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu šā nolīguma klauzulu pastāvīgu ievērošanu;

4. uzsver, ka šobrīd ir būtiski zvejniekiem nodrošināt paredzamus ilgtermiņa nosacījumus un pārredzamību, kas ir nepieciešama viņu darbības pārvaldībai un nepieciešamo ieguldījumu veikšanai, no kuriem daudzi jau četrus gadus ir bijuši apturēti sarunu perioda radītās nenoteiktības dēļ;

5. pauž sevišķas bažas par riskiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu pēc pielāgošanās perioda beigām, jo vienīgie noteikumi attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem ir, ka puses veic ikgadējas sarunas “godprātīgi un ar mērķi nodrošināt abpusēji apmierinošu līdzsvaru starp abu pušu interesēm”; atgādina arī Eiropas kapitāla, kas ieguldīts Apvienotās Karalistes karoga kuģos, nozīmi un nepieciešamību pēc turpmākām ieguldījumu iespējām ar zvejniecību saistītos uzņēmumos, kas ES un Apvienotajai Karalistei ir kopīgi, ņemot vērā to sniegtos nodarbinātības un ekonomiskos ieguvumus abām pusēm; tādēļ pauž bažas par iespējamiem kuģu reģistrācijas ierobežojumiem, par prasību, ka Apvienotās Karalistes ostās jāizkrauj kopējā nozveja vai daļa no tās, vai jebkādiem citiem riskiem attiecībā uz ieguldījumiem zivsaimniecības nozarē, jo īpaši ņemot vērā Apvienotās Karalistes 13. atrunas (“Zivsaimniecība un ūdens”) iespējamo ietekmi uz nolīguma SERVIN-2 pielikumu;

6. uzsver nopietnas bažas par sekām, ko radīs iespēja Apvienotajai Karalistei novirzīties no Savienības regulām par tehniskajiem pasākumiem un citiem saistītiem Savienības tiesību aktiem vides jomā; atgādina, ka nolīgums katrai pusei uzliek pienākumu precīzi pamatot ikvienas attīstības nediskriminējošo raksturu šajā jomā un nepieciešamību, ņemot vērā zinātniski pārbaudāmus datus, nodrošināt vides ilgtspēju ilgtermiņā; aicina Komisiju būt īpaši modrai attiecībā uz šo nosacījumu ievērošanu un stingri reaģēt gadījumā, ja Apvienotā Karaliste rīkojas diskriminējoši;

7. uzsver tirgus izkropļojumu un nevienlīdzīgu konkurences apstākļu rašanās risku un ekoloģiskus draudus, ko varētu radīt atšķirības ilgtspējas jomā starp Apvienoto Karalisti un ES; aicina Komisiju nodrošināt, ka Apvienotā Karaliste nenovirzās no ES mērķa izbeigt pārzveju;

8. aicina Komisiju nodrošināt, ka zvejas licences tiek piešķirtas samērīgā termiņā, lai novērstu jebkādu diskriminācijas risku attiecībā uz piekļuves saglabāšanu Apvienotās Karalistes ūdeņiem; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš licencēm piekļuvei 6–12 jūdžu zonai, noteikumu un procedūru precizēšanai kuģiem, kuri nedarbojās pirms 2016. gada, kā arī iespējai nodot piekļuves tiesības jaunam kuģim gadījumā, ja cits kuģis pamet floti;

9. izsaka bažas par sekām, ko rada dažādi noteikumi, ko piemēro teritorijām ar īpašu ar Apvienoto Karalisti saistītu statusu, jo īpaši atkarīgajām teritorijām un aizjūras teritorijām; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību Gērnsijas Teritoriālās Vienības, Džērsijas Teritoriālās Vienības un Menas Salas īpatnībām attiecībā uz nolīguma īstenošanu un jo īpaši nodrošināt līdzsvarotu, ilgtspējīgu un ilgtermiņa risinājumu attiecībā uz piekļuvi šiem ūdeņiem, kas būtu līdzvērtīgs Grenvilas līča nolīgumam; pauž nožēlu par to, ka ES kapitāla flotei un jauktā kapitāla flotei, kas darbojas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijās, piemēram, Folklenda Salās (Islas Malvinas), būs jāpiemēro tarifi, eksportējot nozveju uz Savienību, un mudina Komisiju un Padomi izvērtēt visas iespējas, lai nodrošinātu preferenciālu piekļuvi ES zivsaimniecības tirgiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti;

10. pauž bažas par risku un ietekmi, ko varētu radīt iespējami svarīgi ierobežojumi attiecībā uz ES nākotnes zvejas iespējām, jo īpaši jauktu sugu zvejniecībā, jo sevišķi ņemot vērā noteikumus, kas piemērojami sugām, uz kurām neattiecas kvotas;

11. aicina saglabāt vienkāršu kvotu apmaiņas mehānismu starp pusēm un ražotāju organizācijām;

12. atgādina, ka nolīguma rezultātā ES zivsaimniecības nozare cietīs ievērojamus ekonomiskus zaudējumus; tādēļ uzskata, ka prioritārā kārtā Brexit korekcijas rezervē paredzētajai kompensācijai ir jābūt samērīgai ar nozarei un zvejnieku kopienām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā visas nolīguma tiešās un netiešās sekas;

13. uzsver, ka nolīgums, ko piemēro provizoriski, jau ir radījis konfliktus un neveiksmīgus pārpratumus, papildu izmaksas un finansiālus zaudējumus zvejniekiem, jo īpaši tiem, kuri darbojas Apvienotās Karalistes atkarīgo teritoriju ūdeņos, kā arī novājinājis piegādes ķēdes un mazumtirgotājus; uzsver, ka, lai ziņotu par iespējamām grūtībām un tās atrisinātu, šā nolīguma īstenošanā un tā turpmākajos novērtējumos ir jāiesaista šajā nozarē ieinteresētās personas;

14. atzinīgi vērtē to, ka konsultāciju mehānisms ar Specializētās zivsaimniecības komitejas starpniecību ļauj uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu, un aicina to ātri izveidot, tiklīdz būs sniegta sīkāka informācija par tā lomu un sastāvu; norāda, ka Eiropas Parlaments ir jāiesaista šajā struktūrā un regulāri jāinformē par tās novērtējumiem attiecībā uz nolīgumu; stingri aicina Komisiju regulāri ziņot Zivsaimniecības komitejai par nolīguma īstenošanu, tostarp par ikgadējām sarunām par zvejas iespējām un piekļuvi ūdeņiem;

15. neskatoties uz minētajām neskaidrībām, nolīgums kopumā saglabā zvejniecībām labvēlīgu satvaru; tādēļ Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju — ieteikt apstiprināt Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses.

 

 


 

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (COM(2020)0856 – C9-XXXX/2021 – 2020/0382(NLE))

Godātais priekšsēdētāj!

Saistībā ar minēto procedūru Kultūras un izglītības komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai. 2021. gada 11. janvāra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Kultūras un izglītības komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2021. gada 26. janvāra sanāksmē. Šajā sanāksmē, tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās Starptautiskās tirdzniecības komiteju un Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Sabine Verheyen

Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja

IEROSINĀJUMI

1. pauž dziļu nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties programmā “Erasmus+” 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā; uzsver, ka šī lēmuma iznākums būs neizdevīgs abām pusēm, liedzot cilvēkiem un organizācijām Savienībā un Apvienotajā Karalistē iespējas piedalīties apmaiņas un sadarbības projektos, kas var mainīt turpmāko dzīvi; pauž īpašu pārsteigumu par to, ka Apvienotā Karaliste sava lēmuma pamatojumā ir minējusi pārmērīgas dalības izmaksas; mudina Apvienoto Karalisti izmantot Kopīgajā deklarācijā par dalību Savienības programmās paredzēto nogaidīšanas periodu, lai pārskatītu savu nostāju;

 

2. atzinīgi vērtē Īrijas valdības paziņojumu par to, ka tā finansēs Erasmus+ apmaiņas programmas Ziemeļīrijas augstskolu studentiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, un šajā nolūkā ieviesīs nepieciešamos uzņemšanas pasākumus augstskolās; atgādina, ka programmas “Erasmus+” ietvaros struktūras no valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, ir tiesīgas piedalīties konkrētās darbībās, un aicina Komisiju ieviest nepieciešamos pasākumus ar mērķi dot Apvienotās Karalistes iestādēm iespēju piedalīties saskaņā ar šiem noteikumiem;

 

3. norāda, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgumā (TCA) ir paredzēta Apvienotās Karalistes dalība programmā “Apvārsnis Eiropa”; atgādina, ka gan izglītība, gan pētniecība ir neatņemamas akadēmiskās sadarbības sastāvdaļas un ka sinerģija starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un “Erasmus+” ir būtisks jaunās paaudzes programmu aspekts; uzsver savu apņēmību cieši uzraudzīt situāciju ar mērķi nodrošināt, ka diferencētā pieeja Apvienotās Karalistes dalībai abās Savienības akadēmiskās sadarbības programmās nemazina ne to efektivitāti, ne iepriekšējās sadarbības rezultātus;

 

4. turpina paust nožēlu par Apvienotās Karalistes iepriekš pieņemto lēmumu no 2021. gada 1. janvāra nepiedalīties ne programmā “Radošā Eiropa”, ne programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”; pauž bažas par to, ka šis lēmums apdraudēs gadiem ilgušo sadarbību, liedzot Apvienotajai Karalistei un ES spēcīgu radošuma, pārmaiņu un inovācijas avotu;

 

5. pauž vilšanos par to, ka TCA neparedz bezvīzu režīmu studiju nolūkos, jo tas nozīmē, ka vīza būs jāsaņem gan ES studentiem, kuri vēlas studēt Apvienotajā Karalistē, gan Apvienotās Karalistes studentiem, kuri vēlas studēt ES; turklāt norāda, ka vienlīdzīgas attieksmes noteikumu darbības beigas nozīmēs, ka ES studentiem, kuri vēlas studēt Apvienotajā Karalistē, nepiemēros tādus pašus noteikumus par mācību maksu un piekļuvi studiju kredītiem kā Apvienotās Karalistes studentiem un otrādi; pauž nožēlu, ka Apvienotā Karaliste nepiedalīsies iniciatīvās un pasākumos ar mērķi līdz 2025. gadam izveidotu patiesu Eiropas izglītības telpu, tādējādi vēl vairāk vājinot sadarbību;

 

6. atgādina, ka Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei, un pauž nožēlu, ka TCA nav iekļauti noteikumi, kas ļautu savstarpēji atzīt profesionālās kvalifikācijas; mudina Apvienoto Karalisti un Komisiju turpināt dialogu, lai izveidotu efektīvu sistēmu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai;

 

7. pauž nožēlu, ka nav bijis iespējams rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, kas dotu iespēju māksliniekiem un kultūras jomas darbiniekiem ieceļot un uzturēties bez vīzas, jo īpaši ņemot vērā viesturneju nozīmību šai nozarei un kultūras apmaiņai kopumā; uzstāj, ka noteikumi, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos uzņēmējdarbības nolūkos, ir nepiemēroti kultūras un radošajām nozarēm un rada risku, ka ceļojošiem māksliniekiem un kultūras jomas darbiniekiem tiks izvirzītas apgrūtinošas un potenciāli prohibitīvas vīzas prasības; uzsver, ka bezvīzu režīms būtu šīs nozares interesēs gan ES, gan Apvienotajā Karalistē, un mudina abas puses strādāt ar mērķi panākt vienošanos;

 

8. uzskata, ka gan Apvienotās Karalistes lēmums nepiedalīties attiecīgajās Savienības programmās, gan arī noteikumi, kas reglamentē studentu un mākslinieku mobilitāti, neizbēgami kavēs pastāvīgu dialogu un sadarbību starp Savienību un Apvienoto Karalisti izglītības un apmācības, jaunatnes un kultūras jomās; atgādina, ka TCA paredzētie pasākumi ir pretrunā attiecīgo nozaru izteiktajām vēlmēm gan ES, gan Apvienotajā Karalistē;

 

9. atzinīgi vērtē to, ka TCA piemēro izņēmumu attiecībā uz kultūras jomu un ka tāpēc audiovizuālie pakalpojumi ir izslēgti no tā piemērošanas jomas;

 

10. atgādina, ka Apvienotajā Karalistē tapušus audiovizuālos darbus Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas izpratnē principā uzskata par “Eiropas darbiem” saskaņā ar direktīvas 1. panta 1. punkta n) apakšpunktu un 3. punktu, jo Apvienotā Karaliste ir Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju līgumslēdzēja puse; šajā sakarībā uzsver, ka mediju pakalpojumu sniedzēji tos var izmantot, lai nodrošinātu Eiropas darbu 30 % īpatsvaru nelineāro audiovizuālo mediju pakalpojumu katalogos dalībvalstīs; uzskata, ka situāciju būtu rūpīgi jāuzrauga;

 

11. ar gandarījumu atzīmē, ka TCA ir paredzēta pastāvīga sadarbība attiecībā uz nelikumīgi izvestu un nelikumīgi tirgotu kultūras priekšmetu atgriešanu to izcelsmes valstī saskaņā ar UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem ietvertajiem principiem; cer, ka šajā jomā notiks aktīva sadarbība;

 

12. uzskata, ka izglītības, kultūras un jaunatnes apmaiņa ir pamatā labām attiecībām starp partneriem; uzskata, ka cieša sadarbība un dialogs šajās jomās būtu jāturpina, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, un aicina puses izpētīt turpmākās iespējas šajā jomā; mudina abas puses izmantot TCA kā pamatu, uz kura balstoties saglabāt un veidot saiknes izglītības, kultūras, mediju, jaunatnes un sporta jomā ES un Apvienotās Karalistes iedzīvotāju labā; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei nebūs liegta dalība Savienības programmās laikā pēc 2021.–2027. gada DFS.

 


 

 

PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Priekšsēdētājs

Ārlietu komiteja

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Priekšsēdētājs

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

BRISELĒ

 

 

Temats: atzinums, ko sniedz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (2020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Man ir prieks Jūs informēt, ka saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 28. decembra lēmumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE komiteja) 2021. gada 11. janvārī nolēma lūgt apstiprinājumu, lai iesniegtu atzinumu vēstules veidā Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai saskaņā ar iepriekš minēto procedūru un atbilstīgi Reglamenta 56. panta 1. punktam. Mūsu komiteja šo atzinumu pieņēma 2021. gada 4. februāra sanāksmē. Minētajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikuma projektā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

 

Tādēļ ar šo es nosūtu LIBE komitejas atzinumu, kurā ir divas daļas — A daļa (Vispārīgi apsvērumi), tostarp par I daļas III sadaļu (Institucionālie noteikumi) un B daļa (Tematiskie apsvērumi par katru LIBE kompetences jomu). Otrajā daļā tiek apsvērti jautājumi, kas ir LIBE komitejas kompetencē, vispirms jau tie, kas skaidri iekļauti Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā (turpmāk "TSN") — personas datu aizsardzība, drošība, sadarbība tiesībaizsardzības jomā un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, kā arī citi attiecīgie Trešās daļas noteikumi, uz kuriem attiecas TSN, un patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības un mobilitātes pasākumi, kas ir tikai nedaudz norādīti TSN tekstā, vai arī vispār nav tajā skarti.

Ar cieņu,

Juan Fernando López Aguilar

 

IEROSINĀJUMI

A. Vispārīgi apsvērumi

1. uzskata, ka TSN tiecas nodrošināt unikālu sistēmu, lai veidotu īpašas attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti, pienācīgi ņemot vērā ciešās attiecības starp abām Pusēm, kas izveidojušās 47 gadus ilgajā laikā, kamēr Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, un to, ka no 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste ir trešā valsts un Izstāšanās līgumā (WA) paredzētais pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī;

2. pauž dziļu nožēlu par to, ka TSN piemērošana ir provizoriski sākusies, tādējādi apdraudot Parlamenta tiesības veikt rūpīgu pārbaudi, pirms sniegt piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu;

3. atzīst, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantu Komisija pārstāv Savienību tās ārējās attiecībās; aicina pilnvarot Parlamentu piedalīties Partnerības padomes un citu TSN izveidoto kopīgo struktūru sanāksmēs, piemēram, Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības specializētās komitejas sanāksmēs; jebkurā gadījumā uzstāj, ka Parlamentam jāuzņemas veikt rūpīgu pārbaudi jaunajā institucionālajā sistēmā un jāspēj uzraudzīt gan TSN, gan WA īstenošanu; mudina ātri izveidot Parlamentārās partnerības asambleju, kurā Eiropas Parlamenta deputāti varētu uzraudzīt TSN un jebkura turpmāka līguma īstenošanu un sniegt ieteikumus Partnerības padomei; turklāt uzstāj, ka Komisijai jānodrošina, lai visa informācija un dokumenti, kas saistīti ar visām turpmākajām Partnerības padomes vai citu kopīgo struktūru sanāksmēm, tiktu kopīgoti ar Parlamentu tieši tāpat kā ar Padomi, lai Komisija apspriestos ar Parlamentu par Savienības nostāju attiecībā uz visiem jautājumiem, kas ir šo sanāksmju darba kārtībā, un lai šo sanāksmju protokoli un tajās pieņemtie dokumenti tiktu kopīgoti ar Parlamentu atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem; norāda, ka atbildīgās Parlamenta komitejas var vislabāk nodrošināt, lai Parlamenta iesaiste šajā jomā tiktu īstenota pilnīgi pārredzami un efektīvi; stingri uzstāj, lai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja tiktu pilnībā informēta un ar to apspriestos, jo īpaši, kā norādīts iepriekš, attiecībā uz Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības specializētās komitejas darbu;

4. pauž nožēlu par to, ka Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai nav iekļauts Parlaments[25], un par to, ka Apvienotajai Karalistei ir jādod īpaša piekrišana, lai šāda informācija tiktu kopīgota ar Parlamentu;

5. pieņem zināšanai Komisijas 2021. gada 19. janvāra lēmumu par ES un Apvienotās Karalistes līguma dienesta (UKS) izveidi;

B. Tematiskie apsvērumi (TSN Trešā daļa)

Pamattiesības un tiesiskums, tostarp noteikumi par apturēšanu un izbeigšanu

6. atzinīgi vērtē to, ka Trešās daļas Vispārīgajos noteikumos (LAW.GEN.3. pantā) tiek iekļauta skaidra atsauce uz "Pušu un dalībvalstu daudzgadīgām tradīcijām demokrātijas un tiesiskuma ievērošanā un personu pamattiesību un brīvību aizsardzībā, tai skaitā to, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un uz to, cik svarīga ir minētajā konvencijā ietverto tiesību un brīvību īstenošana iekšzemē"; atgādina vadošajām komitejām, ka Parlaments 2020. gada 12. februāra[26] un 2020. gada 18. jūnija[27] rezolūcijās (turpmāk "2020. gada februāra un jūnija rezolūcijas") atzina turpmāku Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) ievērošanu un īstenošanu, kā arī tiesiskuma ievērošanu, par nepieciešamu priekšnoteikumu ES sadarbībai ar Apvienoto Karalisti; turklāt atzinīgi vērtē īpašo izbeigšanas, nepiemērošanas, apturēšanas un strīdu izšķiršanas noteikumu iekļaušanu dažādās Trešās daļas sadaļās, proti, attiecībā uz noteikumu par šīs daļas paātrinātu izbeigšanu (LAW.OTHER.136. pants "Nolīguma izbeigšana") gadījumā, ja Apvienotā Karaliste vai kāda dalībvalsts denonsē ECTK, kā arī noteikumu par šīs daļas apturēšanu (LAW.OTHER.137. pants "Nolīguma darbības apturēšana") gadījumā, ja vienai Pusei rodas nopietnas un sistēmiskas grūtības attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, tostarp personas datu aizsardzības un tiesiskuma jomā; uzsver, ka Parlamentam un jo īpaši tā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai pilnībā jāiesaistās ES iekšējā mehānismā, kas pieņem lēmumus par izbeigšanu un/vai apturēšanu, pamatojoties uz attiecīgo turpmāko iestāžu kārtību; turklāt pauž nožēlu par to, ka strīdu izšķiršanas mehānisms, kas paredzēts Trešajā daļā (XIII sadaļa), ir politisks mehānisms, kurā nepiedalās Eiropas Savienības Tiesa ("Tiesa"); pauž dziļu nožēlu par to, ka TSN nekādi neiesaista Parlamentu un jo īpaši Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju strīdu izšķiršanas mehānismā; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt pilnīgu Parlamenta iesaisti, lemjot par Savienības nostāju attiecībā uz dažādiem strīdu izšķiršanas mehānisma posmiem, pamatojoties uz attiecīgo turpmāko iestāžu kārtību; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par procedūru, kā Savienība var iedarbināt strīdu izšķiršanas mehānismu, pilnībā iesaistot arī Parlamentu; mudina Komisiju, neatkarīgi no turpmākiem noteikumiem, uzņemties vismaz publiskas politiskās saistības vēlākais līdz dienai, kad notiks Parlamenta balsojums par piekrišanu, apņemoties ierosināt, lai Padome aptur, groza vai izbeidz kādas TSN daļas vai sadaļas, ja Parlaments aicina tās apturēt, grozīt vai izbeigt; uzskata, ka, pirms Savienība pieņem lēmumu par TSN grozīšanu vai izbeigšanu, ir jāprasa Parlamenta piekrišana, pēc analoģijas piemērojot LESD 218. panta 6. punktu saskaņā ar Komisijas iniciatīvu;

Datu aizsardzība

7. attiecībā uz datu aizsardzību atbalsta WA mērķi nodrošināt to personu aizsardzības nepārtrauktību Savienībā, kuru personas dati tiks apstrādāti Apvienotajā Karalistē pēc tās izstāšanās dienas;

8. norāda uz Pušu apņemšanos (COMPROV.10. pants) nodrošināt augsta līmeņa personas datu aizsardzību un atzīt, ka personām ir tiesības uz personas datu un privātuma aizsardzību, taču pauž nožēlu par to, ka līgums tika noslēgts pirms Komisija bija pabeigusi Apvienotās Karalistes datu aizsardzības sistēmas pietiekamības novērtējumu;

9. norāda arī uz četriem mēnešiem pieņemto bezprecedenta pagaidu noteikumu par personas datu nosūtīšanu uz Apvienoto Karalisti (FINPROV.10.A pants) — to var pagarināt vienu reizi vēl uz diviem mēnešiem, ja vien Apvienotā Karaliste vai Komisija neiebilst, un minētais noteikums paredz, ka šāda datu nosūtīšana nav uzskatāma par nosūtīšanu uz trešo valsti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka tiek piemēroti Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesību akti, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī, un ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste negroza savu datu aizsardzību sistēmu, noteikumus par starptautisko datu pārsūtīšanu vai citus attiecīgus nesaistošus tiesību aktus bez Savienības piekrišanas šādam iecerētajam grozījumam Partnerības padomē, tostarp klusējot, ja iebildumi netiek iesniegti piecu darbdienu laikā;

10. norāda, ka šis pagaidu noteikums ir paredzēts, lai turpinātu apmaiņu ar personas datu plūsmām, kamēr Komisija pabeidz novērtējumu par to, vai Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā paredzētais aizsardzības līmenis ir pietiekams, un pēc tam pieņem attiecīgus lēmumus; tomēr pauž nopietnas šaubas par to, vai šis pagaidu režīms nodrošinās nepieciešamo aizsardzības līmeni personas datiem, kas tiek nosūtīti uz Apvienoto Karalisti, jo tas balstās uz pieņēmumu, ka pašreiz spēkā esošie Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesību akti ir pienācīgi un pareizi īstenojuši Savienības datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 ("GDPR") un Direktīvu (ES) 2016/680 ("Tiesībaizsardzības direktīva"), un ka pašreiz Apvienotā Karaliste nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds noteikts Savienībā; šajā saistībā atgādina par Parlamenta 2020. gada februāra un jūnija rezolūcijām, kas norāda uz vispārīgu un plašu atbrīvojumu attiecībā uz personas datu apstrādi imigrācijas vajadzībām, kāds paredzēts Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumā un Apvienotās Karalistes tiesiskajā regulējumā par elektronisko telesakaru saglabāšanu;

11. attiecībā uz Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesiskā regulējuma pietiekamību arī atgādina par Parlamenta 2020. gada februāra un jūnija rezolūcijām, uzsverot, ka saskaņā ar GDPR un Tiesas judikatūru[28], lai atzītu Apvienotās Karalistes datu aizsardzības sistēmas pietiekamību, Komisijai jāpierāda, ka Apvienotā Karaliste nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas "būtībā ir līdzvērtīgs" tam, ko nodrošina Savienības tiesiskais regulējums, tostarp attiecībā uz turpmāku datu nosūtīšanu uz trešām valstīm; turklāt uzskata, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums par elektronisko telesakaru datu saglabāšanu neatbilst attiecīgā ES acquis nosacījumiem, kā to interpretējusi Tiesa, un tādējādi pašreiz neatbilst pietiekamības nosacījumiem; uzskata, ka pirms spēkā esoša lēmuma par pietiekamību pieņemšanas ir jāgroza vispārīgais un plašais atbrīvojums attiecībā uz personas datu apstrādi imigrācijas vajadzībām, kas noteikts Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumā un Apvienotās Karalistes tiesiskajā regulējumā par elektronisko telesakaru datu saglabāšanu;

12. uzskata, ka Komisijai ir rūpīgi jāizvērtē Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesiskais regulējums, tostarp Apvienotās Karalistes starptautiskie nolīgumi par personas datu nosūtīšanu, piemēram, ASV un Apvienotās Karalistes datu piekļuves nolīgums un datu aizsardzības un digitālās tirdzniecības noteikumi, kas iekļauti Apvienotās Karalistes un Japānas visaptverošajā ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, un jāpievērš īpaša uzmanība Apvienotās Karalistes tiesiskajam regulējumam tādās jomās kā valsts drošība un personas datu apstrāde tiesībaizsardzības iestādēs; atgādina, ka masveidīgas uzraudzības programmas, kas ietver lielapjoma datu vākšanu, var būt nepietiekamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un stingri mudina Komisiju novērtējumā ņemt vērā Tiesas judikatūru šajā jomā, piemēram, lietas Schrems I un II un Privacy International[29], kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru; atgādina arī par Apvienotās Karalistes iestāžu pastāvīgajiem pārkāpumiem Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) un uzsver, ka Komisijai nav izdevies pienācīgi un savlaikus atrisināt šo pārkāpumu radītās problēmas ar Apvienotās Karalistes iestādēm; norāda — neraugoties uz to, ka TSN nepieļauj piekļuvi SIS, šie pārkāpumi ir pierādījuši, ka Apvienotās Karalistes iestādēm nevarēja uzticēt ES iedzīvotāju datus arī tad, kad tā vēl bija dalībvalsts, un tādēļ Apvienotajai Karalistei ir steidzami jāatrisina šīs problēmas un jāpierāda, ka tai var uzticēt sadarbību tiesībaizsardzības jomā, ko nodrošina šis līgums; uzsver, ka lēmumu par pietiekamību nedrīkst pieņemt, kamēr šie pārkāpumi nav novērsti;

13. aicina Komisiju nodrošināt, lai Apvienotā Karaliste atrisina šajā atzinumā norādītās problēmas, pirms Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumu atzīst par pietiekamu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā tos interpretē Tiesa[30]; aicina pieprasīt arī Eiropas Datu aizsardzības padomes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumus un sniegt tiem visu nepieciešamo informāciju, un noteikt atbilstīgus termiņus viņu pienākumu izpildei; pauž stingru pārliecību, ka gadījumā, ja Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesiskais regulējums neatbilst lēmuma par pietiekamību nosacījumiem, Savienībai jāuzsver nepieciešamība izmantot alternatīvus juridiskos mehānismus, kas paredzēti Savienības datu aizsardzības tiesību aktos par starptautisko datu nosūtīšanu;

14. aicina arī dalībvalstu datu aizsardzības iestādes proaktīvi sekot līdzi pagaidu režīma piemērošanai un jebkuriem turpmākiem pasākumiem, lai veicinātu Savienības datu subjektu tiesību nepārtrauktu ievērošanu;

Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

15. atzinīgi vērtē to, ka tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir iekļauta vienotā līgumā par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, kā uzsvērts Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā; norāda uz to, ka ir panākta kopīga vienošanās par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti tādās jomās kā DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņa, pasažieru datu reģistra (PDR) datu nosūtīšana un apstrāde, sadarbība operatīvās informācijas jomā, sadarbība ar Eiropolu un Eurojust, nodošana, savstarpējā palīdzība, sodāmības reģistra informācijas apmaiņa, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošana, iesaldēšana un konfiskācija, kā arī par īpašu klauzulu attiecībā uz izbeigšanu un apturēšanu, par īpašu strīdu izšķiršanas mehānismu un par pastiprinātu sadarbību terorisma apkarošanā (COMPROV.9. pants), nosakot, ka "Puses sadarbojas divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu teroraktus visos to veidos un izpausmēs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajiem pretterorisma nolīgumiem, attiecīgā gadījumā, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, kā arī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem"; konstatē, ka TSN nodrošina nepieciešamo pamatu sadarbības turpināšanai ar Apvienoto Karalisti tādās jomās kā tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, ņemot vērā Apvienotās Karalistes jauno statusu kā trešai valstij ārpus Šengenas zonas, uz kuru neattiecas pārvietošanās brīvība;

16. norāda, ka TSN paredz savstarpēju sadarbību starp Apvienotās Karalistes un dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz visu veidu datu automātisku nosūtīšanu saskaņā ar Prīmes tiesisko regulējumu (DNS profili, daktiloskopiskie dati un noteikti iekšzemes transportlīdzekļu reģistrācijas dati); norāda, ka šis ir pirmais ES starptautiskais nolīgums, kas pieļauj minēto sensitīvo datu apmaiņu ar trešo valsti; atzinīgi vērtē to, ka TSN Puses ir apņēmušās apmainīties ar informāciju par visiem iekšzemē pieejamiem DNS un daktiloskopiskiem datiem, tostarp par notiesāto un aizdomās turēto personu datiem, kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja to pieprasīja paskaidrojumā pie ziņojuma A9-0100/2020 par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par automatizētas datu apmaiņas uzsākšanu attiecībā uz daktiloskopiskajiem datiem Apvienotajā Karalistē, par kuru ir notikusi apspriešanās ar Parlamentu[31]; norāda, ka laikā, kad Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, tā nepiedalījās transportlīdzekļu reģistrācijas datu automātiskā nosūtīšanā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un pauž nožēlu par to, ka par šādu apmaiņu ar Apvienoto Karalisti ir panākta vienošanās, kad tai ir trešās valsts statuss saskaņā ar TSN un bez apspriešanās ar Parlamentu; uzstāj, ka Parlaments ir pienācīgi jāinformē par tā izvērtējuma rezultātiem, kas jāveic saskaņā ar LAW.PRUM.18. pantu (Ex ante izvērtējums); uzsver datu apmaiņas jutīgumu un nepieciešamību nodrošināt augstu datu aizsardzības līmeni; turklāt norāda uz to, ka TSN nosaka procedūru šīs sadaļas grozīšanai, ņemot vērā iespējamās turpmākās izmaiņas Savienības Prīmes tiesiskajā regulējumā (LAW.PRUM.19.1. pants);

17. norāda uz mehānismiem, ar kuriem izveido savstarpēju sadarbību PDR datu apmaiņā un apstrādē, kā arī juridisko pamatu, lai datus varētu nosūtīt gaisa pārvadātāji, kas nodrošina lidojumus starp ES un Apvienoto Karalisti; atzinīgi vērtē to, ka šie mehānismi atbilst Tiesas jaunākajai judikatūrai attiecīgajā jomā un paredz papildu aizsardzības pasākumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem nolīgumiem ar citām trešām valstīm; atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/681 par Pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem[32] pašreiz tiek juridiski izvērtēta Tiesā trijās lietās par iespējamu nepamatotu iejaukšanos pamattiesībās uz privātumu un datu aizsardzību[33]; tomēr pauž bažas par to, ka LAW.PNR.20. pants (PDR datu izmantošanas mērķi) paredz PDR datu izmantošanu īpašam mērķim, kas piemērojams tikai Apvienotajai Karalistei — nāves vai nopietnas traumas risks vai būtisks apdraudējums sabiedrības veselībai — un neatbilst mērķiem, kādēļ tiek veikta PDR datu apmaiņa starp dalībvalstīm, kā arī neatbilst valstu savstarpīguma principam; turklāt pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar LAW.PNR.28. pantu (PDR datu saglabāšana) Apvienotā Karaliste drīkst atkāpties no pienākuma izdzēst pasažieru datus no PDR pēc viņu izbraukšanas no valsts, ja riska novērtējums norāda uz nepieciešamību saglabāt šādus PDR datus, un tā drīkst šādi rīkoties vienu gadu ilgā pagaidu laikposmā, kas ir pagarināms uz vēl vienu gadu, kādēļ var rasties situācija, ka ceļotāju datus, kas nav vajadzīgi tiesībaizsardzības nolūkos, Apvienotā Karaliste varēs saglabāt pat trīs gadus, pirms piemēros to izdzēšanas pienākumu;

18. norāda, ka IV sadaļa par sadarbību operatīvās informācijas jomā neļauj piekļūt SIS datubāzei, kā Parlaments ir uzstājis savās iepriekšējās rezolūcijās; uzsver, ka sadarbība šajā jomā ietver noteikumus par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm par meklētām vai bezvēsts pazudušām personām un priekšmetiem noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas vai kriminālvajāšanas nolūkā un kriminālsodu izpildes nolūkā, kā arī lai novērstu apdraudējumus sabiedrības drošībai un novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, un tā ietver arī noteikumu, kas ļauj izmantot drošo sakaru līniju informācijas sniegšanai ar Eiropola starpniecību, tādējādi veicinot informācijas apmaiņu ar Apvienoto Karalisti; norāda, ka šī TSN sadaļa ļauj noslēgt divpusējus nolīgumus starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm ar nosacījumu, ka dalībvalstis rīkojas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; uzsver, ka, veidojot attiecības ar Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā, ir svarīgi, lai dalībvalstis izmantotu vienotu un pārredzamu pieeju;

19. pauž gandarījumu par to, ka TSN nodrošina ciešu sadarbību starp Apvienoto Karalisti un Eiropolu un Eurojust, kas izdevīga gan Apvienotajai Karalistei, gan dalībvalstīm, jo, ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu un lielumu, Apvienotā Karaliste arī turpmāk būs svarīgs ES stratēģiskais partneris cīņā pret pārrobežu organizēto noziedzību un apkarojot kopīgus drošības apdraudējumus; šajā saistībā uzsver, ka TSN nodrošina ātrāko iespējamo informācijas apmaiņu starp trešo valsti un Eiropolu; norāda, ka TSN tiks papildināts ar darba un administratīvajiem mehānismiem, par kuriem Eiropolam un Eurojust jāvienojas ar Apvienoto Karalisti; tādēļ aicina Puses censties veidot ciešu sadarbību, vienlaikus ievērojot šādas sadarbības tehniskos un juridiskos ierobežojumus, kā arī pamattiesības; uzsver, ka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja arī turpmāk stingri uzraudzīs šo procesu un attiecīgos praktiskās sadarbības aspektus, īstenojot savas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz abām ES aģentūrām; pauž bažas par to, ka līgums ļauj Apvienotajai Karalistei pārsūtīt personas datus uz Eiropolu ne tikai Eiropola regulā noteiktajiem apstrādes nolūkiem, bet arī citiem mērķiem, papildus tiem, kuriem dati tiek iesniegti, ja to atļauj nosūtošā kompetentā iestāde; norāda uz to, ka personas datu nosūtīšanu uz Eiropolu var apstrādāt attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, un pauž nožēlu par to, ka līgumā nav precīzāk definēta kategorija "citas personas"; pauž bažas par to, ka Eiropols varētu apmainīties ar aizdomās neturētu cilvēku personas datiem;

20. atzinīgi vērtē to, ka TSN satur noteikumus par nodošanas procedūru, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un teroristu finansēšanas apkarošanu, un tie var likt pamatu pēc iespējas ciešākai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās ar Apvienoto Karalisti kā trešo valsti; pauž gandarījumu par to, ka ir panākta vienošanās par nodošanas procedūru, tādējādi nodrošinot ciešāku un efektīvāku sadarbību nekā gadījumā, ja tās pamatā būtu Eiropas Padomes Konvencija par izdošanu;

21. atzinīgi vērtē centienus papildināt Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās ar īpašiem noteikumiem, kas nodrošina efektīvāku sadarbību starp dalībvalstu un Apvienotās Karalistes tiesu iestādēm krimināllietās; atzinīgi vērtē faktisko īpašnieku visaptverošas definīcijas iekļaušanu TSN sadaļā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu; atzinīgi vērtē to, ka Puses ir vienojušās arī TSN iekļaut noteikumus par iesaldēšanu un konfiskāciju, un tas nodrošinās ciešāku sadarbību nekā paredzēts attiecīgajos Eiropas Padomes instrumentos;

Patvērums, migrācija un robežu pārvaldība

22. atgādina par savu nostāju, kas pausta 2020. gada februāra un jūnija rezolūcijās, par turpmāko sadarbību patvēruma un migrācijas politikā starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm, atkārtojot, ka šādai sadarbībai jāparedz vismaz tādi mehānismi, kas uzlabo drošus un likumīgus veidus, kā piekļūt starptautiskajai aizsardzībai, tostarp atkalapvienojot ģimenes, jo ģimeņu atkalapvienošanās joprojām ir svarīga patvēruma meklētājiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuru ģimenes atrodas ES teritorijā, un mudinot pieņemt ģimeņu atkalapvienošanās plānu, kam būtu jāstājas spēkā pēc pārejas perioda, lai novērstu jebkuras nepilnības, kas rada negatīvas praktiskās sekas iesaistītajiem cilvēkiem un humanitāru ietekmi, un lai nodrošinātu viņu tiesību uz ģimenes dzīvi ievērošanu saskaņā ar ECTK 8. pantu; tādēļ pauž nožēlu par to, ka, lai gan sadarbība neregulārās migrācijas apkarošanā bija paredzēta pārskatītajā politiskajā deklarācijā un Komisija patvēruma jautājumos prasīja Padomei to pilnvarot saskaņā ar Paziņojumu par patvērumu[34], ievērojot attiecīgos Apvienotās Karalistes priekšlikumus, ES iespējamā sadarbība ar Apvienoto Karalisti patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos — jomā, kurā Savienībai ir kompetence rīkoties un kura ietekmē neaizsargātāko personu tiesības — nav īstenojusies un šī ES politikas joma pašreiz ir atstāta divpusējās sadarbības kompetencē, ņemot vērā arī Kopīgo politisko deklarāciju par patvērumu un atgriešanos; vēlreiz uzsver, ka, veidojot attiecības ar Apvienoto Karalisti migrācijas jomā, ir svarīgi, lai dalībvalstis pret Apvienoto Karalisti izmantotu vienotu un pārredzamu pieeju; aicina Komisiju turpināt darbu šajā jomā un regulāri ziņot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par to, kā dalībvalstis attiecībās ar Apvienoto Karalisti piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus un nodrošina to piemērošanas konsekvenci; atgādina dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei par to pienākumu aizsargāt visus bērnus savā teritorijā neatkarīgi no viņu statusa, attiecībām vai ģimenes saitēm, tostarp nepavadītus nepilngadīgos, un visiem bērniem nodrošināt piekļuvi viņu tiesībām uz aizsardzību, ģimenes dzīvi un labklājību, ņemot vērā šo bērnu labākās intereses un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1990. gada 2. septembra Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC); atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes vienpusējos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neatrisinātajiem pieprasījumiem par nosūtīšanu uz Apvienoto Karalisti ģimenes atkalapvienošanās nolūkā tiks turpināta apstrāde arī pēc 2021. gada 1. janvāra (2019. gada Noteikumi par imigrāciju, valstspiederību un patvērumu (izstāšanos no ES), SI 2019/745, 2. saraksts, 3. daļa, 9. punkts); aicina ātri noslēgt ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu, kas aizstātu Dublinas regulu un risinātu tādus jautājumus kā patvēruma meklētāju vai bēgļu ģimeņu atkalapvienošanās, pārvietošanās vai atpakaļuzņemšanas kārtību; turklāt aicina Komisiju veicināt drošu likumīgas migrācijas ceļu un shēmu izstrādi starp ES un Apvienoto Karalisti; šajā saistībā uzsver — nevar prasīt, lai dalībvalstis, kurām, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES, izveidojas ārēja sauszemes vai jūras robeža ar to, darbojas kā robežpolicija Apvienotās Karalistes vārdā; norāda, ka TSN nav paredzēta turpmāka sadarbība starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) un Apvienotās Karalistes Robežapsardzības spēkiem, un aicina precizēt noteikumus šādai sadarbībai starp Apvienoto Karalisti kā trešo valsti un Frontex, izstrādājot vismaz turpmākā darba kārtību vai nolīgumus par statusu; uzsver, ka šādai sadarbībai ir jāatbilst Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, kas joprojām ir piemērojami Apvienotās Karalistes un ES robežai, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

Iedzīvotāju tiesības un mobilitāte

23. uzsver būtisko nozīmi, kāda ir abu Pušu sarunām ar mērķi pilnībā turpināt nodrošināt abu Pušu iedzīvotāju tiesības un viņu ģimenes locekļu tiesības, un to, ka gan Apvienotās Karalistes, gan dalībvalstu uzturēšanās shēmām jābūt lietotājdraudzīgām, pārredzamām un nodrošinātām bez maksas, lai atvieglotu šo procesu; atgādina par 2020. gada februāra un jūnija rezolūcijām un atkārtoti uzsver, ka turpmākiem noteikumiem par iedzīvotāju tiesībām, tostarp par Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesībām brīvi pārvietoties Savienībā, pamatojoties uz savstarpības pieeju, jābūt kā stūrakmenim un neatņemamai teksta daļai nākamajā starptautiskajā nolīgumā starp ES un Apvienoto Karalisti; turklāt atgādina jau uzsvērto, ka visu turpmāko mobilitātes pasākumu pamatā jābūt nediskriminācijai starp ES dalībvalstīm un pilnīgai savstarpībai; joprojām pauž bažas par pārrobežu darba ņēmēju stāvokli un atgādina, ka viņu tiesības ir jānodrošina nekavējoties; aicina Apvienoto Karalisti nediskriminēt ES iedzīvotājus pēc viņu valstspiederības, ne reģistrējoties ES uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmā, ne saistībā ar mobilitātes un vīzu jautājumiem, un atturēties no diskriminējošu vīzas cenu piemērošanas dalībvalstu valstspiederīgajiem; aicina Komisiju stingri ievērot savstarpīguma principu;

24. šajā saistībā norāda uz Iedzīvotāju tiesību specializētās komitejas darbu un jo īpaši uz tās abiem kopīgajiem ziņojumiem par uzturēšanās tiesību īstenošanu; aicina Komisiju regulāri ziņot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par Izstāšanās līguma Otrās daļas īstenošanu, jo īpaši tādēļ, ka pieteikšanās termiņi uz attiecīgajām Apvienotās Karalistes un dalībvalstu shēmām beidzas vai nu 2021. gada jūnijā, vai decembrī un ir konstatētas vairākas nepilnības un kavēšanās; pauž bažas par sekām, kuras iedzīvotājiem var izraisīt attiecīgo termiņu neievērošana; atgādina par nepieciešamību pilnībā ievērot Lielās Piektdienas vienošanos visās tā daļās, kā norādīts Izstāšanās līgumā, un mudina Apvienotās Karalistes iestādes nodrošināt, ka Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības netiek aizskartas; atzinīgi vērtē noteikumus par vīzu izsniegšanu īstermiņa apmeklējumiem, jo īpaši abu Pušu apņemšanos nodrošināt bezvīzu ceļošanu īstermiņa apmeklējuma nolūkā un klauzulas par nediskrimināciju starp dalībvalstīm iekļaušanu gadījumam, ja Apvienotā Karaliste nolemj noteikt prasību par īstermiņa vīzām kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem (VSTV.1. panta 1. un 2. punkts); pauž nožēlu par to, ka princips par personu brīvu pārvietošanos starp ES un Apvienoto Karalisti vairs netiks piemērots, un pauž vilšanos par TSN ierobežoto saturu attiecībā uz mobilitāti ārpus Izstāšanās līguma, jo Apvienotās Karalistes puse nav uzņēmusies nekādas saistības šajā jomā;

 

°

° °

25. tādēļ aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam piekrist Padomes lēmuma projektam par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (COM(2020)08562020/0382(NLE)).

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE

David McAllister

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (COM(2020)08562020/0382(NLE))

Godātie priekšsēdētāji!

Man ir tas gods Jūs informēt, ka, reaģējot uz Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 26. novembra lēmumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) 2021. gada 27. janvārī saskaņā ar Reglamenta 56. panta 1. punktu nolēma iesniegt Ārlietu komitejai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai atzinumu vēstules veidā.

 

Mūsu komiteja šo atzinumu pieņēma 2021. gada 4. februāra[35] sanāksmē pēc tam, kad tā pieņēma lēmumu aicināt iepriekš minētās komitejas – par šo jautājumu atbildīgās komitejas – ieteikuma projektā iekļaut šādus ierosinājumus.

 

Tādēļ ar šo vēstuli jums nosūtu AFCO komitejas atzinumu par jautājumiem, kas ir AFCO komitejas kompetencē, un jo īpaši par ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma pārvaldības un institucionālajām normām.

 

Ar cieņu,

Antonio Tajani

 

 

Vispārīgi apsvērumi

 

2020. gada 24. decembrī ES un Apvienotās Karalistes sarunvedēji pabeidza sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu (TSN). TSN, Nolīgums par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai un Padomes Lēmums (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris)[36] par abu nolīgumu parakstīšanu tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī 2020. gada 31. decembrī (L 444).

TSN noslēgšana ar Apvienoto Karalisti ir vērtējama atzinīgi, jo tā bija iespējama, pateicoties Savienības apņēmībai, iedibināt pēc iespējas ciešākas attiecības ar Apvienoto Karalisti – kaimiņvalsti, ar kuru ES ir daudzas kopīgas intereses. TSN noslēgšana atbilst gan ES, gan Apvienotās Karalistes, gan abu līgumslēdzēju pušu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu interesēm.

Parlaments precīzi izklāstīja savu nostāju attiecībā uz sarunu par turpmāko partnerību principiem un mērķiem, piemēram, Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[37] un Parlamenta 2020. gada 18. jūnija ieteikumā attiecībā uz sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[38].

 

TSN provizoriska piemērošana

 

FINPROV.11. panta 2. punktā (Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana) ir paredzēts, ka līgumslēdzējas puses vienojas provizoriski piemērot TSN laikposmā 2021. gada 1. janvāris2021. gada 28. februāris vai līdz citai dienai, par ko nolems Partnerības padome.

Kā 2020. gada 28. decembrī paziņoja Parlamenta Priekšsēdētāju konference, lēmums par provizorisku piemērošanu bija saistīts tikai ar TSN noslēgšanas unikālajiem un īpašajiem apstākļiem, jo šis lēmums bija jāpieņem, lai mazinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sagādātās neērtības un novērstu bezlīguma scenārija haosu. AFCO komiteja tāpat kā Priekšsēdētāju konference uzsver, ka šī konkrētā provizoriskā piemērošana nevar kalpot ne par precedentu, ne likt sarunās pārskatīt ES iestāžu starpā pieņemtās saistības un ka to nevar uzskatīt par turpmāko piekrišanas procedūru priekšzīmi.

Paužam nožēlu par to, ka laiks, kas Parlamentam ir atvēlēts, lai veiktu TSN pārbaudi, nav pietiekams, lai pārbaudītu nolīgumu, kāds pēc sava rakstura un sarežģītības ir TSN. Turklāt mēs paužam bažas par to, ka TSN tulkošana 24 oficiālajās valodās pirms provizoriskās piemērošanas perioda beigām, visticamāk, izrādīsies neiespējama, kas var izraisīt situāciju, kurā Padome lēmumu par TSN noslēgšanu tūlīt pēc tam, kad Parlaments 2021. gada 23. februārī balsojot būs devis piekrišanu, pieņemt nevar.

Parlaments savās rezolūcijās un saziņā ar Komisiju vienmēr ir uzsvēris, cik svarīga ir kontroles loma, kuru tas īsteno piekrišanas procedūrā, un cik svarīga ir vajadzība būt pilnībā iesaistītam visos TSN sarunu ar Apvienoto Karalisti procedūras posmos saskaņā ar Līgumiem un attiecīgo Tiesas judikatūru. Būtu jāatceras arī par saistībām, ko Komisija šajā sakarā ir uzņēmusies iepriekš.

 

Vienota pārvaldības sistēma – Parlamenta loma

 

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka ir izveidota vienota pārvaldības sistēma, ko Parlaments atbalstīja agrākajās rezolūcijās un kas ir uzskatāma par visaptverošu satvaru, ko piemēro attiecībām ar Apvienoto Karalisti kopumā un kas attiecas uz TSN un papildinošo nolīgumu kopīgu un nepārtrauktu uzraudzību un pārvaldību. Tomēr mēs paužam nožēlu par šīs sistēmas sarežģītību, kas ietver sevī dažādus pārvaldības mehānismus un strīdu izšķiršanas kārtības.

Parlaments 2020. gada 12. februāra rezolūcijā pauda uzskatu, ka pārvaldības kārtības risinājumam vajadzētu būt samērīgam ar attiecību būtību, tvērumu un dziļumu un tajā būtu jāņem vērā pušu mijiedarbības, sadarbības un ciešuma līmenis, vienlaikus nodrošinot visa turpmākā nolīguma efektīvu un lietderīgu piemērošanu. Savienībā, kas ir dibināta, pamatojoties uz demokrātijas principu, un ņemot vērā šā nestandarta TSN dziļumu un apjomu, ir jāsecina, ka Parlamenta loma tā īstenošanā ir vēl svarīgāka, un tā ir jāpastiprina vēl vairāk.

Turklāt Parlaments ir konsekventi izteicies par savām tiesībām tikt iesaistītam un pilnībā informētam visos jebkura ES un Apvienotās Karalistes TSN īstenošanas posmos, tostarp tā pārskatīšanā. Tādējādi Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā Parlaments uzsvēra arī to, ka attiecībā uz ES pārstāvjiem, kas darbojas kādā pārvaldības struktūrā, kura ir atbildīga par ES un Apvienotās Karalistes TSN īstenošanas pārraudzību, būtu jāpiemēro pienācīgi pārskatatbildības mehānismi, kuros būtu iesaistīts Parlaments.

Tomēr nedz TSN normas par pārvaldību, nedz Padomes Lēmums (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris) šīs prasības un lūgumus par Parlamenta iesaistīšanu pārvaldības struktūrās un mehānismos neapmierina ne tuvu. Nākas secināt, ka TSN normas, kas reglamentē parlamentāro kontroli un uzraudzību, ir acīmredzami nepietiekamas.

Padomes Lēmumā (ES) 2020/2252 ir paredzēts, ka Komisija nodrošinās, ka Padome saņem visu informāciju un dokumentus, kas ir saistīti ar jebkuru minētā nolīguma kopīgo struktūru sanāksmi vai jebkuriem aktiem, kuri ir jāpieņem, izmantojot rakstisko procedūru, laikus pirms minētās sanāksmes vai minētās rakstiskās procedūras izmantošanas. Tomēr, lai gan TSN tika noslēgts kā “tikai ES” nolīgums, kam būtu jāpamato Parlamenta lielāka loma, tomēr tajā vienīgi “tiek gādāts, ka visā procesa laikā Eiropas Parlaments var pilnībā īstenot savas institucionālās prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem” (Padomes Lēmuma (ES) 2020/2252 2. panta 3. punkts), savukārt dalībvalstīm ir automātiskas tiesības piedalīties delegācijās Partnerības padomes un citu kopīgo struktūru sanāksmēs (Padomes Lēmuma (ES) 2020/2252 2. panta 1. punkta otrā daļa).

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/2252 TSN kā visaptverošam nolīgumam ar valsti, kas no Savienības ir izstājusies, ir izņēmuma raksturs un tas ir vērtējams kā unikāls. Šī neatkārtojamā būtība un iestāžu lojālas sadarbības princips, kas ir atzīts šā Padomes lēmuma 11. apsvērumā, nozīmē to, ka Parlamentam ir efektīvi jāiesaistās tāda nolīguma īstenošanā, ar kuru tajā izveidotajām kopīgajām struktūrām tiek piešķirtas plašas pilnvaras.

Tādēļ, lai ņemtu vērā Parlamenta kā vienas likumdevējiestādes lomu un tā kontroles pilnvaras, mēs aicinām Komisiju uzņemties detalizētas un nepārprotamas saistības, kas būtu noteiktas iestāžu nolīgumā, kurš paredzētu:

 Parlamenta pilnīgu iesaistīšanu ES nostāju sagatavošanā par grozījumiem TSN, kas ir jāpieņem Partnerības padomei;

 Parlamenta rūpīgu un savlaicīgu informēšanu pirms un pēc visiem lēmumiem, kurus pieņem visas TSN paredzētās kopīgās struktūras;

 Parlamenta piekrišanu visiem lēmumiem, kas ietver būtiskus grozījumus TSN saskaņā ar LESD 218. pantu vai attiecībā uz TSN paredzēto tādu saistību un citu pasākumu apturēšanu un izbeigšanu, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas saskaņā ar Līgumiem pieder pie Parlamenta kompetences jautājumu loka, piemēram, skar vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu;

 Komisijas apņemšanos rīkoties, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus, ja Parlaments konstatē TSN pārkāpumus un gadījumā, ja Komisija Parlamenta nostāju vērā neņēma, apņemšanos paskaidrot iemeslus, kādēļ tā to nedarīja;

 Parlamenta pārstāvju iekļaušanu ES delegācijās Partnerības padomes un to citu kopīgo struktūru sanāksmēs, kas ir izveidotas saskaņā ar TSN.

 

Tādēļ aicinām Komisiju oficiāli apstiprināt apņemšanos nodrošināt, ka Parlaments saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu tiek nekavējoties un pilnībā informēts par Partnerības padomes un saskaņā ar TSN izveidoto specializēto komiteju darbu. Uzsveram, ka ir svarīgi, lai Parlaments tiktu informēts tādā pašā mērā kā Padome, pateicoties kam, tas varētu pilnībā īstenot savas institucionālās prerogatīvas.

 

Vienota pārvaldības sistēma – īpašas institucionālās normas

 

Būtu jāpiemin īpašas pārvaldības normas, piemēram, TSN INST.5 pants (Parlamentārā sadarbība), kurā ir paredzētas iespēja Eiropas Parlamentam un Apvienotās Karalistes parlamentam izveidot Parlamentārās partnerības asambleju. Kā ir minēts Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcijā, mēs atzinīgi vērtējam šo priekšlikumu, taču paužam dziļu nožēlu par to, ka šī norma nav saistoša. AFCO komiteja atkārtoti apstiprina savu apņemšanos īstenot parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes parlamentu jautājumos, kas attiecas uz TSN īstenošanu, kā ir tas ir teikts priekšsēdētāja David Maria Sassoli 2021. gada 21. janvāra vēstulē Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētājam seram Lindsay Hoyle.

Turklāt saskaņā ar TSN INST.5. panta normām Parlamentārās partnerības asambleja var pieprasīt informāciju Partnerības padomei un ir jāinformē par Partnerības padomes lēmumiem un ieteikumiem. Tomēr saskaņā ar TSN izveidotās specializētās komitejas, kurām būs plašas pilnvaras attiecībā uz tā īstenošanu, šajā normā iekļautas nav, tādējādi radot nopietnus jautājumus par to darbības pārredzamību.

Mēs konstatējam, ka uz TSN attiecas normas par dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un apspriešanos ar tām, tostarp, izveidojot vietējās konsultantu grupas, ar kurām ir regulāri jāapspriežas par TSN reglamentētajiem jautājumiem, un visi papildinošie nolīgumi, un tādēļ prasām veikt stingrākus pasākumus, kurus īstenojot, tiktu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Ņemot vērā to, ka TSN INST.8. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses veicina tāda pilsoniskās sabiedrības foruma organizēšanu, kas sanāk kopā vismaz reizi gadā, mēs uzskatām, ka Parlamentam būtu jāmudina Komisija nodrošināt, lai Partnerības padome pēc iespējas ātrāk pieņemtu minētā foruma norises funkcionālās pamatnostādnes nolūkā pilsoniskajai sabiedrībai 2021. gada sanāksmei ļaut sagatavoties laikus.

 

Domstarpību izšķiršana

 

Parlaments savās rezolūcijās norādīja, ka strīdu izšķiršanas mehānismam ir jābūt pārredzamam un nesatricināmam, ka ar to būtu jāparedz pakāpeniskas sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek konstatēts, ka viena no līgumslēdzējām pusēm savas saistības ir pārkāpusi, un ka ar šo mehānismu būtu jānodrošina efektīvi, ātri īstenojami un atturoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Mēs atzinīgi vērtējam apstākli, ka ar TSN tiek noteikts saistošs vispārējs izšķiršanas mehānisms, kaut arī atsevišķas jomas tā tvērumā iekļautas nav. Šīm jomām piemēros īpašus strīdu izšķiršanas vai izpildes kontroles mehānismus, ievērojot ierasto praksi, saskaņā ar kuru tiek īstenoti līdzīgi starptautiskie nolīgumi.

Konstatējam, ka jomās, kas no vispārējās strīdu izšķiršanas sistēmas ir izslēgtas, pastāv diferencēti izpildes kontroles risinājumi, kas atbilst dažādām vajadzībām atkarībā no konkrētās jomas. Tajos ir paredzēti specializētie strīdu izšķiršanas mehānismi (trešā daļa: tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās), strīdu izšķiršanas mehānisms kā tāds paredzēts nav (piektā nodaļa: nodokļi, XI sadaļa: tādu vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana, ar kuriem panāk atklātu godīgu konkurenci un ilgtspējīgu attīstību) vai katras līgumslēdzējas puses iestāžu un tiesu īstenota iekšzemes izpildes kontrole (trešā nodaļa: subsīdiju kontrole, XI sadaļa: tādu vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana, ar kuriem panāk atklātu un godīgu konkurenci un ilgtspējīgu attīstību) un korektīvie un līdzsvara atjaunošanas pasākumi, kā arī apturēšanas un izbeigšanas iespējas, ja otra līgumslēdzēja puse savus pienākumus nepilda.

Mēs atkārtoti uzsveram, ka Parlaments ir jāiesaista tādu ES lēmumu sagatavošanā, kas attiecas uz šādiem pasākumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz TSN īstenošanu, un jo īpaši uzsveram, ka Parlamentam ir jābūt tādām pašām tiesībām, kādas šķīrējtiesas atlases procesā ir Komisijai un Padomei.

 

Eiropas Savienības Tiesas (EST) loma

 

Parlaments savās rezolūcijās ir konsekventi paudis viedokli, ka ES nolīgumam ar Apvienoto Karalisti vajadzētu būt precīzi saskaņotam cita starpā ar ES lēmumu pieņemšanas autonomijas saglabāšanas un ES tiesiskās kārtības aizsardzības principiem un ES Tiesas kā tādas struktūras lomu, kas ir galvenā ES tiesību aktu interpretatore. Šajā sakarībā Parlaments uzskatīja, ka attiecībā uz normām, kuru pamatā ir ES tiesību jēgumi, pārvaldības risinājumos būtu jāparedz vēršanās Eiropas Savienības Tiesā.

Mēs paužam nožēlu, ka TSN praktiski nav paredzēta nekāda EST loma, neraugoties uz to, ka Politiskajā deklarācijā, kurai abas līgumslēdzējas puses ir piekritušas, tās apņēmās nodrošināt, ka šķīrējtiesa vēršas EST, lai tā pieņemtu saistošu nolēmumu lietās, kurās starp tām pastāvošās domstarpības rada neskaidrības par ES tiesību jēgumu interpretāciju.

Saprotam, ka attiecībā uz TSN tekstiem, kas ir radniecīgi ES tiesību jēgumiem, pilnīga strīdu izšķiršanas procedūra piemērota netiks, lai izvairītos no tā, ka šķīrējtiesa interpretē ES tiesību aktus – tas cita starpā attiecas uz tiesībaizsardzības un sociālā nodrošinājuma jautājumiem. Tomēr šo jēgumu interpretācija balstīsies uz attiecīgo to normu vienotu izpratni, par kuriem ir vienojušās kopīgās struktūras, kuras pārvalda TSN piemērošanu. Šāda situācija patiešām var likt uzdot jautājumus par ES tiesību jēgumu vienotu interpretāciju, jo lietas, kuras pašlaik skata valstu tiesas saskaņā ar ES tiesību aktiem vai EST, būs jārisina ar politisku vienošanos vai nu komitejās, kas ir izveidotas saskaņā ar TSN, vai šķīrējtiesā.

COMPROV.13. pantā ir noteikts, ka TSN ir jāinterpretē saskaņā ar starptautiskiem publiskiem noteikumiem. Tādēļ, ņemot vērā to, ka ir vairāki veidi, kā TSN normas piemērot un nodrošināt to izpildes kontroli, tostarp ar dalībvalstu iestāžu un tiesu starpniecību, var tikt apdraudēta to konsekventa un vienveidīga interpretācija.

 

Saikne ar Izstāšanās līgumu

 

Mēs atzinīgi vērtējam TSN FINPROV.2. pantu (Saistība ar citiem nolīgumiem), kurā ir skaidri norādīta TSN saikne ar Izstāšanās līgumu.

Uzsveram, ka Izstāšanās līgums ir uzskatāms par atsevišķu un neatkarīgu līgumu. Atkārtojam, ka efektīva un pilnīga Izstāšanās līguma īstenošana joprojām ir prioritāra. AFCO komiteja kā atbildīgā komiteja cenšas cieši sekot līdzi Izstāšanās līguma īstenošanai. Pasvītrojam, ka Parlamenta oficiālā nostāja ir tāda, ka pilnīga un lojāla Izstāšanās līguma īstenošana no Apvienotās Karalistes puses ir būtisks ES un Apvienotās Karalistes attiecību turpmākās attīstības priekšnosacījums, jo īpaši ja runa ir par pilsoņu tiesībām un Protokolu par Ziemeļīriju.

Atgādinām, ka TSN paver ceļu ES un Apvienotās Karalistes neaprobežotu iespēju attiecībām, kuras nākotnē var izvērsties dziļākā un vērienīgākā partnerībā. Tādēļ mēs atkārtoti uzsveram, ka labai ticībai un uzticībai joprojām ir būtiska nozīme no ES un Apvienotās Karalistes vispārējo attiecību viedokļa un ka tās ir uzskatāmas par turpmākās ES un Apvienotās Karalistes tās partnerības stiprināšanas priekšnosacījumu, tādējādi kalpojot abu pušu interesēm.

 

Secinājums

 

AFCO komiteja prasa Komisijai izsmeļoši un nepārprotami uzņemties saistības, kas būtu noteiktas iestāžu nolīgumā, ar ko paredzētu:

 

 Parlamenta pilnīgu iesaistīšanu ES nostāju sagatavošanā par grozījumiem TSN, kas ir jāpieņem Partnerības padomei;

 

 Parlamenta rūpīgu un savlaicīgu informēšanu pirms un pēc visiem lēmumiem, kurus pieņem visas TSN paredzētās kopīgās struktūras;

 

 Parlamenta piekrišanu visiem lēmumiem, ar kuriem paredz būtiskus grozījumus TSN saskaņā ar LESD 218. pantu vai attiecībā uz TSN paredzēto tādu saistību un citu pasākumu apturēšanu un izbeigšanu, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas saskaņā ar Līgumiem pieder pie Parlamenta kompetences jautājumu loka, piemēram, skar vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu;

 

 Komisijas apņemšanos rīkoties, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus, ja Parlaments konstatē TSN pārkāpumus un gadījumā, ja Komisija Parlamenta nostāju vērā neņēma, apņemšanos paskaidrot iemeslus, kādēļ tā to nedarīja;

 

 Parlamenta pārstāvju iekļaušanu ES delegācijās Partnerības padomes un to citu kopīgo struktūru sanāksmēs, kas ir izveidotas saskaņā ar TSN.

 

AFCO komiteja uzskata, ka iepriekš minētās Parlamenta iesaistīšanas metodes būtu jānosaka pirms piekrišanas procedūras pabeigšanas atbilstoši iestāžu nolīgumam, kas ir noslēgts saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 148. pantu.

Padomes Lēmums (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris) būtu jāgroza, lai Parlamentam un Padomei piešķirtu vienādas tiesības attiecībā uz informācijas saņemšanu un dalību TSN izveidotajās pārvaldības struktūrās, ļaujot Parlamentam pienācīgi īstenot savu lomu TSN īstenošanas pārbaudē un pārraudzībā.

AFCO komiteja aicina AFET un INTA komiteju kā atbildīgās komitejas Parlamentam ieteikt piekrist projektam Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai.

 

 


 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Lēmums par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai

Atsauces

05022/2021 – C9-0086/2021 – 2020/0382(NLE)

Apspriešanās/piekrišanas pieprasījuma datums

26.2.2021

 

 

 

Atbildīgās komitejas

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

8.3.2021

INTA

8.3.2021

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

8.3.2021

BUDG

8.3.2021

CONT

8.3.2021

ECON

8.3.2021

 

EMPL

8.3.2021

ENVI

8.3.2021

ITRE

8.3.2021

IMCO

8.3.2021

 

TRAN

8.3.2021

REGI

8.3.2021

AGRI

8.3.2021

PECH

8.3.2021

 

CULT

8.3.2021

JURI

8.3.2021

LIBE

8.3.2021

AFCO

8.3.2021

 

FEMM

8.3.2021

PETI

8.3.2021

 

 

Atzinumu nesniedza

 Lēmuma datums

BUDG

14.1.2021

FEMM

1.2.2021

PETI

26.1.2021

 

Referenti

 Iecelšanas datums

Andreas Schieder

7.1.2021

Christophe Hansen

7.1.2021

 

 

Aizstātie referenti

Christophe Hansen, Kati Piri

58. pants – kopīgā komiteju procedūra

 Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

8.3.2021

Izskatīšana komitejā

14.1.2021

28.1.2021

4.2.2021

5.2.2021

Pieņemšanas datums

15.4.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

108

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alexandrov Yordanov, Barry Andrews, Maria Arena, Anna-Michelle Asimakopoulou, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Tiziana Beghin, Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Geert Bourgeois, Saskia Bricmont, Reinhard Bütikofer, Jordi Cañas, Daniel Caspary, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Miroslav Číž, Katalin Cseh, Arnaud Danjean, Paolo De Castro, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Emmanouil Fragkos, Michael Gahler, Giorgos Georgiou, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Markéta Gregorová, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Márton Gyöngyösi, Roman Haider, Andrzej Halicki, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Danuta Maria Hübner, Sandra Kalniete, Karin Karlsbro, Karol Karski, Dietmar Köster, Stelios Kouloglou, Maximilian Krah, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Jaak Madison, Lukas Mandl, Thierry Mariani, Margarida Marques, Gabriel Mato, Sara Matthieu, Emmanuel Maurel, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Giuliano Pisapia, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Jérôme Rivière, Inma Rodríguez-Piñero, María Soraya Rodríguez Ramos, Massimiliano Salini, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Radosław Sikorski, Sven Simon, Jordi Solé, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Dominik Tarczyński, Hermann Tertsch, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne, Harald Vilimsky, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Jörgen Warborn, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, Iuliu Winkler, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou, Jan Zahradil, Juan Ignacio Zoido Álvarez

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Katarina Barley, Vladimír Bilčík, Marco Campomenosi, Bart Groothuis, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Mounir Satouri, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

Iesniegšanas datums

22.4.2021

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

108

+

EPP

Alexander Alexandrov Yordanov, Vladimír Bilčík, Traian Băsescu, Michael Gahler, Glavak Sunčana, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, Lukas Mandl, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima, Anna-Michelle Asimakopoulou, Daniel Caspary, Arnaud Danjean, Christophe Hansen, Danuta Maria Huebner, Gabriel Mato, Massimiliano Salini, Sven Simon, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Juan Ignacio Zoido Álvarez

S&D

Maria Arena, Katarina Barley, Włodzimierz Cimoszewicz, Miroslav Číž, Paolo De Castro, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Dietmar Köster, Bernd Lange, Margarida Marques, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Inma Rodríguez-Piñero, Isabel Santos, Andreas Schieder, Joachim Schuster, Sergei Stanishev, Nacho Sánchez Amor, Pedro Silva Pereira, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt

RENEW

Barry Andrews, Petras Auštrevičius, Jordi Cañas, Katalin Cseh, Bart Groothuis, Klemen Grošelj, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Urmas Paet, Samira Rafaela, Liesje Schreinemacher, María Soraya Rodríguez Ramos, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne

ID

Lars Patrick Berg, Anna Bonfrisco, Marco Campomenosi, Susanna Ceccardi, Roman Haider, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Jean-Lin Lacapelle, Jaak Madison, Thierry Mariani, Jérôme Rivière, Harald Vilimsky,

GREENS/EFA

Saskia Bricmont, Reinhard Bütikofer, Markéta Gregorová, Heidi Hautala, Sara Matthieu, Mounir Satouri, Jordi Solé, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Salima Yenbou,

ECR

Geert Bourgeois, Anna Fotyga, Emmanouil Fragkos, Karol Karski, Jacek Saryusz-Wolski, Dominik Tarczynski, Hermann Tertsch, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, , Jan Zahradil

The Left

Stelios Kouloglou, Idoia Villanueva Ruiz, Helmut Scholz

NI

Tiziana Beghin, Fabio Massimo Castaldo, Márton Gyöngyösi, Carles Puigdemont I Casamajó

 

1

-

NI

Kostas Papadakis

 

4

0

RENEW

Bernard Guetta

The Left

Giorgos Georgiou, Emmanuel Maurel, Manu Pineda,

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 23. aprīlis
Juridisks paziņojums - Privātuma politika