ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju
11.5.2021 - (COM(2021)0201 – C9-0117/2021 – 2021/0077(BUD))
Budžeta komiteja
Referente: Eider Gardiazabal Rubial
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju
(COM(2021)0201 – C9-0117/2021 – 2021/0077(BUD))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0201 – C9-0117/2021),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 461/2020, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija[2],
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[3], un jo īpaši tās 9. pantu,
– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[4], un jo īpaši tā 10. punktu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0157/2021),
1. atzinīgi vērtē šo lēmumu kā apliecinājumu konkrētai, taustāmai un pamanāmai Savienības solidaritātei ar Savienības pilsoņiem un reģioniem, kurus skārušas dabas katastrofas un Covid-19 pandēmijas izraisītā liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija 2020. gadā;
2. atzinīgi vērtē to, ka no 2020. gada marta ir paplašināta Regulas (EK) Nr. 2012/2002 darbības joma, lai iekļautu tajā tādas liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kā pašreizējā Covid-19 pandēmija;
3. pauž līdzjūtību un solidaritāti ar visiem, kas cietuši postošajās dabas katastrofās un Covid-19 pandēmijā;
4. uzsver steidzamo nepieciešamību piešķirt finansiālu palīdzību no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) un to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tā pienācīgi sasniegtu skarto valstu reģionus un saņēmējus;
5. pauž nožēlu par to, ka 2020. gadā valdošās Covid-19 pandēmijas dēļ bija nepieciešams ievērojams laiks, lai izvērtētu finansiālās palīdzības pieteikumus, kuri iesniegti līdz oficiālajam galīgajam termiņam, proti, 2020. gada 24. jūnijam, un tā rezultātā Komisija savu priekšlikumu par Fonda izmantošanu iesniedza tikai 2021. gada marta beigās; uzsver, ka turpmāk ir svarīgi ātri mobilizēt Fondu, lai sniegtu tik ļoti nepieciešamo palīdzību pēc lielām dabas katastrofām vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām;
6. norāda, ka klimata pārmaiņu dēļ dabas katastrofas kļūs arvien spēcīgākas un atkārtosies biežāk; uzsver, ka atsevišķi reģioni, piemēram, salas un piekrastes reģioni, ir īpaši pakļauti dabas katastrofu ietekmes riskam; uzsver to, ka Fonds ir tikai preventīvs instruments un ka klimata pārmaiņu novēršanai vispirms un galvenokārt ir vajadzīga preventīva politika, lai saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu novērstu klimata pārmaiņu turpmākās sekas; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi — it īpaši neaizsargātiem reģioniem — ir ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās pasākumos un nodrošināt efektīvu sinerģiju starp Fondu un attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām;
7. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
8. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[5], un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2020. gada 16. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[6], un jo īpaši tā 10. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.
(2) Fonds nedrīkst pārsniegt Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2020/2093[7] 9. pantā noteiktos maksimālos apjomus. Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu maksimālā summa, ko ESSF var izmantot no 2021. gada piešķīruma līdz 2021. gada 1. septembrim, ir 477 543 750 EUR. Saskaņā ar ESSF regulas 4.a panta 4. punktu summa 50 000 000 EUR apmērā jau ir iekļauta 2021. gada vispārējā budžetā (saistībās un maksājumos) avansa maksājumiem. Turklāt summa 47 981 598 EUR apmērā no 2020. gada piešķīruma līdz šā gada beigām netika izmantota un tika pārnesta uz 2021. gadu. Tāpēc maksimālā summa, kas pieejama no ESSF 2021. gadā, šobrīd ir 525 525 348 EUR, ar ko pietiek, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo lēmumu.
(3) Grieķija 2020. gada 29. oktobrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem Centrālajā Grieķijā 2020. gada augustā.
(4) Pēc ciklona Ianos nodarītā postījuma 2020. gada septembrī, kurš skāra Jonijas salas, Centrālās Grieķijas, Rietumgrieķijas, Tesālijas un Peloponēsas reģionus, Grieķija 2020. gada 9. decembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.
(5) Grieķija 2021. gada 22. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc 2020. gada oktobra zemestrīces, kas skāra Samas, Ikarijas un Hijas salas.
(6) Francija 2020. gada 21. decembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc postījumiem, ko 2020. gada oktobrī nodarīja vētra Aleksa Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā.
(7) Līdz 2020. gada 24. jūnijam Albānija, Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Portugāle, Rumānija, Serbija, Spānija, Ungārija un Vācija iesniedza pieteikumus Fonda izmantošanai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gada sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija.
(8) Šo dalībvalstu pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā ieguldījuma sniegšanai no Fonda.
(9) Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.
(10) Horvātijas gadījumā, tā kā galīgā atbalsta summa pārsniedz jau izmaksāto avansu, papildu summa nav jāizmanto, un nepamatoti izmaksātais avanss tiks atgūts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4.a pantu.
(11) Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistībā ar dabas katastrofām saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:
a) summu 3 300 100 EUR apmērā piešķir Grieķijai saistībā ar plūdiem Centrālajā Grieķijā, tostarp 330 010 EUR kā avansa maksājumu;
b) summu 21 588 519 EUR apmērā piešķir Grieķijai saistībā ar ciklonu Ianos, tostarp summu 2 158 852 EUR apmērā kā avansa maksājumu;
c) summu 2 531 301 EUR apmērā piešķir Grieķijai saistībā ar zemestrīci Samas, Hijas un Ikarijas salās, tostarp summu 253 131 EUR apmērā kā avansa maksājumu;
d) summu 59 325 000 EUR apmērā piešķir Francijai saistībā ar vētru Aleksa, tostarp summu 5 932 500 EUR apmērā kā avansa maksājumu.
2. pants
Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:
a) summu 905 271 EUR apmērā piešķir Albānijai;
b) summu 31 755 580 EUR apmērā piešķir Austrijai;
c) summu 37 298 777 EUR apmērā piešķir Beļģijai;
d) summu 17 373 205 EUR apmērā piešķir Čehijai;
e) summu 3 588 755 EUR apmērā piešķir Igaunijai;
f) summu 91 365 053 EUR apmērā piešķir Francijai;
g) summu 13 648 386 EUR apmērā piešķir Vācijai;
h) summu 3 994 022 EUR apmērā piešķir Grieķijai;
i) summu 13 136 857 EUR apmērā piešķir Ungārijai;
j) summu 20 480 330 EUR apmērā piešķir Īrijai;
k) summu 76 271 930 EUR apmērā piešķir Itālijai;
l) summu 1 177 677 EUR apmērā piešķir Latvijai;
m) summu 2 828 291 EUR apmērā piešķir Lietuvai;
n) summu 2 857 025 EUR apmērā piešķir Luksemburgai;
o) summu 199 505 EUR apmērā piešķir Melnkalnei;
p) summu 18 039 670 EUR apmērā piešķir Portugālei;
r) summu 13 926 870 EUR apmērā piešķir Rumānijai;
s) summu 11 968 276 EUR apmērā piešķir Serbijai un
t) summu 36 639 441 EUR apmērā piešķir Spānijai.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums].
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
PASKAIDROJUMS
Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF), lai piešķirtu finansiālu palīdzību saistībā ar dabas katastrofām, kas laikposmā no 2020. gada augusta līdz oktobrim skāra Grieķiju un Franciju, un saistībā ar Covid-19 ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā 2020. gadā, par ko pieteikumu iesniegušas 17 dalībvalstis un 3 kandidātvalstis.
Dabas katastrofas Grieķijā un Francijā
Trīs katastrofas Grieķijā un katastrofa Francijā ir kvalificētas kā “reģionālas dabas katastrofas” saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 3. punktu, t. i., NUTS 2 līmeņa reģionā notikusi dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi pārsniedz 1,5 % no šā reģiona IKP vai 1,5 % no svērtā IKP gadījumā, ja katastrofa skārusi vairākus reģionus.
Plūdi Centrālās Grieķijas reģionā 2020. gada augustā
2020. gada 9. augustā vētra Thalia izraisīja lietusgāzes (300 mm nokrišņu 8 stundās), spēcīgus negaisus un stiprus vējus. Lietusgāžu dēļ pārplūda divas upes, bloķējot ceļus un appludinot 3000 māju. Sabruka seši galvenie tilti pāri Lilas upei. Ekstrēmie laikapstākļi radīja lielus zaudējumus elektrotīklam, publiskajai infrastruktūrai un privātajiem mājokļiem, un ievērojama reģionālā autoceļu tīkla daļa tika padarīta nelietojama. Straujās lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus un zemes nogruvumus, kas prasīja astoņas dzīvības.
Grieķijas iestādes lēš, ka kopējie tiešie zaudējumi sasniedz 132 004 000 EUR jeb 1,54 % no Centrālās Grieķijas reģiona IKP, t. i., pārsniedz 128 286 000 EUR robežvērtību. Tāpēc Grieķija ir tiesīga saņemt pabalstu no ESSF.
Ciklons Ianos Grieķijā 2020. gada septembrī
Ciklons Ianos, rets Vidusjūras tropiskais ciklons, 2020. gada 17.–20. septembrī skāra Grieķiju, nesot līdzi vēju ar ātrumu līdz 120 km/h, lietusgāzes un plūdus. Dzīvību zaudēja četri cilvēki, un mājām un infrastruktūrai tika nodarīts milzīgs kaitējums. Spēcīgas lietusgāzes izraisīja arī vētras uzplūdus, un to rezultātā vairākas dienas tika appludinātas Karditsas un Mouzaki pilsētas. Plašo plūdu un elektroenerģijas padeves pārtraukumu dēļ Itakas, Kefalonijas un Zakintas salās tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pieteikums attiecas uz pieciem NUTS 2 līmeņa reģioniem (Jonijas salas, Centrālā Grieķija, Rietumgrieķija, Tesālija un Peloponēsa). Grieķijas iestādes lēš, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 863 540 756 EUR jeb 11,08 % no piecu reģionu svērtā IKP, t. i., pārsniedz 116 933 271 EUR robežvērtību. Tāpēc Grieķija ir tiesīga saņemt pabalstu no ESSF.
Zemestrīce Samas, Ikarijas un Hijas salās (Grieķija) 2020. gada oktobrī
2020. gada 30. oktobrī aptuveni 14 km uz ziemeļaustrumiem no Samas salas Grieķijā izcēlās 7,0 magnitūdu spēcīga zemestrīce, un trīs dienu laikā pēc tam tika reģistrēti aptuveni 150 pēcgrūdieni. Sākotnējā zemestrīce izraisīja trīs līdz pat 1,5 m augstus cunami viļņus, kas skāra teritorijas Samas ziemeļu daļā. Zemestrīce un cunami nodarīja kaitējumu Samas, Ikarijas un Hijas salām, un ēku sabrukšanas un krītošo gruvešu dēļ gāja bojā divi cilvēki un ievainoti 19 cilvēki. Postījumi tika nodarīti baznīcām, skolām, muzejiem un privātiem mājokļiem, kā arī ievērojamai autoceļu tīkla daļai.
Grieķijas iestādes novērtēja, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 101 252 020 EUR. Nodarītais kaitējums ir 39,72 % no Ziemeļegejas reģiona IKP un tādējādi pārsniedz 38 239 500 EUR robežvērtību. Tāpēc Grieķija ir tiesīga saņemt pabalstu no ESSF.
Vētra Aleksa Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā (Francija) 2020. gada oktobrī
No 2020. gada 1. oktobra līdz 4. oktobrim vētra Aleksa skāra Franciju, nodarot īpaši smagus postījumus Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā. Simts gadu laikā spēcīgākās lietusgāzes bija tik intensīvas, ka izraisīja zemes nogruvumus, pēkšņus plūdus un spēcīgu eroziju. Tika izpostītas simtiem māju, un deviņi cilvēki gāja bojā. Vissmagāk skartās pašvaldības Roijas, Tinē un Vesubijas ielejās tika izolētas no ārpasaules ūdens, elektroenerģijas un ceļu tīklu bojājumu dēļ. Vētra nodarīja ievērojamus postījumus valsts un privātajam īpašumam, ceļu un dzelzceļa infrastruktūrai, kā arī elektrotīkliem.
Francijas iestādes lēš, ka tiešo zaudējumu kopējā summa ir 2 373 000 000 EUR. Nodarītie zaudējumi veido 1,5 % no Provansas-Alpu-Azūra krasta reģiona IKP un tādējādi pārsniedz 2 372 040 600 EUR robežvērtību. Tāpēc Francija ir tiesīga saņemt pabalstu no ESSF.
Kopsavilkums
Dabas katastrofu gadījumā Komisija atbalsta summu noteikšanai piemēro šādu metodi: valsts saņem 2,5 % no attiecināmo publisko izdevumu kopsummas līdz valstij specifiskajai robežvērtībai lielām ārkārtas situācijām veselības jomā (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardi EUR 2011. gada cenās atkarībā no tā, kura summa ir mazāka) un 6 % par visiem publiskajiem izdevumiem, kas pārsniedz robežvērtību.
Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par pieteikumiem un maksājumiem saistībā ar dabas katastrofām.
Dalībvalsts |
Kopējie tiešie zaudējumi
(EUR) |
Reģionālas dabas katastrofas gadījumā piemērotā robežvērtība |
Ierosinātā atbalsta kopējā summa (EUR)
2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem |
Avansa maksājumi
(EUR) |
GRIEĶIJA plūdi Centrālās Grieķijas reģionā |
132 004 000 |
128 286 000 |
3 300 100 |
330 010 |
GRIEĶIJA ciklons Ianos |
863 540 756 |
116 933 271 |
21 588 519 |
2 158 852 |
GRIEĶIJA zemestrīce |
101 252 020 |
38 239 500 |
2 531 301 |
253 131 |
FRANCIJA vētra Aleksa |
2 373 000 000 |
2 372 040 600 |
59 325 000 |
5 932 500 |
KOPĀ |
86 744 920 |
8 674 493 |
||
Ar Covid-19 saistītie pieteikumi
2020. gadā saistībā ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu ESSF regula tika grozīta, lai fonda darbības jomā iekļautu liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas[8], un tas nozīmē, ka pastāv tiesības saņemt ESSF atbalstu par izdevumiem, kas saistīti ar Covid-19.
Komisija ir saņēmusi 22 ESSF finansiāla ieguldījuma pieprasījumus no 19 dalībvalstīm (Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija) un trīs pievienošanās sarunvalstīm (Albānija, Melnkalne un Serbija). Horvātija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Portugāle un Spānija pieprasīja un saņēma avansa maksājumu no paredzamā ESSF ieguldījuma saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu. Avansa veidā izmaksātā summa tiek atskaitīta no galīgā maksājuma.
Komisija izvērtēja visus pieteikumus vienā paketē, lai nodrošinātu konsekventu un vienlīdzīgu attieksmi. Jāatzīmē, ka pēc novērtējuma veikšanas un pēc informācijas apmaiņas ar Polijas un Slovēnijas iestādēm tika konstatēts, ka paziņotie kopējie tiešie publiskie izdevumi ir novērtēti par augstu un tāpēc tie bija jāsamazina. Tas savukārt nozīmēja, ka abu dalībvalstu kopējie publiskie izdevumi bija mazāki par ESSF atbalsta robežvērtību.
Liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju gadījumā Komisija atbalsta summas noteikšanai izmanto metodi, kas līdzinās metodei, ar ko nosaka atbalsta summu dabas katastrofu gadījumā: valsts saņem 2,5 % no kopējiem attiecināmiem publiskiem izdevumiem līdz konkrētai valstij noteiktajai robežvērtībai, pieskaitot 6 % par publisko izdevumu daļu, kas pārsniedz šo robežvērtību. Tā kā šā aprēķina rezultātā visām valstīm kopējā summa pārsniedz pieejamā budžeta apmēru, summas katrai valstij tika proporcionāli samazinātas.
Turpmākajā tabulā ir sniegts detalizēts sadalījums pa saņēmējām dalībvalstīm/ pievienošanās sarunvalstīm.
Valsts |
Kopējie pieprasītie publiskie izdevumi |
EK apstiprinātie kopējie attiecināmie publiskie izdevumi (EUR) |
Liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijai piemērotā robežvērtība (miljonos EUR) |
Iespējamā atbalsta summa (EUR) |
Proporcionālā atbalsta summa (EUR) |
Izmaksātais avanss |
Izmaksājamais atlikuma maksājums (EUR) |
Albānija |
54 998 000 |
54 755 654 |
38,852 |
1 925 519 |
905 271 |
0 |
905 271 |
Austrija |
2 111 595 244 |
1 798 883 065 |
1 153,959 |
67 544 419 |
31 755 580 |
0 |
31 755 580 |
Beļģija |
2 192 550 000 |
2 132 102 000 |
1 388,322 |
79 334 850 |
37 298 777 |
0 |
37 298 777 |
Horvātija |
658 771 839 |
358 524 373 |
151,638 |
16 204 132 |
7 618 270 |
8 462 280 |
0[9] |
Čehija |
1 832 510 000 |
959 231 097 |
588,597 |
36 952 971 |
17 373 205 |
0 |
17 373 205 |
Igaunija |
173 328 000 |
171 932 664 |
76,647 |
7 633 315 |
3 588 755 |
0 |
3 588 755 |
Francija |
7 011 813 781 |
4 284 611 574 |
1 792,639 |
194 334 329 |
91 365 053 |
0 |
91 365 053 |
Vācija |
2 079 000 000 |
2 079 000 000 |
1 792,639 |
61 997 635 |
29 147 795 |
15 499 409 |
13 648 386 |
Grieķija |
623 925 000 |
623 925 000 |
551,220 |
18 142 800 |
8 529 722 |
4 535 700 |
3 994 022 |
Ungārija |
1 997 208 000 |
1 632 956 193 |
385,263 |
84 493 167 |
39 723 926 |
26 587 069 |
13 136 857 |
Īrija |
1 997 000 000 |
1 996 328 000 |
762,921 |
93 077 445 |
43 759 771 |
23 279 441 |
20 480 330 |
Itālija |
3 755 558 000 |
3 749 558 000 |
1 792,639 |
162 231 115 |
76 271 930 |
0 |
76 271 930 |
Latvija |
178 626 000 |
91 884 602 |
85,947 |
2 504 931 |
1 177 677 |
0 |
1 177 677 |
Lietuva |
176 974 000 |
176 932 597 |
131,433 |
6 015 801 |
2 828 291 |
0 |
2 828 291 |
Luksemburga |
168 230 000 |
168 230 000 |
114,768 |
6 076 920 |
2 857 025 |
0 |
2 857 025 |
Melnkalne |
15 329 000 |
15 329 000 |
14,154 |
424 350 |
199 505 |
0 |
199 505 |
Portugāle |
3 470 870 000 |
2 318 870 000 |
598,233 |
118 194 045 |
55 568 181 |
37 528 511 |
18 039 670 |
Rumānija |
848 631 000 |
841 391 000 |
596,025 |
29 622 585 |
13 926 870 |
0 |
13 926 870 |
Serbija |
495 400 765 |
495 400 765 |
121,926 |
25 456 636 |
11 968 276 |
0 |
11 968 276 |
Spānija |
15 750 543 061 |
2 941 717 381 |
1 792,639 |
113 760 678 |
53 483 861 |
16 844 420 |
36 639 441 |
|
|
|
KOPĀ |
1 125 927 643 |
529 347 741 |
132 736 830 |
397 454 921 |
Secinājums
Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Francijas un Grieķijas iesniegtie pieteikumi, kā arī 17 dalībvalstu un 3 pievienošanās sarunvalstu pieteikumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju atbilst regulā izklāstītajiem nosacījumiem.
Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) gada kopējā maksimālā summa ir 1 200 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 273 450 000 EUR faktiskajās cenās). DFS regulas 9. panta 4. punktā ir ietverti divi ierobežojumi attiecībā uz SEAR izmantošanu. Pirmkārt, 25 % no 2021. gada kopējā piešķīruma SEAR (318 362 500 EUR pašreizējās cenās) ir jāsaglabā līdz 2021. gada 1. oktobrim un pēc tam kļūst pieejami visiem SEAR komponentiem. Otrkārt, līdz 1. septembrim no ESSF var izmantot ne vairāk kā 50 % no kopējā SEAR piešķīruma pēc 25 % atvilkšanas. Tādējādi ESSF līdz 2021. gada 1. septembrim drīkst izmantot ne vairāk kā 477 543 750 EUR no 2021. gada SEAR piešķīruma. Saskaņā ar ESSF regulas 4.a panta 4. punktu 50 000 000 EUR, kas jau ir iekļauti 2021. gada vispārējā budžetā, tiks izmantoti avansa maksājumiem par četrām dabas katastrofām, bet atlikusī summa (t. i., 41 325 057 EUR) būs pieejama avansa maksājumiem, kuri nepieciešami vēlāk šajā gadā. Turklāt 47 981 598 EUR no 2020. gada piešķīruma līdz 2020. gada beigām netika izmantoti un tika pārnesti uz 2021. gadu.
Lai to izmantotu, ir vajadzīga divējāda budžeta operācija — pārnesumi no 2020. gada 47 981 598 EUR apmērā, kas ir iekļauti budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektā, un 427 543 750 EUR pārvietojums no SEAR pozīcijas uz ESSF darbības budžeta pozīciju, kā noteikts dokumentā DEC 3/2021. Pēc BGP Nr. 2/2021 apstiprināšanas maksimālā summa, kas pieejama saskaņā ar ESSF, būs 525 525 348 EUR, kas ir pietiekama, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo Mobilizācijas lēmumu.
Turpmākajā tabulā ir apkopota ESSF budžeta situācija pēc to izmantošanas.
Summa, kas pašlaik pieejama Solidaritātes fonda ietvaros: |
|
2021. gada piešķīrums SEAR |
1 273 450 000 EUR |
Mīnus 25 % no 2021. gada piešķīruma SEAR, kas jāsaglabā līdz 2021. gada 1. oktobrim |
-318 362 500 EUR |
Kopējais piešķīrums SEAR, kas pieejams līdz 1. oktobrim |
955 087 500 EUR |
Summa, kas pieejama ESSF līdz 1. septembrim no 2021. gada piešķīruma SEAR (50 % no pieejamā 2021. gada piešķīruma SEAR) |
477 543 750 EUR |
Neizlietoto 2020. gada līdzekļu pārnešana, izmantojot BGP Nr. 2/2021 |
47 981 598 EUR |
Kopējā summa, kas ESSF pieejama līdz 2021. gada 1. septembrim |
525 525 348 EUR |
Kopējā summa, kas jāpiesaista dabas katastrofām Grieķijā un Francijā un pieteikumiem saistībā ar Covid-19 |
484 199 841 EUR |
Atlikušie līdzekļi, kas pieejami līdz 2021. gada 1. septembrim |
41 325 507 EUR |
Pēc Komisijas lēmuma priekšlikuma detalizētas izvērtēšanas referente iesaka to ātri apstiprināt, lai nodrošinātu to, ka summas var ātri atbrīvot. Pēc 2020. gadā piedzīvotajām grūtībām ir svarīgi apliecināt konkrētu Eiropas solidaritāti ar visām attiecīgajām dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm. Referente aicina Komisiju nodrošināt, lai šis finansiālais ieguldījums tiktu sniegts īpaši steidzami skartajām valstīm.
REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
Johan Van Overtveldt
Budžeta komitejas
priekšsēdētājam
BRISELĒ
Temats: Atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (COM(2021)0201 – 2021/0077(BUD))
Godātais Van Overtveldt kungs!
Reģionālās attīstības komitejai ir iesniegts Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (COM(2021)0201 final), lai tā par šo priekšlikumu sniegtu atzinumu. Esmu informēts par to, ka Budžeta komiteja plāno savu ziņojumu par šo priekšlikumu pieņemt 2021. gada 10. maijā.
Šis lēmums attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu 484 199 841 EUR apmērā saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai pēc reģionālām dabas katastrofām, kas šīs valstis skāra 2020. gadā, kā arī sniegtu palīdzību 20 iepriekš minētajām dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm, reaģējot uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā izraisīja Covid-19 pandēmija.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu šī summa būtu jāsedz no:
a) budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projekta, kurā ierosināts pārnest
47 981 598 EUR no neizlietotā 2020. gada piešķīruma tieši uz ESSF darbības budžeta pozīciju,
b) DEC Nr. 03/2021, kurā ierosināts pārvietot summu 427 543 750 EUR apmērā no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) rezerves pozīcijas uz ESSF darbības budžeta pozīciju (gan saistību, gan maksājumu apropriācijās),
c) apropriācijām, kas saskaņā ar ESSF regulas 4.a panta 4. punktu jau ir iekļautas 2021. gada vispārējā budžetā (saistību un maksājumu apropriācijās) avansa maksājumiem, ko izmantos, lai avansā izmaksātu 8 674 493 EUR saistībā ar reģionālajām dabas katastrofām Grieķijā un Francijā.
Ar Covid-19 saistītie avansa maksājumi 132 736 830 EUR apmērā tika izmaksāti no 2020. gada ESSF piešķīruma.
Reģionālās attīstības (REGI) komiteja ir informēta par izmaiņām veidā, kādā ESSF apropriācijas tiek darītas pieejamas saskaņā ar pārskatīto DFS regulu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam (9. pants). Kā norādīts Jūsu 2021. gada 30. marta vēstulē, jaunajai procedūrai, kuras pamatā ir pārvietojuma pieprasījumi, nevis budžeta grozījumu projekti, ir noteikti stingri tiesību aktos paredzēti termiņi, kas prasa gan REGI komitejas, gan BUDG komitejas ātru rīcību.
Tādēļ REGI komitejas koordinatori ir rūpīgi izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs informēt par to, ka komitejas locekļu vairākums atbalsta Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minētās summas, kā to ierosinājusi Komisija.
Cieņā
Younous OMARJEE
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
10.5.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 1 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mario Furore, Henrike Hahn |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
38 |
+ |
ECR |
Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt |
ID |
Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Hélène Laporte |
NI |
Mario Furore, Ioannis Lagos |
PPE |
Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
Renew |
Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds |
S&D |
Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs |
The Left |
Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis |
Verts/ALE |
Rasmus Andresen, David Cormand, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn |
1 |
- |
ID |
Joachim Kuhs |
0 |
0 |
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [2] OV L 99, 31.03.2020., 9. lpp.
- [3] OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.
- [4] OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.
- [5] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [6] OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.
- [7] Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).
- Datumu ieraksta Parlaments pirms publicēšanas OV.
- [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regula (ES) 2020/461.
-
[9] No Horvātijas tiks atgūti 844 010 EUR.