Ziņojums - A9-0158/2021Ziņojums
A9-0158/2021
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism

11.5.2021 - (COM(2021)0151 – C9-0127/2021 – 2021/0076(BUD))

Budžeta komiteja
Referents: José Manuel Fernandes

Procedūra : 2021/0076(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0158/2021
Iesniegtie teksti :
A9-0158/2021
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism

(COM(2021)0151 – C9-0127/2021 – 2021/0076(BUD))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0151 – C9-0127/2021),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1] (“EGF regula”),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam[2], un jo īpaši tās 8. pantu,

– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[3], (“2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums”), un jo īpaši tā 9. punktu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu(A9-0158/2021),

A. tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B. tā kā Igaunija iesniedza pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pēc 10 080 darba ņēmēju atlaišanas[4] saimnieciskās darbības nozarēs, kas klasificētas NACE 2. redakcijas 45. nodaļā (Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts), 49. nodaļā (Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports), 50. nodaļā (Ūdens transports), 51. nodaļā (Gaisa transports), 52. nodaļā (Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības), 55. nodaļā (Izmitināšana), 56. nodaļā (Ēdināšanas pakalpojumi), 74. nodaļā (Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi), 77. nodaļā (Iznomāšana un ekspluatācijas līzings), 79. nodaļā (Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības), 90. nodaļā (Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības), 91. nodaļā (Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība), 92. nodaļā (Azartspēles un derības), 93. nodaļā (Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība) NUTS 2. līmeņa reģionā Eesti (EE00) Igaunijā[5] pieteikuma atskaites periodā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 11. novembrim;

C. tā kā pieteikums attiecas uz 1715 pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, un 8365 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti tūrisma nozarē Igaunijā;

D. tā kā pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 4. panta 2. punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kas pieļauj, ka ārkārtas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz kolektīviem pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, pieteikumu var uzskatīt par pieņemamu, pat ja minētās regulas 4. panta 1. punktā paredzētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku;

E. tā kā notikumi, kas izraisīja šo atlaišanu un darbības izbeigšanu, negaidīti notika 2020. gada sākumā Covid-19 pandēmijas globālās izplatības un ar to saistītās ekonomikas krīzes dēļ, kas īpaši smagi skāra tūrisma nozari, un pēkšņi pārvietošanās ierobežojumi starptautiskā mērogā izraisīja strauju un neparedzētu starptautiskās ceļošanas un tūrisma samazināšanos;

F. tā kā Covid-19 pandēmija un tai sekojošā globālā ekonomikas krīze izraisīja milzīgu satricinājumu Igaunijas ekonomikai, jo īpaši tūrisma nozarei, kurā pirms krīzes 90 % no Igaunijas tūrisma izdevumiem nodrošināja starptautiskais tūrisms, savukārt ESAO valstu vidējais rādītājs bija aptuveni 25 %;

G. tā kā 2019. gadā Igaunijas tūrisma ieņēmumi sasniedza jaunu rekordu — 2,1 miljardu EUR un tūrisms tika uzskatīts par Igaunijas konkurētspējai nozīmīgu nozari, un tika veikti būtiski ieguldījumi tā tālākā attīstībā;

H. tā kā tūrisma nozarē dominē MVU, kuru noturība pret krīzēm ir vājāka nekā lielākiem uzņēmumiem, un MVU ir nodarbināti 79,2 % Igaunijas kopējā darbaspēka;

I. tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ar atbalstu, ko tas sniegs darba ņēmējiem, var palīdzēt pārejā uz ilgtspējīgāku tūrismu un tādējādi dot Eiropai iespēju aizsargāt un popularizēt savu dabas un kultūras mantojumu un resursus, vienlaikus piedāvājot jaunas darba iespējas un inovatīvu uzņēmumu izveidi;

J. tā kā Komisija paziņoja, ka Covid-19 veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, noteica ekonomikas atveseļošanas plānu un uzsvēra EGF lomu, kas ir jāizmanto kā ārkārtas instruments[6], lai palīdzētu personām, kuras zaudējušas darbu globālās ekonomikas krīzes dēļ;

K. tā kā Igaunijā tika izmantots gan valsts, gan Eiropas atbalsts nodarbinātības saglabāšanai, izmantojot saīsināta darba laika shēmas un SURE instrumentu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās krīzes ietekmi uz darba tirgu;

L. tā kā šis ir pirmais gadījums, kad EGF tiek izmantots Covid-19 krīzes dēļ, pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2020. gada 18. jūnija rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)[7] iekļāva norādi par to, ka EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot Regulu (ES) Nr. 1309/2013,

1. piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Igaunija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 4 474 480 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 7 457 468 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 7 452 468 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 5000 EUR apmērā;

2. norāda, ka Igaunijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 12. novembrī un pēc tam, kad Igaunija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2021. gada 31. martā, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3. norāda, ka pieteikums attiecas uz kopumā 10 080 darba ņēmējiem — 1715 pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, un 8365 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti tūrisma nozarē Igaunijā; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Igaunijas aplēsēm pasākumos piedalīsies tikai 5060 no visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem (paredzētie atbalsta saņēmēji);

4. atgādina — paredzams, ka atlaišanai būs ievērojama sociālā ietekme, jo nozares darba ņēmēju vidū ir liela daļa mazkvalificētu darba ņēmēju, darba ņēmēju bez profesionālās kvalifikācijas, jauniešu un sezonas un nepilna laika darba ņēmēju;

5. norāda, ka vairāk nekā 60 % no atbalsttiesīgajām personām ir sievietes, no kurām visvairāk ir skartas sievietes vecuma grupā no 30 līdz 64 gadiem;

6. norāda, ka Igaunija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2021. gada 1. janvārī un ka tāpēc EGF finansiālu ieguldījumu ir tiesības saņemt no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. janvārim, izņemot formālās izglītības vai apmācības, tostarp arodmācības, kursus (kuru ilgums ir divi gadi vai vairāk), kas būs atbalsttiesīgi līdz 2023. gada 1. jūlijam;

7. atgādina, ka individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, ietver šādas darbības: darba tirgus apmācība, uzņēmējdarbības sākšanas subsidēšana un turpmāka atbalstīšana, māceklības, atbalsts formālajai izglītībai un apmācības pabalsti, tostarp arodmācību pabalsti;

8. norāda, ka Igaunijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2021. gada 1. janvārī un tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. jūlijam;

9. norāda, ka valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avots ir Darba tirgus pakalpojumu un pabalstu fonds, ar kura līdzekļiem Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds (EUIF) kā valsts nodarbinātības dienests Igaunijā nodrošina darba tirgus aktīvus pasākumus; norāda, ka Fonds izveidots no aktīviem, kas pieder bezdarbnieku apdrošināšanas pabalstu trasta fondam (trasta fonds, kas izmaksā pabalstus darbinieku atlaišanas un darba devēju maksātnespējas gadījumā), un no valsts budžeta līdzekļiem, kas iegūti ar Sociālo lietu ministrijas starpniecību;

10. atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu Igaunija izstrādāja, apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm un asociācijas pārstāvjiem, un ka progresu apspriedīs EUIF Uzraudzības padomē, kurā darbojas sociālie partneri — divi locekļi no Igaunijas Darba devēju konfederācijas, viens no Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un viens no Igaunijas Darba ņēmēju arodbiedrību konfederācijas; atzinīgi vērtē papildu apspriedes ar tūrisma nozares pārstāvjiem, kas noslēgsies pēc tam, kad būs pabeigta atlaisto darbinieku profila analīze;

11. norāda, ka turpmākas apspriedes ar tūrisma nozares pārstāvjiem notiks pēc atlaisto darbinieku profila analīzes un ka vispiemērotākais atbalsta veids tiks noteikts, ņemot vērā vecuma struktūru, izglītības profilu un citas saņēmēju iezīmes; norāda, ka papildus ir plānots, ka Igaunijas Viesnīcu un restorānu apvienība, iespējams, palīdzēs izstrādāt dažus ar nozari saistītus apmācības pasākumus;

12. uzsver, ka Igaunijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

13. atkārto, ka EGF palīdzība nedrīkst aizvietot pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts likumiem vai darba koplīgumiem;

14. aicina Komisiju samazināt laiku, kas vajadzīgs EGF palīdzības pieprasījumu izvērtēšanai un EGF izmantošanai, lai mazinātu spiedienu uz valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām saistībā ar Covid-19 krīzi;

15. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.


 

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[8], un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Iestāžu Nolīgumu (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[9], un jo īpaši tā 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2) EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093[10] 8. panta 1. punktā.

(3) 2020. gada 12. novembrī Igaunija iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu un darbības pārtraukšanu (turpmāk “darba ņēmēju atlaišana”) tūrisma nozarē, kas klasificēta saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE) 2. redakcijas 45. nodaļā (Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts), 49. nodaļā (Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports), 50. nodaļā (Ūdens transports), 51. nodaļā (Gaisa transports), 52. nodaļā (Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības) un 55. nodaļā (Izmitināšana), 56. nodaļā (Ēdināšanas pakalpojumi), 74. nodaļā (Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi), 77. nodaļā (Iznomāšana un ekspluatācijas līzings), 79. nodaļā (Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības), 90. nodaļā (Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības), 91. nodaļā (Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība), 92. nodaļā (Azartspēles un derības), 93. nodaļā (Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība) Igaunijā. Igaunijas Republika ir vienība, kas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā (NUTS klasifikācijā)[11] iekļauta 2. līmeņa reģionu sarakstā. Pieteikumā pievienota papildinformācija, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Tas atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 4. panta 2. punktu Igaunijas pieteikumu uzskata par pieņemamu, jo darba ņēmēju atlaišana būtiski ietekmē nodarbinātību un valsts ekonomiku.

(5) Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai saistībā ar Igaunijas iesniegto pieteikumu sniegtu finansiālu ieguldījumu 4 474 480 EUR apmērā.

(6) Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu 4 474 480 EUR saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas datums].

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs


PASKAIDROJUMS

I. Vispārīga informācija

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus ir nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos.

Saskaņā ar 8. panta 1. punktu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[12], un 15. pantu Regulā (ES) Nr. 1309/2013[13] Fondu drīkst izmantot, nepārsniedzot maksimālo apjomu — 186 miljonus EUR gadā (2018. gada cenās).

EGF izmantošanas procedūra saskaņā ar 9. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[14] ir šāda — ja pieteikums tiek novērtēts pozitīvi, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu par EGF izmantošanu un vienlaikus arī atbilstošu pieprasījumu pārvietot līdzekļus.

II. Igaunijas pieteikums un Komisijas priekšlikums

Igaunija 2020. gada 12. novembrī iesniedza pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar 10 080 darba ņēmēju atlaišanu[15] dažādās ar tūrismu saistītās palīgnozarēs NUTS 2. līmeņa reģionā Eesti (EE00)[16].

Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem EGF regulas piemērojamiem noteikumiem secināja, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF ir izpildīti.

Komisija 2021. gada 31. martā pieņēma priekšlikumu lēmumam izmantot EGF līdzekļus, piešķirot tos Igaunijai, lai nolūkā nodrošināt atgriešanos darba tirgū atbalstītu aptuveni 5060 paredzēto atbalsta saņēmēju, proti, atlaistos darba ņēmējus vai pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, 14 ar Igaunijas tūrisma nozari saistītās NACE 2. redakcijā klasificētās saimnieciskās darbības nozarēs, proti, 45. nodaļā (Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts), 49. nodaļā (Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports), 50. nodaļā (Ūdens transports), 51. nodaļā (Gaisa transports), 52. nodaļā (Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības), 55. nodaļā (Izmitināšana), 56. nodaļā (Ēdināšanas pakalpojumi), 74. nodaļā (Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi), 77. nodaļā (Iznomāšana un ekspluatācijas līzings), 79. nodaļā (Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības), 90. nodaļā (Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības), 91. nodaļā (Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība), 92. nodaļā (Azartspēles un derības), 93. nodaļā (Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība).

Tā kā ir skartas vairākas ekonomikas nozares, kas klasificētas NACE 2. redakcijā, Igaunija ir iesniegusi pieteikumu EGF saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jo nav izpildīti 4. panta 1.b punkta noteikumi. Komisija ir akceptējusi izņēmumu un atzīst pieteikumu par pieņemamu.

Šis ir tikai otrais pieteikums par 2020. gadu un pirmais, kas tiek izskatīts saistībā ar 2021. gada budžetu, tostarp jauno DFS (Padomes 2020. gada 17. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[17]), un 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu. 2021. gada budžetā ir rezerves budžeta pozīcijas EGF maksājumiem (pirms 2021. g.), kas tiks izmantotas maksājumiem, kurus izmantos saskaņā ar EGF regulu 2014.–2020. gadam. Nākamo EGF regulu 2021.–2027. gadam (2018/0202(COD)) ir paredzēts apspriest aprīļa plenārsēdē, taču tā neietekmēs nedz šo procedūru, nedz arī turpmākās līdzekļu izmantošanas procedūras saskaņā ar iepriekšējo 2014.–2020. gada programmu.

Kopējais atlaisto darba ņēmēju skaits (10 080) ir aprēķināts, 3873 kolektīvās atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem pieskaitot 4 492 darba ņēmējus, kuru darba līgums ir faktiski izbeidzies vai ir pienācis tā izbeigšanās datums, un 1715 pašnodarbinātas personas no darbības izbeigšanas dienas, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvajiem noteikumiem.

Pieteikums ir saistīts ar paredzētajiem 5060 atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, un tas attiecas uz EGF līdzekļu piešķiršanu Igaunijai par kopējo summu 4 474 480 EUR, kas ir 60 % no ierosināto darbību kopējām izmaksām.

Lai noteiktu saikni starp atlaišanas gadījumiem un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas ietekmē, Igaunija pieteikumu pamato ar Komisijas paziņojumu par to, ka globālā veselības krīze ir radījusi pasaules ekonomikas krīzi, uz ko Komisija reaģēja ar atveseļošanas plānu, kurā kā viens no instrumentiem ir īpaši uzsvērts EGF[18].

2019. gadā Igaunijas tūrisma ieņēmumi sasniedza jaunu rekordu – 2,1 miljardu EUR, un starptautiskie tūristi nodrošināja 1,6 miljardus EUR. Tūrisms tika uzskatīts par Igaunijas konkurētspējai nozīmīgu nozari, un tika veikti būtiski ieguldījumi tā tālākā attīstībā. Igaunija apgalvo, ka Igaunijas ekonomikas kopējais apgrozījums 2020. gadā piedzīvoja ievērojamu kritumu par 9,5 %. Lielākos zaudējumus cieta tūrisma nozare. Apgrozījums tūrisma nozarē 2020. gada pirmajā pusē vien samazinājās par 19 % (943 miljoniem EUR). Tūrisma nozarē 2020. gada pirmajā pusē visstraujāk samazinājās ceļojumu biroju un tūrisma operatoru uzņēmējdarbība (57,9 %) un izmitināšanas pakalpojumi (50,9 %).

 

Atlaistajiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām tiks piedāvāti turpmāk minētie piecu veidu pasākumi, par kuriem tiek prasīts EGF līdzfinansējums.

a. Darba tirgus apmācība (to nodrošina atbalsta saņēmējiem, lai tie apgūtu jaunas prasmes un kvalifikāciju un tādējādi uzlabotu savas nodarbinātības iespējas. Apmācības kursu klāstā var tikt iekļauti valodas kursi, profesionālās kvalifikācijas ieguve, uzņēmējdarbības prasmju apgūšana, kā arī mobilitāti veicinošu prasmju apgūšana, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas kursi. Apmācību pielāgo atbalsta saņēmēju individuālajiem plāniem un pašreizējām un turpmākajām tendencēm darba tirgū).

b. Uzņēmuma dibināšanas subsīdija un papildu atbalsts (jauna uzņēmuma izveidei vienai personai var piešķirt dotāciju ne vairāk kā 6000 EUR apmērā un papildu atbalstu līdz 2500 EUR, pamatojoties uz budžetu, ko saņēmējs ir iekļāvis detalizētajā uzņēmējdarbības plānā).

c. Māceklība jaunu profesionālo prasmju un praktisko zināšanu apguvei tieši darbavietā.

d. Atbalsts formālai izglītībai (formālas izglītības izmaksu segšana tiek piedāvāta, lai mudinātu saņēmējus sākt formālās mācības profesionālās vai augstākās izglītības ietvaros. Atbalsts sedz dalības maksu un mācību maksu par profesionālo apmācību, profesionālo augstāko izglītību vai bakalaura studijām akreditētā iestādē).

e. Atbalsta saņēmējiem tiek piedāvāti mācību pabalsti un citi pabalsti, lai atbalstītu viņu dalību aktīvos pasākumos.

 

Ņemot vērā to, ka lielai daļai saņēmēju nav profesionālās kvalifikācijas, šī kvalifikācija ir novecojusi vai izglītības līmenis ir zems, formālas izglītības atbalstīšana tiek uzskatīta par svarīgu viņu turpmākajā nodarbinātībā. Tādēļ priekšroka tiek dota saņēmējiem, kuriem nav izglītības vai kuru diploms ir novecojis, piemēram, diploms iegūts pirms vairāk nekā 15 gadiem. Turklāt pasākumos tiks ņemta vērā pašreizējā situācija Igaunijas darba tirgū, piešķirot lielāku nozīmi studiju programmām profesionālajās jomās, kurās pieaug pieprasījums pēc darbaspēka.

Komisija uzskata, ka izklāstītie pasākumi ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas atbilst EGF regulas 7. pantā norādītajām atbalsttiesīgajām darbībām, un neaizstāj pasīvos sociālās aizsardzības pasākumus.

Igaunija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Tika apstiprināts, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Procedūra

Lai izmantotu EGF, Komisija ir iesniegusi budžeta lēmējinstitūcijai pieprasījumu pārvietot līdzekļus no EGF rezerves (30 04 02) uz EGF (pirms 2021. g.) budžeta pozīciju (16 02 99 01) kopumā 4 474 480 EUR apmērā. Ja neizdosies panākt vienošanos, tiks sākta trialoga procedūra, kā paredzēts EGF regulas 15. panta 4. punktā.

Saskaņā ar iekšēju vienošanos šajā procesā ir jāiesaista Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, lai tā nodrošinātu konstruktīvu atbalstu un ieguldījumu Fonda izmantošanas pieteikumu izvērtēšanā.


 

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Johan Van Overtveldt

Wiertz 05U012

BRISELĒ

Temats: Atzinums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu — Igaunijas pieteikums EGF/2020/002 EE (tūrisma nozare) (2021/0076(BUD))

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) komiteja un tās darba grupa EGF jautājumos, kuru vada EMPL priekšsēdētājas vietnieks Tomáš Zdechovský, izvērtēja EGF izmantošanu saistībā ar pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism un pieņēma turpmāk izklāstīto atzinumu.

EMPL komiteja un tās darba grupa atbalsta EGF izmantošanu saistībā ar šo pieteikumu. Lai gan EMPL komitejai ir dažas piezīmes šajā sakarībā, tā neapšauba maksājumu apropriāciju pārvietojuma nepieciešamību.

Ar cieņu

Lucia Ďuriš Nicholsonová


IEROSINĀJUMI

EMPL komitejas atzinuma pamatā ir šādi apsvērumi:

 

A. tā kā Igaunijas iestādes, atkāpjoties no EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā minētajiem intervences kritērijiem, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu pārskata periodā uzņēmumos, kuri darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos dalībvalsts kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī; tā kā atlaišanas gadījumi nenotika tajā pašā ekonomikas nozarē, tiek piemērota 4. panta 2. punktā paredzētā atkāpe no 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta;

B. tā kā Igaunijas pieteikums attiecas uz 1715 pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, un 8365 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti, Igaunijas tūrisma nozarē, un par 3873 no viņiem tika paziņots iestādēm kolektīvās atlaišanas laikā; kolektīvā atlaišana ir notikusi kopumā 68 uzņēmumos un katrā uzņēmumā ir ietekmējusi no 5 līdz 1440 darba ņēmējiem; kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 10080;

C. tā kā nozares darba ņēmēju vidū ir liela daļa mazkvalificētu darba ņēmēju, darba ņēmēju bez profesionālās kvalifikācijas, jauniešu un sezonas un nepilna laika darba ņēmēju, kā arī daudz pašnodarbināto personu; tā kā šajā nozarē dominē MVU, kuriem ir vājāka noturība pret krīzēm salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem;

D. tā kā notikumi, kas izraisīja šo atlaišanu un darbības izbeigšanu, negaidīti notika 2020. gada sākumā Covid-19 pandēmijas globālās izplatības un ar to saistītās ekonomikas krīzes dēļ, kas īpaši smagi skāra tūrisma nozari, un pēkšņi pārvietošanās ierobežojumi starptautiskā mērogā izraisīja strauju un neparedzētu starptautiskās ceļošanas un tūrisma samazināšanos;

E. tā kā šis ir pirmais pieteikums saistībā ar globālo Covid-19 pandēmiju;

F. tā kā pirms pandēmijas Igaunijas tūrisma nozarē bija rekordliels apmeklētāju skaits; 2019. gadā izmitināšanas pakalpojumus izmantoja par 5,3 % vairāk starptautisko tūristu un par 5,9 % vairāk vietējo tūristu nekā iepriekšējā gadā; dominēja starptautisko tūristu īpatsvars, kas veidoja gandrīz 60 % no visām nakšņošanām; turklāt pirms pandēmijas un ar to saistītās krīzes 90 % no tūrisma izdevumiem Igaunijā veidoja starptautiskais tūrisms, savukārt ESAO valstīs vidējais rādītājs bija aptuveni 25 %;

G. tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ar atbalstu, ko tas sniegs darba ņēmējiem, var palīdzēt pārejā uz ilgtspējīgāku tūrismu un tādējādi dot Eiropai iespēju aizsargāt un popularizēt savu dabas un kultūras mantojumu un resursus, vienlaikus piedāvājot jaunas darba iespējas un inovatīvu uzņēmumu izveidi;

H. tā kā Igaunijā tika izmantots gan valsts, gan Eiropas atbalsts nodarbinātības saglabāšanai, izmantojot saīsināta darba laika shēmas un SURE instrumentu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās krīzes ietekmi uz darba tirgu;

I. tā kā Igaunija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajam uzņēmumam ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem; tika apliecināts, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības;

J. tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 4. panta 2. punktu Igaunijas pieteikumu uzskata par pieņemamu, jo darba ņēmēju atlaišana būtiski ietekmē nodarbinātību un vietējo ekonomiku.

Tādēļ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā par Igaunijas pieteikumu iekļaut šādus ierosinājumus:

 

1. piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka tādējādi Igaunija saistībā ar tās iesniegto pieteikumu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 4 474 480 EUR apmērā, kas veido 60 % no kopējām ierosināto darbību izmaksām;

2. atzīmē, ka visas procesuālās prasības ir izpildītas;

3. atzīmē, ka valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avots ir Darba tirgus pakalpojumu un pabalstu fonds, ar kura līdzekļiem Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds (EUIF) kā valsts nodarbinātības dienests Igaunijā nodrošina darba tirgus aktīvus pasākumus; Fonds izveidots no aktīviem, kas pieder bezdarbnieku apdrošināšanas pabalstu trasta fondam (trasta fonds, kas izmaksā pabalstus darbinieku atlaišanas un darba devēju maksātnespējas gadījumā), un no valsts budžeta līdzekļiem, kas iegūti ar Sociālo lietu ministrijas starpniecību;

4. atzīmē, ka Igaunija ir norādījusi, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties ar attiecīgo iestāžu un apvienību pārstāvjiem; EUIF Uzraudzības valde 2020. gada 7. septembrī apsprieda saskaņotā kopuma pamatelementus un tos apstiprināja; EGF pasākumu norise regulāri tiks apspriesta valdes sanāksmēs; sociālie partneri ir valdes locekļi — divi locekļi no Igaunijas Darba devēju konfederācijas, viens no Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un viens no Igaunijas Darba ņēmēju arodbiedrību konfederācijas;

5. īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauti aktīvi darba tirgus pasākumi, piemēram, apmācība darba tirgū jaunu prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, subsīdijas uzņēmējdarbības uzsākšanai un papildu atbalsts, māceklība darba vietā un atbalsts formālajām mācībām, kas veido 76,35 % no kopējā individualizēto pakalpojumu kopuma;

6. atzīmē, ka turpmākās apspriedes ar tūrisma nozares pārstāvjiem notiks pēc tam, kad būs pabeigta atlaisto darbinieku profila analīze; vispiemērotākais atbalsta veids tiks noteikts, ņemot vērā vecuma struktūru, izglītības profilu un citas saņēmēju iezīmes; turklāt ir plānots, ka Igaunijas Viesnīcu un restorānu apvienība, iespējams, palīdzēs izstrādāt dažus ar nozari saistītus apmācības pasākumus.


 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.5.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Furore, Henrike Hahn

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt

ID

Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Hélène Laporte

NI

Mario Furore, Ioannis Lagos

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig

Renew

Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds

S&D

Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs

The Left

Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis

Verts/ALE

Rasmus Andresen, David Cormand, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn

 

1

-

ID

Joachim Kuhs

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 12. maijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika