ZIŅOJUMS par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību

1.6.2021 - (2019/2196(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Tanja Fajon

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 119 KB)
• 001-001 (DOC - 72 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību

(2019/2196(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punktu, ar ko tiek izveidota brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kas “nodrošina, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām”,

– ņemot vērā LESD 21. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Pamattiesību harta”) 45. pantu, kas nodrošina, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā,

– ņemot vērā LESD 18. pantu un Pamattiesību hartas 21. panta 2. punktu, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju valstspiederības dēļ,

– ņemot vērā Pamattiesību hartas 18. un 19. pantu par patvēruma tiesībām un aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā,

– ņemot vērā to, ka kopš Šengenas nolīguma parakstīšanas 1985. gada 14. jūnijā  Šengenas acquis pastāvīgi attīstās, pašlaik ietverot daudzus ES tiesību aktus tādās jomās kā iekšējo un ārējo robežu pārvaldība, vīzu politika, atgriešanas politika, policijas sadarbība un datu aizsardzība, kā arī tiesību aktus, ar kuriem izveido un pārvalda divas Savienības aģentūras (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) un Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)), finanšu programmu (finansiāla atbalsta instruments ārējo robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai) un četras lielapjoma IT sistēmas (Šengenas Informācijas sistēma, vīzu informācijas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS)), tostarp nodrošina to sadarbspēju,

 

– ņemot vērā tiesību aktus, kas pieņemti kopš pēdējā gada ziņojuma par Šengenas zonas darbību un kuru mērķis ir to stiprināt, ņemot vērā pastāvīgās problēmas, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regulu (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi[1], Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regulu (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006[2], Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES[3], Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulu (ES) 2019/817, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI[4], Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulu (ES) 2019/818, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816[5], Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regulu (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226[6], Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regulu (ES) 2018/1241, ar ko Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveides nolūkā groza Regulu (ES) 2016/794[7], Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/493 par sistēmu “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO) un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI[8], Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624[9] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1155, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)[10],

– ņemot vērā notiekošo likumdošanas darbu saistībā ar Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšanu attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, Vīzu informācijas sistēmas reformu, ETIAS tiesiskā regulējuma pabeigšanu, Atgriešanas direktīvas pārstrādāšanu, finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām 2021.–2027. gadam un jauno priekšlikumu regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām (COM/2020/0612),

– ņemot vērā dažādos Eiropadomes secinājumus, Padomes ieteikumus un Komisijas paziņojumus, vadlīnijas un ceļvežus, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar situāciju pie Šengenas zonas iekšējām un ārējām robežām, reaģējot uz Covid-19, piemēram, Komisijas 2020. gada 16. marta paziņojumu ”Covid-19: Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai”[11] un Komisijas 2020. gada 30. marta paziņojumu ”Covid-19: Norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, par tranzīta kārtības atvieglināšanu ES pilsoņu repatriācijai un par ietekmi uz vīzu politiku” (C(2020)2050) un tā turpmākos pagarinājumus, piemēram, 2020. gada 8. aprīļa paziņojumu (COM(2020)0148), Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, ar ko iepazīstināja Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs, un Padomes 2020. gada 13. oktobra Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju[12],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 22. oktobra paziņojumu par  pārbaudi, vai Horvātija pilnībā piemēro Šengenas acquis (COM(2019)0497),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 23. septembra paziņojumu par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu (COM(2020)0609),

– ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību[13],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma darbību saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 22. pantu (COM(2020)0779),

– ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma[14],

– ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām[15],

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2020. gada 8. decembra ziņojumu “Migrācija: pamattiesību problēmas pie sauszemes robežām”,

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par Atgriešanas direktīvas īstenošanu[16],

– ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām[17],

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas darba grupas Frontex kontroles jautājumos izveidi un pašreizējo darbu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas veikto šīs rezolūcijas sagatavošanas darbu,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0183/2021),

A. tā kā Šengenas zona ir unikāls veidojums un viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas vairāk nekā 25 gadus ir ļāvis cilvēkiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā bez kontrolēm pie iekšējām robežām; tā kā tas ir bijis iespējams, pateicoties dažādiem kompensējošiem pasākumiem, piemēram, pastiprinātai informācijas apmaiņai, izveidojot Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un izvērtēšanas mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis īstenošanu dalībvalstīs un veicinātu savstarpēju uzticēšanos Šengenas zonas darbībā; tā kā, lai panāktu savstarpējo uzticēšanos, ir nepieciešama arī solidaritāte, drošība, tiesu iestāžu un policijas sadarbība krimināllietās, ES ārējo robežu kopīga aizsardzība un vienota izpratne un politika vīzu un datu aizsardzības jomā;

B. tā kā pilnībā funkcionējoša Šengenas zona un tās turpmākā paplašināšanās, iekļaujot Šengenas kandidātvalstis, joprojām ir būtiska turpmākai politiskai, ekonomiskai un sociālai integrācijai, veicinot kohēziju un novēršot atšķirības starp valstīm un reģioniem, kā arī priekšnoteikums pārvietošanās brīvības principa saglabāšanai; tā kā Šengenas zona nākotnē nedrīkst būt sadrumstalota;

C. tā kā kontroles atcelšana pie iekšējām robežām ir nozīmīgs praktisks aspekts, ko iedzīvotāji saista ar Eiropas ideju un kam ir īpaši būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā; tā kā Šengenas zona ir apdraudēta, jo īpaši tādēļ, ka dalībvalstis, sevišķi pēdējos gados, aizvien vairāk īsteno kontroli pie iekšējām robežām;

D. tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa dalībvalstu, tostarp Šengenas asociētās valstis, ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli vai ir pilnībā vai daļēji slēgušas savas robežas noteiktiem ceļotājiem, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas to teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā; tā kā nespēja efektīvi koordinēt iekšējās robežkontroles atjaunošanu un atcelšanu starp dalībvalstīm un Komisiju, jo īpaši pandēmijas sākumā, apdraud pašu Šengenas sadarbības koncepciju;

E. tā kā kopš 2015. gada dalībvalstis ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli kopumā 268 reizes, un tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar laikposmu no 2006. līdz 2014. gadam, kad iekšējā robežkontrole tika atjaunota tikai 35 reizes[18];;

F. tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt paudis bažas par daudzu šādu iekšējās robežkontroles pasākumu nepieciešamību un samērīgumu;

G. tā kā savstarpēja uzticēšanās un cieša sadarbība starp dalībvalstīm ir īpaši būtiski elementi, kas ir Šengenas zonas izveides pamatā;

H. tā kā pēdējos gados ir pieņemti svarīgi ES likumdošanas instrumenti, kuru mērķis ir uzlabot robežpārbaužu efektivitāti un lietderību pie ārējām robežām un veicināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā; tā kā šie instrumenti ietver jaunu ES informācijas sistēmu arhitektūru un to sadarbspēju;

I. tā kā joprojām tiek ziņots par iespējamiem vardarbības gadījumiem pret migrantiem, tostarp personām, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un par promraidīšanas gadījumiem pie ES ārējām robežām; tā kā Eiropas Parlaments, OLAF, Frontex un Eiropas Ombuds ir sākuši izmeklēšanu saistībā ar šiem ziņojumiem; tā kā Savienībai vēl nav efektīva mehānisma pamattiesību uzraudzībai pie tās ārējām robežām;

J. tā kā 2017. gada izvērtēšanā tika konstatēti nopietni trūkumi, Apvienotajai Karalistei piemērojot Šengenas acquis attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu;

K. tā kā Šengenas izvērtēšanas mehānisma pirmais izvērtēšanas cikls ir apliecinājis, ka ir labāk un ātrāk jāīsteno no izvērtējumiem izrietošie ieteikumi un ka ir vajadzīgas atbilstīgas reformas, jo īpaši attiecībā uz to, kā mehānisms novērtē pamattiesību ievērošanu;

L. tā kā Frontex veiktajos ikgadējos neaizsargātības novērtējumos tiek pārbaudītas dalībvalstu spējas stāties pretī apdraudējumiem un problēmām pie ārējām robežām un ieteiktas konkrētas korektīvas darbības, lai mazinātu neaizsargātību, un tādējādi šie novērtējumi papildina Šengenas izvērtēšanas mehānisma ietvaros veiktos izvērtējumus;

M. tā kā, neraugoties uz Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā pausto aicinājumu, Šengenas acquis pilnīga piemērošana kontroles atcelšanai pie iekšējām robežām attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju vēl nav panākta;

N. tā kā Komisija savā 2019. gada 22. oktobra paziņojumā par pārbaudi, vai Horvātija pilnībā piemēro Šengenas acquis, norādīja, ka Horvātija ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vajadzīgos nosacījumus Šengenas noteikumu pilnīgai piemērošanai,

Šengenas zonas darbība

1. uzskata, ka pašu Šengenas sadarbības koncepciju, proti, nodrošināt kontroles neesamību pie iekšējām robežām un garantēt pārvietošanās brīvību, vēl vairāk apdraud Covid-19 pandēmija; šajā sakarībā atkārtoti pauž bažas par pašreizējo situāciju attiecībā uz kontroli pie iekšējām robežām dažās dalībvalstīs un, pilnībā atbalstot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, kas ieviesti Covid-19 izplatības ierobežošanai, šajā nolūkā atgādina, ka, īstenojot jebkādus šādus pasākumus pandēmijas apkarošanai un ierobežojot pamattiesības un pamatbrīvības, vienmēr būtu jāievēro tiesību aktu gars un burts;

2. atgādina, ka saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem iekšējo robežkontroli var atjaunot, ja tā ir nepieciešama un samērīga, tiek piemērota uz laiku un ir galējs līdzeklis; šajā sakarībā atkārtoti uzsver, ka daudzi kopš 2015. gada piemērotie iekšējās robežkontroles pagarinājumi nav pietiekami pamatoti un neatbilst noteikumiem par robežkontroles pagarināšanu, nepieciešamību vai samērīgumu un tāpēc ir nelikumīgi;

3. atzīst, ka Komisija ir centusies koordinēt vienotu Eiropas reakciju; tomēr pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis turpina ieviest kontroli pie iekšējām robežām, bieži vien nesaskaņotā veidā, pienācīgi neapsverot Eiropas kopējās intereses saglabāt Šengenas zonu kā telpu bez kontroles pie iekšējām robežām; atkārtoti norāda, ka ieviestās kontroles ir negatīvi ietekmējušas preču, kapitāla, pakalpojumu un personu brīvu apriti Savienībā; šajā sakarībā uzsver pārrobežu darba ņēmēju īpaši sarežģīto situāciju;

4. atgādina, ka, neraugoties uz to, ka Komisija ir konstatējusi būtiskus trūkumus Šengenas acquis īstenošanā, tā ir lēni vai ļoti nelabprāt uzsākusi pārkāpuma procedūras; atkārtoti aicina Komisiju pienācīgi pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, novērtēt, vai ir ievēroti nepieciešamības un samērīguma principi, un vajadzības gadījumā izmantot pārkāpuma procedūras; uzsver, ka ir steidzami jāstiprina Šengenas zonas valstu savstarpējā uzticēšanās un sadarbība un jānodrošina atbilstīga Šengenas zonas pārvaldība;

5. atgādina, ka dalībvalstīm ir jāievēro Līgumos un Pamattiesību hartā noteiktie tiesību akti un likumīgā un nediskriminējošā veidā jāīsteno pasākumi pie robežām; uzskata, ka regulārām politiskām un publiskām debatēm par Šengenas zonas darbību ir ārkārtīgi būtiska nozīme;

6. norāda, ka šā sasaukuma laikā līdz šim nav panākts progress attiecībā uz Šengenas Robežu kodeksa (SBC) pārskatīšanu, par ko Padome joprojām bloķē iestāžu sarunas; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem par Šengenas zonas pārvaldību; pauž vilšanos par to, ka Komisija joprojām nepilda savu pienākumu ziņot Parlamentam, neiesniedzot gada ziņojumu par telpas bez iekšējās robežkontroles darbību (SBC regulas 33. pants) un visaptverošo gada ziņojumu saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma (SEMM) regulas 20. pantu, tādējādi kavējot rūpīgas pārbaudes veikšanu un konstruktīvas politiskas debates;

7. papildus vairākkārtējiem pieprasījumiem pilnībā piemērot Šengenas acquis noteikumus Bulgārijā un Rumānijā mudina Padomi pildīt savas saistības un nekavējoties rīkoties, lai atceltu pārbaudes pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām, tādējādi ļaujot šīm valstīm likumīgi pievienoties brīvas pārvietošanās telpai bez iekšējās robežkontroles; ir gatavs pēc apspriešanās ar Padomi saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu paust savu viedokli par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijā; uzskata, ka solidaritāte un atbildība attiecas uz visiem un ka Šengenas zona nākotnē nedrīkst būt sadrumstalota;

8. uzskata, ka ir būtiski, lai ES vīzu politika būtu efektīva, lietotājdraudzīga un droša, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu līdz 2025. gadam digitalizēt vīzu procedūru; uzskata, ka to trešo valstu valstspiederīgo integrācija, kuri ir dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji, ir būtisks ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanas elements, un tādēļ aicina apsvērt iespēju saskaņot minimālos noteikumus ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai;

9. atkārtoti aicina dalībvalstis nodrošināt Atgriešanas direktīvas pienācīgu īstenošanu visos tās aspektos un aicina Komisiju uzraudzīt tās īstenošanu;

10. mudina dalībvalstis stiprināt informācijas apmaiņu un turpināt attīstīt policijas pārrobežu sadarbību, piemēram, plašāk izmantojot kopīgas izmeklēšanas grupas;

11. atzinīgi vērtē to, ka šajā laikā ir īstenotas vairākas iepriekšējā gada ziņojumā[19] prasītās darbības (Šengenas Informācijas sistēmas tiesiskā regulējuma pārskatīšana un EUROSUR reforma); tomēr norāda, ka lielākā daļa sniegto ieteikumu joprojām ir jāīsteno;

12. uzsver, ka efektīva ārējo robežu darbība ir īpaši būtiska Šengenas zonas dzīvotspējai; ar bažām norāda, ka Šengenas izvērtēšanas ziņojumi un neaizsargātības novērtējumi joprojām norāda uz trūkumiem un neaizsargātību ārējo robežu aizsardzībā un pārvaldībā; aicina dalībvalstis īstenot ieteikumus, kurus tām adresējusi Padome un Frontex un kuru mērķis ir novērst trūkumus un neaizsargātību, jo īpaši ieteikumus, kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu robežu pārvaldības darbībās; uzsver nesen pieņemto likumdošanas pasākumu nozīmi;

13. pauž bažas par pašreizējo ceļošanas ierobežojumu ietekmi uz bēgļu un personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, tiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka šādu pasākumu pieņemšana pilnībā atbilst SBC regulas 3. un 4. pantā un ES Pamattiesību hartā noteiktajām prasībām;

14. pauž dziļas bažas par atkārtotajiem apgalvojumiem attiecībā uz Frontex iespējamo iesaistīšanos promraidīšanā un ziņojumiem par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem šīs aģentūras darbībā un uzskata, ka ir jānostiprina un efektīvi jāīsteno iekšējie ziņošanas mehānismi, kā arī parlamentārā un sabiedrības kontrole pār Frontex darbībām; uzsver, ka Regulas 2019/1896 46. pantā ir noteikts pienākums Frontex izpilddirektoram  apturēt, izbeigt vai nesākt darbības, ja tiek pārkāpti nosacījumi šo darbību veikšanai, tostarp netiek ievērotas pamattiesības;

15. šajā sakarībā pauž pilnīgu atbalstu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas darba grupas Frontex kontroles jautājumos izveidei un pašreizējam darbam, kuras mērķis ir novērtēt visus Frontex darbības un organizācijas aspektus, tās pastiprināto lomu un resursus integrētai robežu pārvaldībai, kā arī ES acquis pareizu piemērošanu, tostarp pamattiesību ievērošanu;

16. pauž dziļas bažas par lielo nāves gadījumu skaitu Vidusjūrā; atgādina, ka palīdzības sniegšana jebkurai personai, kas jūrā atrodas briesmās, ir juridisks pienākums gan saskaņā ar ES, gan starptautiskajām tiesībām un ka meklēšana un glābšana ir Eiropas integrētās robežu pārvaldības neatņemama sastāvdaļa saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu (ERKA regula); aicina Frontex būtiski palielināt piekļuvi informācijai par tās operatīvajām darbībām jūrā, tostarp regulāri un pienācīgi ziņojot Parlamentam, piemēram, par sadarbību ar Jūras glābšanas koordinācijas centru Tripolē un Lībijas krasta apsardzi;

17. pauž dziļas bažas par ziņojumiem attiecībā uz atkārtotu un nopietnu vardarbību un promraidīšanu pie ārējām robežām, tostarp promraidīšanu no vienas dalībvalsts uz citu un pēc tam uz trešo valsti; atkārtoti norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums nepieļaut nelegālu robežšķērsošanu, un atgādina, ka šis pienākums neskar to personu tiesības, kuras lūdz starptautisko aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un veikt efektīvu, neatkarīgu un ātru izmeklēšanu attiecībā uz visiem iespējamiem promraidīšanas un sliktas izturēšanās gadījumiem pie robežām un nodrošināt, ka trūkumi tiek nekavējoties novērsti;

18. norāda, ka trūkst pienācīgu uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu ārējo robežu pārvaldībā, un uzskata, ka šajā nolūkā ir jāpiešķir Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA) pastiprināta operatīvā loma, tostarp izmantojot Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to valsts uzraudzības struktūras tiek efektīvi izveidotas un spēj pildīt savus uzdevumus, piešķirot tām pietiekamus resursus, atbilstošas pilnvaras un augstu darbības neatkarības pakāpi; mudina dalībvalstis sadarbībā ar Frontex, FRA, UNHCR un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām pastāvīgi uzlabot robežkontroles iestāžu darbinieku profesionālo darbību, tostarp nodrošināt apmācību patvēruma un bēgļu tiesību jomā;

19. pauž dziļu nožēlu par to, ka ir aizkavējusies jaunās ERKA regulas pamattiesību noteikumu īstenošana, piemēram, līdz 2020. gada 5. decembrim pieņemt darbā 40 pamattiesību uzraudzītājus, kā noteikts šajā regulā; atzinīgi vērtē paziņojumu par vakancēm publicēšanu un prasa steidzami pieņemt darbā personālu; uzsver, ka visiem darbā pieņemtajiem uzraudzības speciālistiem ir jāspēj pildīt savus pienākumus saskaņā ar ERKA regulas 110. pantu un tādēļ viņi ir jāpieņem darbā viņu pienākumiem atbilstošā administratīvā līmenī; turklāt prasa palielināt Aģentūras sūdzību izskatīšanas mehānisma neatkarību, iesaistot FRA un valstu cilvēktiesību iestāžu ekspertus;

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms (SEMM)

20. uzskata, ka SEMM ir ievērojami uzlabojis Šengenas zonas pārvaldību un ir palīdzējis nodrošināt tās darbību, pastiprinot savstarpēju uzticēšanos un kolektīvo atbildību; tomēr uzsver ES tiesību aktos paredzētā izvērtēšanas mehānisma sui generis raksturu un atgādina, ka Komisijai joprojām ir galīgā atbildība nodrošināt Līgumu un iestāžu saskaņā ar tiem pieņemto pasākumu piemērošanu;

21. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pārskatīt SEMM; atgādina par diskusijām par tā juridisko pamatu sarunās par Šengenas pārvaldības tiesību aktu kopumu 2012. gadā un uzstāj uz līdzdalību mehānisma pārskatīšanā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padomei, vēlams, izmantojot parasto likumdošanas procedūru vai tādu pašu metodi, kas tika piemērota, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido SEMM;

22. uzsver, ka ir svarīgi ieviest skaidrus termiņus visu reformu visiem procedūras posmiem, tostarp attiecībā uz dalībvalstu ieteikumu īstenošanu, Komisijas priekšlikumu novērtēšanu, ko veic Šengenas ekspertu grupa, un rīcības plānu iesniegšanu; atkārtoti uzsver arī to, cik svarīgi ir palielināt elastību daudzgadu un ikgadējā plānošanā un pastiprināt Komisijas lomu, jo īpaši gadījumā, ja dalībvalstis nesniedz atzinumu un ir vajadzīgi patiesi nepaziņoti apmeklējumi; uzskata, ka, veicot Šengenas izvērtējumus, ir konsekventi jāizvērtē pamattiesības; visbeidzot uzskata, ka Parlamenta uzraudzības lomai un procesa pārredzamības uzlabošanai vajadzētu būt galvenajiem reformas elementiem;

23. aicina Komisiju piešķirt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu Šengenas sistēmas visaptverošu izvērtēšanu, tostarp palielinot apmeklējumu skaitu uz vietas dalībvalstīs; norāda –– neraugoties uz to, ka Komisija 2015.–2019. gadā pieņēma 198 izvērtējuma ziņojumus, ir slēgti tikai 45 Šengenas izvērtējumi; aicina dalībvalstis paātrināt izvērtējumu konstatējumu un Padomes ieteikumu īstenošanu; norāda, ka pirmais Šengenas izvērtēšanas cikls ilga piecus gadus; uzskata, ka būtu jāpaātrina ieteikumu izvērtēšanas un pieņemšanas process, kas ilgst vidēji 32 nedēļas, un jo īpaši aicina Padomi paātrināt Komisijas sniegto ieteikumu pieņemšanu;

24. aicina Padomi rīkot regulāras diskusijas ministru līmenī par Šengenas zonas pienācīgu darbību, tostarp diskusijas situācijās, kad izvērtējuma ziņojumos ir konstatēti nopietni trūkumi, tādējādi uzņemoties politisko lomu, kas tai piešķirta Šengenas izvērtēšanas procesa ietvaros; turklāt aicina Komisiju un Padomi nepieļaut, ka tiek apdraudēts šā mehānisma mērķis, proti, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnoteikumi kontroles atcelšanai pie kādas kandidātvalsts robežas, un nodrošināt, ka dalībvalstis, kurās Šengenas acquis ir pilnībā ieviests, to ievēro;

25. uzskata, ka turpmākajā Šengenas izvērtēšanas mehānismā ir jāiekļauj izvērtējums par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operatīvajām darbībām, ņemot vērā tās pieaugošo lomu ārējo robežu pārvaldībā un atgriešanas operācijās; turklāt uzskata, ka šim mehānismam būtu jāstiprina sinerģija ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes neaizsargātības novērtējumiem; atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no dublēšanās un ka Šengenas izvērtētājiem vajadzētu spēt piekļūt neaizsargātības novērtējumu rezultātiem;

26. uzsver, ka cita starpā pamattiesības ir visaptverošs elements integrētas robežu pārvaldības īstenošanā; turklāt atgādina, ka Šengenas acquis ir jāīsteno saskaņā ar Pamattiesību hartu; tādēļ uzsver, ka Šengenas izvērtējumos ir arī jāpārbauda, vai pie ārējām robežām tiek ievērotas pamattiesības, tostarp izraidīšanas aizliegums, tiesības uz cilvēka cieņas ievērošanu, nediskriminācijas princips un tiesības lūgt starptautisko aizsardzību; uzskata, ka turpmākajā mehānismā būtu jāparedz, ka FRA eksperti ir oficiāli to grupu locekļi, kuras atbild par apmeklējumiem uz vietas, lai izvērtētu ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu; uzskata, ka visām attiecīgajām TI aģentūrām vajadzētu būt iespējai piedalīties;

27. uzskata, ka nopietnu trūkumu atklāšanas gadījumā ir daudz ātrāk jāveic turpmāki pasākumi, lai šādus trūkumus nekavējoties novērstu; uzskata, ka pārskatītajā mehānismā būtu jāiekļauj jēdziena “nopietns trūkums” definīcija un paātrināta procedūra šādu trūkumu gadījumā; uzskata, ka pašreizējiem nesaistošajiem paraugprakses katalogiem saskaņā ar ES tiesību aktiem būtu jāpiešķir oficiāls rokasgrāmatu  statuss, lai uzlabotu pārredzamību un ļautu izvērtējumus salīdzināt ar objektīviem kritērijiem;

28. pauž vilšanos par to, ka, neraugoties uz daudziem Parlamenta un Padomes aicinājumiem, Komisija vēl nav iesniegusi Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 20. pantā paredzēto gada ziņojumu;

29. uzsver –– lai veicinātu labu pārvaldību un pārredzamību, Savienības iestādēm būtu jāstrādā pēc iespējas atklātāk; uzskata, ka Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jāpublisko informācija par izvērtēšanas procesiem katrā dalībvalstī un par to, kā dalībvalstis pilda Padomes ieteikumus; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina atbilstoša platforma, lai dalībniekiem ar piekļuves tiesībām, jo īpaši Eiropas Parlamenta deputātiem, sniegtu drošu un šifrētu piekļuvi Šengenas izvērtēšanas dokumentu klasificētajai informācijai ar mērķi atvieglot viņu demokrātiskās kontroles un uzraudzības īstenošanu;

30. norāda, ka Komisija 2020. gada novembrī vēlreiz apmeklēja Horvātiju saistībā ar ārējās robežas jautājumiem; aicina Horvātiju turpināt īstenot pašreizējās darbības un novērst visus konstatētos trūkumus, jo īpaši attiecībā uz darbinieku apmācību un skaitu un sauszemes robežu uzraudzības spēju; uzstāj, ka ir rūpīgi jānovērtē pamattiesību ievērošana, ņemot vērā NVO un plašsaziņas līdzekļu atkārtotos ziņojumus par ļaunprātīgu izturēšanos, vardarbību un promraidīšanu no robežsardzes amatpersonu puses; aicina Komisiju turpināt visās dalībvalstīs novērtēt robežu pārvaldības darbību atbilstību pamattiesību prasībām un veikt nepieciešamos pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

31. norāda uz Komisijas vairākkārt konstatētajiem trūkumiem un jomām, kurās Šengenas sistēmā jāveic uzlabojumi: nepilnīgu vai neatbilstošu attiecīgā Šengenas acquis transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu; nepietiekamu darbinieku skaitu un nepietiekamu kvalifikāciju un/vai apmācību; atšķirīgu un nekonsekventu valstu praksi Šengenas acquis nesaskaņotas īstenošanas dēļ; sadrumstalotām administratīvajām struktūrām ar nepietiekamu koordināciju starp dažādām iestādēm un to integrāciju; kā arī praktiskiem, tehnoloģiskiem un regulatīviem šķēršļiem sadarbībai Šengenas zonā; atgādina, ka šīs problēmas ir būtiski šķēršļi atbilstīgai Šengenas zonas darbībai, un mudina dalībvalstis beidzot pievērst tām pienācīgu uzmanību;

Lielapjoma informācijas sistēmu izmantošana tieslietu un iekšlietu jomā

32. norāda uz panākumiem, kas gūti, izstrādājot jaunas lielapjoma IT sistēmas un nodrošinot to sadarbspēju; aicina dalībvalstis, Komisiju un iesaistītās aģentūras ievērot noteikto īstenošanas grafiku, kas paredz jauno IT sistēmu ieviešanu, esošo sistēmu reformu pabeigšanu un minēto sistēmu sadarbspējas panākšanu līdz 2023. gada beigām; turklāt norāda, ka minēto sistēmu ieviešanai ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums; atgādina, ka minēto sistēmu izmantošana ietekmēs arī to personu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kuru informācija tiks glabāta šajās sistēmās, un uzsver, ka visā īstenošanas laikā ir jāievēro aizsardzības pasākumi, kas paredzēti tiesību aktos, ar kuriem izveido šīs sistēmas;

33. atgādina par eu-LISA īpaši būtisko lomu jauno IT sistēmu izveidē; turklāt uzsver valstu komponentu nozīmi šo sistēmu vispārējā struktūrā un mudina dalībvalstis piešķirt pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus to savlaicīgai ieviešanai;

34. atzinīgi vērtē politisko vienošanos, kas panākta par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) reformu, jo īpaši par skaidra un juridiski saistoša termiņa noteikšanu darbības sākšanai;

35. uzsver, ka ir ievērojami palielinājies papildinformācijas pieprasījumu skaits par valsts ziņojumiem SIRENE birojos,  atkārtoti aicina dalībvalstis palielināt SIRENE birojiem pieejamos līdzekļus, nodrošinot pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus to funkciju veikšanai;

36. pieņem zināšanai Kopīgā pētniecības centra veiktos pētījumus par pirkstu nospiedumu, plaukstu nospiedumu, sejas attēlu un DNS izmantošanu Šengenas Informācijas sistēmā;

37. uzskata, ka Komisija un Padome ir nopietni ignorējušas savus pienākumus pēc tam, kad 2017. gada izvērtēšanā tika atklāti nopietni trūkumi, Apvienotajai Karalistei izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu; atgādina par Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas 2020. gada 15. jūnija vēstulēs Komisijai un Padomes prezidentvalstij pausto prasību nekavējoties ”atvienot” Apvienoto Karalisti; norāda, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij vairs nav piekļuves Šengenas informācijas sistēmai; aicina cieši uzraudzīt ES un Apvienotās Karalistes pastāvīgo sadarbību drošības jomā sešu mēnešu laikposmā attiecībā uz datu nosūtīšanu, par ko tika panākta vienošanās saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu;

Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas cikls

38. atzinīgi vērtē Frontex iesniegto Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģisko riska analīzi kā jaunā politikas cikla pirmo soli;

Šengenas zonas nākotne

39. norāda, ka pēdējo gadu dažādās krīzes, piemēram, pašreizējā pandēmija, un lielā mērā nesaskaņotās un dažkārt dalībvalstu vienpusēji veiktās darbības ir mazinājušas dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un radījušas risku Šengenas zonas darbībai; ir pārliecināts, ka attiecīgi jāpastiprina centieni rast visaptverošus risinājumus un ka šie pasākumi būtu pienācīgi jāsaskaņo; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt stratēģiju par Šengenas zonas nākotni un turklāt atzinīgi vērtē Šengenas foruma izveidi, kam būtu jānodrošina arī augsta līmeņa politiskas debates ar Parlamentu un Padomi par Šengenas zonas stāvokli un nākotni;

40. uzskata, ka Šengenas Robežu kodekss, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par kontroli pie iekšējām robežām, vairs neatbilst paredzētajam mērķim un ka ir vajadzīga steidzama un jēgpilna reforma, lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos un solidaritāti, aizsargātu Šengenas zonas integritāti un panāktu tās pilnīgu atjaunošanu; šajā sakarībā norāda, ka ir vajadzīgi skaidrāki noteikumi par ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā; uzsver, ka, lai gan kontroles atjaunošana pie iekšējām robežām joprojām ir katras dalībvalsts ziņā, tai vajadzētu būt tikai galējam līdzeklim uz ierobežotu laiku, ciktāl kontrole ir nepieciešama un samērīga ar konstatēto nopietno apdraudējumu, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz tiesībām uz pārvietošanās brīvību un nediskriminācijas principam, kā arī ietekmei, kāda šādai kontrolei varētu būt uz pierobežas reģioniem, vienlaikus saglabājot nošķīrumu starp dažādiem juridiskajiem pamatiem; uzskata, ka ikreiz, kad dalībvalsts pagarina robežkontroli, būtu jāpiemēro papildu aizsardzības un pārraudzības pasākumi un ka jebkurā gadījumā šādi pasākumi būtu jāatceļ, tiklīdz beidzas to pamatojums;

41. uzskata, ka krīzes situācijās būtu jāizveido strukturēts un pārredzams konsultāciju mehānisms, lai noteiktu kontroles pie iekšējām robežām ierobežošanas vai alternatīvus pasākumus un vienotus noteikumus, kas ir saistoši un piemērojami pie ārējām robežām;

42. aicina Parlamenta administrāciju izveidot īpašu Šengenas pārvaldības atbalsta nodaļu, lai EP varētu pienācīgi veikt savas demokrātiskās kontroles un pārbaudes funkcijas saistībā ar Šengenas acquis;

 

°

° °

43. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	26.5.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 14 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Malik Azmani, Katarina Barley, Pernando Barrena Arza, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Clare Daly, Marcel de Graaff, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Patryk Jaki, Marina Kaljurand, Assita Kanko, Fabienne Keller, Peter Kofod, Łukasz Kohut, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Lukas Mandl, Nuno Melo, Roberta Metsola, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Maite Pagazaurtundúa, Nicola Procaccini, Emil Radev, Paulo Rangel, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Michal Šimečka, Birgit Sippel, Sara Skyttedal, Martin Sonneborn, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Tomas Tobé, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva, Javier Zarzalejos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Tanja Fajon, Miguel Urbán Crespo, Hilde Vautmans, Loránt Vincze, Petar Vitanov

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52		+
NI		Laura Ferrara, Martin Sonneborn
PPE		Magdalena Adamowicz, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Lena Düpont, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Nuno Melo, Roberta Metsola, Emil Radev, Paulo Rangel, Ralf Seekatz, Sara Skyttedal, Tomas Tobé, Loránt Vincze, Javier Zarzalejos
Renew		Malik Azmani, Anna Júlia Donáth, Sophia in 't Veld, Fabienne Keller, Maite Pagazaurtundúa, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
S&D		Katarina Barley, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Marina Kaljurand, Łukasz Kohut, Juan Fernando López Aguilar, Javier Moreno Sánchez, Birgit Sippel, Petar Vitanov, Bettina Vollath, Elena Yoncheva
The Left		Pernando Barrena Arza, Clare Daly, Cornelia Ernst, Miguel Urbán Crespo
Verts/ALE		Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Damien Carême, Alice Kuhnke, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Tineke Strik
14	-
ECR	Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Patryk Jaki, Assita Kanko, Nicola Procaccini, Jadwiga Wiśniewska
ID	Nicolas Bay, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Marcel de Graaff, Peter Kofod, Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche
NI	Milan Uhrík
1	0
PPE	Nadine Morano

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.
• [2] OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.
• [3] OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.
• [4] OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.
• [5] OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.
• [6] OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.
• [7] OV L 236, 19.9.2018., 72. lpp.
• [8] OV L 107, 6.4.2020., 1. lpp.
• [9] OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.
• [10] OV L 188, 12.7.2019., 25. lpp.
• [11] OV C 86I, 16.3.2020., 1. lpp.
• [12] OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.
• [13] OV C 76, 9.3.2020., 106. lpp.
• [14] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0175.
• [15] OV C 388, 13.11.2020., 18. lpp.
• [16] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0362.
• [17] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0307.
• [18] Stāvoklis 2021. gada 19. maijā, https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/default/files/what-we-do/policies/borders-and-visas/schengen/reintroduction-border-control/docs/ms_notifications_-_reintroduction_of_border_control.pdf
• [19]  OV C 76, 9.3.2020., 106. lpp.