Ziņojums - A9-0200/2021Ziņojums
A9-0200/2021

ZIŅOJUMS par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām

11.6.2021 - (2020/2124(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Pedro Silva Pereira
Atzinumu sagatavoja (*): David Cormand, Budžeta komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants


Procedūra : 2020/2124(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0200/2021
Iesniegtie teksti :
A9-0200/2021
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām

(2020/2124(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu un tā 5. protokolu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem,

 ņemot vērā klimata stratēģiju un jauno aizdevumu politiku enerģētikas nozarē, ko EIB pieņēma 2019. gada novembrī,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020)0021),

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022),

 ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[1],

 ņemot vērā 2020. gada 5. maijā publicēto EIB 2019. gada finanšu pārskatu,

 ņemot vērā EIB 2019. gada darbības pārskatu “Zaļais pavediens”, kas publicēts 2020. gada 7. maijā,

 ņemot vērā EIB Direktoru padomes 2020. gada 11. novembrī pieņemto Klimata bankas ceļvedi un EIB 2020. gada novembra jauno klimata stratēģiju,

 ņemot vērā 2019. gada 3. septembrī publicēto pārskatu par EIB operācijām Eiropas Savienībā 2019. gadā,

 ņemot vērā pārskatu par EIB ārpus ES atbalstītajiem projektiem 2019. gadā “Global reach: the impact of the EIB beyond the European Union” (Globālais tvērums: EIB ietekme ārpus Eiropas Savienības), kas publicēts 2020. gada 10. decembrī,

 ņemot vērā EIB 2019. gada finanšu pārskatu un statistikas pārskatu, kas publicēti attiecīgi 2020. gada 5. un 7. maijā,

 ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus, ziņojumu par krāpšanas izmeklēšanas darbībām un ziņojumu par sūdzību izskatīšanas mehānismu par 2019. gadu,

 ņemot vērā EIB grupas ziņojumu par riska pārvaldību par 2019. gada, kas publicēts 2020. gada 6. jūlijā,

 ņemot vērā to, ka EIB 2016. gada 7. oktobrī apstiprināja ES veikto Parīzes nolīguma ratifikāciju,

 ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumu “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu” (COM(2020)0112),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai mobilizētu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu)[2],

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[3],

 ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšanu[4],

 ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), atveseļošanas instrumentu “Next Generation EU”, Covid-19, klimata pārmaiņām, drošību un ārējām attiecībām,

 ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) īpašo ziņojumu Nr. 3/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”, kas publicēts 2019. gada 29. janvārī,

 ņemot vērā EIB 2020. gada darbības pārskatu “Crisis Solutions” (Risinājumi krīzes pārvarēšanai), kas publicēts 2021. gada 20. janvārī,

 ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota”, kas publicēts 2020. gada 12. maijā,

 ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā[5];

 ņemot vērā Ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli EIB priekšsēdētājam par interešu konflikta jautājumiem un EIB priekšsēdētāja 2017. gada 31. janvāra atbildi,

 ņemot vērā Ombuda lēmumu lietā 2168/2019/KR par Eiropas Banku iestādes lēmumu apstiprināt tās izpilddirektora lūgumu kļūt par finanšu lobiju grupas izpilddirektoru;

 ņemot vērā 2019. gada Counter balance ziņojumu “Is the EIB up to the task in tackling fraud and corruption? Challenges for the EU Bank’s governance framework” (Vai EIB ir uzdevuma augstumos krāpšanas un korupcijas problēmas risināšanā? Sarežģīti uzdevumi ES bankas pārvaldības satvaram),

 ņemot vērā Reglamenta 57. pantu,

A. tā kā saskaņā ar LESD 309. pantu un atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai EIB uzdevums ir palīdzēt sasniegt Savienības mērķus, tostarp, izmantojot dažādus investīciju instrumentus, tādus kā aizdevumi, pašu kapitāls, garantijas, riska dalīšanas mehānismi un konsultāciju pakalpojumi;

B. tā kā saskaņā ar EIB statūtu 18. pantu tai ir jānodrošina, ka tās līdzekļi tiek izmantoti pēc iespējas racionālāk Savienības interesēs;

C. tā kā EIB ir Eiropas Savienības publiskās aizdošanas institūcija un viena no lielākajām daudzpusējām finanšu iestādēm pasaulē; tā kā tāpēc EIB ir dabiska ES partnere finanšu instrumentu īstenošanā, cieši sadarbojoties ar valstu un daudzpusējām finanšu iestādēm;

D. tā kā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas, kas sākās 2020. gadā, nelabvēlīgo ietekmi, EIB uzņēmās būtisku lomu ekonomikai un it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nepieciešamā finansējuma mobilizēšanā;

E. tā kā, kā to norādījusi Komisija, EIB ir būtiska loma, lai īstenotu ES stratēģiju sarežģītu uzdevumu risināšanai klimata un vides jomā, un tā kā, lai sasniegtu atjauninātos 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, katru gadu ir nepieciešamas papildu investīcijas 350 miljardu EUR apmērā;

F. tā kā EIB 2019. gadā apņēmās atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus, visas savas finansēšanas darbības saskaņot ar Parīzes nolīguma mērķiem un kļūt par ES klimata banku;

G. tā kā EIB Direktoru padome ir apstiprinājusi Klimata bankas ceļvedi 2021.–2025. gadam;

H. tā kā EIB ir sākusi pārskatīt 2011. gadā apstiprināto aizdevumu politiku transporta nozarē, lai atbalstītu pieejamu, efektīvu, zaļu un drošu transportu;

I. tā kā atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām (sabiedrībām ar vidēji lielu kapitālu) ir viens no EIB publiskās politikas pamatmērķiem; tā kā 2020. gadā vien EIB grupa ar jaunu finansējumu atbalstīja vairāk nekā 425 000 MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību; tā kā atbalsts MVU ir 40 % no EIB kopējā parakstīto finansēšanas operāciju apjoma;

J. tā kā EIB piemīt kapacitāte ar savām investīcijām atbalstīt sociālo nozari, tostarp veselības aizsardzību, izglītību un mājokļa sektoru;

K. tā kā 2020. gadā EIB apstiprināja aizdevumus 10,23 miljardu EUR vērtībā, kas paredzēti projektiem ārpus Savienības, tajā skaitā aizdevumus 2,3 miljardu EUR apjomā projektiem vismazāk attīstītajās valstīs;

L. tā kā Lietpratēju augsta līmeņa grupa par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai 2019. gada 7. oktobrī publicēja savu galīgo ziņojumu, kurā tā izklāstījusi šādus trīs iespējamos variantus nākotnes Eiropas Klimata un ilgtspējīgas attīstības bankas izveidei: a) par pamatu izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un EIB ārējās finansēšanas darbības, b) apvienojot esošo ES finanšu iestāžu ārējās darbības jaunā finanšu iestādē ar jauktām īpašumtiesībām, un, c) pārceļot visas EIB ārējās darbības uz EIB meitasuzņēmumu ar būtiskiem citiem akcionāriem; tā kā Padomes 2019. gada decembra secinājumos norādīts, ka izpētāmi būtu tikai a) un c) variants; tā kā katra varianta priekšizpētes rezultāti, kuriem bija jābūt pieejamiem 2020. gada rudenī, joprojām nav darīti iesniegti;

M. tā kā EIB grupa pašlaik strādā pie pamatnostādnēm par darījumu partneru projektu saskaņošanu, kurās tiks iekļauti vides un ilgtspējas mērķi,

Vispārīgi apsvērumi

1. pauž nopietnas bažas par ievērojamo makroekonomisko nelīdzsvarotību, ko radījusi Covid-19 krīze, un par to ietekmi uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, investīcijām, noturību, nodarbinātības līmeni, izglītību un sociālekonomisko nevienlīdzību; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā un sociālā krīze ir būtiski kaitējusi ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā un ka viens no galvenajām veidiem, kā izpaužas šīs krīzes ietekme, ir investīciju samazināšanās, kas pašlaik ir nepietiekamas, lai īstenotu ES mērķus; uzsver, ka publisko un privāto investīciju samazināšanās ir sasniegusi satraucošu līmeni;

2. uzsver EIB kā ES publiskās bankas ļoti svarīgo lomu — jo tā ir vienīgā starptautiskā finanšu institūcija, kas pilnībā pieder ES dalībvalstīm un kas savā darbībā pilnībā vadās pēc ES politikām un standartiem — ekonomikas atveseļošanas atbalstīšanā pēcpandēmijas kontekstā un investīciju paredzēšanā Eiropas prioritāšu īstenošanai;

3. uzsver EIB izšķiroši svarīgo lomu atbalsta sniegšanā ekonomikas atveseļošanai īstermiņā un vidējā termiņā kopā ar Eiropas zaļo kursu, Eiropas Klimata aktu, ES Industriālo stratēģiju, atveseļošanas instrumentu Next Generation EU (NGEU), ES ilgtermiņa budžetu, programmu InvestEU un citiem Eiropas finanšu instrumentiem; atzinīgi vērtē EIB finansiālo līdzdalību InvestEU, kas ir veids, kā palīdzēt pārvarēt investīciju trūkumu Eiropas Savienībā, kura cēloņi joprojām ir jānovērš; atzinīgi vērtē arī EIB svarīgo lomu konsultatīvā atbalsta sniegšanā ar konsultāciju centra InvestEU palīdzību;

4. atbalsta Eiropadomes secinājumu, ka EIB rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam kapitālam, lai īstenotu Savienības politikas, un aicinājumu EIB Valdei pārskatīt EIB kapitāla pietiekamību, ņemot vērā DFS un NGEU iekļautos instrumentus, kā arī Bankas ieguldījumu Savienības vērienīgo mērķu — cīnīties pret klimata pārmaiņām un digitalizēt Eiropas ekonomiku — īstenošanā;

5. uzskata, ka kapitāla palielināšana ir pamatota, lai ļautu EIB nodrošināt ilgtermiņa finansējumu, veicināt iekļaujošu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo un reģionālo kohēziju un atbalstīt pamatinvestīcijas reālajā ekonomikā — kuras citādi netiktu veiktas —, vienlaikus saglabājot pašreizējo AAA reitingu, kas ir EIB svarīgs aktīvs;

6. atzīmē, ka EIB ir iestāde, kurai raksturīgs augsta aizņemto līdzekļu attiecība pret pašu kapitālu; aicina EIB akcionārus pārdomāt to, kāda būtu optimāla pašu kapitāla struktūra, un vienoties par kapitāla palielināšanu gan naudā, gan pieprasāma kapitāla veidā; uzsver, ka kapitāla palielināšanai būtu jānotiek vienlaikus ar pārredzamības, demokrātiskās pārskatatbildības, pārvaldības struktūras efektivitātes un vidiskās ilgtspējas uzlabošanu;

7. šajā sakarā aicina Komisiju izpētīt iespēju tikt pārstāvētai EIB Valdē, parakstoties uz EIB kapitālu un šajā nolūkā izmantojot ES budžeta līdzekļus;

8. atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu Eiropas Savienībai laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam katru gadu būs jāinvestē par 350 miljardiem EUR vairāk nekā tā investēja laikposmā no 2011. gada līdz 2020. gadam; uzsver — lai pārvarētu šo investīciju trūkumu klimata jomā, EIB ir jāuzņemas vēl lielāka loma; aicina EIB Valdi izmantot iespēju, ko sniedz EIB labvēlīgie aizdošanas nosacījumi, un palielināt obligāciju emisiju un pagarināt dzēšanas termiņu, vienlaikus saglabājot tās stipro kapitāla pozīciju;

9. atzinīgi vērtē neseno Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanu[6];

10. prasa EIB kā ES publiskajai bankai īstenot maksimālus saskaņotus centienus, lai atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem nodrošinātu spēcīgu un politikas virzītu finansēšanu, kas garantē ekonomisku efektivitāti, veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nekavē piekļuvi kvalitatīviem publiskiem pakalpojumiem; aicina EIB gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās prioritāti piešķirt sabiedriskas nozīmes projektiem, kas veicina ES politikas mērķu īstenošanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, it īpaši projektiem, kuri citādi neatbilstu EIB finansējuma piešķiršanas kritērijiem, lai tādējādi nākamajās desmitgadēs pievērstos vēl nepieredzētiem globāliem uzdevumiem, it īpaši cīņai pret klimata pārmaiņām;

11. aicina EIB vēl vairāk pastiprināt savu iekšējo kapacitāti un speciālās zināšanas, lai savās partnerībās nodrošinātu uz uzdevumu orientētu ilgtermiņa apņemšanos, veicinātu koordināciju starp valsts un reģionālā līmeņa dalībniekiem un turpinātu uzlabot apstākļus tam, lai varētu uzņemties lielāku risku inovācijā un izaugsmi veicinošās investīcijās;

12. uzsver, ka liela nozīme ir papildināmības faktoram, kas EIB jānodrošina attiecībā uz investīcijām visā ES; uzsver nepieciešamību koordinēt stratēģijas ar citām Eiropas iestādēm un daudzpusējām un valstu attīstības bankām;

13. cildina EIB centienus mērķu noteikšanā un mudina to stiprināt savu sociālo un vides standartu īstenošanu uz vietas un uzlabot atbalstīto projektu ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes izvērtēšanu, kā arī to papildināmību un ilgtspēju;

14. uzsver, ka EIB ir jācenšas ar savām darbībām neizstumt privātās investīcijas;

15. uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut turpmāku ģeogrāfisko nelīdzsvarotību EIB īstenotajā aizdošanā, lai nodrošinātu investīciju plašāku ģeogrāfisko un sektorālo sadalījumu, mazinātu reģionālās atšķirības, proti, tās, ko rada ilgtermiņa investīciju trūkums un neizdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, un veicinātu ekonomisko un sociālo konverģenci un kohēziju;

16. atzinīgi vērtē EIB jau īstenotos centienus šajā jomā, taču uzsver, ka ir jādara vēl vairāk, jo nesenie pārskati liecina par projektu ģeogrāfiskās koncentrācijas stabili augstu līmeni;

17. prasa EIB sniegt ieguldījumu sistēmisku trūkumu novēršanā, kuri atsevišķiem reģioniem un valstīm neļauj pilnībā izmantot EIB piedāvātās finansiālās iespējas, šajā nolūkā cita starpā pastiprinot centienus paplašināt aizdošanas darbības, sniedzot tehnisko palīdzību un konsultatīvo atbalstu, it īpaši reģionos, kas piesaista maz investīciju un kas valsts finansiālās kapacitātes vai valsts ierobežotās rīcības brīvības dēļ pandēmijas krīzes laikā neguva būtisku labumu no atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem;

Līdzekļu mobilizēšana Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai

18. atzinīgi vērtē to, ka EIB ātri mobilizēja finansējumu līdz pat 40 miljardu EUR apmērā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma izraisītās krīzes pārvarēšanai, paredzot aizdevumus, maksājumu brīvdienas un pasākumus MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību likviditātes problēmas mazināšanai;

19. atzinīgi vērtē arī finansējuma mobilizēšanai sekojošo Eiropas Garantiju fonda izveidi 25 miljardu EUR apmērā, reaģējot uz Covid-19 krīzi, un it īpaši tās labvēlīgo ietekmi uz finansiālā atbalsta sniegšanu MVU un veselības aizsardzības nozarei; tomēr pauž nožēlu par Eiropas Garantiju fonda lēno izmantošanu, jo pirmie līdzekļu piešķīrumi tika apstiprināti tikai 2020. gada beigās, tāpēc ka vairākas dalībvalstis vēlu iesniedza pieteikumus un aizkavējās valsts atbalsta apstiprināšanas procedūras; uzsver, ka Eiropas Garantiju fonds tika izveidots kā pagaidu instruments; ierosina, lai tas turpinātu darboties arī pēc 2021. gada, ņemot vērā Covid-19 krīzes ieilgušo ietekmi un atkārtoti noteiktos pārvietošanās ierobežojumus daudzās dalībvalstīs;

20. atzīmē, ka atbalstam, ko, izmantojot Eiropas Garantiju fondu, garantē finanšu starpniekiem, būtu jāpiemēro vairāki izvērtēšanas kritēriji, tādi kā vides, sociālā un korporatīvās pārvaldības politika;

21. šajā sakarā aicina EIB apsvērt iespēju ierosināt papildu stimulus attiecībā uz jau apstiprinātiem projektiem un kredītlīnijām, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu projektu īstenošanu un nodrošinātu līdzekļu ātru izmantošanu;

22. atzinīgi vērtē investīciju instrumenta izveidi 6 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu veselības aprūpes nozares, proti, medicīnas infrastruktūras, pētniecības un vakcīnu izstrādes, finansēšanu; aicina EIB prioritāti piešķirt sabiedrības veselības sistēmu stiprināšanai;

23. atzīmē, ka saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19 kopš 2020. gada 30. septembra EIB ir apstiprinājusi 84 operācijas Eiropas Savienībā par kopējo investīciju summu 23,5 miljardi EUR; atzīmē arī to, ka 88 % apstiprināto operāciju attiecas uz MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un veselības aizsardzības nozari; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt MVU, jo Covid-19 pandēmijas ietekme uz šiem uzņēmumiem ir īpaši smaga;

24. atzinīgi vērtē mērķtiecīgas finansēšanas iniciatīvas izveidi līdz 5,2 miljardu EUR apmērā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lai sniegtu atbalstu valstīm ārpus ES;

25. atzinīgi vērtē EIB līdzdalību COVAX, investējot 400 miljonus EUR COVAX cerības pirkuma līgumos;

26. uzsver, ka, ņemot vērā inficēšanās ar Covid-19 gadījumu secīgos un neparedzamos uzplūdus, minētie instrumenti būs vēl vairāk jāpastiprina, jāīsteno un jāpaplašina to izmantošana; aicina EIB būt gatavai paplašināt esošo instrumentu izmantošanu un attiecīgā gadījumā sākt jaunas finanšu atbalsta iniciatīvas;

Kļūšana par ES klimata banku

27. atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā EIB 40 % aizdevumu bija saistīti ar vidi un klimatu;

28. atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pasaulē lielākā zaļo obligāciju emitente, kas 12 gados klimata obligāciju un ilgtspējas obligāciju veidā ir mobilizējusi 34,6 miljardus EUR; aicina EIB turpināt un pat paplašināt zaļo obligāciju emisiju, lai uzlabotu attiecīgā tirgus likviditāti, un turpināt piedalīties ES zaļo obligāciju standarta izstrādē;

29. atzinīgi vērtē jauno klimatiskā riska izvērtēšanas sistēmu, kas tika ieviesta, lai izvērtētu fizisko klimatisko risku tiešajā aizdošanā, un ierosina, lai EIB savos rīcības plānos nāktu klajā ar saskaņotām skrīninga metodēm, attiecīgā gadījumā izmantojot Taksonomijas regulu[7];

30. atzinīgi vērtē EIB apņemšanos atbalstīt Komisijas rīcības plānu ilgtspējīga finansējuma jomā, it īpaši saskaņojot to ar ES taksonomiju rīcības klimata jomā un vides ilgtspējas finansēšanas izsekošanai un par pamatu projektu izvērtēšanai pieņemot kritēriju “nenodari būtisku kaitējumu”;

31. aicina EIB saglabāt apņemšanos visas savas operācijas saskaņot ar Parīzes nolīguma mērķiem pēc iespējas drīzāk un termiņā, kas atbilst ES mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; uzsver, ka progresīvu alternatīvu un ilgtspējīgu kurināmā veidu attīstībai būs nepieciešamas būtiskas investīcijas, lai pārvarētu pašreizējo tehnoloģisko iespēju robežu; aicina EIB attiecībā uz nozarēm ar augstu emisiju līmeni izstrādāt un noslēgt zaļās pārkārtošanās līgumus, lai nodrošinātu, ka tās savu uzņēmējdarbības modeli saskaņo ar mērķi panākt klimatneitralitāti;

32. atzīst, ka ES un dalībvalstīm kapitāla plūsmas būtu jānovirza uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, lai padarītu mūsu ekonomiku, uzņēmumus un sabiedrību noturīgāku pret klimata un vidiskiem satricinājumiem un riskiem;

33. atzinīgi vērtē to, ka EIB Direktoru padome ir pieņēmusi EIB Klimata bankas ceļvedi 2021.–2025. gadam, un it īpaši to, ka tajā ir iekļauts ēnu oglekļa cenas noteikšanas mehānisms, kas nodrošina nozīmīgu satvaru Eiropas zaļā kursa īstenošanai un iezīmē izlēmīgu soli ceļā uz EIB kļūšanu par ES klimata banku, ilgtspējīgu investīciju veicināšanu un vides aizsardzību gaidāmajā izšķiroši svarīgajā desmitgadē;

34. atzinīgi vērtē EIB vadošo lomu klimata jomā un tās lēmumu līdz 2025. gadam rīcībai klimata jomā un vidiskajai ilgtspējai, tostarp atjaunojamajiem energoresursiem, paredzēto finansējumu palielināt no aptuveni 30 % līdz vismaz 50 %;

35. atzīmē, ka minētais ceļvedis paredz ieviest pārejas periodu līdz 2022. gada beigām, kas rada aizkavēšanos saskaņošanā ar Parīzes nolīguma mērķiem; aicina EIB pašlaik notiekošajās izvērtēšanas procedūrās censties panākt maksimālu atbilstību Parīzes nolīgumam un pilnīgu atbilstību tam ne vēlāk kā 2023. gadā;

36. atzīmē, ka nākotnes darbu pie ceļveža īstenošanas EIB strukturēs, balstoties uz desmit jauniem rīcības plāniem, kuru pamatā būs EIB 2015. gada klimata stratēģijas īstenošanas pirmajos piecos gados gūtā pieredze; šajā sakarā prasa regulāri un pilnībā informēt par ceļveža īstenošanu;

37. aicina EIB ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu, vietējās pašpārvaldes iestāžu, arodbiedrību un NVO ieguldījumu tās kā ES klimata bankas investīciju stratēģijā un saistībā ar ceļveža īstenošanu;

38. atzinīgi vērtē to, ka EIB ir izstrādājusi sistēmu bioloģiskās daudzveidības apdraudējuma izvērtēšanai un pieņēmusi vides, klimata un sociālās pamatnostādnes par hidroelektroenerģijas attīstību; atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir būtiska ES ilgtspējai un ka tai ir ļoti svarīga ietekme uz ES ekonomiku, veselības aizsardzību un pārtikas nodrošinājumu; aicina EIB savos finanšu instrumentos turpināt pilnveidot bioloģiskās daudzveidības ievērošanas pārbaudes komponentus, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību;

39. atzīst sarežģītos uzdevumus un progresu, kas sasniegts Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma (DKFM) īstenošanā; aicina EIB apsvērt iespēju DKFM ietvaros paredzēt dotācijas komponentu, lai atbalstītu vietējo projektu sākotnējo vēršanu plašumā un atvieglotu ienākumu radīšanu; uzskata, ka DKFM izvērtēšana būtu jāiekļauj plašākā EIB veiktā izvērtēšanā attiecībā uz to, kā atbalstīt ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu Eiropas Savienībā;

40. atzinīgi vērtē EIB Klimata bankas ceļvedī pausto apņemšanos atbalstu koncentrēt uz ilgtspējīgas audzēšanas un piensaimniecības nozari un īpašu uzmanību veltīt dzīvnieku labturībai;

41. aicina EIB grupu izmantot savas jaunās operācijas, lai atbalstītu mērķus, kas izklāstīti ES Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā — jo tās veicinātu inovāciju konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju, materiālu un produktu jomā —, uz netoksisku materiālu aprites cikliem balstītajā aprites ekonomikas rīcības plānā un gaidāmajā gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānā;

42. atzinīgi vērtē gaidāmo EIB aizdošanas politikas transporta nozarē pārskatīšanu un EIB apņemšanos līdz 2022. gada beigām pārtraukt atbalsta piešķiršanu lidostu paplašināšanai; uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk saskaņot EIB transporta nozares portfeli un aizdošanas politiku transporta nozarē ar Parīzes nolīgumu;

43. prasa ātri pieņemt jaunu transporta finansēšanas politikas stratēģiju, kuras mērķis būtu vēlākais līdz 2050. gadam dekarbonizēt ES transporta nozari un veicināt pieejamus, efektīvus, zaļus un drošus transporta veidus; šajā sakarā uzsver, ka EIB būtu jāturpina piedalīties inovācijas un zaļo tehnoloģiju finansēšanā aviācijas nozarē; šajā sakarā prasa, lai jaunajā transporta politikā tiktu ņemtas vērā arī ES reģionu, tādu kā salu reģioni, dziļi iekšzemē atrodošies reģioni un tālākie reģioni, ģeogrāfiskās īpatnības;

44. aicina EIB palielināt atbalstu modālai pārvirzei uz mazoglekļa transportu, tādu kā velotransports un sabiedriskais transports, it īpaši kopienās un citās apdzīvotās vietās, kurās transporta pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā līmenī;

45. uzsver EIB ļoti svarīgo lomu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma mērķu sasniegšanā un prasa tai uzņemties vairāk saistību un veikt konkrētas darbības šajā sakarā, proti, izmantojot struktūrfondu programmas aizdevumus, programmu InvestEU un savu publiskā sektora aizdevumu mehānisma finansēšanas partneres statusu; aicina EIB savu publiskā sektora aizdevumu mehānisma finansēšanas partneres lomu izmantot kā izdevību pastiprināt savu spēju finansēt mazākus projektus un kopienu vadītas iniciatīvas un veidot partnerības ar pašvaldībām un citām publiskām struktūrām, lai ekonomiskās pākārtošanās procesā nevienu neatstātu novārtā;

46. uzsver, ka dalībvalstīm un reģioniem ir atšķirīgas izejas pozīcijas; atzīmē, ka pārkārtošanās procesam uz oglekļneitrālu ekonomiku ir jābūt iekļaujošam un taisnīgam un ka tas nevienu nedrīkst atstāt novārtā; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš to iedzīvotāju un darba ņēmēju aizsardzībai, kurus šī pārkārtošanās skars vissmagāk; ierosina EIB aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm, lai atbalstītu reģionus, kuros darbvietas ir ļoti atkarīgas no nozarēm ar augstu emisiju līmeni;

47. atzinīgi vērtē EIB jauno aizdevumu politiku enerģētikas nozarē un tās apņemšanos līdz 2021. gada beigām beigt investēt fosilajā kurināmajā; aicina EIB izvērtēt, vai 2021. gadā veiktās investīcijas projektos, kas saistīti ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir saderīgi ar atjauninātajiem 2030. gada klimata mērķiem; uzstāj, ka EIB attiecībā uz visiem saviem aizdevumiem enerģētikas nozarē ir jāievēro energoefektivitātes princips un par mērķi jānosaka enerģētiskās nabadzības problēmas risināšana;

48. atzinīgi vērtē iniciatīvu “Energoviedu ēku vieda finansēšana”, kas atvieglo investēšanu energoefektivitātes projektos; prasa pastiprināt investīcijas mājokļa sektorā, ar kurām tiek veicināta energoefektivitāte un risināta enerģētiskās nabadzības problēma, un turpināt investēt sociālā un cenas ziņā pieejamā mājoklī, lai tādējādi veicinātu arī renovācijas viļņa stratēģijas īstenošanu;

Atbalsts inovācijai, MVU, rūpniecībai un digitalizācijai

49. uzskata, ka nevajadzētu atkārtot pagātnes kļūdas un ka efektīvas investīcijas inovācijā, infrastruktūrā, izglītībā un iemaņās ir izšķiroši svarīgi elementi, lai atgūtos no pašreizējās ekonomiskās un sociālās krīzes, nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu kvalitatīvas darbvietas un ilgtermiņa konkurētspēju; turklāt uzsver, ka regulatīvā vide, ko veido paredzami noteikumi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un administratīvā efektivitāte, arī veicina privāto investīciju piesaistīšanu;

50. atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā EIB ar 14,43 miljardiem EUR atbalstīja inovāciju un iemaņas; aicina EIB palielināt atbalstu inovācijai un iemaņām;

51. uzsver EIB būtisko lomu programmas InvestEU sekmīgā īstenošanā atveseļošanas procesā pēc pandēmijas; uzsver, ka EIB arī turpmāk būs galvenais investēšanas partneris programmas InvestEU īstenošanā;

52. cer, ka jaunā programma InvestEU ļaus EIB arī turpmāk uzņemties risku reālās ekonomikas projektos un it īpaši atbalstīt MVU, tostarp izmantojot kapitāla atbalstu;

53. atgādina, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls: tie ir 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku; atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā EIB nodrošināja finansējumu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kopējām investīcijām sasniedzot 30,56 miljardus EUR un atbalstīto uzņēmumu skaitam — 425 000;

54. atkārtoti norāda, ka atbalsta sniegšanai mikrouzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām arī turpmāk jābūt vienam no EIB pamatmērķiem un ka tas būtu jāpalielina pašreizējās ekonomikas krīzes laikā, it īpaši palīdzot šiem uzņēmumiem finansējuma, internacionalizācijas, dekarbonizācijas un IKT rīku pieejamības jomā; uzsver, ka MVU bieži vien ir pieejami ierobežoti administratīvie resursi un ka tāpēc tiem vajadzētu būt iespējai izmanto viegli pieejamus finansēšanas kanālus; atzinīgi vērtē centienus nodrošināt MVU tiešsaistes palīdzību un konsultācijas attiecībā uz piekļuvi EIB aizdevumiem un prasa EIB paplašināt šo konsultēšanas kapacitāti;

55. aicina EIB pastiprināt centienus, lai pārredzamā, drošā, sadarbspējīgā un iekļaujošā veidā veidotu datu virzītu sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pielāgošanās procesam nolūkā uzlabot to konkurētspēju;

56. šajā sakarā uzsver, ka ES MVU atpaliek digitālo tehnoloģiju pieņemšanā, jo tikai 66 % ražojošo uzņēmumu Eiropas Savienībā izmanto vismaz vienu digitālo tehnoloģiju;

57. uzsver nepieciešamību paplašināt aizdošanu sieviešu vadītiem MVU, lai veicinātu dzimumu līdztiesības ziņā vienlīdzīgāku atveseļošanu;

58. aicina EIB mobilizēt pietiekamu atbalstu infrastruktūrai, lai nodrošinātu ātrāku internetu visos ES reģionos un pārvarētu pašreizējo digitālo plaisu, un prasa EIB turpināt sniegt atbalstu digitālo iemaņu pilnveidošanā, it īpaši tajās ekonomikas nozarēs, kurās ir nepieciešama strādājošo pielāgošanās un pārkvalifikācija;

59. atzīmē, ka Covid-19 uzliesmojums atklāja ES piegādes ķēžu nestabilitāti un IT tīklu nepietiekamo jaudu; aicina EIB saskaņot savu investēšanas stratēģiju, lai palīdzētu uzlabot iekšējā tirgus vērtības ķēžu noturību un stiprināt Eiropas rūpniecības nozari, it īpaši stratēģiskās jomās;

60. aicina EIB uzņemties lomu inovācijas ekosistēmu un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā un tās finansēšanā visā Eiropas Savienībā un tādas rūpnieciskās pārveides uz vietas veicināšanā, kurā universitātes un uzņēmumi, tostarp MVU un jaunuzņēmumi, var veidot ilgstošas partnerības visas sabiedrības interesēs un kura var sniegt būtisku ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanā un ekonomikas digitalizācijā;

61. uzsver, ka EIB īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektiem, kas paredzēti jauniešiem, it īpaši jaunuzņēmumiem, un projektiem, kuru mērķis ir risināt aizvien pieaugošo jauniešu bezdarba un nestabilas nodarbinātības problēmu;

Investīcijas sociālajā infrastruktūrā un labklājībā

62. atzīme, ka Covid-19 krīzes laikā sociālās drošības sistēmas dalībvalstīs ir pakļautas vēl nepieredzētai spriedzei; aicina EIB sadarboties ar Komisiju un dalībvalstīm, lai palielinātu investīcijas sociālajā sektorā;

63. atzīst, ka Covid-19 krīzei ir bijusi nesamērīga ietekme uz atsevišķām sabiedrības daļām; mudina EIB sniegt atbalstu dalībvalstīm tādu projektu īstenošanā, ar kuru palīdzību tiek risināta nevienlīdzības, tostarp dzimumu nevienlīdzības un marginalizētas kopienas skarošas nevienlīdzības, problēma;

64. atzinīgi vērtē EIB apņemšanos investēt sociālajā sektorā, tādējādi veicinot labbūtību, izglītības, veselības aizsardzības un mājokļa pieejamību, kā arī tādu iemaņu apguvi, kuras nepieciešamas mūsdienīgā, uz zināšanām balstītā ekonomikā;

65. aicina EIB dalībvalstīs atbalstīt projektus, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, IAM un Eiropas pusgada ietvaros konkrētām valstīm adresētos ieteikumos identificētās sociālās reformas;

66. atzīmē, ka Covid-19 pandēmija ir nelabvēlīgi ietekmējusi bērnu izglītību un labbūtību visā pasaulē — pārvietošanās ierobežošanas pasākumu dēļ miljoniem bērnu joprojām nav pieejama izglītība un tāpēc viņi ir pakļauti regresa un iespējamu visu mūžu ilgstošu seku riskam; atzinīgi vērtē EIB investīcijas izglītībā, jo tās palīdz cīnīties pret nabadzību un nevienlīdzību, veicina ekonomikas izaugsmi un uzlabo dzimumu līdztiesību; aicina EIB palielināt investīcijas izglītībā, lai palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes smago ietekmi uz izglītības sistēmām visā pasaulē;

Atbalsts attīstībai un ilgtspējai ārpus ES

67. atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pasaulē lielākais daudzpusējais aizdevējs, kas cenšas atbalstīt ES ārējās sadarbības un attīstības politiku; atzīmē, ka EIB vairāk nekā 50 gadus ir aktīvi darbojusies ārpus ES un ka 2020. gada beigās tā 150 dažādās valstīs bija piešķīrusi aizdevumus 150,1 miljarda EUR apjomā, no kuriem 10,23 miljardi EUR bija parakstīti 2020. gadā;

68. aicina EIB apturēt vēl nepiešķirtos aizdevumus, rūpīgi izvērtēt savu nākotnes operāciju ietekmi uz parādu un publiski atbalstīt daudzpusēja parāda pārstrukturēšanas mehānisma izveidi, lai pievērstos gan pašreizējas krīzes ietekmei, gan Programmas 2030. gadam finansēšanas prasībām, jo visi EIB akcionāri ir apņēmušies pildīt G20 saistības uz laiku apturēt 77 valstu parāda nomaksu, ņemot vērā parādu krīzi, kas saistīta ar Covid-19 uzliesmojumu;

69. uzsver, ka EIB investīcijas trešās valstīs būtu pilnībā jāsaskaņo ar ES ārējās darbības un ilgtspējīgas attīstības prioritātēm;

70. pieņem zināšanai to, ka EIB vēl vairāk pastiprinās atbalstu zaļajām investīcijām ārpus ES; uzstāj, ka EIB būtu jāpiemēro vienādi standarti un kritēriji Eiropas Savienībā un ārpus tās īstenoto projektu — tostarp projektu, par kuriem nesen tika panākta vienošanās Klimata bankas ceļveža ietvaros, — vērtēšanā;

71. šajā sakarā uzskata, ka EIB būtu jāuzlabo ārpus ES īstenoto projektu uzraudzība un ziņošana par tiem, jāuzlabo to ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes analīze un jāpalielina rezultātu mērīšanas satvara efektivitāte, vienlaikus stiprinot cilvēktiesību ievērošanas pienācīgu pārbaudi attiecībā uz projektiem, kurus īsteno trešās valstīs;

72. uzskata, ka būtu jāapsver arī iespēja ieviest īpaši izstrādātus rādītājus, lai mērītu nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmējām valstīm radītos nodokļu ieņēmumus un ietekmi uz dzimumu līdzsvaru un marginalizētām grupām;

73. atzīmē, ka privātā sektora investīcijas būs ļoti svarīgas, lai novērstu IAM sasniegšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu; atgādina EIB ļoti svarīgo lomu privāto investīciju riska mazināšanā, it īpaši nestabilā kontekstā; tomēr pauž bažas par attīstībai paredzēto ES līdzekļu izmantošanu privāto investīciju riska mazināšanai, ņemot vērā to, ka trūkst pierādījumu par šī finansēšanas veida spēju demonstrēt papildināmību un īstenot attīstības mērķus, kā nesen tika ziņots Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) galīgajā izvērtējumā, kā arī Revīzijas palātas atzinumā (Nr. 7/2020); uzsver, ka līdzekļu devējiem prioritāte būtu jāpiešķir uz dotācijām balstītai finansēšanai kā izvēles iespējai pēc noklusējuma, it īpaši vismazāk attīstīto valstu gadījumā, un attiecībā uz šīm valstīm dotāciju vietā nevajadzētu dot priekšroku finansējuma apvienošanai, garantijām un jebkāda veida aizdevumiem, jo ar tiem netiek īstenoti IAM un tie varētu palielināt valstu parāda slogu;

74. atzinīgi vērtē Eiropadomes un Eiropas Parlamenta panākto vienošanos par regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu; it īpaši atzīmē lomu, kāda EIB būs saistībā ar Eiropas Fondu ilgtspējīgām investīcijām;

75. uzsver, ka klimata pārmaiņas ir ļoti svarīga problēma ilgtspējīgas attīstības panākšanā, jo tās rada dzīves apstākļu pasliktināšanās un nabadzības palielināšanās risku; tādēļ prasa EIB prioritāti piešķirt investīcijām projektos, kas palīdz trešām valstīm īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un kas veicina sociālo un vidisko taisnīgumu, pārtikas nodrošinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un taisnīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka EIB vēl vairāk pastiprinās atbalstu zaļajām investīcijām ārpus ES, tādējādi palīdzot uzsvērt ES kā pasaules līderes lomu klimata un vides ilgtspējas jomā;

76. aicina EIB savu ārējo aizdevumu pilnvaru ietvaros uzņemties lielākas saistības attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un konfliktu skartajām valstīm, uzlabot sadarbību ar ES delegācijām un palielināt savu klātbūtni uz vietas, nosūtot papildu darbiniekus, kas īpašu uzmanību veltīs attīstības jautājumiem;

Darbs pārvaldības, pārskatatbildības, pārredzamības un integritātes jomā

77. atgādina savu prasību noslēgt iestāžu nolīgumu starp EIB un Parlamentu, lai uzlabotu piekļuvi EIB dokumentiem un datiem un palielinātu demokrātisko pārskatatbildību, tostarp iespēju iesniegt EIB jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, kā arī prasību precīzi noteikt Parlamenta un tā deputātu tiesības attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un datiem un rīkot uzklausīšanas un dialogus par ekonomikas jautājumiem;

78. turklāt ierosina pa to laiku izstrādāt protokolu EIB un Parlamenta sadarbības memorandam, kas stātos spēkā nekavējoties, lai uzlabotu iestāžu dialogu un palielinātu EIB pārredzamību un pārskatatbildību;

79. aicina EIB uzlabot ziņošanu Parlamentam par saviem lēmumiem, panākto progresu un aizdošanas darbību ietekmi, it īpaši iesaistoties regulāros strukturētos dialogos, un piemērot tādus pašus ziņošanas un pārskatatbildības noteikumus, kādus paredz ESIF regula[8];

80. aicina EIB pastiprināt komunikācijas centienus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tā komunicētu ar ES iedzīvotājiem ar nolūku viņiem labāk izskaidrot savus politikas mērķus un uzskatāmi parādīt savu ieguldījumu viņu ikdienas dzīvē;

81. atzinīgi vērtē to, ka EIB 2020. gada decembrī sāka sabiedrisko apspriešanu par savas pārredzamības politikas pārskatīšanu; tomēr atzīmē, ka pašreizējais priekšlikums neatbilst Parlamenta un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izteiktajām prasībām uzlabot pārredzamības politiku saskaņā ar labāko praksi un standartiem, ko izmanto citas finanšu iestādes;

82. aicina EIB nodrošināt to, ka saskaņā ar starptautisko labāko praksi savlaicīgi tiek publicēta plašāka informācija par visām tās finanšu darbībām, tostarp vidiskās un sociālās ietekmes izvērtējumi, lai to darītu pieejamu potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, ieinteresētajām grupām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

83. atkārto aicinājumu EIB savā darbībā balstīties uz t. s. informācijas atklāšanas prezumpciju; it īpaši prasa savlaicīgi publicēt Vadības komitejas sanāksmju darba kārtības un protokolus un atzinīgi vērtē Direktoru padomes sanāksmes darba kārtības un protokola publicēšanu; uzsver, ka ar nākotnes pārredzamības politikas palīdzību būtu jāpastiprina pārredzamības prasības attiecībā uz visām tās darbībām un jāprasa projektu virzītājiem darīt publiski pieejamus ietekmes uz vidi izvērtējumus, ar visiem EIB klientiem parakstāmo līgumu īpašajās klauzulās iekļaujot stingras, bet samērīgas pārredzamības prasības;

84. atkārtoti prasa darīt publiski pieejamus atzinumus, ko Komisija EIB statūtu 19. pantā noteiktās procedūras ietvaros sagatavojusi par EIB finansēšanas operācijām, lai izvērtētu to atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikām; aicina Komisiju un EIB panākt vienošanos, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šādiem atzinumiem un to pamatojumu;

85. atzīmē — neraugoties uz to, ka par bijušā EIB priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu par Iberdrola Direktoru padomes locekli tika pienācīgi paziņots iepriekš un kā šī iecelšana atbilda noteikumiem, kas piemērojami bijušajiem EIB Vadības komitejas locekļiem, tā radīja nopietnas bažas par iespējamu interešu konfliktu; atzīmē arī to, ka EIB Ētikas un atbilstības komitejas saistošajā atzinumā, kas tika izdots pirms minētās iecelšanas, pret to nebija izteikti nekādi iebildumi, un prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par šo atzinumu; aicina EIB izvērtēt nepieciešamību vēl vairāk uzlabot noteikumus un praksi, kas attiecas uz interešu konfliktu;

86. pauž bažas par to, ka astoņi EIB priekšsēdētāja vietnieki papildus saviem sektorālajiem pienākumiem uzrauga arī savas piederības valsts iesniegtos projektu priekšlikumus, kā arī veic citus valsts līmeņa pienākumus; pauž nožēlu par to, ka EIB nav ņēmusi vērā Parlamenta prasību Vadības komitejas rīcības kodeksā iekļaut noteikumu, ar ko izslēdz iespēju tās locekļiem pārraudzīt aizdevumu piešķiršanu vai projektu īstenošanu savā piederības valstī;

87. atzinīgi vērtē EIB krāpšanas apkarošanas politikas iekšējo pārskatīšanu un pārstrādi un tās nodomu paaugstināt šo politiku līdz grupas līmenim, tādējādi to attiecinot gan uz EIB, gan uz EIF; mudina EIB šajā pārskatīšanā izmantot vērienīgu un plašu pieeju, pievērsties pašreizējiem trūkumiem pienācīgas rūpības un iekšējās kontroles mehānismos un pastiprināt savu krāpšanas un korupcijas apkarošanas politiku atbilstoši atkārtotajām Parlamenta prasībām;

88. uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB krāpšanas apkarošanas izmeklēšanas birojam būtu stingra kompetence, pietiekami resursi un neatkarība; aicina EIB attiecīgā gadījumā pastiprināt sadarbību ar Eiropas Ombudu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO) un ziņot valstu iestādēm par gadījumiem, kam piemērojamas krimināltiesības; mudina EIB pastiprināt par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja un Krāpšanas izmeklēšanas nodaļas autonomiju un efektivitāti;

89. atgādina, ka Komisija ir lūgusi EIB sniegt vairāk informācijas par to, kā praksē tiek piemēroti līguma punkti, kas EIB ļauj apturēt vai atcelt finansēšanu[9], un gaida, ka Parlamentam tiks nodrošināta pilnīga piekļuve šai informācijai;

90. atzinīgi vērtē progresu, kas panākts EIB grupas dzimumu līdztiesības stratēģijas un rīcības plāna attiecībā uz dzimumu līdztiesību īstenošanā; pieņem zināšanai 2019. gada progresa ziņojumu par daudzveidību un iekļaušanu; atzīmē, ka sievietes ir 51,4 % no EIB darbiniekiem;

91. pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas vadošos un augstākā līmeņa amatos; uzskata, ka šajā jomā būtu jādara vairāk rīcības plāna otrās fāzes īstenošanas laikā 2021. gadā, un tāpēc aicina EIB turpināt atbalstīt sieviešu līdzdalību un aktīvi veicināt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību savos augstākā līmeņa amatos; aicina EIB pastiprināt visu veidu daudzveidības un iekļaušanas veicināšanu savā organizācijā un noteikt vērienīgus mērķus;

92. mudina EIB, kad vien iespējams, vākt datus dzimumu iedalījumā un izstrādāt instrumentus un metodikas, lai veiktu dzimumu līdztiesības analīzi un ietekmes uz dzimumu līdztiesību izvērtēšanu attiecībā uz EIB projektiem un darbībām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un šajā nolūkā apspriesties ar neatkarīgiem ekspertiem;

93. pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par iespējamas aizskarošas izturēšanās gadījumiem un par darba vidi EIB; atzīst, ka EIB nesen veica centienus, lai atrisinātu šīs un citas ar personālu saistītas problēmas; mudina EIB nodrošināt, ka attiecībā uz jebkāda veida aizskarošu izturēšanos tiek īstenota nulles tolerances politika, tostarp preventīvi un aizsargpasākumi, kā arī ieviesti pienācīgi un ticami sūdzību izskatīšanas un cietušo atbalsta mehānismi; mudina EIB vadību patiesi iesaistīties dialogā ar personāla pārstāvjiem, lai novērstu viņu bažas;

94. atzinīgi vērtē to, ka EIB pārskatīs vidiskos un sociālos standartus, un prasa rīkot plašu un iekļaujošu sabiedrisko apspriešanu par šiem jautājumiem; uzsver, ka EIB var iekļaut turpmākus standartus attiecībā uz citām politikas prioritātēm; aicina EIB iespējamo investīciju nelabvēlīgās ietekmes izvērtēšanā ņemt vērā sociālus apsvērumus;

95. atkārtoti norāda, ka ES tiesību aktos[10] definētā ilgtspēja ir plašs jēdziens un ka investīcijas ir ilgtspējīgas tikai tad, ja tajās ņem vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu” saistībā ar sociālās vai vides ilgtspējas mērķiem; atzinīgi vērtē to, ka EIB ir apņēmusies savu rīcībai klimata politikas jomā un vides ilgtspējas mērķiem piemērojamo izsekošanas metodiku pilnībā saskaņot ar ES ilgtspējas taksonomijā noteikto satvaru, tostarp visās savās darbībās ņemt vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu”[11];

96. aicina EIB izmantot šo iespēju, lai stiprinātu savu cilvēktiesību politiku; it īpaši gaida, ka tiks pastiprināti cilvēktiesību ievērošanas pienācīgas pārbaudes pienākumi un ka tās projektu plānošanā lielāka uzmanība tiks pievērsta cilvēktiesību dimensijai, it sevišķi attiecībā uz projektiem trešā valstīs;

97. gaida, ka EIB veiks rūpīgu uzraudzību, pilnībā ņemot vērā iesaistīto pušu un ieinteresēto personu paustās bažas, it īpaši par cilvēktiesību pārkāpumiem;

98. uzsver, ka EIB investīcijas saņemošajiem uzņēmumiem būtu jāievēro labas pārvaldības principi, tostarp nodokļu jautājumos; atzinīgi vērtē to, ka EIB neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar vienībām, kuras ir reģistrētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kas iekļautas nodokļu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas vajadzībām izveidotajos sarakstos, un ka gadījumos, kad līgumslēdzēji darījumu partneri ir reģistrēti vai veic uzņēmējdarbību kāda no jurisdikcijām, kas parasti sadarbojas, bet vēl nav novērsušas labas nodokļu pārvaldības trūkumus (ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, II pielikumā uzskaitītās jurisdikcijas), katrā atsevišķajā gadījumā tiek veikta riska izvērtēšana;

99. uzsver, ka ir nepieciešamas plašas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darījumu partneri neizmanto cita veida juridisku saikni ar šādām jurisdikcijām; aicina EIB pastiprināt preventīvus pasākumus un regulāras izvērtēšanas cīņā pret nodokļu jurisdikciju, kas nesadarbojas, izmantošanu un pret tās partneru piekoptu kaitējošu nodokļu praksi;

100. mudina EIB grupu, balstoties uz turpmākajām norisēm labas nodokļu pārvaldības jomā ES vai starptautiskā līmenī, nākotnē atjaunināt savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; atgādina, ka šī politika paredz vispārēju aizliegumu iesaistīties darījumos ar partneriem, kuri ir reģistrēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kas nesadarbojas, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti stingri nosacījumi;

101. pieņem zināšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas satvaru, ko EIB pieņēma 2020. gada decembrī; pauž bažas par to, ka šajā satvarā nav sīki aprakstītas konkrētas procedūras EIB darbību saskaņošanai ar ES tiesību aktiem, proti, klientu uzticamības pārbaudes procedūras, it īpaši gadījumiem, kad veic pastiprinātu uzticamības pārbaudi;

102. atkārto savas iepriekš paustās bažas par to, ka netiek kontrolēti finanšu starpnieku pārvaldītie līdzekļi un ka pastāv grūtības uzraudzīt galīgos saņēmējus un atbilstības kritēriju ievērošanu;

103. atzinīgi vērtē to, ka EIB pašlaik izstrādā pamatnostādnes par darījumu partneru projektu saskaņošanu; aicina EIB izstrādāt vērienīgu rīcības plānu attiecībā uz darījumu partneru projektu saskaņošanu un nodrošināt, ka minētās pamatnostādnes paredz lielāku pārredzamību un stingrāku uzticamības pārbaudi attiecībā uz tās partneriem un to atbilstību EIB atbalstīto līdzekļu izmaksas kritērijiem saskaņā ar stingriem nosacījumiem, kas ietver ētikas, integritātes, sociālos un vidiskos kritērijus; atkārtoti norāda, ka šajā satvarā būtu jāiekļauj arī prasības nākotnē visiem finanšu starpniekiem un saviem klientiem, kas ir lielie uzņēmumi, izmantojot zinātniski pamatotus mērķus emisiju jomā, pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2025. gadā ieviest tālredzīgu ar Parīzes nolīgumu saskaņotu dekarbonizācijas plānu, tajā pašā laikā neskarot EIB spēju piedāvāt tehnisko palīdzību šādu dekarbonizācijas plānu izstrādē;

104. prasa EIB — aizsargājot komerciāli sensitīvus datus — publicēt regulārāku, padziļinātāku un vispusīgāku informāciju par finanšu starpniekiem, kas ir atbildīgi par EIB aizdoto līdzekļu maksimāli efektīvu izmantošanu (198), un iekļaut līguma klauzulas, kas paredz to, ka šīs institūcijas obligāti atklāj informāciju par savām aizdošanas darbībām;

105. uzsver, ka EIB būtu jāpastiprina un pilnībā jāizmanto līguma klauzulas, kas tai ļauj apturēt līdzekļu izmaksu, vai citi mazinoši pasākumi, lai aizsargātu savu operāciju integritāti un reputāciju gadījumos, kad projekti neatbilst vides, sociālajiem, cilvēktiesību, nodokļu un pārredzamības standartiem;

106. prasa īstenot stingru izslēgšanas politiku, lai no EIB finansējuma saņemšanas izslēgtu vienības, kas iesaistītas krāpšanā, korupcijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai cita veida noziegumos;

107. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas darbu EIB pārvaldīto ES budžeta līdzekļu jomā un aicina iestādes vienoties par Revīzijas palātas revīzijas tiesību pastiprināšanu ES Līgumu robežās;

108. pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota” pausto kritiku un aicina EIB izdarīt attiecīgus secinājumus attiecībā uz savu turpmāko darbu;

109. aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu ar ieteikumiem par EIB darbību izpildi un to atbilstību ES politikām un mērķiem;

110. pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 3/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”, it īpaši tās konstatējumus saistībā ar nepieciešamību pēc salīdzināmiem izpildes un uzraudzības rādītājiem attiecībā uz visiem ES finanšu instrumentiem un budžeta garantijām; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu pēcpasākumu veikšanu sadarbībā ar EIB kā svarīgu īstenotāju programmas InvestEU kontekstā;

°

° °

111. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (16.3.2021)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām

(2020/2124(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Charles Goerens

 

 

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā 2019. gadā Eiropas Investīciju banka (EIB) apstiprināja aizdevumus 7,8 miljardu EUR vērtībā projektiem ārpus Savienības, tostarp 1,1 miljardu EUR vismazāk attīstītajās valstīs un nestabilās valstīs; tā kā 2020. gadā EIB finansējums valstīm ārpus Savienības bija 10,2 miljardi EUR un Āfrikas valstīm vien tā aizdeva 4,7 miljardus EUR;

B. tā kā Lietpratēju augsta līmeņa grupa par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai 2019. gada 7. oktobrī nāca klajā ar galīgo ziņojumu, kurā tā izklāstīja trīs iespējamos variantus nākotnes Eiropas Klimata un ilgtspējīgas attīstības bankas izveidei: a) pamatojoties uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un EIB ārējām finansēšanas darbībām; b) apvienojot esošo ES finanšu iestāžu ārējās darbības jaunā finanšu iestādē ar jauktām īpašumtiesībām; c) pārceļot visas EIB ārējās darbības uz EIB meitasuzņēmumu ar nozīmīgiem citiem akcionāriem; tā kā Padomes 2019. gada decembra secinājumos norādīts, ka būtu jāizpēta tikai a) un c) iespēja; tā kā katras iespējas priekšizpētes rezultāti, kurus bija paredzēts iesniegt 2020. gada rudenī, joprojām nav iesniegti,

1. atzīst svarīgo lomu, kāda var būt EIB, kas ir pasaules lielākais daudzpusējais aizdevējs, neraugoties uz to, ka tā darbībām ārpus Eiropas Savienības ir atvēlējusi tikai aptuveni 10 % no kopējiem ikgadējiem maksājumiem, sekmējot Savienības attīstības politikas mērķu sasniegšanu un jo īpaši veicinot ilgtspējīgu attīstību, apkarojot nabadzību un pārtikas krīzi, veicinot rīcību klimata jomā un vidisko ilgtspēju, kā arī sociālās tiesības un cilvēktiesības, un atbalstot atlabšanu no tādiem satricinājumiem kā Covid-19;

2. uzskata, ka attiecībā uz EIB finansētajiem projektiem jaunattīstības valstīs ir jāievēro attīstībai paredzētās ES politikas saskaņotība, tiem ir jāveicina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), Parīzes nolīguma un zaļā kursa sasniegšana un tajos jāievēro Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas;

3. uzsver principu “politika pirmajā vietā” un jēdzienu “atvērtā arhitektūra”, kas ir pamatā Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) – Ārējās darbības garantija, ar kuru būtu vēl vairāk jāuzlabo saskaņotība un koordinācija starp EIB, ERAB, Eiropas attīstības finanšu iestādēm, valstu attīstības aģentūrām, Komisiju un dalībvalstīm tādu investīciju operāciju apzināšanā un īstenošanā, kas var veicināt ilgtspējīgu attīstību, un jāreaģē uz pieaugošajām Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām;

4. norāda, ka privātā sektora investīcijas būs būtiskas, lai novērstu trūkstošo finansējumu IAM sasniegšanai; atgādina EIB būtisko nozīmi privāto investīciju riska samazināšanā, jo īpaši nestabilās situācijās; tomēr pauž bažas par ES attīstības fondu izmantošanu privāto investīciju riska samazināšanai, ņemot vērā to, ka trūkst pierādījumu par šīs finansēšanas metodes spēju apliecināt papildināmību un sasniegt attīstības mērķus, par ko nesen ziņots EFIA galīgajā novērtējumā, kā arī Eiropas Revīzijas palātas atzinumā (Nr. 7/2020); uzsver, ka līdzekļu devējiem ir jāpiešķir prioritāte uz dotācijām balstītam finansējumam kā standartiespējai, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, un dotāciju vietā nevajadzētu dot priekšroku finansējuma apvienošanai, garantijām vai aizdevumiem, jo ar tiem netiek sasniegti IAM un tie varētu palielināt valstu parāda slogu;

5. aicina EIB nodrošināt, ka tās operācijām ārpus Savienības ir maksimāla papildināmība un ietekme uz attīstību, palielinot iesaisti vismazāk attīstītajās valstīs, uzlabojot finanšu starpnieku veikto operāciju pārredzamību, proti, atklājot galasaņēmēja nosaukumu/vārdu, saņemto summu, projekta veidu un saistīto vides informāciju, sadarbojoties ar ES delegācijām un palielinot klātbūtni uz vietas, kur tieši ar attīstības jautājumiem strādā papildu darbinieki sadarbībā ar vietējām institūcijām, iestādēm un iniciatīvām, kā arī atbilstoši reaģējot uz vietējām vajadzībām;

6. uzsver, ka EIB būtu jāfinansē tikai tādi klienti, kuri izrāda vēlmi un pieredzi pozitīvas ilgtspējīgas attīstības ietekmes jomā, un tai būtu jāatturas atbalstīt transnacionālus uzņēmumus un finanšu starpniekus, kuri neprioritizē attīstības projektus un galvenokārt cenšas panākt maksimālu peļņu, piemēram, investīciju un privātā kapitāla fondus;

7. uzsver prioritāti atbalstīt partnervalstis, jo īpaši jaunattīstības valstis, to atlabšanā pēc pandēmijas, uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus un infrastruktūru, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes sistēmas, atbalstot vietējo attīstību un rīcībspēku un vietējo resursu mobilizāciju, koncentrējoties uz cīņu pret pieaugošo nevienlīdzību un dodot iespēju jo īpaši 40 % mazturīgāko iedzīvotāju piedalīties un veicināt pienācīgu un uz nākotni orientētu savu kopienu atjaunošanu; aicina EIB turpināt atbalstīt konkrētas investīcijas, kuru mērķis ir garantēt sievietēm un meitenēm, kas ir neaizsargātākas pret nabadzības un pārtikas un ekonomikas krīžu sekām, vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai un finanšu pakalpojumiem;

8. norāda, ka lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares ir galvenie izaugsmes un attīstības virzītāji lauku apvidos; aicina EIB palielināt investīcijas un atbalstīt inovāciju šajās attiecīgajās nozarēs, kas var būtiski veicināt pārtikas nodrošinājumu, veselīgu uzturu, kā arī globālo pārtikas sistēmu ilgtspēju un noturību; atgādina, ka ir jāsadarbojas ANO samitā par pārtikas sistēmām, lai panāktu lielāku progresu visu 17 IAM sasniegšanā;

9. sagaida, ka EIB turpinās izstrādāt analītiskos un operatīvos instrumentus, lai atbalstītu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk uzlabot pašreizējo EIB uzraudzības sistēmu, lai labāk novērtētu un izsekotu dažādu projektu ieguldījumiem un rezultātiem, uzraudzītu tehniskās palīdzības darbības un rezultātus, atvieglotu finansēšanu un pastiprinātu tehnisko konsultāciju operācijas;

10. atgādina, ka ir vajadzīgi pārliecinoši un publiski pieejami ex ante ietekmes novērtējumi, lai mazinātu EIB operāciju radīto risku saistībā ar cilvēktiesībām un vides, darba un sociālajiem standartiem, kā arī to, ka ir vajadzīgas regulāras un jēgpilnas apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzskata, ka ex ante ietekmes novērtējumi par cilvēktiesībām būtu jāveic katram EIB finansētajam projektam, jo īpaši tad, ja to īsteno finanšu starpnieki, un būtu jānodrošina operāciju pastāvīga uzraudzība uz vietas; uzsver, ka sūdzības EIB ir jāizskata pārredzamā un efektīvā veidā, nodrošinot, ka vietējām kopienām ir pieejamas neatkarīgas struktūras, piemēram, pastiprināts EIB sūdzību izskatīšanas mehānisms ar efektīvu tiesisko aizsardzību un Eiropas Ombuds; aicina 2021. gadā pārskatīt EIB vides un sociālos standartus, lai risinātu šos svarīgos jautājumus;

11. atzinīgi vērtē EIB apņemšanos vērsties pret saņēmēju uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistībā ar attīstības projektiem; aicina EIB nepieļaut, ka uzņēmumi, kurus kontrolē juridiskas personas, kas atrodas ES aizliegto jurisdikciju melnajā sarakstā, var piekļūt EIB finansējumam; aicina EIB pieprasīt potenciālajiem saņēmējiem uzņēmumiem atklāt informāciju par saviem nodokļu maksājumiem katrā valstī, kurā tie darbojas, jo tas ir priekšnoteikums, lai piekļūtu EIB finansējumam;

12. atkārto savus ilgstošos aicinājumus pilnvarot Eiropas Revīzijas palātu veikt revīziju visām EIB operācijām un padarīt šīs revīzijas publiski pieejamas;

13. aicina Komisiju regulāri atklāt pamatojumu atzinumiem par EIB finansētajiem projektiem, ņemot vērā to, ka šādas informācijas publiskošana sniegtu lielāku skaidrību par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz EIB operācijām, uz kurām attiecas ES garantija, un šādu operāciju ieguldījumu Savienības attīstības politikas mērķu sasniegšanā;

14. aicina EIB apturēt neizskatītos aizdevumus, rūpīgi izvērtēt savu turpmāko operāciju ietekmi uz parādu un izteikt publisku atbalstu daudzpusēja parāda pārstrukturēšanas mehānisma izveidei, lai risinātu gan krīzes ietekmi, gan Programmas 2030. gadam finansēšanas prasības, ņemot vērā to, ka visi EIB akcionāri ir apņēmušies pildīt G20 saistības apturēt 77 valstu parādsaistību maksājumus pēc parādu krīzes, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju;

15. aicina EIB iesaistīties ciešākā un pārredzamā dialogā ar Parlamentu, jo īpaši saistībā ar EFIA+ un notiekošajām diskusijām par turpmāko Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai nolūkā nākotnē izveidot Attīstības un klimata banku un par EIB lomu šajā jaunajā satvarā.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

16.3.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Udo Bullmann, Catherine Chabaud, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Pierfrancesco Majorino, Erik Marquardt, Norbert Neuser, Janina Ochojska, Jan-Christoph Oetjen, Christian Sagartz, Marc Tarabella, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Bernhard Zimniok

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barry Andrews

 


ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ECR

Ryszard Czarnecki, Beata Kempa

NI

Antoni Comín i Oliveres

PPE

Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Janina Ochojska, Christian Sagartz, Tomas Tobé

Renew

Barry Andrews, Catherine Chabaud, Charles Goerens, Jan-Christoph Oetjen

S&D

Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Pierfrancesco Majorino, Norbert Neuser, Marc Tarabella

The Left

Miguel Urbán Crespo

Verts/ALE

Erik Marquardt

 

2

-

ID

Gianna Gancia, Bernhard Zimniok

 

1

0

ID

Dominique Bilde

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (4.2.2021)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām

(2020/2124(INI))

Atzinuma sagatavotājs: David Cormand

 

 

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. aicina dalībvalstis steidzami vienoties par kapitāla — gan iemaksātā, gan pieprasāmā kapitāla — palielināšanu; atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) lomu ekonomikas atveseļošanā, kas saistīta ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi; šajā sakarā prasa zaļās un digitālās inovācijas jomā izmantot plašas investēšanas pieeju, lai paātrinātu taisnīgu un digitālu pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); aicina EIB pārtraukt balasta aktīvu finansēšanu; aicina EIB nodrošināt investēšanas papildināmību, it īpaši, izmantojot aizdošanas politiku un kapitāla palielināšanas kontekstā, taču vienlaikus saglabājot savu augsto kredītreitingu (AAA), un tādējādi novērst jebkādu izstumšanas efektu, it īpaši attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM);

2. atzīmē EIB aizvien pieaugošo ekonomisko lomu, it īpaši saistībā ar ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas radītā satricinājuma, un atzinīgi vērtē tās centienus atbalstīt ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas, izveidojot spēcīgu Eiropas garantiju fondu gandrīz 25 miljardu EUR apmērā, lai mobilizētu līdz 200 miljardiem EUR nolūkā sniegt atbalstu uzņēmumiem un it īpaši MVU; pauž nožēlu, ka šajā fondā iemaksu ir veikusi tikai 21 dalībvalsts; prasa ātri sākt tā izmantošanu un izvairīties no nevajadzīgas kavēšanās tā īstenošanā; uzsver MVU kā Eiropas ekonomikas pamata svarīgo lomu, jo tie ir gandrīz 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina aptuveni trīs ceturtdaļas no visām darbvietām, vienlaikus būdami galvenie inovācijas virzītāji; norāda, ka MVU ir smagi skārusi Covid-19 krīze un ka daudzi no tiem saskaras ar nepieredzētām problēmām, it īpaši likviditātes jomā; aicina EIB vēl vairāk palielināt atbalstu MVU un sniegt tiem ar kapitālu saistītu atbalstu atbilstoši InvestEU regulai, ja vien tie jau nebija nonākuši grūtībās 2019. gada beigās saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem; aicina EIB par prioritāti noteikt aizdošanu, tādējādi veicinot darbvietu radīšanu un saglabāšanu, un uzraudzīt un mērīt attiecīgo līdzekļu ietekmi, lai nodrošinātu, ka visām tās aizdošanas politikām, tostarp InvestEU, ir reāli rezultāti;

3. atzinīgi vērtē aizvien lielāko EIB sniegto atbalstu veselības aizsardzības nozarei un uzsver nepieciešamību stiprināt publiskās veselības aizsardzības sistēmas un neveicināt to privatizāciju; atzinīgi vērtē EIB veicinātās investīcijas cīņā pret Covid-19 pandēmiju, kuras pašlaik tiek lēstas 770 miljonu EUR apmērā, un tās aktīvo iesaistīšanos ārstēšanas līdzekļu un vakcīnu izstrādes finansēšanā; tomēr uzsver pārredzamības absolūto nepieciešamību šajā jomā un prasa EIB atklāt jau noslēgtos un gaidāmos līgumus ar farmācijas sabiedrībām, vienlaikus ievērojot attiecīgos juridiskos noteikumus;

4. atzīmē, ka Covid-19 pandēmijai ir bijusi būtiska negatīva ietekme uz bērnu izglītību un labbūtību visā pasaulē — ierobežošanas pasākumu dēļ miljoniem bērnu joprojām nav pieejama izglītība, un tāpēc viņi ir pakļauti regresa riskam un var ciest no tā visu mūžu; atzinīgi vērtē EIB investīcijas izglītībā, jo investēšana izglītībā palīdz izskaust nabadzību, veicināt ekonomikas izaugsmi un uzlabot dzimumu līdztiesību; aicina EIB palielināt investīcijas izglītībā, lai palīdzētu mazināt Covid-19 pandēmijas krīzes smago ietekmi uz izglītības sistēmām visā pasaulē;

5. atgādina nepieciešamību padarīt līdzsvarotāku EIB veiktās finansēšanas ģeogrāfisko sadalījumu, it īpaši tāpēc, ka Covid-19 krīze ir saasinājusi jau tā būtiskās atšķirības ES; prasa EIB pievērsties sistēmiskiem trūkumiem, kas atsevišķiem reģioniem vai valstīm neļauj pilnībā izmantot tās nodrošinātā finansējuma sniegtās iespējas, šajā nolūkā cita starpā pastiprinot centienus paplašināt aizdošanas darbības, sniedzot tehnisko palīdzību un konsultatīvo atbalstu, it īpaši reģionos ar zemu investēšanas kapacitāti, kuri pandēmijas izraisītās krīzes laikā neguva būtisku labumu no atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem valsts finansiālās kapacitātes trūkuma dēļ, un konsultējot par projektu izstrādi, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci un kohēziju un ņemtu vērā EIB veiktās finansēšanas uz pieprasījumu balstīto raksturu; uzskata, ka pašreizējais ikgadējais mērķis, proti, panākt, ka aizdevumi kohēzijas veicināšanai ir 30 % no visām jaunajām operācijām, var būt stabils pamats, lai palielinātu investīcijas, tādējādi veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un palīdzot mazināt ekonomiskās attīstības plaisu starp dalībvalstīm;

6. atkārtoti norāda, ka visām EIB grupas finanšu plūsmām pilnībā būtu jāatbilst mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt emisiju neto nulles līmeni un Savienības jaunajam mērķim klimata jomā attiecībā uz 2030. gadu; atgādina, ka plašas pārmaiņas iespējams panākt tikai tad, ja tiek ņemta vērā rūpniecības loma, tiek sniegti nepieciešamie stimuli inovatīviem risinājumiem klimata jomā un — ja tas ir sociāli taisnīgi — vienlaicīgi tiek atbalstīta pārkārtošanās un sociālekonomiskā attīstība; atzinīgi vērtē Klimata bankas ceļveža (KBC) 2021.–2025. gadam pieņemšanu 2020. gada 11. novembrī, kas no jauna apstiprina EIB stabilo apņemšanos visas savas operācijas saskaņot ar Parīzes nolīguma mērķiem, un it īpaši atzinīgi vērtē ēnu oglekļa cenas noteikšanas mehānisma iekļaušanu; tomēr uzsver, ka ar KBC paredzētajiem pasākumiem vien nepietiks, lai panāktu EIB darbību saskaņotību ar Parīzes nolīguma mērķiem; atgādina, ka EIB ir nolēmusi tikai līdz 2021. gada beigām atļaut tādu ar Parīzes nolīgumu nesaskaņotu projektu apstiprināšanu, kuri bija izstrādes procesā pirms 2020. gada novembra; tomēr aicina EIB notiekošajās izvērtēšanas procedūrās censties panākt pēc iespējas lielāku atbilstību Parīzes nolīgumam; atzinīgi vērtē EIB apņemšanos sagatavot gada progresa ziņojumus, lai savām pārvaldes struktūrām nodrošinātu jaunāko informāciju par KBC īstenošanu; uzskata, ka šie progresa ziņojumi būtu jāpublicē savlaicīgi un ka tiem vajadzētu būt viegli pieejamiem; prasa, lai visi EIB grupas finanšu starpnieki un korporatīvie klienti pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2025. gada beigām ieviestu dekarbonizācijas plānu un lai EIB šajā nolūkā sniegtu palīdzību; brīdina EIB no iespējamiem dubultstandartiem attiecībā uz KBC īstenošanu gan ES, gan ārpus tās un aicina EIB visiem saviem aizdevumiem noteikt vienlīdz vērienīgus mērķus klimata jomā[12]; ar nepacietību gaida KBC īstenošanas dokumentu, lai palielinātu EIB mērķu vērienīgumu; uzsver, ka šādas jaunas prasības nedrīkst ierobežot finansējuma pieejamību MVU;

7. aicina EIB grupu izmantot savas jaunās operācijas, lai atbalstītu mērķus, kas izklāstīti ES Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā — jo tie veicinātu inovāciju konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju, materiālu un produktu jomā —, uz netoksisku materiālu aprites cikliem balstītajā aprites ekonomikas rīcības plānā un gaidāmajā gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānā;

8. atzinīgi vērtē EIB atbalstu atjaunojamo enerģijas avotu, tostarp ģeotermālās enerģijas avotu, attīstībai un izmantošanas paplašināšanai; tomēr prasa tai atturēties no tādu projektu atbalstīšanas, kuri ir saistīti ar paaugstinātu risku nodarīt kaitējumu videi un bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātām teritorijām, un uzlabot informācijas atklāšanu par tās atbalstītajiem projektiem un to pienācīgu izvērtēšanu;

9. mudina EIB izmantot savas operācijas, lai atvieglotu Eiropas zaļajā kursā, kā arī stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā laikposmam līdz 2030. gadam noteikto mērķu īstenošanu; aicina EIB un dalībvalstis ievērot piesardzības principu, piemērot nepieciešamos aizsardzības pasākumus un atbalstīt darbības, kas nodrošina pārkārtošanos uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un dabas resursu apsaimniekošanu, vienlaikus ņemot vērā planētas iespēju robežas;

10. atzīst problēmjautājumus un progresu, kas sasniegts Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma (DKFM) īstenošanā; aicina EIB apsvērt iespēju DKFM ietvaros paredzēt dotācijas komponentu, lai atbalstītu vietējo projektu sākotnējo vēršanu plašumā un lai atvieglotu ienākumu radīšanu; uzskata, ka DKFM izvērtēšana būtu jāiekļauj plašākā EIB veiktā izvērtēšanā attiecībā uz to, kā atbalstīt ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu Eiropas Savienībā;

11. sagaida, ka EIB ievēros Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. un 191. pantu, piemēros piesardzības principu, apturēs līdzekļu izmaksu un nepieciešamības gadījumā, ja iespējams, finansēšanas juridisko noteikumu ietvaros atcels finansējumu, ja būs pierādījumi par negatīvu ietekmi uz klimatu un/vai vidi, un/vai vietējām kopienām vai nopietns risks, ka šāda ietekme varētu pastāvēt; prasa savas tiesiskajā regulējumā paredzētās komeptences ietvaros apturēt finansēšanu, ja attiecīgā tiesa vai prokurors ir informējis vietējās iestādes par iespējamiem attiecīgo tiesību aktu pārkāpumiem vai ja tās saistībā ar šādiem pārkāpumiem ir iesaistījušās tiesvedībā, — vismaz līdz brīdim, kad tiks pabeigta izmeklēšana un tiesvedība valsts līmenī; sagaida, ka ka visos projektos tiks iekļauts pienākums pienācīgi pārbaudīt cilvēktiesību ievērošanu, un prasa, lai EIB nekavējoties un stingri rīkotos, tiklīdz tā saņem konkrētus pierādījumus, piemēram, no cilvēktiesību un vides aktīvistiem vai trauksmes cēlējiem, par jautājumiem, kas cita starpā saistīti ar klienta vai faktiskā īpašnieka iesaistīšanos pret cilvēktiesību un vides aizstāvjiem vērstā atriebībā, un atcelt finansēšanu gadījumos, kad šāda iesaistīšanās tiek pierādīta; atgādina, ka Komisija ir lūgusi EIB sniegt vairāk informācijas par to, kā praksē tiek piemēroti līguma punkti, kas ļauj EIB apturēt vai atcelt finansēšanu, un sagaida, ka Parlamentam būs pilnīga piekļuve šai informācijai; prasa nodrošināt rūpīgu uzraudzību, pilnībā ņemot vērā attiecīgo pušu un ieinteresēto personu paustās bažas, it īpaši par cilvēktiesību pārkāpumiem un tiesiskuma neievērošanu; prasa EIB veikt ietekmes uz cilvēktiesībām izvērtēšanu projekta līmenī un pastāvīgi uzraudzīt projektu īstenošanu uz vietas, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, netaisnīgu atsavināšanu vai vardarbību pret vietējiem iedzīvotājiem; šajā sakarā aicina EIB aktīvi sadarboties ar vietējām kopienām un pārliecināties, ka sūdzību izskatīšanas mehānismi tiek darīti zināmi sabiedrībai un ir viegli pieejami pat attālām vai marginalizētām kopienām; atgādina nepieciešamību attiecībā uz pirmiedzīvotājiem pastāvīgi un pilnībā piemērot brīvas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas principu un prasa to pilnībā un pārredzami īstenot;

12.  prasa, lai EIB, sagatavojot savu pārskatīto aizdošanas politiku transporta nozarē, iesaistītu ieinteresētās personas un it īpaši Parlamentu, un lai šī politika pilnībā būtu saskaņota ar Parīzes nolīguma mērķiem un ES mērķiem klimata jomā, kā arī prasa tai ņemt vērā ieteikumus, ko sniegusi Tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos[13], pilnībā piemērot principu “nekaitēt” un papildināt nesen pieņemto KBC; prasa nepiešķirt tādus jaunus aizdevumus, kuri kavē transporta dekarbonizāciju vai pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku un izmaksu ziņā pieņemamu bezoglekļa mobilitāti, un atzinīgi vērtē EIB apņemšanos nefinansēt pašreizējās lidostu kapacitātes palielināšanu un fosilā kurināmā transportēšanai un uzglabāšanai paredzēto ostu infrastruktūru; uzskata, ka lielāks finansējums būtu jāparedz mazoglekļa transportam, it īpaši velotransporta un sabiedriskā transporta attīstībai un modernizācijai, arī saistībā ar ilgtspējīgiem pilsētplānošanas projektiem, lai apmierinātu to kopienu un pašvaldību vajadzības, kurās šie pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā līmenī;

13.  atzinīgi vērtē EIB vides un sociālo standartu pārskatīšanu un prasa rīkot plašu un iekļaujošu sabiedrisku apspriešanu; atzīst, ka EIB sistemātiski ziņo par ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi un sniedz vidiskās un sociālās ietekmes rūpīgas pārbaudes ex ante, kā arī ex post izvērtējumu; sagaida, ka visos projektos tiks iekļauti vispusīgāki dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību aspekti un pienācīgas pārbaudes pienākumi, kā arī pārliecinoši pierādījumi par piesārņojuma novēršanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts EIB dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošanā, un pieprasa atjauninātu informāciju par pašreizējo stāvokli tās īstenošanā; ar nepacietību gaida vērienīgu gaidāmā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna II (2021–2024) versiju; atzinīgi vērtē daudzveidības uzlabošanos EIB dzimumu līdzsvara ziņā: 2019. gadā augsta ranga amatpersonas amatu un vadošu amatu ieņemošu sieviešu īpatsvars bija palielinājies attiecīgi līdz 33 % un 30 %; atzinīgi vērtē EIB 2021. gadam izvirzīto mērķi — vēl vairāk palielināt minētos amatus ieņemošu sieviešu īpatsvaru; aicina EIB arī turpmāk savā organizācijā veicināt visu veidu daudzveidību un iekļaušanu un noteikt vērienīgus mērķus; ierosina, lai EIB ņemtu piemēru no Apvienotās Karalistes attīstības finansēšanas institūcijas CDC Group, kas ir ieviesusi dzimumu līdztiesības stratēģiju un rīkkopu; aicina EIB vākt datus dalījumā pēc dzimuma, lai izvērtētu dzimumu līdztiesības trūkumu aizdošanā un risinātu šo problēmu; mudina EIB izvērtēt projektu ietekmi uz dzimumu līdztiesību uz vietas, veikt projektu ietekmes uz dzimumu līdztiesību izvērtēšanu un šajā nolūkā sadarboties ar neatkarīgiem ekspertiem; ierosina, lai integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai kļūtu par pastāvīgu punktu EIB Direktoru padomes darba kārtībā; prasa EIB piešķirt vairāk cilvēkresursu darbam ar cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai pilnībā īstenotu savus vides un sociālos standartus un dzimumu līdztiesības stratēģiju;

14. ar nepacietību gaida 2021. gadā paredzēto EIB pārredzamības politikas pārskatīšanu; uzskata, ka tai būtu jānodrošina visu EIB pārvaldības struktūru sanāksmju satura savlaicīga un sistemātiska publicēšana; īpaši prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz Vadības komitejas sanāksmēm un to iznākumu, publicēt Direktoru padomes sanāksmju protokolus uzreiz pēc attiecīgās sanāksmes un iekļaut informāciju, kas labāk atspoguļo šajās sanāksmēs notikušās diskusijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[14]; turklāt uzsver, ka liela nozīme ir tādas informācijas publicēšanai, kura attiecas uz tiešiem aizdevumiem, ko apstiprina EIB Vadības komiteja, tostarp Komisijas un dalībvalsts, kurā attiecīgais projekts tiek īstenots, atzinuma publicēšanai par katru projektu, kā arī attiecīgā gadījumā tās trīs pīlāru izvērtējuma, rezultātu mērījumu lapu un/vai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rādītāju apkopojuma publicēšanai līdz ar siltumnīcefekta gāzu oglekļa pēdas izvērtējuma un vispārējās ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes veidlapas publicēšanu; sagaida, ka EIB uzlabos pārredzamību un piekļuvi informācijai par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas kārtību, iekšējās izmeklēšanas rezultātiem un darbību un programmu atlasi, uzraudzību un izvērtēšanu; aicina EIB proaktīvi publicēt uzraudzības ziņojumus un projektu virzītāju ziņojumus, tomēr neatklājot komerciāli sensitīvu informāciju;

15. atzīmē, ka EIB joprojām pārskata savu krāpšanas apkarošanas politiku, un mudina to ātri pieņemt atjaunināto politiku; prasa, lai EIB tiktu iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai[15], darbības jomā; aicina EIB pirms katra projekta apstiprināšanas publicēt “pazīsti savu klientu” (Know Your Customer) pārbaudes; uzskata, ka EIB būtu jānodrošina pēc iespējas augstāks savu finanšu starpnieku integritātes līmenis un ka tās aizdevumiem būtu jāpiemēro tādas pašas pārredzamības prasības kā citiem aizdevumu veidiem; šajā sakarā pieprasa jaunus vērienīgus finanšu starpniekiem piemērojamus standartus ar konkrētiem kritērijiem, ievērojot stingrus nodokļu, pārredzamības, vides un sociālos standartus; aicina EIB pieprasīt saviem klientiem piemērot attiecīgos ES tiesību aktus par nodokļu un grāmatvedības datu publicēšanu un uzraudzīt šīs prasības izpildi; aicina EIB attiecībā uz projektiem, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi, regulāri publicēt piešķiršanas sarakstu ar finanšu starpniekoperāciju galīgajiem labuma guvējiem, tostarp informāciju par to, vai šie projekti ir tikuši pakļauti ietekmes uz vidi izvērtēšanai un atbilstošai izvērtēšanai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[16]; aicina EIB publicēt būtiskāku apkopota līmeņa informācijas par saviem aizdevumiem sadalījumā pa valstīm, nozarēm un finanšu instrumentiem; aicina EIB grozīt EIB līguma paraugnoteikumus par vides jautājumiem un atbilstoši — līgumus ar finanšu starpniekiem, lai tiktu skaidri noteiktas prasības attiecībā uz to, kāda ar vidi saistīta informācija finanšu starpniekiem ir jāvāc un jāiesniedz EIB publicēšanai; aicina EIB pārtraukt sadarbību ar finanšu starpniekiem, kuru iepriekšējā darbībā tikuši konstatēti pārredzamības trūkuma, krāpšanas, korupcijas, organizētas noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, cilvēktiesību pārkāpšanas vai vides aizsardzības noteikumu neievērošanas gadījumi; uzsver, ka šādām jaunām prasībām nevajadzētu mazināt finansējuma pieejamību MVU; uzsver neatkarīgas revīzijas nozīmi, lai atklātu jebkādus trūkumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu piemērošanā, un prasa EIB nodrošināt lielāku pārredzamību un it īpaši publiskot jebkādus lēmumus, kas pieņemti, lai novērstu minētos trūkumus; prasa, lai Eiropas Revīzijas palātai tiktu piešķirtas pilnas revīzijas pilnvaras; uzskata, ka Eiropas Prokuratūrai (EPPO) nākotnē vajadzētu būt pilnvarām veikt kriminālvajāšanu par noziedzīgu darbību attiecībā uz EIB līdzekļiem ES dalībvalstīs, kuras ir arī EPPO locekles;

16. uzsver, ka 2019. gadā 12,5 % EIB aizdevumu attiecās uz projektiem ārpus ES un ka tie bija aptuveni trešā daļa no kopējā ES iestāžu sniegtās oficiālās attīstības palīdzības apjoma; atgādina Komisijas paziņojumu, ka Eiropas Investīciju bankai savas ārējo aizdevumu pilnvaru ietvaros veiktās operācijas būtu labāk jāsaskaņo ar ES politikām[17];

17. pieprasa lielāku pārskatatbildību ES iestāžu, it īpaši Parlamenta priekšā, jo pārredzamība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem; uzskata, ka Eiropas Parlamenta deputātiem vajadzētu būt iespējai iesniegt EIB jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, kā tas jau ir paredzēts attiecībā uz Eiropas Centrālo banku; atzīst Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu pievienoto vērtību, jo ar to palīdzību iespējams panākt efektīvāku un pārredzamāku pārvaldību; šajā sakarā aicina EIB savlaicīgi īstenot Eiropas Ombuda ieteikumus; atgādina, ka EIB līdzekļi ir publiski līdzekļi un ka tiem vienmēr vajadzētu būt pakļautiem publiskai kontrolei un pārskatatbildībai; pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu EIB piešķirto aizdevumu izmantošanā, ko Eiropas Ombuds uzsvēris savā 2019. gada 28. novembra lēmumā, kurā norādīts, ka nozīmīgs Eiropas uzņēmums nepareizi izlietojis publiskus līdzekļus un sniedzis nepareizu informāciju par to izmantošanas mērķi[18]; aicina EIB piemērot stingrāku kontroli un uzticamības pārbaudi, lai turpmāk izvairītos no šādiem gadījumiem, un it īpaši — atklāt jebkādu būtisku informāciju, kas saistīta ar nopietniem publisko līdzekļu nepareizas izmantošana gadījumiem;

18. atzīmē, ka nepietiekama finansējuma pieejamība MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, it īpaši inovācijas jomā, joprojām ir strukturāls tirgus darbības traucējums; aicina EIB uzlabot sadarbību ar finanšu starpniekiem un valsts attīstību veicinošām bankām un institūcijām, lai nodrošinātu plašu klāstu MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu; aicina EIB prioritāti piešķirt projektiem, kas rada ilgtspējīgas darbvietas un mazina nevienlīdzību, kā arī nodrošina izaugsmes kapitālu, lai tādējādi dotu iespēju MVU paplašināt savu darbību;

19. atzīmē, ka EIB būs svarīga loma Eiropas atlabšanā no Covid-19 pandēmijas; aicina EIB būt gatavai uzņemties svarīgu konsultatīvo lomu attiecībā uz investēšanu taisnīgas klimatiskās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā, MVU, kohēzijā un atveseļošanā; aicina EIB maksimāli palielināt investīcijas, lai ierobežotu pandēmijas ilgtermiņa negatīvo ietekmi.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.2.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Ioannis Lagos, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Damian Boeselager, Petros Kokkalis

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig

Renew

Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds

S&D

Robert Biedroń, Paolo De Castro, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs

The Left

Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis

Verts/ALE

Rasmus Andresen, Damian Boeselager, David Cormand, Francisco Guerreiro

 

2

-

ID

Joachim Kuhs

NI

Ioannis Lagos

 

6

0

ECR

Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt

ID

Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Hélène Laporte

NI

Mislav Kolakušić

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.6.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Francesca Donato, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Eero Heinäluoma, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Fulvio Martusciello, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manon Aubry, Eugen Jurzyca, Ville Niinistö

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ID

Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Fulvio Martusciello, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Gilles Boyer, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoș Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli

The Left

Manon Aubry, José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis

Verts/ALE

Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Ville Niinistö, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

6

-

ECR

Michiel Hoogeveen

ID

Gunnar Beck, France Jamet, Jörg Meuthen

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos

Renew

Engin Eroglu

 

3

0

ECR

Raffaele Fitto, Eugen Jurzyca, Roberts Zīle

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 28. jūnijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika