ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam

17.6.2021 - (COM(2020)0652 – C9-0329/2020 – 2020/0300(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Grace O'Sullivan

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam

(COM(2020)0652 – C9-0329/2020 – 2020/0300(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0652),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0329/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 27. janvāra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2021. gada 5. februāra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0203/2021),

1. pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija 7. VRP izvērtējumā24 secināja, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka tā palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides rīcībpolitikas jomā un ka tās struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides rīcībpolitika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Izvērtējumā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmai ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, un sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tā turklāt Savienībai devusi iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Savā 7. VRP izvērtējumā Komisija secināja arī to, ka progress dabas aizsardzības, veselības un rīcībpolitiku integrācijas jomā ir nepietiekams.	(3) Komisija 7. VRP izvērtējumā24 secināja, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka tā palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides rīcībpolitikas jomā un ka tās struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides rīcībpolitika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Izvērtējumā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmai ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, un sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tā turklāt Savienībai devusi iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Savā 7. VRP izvērtējumā Komisija secināja arī to, ka progress dabas aizsardzības un veselības jomā, kā arī vides aspektu integrēšanā citos politikas virzienos ir nepietiekams. Izvērtējumā tika atzīmēts arī tas, ka 7. VRP būtu bijis vairāk jāņem vērā sociālos jautājumus, pamatojoties uz pašreizējo vides un sociālās politikas saikni, piemēram, saistībā ar ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, darbvietām, sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību. Turklāt Komisija savā izvērtējumā norādīja, ka, lai gan daudzās politikas jomās ir paredzēti aizvien vērienīgāki vides mērķrādītāji, izdevumi vides aizsardzībai Eiropā daudzu gadu garumā ir palikuši mazi (ap 2 % no IKP) un ka nespēja ieviest tiesību aktus vides jomā Savienības ekonomikai katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR veselības aprūpes izdevumos un tiešās vides izmaksās. Izvērtējumā norādīts, ka 7. VRP īstenošanu būtu bijis iespējams stiprināt ar stingrāku monitoringa mehānismu.
__________________	__________________
24 COM(2019) 233 final.	24 COM(2019) 233 final.

Grozījums Nr.  2

 

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Kā teikts EVA ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (SOER 2020), 2020. gads Savienībai paver unikālu iespēju rādīt priekšzīmi ilgtspējas jomā un stāties pretī neatliekamām ilgtspējas problēmām. Kā norādīts SOER 2020, kopš 20. gs. 50. gadiem novērotās pasaules klimata un ekosistēmu izmaiņas ir nepieredzētas gadu desmitu un pat tūkstošu griezumā. Pasaules iedzīvotāju skaits kopš 1950. gada ir trīskāršojies, un pilsētās dzīvo četrtik iedzīvotāju. Paredzams, ka ar pašreizējo izaugsmes modeli vides noslogojumi vēl pieaugs, tā atstājot gan tiešu, gan netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un labbūtību. Tas it sevišķi attiecas uz sektoriem ar lielāko ietekmi uz vidi — pārtikas nozari, mobilitāti, enerģētiku, kā arī infrastruktūras un ēku sektoru.	(4) Kā teikts EVA ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (SOER 2020), Savienībai ir unikāla iespēja turpmākos desmit gadus rādīt priekšzīmi pasaulei ilgtspējas jomā, risinot neatliekamās ilgtspējas problēmas, kuras nav iepriekš pieredzētas un kuras var novērst, tikai nodrošinot sistēmiskas pārmaiņas. Sistēmiskas pārmaiņas ietver fundamentālas, pārveidojošas un transversālas pārmaiņas, kas prasa būtiskus pārveidojumus un sistēmas mērķu, stimulu, tehnoloģiju, sociālās prakses un normu, kā arī zināšanu sistēmu un pārvaldības pieeju pārorientāciju. Kā norādīts SOER 2020, viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kas ir Eiropas pastāvīgo vides un ilgtspējas problēmu pamatā, ir tas, ka tās ir nesaraujami saistītas ar saimniecisko darbību un dzīvesveidu, jo īpaši ar sociālajām sistēmām, kas eiropiešiem nodrošina tādas vajadzības kā preces, enerģiju un mobilitāti. Nodrošinot politikas saskaņotību ar pašreizējām vides politikas nostādnēm un to pilnīgu īstenošanu, Eiropai būtu vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus vides jomā līdz 2030. gadam. Tomēr saistībā ar klimata un vides mērķiem ir vajadzīgs arī sistēmisks ilgtermiņa regulējums ar saistošiem mērķrādītājiem. SOER 2020 secināts, ka Eiropa savu ilgtspējas redzējumu par “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem” nesasniegs, tikai turpinot veicināt ekonomisko izaugsmi un cenšoties pārvaldīt kaitīgās blakusparādības ar vides un sociālās politikas rīkiem. Tā vietā ilgtspējai ir jākļūst par vadošo principu vērienīgu un saskaņotu politikas virzienu un darbību īstenošanā visā sabiedrībā.

Grozījums Nr.  3

 

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas Komisija uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem reaģējusi, pieņemot Eiropas zaļo kursu25 — jaunu izaugsmes stratēģiju, kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)26 Savienības mērķrādītājs, kas paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.	(5) Eiropas Komisijas atbilde uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem ir izklāstīta Eiropas zaļajā kursā25 kā jauna izaugsmes stratēģija, kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku un aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu, vienlaikus uzlabojot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti. Par prioritāti vajadzētu izvirzīt klimata un vides mērķrādītāju ātru sasniegšanu, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un labbūtību no vides riskiem un ietekmes un nodrošinot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)26 Savienības mērķrādītājs, kas paredz vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.
__________________	__________________
25 COM(2019) 640 final.	25 COM(2019) 640 final.
26 COM(2020) 80 final.	26 COM(2020) 80 final.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Eiropas Parlaments 2019. gada 28. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā tas pasludināja ārkārtas situāciju klimata un vides jomā Eiropā un pasaulē un mudināja jauno Komisiju veikt ātrus un svarīgus pasākumus, tostarp novērst neatbilstības pašreizējās Savienības politikas jomās saistībā ar ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, jo īpaši veicot lauksaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas un infrastruktūras investīciju politikas tālejošu reformu un nodrošinot, ka visi attiecīgie turpmākie tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu mazāk kā 1,5°C apmērā un ka tie neveicina biodaudzveidības zudumu.

Grozījums Nr.  5

 

Lēmuma priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Gan ES, gan visā pasaulē turpinās zemes un augsnes degradācija dažādu cilvēka darbību dēļ, piemēram, slikta zemes apsaimniekošana, zemes izmantošanas veida maiņa, neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, zemes pamešana, piesārņojums, neilgtspējīga mežsaimniecības prakse un augsnes noslēgšana, biodaudzveidības zudums un klimata pārmaiņas, ko bieži vien papildina vēl arī citi faktori, tādējādi samazinās zemes un augsnes spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas. Neraugoties uz to, Savienība un dalībvalstis patlaban nespēj izpildīt savas starptautiskās un Eiropas līmeņa saistības attiecībā uz augsni un zemi, tostarp saistības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos un paredz apkarot pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni un līdz 2030. gadam panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu pasauli. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par augsnes aizsardzību ir vajadzīgs vienots Savienības mēroga tiesiskais regulējums augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, kurā būtu pilnībā ievērots subsidiaritātes princips un risinātas visas būtiskākās augsnes apdraudējuma problēmas. Minētajā sistēmā cita starpā būtu jāiekļauj vienota augsnes un tās funkciju definīcija un kritēriji laba augsnes stāvokļa un ilgtspējīgas izmantošanas panākšanai, kā arī starpposma un galīgie mērķi, ko papildina saskaņoti rādītāji un monitoringa un ziņošanas metodika.

Grozījums Nr.  6

 

Lēmuma priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c) Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi vēl nepieredzētu ekonomikas un veselības krīzi, ir vēlreiz parādījusi, ka politikas veidošanā ir svarīgi piemērot daudznozaru pieeju “Viena veselība”, kurā atzīts, ka cilvēku veselība ir saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi un ka veselības apdraudējumu novēršanas darbībās ir jāņem vērā visas trīs minētās dimensijas. Lai cita starpā efektīvi atklātu zoonožu uzliesmojumus un pārtikas nekaitīguma apdraudējumus, reaģētu uz tiem un tos novērstu, būtu jāapmainās ar informāciju un datiem starp nozarēm un būtu jāpalielina sadarbība valsts un vietējā līmenī, lai īstenotu efektīvus un kopīgus atbildes pasākumus. 8. VRP būtu jāpalīdz pilnībā integrēt pieeju “Viena veselība” visos politikas veidošanas līmeņos.

Grozījums Nr.  7

 

Lēmuma priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d) Saskaņā ar starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2020. gada ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un pandēmijām1a pandēmiju cēloņi ir tās pašas globālās vides izmaiņas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantošanas maiņa, lauksaimniecības ekspansija un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība un patēriņš, kā arī citi virzītājspēki. Klimata pārmaiņas ir saistītas ar slimību parādīšanos un, iespējams, nākotnē izraisīs ievērojamu pandēmiju risku, savukārt biodaudzveidības zudums ir saistīts arī ar ainavu pārveidošanu un dažos gadījumos var palielināt jaunu slimību risku. Saskaņā ar ziņojumu bezdarbības izmaksas lielā mērā pārsniedz izmaksas, kas rodas, īstenojot globālas stratēģijas pandēmiju novēršanai, kuru pamatā ir savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības un zemes izmantošanas maiņas ierobežošana un pastiprināta uzraudzība saskaņā ar pieeju “Viena veselība”.
	__________________
	1a IPBES seminārs par daudzveidību un pandēmijām — kopsavilkums, 2020. gads.

Grozījums Nr.  8

 

Lēmuma priekšlikums

5.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5e) Paredzams, ka vides degradācija un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme turpmākajos gados turpinās palielināties, visvairāk ietekmējot jaunattīstības valstis un neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Lai palīdzētu veidot noturību un sniegtu atbalstu trešām valstīm to centienos mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī aizsargāt biodaudzveidību, Savienības un dalībvalstu finansiālajai palīdzībai trešām valstīm būtu jāveicina tas, lai tiktu īstenota ANO Programma 2030. gadam, Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām1a (“Parīzes nolīgums”), un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību globālais satvars laikam pēc 2020. gada, un jābūt saskaņā ar ANO 8. VRP prioritārajiem mērķiem. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka Parīzes nolīgums un citi starptautiskie klimata un vides nolīgumi tiek īstenoti tādā veidā, kas atspoguļo taisnīguma un kopējas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo spēju principus, kā noteikts arī Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.
	_______________
	1a OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

Grozījums Nr.  9

 

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas zaļais kurss ir pamatā Next Generation EU atveseļošanas plānam, kas svarīgos zaļajos sektoros stimulē investīcijas, kas vairos izturētspēju un nodrošinās izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no koronavīrusa krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek izvirzītas saskaņā ar Next Generation EU atveseļošanas plānu, būtu jāievēro Eiropas zaļā kursa zvērests nekaitēt.	(6) Eiropas zaļais kurss ir pamatā Next Generation EU atveseļošanas plānam, kas svarīgos zaļajos un digitālajos sektoros stimulē investīcijas, kuras vairos izturētspēju un nodrošinās izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no koronavīrusa krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek izvirzītas saskaņā ar Next Generation EU atveseļošanas plānu būtu jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (“Taksonomijas regula”)1a. Atveseļošanas plāns sniedz svarīgu iespēju paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti un vides aizsardzību.
	______________
	1a.Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  10

 

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Vides rīcības programmas virza ES vides rīcībpolitikas izstrādi jau kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. 7. VRP beigsies 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai nosaka pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi — lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP — nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika izziņota jaunas vides rīcības programmas pieņemšana.	(7) Vides rīcības programmas virza ES vides rīcībpolitikas izstrādi un koordināciju jau kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. 7. VRP beidzās 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai noteica pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi — lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP — nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika izziņots, ka 8. VRP ietvers jaunu monitoringa satvaru, kas nodrošinās, ka Savienība turpina virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija savā paziņojumā arī apņēmās ieviest infopaneli, ar kura palīdzību varēs uzraudzīt progresu visu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.  11

 

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) 8. VRP vajadzētu atbalstīt Eiropas zaļā kursa vides un klimatrīcības mērķus, ievērojot ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, kas pieteikts jau 7. VRP. Tai vajadzētu dot ieguldījumu virzībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas izpildi un tās ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.	(8) 8. VRP kā vispārējai Savienības vides rīcības programmai vajadzētu balstīties uz Eiropas zaļā kursa mērķiem un veicināt to sasniegšanu, ievērojot ilgtermiņa mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, saskaņā ar to, kas jau noteikts 7. VRP. Tai vajadzētu būt pilnībā saskaņotai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmu un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kas ir integrēti un nedalāmi, un virzīt to īstenošanu un sasniegšanu, kā arī būt saskaņotai ar Parīzes nolīguma, ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un citu attiecīgo starptautisko nolīgumu mērķiem. Ar 8.VRP būtu jānodrošina sistēmiskas pārmaiņas Savienības ekonomikā, kas garantē labbūtību planētas iespēju robežās, kur izaugsme ir atjaunojama, un būtu arī jānodrošina, ka pārkārtošanās vides un klimata jomā tiek īstenota taisnīgā un iekļaujošā veidā, vienlaikus palīdzot mazināt nevienlīdzību.

Grozījums Nr.  12

 

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) 8. VRP prioritārie mērķi nosaka Savienības politikas veidošanas virzienu, pamatojoties uz Eiropas zaļā kursa stratēģiju un iniciatīvu saistībām, bet ne tikai uz tām.

Grozījums Nr.  13

 

Lēmuma priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) 8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos. Saskaņā ar Stokholmas Noturības centra izstrādāto modeli vides un klimata IAM sasniegšana ir pamatā sociālo un ekonomikas IAM sasniegšanai, jo mūsu sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no veselīgas biosfēras un ilgtspējīga attīstība var notikt tikai stabilas un noturīgas planētas drošā darbības telpā. Lai Savienība varētu demonstrēt vadošo lomu ilgtspējīgas pārkārtošanās panākšanā, tai ir jāsasniedz izvirzītie IAM un jāatbalsta trešās valstis tādu pašu centienu īstenošanā.

Grozījums Nr.  14

 

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) 8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz reģeneratīvu ekonomiku, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu. Izvēlēties reģeneratīvu izaugsmes modeli nozīmē atzīt, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, bez kā nav iespējama droša darbības telpa mūsu ekonomikai. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties tā, ka tā ne tikai nekaitē, bet (tieši otrādi) pavērš pretējā virzienā klimata pārmaiņas un vides degradāciju, līdz minimumam samazina piesārņojumu un saglabā un bagātina dabas kapitālu, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga inovācija, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka reģeneratīvā ekonomika stiprina izturētspēju un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.	(9) 8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz reģeneratīvu izaugsmes modeli, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu, saskaņā ar ilgtspējīgas labklājības ekonomikas modeli, kas ļauj veikt sistēmiskas pārmaiņas, atzīst, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām un nodrošina drošu darbības telpu planētas iespēju robežās. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties ilgtspējīgā veidā, lai tā ne tikai nekaitētu, bet (tieši otrādi) pavērstu pretējā virzienā klimata pārmaiņas, aizsargātu un atjaunotu ekosistēmas un biodaudzveidību, vienlaikus apturot un pavēršot pretējā virzienā to zudumu, novērstu vides degradāciju, aizsargātu veselību un labbūtību no negatīvas vides ietekmes, novērstu un mazinātu piesārņojumu un saglabātu un bagātinātu dabas resursus un biodaudzveidību, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga pētniecība un inovācija, ražošanas veidu un patēriņa paradumu pārveide, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka reģeneratīvā un ilgtspējīgā labklājības ekonomika stiprina izturētspēju, uzlabo dabas stāvokli un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību un tiesības uz veselīgu vidi.

Grozījums Nr.  15

 

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) ESAO uzskata, ka ekonomiskā snieguma un sabiedrības progresa ne tikai IKP izteiksmē novērtēšanai ir vispāratzīts pamatojums un ka IKP kā vienots rādītājs nesniedz politikas veidotājiem pietiekami precīzu priekšstatu par to, kā ekonomika darbojas iedzīvotāju labā, vai par izaugsmes ilgtermiņa ietekmi uz ilgtspēju1a. Lai Savienība varētu izstrādāt holistiskāku pieeju ekonomikas politikas veidošanai saskaņā ar IAM, Parīzes nolīgumu un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, 8. VRP ir noteikta prasība izstrādāt visaptverošu rādītāju kopumu, kuri aptver ne tikai IKP, kā prasīts 7. VRP, nolūkā novērtēt progresu virzībā uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku un virzīt un informēt turpmākās politikas veidošanu.
	__________________
	1a SDD 2019. gada 18. septembra darba dokuments Nr. 102 “The Economy of Well-being - Creating opportunities for people’s well-being and economic growth” (Labklājības ekonomika. Radīt iespējas cilvēku labbūtībai un ekonomikas izaugsmei).

Grozījums Nr.  16

 

Lēmuma priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Efektīva globālā biodaudzveidības satvara laikam pēc 2020. gada īstenošana būs atkarīga no tā, vai tiks samazinātas biodaudzveidībai kaitējošas finanšu plūsmas, tomēr saskaņā ar ESAO ziņojumu valdību ikgadējie izdevumi pasākumiem, kas ir potenciāli kaitīgi biodaudzveidībai, ir piecas līdz sešas reizes lielāki nekā ikgadējie kopējie izdevumi biodaudzveidības atbalstam1a. Aiči biodaudzveidības mērķos ir noteikts pienākums vēlākais līdz 2020. gadam izskaust, pakāpeniski izbeigt vai reformēt subsīdijas, kas kaitē biodaudzveidībai, un videi kaitīgu subsīdiju izbeigšana bez kavēšanās Savienības un dalībvalstu līmenī bija noteikta kā pienākums arī 7. VRP. Lai Savienība sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, tostarp klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, būs pakāpeniski jāizbeidz visas videi kaitīgās subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā subsīdijas. Minētais būtu jāattiecina uz visām tiešajām un netiešajām subsīdijām, tostarp tām, ko piešķir kā atbrīvojumus no nodokļiem. Būtu jāizstrādā arī mehānisms dalībvalstu ziņošanai par tādu videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu, kas nav fosilā kurināmā subsīdijas. Pakāpeniski atceļot visas videi kaitīgās subsīdijas, būtu jāievēro taisnīgas pārkārtošanās princips un paralēli jāveic pasākumi, lai novērstu vai mazinātu jebkādu negatīvu sociālekonomisko ietekmi Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā.
	__________________
	1a ESAO galīgais ziņojums, 2020. gada aprīlis, “A Comprehensive Overview of Global Biodiversity Finance” (Visaptverošs pārskats par biodaudzveidības finansēšanu pasaulē).

Grozījums Nr.  17

 

Lēmuma priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Viena no Eiropas vides kontu stratēģijas 2019.–2023. gadam prioritātēm ir paplašināt to jomu sarakstu, uz kurām attiecas Eiropas vides konti, un viena no attīstības jomām ir “subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var kaitēt videi”. Strādājot pie sagatavošanas darbības, Komisija ieinteresētajām personām nodrošinās rīkkopu, lai palīdzētu tām identificēt videi kaitīgas subsīdijas un pēc tam iesniegt uz pierādījumiem balstītu pamatojumu to reformai vai atcelšanai, apzinot pakāpeniskas izbeigšanas ietekmi uz sociālo, ekonomikas un vides jomu.

Grozījums Nr.  18

 

Lēmuma priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9d) Jūras un piekrastes ekosistēmas, piemēram, mangroves, koraļļu rifi, sāls purvi un jūraszāļu pļavas, degradē un negatīvi ietekmē tādi procesi kā eitrofikācija un paskābināšanās, ietekmējot to uzturēto biodaudzveidību un sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, kā arī to spēju darboties kā oglekļa piesaistītājiem. Ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu un atjaunotu šīs jūras un piekrastes ekosistēmas, tostarp okeāna gultni, un jāatzīst okeāns par globālu kopresursu, šādi veicinot informētības palielināšanu, uzlabojot zināšanas par okeāniem un mudinot rīkoties un pieņemt efektīvus pasākumus visos sabiedrības līmeņos un no visu sabiedrības locekļu puses.

Grozījums Nr.  19

 

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) 8. VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām, biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, aprites ekonomika, nulles piesārņojuma iecere un ražošanas un patēriņa radīto vides noslogojumu mazināšana. Tajā turklāt būtu jāapzina, kādi labvēlīgi priekšnosacījumi visiem iesaistītajiem aktoriem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus patiešām sasniegt.	(10) 8. VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, sauszemes un jūras biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, netoksiska aprites ekonomika, nulles piesārņojums videi, kā arī ražošanas un patēriņa radītā vides noslogojuma samazināšana līdz minimumam visās ekonomikas nozarēs. Šie tematiskie prioritārie mērķi, kas attiecas gan uz videi nodarītā kaitējuma virzītājspēkiem, gan ietekmi, ir savstarpēji saistīti, un tādēļ to sasniegšanai ir vajadzīga sistēmiska pieeja. Turklāt 8. VRP būtu jāapzina, kādi labvēlīgi priekšnosacījumi visiem iesaistītajiem dalībniekiem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus saskaņotā veidā sasniegt, kā arī jākoordinē darbības, kas vajadzīgas šo nosacījumu nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  20

 

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Termins “ekosistēmas pieeja” ir noteikts ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību kā sauszemes, ūdens un dzīvo resursu integrētas apsaimniekošanas stratēģija, kas veicina saglabāšanu un taisnīgu ilgtspējīgu izmantošanu, lai palīdzētu panākt līdzsvaru starp trijiem konvencijas mērķiem — bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un ieguvumu sadali.

Grozījums Nr.  21

 

Lēmuma priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) EVA uzskata, ka dabā balstīti risinājumi, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, ir darbības, kuras ir saskaņā ar dabu un dabai labvēlīgas ar mērķi atjaunot un aizsargāt ekosistēmas un palīdzēt sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī palēnināt turpmāku sasilšanu, vienlaikus nodrošinot vairākus papildu ieguvumus1a. Lai gan dabā balstīti risinājumi var sniegt ekonomiskus ieguvumus, būtu jāatzīst, ka tie var īstenoties tikai ilgākā laikposmā. Īstenojot dabā balstītus risinājumus, būtu jāievēro konkrēti kritēriji, lai nodrošinātu, ka to īstenošana saskan ar 8. VRP prioritārajiem mērķiem un neapdraud tos. Turklāt, ja dabā balstītus risinājumus finansē ar biodaudzveidības kompensācijas mehānismiem, šajos mehānismos būtu stingri jāievēro klimata pārmaiņu mazināšanas hierarhija, kas cita starpā nodrošina, ka kompensācijas var izmantot tikai kā galējo līdzekli.
	__________________
	1a EVA ziņojums Nr. 1/2021 “Nature-based solutions in Europe: Policy, knowledge and practice for climate change adaptation and disaster risk reduction” (Dabā balstīti risinājumi Eiropā — Politika, zināšanas un prakse attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu).

Grozījums Nr.  22

 

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Tā kā vides rīcībpolitika ir ļoti decentralizēta, 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai būtu jārīkojas dažādos pārvaldes līmeņos, proti, Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, realizējot sadarbīgu pieeju daudzlīmeņu pārvaldībai. Integrētā pieeja rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai būtu jāstiprina, lai maksimāli izmantotu sinerģijas starp ekonomiskajiem, vidiskajiem un sociālajiem mērķiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot iespējamiem nevēlamiem kompromisiem un mazaizsargātu grupu vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu, ka 8. VRP un tās prioritāro mērķu sasniegšana norit veiksmīgi, ir vajadzīga pārredzama sadarbība ar nevalstiskajiem aktoriem.	(11) Tā kā vides rīcībpolitika ir ļoti decentralizēta, 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai būtu jārīkojas dažādos pārvaldes līmeņos, proti, Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, realizējot sadarbīgu pieeju daudzlīmeņu pārvaldībai. Efektīva uzraudzība, īstenošana, izpilde un pārskatatbildība ir būtiska, un ir vajadzīga efektīva pārvaldība, lai nodrošinātu politikas virzienu saskaņotību. Integrētā pieeja rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai būtu jāstiprina, lai maksimāli izmantotu sinerģijas starp vidiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, vienlaikus sistemātiski novērtējot iespējamos kompromisus starp tiem, kā arī sistemātiski novērtējot mazaizsargātu un marginalizētu grupu vajadzības. Šai integrētajai pieejai būtu jāatbilst visu reģionu, tostarp pilsētu un lauku teritoriju un tālāko reģionu, īpašajām vajadzībām. Turklāt piekļuve vides informācijai, sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā vides jomā un tiesu iestāžu pieejamība saskaņā ar Orhūsas konvenciju, kā arī pārredzama sadarbība ar un starp publiskām iestādēm visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, nevalstiskajiem dalībniekiem un plašāku sabiedrību ir svarīga, lai nodrošinātu, ka 8. VRP un tās prioritāro mērķu sasniegšana norit veiksmīgi.

Grozījums Nr.  23

 

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Ietekmes novērtējumos, kas veikti saistībā ar 8. VRP, būtu jāņem vērā visu veidu tūlītēja un ilgtermiņa ietekme uz vidi un klimatu, tostarp tās kumulatīvā ietekme, kā arī rīcības un bezdarbības izmaksas, un šajā nolūkā būs jāizstrādā instrumenti. Minēto ietekmes novērtējumu pamatā vajadzētu būt plašai un pārredzamai apspriešanai, un astoņu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas beigām Komisijai būtu sistemātiski jāiesniedz detalizētas atsauksmes par atbildēm, kas saņemtas apspriedēs ar ieinteresētajām personām, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus. Turklāt ietekmes novērtējumi būtu jāpublicē nekavējoties pēc to pabeigšanas, lai ieinteresētās personas varētu veikt rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā Tiesas 2018. gada 4. septembra spriedumu lietā C-57/16 P1a, tiem vajadzētu būt pietiekami detalizētiem un tajos būtu jāiekļauj visa informācija, kas izmantota secinājumu izdarīšanai, tostarp sociālekonomiskā ietekme.
	__________________
	1a Tiesas 2018. gada 6. septembra spriedums ClientEarth/Komisija, C-57/16 P, ECLI:EU:C:2018:660.

Grozījums Nr.  24

 

Lēmuma priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Pasākumi, ar ko iecerēts sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir jāveic saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un jābūt saderīgiem ar to.

Grozījums Nr.  25

 

Lēmuma priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11c) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir uzsvēruši, ka vides pārmaiņām ir ar dzimumu saistīta ietekme. Dzimumiem raksturīgas atšķirīgas lomas rada arī atšķirīgu sieviešu un vīriešu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību. Tādēļ, lai palīdzētu nodrošināt dzimumu nevienlīdzības izbeigšanu, ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu saistītām darbībām un mērķiem ir vajadzīga dzimumu līdztiesības perspektīva, tostarp novērtējumi par plānoto pasākumu ietekmi uz dzimumu, un ir vajadzīgs uzsvars uz dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu un pasākumi, kuros tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips. 8. VRP ir atzīts, ka dzimumu līdztiesība ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai un vislabāko rezultātu sasniegšanai, reaģējot uz klimata un vides problēmām.

Grozījums Nr.  26

 

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai izdotos sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir vajadzīga spēcīgāka sadarbība ar partnervalstīm, laba pasaules mēroga vidiskā pārvaldība, kā arī sinerģijas starp Savienības iekšējām un ārējām rīcībpolitikām.	(12) Lai izdotos sasniegt IAM un Savienības vides un klimata mērķus, ir jāīsteno spēcīgāka sadarbība un zaļā diplomātija ar trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, un jāatbalsta laba pasaules mēroga vidiskā pārvaldība, tostarp veicinot informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesiskās aizsardzības pieejamību vides jautājumos. Būtiska nozīme ir arī sinerģijas un saskaņotības nodrošināšanai starp visām Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas jomām, tostarp tirdzniecības politikas virzieniem un nolīgumiem, un politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PCSD) ievērošanai.

Grozījums Nr.  27

 

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Eiropas Komisijai būtu jānovērtē, kā Savienībai un dalībvalstīm sokas ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu laikā, kad notiek pārkārtošanās uz lielāku ilgtspēju, labbūtību un izturētspēju. Tas atbilst Padomes27 un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas28 aicinājumiem ekonomikas sniegumu un sabiedrības progresu mērīt ne tikai IKP izteiksmē un virzīties uz to, ka rīcībpolitiku izstrādes kompass ir labbūtība; šādu principu atbalsta arī ESAO29.	(13) Eiropas Komisijai būtu jānovērtē, kā Savienībai un dalībvalstīm sokas ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu laikā, kad notiek taisnīga un iekļaujoša pārkārtošanās uz ilgtspēju, labbūtību un izturētspēju planētas iespēju robežās. Tas atbilst Padomes27 un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas28 aicinājumiem ekonomikas sniegumu un sabiedrības progresu mērīt ne tikai IKP izteiksmē un virzīties uz to, ka rīcībpolitiku izstrādes kompass ir labbūtība; šādu principu atbalsta arī ESAO29.
__________________	__________________
27 Sk., piem., https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10414-2019-INIT/lv/pdf.	27 Sk., piem., https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10414-2019-INIT/lv/pdf.
28 https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/reflection-paper-towards-sustainable-europe-2030.	28 https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/reflection-paper-towards-sustainable-europe-2030.
29 Sk., piem., ESAO Labbūtības satvaru, ESAO Rīcībpolitikas satvaru iekļaujošai izaugsmei, Labākas dzīves iniciatīvu un iniciatīvu “Jaunas pieejas ekonomikas problēmām”.	29 Sk., piem., ESAO Labbūtības satvaru, ESAO Rīcībpolitikas satvaru iekļaujošai izaugsmei, Labākas dzīves iniciatīvu un iniciatīvu “Jaunas pieejas ekonomikas problēmām”.

Grozījums Nr.  28

 

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Novērtējumam par virzību uz 8. VRP prioritārajiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa vai pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1999/201830, vides politikas īstenošanas pārskatu vai monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās citiem instrumentiem, ko izmanto Eiropas pusgada, Eurostat IAG monitoringa un Komisijas Stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma31 kontekstā, tas būtu viens elements saskanīgā savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopumā.	(14) Novērtējumam par virzību uz 8. VRP prioritārajiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un tā pamatā vajadzētu būt noturīgai, visaptverošai un pārredzamai “attālums līdz mērķim” metodikai. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa vai pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1999/201830, vides politikas īstenošanas pārskatu vai monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz netoksisku aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides un rūpniecības rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās instrumentiem, ko izmanto Eiropas pusgada, Eurostat IAG monitoringa un Komisijas Stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma31 kontekstā, 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanas novērtējumam vajadzētu būt daļai no plašāka, saskaņota un savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopuma, kas aptver ne tikai vides, bet arī sociālos un ekonomiskos aspektus.
__________________	__________________
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).	30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).
31 COM/2020/493 final.	31 COM/2020/493 final.

Grozījums Nr.  29

 

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Ņemot vērā 8. VRP prioritāros mērķus, jo īpaši tās ilgtermiņa prioritāro mērķi, ir svarīgi turpināt attīstīt zinātnisko datu bāzi par planētas iespēju robežām un vides pēdas nospiedumu, tostarp saistībā ar attiecīgajām rādītāju kopām.

Grozījums Nr.  30

 

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Komisijai un EVA un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un indikatoriem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, un tos atkalizmantot. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija no Eiropas Zemes monitoringa programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas vai tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti.	(15) Lai varētu uzraudzīt virzību uz 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu, ir vajadzīgi stabili un jēgpilni dati un indikatori. Komisijai un EVA, un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un indikatoriem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, tos atkalizmantot un balstīties uz tiem. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija no Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas, Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmas, zemes gabalu identifikācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas vai tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti.

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jāgādā, ka EVA un ECHA ir pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un programmas īstenošanas progresa novērtēšanai.	(17) Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jāgādā, ka EVA un ECHA ir pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un programmas īstenošanas progresa novērtēšanai. Attiecīgos gadījumos būtu jāiesaista arī citas struktūras un aģentūras, ar kuru palīdzību īstenot šīs stratēģiskās prioritātes un izvērtēt saistībā ar 8. VRP panākto progresu.

Grozījums Nr.  32

 

Lēmuma priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai izvērtētu 8. VRP progresu un iegūtu informāciju nākamās Komisijas prioritāšu izvirzīšanai, Komisijai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāveic vidusposma izvērtējums. Ņemot vērā vidusposma izvērtējumā konstatēto progresu, Komisijai, kas sāks darbu pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, savu pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās būtu jānāk klajā ar ziņojumu, kurā izklāstītas prioritātes vides un klimata jomā, kuru sakarā tā plāno rīkoties savu pilnvaru laikā, un tas, kā šī rīcība nodrošinās 8. VRP prioritāro mērķu pilnīgu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  33

 

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai ņemtu vērā aizvien attīstīgos rīcībpolitiskos mērķus un panākto progresu, Komisijai 8. VRP 2029. gadā būtu jāizvērtē.	(18) Lai ņemtu vērā aizvien mainīgos rīcībpolitiskos mērķus un panākto progresu, Komisijai 8. VRP 2029. gadā būtu jāizvērtē. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izklāstīti šā izvērtējuma konstatējumi, un tam attiecīgā gadījumā jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums nākamajai vides rīcības programmai. Šādu leģislatīvā akta priekšlikumu iesniedz savlaicīgi, lai izvairītos no pārtraukuma starp 8. VRP un 9. VRP.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Saskaņā ar LESD 191. pantu Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības, un tā jābalsta uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Grozījums Nr.  35

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šis lēmums nosaka vispārēju rīcības programmu vides jomā periodam līdz 2030. gada 31. decembrim ("8. VRP"). Tas nosaka šīs programmas prioritāros mērķus, norāda to sasniegšanas priekšnosacījumus un izveido satvaru, kas ļaus izmērīt, vai Savienība un tās dalībvalstis ir uz pareizā ceļa šo prioritāro mērķu sasniegšanai.	1. Šis lēmums nosaka vispārēju rīcības programmu vides jomā periodam līdz 2030. gada 31. decembrim (“8. Vides rīcības programma” jeb “8. VRP”). Tas nosaka šīs programmas prioritāros mērķus, norāda to sasniegšanas priekšnosacījumus, kā arī darbības, kas jāveic minēto labvēlīgo priekšnosacījumu panākšanai. Ar to izveido monitoringa satvaru, kas ļaus izmērīt un izvērtēt, kādā mērā Savienība un tās dalībvalstis ir sasniegušas prioritāros mērķus. Ar to paredz arī pārvaldības mehānismu, kas palīdzēs nodrošināt prioritāro mērķu pilnīgu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  36

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. 8. VRP tiecas paātrināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursefektīvu un tīru aprites ekonomiku un atbalsta Eiropas zaļā kursa un tā iniciatīvu vides un klimata mērķus.	2. 8. VRP tiecas paātrināt taisnīgu, vienlīdzīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, uz atjaunīgo enerģiju balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku un aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes, kvalitāti, kā arī aizsargāt biodaudzveidību un ekosistēmas un atjaunot tās. Tā balstās uz Eiropas zaļā kursa un tā iniciatīvu mērķiem un sekmē to sasniegšanu.

Grozījums Nr.  37

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. 8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas sakņojas Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmā un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos, un tajā paredzētais monitoringa satvars veido videi un klimatam veltīto daļu no ES centieniem izmērīt, cik sekmīga ir virzība uz lielāku ilgtspēju, arī klimatneitralitāti un resursefektivitāti, labbūtību un izturētspēju.	3. 8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas sakņojas Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmā un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā arī mērķos, kas izvirzīti attiecīgos daudzpusējos vides un klimata nolīgumos, un tajā paredzētais monitoringa satvars sekmē videi un klimatam veltīto daļu no Savienības centieniem izmērīt, cik sekmīga ir virzība uz lielāku ilgtspēju, arī klimatneitralitāti un resursefektivitāti, labbūtību un izturētspēju.

Grozījums Nr.  38

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. 8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis, kas nosprausts 2050. gadam, ir labklājīga dzīve planētas iespēju robežās reģeneratīvā ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, nebūtu nekādu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu izmantojuma un vides degradācijas. Veselīga vide būtu iedzīvotāju labbūtības pamats, plauktu biodaudzveidība un dabas kapitāls tiktu aizsargāts, atjaunots un novērtēts tā, lai stiprinātu klimatnoturību un noturību pret citiem vidiskajiem riskiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē.	1. 8. VRP ir jāizvirza ilgtermiņa prioritārais mērķis, ka iespējami drīz un vēlākais līdz 2050. gadam cilvēkiem tiks nodrošināta labklājīga dzīve planētas iespēju robežās ilgtspējīgā labklājības ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, izaugsme būtu reģeneratīva, būtu sasniegta klimatneitralitāte un līdz minimumam samazināta nevienlīdzība. Veselīga vide būtu visu cilvēku labbūtības un veselības pamats, plauktu biodaudzveidība un ekosistēmas un tiktu aizsargāta un atjaunota daba, stiprinot klimatnoturību un noturību pret dabas katastrofām un citiem vidiskajiem riskiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē saskaņā ar paaudžu savstarpējo atbildību.

Grozījums Nr.  39

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. 8. VRP ir šādi seši tematiskie prioritārie mērķi:	2. 8. VRP ir jāizvirza šādi seši savstarpēji saistīti tematiskie prioritārie mērķi, kas jāsasniedz vēlākais līdz 2030. gadam:

Grozījums Nr.  40

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) neatgriezeniski un pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus gan dabiskos, gan citos piesaistītājos Savienībā, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) …/…32;	a) ātri un paredzami mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus kāpināt piesaistījumus dabiskos piesaistītājos Savienībā, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kā noteikts Regulā (ES) 2021/...32, saskaņā ar izvirzītajiem klimata un vides mērķiem, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju, kurā neviens netiek atstāts novārtā;
__________________	__________________
32 COM/2020/80 final.	32 COM/2020/80 final.

Grozījums Nr.  41

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) pastāvīgi kāpināt pielāgotiesspēju, stiprināt noturību un mazināt klimatisko neaizsargātību;	b) pastāvīgi kāpināt un integrēt pielāgotiesspēju, tostarp pamatojoties uz ekosistēmu pieejām, stiprināt noturību un pielāgošanos, kā arī mazināt vides, sabiedrības un visu ekonomikas nozaru neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot dabas katastrofu novēršanas spējas un sagatavotību tām;

Grozījums Nr.  42

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) virzīties uz reģeneratīvu izaugsmes modeli, kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, ekonomisko izaugsmi atsaistīt no resursu izmantojuma un vides degradācijas un paātrināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;	c) virzīties uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku, kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, nodrošinot pārkārtošanos uz netoksisku aprites ekonomiku, kurā izaugsme ir reģeneratīva un resursi tiek izmantoti efektīvi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;

Grozījums Nr.  43

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi — arī gaisu, ūdeni un augsni —, un iedzīvotāju veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes;	d) tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, tostarp attiecībā uz gaisu, ūdeni, augsni, kā arī saistībā ar gaismas un trokšņa piesārņojumu, un cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes, tostarp piemērojot un sekmējot pieeju “Viena veselība”;

Grozījums Nr.  44

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību un rūpēties par dabas kapitālu, it sevišķi gaisu, ūdeni, augsni un mežu, kā arī saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmām;	e) aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību, tostarp apturot tās zudumu un apvēršot šo procesu pretējā virzienā gan aizsargātās teritorijās, gan ārpus tām, un uzlabojot vides veselību, it sevišķi gaisu, ūdeni un augsni, kā arī risinot ar jūras un sauszemes ekosistēmu degradāciju saistītās problēmas, jo īpaši sasniedzot ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam izklāstītos mērķrādītājus, kā arī attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos mērķrādītājus;

Grozījums Nr.  45

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) veicināt vidisko ilgtspēju un mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar ražošanu un patēriņu, it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā un pārtikas sistēmā.	f) nodrošināt vidisko ilgtspēju un ievērojami mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar Savienības ražošanas un patēriņa pēdu, tostarp Savienības izraisītu globālo atmežošanu, it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā, tūrismā, starptautiskajā tirdzniecībā un pārtikas ķēdēs, tostarp lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un akvakultūrā, vienlaikus internalizējot klimata un vidisko eksternalitāti.

Grozījums Nr.  46

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šā panta 2. punktā noteiktie tematiskie prioritārie mērķi aptver Eiropas zaļā kursa stratēģijās un iniciatīvās noteiktos mērķus, mērķrādītājus un darbības, kā arī Savienības tiesību aktos noteiktos mērķrādītājus, ar ko veicina prioritāro mērķu sasniegšanu. Minētos mērķus, mērķrādītājus un darbības ņem vērā, izstrādājot monitoringa satvaru ar mērķi novērtēt 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā panākto progresu.

Grozījums Nr.  47

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmas prioritāro mērķu sasniegšanai labvēlīgi priekšnosacījumi	Programmas prioritāro mērķu sasniegšanai labvēlīgi priekšnosacījumi un darbības, kas vajadzīgas šo priekšnosacījumu īstenošanai

Grozījums Nr.  48

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) nodrošināt, ka tiek sekmīgi un efektīvi īstenoti Savienības tiesību akti vides un klimata jomā, un tiekties uz izcilu vidisko sniegumu Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā gādājot par pienācīgu administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā, kā arī pastiprināti vērsties pret noziegumiem pret vidi;	a) nodrošināt, ka tiek efektīvi, ātri un pilnībā īstenoti Savienības tiesību akti vides un klimata jomā, un tiekties uz izcilu vidisko sniegumu Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā gādājot par pietiekamu papildu administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā;

Grozījums Nr.  49

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) uzlabot norādījumus un ieteikumus un nodrošināt efektīvus, atturošus un samērīgus sodus, tostarp naudas sodus, lai samazinātu vides tiesību aktu neievērošanas risku, cita starpā attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, ar atkritumiem saistītu noziedzību un nelikumīgu mežizstrādi, kā arī pastiprināt rīcību saistībā ar atbildību vides jomā un reaģēšanu uz vides tiesību aktu neievērošanu un stiprināt prokuratūras un tiesu iestāžu sadarbību un tiesībaizsardzības īstenošanu vides noziegumu apkarošanā, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/99/EK1a, kā arī noteikumos, uz kuriem attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un ANO Pretkorupcijas konvencija;
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

Grozījums Nr.  50

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ab) noteikt par prioritāti Savienības vides tiesību aktu izpildi gadījumos, kad tie netiek īstenoti, ātri un sistemātiski veicot pārkāpuma procedūru kontroli, tostarp nodrošinot, ka šim nolūkam gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī tiek atvēlēti pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi;

Grozījums Nr.  51

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— 2. pantā noteiktos prioritāros mērķus integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tā, lai tie un to īstenošana nekaitētu nevienam no 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;	— 2. pantā noteiktos prioritāros mērķus, kā arī IAM integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī attiecīgajos Savienības noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos, lai nodrošinātu, ka šīs stratēģijas, leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas, programmas, investīcijas, projekti, nolīgumi un to īstenošana attiecīgā gadījumā veicina 2. panta 1. un 2. punktā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu un nenodara kaitējumu, cita starpā saskaņā ar Taksonomijas regulas 17. pantu;

Grozījums Nr.  52

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— pievērst īpašu uzmanību sinerģijām un iespējamām pretrunām starp ekonomiskajiem, vidiskajiem un sociālajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vajadzības pēc uztura, mājokļa un mobilitātes tiek apmierinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;	— sistemātiski un visaptveroši izvērtēt sinerģijas un iespējamās pretrunas starp vidiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka cilvēku labbūtība un jo īpaši tiesības un vajadzības attiecībā uz veselīgu vidi un cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu augstas kvalitātes ūdeni, pārtiku, mājokli, enerģiju, veselības aprūpi un mobilitāti tiek nodrošinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;

Grozījums Nr.  53

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā pieņemt pieeju “vispirms domāt par ilgtspēju”, tostarp integrējot un īstenojot praksē principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā minēts Taksonomijas regulas 17. pantā;

Grozījums Nr.  54

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- nodrošināt Savienības pasākumu un politikas virzienu, tostarp nozaru tiesību aktu, Savienības ārējās darbības un Savienības budžeta, kā arī valstu vai reģionālo plānu, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu īstenošanu un ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai, saskaņotību ar 2. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;

Grozījums Nr.  55

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— regulāri izvērtēt esošās rīcībpolitikas un sagatavot jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumus, kuru pamatā būtu plašas apspriešanās, ievērojot pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas procedūras, kurās pienācīga uzmanība veltīta prognozējamai ietekmei uz vidi un klimatu;	— regulāri izvērtēt spēkā esošās rīcībpolitikas un sagatavot visaptverošus jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumus, kuru pamatā būtu plašas un pārredzamas apspriešanās, ievērojot pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas procedūras, un kuros ir ņemta vērā visu veidu tūlītēja un ilgtermiņa ietekme uz vidi un klimatu, cita starpā to kumulatīvā ietekme, kā arī darbības un bezdarbības izmaksas;

Grozījums Nr.  56

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) vidisko un klimatisko ilgtspēju sekmīgi integrēt Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgadā, arī valsts reformu programmās un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos;	c) sekmīgi integrēt IAM un klimata, vides, tostarp biodaudzveidības, un sociālos mērķus Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgadā, neskarot tā sākotnējo mērķi, arī konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, valsts reformu programmās un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ar mērķi nodrošināt dalībvalstīm analīzes datus un papildu rādītājus;

Grozījums Nr.  57

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) izveidot visaptverošu Savienības satvaru, kura nolūks būtu mērīt un panākt progresu virzībā uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku, kurš atbilstu IAM, Parīzes nolīgumam un ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, neskarot Eiropas pusgadu, un kurš palīdzētu virzīt jaunu un spēkā esošu politikas virzienu un iniciatīvu izstrādi un koordināciju, vienlaikus integrējot Savienības politiskajās prioritātēs un gada plānošanā, kā arī labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā pāreju uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku ar reģeneratīvu izaugsmi;

Grozījums Nr.  58

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) mobilizēt ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, arī Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan nacionālā līmenī;	d) mobilizēt un nodrošināt pietiekamas ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, arī Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan nacionālā līmenī, kas atbilst Savienības ilgtspējīga finansējuma stratēģijai, tostarp Taksonomijas regulā noteiktajiem pasākumiem un principam “nenodari būtisku kaitējumu”, un, ņemot vērā šo pasākumu potenciālu radīt jaunas darbvietas, nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un uzlabot Savienības ekonomikas un sabiedrības izturētspēju;

Grozījums Nr.  59

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) gan Savienības, gan nacionālā līmenī pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, pilnvērtīgi izmantot tirgus instrumentus un zaļās budžeta plānošanas rīkus, arī tādus, ar ko tiek nodrošināta sociāli taisnīga pārkārtošanās, un uzņēmumus un citas ieinteresētās personas atbalstīt standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses izstrādē;	e) nekavējoties un vēlākais līdz 2025. gadam Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī pakāpeniski atcelt visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas;

Grozījums Nr.  60

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) nekavējoties un ne vēlāk kā līdz 2027. gadam Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī pakāpeniski atcelt visas tiešās un netiešās videi kaitīgās subsīdijas, izņemot fosilā kurināmā subsīdijas;

Grozījums Nr.  61

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	eb) pēc iespējas labāk izmantot vides nodokļus un uz tirgu balstītus rīkus, kā arī zaļās budžeta plānošanas un finansēšanas rīkus un videi labvēlīgus stimulus, tostarp tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos, un atbalstīt uzņēmumus un citas ieinteresētās personas standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses piemērošanā, ja vien tas neaizstāj mērķrādītājus un pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai vai biodaudzveidības aizsardzībai;

Grozījums Nr.  62

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ec) investēt biodaudzveidības aizsardzībā un atjaunošanā saskaņā ar minimālajiem gada izdevumu mērķrādītājiem, par kuriem panākta vienošanās DFS 2021.–2027. gadam (7,5 % 2024. gadā un 10 % 2026. un 2027. gadā), ar mērķi pakāpeniski palielināt šos mērķrādītājus nākamajā DFS saskaņā ar finansējuma mērķiem ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, izsekojot panākto ar stabilu, pārredzamu un visaptverošu metodiku, kurā ņem vērā Savienības taksonomijas kritērijus;

Grozījums Nr.  63

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ed apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ed) nodrošināt klimata un biodaudzveidības efektīvu integrēšanu un Savienības un valstu budžeta kontroli, kā arī klimata un biodaudzveidības jomas finansējuma saskaņotību;

Grozījums Nr.  64

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ee apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ee) nodrošināt, ka darbības, kuru mērķis ir sasniegt 8. VRP prioritāros mērķus, tiek veiktas sociāli taisnīgā un iekļaujošā veidā, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlārā un efektīvi novēršot un mazinot sociālo nevienlīdzību, tostarp dzimumu nevienlīdzību, ko varētu radīt ar klimatu un vidi saistītā ietekme un politikas virzieni;

Grozījums Nr.  65

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ef apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ef) iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visā 8. VRP, tostarp veicot ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un dzimumresponsīvus pasākumus;

Grozījums Nr.  66

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) gādāt par to, lai vides rīcībpolitikas un rīcība būtu balstīta uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, un stiprināt vides zināšanu bāzi un tās izmantojumu, arī ar pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu un vidiskās un ekosistēmiskās uzskaites pilnveidošanu;	f) gādāt par to, lai vides rīcībpolitikas un rīcība Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī būtu balstīta uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un tehnoloģijām, un stiprināt vides zināšanu bāzi, tostarp tradicionāli pārmantotās zināšanas, un tās izmantojumu, arī ar pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu, apmācību un pārkvalifikāciju, un vidiskās un ekosistēmiskās uzskaites pilnveidošanu;

Grozījums Nr.  67

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) veidot zinātnisko datu bāzi par dažādu ekosistēmu spēju darboties kā siltumnīcefekta gāzu piesaistītājiem un krājumiem;

Grozījums Nr.  68

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) veidot zināšanu bāzi par prasībām attiecībā uz sistēmiskām pārmaiņām, tostarp par to, kā noteikt, izmērīt un izvērtēt inter alia kritisko punktu, atgriezeniskās saiknes loku, iesīkstes, savstarpējās atkarības un būtisku pārmaiņu vides un sociālekonomiskajās sistēmās ietekmi, un to, kā pāriet no vienpusējas un nozaru politikas uzsvara uz sistēmisku pieeju politikas saskaņotībai, kā arī par to, kā novērst vai mazināt jebkādu nelabvēlīgu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi;

Grozījums Nr.  69

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fc) novērst trūkumus attiecīgo rādītāju kopumos un optimizēt tos cita starpā attiecībā uz sistēmiskām pārmaiņām, planētas iespēju robežām un Savienības vidisko pēdu, tostarp attiecībā uz ražošanas un patēriņa sistēmām, pārvaldību, ilgtspējīgu finansējumu un nevienlīdzību, kā arī nodrošināt, ka šie rādītāju kopumi ir salīdzināmi visos politikas veidošanas līmeņos;

Grozījums Nr.  70

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fd) nodrošināt reģionālo un vietējo pašvaldību pilnīgu līdzdalību un sadarbību ar tām visās vides politikas veidošanas dimensijās, izmantojot uz sadarbību un daudzlīmeņu pieeju balstītu pieeju un nodrošinot, ka vietējām un reģionālajām kopienām ir pietiekami resursi īstenošanai uz vietas;

Grozījums Nr.  71

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fe apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fe) stiprināt sadarbību starp visām Savienības iestādēm klimata un vides politikas jomā, tostarp starp Komisiju un Reģionu komiteju saistībā ar tehnisko platformu sadarbībai vides jomā, un izpētīt, kā uzlabot dialogu un informācijas apkopošanu;

Grozījums Nr.  72

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ff apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ff) pilnībā ievērot piesardzības principu un nodrošināt tā piemērošanu, kā arī ievērot principu, ka būtu jāveic preventīvas darbības, ka kaitējums videi pirmām kārtām jānovērš tā cēloņa vietā un ka jāmaksā piesārņotājam, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu;

Grozījums Nr.  73

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fg) risināt zemes degradācijas problēmu un izveidot Savienības mēroga tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, kas ietver saskaņotus rādītājus un monitoringa un ziņošanas metodiku;

Grozījums Nr.  74

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fh) pārveidot pārtikas sistēmu, tostarp izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku, ar mērķi panākt tās atbilstību 8. VRP prioritārajiem mērķiem, lai tā cita starpā palīdzētu aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību Savienībā un ārpus tās, līdz minimumam samazinātu ķīmisko vielu, antibiotiku un fosilā kurināmā izejvielu izmantošanu un nodrošinātu augstu dzīvnieku labturības līmeni, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos skartajām ieinteresētajām personām;

Grozījums Nr.  75

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fi) veicināt Savienībā neapstiprinātu pesticīdu izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu visā pasaulē un apņemties nodrošināt, ka pesticīdi, kas nav apstiprināti lietošanai Savienībā, netiek eksportēti ārpus Savienības, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konsekvenci starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku;

Grozījums Nr.  76

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fj) ātri aizstāt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un citas bīstamas ķīmiskas vielas, tostarp endokrīnos disruptorus, ļoti noturīgas ķīmiskās vielas, neirotoksiskās vielas un imūntoksiskās vielas, kā arī novērst ķimikāliju un vielu nanoformu kombinēto ietekmi un produktos esošu bīstamu ķīmisko vielu iedarbību, novērtējot to ietekmi uz veselību un vidi, tostarp klimatu, un biodaudzveidību, vienlaikus veicinot drošu alternatīvu plašāku izmantošanu un pieejamību un pastiprinot un koordinējot centienus veicināt alternatīvu izmēģinājumiem ar dzīvniekiem izstrādi un validēšanu;

Grozījums Nr.  77

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) vides rīcībpolitikas atbalstam atraisīt digitālo un datu tehnoloģiju potenciālu, vienlaikus līdz minimumam samazinot to vidisko pēdu;	g) vides rīcībpolitikas atbalstam atraisīt digitālo un datu tehnoloģiju potenciālu, tostarp sniedzot reāllaika datus un informāciju par ekosistēmu stāvokli, vienlaikus pastiprinot centienus līdz minimumam samazināt šo tehnoloģiju vidisko pēdu un nodrošinot datu un informācijas pārredzamību un publisku pieejamību;

Grozījums Nr.  78

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) holistiski atzīt cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides savstarpējo saikni, politikas veidošanā pilnībā integrējot pieeju “Viena veselība”;

Grozījums Nr.  79

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	gb) atzīt tiesības uz veselīgu vidi Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un veicināt līdzīgas tiesības starptautiskā mērogā;

Grozījums Nr.  80

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h) pilnvērtīgi izmantot dabā balstītus risinājumus un sociālo inovāciju;	h) pilnvērtīgi izmantot ekosistēmas pieejas un zaļo infrastruktūru, tostarp dabā balstītus risinājumus, vienlaikus:

Grozījums Nr.  81

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- maksimāli palielināt ekosistēmu un atjaunošanas atbalsta savienotību un balstīties uz sinerģiju starp biodaudzveidības saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

Grozījums Nr.  82

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 2. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- nodrošināt, ka to īstenošana veicina ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, neapdraud biodaudzveidību un ekosistēmu integritāti, neaizstāj vai nemazina pasākumus, ko veic, lai aizsargātu biodaudzveidību vai ātri samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, ievēro piesardzības principu, sniedz skaidrus papildu ieguvumus sabiedrībai un nodrošina pilnīgu sadarbību ar skartajiem pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām un to pilnīgu piekrišanu;

Grozījums Nr.  83

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 3. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- turpināt izstrādāt monitoringa metodes, izvērtēšanas rīkus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem, kā arī izstrādāt izslēgto darbību sarakstu;

Grozījums Nr.  84

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 4. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- nodrošināt, ka gadījumos, kad dabā balstītus risinājumus finansē ar biodaudzveidības kompensācijas mehānismiem, šie mehānismi tiek pienācīgi īstenoti, uzraudzīti, izvērtēti un ieviesti un tajos pilnībā ņem vērā tiešo, netiešo un kumulatīvo ietekmi gan ģeogrāfiskā, gan laika ziņā, vienlaikus stingri ievērojot ietekmes mazināšanas hierarhiju, kas cita starpā nodrošina, ka biodaudzveidības kompensācijas mehānismus var izmantot tikai kā galējo līdzekli;

Grozījums Nr.  85

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 5. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- nodrošināt, ka gadījumos, kad biodaudzveidības kompensācijas mehānismus izmanto dabā balstītu risinājumu finansēšanai, informāciju par šiem mehānismiem dara publiski pieejamu tiešsaistē;

Grozījums Nr.  86

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 6. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- pilnībā izmantot sociālo inovāciju un sabiedrības virzītus pasākumus, lai indivīdi, kopienas un MVU varētu rīkoties nolūkā sasniegt 8. VRP prioritāros mērķus;

Grozījums Nr.  87

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) sekmīgi piemērot augstus pārredzamības, sabiedrības iesaistes un tiesu pieejamības standartus saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem35;	i) sekmīgi piemērot augstus pārredzamības, sabiedrības iesaistes un tiesu pieejamības standartus saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)35 gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;
__________________	__________________
35 https://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/pp/documents/cep43e.pdf.	35 https://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/pp/documents/cep43e.pdf.

Grozījums Nr.  88

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ja) Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī veicināt komunikācijas pasākumus, kuru mērķis ir palielināt informētību par 8. VRP prioritāro mērķu nozīmīgumu un veicināt apspriešanu visos pārvaldības un sabiedrības līmeņos;

Grozījums Nr.  89

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	jb) būtiski samazināt Savienības materiālu un patēriņa pēdu, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu to atbilstību planētas iespēju robežām, tostarp ieviešot saistošus Savienības mērķrādītājus Savienības materiālu un patēriņa pēdas nospieduma ievērojamai samazināšanai, kā arī saistošus vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus primāro izejvielu izmantošanas samazināšanai;

Grozījums Nr.  90

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— partnervalstis mudināt uz rīcību klimata un vides jomā, tās aicināt šajās jomās pieņemt un īstenot tikpat vērienīgus noteikumus kā Savienībā un tās šajā procesā atbalstīt, kā arī gādāt par to, lai visi Savienības tirgū laistie produkti pilnīgi atbilstu attiecīgajām Savienības prasībām atbilstoši Savienības starptautiskajām saistībām;	— mudināt trešās valstis uz rīcību klimata un vides jomā, tās aicināt šajās jomās pieņemt un īstenot vismaz tikpat vērienīgus noteikumus kā Savienībā un tās šajā procesā atbalstīt, kā arī gādāt par to, lai visi Savienības tirgū laistie vai no Savienības eksportētie produkti pilnīgi atbilstu attiecīgajām Savienības prasībām atbilstoši Savienības starptautiskajām saistībām;

Grozījums Nr.  91

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 1.a ievilkums(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- veicināt ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, noteikt obligātas pienācīgas pārbaudes prasības Savienības līmenī un ņemt vērā šīs prasības Savienības tirdzniecības politikas īstenošanā, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un investīciju nolīgumu ratifikāciju;

Grozījums Nr.  92

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— pastiprināt sadarbību ar trešo valstu valdībām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskām organizācijām nolūkā izveidot partnerības un alianses ar mērķi aizsargāt vidi, kā arī sekmēt vidisko sadarbību G7 un G20;	— pastiprināt sadarbību ar trešo valstu valdībām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskām organizācijām nolūkā izveidot partnerības un alianses ar mērķi aizsargāt vidi, kā arī sekmēt vidisko sadarbību;

Grozījums Nr.  93

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— rūpēties, lai Savienība un tās partneri pamatīgāk īstenotu Parīzes nolīgumu, Biodaudzveidības konvenciju un citus daudzpusējus vides jomas nolīgumus, cita starpā vairojot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenotas saistības, ko puses uzņēmušās saskaņā ar šiem nolīgumiem;	— demonstrēt līderību starptautiskos forumos, cita starpā Savienībai sasniedzot IAM, kā arī mērķus, kas noteikti Parīzes nolīgumā, Biodaudzveidības konvencijā un citos daudzpusējos vides jomas nolīgumos, un atbalstīt trešās valstis virzībā uz minēto mērķu sasniegšanu, cita starpā vairojot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenotas saistības, ko puses uzņēmušās saskaņā ar šiem nolīgumiem

Grozījums Nr.  94

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— rūpēties, lai Savienības un dalībvalstu finansiālā palīdzība trešām valstīm sekmētu ANO 2030. gada programmas izpildi.	— rūpēties, lai Savienības un dalībvalstu finansiālā palīdzība trešām valstīm sekmētu ANO 2030. gada programmas, Parīzes nolīguma un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību globālā satvara laikposmam pēc 2020. gada īstenošanu un atbilstu 8. VRP prioritārajiem mērķiem.

Grozījums Nr.  95

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos labvēlīgos priekšnosacījumus, Komisija veic šādas darbības:
	a)   līdz 2022. gada 30. jūnijam uzlabo, paplašina un pēc tam atjaunina publisko datubāzi, kurā reģistrēti lēmumi par pārkāpumiem, lai dalībvalstu un Komisijas veiktos pasākumus saistībā ar visām pārkāpumu procedūrām vides un klimata jomā varētu izsekot skaidrā, saprotamā un pieejamā veidā;
	b)  regulāri novērtē Savienības pasākumu un politikas virzienu atbilstību 2. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem un veic šādus novērtējumus attiecībā uz pašreizējiem Savienības pasākumiem un politiku, kā arī to projektiem; ja tiek konstatētas neatbilstības, pasākuma vai politikas projektu pirms publicēšanas saskaņo ar šiem prioritārajiem mērķiem vai — attiecībā uz spēkā esošajiem Savienības pasākumiem un politiku — ierosina vajadzīgos korektīvos pasākumus;
	c)  izstrādā instrumentus, ar ko novērtē pašreizējo pasākumu un politikas un to projektu ilgtermiņa ietekmi uz vidi un klimatu, tostarp kumulatīvo ietekmi, kā arī to iespējamo ietekmi uz sociālo nevienlīdzību, tostarp dzimumu nevienlīdzību, un bezdarbības izmaksas;
	d)  astoņu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas beigām sistemātiski iesniedz detalizētas atsauksmes par atbildēm, kas saņemtas apspriedēs ar ieinteresētajām personām, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus;
	e)  pēc ietekmes novērtējumu pabeigšanas tos nekavējoties publicē, tostarp visu informāciju, kas izmantota, lai izdarītu secinājumus;
	f)  izstrādā rādītāju, ar ko novērtē neatbilstību starp dalībvalstu budžetu struktūru un Parīzes nolīgumam pielāgoto scenāriju katras valsts budžetam, tādējādi dodot iespēju sniegt ieteikumus dalībvalstīm par investīcijām klimata jomā, kas vajadzīgas, lai tās varētu sasniegt un saglabāt vajadzīgo trajektoriju virzībā uz Parīzes nolīguma un saistīto 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu;
	g)  līdz 2022. gada 30. jūnijam iesniedz ziņojumu, kurā tā norāda saikni starp dažādiem Savienības līmenī izmantotajiem rādītāju kopumiem, monitoringa satvariem un procesiem, ar ko mēra sociālajā, ekonomikas un vides jomā sasniegto, un kurā uzsvērts, kā minētos aspektus var integrēt; pamatojoties uz minēto un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam izstrādā visaptverošu infopaneli, kurā apkopo “ne tikai IKP” rādītājus un kuru izmanto nākotnes politikas izstrādei, neskarot Eiropas pusgadu;

Grozījums Nr.  96

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Lai nodrošinātu 1. punkta ea) apakšpunktā minēto labvēlīgo priekšnosacījumu, Komisija līdz 2022. gada decembrim saskaņā ar pašreizējo darbu novērtē, kuras subsīdijas ir kaitīgas videi, un izstrādā vadlīnijas šādu subsīdiju apzināšanai Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī iespējamos veidus to pakāpeniskai izbeigšanai. Dalībvalstis katru gadu apkopo informāciju par valstu, reģionālā un vietējā līmenī pastāvošajām subsīdijām, kā arī par pasākumiem, ko tās veic, lai minētās subsīdijas pakāpeniski izbeigtu. Dalībvalstis ik gadu nosūta šo informāciju Komisijai. Komisija šo informāciju apkopo ziņojumā, kurā dalībvalstis aplūkotas atsevišķi un kurš jāpublicē ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām, un pirmais pārskata gads ir 2023. gads. Komisija katru gadu iesniedz šādu ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  97

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāmobilizē plašs atbalsts, iesaistot iedzīvotājus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas un mudinot uz nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību gan pilsētu, gan lauku apvidos ar 8. VRP saistītu stratēģiju, rīcībpolitiku vai tiesību aktu izstrādē.	2. Visu līmeņu publiskās iestādes 8. VRP īstenošanā sadarbojas ar uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, iedzīvotājiem, kopienām un citām ieinteresētajām personām. Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāmobilizē plašs atbalsts, iesaistot iedzīvotājus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, un jāmudina uz nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību gan pilsētu, gan lauku apvidos, gan tālākajos reģionos ar 8. VRP saistītu stratēģiju, rīcībpolitiku vai tiesību aktu izstrādē.

Grozījums Nr.  98

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis ir atbildīgas par atbilstīgu rīcību, kuras mērķis ir nodrošināt 2. panta 1. un 2. punktā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu. Rīcību īsteno, pienācīgi ņemot vērā kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes un samērīguma principus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.

Grozījums Nr.  99

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Monitoringa satvars	Rādītāji, monitoringa satvars un pārvaldība

Grozījums Nr.  100

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, regulāri novērtē Savienības un dalībvalstu progresu virzībā uz 2. pantā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos priekšnosacījumus, un par šo progresu ziņo.	1. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, neskarot to neatkarību, katru gadu uzrauga, novērtē un ziņo par Savienības un dalībvalstu progresu virzībā uz 2. pantā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos priekšnosacījumus un darbības, un vispārējo mērķi panākt sistēmiskas pārmaiņas. Komisija nodrošina, ka uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas rezultātā iegūtā informācija ir publiski pieejama un viegli iegūstama, tādējādi nodrošinot gūtā progresa efektīvu uzraudzību.

Grozījums Nr.  101

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim nāk klajā ar saskaņotu satvaru, kuru veido vienots rezultātu pārskats, ieskaitot pamatrādītājus, un kura mērķis ir uzraudzīt un izsekot virzību uz 2. panta 1. un 2. punktā minēto prioritāro mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz pašreizējiem monitoringa satvariem un procesiem.

Grozījums Nr.  102

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Novērtējumā, kas minēts 1. punktā, ietver šādu informāciju:
	–  panāktais virzībā uz sistēmiskām pārmaiņām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu 2. panta 1. un 2. punktā noteiktos prioritāros mērķus, tiklīdz monitoringa satvars to ļauj;
	–  kas vēl jāpaveic, lai īstenotu mērķrādītājus, kuri noteikti 2. panta 1. un 2. punktā minēto prioritāro mērķu sasniegšanai;
	–  finansējums, ar ko atbalsta 2. panta 1. un 2. punktā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, izsekojot ar stabilu, pārredzamu un visaptverošu metodiku;
	–  īstenošanas līdzekļi, kas Savienības un valstu līmenī izmantoti, lai nodrošinātu prioritāro mērķu sasniegšanu, un vai tie ir pietiekami, kā arī
	–  ieteikumi un pamatnostādnes iespējamo neatbilstību novēršanai.

Grozījums Nr.  103

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minētais novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs un Savienības līmenī, it sevišķi dati, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Statistikas sistēma. Šis novērtējums neskar esošos monitoringa, ziņošanas un pārvaldības satvarus un procedūras, kas attiecas uz vides un klimata rīcībpolitiku.	2. Šā panta 1. punktā minētais novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, un Savienības līmenī, it sevišķi dati, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Statistikas sistēma. Šis novērtējums balstās uz pašreizējām monitoringa, ziņošanas un pārvaldības sistēmām un procedūrām, kuras attiecas uz vides un klimata politiku, ir saskaņots ar tām un tās neierobežo, un novērtējuma pamatā ir stabila metodika, kas ļauj izmērīt panākto progresu.

Grozījums Nr.  104

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ik gadu apmainās ar viedokļiem par 1. punktā minēto novērtējumu un Savienības ikgadējā plānošanā nosaka papildu leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus un darbības, kas jāveic, ja panāktais progress prioritāro mērķu sasniegšanā tiek uzskatīts par nepietiekamu vai ir jānovērš konstatētie šķēršļi.

Grozījums Nr.  105

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Komisijai palīdz uzlabot datu un zināšanu pieejamību un relevantumu, it sevišķi ar pasākumiem, kas paredz	3. Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Komisijai palīdz uzlabot datu, rādītāju un zināšanu pieejamību un relevantumu, it sevišķi ar pasākumiem, kas paredz

Grozījums Nr.  106

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot pierādījumus un datus;	a) ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot pierādījumus un datus, vienlaikus uzlabojot datu vākšanas un apstrādes metodiku, kā arī saskaņotu rādītāju izstrādes metodiku;

Grozījums Nr.  107

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) stiprināt fundamentālos pētījumus, kartēšanu un monitoringu un sniegt tiem atbalstu;

Grozījums Nr.  108

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) tiekties uz relevanto monitoringa datu nepilnību novēršanu;	b) novērtēt vajadzīgos resursus un tiekties uz relevanto monitoringa datu nepilnību novēršanu, tostarp saistībā ar sistēmisku pārmaiņu mērīšanu;

Grozījums Nr.  109

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) sagatavot rīcībpolitiski relevantas un sistēmiskas analīzes un dot ieguldījumu rīcībpolitisko mērķu sasniegšanā Savienības un nacionālā līmenī;	c) sagatavot konkrētai politikai nozīmīgu un sistēmisku analīzi un palīdzēt īstenot politikas mērķus Savienības un valstu līmenī, un tādēļ cita starpā piedāvāt ieteikumus attiecībā uz to, kā panākt lielāku progresu ceļā uz mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.  110

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) apkopot tādus instrumentus kā prognozēšanas rīki, kas arī var sniegt informāciju par “attālumu līdz mērķrādītājam”;

Grozījums Nr.  111

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) integrēt datus par vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus, piem., Copernicus datus;	d) integrēt datus par ietekmi uz vidi, veselību, sociālo un ekonomikas jomu un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus, piem., Copernicus datus;

Grozījums Nr.  112

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) novērst kritisko zināšanu trūkumu ekoloģiski kritiskajos punktos;

Grozījums Nr.  113

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	db) izstrādāt modeļus, lai novērtētu un prognozētu ar vidi un klimatu saistītās politikas prognozēto ietekmi uz nākamajām paaudzēm;

Grozījums Nr.  114

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) vēl vairāk uzlabot piekļuvi datiem ar Savienības programmām;	e) vēl vairāk uzlabot datu pieejamību, savstarpēju izmantojamību un piekļuvi tiem ar Savienības programmām;

Grozījums Nr.  115

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm, iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimatiskos un vidiskos riskus un rīkoties, lai tos novērstu, mazinātu un tiem pielāgotos, kā arī sekmēt šo aktoru iesaisti trūkstošo zināšanu ieguvē.	g) palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, iedzīvotājiem un kopienām, sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimatiskos un vidiskos riskus, novērtēt to ietekmi un rīkoties, lai šādus riskus novērstu, mazinātu un tiem pielāgotos, kā arī sekmēt šo aktoru iesaisti trūkstošo zināšanu ieguvē;

Grozījums Nr.  116

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) veicināt iedzīvotāju novērojumus un ziņošanu par problemātiskiem jautājumiem vides jomā un trūkumiem atbilstības jomā, tostarp izmantojot tiešsaistes mehānismus un mobilo tālruņu lietotnes, lai atvieglotu ziņošanu.

Grozījums Nr.  117

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija regulāri Savienības un nacionālā līmenī izvērtē gan to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi, gan to, kāda ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ķimikāliju aģentūras spēja pildīt 3. punktā minētos uzdevumus.	4. Komisija regulāri Savienības un nacionālā līmenī izvērtē gan to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi, gan to, kāda ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ķimikāliju aģentūras, kā arī attiecīgā gadījumā citu Eiropas struktūru un aģentūru spēja pildīt 3. punktā minētos uzdevumus, un ziņo par šādas izvērtēšanas rezultātiem, sniedzot priekšlikumus par to, kas veicams, lai nodrošinātu vajadzīgos cilvēkresursus un finanšu resursus vai novērstu citas nepilnības.

Grozījums Nr.  118

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Komisija līdz 2024. gada 31. martam veic 8. VRP vidusposma izvērtējumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā vidusposma izvērtējumā izklāsta progresu, kas panākts virzībā uz 2. panta 2. punktā noteikto tematisko prioritāro mērķu sasniegšanu, tostarp Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju, 3. pantā noteikto labvēlīgo priekšnosacījumu un darbību sasniegšanu un panākto sistēmisko pārmaiņu uzraudzībā un novērtēšanā, un tā pamatā ir jaunākais 4. panta 1. punktā minētais novērtējums, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Vidusposma novērtējumā izklāsta ieteikumus un korekcijas, kas vajadzīgas, lai pilnībā sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus.

Grozījums Nr.  119

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – -1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.a Ņemot vērā progresu, kas izklāstīts -1. punktā minētajā vidusposma novērtējumā, citas attiecīgās politikas norises un EVA ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas”, Komisija, kas sāks darbu pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, sava pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz to leģislatīvo un neleģislatīvo pasākumu sarakstu un termiņus, ko tā plāno veikt savu pilnvaru laikā, lai nodrošinātu 8. VRP prioritāro mērķu pilnīgu sasniegšanu attiecīgi līdz 2030. un 2050. gadam.

Grozījums Nr.  120

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija līdz 2029. gada 31. martam veic 8. VRP izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar galvenajiem šā izvērtējuma konstatējumiem kopā ar leģislatīvā akta priekšlikumu nākamajai vides rīcības programmai (ja Komisija to uzskata par lietderīgu).	Komisija līdz 2029. gada 31. martam veic 8. VRP izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā izklāsta šīs izvērtēšanas konstatējumus, attiecīgā gadījumā kopā ar leģislatīvā akta priekšlikumu nākamajai vides rīcības programmai, un dara to laicīgi pirms 9. VRP īstenošanas sākuma 2031. gada 1. janvārī, lai nepieļautu pārtraukumu starp 8. VRP un 9. VRP.

 

 

PASKAIDROJUMS

Konteksts un ilgtermiņa redzējums

Eiropas Komisija savu priekšlikumu vispārējai Savienības vides rīcības programmai līdz 2030. gadam (8. VRP) publicēja 2020. gadā — gadā, ko iezīmēja globāla mēroga ārkārtas situācija veselības un vides jomā postošas pandēmijas un padziļinātas ekoloģiskas krīzes veidolā. Jo īpaši tiešā saikne starp zoonotisko slimību, piemēram, Covid-19, izplatību un ekosistēmu iznīcināšanu, lai nodrošinātu mūsu patēriņa prasības, parādīja, ka steidzami ir vajadzīgas ātras un tālejošas sistēmiskas izmaiņas. Kā apgalvots Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par stāvokli un perspektīvām 2020. gadā (SOER 2020), Eiropai tāpat kā pārējai pasaulei pietrūkst laika, lai novērstu klimata pārmaiņu, ekosistēmu degradācijas un dabas resursu pārtēriņa radīto katastrofālo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību. Mūsu cīņā par ekoloģiskā sabrukuma novēršanu ir svarīgi, lai 8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis — labklājīga dzīve planētas iespēju robežās — tiktu sasniegts pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2050. gadam, un tāpat arī, lai tematiskie prioritārie mērķi tiktu sasniegti vēlākais līdz 2030. gadam. ES nekavējoties jāveic drosmīgi pasākumi, par pamatu izvirzot Eiropas zaļo kursu un Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). 

 

Tematiskie prioritārie mērķi

8. VRP vajadzētu būt vērienīgam augsta līmeņa stratēģiskam instrumentam, lai virzītu ES vides politiku līdz 2030. gadam, aptverot Eiropas zaļo kursu un IAM darbības un mērķus, vienlaikus stingri uzraugot progresu to sasniegšanā. Lai neaizkavētu sarunu iznākumu par daudzajām stratēģijām un iniciatīvām, kas izsludinātas kā daļa no Eiropas zaļā kursa, ir loģiski, ka 8. VRP tematiskajiem prioritārajiem mērķiem ir plašāks "jumta" raksturs, kas pēc vienošanās panākšanas ietvers Eiropas zaļā kursa mērķus. Referente skaidri norāda, ka Eiropas zaļā kursa darbības un mērķi ietilpst 8. VRP.

 

Ilgtspējīga labklājības ekonomika

Tā kā mūsu sabiedrības un tautsaimniecības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, referente ierosina pārkārtošanos uz ilgtspējīgas labklājības ekonomiku, kuras pamatā ir IAM. Tas aizstāj Komisijas priekšlikumu par reģeneratīvās izaugsmes modeli, kas nav definēts termins. Ilgtspējīga labklājības ekonomika, kas jau tiek īstenota dažās valstīs, uzskata, ka ekonomiku vajadzētu noteikt sabiedrības interesēm, nevis otrādi. Tā piešķir prioritāti tam, kas mums visiem ir svarīgs — cilvēku un planētas labbūtībai un labklājībai — un kompensē pārāk šauro koncentrēšanos uz izaugsmi IKP jomā, ko pašlaik ES izmanto, lai novērtētu progresu. Lai sasniegtu mērķi izvirzīt labklājību politikas un lēmumu pieņemšanas uzmanības centrā, referente ierosina izveidot jaunu ES rādītāju kopumu, kuru izmantot, lai novērtētu progresu ne tikai IKP izteiksmē. 

 

Priekšnosacījumi

8. VRP ir noteikts saraksts ar tiem nosacījumiem, kas jāizpilda, lai sasniegtu prioritāros mērķus. Referente paplašina šo sarakstu un ierosina attiecīgu tādu darbību kopumu, kuras vajadzīgas, lai izpildītu šos nosacījumus. Tādējādi mērķis ir nodrošināt skaidrību un pārskatatbildību: nenorādot, tieši kuras darbības jāveic un kam tās jāveic, priekšnosacījumu saraksts var izrādīties atbilstošs, taču pilnībā nederīgs. 

 

Šajā ziņojuma projektā ierosinātie priekšnosacījumi un darbības galvenokārt ir saistītas ar to, kā ES pieņem, novērtē un īsteno tiesību aktus, kā arī nodrošina to izpildi. Šajā sakarā referente uzskata, ka pieejai "ilgtspēja pirmajā vietā" (think sustainability first) būtu jāvirza ES likumdošanas process, un izklāsta, kā to panākt jaunajā konkrēto darbību sarakstā. Tas ietver to, ka tiek aktīvi nodrošināts, lai līdzšinējie un turpmākie Savienības tiesību akti būtu saskaņā ar 8. VRP mērķiem un tiktu sistemātiski ņemtas vērā bezdarbības izmaksas. Turklāt referente ierosina darbības, kas saistītas ar zinātnes atziņu bāzes izveidi, piemēram, par planētas iespēju robežām un rādītāju kopām saistībā ar sistēmiskām izmaiņām. Attiecībā uz informācijas pārredzamību un pieejamību referente aicina ietekmes novērtējumus publicēt tūlīt pēc to pabeigšanas un Komisiju sistemātiski parādīt, kā tā ņem vērā apspriešanās laikā gūtās ieinteresēto personu atbildes.

 

Monitoringa satvars un pārvaldība 

Mēs nevaram pārvaldīt to, ko mēs nemērām, un tāpēc spēcīgam un jēgpilnam monitoringa satvaram ir izšķiroša nozīme 8. VRP panākumos. Ņemot vērā sešu tematisko prioritāro mērķu savstarpējo saistību un ilgtermiņa prioritārā mērķa mērķa vērienīgumu, 8. VRP monitoringa satvaram būtu jāizmēra progress ceļā uz patiesu sistēmisku pārkārtošanos. Referente ir nelokāmi pārliecināta, ka monitoringam jābūt iedarbīgam un vajadzības gadījumā jāveicina izmaiņas. Tāpēc šajā ziņojuma projektā tiek ierosināts katru gadu veikt 8. VRP progresa monitoringu, novērtēšanu un ziņošanu par to un novērtējumā sniegt informāciju par korektīviem pasākumiem, ja tiek konstatēts, ka progress ir pārāk lēns vai rodas šķēršļi. Turklāt referente aicina Komisiju un likumdevējus katru gadu apspriest progresu, kas panākts 8. VRP mērķu sasniegšanā, un vajadzības gadījumā noteikt papildu leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus un darbības. 

 

Eiropas zaļā kursa nepārtrauktības nodrošināšana līdz 2030. gadam

Daudzas darbības un mērķi, kas nepieciešami 8. VRP prioritāro tematisko mērķu sasniegšanai, ietilpst Eiropas zaļā kursa dažādās stratēģijās un iniciatīvās. Tomēr pastāv neatbilstība starp Eiropas zaļo kursu — iniciatīvu, ko ierosinājusi pašreizējā Komisija, kuras pilnvaru termiņš beidzas 2024. gadā, un 8. VRP darbības laiku, kas ilgst līdz 2030. gadam. Lai nodrošinātu, ka nākamā Komisija uzņemas atbildību par 8. VRP, referente ierosina veikt vidusposma pārskatu 2024. gadā, lai novērtētu līdz šim panākto progresu. Tas papildināts ar aicinājumu nākamajai Komisijai iepazīstināt ar vides un klimata pasākumiem, ko tā veiks līdz 2030. gadam, lai līdz minētajam datumam nodrošinātu pilnīgu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu. 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (19.4.2021)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam

(COM(2020)0652 – C9-0329/2020 – 2020/0300(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Rovana Plumb

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma vides rīcības programmas ir devušas ievirzi ES vides politikas izstrādei. Septītās vides rīcības programmas (7. VRP) termiņš ir beidzies 2020. gada 31. decembrī, un programmas 4. panta 3. punktā Komisijai ir noteikts pienākums attiecīgā gadījumā laicīgi iesniegt priekšlikumu par astoto vides rīcības programmu (8. VRP), lai nepieļautu pārtraukumu starp 7. un 8. VRP. Eiropas zaļajā kursā ir paziņots par jaunas vides rīcības programmas pieņemšanu, un 8. VRP ir viens no galvenajiem tiesiskajiem regulējumiem, ar ko šo programmu īstenot gan ES, gan valstu līmenī.

 

Vispārējais 8. VRP mērķis ir paātrināt Savienības taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku un sasniegt vides mērķus, kas nosprausti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, un sasniegt arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tā pilnībā atbalstot videi un klimatam noteiktos Eiropas zaļā kursa un Eiropas Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) mērķus.

 

Turklāt Eiropas zaļais kurss aicina ātrāk pāriet uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, jo transporta radīto emisiju īpatsvars ir viena ceturtdaļa no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, un šis īpatsvars turpina palielināties. Lai panāktu klimatneitralitāti, transporta emisiju apjoms līdz 2050. gadam ir jāsamazina par 90 %.

 

Šajā sakarībā Komisija nesen ir pieņēmusi paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni”[3], kurā risina šo problēmu un pievēršas visiem emisiju avotiem. Līdz ar rīcības plānu, kurš ietver 82 iniciatīvas un pēc kura vadoties ES strādās nākamos četrus gadus, šajā stratēģijā ir likts pamats tam, kā ES transporta sistēma var īstenot savu zaļo un digitālo pārkārtošanos un kļūt noturīgāka pret krīzēm nākotnē.

 

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, ar ko iecerēts atbalstīt ES pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un tīru aprites ekonomiku, stiprinot integrētu pieeju politikas izstrādei un īstenošanai un tādēļ ilgtspēju ar šādu pieeju iestrādājot visās attiecīgajās iniciatīvās un projektos gan valstu, gan ES līmenī. Turklāt ar minēto priekšlikumu tiek atbalstīta Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) iesaiste, kas ir ārkārtīgi svarīga, lai atbalstītu jaunās programmas monitoringa, mērīšanas un ziņošanas struktūru un lai sasniegtu 8. VRP mērķus.

 

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tiecoties sasniegt 8. VRP mērķus, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka visiem transporta veidiem ir jāpalīdz samazināt visu veidu emisijas. Panākt ilgtspējīgu transportu nozīmē galveno akcentu likt uz lietotājiem un piedāvāt viņiem cenas ziņā pieņemamākas, pieejamākas un tīrākas alternatīvas viņu pašreizējiem mobilitātes ieradumiem, tā nodrošinot godīgu un taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Turklāt, lai atbalstītu jaunos ilgtspējīgas mobilitātes pakalpojumus, kas var mazināt satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu, sevišķi pilsētu teritorijās, aizvien lielāku nozīmi iegūs automatizēta un satīklota multimodālā mobilitāte līdz ar viedām satiksmes vadības sistēmām, kuras nodrošinās digitalizācija. Un vēl — maksai par transportu ir jāatspoguļo transporta ietekme uz vidi un veselību. Vienlaikus ES būtu arī plašāk jāizvērš ilgtspējīgu alternatīvo transporta degvielu un bezemisiju transportlīdzekļu ražošana un ieviešana.

 

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija 7. VRP izvērtējumā24 secināja, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka tā palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides rīcībpolitikas jomā un ka tās struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides rīcībpolitika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Izvērtējumā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmai ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, un sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tā turklāt Savienībai devusi iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Savā 7. VRP izvērtējumā Komisija secināja arī to, ka progress dabas aizsardzības, veselības un rīcībpolitiku integrācijas jomā ir nepietiekams.	(3) Komisija 7. VRP izvērtējumā24 secināja, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka tā palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides politikas jomā un ka tās struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides politika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Izvērtējumā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmai ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labklājība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, un sekmējusi progresu ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, un pēcāk Savienības līmenī tā pārtapa par ES pilsētprogrammu saskaņā ar Amsterdamas paktu, par kuru panākta vienošanās 2016. gada 30. maijā. Tā turklāt Savienībai devusi iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Savā 7. VRP izvērtējumā Komisija secināja arī to, ka progress dabas aizsardzības, veselības un politikas integrācijas jomā ir nepietiekams.
__________________	__________________
24 COM(2019) 233 final.	24 COM(2019) 233 final.

Grozījums Nr.  2

 

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Kā teikts EVA ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (SOER 2020), 2020. gads Savienībai paver unikālu iespēju rādīt priekšzīmi ilgtspējas jomā un stāties pretī neatliekamām ilgtspējas problēmām, kam vajadzīgi sistēmiski risinājumi. Kā norādīts SOER 2020, kopš 20. gs. 50. gadiem novērotās pasaules klimata un ekosistēmu izmaiņas ir nepieredzētas gadu desmitu un pat tūkstošu griezumā. Pasaules iedzīvotāju skaits kopš 1950. gada ir trīskāršojies, un pilsētās dzīvo četrtik iedzīvotāju. Paredzams, ka ar pašreizējo izaugsmes modeli vides noslogojumi vēl pieaugs, tā atstājot gan tiešu, gan netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un labbūtību. Tas it sevišķi attiecas uz sektoriem ar lielāko ietekmi uz vidi — pārtikas nozari, mobilitāti, enerģētiku, kā arī infrastruktūras un ēku sektoru.	(4) Kā teikts EVA ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (SOER 2020), Savienībai ir unikāla iespēja rādīt priekšzīmi ilgtspējas jomā, risinot neatliekamas ar ilgtspēju saistītas problēmas, kam vajadzīgi sistēmiski risinājumi. Kā norādīts SOER 2020, kopš 20. gs. 50. gadiem novērotās pasaules klimata un ekosistēmu izmaiņas ir nepieredzētas gadu desmitu un pat tūkstošu griezumā. Pasaules iedzīvotāju skaits kopš 1950. gada ir trīskāršojies, un pilsētās dzīvo četrtik iedzīvotāju. Paredzams, ka ar pašreizējo izaugsmes modeli vides noslogojumi vēl pieaugs, tā atstājot gan tiešu, gan netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un labklājību. Tas it sevišķi attiecas uz sektoriem ar lielāko ietekmi uz vidi — pārtikas nozari, mobilitāti, enerģētiku, kā arī infrastruktūras un ēku sektoru. Šajā ziņā ir svarīgi panākt, ka Savienība un tās dalībvalstis nodrošina iespējas pietiekami investēt, lai veidotos attiecīga viedas un ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūra, kas piemērota situācijām dažādos Eiropas reģionos un cita starpā ietver arī aktīvu mobilitāti un kombinētās satiksmes platformas visiem transporta veidiem, šādi sekmējot transporta veidu maiņu un arī pasažieru un kravu ilgtspējīgu pārvadāšanu, un lai, atbalstot Savienībā pārkārtošanos uz viedu, ilgtspējīgu un drošu mobilitāti, spēcīgāku nozīmi iegūtu Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI).

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropas Komisija uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem reaģējusi, pieņemot Eiropas zaļo kursu25 — jaunu izaugsmes stratēģiju, kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)26 Savienības mērķrādītājs, kas paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.	(5) Eiropas Komisija uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem reaģējusi, pieņemot Eiropas zaļo kursu25 — jaunu izaugsmes stratēģiju, kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Turklāt Eiropas zaļais kurss aicina ātrāk pārkārtoties uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, jo transporta radīto emisiju īpatsvars ir viena ceturtdaļa no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, un šis īpatsvars turpina palielināties. Lai panāktu klimatneitralitāti, transporta emisiju apjoms līdz 2050. gadam ir jāsamazina par 90 %. Šajā sakarībā Komisija ir pieņēmusi ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju25a, kurā risina šo problēmu un pievēršas visiem emisiju avotiem. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)26 Savienības mērķrādītājs, kas paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.
__________________	__________________
25 COM(2019) 640 final.	25 COM(2019) 640 final.
	25a COM(2020) 789 final.
26 COM(2020) 80 final.	26 COM(2020) 80 final.

Grozījums Nr.  4

 

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas zaļais kurss ir pamatā Next Generation EU atveseļošanas plānam, kas svarīgos zaļajos sektoros stimulē investīcijas, kas vairos izturētspēju un nodrošinās izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no koronavīrusa krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek izvirzītas saskaņā ar Next Generation EU atveseļošanas plānu, būtu jāievēro Eiropas zaļā kursa zvērests nekaitēt.	(6) Eiropas zaļais kurss ir pamatā Next Generation EU atveseļošanas plānam, kurš svarīgos zaļajos sektoros stimulē investīcijas un dabā balstītus risinājumus, kas vairos noturību un nodrošinās izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdz ar Savienības 2021.–2027. gada budžetu būs dzinējspēks, kurš Savienības ekonomikai ļaus atgūties no koronavīrusa krīzes un atbalstīs digitālo un klimatisko pārkārtošanos, mērķtiecīgi pievēršoties transporta un tūrisma nozares dekarbonizācijai un ilgtspējīgām tehnoloģijām, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. ES atveseļošanas plāns piedāvā nozīmīgu iespēju ātrākā tempā pārkārtoties uz klimatneitralitāti, par prioritārām nosakot investīcijas dekarbonizācijā un ilgtspējīgās tehnoloģijās un vienlaikus nemainīgi nodrošinot tehnoloģiju neitralitāti. Lai šo mērķi sasniegtu, būs jārīkojas visiem ekonomikas sektoriem un visiem transporta veidiem un tādēļ ar visiem politikas instrumentiem, kādi ir pieejami, cita starpā būs jāsāk izvērst ilgtspējīgus privātā un sabiedriskā pasažieru un kravu pārvadājumu transporta veidus, tā nodrošinot taisnīgu un godīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek izvirzītas saskaņā ar Next Generation EU atveseļošanas plānu, būtu jāievēro Eiropas zaļajā kursā iestrādātie mērķi.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums maina Eiropas pusgada procesa struktūru, lai tā atbilstu fundamentāli atšķirīgam ekonomiskajam, sociālajam un vides kontekstam, arī pēc koronavīrusa krīzes. Tas būtu spēcīgi jāizmanto kā līdzeklis ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.  6

 

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Vides rīcības programmas virza ES vides rīcībpolitikas izstrādi jau kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. 7. VRP beigsies 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai nosaka pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi — lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP — nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika izziņota jaunas vides rīcības programmas pieņemšana.	(7) Vides rīcības programmas ir devusi ievirzi ES vides politikas izstrādei jau kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. Septītā vides rīcības programma (7. VRP) 2020. gada 31. decembrī ir beigusies, un tās 4. panta 3. punktā Komisijai ir noteikts pienākums attiecīgā gadījumā laicīgi — lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP, — nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Eiropas zaļajā kursā ir paziņots, ka tiek pieņemta jauna vides rīcības programma un ka tiek ieviests infopanelis, lai sekotu līdzi tam, ciktāl ir sasniegti visi programmas mērķi. Eiropas Vides aģentūrai (EVA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista citas Eiropas aģentūras, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra un Eiropas Dzelzceļa aģentūra, lai labāk izprastu nozaru specifiku un veiksmīgi izmantotu visbūtiskākos datus un zināšanas.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) 8. VRP vajadzētu atbalstīt Eiropas zaļā kursa vides un klimatrīcības mērķus, ievērojot ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, kas pieteikts jau 7. VRP. Tai vajadzētu dot ieguldījumu virzībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas izpildi un tās ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.	(8) 8. VRP būtu jāatbalsta mērķi, kas Eiropas zaļajā kursā ir noteikti attiecībā uz vidi un rīcību klimata politikas jomā, atbilstoši ilgtermiņa mērķim ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, kurš pieteikts jau 7. VRP un Komisijas paziņojumā “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, un ņemot vērā arī 7. VRP novērtēšanas rezultātā gūto pieredzi. Ar VRP un citām politikas nostādnēm ES būtu jācenšas kļūt par pasaules mēroga līderi ceļā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas izpildi un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un tādējādi jānodrošina, ka ir iespējamas sistēmiskas pārmaiņas uz tādu Savienības ekonomiku, kura garantē labklājību planētas iespēju robežās.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Eiropas zaļā kursa mērķiem atbilstoša 8. VRP ir iespēja nodrošināt, lai vēl nepieņemtajā ES stratēģijā 2030. gadam ES politikas nostādnes būtu saskaņotas ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tādēļ nosakot konkrētus un izmērāmus mērķrādītājus un izmantojot uzraudzības un korekcijas mehānismus.

Grozījums Nr.  9

 

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) 8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz reģeneratīvu ekonomiku, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu. Izvēlēties reģeneratīvu izaugsmes modeli nozīmē atzīt, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, bez kā nav iespējama droša darbības telpa mūsu ekonomikai. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties tā, ka tā ne tikai nekaitē, bet (tieši otrādi) pavērš pretējā virzienā klimata pārmaiņas un vides degradāciju, līdz minimumam samazina piesārņojumu un saglabā un bagātina dabas kapitālu, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga inovācija, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka reģeneratīvā ekonomika stiprina izturētspēju un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.	(9) Ar 8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un reģeneratīvu ekonomiku. Izvēlēties ilgtspējīgu un reģeneratīvu izaugsmes modeli nozīmē atzīt, ka mūsu sabiedrības labklājība un pārticība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, bez kā nav iespējama droša un konkurētspējīga darbības telpa mūsu ekonomikai. Pasaules iedzīvotāju skaits un pieprasījums pēc dabas resursiem turpina palielināties, tāpēc saimnieciskā darbība būtu jāizvērš ilgtspējīgi, iegrožojot klimata pārmaiņas un pretējā virzienā vēršot vides degradācijas procesu, nosargājot bioloģisko daudzveidību, līdz minimumam samazinot piesārņojumu, kā rezultātā tiek saglabāts un bagātināts dabas kapitāls, un tādējādi jānodrošina atjaunojamu resursu pārpilnība un jāsamazina neatjaunojamu resursu zudums. Ar pastāvīgu inovāciju, jaunu izaicinājumu pārvarēšanu un ar līdzradīšanu ilgtspējīga ekonomika stiprina noturību, piedāvā risinājumus un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labklājību.

Grozījums Nr.  10

 

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) 8. VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām, biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, aprites ekonomika, nulles piesārņojuma iecere un ražošanas un patēriņa radīto vides noslogojumu mazināšana. Tajā turklāt būtu jāapzina, kādi labvēlīgi priekšnosacījumi visiem iesaistītajiem aktoriem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus patiešām sasniegt.	(10) 8. VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimatneitralitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana, oglekļneitrāla un vides ziņā ilgtspējīga pilnīgas aprites ekonomika, nodrošināta netoksiska vide, maza piesārņojuma un nulles piesārņojuma iecere, kā arī ražošanas un patēriņa radītā vides noslogojuma mazināšana visos ekonomikas sektoros, tostarp transporta un tūrisma nozarē. Turklāt programmā būtu skaidri jānorāda, kādi labvēlīgi priekšnoteikumi visiem iesaistītajiem dalībniekiem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus patiešām sasniegt un kā būtu jārīkojas, lai šos priekšnoteikumus panāktu, un tādēļ ir jāņem vērā tālāko reģionu, lauku apvidu, piekrastes vai kalnu apgabalu un salu teritoriju specifiskā situācija, kā arī saikne starp pilsētām un to nomalēm, tādējādi nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā. Vienlaikus programmai ir jānodrošina tematisko prioritāro mērķu un nozaru politikas integrācija, lai panāktu saskaņotāku politiku, un tādēļ ir jāņem vērā atsevišķu sektoru — piemēram, transporta un tūrisma nozares, — specifika.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Ar 8. VRP ilgtermiņa un tematiskajiem prioritārajiem mērķiem būtu jāpanāk, ka ilgtspēja un SEG emisiju samazināšana kā neatņemams elements ir integrēta visu attiecīgo politikas jomu sagatavošanas un īstenošanas darbībās, cita starpā arī politikas nostādnēs, kas attiecas uz mobilitāti, tūrismu, pilsētu plānošanu un transporta infrastruktūru, iespēju transporta nozarē strādājošajiem visu dzīvi iegūt jaunas prasmes, un ka vienlaikus starp attiecīgajām politikas jomām veidojas sinerģija.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) Pasākumi, ar ko iecerēts sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir jāveic saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, un attiecīgajiem pasākumiem ar to jābūt pilnīgi saderīgiem. Šis nosacījums jo īpaši būtu jāņem vērā transporta nozarē, kur sociālais dempings ne vien kaitē cilvēku labklājībai, bet arī pamatīgi veicina neilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu.

Grozījums Nr.  13

 

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Lai izdotos sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir vajadzīga spēcīgāka sadarbība ar partnervalstīm, laba pasaules mēroga vidiskā pārvaldība, kā arī sinerģijas starp Savienības iekšējām un ārējām rīcībpolitikām.	(12) Daudziem Savienības ekonomikas sektoriem, tostarp transporta nozarei, nākas aizvien sīvāk konkurēt ar strauji augošiem tirgiem citos pasaules reģionos, un cieša ir to sasaiste ar starptautiskās tirdzniecības dinamiku, tāpēc spēcīgākai sadarbībai ar partnervalstīm, stingri stabilai vides pārvaldībai pasaules mērogā, kā arī sinerģijai starp visām attiecīgajām Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas nostādnēm, to konsekvencei un saskaņotībai ir galvenā nozīme, lai sasniegtu Savienības vides un klimata mērķus. ES būtu arī aktīvāk jāizvērš sava klimata diplomātija visos attiecīgajos starptautiskajos forumos, tostarp tādos kā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) un Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO), lai panāktu vērienīgu standartu pieņemšanu pasaules līmenī.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Rīcības programmai ir labāk jāatspoguļojas integrētās jūrlietu politikas īstenošanā.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Novērtējumam par virzību uz 8. VRP prioritārajiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa vai pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1999/201830, vides politikas īstenošanas pārskatu vai monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās citiem instrumentiem, ko izmanto Eiropas pusgada, Eurostat IAG monitoringa un Komisijas Stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma31 kontekstā, tas būtu viens elements saskanīgā savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopumā.	(14) Novērtējumam par progresu ceļā uz 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu būtu jāatspoguļo jaunākās norises saistībā ar datu un indikatoru pieejamību un nozīmību. Būtu jānodrošina, ka novērtējums ir saskaņā ar monitoringa vai pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata politikas aspektus, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1999/201830, vides politikas īstenošanas pārskatu, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofond) Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumu (EQLS) vai monitoringa instrumentiem, kuri attiecas uz aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, bioloģisko daudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides politikas nostādnēm, un ka novērtējums šos instrumentus neskar. Līdz ar citiem instrumentiem, kas tiek izmantoti Eiropas pusgada, Eurostat IAM monitoringa un Komisijas stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma31 kontekstā, tas būtu viens no saskaņota sasaistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopuma elementiem.
__________________	__________________
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).	30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).
31 COM/2020/493 final.	31 COM/2020/493 final.

Grozījums Nr.  16

 

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Komisijai un EVA un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un indikatoriem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, un tos atkalizmantot. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija no Eiropas Zemes monitoringa programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas vai tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti.	(15) Lai varētu pienācīgi sekot līdzi tam, ciktāl sasniegti Eiropas zaļā kursa mērķi, ir vajadzīgi stabili un nozīmīgi indikatori. Būtu jāpanāk, ka Komisija un EVA, un citas attiecīgās Eiropas aģentūras var iegūt datus un indikatorus, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, un ka Komisija un minētās aģentūras tos var atkārtoti izmantot. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija no Eiropas Zemes monitoringa programmas (Copernicus), cita starpā arī no Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojuma (CAMS), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas vai tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti.

Grozījums Nr.  17

 

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK, Direktīvā 2007/2/EK un Direktīvā 2019/1024/ES noteiktajām prasībām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 8. VRP īstenošanas monitoringam relevantie dati, informācija un indikatori ir brīvi pieejami, nediskriminējoši, atvērtā piekļuvē, pienācīgi, kvalitatīvi, salīdzināmi, atjaunināti, lietotājdraudzīgi un viegli piekļūstami tiešsaistē.	(16) Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK, Direktīvā 2007/2/EK, Direktīvā 2016/2284/ES un Direktīvā 2019/1024/ES noteiktajām prasībām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 8. VRP īstenošanas monitoringam nozīmīgie dati, informācija un indikatori ir brīvi pieejami, nediskriminējoši, ar atvērto piekļuvi, atbilstoši, ļoti kvalitatīvi, salīdzināmi, atjaunināti, ērti lietojami un viegli iegūstami tiešsaistē un bezsaistē, un, vēlams, vienotā krātuvē.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jāgādā, ka EVA un ECHA ir pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un programmas īstenošanas progresa novērtēšanai.	(17) Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jāpanāk, ka EVA un ECHA ir pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļauj nodrošināt stabilu, pieejamu un pārredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi, kura palīdz īstenot Eiropas zaļā kursa stratēģiskās prioritātes un novērtēt programmas īstenošanas progresu. Attiecīgos gadījumos būtu jāiesaista arī citas struktūras un aģentūras, ar kuru palīdzību īstenot šīs stratēģiskās prioritātes un novērtēt saistībā ar 8. VRP panākto progresu.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu Savienības vides politikas mērķim ir jābūt augsta līmeņa aizsardzībai un tam ir jābalstās uz piesardzības principu, kā arī principiem, kas nosaka, ka ir jārīkojas preventīvi, ka videi nodarīts kaitējums ir pirmām kārtām jānovērš tā rašanās vietā un ka piesārņotājam ir jāmaksā.

Grozījums Nr.  20

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šis lēmums nosaka vispārēju rīcības programmu vides jomā periodam līdz 2030. gada 31. decembrim (“8. VRP”).  Tas nosaka šīs programmas prioritāros mērķus, norāda to sasniegšanas priekšnosacījumus un izveido satvaru, kas ļaus izmērīt, vai Savienība un tās dalībvalstis ir uz pareizā ceļa šo prioritāro mērķu sasniegšanai.	1. Ar šo lēmumu ir noteikta vispārēja rīcības programma vides jomā laika periodam līdz 2030. gada 31. decembrim (“8. VRP”). Tajā noteikti šīs programmas prioritārie mērķi, izklāstīti labvēlīgi priekšnoteikumi un ar tiem saistītās darbības attiecīgo mērķu sasniegšanai, un ir izveidots satvars, kas ļaus skaitliski izvērtēt, vai Savienība un tās dalībvalstis ir uz pareizā ceļa, lai šos prioritāros mērķus sasniegtu.

Grozījums Nr.  21

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. 8. VRP tiecas paātrināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursefektīvu un tīru aprites ekonomiku un atbalsta Eiropas zaļā kursa un tā iniciatīvu vides un klimata mērķus.	2. 8. VRP mērķis ir paātrināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu, konkurētspējīgu, noturīgu un ilgtspējīgu aprites ekonomiku, un tā atbalsta videi un klimatam noteiktos Eiropas zaļā kursa mērķus un iniciatīvas, tostarp ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju un ES ilgtspējīga tūrisma stratēģiju.

Grozījums Nr.  22

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. 8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas sakņojas Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmā un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos, un tajā paredzētais monitoringa satvars veido videi un klimatam veltīto daļu no ES centieniem izmērīt, cik sekmīga ir virzība uz lielāku ilgtspēju, arī klimatneitralitāti un resursefektivitāti, labbūtību un izturētspēju.	3. 8. VRP ir pamats, lai sasniegtu vides un klimata mērķus, kas nosprausti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, un lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, un programmas monitoringa sistēma ir vides un klimata jomas elements ES centienos izmērīt progresu ceļā uz lielāku ilgtspēju, cita starpā arī uz klimatneitralitāti un resursu efektīvāku izmantošanu, tīru un viedu mobilitāti, labklājību un noturību, un lai vienlaikus būtu nodrošināta vides, sociālo un ekonomikas mērķu konsekvence.

Grozījums Nr.  23

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. 8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis, kas nosprausts 2050. gadam, ir labklājīga dzīve planētas iespēju robežās reģeneratīvā ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, nebūtu nekādu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu izmantojuma un vides degradācijas. Veselīga vide būtu iedzīvotāju labbūtības pamats, plauktu biodaudzveidība un dabas kapitāls tiktu aizsargāts, atjaunots un novērtēts tā, lai stiprinātu klimatnoturību un noturību pret citiem vidiskajiem riskiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē.	1. 8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis — līdz 2050. gadam panākt, ka cilvēki dzīvo labklājībā planētas iespēju robežās ilgtspējīgas un reģeneratīvas ekonomikas apstākļos, kur nekas netiek izšķērdēts, siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms ir nulle, mobilitātes vajadzības ir nodrošinātas ilgtspējīgi, un ekonomiskā izaugsme vairs nav saistīta ar resursu neilgtspējīgu izmantošanu un vides degradāciju. Veselīga vide ir iedzīvotāju labklājības un veselības pamats, kas atjauno ekosistēmu pakalpojumus, plaukst bioloģiskā daudzveidība, un dabas kapitāls ir aizsargāts, tiek atjaunots un vērtēts tā, lai panāktu lielāku noturību pret klimata pārmaiņām un citiem ar vidi saistītiem riskiem. Savienība rāda priekšzīmi tam, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē.

Grozījums Nr.  24

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) neatgriezeniski un pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus gan dabiskos, gan citos piesaistītājos Savienībā, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) …/… 32;	(a) neatgriezeniski, pakāpeniski, prognozējami un ātri mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus dabiskos piesaistītājos Savienībā saskaņā ar Savienības klimata un vides mērķiem, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) …/…;
__________________	__________________
32 COM/2020/80 final.	32 COM/2020/80 final.

Grozījums Nr.  25

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) virzīties uz reģeneratīvu izaugsmes modeli, kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, ekonomisko izaugsmi atsaistīt no resursu izmantojuma un vides degradācijas un paātrināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;	(c) virzīties uz ilgtspējīgu un reģeneratīvu izaugsmes modeli, galveno uzmanību pievēršot iedzīvotāju labklājībai un īstenojot pārkārtošanos uz oglekļneitrālu un vides ziņā ilgtspējīgu pilnīgas aprites ekonomiku, nodrošinot netoksisku vidi, cita starpā arī ar politikas nostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt materiālu un komponentu reciklēšanu un atkārtotu izmantošanu transporta un tūrisma nozarēs;

Grozījums Nr.  26

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi — arī gaisu, ūdeni un augsni —, un iedzīvotāju veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes;	(d) censties īstenot maza piesārņojuma un nulles piesārņojuma ieceri, cita starpā arī attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni, un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no ietekmes un riskiem, kas saistīti ar vidi;

Grozījums Nr.  27

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību un rūpēties par dabas kapitālu, it sevišķi gaisu, ūdeni, augsni un mežu, kā arī saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmām;	(e) aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus un vairot dabas kapitālu, sevišķi gaisu, ūdeni, augsni un mežu, kā arī saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmas;

Grozījums Nr.  28

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) veicināt vidisko ilgtspēju un mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar ražošanu un patēriņu, it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā un pārtikas sistēmā.	(f) veicināt vides ilgtspēju un mazināt galvenos vides un klimata noslogojuma faktorus, kas saistīti ar ražošanu un patēriņu, sevišķi tādās jomās kā enerģētika, rūpniecības attīstība, ēkas un infrastruktūra, mobilitāte, pārtikas sistēma, tirdzniecība un tūrisms, un vienlaikus garantēt visu Savienības teritoriju pieejamību.

Grozījums Nr.  29

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmas prioritāro mērķu sasniegšanai labvēlīgi priekšnosacījumi	Labvēlīgi priekšnoteikumi un ar tiem saistītās darbības programmas prioritāro mērķu sasniegšanai

Grozījums Nr.  30

 

Lēmuma priekšlikums

Article 3 – paragraph 1 – point a

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nodrošināt, ka tiek sekmīgi un efektīvi īstenoti Savienības tiesību akti vides un klimata jomā, un tiekties uz izcilu vidisko sniegumu Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā gādājot par pienācīgu administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā, kā arī pastiprināti vērsties pret noziegumiem pret vidi;	(a) jānodrošina, ka tiek sekmīgi un efektīvi īstenoti Savienības tiesību akti vides un klimata jomā, un jācenšas sasniegt izcilus ekoloģiskos raksturlielumus Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī — tādēļ cita starpā arī vairojot vietējo pašvaldību administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, lai tās varētu pieņemt pašas savus mērķus un rīcības plānus —, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā, kā arī stingrāk jāvēršas pret noziedzību un prasību nepildīšanu vides jomā un tādēļ ar pienācīgiem resursiem jānodrošina attiecīgās struktūrvienības Savienības, valsts un reģionālā līmenī;

Grozījums Nr.  31

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) jāpanāk, ka tiek īstenoti visi attiecīgie Savienības tiesību akti, kas ietekmē vidi, un ka ir nodrošināta to izpilde, un tādēļ sistemātiski jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar pārkāpumu procedūrām, cita starpā arī nodrošinot, ka šim nolūkam Savienības un valstu līmenī ir piešķirti pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi;

Grozījums Nr.  32

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
‒ 2. pantā noteiktos prioritāros mērķus integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tā, lai tie un to īstenošana nekaitētu nevienam no 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;	‒ jāpanāk 2. pantā noteikto prioritāro mērķu integrācija visās attiecīgajās stratēģijās, normatīvās un nenormatīvās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī tā, lai šie minētie elementi un to īstenošana ir atbilstoša vajadzībām un būtiski nekaitē nevienam no 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;

Grozījums Nr.  33

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
‒ maksimāli kāpināt ieguvumus no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES33 un Direktīvas 2001/42/EK34 īstenošanas;	‒ jāpanāk maksimāls ieguvums no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES33 un Direktīvas 2001/42/EK34 īstenošanas attiecībā uz to, kas vajadzīgs ar transportu saistītas infrastruktūras plānošanai;
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 124, 25.4.2014., 1.–18. lpp.	33 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 124, 25.4.2014., 1.–18. lpp.
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001.).

Grozījums Nr.  34

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums