ZIŅOJUMS par zivju krājumu atjaunošanu Vidusjūrā: īstenošana un turpmākie pasākumi
1.7.2021 - (2019/2178(INI))
Zivsaimniecības komiteja
Referents: Raffaele Stancanelli
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par zivju krājumu atjaunošanu Vidusjūrā: īstenošana un turpmākie pasākumi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[1],
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),
– ņemot vērā ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380), jo īpaši tās 2.2.6. punktu “Jāatjauno labs jūras ekosistēmu vidiskais stāvoklis”, arī ieviešot finanšu stimulus turpmākajos zivsaimniecības un jūrlietu politikas finanšu instrumentos, kas paredzēti aizsargājamām jūras teritorijām (tostarp Natura 2000 teritorijām un apvidiem, kas izveidoti ar starptautiskiem vai reģionāliem nolīgumiem),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 216. jūnija paziņojumu “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes” (COM(2020)0248),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. decembra paziņojumu “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2019)0575),
– ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[3],
– ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu[6] un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (COM(2018)0390),
– ņemot vērā Padomes Direktīvu (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche)[7],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku[8],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā[9],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā[10],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/982 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā[11],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/560 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko attiecībā uz īpašiem pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē groza Regulas (ES) Nr. 508/2014 un (ES) Nr. 1379/2013[12],
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīva 2008/56/EK) īstenošanu (COM(2020)0259),
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 26. novembra īpašo ziņojumu 26/2020 “Jūras vide: ES aizsardzība ir plaša, bet virspusēja”,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atjaunināta partnerība ar dienvidu kaimiņreģioniem – jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021)0002,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38. un 39. pantu,
– ņemot vērā ES Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP),
– ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),
– ņemot vērā Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) vidustermiņa stratēģiju (2017.–2020. gads), kuras mērķis ir nodrošināt Vidusjūras un Melnās jūras zivsaimniecības ilgtspēju,
– ņemot vērā Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 2018. gada ziņojumu par zivsaimniecības stāvoklī Vidusjūrā un Melnajā jūra,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī nosprausto ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) Nr. 14. “Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”,
– ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2020. gada ziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas darbības pārraudzību (STECF-Adhoc-20-01),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada maija retrospektīvo novērtējuma pētījumu par Vidusjūras regulu,
– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras ziņojumu Nr. 17/2019 “Jūras vēstījums II – kurss uz tīrām, veselīgām un produktīvām jūrām, īstenojot ekosistēmisku pieeju”,
– ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija) un saistītos ES protokolus un lēmumus,
– ņemot vērā Vidusjūras piekrastes valstu ministru deklarāciju MedFish4Ever, kas pieņemta Valletā, Maltā, 2017. gada 30. martā,
– ņemot vērā ministru deklarāciju, kas pieņemta 2018. gada 7. jūnijā Sofijā,
– ņemot vērā ministru deklarāciju, kuras mērķis ir īstenot reģionālo rīcības plānu mazapjoma un ilgtspējīgām zvejniecībām Vidusjūrā un Melnajā jūrā un kura pieņemta 2018. gada 26. septembrī,
– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,
– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,
– ņemot vērā UNCLOS II daļas 2. iedaļu “Teritoriālās jūras robežas”,
– ņemot vērā Vidusjūras reģiona valstu klimata un vides pārmaiņu ekspertu neatkarīgā tīkla (MedECC) pirmo novērtējuma ziņojumu (MAR1),
– ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un GFCM ziņojumu “Vidusjūras un Melnās jūras zvejniecības stāvoklis 2020. gadā”,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu par jūras ūdens temperatūras paaugstināšanās ietekmi uz zivju krājumiem un zivsaimniecību (2019/2163(INI)),
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (2020/2260(INI)) PECH_AD(2021)662054,
– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz īpašiem pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē groza Regulas (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 508/2014 (COM(2020)0142 – C9-0093/2020 – 2020/0059(COD))[13],
– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūciju “Zivju krājumu apmēra palielināšana jūrās: pasākumi, ar ko tiktu veicināta krājumu atjaunošana virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma, tostarp zivju krājumu atjaunošanas zonas un aizsargājamās jūras teritorijas”[14],
– ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pašreizējo un ilgtermiņa negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz nozari, tostarp uz mazumtirgotājiem un svaigas pārtikas mazapjoma tirdzniecību,
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0225/2021),
A. tā kā Vidusjūra ir viena no teritorijām ar vislielāko biodaudzveidību pasaulē un turklāt tā ir baseins, kurā atrodas piekrastes kopienas, kas lielā mērā ir atkarīgas no zvejas un jo īpaši mazapjoma zvejas; tā kā tās pašreizējais satraucošais vides stāvoklis, ko daļēji izraisa pārzveja, nopietni apdraud ne tikai biodaudzveidību, bet arī nozares izdzīvošanu, kuras rentabilitātes zudums var ārkārtīgi negatīvi ietekmēt zvejnieku kopienas, rūpniecību un tās palīgnozares;
B. tā kā zivju krājumiem nav neierobežotas reproduktīvās spējas un tā kā pieprasījums pēc zivīm un to patēriņš pastāvīgi pieaug;
C. tā kā stāvoklis Vidusjūrā – jo īpaši Vidusjūras rietumu daļā, kur tiek īstenoti jauni pasākumi, kurus gan ir pāragri pilnībā novērtēt, jo vajadzīgas papildu iniciatīvas – un Melnajā jūrā kopš datu vākšanas sākuma 2003. gadā kopumā nav mainījusies, lai gan kopš 2012. gada, iespējams, nedaudz ir palielinājusies biomasa;
D. tā kā saskaņā ar GFCM 2020. gada ziņojumu par Vidusjūras un Melnās jūras zvejniecības stāvokli Vidusjūrā pārzvejoto krājumu īpatsvars no 88 % 2014. gadā samazinājies līdz 75 % 2018. gadā, skaidri parādot, ka vēl daudz darāmā, taču konstatēta arī pakāpeniska rezultātu uzlabošanās, pateicoties zvejnieku uzņemtajām saistībām visā reģionā; tā kā daudzu krājumu stāvoklis joprojām ir kritisks, jo saskaņā ar ZZTEK sniegto informāciju vairāk nekā 80 % zinātniski novērtēto krājumu tiek izmantoti virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY);
E. tā kā 2019. gadā tika pieņemta regula, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentisko zvejniecību pārvaldībai Vidusjūras rietumu daļā, un tā kā ir jāgaida un jāredz, kāda būs tajā noteikto pasākumu ietekme;
F. ņemot vērā zvejas darbību ierobežojumu ievērojamo sociālekonomisko ietekmi, kas apdraud rentabilitāti tūkstošiem uzņēmumu un šo uzņēmumu izdzīvošanu, ka arī var postoši ietekmēt nodarbinātību un sociālo kohēziju piekrastes teritorijās;
G. tā kā krājumu izsīkšana un jūras biodaudzveidības erozija apdraud piekrastes kopienu nodrošinātību ar pārtiku, darbvietas un ienākumus visā nerūpnieciskās zivsaimniecības vērtību ķēdē;
H. tā kā zvejas darbību ierobežojumu nevienlīdzīgais ievērošanas līmenis neļauj sasniegt izvirzītos mērķus, nepārprotami nostādot neizdevīgos apstākļos tos, kuri ierobežojumus ievēro;
I. tā kā Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fonds būtu jāizmanto gan negatīvās sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai, gan nozares darbību dažādošanai;
J. tā kā lielākā daļa no Vidusjūras zvejas flotes ir mazapjoma nerūpnieciskās zvejas kuģi, kuru īpatsvars ir 84 % no zvejas flotes un 60 % no darbvietām Vidusjūras baseinā, un tā kā, neraugoties uz dažu flotu ievērojamu samazināšanos, tomēr šis samazinājums ir atšķirīgs visā ES un trešās valstīs, kurām ir būtiska ietekme uz vietējo ekonomiku, un līdz ar to kuģu skaita tendences palikušas samērā stabilas;
K. tā kā lielākajā daļā piekrastes un salu teritoriju mazapjoma zveja ir tradicionāls zvejas veids, kas ir daļa no dzīvesveida un nodrošina ievērojamus iztikas līdzekļus, un tādēļ ir vajadzīgi īpaši pasākumi un atbalsts, kas ļautu tai augt un attīstīties;
L. tā kā ir jāsasniedz veselīgs zivju krājumu līmenis, lai novērstu darbvietu zaudēšanu un saglabātu svarīgas ekonomikas nozares, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības;
M. tā kā papildus zvejai ir citi faktori, kas rada spiedienu uz Vidusjūras zivju krājumiem un jūras biodaudzveidību, proti, cilvēka izraisītas problēmas, piemēram, plastmasas piesārņojums, degvielas izkliede, dzīvotņu izzušana, jūras satiksme un klimata pārmaiņas, kā arī invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās;
N. tā kā statistika liecina par pastāvīgu zivju produktu patēriņa pieaugumu un relatīvu importa pieaugumu;
O. tā kā ir iespējams uzlabot Eiropas produktu marķēšanu nolūkā palielināt Vidusjūras zvejniecību vērtību un uzlabot izsekojamību, vienlaikus apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;
P. tā kā ražošana ir pastāvīgi samazinājusies un ir vajadzīgi pasākumi, ar ko atjaunot resursu ilgtspējību;
Q. tā kā zvejniecība un akvakultūra ir starp nozarēm, kuras Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, jo pieprasījums ir strauji samazinājies;
R. tā kā Komisija ir ierosinājusi virkni pagaidu un mērķētu pasākumu, ar ko risināt problēmas, kādas jūras velšu nozarei radušās Covid-19 dēļ;
S. tā kā politiskā nestabilitāte un nemieri Lībijā rada reālu apdraudējumu ES zvejniekiem, kuri zvejo Vidusjūras dienvidu reģionā, un tiek apdraudēta viņu personiskā brīvība un zvejas darbību drošība,
T. tā kā ES zvejniekiem ir jāievēro noteikumi par zivju krājumu saglabāšanu, taču citu Vidusjūras valstu zvejniekiem tie paši noteikumi nav jāievēro, un līdz ar to tiek apdraudēti centieni atjaunot krājumus un vienlaikus radīta negodīga konkurence ar ES zvejniecībām;
U. tā kā Vidusjūra sasilst par 20 % ātrāk nekā pārējās jūras; tā kā saskaņā ar MedECC datiem klimata pārmaiņu rezultātā līdz 2050. gadam varētu izzust līdz 50 % komerciālo zivju un jūras bezmugurkaulnieku,
Likumdošanas aspektu uzlabošana
1. aicina Komisiju pēc apspriešanās ar Vidusjūras konsultatīvo padomi (MED-AC) apzināt šķēršļus zivju krājumu atjaunošanai, ietverot analīzi par GFCM 2017.–2020. gada stratēģijas īstenošanu, lai tās konstatējumus iekļautu 2021.–2030. gada stratēģijā, nodrošinot, ka tiek veikti praktiski pasākumi zivju krājumu atjaunošanai, tostarp vajadzības gadījumā jāapsver gan leģislatīvi, gan neleģislatīvi pasākumi;
2. uzskata, ka jānodrošina tagadējo aizsargājamo jūras teritoriju efektīva konsolidācija un attīstība, kā arī zvejnieku iesaistīšana sagatavošanas un pārvaldības posmā;
3. uzsver, ka gaidāmajā ziņojumā par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) darbību jāiekļauj novērtējums par šādu teritoriju noteikšanu un gūtajiem panākumiem; aicina GFCM izmantot veiksmīgo piemēru, kas saistās ar zivju krājumu atjaunošanu Jabuka/Pomo Pit apgabalā;
4. aicina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ekonomikas nozarēm, īstenojot efektīvi pārvaldītas un savienotas aizsargājamas jūras teritorijas;
5. mudina Komisiju risināt Vidusjūras reģiona valstu vajadzības, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu šīm valstīm reģionālo un starptautisko finansēšanas mehānismu izmantošanā un ilgtspējīgas attīstības projektu izstrādē;
6. aicina Komisiju izvērtēt, vai ir vajadzīgi jauni krājumu pārvaldības plāni, lai īstenotu KZP noteiktos sociālās, ekonomiskās un vides ilgtspējas principus;
7. atgādina par KZP mērķi vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu attiecībā uz visiem krājumiem;
8. ar bažām norāda, ka joprojām ir daudz krājumu, kuru stāvoklis nav zināms; aicina divkāršot centienus pastiprināt datu vākšanu, lai uzlabotu nepieciešamo pārvaldības pasākumu izstrādes kārtību;
9. atgādina par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķi, proti, vēlākais līdz 2020. gadam panākt vai saglabāt labu jūras vides stāvokli;
10. aicina Komisiju veiksmīgo piemēru, kas attiecas uz zilajam tunzivīm, izmantot pētniecībā par ilgtermiņa kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanu dažu sugu zivīm, tostarp hekam, un daudzgadu plāna novērtēšanas laikā 2024. gadā nākt klajā ar priekšlikumu;
11. atgādina, ka AJT un citām aizsargājamām teritorijām noteikto prasību ievērošana ir atkarīga no tā, vai šīs prasības pieņem un respektē zvejnieki, piekrastes kopienas un citas ieinteresētās personas; aicina Komisiju apsvērt, vai ir jāveicina zivsaimniecības nozares, tostarp tās nerūpnieciskās zvejas struktūru, vietējo kopienu un visu attiecīgo ieinteresēto personu aktīva līdzdalība AJT plānošanā, pārvaldībā un uzraudzībā;
12. aicina ES un tās dalībvalstis rīkoties, lai izbeigtu “papīra parkus” Vidusjūrā, un aicina izveidot AJT kā daļu no saskaņota tīkla, kurā apvienotas efektīvi pārvaldītas un savienotas teritorijas, tostarp atkrastes un dziļjūras teritorijas; atgādina par prasību pārtraukt zveju ar grunts zvejas rīkiem, kuru garums ir mazāks par 400 m, apgabalos, par kuriem ir zināms, ka tajos ir vai varētu būt jutīgas jūras ekosistēmas (JJE);
13. aicina ES un tās dalībvalstis saskaņā ar KZP un GFCM paplašināt zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīklu, jo īpaši gadījumos, kad ir skaidras liecības par tādu zivju sugu lielu koncentrāciju, kuras nesasniedz minimālo saglabāšanas references izmēru, vai par nārsta vietām; uzsver, ka gaidāmajā ziņojumā par KZP darbību ir jāiekļauj novērtējums par šādu apgabalu noteikšanu un gūtajiem panākumiem; aicina GFCM izmantot veiksmīgo piemēru, kas saistās ar zivju krājumu atjaunošanu Jabuka/Pomo Pit apgabalā;
14. pauž nožēlu, ka trūkst zinātnisku datu par atpūtas zveju; aicina ES dalībvalstis un GFCM pilnībā izvērtēt atpūtas zvejas ietekmi un devumu zvejas resursu pārvaldībā un gūtos datus iekļaut savos pārvaldības plānos;
15. uzsver uzraudzības un kontroles un efektīvas reģionālās sadarbības nozīmi jūras bioloģisko resursu pārvaldībā;
16. aicina Komisiju GFCM līmenī popularizēt Eiropas zaļā kursa mērķus un atbalstīt ilgtspējīgu okeānu pārvaldību un zivju krājumu apsaimniekošanu, piešķirot pienācīgu finansējumu;
17. aicina Komisiju nodrošināt, ka pirms katra tiesību akta priekšlikuma, kura mērķis ir ar zveju ierobežojošām darbībām palielināt zivju krājumus, tiek veikts plašs ietekmes novērtējums, lai kvantitatīvi noteiktu ierobežojumu iespējamo sociālekonomisko un vidisko ietekmi uz piekrastes kopienām, kā arī uz ES zivsaimniecības uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un ražošanas ķēdi, un ka katru tiesību akta priekšlikumu pamato labākie pieejamie zinātniskie dati, kādi zināmi ar zivsaimniecības nozari saistītajām ieinteresētajām personām;
18. turklāt aicina, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa gaitu un Biodaudzveidības stratēģijas un stratēģijas “No lauka līdz galdam” tendences, kā arī šo stratēģiju būtisko ietekmi uz zvejas darbībām kopumā un jo īpaši Vidusjūrā, aicina vispirms izvērtēt attiecīgo pasākumu un to īstenošanas ietekmi uz zvejniecības un akvakultūras nozari, ņemot vērā Vidusjūras īpašo statusu, proti, tā ir jūra, ko nākas dalīt ar trešām valstīm, kurām ir atšķirīgi noteikumi;
19. uzsver, ka trūkst precīzas kvantitatīvās informācijas par sekām, kādas zivju krājumiem rada visa iespējamā ietekme, kas pārsniedz zvejas darbības, piemēram, piesārņojums, globālā sasilšana, svešzemju sugas, ogļūdeņražu izmantošana, bagarēšana un jūras transports; uzsver, ka šis informācijas trūkums neļauj pietiekami pienācīgi un efektīvi pieņemt lēmumus, lai nodrošinātu zivju krājumu un jūras ekosistēmu saglabāšanu;
20. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visi leģislatīvie un neleģislatīvie priekšlikumi tiek darīti zināmi zvejnieku apvienībām, tostarp ģildēm (cofradías), izmantojot kopīgas pārvaldības modeli;
21. uzsver, ka visi turpmākie likumdošanas pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zivju krājumu atjaunošanu Vidusjūrā un kuri ietekmē Eiropas zivsaimniecības nozares zvejas darbību, būtu jāīsteno pakāpeniski un proporcionāli nozares rīcības spējai; turklāt uzsver, cik būtiski ir nodrošināt, lai turpmākie tiesību aktu priekšlikumi neradītu pārmērīgu birokrātisko un finansiālo slogu Eiropas zivsaimniecības nozarei, jo īpaši mazapjoma zvejai;
22. uzsver, ka jebkurai likumdošanas iniciatīvai, kuras mērķis ir aizsargāt un atjaunot Vidusjūras krājumus, nevajadzētu aprobežoties tikai ar pasākumiem, kas ierobežo zvejas darbības, bet būtu jāizmanto holistiska pieeja šai problēmai un kopīgi jārisina visi zivju krājumu noplicināšanas draudi;
23. uzsver, ka tiesību akti ir jāpieņem, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju, ko var izmantot, lai noteiktu un analizētu visu mijiedarbības spektru, kas ietekmē zivju krājumus, ņemot vērā ne tikai zvejas darbības, bet arī citus faktorus, kuri ietekmē līdzsvaru un jaunu invazīvu sugu klātbūtni;
24. uzsver pozitīvo ietekmi, ko stipri novecojošu Vidusjūrā aktīvu zvejas flotu atjaunošana radītu gan attiecībā uz kuģiem, gan dzinējiem, jo tādējādi varētu samazināt attiecīgo flotu ietekmi uz vidi, veicināt degvielas patēriņa efektivitāti un kuģu dekarbonizāciju un uzlabot drošību un darba apstākļus uz kuģa; atgādina, ka nolīgums par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF) sekmē atbalstu šajā jomā;
25. aicina Komisiju aizsargāt visas zivsaimniecības nozares un tās ražošanas ķēdes konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, palielinot zivsaimniecības produktu vērtību un uzlabojot marķēšanu un izsekojamību, kā arī īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, ar ko nodrošināt importēto produktu atbilstību Eiropas standartiem;
26. aicina Padomi un Komisiju pozitīvi novērtēt Parlamenta nostāju pašreizējā Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regulas) pārskatīšanā un jo īpaši saistībā ar Parlamenta priekšlikumu ieviest aizsardzības pasākumus, ievērojot konkrētus nosacījumus, saskaņā ar kuriem uz laiku tiktu apturēti to trešo valstu zvejas un akvakultūras produktu preferenciālie tarifi, kuras pienācīgi nesadarbojas cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
27. prasa Komisijai un dalībvalstīm uzlabot visu jūras produktu marķēšanu un izsekojamību, lai sniegtu patērētājiem skaidrāku informāciju par produkta izcelsmi, sugām un informāciju par citiem aspektiem, piemēram, ražošanas metodēm un standartiem, ko piemēro nozvejai un pārstrādei, tostarp importam no trešām valstīm;
28. aicina par zivsaimniecību un jūrlietām atbildīgo komisāru izveidot konsultatīvu struktūru, kurā būtu iesaistītas Vidusjūras reģiona valstis, kas nav ES dalībvalstis, nolūkā mazināt negodīgu konkurenci un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas zvejniekiem un nozarē strādājošām sievietēm;
29. aicina dalībvalstis cīnīties pret NNN zveju, palielinot zvejas darbību, uzraudzības un kontroles centienu pārredzamību;
30. aicina dalībvalstis palielināt zivsaimniecības kontroles spējas un atvieglot paraugprakses un mērķuzdevumu apmaiņu starp dalībvalstīm īstermiņa taktiskā līmenī un šajā procesā iesaistīt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA);
31. mudina Vidusjūras reģiona dalībvalstis nekavējoties noteikt papildu GFCM zvejas lieguma apgabalus, lai aizsargātu pārmērīgi izmantotās jūras ekosistēmas, kā paraugprakses piemēru ņemot vērā Jabuka/Pomo Pit zvejas lieguma apgabalu;
32. aicina Komisiju apsvērt iespēju zivsaimniecību kā reģionālās sadarbības stiprināšanas instrumentu integrēt ES kaimiņattiecību politikā;
33. prasa, lai KZP pienācīgā un obligātā īstenošanā par mērķi noteiktu pareiza līdzsvara panākšanu starp vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju;
34. aicina Komisiju analizēt vides un sociālekonomiskos datus par vietējām kopienām un Vidusjūras zivsaimniecības nozari, lai izvērtētu Covid-19 krīzes ietekmi uz nozari, kā arī zivju krājumiem, un aicina šo novērtējumu ņemt vērā turpmākajā lēmumu pieņemšanā;
35. aicina Komisiju izmantot šo analīzi, izstrādājot rīcībpolitikas, veicinot pētniecības sadarbību un sadarbojoties ar visiem rīcībspēkiem visā Vidusjūras reģionā, tostarp gan ar ES, gan ar trešām piekrastes valstīm, lai izvērtētu un novērstu iespējamos strīdus starp flotēm, kas izmanto tos pašus jūras bioloģiskos resursus un atrodas jutīgos starptautisko ūdeņu apgabalos;
36. aicina Komisiju analizēt sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, kā arī ietekmi uz zivju krājumiem atpūtas zvejas sektorā, lai šo analīzi iekļautu visos pasākumos, kas varētu tikt pieņemti;
37. mudina dalībvalstis pareizi izmantot EJZAF resursus, lai izmaksātu kompensācijas mazapjoma zvejniecībām, kurām saskaņā ar EJZAF noteikumiem un prasībām saglabāšanas pasākumu dēļ uz laiku jāpārtrauc darbība;
38. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt iespējas, ko sniedz kopīga pārvaldība, ekosistēma un adaptīva un piesardzīga apsaimniekošana, lai panāktu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, pamatojoties uz zvejas piepūles uzraudzību un selektivitātes nodrošināšanu ieguves zvejas darbībās Vidusjūrā;
Kā novērst pārējo ekonomisko darbību ietekmi un spiedienu uz zivju krājumu atjaunošanu
39. atzinīgi vērtē darbu, kas kopš 2017. gada veikts GFCM līmenī, lai izstrādātu un pieņemtu stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz zivsaimniecību;
40. aicina dalībvalstis pieņemt noteikumus, ar ko aizliedz noenkurot un pietauvot lielus privātus kuģus 300 m no krasta un aizsargājamās dzīvotnēs, kas atrodas šo 300 metru robežās un reidā, ņemot vērā šādu kuģu lielo ietekmi uz jutīgām ekosistēmām, piemēram, Posidonia oceanica pļavām;
41. aicina Komisiju publicēt pētījumu par dažādu cilvēka darbību un piesārņojuma avotu – gan sauszemes, gan jūras – ietekmi uz zivju krājumiem un jūras ekosistēmām;
42. uzsver, ka trūkst resursu, lai veiktu zinātnisko izpēti un krājumu novērtējumu Vidusjūrā, un jo īpaši trūkst cilvēkresursu;
43. aicina dalībvalstis finansēt jaunu zinātnisko ekspertu apmācību;
Stiprināt datu vākšanu un pētniecību
44. uzsver, ka jāpopularizē mazapjoma piekrastes zvejniecības un saudzējoši zvejas paņēmieni Vidusjūrā, tostarp nosakot, ka dalībvalstīm obligāti jāpiešķir šīm zvejniecībām lielāka daļa no zvejas iespējām abās zvejniecībās, kurās ieviestas KPN prasības, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā;
Piešķirt operatoriem lielāku lomu lēmumu pieņemšanā un datu vākšanā
45. aicina Komisiju veikt ekonomisko analīzi par Vidusjūras zvejas resursu samazināšanās sociālajām sekām un ietekmi uz nodarbinātību, lai apzinātu piemērotus atbalsta pasākumus, kas garantētu taisnīgu un vienlīdzīgu pārkārtošanos uz saudzējošu zvejniecību;
46. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka gan datu analīzei, gan no tās izrietošiem pasākumiem var piešķirt EJZAF līdzekļus, lai atbalstītu ilgtspēju un inovāciju nozarē un tās dažādošanu;
47. aicina datu vākšanā par selektīvo zveju ciešāk iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un zinātniskos institūtus ciešā sadarbībā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK);
48. aicina apmainīties ar labu praksi un inovācijām saistībā ar selektīvāku zvejas rīku un jūras atkritumu savākšanas metožu izstrādi, vienlaikus atzīstot zvejnieku jūras sargātāju lomu, lai veicinātu veselīgāku un tīrāku jūras vidi;
49. uzsver, ka visu ar krājumu atjaunošanu Vidusjūrā saistīto mērķu pilnīga sasniegšana un Eiropas likumdevēju pieņemto noteikumu pareiza īstenošana ir atkarīga no efektīvas zivsaimniecības nozares līdzdalības;
50. aicina Komisiju uzlabot un stiprināt sadarbību un dialogu ar konsultatīvajām padomēm, zvejniekiem un nozarē aktīvajiem piekrastes kopienas profesionāļiem, pienācīgi ņemot vērā viņu viedokļus un atzīstot zvejnieku, šajā nozarē strādājošo sieviešu un attiecīgo profesionālo apvienību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi īstenojamo noteikumu formulēšanā un lēmumu pieņemšanas procesos;
51. mudina dalībvalstis ļaut vietējā līmenī izveidot zvejniecību kopīgas pārvaldības modeļus, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību, apspriešanos un kopīgu lēmumu pieņemšanu; atzīmē, ka šādi pārvaldības plāni prasa visaptverošu nozvejas uzraudzību, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sociālekonomisko nosacījumu taisnīgu līdzsvaru zivsaimniecības nozarē nolūkā kompensēt atšķirības starp flotes segmentiem;
52. uzsver, ka kopīgas pārvaldības modeļu pamatā ir ekosistēmas pakalpojumu saglabāšana un izmantoto ekosistēmu uzturēšana, tās aizsargājot, kas nozīmē zivsaimniecībā piemērot ekosistēmas pieeju, adaptīvu pārvaldību un izveidot pastāvīgas informācijas, analīzes un rīcības sistēmu, kura balstīta uz nepārtrauktu mācīšanos un pastāvīgu atgriezenisko saiti, kā arī prasmīgu lēmumu pieņemšanu;
53. atzinīgi vērtē 2018. gadā pieņemto rīcības plānu ar mērķi reģionā nodrošināt ilgtspējīgu nākotni mazapjoma zvejniecībām un jūras videi, kā arī uzteic platformas “Mazapjoma zvejniecības draugi” izveidi;
54. uzsver, ka jebkuri aizsardzības mērķi jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem;
Tiesiskuma ievērošana
55. nosoda pastāvīgos jūras tiesību pārkāpumus Vidusjūrā, tostarp nolaupīšanu, kuģu sagrābšanu, nelikumīgu ieslodzīšanu, iebiedēšanu, kontroli, aizskaršanu, uzbrukumus un pret Savienības zvejniekiem par sava darba veikšanu vērstos netaisnīgos tiesas procesus, kas rupji pārkāpj starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;
56. aicina Komisiju analizēt situāciju Vidusjūras reģionā un izpētīt iespēju ieviest kādu operatīvo pasākumu, ar ko aizsargāt Eiropas jūrniekus un kuģus;
57. aicina Komisiju nolūkā garantēt drošību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES zvejniekiem iesaistīties dialogā ar tām Ziemeļāfrikas valstīm, kuras neievēro UNCLOS un GFCM rīcībpolitikas un lēmumus;
58. aicina Komisiju mudināt kaimiņvalstis uz kopīgiem centieniem, lai veicinātu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noslēgto nolīgumu ievērošanu un līdzdalību zivju krājumu labā pārvaldībā un atjaunošanā;
59. aicina Komisiju ar savu aģentūru starpniecību rūpīgāk uzraudzīt ES teritoriālos ūdeņus, lai identificētu trešo valstu kuģus, kas nelegāli zvejo ES teritoriālajos ūdeņos un aizsargājamās jūras teritorijās, un lai padarītu drošākus apstākļus, kādos strādā ES zvejnieki; uzsver, cik būtiski šajā nolūkā ir nodrošināt šīm aģentūrām pienācīgu finansējumu un cilvēkresursus;
60. aicina Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pastiprināt Savienības centienus, lai Vidusjūras dienvidu reģionā uzlabotu starptautisko tiesību ievērošanu, drošību un tiesiskumu;
°
° °
61. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
I Ievads
Zivju patēriņš ir sasniedzis jaunu rekordu, ja mēra kilogramos uz vienu iedzīvotāju gadā, un pastāvīgi jāapmierina aizvien augošās iedzīvotāju vajadzības, kas liecina, ka zvejniecība ir stratēģiska ekonomikas un tirdzniecības nozare, kuras izdzīvošana ir jāgarantē un jāaizsargā visādos veidos.
Vidusjūra tūkstošiem gadu ir nodrošinājusi iztiku piekrastes iedzīvotājiem un uzturējusi apkārtējo valstu ekonomiku. Rezultātā Vidusjūra ir arī viena no visvairāk izmantotajām jūrām, un dažu demersālo sugu nozveja sasniegusi 80 %.
Tomēr pastāv arī citi vides faktori, kas izraisa konkrētu zivju krājumu samazināšanos. Zveja un tās ekosistēmas ir pakļautas spiedienam un degradācijai, piemēram, piesārņojumam, klimata pārmaiņām, naftas ieguvei, bagarēšanai un kuģošanai.
Šo iemeslu dēļ ir vajadzīga rūpīga zvejniecības pārvaldība un ir jāpieņem īpaši pasākumi, ar ko garantēt konkrētu zivju krājumu līmeni, lai izvairītos no to pakāpeniskas noplicināšanas un pastāvīgas resursu samazināšanas, kas negatīvi ietekmē ekonomiku, nodarbinātību un vidi.
Lai gan zivju patēriņš pārtikā ir jāvērtē pozitīvi, krājumu samazināšanās un grūtības atjaunot atsevišķus krājumus Vidusjūrā ir liela problēma, kam nepieciešama precīza analīze, lai apzinātu risinājumus, ar ko nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām, ņemot vērā piekrastes zvejas vajadzības un sociālekonomiskos aspektus.
Zivsaimniecības nozares nozīmi apliecina tās iekļaušana gandrīz visās dažādajās Komisijas darbības programmās, piemēram, nesenajā iniciatīvā “No lauka līdz galdam”, kurā izklāstītas nākamās ilgtspējīgas attīstības stratēģiskās pamatnostādnes nolūkā palielināt nozares ilgtspēju un konkurētspēju.
Komisijas vēlme piemērot augstus vides standartus noteikti ir apsveicama un jāvērtē pozitīvi, taču to nevajadzētu darīt uz importa pieauguma un ES pārtikas ražošanas samazināšanas rēķina.
II Pašreizējā situācija un plašāka ietekme uz zivsaimniecības nozari
Zinātniskā sabiedrība uzskata, ka lielākā daļa Vidusjūras zivju krājumu tiek pārāk plaši izmantoti, pārsniedzot to bioloģisko kapacitāti (STECF, 2020[15]). Tomēr pētniecība neaptver visas populācijas; noteikti, ka šīs nepilnības pētniecībā steidzami ir jānovērš, lai varētu pieņemt atbilstošus lēmumus par ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību.
KZP atbilstībai Savienības vides tiesību aktiem, jo īpaši mērķim sasniegt labu vides stāvokli, jābūt saderīgai ar flotu rentabilitāti, lai varētu gūt ekonomiskus, sociālus un nodarbinātības ieguvumus.
Dažu valstu flote un apkalpe pēdējo 20 gadu laikā ir sarukusi uz pusi un produkcija samazinājusies par vairāk nekā 50 % par labu importam, kura īpatsvars attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām un demersālajām sugām pašlaik ir aptuveni 85 %.
Jārada apstākļi, kuros resursi tiktu aizsargāti un uzņēmumi būtu rentabli, turklāt šie apstākļi nedrīkstētu mazināt līdzšinējos centienus.
Ideāla līdzsvara nodrošināšana starp vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju var šķist utopiska, taču šādam līdzsvaram ir jābūt galvenajam mērķim ikvienā rīcībpolitikā, kas skar jūru un uzņēmējdarbību.
III Spēkā esošā likumdošanas sistēma
Ar KZP nodrošina zvejas un akvakultūras darbības un vienlaikus piemēro ekoloģiskās ilgtspējas nosacījumus nolūkā gūt ekonomiskus, sociālus un nodarbinātības ieguvumus un veicināt pārtikas produktu pieejamību.
Šāda rīcība, kas noteikta LESD (39. pants), nodrošina līdzsvaru starp zvejas resursu pārvaldību un jūras resursu saglabāšanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Starptautiskā zvejniecības sadarbība Vidusjūrā notiek GFCM aizgādībā, kura ir reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO) un kuras līgumslēdzēja puse ir ES. GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši.
KZP piemēro piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībai ar mērķi nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu zvejā iegūto sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kāds nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
ES līmenī zvejniecības pārvaldībā izmanto dažādu pieeju kombināciju. Atsevišķus noteikumus, piemēram, par zivsaimniecības kontroles sistēmu un valsts flotes maksimāli pieļaujamo kapacitāti, piemēro visaptveroši; citus savukārt attiecina uz konkrētiem reģioniem vai zvejas darbībām. Regula (EK) Nr. 1967/2006 (“Vidusjūras regula”) ir viens no galvenajiem ES tiesiskajiem regulējumiem zvejniecības pārvaldībai šajā apgabalā, un tajā noteikti konkrēti tehniskie pasākumi, piemēram, aprīkojuma specifikācijas, zivju minimālā izmēra ierobežojumi (proti, 9 cm anšoviem un 11 cm sardīnēm). Regula grozīta, lai panāktu atbilstību 2013. gada KZP pamatregulai.
IV Risinājumi un priekšlikumi
Zveja nebūt nav vienīgais jūru problēmu cēlonis. Tāpēc būtu jāpiemēro īstena ekosistēmas pieeja, kas pilnībā ļautu apzināt krājumus ietekmējošo mijiedarbību.
Lai aizsargātu resursus un uzņēmumu rentabilitāti, vispārējās interesēs ir jāsaskaņo visi pieņemtie noteikumi nolūkā vienkāršot zvejas darbības un neradīt papildu slogu.
Vairāk nekā gadu pēc regulas stāšanās spēkā nekavējoties jāveic zinātniski pētījumi par attiecīgo krājumu veselības stāvokli, lai iegūtu zinātniskus datus par piemēroto ierobežojumu efektivitāti un verificētu attiecīgo darbību apturēšanu.
Operatoru plašāka iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir ļoti svarīga, un galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem:
- ieinteresēto personu iesaistīšana un kopīga pārvaldība;
- zinātnisko datu papildināšana ar ieinteresēto personu zināšanām;
- zināšanu uzlabošana par atpūtas zveju un tās pārvaldību.
Ja vienmēr ņem vērā tikai vides datus, pastāv risks, ka netiks ņemti vērā vairāki ļoti svarīgi aspekti, piemēram, zvejas darbību ierobežošanas sociālekonomiskās sekas.
Līdz ar to salīdzinoši būtu jāanalizē vides un ekonomikas dati, kas iegūti no visas zivsaimniecības nozares un rīcībspēkiem; tā varētu gūt pilnīgāku priekšstatu par situāciju un labāk apzināt kritiski svarīgos jautājumus, kuri laikus jāatrisina.
V Savstarpības principa un tiesiskuma nodrošināšana
Lielākā daļa kuģu, kas zvejo Vidusjūrā, ir nevis no ES, bet gan no trešām valstīm.
Vidusjūras reģiona valstis ir parakstījušas vairākas konvencijas un līgumus, kas attiecas ne tikai uz zivsaimniecības pārvaldību un aizsardzību, taču prakse ir ļoti atšķirīga un piemērošanā konstatētas zināmas pretrunas.
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) ir Vidusjūras reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO), kuras galvenais mērķis ir veicināt dzīvo jūras resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un optimālu izmantošanu, kā arī akvakultūras ilgtspējīgu attīstību Vidusjūrā, Melnajā jūrā un saistītajos ūdeņos.
Bez tam projekta MedFish4Ever mērķis ir palielināt Vidusjūras zvejas resursus, īstenojot vērienīgu darbību un mērķu kopumu, kas jāsasniedz, stiprinot pārvaldību un administrēšanu (governance) zivsaimniecības nozarē.
Pastāv skaidri definēti nosacījumi īstenai un efektīvai sadarbībai un kopdarbībai Vidusjūras zvejniecības pārvaldībā.
Lai nemazinātu no ES flotēm prasītos centienus ierobežot zvejas darbības, kas savukārt mazina to ekonomisko dzīvotspēju, visām valstīm, kas parakstījušas nolīgumus, ir jāievēro attiecīgie noteikumi un pastāvīgi jāuzrauga savu flotu darbība.
Montegobejā parakstītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā ir noteikts, ka katra valsts ir tiesīga noteikt savu teritoriālo ūdeņu platumu maksimāli līdz 12 jūras jūdzēm (4. pants). Dažas valstis šo limitu patvaļīgi palielinājušas vairāk nekā divkārt, radot ļoti lielu apdraudējumu.
Vidusjūras apskaloto ES valstu piekrasti pastāvīgi pārslogo kuģi no citām valstīm, kas zvejo pat 3 jūdžu attālumā no krasta, kā rezultātā ne tikai samazinās to valstu zivju krājumi, uz kuriem attiecas ierobežojumi, bet arī regulāri tiek liegtas zvejas iespējas zvejniekiem, kuriem uz to ir pilnīgas tiesības.
VI Secinājumi
Ir būtiski pastāvīgi vākt un atjaunināt zinātniskos datus par krājumu stāvokli, tieši iesaistot vietējos un reģionālos rīcībspēkus, kuri spēj pastāvīgi monitorēt dažādu situāciju attīstību, tā izvairoties no vertikāli uzspiestiem noteikumiem un nodrošinot, ka piemērotie noteikumi ir labi strukturētas koordinācijas rezultāts.
Vienlīdz svarīgi ir ņemt vērā visus dažādos datu veidus, piemērojot holistisku pieeju, kurā apsvērti visi aspekti, kas ietekmē jūras veselību.
Ilgtspējīga zveja nozīmē ilgtspējas nodrošināšanu visā zivsaimniecības nozarē un visā ražošanas ķēdē, gūstot pozitīvus sociālekonomiskos ieguvumus attiecīgajās teritorijās, kurām ir viens kopīgs mērķis.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
16.6.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
27 0 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Maria da Graça Carvalho, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Niclas Herbst, France Jamet, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Emma Wiesner, Theodoros Zagorakis |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Manuel Bompard, Raffaele Stancanelli, Annalisa Tardino |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
27 |
+ |
ECR |
Bert-Jan Ruissen, Raffaele Stancanelli |
ID |
Rosanna Conte, France Jamet, Annalisa Tardino |
PPE |
François-Xavier Bellamy, Maria da Graça Carvalho, Peter van Dalen, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Annie Schreijer-Pierik, Theodoros Zagorakis |
Renew |
Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Emma Wiesner |
S&D |
Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro |
The Left |
Manuel Bompard, João Ferreira |
Verts/ALE |
Rosa D'Amato, Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose |
0 |
- |
|
|
0 |
0 |
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
- [2] OV L 409, 22.12.2006., 11. lpp.
- [3] OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
- [4] OV L 286, 28.10.2008., 1. lpp.
- [5] OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
- [6] OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
- [7] OV L 25, 23.11.2017., 12. lpp.
- [8] OV L 157, 20.5.2017., 1. lpp.
- [9] OV L 315, 14.11.2017., 1. lpp.
- [10] OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.
- [11] OV L 164, 20.6.2019., 1. lpp.
- [12] OV L 130, 27.5.2020., 11. lpp.
- [13] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0052.
- [14] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0017.
- [15] Scientific, Technical and Economic Committee for Fisheries (STECF) – Monitoring the performance of the Common Fisheries Policy (STECF-Adhoc-20-01). Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020, ISBN 978-92-76-18115-6, doi:10.2760/230469, JRC120481.