ZIŅOJUMS par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai
1.7.2021 - (2021/2071(INI))
Budžeta komiteja
Budžeta kontroles komiteja
Referenti: Eider Gardiazabal Rubial, Petri Sarvamaa
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)
Atzinuma sagatavotāja (*):
Terry Reintke, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai[1] (“Regula”),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 7. pantu,
– ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu[2],
– ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, iestāžu nolīgumu, ES Atveseļošanas instrumentu un Tiesiskuma regulu[3],
– ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms)[4],
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatoto priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu (COM(2017)0835),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[5] (“Finanšu regula”),
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0226/2021),
A. tā kā Regulā noteiktais nosacītības mehānisms bija daļa no vispārējās politiskās vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, atveseļošanas plānu “Next Generation EU” un Lēmumu par pašu resursiem[6] un tā piemērošanu nevajadzētu aizkavēt, jo īpaši attiecībā uz iepriekšminēto instrumentu piemērošanu;
B. tā kā DFS 2021.–2027. gadam un “Next Generation EU” apjoms Eiropas Savienībai tās vēsturē ir līdz šim nepieredzēts budžets, kura mērķis ir atbalstīt ES ekonomikas un sociālo atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas sekām, un tādēļ ir vairāk nekā jebkad agrāk savlaicīgi un pienācīgi jāpiemēro pareizas finanšu pārvaldības principi, kā arī jāaizsargā ES finanšu intereses;
C. tā kā atbilstoši Regulai tiesiskuma ievērošana ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai tiktu ievēroti pareizas finanšu pārvaldības principi;
D. tā kā Regula stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī un kopš minētās dienas tā kļuvusi saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs visiem maksājumiem, kuri ir veikti kopš Regulas stāšanās spēkā;
E. tā kā Komisija nolēma ievērot Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra nesaistošos secinājumus un paziņoja, ka tā izstrādās vadlīnijas par Regulas piemērošanu;
F. tā kā Parlaments 2021. gada 25. marta rezolūcijā par Regulas piemērošanu prasīja, lai Komisija vadlīnijas pieņemtu ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā un pēc apspriešanās ar Parlamentu;
G. tā kā temats “vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība” tiks apspriests konferencē par Eiropas nākotni, ļaujot rūpīgi apsvērt Savienības instrumentus, ar kuriem uzraudzīt, novērst un apkarot ES vērtību, tostarp tiesiskuma, pārkāpumus,
1. pauž nožēlu par to, ka Komisija ir nolēmusi izstrādāt vadlīnijas par Regulas piemērošanu; atkārtoti pauž viedokli, ka Regulas teksts ir skaidrs un nav nepieciešama papildu interpretācija, lai to piemērotu, un ka likumdevēji šajā sakarā nav deleģējuši Komisijai nekādas pilnvaras; pieņem zināšanai vadlīniju projektu, ko Komisija ir darījusi zināmu Parlamentam un dalībvalstīm;
2. norāda, ka vadlīnijas nav juridiski saistošas; pauž sarūgtinājumu par to, ka Komisija atkāpjas no ierastās prakses izstrādāt vadlīnijas tiesību akta piemērošanai tikai gadījumos, kad tiesību akta faktiskā īstenošana noteiktā laikposmā liecina par vajadzību pēc norādījumiem; uzsver, ka vadlīniju izstrādes process nekādā gadījumā nedrīkst vēl vairāk kavēt Regulas piemērošanu;
3. atgādina, ka vadlīnijas nevar grozīt, paplašināt vai sašaurināt Regulas tekstu; uzsver — lai radītu pievienoto vērtību, vadlīnijās ir jāprecizē, kā Regulas tiesību normas tiks piemērotas praksē, un tādēļ ir savlaicīgi jāizklāsta procedūra, definīcijas un metodoloģija, ko Komisija piemēros;
4. pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija līdz 2021. gada 1. jūnijam nav ievērojusi Parlamenta noteikto termiņu saskaņā ar Regulu tai paredzēto saistību izpildei, cita starpā attiecībā uz vadlīniju izstrādi; atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta priekšsēdētājs 2021. gada 23. jūnijā aicināja Komisiju rīkoties, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 265. pantu, lai izpildītu savas saistības un nodrošinātu pilnīgu un tūlītēju Regulas piemērošanu;
5. uzskata, ka Komisija nav efektīvi izmantojusi laiku kopš Regulas stāšanās spēkā; mudina Komisiju novērst turpmāku kavēšanos ar Regulas piemērošanu, kā arī steidzami un rūpīgi izmeklēt visus iespējamos tiesiskuma principu pārkāpumus dalībvalstīs, kuri pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; atkārtoti norāda, ka situācija dažās dalībvalstīs jau ir pamats tūlītējai rīcībai saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punktu, nosūtot rakstisku paziņojumu un informējot par to Parlamentu;
6. atgādina, ka Komisijas politiskajās pamatnostādnēs 2019.–2024. gadam ir norādīts, ka “nedrīkst būt kompromisa attiecībā uz mūsu pamatvērtību aizsardzību” un ka tiks nodrošināts, lai viss Savienības instrumentu kopums tiktu izmantots ES līmenī; atgādina, ka Komisija “ir pilnīgi neatkarīga” un tās locekļi “nelūdz un nepieņem nevienas valdības [..] norādījumus” saskaņā ar LES 17. panta 3. punktu un LESD 245. pantu; atgādina arī, ka saskaņā ar LES 17. panta 8. punktu Komisija “ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā”;
7 pieprasa Komisijai regulāri un proaktīvi vismaz divas reizes gadā ziņot Parlamentam par jaunām un izskatīšanā esošām lietām, sākot pēc iespējas drīz ar pirmajām lietām; aicina Komisiju vēlākais līdz 2021. gada oktobrim sākt ziņot Parlamentam par pirmajām lietām, par kurām tiek veikta izmeklēšana;
8. apņemas rūpīgi pārbaudīt Regulas īstenošanu ikreiz, kad radīsies bažas par iespējamiem tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstīs, kuri ietilpst Regulas darbības jomā; cenšas organizēt regulāras sanāksmes, lai uzraudzītu Regulas īstenošanu atbildīgajās komitejās saskaņā ar referentu norādījumiem; aicina Komisiju laicīgi reaģēt uz atbildīgo komiteju veikto pārbaudi, sniedzot pilnīgu informāciju;
Tiesiskuma principu pārkāpumi
9. uzsver, ka Regula attiecas gan uz atsevišķiem tiesiskuma principu pārkāpumiem, gan uz sistēmiskiem pārkāpumiem, kas ir plaši izplatīti vai izriet no publisko iestāžu atkārtotas prakses vai bezdarbības vai šādu iestāžu pieņemtiem vispārējiem pasākumiem;
10. aicina Komisiju vadlīnijās precizēt, ka dalībvalstī notikuši tiesiskuma pārkāpumi, kas izriet no lēmumiem vai notikumiem, kuri pieņemti vai notikuši pirms 2021. gada 1. janvāra, joprojām ietilpst Regulas darbības jomā, kamēr vien to ietekme joprojām turpinās;
11. vērš īpašu uzmanību uz Regulas 3. pantā noteikto tiesiskuma principu indikatīvo pārkāpumu sarakstu; mudina Komisiju izmeklēt iespējamos šajā sarakstā iekļauto pārkāpumu gadījumus dalībvalstīs, vienlaikus norādot, ka būtiska var būt arī publisko iestāžu cita veida prakse vai bezdarbība; atzīmē, ka Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu jau ir ietvertas norādes par pārkāpumiem vairākās dalībvalstīs, kuri varētu būt pietiekams iemesls Regulas piemērošanai;
12. norāda, ka saraksts ar dalībvalstu struktūru rīcību saistībā ar nosacītības režīma piemērošanu, kas noteikts Regulas 4. pantā, neizslēdz citu situāciju vai iestāžu rīcības iespējamo nozīmību saistībā ar Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību;
13. uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp ES iestādēm, dalībvalstīm, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO); atgādina, ka neefektīva vai novēlota sadarbība ar EPPO un OLAF var būt pamats sākt rīkoties saskaņā ar Regulu; uzsver, ka EPPO gadījumā efektīva un savlaicīga sadarbība ietver ne tikai valstu iestāžu pienākumu aktīvi palīdzēt un atbalstīt EPPO kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, bet arī valsts valdības pienākumu nodrošināt, ka tās Eiropas un deleģētie prokurori tiek iecelti savlaicīgi un objektīvi; turklāt uzskata, ka sistemātiskais turpmāko pasākumu trūkums saistībā ar OLAF ieteikumiem var tikt uzskatīts par bezdarbību Regulas nozīmē;
14. atgādina — lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, Komisijai jāveic objektīvs, neatkarīgs, taisnīgs un rūpīgs kvalitatīvs novērtējums, kurā būtu jāņem vērā attiecīgā informācija no pieejamiem avotiem un atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas un attiecīgo valstu un starptautisko tiesu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, spriedumi, Revīzijas palātas ziņojumi, Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu un ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, attiecīgā gadījumā OLAF un EPPO ziņojumi un secinājumi un ieteikumi, ko sniegušas attiecīgās starptautiskās organizācijas un tīkli, tostarp tādas Eiropas Padomes struktūras kā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) un Venēcijas komisija, jo īpaši tās tiesiskuma kontrolsaraksts, un Eiropas augstāko tiesu un tiesu iestāžu padomju tīkli; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā tā apkopos, analizēs un izvērtēs šo informāciju, sagatavojot lietas;
15. jo īpaši uzskata, ka Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu ir objektīvs, neatkarīgs, taisnīgs un kvalitatīvs tiesiskuma principu pārkāpumu izvērtējums un nozīmīgs informācijas avots Komisijas saskaņā ar Regulu veiktajam izvērtējumam; aicina Komisiju gada ziņojumā par tiesiskumu iekļaut īpašu sadaļu par gadījumiem, kad tiesiskuma principu pārkāpumi konkrētā dalībvalstī varētu pietiekami tiešā veidā ietekmēt vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, un paskaidrot vadlīnijās, kā gada ziņojums tiks sistemātiski izmantots Komisijas saskaņā ar Regulu veiktajam izvērtējumam;
16. aicina Komisiju izveidot skaidru, precīzu un lietotājiem draudzīgu sūdzību iesniegšanas sistēmu un noteikt termiņus Komisijas atbilžu sniegšanai uz sūdzībām; norāda, ka pilsoniskā sabiedrība, tostarp neatkarīgas NVO un pilsoņi, kā arī faktos balstīta pētnieciskā žurnālistika un mediji ir pirmie, kas var konstatēt iespējamos tiesiskuma pārkāpumus vietējā un valsts līmenī, un tādēļ tie būtu jāiesaista ziņošanā par tiem; atgādina, ka Regula ir jāpiemēro tā, lai saskaņā ar Direktīvā (ES) 2019/1937[7] noteiktajiem principiem nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem;
17. atgādina, ka pasākumus saskaņā ar Regulu veic gadījumos, kad tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; uzsver — tas nozīmē, ka Komisijai ir jāīsteno visaptveroša, proaktīva un uz risku balstīta pieeja, lai aizsargātu Savienības izdevumus pat pirms faktisko maksājumu veikšanas;
18. atgādina, ka Regulas darbības joma attiecas uz visu valdības struktūru darbību, tostarp uz dalībvalstu organizācijām, kas izveidotas kā publisko tiesību subjekts vai privāttiesību subjekts, kuram uzticēti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumi, kā noteikts Finanšu regulā; norāda, ka nekādas izmaiņas tādas struktūras pārvaldības veidā, kurai uzticēti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumi, nevar atbrīvot attiecīgo struktūru no pienākuma ievērot Regulu;
Savienības budžeta aizsardzība
19. uzsver, ka pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, proti, saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti, kā noteikts Finanšu regulā; atgādina, ka saskaņā ar Regulas 5. pantu “Komisija pārbauda, vai piemērojamie tiesību akti ir ievēroti, un vajadzības gadījumā veic visus atbilstīgos Savienības budžeta aizsardzības pasākumus”;
20. atgādina, ka Regulā ir sniegta skaidra tiesiskuma definīcija, kas jāsaprot saistībā ar citām Savienības vērtībām, tostarp pamattiesībām un nediskrimināciju; uzskata, ka pastāvīgi demokrātijas un pamattiesību pārkāpumi, tostarp valsts finansēta minoritāšu diskriminācija un uzbrukumi mediju brīvībai un biedrošanās un pulcēšanās brīvībai, ietekmē projektus, kurus dalībvalstis lemj finansēt, izmantojot Savienības līdzekļus, un tādējādi var diezgan tieši ietekmēt Savienības finanšu interešu aizsardzību; aicina Komisiju minēto ņemt vērā savās vadlīnijās;
21. atgādina, ka Regulā paredzētie pasākumi ir nepieciešami jo īpaši gadījumos, kad citas Finanšu regulā, Kopīgo noteikumu regulā un citos konkrētas nozares reglamentējošos tiesību aktos izklāstītas procedūras nenodrošina efektīvāku Savienības budžeta aizsardzību, bet ne tikai šādos gadījumos; uzsver — tas nenozīmē, ka Regula ir jāuzskata par galējo līdzekli, bet gan to, ka Komisija Savienības finanšu interešu aizsardzībai var izmantot plašu tādu procedūru klāstu, tostarp Regulu, kuras jāizvēlas katrā gadījumā atsevišķi un kuras vajadzības gadījumā var arī izmantot vienlaikus atkarībā no to lietderības un efektivitātes; aicina Komisiju noteikt darbības veidu un procesuālos un tehniskos standartus, ko tā izmantos, lai izvēlētos piemērojamos instrumentus;
22. norāda, ka Regula attiecas uz visiem Savienības līdzekļiem un to piemēro sistēmiskiem pārkāpumiem, kā arī gadījumiem, kad pastāv nopietns risks Savienības budžeta pareizai finanšu pārvaldībai vai Savienības finanšu interešu aizsardzībai, ko var būt grūti risināt ar citām Savienības procedūrām, kuras piemēro tikai konkrētām izdevumu programmām un kuras ir saistītas ar jau notikušu ietekmi uz budžetu; uzsver, ka Regula ir vienīgais ES tiesību akts, kas tiesiskuma ievērošanu saista ar ES budžetu; tādēļ uzskata, ka tās unikālie noteikumi būtu pilnībā jāpiemēro, lai nodrošinātu ne tikai ES finanšu, bet arī tiesiskuma aizsardzību;
23. uzsver, ka sistēmiskiem pārkāpumiem, piemēram, pārkāpumiem, kas ietekmē tiesu sistēmas darbību, tiesnešu un tiesu iestāžu neatkarību vai publisko iestāžu neitralitāti, vai tādu struktūru pienācīgu darbību, kuras ir pilnvarotas novērst un apkarot korupciju, krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un interešu konfliktus, vai pārkāpj noteikumu stingrības nemazināšanas principu[8], kopumā ir pietiekami tieša ietekme uz Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību, izlietojumu un uzraudzību; aicina Komisiju precizēt kritērijus pasākumu noteikšanai sistēmisku pārkāpumu gadījumos;
Pasākumu pieņemšana
24. atgādina, ka Regulas 6. un 7. pantā ir noteikti visi soļi un precīzs grafiks pasākumu pieņemšanai un atcelšanai saskaņā ar Regulu; uzsver, ka pasākumu pieņemšanas un atcelšanas procedūrā ir ievēroti tādi principi kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm un tā jāveic, pamatojoties uz neitrālu un faktos balstītu pieeju;
25. atzīmē, ka Regulas 6. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Komisija var pieprasīt papildu informāciju, lai veiktu izvērtējumu gan pirms, gan pēc rakstiskā paziņojuma nosūtīšanas; uzsver, ka šādiem pieprasījumiem pirms rakstiskā paziņojuma arī turpmāk vajadzētu būt izņēmuma un vienreizējam risinājumam, lai neapdraudētu Regulā paredzēto precīzo grafiku pasākumu pieņemšanai;
26. atgādina, ka Padomei pēc jebkura Komisijas priekšlikuma ir pienākums pieņemt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Regulu viena mēneša laikā, ko ārkārtas apstākļos var pagarināt ne vairāk kā par vēl diviem mēnešiem; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka šie laika ierobežojumi tiek pilnībā ievēroti, lai varētu pieņem laicīgu lēmumu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā tā nodrošinās saskaņotu pieeju un saskaņotu budžeta nosacījumu piemērošanu visos tās ģenerāldirektorātos;
27. uzskata, ka pārredzamība ir būtiska, lai veicinātu dalībvalstu un iedzīvotāju uzticēšanos nosacītības mehānismam; uzsver to, ka, lai novērtētu atsevišķus un sistēmiskus tiesiskuma principu pārkāpumus, ir vajadzīga neatkarīga, taisnīga un objektīva attieksme pret dalībvalstīm, tostarp bezpartejiskas un uz pierādījumiem balstītas izmeklēšanas; norāda, ka tādēļ katrs Regulā paredzētās procedūras posms būtu jāveic pilnīgi pārredzamā veidā; aicina Komisiju noteikt pārredzamības noteikumus un principus, ko tā piemēros, iedarbinot nosacītības mehānismu;
28. atgādina, ka sakarā ar faktisko vai iespējamo ietekmi uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interesēm saskaņā ar Regulu veiktajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturu, ilgumu, smagumu un apmēru; uzskata, ka kopumā minētās ietekmes nopietnība atspoguļos pārkāpumu smagumu;
Galasaņēmēju un labuma guvēju aizsardzība
29. atgādina, ka saskaņā ar Regulu ir svarīgi pienācīgi aizsargāt galasaņēmēju un labuma guvēju leģitīmās intereses;
30. atgādina, ka, ja vien lēmumā par pasākumu pieņemšanu nav noteikts citādi, atbilstīgu pasākumu noteikšana saskaņā ar Regulu neietekmē dalībvalstu pienākumus pret likumīgiem galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus;
31. uzsver, ka tādos gadījumos kā smaga korupcija, nepotisms, sistēmiska krāpšana, nelikumīgas saiknes ar politiskajām partijām un interešu konflikti un jo īpaši gadījumos, kas konstatēti Finanšu regulā paredzētajā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES) vai ko izmeklē OLAF vai EPPO, Komisijai katrā atsevišķā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē, vai turpināt maksājumus galasaņēmējiem un saņēmējiem;
32. aicina Komisiju īstenot Regulas 5. panta 4. punktu un nekavējoties izveidot tīmekļa vietni vai interneta portālu, kurā būtu galasaņēmējiem vai labuma guvējiem paredzēta informācija un norādījumi un atbilstoši instrumenti, ar kuriem tie varētu informēt Komisiju par to, ka tiek pārkāpts juridiskais pienākums turpināt maksājumus pēc tam, kad ir pieņemti pasākumi saskaņā ar Regulu, piemēram, vienkārša, viegli izmantojama un strukturēta sūdzību veidlapa; aicina Komisiju paskaidrot, kā tā ieviesīs efektīvu, rezultatīvu un atbilstīgu mehānismu pieteikumu iesniedzējiem, saņēmējiem un labuma guvējiem;
33. uzsver, ka dalītā pārvaldībā nevar uzskatīt, ka Regulā paredzētie pasākumi ietekmē finansējuma pieejamību maksājumiem par saņēmēju likumīgajiem pieprasījumiem; turklāt atgādina, ka dalībvalstīm, uz kurām attiecas minētie pasākumi, regulāri jāziņo Komisijai par savu pienākumu izpildi pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem;
34. aicina Komisiju analizēt visu tās rīcībā esošo informāciju, tostarp izmantojot digitālās izsekošanas rīkus, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visas summas, kuras pienākas no valsts struktūrām vai dalībvalstīm, faktiski tiek izmaksātas likumīgiem galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, kas var ietvert finanšu korekciju veikšanu, samazinot Savienības atbalstu programmām saskaņā ar piemērojamiem nozaru un finanšu noteikumiem;
35. prasa Komisijai iekļaut Parlamenta ierosinājumus vadlīniju galīgajā redakcijā;
°
° °
36. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (29.6.2021)
Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai
par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai
Atzinuma sagatavotāja (*) : Terry Reintke
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants
IEROSINĀJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tās pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pauž nožēlu par Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumiem par Tiesiskuma nosacījumu regulu un uzskata, ka tie ir pretrunā LES 15. un 17. pantam un LESD 288. pantam tiktāl, ciktāl tie rada nevajadzīgu juridisko nenoteiktību; pauž nožēlu par to, ka Komisija ir apņēmusies neierosināt nekādus pasākumus saskaņā ar regulu, kamēr tā nav izstrādājusi vadlīnijas, kuru pabeigšana ir atkarīga no Tiesas sprieduma saistībā ar Ungārijas un Polijas iesniegto prasību atcelt tiesību aktu; atgādina, ka saskaņā ar Līgumiem Tiesā celtajām prasībām nav apturoša spēka;
2. uzsver, ka regulā paredzētie pasākumi ir vajadzīgi jo īpaši gadījumos, kad citas Savienības tiesību aktos izklāstītās procedūras nenodrošina efektīvāku Savienības budžeta aizsardzību; atgādina, ka dažās dalībvalstīs notiek smagi, pastāvīgi un sistemātiski LES 2. pantā uzskaitīto vērtību pārkāpumi, uz kuriem netiek pienācīgi reaģēts un kuri apdraud ES finanšu intereses; atgādina, ka Komisijai būtu arī pilnībā jāizmanto visi tiesiskuma instrumentu kopumā pieejamie instrumenti, tostarp LESD 258. pantā paredzētās pienākumu neizpildes procedūras un LES 7. pantā paredzētās procedūras;
3. atkārtoti norāda, ka likumdevēju pieņemtā Tiesiskuma nosacījumu regula neparedz nekādu vadlīniju izstrādi, tāpēc tās juridiskās sekas no 2021. gada 1. janvāra nevar būt atkarīgas no šādu vadlīniju pieņemšanas; pauž nožēlu par kavēšanos, kas notika pēc tam, kad Komisija bija izstrādājusi vadlīnijas regulas piemērošanai;
4. norāda, ka pēc tam, kad Komisija nolēma sagatavot vadlīnijas Parlaments 2021. gada 25. marta rezolūcijā par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms) prasīja Komisijai iesniegt vadlīnijas vēlākais līdz 2021. gada 1. jūnijam; pauž nožēlu par to, ka Komisija ir iesniegusi projektu vadlīnijām par regulas piemērošanu ar 2 nedēļu kavēšanos; uzskata, ka vadlīniju projektā pašreizējā redakcijā vienkārši ir pārņemti regulas noteikumi, tam ir maza pievienotā vērtība vai tās nav vispār un tajā nav nekādas papildu informācijas, kas varētu veicināt regulas pareizu piemērošanu; tādēļ secina, ka vadlīniju izstrādāšana ir daļa no Komisijas novilcināšanas taktikas regulas piemērošanā; uzskata, ka, aizbildinoties ar to, ka tiek novērsta iespēja atcelt pasākumus, ko Tiesa pieņēmusi saskaņā ar regulu, Komisija ne risina demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus un regresu dalībvalstīs, ne arī attaisno cerības attiecībā uz šā instrumenta ieviešanu praksē; uzskata, ka Komisijai reizi ceturksnī būtu jāziņo visām kompetentajām Parlamenta komitejām, kas darbojas tiesiskuma jomā, par jauniem un jau notiekošiem gadījumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana;
5. pauž nožēlu par laiku, ko Komisija izšķērdējusi kopš regulas stāšanās spēkā; mudina Komisiju regulas piemērošanā rīkoties ātri un bez turpmākas kavēšanās, kā arī steidzami un rūpīgi izmeklēt visus iespējamos atsevišķos vai sistēmiskos dalībvalstīs notikušos tiesiskuma principu pārkāpumus, kuri pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; atkārtoti norāda, ka situācija dažās dalībvalstīs jau ir pamats tūlītējai rīcībai saskaņā ar regulu un procedūras sākšanai saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punktu;
6. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas 2021. gada 23. jūnijā nosūtīto aicinājumu Komisijai rīkoties; pauž stingru pārliecību, ka Parlamentam ir jāturpina nepieciešamie sagatavošanās darbi pret Komisiju vērstai rīcībai saskaņā ar LESD 265. pantu; uzskata, ka Komisijas bezdarbība vai lēna rīcība ir spēcīgs politisks signāls ne tikai Eiropas iestādēm un dalībvalstīm, bet arī Eiropas pilsoņiem;
7. atgādina, ka ar vadlīnijām nedrīkst grozīt, paplašināt vai sašaurināt regulu un ka tajās ir jāievēro likumdevēju nodoms; uzsver, ka likumdevēji nav paredzējuši Komisijai iespēju pieņemt vadlīnijas, īstenošanas vai izpildes aktus, lai precizētu regulas piemērošanas nosacījumus; uzsver, ka vadlīniju mērķis ir izklāstīt procedūru, definīcijas un metodiku konkrētai piemērošanai, ko veic Komisija; aicina Komisiju izvairīties no šo jēdzienu stingras vai izsmeļošas definīcijas, jo tas būtu pretrunā regulai; uzskata, ka abstraktu jēdzienu interpretācija ir dinamisks process, ko nevar iepriekš definēt vienā dokumentā; uzskata, ka vadlīnijās būtu pilnībā jāievēro attiecīgo jēdzienu interpretācija, ko sniegusi Eiropas Savienības Tiesa un Venēcijas komisija; norāda uz pienākumu nodrošināt ES finansējuma pieejamību galasaņēmējiem saskaņā ar regulu; aicina Komisiju apstiprināt, ka dalībvalstī notikuši tiesiskuma pārkāpumi, kas izriet no lēmumiem vai notikumiem, kuri pieņemti vai notikuši pirms 2021. gada 1. janvāra, joprojām ietilpst regulas darbības jomā, kamēr vien turpinās to ietekme;
8. atgādina, ka saskaņā ar regulu Komisijai, novērtējot iespējamos dalībvalsts izdarītos tiesiskuma pārkāpumus, ir jāņem vērā attiecīgā informācija no pieejamiem avotiem un atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, Revīzijas palātas ziņojumi, Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu un ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, attiecīgā gadījumā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) ziņojumi un secinājumi un ieteikumi, ko sniegušas attiecīgās starptautiskās organizācijas un tīkli, tostarp tādas Eiropas Padomes struktūras kā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) un Venēcijas komisija, jo īpaši tās tiesiskuma kontrolsaraksts, un Eiropas augstāko tiesu un tiesu iestāžu padomju tīkli;
9. uzskata, ka Komisijas gada ziņojuma par tiesiskumu mērķis ir nodrošināt objektīvu, taisnīgu un kvalitatīvu tiesiskuma principu pārkāpumu novērtējumu un tas ir svarīgs papildu avots regulas īstenošanas nolūkos; uzskata, ka gadījumos, kad gada ziņojumu secinājumos ir norādīts uz atsevišķiem vai sistēmiskiem tiesiskuma pārkāpumiem, kas pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar nosacītības mehānisma iedarbināšanu; aicina Komisiju savā gada ziņojumā par tiesiskumu iekļaut īpašu sadaļu ar šādu gadījumu analīzi; aicina Komisiju precizēt metodiku, lai attiecīgā gadījumā izveidotu skaidru un tiešu saikni starp gada ziņojumiem un nosacītības mehānismu;
10. norāda, ka neatkarīga pilsoniskā sabiedrība, tostarp NVO un pilsoņi, ir pirmie, kas var konstatēt iespējamos tiesiskuma pārkāpumus vietējā un valsts līmenī, un tādēļ tie būtu jāiesaista ziņošanā par šiem pārkāpumiem; aicina Komisiju vadlīnijās izveidot efektīvu, lietotājdraudzīgu un viegli pieejamu vienotu tiešsaistes kontaktpunktu pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai radītu iespēju ziņot gan par krāpšanas un korupcijas lietām, kas saistītas ar ES fondiem, gan par atsevišķiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem dalībvalstī, garantējot konfidencialitāti un, ja attiecīgie dienesti to uzskata par vajadzīgu, nodrošinot, ka OLAF, EPPO vai Komisija veic turpmāku izmeklēšanu, atbilstīgi Trauksmes cēlēju direktīvai;
11. atgādina, ka regulā ir sniegta tiesiskuma definīcija, kurā ir skaidri norādīts, ka tā ir jāsaprot saistībā ar citām vērtībām un principiem, kas ietverti LES 2. pantā, tostarp tādām pamattiesībām kā nediskriminācija; uzskata, ka valsts finansēta minoritāšu diskriminācija tieši ietekmē projektus, kuros dalībvalstis lemj par ES līdzekļu tērēšanu, un tādējādi tieši ietekmē Savienības finanšu intereses;
12. uzskata, ka pārredzamība ir būtiska, lai veicinātu dalībvalstu un iedzīvotāju uzticēšanos nosacītības mehānismam; uzsver to, ka, lai novērtētu atsevišķus vai sistēmiskus tiesiskuma pārkāpumus, ir vajadzīga objektīva un taisnīga attieksme pret dalībvalstīm, tostarp bezpartejiskas un uz pierādījumiem balstītas izmeklēšanas; norāda, ka tādēļ katrs regulā paredzētās procedūras posms būtu jāveic pilnīgi pārredzamā veidā; tādēļ aicina Komisiju noteikt pārredzamības noteikumus un principus, ko tā piemēros, iedarbinot nosacītības mehānismu;
13. prasa Komisijai iekļaut Parlamenta ierosinājumus vadlīniju galīgajā redakcijā.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
29.6.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
52 12 2 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdalena Adamowicz, Konstantinos Arvanitis, Malik Azmani, Katarina Barley, Pernando Barrena Arza, Pietro Bartolo, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Marcel de Graaff, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Patryk Jaki, Marina Kaljurand, Fabienne Keller, Peter Kofod, Łukasz Kohut, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Lukas Mandl, Roberta Metsola, Nadine Morano, Maite Pagazaurtundúa, Nicola Procaccini, Emil Radev, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Michal Šimečka, Birgit Sippel, Sara Skyttedal, Martin Sonneborn, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Tomas Tobé, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva, Javier Zarzalejos |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Tanja Fajon, Miguel Urbán Crespo |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
52 |
+ |
NI |
Laura Ferrara, Martin Sonneborn |
PPE |
Magdalena Adamowicz, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Lena Düpont, Andrzej Halicki, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Roberta Metsola, Emil Radev, Paulo Rangel, Ralf Seekatz, Sara Skyttedal, Tomas Tobé, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Javier Zarzalejos |
Renew |
Malik Azmani, Anna Júlia Donáth, Sophia in ‘t Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Maite Pagazaurtundúa, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache |
S&D |
Katarina Barley, Pietro Bartolo, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Marina Kaljurand, Łukasz Kohut, Juan Fernando López Aguilar, Javier Moreno Sánchez, Birgit Sippel, Bettina Vollath, Elena Yoncheva |
The Left |
Konstantinos Arvanitis, Pernando Barrena Arza, Cornelia Ernst, Miguel Urbán Crespo |
Verts/ALE |
Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Damien Carême, Alice Kuhnke, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Tineke Strik |
12 |
- |
ECR |
Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Patryk Jaki, Nicola Procaccini, Jadwiga Wiśniewska |
ID |
Nicolas Bay, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Marcel de Graaff, Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche |
NI |
Milan Uhrík |
2 |
0 |
ID |
Peter Kofod |
PPE |
Nadine Morano |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE
Johan Van Overtveldt Budžeta komitejas priekšsēdētājam BRISELĒ |
Monika Hohlmeier Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājai BRISELĒ |
Temats: Atzinums par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai (2021/2071(INI))
Godātie priekšsēdētāji!
Saistībā ar minēto procedūru Konstitucionālo jautājumu komiteja iesniedz atzinumu Jūsu vadītajām komitejām. 2021. gada 15. jūnija sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.
Konstitucionālo jautājumu komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2021. gada 22. jūnija sanāksmē. Šajā sanāksmē[9] tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgās komitejas, proti, Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju (CJ13), rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.
Ar cieņu
Antonio Tajani
IEROSINĀJUMI
1. atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā regula par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (regula), un atgādina, ka tā uzliek saistības kopumā attiecībā uz visām saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām visās dalībvalstīs un ES iestādēs, tostarp Eiropas Atveseļošanas instrumentam; tādēļ uzskata, ka vadlīnijas attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai ne tikai ir liekas, bet arī var sašaurināt regulas darbības jomu;
2. pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav izmantojusi šo instrumentu, neraugoties uz daudziem pašā pirmajā Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu konstatētajiem tiesiskuma pārkāpumiem, kas ietekmē budžeta pareizu finanšu pārvaldību; atgādina, ka saskaņā Līgumiem Komisijai ir pienākums nodrošināt ES tiesību aktu pienācīgu piemērošanu; līdz ar to aicina Komisiju nekavējoties pilnībā un proaktīvi nodrošināt šīs regulas īstenošanu attiecībā uz visiem ES fondiem un programmām;
3. atgādina, ka saskaņā ar LES 15. panta 1. punktu Eiropadome neveic likumdošanas funkciju; tāpēc uzskata, ka Eiropadomes sniegtās politiskas deklarācijas nevar uzskatīt par tiesību aktu interpretāciju, jo interpretēšana ir Eiropas Savienības Tiesas kompetencē;
4. atgādinot, ka gada ziņojums par tiesiskumu ir atsevišķs instruments, kas papildina Tiesiskuma nosacījumu regulu, aicina Komisiju šīs regulas vajadzībām savā novērtējumā izmantot gada ziņojuma konstatējumus;
5. atzinīgi vērtē to, ka “Eiropas tiesības un vērtības, tostarp tiesiskums” ir viens no konferences par Eiropas nākotni diskusiju tematiem; aicina konferences dalībniekus iesaistīties nopietnā diskusijā un pārdomās par to, cik efektīvi ir spēkā esošie ES instrumenti ES vērtību pārkāpumu uzraudzībai, novēršanai un apkarošanai, un iesniegt konkrētus priekšlikumus, kā stiprināt ES instrumentus.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
53 |
+ |
NI |
Sabrina Pignedoli |
PPE |
Lefteris Christoforou, Herbert Dorfmann, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Adam Jarubas, Georgios Kyrtsos, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Karlo Ressler, Petri Sarvamaa, Rainer Wieland, Michal Wiezik, Angelika Winzig, Tomáš Zdechovský |
Renew |
Olivier Chastel, Katalin Cseh, Pascal Durand, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Pierre Karleskind, Moritz Körner, Alin Mituța, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds |
S&D |
Caterina Chinnici, Corina Crețu, Paolo De Castro, Isabel García Muñoz, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Claudiu Manda, Margarida Marques, Victor Negrescu, Tsvetelina Penkova, Nils Ušakovs, Lara Wolters |
The Left |
Luke Ming Flanagan, Silvia Modig, Younous Omarjee, Dimitrios Papadimoulis |
Verts/ALE |
Rasmus Andresen, David Cormand, Daniel Freund, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro, Mikuláš Peksa, Viola Von Cramon-Taubadel |
11 |
- |
ECR |
Ryszard Czarnecki, Zbigniew Kuźmiuk, Elżbieta Rafalska, Bogdan Rzońca, Vincenzo Sofo |
ID |
Matteo Adinolfi, Valentino Grant, Jean-François Jalkh, Joachim Kuhs, Hélène Laporte, Jörg Meuthen |
2 |
0 |
ID |
Anna Bonfrisco |
NI |
Mislav Kolakušić |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
1.7.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
53 11 2 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Matteo Adinolfi, Rasmus Andresen, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Caterina Chinnici, Lefteris Christoforou, David Cormand, Corina Crețu, Ryszard Czarnecki, Paolo De Castro, José Manuel Fernandes, Luke Ming Flanagan, Daniel Freund, Isabel García Muñoz, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Jean-François Jalkh, Pierre Karleskind, Mislav Kolakušić, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Claudiu Manda, Margarida Marques, Alin Mituța, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Dimitrios Papadimoulis, Tsvetelina Penkova, Sabrina Pignedoli, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Petri Sarvamaa, Vincenzo Sofo, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Rainer Wieland, Michal Wiezik, Angelika Winzig, Lara Wolters, Tomáš Zdechovský |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Katalin Cseh, Herbert Dorfmann, Pascal Durand, Adam Jarubas, Georgios Kyrtsos, Marian-Jean Marinescu, Jörg Meuthen, Mikuláš Peksa, Elżbieta Rafalska, Viola Von Cramon-Taubadel |
- [1] OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0287.
- [3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0360.
- [4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0103.
- [5] OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
- [6] Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).
- [7] OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.
- [8] Tiesas 2021. gada 20. aprīļa spriedums lietā Repubblika v Il-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311, 59.-64. punkts.
- [9] Galīgajā balsošanā piedalījās: Gabriele Bischoff (priekšsēdētāja pirmā vietniece), Charles Goerens (priekšsēdētāja otrais vietnieks), Giuliano Pisapia (priekšsēdētāja trešais vietnieks), Loránt Vincze (priekšsēdētāja ceturtais vietnieks), Gerolf Annemans, Damian Boeselager, Fabio Massimo Castaldo, Leila Chaibi, Włodzimierz Cimoszewicz, Gwendoline Delbos-Corfield, Pascal Durand, Angel Dzhambazki (Geert Bourgeois vārdā), Daniel Freund, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Laura Huhtasaari, Seán Kelly (Antonio Tajani vārdā), Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Sven Simon, Mihai Tudose, Guy Verhofstadt, Rainer Wieland.