Ziņojums - A9-0245/2021Ziņojums
A9-0245/2021
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par ES politikas par kaitējošu nodokļu praksi reformēšanu (tostarp Rīcības kodeksa jautājumu grupas reformu)

20.7.2021 - (2020/2258(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Aurore Lalucq


Procedūra : 2020/2258(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0245/2021
Iesniegtie teksti :
A9-0245/2021
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES politikas par kaitējošu nodokļu praksi reformēšanu (tostarp Rīcības kodeksa jautājumu grupas reformu)

(2020/2258(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113., 115. un 116. pantu,

– ņemot vērā 1997. gada 1. decembrī pieņemto Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības nodokļu jomā[1], kuras mērķis ir samazināt kaitējošu nodokļu konkurenci Eiropas Savienībā,

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. aprīļa paziņojumu “Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās” (COM(2009)0201),

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu “Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas” (COM(2015)0302),

– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu “Ārējā stratēģija faktiskai nodokļu uzlikšanai” (COM(2016)0024),

– ņemot vērā Padomes 2016. gada 8. marta secinājumus par Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem[2],

– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 5. jūlija paziņojumu par papildu pasākumiem, lai veicinātu pārredzamību un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu (COM(2016)0451), kurā iekļauts paskaidrojums par tāda saraksta ar jurisdikcijām veidošanu, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

– ņemot vērā Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumus par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

– ņemot vērā Ekonomikas un finanšu (ECOFIN) padomes 2017. gada 5. decembra sanāksmes iznākumu,

– ņemot vērā Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) 2021. gada 9. februāra Portugāles prezidentūras darba programmu[3],

– ņemot vērā nesenākos atjauninājumus, kurus Padome 2021. gada 26. februārī izdarīja ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas[4],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020)0312),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Laba nodokļu pārvaldība ES un ārpus tās” (COM(2020)0313),

– ņemot vērā nostāju par Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB)[5] un Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)[6],

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” (COM(2021)0251),

– ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[7], 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[8] un 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu[9],

– ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā[10],

– ņemot vērā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas[11],

– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par ES nodokļu oāžu saraksta pārskatīšanu[12] un jautājumus Komisijai un Padomei par ES nodokļu oāžu saraksta pārskatīšanu (O-000082/2020 – B9-0002/2021 un O-000081/2020 – B9-0001/2021),

– ņemot vērā Komisijas turpmākos pasākumus saistībā ar minētajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām un ieteikumu[13],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas pētniecības centra (ZEW) GmbH Komisijas uzdevumā sagatavoto ziņojumu “The Impact of Tax Planning on Forward-Looking Effective Tax Rates” (Nodokļu plānošanas ietekme uz tālredzīgām faktiskajām nodokļu likmēm)[14],

– ņemot vērā Komisijas uzdevumā sagatavoto ziņojumu “Aggressive tax planning indicators” (Agresīvas nodokļu plānošanas rādītāji)[15],

– ņemot vērā Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta 2018. gada 17. oktobra pētījumu “An overview of shell companies in the European Union” (Pārskats par čaulas sabiedrībām Eiropas Savienībā)[16],

– ņemot vērā ANO Augsta līmeņa darba grupas starptautiskās finansiālās atbildības, pārredzamības un integritātes jautājumos 2021. gada februāra ziņojumu “Financial Integrity for Sustainable Development” (Finanšu integritāte ilgtspējīgai attīstībai)[17],

– ņemot vērā pašreizējo ESAO/G20 darbu pie iekļaujošā satvara nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) jomā saistībā ar digitalizācijas radītajām nodokļu problēmām,

– ņemot vērā sākotnējo ietekmes novērtējumu par cīņu pret čaulas sabiedrību izmantošanu un vienošanos nodokļu nolūkā[18],

– ņemot vērā Starptautiskā valūtas fonda ziņojumu par nodokļu uzlikšanu starptautiskiem uzņēmumiem Eiropā[19],

– ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva I jeb ATAD I)[20], un Padomes 2017. gada 29. maija Direktīvu (ES) 2017/952, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164 (ATAD II)[21];

– ņemot vērā Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (Procentu un honorāru maksājumu direktīva)[22],

– ņemot vērā Padomes 2011. gada 30. novembra Direktīvu 2011/96/EU par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva)[23],

– ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (Direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC 1)[24], Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīvu ( ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (DAC 3)[25], Padomes 2016. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (DAC 4)[26] un Padomes 2018. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (DAC 6)[27],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0245/2021),

A. tā kā kopš 1997. gada Rīcības kodekss attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem (RK) ir galvenais Savienības instruments, ar kuru novērš kaitējošus pasākumus nodokļu jomā; tā kā kaitējoši pasākumi nodokļu jomā Rīcības kodeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem ir definēti kā pasākumi (tostarp administratīva prakse), kuri būtiski negatīvi ietekmē vai var ietekmēt uzņēmējdarbības veikšanas vietu Savienībā un kuri paredz ievērojami zemāku nodokļu līmeni nekā attiecīgajā dalībvalstī vispārēji piemērotais;

B. tā kā saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziņojumu par nodokļiem tiek lēsts, ka nodokļu apiešanas dēļ ES ik gadu tiek zaudēti ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 36–37 miljardu EUR apmērā[28];

C. tā kā, piemērojot politiku nodokļu apiešanas novēršanai, preferenciālo režīmu skaits ir samazinājies visā pasaulē, jo īpaši Savienībā; tā kā saskaņā ar ESAO BEPS 5. darbību preferenciāls režīms ir režīms, kas piedāvā zināma veida nodokļu atvieglojumus, kas neatbilst vispārējiem nodokļu uzlikšanas principiem attiecīgajā valstī; tā kā režīma piedāvātās priekšrocības var izpausties daudzos un dažādos veidos, tostarp kā nodokļu likmes vai nodokļu bāzes samazināšana vai preferenciāli nodokļu maksāšanas vai atmaksas noteikumi[29]; tā kā ir parādījušies jauni kaitējošas nodokļu prakses (HTP) veidi, kas galvenokārt izpaužas kā preferenciālo režīmu pārveidošana par agresīviem vispārējās prakses režīmiem;

D. tā kā agresīva nodokļu plānošana ir nodokļu sistēmas tehnisko īpatnību vai divu vai vairāku nodokļu sistēmu neatbilstības izmantošana tam, lai nodokļu saistības samazinātu savā labā; tā kā nodokļu pasākumiem nevajadzētu kavēt privātā sektora vadītas iniciatīvas, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi; tā kā saskaņā ar empīriskiem pētījumiem faktiskais nodokļu līmenis lieliem starptautiskiem uzņēmumiem ir zemāks nekā vietējiem MVU[30];

E. tā kā Savienības darbības cīņā pret HTP paredz tiesību aktu pieņemšanu, ieteikuma tiesības un starpvaldību sadarbību; tā kā par tiešajiem nodokļiem apspriežas ar Parlamentu un tas respektē dalībvalstu suverenitāti šajā jomā;

F. tā kā bažas par HTP Savienībā radās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izveidota Neatkarīgo ekspertu komiteja un tā sniedza ziņojumu ar ieteikumiem par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem ES (O. Ruding ziņojums)[31]; tā kā 1997. gadā Eiropas Savienības Padome izveidoja Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem (RK); tā kā Padomē tika izveidota Rīcības kodeksa jautājumu grupa (RK grupa), lai novērtētu nodokļu pasākumus, kas varētu būt iekļauti RK darbības jomā; tā kā empīriskie pētījumi[32] liecina par to, ka ES dalībvalstis kopumā lielāko daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu zaudē par labu citām ES dalībvalstīm, nevis trešām valstīm; uzsver, ka galvenais šādu ieņēmumu zuduma iemesls ir tas, ka ES iekšējā tirgū trūkst pret agresīvu nodokļu praksi un kaitējošu nodokļu konkurenci vērsti likumdošanas pasākumi;

G. tā kā RK grupas mērķis ir izvērtēt nodokļu pasākumus, kas varētu būt RK darbības jomā, un grupa sadarbojas un salīdzinoši izvērtē iespējamos kaitējošos režīmus Savienībā; tā kā RK ir ieguvis zināmu autoritāti dalībvalstīs — tās rada savstarpēju spiedienu reformu veikšanai, un tas nodrošina atgriezenisko saikni trešās valstīs attiecībā uz sadarbību ES saraksta veidošanas procesā;

H. tā kā RK grupa ir efektīvi atturējusi no preferenciālo nodokļu režīmu piemērošanas; tā kā nodokļu konkurence Eiropā ietekmēja UIN likmju kritumu un tā rezultātā Eiropas vidējā UIN likme ir noslīdējusi zem vidējā līmeņa ESAO valstīs[33]; tā kā RK, nosakot godīgas konkurences principus, ir palīdzējis novērst agresīvu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm; tā kā RK grupai nav izdevies izskaust negodīgus nodokļu režīmus, ko dažas dalībvalstis piedāvā lieliem uzņēmumiem, piemēram, kaitējošas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu (“nodokļu nolēmumi”), un no tā izrietošās netaisnīgās konkurences priekšrocības; tā kā RK grupas jaunākajā salīdzinošajā izvērtēšanā galvenā uzmanība ir pievērsta intelektuālā īpašuma (IĪ) režīmiem; tā kā RK grupai joprojām ir vienīgi starpvaldību raksturs;

I. tā kā abi nākamā globālā nolīguma pīlāri atbilst Komisijas redzējumam par uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu, kas izklāstīts tās nesenajā paziņojumā  “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā”; tā kā Komisija minētajā paziņojumā nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai, kas atspoguļos ESAO paraugnoteikumus, tostarp pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu II pīlāru par minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu;

J. tā kā RK grupa sekmīgi sāka dialogu ar trešo valstu jurisdikcijām, kuras tiek aicinātas attiekties no savas HTP, lai netiktu iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (ES saraksts); tā kā ES sarakstam ir jābūt instrumentam, ar ko atturēt trešo valstu jurisdikcijas no HTP prakses, lai saglabātu godīgu konkurenci nodokļu jomā visā pasaulē; tā kā pašreiz ES sarakstā ir tikai 12 trešo valstu jurisdikcijas[34] un diemžēl tajā nav iekļautas dažas bēdīgi slavenas nodokļu oāzes; tā kā ES saraksts ir izveidots, pamatojoties uz RK noteiktajiem kritērijiem;

K. tā kā kritēriji iekļaušanai ES sarakstā joprojām atšķiras no tiem, ko izmanto ES salīdzinošajā izvērtēšanā par HTP, lai gan abus novērtējumus veic RK jautājumu grupa; tā kā sešas dalībvalstis ir saņēmušas konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par nodokļu sistēmas stiprināšanu pret agresīvas nodokļu plānošanas risku;

L. tā kā Komisija ir pieņēmusi paziņojumu par labu nodokļu pārvaldību ES un trešās valstīs, kurā paredzēta Rīcības kodeksa reforma un uzlabojumi ES sarakstā;

M. tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ ES ekonomika piedzīvo mūsdienās dziļāko recesiju un tikai nesen ir parādījušās ekonomikas atveseļošanās pazīmes; tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, dalībvalstu valdības visā Savienībā ātri ieviesa nodokļu pasākumus, ar kuriem nodrošināt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību likviditāti[35], un tā rezultātā samazinājās dalībvalstu nodokļu ieņēmumi; tā kā uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem vajadzētu būt instrumentam, ar ko atbalsta ekonomikas atveseļošanu, izmantojot vienkāršus, stabilus un MVU labvēlīgus nodokļu noteikumus, kas nekavē ekonomikas atveseļošanos ar pārmērīgiem nodokļu pasākumiem;

Spēkā esošā ES politika kaitējošas nodokļu prakses apkarošanai Savienībā

1. norāda, ka ES politikas programmas HTP jomā izstrādi ir veicinājuši vairāki nodokļu skandāli, jo īpaši Luxleaks, “Panamas dokumenti”, “Paradīzes dokumenti” un nesenajā “OpenLux” pētījumā atklātā informācija, un sabiedrības un parlamenta radītais spiediens; uzsver, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana dalībvalstīm rada nepieņemamus būtisku ieņēmumu zaudējumus — šādi ieņēmumi tām pašlaik ir vajadzīgi, lai novērstu pandēmijas postošās sekas; atgādina, ka saskaņā ar ESAO konservatīvajām aplēsēm BEPS tiek piemērota aptuveni 4–10 % ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa pasaulē jeb 100–240 miljardiem USD (84–202 miljardi EUR) gadā[36]; atgādina, ka Parlamenta aplēses par uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, ņemot vērā gan BEPS, gan citus nodokļu režīmus, svārstās no 160 līdz 190 miljardiem EUR[37]; aicina Komisiju regulāri novērtēt nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apmēru;

2. atzinīgi vērtē būtiskos ES un starptautiski veiktos pasākumus, ar kuriem stiprina tādus principus kā nodokļu pārredzamība un cīņā pret negodīgu nodokļu konkurenci un nodrošina, ka tiek ņemto vērā kaitējošas nodokļu prakses novēršanas pasākumi; atzinīgi vērtē iestāžu panākto vienošanos par direktīvu, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (publiska pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi); cer, ka Padome ātri pieņems nostāju pirmajā lasījumā, lai direktīvu varētu pieņemt un tā varētu stāties spēkā pēc iespējas ātrāk; uzsvērti norāda uz dažādiem ES instrumentiem, kas pieņemti HTP jautājumu risināšanai Savienībā, tostarp ATAD I un ATAD II, Procentu un honorāru maksājumu direktīvu, Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu, Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un jo īpaši DAC 3, 4 un 6 (par nodokļu nolēmumiem, pārskatu sniegšanu par katru valsti un obligātas informācijas sniegšanas noteikumiem starpniekiem), dažādos Komisijas ieteikumus Padomei, RK un Padomes ieteikumus saistībā ar Eiropas pusgadu agresīvas nodokļu plānošanas jomā;

3. atgādina, ka Savienības tiesību akti paredz minimālos standartus sadarbības pasākumiem un informācijas apmaiņai nodokļu jomā; atbalsta turpmākas diskusijas starp dalībvalstīm nolūkā stiprināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā; uzsver, ka uzsvars būtu jāliek uz spēkā esošo noteikumu pienācīgu īstenošanu un uzraudzību; uzsver, ka piemēroti nodokļu līmeņi un vienkārši un skaidri nodokļu tiesību akti, ar kuriem palīdz radīt darbvietas ES sociālajā tirgus ekonomikā, uzlabo ES konkurētspēju un sekmē cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; atzīst, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība lemt par savu nodokļu politiku pēc saviem ieskatiem un ņemot vērā apstākļus uz vietas; šajā sakarībā atgādina, ka dalībvalstīm sava kompetence būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

4. norāda, ka RK balstās uz pieņēmumu, ka, lai arī nodokļu konkurence starp valstīm pati par sevi nerada problēmas, ir jābūt vienotiem principiem attiecībā uz to, cik lielā mērā tās var izmantot savus nodokļu režīmus un politiku, lai piesaistītu uzņēmējdarbību un peļņu; uzsver, ka Komisija atzīst, ka pēdējās divās desmitgadēs būtiski ir mainījies gan nodokļu konkurences raksturs, gan veids un ka RK nav pielāgots jauno uzdevumu risināšanai un tieši taisnīguma parametru pārbaudei[38];

5. atzinīgi vērtē RK grupas saistībā ar HTP veiktā darba iekšējo un ārējo dimensiju; norāda, ka ar HTP ārējo dimensiju galvenokārt nodarbojas RK grupa, piemērojot taisnīgas nodokļu uzlikšanas kritēriju; uzskata, ka ir jāreformē iekļaušanas ES sarakstā process; iesaka šo procesu formāli iekļaut ES tiesību aktos, proti, izmantojot juridiski saistošu instrumentu; aicina Komisiju sniegt papildu informāciju, lai varētu izvērtēt, vai vājie HTP kritēriji, ko piemēro dalībvalstīm, ir saskaņoti ar stingrākajiem kritērijiem, ko sarakstā iekļaušanas procesā, jo īpaši attiecībā uz darījuma ekonomisko būtību, piemēro trešo valstu jurisdikcijām; uzsver, ka, īstenojot Direktīvu par administratīvo sadarbību, dalībvalstīm būtu jāievēro arī pārredzamības kritērijs; norāda, ka ES ietekme cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas praksi un HTP visā pasaulē ir atkarīga no pašas ES rādītā piemēra; šajā sakarībā atzinīgi vērtē paziņojumu par pastiprinātu cīņu pret čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu un gaida priekšlikumu par būtības noteikumiem attiecībā uz čaulas sabiedrībām, kas minēts Komisijas paziņojumā “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā”, kura mērķis ir novērst agresīvas nodokļu plānošanas iespējas, kas saistītas ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuriem attiecīgajā teritorijā nav būtiskas klātbūtnes un reālas saimnieciskās darbības vai kuru klātbūtne ir minimāla;

6. norāda uz to, ka kopš 1997. gada Rīcības kodekss attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem ir Savienības galvenais instruments, ar kuru novērš kaitējošu konkurenci nodokļu jomā; atgādina, ka ESAO ietvaros 1998. gadā tika izveidots Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu forums (FHTP), kura uzdevums ir uzraudzīt un pārskatīt nodokļu praksi un galveno uzmanību pievērst preferenciālu nodokļu režīmu iezīmēm; uzsver, ka FHTP novērtējumiem ir izšķiroša ietekme uz režīmu noteikšanu par kaitējošiem ES saraksta veidošanas procesā; prasa HTP novērtēšanā saglabāt RK neatkarību no FHTP;

Ieteikumi turpmākajam ES darbam saistībā ar HTP

7. uzsver ierosināto ESAO/G20 BEPS jomā izveidotā iekļaujošā satvara (Iekļaujošais satvars) II pīlāra reformu, kuras mērķis ir risināt atlikušās ar BEPS saistītās problēmas un paredzēt noteikumus, kas dod jurisdikcijām tiesības uz nodokļu atmaksu gadījumos, kad citas jurisdikcijas nav izmantojušas savas primārās nodokļu uzlikšanas tiesības vai ja maksājums citādi būtu pakļauts zemam efektīvas nodokļu uzlikšanas līmenim, apkarot HTP un piemērot faktisko nodokļa likmi[39]; šajā sakarībā cer uz vispārēju vienprātību par to, kādas ir Savienības intereses vienkāršu un taisnīgu nodokļu principu un standartu jomā;

8. norāda uz jauno impulsu ESAO/G20 sarunās par iekļaujošo satvaru, ko deva ASV administrācijas nesenie priekšlikumi, kā arī uz neseno G7 nolīgumu, kas varētu veicināt vienošanās par II pīlāru panākšanu līdz 2021. gada vidum, tajā apvienojot vairāk nekā 130 valstis; atbalsta G7 2021. gada 13. jūnijā pausto apņemšanos ieviest vispārēju minimālo nodokļa likmi visās valstīs vismaz 15 % apmērā, kas būtu pamats turpmākām sarunām;

9. aicina Komisiju nākt klajā ar ietekmes novērtējumu par starptautisko nodokļu sarunu gaidāmo iznākumu; atgādina par Komisijas apņemšanos ierosināt II pīlāra risinājumam par minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu līdzīgu risinājumu neatkarīgi no tā, vai ESAO iekļaujošā satvara līmenī ir izdevies panākt vienošanos;

10. prasa pieņemt darījuma ekonomiskās būtības minimālā līmeņa definīciju, kas būtu saskaņota ar ESAO globālo standartu un turpmāko darbu pie BEPS 5. darbības, vēlams, piemērojot formulu un to pakāpeniski pieskaņojot paziņoto ienākumu pieaugumam; ierosina, ka šādu kritēriju varētu izmantot tam, lai novērtētu, vai nodokļu režīms varētu būt kaitējošs; atgādina, ka Komisija savā paziņojumā  “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” apsver iespējamās jaunās prasības attiecībā uz darījuma būtību un reālās saimnieciskās darbības rādītājus, ko piemērot nodokļu noteikumu izstrādei; uzsver darījuma ekonomiskās būtības prasību, kas jau ir iekļauta ES taisnīgas nodokļu uzlikšanas kritēriju sarakstā; tomēr uzskata, ka šis kritērijs ir interpretējams un arvien pārāk neskaidrs, jo tas joprojām pieļauj iespēju pēc de minimis reformām no saraksta izslēgt bēdīgi slavenas nodokļu oāzes;

11. aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par to, kā izstrādāt godīgus un pārredzamus nodokļu atvieglojumus, kam būtu mazāks vienotā tirgus kropļošanas risks, kas nodrošina godīgu konkurenci un veicina darbvietu izveidi, jo īpaši izskatot šādu stimulu veidu (uz peļņu vai izmaksām balstīti), pagaidu raksturu (pagaidu vai pastāvīgi), ģeogrāfiskos ierobežojumus (ekonomikas zonas) un intensitāti (pilnīgi vai daļēji atbrīvojumi); pieņem zināšanai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pasūtīto pētījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju samazināšanu un tā ietekmi uz ieņēmumiem un izaugsmi[40];

12. atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst ― būtu jāapsver jaunā vispārējā minimālās nodokļa likmes standarta iekļaušana Rīcības kodeksā neatkarīgi no tā, vai par to tiks vai netiks panākta vienošanās pasaules līmenī, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kad tie rada peļņu vienotajā tirgū, maksā pienācīgus nodokļus[41]; norāda, ka Komisija savā paziņojumā “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” nesen nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kas būs nepieciešami, lai Savienības līmenī īstenotu II pīlāru, tostarp ATAD pārskatīšanu, nolūkā pielāgot kontrolēta ārvalstu uzņēmuma noteikumus II pīlārā pieņemtajam ienākumu iekļaušanas noteikumam, Procentu un honorāru maksājumu direktīvas pārstrādāšanu, RK reformu un II pīlāra ieviešanu kritērijos, ko izmanto, lai novērtētu trešās valstis ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas; šajā sakarā aicina Komisiju garantēt, ka īstenošanas noteikumi par minimālo faktisko nodokļu likmi tiks izstrādāti bez pārmērīgām atbilstības nodrošināšanas izmaksām; saprot, ka, ievērojot pašreizējā II pīlāra priekšlikuma loģiku, vispārējai lieliem uzņēmumiem dalībvalstī noteiktajai faktiskajai nodokļu likmei nevajadzētu būt zemākai par minimālo likmi;

13. atgādina, ka Padome no 2012. gada joprojām bloķē priekšlikumu grozīt Procentu un honorāru maksājumu direktīvu galvenokārt tāpēc, ka nespēj vienoties par minimālā ieturamā nodokļa likmi; aicina Padomi un prezidentvalsti atsākt sarunas šajā jomā;

14. uzsver nepieciešamību uzlikt nodokļus daudznacionāliem uzņēmumiem, balstoties uz taisnīgu un efektīvu formulu nodokļu uzlikšanas tiesību sadalei starp dalībvalstīm; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Padome nepiekrita KUINB un KKUINB priekšlikumiem; mudina Komisiju pielāgot topošā BEFIT tiesību akta priekšlikuma grafiku starptautiskajai nodokļu programmai; pauž bažas par to, ka trūkst skaidras stratēģijas par to, kā nodrošināt dalībvalstu atbalstu jaunajam satvaram par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu Savienībā;

15. uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda sniegtā informācija[42] liecina ― lai gan ir vērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju samazināšanās tendence, no šī nodokļa iekasētie ieņēmumi procentos no IKP laika gaitā, ņemot vērā uzņēmējdarbības ciklu, ir saglabājušies izteikti nemainīgi;

16. uzstāj, ka, turpmāk īstenojot jaunus ES instrumentus cīņai pret HTP, par prioritāti būtu jānosaka saistošu instrumentu izmantošana un jāizpēta visas LESD piedāvātās iespējas, kas lēmumu pieņemšanu ļauj padarīt efektīvāku; atgādina, ka LESD 116. pantā noteikto procedūru var piemērot, ja kaitējoša nodokļu prakse kropļo konkurences apstākļus iekšējā tirgū, un ka šis Līguma noteikums nemaina kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm;

17. aicina Komisiju izvērtēt “patentlodziņa” režīma un citu intelektuālā īpašuma (IĪ) režīmu efektivitāti saskaņā ar jauno saiknes pieeju, kas noteikta BEPS rīcības plāna 5. darbībā par HTP, tostarp ietekmi uz nodokļu ieņēmumu zaudējumiem; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem gadījumā, ja novērtējumā tiktu konstatēts, ka intelektuālā īpašuma režīmi neietekmē reālo saimniecisko darbību; atzīmē, ka ASV administrācija ierosina atcelt nodokļu samazinājumu saviem ārvalstīs iegūtajiem nemateriālajiem ienākumiem (FDII);

18. uzsver, ka dalībvalstu nodokļu politika tiek uzraudzīta Eiropas pusgada ietvaros; uzskata, ka Eiropas pusgadu varētu pārveidot par instrumentu agresīvas nodokļu plānošanas ierobežošanai Savienībā, izmantojot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus;

Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem reforma

19. atzinīgi vērtē to, ka RK grupa kopš tās izveides ir izvērtējusi 480 režīmus, aptuveni 130[43] no tiem atzīstot par kaitējošiem[44]; atzīst, ka dalībvalstu nodokļu režīmu salīdzinošā izvērtēšana, kas tika veikta saistībā ar RK, ir palīdzējusi samazināt kaitējošu nodokļu konkurenci  un attiecīgi arī preferenciālos nodokļu režīmus Savienībā; paredz iespējami līdzīgu ietekmi globālā mērogā ES saraksta veidošanas procesa rezultātā; tomēr brīdina par kaitējošu nepreferenciālu režīmu izveidi; tādēļ uzskata, ka pašreizējie RK kritēriji HTP definēšanai ir daļēji novecojuši, ņemot vērā to, ka RK galvenā uzmanība veltīta preferenciāliem režīmiem; uzsver nepieciešamību uzlabot RK efektivitāti, ņemot vērā nesenos nodokļu skandālus un šī brīža sarežģītos uzdevumus, tādus kā globalizācija, digitalizācija un nemateriālo aktīvu pieaugošā nozīme;

20. aicina RK pilnībā izmantot savu pilnvaru pašreizējo darbības jomu; tomēr aicina Padomi nekavējoties un vajadzības gadījumā turpināt reformēt pilnvaru darbības jomu un  īpaši izpētīt visus agresīvas nodokļu plānošanas rādītājus katrā dalībvalstī, tostarp nodokļu sistēmas vispārējās iezīmes, lai noteiktu, vai tās tiesību akti ietver kaitējošus nodokļu pasākumus; aicina Padomi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Komisijas 2020. gada jūlija paziņojumu par labu nodokļu pārvaldību Savienībā un ārpus tās, kurā pausts atbalsts RK reformai, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu Eiropas Savienībā; norāda, ka to jau daļēji veic RK grupa, jo īpaši attiecībā uz fiktīvo procentu samazināšanas un ārvalstu resursu ienākumu atbrīvojuma režīmiem, kā arī saistībā ar ES saraksta veidošanas procesu;

21. uzsver, ka RK ir ieteikuma tiesību instruments, kura mērķis ir saglabāt ES nodokļu sistēmu, kas ļauj nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodokļu jomā, pamatojoties uz salīdzinošo izvērtēšanu un savstarpējo spiedienu; tomēr pauž nožēlu par RK nesaistošo raksturu; atzīmē, ka dalībvalstis varētu novilcināt kaitējoša režīma atcelšanu vai pat to saglabāt, no tā neciešot nekādas sekas; uzstāj, ka dokumentācijai par RK grupas lēmumu pieņemšanu vajadzētu būt publiski pieejamai;

22. prasa pārskatīt RK kritērijus, pārvaldību un darbības jomu, paredzot saistošu instrumentu, kura pamatā ir pašreizējā starpvaldību kārtība un kurš paredz efektīvāku lēmumu pieņemšanas procedūru; uzskata, ka RK pārskatīšana būtu jāveic, izmantojot demokrātisku, pārredzamu un pārskatatbildīgu procesu, un tajā būtu jāiesaista ekspertu grupa, kuras sastāvā ir pilsoniskās sabiedrības, Komisijas un Parlamenta eksperti; prasa, lai pārskatītais instruments tiktu piemērots pārredzamāk un efektīvāk un lai tas nodrošinātu pienācīgu Parlamenta līdzdalību jaunu HTP apkarošanas politikas virzienu un kritēriju izstrādē un pieņemšanā;

23. uzskata, ka RK kritēriju reforma ir jāveic steidzami un ka tajā, pirmkārt, jāiekļauj efektīvs nodokļu likmes kritērijs, kas atbilst gaidāmajai starptautiski noteiktajai minimālajai faktiskajai nodokļa likmei, kuru paredz iekļaujošā satvara II pīlārs, un stabilas un progresīvas ekonomiskās būtības prasības, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas ir ideāls iespējamais iznākums mērķtiecīgiem centieniem, kurus galvenokārt virza Savienība un ASV kā tā svarīgākā partnere;

24. uzskata, ka plašs tādu potenciālo riska faktoru klāsts kā īpašam nolūkam dibinātu struktūru skaits, nemateriālo aktīvu pārvietošana un augsts pasīvo ienākumu līmenis (honorāru maksājumi, procentu maksājumi, dividendes u. c.) varētu veicināt peļņas novirzīšanu;

25. atbalsta Komisijas nodomu, kas izklāstīts tās rīcības plānā taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju, un paredz paplašināt RK darbības jomu, lai aptvertu citus režīmu veidus un dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu vispārējos aspektus; iesaka iekļaut preferenciālus iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmus, lai aptvertu īpašas pilsonības shēmas vai pasākumus, kuru mērķis ir piesaistīt ļoti mobilas turīgas personas un digitālos klejotājus, kas varētu radīt būtiskus iekšējā tirgus izkropļojumus;

26. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest agresīvu nodokļu režīmu un zemu nodokļa likmju satvaru (FATAL), kas aizstātu pašreizējo RK, saskaņā ar turpmāk minēto:

A. neskarot dalībvalstu un Savienības attiecīgās kompetences jomas, šis satvars attiecas uz tiem pasākumiem, kas būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbības veikšanas vietu Savienībā un iedzīvotāju ienākumu un kapitāla pārvietošanu (iedzīvotāju ienākuma nodokļu uzlikšanas režīmi).

Šajā sakarā uzņēmējdarbība ietver arī visas tās darbības, ko veic uzņēmumu grupā.

Nodokļu pasākumi, uz kuriem attiecas šis satvars, ietver gan tiesību aktus, gan administratīvo praksi;

B. šī uzskaitījuma A punktā noteiktās darbības jomas ietvaros nodokļu pasākumi, kas paredz ievērojami zemāku faktisko nodokļu līmeni salīdzinājumā ar likmēm, ko parasti piemēro attiecīgajā dalībvalstī, tostarp nulles nodokļa likmi, vai nodokļu līmeni, kurš ir zemāks par jebkādu minimālo faktisko nodokļu likmi, par ko panākta vienošanās BEPS iekļaujošajā satvarā vai starptautiskā forumā, kurā ir pārstāvēta ES, ir uzskatāmi par potenciāli kaitējošiem un tāpēc būtu iekļaujami RK darbības jomā (vārtejas kritērijs).

Šāds nodokļu līmenis var būt nominālā nodokļa likme un/vai nodokļa bāze, vai arī jebkurš cits būtisks faktors, kas nosaka faktisko nodokļa likmi.

Izvērtējot to, vai šādi pasākumi ir kaitējoši, cita starpā būtu jāņem vērā tas, vai:

1. nodokļu priekšrocības tiek piešķirtas tikai nerezidentiem vai tikai attiecībā uz darījumiem, kuros iesaistīti nerezidenti; vai

2. nodokļu priekšrocības ir nošķirtas no vietējā tirgus, un līdz ar to tās neskar valsts nodokļu bāzi; vai

3. nodokļu priekšrocības tiek piešķirtas pat bez reālas saimnieciskās darbības un būtiskas ekonomiskās klātbūtnes dalībvalstī, kas piedāvā šādas nodokļu priekšrocības, kā definējusi Komisijas, un balstās uz samērīgas ekonomiskās būtības prasību, kura, palielinoties paziņotajiem ienākumiem attiecīgajā dalībvalstī, pakāpeniski pieaug. Īpaša uzmanība šajā sakarā tiks veltīta intelektuālā īpašuma režīmiem;

4. noteikumi par peļņas noteikšanu attiecībā uz daudznacionālas uzņēmumu grupas darbībām atšķiras no starptautiski atzītiem principiem, jo īpaši no noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās ESAO līmenī; vai

5. nodokļu pasākumiem trūkst pārredzamības, tostarp gadījumos, kad tiesību aktu noteikumi nepārredzamā veidā tiek administratīvā līmenī vājināti.

C. šī uzskaitījuma A punktā noteiktās jomas ietvaros preferenciāli iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmi, kurus izmantojot, tiek piemērotas būtiski zemākas faktiskās nodokļa likmes salīdzinājumā ar likmēm, ko parasti piemēro attiecīgajā dalībvalstī, tostarp nulles likme, ir uzskatāmi par potenciāli kaitējošiem un tāpēc tiem jāpiemēro RK. Līdzīgā veidā tā darbības jomā varētu iekļaut un izvērtēt vispārējus iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa režīmus, kas var radīt būtiskus vienotā tirgus izkropļojumus.

Stāvokļa saglabāšana un atcelšana

Stāvokļa saglabāšana

D. Dalībvalstis apņemas neieviest jaunus nodokļu pasākumus, kas ir kaitējoši šī satvara nozīmē. Tādēļ tās nākotnes politikas noteikšanā ievēro satvara pamatā esošos principus un nodokļu pasākumu iespējami kaitējošas ietekmes izvērtēšanā pienācīgi ņem vērā E līdz I punktā minēto pārskatīšanas procesu.

Atcelšana

E. Dalībvalstis apņemas pārskatīt savus spēkā esošos tiesību aktus un iedibināto praksi, ņemot vērā satvara pamatā esošos principus un E līdz I punktā izklāstīto pārskatīšanas procesu. Dalībvalstis vajadzības gadījumā groza attiecīgos tiesību aktus un praksi, lai pēc iespējas drīzāk atceltu jebkādus kaitējošus pasākumus, ņemot vērā Padomes un Komisijas diskusijas pēc pārskatīšanas procesa.

Pārskatīšanas process

Attiecīgās informācijas sniegšana

F. Saskaņā ar pārredzamības un atklātības principu dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par esošajiem un ierosinātajiem nodokļu pasākumiem, kas varētu ietilpt satvara darbības jomā. Dalībvalstis jo īpaši tiek aicinātas pēc citas dalībvalsts pieprasījuma sniegt informāciju par jebkuru nodokļu pasākumu, kas varētu ietilpt satvara darbības jomā. Ja paredzētajiem nodokļu pasākumiem nepieciešams parlamentārs apstiprinājums, šāda informācija jāsniedz tikai pēc to paziņošanas Parlamentam. Par režīmiem, kurus izvērtēs satvara darbības jomas ietvaros, būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam informatīvā nolūkā.

Kaitējošu pasākumu izvērtēšana

G. Jebkura dalībvalsts var prasīt iespēju apspriest citas dalībvalsts nodokļu pasākumu, kas varētu ietilpt satvara darbības jomā, un komentēt to. Tas ļaus izvērtēt, vai attiecīgie nodokļu pasākumi ir kaitējoši, ņemot vērā to iespējamo ietekmi Savienībā. Šādā izvērtēšanā ņem vērā visus B un C punktā norādītos faktorus.

H. Padome arī uzsver nepieciešamību šajā izvērtēšanā rūpīgi izvērtēt nodokļu pasākumu ietekmi uz citām dalībvalstīm, tostarp ņemot vērā to, kā attiecīgās darbības faktiski tiek apliktas ar nodokļiem visā Savienībā.

Ja nodokļu pasākumus izmanto tam, lai atbalstītu konkrētu reģionu ekonomisko attīstību, tiek izvērtēts, vai pasākumi ir samērīgi ar noteiktajiem mērķiem un vai tie kalpo šo mērķu sasniegšanai. Šajā izvērtēšanā īpašu uzmanību pievērš īpašajām iezīmēm un ierobežojumiem tālāko reģionu un mazo salu gadījumā, neapdraudot Savienības tiesiskās kārtības, tostarp iekšējā tirgus un kopējo politiku, integritāti un saskaņotību. Šādā izvērtēšanā ņem vērā pakāpeniskās minimālas būtiskas ekonomiskās klātbūtnes prasības, kā noteikts B punktā.

Procedūra

I. Padome un Komisija kopīgi izveido grupu, lai izvērtētu nodokļu pasākumus, kas varētu ietilpt šī satvara darbības jomā, un lai pārraudzītu informācijas sniegšanu par šiem pasākumiem. Padome aicina ikvienu dalībvalsti un Komisiju iecelt augsta līmeņa pārstāvi un viņa vietnieku dalībai šajā grupā, kuras vadītājs būs kādas dalībvalsts pārstāvis. Grupa tiekas regulāri un tikšanās reizēs izraugās un pārskata nodokļu pasākumus, lai tos izvērtētu saskaņā ar E līdz G punktā izklāstītajiem noteikumiem. Grupa regulāri ziņo par izvērtētajiem pasākumiem. Šos ziņojumus nosūta Padomei apspriešanai un, ja Padome tā nolemj, tos publicē. Dokumenti būtu pēc pieprasījuma jāpaziņo Parlamentam un jādara pieejami pēc izvērtēšanas procesa beigām.

Īstenošanas nodrošināšana

J. Dalībvalstīm ir tiesības īstenot pretpasākumus, kas mazinātu nodokļu apiešanas stimulus, ja kāda dalībvalsts divu gadu laikā neatceļ režīmu, kas saistībā ar šo satvaru atzīts par kaitējošu, un jo īpaši veikt šādus pasākumus:

a) izmaksu atskaitīšanas neiespējamība;

b) nodokļu ieturēšanas pasākumi;

c) līdzdalības atbrīvojumu ierobežošana;

d) īpašas dokumentācijas prasības, jo sevišķi attiecībā uz transfertcenu noteikšanu.

Ģeogrāfiskā tvēruma paplašināšana

K. Padome uzskata par ieteicamu, lai principi, kuru mērķis ir atcelt kaitējošus nodokļu pasākumus, tiktu pieņemti, izmantojot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko tvērumu. Šajā nolūkā dalībvalstis apņemas veicināt to pieņemšanu trešās valstīs. Tās arī apņemas veicināt to pieņemšanu teritorijās, uz kurām neattiecas Līgums. Šajā sakarā Padomei un Komisijai ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, izveides nolūkā būtu jāizmanto nodokļu pārredzamības, taisnīgas nodokļu uzlikšanas un BEPS apkarošanas pasākumu īstenošanas kritēriji. Taisnīgas nodokļu uzlikšanas kritērijiem būtu jābalstās uz šī satvara B un C punktā noteiktajiem faktoriem.

L. Dalībvalstis, kurām ir atkarīgas vai asociētas teritorijas vai kurām ir īpaša atbildība vai nodokļu prerogatīvas attiecībā uz citām teritorijām, savas konstitucionālās kārtības ietvaros apņemas nodrošināt minēto principu piemērošanu šajās teritorijās. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalstis izvērtē situāciju, iesniedzot ziņojumu H punktā minētajai grupai, kas tos izvērtē saskaņā ar iepriekš aprakstīto pārskatīšanas procedūru.

Uzraudzība un pārskatīšana

M. Lai nodrošinātu satvara vienmērīgu un efektīvu īstenošanu, Padome aicina Komisiju katru gadu tai atskaitīties par satvara īstenošanu un par fiskālā valsts atbalsta izmantošanu. Šāds ziņojums būtu jādara publiski pieejams. Divus gadus pēc satvara pieņemšanas Padome un dalībvalstis pārskata tā noteikumus;

27. atzinīgi vērtē 2021. gada 19. aprīlī notikušo viedokļu apmaiņu ar Rīcības kodeksa jautājumu grupas priekšsēdētāju Lyudmila Petkova; aicina RK grupas vadītāju vismaz reizi gadā tikties ar Parlamentu publiskā uzklausīšanā un iesniegt Padomei savu progresa ziņojumu;

28. atzinīgi vērtē to, ka RK grupas Padomei sniegtie pusgada ziņojumi tiek publicēti; uzskata, ka būtu jāizveido īpašs tiešsaistes rīks, lai būtisku informāciju par nodokļu politiku ES līmenī varētu iegūt ne tikai no Padomes secinājumiem; atzinīgi vērtē centienus, ko īsteno RK grupas dokumentu un darbu publicēšanā; prasa publisku informāciju darīt pieejamu lietotājiem viegli izmantojamā platformā;

29. aicina RK grupu uzaicināt Eiropas Parlamenta deputātus uz grupas diskusijām novērotāju statusā; mudina RK grupu publiski translēt dažas no savām sanāksmēm, ja tajās nav paredzētas konfidenciālas apspriedes;

°

° °

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


 

PASKAIDROJUMS

Agresīva nodokļu konkurence radīja bažas Savienībai jau deviņdesmito gadu sākumā, jo tā iespējami apdraudēja vienotā tirgus integritāti. Lai cīnītos pret kaitējošu nodokļu praksi, Savienība 1997. gadā pieņēma Rīcības kodeksu uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem, bet pēc tam tika izveidota Rīcības kodeksa grupa ar mērķi novērtēt nodokļu pasākumus, uz kuriem varētu attiekties Rīcības kodeksa darbības joma.

Laikā, kad rodas jaunas problēmas, kas saistītas ar ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju un daudznacionālo uzņēmumu (MNE) lomas pieaugumu globālajā ekonomikā, Savienībai joprojām ir būtiska nozīme negodīgas nodokļu konkurences ierobežošanā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis ne tikai labāk sadarbotos savā starpā un palielinātu pārredzamību nodokļu jautājumos, bet arī panāktu vienprātību par kopējiem mērķiem šajā jomā, jo īpaši finanšu tirgu regulēšanu un cīņu pret nodokļu optimizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu gan Savienībā, gan trešās valstīs.

Sīva nodokļu konkurence starp dalībvalstīm ļauj starptautiskiem uzņēmumiem ar nodokļu optimizācijas palīdzību ievērojamu daļu savas peļņas pasargāt no aplikšanas ar nodokļiem. Peļņa, kas būtu jāapliek ar nodokli tajā dalībvalstī, kurā tā gūta, ļoti bieži tiek aplikta ar nodokļiem saudzīgākā veidā (vai vispār netiek aplikta ar nodokli) citā dalībvalstī, kurā nodokļu politika ir izstrādāta un tiek strukturēta veidā, kas labvēlīgs lielām korporācijām un starptautiskiem uzņēmumiem. Pēdējās desmitgadēs HTP raksturs ir pilnveidojies, un ir parādījušies jauni HTP veidi, jo īpaši tādi, kuros preferenciālie režīmi tiek pārveidoti par agresīviem vispārējiem režīmiem, tādēļ Rīcības kodeksam būtu jānodrošina vajadzīgie instrumenti, ar kuriem var vispārīgi novērtēt nodokļu sistēmu kaitējošo raksturu. Tā mērķis nav liegt dalībvalstīm pieņemt efektīvus un saprātīgus nodokļu pasākumus, kas saistīti ar reālo ekonomiku un kas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi valsts iedzīvotāju un uzņēmumu labā, bet gan kavēt to, ka valstu pieņemtie nodokļu pasākumi ir kaitējoši un netaisnīgi samazina citu dalībvalstu nodokļu bāzi.

Valdības ik gadu zaudē 1000 miljardus EUR krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas dēļ. Katrs euro, kas būtu jāsamaksā, bet kas netiek attiecīgā vietā samaksāts, būtībā tiek nozagts darba ņēmējiem, bezdarbniekiem un slimniekiem. Tas ir trieciens solidaritātei.

Tādu nodokļu skandālu izplatīšanās pagājušajā desmitgadē (Lux Leaks, “Panamas dokumenti”, “Paradīzes dokumenti” u. c.), kuros iesaistīti starptautiski uzņēmumi un privātpersonas ar lielu neto aktīvu vērtību, ir izgaismojusi šīs parādības apmēru un nopietnību, kā arī to, cik steidzami ir jārod galīgi risinājumi tās pārvarēšanai. Neierobežota nodokļu konkurence starp dalībvalstīm liecina par neveiksmīgu solidaritātes sadalījumu Savienībā, un tas ir jāizbeidz.

Agresīvai nodokļu konkurencei starp dalībvalstīm ir arī nelabvēlīgas sekas, jo tiek diskriminēti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri nespēj gūt labumu no nepilnībām valstu nodokļu sistēmās vai kuri ir tieši vai nedalāmi izslēgti no nodokļu politikas, kas izstrādāta un ieviesta vienīgi starptautisku uzņēmumu labā. Turklāt, ja nodokļu maksātāji uzskata, ka starptautiskie uzņēmumi likumīgi izvairās no ienākuma nodokļa maksāšanas, tas mazina visu nodokļu maksātāju vēlmi brīvprātīgi pildīt savas saistības.

Ir vajadzīgi Eiropai kopīgi noteikumi. Nodokļu konkurence starp dalībvalstīm kaitē Eiropas ekonomikai. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis sadarbotos nolūkā rast dzīvotspējīgus fiskālos un ekonomiskos risinājumus gan sabiedriskajiem pakalpojumiem, gan uzņēmumiem un izveidotu kopēju nodokļu sistēmu, kas ir taisnīga, efektīva un veicina ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Nodokļu noteikumu nesaskaņošana ir negaidīts ieguvums starptautiskiem uzņēmumiem un nostāda MVU neizdevīgā stāvoklī. Ir nepieņemami, ka dalībvalstis savā starpā agresīvi konkurē Savienībā, pamatojoties uz solidaritātes principu, un ka starptautiskie uzņēmumi var nodarboties ar nodokļu maksāšanai izdevīgākās vietas meklēšanu  Savienībā. Šāda konkurence veicina uzņēmumu pārvietošanu Eiropas iekšienē un būtībā mudina starptautiskos uzņēmumus meklēt vietas ar zemākām nodokļu izmaksām, kaitējot dalībvalstīm, kurās tie faktiski gūst peļņu.

Agresīva nodokļu konkurence nav parādība, kas attiecas tikai uz Eiropas Savienību. To par būtisku starptautisku problēmu uzskatīta jau  1998. gadā, kad ESAO izveidoja Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu forumu (FHTP), lai cīnītos pret preferenciāliem nodokļu režīmiem, kuru rezultātā notiek nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana. Nesen BEPS rīcības plāna 5. rīcības punktā tika paredzēts pienākumu FHTP pārskatīt darbu pie kaitējošas nodokļu prakses, prioritāti piešķirot pārredzamības uzlabošanai un prasot visiem preferenciālajiem režīmiem veikt būtiskus pasākumus, lai tos neuzskatītu par kaitējošiem.

Turklāt ESAO nesen atsāka sarunas saistībā ar BEPS 2.0, kas strukturētas ap diviem pīlāriem.

1. Pīlāra mērķis ir pielāgot starptautisko ienākuma nodokļa sistēmu jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas radušies digitālajā ekonomikā, manoties peļņas sadales un saiknes noteikumiem, kas piemērojami uzņēmumu peļņai. Cerams, ka 1. pīlārs sniegs apmierinošu atbildi arī jautājumā par ievērojamu un ienesīgu saimniecisko darbību, kas nav apliekama ar nodokļiem pastāvīgas darījumdarbības vietas neesamības dēļ.

2. Pīlārs ir vērsts uz vispārēju minimālo nodokļa likmi, ar ko paredzēts risināt atlikušos BEPS jautājumus. Tajā galvenā uzmanība pievērsta tiesībām aplikt ar nodokli gadījumos, kad citas jurisdikcijas neīsteno tiesības uz nodokļu iekasēšanu vai piemēro “pārāk zemu” nodokli, un tiek cerēts, ka tas būtiski veicinās agresīvas nodokļu konkurences izskaušanu. 2. Pīlārs ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu, ka starptautiskie uzņēmumi maksā minimālo nodokļa līmeni neatkarīgi no tā, kur atrodas to galvenā mītne vai jurisdikcijas, kurās tie darbojas.

Sarunas par šiem diviem starptautiskajiem instrumentiem aizkavējās ASV D. Tramp administrācijas atturības dēļ, bet nesen tās atsākās pēc prezidenta J. Biden ievēlēšanas, un viņa administrācija ir atkal aktīvi iesaistījusies ESAO Iekļaujošajā satvarā. Kamēr tiek īstenoti centieni rast 1. pīlāra risinājumus, kas apmierina visas puses, prezidents  J. Biden savā politikas dokumentā “Nodokļu plāns Amerikā ražotiem produktiem” jau ir paudis stingru atbalstu 2. pīlāram (https://home.treasury.gov/system/files/136/MadeInAmericaTaxPlan_Report.pdf).

ESAO mērķis ir līdz 2021. gada vidum panākt vienošanos par 1. un 2. pīlāra priekšlikumiem. Referente uzskata, ka tam vajadzētu būt arī Eiropas Savienības mērķim, un mudina Komisiju izstrādāt plānu ātrai un pienācīgai abu pīlāru īstenošanai, tostarp izmantojot 2. pīlāra rezultātus, lai no jauna definētu kaitējošo praksi un to uzraudzītu atbilstoši reformētajam Rīcības kodeksam.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

13.7.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

6

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Lars Patrick Berg, Stefan Berger, Francesca Donato, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Eero Heinäluoma, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Philippe Lamberts, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manon Aubry, Herbert Dorfmann, Eugen Jurzyca, Eva Kaili, Margarida Marques, Jessica Polfjärd, Stéphane Séjourné

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ID

Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

PPE

Stefan Berger, Herbert Dorfmann, Markus Ferber, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Jessica Polfjärd, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Engin Eroglu, Luis Garicano, Dragoş Pîslaru, Stéphane Séjourné, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Eva Kaili, Aurore Lalucq, Margarida Marques, Pedro Marques, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Joachim Schuster, Paul Tang, Irene Tinagli

The Left

Manon Aubry, José Gusmão

Verts/ALE

Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

6

-

ECR

Lars Patrick Berg, Michiel Hoogeveen, Eugen Jurzyca, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos

 

8

0

ID

Gunnar Beck, France Jamet, Jörg Meuthen

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Frances Fitzgerald

Renew

Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 1. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika