Ziņojums - A9-0256/2021Ziņojums
A9-0256/2021
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par 2020. gada ziņojumu par banku savienību

29.7.2021 - (2020/2122(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Danuta Maria Hübner


Procedūra : 2020/2122(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0256/2021
Iesniegtie teksti :
A9-0256/2021
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2020. gada ziņojumu par banku savienību

(2020/2122(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par 2019. gada ziņojumu par banku savienību[1],

– ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatu par paveikto saistībā ar Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par 2019. gada ziņojumu par banku savienību,

– ņemot vērā 2021. gada 23. martā publicēto ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību 2020. gadā[2],

– ņemot vērā 2020. gada 19. martā publicēto ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību 2019. gadā[3],

– ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par  dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā[4],

– ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par digitālajām finansēm: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē[5],

– ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana[6],

– ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par euro starptautiskās nozīmes stiprināšanu[7],

– ņemot vērā 2021. gada 10. februāra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2020. gada pārskatu[8],

– ņemot vērā Eurosistēmas augsta līmeņa darba grupas centrālās bankas digitālās valūtas jautājumos 2020. gada oktobra ziņojumu par digitālo euro[9],

– ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes (FSP) 2020. gada 9. oktobra ziņojumu “The Use of Supervisory and Regulatory Technology by Authorities and Regulated Institutions – Market developments and financial stability implications” (Uzraudzības un regulatīvās tehnoloģijas izmantošana iestādēs un regulētās iestādēs: tirgus norises un ietekme uz finanšu stabilitāti)[10],

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja 2020. gada 22. jūlija vēstuli Eurogrupas priekšsēdētājam,

– ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) / Eiropas banku uzraudzības iestādes 2020. gada augusta atbildi uz Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanu par jauno digitālā finansējuma stratēģiju Eiropai / FinTech rīcības plānu[11],

– ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (COM(2015)0586),

– ņemot vērā 2010. gada Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām,

– ņemot vērā ECB 2020. gada 15. decembra ieteikumu par dividenžu sadali Covid-19 pandēmijas laikā[12],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra paziņojumu “Ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšana pēc Covid-19 pandēmijas” (COM(2020)0822),

– ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada oktobra ziņojumu “EU Non-bank Financial Intermediation Risk Monitor 2020” (Nebanku finanšu starpniecības risku uzraudzība Eiropas Savienībā 2020. gadā)[13],

– ņemot vērā EBI 2020. gada decembra ziņojumu “Risk Assessment of the European Banking System” (Eiropas banku sistēmas risku novērtējums)[14],

– ņemot vērā pētījumu “Regulatory sandboxes and innovation hubs for FinTech” (Regulējuma izmēģināšanas režīmi un finanšu tehnoloģiju inovācijas centri)[15], ko 2020. gada septembrī publicēja ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts,

– ņemot vērā paziņojumu, par kuru Eurogrupa vienojās 2020. gada 30. novembra sanāksmē,

– ņemot vērā paziņojumus, par kuriem Eurosamits vienojās 2020. gada 30. novembra un 11. decembra sanāksmē,

– ņemot vērā Eurosamita iekļaujošā sastāvā 2020. gada 11. decembra paziņojumu par ESM reformu un atbalsta mehānisma agrīnu ieviešanu vienotajam noregulējuma fondam,

– ņemot vērā EBI publicēto ceturkšņa riska paneli, kas aptver 2020. gada 4. ceturksni[16],

– ņemot vērā ECB 2020. gada novembra pārskatu par finanšu stabilitāti,

– ņemot vērā 2020. gada novembra uzraudzības ziņojumu par riska samazināšanas rādītājiem, ko kopīgi sagatavojuši Eiropas Komisijas dienesti, ECB un Vienotā noregulējuma valde (VNV)[17],

– ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas 2021. gada marta ziņojumu par riskiem un vājajām vietām ES finanšu sistēmā[18],

– ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas 2020. gada ekonomikas pārskatu,

– ņemot vērā projektu Saprašanās memorandam starp ES un AK, ar ko izveido satvaru regulatīvajai sadarbībai attiecībā uz finansiālajiem pakalpojumiem,

– ņemot vērā 2021. gada janvāra brīfingus par banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvaru pārskatīšanu un par banku savienību: atliktās “Bāzele III” reformas un 2020. gada oktobra brīfingu par Eiropas Parlamenta ziņojumiem par banku savienību 2015.–2019. gadā, ko publicējusi Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļa,

– ņemot vērā Komisijas organizēto apspriešanu par krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara pārskatīšanu[19],

– ņemot vērā VNV 2020. gada marta ziņojumu “Expectations for Banks” (Sagaidāmie banku darbības rezultāti)[20],

– ņemot vērā ECB speciālo pētījumu sērijā publicēto pētījumu Nr. 251 “Liquidity in resolution: comparing frameworks for liquidity provision across jurisdictions” (Likviditāte noregulējumā: likviditātes nodrošināšanas regulējuma salīdzinājums dažādās jurisdikcijās)[21],

– ņemot vērā prezidentvalsts Vācijas 2020. gada 23. novembra progresa ziņojumu par banku savienības stiprināšanu[22],

– ņemot vērā prezidentvalsts Horvātijas 2020. gada 29. maija progresa ziņojumu par banku savienības stiprināšanu[23],

– ņemot vērā VNV priekšsēdētājas Elke König 2021. gada janvāra runu “The crisis management framework for banks in the EU: what can be done with small and medium-sized banks?” (Krīzes pārvaldības satvars bankām Eiropas Savienībā: ko darīt ar mazajām un vidējām bankām?)[24],

– ņemot vērā FSP 2021. gada 1. aprīļa galīgo ziņojumu par to banku reformu ietekmes novērtējumu, kuras ir “pārāk lielas, lai bankrotētu”[25],

– ņemot vērā VNV priekšsēdētājas Elke König bloga ierakstu par VNV pieeju minimālajām prasībām, kas noteiktas pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), ņemot vērā Covid-19 ietekmi[26], un viņas piedalīšanos Ekonomikas un monetārās komitejas 2020. gada 27. oktobra sanāksmē[27],

– ņemot vērā Andrea Enria 2020. gada 9. oktobra ierakstu uzraudzības jautājumiem veltītā blogā par banku grupu pārrobežu integrācijas veicināšanu banku savienībā[28],

– ņemot vērā EBI ziņojumu par kompetento iestāžu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzībai bankās[29],

– ņemot vērā 2020. gada 7. maijā publicēto Komisijas rīcības plānu visaptverošai Savienības politikai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai,

– ņemot vērā EBI ziņojumu par turpmāko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu Eiropas Savienībā[30],

– ņemot vērā domnīcas “Bruegel” 2020. gada 7. decembra bloga ierakstu par to, vai ir iespējams novērst plaisu Eiropas iekšējā tirgū attiecībā uz banku pakalpojumiem[31],

– ņemot vērā 2021. gada 14. janvārī publicēto Eiropas Revīzijas palātas (ERP) īpašo ziņojumu “Noregulējuma plānošana saskaņā ar vienoto noregulējuma mehānismu”,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0256/2021),

A. tā kā kopumā banku nozares reakcija uz Covid-19 izraisīto krīzi ir bijusi noturīga un balstīta uz regulējuma pārskatīšanu, ko jau īsteno kopš globālās finanšu krīzes un ko veicina Eiropas noteikumu kopums un vienotā uzraudzība banku savienībā, kā arī atbalsta publiskās politikas ieviestie ārkārtas palīdzības pasākumi un kapitāla saglabāšanas prakse;

B. tā kā Covid-19 izraisītā krīze ir parādījusi, ka spēcīga banku sistēma apvienojumā ar integrētiem kapitāla tirgiem ir būtisks Eiropas ekonomikas atveseļošanās elements;

C. tā kā banku savienība, tostarp vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) un vienotais noregulējuma mehānisms (VNM), nodrošina banku krīžu uzraudzības un pārvaldības pilnīgu saskaņošanu;

D. tā kā stabilākai, konkurētspējīgākai un konverģentākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir vajadzīga stabila banku savienība ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) un attīstītāka un drošāka kapitāla tirgu savienība (KTS), kas arī uzlabotu priekšstatu par euro starptautiskā līmenī un palielinātu tā nozīmi pasaules tirgos;

E. tā kā banku savienība ir atvērta visām dalībvalstīm; tā kā Bulgārija un Horvātija ir pievienojušās Eiropas valūtas kursa mehānismam (VKM) II un arī banku savienībai;

F. tā kā tādas banku savienības izveides pabeigšana, kas ir plašāka par diviem jau esošajiem pīlāriem, un galvenokārt ENAS izveide joprojām ir prioritāte; tā kā mērķtiecīgām reformām noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas jomā būtu vēl vairāk jāuzlabo banku nozares stabilitāte un jāaizsargā vispārējā finanšu stabilitāte;

G. tā kā gan ECB, gan VNV ir prasījušas ātri pabeigt banku savienības izveidi, proti, izveidot ENAS;

H. tā kā atbalsta mehānisms vienotajam noregulējuma fondam (VNF) tiks ieviests līdz 2022. gadam, kas ir divus gadus agrāk nekā iepriekš paredzēts, un tas nodrošinās kopēju visas sistēmas drošības tīklu bankām, kurām piemēro noregulējuma procedūru;

I. tā kā pirms Covid-19 izraisītās krīzes ES banku nozarei bija raksturīga strukturāla neefektivitāte, kas izpaužas kā zema rentabilitāte, samazināta izmaksu efektivitāte, zemas procentu likmes, jaudas pārpalikums un nenoteikta uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja; tā kā dažas problēmas joprojām nav pietiekami atrisinātas;

J. tā kā, neraugoties uz ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) vispārēju samazināšanos pēdējos gados, ir vajadzīgi pastiprināti centieni, lai samazinātu joprojām augsto INA līmeni dažās finanšu iestādēs;

K. tā kā Covid-19 izraisītās krīzes laikā konstatētie trūkumi būtu jāņem vērā, pārskatot krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) regulējumu un vēl vairāk integrējot banku nozari; tā kā pandēmijas laikā gūtās pieredzes izmantošana varētu pavērt ceļu izmaksu efektivitātes uzlabošanai un ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem;

L. tā kā joprojām pastāv banku un valsts saikne un ES normatīvajam regulējumam par prudenciālu pieeju valsts parādam būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem; tā kā vairākās bankās paaugstinās riska darījumu ar centrālo valdību līmenis; tā kā prudenciālajā tiesiskajā regulējumā dalībvalstīm joprojām ir paredzētas daudzas alternatīvas pieejas un izvēles iespējas, kas apdraud banku savienības Eiropas dimensiju;

M. tā kā klimata pārmaiņas, vides degradācija un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku ir faktori, kas jāņem vērā, vērtējot banku bilanču ilgtspēju, jo tie riska avoti, kas var ietekmēt reģionu un nozaru investīcijas; tā kā sarežģītajos riska modeļos jau vajadzētu būtu ņemtiem vērā daudziem riskiem, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām;

N. tā kā ECB savā projektā par iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu (TRIM) ir konstatējusi, ka uzraudzītās iestādes var turpināt izmantot iekšējos modeļus, uz kuriem attiecas uzraudzības pasākumi;

O. tā kā paātrināti ir nepieciešama tehnoloģiskā pārveide, kas palielinātu banku efektivitāti un centienus inovācijas jomā, bet vienlaikus tās arī pakļautu jaunajiem riskiem un izaicinājumiem digitālo finanšu pasaulē, kas saistīti ar kiberdrošību, reputācijas riskiem, datu privātumu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem un patērētāju aizsardzību;

P. tā kā patērētāju un ieguldītāju aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga KTS padziļināšanai un ir vajadzīgi stingri ES patērētāju aizsardzības noteikumi, kas nodrošina stingras minimālās pamatprasības; tā kā dalībvalstu noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības prasības, banku savienībā atšķiras un tas liecina par nepieciešamību tos saskaņot; tā kā banku savienībai joprojām trūkst efektīvu instrumentu to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras patērētāji, piemēram, samākslota sarežģītība, negodīga komercprakse, neaizsargātu grupu izslēgšana no pamatpakalpojumu izmantošanas un ierobežota publisko iestāžu iesaiste;

Q. tā kā prioritāri ir vairāk jāstiprina un jāharmonizē ES prudenciālo un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzība un izpilde, jo tas ir nepieciešams ES finanšu sistēmas integritātes aizsardzībai;

R. tā kā banku prudenciālajam regulējumam ir svarīgi stabili globālie standarti un principi; tā kā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) standarti būtu savlaicīgi jāievieš Eiropas tiesību aktos, pienācīgi ņemot vērā to mērķus, attiecīgā gadījumā arī Eiropas banku sistēmas īpatnības un proporcionalitātes principu;

S. tā kā AK izstāšanās no ES ir izraisījusi dažu banku pakalpojumu pārvietošanu uz ES; tā kā VUM bija izšķiroša loma pārvaldības un uzraudzības jomā – tas nodrošināja sistemātiskas vadlīnijas sagatavotības jomā un sadarbībā ar nozīmīgām bankām koordinēja to darbības modeļus; tā kā pilnīgs novērtējums par banku nozares gatavību jaunajai realitātei tiks iegūts vidējā termiņā un ilgtermiņā;

T. tā kā ES un AK ir apņēmušās pagaidām saglabāt regulatīvo un uzraudzības sadarbību finanšu pakalpojumu jomā; tā kā šādai sadarbības pieejai vajadzētu būt ES un AK ilgtermiņa attiecību pamatā;

U. tā kā pašreizējais krīzes pārvaldības regulējums nenodrošina konsekventu pieeju grūtībās nonākušu banku problēmu risināšanai dalībvalstīs, cita starpā tāpēc, ka VNV un valstu noregulējuma iestādes ārpus banku savienības sabiedrības interešu novērtējumu (PIA) interpretē dažādi, valstu maksātnespējas procedūrās ir pieejami instrumenti, kas ir līdzīgi noregulējuma instrumentiem, kuri paredzēti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BAND)[32] un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā[33], un nav saskaņoti stimuli, ko izvēlas kā risinājumu bankas bankrota novēršanai, jo pastāv atšķirīgi nosacījumi piekļuvei noregulējuma un maksātnespējas gadījumā pieejamajiem finansējuma avotiem;

V. tā kā CMDI regulējumam būtu jānodrošina konsekventa un efektīva pieeja visām bankām neatkarīgi no to lieluma vai uzņēmējdarbības modeļa, kā arī jāpalīdz saglabāt finanšu stabilitāti, līdz minimumam samazināt nodokļu maksātāju naudas izmantošanu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu;

W. tā kā uzraudzības un noregulējuma noteikumi, kā arī noregulējuma fonds ir centralizēti, bet noguldījumu garantiju sistēmas joprojām ir valsts mēroga un dažādās dalībvalstīs atšķirīgas; tā kā Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvā (DGSD)[34] izklāstītie noteikumi paredz noguldītāju aizsardzības minimālās prasības; tā kā pēc ENAS izveides noguldītāju aizsardzības līmenim visā banku savienībā tomēr vajadzētu būt vienādam,

Vispārēji apsvērumi

1. atzinīgi vērtē Bulgārijas un Horvātijas pievienošanos banku savienībai un Bulgārijas levas un Horvātijas kunas iekļaušanu VKM II; pieņem zināšanai ECB lēmumus izveidot ciešu sadarbību ar Bulgārijas Nacionālo banku un Horvātijas Nacionālo banku; uzsver, ka Bulgārijas un Horvātijas nacionālajās bankas ir pienācīgi pārstāvētas ECB Uzraudzības valdē un VNV plenārsesijās un paplašinātajās izpildsesijās ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā visiem pārējiem locekļiem, tostarp balsstiesībām;

2. uzsver, ka dalība VKM un banku savienībā ir nesaraujami saistīta ar attiecīgajiem ES standartiem un tiesību aktiem; mudina Bulgāriju un Horvātiju arī panākt ievērojamu progresu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un finanšu noziegumiem; atgādina, ka pirms vienotās valūtas ieviešanas tām būtu jāveic banku nozares, tostarp mazāk nozīmīgu iestāžu, visaptverošs novērtējums;

3. atzinīgi vērtē Dānijā un Zviedrijā notiekošās diskusijas par iespēju pievienoties banku savienībai un uzsver, ka sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darbībām; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt jau esošos un labi funkcionējošos uzņēmējdarbības modeļus finanšu stabilitātes jomā;

4. atgādina, ka banku savienība ir nodrošinājusi institucionālo struktūru lielākai tirgus integrācijai, ko nodrošina VUM un VNM, bet ENAS — banku savienības trešais pīlārs — joprojām tiek veidota; atzinīgi vērtē iespējamo noregulējuma satvara pārskatīšanu un atbalsta pašreizējās pārdomas par maksātnespējas tiesību aktu turpmāku mērķtiecīgu saskaņošanu, lai palielinātu banku krīzes pārvaldības efektivitāti un saskaņotību ES, kā arī par banku savienības trešā pīlāra pabeigšanu, izmantojot noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, kuras mērķis ir uzlabot noguldījumu aizsardzības līmeni, vienlaikus līdz minimumam mazinot morālo risku, samazinot banku un valsts saikni un visiem noguldītājiem banku savienībā garantējot vienlīdzīgu aizsardzību;

5. pieņem zināšanai 2020. gada 11. decembra Eurosamita paziņojumu, kurā pausts aicinājums Eurogrupai vienprātīgi sagatavot pa posmiem īstenojamu darba plānu ar konkrētu grafiku attiecībā uz visiem neizpildītajiem elementiem, kas nepieciešami banku savienības izveides pabeigšanai; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis turpina darboties ārpus Kopienas sistēmas, apdraudot Parlamenta kā viena no likumdevējiem lomu; prasa, lai tas tiktu informēts par notiekošajām diskusijām Eurogrupas un Augsta līmeņa darba grupas ENAS jautājumos līmenī; atkārtoti prasa pastiprināt sadarbību ar Eurogrupas priekšsēdētāju, jo īpaši biežāk rīkojot tādus ekonomiskos dialogus ar Eurogrupas priekšsēdētāju, kas modeļa un regularitātes ziņā līdzinās monetārajam dialogam;

6. uzskata, ka bankas spēja reaģēt uz pašreizējo krīzi ar palielinātu noturību, jo tās bija labāk kapitalizētas un ar mazāku piesaistīto līdzekļu īpatsvaru nekā pirms desmit gadiem, un tas liecina par to, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes izveidoto institucionālu struktūru un regulatīvo reformu ietekme ir bijusi pozitīva; tomēr uzskata, ka banku nozarei ir raksturīgas dažas strukturālas nepilnības, ko pašreizējā krīze var vēl vairāk saasināt; pauž īpašas bažas par mantoto ienākumus nenesošu riska darījumu augsto līmeni, kurš daudzām iestādēm bija pirms pandēmijas; norāda, ka INA apjoms kopš banku savienības izveides ir ievērojami samazinājies un ka INA samazināšanās tendence, neraugoties uz Covid-19 krīzi, turpinājās arī 2020. gadā; uzskata, ka banku aktīvu kvalitātes pasliktināšanās var ietekmēt jau tā zemo rentabilitāti, iespējams, izraisot to banku maksātnespēju, kuras ir lielā mērā saistītas ar visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm;

7. norāda, ka banku savienības izveides pabeigšana un KTS padziļināšana nodrošinās labākus apstākļus Eiropas ekonomikas finansēšanai, proti, gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kuri joprojām lielā mērā ir atkarīgi no banku kredītiem, lai veicinātu ieguldījumus un darbvietu radīšanu, kā arī vēl vairāk uzlabos Eiropas tirgu konkurētspēju un veicinās ilgtspējīgas privātās investīcijas; uzsver mazo un vidējo banku stabilizējošo ietekmi uz ES ekonomiku krīzes laikā; uzskata, ka ir jāīsteno proporcionāla pieeja regulējuma izstrādē, lai pabeigtu banku savienības un KTS izveidi;

8. konstatē, ka pilnvērtīga banku savienība kopā ar pilnībā integrētu un stipra KTS veicinātu Eiropas ekonomikas noturību, atbalstītu ekonomiskās un monetārās savienības darbību un stiprinātu euro starptautisko nozīmi; uzsver tādu vienlīdzīgu konkurences apstākļu nozīmi, kuri nepieļauj mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nostādīšanu nelabvēlīgākā situācijā finansējuma pieejamības ziņā, un nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt vērtspapīrotu produktu emisiju; uzskata, ka bankām nevajadzētu uzņemties visu atveseļošanās no krīzes radīto slogu, bet gan drīzāk būtu jāveicina spēcīga KTS, kas veicina Eiropas ekonomikas darbības atjaunošanu un noturīgu atveseļošanu; uzskata, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms var dod stimulu banku savienības pabeigšanai, ņemot vērā banku nozares izšķirošo nozīmi kredītu pieejamības nodrošināšanā un pieejamā finansējuma novirzīšanā reālajai ekonomikai, jo īpaši ilgtspējīgiem un sociāli atbildīgiem ieguldījumiem; uzsver privātā finansējuma un investīciju, tostarp publisko investīciju, nozīmi klimatiskās pārkārtošanās atbalstīšanā, kā noteikts Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā; aicina Komisiju turpināt centienus, lai finanšu tirgus darbību labāk saskaņotu ar ilgtspējas mērķiem un vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) kritērijiem, tostarp likumdošanas priekšlikumu par ilgtspējas reitingu izstrādi, pamatojoties uz minētajiem kritērijiem; aicina Komisiju turpināt centienus ilgtspējīga finansējuma jomā, pieņemot atlikušos deleģētos aktus saskaņā ar ES taksonomijas regulu[35] un informācijas atklāšanas regulu[36] un cita starpā stingri piemērojot  “nenodari būtisku kaitējumu” metodiku;

9. uzskata, ka jau kopš sistēmas izveides labās VUM un VNV attiecības ir bijušas ļoti būtiskas, tomēr pašreizējā kontekstā pastiprināta abu pīlāru sadarbība īpaši svarīga ir tam, lai nodrošinātu pienācīgu un savlaicīgu rīcību;

10. uzsver būtisko devumu, ko krīzes risināšanā panāca ar tādiem pagaidu pasākumiem kā valsts garantiju shēmas, moratorijs aizdevumu atmaksai finansiālās grūtībās nonākušiem aizņēmējiem, centrālo banku likviditātes programmas un ECB ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO), aktīvu iegādes programma (APP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PEPP); uzsver, ka šādi ārkārtēji pagaidu pasākumi būtu jāpapildina ar pasākumiem tirgu un ekonomikas izkropļojumu mazināšanai; turklāt uzsver to, cik liela nozīme ir elastībai, ko regulatori piešķir bankām, lai tās varētu darboties saskaņā ar 2. pīlāra norādījumiem (P2G) un  samazinātu kapitāla prasību režīmā;

11. uzsver pandēmijas ārkārtas raksturu un atvieglošanas pasākumu, kas ieviesti, lai sākotnēji ierobežotu ekonomisko kaitējumu, pagaidu raksturu; norāda, ka ekonomiskā atbalsta pasākumiem arī turpmāk jābūt pielāgotiem pašreizējiem un paredzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem; prasa īstenot labi organizētu, pakāpenisku un mērķtiecīgu pāreju no pandēmijas atvieglošanas uz atveseļošanas atbalsta instrumentiem, tostarp reformām dalībvalstīs, ko īsteno ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības reformu plāniem, jo pāragra vai nekoordinēta pagaidu pasākumu atcelšana varētu izraisīt pirmskrīzes trūkumu un banku nozares neaizsargātības atgriešanos, tostarp palielināt kredītriska ietekmi uz bankām, iespējams, ietekmējot to kapitāla pozīciju un apdraudot izaugsmi un atveseļošanas rezultātus;

12. atzinīgi vērtē mērķtiecīgās izmaiņas Kapitāla prasību regulā (KPR), ko ieviesa ar “KPR paātrināto risinājumu”, lai atbalstītu banku spēju aizdot mājsaimniecībām un uzņēmumiem[37], tādā veidā samazinot Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi un nodrošinot, ka tiesiskais regulējums netraucēti mijiedarbojas ar citiem krīzes novēršanas pasākumiem;

13. norāda, ka 2020. gada decembrī VUM nāca klajā ar paziņojumu, ar kuru grozīja tās iepriekšējo ieteikumu par dividenžu maksājumiem un akciju atpirkšanu un kurā pauda ieteikumu, ka bankām, kuras plāno maksāt dividendes vai atpirkt akcijas, ir jābūt rentablām un ar stabilām kapitāla trajektorijām; aicina VUM sniegt aplēsi par peļņas sadali (dividendes un akciju atpirkšana) un mainīgo atalgojumu, ko 2021. gada pirmajā un otrajā trimestrī piemēroja tā kompetencē esošās banku iestādes, un pēc tam novērtēt tā ietekmi uz banku kapitāla pozīciju; aicina VUM izvērtēt, vai izmaksu ierobežojumi arī pēc 2021. gada septembra varēs būt noderīgs instruments laikā, kamēr saglabāsies būtiskas neskaidrības par ekonomikas atveseļošanos un banku aktīvu kvalitāti; aicina Komisiju izpētīt iespējas juridiski saistošu dividenžu un akciju atpirkšanas instrumentu izmantot kā uzraudzības instrumentu krīzes laikā;

14. aicina Komisiju, kā arī dalībvalstu un Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) sagatavoties gaidāmajam banku aktīvu kvalitātes pasliktinājumam; atzinīgi vērtē EUI 2021. gada marta pirmo kopīgo riska novērtējuma ziņojumu, kurā bankām iesaka tam gatavoties, pielāgojot uzkrājumu modeļus, lai nodrošinātu pienācīga uzkrājuma līmeņa savlaicīgu atzīšanu, nodrošinot pareizu aizdevumu praksi un pienācīgu riska cenas noteikšanu, ņemot vērā to, ka publiskā atbalsta pasākumu, piemēram, aizdevumu moratoriju un publisko garantiju shēmu darbības termiņš beigsies, kā arī piemērojot konservatīvu politiku attiecībā uz dividendēm un akciju atpirkšanu; ņem vērā EUI brīdinājumu finanšu iestādēm par to, ka būtu jāturpina izstrādāt darbības ilgstoši zemu procentu likmju vides uzturēšanai;

15. ar bažām norāda uz starptautisko finanšu pārskatu standarta (9. SFPS) neviendabīgo piemērošanu attiecībā uz finanšu iestāžu uzkrājumiem nedrošajiem parādiem, kas atklājās Covid-19 pandēmijas laikā; aicina VUM veikt pasākumus, lai nodrošinātu ziņošanas standartu konsekventu piemērošanu banku savienības iestādēs;

16. uzskata, ka integrētai banku savienībai jābūt atkarīgai no labi funkcionējoša vienotā tirgus mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā; aicina Komisiju novērtēt šķēršļus un barjeras, kas rodas patērētājiem, izmantojot banku mazumtirdzniecības produktus, piemēram, pārrobežu hipotekāros aizdevumus, un nākt klajā ar risinājumiem, ar kuriem nodrošina, ka patērētāji var gūt labumu no pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem; turklāt norāda uz hipotekāro kredītu procentu likmju lielo atšķirību Savienībā;

17. atzinīgi vērtē paātrināto digitalizācijas tempu banku nozarē, kas ļauj bankām labāk apkalpot klientus attālināti, piedāvāt jaunus produktus un sniegt iespējas paaugstinātai izmaksu efektivitātei; šajā sakarībā uzsver, ka banku nozares digitalizācija būtu jāveic, pilnībā ievērojot patērētāju tiesības, un tajā būtu jāsaglabā finansiālā integrācija, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām ar zemu digitālo vai finanšu prasmju līmeni; uzsver, ka digitalizācijai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi IT sistēmās, pētniecībā un attīstībā un jaunos darbības modeļos, kas īstermiņā bankām var radīt zemāku rentabilitāti; stingri atbalsta Komisijas jauno digitālā finansējuma stratēģiju un atzinīgi vērtē digitālā finansējuma paketi, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gadā un kas atvieglos inovatīvu tehnoloģiju izvēršanu pāri robežām, vienlaikus nodrošinot finanšu sektora noturību; ar nepacietību gaida, ka tiks izstrādāti priekšlikumi regulai un direktīvai par finanšu sektora digitālās darbības noturību (DORA), kas nodrošinās, ka finanšu struktūras ieviesīs pienācīgus aizsardzības pasākumus, ar kuriem mazināt ar IKT saistītu negadījumu ietekmi; uzskata, ka to veiksmīga īstenošana būs atkarīga no ievērojamām publiskā un privātā sektora investīcijām un sadarbības inovācijas jomā, lai panāktu sistēmu lielāku drošību un noturību; uzskata, ka Eiropas banku nozares digitalizācija sniedz iespēju ES piesaistīt ārvalstu kapitālu un konkurēt pasaules tirgū; šajā sakarībā norāda uz pieaugošo savstarpējo saistību starp bankām, kriptoaktīviem un digitālo finansējumu;

18. uzsver, ka ir svarīgi regulatīvajās un uzraudzības pieejās nodrošināt tehnoloģisko neitralitāti; uzsver nepieciešamību risināt problēmas un izmantot iespējas, ko dod jaunu inovatīvu tehnoloģiju lietošana banku uzraudzībā un maksājumu sistēmu pārraudzībā;

19. atzinīgi vērtē ECB darbu saistībā ar digitālo euro, tostarp tās ziņojumu par šo tematu un sabiedriskās apspriešanas rezultātus; norāda, ka atkarībā no digitālā euro konkrētām strukturālajām iezīmēm ietekme uz banku nozari varētu būt ievērojama un tas var ietekmēt tādas jomas kā maksājumi, banku spēja veikt termiņu pārveidošanu un vispārējās aizdošanas spējas un rentabilitāte, un tādēļ aicina ECB turpināt analizēt digitālās valūtas ietekmi uz banku nozari, kā arī tās iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti; atzinīgi vērtē mērķi par digitālā euro kā droša un konkurētspējīga digitālā maksāšanas līdzekļa izmantošanu līdztekus skaidrai naudai un atzīst tā iespējamos ieguvumus iedzīvotājiem; atbalsta ECB centienus nodrošināt augsta līmeņa privātumu, datu aizsardzību, maksājumu datu konfidencialitāti, kibernoturību un drošību; pieņem zināšanai diskusiju par digitālo valūtu un atzīst pievienoto vērtību, ko digitālā valūta varētu sniegt euro starptautiskās nozīmes stiprināšanā;

20. ņem vērā to, ka Centrālo banku un uzraudzības iestāžu vadītāju grupa (GHOS) 2020. gada martā pārskatīja “Bāzele III” regulējuma galīgo elementu īstenošanas grafiku, lai palielinātu banku un uzraudzības iestāžu darbības spēju reaģēt uz Covid-19 pandēmijas tūlītējām sekām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilus globālos banku darbības standartus un to konsekventu un savlaicīgu īstenošanu; gaida topošo Komisijas priekšlikumu par galīgo “Bāzele III” standartu īstenošanu; atgādina, ka īstenošanā būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips un attiecīgā gadījumā jāievēro ES banku nozares īpatnības un daudzveidība, vienlaikus nodrošinot, ka ES Kapitāla prasību regula ir atbilstīga Bāzeles regulējumam; uzsver, ka pašreizējā pārskatīšanā būtu jāievēro princips, kas prasa būtiski nepalielināt vispārējās kapitāla prasības un vienlaikus stiprināt Eiropas banku vispārējo finansiālo stāvokli; atgādina 2016. gada 23. novembra rezolūciju par “Bāzele III” vienošanās finalizāciju[38] un aicina Komisiju tiesību aktu priekšlikumu izstrādē ņemt vērā tajā iekļautos ieteikumus; aicina Komisiju ieviest pasākumus, kuru mērķis ir palielināt banku aizdevumus reālajai ekonomikai, jo īpaši MVU, un finansēt atveseļošanos, kā arī digitālo un vidisko pārkārtošanos Eiropā; uzsver – lai saglabātu savu ekonomisko suverenitāti un stratēģisko autonomiju, ES ir vajadzīgas spēcīgas un konkurētspējīgas Eiropas bankas, kas piedāvā vairumtirdzniecības banku pakalpojumus dažāda lieluma uzņēmumiem;

21. uzsver, ka pastāv būtiska nebanku finanšu starpniecības nozares un tradicionālās banku nozares mijiedarbība, kas rada bažas par sistēmisku risku, ņemot vērā to, ka nebanku finanšu starpniecības nozare netiek atbilstoši regulēta un uzraudzīta; uzsver, ka nesenais pandēmijas satricinājums parādīja, ka nebanku sektors var palielināt tirgus nestabilitāti un cenu pārmaiņas, jo īpaši tad, ja tirgus likviditāte ir pakļauta spiedienam; aicina Komisiju apsvērt, vai ir vajadzīgi papildu makroprudenciālie instrumenti, proti, ex ante likviditātes pārvaldības instrumentu izstrāde un esošo sviras pasākumu rūpīga analīze;

22. ņem vērā banku un centrālo darījumu partneru (CCP) savstarpējo atkarību; norāda uz šaubām, kas saistītas ar banku un CCP atbildību par iespējamiem zaudējumiem, kuri rodas pēc kritiskās situācijas beigām, un šādas atbildības ietekmi uz banku prudenciālajām prasībām; šajā sakarībā uzsver riskus, kas saistīti ar pārmērīgu paļaušanos uz Apvienotās Karalistes CCP, un atzinīgi vērtē Komisijas pagājušā gada laikā pieņemtos pasākumus, ar kuriem nosaka kritērijus trešo valstu CCP klasificēšanai;

23. pauž nožēlu par nespēju nodrošināt pilnīgu dzimumu līdzsvaru ES finanšu iestādēs un struktūrās un jo īpaši par to, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos banku un finanšu pakalpojumu jomā; uzsver, ka dzimumu līdzsvars valdēs un darbaspēka struktūrā sniedz ieguvumus gan sabiedrībai, gan ekonomikai; uzskata, ka Savienības finanšu struktūru un iestāžu amata kandidātu atlasei būtu jābalstās uz nopelnu un spēju kritērijiem, lai attiecīgā iestāde vai struktūra varētu darboties pēc iespējas efektīvi; aicina valdības un visas iestādes un struktūras pēc iespējas drīzāk par prioritāti noteikt pilnīga dzimumu līdzsvara panākšanu, tostarp turpmāk sagatavot dzimumu ziņā līdzsvarotus kandidātu sarakstus visām amata vietām, iecelšanai kurās nepieciešama Parlamenta piekrišana, tostarp ECB un ES augstākā līmeņa finanšu iestādēs, cenšoties katrā kandidātu izvirzīšanas procedūrā iekļaut vismaz vienu sievieti un vienu vīrieti; atgādina par 2019. gada 14. marta rezolūciju[39], kuras mērķis ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru topošajā amata kandidātu sarakstā ES ekonomikas un monetāro lietu jomā, un atkārtoti pauž apņemšanos neņemt vērā to kandidātu sarakstus, kuros nav ievērots dzimumu līdzsvara princips;

24. aicina Komisiju pārskatīt atbilstības kritērijus, lai piesaistītu lielāku skaitu pieteikumu no sievietēm;

Uzraudzība

25. atzinīgi vērtē Eiropas banku uzraudzības nozīmi, nodrošinot pagaidu kapitālu un darbības atvieglojumu noteikšanu bankām, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lai tās varētu turpināt sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām un absorbēt zaudējumus, vienlaikus saglabājot augstas kvalitātes uzraudzību; norāda uz VUM bažām saistībā ar banku nozarē vērojamām augstajām izmaksām, zemo rentabilitāti, tirgus stagnācijas prognozēm un nepietiekamiem ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās; prasa sniegt norādījumus par paredzamo laikposmu un pieeju rezervju atjaunošanai;

26. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ES banku uzraudzības pārredzamību un paredzamību, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē neseno praksi, proti, bankām paredzēto 2. pīlāra prasību publicēšanu; uzskata, ka individuālu prasību noteikšana VUM prognozes padara uzticamākas un veicina informētāku ieguldītāju lēmumu pieņemšanu;

27. sagaida, ka nesenās izmaiņas VUM organizatoriskajā struktūrā, vienkāršojot sistēmu un iekļaujot tehnoloģiskus jauninājumus, atvieglos uz risku balstītu uzraudzību un iekšējo institucionālo sadarbību;

28. ļoti atzinīgi vērtē 2020. gada novembra VUM analīzi par banku sektora iespējamo neaizsargātību dažādu scenāriju gadījumā, ņemot vērā satricinājuma ietekmi uz aktīvu kvalitāti un kapitālu;

29. norāda, ka pareizai kredītriska pārvaldībai arī turpmāk vajadzētu būt vienai no VUM galvenajām prioritātēm; piekrīt VUM bažām par to, ka bankas varētu mainīt savus kredītriska modeļus, un šajā sakarībā ņem vērā VUM uzraudzības gaidas attiecībā uz pienācīgu darbības sagatavošanu, paredzot ieņēmumus nenesošu aizdevumu pieaugumu un nodrošinot stingru kredītriska pārvaldību, kā izklāstīts tā vēstulēs svarīgāko iestāžu izpilddirektoriem un Covid-19 kredītriska stratēģijā; atbalsta VUM pastiprināto uzraudzību pār tirgiem ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru; norāda, ka ne visas bankas ir spējušas sasniegt VUM gaidas kredītriska pārvaldības jomā un tādēļ ir vajadzīgi turpmāki centieni;

30. atzīst, ka Covid-19 izraisītā krīze palielina INA turpmākas uzkrāšanās risku; ar bažām norāda uz ECB prognozi, ka saskaņā ar nelabvēlīgu, bet ticamu scenāriju INA apjoms līdz 2022. gada beigām varētu sasniegt pat 1,4 triljonus EUR; uzsver, ka nolūkā novērst INA uzkrāšanos īstermiņā izšķiroši svarīgi ir nodrošināt to aktīvu pienācīgu un savlaicīgu pārvaldību, kuru kvalitāte banku bilancē ir slikta; iesaka dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu; tādēļ norāda uz Komisijas 2020. gada 16. decembra paziņojumu par ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanu pēc Covid-19 pandēmijas (COM(2020)0822), kas ļauj bankām atbalstīt ES mājsaimniecības un uzņēmumus; cer, ka ar Patēriņa kredītu direktīvas[40] pārskatīšanu,  paredzot stingrākus noteikumus par aizņēmēju aizsardzību pret ļaunprātīgu praksi un nodrošinot minēto tiesību vienādu piemērošanu gan esošajiem, gan jauniem aizdevumiem, panāks augstu aizņēmēju aizsardzības līmeni; prasa uzraudzīt iespējamo “kraujas malas” scenāriju ietekmi, īpaši pagaidu atvieglojumu atcelšanas brīdī; aicina uzraudzītājus arī turpmāk pienācīgi apsvērt INA masveida atsavināšanas iespējamo blakusietekmi uz to banku prudenciālajām bilancēm, kurās izmantoti iekšējie modeļi;

31. uzsver, ka bankām būtu jāievēro piemērojamie prudenciālie noteikumi un uzraudzības pamatnostādnes attiecībā uz INA un jāsaglabā darbības spēja, lai proaktīvi pārvaldītu grūtībās nonākušos parādniekus un kontrolētu to bilances, tā paātrinot slikto aizdevumu agrīnu identificēšanu, un tādējādi mazinātu savas aizdošanas spējas vājināšanās risku būtiska pieprasījuma pēc investīcijām laikā, kas saistīts ar ekonomikas atveseļošanu; uzsver pastāvošo elastīgumu ECB pamatnostādņu par INA īstenošanā, tostarp piešķirot bankām ar īpaši lielu INA apjomu vairāk laika INA apjoma samazināšanas stratēģiju iesniegšanai;

32. atgādina, ka riska samazināšana banku nozarē veicinātu stabilāku, spēcīgāku un uz ekonomikas izaugsmi orientētu banku savienību; šajā sakarībā norāda uz politisko vienošanos par Komisijas priekšlikumu direktīvai par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem, kura veicinās INA sekundāro tirgu attīstību ES un kuras mērķis ir palīdzēt bankām samazināt INA apjomu bilancēs;

33. atzīst banku lomu, pandēmijas laikā atbalstot uzņēmumus un reālo ekonomiku dažās dalībvalstīs; uzsver, ka bankām būtu rūpīgi jānovērtē uzņēmumu finansiālā stabilitāte un dzīvotspēja, proaktīvi jāsadarbojas ar grūtībās nonākušiem parādniekiem, lai pārvaldītu viņu riskus, un jāpiedāvā finansēšanas un dzīvotspējīgas pārstrukturēšanas vai piemērotas alternatīvās iespējas dzīvotspējīgām nozarēm un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, lai nodrošinātu, ka saistību neizpilde pēc iespējas tiek novērsta un ka uzņēmumiem un patērētājiem nedraud pārmērīgas parādsaistības; uzsver, ka prudenciālais regulējums būtu konsekventi jāgroza, lai atļautu un veicinātu iecietības pasākumu piemērošanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ja bankas atveseļošanās izredzes joprojām vērtē kā lielas, un prasa likvidēt visus regulatīvos šķēršļus tā piemērošanai; mudina bankas kā galējo līdzekli apsvērt dzīvotnespējīgu uzņēmumu darbības strukturētu pārtraukšanu tirgū; uzskata, ka bankām būtu jānodrošina pienācīga Eurosistēmas kredītu nodošana reālajai ekonomikai; atzinīgi vērtē pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēkiem un uzņēmumiem – jauns rīcības plāns” (COM(2020)0590) un tā pielikumā par MVU novirzīšanu pie alternatīviem finansējuma sniedzējiem gadījumā, ja to kredīta pieteikums ir atteikts;

34. aicina EUI pilnībā izmantot savas pilnvaras, lai nodrošinātu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, tostarp attiecīgā gadījumā produktu intervences pilnvaras gadījumos, kad finanšu un kredītprodukti ir radījuši vai, ļoti iespējams, radīs kaitējumu patērētājiem;

35. uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt patērētāju tiesības, jo īpaši attiecībā uz negodīgiem un agresīviem noteikumiem un praksi, maksu par banku pakalpojumiem, produktu izmaksu pārredzamību, rentabilitāti un riskiem; norāda, ka banku savienībai joprojām trūkst efektīvu instrumentu to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras patērētāji, piemēram, negodīga komercprakse un mākslīgi radīti sarežģījumi; šajā sakarā aicina EBI lielāku uzmanību veltīt savu pilnvaru īstenošanai patēriņa tendenču pienācīgas apkopošanas, analīzes un paziņošanas jomā, kā arī kompetento iestāžu ierosināto finanšpratības un izglītības iniciatīvu pārskatīšanai un koordinēšanai; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt negodīgos noteikumus un paņēmienus, ko patērētāju līgumos izmanto banku nozare, un, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, nodrošināt Direktīvas par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos[41] faktisku un ātru īstenošanu visās dalībvalstīs;

36. norāda, ka paredzamie kredītzaudējumi apvienojumā ar pašreiz zemo procentu likmju situāciju varētu negatīvi ietekmēt banku rentabilitāti; norāda uz nepieciešamību bankām pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus ilgtspējīgākām, izmaksu taupīšanas un tehnoloģiski modernākām stratēģijām un veikt uzņēmējdarbības funkciju stratēģisko vadību un piesardzīgu pārraudzību, pilnībā ievērojot patērētāju tiesības; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai banku lēmumi par uzkrājumiem to kreditēšanas spēju atbalstam netiktu nepamatoti atlikti, jo īpaši tad, ja pieprasījums pēc aizdevumiem atkal pieaugs;

37. pauž satraukumu par neseno banku krīžu atklāto situāciju, proti, ka kredītiestādes ir regulāri mazumtirdzniecības klientiem nepareizi tirgojušas obligācijas un citus finanšu produktus; pauž nožēlu par to, ka BAND noteikumu par patērētāju aizsardzību izpilde attiecībā uz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) ir bijusi fragmentāra; mudina Komisiju izvērtēt banku iestāžu nepareizi veikto finanšu produktu tirgošanu un, pamatojoties uz konstatējumiem, nākt klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem, tostarp gaidāmajā BAND pārskatīšanā;

38. uzskata, ka iespējamie ieguvumi, ko banku konsolidācija gan ES, gan pārrobežu mērogā sniedz banku nozares zemās rentabilitātes, jaudas pārpalikuma un sadrumstalotības novēršanā, būtu vairāk jādokumentē; ņem vērā banku nozares tendenci iesaistīties konsolidācijā un šajā sakarā norāda uz ECB rokasgrāmatu par uzraudzības pieeju konsolidācijai, atbalstot labi izstrādātus un īstenotus uzņēmumu apvienošanās veidus; uzsver ieguvumus, ko sniedz finanšu nozaru daudzveidības/dažādības aizsardzība, veidojot uzticēšanos sistēmai un uzturot finanšu stabilitāti; aicina Komisiju ņemt vērā secinājumus, kas izdarīti Finanšu stabilitātes padomes 2021. gada novērtējumā par banku, kuras ir “pārāk lielas, lai bankrotētu”, reformu ietekmi uz finanšu sistēmu, un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar tiem;

39. pauž nožēlu par to, ka ar izcelsmes un uzņēmējas valsti saistīti jautājumi joprojām ir izaicinājums banku savienības izveides pabeigšanai, un uzskata, ka ENAS ieviešana līdztekus turpmākiem riska mazināšanas pasākumiem ir daļa no risinājuma; pauž bažas par to, ka, ja INA līmenis pieaugs laikā, kad valsts atbalsta pasākumi sāks samazināties, izcelsmes un uzņēmējas valstis var ieviest aktīvu aizsardzības pasākumus un atjaunot norobežošanu; uzsver, ka bankām būtu jāspēj darboties pāri robežām un vienlaikus pārvaldīt savu kapitālu un likviditāti konsolidētā līmenī, nosakot ticamus un izpildāmus aizsardzības pasākumus uzņēmējām valstīm attiecībā uz resursu pieejamību un ietekmi uz finanšu stabilitāti, lai dažādotu risku un novērstu rentalibitātes trūkumus; uzskata, ka ir nepieciešama pakāpeniska saskaņošana jomās, uz kurām attiecas dalībvalstu izvēles iespējas un rīcības brīvība, tostarp maksātnespējas tiesību jomā, lai veicinātu noregulējuma plānošanu pārrobežu banku grupām banku savienībā;

40. pauž bažas par to, ka, dalībvalstīm pārdodot arvien vairāk valsts obligāciju, palielināsies arī valsts parāda īpatsvars banku bilancēs, kas var pasliktināt valsts un banku saikni; uzskata, ka Next Generation EU izveide nodrošinās augstas kvalitātes un zema riska Eiropas aktīvus, ļaujot banku bilancēs līdzsvarot valsts obligācijas un palīdzot samazināt apburto loku, kurā iesaistītas bankas un valstis; atgādina, ka Next Generation EU būs svarīga nozīme atveseļošanas atbalstīšanā un tai jāsniedz iespēja uzlabot investīcijas, veikt ikvienā ES dalībvalstī nepieciešamās reformas, kuru pamatā ir saskaņotie kritēriji, un turpināt sniegt ieguldījums Eiropas banku sistēmas stiprināšanā;

41. uzskata, ka nolūkā atrisināt izcelsmes un uzņēmējas valsts problēmas, pārtraukt valsts un banku saikni un atbalstīt banku konsolidācijas centienus būtu jāievieš Eiropas mēroga drošības tīkls, jāizstrādā un jāīsteno grupas iekšējie finansiālā atbalsta nolīgumi, ko paredz banku atveseļošanas plāni, un pakāpeniski jāsaskaņo jomas, kurās piemēro valstu iespējas un rīcības brīvību, tostarp attiecībā uz maksātnespēju, vienlaikus turpinot īstenot riska mazināšanas centienus;

42. atgādina, ka tiesiskajam regulējumam par prudenciālas pieejas izmantošanu attiecībā uz valsts parādu ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem;

43. uzsver stabilu iekšējās pārvaldības struktūru svarīgo lomu bankās un norāda uz nepilnībām, kas konstatētas VUM 2020. gada uzraudzības un novērtēšanas procesā (SREP), kura mērķis bija analizēt to, kā bankas novērš ar krīzi saistīto risku kapitālam un likviditātei, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, kas skar atsevišķas bankas; atzinīgi vērtē mērķtiecīgo pieeju informācijas vākšanai kapitāla un likviditātes novērtēšanas vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi ieviest augstākos standartus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz banku valdes locekļiem piemērojamajiem atbilstības un piemērotības novērtējumiem, kurus pašlaik dažādās dalībvalstīs interpretē atšķirīgi, jo Kapitāla prasību direktīva tiek transponēta ļoti dažādi; tādēļ prasa turpināt saskaņošanu šajā jomā; uzstāj, ka kompetentajām iestādēm atbilstības un piemērotības novērtējumi vienmēr ir jāveic ex ante, nevis ex post; atbalsta ECB plānu 2021. gadā pārskatīt savu pašreizējo rokasgrāmatu par atbilstības un piemērotības novērtējumu un izklāstīt savas vēlmes uzraudzības jomā attiecībā uz valdes locekļu atlases kritērijiem; gaida ECB priekšlikumus par tādu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot atbilstības un piemērotības uzraudzību; šajā sakarībā mudina apsvērt iespēju atbilstības un piemērotības prasības iekļaut Kapitāla prasību regulā;

44. norāda, ka 2021. gada 29. janvārī sāktā ES mēroga spriedzes testa mērķis ir pārbaudīt banku kapitāla situācijas attīstību apstākļos, kad aktīvu kvalitāte pasliktinās zemu procentu likmju vides scenārijā; aicina EBI paplašināt turpmāko spriedzes testu tvērumu, jo tiek uzskatīts, ka pārbaudē atlasītā 51 banka ir pārāk šaurs tvērums; uzsver, ka spriedzes testu veikšana un aktīvu kvalitātes pārskatīšana piemērotā brīdī slīdošas izlases veidā sistēmiski mazāk nozīmīgās bankās ir svarīgi pasākumi uzticības vairošanai;

45. atzinīgi vērtē VUM centienus sniegt bankām norādījumus un skaidrību attiecībā uz pašnovērtējumu un pienācīgu ziņošanu par riskiem, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām; uzsver, ka ir vajadzīgs papildu uzraudzības spiediens, lai finanšu iestādes pienācīgi atklātu ar klimatu un vidi saistītus riskus; uzskata, ka VUM klimata riska spriedzes tests ir svarīgs solis banku prakses novērtēšanā un konkrētu uzlabojumu jomu noteikšanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ECB rokasgrāmatā par klimata un vides riskiem sniegto ieteikumu uzlabot stratēģisku un visaptverošu pieeju ar klimatu saistītā riska novēršanai; atbalsta ideju par banku pašnovērtējuma un rīcības plānu sagatavošanu 2021. gadā un turpmāku banku darbību uzraudzības pārbaudi 2022. gadā; uzskata, ka šādu pašnovērtējumu un ziņošanas pamatā vajadzētu būt proporcionalitātes principam un tie nedrīkst kaitēt banku spējām un konkurētspējai; pieņem zināšanai EBI iniciatīvu īstenot ES mēroga izmēģinājuma projektu klimata riska novērtēšanai un norāda uz tā konstatējumiem, ka ir vajadzīga plašāka informācijas atklāšana par pārejas stratēģijām un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, lai bankas un to uzraudzības iestādes varētu precīzāk novērtēt klimata risku; atgādina, ka investīcijas neilgtspējīgās ekonomiskajās darbībās un aizdevumi šādām darbībām var radīt balasta aktīvus vai neatgūstamas investīcijas;

46. norāda uz EBI lomu, vadot, koordinējot un uzraugot ES finanšu sektora cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu; atzinīgi vērtē ECB pēdējo divu gadu centienus uzlabot informācijas apmaiņu starp VUM un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (AML/CFT) novēršana uzraudzības iestādēm, lai prudenciālās uzraudzības pasākumos labāk ņemtu vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aspektus; prasa šī pienākuma izpildei nodrošināt atbilstošu finansējumu un resursus; atzinīgi vērtē EBI atbalstu individuālai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pilnvaru īstenošanai visās dalībvalstīs un prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzība ir balstīta uz risku, samērīga un efektīva; norāda uz atšķirībām valstu iestāžu pieejā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzībai un ES tiesību aktu piemērošanai, kas var izraisīt regulējuma arbitrāžu; mudina Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas noteikumus daļēji pārveidot par regulu; pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis vēl nav pilnībā transponējušas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu IV un V un ka pat vēl vairākās dalībvalstīs ir konstatēti nopietni trūkumi to efektīvā īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi pienākumu neizpildes procedūras, un aicina Komisiju sākt pārkāpuma procedūras par atlikušajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu netransponēšanas un neīstenošanas gadījumiem; pieņem zināšanai EBI otro pilnvarojumu, kas paredz izstrādāt datubāzi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 2021. gadā un uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp Eiropas iestādēm; uzsver, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kolēģijām pārrobežu grupās, ko veido visas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes jurisdikcijās, kurās šādas grupa darbojas, ir svarīga loma, novērtējot to, kā grupa darbojas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā;

47. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu visaptverošai Savienības politikai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, kas publicēts 2020. gada 7. maijā; aicina Komisiju ātri pieņemt tiesību aktu kopumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par Eiropas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādes izveidi; uzsver, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma darbības jomai būtu jāaptver kriptoaktīvu emitenti un pakalpojumu sniedzēji; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot Eiropas finanšu izlūkošanas vienību (FIU);

48. uzsver banku nozares svarīgo lomu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atkārtoti pauž Parlamenta nostāju, ka pastiprinātas revīzijas prasības un prasība “pazīsti savu klientu” ir nepieciešamas darījumiem ar valstīm, kas iekļautas I vai II pielikumā sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;

49. atzinīgi vērtē Komisijas digitālās finanšu darbības paketi; uzskata, ka Komisijas priekšlikumi par kriptoaktīvu tirgiem un digitālās darbības noturību ir savlaicīgi, lietderīgi un nepieciešami; uzsver — lai gan digitālā finanšu darbība palielina finansēšanas iespējas patērētājiem un uzņēmumiem, būtu jāsaglabā patērētāju aizsardzība un finanšu stabilitāte;

50. ņem vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES; pieņem zināšanai progresu, ko daudzas nozīmīgas bankas ir guvušas, īstenojot mērķtiecīgus darbības modeļus pēc Brexit, par kuriem tika panākta vienošanās ar VUM, un atbalsta VUM centienus uzraudzīt progresu virzībā uz šādu modeļu izmantošanu aktīvu, personāla un uzskaites prakses jomā; saistībā ar uzņēmumu pārvietošanu uz ES atkārtoti norāda, ka t. s. tukšas čaulas sabiedrības eurozonā nav pieņemamas; uzskata, ka būtu jānovērš pašreizējās ES tiesiskā regulējuma nepilnības un jāstiprina uzraudzība, turklāt atgādina, ka kopš pārskatītās ieguldījumu brokeru sabiedrību regulas[42] stāšanās spēkā 2021. gada jūnijā VUM ir uzņēmies tiešu atbildību par sistēmiski nozīmīgu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību;

51. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus regulatīvajā telpā un nepieļaut sacensību pēc iespējas zemāku regulatīvo standartu piemērošanā; šajā sakarībā pieņem zināšanai ECB un AK iestāžu saprašanās memorandu, kas balstās uz paraugu, par kuru notika sarunas ar EBI un kurš skar piesardzīgu uzraudzību ārpus apdrošināšanas un pensiju shēmām, un kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, nodrošinot stabilu pamatu VUM un Apvienotās Karalistes Prudenciālā regulējuma iestādes sadarbībai uzraudzības jomā, galveno uzmanību pievēršot informācijas apmaiņai un savstarpīgumam attieksmē pret pārrobežu banku grupām un par mērķi nosakot dalītu atbildību par filiāļu uzraudzību;

52. norāda, ka proporcionalitātes principa ievērošana ir būtiska banku uzraudzība darbībai, jo īpaši mazākām iestādēm;

Noregulējums

53. paļaujas uz to, ka VNF atbalsta mehānisma ieviešana 2022. gadā, proti, divus gadus agrāk nekā sākotnēji paredzēts, atjaunojamas ESM kredītlīnijas veidā,  banku savienībā nodrošinot drošības tīklu banku noregulējumam, stiprinās krīzes pārvaldības sistēmu un ir svarīgs solis ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu; norāda, ka VNF ievērojamā paplašināšana un kopīgais atbalsta mehānisms nodrošinās VNV piekļuvi kopējiem līdzekļiem, kuru apmērs krietni pārsniedz 100 miljardus EUR; norāda, ka vienlaikus ar ENAS izveidi ir jāturpina samazināt banku sistēmu riskus;

54. uzstāj, ka bankām ir jābūt pilnībā atbildīgām par savu darbību, nevis jāļauj nodokļu maksātājiem uzņemties krīzes pārvaldības radīto slogu;

55. atzinīgi vērtē to, ka, lai gan VNV 2020. gadā nebija jāveic noregulējuma darbība, tā tomēr rūpīgi sadarbojās ar VUM pirmskrīzes gadījumos; pieņem zināšanai tiesiskās aizsardzības pasākumus un elastīgumu, ko VNV noteikusi, lai sasniegtu MREL starpposma mērķus, neapdraudot noregulējamību; uzsver, ka informācija par šādiem pasākumiem VNV tīmekļa vietnē joprojām ir ļoti ierobežota; mudina VNV palielināt pārredzamību un jo īpaši publiskot norādījumus, ko ievēro iekšējās noregulējuma grupas (IRT), piemērojot ar Covid-19 saistītos atvieglošanas pasākumus; pieņem zināšanai VNV izstrādāto 2020. gada MREL politiku un īpašo ziņošanu par MREL saskaņā ar BAND regulējumu; atzinīgi vērtē pašreizējā noregulējuma plānošanas cikla paplašināšanu 2021. gadam un atkārtoti norāda, ka samērīga MREL noteikšana ir viens no galvenajiem elementiem banku noregulējamības uzlabošanā, vienlaikus nodrošinot lielāku finanšu stabilitāti;

56. norāda, ka prasību par agrīnas intervences pasākumu izmantošanu un ECB standarta uzraudzības pilnvaru pašreizējā pārklāšanās var kavēt agrīnas intervences pasākumu īstenošanu; šajā kontekstā uzstāj, ka šī pārklāšanās būtu jānovērš, un paļaujas uz to, ka katra instrumenta juridiskais pamats tiks precizēts, lai nodrošinātu pasākumu pienācīgu un pakāpenisku piemērošanu; šajā sakarībā, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu par skaitliski izteiktām robežvērtībām agrīnas intervences pasākumu uzsākšanai, atbalsta ātru uzraudzības darbību piemērošanu, vienlaikus nepieļaujot no automātiskuma;

57. uzskata, ka ir jāatvieglo to banku likvidācija, kuru noregulējumā VNV vai valsts noregulējuma iestāde nesaskata sabiedrības intereses; norāda, ka uzņēmējdarbības pārdošanas stratēģija var būt svarīgs instruments, kuru VNV izmanto, lai noregulējuma procesā samazinātu zaudējumus; atzīst, ka ir nepieciešams saskaņotāks regulējums attiecībā tirgus darbības pārtraukšanu maksātnespējas gadījumā, lai izvairītos no neskaidrībām un nodrošinātu saskaņotu rīcību saistībā ar bankas licences anulēšanu; atzīst, ka noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) alternatīvajiem pasākumiem attiecībā uz noguldījumu portfeļu pārskaitījumu finansēšanu šādos gadījumos var būt svarīga nozīme, jo īpaši attiecībā uz mazām un vidējām bankām, ja vien tie nemazina noguldītāju aizsardzību un NGS ir pietiekams finansējums, lai samazinātu nodokļu maksātāju iemaksas un vērtības iznīcināšanu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, un citos gadījumos tas var arī mazināt plaisu starp 8 % iekšējās rekapitalizācijas priekšnosacījumu, kas nodrošina piekļuvi noregulējuma fondam, un bankas zaudējumu segšanas spēju, to neattiecinot uz noguldījumiem, ko paredzēts pārskaitīt; uzsver, ka minimālo izmaksu pārbaude būtu stingri jāpiemēro šādiem pasākumiem; tādēļ aicina Komisiju ieviest lielāku skaidrību attiecībā uz zemāko izmaksu principu un NGS līdzekļu izmantošanas nosacījumiem;

58. atzīmē, ka pašreizējā maksātnespējas režīmu dažādība rada neskaidrību par likvidācijas procedūru iznākumu; uzskata – lai banku savienība darbotos efektīvi, ir jāturpina saskaņot banku maksātnespējas tiesību aktus; aicina Komisiju pēc detalizētas izpētes un konsultācijām ar valstu iestādēm un parlamentiem apsvērt to, kā vēl vairāk veicināt konkrētu aspektu saskaņošanu spēkā esošos valstu maksātnespējas tiesību aktos, kā arī pārskatīt noteikumus ārējā finansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu stimulu pielāgošanu un godīgus konkurences apstākļus;

59. jo īpaši uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt mērķtiecīgu pieeju kreditoru hierarhijas saskaņošanai banku maksātnespējas procedūrās, lai palielinātu NGS finansējuma apjomu noregulējumā un pasākumos, kas nav izmaksāšana, kamēr vien NGS ir pietiekams finansējums;

60. uzskata, ka ir jāveic vairāku banku noregulējums un tam ir nepieciešams pārskatīt sabiedrības interešu izvērtējumu, lai palielinātu pārredzamību un ex-ante prognozējamību attiecībā uz tā gaidāmo iznākumu un tādējādi noregulējuma instrumentus varētu piemērot plašākai banku grupai, jo īpaši vidējām bankām, kā arī nodrošinātu skaidrību, kas nepieciešama saskaņotāku un samērīgāku MREL līmeņu panākšanai; norāda uz VNV pašreizējo darbu šajā jomā; prasa novērst neatbilstības starp iekšējo noregulējuma grupu veiktajiem kritiski svarīgo funkciju novērtējumiem, kā minēts Revīzijas palātas 2021. gada ziņojumā par noregulējuma plānošanu VNM; turklāt uzsver, ka ir saskaņoti jāpārskata valsts atbalsta noteikumi un Komisijas 2013. gada Banku darbības paziņojums, lai tajos atspoguļotu panākumus krīzes pārvarēšanas satvara īstenošanā un uzlabošanā un nodrošinātu konsekventas BAND prasības, pienācīgi ņemot vērā nesenos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus; turklāt norāda uz Revīzijas palātas 2021. gada ieteikumu VNV ievērot vienoto noteikumu kopumu, katrā noregulējuma plānā nosakot būtiskus šķēršļus noregulējamībai, un ievērot pienācīgu procedūru to atcelšanai;

61. atbalsta ideju apsvērt grupu sanācijas un noregulējuma plānu nozīmi, kā arī to praktisko īstenošanu saistībā ar krīzes pārvarēšanas sistēmas pārskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvāku pieeju grūtību pārvarēšanai pārrobežu banku pakalpojumu jomā; norāda uz priekšlikumiem, kas paredz iespēju banku grupām par to, ka to meitasuzņēmumi un mātesuzņēmumi var slēgt oficiālu vienošanos par savstarpēju likviditātes atbalsta sniegšanu, un šādu atbalstu sasaistīt ar to grupas atveseļošanas plāniem, lai veicinātu esošo noteikumu līdzsvarotu izmantošanu izcelsmes un uzņēmējā valstī; uzskata, ka vajadzības gadījumā šādu oficiālu nolīgumu izpildē būtu jāiesaista kompetentās iestādes; norāda, ka grupu atveseļošanas un noregulējuma plānos varētu pieļaut MREL kalibrēšanu un to, ka banku iemaksas dažādajos drošības tīklos būs patiesi balstītas uz risku, tajos atspoguļojot šo drošības tīklu izmantošanas iespējamību un apmēru saskaņā ar vēlamo krīzes pārvaldības stratēģiju;

Noguldījumu apdrošināšana

62. uzsver, ka ir svarīgi, lai noguldītāju uzkrājumu aizsardzības līmenis būtu līdzvērtīgs visā banku savienībā neatkarīgi no banku atrašanās vietas; norāda, ka DGSD īstenošanas mērķis, garantējot līdz 100 000 EUR banku noguldījumiem, ir veicināt augstāku noguldījumu aizsardzības līmeni; atzīst Komisijas centienus, ieviešot ENAS, vēl vairāk stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos noguldījumu aizsardzībai; tajā pašā laikā atzīst ENAS nozīmīgo ieguldījumu, palīdzot mazināt valsts un banku saikni;

63. uzsver, cik svarīga ir NGS veikto iemaksu riska proporcionalitāte; brīdina, ka uz risku balstītas pieejas nepiemērošana var radīt bezatbildīgas rīcības risku un parazītismu, izraisot konservatīvu spekulatīvās uzņēmējdarbības modeļu subsidēšanu; uzsver, ka arī iemaksām turpmākajā ENAS ir jābūt proporcionālām riskam; norāda, ka dažādu iestāžu nesistemātiskie riski banku savienībā joprojām ir atšķirīgi; atkārtoti uzsver, ka visiem banku savienības dalībniekiem ir jātransponē BAND un DGSD, lai nodrošinātu viendabīgu riska samazināšanu visā banku savienībā;

64. pieņem zināšanai CMDI regulējuma pārskatīšanu un starpposma risinājumu hibrīda ENAS izveidei, kas ir pirmais solis ceļā uz ENAS pilnīgu pabeigšanu saskaņā ar Komisijas 2015. gada priekšlikumu, kura pamatā ir ideja par jauna centrālā fonda līdzāspastāvēšanu ar fondiem, kas paliek valstu NGS līmenī un tiek kombinēti ar samērīgu VNV nozīmes palielināšanu; vērš uzmanību uz ciešo savstarpējo saikni starp krīzes pārvaldību un ENAS un nepieciešamību tās skatīt kopīgi, lai izvairītos no banku savienības renacionalizācijas un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; šajā sakarībā norāda, ka, pārskatot CMDI, būtu jācenšas uzlabot regulējuma saskaņotību un konsekvenci;

65. aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai atsāktu sarunas par ENAS, izmantojot ceļveža darba plānu; prasa dalībvalstīm stingri apņemties strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos, kas atbilst Savienības kopējām interesēm; pauž apņemšanos strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos par ENAS, vienlaikus turpinot darbu pie riska mazināšanas pasākumiem;

66. aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā institucionālās aizsardzības shēmu nozīmi iesaistīto iestāžu aizsardzībā un stabilizācijā;

67. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

13.7.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

6

12

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Lars Patrick Berg, Stefan Berger, Francesca Donato, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Eero Heinäluoma, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manon Aubry, Herbert Dorfmann, Eugen Jurzyca, Eva Kaili, Margarida Marques, Jessica Polfjärd, Stéphane Séjourné

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Herbert Dorfmann, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Jessica Polfjärd, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoş Pîslaru

S&D

Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Eva Kaili, Aurore Lalucq, Margarida Marques, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Joachim Schuster, Paul Tang, Irene Tinagli

Verts/ALE

Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

6

-

ECR

Michiel Hoogeveen

ID

Gunnar Beck, France Jamet, Jörg Meuthen

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos

Renew

Engin Eroglu

 

12

0

ECR

Lars Patrick Berg, Eugen Jurzyca, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

ID

Francesca Donato, Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

Renew

Stéphane Séjourné, Stéphanie Yon-Courtin

The Left

Manon Aubry, José Gusmão

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 23. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika