Ziņojums - A9-0257/2021Ziņojums
A9-0257/2021
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi

27.7.2021 - (2019/2186(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Sylvie Brunet

Procedūra : 2019/2186(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0257/2021
Iesniegtie teksti :
A9-0257/2021
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi

(2019/2186(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem[3],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, GDPR)[4],

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 8. novembra ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai[5],

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumus par tematu "Nodarbinātības nākotne: Eiropas Savienības atbalsts SDO Simtgades deklarācijai"[6],

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 13. jūnija secinājumus par tematu "Mainīgā darba pasaule: pārdomas par jauniem darba veidiem un ietekmi uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību"[7],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020)0825),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu tiesību akts) (COM(2020)0842),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu "Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns" (COM(2021)0102),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu "Eiropas Datu stratēģija" (COM(2020)0066),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par mākslīgo intelektu "Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās" (COM(2020)0065),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu "Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai" (COM(2020)0014),

– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu "Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma" (COM(2016)0356),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra apspriešanās dokumentu "First phase consultation of social partners under Article 154 TFEU on possible action addressing the challenges related to working conditions in platform work" ("Pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu par iespējamu rīcību, risinot problēmas saistībā ar darba apstākļiem platformu darbā") (C(2021)1127),

– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par tiesībām būt bezsaistē[8],

– ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par spēcīgu sociālo Eiropu taisnīgai pārejai[9],

– ņemot vērā 2020. gada 22. oktobra rezolūciju par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm 2020. gadā[10],

– ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru[11],

– ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par digitālo pakalpojumu tiesību aktu: vienotā tirgus darbības uzlabošana[12],

– ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[13],

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm[14],

– ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru[15],

– ņemot vērā 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu[16],

– ņemot vērā 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu[17],

– ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību[18],

– ņemot vērā komisāra Nicolas Schmit 2019. gada 10. septembra pilnvarojuma vēstuli un Komisijas 2021. gada darba programmu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu "Taisnīgs darbs platformu ekonomikā",

– ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2019. gada 5. decembra atzinumu "Eiropas satvars regulējumam sadarbīgās ekonomikas jomā",

– ņemot vērā Eiropas sociālo partneru 2020. gada jūnija pamatnolīgumu par digitalizāciju[19],

– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Rekomendāciju Nr. 198 par darba attiecībām,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta pētījumu "Pētījums pierādījumu vākšanai par platformu darbinieku darba apstākļiem",

– ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojumu "Darba un prasmju mainīgais raksturs digitālajā laikmetā",

– ņemot vērā Komisijas JRC ziņojumu "Platformu darbinieki Eiropā",

– ņemot vērā Komisijas Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2020. gada 11. septembrī publicēto pētījumu "The platform economy and precarious work" ("Platformu ekonomika un nestabils darbs")[20],

– ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2017. gada 7. decembrī publicēto pētījumu "The Social Protection of Workers in the Platform Economy" ("Darbinieku sociālā aizsardzība platformu ekonomikā")[21],

– ņemot vērā Cedefop 2020. gada 24. septembra ziņojumu "Developing and matching skills in the online platform economy" ("Prasmju attīstīšana un saskaņošana tiešsaistes platformu ekonomikā"),

– ņemot vērā Cedefop 2020. gada 30. jūlija informatīvo ziņojumu "Online working and learning in the coronavirus era" ("Tiešsaistes darbs un mācības koronavīrusa laikmetā"),

– ņemot vērā Eurofound 2018. gada 24. septembra pētījumu "Nodarbinātība un darba apstākļi atsevišķiem platformu darba veidiem",

– ņemot vērā Eurofound 2019. gada 23. septembra politikas kopsavilkumu "Platform work: maximising the potential while safeguarding standards" ("Platformu darbs: maksimizēt potenciālu, vienlaikus saglabājot standartus?"),

– ņemot vērā Eurofound 2020. gada 21. septembra pētījumu "Back to the future: Policy pointers from platform work scenarios" ("Atpakaļ nākotnē: politikas norādes no platformu darba scenārijiem"),

– ņemot vērā Eurofound platformu ekonomikas tīmekļa repozitoriju[22],

– ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) 2017. gada 7. novembra pētījumu "Protecting Workers in the Online Platform Economy: An overview of regulatory and policy developments in the EU" ("Darbinieku aizsardzība tiešsaistes platformu ekonomikā: pārskats par regulējuma un politikas attīstību ES"),

– ņemot vērā SDO 2021. gada 23. februāra ziņojumu "World Employment and Social Outlook 2021: The role of digital labour platforms in transforming the world of work" ("Nodarbinātība pasaulē un sabiedrības prognozes 2021. gadā: digitālo darba platformu nozīme darba pasaules pārveidošanā"),

– ņemot vērā SDO 2018. gada 20. septembra ziņojumu "Digital labour platforms and the future of work: Towards decent work in the online world" ("Digitālās darba platformas un darba nākotne: ceļā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību tiešsaistes pasaulē"),

– ņemot vērā SDO 2019. gada 21. jūnija Simtgades deklarāciju par nodarbinātības nākotni,

– ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2020. gada dzimumu līdzsvara indeksu "Digitalisation and the future of work" ("Digitalizācija un turpmākais darbs"),

– ņemot vērā Data & Society 2019. gada februāra ziņojumus "Workplace Monitoring & Surveillance" ("Uzraudzība un pārraudzība darbvietās") un "Algorithmic Management in the Workplace" ("Algoritmiskā pārvaldība darbvietā"),

– ņemot vērā Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta 2020. gada 23. decembrī publicēto pētījumu "Data subjects, digital surveillance, AI and the future of work" ("Datu subjekti, digitālā uzraudzība, mākslīgais intelekts un darba nākotne")[23],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0257/2021),

A. tā kā "platformā nodarbināti darbinieki" ir personas, kas ar digitālās darba platformas starpniecību veic darbu vai sniedz pakalpojumus, kas tiek lielākā vai mazākā mērā kontrolēti; tā kā tie attiecīgi var būt gan darba ņēmēji, gan patiešām pašnodarbinātas personas;

B. tā kā "digitālā darba platforma" ir uzņēmums, kas lielākā vai mazākā mērā kontrolē pakalpojumus pēc pieprasījuma, kurus pieprasa fiziskas personas vai uzņēmumi un kurus tieši vai netieši sniedz fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai šādus pakalpojumus sniedz fiziskā darba vietā vai tiešsaistē;

C. tā kā "platformu darbs" ir darbs, ko veic, un pakalpojumi, ko pēc pieprasījuma un par atlīdzību sniedz platformā nodarbināti darbinieki neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa, digitālo darba platformu veida (fiziskajā darba vietā vai tiešsaistē) vai vajadzīgo prasmju līmeņa;

D. tā kā trūkst pietiekamu un atjauninātu Eiropas mēroga datu par platformu darbu un tā kā datu vākšanas metodika dalībvalstīs atšķiras, apgrūtinot platformu darba apjoma un attiecīgo darba ņēmēju skaita noteikšanu; tā kā uzskata, ka turpmāk platformu darba apjoms darba tirgū, visticamāk, pieaugs;

E. tā kā platformu darbs var radīt darbvietas, paplašināt izvēli, nodrošināt papildu ienākumus un samazināt šķēršļus iekļuvei darba tirgū; tā kā platformu darbs var veicināt elastīgumu un resursu optimizāciju, kā arī sniegt iespējas gan cilvēkiem, kas strādā digitālajās darba platformās vai ar to starpniecību, gan klientiem, un saskaņot pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu; tā kā digitālo rīku inovācija ir platformu darba priekšnosacījums un var veicināt izaugsmi krīzes un atveseļošanas laikā; tā kā platformu darbs var sniegt priekšrocības studentiem un cilvēkiem, kas vēlas vienlaikus apvienot mācības un darbu, kā arī radīt piekļuvi nodarbinātībai jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un cilvēkiem ar vājākām prasmēm;

F. tā kā platformu darbs nekādā ziņā nevar būt saistīts tikai ar cilvēku pārvadāšanu vai pārtikas piegādi, jo tas ietver arī profesionālus uzdevumus, mājsaimniecības uzdevumus un mikrouzdevumus;

G. tā kā platformu darbs ar mūsdienīgiem nodarbinātības veidiem veicina pieeju darba tirgum un tehnoloģiju attīstību, lai atvieglotu platformu izmantošanu un tās tuvinātu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem;

H. tā kā platformu darbs ir arī radījis bažas par nestabilitāti un sliktiem darba apstākļiem, pienācīgas sociālās aizsardzības trūkumu vai apgrūtinātu piekļuvi tai, negodīgu konkurenci, nedeklarētu darbu, sadrumstalotiem un neprognozējamiem ienākumiem un darba grafikiem, strīdu izšķiršanas mehānismu trūkumu, kvalifikācijas celšanas un karjeras virzības trūkumu, kā arī par arodveselības un drošības pasākumu trūkumu, jo īpaši attiecībā uz mazāk kvalificētiem platformu darbiniekiem fiziskajā darba vietā un darbiniekiem, kas veic mikrouzdevumus, kā tas vēlreiz tika uzsvērts Covid-19 krīzes laikā; tā kā šo situāciju veicina tas, ka darba ņēmējus kļūdaini klasificē kā pašnodarbinātas personas;

I. tā kā Covid-19 krīze palīdzēja uzsvērt platformu darbinieku nozīmi tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darījumdarbības nepārtrauktības nodrošināšanā visā ES, nodrošinot tik ļoti nepieciešamo saskarni starp svarīgākajām nozarēm, piemēram, pārtika un transports, un patērētājiem, un platformu modelis dažiem platformas darbiniekiem ir palīdzējis nodrošināt pastāvīgus ienākumus; tā kā vairāk nekā 60 % ES iedzīvotāju apgalvo, ka arī pēc Covid-19 krīzes viņi plāno joprojām izmantot tiešsaistes pakalpojumus, tostarp, piemēram, iespēju pasūtīt ēdienus tiešsaistē[24]; tā kā darba ņēmējiem nestandarta darba režīmos ir lielāks veselības risks nekā darba ņēmējiem standarta darba režīmos[25] un jo īpaši platformu darbinieki veiktā darba īpatnību, kā arī ātruma un efektivitātes radītā spiediena dēļ bieži ir pakļauti veselības un drošības riskam, tādi ir, piemēram, riteņbraucēji, kas ir neaizsargāti satiksmes dalībnieki un bieži strādā nelabvēlīgos un sarežģītos laika apstākļos; tā kā platformu darbs nedrīkst radīt nestabilitāti, nedrošību vai veselības un drošības apdraudējumu; tā kā platformu darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ zaudēja ienākumus, bieži vien nebija tiesību uz ienākumu atbalsta pasākumiem, kas norāda uz to, ka viņiem nav pieejama sociālā aizsardzība; tā kā platformu darbiniekiem fiziskajās darba vietās ir paaugstināts risks saslimt ar Covid-19;

J. tā kā, attiecīgi nenovēršot minētos riskus, tie var apdraudēt visu Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modeli un Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus; tā kā tehnoloģiju attīstība varētu arī piedāvāt risinājumus Eiropas sociālā modeļa pielāgošanai 21. gadsimta realitātei;

K. tā kā digitālās darba platformas 2019. gadā pasaulē radīja ieņēmumus vismaz 52 miljardu USD apmērā; tā kā aptuveni 70 % no gūtajiem ieņēmumiem bija koncentrēti tikai divās valstīs — Amerikas Savienotajās Valstīs (49 %) un Ķīnā (22 %), savukārt Eiropā (11 %) un citos reģionos (18 %) šī daļa bija daudz mazāka[26];

L. tā kā platformu darbs ietver dažādas realitātes un tam ir raksturīgs augsts veicamo darbību neviendabīguma līmenis; tā kā ir dažādas platformu darba kategorijas, piemēram, darbs, kas notiek tiešsaistē vai fiziskajā darba vietā, kam vajadzīgs augsts vai zems prasmju līmenis, ko apmaksā par katru uzdevumu vai stundu un kas tiek veikts kā sekundāra vai primāra nodarbošanās, un tā kā platformu darbinieku profili un platformu veidi ir ļoti atšķirīgi; tā kā Eurofound[27] sniegtā informācija liecina, ka 2017. gadā atsevišķās dalībvalstīs raksturīgākie platformu darba veidi bija darbs fiziskajā darba vietā profesionālo pakalpojumu, piegādes pakalpojumu, pasažieru pārvadājumu un mājsaimniecību pakalpojumu jomā;

M. tā kā vairākumam platformas darbinieku ir cits darbs vai cits ienākumu avots; tā kā platformu darbinieku darbs parasti ir mazatalgots un tikai nedaudzi gūst salīdzinoši labus ienākumus; tā kā platformu ekonomikas darba ņēmēji parasti ir jaunāki un izglītotāki nekā plašāka sabiedrība[28];

N. tā kā platformu darbiniekus neatkarīgi no viņu faktiskās nodarbinātības situācijas parasti klasificē kā oficiāli pašnodarbinātus, lai gan bieži vien tiem nav pašnodarbinātām personām raksturīgās profesionālās neatkarības; tā kā tādēļ daudziem platformu darbinieki nevar izmantot līdzvērtīgu sociālo aizsardzību, darba tiesību vai veselības un drošības noteikumus, ko attiecīgajās dalībvalstīs nodrošina darba līgums vai darba attiecības; tā kā digitālās darba platformas šādos gadījumos neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas; tā kā nelielai daļai platformu darbinieku ir darbinieka vai aģentūras darbinieka statuss; tā kā daudzi tiesu nolēmumi un administratīvie lēmumi, tostarp valstu augstāko instanču tiesās un Eiropas Savienības Tiesā (EST), attiecībā uz platformu darbu fiziskajā darba vietā, jo īpaši vairāku dalībvalstu transporta un pārtikas piegādes nozarēs, ir apstiprinājuši, ka platformu un platformu darbinieku darba attiecību pamatā ir to darbības un saikne ar savām platformām, kā arī attiecīgās tiesības un pienākumi; tā kā darba ņēmēju rīcībā vajadzētu būt vienkāršiem līdzekļiem, lai noskaidrotu un apstiprinātu savu nodarbinātības statusu, un viņiem nevajadzētu uzlikt pienākumu aizstāvēt savas tiesības tiesas procesā;

O. tā kā platformu darbā dažu platformu darbinieku neatbilstīga klasificēšana par pašnodarbinātajiem rada nenoteiktību un darba ņēmējiem liedz piekļuvi darba tiesībām, sociālajai aizsardzībai, priekšrocībām un attiecīgo noteikumu piemērošanai; tā kā platformu darbs vai līdzīgi nodarbinātības modeļi un digitalizācija nākotnē, visticamāk, ietekmēs aizvien vairāk nozaru, piemēram, piegādes, transporta, cilvēkresursu, veselības aprūpes, bērnu aprūpes, individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu un tūrisma nozari; tā kā digitālo tehnoloģiju attīstība daudzās nozarēs, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecībā un pakalpojumos, uzņēmumiem un darba ņēmējiem rada iespējas un riskus;

P. tā kā jauniem darba veidiem būtu jāpaliek ilgtspējīgiem un taisnīgiem un platformu darba pamatā vajadzētu būt Savienības vērtībām, ētikai un uz cilvēkiem vērstai pieejai, kur digitālā tehnoloģija joprojām būs tikai instruments; tā kā šajā ziņā digitālās pārkārtošanās kontekstā ārkārtīgi liela nozīme ir ikviena Eiropas iedzīvotāja digitālajām prasmēm;

Q. tā kā liels elastīgums tiek novērtēts kā viena no lielākajām platformu darba priekšrocībām;

R. tā kā dalībvalstis ir izstrādājušas atšķirīgas pieejas, kuru rezultāts ir sadrumstaloti noteikumi un iniciatīvas, kas šādas nenoteiktības dēļ negatīvi ietekmē darba ņēmējus, uzņēmumus, tostarp platformas, un patērētājus; tā kā Eiropas līmenī ir vajadzīga likumdošanas iniciatīva, lai pārvarētu izrietošo juridisko nenoteiktību, nodrošinātu un uzlabotu platformu darbinieku tiesības, darba apstākļus un piekļuvi sociālajai aizsardzībai, veicinātu ilgtspējīgu platformu darba modeļu inovācijas potenciālu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar "tradicionālajiem" ekonomikas dalībniekiem; tā kā lielākā daļa platformu darbojas dažādās ES dalībvalstīs un bieži vien nav reģistrētas valstī, kurā šo platformu darbinieki veic attiecīgās darbības;

S. tā kā Eiropas līmenī nav termina "darba ņēmējs" definīcijas, bet Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir noteikti kritēriji darba ņēmēja un pašnodarbinātas personas statusa noteikšanai; tā kā nodarbinātības pazīmes, pēc kurām to var atzīt par darba attiecībām vai darba līgumu, dalībvalstīs ir atšķirīgas un ir valstu kompetencē; tā kā īpašs "trešais statuss" platformas darbiniekiem vēl vairāk izkropļotu digitālo darba platformu un tradicionālo ekonomikas uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurenci un nebūtu saderīgs ar dalībvalstu darba ņēmēju un patiešām pašnodarbinātu personu klasifikāciju, tādējādi radot neparedzamas tiesiskas, administratīvas un juridiskas sekas, kā arī radītu darba tirgus segmentācijas risku; tā kā platformu darbinieki atkarībā no viņu faktiskās situācijas būtu jāklasificē vai nu kā darba ņēmēji, vai kā patiešām pašnodarbinātas personas un viņiem būtu jāizmanto attiecīgās tiesības un nosacījumi; tā kā atspēkojama darba attiecību prezumpcija un pierādīšanas pienākuma atcelšana atvieglotu platformas darbinieku pareizu klasifikāciju, jo saskaņā ar minēto pienākumu gadījumos, kad darba ņēmēji sava nodarbinātības statusa klasifikāciju apstrīd tiesas vai administratīvā procesā, pusei, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir darba devējs, jāpierāda, ka saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos vai koplīgumos noteiktajām definīcijām darba attiecības nav bijušas; tā kā, ieviešot atspēkojama darba attiecību prezumpciju, visus platformu darbiniekus nedrīkst automātiski klasificēt kā darba ņēmējus;

T. tā kā būtu jānodrošina spēkā esošo noteikumu, jo īpaši direktīvas par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un regulas par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, piemērošana;

U. tā kā MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un aptver 99 % no visiem ES uzņēmumiem;

V. tā kā platformu darbs, salīdzinot ar vispārējo darba tirgu, palielina dzimumu nevienlīdzību, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un dzimumu segregāciju nodarbošanās jomās vai nozarēs[29]; tā kā platformu darbs var būt iespēja, ko izmantot, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū; tā kā platformu darbā ar lielāku darba autonomiju vairāk ir vīriešu, toties sievietes biežāk veic nestabilāku platformu darbu ar ierobežotu darba autonomiju, sieviešu un vīriešu pārstāvība dažādos pakalpojumu veidos un platformās tomēr ir atšķirīga; tā kā tāpēc cilvēki, kas veic svarīgus aprūpes pienākumus un pienākumus ģimenē, ir nelabvēlīgā situācijā, un tam var būt negatīvas sekas, jo īpaši attiecībā uz sievietēm[30]; tā kā platformu darbinieces, jo īpaši autovadītājas un personas, kas sniedz uzkopšanas un aprūpes pakalpojumus privātās dzīvesvietās, ir pakļautas seksuālas uzmākšanās un ar dzimumu saistītas vardarbības riskam[31] un tā kā trūkst ziņošanas līdzekļu, nav saziņas ar personāla vadītāju vai sievietes baidās no negatīviem novērtējumiem un darba zaudēšanas nākotnē, viņas, iespējams, par šādiem gadījumiem neziņo;

W. tā kā, sākot no rašanās brīža un pateicoties digitālo tehnoloģiju attīstībai pēdējos gados, platformu darba mērogs ir ievērojami paplašinājies, sniedzot darba ņēmējiem, patērētājiem un uzņēmumiem jaunas iespējas attiecībā uz savstarpējo attiecību vietas, laika, elastīguma un biežuma, tostarp darbu un pakalpojumu sniegšanas izvēli; tā kā SDO globālajā ziņojumā ir norādīts, ka lielākajai daļai darba ņēmēju, kas strādā fiziskajās darba vietās, un vienai trešdaļai tiešsaistes darba ņēmēju platformu darbs digitālajās darba platformās ir galvenais ienākumu avots, šī daļa ir lielāka jaunattīstības valstīs un sievietēm[32]; tā kā ES joprojām ir neliela daļa no vispārējā darba tirgus, proti, saskaņā ar aplēsēm 11 % ES darbaspēka vismaz vienu reizi ir snieguši pakalpojumus, izmantojot fiziskās vai tiešsaistes darba platformas, un no 2019. gada 1,4 % tas ir pamatdarbs[33]; tā kā digitalizācijas sniegtie ieguvumi ir plaši un līdzvērtīgi jāsadala starp platformām, darba ņēmējiem, klientiem un sabiedrību kopumā; tā kā ir vajadzīgi stingri aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka platformu darbā ir pienācīgi darba apstākļi, un novērstu darba tirgus segmentāciju;

X. tā kā platformām, kas darbojas kā darba devēji, ir jāievēro visi darba devēju pienākumi un jāuzņemas attiecīgo nozaru saistības;

Y. tā kā digitālo darba platformu darījumdarbības modelī ir tādi rīki kā lietotnes, algoritmi un mākslīgais intelekts, lai saskaņotu piedāvājumu ar pieprasījumu un dažādos veidos pārvaldītu darbiniekus; tā kā algoritmiskā pārvaldība rada jaunas problēmas attiecībā uz darba nākotni un var radīt spēku nelīdzsvarotību un lēmumu pieņemšanas necaurredzamību, kā arī tehnoloģijās balstītu kontroli un uzraudzību, kas varētu saasināt diskriminējošu praksi un apdraudēt privātumu, darba ņēmēju veselību un drošību, un cilvēka cieņu[34]; tā kā algoritmiskajai pārvaldībai jābūt pilnīgi pārredzamai un cilvēka uzraudzītai, lai darba ņēmēji vajadzības gadījumā varētu apstrīdēt lēmumus, izmantojot efektīvas procedūras, un, lai tās rezultātos nepieļautu diskriminācijas risku, tā nedrīkst būt balstīta uz neobjektīvām datu kopām, kas saistītas ar dzimumu, etnisko izcelsmi vai dzimumorientāciju; tā kā visneaizsargātākajām grupām, piemēram, sievietēm, minoritāšu pārstāvjiem un personām ar invaliditāti, ir augstāks neobjektīva vērtējuma risks[35];

Z. tā kā platformu darba vidē jo īpaši sarežģīta ir neapmaksāta darba problēma;

AA. tā kā kooperatīvu izveide varētu būt svarīgs instruments platformu darba augšupējai organizēšanai un varētu veicināt platformu konkurenci;

AB. tā kā ir ļoti vajadzīgi integrēti transporta risinājumi, kam pamatā ir plašs pakalpojumu klāsts un kas uzsver sistēmu, nevis tās komponentus, un tā kā platformas var sekmēt to, ka gan mobilitāte kļūst par pakalpojumu (MaaS), gan loģistika (LaaS), kā arī tās var sekmēt sadarbīgu mobilitāti; tā kā šāda digitalizācija varētu radīt lielas iespējas izveidot ilgtspējīgu, inovatīvu un multimodālu transporta nozari, tostarp izmantojot sabiedriskā transporta inovāciju; tā kā platformu uzņēmumiem paredzētā tālredzīgā satvarā ir jāpievēršas arī iespējamām vides un veselības problēmām un maksimāli jāpalielina mobilitātes efektivitāte, un tā kā tādēļ būtu jāveic padziļināts novērtējums par platformu ietekmi uz vidi transporta un tūrisma jomā, ņemot vērā, ka nav pietiekami daudz informācijas par šo platformu pozitīvo un negatīvo ietekmi;

AC. tā kā digitālās starpniecības un sadarbīgo platformu izplatība radikāli maina pasažieru un kravu transportu, proti, tiek sniegti jauni pakalpojumi uzņēmumiem un privātpersonām, attīstīts multimodālais transports, uzlabota izolētu teritoriju savienojamība, sekmēta mobilitāte pilsētās vai pat optimizēta plūsmas pārvaldība;

AD. tā kā ātrdarbīga bezvadu un fiksētā savienojamība ir būtiska turpmākai digitalizētu transporta pakalpojumu attīstībai; tā kā ES nosaka digitālo pakalpojumu un produktu izmantošanas regulatīvos standartus, kā tas noteikts GDPR un Eiropas digitālajā stratēģijā, taču atpaliek no konkurences apstākļu radīšanas jauniem digitālajiem uzņēmumiem un platformām, lai tie varētu attīstīties un augt ES,

Eiropas tiesiskais regulējums

1. norāda, ka pašreizējais Eiropas regulējums ir neapmierinošs, un pauž nožēlu par to, ka ES juridiskie instrumenti, kuros ir neatbilstīga klasifikācija un pietiekami nav ņemta vērā jaunā situācija darba tirgū, bieži vien daudziem platformu darbiniekiem netiek piemēroti; uzsver, ka jāuzlabo darba apstākļi visiem platformu darbiniekiem, kas strādā ar digitālo darba platformu starpniecību, tostarp patiešām pašnodarbinātām personām; pauž nožēlu par to, ka šī sadrumstalotība daudziem platformu darbiniekiem var radīt juridiski nestabilu situāciju, tāpēc šiem darbiniekiem varētu būt mazāk tiesību vai tās varētu būt ierobežotākas nekā būtu jāgarantē visiem darbiniekiem; uzskata, ka neatbilstīgs regulējums var izraisīt dažādas interpretācijas, tādējādi radot neparedzamību un no tās izrietošo negatīvo ietekmi gan uz uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem;

2. norāda, ka visās dalībvalstīs nav vienādi definēta terminu "darbinieks" un "pašnodarbinātais" nozīme; turklāt norāda, ka šos abus terminus dažkārt nav iespējams skaidri nošķirt attiecībā uz jauniem darba veidiem un ka tādēļ pastāv risks, ka daži pašnodarbinātie vai darba ņēmēji tiks nepareizi klasificēti un nevarēs izmantot tiesības, kas izriet no viņu statusa; uzskata, ka darba ņēmējiem digitālajās darba platformās jābūt tādām pašām tiesībām un tādai pašai piekļuvei sociālajai aizsardzībai kā tās pašas kategorijas darba ņēmējiem, kas nestrādā platformā, pilnībā ievērojot valstu darba tirgus modeļu daudzveidību, sociālo partneru autonomiju un valstu kompetenci;

3. turklāt uzsver, ka uz platformu darbiniekiem, kas strādā dažādās dalībvalstīs vai pastāvīgu nodarbinātību apvieno ar platformu darbu dažādās dalībvalstīs, attiecībā uz vienu un to pašu darbu varētu būt piemērojami pilnīgi atšķirīgi noteikumi;

4. uzskata, ka darba ņēmēju, uzņēmumu, tostarp platformu, un patērētāju labā ir steidzami jānovērš šī juridiskā nenoteiktība; uzskata, ka visos priekšlikumos ir jāatzīst platformu un platformu darbinieku neviendabīgums, kā arī valstu darba tiesību aktu, sociālā nodrošinājuma un veselības aizsardzības sistēmu atšķirības, vajadzība pēc ilgtspējīgiem digitālo darba platformu modeļiem un jāņem vērā tādu platformu darbinieku statuss, kuri patiešām ir pašnodarbinātas personas; uzskata, ka, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un apspriešanos ar iesaistītajiem dalībniekiem, būtu jāizveido Eiropas regulējums, kas aizsargātu platformu darbu, piedāvājot pienācīgus darba apstākļus, vienlaikus risinot nestabilu platformu darba veidu problēmu, un ko varētu papildināt ar valstu tiesību aktiem vai koplīgumiem; uzsver, ka jebkurai ES likumdošanas iniciatīvai būtu jāveicina inovācija, jaunu darījumdarbības modeļu radīšana, kooperatīvu, jaunuzņēmumu un MVU, kā arī pienācīgas kvalitātes darbvietu izveide; uzsver, ka būtu jāsaglabā iespējas, ko sniedz digitālās darba platformas un elastīgie nodarbinātības nosacījumi, ja vien tie negatīvi neietekmē sociālo aizsardzību un darba ņēmēju tiesības;

5. norāda, ka neatbilstīgas klasifikācijas gadījumi visvairāk ir izplatīti digitālā darba platformās, kas, tieši vai izmantojot algoritmu, stingri organizē platformu darba nosacījumus un atalgojumu; aicina Komisiju, lai atvieglotu platformas darbinieku pareizu klasifikāciju, plānotajā priekšlikumā attiecībā uz platformu darbinieku darba attiecībām iekļaut atspēkojamu prezumpciju, ņemot vērā valstu definīcijas, kas noteiktas attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos vai koplīgumos, kā arī atcelt pierādīšanas pienākumu un, iespējams, ieviest papildu pasākumus; tādēļ uzsver, ka vienmēr, kad platformu darbinieki savu nodarbinātības statusa klasifikāciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi apstrīd tiesvedībā tiesā vai pārvaldes struktūrā, pusei, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir darba devējs, ir jāpierāda, ka darba attiecības nav bijušas; uzsver, ka, ieviešot atspēkojama darba attiecību prezumpciju, visus platformu darbiniekus nedrīkst automātiski klasificēt kā darba ņēmējus; uzskata, ka darba ņēmēju klasifikācija būtu jāveic, pamatojoties uz faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, un kritērijiem, kas noteikti valsts tiesību aktos, nevis uz pušu sniegto attiecību aprakstu; uzsver, ka šāda atspēkojama prezumpcija nodrošinās, ka darba ņēmēji, kas patiešām ir pašnodarbinātas personas, varēs palikt šajā statusā un turpināt strādāt ar platformu starpniecību; turklāt aicina Komisiju precizēt, ka nav jāapsver iespēja ES noteikt jaunu tā dēvēto trešo statusu, kas nav ne darba ņēmējs, ne pašnodarbināta persona, jo tas nepalīdzētu atrisināt pašreizējās problēmas un jau tā neskaidros jēdzienus padarītu vēl neskaidrākus, un nodrošināt, ka platformu darbinieki saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek klasificēti vai nu kā darba ņēmēji, vai kā pašnodarbinātas personas;

6. uzsver, ka dalībvalstu un Eiropas līmeņa tiesību akti ne tuvu neatbilst digitalizācijas attīstības tempam, tāpēc attiecībā uz jaunām nodarbinātības metodēm trūkst regulējuma, kas tieši ietekmētu darba ņēmēju tiesības un tiešsaistes platformu darbību;

7. uzsver, ka visos noteikumos, kuri attiecas uz tiešsaistes platformām, ir jāievēro subsidiaritātes princips un dalībvalstu atšķirīgās pieejas attiecībā uz platformu darba ņēmēju skaitu, darba ņēmēju tiesībām, un šiem noteikumiem ir jāiztur laika un digitalizācijas pārbaude;

8. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu līdz 2021. gada beigām pēc iepriekšējas divu posmu apspriešanās ar sociālajiem partneriem iesniegt likumdošanas iniciatīvas priekšlikumu, ar ko paredzēts uzlabot platformu darbinieku darba apstākļus, kā paziņots Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā; aicina Komisiju, ja sociālie partneri nav izteikuši vēlmi sākt LESD 155. pantā paredzēto procesu un pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas secinājumiem, iesniegt priekšlikumu direktīvai par platformu darbiniekiem, lai garantētu visu platformu darbinieku tiesības, un pievērsties platformu darba īpatnībām, lai nodrošinātu taisnīgus un pārredzamus darba apstākļus, garantētu veselīgu un drošu darba vidi, nodrošinātu piekļuvi atbilstīgai un pārredzamai sociālajai aizsardzībai, kā arī šo darbinieku tiesības organizēt, dibināt arodbiedrības, brīvi tām pievienoties un tām pārstāvēt darbiniekus, kā arī piedalīties sarunās par koplīgumiem, piekļuvi apmācībai un prasmju apguvei, kā arī nodrošināt datu aizsardzību saskaņā ar GDPR un pārredzamu, ētisku un nediskriminējošu algoritmisku pārvaldību, vienlaikus visās dalībvalstīs nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radot paredzamu un stabilu darījumdarbības vidi, kas veicina ieguldījumus un inovāciju;

9. aicina Komisiju atbilstīgi digitālo darba platformu darbības nozarei atzīt to darba devēja, (pagaidu) nodarbinātības aģentūras vai starpnieka statusu, lai nodrošinātu, ka platformas izpilda visus ar konkrēto statusu saistītos pienākumus, tostarp attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, atbildību par veselību un drošību, atbildību par ienākuma nodokļa maksājumiem, uzticamības pārbaudi un korporatīvo sociālo atbildību, un ka tā var saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē;

10. uzsver, ka fiktīvas pašnodarbinātības apkarošana ir jāuzlabo, izmantojot direktīvu, kas attiektos uz platformu darbiniekiem, kuri atbilst darba attiecībām raksturīgajiem nosacījumiem, pamatojoties uz faktisko darba veikšanu, nevis pušu attiecību aprakstu;

11. uzsver, ka tiešsaistes platformas daudzējādā ziņā ietekmē ne tikai ieguvumus, ko tās piedāvā patērētājiem, bet tām ir plaša mēroga ietekme uz visu piegādes ķēdi, tostarp piegādātājiem, ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un šī ietekme ir attiecīgi jāņem vērā, apspriežoties par tiesību aktiem;

Godīgi un pārredzami darba apstākļi

12 aicina Komisiju, pētot darba apstākļu uzlabošanas veidus, pievērst uzmanību tam, kā:

– nodrošināt, ka darba koplīgumu sistēmas darbojas pareizi un efektīvi, un kā

– labāk īstenot ekskluzivitātes klauzulu aizliegumu un saskaņā ar direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem nodrošināt, ka visiem platformu darbiniekiem ir atļauts strādāt dažādās platformās (daudzās lietotnēs) un pret viņiem tāpēc netiek vērsta nelabvēlīga attieksme;

– nodrošināt prasmju sertifikātu pārnesamību un veicināt vērtējumu savstarpēju izmantojamību platformās;

– uzlabot tiesības gadījumos, kad platformas veic darbības ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu, nodrošinot, ka visiem platformu darbiniekiem ir tiesības iesniegt iepriekšēju pamatotu paziņojumu un — tā apstrīdēšanas gadījumā — tiesības uz atbildi un efektīvu un objektīvu strīdu izšķiršanu, kas dod iespēju atjaunot atbilstību vai atspēkot paziņojumu, kā arī iesniegt kolektīvu prasību;

– novērst pašreizējo pārredzamības trūkumu, vienlaikus ievērojot komercnoslēpumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943[36], jo īpaši tās 13. un 18. apsvērumu un 3. un 5. pantu, nodrošinot, ka tiek sniegta būtiska informācija par darba apstākļiem un sadarbības noteikumiem, cenas vai maksas aprēķināšanas metodi, uzdevumu piešķiršanu un nodrošināta pārredzamība gadījumos, kad tiek mainīti pagaidu vai pastāvīgas deaktivizācijas noteikumi, nosacījumi un procedūras, ja tādi ir, par ko iepriekš būtu jāapspriežas; uzskata, ka iepriekš minētajam paziņojumam jābūt skaidram, visaptverošam un viegli pieejamam gan darba ņēmējiem, gan viņu pārstāvjiem saskaņā ar spēkā esošajiem ES un valstu tiesību aktiem darba ņēmēju tiesību jomā;

– izmantojot mākslīgo intelektu, nodrošināt, ka platformas ir pārredzamas saistībā ar veidu, kādā izmanto mākslīgo intelektu un algoritmiskos parametrus, kas ietekmē darba apstākļus, jo īpaši attiecībā uz uzdevumu sadali, vērtējumiem un mijiedarbību, un saprotamas un atjauninātas informācijas sniegšanu par algoritma darbību, ņemot vērā veidu, kādā tiek piešķirti uzdevumi, vērtējumi, kā notiek deaktivizācijas procedūra un tiek noteiktas cenas;  ņem vērā to, ka cilvēkiem vienmēr ir jāpārrauga algoritmi un ka algoritmu lēmumiem ir jābūt pieņemtiem atbildīgi, tiem jābūt apstrīdamiem un attiecīgā gadījumā atgriezeniskiem;

– izskatīt iespēju platformās izveidot neobligātas un viegli pieejamas funkcijas, kas ļautu darba ņēmējiem privāti un droši identificēt citam citu un sazināties, ja viņi to vēlētos;

13. aicina Komisiju izpētīt, kādā ziņā spēkā esošie Savienības noteikumi ir piemērojami digitālo darba platformu tirgum, un nodrošināt to pienācīgu īstenošanu un izpildi; aicina dalībvalstis, negaidot konkrētu iemeslu un pamatojoties uz prognozēšanas loģiku, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērtēt, vai ir nepieciešams modernizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, tostarp sociālās nodrošināšanas sistēmas, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un vienlaikus garantētu darba ņēmēju aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt sociālās nodrošināšanas sistēmas un tādējādi panākt, ka saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma pabalsti ir eksportējami un var summēt apdrošināšanas periodus;

Veselīga un droša darba vide

14. uzsver, ka platformu darbinieki var būt pakļauti paaugstinātam veselības un drošības riskam gan fiziskajā (piemēram, ceļu satiksmes negadījumi vai fiziskas traumas, ko rada iekārtas vai ķimikālijas), gan tiešsaistes (piemēram, saistībā ar datoru darbstaciju ergonomiku) darbā, kas skar ne tikai fizisko veselību, bet arī psihosociālo veselību ar neprognozējamu darba laiku, darba intensitāti, konkurējošu vidi (vērtēšanas sistēmas, darba stimuli ar prēmijām), informācijas pārslodzi un izolāciju kā iespējamiem riska faktoriem; uzsver, ka Komisijas priekšlikumā ir jāpievēršas platformu darbinieku arodveselībai un drošībai saskaņā ar Eiropas veselības un drošības tiesisko regulējumu un, īstenojot Eiropas sociālo partneru pamatnolīgumu par digitalizāciju, jānodrošina šiem darbiniekiem iespēja izmantot savas tiesības, tostarp tiesības būt bezsaistē, šādas rīcības dēļ neradot tiem neizdevīgu situāciju; uzsver, ka visiem platformu darbiniekiem fiziskajās darba vietās ir jābūt nodrošinātiem ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem un ka darbiniekiem, kas veic pārvadājumus un piegādi, ir jābūt garantētai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem; uzsver, ka digitālajās darba platformās jāievieš aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu platformas darbiniekus pret vardarbību un uzmākšanos, tostarp ar dzimumu saistītu vardarbību, un jāizveido efektīvi ziņošanas mehānismi;

15. uzskata, ka visiem platformu darbiniekiem būtu jāparedz tiesības saņemt kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un būtu jānodrošina veselības un invaliditātes apdrošināšanas segums; šajā ziņā atzinīgi vērtē dažu digitālo darba platformu iniciatīvas, kas paredz vispirms nodrošināt apdrošināšanu, kā arī darba aizsardzības pasākumus, līdz tiks izstrādāts tiesiskais regulējums, un uzsver, ka šajā ziņā liela nozīme var būt koplīgumiem;

Pienācīga un pārredzama sociālā aizsardzība

16. pauž stingru pārliecību, ka sociālās aizsardzības sistēmu oficiāls un efektīvs segums, atbilstība un pārredzamība būtu jāattiecina uz visiem darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātajiem; aicina dalībvalstis pilnībā un nekavējoties īstenot Padomes 2019. gada 8. novembra Ieteikumu 2019/C 387/01 par darba ņēmēju un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai un veikt pasākumus, lai nodrošinātu platformu darba ņēmēju sociālo aizsardzību; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt dalībvalstu sasniegto šajā jomā, ņemot vērā Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

17. atgādina, ka sociālā aizsardzība ir uz solidaritāti balstīts drošības tīkls, kas ir izdevīgs ne tikai atsevišķai personai, bet arī sabiedrībai kopumā; uzsver, ka platformu darbinieki saskaras ar īpašām problēmām, lai izpildītu atbilstības prasības un pretendētu uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas savukārt ietekmē viņu nākotnes izredzes un sociālā nodrošinājuma sistēmu finansiālo dzīvotspēju un solidaritāti; uzskata, ka platformu darbiniekiem jābūt piekļuvei visām statusam atbilstīgajām sociālā nodrošinājuma jomām; jo īpaši atgādina, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis nodrošinātu un vajadzības gadījumā paplašinātu piekļuvi sociālajai aizsardzībai pašnodarbinātām personām, tostarp personām, kuras maina statusu vai kurām ir abi statusi, lai nodrošinātu uzkrāto sociālo tiesību un tiesību pārnesamību, kā arī lai nodrošinātu piekļuvi shēmām, kas aptver maternitātes un līdzvērtīgus vecāku pabalstus, bezdarba, nelaimes gadījumu, ilgtermiņa aprūpes, invaliditātes, slimības, veselības aprūpes un vecuma pabalstus;

Pārstāvības un koplīguma slēgšanas tiesības

18. atgādina, ka biedrošanās brīvība un tiesības uz kolektīvām sarunām ir visu darba ņēmēju pamattiesības, un uzskata, ka direktīvai par platformu darbiniekiem būtu jānodrošina šo tiesību efektivitāte un to stingra piemērošana un ievērošana; pauž bažas par nelīdzsvarotajām un nesimetriskajām attiecībām starp digitālajām darba platformām un darba ņēmējiem, kuriem var trūkt individuālo spēju aizstāvēt savas intereses sarunās par taisnīgiem noteikumiem un nosacījumiem; turklāt norāda, ka ir arī praktiskas problēmas, piemēram, trūkst kopīgu saziņas līdzekļu un iespēju tikties tiešsaistē vai klātienē, un tas praksē var kavēt kolektīvu pārstāvību; norāda arī uz iespējām, ko sniedz novatoriskas pieejas, lai radītu jaunas sociālā dialoga un organizācijas iespējas, izmantojot digitālos risinājumus; aicina Komisiju savā priekšlikumā pievērsties šādu šķēršļu novēršanai; uzsver, ka platformu darbiniekiem un platformām ir jābūt pienācīgi organizētām un pārstāvētām, lai veicinātu sociālo dialogu un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu;

19. uzsver, ka sadarbīgas tiesiskās formas varētu būt svarīgs instruments platformu darba augšupējai organizēšanai, kam var būt arī pozitīva ietekme uz iekšējo demokrātiju un darba ņēmēju iespēju palielināšanu;

20. pauž nožēlu par kolektīvās pārstāvības juridiskajām grūtībām, ar ko saskaras platformu darbinieki, un apzinās, ka individuālus pašnodarbinātos parasti uzskata par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas aizliegums slēgt līgumus par konkurences ierobežošanu; šajā ziņā atzīst Komisijas publicēto sākotnējo ietekmes novērtējumu un plānoto[37] iniciatīvu šā šķēršļa novēršanai, kā arī likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot platformu darbinieku darba apstākļus, vienlaikus ievērojot pašreizējās darba koplīgumu slēgšanas sistēmas; ir pārliecināts, ka ES konkurences tiesības nedrīkst kavēt individuālo pašnodarbināto platformu darbinieku darba apstākļu uzlabošanu (tostarp atalgojuma noteikšanu) un sociālo aizsardzību ar darba koplīguma slēgšanas sarunu palīdzību, un mudina Komisiju precizēt, ka koplīgumi nav konkurences tiesību piemērošanas jomā, lai nodrošinātu, ka šie darbinieki var apvienoties un kopīgi vienoties, kā arī lai garantētu labāku līdzsvarotāku spēju aizstāvēt savas intereses un taisnīgāku iekšējo tirgu;

Apmācība un prasmes

21. uzsver, cik svarīga ir apmācība, un jo īpaši to, ka digitālajām darba platformām platformu darba ņēmējiem ir jānodrošina apmācība par tīmekļa vietnes vai lietotnes izmantošanu, veicamajiem uzdevumiem, kā arī par arodveselību un drošību; turklāt uzsver, ka platformām platformu darbiniekiem, jo īpaši mazāk kvalificētiem darbiniekiem, būtu jānodrošina piekļuve tālākizglītībai, kas uzlabotu viņu nodarbinātības un karjeras iespējas; prasa atvieglot sasniegumu atzīšanu, apstiprināšanu un pārnesamību neformālās un ikdienējās mācīšanās jomā, kā arī platformu darbā iegūto prasmju atzīšanu; šajā ziņā uzskata, ka platformu darbiniekiem, kuri ir piedalījušies šādā apmācībā, būtu jāsaņem "pieredzes sertifikāts", ko varētu augšuplādēt individuālajos mācību kontos; šajā ziņā aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos attiecībā uz Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem un individuālajiem mācību kontiem pievērsties platformu darbinieku izglītībai un apmācībai; norāda uz dažām stratēģiskām partnerībām, ko platformas izveidojušas, lai nodrošinātu platformu darbinieku piekļuvi apmācībai (piemēram, valodu kursi, personalizēta apmācība un individuāla video apmācība), lai palīdzētu šiem darbiniekiem turpināt profesionālo izaugsmi; uzskata, ka šāda paraugprakse būtu jāintegrē visu nozaru platformās;

22. uzsver, ka digitālās prasmes ir ārkārtīgi svarīgas; uzskata, ka ir nepieciešami ieguldījumi arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka ES darbaspēkam ir digitālajam laikmetam vajadzīgās prasmes; aicina dalībvalstis izglītības un apmācības sistēmas pielāgot digitālajam darba tirgum, lai ne tikai veicinātu digitālo pratību un prasmju apguvi, bet veicinātu arī darījumdarbību; uzsver, ka līdz šim darba platformu ekonomika galvenokārt ir attīstījusies pilsētu teritorijās; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai likvidētu digitālo plaisu un visiem iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem; šajā ziņā uzsver 5G platjoslas izvēršanas nozīmi lauku apvidos;

23. uzsver, ka platformu darbiniekiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi jānodrošina tāda pati piekļuve mūžizglītībai kā tradicionālās ekonomikas darbiniekiem, vienlaikus veicinot inovāciju, konkurētspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un garantējot uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

Algoritmi un datu pārvaldība

24. uzskata, ka algoritmu izmantošanai darbā vajadzētu būt darba ņēmējiem pārredzamai, nediskriminējošai, uzticamai un ētiskai; uzsver, ka algoritmu pārredzamība un nediskriminācija būtu jāpiemēro uzdevumu piešķiršanai un izplatīšanai, cenu noteikšanai, reklāmai, vērtējumiem un mijiedarbībai; turklāt norāda, ka algoritmiskās pārvaldības funkcijām, jo īpaši uzdevumu piešķiršanai, vērtējumiem, deaktivizācijas procedūrām un cenu noteikšanai, kā arī jebkādām to izmaiņām, vajadzētu būt saprotami izskaidrotām un paziņotām skaidrā un atjauninātā veidā, un tās būtu jāiekļauj sociālajā dialogā, vienlaikus ievērojot komercnoslēpumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943, jo īpaši tās 13. un 18. apsvērumu un 3. un 5. pantu; uzsver, ka visiem algoritmu pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt ētiskiem, pārskatatbildīgiem, apstrīdamiem un attiecīgā gadījumā atgriezeniskiem, un uzsver, ka ir svarīgi, lai šajā ziņā attiecīgās iestādes regulāri veiktu valsts tiesību aktos paredzētās pārbaudes un tādējādi nepieļautu, ka mākslīgais intelekts rada kļūdainus izvaddatus; atgādina, ka jebkuri algoritmu lēmumi ir jāpieņem tā, lai īstenotu tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, kā noteikts GDPR 22. panta 1. punktā, kas nozīmē, ka to pieņemšana ir jāpārrauga cilvēkam; uzsver, ka stimulējoša prakse, piemēram, ārkārtas prēmijas vai sodu prakse, piemēram, vērtējumi, kas ietekmē darba laiku un izraisa samazinātas darba slodzes iedalīšanu, nedrīkst izraisīt riskantu uzvedību vai veselības un drošības riskus, tostarp garīgās veselības apdraudējumu; pauž pārliecību, ka nediskriminējoši algoritmi ir algoritmi, kas dažādu grupu izvēlē un attieksmē pret tām novērš ar dzimumu, rasi saistītus aizspriedumus un citus sociālos aizspriedumus, kā arī mazina nevienlīdzību un stereotipus;

25. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka, izmantojot mākslīgā intelekta un algoritmisko pārvaldību, tostarp prognozēšanas un iezīmēšanas rīkus, lai prognozētu uzvedību, progresa uzraudzību reāllaikā, veiktspējas un laika uzskaites programmatūru, automatizētus uzvedības uzlabojumus un pārmērīgas uzraudzības praksi, ir ievērota pienācīga platformu darbinieku tiesību un labjutības aizsardzība, piemēram, nediskriminācija, privātums, autonomija un cilvēka cieņa; uzsver, ka pirms šādu ierīču un prakses izmantošanas darba ņēmēji vienmēr par to ir jāinformē un ar viņiem jāapspriežas; uzskata, ka būtu jāveicina algoritmu izstrādātāju apmācība par ētikas, pārredzamības un diskriminācijas novēršanas jautājumiem;

26. pauž bažas par intelektuālā īpašuma tiesību nepietiekamu ievērošanu attiecībā uz pašnodarbinātu platformas darbinieku radošajiem darbiem un aicina Komisiju un dalībvalstis risināt šo problēmu un nodrošināt piemērojamo tiesību aktu pienācīgu piemērošanu;

27. uzskata, ka darba ņēmēji būtu jāinformē par klientu atsauksmēm; uzsver, ka darba ņēmējiem vajadzētu būt tiesībām apstrīdēt nemaksāšanu un to, ka apstrīdēšanu izskata platformas darbinieks;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka platformas darbiniekiem, kas ir darba attiecībās, gaidīšanas laiku un pieejamību platformā uzskata par darba laiku;

29. atgādina, ka visām tiešsaistes platformām ir jānodrošina pilnīga atbilstība ES tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem nediskriminācijas un datu aizsardzības jomā; uzsver, ka platformu darbiniekiem un — ar viņu piekrišanu — viņu pārstāvju ir jābūt pilnīgai piekļuvei visiem datiem, kas attiecas uz viņu pašu darbību, jāsaprot, kā tiek apstrādāta viņu persondati, jābūt informētiem par jebkādu platformas veikto darba ņēmēju klasificēšanu vai vērtēšanu, kas var ietekmēt nodarbinātības noteikumus vai darba apstākļus, un viņiem ir tiesības eksportēt savus vērtējumus; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai platformas darbiniekiem būtu efektīvas tiesības uz datu pārnesamību, kā noteikts GDPR 20. un 88. pantā; uzskata, ka būtu jāizpēta iespēja ieviest portatīvu prasmju, klientu atsauksmju un reputācijas vērtējuma sertifikātu, kas tiktu atzīts starp līdzīgām platformām;

30. norāda, ka platformu darba raksturs un noteiktas darba vietas trūkums var izraisīt darba ņēmēju kontu apakšīrēšanu un nedeklarētu darbu; uzskata, ka būtu jāgarantē uzticami platformas lietotāja identitātes pārbaudes procesi, neveicot obligātu biometrisko datu apstrādi;

31. uzsver, ka tiešsaistes darba platformu potenciālās efektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo darba tirgu būtu jānosaka, pamatojoties uz godīgu konkurenci; uzsver — lai apstākļi konkurencei starp darba platformām un tradicionālajiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), būtu vienlīdzīgi, platformu ekonomikas dalībniekiem gluži tāpat kā jebkuras citas ekonomikas dalībniekiem ir jāmaksā nodokļi un sociālās iemaksas un jāievēro darba un sociālo tiesību aktu prasības; jo īpaši norāda, ka vajadzības gadījumā ir attiecīgi jāpielāgo saistītās politikas nostādnes;

32. aicina Komisiju nodrošināt, ka platformu darbinieki un darbinieki, kas strādā līdzīgos nodarbinātības veidos, kurus nodrošina tehnoloģiskas inovācijas, tiek iekļauti priekšlikumos par Eiropas sociālā nodrošinājuma numura (ESSN) izveidi un ka platformu darbā taisnīgas mobilitātes noteikumi tiek piemēroti nediskriminējoši;

33. atzīst, ka platformu darba ekonomiku var izmantot sociāliem nolūkiem; aicina Komisiju un dalībvalstis darba platformu ekonomikā popularizēt sociālās ekonomikas modeļus un apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā, ņemot vērā to, ka sociālie uzņēmumi ir pierādījuši noturību Covid-19 krīzes laikā;

Citi ieteikumi

34. atgādina, ka ievērojams skaits platformu pašreiz tiecas īstenot iekšējos noteikumus un programmas, lai saviem darbiniekiem radītu drošāku vidi, un uzskata, ka šāda prakse būtu jāveicina ar ES un valstu rīcību šajā jomā; aicina Komisiju apsvērt iespēju pēc rūpīga ietekmes novērtējuma izveidot Eiropas kvalitātes zīmi, ko piešķirtu platformām, kuras attiecībā uz platformu darbiniekiem īsteno labu praksi, lai lietotāji, darba ņēmēji un patērētāji varētu pieņemt apzinātus lēmumus, un kas pievērstu uzmanību platformām ar kvalitatīviem darba apstākļiem, kuru pamatā ir koplīgumi un īpaši laba pārredzamība;

35. norāda, ka dati par platformu darbinieku skaitu un to sadalījumu pa nozarēm joprojām ir sadrumstaloti; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm apkopot ticamus un salīdzināmus datus par platformas darbiniekiem, lai gūtu precīzāku priekšstatu par digitālās darba platformas darbības mērogu un padziļinātu zināšanas par platformas darbinieku darba un nodarbinātības apstākļiem, tostarp sociālā nodrošinājuma segumu un ienākumu intervālu;

36. aicina valstu nodarbinātības dienestus un Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) tīklu labāk informēt par darba platformu piedāvātajām iespējām;

37. aicina dalībvalstis veicināt inovatīvus platformu darba veidus atbilstīgi Savienības un valstu tiesību aktiem un aicina Komisiju plānotajā tiesiskajā regulējumā atspoguļot kvalitatīvus darba apstākļus un saglabāt elastīgumu, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju tiesības;

38. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka platformu darbinieki var atteikties veikt darba uzdevumu, ja tas ir ārpus standartstundām un standartdienām vai ja viņi nav informēti par darba uzdevumu saskaņotajā minimālajā paziņošanas termiņā, neciešot no nelabvēlīgām sekām šāda atteikuma dēļ;

39. vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt novatoriskus, efektīvus un sociāli izdevīgus pārrobežu risinājumus, kas nodrošina sociālo segumu un aizsardzību;

40. uzsver, ka garantēta darba ņēmēju tiesību ievērošana ir ilgtspējīgas tūrisma politikas būtiska sastāvdaļa; uzsver digitālo platformu un datu vākšanas pieaugošo nozīmi tūrisma darbībās; tāpēc uzsver būtisko lomu, kāda datu vākšanai par platformu darbiniekiem būs saistībā ar īsteni ilgtspējīgu tūrisma projektu īstenošanu, kuri nodrošina, ka ieguldījumi tūrismā un darbvietas sniedz labumu vietējām kopienām un darba ņēmējiem, vienlaikus veicinot taisnīgu peļņas sadali;

41. atgādina, ka tikai 22 % no darba ņēmējiem transporta nozarē ir sievietes, viņas ir mazāk nodarbinātas arī transporta un tūrisma nozares platformās, turklāt dati liecina, ka transporta nozares platformās nodarbinātām sievietēm ir sliktāki nodarbinātības un darba apstākļi nekā viņu kolēģiem vīriešiem;

 

°

° °

42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (20.4.2021)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi

(2019/2186(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marianne Vind

 

 


 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā platformu ekonomika kļuvusi par neatņemamu un strauji augošu ES tautsaimniecības daļu, ietverot transporta, sagādes un tūrisma nozares, kas gan izvirza uzdevumus, gan rada iespējas; tā kā transporta nozares platformas ir ārkārtīgi daudzveidīgas un ietver daudznacionālus uzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kuri darbojas daudzās dažādās ES dalībvalstīs un kuri var pilnveidot multimodālo transportu un resursu kopīgu izmantošanu, kā arī veicināt efektivitāti un produktivitātes pieaugumu ar jauniem darījumdarbības modeļiem, produktiem un pakalpojumiem, kas paredzēti gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem un patērētājiem;

B. tā kā platformu nozare veicinājusi uzņēmumu radīšanu un darbvietu izaugsmi, radījusi elastīgus darba modeļus, tādus kā nepilnas slodzes darbvietas, un, piedāvājot jaunas profesionālās iespējas, samazinājusi šķēršļus iekļūšanai darba tirgū sociālajām grupām, kuras bieži vien tikušas diskriminētas; tā kā Covid-19 krīze paātrinājusi šāda veida darījumdarbības modeļa, jo īpaši piegādes pakalpojumu jomā, izaugsmes tempu un parādījusi platformu ekonomikas spēju radīt darba iespējas;

C. tā kā ir vajadzīgas labi apsvērtas stratēģijas, ar ko nodrošinātu nepieciešamo elastīgumu un efektivitāti, ko, no vienas puses, prasa gan darba ņēmēji, gan patērētāji, kā arī nepieciešami labi un paredzami darba apstākļi, ko, no otras puses, prasa darba ņēmēji;

D. tā kā platformas izraisījušas strukturālas pārmaiņas nodarbinātībā transporta nozarē; tā kā šīs izmaiņas ietver strauju pašnodarbinātības un elastīgu darba modeļu izplatīšanos, kā arī lielāks skaits darba ņēmēju nonāk darbā, kurā ne vienmēr tiek garantēts sociālais nodrošinājums, pienācīgi darba apstākļi un tiesības; tā kā tas jo īpaši attiecas uz mazkvalificētu platformu darbu fiziskajā darba vietā pēc pasūtījuma, piemēram, pārvadāšanas un piegādes pakalpojumiem; tā kā vairākās tiesvedībās un administratīvos lēmumos secināts, ka transporta platformu darbiniekiem tiek piemērota nepareiza klasifikācija;

E. tā kā daudzas platformas sociālās izmaksas novirzījušas uz darba ņēmējiem un sabiedrību, apejot nodokļus, darba tiesības un tirdzniecības standartus veselības, drošības un vides jomā, kam ir smagas sociālekonomiskas un individuālas sekas; tā kā lielākā daļa platformu darbojas dažādās ES dalībvalstīs un bieži vien nav reģistrētas valstī, kurā šo platformu darbinieki veic attiecīgās darbības;

F. tā kā uz tiešsaistes platformām attiecas spēkā esošie ES noteikumi tādās jomās kā konkurence, patērētāju aizsardzība, persondatu aizsardzība un vienotā tirgus brīvības; tā kā ir būtiski, lai visi platformu nozares dalībnieki ievērotu šos noteikumus, tā nodrošinot godīgu konkurenci un iegūstot gan uzņēmumu, gan sabiedrības uzticēšanos tam, ka viņi droši var iesaistīties tiešsaistes platformu darbā; tā kā būtu jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi gan attiecībā uz digitālajām transporta un tūrisma platformām, gan tradicionālajām struktūrām, kuras sniedz līdzīgus pakalpojumus;

G. tā kā ir ļoti vajadzīgi integrēti transporta risinājumi, kam pamatā ir plašs pakalpojumu klāsts un kas uzsver sistēmu, nevis tās komponentus, un tā kā platformas var sekmēt to, ka gan mobilitāte kļūst par pakalpojumu (MaaS), gan loģistika (LaaS), kā arī tās var sekmēt sadarbīgu mobilitāti; tā kā šāda digitalizācija varētu radīt lielas iespējas izveidot ilgtspējīgu, inovatīvu un multimodālu transporta nozari, tostarp ar sabiedriskā transporta inovāciju; tā kā platformu uzņēmumiem paredzētā tālredzīgā satvarā ir jāpievēršas arī iespējamām vides un veselības bažām un maksimāli jāpalielina mobilitātes efektivitāte, un tā kā tādēļ būtu jāveic padziļināts novērtējums par platformu ietekmi uz vidi transporta un tūrisma jomā, ņemot vērā to, ka nav pietiekami daudz informācijas par šo platformu pozitīvo un negatīvo ietekmi;

H. tā kā digitālās starpniecības un sadarbīgo platformu izplatība radikāli maina pasažieru un kravu transportu, proti, tiek sniegti jauni pakalpojumi uzņēmumiem un privātpersonām, attīstīts multimodālais transports, uzlabota izolētu teritoriju savienojamība, sekmēta mobilitāte pilsētās vai pat optimizēta plūsmas pārvaldība;

I. tā kā ātrdarbīga bezvadu un fiksētā savienojamība ir būtiska turpmākai digitalizētu transporta pakalpojumu attīstībai; tā kā ES nosaka digitālo pakalpojumu un produktu izmantošanas regulatīvos standartus, kā tas paveikts ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR)[38] un Eiropas digitālo stratēģiju, taču atpaliek no konkurences apstākļu radīšanas jauniem digitālajiem uzņēmumiem un platformām, lai tie varētu attīstīties un augt ES;

J. tā kā riteņbraucējiem, kuru pakalpojumus plaši izmanto pārtikas vai ātrai piegādei pilsētās, ir vajadzīga īpaša aizsardzība kā mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem un darba ņēmējiem, kuri bieži tiek nodarbināti nelabvēlīgos un sliktos laikapstākļos, un tāpēc viņiem vajadzētu būt aprīkotiem ar aizsardzības ekipējumu un apdrošinātiem pret nelaimes gadījumiem,

1. uzsver, ka dažu platformu ekonomikā darbojošos uzņēmumu konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo ekonomiku nav pieņemamas, ja to pamatā ir nepietiekama sociālā aizsardzība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp platformu ekonomikas un tradicionālās ekonomikas uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, šiem platformu uzņēmumiem tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam jāievēro visas juridiskās prasības, tostarp tās, kas noteiktas ES un dalībvalstu nodarbinātības, sociālajos, fiskālajos, veselības un drošības tiesību aktos; uzsver, ka saistītās rīcībpolitikas vajadzības gadījumā attiecīgi jāpielāgo, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tiešsaistes platformām un tradicionālajiem darījumdarbības modeļiem, kurus piekopj transporta un tūrisma nozarē; atkārtoti norāda, ka visiem transporta pakalpojumiem jāatbilst ES tiesību aktiem, kuri attiecas uz transporta nozari;

2. aicina Komisiju sadarbībā ar sociālajiem partneriem nākt klajā ar stratēģiju, ar ko platformās nodarbinātiem darbiniekiem nodrošinātu labus darba apstākļus, vajadzības gadījumā tos saskaņojot ar standarta darba ņēmēju vai pašnodarbināto apstākļiem un pilnībā ievērojot nacionālo darba tirgus modeļu daudzveidību, sociālo partneru autonomiju, valstu kompetences un platformu ekonomikas nodrošinātās iespējas un elastīgumu; atgādina Komisijai, ka jāizmanto holistiska pieeja, risinot tādas ar platformu darbiniekiem saistītas problēmas kā nodarbinātības statuss, darba apstākļi, paredzamais darba laiks, piekļuve sociālajai aizsardzībai un sociālajam dialogam, vienlaikus ņemot vērā platformu ekonomikas daudzveidību;

3. uzsver, ka visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no veiktā darba veida vajadzētu būt piekļuvei sociālajai aizsardzībai un pienācīgiem veselības un drošības apstākļiem, tostarp aizsardzības ekipējumam un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem; tādēļ aicina dalībvalstis īstenot Padomes Ieteikumu 2019/C 387/01[39] par darba ņēmēju un pašnodarbināto piekļuvi sociālajai aizsardzībai un aicina Komisiju ņemt vērā platformu darbiniekus ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam;

4. aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem apsvērt vajadzību skaidri definēt, kas ir tiešsaistes platformas un pašnodarbinātas personas, un aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis dažādo darba īpatnību novērtēšanā, lai platformu darbinieku statusu noteiktu veidā, kas nodrošina īsteni vienlīdzīgus konkurences apstākļus platformās un starp platformām, kā arī salīdzinājumā ar standarta darba tirgu, un ļauj izstrādāt jaunus un inovatīvus darījumdarbības modeļus, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci un pienācīgus darba apstākļus;

5. vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt inovatīvus, efektīvus un sociāli izdevīgus pārrobežu risinājumus, piemēram, iespēju izveidot sava veida pārrobežu digitālo sistēmu, kurā uzkrātu iemaksas par platformu darbinieku profesionālajām darbībām un pārsūtītu šīs iemaksas valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, kurā attiecīgais darbinieks reģistrēts, tādējādi nodrošinot nepieciešamo attiecīgās valsts sociālo segumu un aizsardzību;

6. uzsver, ka transporta, piegādes un tūrisma platformām vajadzīga pārredzamība un nediskriminācija, īpaši attiecībā uz algoritmiem, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu, uzdevumu sadali, cenu noteikšanu, vērtēšanas, klasificēšanas un atalgojuma sistēmas, reklāmu un datu drošību;

7. atzinīgi vērtē būtiskās inovācijas mākslīgā intelekta jomā, kas kļuvušas par platformu uzņēmumu saimnieciskās darbības modeļu un lēmumpieņemšanas neatņemamu sastāvdaļu, un atgādina, ka mākslīgā intelekta izmantošanā platformām būtu jāievēro platformu darbinieku veselības, drošības, privātuma un darba apstākļu prasības; uzsver, cik būtiski ir organizatoriskus lēmumus kontrolēt cilvēkam un ievērot darba ņēmēju tiesības lēmumus apstrīdēt; aicina Komisiju izpētīt, vai ir iespējams attiecīgai pašreizējai ES līmeņa aģentūrai uzticēt uzraudzības, izpildes un sankciju mehānismus, lai nodrošinātu transporta vai tūrisma platformās izmantoto mākslīgā intelekta sistēmu uzraudzību un regulatīvo atbilstību;

8. uzsver, cik būtiska darba ņēmējiem ir piekļuve datiem, tiesības uz datu pārnesamību un datu sadarbspēja starp platformām saskaņā ar GDPR, un mudina dalībvalstis pilnībā izmantot GDPR 88. pantu, lai aizsargātu platformu darbinieku likumīgās intereses un pamattiesības;

9. mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm tādu valsts projektu izstrādē, kuru mērķis ir apkopot, uzglabāt un analizēt objektīvas datu kopas, kas saistītas ar nodarbinātības praksi dažādos transporta un tūrisma platformu ekonomikas segmentos, lai apzinātu paraugpraksi darba tirgus integrēšanā un elastīgus nodarbinātības modeļus, kā arī pievērstos pašreizējām darbinieku tiesību problēmām valsts un ES līmenī;

10. uzsver, cik būtiski ir uzlabot sociālo dialogu, nodrošinot visu platformu darbinieku pienācīgu pārstāvību; aicina Komisiju pārskatīt ES konkurences noteikumus, pirms tam veicot plašas apspriedes un izvēršot sadarbību ar sociālajiem un darījumdarbības partneriem, lai nodrošinātu, ka platformu darbinieki var piekļūt reālām darba koplīguma slēgšanas sarunām vai ņemt dalību līdzvērtīgos dialogos, kas atbilst nacionālajiem darba tirgus modeļiem; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāratificē attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un jāstiprina platformu darbinieku tiesības apvienoties arodbiedrībās un iesaistīties darba koplīguma slēgšanas sarunās;

11. uzsver, ka garantēta darba ņēmēju tiesību ievērošana ir ilgtspējīgas tūrisma politikas būtiska sastāvdaļa; uzsver digitālo platformu un datu vākšanas pieaugošo nozīmi tūrisma darbībās; tāpēc uzsver būtisko lomu, kāda datu vākšanai par platformu darbiniekiem būs saistībā ar īsteni ilgtspējīgu tūrisma projektu īstenošanu, kuri nodrošina, ka ieguldījumi tūrismā un darbvietas sniedz labumu vietējām kopienām un darba ņēmējiem, vienlaikus veicinot taisnīgu peļņas sadali;

12. atgādina, ka tikai 22 % no darba ņēmējiem transporta nozarē ir sievietes, viņas ir mazāk nodarbinātas arī transporta un tūrisma nozares platformās, turklāt dati liecina, ka transporta nozares platformās nodarbinātām sievietēm ir sliktāki nodarbinātības un darba apstākļi nekā viņu kolēģiem vīriešiem;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un mudināt platformu uzņēmumus izstrādāt apmācības un kvalifikācijas celšanas programmas, lai paplašinātu savu darbinieku profesionālās izaugsmes iespējas; uzsver, ka tūrisma un transporta nozarē ir vajadzīga regulāra obligātā apmācība par drošību un specializēta apmācība, kurā ņemtas vērā prasības un patērētāju vēlmes un nodrošināts, ka tiešsaistes platformas un platformu darbinieki rīkojas atbildīgi, jo īpaši attiecībā uz drošumu, drošību, veselību, privātuma aizsardzību un precīzas informācijas sniegšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt stimulus digitālajai karjerai un no jauna izvērtēt izglītību, lai tā atbilstu digitālajam laikmetam, lielāko uzmanību rīcībpolitikās un stimulos veltot jauniešu sagatavošanai nākotnes darbvietām transporta un tūrisma nozarē;

14. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ievērojami paātrinājusi transporta un piegādes platformu izaugsmes tempu, kā dēļ palielinājies platformu darbinieku skaits šajās nozarēs; atzīst, ka platformu darbinieki transporta un tūrisma nozarē ir pakļauti veselības un drošības riskiem, un tādēļ viņi ir jānodrošina ar atbilstīgiem aizsardzības līdzekļiem; uzsver — Covid-19 pandēmijā kļuvis skaidrs, ka ir jānodrošina sociālā aizsardzība, piemēram, slimības atvaļinājuma pieejamība un aizsardzība bezdarba gadījumā; aicina Komisiju, dalībvalstis un transporta un tūrisma platformas nodrošināt, ka platformu darbiniekiem, kuri pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā veic pārvadāšanas pienākumus, ir pieejama sociālā un veselības aizsardzība un tiek garantēta viņu drošība.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.4.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Johan Danielsson, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Henna Virkkunen, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Leila Chaibi, Clare Daly, Maria Grapini, Roman Haider, Jutta Paulus, Marianne Vind

 


 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ECR

Peter Lundgren, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski

ID

Marco Campomenosi, Roman Haider, Julie Lechanteux, Philippe Olivier, Lucia Vuolo

NI

Mario Furore, Laura Ferrara

PPE

Magdalena Adamowicz, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Marian‑Jean Marinescu, Giuseppe Milazzo, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg‑Vrionidi, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Renew

José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan‑Christoph Oetjen, Dominique Riquet

S&D

Andris Ameriks, Johan Danielsson, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Maria Grapini, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Marianne Vind, Petar Vitanov

 

9

-

NI

Dorien Rookmaker

The Left

Leila Chaibi, Clare Daly, Elena Kountoura

Verts/ALE

Ciarán Cuffe, Karima Delli, Anna Deparnay‑Grunenberg, Tilly Metz, Jutta Paulus

 

0

0

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

14.7.2021

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

2

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Atidzhe Alieva-Veli, Marc Angel, Dominique Bilde, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, David Casa, Leila Chaibi, Margarita de la Pisa Carrión, Klára Dobrev, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Heléne Fritzon, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Dragoş Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Vincenzo Sofo, Cristian Terheş, Eugen Tomac, Romana Tomc, Marie-Pierre Vedrenne, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Konstantinos Arvanitis, Ilana Cicurel, Eugenia Rodríguez Palop, Ralf Seekatz, Kim Van Sparrentak, Anna Zalewska

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

NI

Daniela Rondinelli

PPE

David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Ralf Seekatz, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský

Renew

Atidzhe Alieva-Veli, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, Ilana Cicurel, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Marie-Pierre Vedrenne

S&D

Marc Angel, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Klára Dobrev, Estrella Durá Ferrandis, Heléne Fritzon, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Manuel Pizarro, Marianne Vind

The Left

Konstantinos Arvanitis, Leila Chaibi, Eugenia Rodríguez Palop, Nikolaj Villumsen

Verts/ALE

Katrin Langensiepen, Mounir Satouri, Kim Van Sparrentak, Tatjana Ždanoka

 

2

-

ECR

Margarita de la Pisa Carrión

ID

Nicolaus Fest

 

8

0

ECR

Elżbieta Rafalska, Vincenzo Sofo, Cristian Terheş, Anna Zalewska

ID

Dominique Bilde, France Jamet, Elena Lizzi, Stefania Zambelli

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 3. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika