ZIŅOJUMS par attīstības politikas lomu pasākumos, kas īstenoti Programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanas kontekstā, reaģējot uz bioloģiskās daudzveidības zudumu jaunattīstības valstīs

27.7.2021 - (2020/2274(INI))

Attīstības komiteja
Referente: Michèle Rivasi
 

PR_INI

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

 

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par attīstības politikas lomu pasākumos, kas īstenoti Programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanas kontekstā, reaģējot uz bioloģiskās daudzveidības zudumu jaunattīstības valstīs

(2020/2274(INI))

 

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Starptautisko Dabas un dabas resursu aizsardzības savienību,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) un tās gaidāmo Pušu konferences 15. sesiju (COP 15),

– ņemot vērā Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai,

– ņemot vērā ANO 2007. gada Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

– ņemot vērā ANO 2018. gada Deklarāciju par lauksaimnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām,

– ņemot vērā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi,

– ņemot vērā IPCC 2019. gada īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīga klimata apstākļos,

– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

– ņemot vērā IPBES 2020. gada 29. oktobra darbsemināra ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un pandēmijām,

– ņemot vērā ziņojumu, ko ANO īpašais referents jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām 2016. gadā iesniedza ANO Ģenerālajai asamblejai,

– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

– ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību sekretariāta 2020. gada 15. septembra 5. pārskatu par bioloģisko daudzveidību pasaulē,

– ņemot vērā ANO 2020. gada 30. septembra samitu par bioloģisko daudzveidību,

– ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

– ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju,

– ņemot vērā Kankunas 2016. gada 14. decembra paziņojumu par ilgtspējīga pastorālisma un lopkopības veicināšanu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai zālājos un ganībās (KBD COP13),

– ņemot vērā Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas (CFS) augsta līmeņa ekspertu grupas pārtikas nodrošinājuma un uztura jautājumos 2019. gada jūlija ziņojumu "Agroekoloģiskas un citas inovatīvas pieejas ilgtspējīgai lauksaimniecībai un pārtikas sistēmām, kas uzlabo pārtikas nodrošinājumu un uzturu",

– ņemot vērā 2020. gadā publicēto FAO ziņojumu "Zināšanas par augsnes bioloģisko daudzveidību — pašreizējais stāvoklis, problēmas un iespējas",

– ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (CMS),

– ņemot vērā organizācijas "Front Line Defenders" 2020. gada globālo analīzi,

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras dokumentu par Eiropas 2020. gada bioloģiskās daudzveidības indikatoru (SEBI) racionalizēšanu,

– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu "Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku" (JOIN(2020)0004),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu "Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija" (COM(2021)0082),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā" (COM(2020)0381),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. maija paziņojumu "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020)0380),

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija Ieteikumu 2013/396/ES par kopējiem principiem attiecībā uz dalībvalstu aizlieguma un atlīdzināšanas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem saistībā ar Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību pārkāpumiem[1],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu "Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus" (COM(2019)0352) un turpmākos Padomes secinājumus,

– ņemot vērā Padomes 2017. gada 15. maija secinājumus par pirmiedzīvotājiem,

– ņemot vērā jauno 2017. gada Eiropas Konsensu par attīstību,

– ņemot vērā 2003. gada novembrī pieņemto ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai,

– ņemot vērā padziļināto analīzi par tirdzniecību un bioloģisko daudzveidību, ko 2020. gada jūnijā publicēja ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts[2],

– ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu[3],

– ņemot vērā padziļināto analīzi "Saikne starp bioloģiskās daudzveidības zudumu un zoonozes slimību izplatīšanos", ko 2020. gada decembrī publicēja ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts[4],

– ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos[5],

– ņemot vērā pētījumu "Pirmiedzīvotāji, ieguves rūpniecība un cilvēktiesības", ko 2014. gada septembrī publicēja ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts[6],

– ņemot vērā padziļināto analīzi "Amazones reģionā vērojamās problēmas saistībā ar vides un pirmiedzīvotāju tiesībām", ko 2020. gada jūnijā publicēja ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts[7],

– ņemot vērā 2020. gada 22. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā[8],

– ņemot vērā Eiropas zaļo kursu,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A9-0258/2021),

A. tā kā aptuveni 70 % pasaules nabadzīgo iedzīvotāju iztika ir tieši atkarīga no bioloģiskās daudzveidības;

B. tā kā lielākā daļa bioloģiskās daudzveidības zuduma notiek jaunattīstības valstīs;

C. tā kā bioloģiskā daudzveidība joprojām ir būtisks zāļu izstrādes avots;

D. tā kā visaptverošākās globālās aplēses liecina, ka ekosistēmu pakalpojumi gadā nodrošina ieguvumus 125–140 triljonu USD apmērā, kas vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz globālo IKP[9];

E. tā kā bioloģisko daudzveidību ietekmē klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības atbalstītie ekosistēmu pakalpojumi ievērojami veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

F. tā kā tiek prognozēts, ka bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi nākamajās desmitgadēs samazināsies, savukārt no dabas resursiem ar pašreizējo tirgus vērtību (pārtika, barība, kokmateriāli un bioenerģija) iegūto materiālu piedāvājums un pieprasījums palielināsies;

G. tā kā galvenie draudi sauszemes, jūras un citu ūdeņu bioloģiskajai daudzveidībai ir dzīvotņu izzušana un fragmentācija (jo īpaši lauksaimniecības paplašināšanās un intensifikācijas dēļ), dabas resursu (piemēram, zivju) pārmērīga izmantošana, piesārņojums, invazīvas svešzemju sugas un klimata pārmaiņas;

H. tā kā saskaņā ar IPBES 2019. gada vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem lielākā daļa 2020. gadam noteikto Aiči mērķu bioloģiskās daudzveidības jomā nav sasniegti;

I. tā kā Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā par globālajiem riskiem 2020. gadam ir norādīts, ka vides riski ir lielākie sistēmiskie riski mūsu globālajai ekonomikai;

J. tā kā ESAO lēš, ka finanšu plūsmas, kas potenciāli var kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai (pamatojoties uz fosilā kurināmā un lauksaimniecības subsīdijām), ir 500 miljardi USD gadā, kas ir desmitreiz vairāk nekā globālās finanšu plūsmas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, un tā kā bezdarbības ietekme uz bioloģiskās daudzveidības zudumu ir liela un paredzams, ka tā palielināsies[10];

K. tā kā IPBES ziņo, ka vairāk nekā 30 % jaunradušos slimību gadījumu cēlonis ir zemes izmantošanas maiņa, lauksaimniecības paplašināšanās un urbanizācija;

L. tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka pasaules nozīmīgākajās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas teritorijās dzīvo no 1,65 līdz 1,87 miljardiem pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un afrikāņu pēcteču; tā kā kāds cits konstatējums liecina, ka 56 % cilvēku, kas dzīvo nozīmīgās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas teritorijās, dzīvo valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem; tā kā tikai 9 % dzīvo valstīs ar augstiem ienākumiem; tā kā saskaņā ar organizācijas "Rights and Resources Initiative" datiem tas skaidri parāda saglabāšanas nesamērīgo ietekmi uz globālajiem dienvidiem;

M. tā kā ir zinātniski pierādījumi par sarežģītu saikni starp bioloģiskās daudzveidības zudumu un zoonozes slimību, piemēram, Covid-19, pieaugošo risku;

N. tā kā pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu pamatvajadzību un iztikas nodrošināšana lielā mērā ir atkarīga no zemes, dabas resursiem un ekosistēmām, ņemot vērā to, ka viņu zemais dzīves līmenis un atstumtība no politiskās un ekonomiskās dzīves var izraisīt būtiskus konfliktus par dabas resursu izmantošanu un tiesībām uz zemi;

O. tā kā tradicionālās pirmiedzīvotāju teritorijas aptver aptuveni 22 % no pasaules zemes virsmas un pārklājas ar teritorijām, kurās atrodas 80 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības;

P. tā kā aizsargājamām teritorijām ir potenciāls aizsargāt bioloģisko daudzveidību visas cilvēces labā, bet dažos gadījumos tās ir arī saistītas ar plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumiem pret pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām;

Q. tā kā pirmiedzīvotāji joprojām ir viena no nabadzīgākajām sabiedrības grupām un tā kā vienas no lielākajām grūtībām, ar ko pirmiedzīvotāji visā pasaulē saskaras, ir grūtības panākt, ka tiek tiesiski atzītas viņu kolektīvās īpašumtiesības uz viņu senču zemēm, jo īpaši gadījumos, kad tās ir pasludinātas par aizsargājamām teritorijām;

R. tā kā tiek lēsts, ka 50 % no aizsargājamām teritorijām visā pasaulē ir noteiktas zemēs, ko tradicionāli apdzīvo un izmanto pirmiedzīvotāji, un ka Amerikā šī proporcija ir vislielākā, un Centrālamerikā tā var pārsniegt 90 %;

S. tā kā, neatzīstot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu paražās balstītās tiesības uz zemi, rodas zemes sagrābšanas risks, tādējādi apdraudot viņu iztiku un spēju reaģēt uz klimata pārmaiņām vai bioloģiskās daudzveidības zudumu;

T. tā kā ANO īpašais referents jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām ir norādījis, ka ieguves rūpniecība ir galvenais konfliktu un vardarbības avots pirmiedzīvotāju tautu apdzīvotajās teritorijās;

U. tā kā saskaņā ar organizācijas "Front Line Defenders" 2020. gada globālo analīzi 2020. gadā tika noslepkavots vismaz 331 cilvēktiesību aizstāvis, no kuriem 69 % bija vides aizstāvji un 26 % strādāja tieši pirmiedzīvotāju tiesību jomā;

V. tā kā ES mērķis saskaņā ar KBD ir panākt, lai bioloģiskās daudzveidības aizsardzība būtu vismaz 30 %;

W. tā kā arvien vairāk pētījumu liecina, ka pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām ir svarīgas zināšanas un liela nozīme dabas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī lauku iedzīvotāju iztikas uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju un kopienu noturības veicināšanā; tā kā globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus nevar sasniegt, neatzīstot un neievērojot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības;

X. tā kā ES ar Eiropas zaļo kursu ir apņēmusies īstenot stingras ekoloģiskās saistības un mērķus, bet ES kopējā ekoloģiskā pēda joprojām ir augsta, un tam ir negatīva ietekme uz vidi jaunattīstības valstīs; tā kā ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam visas pasaules ekosistēmas būtu atjaunotas, noturīgas un pienācīgi aizsargātas saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tajā ir pausta apņemšanās līdz 2050. gadam izbeigt cilvēka izraisītu sugu izmiršanu, ievērojot paaudžu savstarpējās atbildības principu, vienlīdzības principu, tostarp tiesību ievērošanu, un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu pilnīgu un efektīvu līdzdalību; tā kā ES un tās dalībvalstu stratēģija jaunattīstības valstu atbalstam būtu jāizstrādā tā, lai paredzētu klimata pārmaiņu ietekmi un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

Y. tā kā bioloģiskajai daudzveidībai ir izšķirīga nozīme, lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu, cilvēku labklājību un attīstību visā pasaulē; tā kā ieguvumi, ko cilvēki gūst no ekosistēmām, ietver arī ūdens un gaisa attīrīšanu, kaitēkļu un slimību kontroli, kultūraugu apputeksnēšanu, augsnes auglību, ģenētisko daudzveidību, saldūdens nodrošinājumu, aizsardzību pret plūdiem, oglekļa sekvestrēšanu un noturību pret klimata pārmaiņām; tā kā mežos ir vairāk nekā 75 % no pasaules sauszemes bioloģiskās daudzveidības un vairāk nekā 25 % pasaules iedzīvotāju iztika ir atkarīga no meža resursiem; tā kā Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi nevienlīdzību lauksaimniecības un pārtikas sistēmās un nepieciešamību ilgtspējīgi pielāgot un uzlabot mazo lauksaimnieku īstenoto ražošanu jaunattīstības valstīs, pārveidot lauksaimniecības un pārtikas sistēmas un pārorientēt lauksaimniecību uz klimata ilgtspēju;

Z. tā kā IPCC 2019. gada 8. augusta īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemi liecina, ka pirmiedzīvotāji jau sen pielāgojas klimata mainīgumam, izmantojot savas tradicionālās zināšanas, kas uzlabo viņu noturību;

AA. tā kā IPCC 2019. gada 24. septembra īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā ir norādīti ieguvumi, ko noturības uzlabošanai sniedz zinātnes atziņu apvienošana ar vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju zināšanām;

AB. tā kā KBD 8. panta j) punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu respektēt un saglabāt pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā; tā kā KBD tomēr nav skaidri atzītas pirmiedzīvotāju cilvēktiesības;

AC. tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka pasaulē ir zaudēti apmēram 75 % augu ģenētiskās daudzveidības, savukārt 75 % pasaules pārtikas pašlaik tiek iegūti tikai no 12 augiem un piecām dzīvnieku sugām, kas nopietni apdraud pārtikas nodrošinājumu pasaulē;

AD. tā kā ģenētiskās daudzveidības zudums, jo īpaši vietējo, labi pielāgoto šķirņu aizstāšana, palielina neaizsargātību pret kaitēkļiem, slimībām un vides pārmaiņām, tostarp klimata pārmaiņām; tā kā lauksaimniecības tirgus globalizācija ir pastiprinājusi šādu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos lauksaimniecībā, tādējādi samazinot spēju ieviest jauninājumus un pielāgoties klimata pārmaiņām;

AE. tā kā tiek lēsts, ka starptautiskā tirdzniecība rada 30 % no apdraudējumiem sugām pasaulē;

AF. tā kā valstīs ar vājām iestādēm un vides aizsardzības noteikumiem bioloģiskās daudzveidības degradāciju un iznīcināšanu var paātrināt ne tikai starptautiskā tirdzniecība, bet arī savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība, kā arī kokmateriālu un izejvielu nelikumīga tirdzniecība;

AG. tā kā okeāni ir milzīgas bioloģiskās daudzveidības krātuves un galvenais globālā klimata regulators; tā kā to saglabāšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības izskaušanai, nodrošinot ilgtspējīgu iztiku un pārtikas nodrošinājumu miljardiem cilvēku; tā kā jūras ekosistēmu piesārņošana ar plastmasu ir gan globāla, gan vietēja mēroga problēma, kas var nopietni ietekmēt savvaļas dzīvniekus un augus, saimniecisko darbību un cilvēku veselību jaunattīstības valstīs; tā kā šā piesārņojuma apmērs ir novērtēts daudz par zemu un joprojām trūkst zināšanu, jo īpaši par ietekmi uz piekrastes teritorijām un kopienām; tā kā saskaņā ar neseno ANO Vides programmas ziņojumu "Atstāts novārtā: jūras piegružojuma un plastmasas piesārņojuma ietekme uz vidi" šāds piegružojums un piesārņojums nesamērīgi ietekmē neaizsargātus cilvēkus, apdraud cilvēktiesību pilnīgu un efektīvu izmantošanu un rada būtiskus šķēršļus IAM sasniegšanai;

AH. tā kā ES savā Biodaudzveidības stratēģijā ir apņēmusies godīgi un taisnīgi sadalīt ieguvumus, kas gūti, izmantojot ar bioloģisko daudzveidību saistītus ģenētiskos resursus, un veicināt sistēmu, kas ir labvēlīga pētniecības, jauninājumu un tehnoloģijas instrumentu izmantošanai;

AI. tā kā noziegumi pret vidi, jo īpaši noziegumi pret mežsaimniecību, paātrina bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņas, un ANO Vides programma un Interpols ir novērtējis, ka to vērtība ir divreiz lielāka par globālo palīdzības budžetu;

AJ. tā kā bioloģiskās daudzveidības "karstie punkti" nereti atrodas nabadzīgās teritorijās, jo lielākā daļa saglabāšanas "karsto punktu" atrodas valstīs, kurās ir izplatīta nabadzība un nav pietiekama pārtikas nodrošinājuma;

AK. tā kā Maldīvijas Republika savā 2019. gada 3. decembra paziņojumā aicināja grozīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, lai atzītu noziedzīgas darbības, kas būtu uzskatāmas par ekocīdu;

AL. tā kā IPBES ziņo, ka starptautiskās likumīgās savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības vērtība kopš 2005. gada ir palielinājusies par 500 % un kopš 1980. gadiem — par 2000 %[11];

AM. tā kā ES ir viena no lielākajām savvaļas dzīvnieku un augu un ar to saistīto produktu importētājām pasaulē;

AN. tā kā savvaļas dzīvnieku un augu starptautiska nelikumīgā tirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem organizētās pārrobežu noziedzīgās darbības veidiem;

AO. tā kā gadījumā, ja nekas netiks darīts, ir paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ 2100. gadā zivju biomasa dažos tropu reģionos būs samazinājusies par 30–40 % un tam būs spēcīga ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību; tā kā šo reģionu valstis ir ļoti atkarīgas no zvejniecības, taču tām trūkst sociālo un finanšu resursu, lai varētu pielāgoties un sagatavoties nākotnei;

AP. tā kā Starptautiskā dabas aizsardzības savienība iestājas par to, lai līdz 2020. gadam vismaz 30 % no visiem jūras biotopiem būtu pārveidoti par īpaši aizsargājamu jūras teritoriju tīklu;

AQ. tā kā nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja apdraud pasaules jūras resursu ilgtspēju, jo veicina to pārmērīgu izmantošanu,

1. pauž satraukumu par to, ka bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudums apdraud progresu aptuveni 80 % novērtēto IAM mērķrādītāju sasniegšanā; prasa ES turpināt darbu pie tā, lai samazinātu savu bioloģiskās daudzveidības nospiedumu visā pasaulē un saskaņotu to ar planētas robežām;

2. norāda, ka gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju iztika ir tieši atkarīgi no dabas resursiem un ka daudzi visneaizsargātākie un visnabadzīgākie iedzīvotāji ir tieši atkarīgi no bioloģiskās daudzveidības, lai nodrošinātu savu ikdienas iztiku; tādēļ uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības zudums var pastiprināt visneaizsargātāko iedzīvotāju nevienlīdzību un atstumtību, samazinot viņu piekļuvi veselīgai dzīvei un izvēles un rīcības brīvību; atgādina, ka bioloģisko daudzveidību apdraud klimata pārmaiņas, kas palielina šo cilvēku neaizsargātību un apdraud viņu pamattiesības un cieņu; uzskata, ka jaunattīstības valstis ir jāatbalsta, palīdzot tām izstrādāt un īstenot efektīvu politiku, kas ir vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

3. aicina ES visaptveroši pievērsties bioloģiskās daudzveidības zuduma pamatcēloņiem un savā ārējās attīstības sadarbības politikā un partnerībās iekļaut ekosistēmu saglabāšanas, resursu ilgtspējīgas izmantošanas un atjaunošanas pienākumus, ievērojot principu "politikas saskaņotība attīstībai", lai mazinātu spiedienu uz bioloģisko daudzveidību visā pasaulē;

4. atgādina — lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir jāpanāk labs līdzsvars starp ekonomisko, sociālo un vides dimensiju; atgādina arī to, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un atjaunošana ir būtiska, lai sasniegtu daudzus attīstības politikas mērķus, tostarp cilvēku veselību, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, agrīno brīdināšanu, katastrofu riska samazināšanu, ūdens, pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību, darbvietu radīšanu laukos, mežu ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības ekosistēmas un noturīgu pārtikas sistēmu izveidi vai saglabāšanu; atgādina, ka ekosistēmu degradācijas kaitīgo ietekmi nesamērīgi izjūt nabadzīgie iedzīvotāji, jo īpaši sievietes un jaunieši, kā arī pirmiedzīvotāji un citas no dabas resursiem atkarīgas kopienas;

5. uzsver, ka arī ES atbild arī par globālās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu izmantošanu; uzsver, ka ES bioloģiskās daudzveidības mērķiem un uzdevumiem būtu jābalstās uz pamatotām zinātnes atziņām un jābūt pilnīgi integrētiem ES ārējā darbībā, jo īpaši partnerības stratēģijās un nolīgumos, tostarp zivsaimniecības nolīgumos ar jaunattīstības valstīm; uzstāj, ka šādās valstīs, jo īpaši reģionālā līmenī, būtu jāpastiprina saglabāšanas un atjaunošanas pasākumi;

6. atgādina, ka ES un trešās attīstītās valstis ir atbildīgas par bioloģiskās daudzveidības zudumu pasaules mērogā; aicina ES palielināt finansiālo un tehnisko atbalstu jaunattīstības valstīm visā pasaulē, lai sasniegtu jaunos globālos mērķus, apkarotu noziegumus pret vidi un novērstu bioloģiskās daudzveidības zudumu veicinošos faktorus;

7. uzsver valstu pienākumu aizsargāt un ilgtspējīgi pārvaldīt ekosistēmas, kas bagātas ar dabu un bioloģisko daudzveidību, kā arī to pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un afrikāņu pēcteču cilvēktiesības un tiesības uz zemi, kuru izdzīvošana ir atkarīga no šīm ekosistēmām;

8. aicina ES un tās dalībvalstis Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīt tiesības uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi, atbalstīt šo tiesību globālu atzīšanu par cilvēktiesībām un atbalstīt dabas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu visaptverošas aizsardzības un aizstāvības kā dzīvības pamata nostiprināšanu, atzīstot visu cilvēku, tostarp nākamo paaudžu, savstarpējo atkarību un tiesības uz dabu, jo īpaši ieviešot stingrus standartus attiecībā uz pārredzamību, sabiedrības līdzdalību un tiesu pieejamību saskaņā ar Orhūsas konvenciju un starptautiskajām tiesībām; šajā sakarā, ņemot vērā, ka visnopietnākais kaitējums ekosistēmām tiek nodarīts jaunattīstības valstīs, uzskata par nepieciešamu apkarot visu veidu kaitējumu ekosistēmām, tostarp visās trešās valstīs, ar kurām ES sadarbojas, un vidē, no kuras ir atkarīgi pasaules nabadzīgākie iedzīvotāji, kā arī vajadzības gadījumā izvērtēt tiesību uz dabu piešķiršanas nozīmīgumu un ieinteresētību tās iegūt;

9. pauž nopietnas bažas par to, ka trūkst daudz datu, rādītāju un finansējuma, kas nepieciešams, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu, un par neatbilstībām bioloģiskās daudzveidības finansēšanas pārskatos un izsekošanā; atgādina, ka konkrētu, izmērāmu un kvantitatīvu mērķu un rādītāju noteikšana laikposmam pēc 2020. gada ir būtiska, lai uzlabotu spēju uzraudzīt progresu;

10. atzinīgi vērtē Āfrikas iniciatīvu "Lielais zaļais mūris" un aicina Komisiju atbalstīt šo projektu;

11. aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai labāk novērtētu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, un integrēt šīs vērtības lēmumu pieņemšanā;

12. atzinīgi vērtē to, ka Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments "Eiropa pasaulē" (NDICI — "Eiropa pasaulē") palīdzēs sasniegt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vispārējo bioloģiskās daudzveidības mērķi; uzsver — lai sasniegtu ES globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus, ir svarīgi plānot, rūpīgi pārbaudīt un uzraudzīt NDICI — "Eiropa pasaulē"; atgādina, ka NDICI — "Eiropa pasaulē" būtu jāveicina apņemšanās bioloģiskās daudzveidības mērķiem piešķirt 7,5 % no 2024. gada DFS izdevumiem un, sākot no 2026. gada — 10 % no DFS gada izdevumiem; aicina efektīvi piemērot principu "nenodari būtisku kaitējumu" visos ES izdevumos un programmās; aicina uzlabot ES ārējās bioloģiskās daudzveidības politikas ziņošanas un uzraudzības sistēmu, cita starpā izmantojot sīki izstrādātus noteikumus par bioloģiskās daudzveidības mērķiem un rādītājiem; plašākā nozīmē aicina ES un tās dalībvalstis veicināt pētniecību un inovāciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības jomā, kā arī agroekoloģiskus risinājumus galveno attīstības ieguvumu nodrošināšanai, tādējādi palīdzot īstenot IAM;

13. pauž nožēlu, ka ES budžets ārējās bioloģiskās daudzveidības politikas atbalstam joprojām ir ļoti mazs salīdzinājumā ar to, kas paredzēts klimata pārmaiņu politikai; aicina būtiski palielināt līdzekļus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai saskaņā ar DFS nolīgumu un sniegt tehnisku palīdzību turpmāku resursu mobilizācijas instrumentu izstrādei, lai izpildītu globālās saistības bioloģiskās daudzveidības jomā; uzsver, ka jāizseko videi kaitīgām subsīdijām, par tām jāziņo un tās pakāpeniski jāatceļ, kā arī tās jānovirza bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgiem pasākumiem saskaņā ar Programmu 2030. gadam un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un saistībām; aicina ievērojamu daļu no ES oficiālās attīstības palīdzības, kas paredzēta klimata pasākumiem, novirzīt, lai atbalstītu papildu ieguvumus, ko bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nodrošina saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

14. aicina ES pieņemt tiesību aktu par obligātu pienācīgu pārbaudi, tajā paredzot, ka uzņēmumi un to finansētāji ir tieši atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka to imports nav saistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, zemes sagrābšanu un vides degradāciju (tostarp mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu); plašākā nozīmē aicina ES pieprasīt, lai uzņēmumi un finanšu iestādes pastiprinātu savas saistības bioloģiskās daudzveidības jomā, piemēram, ieviešot stingrus un obligātus noteikumus par ietekmes novērtējumu, riska pārvaldību, informācijas sniegšanu un ārējo ziņošanu; aicina ESAO izstrādāt praktisku pasākumu kopumu attiecībā uz pienācīgu pārbaudi un bioloģisko daudzveidību, lai atbalstītu uzņēmumu centienus;

15. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par obligātām uzņēmumu pienācīgas pārbaudes prasībām attiecībā uz cilvēktiesībām un vides aizsardzību visā to piegādes ķēdē; uzskata, ka šim tiesību akta priekšlikumam būtu jāatbalsta un jāsekmē kopīgas mērīšanas metodikas izstrāde attiecībā uz ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām; uzsver, ka ir efektīvi, jēgpilni un informēti jāapspriežas ar visām ieinteresētajām un potenciāli ieinteresētajām personām, piemēram, cilvēktiesību un vides aizstāvjiem, pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām, pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām; pauž nožēlu par to, ka, īstenojot ANO koncepciju "aizsargāt, respektēt un piedāvāt tiesiskās aizsardzības līdzekļus" un Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tiek pieļauti nopietni trūkumi pirmiedzīvotāju tiesību un tiesību uz zemi jomā; atkārtoti aicina ES konstruktīvi iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes darbā pie starptautiska juridiski saistoša instrumenta, ar ko starptautiskajos cilvēktiesību aktos tiktu reglamentēta transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbība, tajā iekļaujot īpašus pirmiedzīvotāju aizsardzības standartus;

16. atkārtoti prasa Komisijai steidzami iesniegt priekšlikumu par ES tiesisko regulējumu, lai apturētu ES izraisītu mežu izciršanu un degradāciju visā pasaulē un tos atjaunotu, nosakot uzņēmumiem prasību veikt pienācīgu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka ES tirgū laistie produkti nav saistīti ar mežu izciršanu, dabīgu ekosistēmu pārveidi un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem;

Politikas saskaņotība attīstībai

17. atgādina, ka ES ārējās bioloģiskās daudzveidības politikas efektivitāte ir atkarīga no tās saskaņotības ar citām svarīgām ES ārpolitikas jomām, piemēram, tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem;

18. atzīmē, ka IPBES 2019. gada vispārējā novērtējuma ziņojumā par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem ir norādīts, ka bioloģiskās daudzveidības teritoriālās izplatības aizsargāšana sauszemes un jūras aizsargājamajās teritorijās ir ierobežota pieeja un ka tādējādi tiek daļēji sasniegti tikai daži no Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķiem;

19. uzsver, ka bioloģiskā daudzveidība ir pamatā daudzām saimnieciskajām darbībām, jo īpaši tām, kas saistītas ar lauksaimniecību, lopkopību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un daudziem tūrisma veidiem, kuru pamatā ir tieši daba un veselīgas ekosistēmas; mudina ES integrēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus visās saistītajās politikas jomās, jo īpaši lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā, enerģētikā, kalnrūpniecībā, tirdzniecībā, tūrismā un klimata pārmaiņās, kā arī attīstības un nabadzības mazināšanas politikā un pasākumos, un veicināt inovatīvus un īstenojamus risinājumus, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības zudumu, vienlaikus nodrošinot veselīgu, drošu, pieejamu un cenas ziņā pieejamu pārtiku visiem;

20. ar nopietnām bažām norāda, ka ES patēriņš ir atbildīgs par aptuveni 10 % globālās atmežošanas, jo īpaši tādēļ, ka ES ir atkarīga no tādu lauksaimniecības preču importa kā palmu eļļa, gaļa, soja, kakao, kafija, kukurūza, koksne un gumija; atkārtoti aicina Komisiju 2021. gadā iesniegt priekšlikumu attiecībā uz ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā, nodrošinot, ka ES tirgus un patēriņa modeļi nelabvēlīgi neietekmē mežus un bioloģisko daudzveidību jaunattīstības valstīs, un ņemot vērā šādas rīcības domino efektu uz šo valstu iedzīvotājiem; aicina ES atbalstīt šādas valstis pārtikas sistēmu ilgtspējas īstenošanā, izveidojot īsas piegādes ķēdes, attīstot agroekoloģiju, atbalstot mazos lauksaimniekus un vienlaikus nodrošinot tiesības uz zemi un vietējo kopienu tiesības;

21. aicina ES savā starptautiskajā attīstības rīcībā veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, lai aizsargātu un atjaunotu pasaules mežus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai, noplicinātas zemes atjaunošanai un tādu bioloģiskās daudzveidības teritoriju aizsardzībai un atjaunošanai, kurās ir augsts ekosistēmu pakalpojumu un klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls; aicina ES aktīvāk īstenot Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), jo īpaši brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumus (BPN), lai samazinātu pieprasījumu pēc nelikumīgiem kokmateriāliem un ar tiem saistīto tirdzniecību un nostiprinātu mežistrādes skarto pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības;

22. atgādina, ka ES pieaugošais pieprasījums pēc koksnes izmantošanai materiālos, enerģētikā un bioekonomikā pārsniedz tās piedāvājuma robežas un tas palielina ar importu saistītas mežu izciršanas, zemes sagrābšanas, piespiedu pārvietošanas un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību pārkāpumu risku; atkārtoti uzsver, ka ES bioenerģijas politikai būtu jāatbilst stingriem vides un sociālajiem kritērijiem;

23. uzsver, ka ES atbalstītajiem ieguldījumiem lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā vai uzņēmumos, kuru darbība ietekmē augsni, zālājus, mežus, ūdeni vai jūru, cita starpā ir jāatbilst FAO / Pasaules Pārtikas nodrošinājuma komitejas (CFS) Brīvprātīgajām pamatnostādnēm par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT) un FAO / CFS principiem par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās, lai aizsargātu ekosistēmas un novērstu bioloģiskās daudzveidības zudumu;

24. aicina gaidāmajā NDICI prioritāti piešķirt mežu aizsardzībai un atjaunošanai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai; uzsver, ka meži var pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas klimata un vides jomā tikai tad, ja tos apsaimnieko ilgtspējīgi;

25. uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un klimata pārmaiņu mazināšana ne vienmēr ir savstarpēji sekmējošas jomas; prasa pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, lai to saskaņotu ar ES starptautiskajām saistībām, kas ir noteiktas Programmā 2030. gadam, Parīzes nolīgumā un Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, tostarp iekļaujot sociālās ilgtspējas kritērijus un ņemot vērā zemes sagrābšanas riskus;  šajā saistībā atgādina, ka pārskatītajai direktīvai būtu jāatbilst starptautiskajiem zemes lietošanas tiesību standartiem, t. i., SDO Konvencijai Nr. 169 un FAO brīvprātīgajām pamatnostādnēm par zemes lietošanu un principiem par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās;

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

26. atgādina, ka gan lauksaimniecības un pārtikas sistēmas, gan mazie lauksaimnieki ir atkarīgi no bioloģiskās daudzveidības un būtiski to ietekmē; uzsver — lai bioloģisko daudzveidību efektīvi integrētu lauksaimniecībā, ir jānodrošina finansiāli stimuli un brīvprātīgi un reglamentējoši pasākumi, kas veicina bioloģiskās daudzveidības un vides ieguvumu apguvi un nodrošināšanu lauksaimniekiem, izmantojot apmācību, tehnoloģiju un inovāciju, kā arī labu un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, kas ietver arī ierobežotu ūdens resursu atjaunošanu un zemes degradācijas un pārtuksnešošanās novēršanu; uzsver, ka saskaņā ar principu "politikas saskaņotība attīstībai" būtu jānosaka videi kaitīgas subsīdijas un pakāpeniski no tām jāatsakās atbilstīgi ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem; aicina veikt obligātus ex ante un ex post ietekmes uz vidi novērtējumus (IVN) par saistītajiem ES atbalstītajiem ieguldījumiem; šajā nolūkā aicina ES palielināt finansiālo un tehnisko atbalstu jaunattīstības valstīm;

27. atgādina, ka agroekoloģijas unikālā spēja saskaņot ilgtspējas ekonomisko, vides un sociālo dimensiju ir atzīta IPCC un IPBES atskaites ziņojumos, kā arī Pasaules Bankas un FAO vadītajā globālajā lauksaimniecības novērtējumā (IAASTD); uzsver, ka ES ārējam lauksaimniecības finansējumam būtu jāatbilst Programmas 2030. gadam, Parīzes klimata nolīguma un ANO KBD transformatīvajai būtībai; uzskata, ka attiecīgi par prioritāti būtu jānosaka ieguldījumi vietējiem apstākļiem pielāgotos un resursefektīvos kultūraugos, agroekoloģijā, agromežsaimniecībā un kultūraugu dažādošanā;

28. atgādina, ka uz ģenētiski modificētu sēklu izmantošanu attiecas patenti, kas apdraud mazo lauksaimnieku un pirmiedzīvotāju tiesības glabāt un izmantot savas sēklas, mainīties ar sēklām un pārdot tās, kā ir noteikts starptautiskos nolīgumos, piemēram, Starptautiskajā līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA), ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un ANO Deklarācijā par zemnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām (UNDROP); atgādina, ka ģenētiski modificēti kultūraugi bieži ir saistīti ar herbicīdu plašu izmantošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā starptautiskos nolīgumos noteiktās ES saistības un nodrošināt, ka attīstības palīdzība netiek izmantota ģenētiskās modifikācijas (ĢM) tehnoloģiju veicināšanai jaunattīstības valstīs;

29. atgādina, ka sēklu un kultūraugu daudzveidības uzlabošana, pārejot uz rezistentām šķirnēm, ievērojami palīdz veidot lauksaimniecības noturību un pielāgoties tādiem mainīgiem apstākļiem kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, jaunas zoonozes slimības, kaitēkļi, sausums vai plūdi, ņemot vērā pieprasījumu pēc pārtikas un pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju ar savu attīstības atbalsta, tirdzniecības un ieguldījumu politiku atbalstīt lauksaimniecību saskaņā ar ITPGRFA noteikumiem, kas aizsargā mazo lauksaimnieku tiesības glabāt, kontrolēt, aizsargāt un selekcionēt savas sēklas un kas aizsargā viņu tradicionālās zināšanas (tostarp finansiāli un tehniski, izveidojot sēklu bankas nolūkā glabāt tradicionālās sēklas un mainīties ar tām, kā arī ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN)); uzsver, ka Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības sistēma (UPOV sistēma) neatbilst to jaunattīstības valstu interesēm, kurās ir izplatītas lauksaimnieku pārvaldītas sēklu sistēmas (neoficiālā sēklu nozare) un sēklu glabāšanas, izmantošanas, apmaiņas un pārdošanas prakse; mudina ES atbalstīt neoficiālo sēklu sistēmu un reformēt UPOV sistēmu tā, lai ļautu mazajiem lauksaimniekiem izmantot saglabātās sēklas, un ieviest taisnīgu ieguvumu sadales mehānismu; atgādina par Komisijas apņemšanos piešķirt prioritāti KBD efektīvai īstenošanai tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos un mudina ES atbalstīt tādu vietējiem apstākļiem pielāgotu sēklu šķirņu un lauksaimnieku saglabātu sēklu attīstību, kuras aizsargā lauksaimnieku tiesības glabāt ģenētiskos resursus, lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu un pielāgotos klimata pārmaiņām;

30. aicina ES atbalstīt intelektuālā īpašuma tiesību režīmus, kas sekmē vietējiem apstākļiem piemērotu sēklu šķirņu un pašu lauksaimnieku saglabātā sēklas materiāla selekciju;

31. atgādina, ka neilgtspējīga prakse lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, piemēram, pārmērīgs ūdens patēriņš un bīstamu ķīmisku vielu piesārņojums, izraisa ievērojamu vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu; aicina ES atbalstīt jaunattīstības valstu centienus stiprināt pesticīdu riska regulējumu, novērtēt un saskaņot pesticīdu reģistrāciju ar FAO/PVO Starptautisko rīcības kodeksu par apiešanos ar pesticīdiem, tostarp īstenojot jaunattīstības valstu sadarbību, stiprināt pētniecību un izglītību par pesticīdu alternatīvām un palielināt ieguldījumus agroekoloģiskajā un bioloģiskajā praksē un ražošanā, tostarp ilgtspējīgā apūdeņošanas un ūdens apsaimniekošanas praksē; turklāt aicina ES pārtraukt visu ES aizliegto augu aizsardzības līdzekļu eksportu saskaņā ar ES saistībām, kas izriet no principa "politikas saskaņotības attīstībai", zaļā kursa, principa "nekaitēt" un 1998. gada Roterdamas konvencijas; aicina Komisiju rīkoties, lai aizliegtu no ES eksportēt bīstamās vielas, kas ES ir aizliegtas; aicina Komisiju nodrošināt, lai eksportētie produkti atbilstu tiem pašiem standartiem, kas tiek piemēroti Eiropas ražotājiem, tā izvairoties no bīstamām vielām, kas nav atļautas ES, un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē;

32. ņemot vērā to, ka gēnu dziņu tehnoloģijas, piemēram, ĢM odi vektoru pārnēsātu slimību kontrolei, rada nopietnus un jaunus draudus videi un dabai, tostarp neatgriezeniskas izmaiņas pārtikas ķēdēs un ekosistēmās un bioloģiskās daudzveidības zudumu, no kā ir atkarīga pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju iztika, pauž bažas par jaunajām juridiskajām, vides, biodrošuma un pārvaldības problēmām, kas varētu rasties, vidē izlaižot gēnu inženierijas radītus gēnu dziņu organismus, tostarp dabas saglabāšanas nolūkā; atgādina, ka pirms tādu tehnoloģiju izlaišanas, kuras var ietekmēt pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas, inovāciju, praksi, iztiku un zemes, resursu un ūdens izmantošanu, ir jāprasa un jāiegūst pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu brīva, iepriekšēja un apzināta piekrišana; uzskata, ka tas ir jādara, ievērojot līdzdalības pieeju un pirms šādu tehnoloģiju izmantošanas iesaistot visas kopienas, kuras tas varētu skart; ņemot vērā to, ka gēnu dziņu tehnoloģijas rada bažas par grūtībām paredzēt to uzvedību un ka gēnu dziņu organismi paši varētu kļūt par invazīvām sugām, uzskata, ka saskaņā ar piesardzības principu nebūtu jāatļauj nekādu gēnu dziņu organismu izlaišana, tostarp dabas aizsardzības nolūkos;

33. atgādina, ka jūras ekosistēmu saglabāšanai, atjaunošanai un ilgtspējīgai pārvaldībai ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijās, un vienlaikus ir jānodrošina, ka tiek ievērotas mazo zvejnieku un piekrastes kopienu tiesības un iztika; uzsver, ka IPCC īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā ir norādīti ieguvumi, ko nolūkā uzlabot noturību sniedz zinātnes atziņu apvienošana ar vietējām un tradicionālajām zināšanām; mudina ES izstrādāt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju okeānu pārvaldībai;

34. uzsver, ka aptuveni trīs miljardi cilvēku visā pasaulē paļaujas uz zivsaimniecības produktiem kā galveno olbaltumvielu avotu; uzsver, ka starptautiskās zivju tirdzniecības izraisītā pārmērīgā zvejas kapacitāte, kā tas ir, piemēram, gadījumā ar dzeltenspuru tunzivs zveju Seišelu salu ūdeņos, apdraud piekrastes kopienu pārtikas nodrošinājumu un jūras ekosistēmas jaunattīstības valstīs; atgādina par ES apņemšanos ievērot principu "politikas saskaņotība attīstībai" un labas pārvaldības principu; uzskata, ka būtu jāpastiprina ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi, lai tie kļūtu patiesi ilgtspējīgi, atbilstu labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un tajos tiktu ņemta vērā dažādo spēkā esošo zivsaimniecības nolīgumu kumulatīvā ietekme; aicina ES atbalstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības pasākumus jaunattīstības valstīs, lai atjaunotu un aizsargātu jūras un piekrastes ekosistēmas; uzsver, ka ir svarīgi turpināt un pastiprināt cīņu pret NNN zveju, palielinot sodus par saistīto noziedzīgo praksi un šim nolūkam atvēlot finanšu resursus;

35. aicina Komisiju atbalstīt globālas spēju veidošanas programmas izveidi attiecībā uz augsnes bioloģiskās daudzveidības izmantošanu un pārvaldību un Globālā augsnes bioloģiskās daudzveidības novērošanas centra izveidi; aicina Komisiju atbalstīt FAO Pārtikas un lauksaimniecības ģenētisko resursu komisijas pašreizējos centienus izstrādāt globālu rīcības plānu, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu pārtikas un lauksaimniecības jomā un veicinātu tās ilgtspējīgu pārvaldību;

36. uzsver, ka mazo zvejnieku iztika ir tieši atkarīga no piekrastes un jūras bioloģiskās daudzveidības; uzsver, ka pasaules okeānus un piekrastes ļoti apdraud, piemēram, neilgtspējīga zvejas prakse, straujas klimata pārmaiņas, sauszemes piesārņojums, kas sasniedz jūras un okeānus, jūras piesārņojums, okeānu degradācija, eitrofikācija un paskābināšanās; mudina ES un tās dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai holistiski novērstu jūras piesārņojuma un zivju krājumu sarukšanas pamatcēloņus, izmantojot visaptverošu un integrētu pieeju, kurā ņemta vērā visu ES nozaru politikas ārējā ietekme, tostarp lauksaimniecības politikas rezultātā radītais jūras piesārņojums, nolūkā efektīvi pildīt starptautiskās saistības bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu jomā;

37. vērš uzmanību uz to, ka jaunattīstības valstīs jūras resursiem ir liela nozīme cilvēku pamatvajadzību apmierināšanā; aicina atzīt okeānu par globālu kopēju resursu, lai veicinātu IAM sasniegšanu jaunattīstības valstīs un nodrošinātu tā efektīvu aizsardzību; attiecīgi aicina Komisiju starptautiskos daudzpusējos forumos, piemēram, reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, iestāties par vērienīgu pārvaldības modeli attiecībā uz jūras bioloģisko daudzveidību un jūras ģenētiskajiem resursiem, kas pārsniedz valstu jurisdikciju; turklāt uzsver, ka visās zilās ekonomikas nozarēs ir jāīsteno integrēta un uz ekosistēmām balstīta pieeja, kuras pamatā ir zinātne; attiecīgi uzsver valstu pienākumu atturēties no pasākumiem, tostarp liela mēroga attīstības projektiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt mazo iekšzemes un jūras zvejnieku iztiku, teritoriju vai piekļuves tiesības, ja vien nav iegūta viņu brīva, iepriekšēja un apzināta piekrišana, un nodrošināt, ka tiesas aizsargā šādas tiesības; uzsver, ka būtu jāveic ieguves rūpniecības projektu ex ante novērtējumi, jo īpaši nolūkā novērt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vietējo zvejnieku kopienu cilvēktiesībām;

Tirdzniecība

38. uzsver, ka ES ir atbildīga par netiešo bioloģiskās daudzveidības zuduma virzītājspēku samazināšanu, tirdzniecības sarunās un dialogos ar jaunattīstības valstīm sistemātiski iekļaujot bioloģisko daudzveidību un aizsardzības pasākumus pret zemes sagrābšanu;

39. aicina Komisiju ilgtspējas ietekmes novērtējumos rūpīgi izvērtēt tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu, bioloģiskās daudzveidības zudumu un cilvēktiesībām, pamatojoties uz visaptverošiem un drošiem zinātniskiem datiem un novērtēšanas metodiku;

40. norāda, ka saskaņā ar FAO datiem aptuveni trešā daļa pasaules pārtikas tiek zaudēta vai izšķērdēta un aptuveni trešā daļa novāktās pārtikas tiek zaudēta vai nu transportēšanas laikā, vai kādā pārveidošanas ķēdes posmā; mudina ES un tās dalībvalstis veicināt praksi, kas visā pasaulē samazina pārtikas zudumu un izšķērdēšanu, un aizsargāt jaunattīstības valstu tiesības uz uztursuverenitāti, lai tādējādi panāktu uztura nodrošinājumu, nabadzības mazināšanu, iekļaujošas, ilgtspējīgas un taisnīgas globālās piegādes ķēdes un vietējos un reģionālos tirgus, īpašu uzmanību veltot ģimenes lauksaimniecībai, ar mērķi nodrošināt cenas ziņā pieņemamas un pieejamas pārtikas piegādi; šajā sakarā aicina piešķirt prioritāti vietējai ražošanai un patēriņam, kas atbalsta mazos lauksaimniekus, jo īpaši sniedz labumu sievietēm un jauniešiem, nodrošina darbvietu radīšanu vietējā līmenī, garantē taisnīgas cenas ražotājiem un patērētājiem, kā arī samazina valstu atkarību no importa un jo īpaši jaunattīstības valstu neaizsargātību pret starptautiskām cenu svārstībām;

41. norāda, ka ES BTN nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību nav efektīvi īstenojamas; aicina Komisiju stiprināt ES BTN nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par bioloģisko daudzveidību; uzsver — lai ES BTN noteikumi par bioloģisko daudzveidību un vides aizsardzības mērķi būtu efektīvi īstenojami, tiem jābūt skaidriem un konkrētiem un to īstenošanai jābūt pārbaudāmai; aicina Komisiju gaidāmajā 15 punktu rīcības plāna pārskatīšanā apsvērt turpmāku rīcību un resursu piešķiršanu, lai nodrošinātu TIA nodaļu efektīvu īstenošanu, piemērojot principu "politikas saskaņotība attīstībai";

42. norāda, ka ES tirdzniecības nolīgumos jau ir iekļauti ar bioloģisko daudzveidību saistīti noteikumi, kas nav saistīti ar tirdzniecību, vienlaikus norādot, ka var apsvērt īstenojamas, izmērāmas un reālistiskas garantijas;

43. uzsver, ka kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā daudzveidība starptautiskās tirdzniecības rezultātā ir samazinājusies; aicina pilnībā izvērtēt ES BTN tiešo un netiešo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

44. aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt savu tirdzniecības politiku, jo īpaši savus ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, lai nodrošinātu, ka tie nav pretrunā principam "politikas saskaņotība attīstībai", Parīzes nolīgumam un zaļajam kursam; aicina Komisiju un Padomi nenoslēgt jaunus BTN, kas varētu veicināt pasaules mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

Sabiedrības veselība

45. uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu degradācijai ir gan tieša, gan netieša ietekme uz sabiedrības veselību;

46. norāda, ka dažādi uztura veidi apvienojumā ar globālu virzību uz mērenu kaloriju un gaļas patēriņa līmeni daudzējādā ziņā uzlabotu veselību un pārtikas nodrošinājumu, kā arī būtiski samazinātu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

47. uzsver saikni starp bioloģiskās daudzveidības zudumu un zoonotisku patogēnu pieaugumu; atgādina, ka pandēmiju risku palielina antropogēnas pārmaiņas, kas tuvina savvaļas dzīvniekus, lauksaimniecības dzīvniekus un cilvēkus, piemēram, zemes izmantošanas maiņa, mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšana un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu likumīga un nelikumīga tirdzniecība un patēriņš, kā arī demogrāfiskais spiediens; atgādina, ka ekoloģiskā atjaunošana ir izšķiroši svarīga, lai īstenotu pieeju "Viena veselība"; plašākā nozīmē uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik svarīgi ir atzīt cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un bioloģiskās daudzveidības patieso saikni; attiecīgi uzsver pieejas "Vienas veselība" nozīmi un to, ka turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš veselības aprūpei, slimību profilaksei un zāļu pieejamībai jaunattīstības valstīs, nodrošinot tirdzniecības, veselības, pētniecības un inovācijas politikas saskaņotību ar attīstības politikas mērķiem; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru pastiprināt ES rīcību pret pandēmijām un citiem veselības apdraudējumiem, ņemot vērā saikni starp zoonozes pandēmijām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, saskaņā ar Komisijas jauno priekšlikumu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, vienlaikus balstoties uz sadarbību ar ES partnervalstīm, lai mazinātu turpmāku zoonozes pandēmiju risku un atbalstītu starptautiska līguma par pandēmijām izstrādi PVO vadībā;

48. atgādina, ka lielākā daļa zāļu, ko izmanto veselības aprūpei un slimību profilaksei, ir iegūtas no bioloģiskās daudzveidības, jo īpaši augiem visā pasaulē, savukārt daudzas svarīgas terapeitiskās metodes ir iegūtas no pirmiedzīvotāju zināšanām un tradicionālās medicīnas;

49. uzsver problēmas, ko intelektuālā īpašuma tiesības uz ģenētiskajiem resursiem un tradicionālajām zināšanām rada jaunattīstības valstīs saistībā ar pieeju medicīnai, ģenērisko zāļu ražošanu un sēklu pieejamību lauksaimniekiem;

50. uzsver — jānodrošina, ka ieguvumi no dabas ģenētiskajiem resursiem tiek sadalīti godīgi un taisnīgi, un uzsver, ka šajā sakarā ir nepieciešama saskaņotība starp starptautiskajiem nolīgumiem; uzsver, ka noteikumiem, kas ir pieņemti nolūkā aizsargāt ģenētiskos resursus un saistītās tradicionālās zināšanas, ir jāatbilst starptautiskajām saistībām pirmiedzīvotāju tiesību veicināšanā un ievērošanā, kā tās noteikts ANO 2007. gada Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un SDO 1989. gada Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām; uzsver, ka saskaņā ar Direktīvu 98/44/EK[12] tiesas procesos, kas saistīti ar patentiem, jāatklāj ģenētisko resursu izcelsme, ja tā ir zināma; aicina Komisiju censties panākt PTO noteikumu saskaņotību ar ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas protokolu, lai efektīvi novērstu biopirātismu;

Pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas

51. uzsver, ka IPBES vispārējais novērtējums parādīja pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu nozīmi pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu pārvaldībā; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pirmiedzīvotāju zināšanu lielo potenciālu, tās netiek efektīvi izmantotas, savukārt pirmiedzīvotāji, ciltis un to tiesības joprojām nav tieši atzītas daudzu valstu tiesiskajā, politiskajā un institucionālajā sistēmā, un to īstenošana joprojām ir svarīga problēma;

52. uzsver, ka gani lopkopji un citi dabā balstīti zemes izmantotāji, kas apsaimnieko ganības un dabīgus zālājus, veicina dabas un vietējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

53. uzsver daudzos iespējamos plaša mēroga pārkāpumus pret pirmiedzīvotāju tiesībām, par kuriem ziņojis ANO īpašais referents jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un kuri radušies, piemēram, palielinot derīgo izrakteņu ieguves apjomu, attīstot atjaunojamās enerģijas projektus, paplašinot lauksaimniecības uzņēmumus, attīstot megainfrastruktūru un īstenojot saglabāšanas pasākumus;

54. aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināti pārbaudīt ES finansētos projektus un tirdzniecības nolīgumus, lai novērstu un atklātu cilvēktiesību pārkāpumus un dotu iespēju vērsties pret šādiem pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem projektiem un nolīgumiem, kas var ietekmēt pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemes, teritorijas vai dabas resursus, tostarp gadījumos, kad ir jāizveido aizsargājama teritorija vai jāpaplašina jebkura esoša šāda teritorija; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mehānismam būtu jātiecas finansēt projektus, kas nāk par labu tiem, kuri ir visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma ietekmi, un šiem projektiem jāveic ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums, ļaujot reģistrēt tikai labvēlīgu ietekmi radošus projektus; uzstāj, ka visām darbībām, ko ES finanšu iestādes, īpaši Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, veic jaunattīstības valstīs, ir jābūt saskaņotām ar ES klimata saistībām un tās jāīsteno saskaņā ar tiesībās balstītu pieeju; prasa pastiprināt un padziļināt attiecīgo banku sūdzību izskatīšanas mehānismus attiecībā uz personām vai grupām, kuras uzskata, ka šādas darbības ir pārkāpušas viņu tiesības, un kurām var pienākties tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

55. atgādina par starptautiskajās tiesībās noteikto valstu pienākumu atzīt un aizsargāt pirmiedzīvotāju tiesības turēt īpašumā, attīstīt, kontrolēt un izmantot savas kopienas zemi un piedalīties savu dabas resursu apsaimniekošanā un saglabāšanā; mudina ES nodrošināt to, ka visiem projektiem, ko finansē no oficiālās attīstības palīdzības, tiek piemērota tiesībās balstīta pieeja, jo īpaši attiecībā uz ganu lopkopju, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām, tostarp atzīstot cilvēktiesību līgumos, jo īpaši UNDRIP, paredzētās pašnoteikšanās tiesības un tiesības uz zemi; uzsver, ka ir jāievēro brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas princips, kā noteikts SDO 1989. gada Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām, tostarp attiecībā uz visiem lēmumiem par aizsargājamām teritorijām, un jāizveido pārskatatbildības, sūdzību izskatīšanas un tiesiskās aizsardzības mehānismi attiecībā uz pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem, tostarp saistībā ar saglabāšanas pasākumiem; aicina ES dalībvalstis, kuras SDO Konvenciju Nr. 169 vēl nav ratificējušas, to izdarīt; uzsver, ka SDO Konvencija Nr. 169 uzliek par pienākumu visām valstīm, kas to ratificē, izstrādāt koordinētus pasākumus pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzībai;

56. uzsver daudzos iespējamos plaša mēroga pārkāpumus, tostarp pret vides aizstāvju tiesībām, par ko ziņojis ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos, kurš nosodīja pret viņiem vērsto uzbrukumu, nāves draudu un slepkavību skaita pieaugumu; atgādina par valstu pienākumu aizsargāt vides aizstāvjus un viņu ģimenes pret vajāšanu, iebiedēšanu un vardarbību, kā noteikts starptautiskajās cilvēktiesībās, un garantēt viņu pamatbrīvības; aicina ES turpināt investēt īpašos aizsardzības mehānismos un programmās, kas paredzētas vides un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, un stiprināt tās, tostarp nodrošinot ProtectDefenders.eu projektu turpināšanu; uzsver, ka ir jāatzīst viņu tiesības, zināšanas un pieredze cīņā pret bioloģiskās daudzveidības zudumu un vides degradāciju;

57. mudina ES nodrošināt, ka iniciatīva NaturAfrica aizsargā savvaļas dzīvniekus un augus un ar tiem saistītās ekosistēmas, ievērojot uz tiesībām balstītu pieeju dabas saglabāšanai, kam nepieciešama attiecīgo pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu brīva, iepriekšēja un apzināta piekrišana, un iesaistot arī pilsoniskās sabiedrības grupas, kas šos pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas atbalsta; prasa ES šajā nolūkā sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību;

58. mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Āfrikas pārvaldības sistēmu, jo īpaši Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu, lai īstenotu Āfrikas Savienības politikas sistēmu attiecībā uz pastorālismu Āfrikā un plašākā nozīmē atzītu ganu lopkopju un pirmiedzīvotāju tiesības;

59. uzsver, ka īpašumtiesību nodrošināšana ir priekšnoteikums efektīvai bioloģiskās daudzveidības integrēšanai; tomēr norāda, ka galvenais šķērslis, kas kavē uz tiesībām balstītas saglabāšanas stāšanos spēkā, ir tas, ka pirmiedzīvotājiem nav kolektīvo tiesību uz zemi;

60. atgādina, ka pāreja uz zaļu un digitālu ekonomiku būtiski ietekmē kalnrūpniecības nozari un ka pieaug bažas par kalnrūpniecības iespējamo izvēršanu jutīgās mežu ainavās, veicinot atmežošanu un mežu degradāciju; atgādina, ka 80 % no visas pasaules mežu teritorijām atrodas tradicionālajās zemēs un pirmiedzīvotāju teritorijās; aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināti veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu kalnrūpniecības praksi, vienlaikus paātrinot pāreju uz aprites ekonomiku; jo īpaši aicina ES izstrādāt reģiona mēroga sistēmu ieguves rūpniecībai, kas paredzētu sankcijas uzņēmumiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības, un nodrošinātu tiesisko aizsardzību pirmiedzīvotājiem, kuru tiesības ir pārkāptas; uzsver, ka jāaizliedz derīgo izrakteņu izpēte un ieguve visās aizsargājamās teritorijās, tostarp nacionālajos parkos un Pasaules mantojuma vietās;

Noziedzība vides jomā

61. uzsver, ka noziegumi pret vidi rada globālu apdraudējumu dabas saglabāšanai, ilgtspējīgai attīstībai, stabilitātei un drošībai;

62. uzsver, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība būtu jāklasificē kā smags noziegums saskaņā ar ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, lai atvieglotu starptautisko sadarbību, jo īpaši tāpēc, ka savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība un patēriņš rada ievērojamu pandēmiju risku nākotnē;

63. aicina Komisiju pārskatīt ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, lai cīnītos pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgo tirdzniecību; atzinīgi vērtē Komisijas publicēto pasākumu projektu, kura mērķis ir aizliegt ziloņkaula tirdzniecību ES; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt starptautisku rīcību, lai apturētu pieprasījumu pēc ziloņkaula un novērstu ziloņu malumedniecības krīzes pamatcēloņus, pastiprinot sadarbību ar Āfrikas valstīm un tām sniegto palīdzību; aicina pārskatīt direktīvu par noziegumiem pret vidi[13], paplašinot tās darbības jomu un iekļaujot īpašus noteikumus par sankcijām, lai nodrošinātu, ka noziegumi pret vidi, tostarp nelikumīga zveja, noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem, augiem un mežiem, tiek atzīti par smagiem noziegumiem un attiecīgi sodīti, jo īpaši organizētās noziedzības kontekstā, tādējādi radot stingrus preventīvus pasākumus;

64. mudina valstis, kas savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgajā tirdzniecībā ir piegādes, tranzīta un pieprasījuma valstis, padziļināt sadarbību, lai apkarotu šo tirdzniecību visos ķēdes posmos; jo īpaši mudina piegādes valstu valdības veikt šādus pasākumus: i) veicināt tiesiskumu un izveidot efektīvus atturēšanas mehānismus, nostiprinot kriminālizmeklēšanas, apsūdzības celšanas un notiesāšanas procesus; ii) piemērot stingrākus tiesību aktus, kas paredz, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir smags noziegums, kuram jāpievērš tāda pati uzmanība kā citiem transnacionālās organizētās noziedzības veidiem; iii) piešķirt vairāk resursu cīņai ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem un augiem, jo īpaši ar mērķi panākt savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības tiesību aktu stingrāku izpildi, tirdzniecības kontroli, uzraudzību, kā arī pārbaudes un konfiscēšanas darbības, ko veic muitas dienests; iv) apņemties īstenot pilnīgas neiecietības politiku pret korupciju;

65. norāda, ka noziegumi pret vidi apdraud cilvēku drošību, kaitējot resursiem, kas ir būtiski iztikai, izraisot vardarbību un konfliktus, veicinot korupciju un nodarot citu kaitējumu; mudina ES starptautiskajā tiesu iestāžu sadarbībā un daudzpusējos forumos cīņu pret noziegumiem pret vidi noteikt par galveno stratēģisko politisko prioritāti un jo īpaši veicināt daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu, pieņemot sankcijas, apmainoties ar paraugpraksi un veicinot Starptautiskās Krimināltiesas darbības jomas paplašināšanu, lai ar to aptvertu arī noziedzīgus nodarījumus, kas ir kvalificējami kā ekocīds; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus noziegumu pret vidi profilaksei, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem;

66. uzsver, ka starptautiskie tiesību akti laika gaitā ir mainīti, ietverot tādus jaunus jēdzienus kā cilvēces kopīgais mantojums, ilgtspējīga attīstība un nākamās paaudzes, bet nav pastāvīga starptautiska mehānisma, ar ko uzraudzīt un novērst kaitējumu videi un vides postījumus, kas maina globālos kopresursus vai ekosistēmu pakalpojumus; šajā nolūkā aicina ES un dalībvalstis atbalstīt paradigmas maiņu ar mērķi starptautiskajos vides tiesību aktos iekļaut ekocīdu un nākamo paaudžu tiesības;

°

° °

67. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	13.7.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 1 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Udo Bullmann, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Pierfrancesco Majorino, Erik Marquardt, Janina Ochojska, Jan-Christoph Oetjen, Michèle Rivasi, Marc Tarabella, Miguel Urbán Crespo, Chrysoula Zacharopoulou, Bernhard Zimniok
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ewa Kopacz, Iskra Mihaylova, Marlene Mortler, Patrizia Toia

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16	+
ID	Dominique Bilde, Gianna Gancia
NI	Antoni Comín i Oliveres
Renew	Charles Goerens, Iskra Mihaylova, Jan‑Christoph Oetjen, Chrysoula Zacharopoulou
S&D	Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Pierfrancesco Majorino, Marc Tarabella, Patrizia Toia
The Left	Miguel Urbán Crespo
Verts/ALE	Pierrette Herzberger‑Fofana, Erik Marquardt, Michèle Rivasi

 

1	-
ID	Bernhard Zimniok

 

9	0
ECR	Ryszard Czarnecki, Beata Kempa
PPE	Anna‑Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Ewa Kopacz, Marlene Mortler, Janina Ochojska

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV L 201, 26.7.2013., 60. lpp.
• [2] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2020/603494/EXPO_IDA(2020)603494_EN.pdf.
• [3] https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/communication-annex-eu-biodiversity-strategy-2030_en.pdf un https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2016-0034_LV.html.
• [4] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2020/658217/IPOL_IDA(2020)658217_EN.pdf.
• [5] OV C 118, 8.4.2020., 15. lpp.
• [6] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2014/534980/EXPO_STU(2014)534980_EN.pdf.
• [7] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2020/603488/EXPO_IDA(2020)603488_EN.pdf.
• [8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0285.
• [9] "Biodaudzveidība: finansējums un ekonomiskais un darījumdarbības pamudinājums uz rīcību", kopsavilkums un kopsavilkuma ziņojums, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), 2019. gada maijs, 7. lpp.
• [10] "Biodaudzveidība: finansējums un ekonomiskais un darījumdarbības pamudinājums uz rīcību", kopsavilkums un kopsavilkuma ziņojums. ESAO, 2019. gada maijs.
• [11] IPBES darbseminārs par bioloģisko daudzveidību un pandēmijām, darbsemināra ziņojums, 2020. gads, 23. lpp.
• [12] Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīva 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā (OV L 213, 30.7.1998., 13. lpp.).
• [13] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).